Augšdevona Katlešu svītas mālaino nogulumu krāsu neviendabība un ģenēze

Abstract

Mālu krāsa ir cieši saistīta ar to minerālo sastāvu un ķīmisko sastāvu. Sākotnējā mālu krāsa varēja būt sarkana, taču pašlaik Kupravas karjerā ir novērojami arī pelēko mālu slāņi. Tie varētu būt atkrāsojušies diaģenēzes laikā. Pētījuma mērķis ir noskaidrot iespējamos krāsu izmaiņas ietekmējošos faktorus, kuri ir norisinājušies augšdevona Katlešu svītas mālainajos nogulumos diaģenēzes stadijā. Pētījuma gaitā noskaidrots, ka augšdevona Katlešu svītas mālainie nogulumi galvenokārt sastāv no illīta, kaolinīta, hematīta, kvarca, dolomīta, muskovīta un ortoklāza. Savukārt Fe2+ jonu saturs pelēkajos mālos norāda uz reducēšanās procesiem, kas iespējams notikuši diaģenēzes laikā, ko varēja izraisīt nogulumos bezskābekļa vidē ieslēgtā organika. Šis arī ir viens no galvenajiem iemesliem kādēļ sarkanās krāsas mālainie nogulumi ir atkrāsojušies.

Colour of clays is closely related to their mineral and chemical composition. Primary colour of the clays could be red, but currently in the Kuprava clay pit gray colored beds are observed. These clays might have lost colour during diagenetic phase. Aim of this study is to determine possible colour changing factors that might have occured during diagenetic phase. During this study there was clarified that Upper Devonian Katleši series clayley sediments mainly consist of illite, kaolinite, hematite, quartz, dolomite muscovite and orthoclase. Content of Fe2+ ions in gray colored clays indicate reduction processes, which might have happened during diagenesis in anioxic environment. This is one of the main reasons why red clays have decolorated.