ZVAIGŽŅOTĀ 
Vai tukšums patiešām ir tukšs? 0 Gulbja zva ig­
znājā — Galaktikas spožākā zvaigzne? £ Galaktikas 
disks atgādina Šveices siera ripu 0 Visīsākais lido­
jums kosmonautikas vēsturē: 5"30 s £ Aptumsuma 
laikā debesis virs Meksikas bija ideālas % Vidus­
skolēniem par kosmonautiku £ Debess spīdekļi sate-
l ī tantenas orientēšanai £ Patiesībā 24. jūnijs lat­
viešu gadskārtā ir Pēteri 
1992 
VASARA 
ZVAIG2ŅOTA D E B E S S , 1*92. GADA V A S A R A . -72. 
MĒNESS KUSTĪBA ZODIAKA ZĪMĒS 
Mēness kustības trekam iedaļas lielums ir viena diennakts. 
V ā k u I . Ipp. Seno l a t v j u m i t o l o ģ i s k a j o s pr iekšs ta tos V i s u m s s a s t ā v ē j a no t r im d a ļ ā m : 
a u g š ā b i ja debesis, kas n e š ķ i r a m i sa i s t ī j ā s ar j ēdz i enu pa r D i e v u , Debes t ē vu , debesīs — 
S a u l e , zem tās P a-S a u 1 e, tā b i ja v i d ē j ā V i s u m a d a ļ a , ku ru a p d z ī v o j a c i l v ē k i , pašā 
apakšā a t r adās trešā V i s u m a da ļ a — p a z e m e ( v e ļ u jeb M ā r a s v a l s t ī b a ) . T ā ir ar ī 
d a i n ā s minē tā V i ņ-S a u I e. ( P ē c « L a t v j u r aks tu p a r k s » . ) 
ZVAIGŽŅOTA 
DEBESS 
L A T V I J A S 
Z I N Ā T Ņ U A K A D Ē M I J A S 
R A D I O A S T R O F I Z I K A S 
O B S E R V A T O R I J A S 
P O P U L Ā R Z I N Ā T N I S K S 
G A D A L A I K U I Z D E V U M S . 
IZNĀK K O P S 1958. G A D A { Ū D E N S 
Č E T R A S R E I Z E S G A D A 
1992. G A D A V A S A R A ( 1 3 6 ) 
R E D A K C I J A S K O L Ē Ģ I J A : 
A . A l k s n i s , A . A n d ž ā n s , A . B a l -
k l a v s ( a t b i l d , r e d . ) , J . B i r z v a l k s 
( a t b i l d , r e d . v i e t n . ) , N . C ima-
h o v i č a , L. D u n c ā n s , R. K ū l i s , 
E. M ū k i n s , I . P u n d u r e ( a t b i l d . 
s ek r . ) , T. R o r n a n o v s k i s , L. Roze , 
I. V i l k s 
N u m u r u sas tād ī jus i 
I. P u n d u r e 
R Ī G A « Z I N Ā T N E » 1992 
S A T U R S 
Z i n ā t n e s r i t u m s 
B. Rolovs. V a i t u k š u m s pat iešām ir 
tukšs? 2 
J a u n u m i 
U. Dzērvitis. Pārnova pal īdz precizēt 
a t t ā l u m u l īdz L i e l a j a m M a g e l ā n a M ā ­
k o n i m 7 
A. Balklavs. L o d v e i d a kopas un zi l ie 
bēg | i . 9 
A. Alksnis. O g l e k ļ a zva igznes G a l a k t i ­
k a s kodo l iz l i ekuma un polos . . . 11 
A. Balklavs. V a i G a l a k t i k a s spožākā 
z v a i g z n e ? 12 
U. Dzērvitis. S a u l e s t a r p z v a i g ž ņ u v ides 
tune l i 12 
A. Balklavs. J a u n a s a t z i ņa s par p l anē tu 
v e i d o š a n o s 14 
K o s m o s a pētn iec ība un a p g ū š a n a 
E. Mūkins. K o s m o s a t ranspor ts — sol is 
a t p a k a ļ ? 18 
A t k l ā t ā k par k o s m o n a u t i k a s v ē s tu r i , V I I I 
(pēc ārzemju preses materiāliem) . 28 
O r b i t ā l a s s tac i j a s « M i r » hronika (pēc 
ārzemju preses materiāliem) . . . 31 
A s t r o n o m i j a ikd ienā 
Leonids Roze. Debess spīdekļ i sa te l ī tan-
tenas o r i en tēšana i 33 
Z inā tn i eks un v i ņ a darbs 
| E. Riekstiņš\, I. Heniņa. L i n a r d s 
Re iz iņš 35 
Tā los ce ļos 
/. Nāgelis. P i l n s S a u l e s ap tumsums 
1991. gada 11 . jū l i j ā 38 
S k o l ā 
E. Mūkins. V i d u s s k o l ē n i e m par kosmo ­
n a u t i k u , I 42 
A m a t i e r u l appuse 
/. Vilks. Ce ļ a r ād ī t ā j i debesīs . . . 51 
/. Vilks. Te leskopa pa l i e l i nā juma izvē le 54 
V. Odinokijs. 400 m m parabo l i sks spo ­
gu l i s 01 
Ie ros ina l a s ī t ā j s 
/. Dundure. P a r l a t v i s ko pasau les uz ­
t v e r i . V a s a r a (pēc dievturu rakstiem) 62 
Z v a i g ž ņ o t ā debess 1992. g a d a v a sa r ā (saga­
tavojis I. Vilks) 66 
£ I z d e v n i e c ī b a « Z i n ā t n e * . 1992 
VAI TUKŠUMS PATIEŠAM IR TUKŠS? 
B R U N O 
R O L O V S 
E lementārda ļ iņas , a tomi , molekulas . K o gan v i su no tām nevar 
i zve ido t ! A t o m u un mo leku lu kombināc i jas ļauj radī t v i su , kas ir 
ap mums, un arī mūs pašus. A r dažādiem daļ iņu ve ido jumiem 
nodarbo jas g a n fizika, g a n ar ī ķ īm i j a , un tiešā va i netiešā v e i dā 
atomi un moleku las nosaka a r ī daudzu citu dabaszinātnes nozaru 
saturu un m ē r ķ u s . Š o da ļ iņu i zpē te ir atklājusi d a b u visā tās d a u d z ­
v e i d ī b ā . Be t kas ir t a d , ja šo daļ iņu nav ! V a i tādā gad ī jumā 
izbe idzas ar ī daba un dabasz inā tnēm va i rs nav ko dar ī t ! 
Tā mēs nonākam pie tik senās ide jas par 
tukšo te lpu jeb vakuumu (lat. v a c u u m — 
tukšums), kas jau sen nodarbinājusi c i l v ēku 
prātus. Sengr i e ķu f i lozof i str īdējās par to , v a i 
pastāv tukšums. J a u Dēmokr i ts ( ap 460—370 
p. m. ē.) sludināja, ka viss esošais sastāv no 
kustīgiem atomiem un tukšuma. J a no kādas 
te lpas va i tās da ļas izdotos «a izvākt» atomus, 
tad va rē tu iegūt p i l n īg i tukšu te lpu — vakuumu . 
P ē c sengr ie ķu f i lozofu un zinātnieku Le ik ipa 
( ap 500—440 p. m. ē. ) un Dēmokr i ta uzskata 
«pi lna is» un «tukšais» ir d i v i pretstati , kas v e i d o 
v isu esošo . A tomi , kurus uzskatīja par n e d a ­
lāmām un ne izn īc ināmām da ļ iņām, kustas b e z ­
ga l ī gā , tukšā te lpā . Apv ienojot ies tie v e i d o 
v isus iespējamos objektus un pasaules . Tukšums, 
p ē c atomisma piekri tē ju domām, pastāv gan 
ķ e r m e ņ o s pašos, g a n arī ārpus t iem. Att īs tot 
šo d o m u v ē l tālāk, Dēmokr i ta sekotāji pat uz ­
skatīja, ka tukšums pastāv ne tikai mūs a p t v e ­
rošajā pasau lē , bet a r ī ārpus tās. 
