Cilvēkresursi kā ietekmējošais faktors reģionālās nevienlīdzības mazināšanā Latvijā

Abstract

Maģistra darba mērķis ir novērtēt reģionālās nevienlīdzības apmēru Latvijā, izvērtēt cilvēkkapitāla lomu valsts ekonomiskajā attīstībā un noteikt, vai cilvēkkapitālam ir nozīmīga loma reģionālās nevienlīdzības mazināšanā Latvijā. Pētījuma uzmanības centrā ir reģionālo nevienlīdzību izraisošo faktoru identificēšana un tās mazināšanai izmantotās pieejas. Izmantojot daudzkārtēju lineāro regresiju un vidējo IKP pieaugumu uz vienu iedzīvotāju kā ekonomiskās attīstības rādītāju, kā arī veicot diasporas ārvalstīs aptauju, tiek noskaidrots, ka cilvēkkapitālam ir nozīme reģionālā izaugsmē, bet tikai kopā ar citiem sociālekonomiskiem faktoriem kā investīcijas, infrastruktūra, mājoklis. Iedzīvotāju skaita pieaugums un izglītības līmenis ir nelieli faktori, kas ietekmē nevienlīdzību. Latvijas centralizācijas faktors ir nopietns šķērslis nevienlīdzības mazināšanai starp sešiem reģioniem.

The master thesis aims to assess the extent of regional inequalities in Latvia, to evaluate the role of human capital in economic development of a country and to determine whether human capital plays a significant role in reducing regional inequalities in Latvia. The focus of the research is on the identification of the factors causing regional inequalities and approaches used for its mitigation. By using multiple linear regression and average GDP per capita growth as indicator of economic development, and by conducting a survey of diaspora abroad, it is determined that human capital matters for regional growth, but only in combination with other socio-economic factors as investments, infrastructure, housing. Population growth and education attainment are minor factors that influence inequalities. Factor of Latvia’s centralisation is a serious obstacle for reducing inequalities between six regions.