Ļaunprātīgas rīcības jēdziens Ženēvas 1956. gada 19. maija Konvencijā "Par kravu starptautisko autopārvadājumu līgumu (CMR)."

Abstract

CMR konvencijā pārvadātāju atbildība par pilnīgu vai daļēju kravas zaudējumu ir ierobežota. Tomēr 29. pantā ir ietverts izņēmums, kad pārvadātāja atbildība netiek ierobežota. 29. panta redakcija pieļauj ļoti atšķirīgu izpratni attiecībā uz to, kādos gadījumos pārvadātājs ir jāatbrīvo no atbildības. Darba mērķis ir padziļināti izpētīt ļaunprātīgas un tai pielīdzināmas rīcības jēdziena saturu, salīdzinot jēdziena izpratni Rietumeiropas valstīs un Latvijā. Darba ietvaros autors veiks konvencijas 29. panta teleoloģiskā un vēsturisko interpretāciju, kā arī aplūkos un analizēs valstu tiesu praksi 29. panta piemērošanā. Darba rezultāts ir izstrādāts pētījums, kurā ir uzskatāmi salīdzināta valstu izpratne par ļaunprātīgas un tai pielīdzināmas rīcības jēdzienu, kas var noderēt, izvēloties izdevīgāko valsti pārvadājuma strīda risināšanai.

The CMR convention limits the liability of carriers for full or partial loss of the cargo. However article 29. includes an exception, under which the carrier is excluded from liability limitations. Article 29. allows broad interpretation in regard to conditions of excluding the carrier from the liability limitation. The goal this work is to research the meaning of wilful misconduct and equivalent default by comparing the meaning of the term in Western Europe countries and Latvia. The author shall interpret the article 29. through teleological and historical interpretation methods and analyse the case-law of article 29. The result of the thesis is a research in which the understanding of the wilful misconduct and equal defaults is demonstrated, and can be used to choose a favourable jurisdiction for a carriage dispute.