A tomisma piekritēji uzskatīja, ka tieši tuk ­
šums ir tas, kas nodroš ina ķ e r m e ņ u saspieža-
m ī b u . B e z tukšuma būtu grūti iedomāties ar ī 
ķ e r m e ņ u pārvietošanos te lpā . V a r t ikai br īn ī t ies 
par seno zinātnes v ī r u d o m u dz i ļumu. Lūk, nā 
to izteicis viens no kvē lāka j iem Dēmokr i ta uz ­
skatu piekritējiem romiešu dzejnieks un f i lozofs 
Tits Lukrēc i j s Kārs ( ap 99—55 p. m. ē.) savā 
p o ē m ā «Par lietu dabu» (to latviešu v a l o d ā no 
o r i ģ i n ā l a tulkoj is L U profesors J . Eiduss).* 
« N a v tomēr daba v iscaur i da| iņām pi ld ī ta v isa. 
Pastāv bez tām arī tukšums, a izņemot pārē jo 
t e l pu . 
Z inā t to node r ē s tev it daudzās un dažādās 
re izēs , 
Lai t ev va j adz īgs nebūtu šaubīties, mūžīg i j a u ­
tāt, 
K ā d a ir V i suma būt ība , net icot šiem maniem 
vā rd i em, 
T ā p ē c ka eksistē te lpa , kas taustāma nav un 
kas tukša. 
Ja t ādas nebūtu , nespē tu priekšmeti v e i d ā 
nekādā 
Kustēt ies ; da ļ iņām pienākums pastāv pretoties, 
darbot ies pret ī , 
S eko t tam daļ iņas spiestas, un teiktais arvien 
ir spēkā 
Da ļ iņām v i s ā m ; jo c i tādi v irzīt ies nespē j 
Sākumi p i rmie; atļauj to da ļ iņas citas, paš ķ i ro t 
ce ļu .» 
T o m ē r Dēmokr i ta uzskatiem bija arī pret inieki . 
Tā, p i emēram, sengr i e ķu f i lozofs un zinātnieks 
* Sk.: Zva igžņotā Debess . — 1990.91 . gada 
ziema. — 28.—34. I pp . 
Aristote l is (384—322 p. m. ē.) un v i ņa sekotāji 
domāja , ka v iena te lpas da|a nevar būt abso ­
lūti tukša. Ar istotel is uzskatīja, ka «tukšums» 
fizikāli nav iespējams. (Š is secinājums sasaucas 
ar plaši paz īs tamo apga l vo jumu, ka daba 
nemī l tukšumu.) V iņš ar ī atz īmēja, ka bieži 
k|ūdaini par tukšu uzskata te lpu , kas patiesībā 
ir p iepi ld ī ta ar ret inātu matēr i ju — gaisu. A r ī 
pārvietošanās, p ē c Ar is tote ļa d o m ē m , ir i e spē ­
jama b e z tukšuma, jo ķ e r m e ņ i var pārvietoties, 
viens ot ram d o d o t v ie tu . Interesanta ir arī 
Ar is tote ļa doma par to , ka gadī jumā, ja t e lpa 
patiešām būtu tukša, t ad visi priekšmeti tajā 
atrastos miera stāvokl ī , j o tiem nebūtu iemesla 
pārvietoties. Tāpēc viņš secina, ka matēr i ja ir 
nepārtraukta un tās kval i tat īv ie stāvokļ i rodas 
dažāda «no formē juma» dē ļ . 
Tukšuma p rob l ēma nodarbinājusi ar ī A u s ­
trumu f i lozofus. Sen ie ķ īn iešu un indiešu f i lo ­
zof i «tukšuma» un «nebūt ības» jēdzieniem 
ve l t ī ja daudz v ē r ī b a s . Tomēr v iņu pamato ju ­
miem maz kas k o p ī g s ar Dēmokri ta un A r i s to ­
te ļa ide jām. S e n o Austrumu f i lozof i pauda 
ide ju, ka v is fundamentā lāka ja i pasaules r e a l i ­
tātei neva r būt nekādu konkrētu raksturlielumu 
un t ā p ē c tā a tgādina nebū t ību . 
V ienā no Ķ ī n ā izplatītaj iem fi lozofiskaj iem 
virzieniem — dao ismā ( ķ ī n . va i . d a o — ceļš) 
j ēdz ienam «dao» tiek p iedēvē tas īpaš ības , kas 
l ī dz īgas f iz ikālajam vakuumam. Patiešām, p ē c 
v iena no šī v i rz iena pārstāvja Laodz i ( 6 . — 
5. gs. p. m. ē.) izteikumiem «dao» ir v isu lietu 
māte. U n tomēr tas a tgādina tukšumu. «Dao» 
ir tukšs — a p g a l v o Laodz i , bet piel ietojumos 
tas ir ne izsmeļams, haotisks, nenoteikts. N e r e ­
dzamā « d a o » iespē jamās pārvē r t ības ir b e z ­
ga l īgas . To var nosaukt par formu bez formēs, 
tē lu bez būt ības. « D a o » ir nenoteikts un bez-
ķe rmen isks . Tomēr, kā a p g a l v o Laodz i , «dao» 
dzi ļumā un tumsā ir aps lēp tas v issīkākās daļ iņas. 
Kā redzēs im tālāk, tas ir pārsteidzoši tuvu mūs­
dienu priekšstatiem. Tātad «dao» jēdziens p a ­
tiešām ir l īdz īgs v a k u u m a m . 
Senindiešu f i lozof i jā savukārt viens no svar ī ­
gākaj iem jēdzieniem bi ja «nebūt ība» . Saskaņā 
ar v ienu no senindiešu f i lozofi jas skolām — 
va išešiku ( 2 . — 1 . gs. p. m. ē.) pastāv tādi n e ­
būt ības ve id i kā lietas absolūtā nebūt ība , 
priekšmeta nebūt ība pirms tā rašanās un p ē c 
tā izzušanas, lietu savstarpējā nebūt ība, kura 
saistās ar to a tš ķ i r ī bu . Nebūt ības j ēdz ienam 
neapšaubāmi bi ja kaut kas kop īgs ar tukšumu. 
C i tā , v ē l ākā laika indiešu f i lozofi jas skolā 
(no 3.—4. gs. l īdz 8.—9. gs.) sankja izejpunkts 
ir m ā c ī b a par c ē l o n ī b u . P i rmscē loņa m e k l ē ­
jumos klasiskā sankja izmanto jēdzienu «prakri t i» 
(p i rmmatēr i ja ) , kas ir esamības pamats. Sankja 
traktē prakrit i kā īpaši smalku, jutekļiem n e ­
t ve ramu substanci. Prakrit i maiņas gaitā, starp 
citu, v e ido j as arī te lpa j eb ēters (ākāša), gaiss, 
uguns, ūdens, zeme, no kuru kombināc i jām r o ­
das lietu pasau le . L īdzās prakrit i sankja atzīst 
arī g a r ī g u p i rmcē lon i — purušu, ko lieto g a l ­
venokār t ēt ikā. Puruša savienojumā ar prakrit i 
ir v i sas att īst ības sākums. Tā saskaņā ar sankju 
V i suma evo lūc i j a ir sākusies tieši ar purušu un 
prakrit i kontaktu. Priekšstatā par purušu mist i f i ­
cētā formā parādās a n a l o ģ i j a ar vakuumu. 
Tukšuma jēdziens b i ja viena no svar īgāka jām 
kategor i jām pazīstamajā budisma pamatvirzienā 
mahajanā ( izve ido jās m. ē. sākumā). Saskaņā 
ar to pasau lē nepastāv neviens substancionāls 
p i rmcē lon is . Abso lūt i reāls ir tikai šūnja 
(tukšums), kas izpaužas kā daudzve id īgās p a ­
saules un lietu ilūzija, šunju var iepaz ī t un 
rea l izēt tikai īpaši mistiskā stāvoklī . A r ī šeit 
var kaut ko saskatīt no vakuuma. 
