Teatrālās lomu spēles nozīme kulturoloģijas mācību satura komponenta "Indivīds un vara" izpratnes veicināšanā

Abstract

Pedagoģiskā pētījuma temats (teatrālās lomu spēles nozīme kulturoloģijas mācību satura komponenta „Indivīds un vara” izpratnes veicināšanā) iztirzāts divās apakšnodaļās un piecās apakšnodaļās, un papildināts ar ievadu, secinājumiem, septiņiem pielikumiem un izmantotās literatūras un avotu sarakstu ar piecdesmit avotiem. Darba autors, pētot teatrālās lomu spēles izmantojamību kulturoloģijas mācību satura komponenta „Indivīds un vara” izpratnes veicināšanā un rodot atbildes uz pētījuma jautājumu, vai teatrālā lomu spēle veicina kulturoloģijas mācību priekšmeta satura izpratni – īstenojis sekojošus uzdevumus: tika apkopota un analizēta profesionālā literatūra par teatrālās lomu spēles paņēmieniem, noteikti metodes pielietojuma nosacījumi un izstrādāti metodiskie un mācību materiāli, un arī metodiskie ieteikumi pētāmās metodes izmantošanai. Galvenais secinājums – teatrālā lomu spēle nespēj sniegt ievērojamus panākumus tēmas izpratnes veicināšanā. Iespējams, ka pētāmā metode vidējās izglītības iestādēs pastāvošajiem apstākļiem ir pārāk sarežģīta un ir atkarīga arī no priekšzināšanām teātra mākslā. Tomēr, tā kā līdz šim teatrālās lomu spēles izmantojamība nav tikusi detalizēti aplūkota, pētījums ir noderīgs tiem pedagoģijas profesionāļiem, kas interesējas par dažādu inovatīvo, interaktīvo un radošo metožu izmantojamību mācību stundās.

Theatrical Role Play to Facilitate the Understanding of the Culturology’s Study Content Component ‘Individual and Power’ is a subject of this exploration that has been disclosed into two chapters and five subdivisional chapters, supplemented by an introduction, conclusion, seven attachments and a list of fifty references. Researching interoperability of theatrical role play in culturological subject’s component “Individual and power”, its effect on deepening of understanding of the subject, and reaching for answers to the scientifical question – can a theatrical role play succeed in increase of comprehension of the subject’s content, the author has accomplished several objectives. Professional sources about techniques of theatrical role play have been summarized and analysed, conditions of applied method have been established and methodological and educational materials have been developed with recommendations for further pedagogical usage of the method. In conclusion, theatrical role play has not succeeded in offering considerable achievements in development of comprehension of the subject. It is possible that the method is too complex for use in conditions of secondary education for it might be dependant on previous experience in theatre art. However, since interoperability of theatrical role play has never been explored in detail before, this research can be of interest for those professionals that are keen on different innovative, interactive and creative pedagogical methods.