Valodas zināšanu prasības nodarbinātībā

Abstract

Etniskā piederība jeb tautība ir viena no pazīmēm, kuru dēļ persona var tikt nostādīta nelabvēlīgākā jeb diskriminējošā situācijā attiecībā pret citu personu. Viens no iemesliem, kādēļ ir aizliegta diskriminācija etniskās piederības dēļ, ir valoda, proti, personas akcents, vārdu krājums kā arī svešvalodas prasme nedrīkst kalpot par priekšmetu diskriminējošai attieksmei pret personu. Latvija vēsturiski ir izveidojusies kā etnosiem bagāta valsts, tādēļ vērojams, ka Latvijas darba tirgū tiek pieprasītas dažādu valodu zināšanas. Būtībā darba mērķis ir noskaidrot vai konkrētas valodu zināšanu prasības nodarbinātībā ir saistāmas ar diskriminācijas aizlieguma principu. Pētījuma rezultātā autors konstatē nepilnības Latvijas normatīvajā regulējumā diskriminācijas aizlieguma jomā un piedāvā risinājumus šo nepilnību novēršanai.

Ethnicity is only one of the multiple hallmarks why person can be discrimineted or be disadvantaged in relation to another person. Language is one of the reasons why discrimination due to ethnicity is forbidden, namely accent, vocabulary and foreign language skills can not serve as a subject of discriminatory attitude towards another person. Latvia historicly has developed as an ethnicly abundant country and different professional liguistic requirements can be observed in the Latvian labor market. The objective of this bachelor’s thesis is to find out if certain professional linguistic requirements can be related to the principle of non-discrimination. As a result of this research author recognizes some flaws in the regulatory framework of Latvia and offers his own solution to eradicate these flaws.