Tukšuma ideja pastāv jau sen. E i ropā zināt­
nieku un f i lozofu v i d ū va ldošās bi ja D ē m o ­
krita un Ar istote ļa koncepc i j as . Pēc pirmās uz ­
skatīja, ka tukšums pastāv, p ē c otrās — to 
nol iedza. V isa turpmākā zinātnes un f i lozof i jas 
att īst ība notika šo d i vu koncepc i ju c īņā . 
S e n o Austrumu f i lozof i jā nepastāvē ja tik ass 
norobežo jums starp jēdzieniem «bū t ība» un 
«nebū t ība» , «atomi» un «tukšums», kā tas bi ja 
g r i e ķ u f i lozof i jā . Tomēr arī šeit va r saskatīt 
daudzus priekšstatus, kas raksturīgi mūsdienu 
zinātnei par v ie lu un vakuumu. 
Ja v idus la ikos pārsvarā tr iumfēja Ar istote ļa 
koncepc i j a , tad renesanses laikmetā, kad sho-
lastiskos uzskatus par dabu sāka kritizēt, D ē ­
mokrita tukšuma koncepc i j a atkal atgriezās. 
Abso lū t i tukšas te lpas jēdziens tika likts 
G a l i l e j a — Ņ ū t o n a mehāniskās pasaules uzbūves 
pamatā . Šī priekšstata radīšanā tika izmantoti 
kā seno atomisma pārstāvju priekšstati, tā arī 
tukšuma koncepc i ja . Inerces pr incips arī norai-
3 
dī ja Ar istoteļa domu, ka ķ e r m e ņ i tukšumā at ­
rodas miera stāvoklī . Kaut gan Ņūtons izteica 
dažus iebi ldumus par t ā lda rb ības pr inc ipa p a ­
re iz ību , t. i., mi j iedarb ību attālumā caur tukšo 
te lpu ar bezga l ī gu ātrumu, šis pr inc ips pal ika 
mehāniskā pasaules uzskata uzbūves pamatā . 
Tomēr arī Ar istote ļa nepārtraukt ības k o n c e p ­
cija un tukšuma nol iegums netika p i ln īg i n o ­
ra id ī t i , bet tika va i rākkārt sekmīg i izmantoti 
zinātnes un f i lozofi jas att īst ībā. F ranču f i lozofs 
un dabaszinātnieks R. Dekarts (1596—1650) p i e ­
ņēma, ka, ievēro jot t e lpas izp la t ību, tajā n o ­
teikti ir jābūt arī mater iā la i substancei . S a v u ­
kārt v ā cu zinātnieks G . Le ibn ics (1646—1716) 
kādā no savām sarakstēm ar angl i K lā rku tuk ­
šumu nosauca par «fantastisku tē lu» , kas i e v ē ­
rojami kavē dabas izpēt i . P ē c Le ibn ica d o ­
mām, ja pieļauj tukšās te lpas pastāvēšanu, ar 
to būtiski tiek ierobežota Dieva v a r en ība , kura 
to va rē tu p iepi ld ī t ar m a t ē r i j u . . . Savukārt ho r ­
vā tu zinātnieks R. Boškov ičs (1711—1787) t ra ­
d i c ionā lo priekšstatu par atomu aizstāja ar «spēka 
centru» koncepc i ju . V iņš visu te lpu iedomājās kā 
nepārtrauktu fizikālo spēku da rb ības a r ēnu . 
17. gs. norisošā zinātniskā revo lūc i ja n o r a i ­
dī ja Ar istote ļa koncepc i ju . S v a r ī ga noz īme šeit 
bi ja dz īvsudraba barometra rad īšana i . To 
1644. gadā izgudroja s lavenā itāliešu zinātnieka 
G . Ga l i l e ja (1564—1642) pa l ī g s itāļu f i z i ķ i s un 
matemāt i ķ i s E. Torr ičel l i (1608—1647). V iņš p i e ­
pi ld ī ja ar dz ī vsudrabu ap metru ga ru stikla 
caurul ī t i , kurai viens ga ls bi ja a iz lodēts . P ē c 
tam ievietoja šo caurul ī t i ar va ļ ē jo ga lu uz 
leju traukā, kurā ar ī atradās dz ī vsudrabs . Tā 
rezultātā dz īvsudraba l īmenis cauru l ī tē nokritās, 
l īdz sasniedza apmēram 750 mm virs d z ī v s u d ­
raba l īmeņa traukā. V i r s dz ī vsudraba l īmeņa 
cauru l ī tē izve idojās tukša te lpa , kurā neb i ja 
nekādu vielas klātbūtnes paz īmju . Torr iče l l i u z ­
skatīja, ka šajā te lpā nav arī gāzes un t ā p ē c 
ir iegūts vakuums. Izvērsās diskusija starp A r i s ­
toteļa un Torričel l i piekritēj iem. 
Turpmākajos gadu desmitos diskusijas ap <o 
jautājumu intensīvi turpinājās . . . G luž i amizanta 
situācija k ļuva tad , kad šajā lietā iesaistījās ar ī 
M a g d e b u r g a s b i r ģ e rme i s ta r s un v ā c u f i z i ķ i s 
O . G ē r i k e (1602—1686) ar savām pus l odēm. 
Vakuuma p rob l ēma ir cieši saistīta ar d a u ­
dziem fizikas pr inc ip iem. V isp i rms tas att iecas 
uz d a ž ā d u f iz ikālo objektu mi j iedarbības iz ­
pratn i . Ciet i ķ e r m e ņ i v iens uz otru iedarbojas 
tieša kontakta ce ļā , un mi j iedarb ība notiek tuv-
d a r b ī b a s rezultātā. C i t āda aina ir, ja ap lūko 
e lektr iskos, magnēt iskos un grav i tāc i jas spēkus . 
Tie v a r izpausties arī tukšā te lpā , ķ e r m e ņ i e m 
tieši nesaskarot ies. Tomēr arī šeit f iz i ķ i centās 
kaut kādā v e i d ā ietvert fuvda rb ības ideju. Tam 
no lūkam p ieņēma, ka elektr iski lādētu , m a g n ē ­
tisku un mas ī vu ķ e r m e ņ u apkār tnē tukšā te lpa 
( t agad saka — vakuums) tiek de formēta , sa ­
spiesta, t. i., ap šiem ķ e r m e ņ i e m ir lauks: ap 
elektr iski lādēt iem ķ e rmeņ i em atrodas elektriskais 
lauks, a p magnet izēt iem — magnēt iskais lauks, 
ap j ebku ru ķ e r m e n i , kuram ir masa, — grav i tā ­
cijas lauks. Lauks ka lpo kā ļoti ērts mi j iedarbī ­
bas apraksta ve ids . Ikviens ķ e r m e n i s rada ap 
sevi a t t iec īgu lauku, kas iedarbojas uz kādu citu 
ķ e r m e n i , ja v ien tas uz šo lauku r e a ģ ē . Sa ­
skaņā ar lauka ide ju , arī spēks tukšā te lpā — 
vakuumā — no viena te lpas punkta uz citu 
tiek pārnests ar lauka starpniec ību. A r ī tā ir 
t u vda rb ība . 
M inē t i e priekšstati ietekmēja pasaules ainas 
e lek t rod inamisko koncepc i ju . Seko jo t Boškov iča 
uzskatiem, ang ļu f iz i ķ i s M . Faradejs (1791 —1867) 
nol iedza atomu un tukšuma pastāvēšanu. P ē c 
v iņa d o m ā m , v isu f izikālo te lpu caurstrāvo spēka 
l īni jas, kuru sabiezinājumi v e i d o mater iā los 
ob jektus . Saskaņā ar Farade ja un v iņa tautieša 
Dž. M a k s v e l a (1831—1879) uzskatiem, f izikālās 
real i tātes pamatā ir fundamentā la is e l ek t romag ­
nētiskais lauks un mi j iedarb ība i ir f u vda rb ī ­
bas raksturs. Maksve l s l īdz īg i daudziem saviem 
l īdzgai tn iekiem pieņēma, ka eksistē īpašs lauka 
nesējs — mehāniskais ē ters . 
