Ticības mācības juridiskie un tiesiskie aspekti Latvijā un Eiropā

Abstract

Apziņas brīvība, no kuras izriet tiesības uz reliģisko izglītību, ir viena no cilvēka pamattiesībām, kas tiek aizsargāta starptautiski un ir nostiprināta Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā. Mūsdienās katras valsts un baznīcas attiecību modelis būtiski ietekmē reliģiskās izglītības iespējas Latvijā un Eiropā. Viens no veidiem, kā valsts vistiešāk ietekmē reliģisko izglītību, ir ticības mācības pasniegšana skolās. Darba mērķis ir veikt pētījumu par Eiropas valstīs esošajiem ticības mācības modeļiem un to īpatnībām. Savā darbā autore piedāvā trīs ticības mācības modeļus: nekonfesionālās reliģiskās izglītības mācības modelis, konfesionālās reliģiskās izglītības mācības modelis un izglītības metode par reliģisko faktu mācību ar reliģiju nesaistītos mācību priekšmetos. Balstoties uz šo iedalījumu, autore ir secinājusi, ka tieši konfesionālās reliģiskās izglītības mācības modeļa valstis visbiežāk ir saskārušās ar strīdiem, kas tiek risināti gan nacionālajā, gan Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

Freedom of conscience, from which the right to religious education is derived, is one of the fundamental human rights that is internationally protected and enshrined in the European Convention for the Protection of Human Rights and Fundamental Freedoms. Nowadays the model of relationship between each state and the church has a significant impact on religious education in Latvia and in Europe. One of the ways in which the state directly influences religious education is the teaching of religious instruction in schools. The aim of the work is to make a research and to clarify the peculiarities about the models of religious education in European countries. In the work, the author offers three models of religious instruction: a model of non-confessional religious education, a model of confessional religious education and a method of teaching religious facts in non-religious subjects. Based on this classification, the author has concluded that confessional religious education model countries are those who most face disputes in the national and European Court of Human Rights.