Ēters fizikā — tā ir h ipotēt iska starpviela, kas 
p iep i lda pasau les te lpu , kā ar ī b r ī vo te lpu 
starp ķ e r m e ņ i e m , arī starp atomiem un m o l e k u ­
lām. M i j i e d a r b ī b a izplatās, de fo rmē jo t ē te ru . 
S e v i š ķ i saistoši tas likās p ē c tam, kad Maksvo l s 
ap 1865. g a d u , i zve idodams e lekt rod inamiku, 
sekmīg i apv ieno ja trīs dažādas fizikas n o z a ­
res — opt iku , e lek t r ību un magnēt ismu. M a k s ­
ve l a izstrādātā teor i ja likās kā fuvda rb ības 
koncepc i j as triumfs, kurā ga l venā loma bi ja 
ē t e r am . Tad no lēma sīkāk papē t ī t šo ē te ru . 
S e v i š ķ i c ī t īg i to ve i c a franču f iz i ķ i s A . F izo 
(1819—1896) un amer ikāņu f i z i ķ i s A . Ma ike l sons 
4 
(1852—1931). Pē t ī jumu rezultātā v iņ i nonāca 
pie nega id ī ta sec inājuma — ētera nav, un 
t ā p ē c šī h ipo tēze jāatmet! Bija jāpal iek pie 
domas , ka elektr iskā, magnēt iskā un g rav i t āc i ­
jas mi j iedarb ība rea l izē jas tukšumā ar attiecīgā 
lauka starpniec ību. U n tomēr tā bija tuvdarb ība , 
lai gan šoreiz b e z ē tera . Tikai A . Einšteins 
(1879—1955) savā speciā la jā relat iv i tātes t e o ­
rijā d rosmīg i atteicās no mehāniskā ētera kā 
no fizikāli nepamatota jēdziena. Tā kā te lpā 
v ienmēr pastāv f izikālie lauki, tad šķ i ta, ka tas 
ar ī nol iedz tukšās te lpas pastāvēšanas iespēju. 
Sākot ar 19. gs., priekšstati par vakuumu atkal 
izmainī jās. A r mūsdienu tehnikas iespējām ka.jt 
kādu te lpas daļu var a tbr īvot no parastās v i e ­
las — cietvielas, š ķ id ruma, gāzes. Tomēr tāds 
vakuums no mūsdienu v iedok ļa nebūt nav tuk­
šums. L īdz ar to diskutējams kļūst jautājums 
par pašu nosaukumu «vakuums». Kas tas ir 
par tukšumu, kurš patiesībā nemaz nav tukšs? 
Š o d i e n ar jēdzienu «vakuums» bieži saprot to, 
kas pal iek p ē c tam, kad no noteiktas te lpas 
da ļas a izvāc prom v isu to, ko pieļauj mūsdienu 
tehniskās iespējas. Vakuums — tas parastā i z ­
pratnē ir eksper imentā l i sasniedzamais tukšums. 
N o mikroskopiskā v iedok ļa raugoties, šāds v a ­
kuums ir te lpa, kurā v ie las daļ iņu b l ī vums ; r 
tik mazs, ka to sadursmes ir daudz mazāk 
va rbū t īgākas par da ļ iņu sadursmēm ar te lpu 
norobežojošām sieniņām. Ļ o t i n iec īgā daļ iņu 
b l ī vuma dē ļ vakuuma jēdzienu dažkārt a t t ie ­
c ina arī uz kosmosu. 
P ē c tam kad no te lpas ir a izvākta viela, 
tajā v ē l paliek starojums. Tas sastāv no d i vām 
da ļām. Pirmkārt, tas ir termiskais starojums, ko 
izraisa v ie las struktūrelementu (atomu) radītais 
e lektromagnēt iska is starojums. Tā e n e r ģ i j u var 
samazināt, pazeminot temperatūru. J a p ēdē j ā 
tiecas uz null i , arī starojuma e n e r ģ i j a i v a j a ­
dzē tu tiekties uz nul l i . O t ru starojuma da ļu v e i d o 
f luktuējoši , haotiski ma in īg i e lektromagnēt isk ie 
v i ļņ i . To sauc par pa l iekošo jeb nul lstarojumu, 
j o tas pastāv arī tad , kad t empe ra ­
tūra ir tuva absolūtajai nul le i . To nav i espē ­
jams novērst ne ar kādām mūsu r ī c ībā esošām 
m e t o d ē m . Nul lstarojuma pēt ī jumi strauji ir 
attīstījušies tikai p ē d ē j o s gados . 
Lai sniegtu p i ln īgu priekšstatu par vakuuma 
jēdziena izpratni mūsdienās, būtu jā izmanto 
ar ī kvantu fizikas priekšstati. Tomēr daudzas 
vakuuma īpašības var izprast, izmantojot g a l ­
venokār t klasisko f iziku. Tāpēc mūsdienās n o ­
sacīt i va r runāt par klasisko un kvantu jeb 
mikroskopisko vakuumu. Kā klasiskais, tā arī 
mikroskopiskais vakuums v e i d o tā saucamo 
f izikālo vakuumu — atš ķ i r ībā no parastā, ideālā 
j eb matemātiskā vakuuma, kurā nav nekādu 
da ļ iņu . P ēdē j a i s jēdziens būt ībā ir tas, ko savā 
laikā ar vā rdu «vakuums» saprata Torr ičel l i . Ja 
ideālā vakuumā būt ībā nav kam notikt un tas 
ir it kā nedz īvs , sastindzis, pav isam cita aina 
iespējama fizikālajā vakuumā. Tajā var notikt 
daudz dažādu procesu , un tam piemīt dinamisks 
raksturs. Mūsd ienu fiziku interesē ga lvenokār t 
tieši f izikālais vakuums. A r tā pēt īšanu noda r ­
bojas vakuumf izika. 
G a l v e n a i s lielums, kas raksturo termisko sta­
ro jumu, ir absolūtā temperatūra . Tā nosaka 
starojuma e n e r ģ i j a s b l ī vumu — e n e r ģ i j a s d a u ­
dzumu t i lpuma v ien ībā . 1879. gadā austriešu 
f iz i ķ i s J . Stefans (1835—1893) eksper imentāl i 
atklāja, ka termiskā starojuma ene r ģ i j a s b l ī vums 
ir p roporc ionā l s temperatūras ceturtajai pakā ­
pe i . Piecus gadus v ē l āk cits austriešu f iz i ķ i s 
L. Bo lcmanis (1844—1906) šo pašu sakar ību 
iegūst teorē t i sk i . No Stefana un Bo lcmaņa i egū ­
tās sakar ības izriet, ka absolūtās nulles tuvumā 
e n e r ģ i j a s b l ī vumam va jadzē tu tiekties uz nullli 
un l īdz ar to nav arī paša starojuma, l e s p ē j i i , 
pazeminot temperatūru, p i ln īg i aizvākt termisko 
starojumu bi ja svar īga noz īme klasiskā v a ­
kuuma izpratnē daudz plašākā nozīmē, nekā 
tas b i ja ap 17. gs. I deā lo , klasisko vakuumu 
iedomājās kā te lpu , no kuras aizvākta ne tikai 
viela, be t arī termiskais starojums. Tas jau bi ja 
solis uz priekšu, tomēr diemžēl neatrisināja 
vakuuma p rob l ēmu klasiskajā skatījumā. 
Termiskā starojuma p rob l ēma nav atrisināma 
klasiski. To atrisināja M . Planks (1858—1947), 
liekot pamatus kvantu f izikai. Tādēļ klasiskā 
pieeja starojumam nevar p i ln īg i izskaidrot arī 
klasisko vakuumu. Tas dr īz vien pārliecinoši i z ­
paudās . 1948. gadā nīder landiešu f iz i ķ is H. K a ­
zimirs (dz. 1909) ieteica real izēt šādu in te re ­
santu eksper imentu . V a k u u m ā nelielā attālu:nā 
v ienu no otras ievieto d i vas para lē las e lek t r ību 
vadošas plāksnītes. Vakuumā , ja vien t e m p e r a ­
tūra nav v ienāda ar absolūto null i , pastāv ter-
5 
miskais starojums. Tādē jād i izdevās pa redzē t , 
kam būtu jānotiek ar p lāksn ī t ēm — tām būtu 
savstarpēj i jāpievelkas. S o p a r ā d ī b u nosauca 
par Kazimira efektu. S p ē k s , kas darbojās starp 
p lāksnī tēm, p ē c a p r ē ķ i n a ir tieši p roporc ionā l s 
absolūtajai temperatūra i un apgriezt i p r o p o r ­
cionāls plāksnīšu savstarpējā attāluma trešajai 
pakāpe i . J a temperatūra tiecas uz nul l i , šim 
spēkam arī jātiecas uz nul l i . Eksper iments tomēr 
parādī ja ko citu. 
1958. gadā holandiešu f iz i ķ i s Sparnejs pā r ­
baudī ja Kazimira idejas un a p r ē ķ i n u s . Izrā ­
dījās, ka, temperatūra i tuvojot ies absolūtaja i 
nul le i , pievi lkšanās ne izzūd p i l n īg i . Pastāv kaut 
kāds pal iekošais spēks, kurš nav v ienāds or 
nulli pat vistiešākajā temperatūras nul lpunkta 
tuvumā. Sis spēks v ispār nav atkar īgs no t e m ­
peratūras un ir apgriezti p roporc ionā l s p l āk ­
snīšu savstarpējā attāluma ceturtajai p a k ā p e i . 
Eksper imentāl i izdevās noteikt šī spēka skait­
lisko v ē r t ī bu . Tam no lūkam plāksnītes j ānov ie to 
pietiekami tuvu (ņemot plāksnītes ar l au ­
kumu 1 c m 2 un izvēlot ies savstarpē jo attā lumu 
5-10" 6 cm, spēks bija ap 2-10" 4 g ) . 
Lai arī cik mazs būtu Kazimira efekts, pats 
tā izpausmes fakts l iecina par to, ka klasiskie 
priekšstati par termisko starojumu un vakuumu 
nav gluži pare iz i . Lai saskaņotu teor i ju ar e k s ­
per imentu, jāp ieņem, ka pat absolūtās nul les 
temperatūrā klasiskais vakuums nav p i ln īg i 
tukšs. Tajā pastāv e lekt romagnēt isk ie v i ļņ i j eb 
nullstarojums, kas nosaka plāksnīšu p iev i lkšanos. 
Kādas tad īpaš ības p iemīt nul lstarojumam? 
Daudzas nullstarojuma ī p a t n ī b a s izriet no v a ­
kuuma īpaš ībām. V a k u u m ā v i sām v ietām un 
virzieniem jābūt ekv iva lent iem. Nul lstarojums 
tāpat kā termiskais starojums ir v i e n d a b ī g s un 
izotrops. Bez tam vakuumā nedr īkst būt arī 
kaut kādas «p r i v i l ē ģ i j a s » novē ro tā jam, kas kustas 
ar kādu noteiktu ātrumu. Vakuumam jāizskat-īs 
v ienādi visiem novērotā j iem, kas kustas v iens 
at t iec ībā pret otru un arī pret v akuumu ar 
dažādiem ātrumiem. Tas noz īmē , ka nu l ls taro ju ­
mam jābūt invar iantam at t iec ībā pret Lo renča 
transformāci jām. Kā z ināms, tās raksturo pā re ju 
no v ienas inerciālas atskaites sistēmas uz kādu 
citu inerc iā lu atskaites sistēmu, kura v i e n m ē ­
r īg i kustas at t iec ībā pre t p i rmo. 
Tātad nul lstarojumam jābūt v i endab īgam, 
i zo t ropam un invar iantam at t iec ībā pret Lo renča 
t ransformāc i jām. Tā intensitātei ir jābūt p r o p o r ­
c ionā la i starojuma f rekvences trešajai p a k ā p e i . 
Termiskā starojuma, nul lstarojuma un k l a ­
siskā v a k u u m a kopsakar ības izpratne v ē l r e i z 
pierādī ja daudzu fizikas l ikumu v ienot ību . T o ­
mēr noska idro jās arī, ka klasiskā fizika šore iz 
izmanto jama ierobežotā apjomā, jo nul ls taro­
jums un centieni izskaidrot tā izcelsmi k las is ­
kajā ce ļ ā tomēr īsti neva inago jās panākumiem. 
Tas v iss s a r e ž ģ ī v e c o priekšstatu par to , ka 
vakuums ir tukšums. A r nullstarojumu p i e ­
p i ld ī tā t e l pa — moderna is klasiskais vakuums — 
ir jāuzskata par v ienkāršāko matēri jas stāvokl i 
ar note ik tu struktūru. 
V a k u u m a struktūra nosaka tā īpaš ības . Sajā 
jomā interesanti apskat ī t sarkano nob īd i . Tā ir 
kļuvusi pa r kr i tēr i ju d a u d z u astrofizikālu ide ju 
p ā r b a u d e i . Mūsd ienu k o s m o l o ģ i j ā sarkano n o ­
b ī d i parast i izskaidro ar Dop l e r a efektu — 
p rome joša objekta starojuma v i ļņa garums 
pārv ieto jas uz spektra sarkano v i ļ ņu ga lu . Be t 
va i tas ir v i en īga i s iespējamais skaidrojums? 
Nesen žurnālā «Phvs ica l Rev i ew Letters» p a ­
rādī jās E. V o l f a raksts, kurā viņš izvirzīja 
ļoti interesantu ide ju , ka sarkanā n o b ī d e va r 
rasties, ja gaisma iet caur izkliedējošu v i d i , 
kurā laušanas koeficients haotiski mainās t e lpā 
un laikā. Ja i zvē las atbi lstošu izkliedes m e h ā ­
nismu, ga ismas f r e k v e n c e var izmainīties pat 
t ad , ja ga ismas avots ir nekust īgs. V o l f s ar ī 
parād ī ja , ka šādi pr inc ipā var ve idot ies i zma i ­
ņas, kas ir l ī dz īgas tām izmaiņām spektrā, k u ­
ras izraisa Dop l e r a e fekts . No iepriekš izk lās ­
t ī tā l iekas d iezgan iespē jami , ka izk l iedējošo 
v id i v a k u u m ā va r ē tu v e i d o t jau minētais nu l l ­
starojums. Tāpat iespējams, ka šim starojumam 
va rē tu būt z ināma n o z ī m e tās h ipotēzes i z ­
pratnē , kuru savā rakstā par sarkanās n o b ī d e s 
izcelsmi ap lūkoj is J . B i rzvalks.* 
Daudz jauna, nega id ī t a un interesanta p a r ā ­
dās t a d , ja vakuumu apskata no kvantu f iz i ­
kas v i edok ļ a (kvantu vakuums) . Tad vakuums 
kļūst v ē l dinamiskāks. Be t par to citā rakstā 
turpmāk. 
* B i rzva lks J . Be t va rbūt ir pav i sam citādi? // 
Zva igžņo tā Debess . — 1990. g a d a rudens. — 
51 .—55. I pp . 
jaunumi 
Pārnova palīdz 
precizēt attālumu līdz 
Lielajam Magelāna Mākonim 
Spožā pā rnova 1987A, kas 1987. g a d a f e b ­
ruārī uzliesmoja Lielajā M a g e l ā n a M ā k o n ī 
( L M M ) , astronomijai devus i jaunas atziņas. U n , 
kā izrādās, turpina do t j op ro j ām! Runa ir par 
būtisku attāluma p rec izē jumu l īdz L M M , ko 
1991. gadā izdevās iegūt, izmantojot pā rnovas 
eksploz i jas radītās sekas. 
P rec īz i zināt attālumu l īdz tuvākajai kaimiņ-
galakt ika i jau pats par sevi ir s va r īg i , bet 
īpaša n o z ī m e ir tajā apstākl ī , ka L M M attā­
luma note ikšana ir p i rmais solis ārpusgalakt is-
kās attālumu skalas konstruēšanā un Hab la 
konstantes vē r t ības prec izēšanā. Ast ronomi ir 
velt ī juši daudz pū ļu , lai noskaidrotu, cik tēlu 
no mums ir M a g e l ā n a M ā k o ņ i , taču rezul ta ' i , 
kas iegūti ar dažādām me todēm, ir v isa i a tš ķ i ­
r ī g i . L īdz šim par p rec ī zāka jām tika uzlūkotas 
metodes , kuru pamatā ir c e f e ī d u spožuma ma i ­
ņas novēro jumi un kurās izmanto šīm z v a i g ­
znēm piemītošo v idē j ā absolūtā l ieluma — 
p e r i od a sakar ību va i kuru pamatā ir novu 
spožuma mērī jumi, p ieņemot , ka novām maksi ­
māla is spožums ir z ināms. 
Tomēr abās me todēs būtiska loma ir v a i ­
rākiem ne v isai drošiem pieņēmumiem. Tā, l ieto­
jot c e f e ī d u metod i , nākas pieļaut, ka 
absolūtā lieluma — pe r ioda sakar ību, kas 
konstruēta, izmantojot mūsu galakt ikas ce f e īdas , 
va r attiecināt arī uz M a g e l ā n a M ā k o ņ u cefe-
ī d ā m . Dr īzāk gan to neva r dar ī t , j o z v a i g ­
znēm M a g e l ā n a M ā k o ņ o s ir mazāks metālu 
saturs nekā zva igznēm Ga lakt ikā un zva igžņu 
evo lūc i j as teorēt iskie a p r ē ķ i n i rāda, ka t āpēc 
būtu jāatš ķ i ras arī c e f e ī d u pe r ioda — spožuma 
sakar ībām. M ē ģ i n ā j u m i šo metodi teorēt iski 
k o r i ģ ē t d o d nev iennoz īmīgus rezultātus. 
L ī d z ī g i notiek, ja attālumu noteikšanā iz ­
manto n o v u maksimālos spožumus. Bez n o v u 
absolūto lielumu iespē jamās atš ķ i r ības dažādās 
galakt ikās t raucē šī parametra v isai lielā nesa ­
krit ība a tsev iš ķu novu starpā, kā arī grūt ības 
spožuma maksimuma fiksēšanā, jo novas p a ­
rasti atklāj novē lo t i , kad to spožuma maks i ­
muma moments jau ga rām. Tādēļ astronomu 
sapnis a l laž ir bij is noteikt- attālumu līdz M a ­
gelāna Mākoņ iem ar t ī r i ģ eome t r i s ku metod i , 
kas būtu br ī va no j ebkād iem astrofizikāliem 
pieņēmumiem. Nu be idzo t pārnova 1987A šādu 
iespēju ir devus i . 
M e t o d e s būt ība ir pav isam vienkārša. A t t ā ­
lumu a t rod , sa l īdzinot l eņ ķ i s ko attālumu l īdz 
kādam starpzvaigžņu v e i d o j u m a m pārnovas t u ­
vumā, kura sp īdēšanu ierosina tās intensīvais 
starojums, ar l ineāro attālumu, ko nosaka p ē c 
laika, kurā gaisma sasniedz šo ve ido jumu. Pēr-
novai 1987A atbilstošais ve ido jums ir gāzes 
g redzens ap to ( 1 . att.). Tas nav izmests z v a i g ­
znes eksploz i jā , bet ir atradies ap pirmspār-
novu j au iepriekš, par ko liecina pakāpeniska 
tā iegaismošanās va i rākus mēnešus pēc sprā ­
dziena, kad g redzenu sasniedza eksplodējušās 
pā rnovas intensīvais ul travioleta is un rentgena 
starojums. 
Sēda g redzena izce lsme no zvaigžņu e v o l ū ­
cijas teor i jas v iedokļa ir labi izskaidrojama. 
Kā rāda L M M spektrāl ie uzņēmumi, kas iegūti 
pirms pā rnovas eksploz i jas , tās priekštecis ir 
zilais B 3 spektra klases pārmilzis — tātad 
7 
/. att- Sp īdošs gāzes g redzens ap L i e l ā M a g e l ā n a M ā k o ņ a p a r n o v u 1987A. 
zva igzne ar 15—20 M Q lielu masu. No zva igžņu 
evo lūc i jas ap r ē ķ i n i em izriet, ka zva igzne ar 
šādu masu savā att īst ībā p ē c ga l venās sec ības 
fāzes v ispirms nonāk zi lā pārmilža stadijā, tad 
kļūst par sarkano pārmi lz i , bet p ē c t am no 
jauna atgriežas zilā pārmi lža stadijā, kur savu 
akt īvo mūžu nobe idz eksp lodē jo t kā pā rnova . 
Pārmi lzu novēro jumi ultravioletajā, infrasar­
kanajā un rad iov i ļņu d i apazonā liecina, ka r īs 
zva igznes savu masu intensīv i zaudē zva igžņu 
vē ja ve idā ( l īdz 10 — 5 M Q gadā ) , kas izplūst 
ga l venokār t no zva igznes ekvator iā lās joslas, 
jo tur rotācijas dēļ p iev i lkšanas spēks ir p a z e ­
mināts. Pie tam vē ju raksturs zilā un sarkanā 
pārmilža (un tāpat arī milža) stadijā krasi a t ­
šķ iras. Zi lā pārmilža gad ī jumā vējš ir ātrs 
(vairāki tūkstoši krVs) , karsts un retināts, bet 
sarkanā pārmilža gad ī jumā g luži pre tē j i — 
samērā lēns ( ~ 10—20 km.'s), auksts un b l ī vs . 
No šiem faktiem tad ar ī izriet g redzena v e i d o ­
šanās iespēja. Ātrais vē jš pirmajā — zilā pā r ­
milža stadijā, a izmēzdams starpzvaigžņu v ides 
putekļus un eventuā los gāzes sab l ī vē jumus , ap 
pārmilz i i zve ido sfērisku d o b u m u , kuru p ē c 
tam pakāpen isk i p iepi lda b l ī va is vējš, nākdams 
no sarkanā pārmilža. Zva igzne i no jauna p ā r ­
vēršoties zilajā pārmi lz ī , ātrais vē jš iepriekšējā 
stadijā izmesto gāz i un putekļus saspiež čaulā, 
kurai ekvator iā la jā zonā ir paliel ināts masas b l ī ­
vums, t ā p ē c tā izskatās kā g redzens . Tādē jād i 
g redzens izve ido jās va i rākus mil jonus gadu pirms 
eksp loz i jas , taču nebi ja redzams, jo tā v ie la 
atradās neitrālas gāzes un putekļu ve idā . Tikai 
p ē c t am, kad g r e d z e n u sasniedza pā rnovas 
eksp loz i j as radī ta is ul travioletā starojuma un 
rentgenstaro juma vi ln is , jon izē jot gāz i , g r e ­
dzens sāka sp īdē t . Tā sp īdēšanu va r novē ro t 
va i rākkār t īg i jon izē tu hē l i ja , og lek ļa , skābekļa 
un s lāpek ļa jonu u l t rav io leto un opt isko s p e k ­
tru emis i jas l īni jās. 
M u m s tuvākā g redzena mala sāka iegaismo-
ties 79 dienas p ē c pā rnovas eksploz i jas , un 
tu rpmāka jos mēnešos pakāpen isk i iez īmējās 
viss g redzens , tā redzamās ainas p i ln īga i z ­
ve idošanās be idzās a p m ē r a m 419 dienu p ē c 
sprādziena. G r e d z e n a masu v ē r t ē ~ 0 , 2 M © , 
bet gāzes b l ī vums tajā ir ~ 80 000 atomu k u ­
bikcent imetrā. Ir saga idāms, ka pēc 15 gadiem, 
kad eksplozi jā nomestais pārnovas apva lks , 
kas izplešas ar 10 000 km/s lielu ātrumu, 
ietrieksies g redzenā , tas kļūs par ļoti spožu 
radiostarojuma un rentgenstarojuma avo tu , v a r ­
būt pat par pašu spožāko Lielajā M a g e l ā n a 
M ā k o n ī . 
1 . att. parādī ta is skaidrais g redzena attēls ir 
iegūts ar Hab la kosmiskā te leskopa vā j o oo-
jektu kameru, ar kuru to novē ro kopš 1990. ga ­
da augusta. Šādi kval i tat īv i attēl i , ko nevar 
iegūt ar te leskopiem uz Zemes , ļāva izmērī t 
g r edzena l eņ ķ i sko d iametru — tas izrādījās 
1 " ,66 liels ( p ē c N. Pe i nedža grupas datiem 
Balt imoras Kosmiskā te leskopa zinātniskajā 
institūtā, A S V ) . Izmērot e l ipses mazās un lielās 
ass garumus, p ē c to att iecības va ram atrast 
g r edzena nol ieces l e ņ ķ i — pret skata plakni 
tas ir 43° liels. Šo v isa i p r e c ī zo skaitļu i egū ­
šanu speciāl ist i uzskata par v ienu no noz īmī ­
gākaj iem zinātniskajiem sasniegumiem, ko l īdz 
šim dev i s orb ī tā pace l ta i s Hab la te leskops. 
N o minētajiem skaitļ iem v iegl i a p r ē ķ i n ā t 
g r edzena l ineāro d iamet ru (sk. 2. att.). Tā, p ie ­
mēram, zinot, ka g r edzena pret mums vērstā 
mala (punkts A ) sāk sp īdē t 79 d ienas p ē c 
eksplozi jas , sec inām, ka attālums A P , kas ir 
v ienāds ar g redzena rādiusu r, ir par 79 ga i s ­
mas d ienām garāks nekā attālums BP , tas ir, 
r—r-sin 43° = 79. No šej ienes dabū jam, ka gre-
2 • 79 
dzena diametrs ir — =1,36 ( l y ) . 
365 (1—sin 43' ) 
Tāds pats g redzena d iametrs ir a p r ē ķ i n ā m s , 
izmantojot faktu, ka tā tālākā mala (punkts C ) 
kļūst redzama 419 dienu p ē c eksplozi jas. Tagad 
l ineārā un l eņ ķ i skā d iametra (izteikta rad iānos) 
a t t iec ība rāda, ka attālums l īdz L M M ir 
169 000 gaismas gadu . 
Jaunatrastais ātrums maz atšķ iras no tā, ko 
dod v idē ja i s lielums no attālumiem, kas n o v ē r ­
tēti p ē c dažādām astrof iz ikālām metodēm, taču 
būtisks ir noteikšanas k ļūdas samazinājums un 
tas, ka astrofizikēl i novē r t ē tu attālumu aps t ip ­
rina t īr i ģ eome t r i s ka me tode . M inē tā pētn ieku 
grupa vē r t ē , ka šādā v e i d ā noteiktā attāluma 
A 
2. att. S h ē m a a t t ā l uma no te ikšana i līdz pār-
n o v a i L i e l a j ā M a g e l ā n a M ā k o n ī : P — pā r ­
n o v a ; AC — gāzes g redzens sānska tā ; r •— 
gredzena rād iuss . 
kļūda nepārsniedz 5 % , kas atļaus Habla k o n ­
stanti novē r t ē t tikai ar 1 0 — 1 5 % lielu kļūdu. Tas 
būtu noz īm īgs prec izē jums mūsu zināšanās par 
attālumiem Visumā. 
U. D z ē r v ī t i s 
Lodveida kopas 
un zilie bēgļi 
Starp daudzaj iem Metaga lak t ikas objekt iem 
vienas no interesantākajām ir tā saucamās l o d ­
ve ida zva igžņu kopas. Tās ir ļoti kompakti 
v e ido jumi , kas satur va i rākus simtus tūkstošu 
zva igžņu un vizuāl i a tgādina spožus bišu sp ie ­
tus pie melna jām nakts d e b e s ī m . 
As t ronomu uzmanību l odve ida kopas saista 
ar to, ka tās ir v ieni no vecāk iem mūsu G a l a k ­
tikas j e b Piena Ce ļ a ve ido jumiem. Tās i z v e i ­
dojās protogalakt ikas plašajā koronā, pirms 
Piena Ce ļš , pakāpeniski e vo luc ionē jo t pašg.a-
vitāci jas ietekmē, saspiedās plānā «pankūk-
ve ida» diskā, kādu to r edzam pašlaik. 
Tas noz īmē , ka šajā kopā ir ļoti v e ca s z va i g ­
znes. Novē ro jum i un a p r ē ķ i n i rāda, ka zva ig-
9 

Divi E i r opas Dienvidu observator i jas ( C ī l e ) 
astronomi Dž. Me i l ans un F. Paresks, M . Sara 
un Hab l a te leskopa vā jo objektu kameras a p ­
ka lpe no Kosmiskā t e l e skopa zinātniskā inst i ­
tūta Ba l t imorā ( A S V ) atklājuši 47 Tukāns centrā 
21 zi lo b ē g l i . P ē c F. Pa reska domām, šie zil ie 
bēg ļ i centra zonā atrodas ārkārt īgi lielā k o n ­
centrāci jā, kas pamato h ipo t ēz i , ka tie ir zva igžņu 
sadursmju un saplūšanu rezultātā izveidojušies 
objekt i , un izskaidro faktu, kāpēc l īdz šim tos 
nav va rē ts atklāt ar instrumentiem, kuru izš ķ i r t ­
spēja neb i j a pietiekami liela, lai va rē tu d e t a ­
lizēti i zpē t ī t tik b l ī vu k o d o l u , kāds ir l o d v e i d a 
kopai 47 Tukāns. 
A . B a I k I a v s 
Oglekļa zvaigznes 
Galaktikas kodolizliekumā 
un polos 
Nesen astronomijas zinātniskajos žurnālos p a ­
rādījušies d iv i jauni pē t ī jumi par mūsu G a l a k ­
tikas og l ek ļ a zva igznēm un to kustības ātrumu. 
V iens no tiem att iecas uz 33 og lek ļa z v a i g ­
znēm, kas 1985. gadā atrastas nel ielos un sa­
mērā cau r sp īd īgos d e b e s s apgaba los , t. s. 
logos Ga lakt ikas kodol iz l iekumā (ang l . — nuc-
lear bu lge ) , otrs aptver 32 og lek ļa zva igznes 
Ga lakt ikas z iemeļpola un d ienv idpo la apgaba l ā . 
Ko lumbi j as univers i tātes ( A S V ) zinātnieki 
N. Tisons un R. Ričs Amer i kas As t ronomi jas 
b iedr ības izdotajā «Astrof iz ikas Žurnā lā» 1991. 
gada februāra numurā z iņo par minēto 33 o g ­
lekļa zva igžņu spektra pēt ī jumiem un rad iā lā 
ātruma mēr ī jumiem. Šīm Ga lakt ikas centra a p ­
kārtnē atrastajām z v a i g z n ē m raksturīga ne v isa i 
izteikti sarkana krāsa un neparasti maza star-
jauda. La i m ē ģ i n ā t u izskaidrot šādu zva igžņu 
rašanos, 1986. gadā N. Tisons un R. R i čs ar 
Kā rneg i j a institūta ( A S V ) Laskampanjas o b s e r ­
vator i jas 2,5 m t e l e skopu 4300—8400 A v i ļņu 
garuma d iapazonā ieguva šo og lek ļa zva igžņu 
spektrus. Izmantojot v isa i s a rež ģ ī t u aparatūru 
un spektru ana l īzes metod i , v iņ i noteikuši šo 
zvaigžņu ātrumu skata virzienā (radiālo 
ātrumu), kā ar ī dažu spektra absorbc i ­
jas l īn i ju un joslu st iprumus. Izrādās, ka 
pē tāmo zva igžņu ātruma sadal ī jums ir l īdzīgs 
citu sarkano milžu — K un M spektra klases 
zvaigžņu ātruma sadal ī jumam tajā pašā Ga l ak ­
tikas apgaba l ā . A r ī dažas citas kodolizl iekumā 
esošo og lek ļ a zvaigžņu īpaš ības — palielināts 
og lek ļa izotopa 1 3 C saturs, maza starjauda — 
atgādina klasiskās agro R spektra apakškla ­
šu zva igznes , t. i., karstākās og lek ļa zva ig ­
znes. Tomēr pirmajām optiskajā spektrā ir ī pa t ­
n ības : daudz spēc īgāka nātrija D l īni ja un C N 
absorbc i ja . J a turpmākie pēt ī jumi apstiprinās 
to, ka kodol iz l iekumā atrastās og lek ļa zva ig ­
znes patiešām ir ag ro R spektra apakšklašu 
zva igznes , to augstais smago e lementu saturs 
rad īs jaunas grūt ības og lek ļa zva igžņu attīstī­
bas teor i jā . 
C i ta A S V pētnieku grupa , kurā ietilpst i r ī 
v iens no zva igžņu infrasarkanās fotometri jas 
pamat l icē j iem G . Ne igebaue r s , pētī jusi oglek ļa 
zva igžņu kustību Ga lak t ikas po lu a p v i d ū , šis 
pēt ī jums ir atspoguļots cita Amer ikas As t rono ­
mijas b iedr ības izdevuma — «Astronomijas 
Žurnā la» 1991. gada jūnija numurē. Zva igznes 
izvē lē tas no spektrāl iem debess apskatiem, kuru 
pamatā ir ar šmita t e l eskopu un objekt īv-
pr izmu iegūtie uzņēmumi . Rakstā minēti 
og lek ļa zva igžņu infrasarkanās fotometri jas 
dat i , p ē c kuriem var novē r t ē t šo zvaigžņu 
attālumu. Pa lomāra kalna observator i jā iegūtie 
ziemeļu zva igžņu un Laskampanjas obse rva to ­
rijā iegūtie d ienv idu zva igžņu spektri ļauj n o ­
te ikt šo objektu radiā los ātrumus. Pēt ī juma 
rezultāti l iecina, ka šajos po la apgaba los o g ­
lekļa zva igznes , l ī dz īg i l odve ida zva igžņu kopām 
un II popu lāc i j as z va igznēm, v e i d o plašu 
ha lo — o r e o l u ap Ga l ak t i ku . V istā lākā no šai 
darbā izpēt ī ta jām og lek ļa zva igznēm atrodas 
va i rāk nekā 100 kpc attālumā. Izmērīt ie zvaigžņu 
ātrumi v is labāk atbilst mode l im , kurā vert ikālā 
ātruma dispersi ja nav a tkar īga no augstuma 
virs Ga lak t ikas simetrijas p laknes . 
A . A l k s n i s 
I I 
Vai Galaktikas spožāka 
zvaigzne! 
Kā rāda nesenie K i tp īka nac ionālās o b s e r v a ­
torijas astronomu P. M e s e j a un A . Tompsona 
(Tūsona, Ar izonas štats, A S V ) novē ro jumi i'n 
pēt ī jumi , v iena no 1954. gadā atklātajām 
Gu lb j a zvaigznāja z va igznēm ir v isspožāka is 
pašlaik zināmais Ga lakt ikas objekts . 
P. M e s e j s un A . Tompsons pierādī ja, ka šī 
zva igzne ietilpst Gu lb j a O B 2 zva igžņu asoc i ā ­
ci jā, kas sastāv no va i rāk nekā 100 z v a i g z n ē m , 
kurām piemīt augsta v i rsmas temperatūra un 
tādēļ arī — zila nokrāsa. Asoc iāc i j as attālums 
no Zemes tiek vēr tē ts ap 5700 gaismas g a d u . 
Tiešs pierādījums, ka zva igzne pieder a soc i ā ­
c i ja i , un tas, ka bija zināms asociāc i jas attāluma 
modulis, ļāva argumentēt i spriest par zva igznes 
astrofizikālajām īpaš ībām, secinot, ka minētā 
zva igzne p ē c dabas ir zi lais pārmilzis un tās 
virsmas temperatūra ir ap 13 000 K, kā ar ī 
noteikt, ka tās starojums spektra redzamajā 
da ļā apmēram mil jons re ižu pārsniedz Sau les 
starjaudu. 
Zva igzn i aptver putek ļu mākonis ar v isa i 
i evē ro jamu b l ī vumu, kas stipri abso rbē tās 
starojumu. Ap l ē se s rāda, ka šim putek ļu m ā ­
konim caur i izlaužas tikai aptuven i 0,0001 da ļ a 
no zva igznes starojuma spektra redzamajā 
d i apazonā , šī iemesla dē ļ zva igzne , kas f ak ­
tiski ir zilais pārmilzis un d o d zi las nokrāsas 
starojumu, no Z e m e s izskatās sarkana. J a n e ­
būtu šīs absorbci jas, šo zva igzni , neskatoties 
uz visai lielo attālumu, va r ē tu redzē t ar n e ­
apbruņotu aci . 
Rekordis te Gu lb j a zvaigznājā ir a p m ē r a m 
15 reižu spožāka par iepriekšējo čemp ion i — 
zvaigzni 8 Or ion is , kas pazīstama arī ar n o s a u ­
kumu R ige l s . A r ī tā ir zi lais pārmilz is , un tās 
starojuma intensitāte spektra redzamajā da ļ ā 
apmēram 60 000 reižu pārsniedz Saules s ta ro ­
juma intensitāti. 
Skaidrs, ka tik mi lz īgas starjaudas uzturēšanai 
ir nepieciešams ļoti i zš ķ ē rd ī g i t ē rē t z va igznes 
masu, respekt ī v i , z va igznē ieti lpstošo ū d e ņ ­
radi — ga l veno kodo ldegv ie l as r eze rv i . Tas 
nevar turpināties i lgi , jo šie resursi, kaut gan 
lieli, kā tas ir lielas masas zva igzne i , p ie kurām 
neapšaubāmi pieder arī apskatāmais objekts, 
tomēr ir g a l ī g i . Taču p rec īz i novē r t ē t ārkārt īgā 
spožuma stadi jas i lgumu va r ē s tikai p ē c tam, 
kad būs noteikta zva igznes masa, kas arī ir 
v iens no ga lvena j i em turpmāko pēt ī jumu uz ­
devumiem. Pašlaik zināmie zva igznes astrofizi-
kālie parametr i ļauj izvirzīt apsvērumus, ka 
šāds spožums zva igzne i var saglabāties ne 
i lgāk par dažiem mil joniem gadu , kas p ē c 
kosmiskaj iem mērog iem, protams, ir v isai īss 
laika spr īd is . Bet, kā jau teikts, tas ir ļoti a p ­
tuvens novēr tē jums, un prec izēta is šīs stadijas 
i lgums var izrādīties daudz mazāks. 
A . B a I k I a v s 
Saule starpzvaigžņu 
vides tunelī 
J a u 1983. gadā P. Frišs un D. Jorks no Č i k ā ­
gas univers i tātes ( A S V ) konstatēja, ka Sau le 
at rodas tādā kā s tarpzva igžņu v ides retinātā 
kavernā j e b dobumā, kas satur maz neitrālās 
gāzes . Pie šāda secinājuma v iņ i nonāca, a p k o ­
po jo t nosarkuma lieluma datus apmēram 140 
Sau le i tuvāka jām spektra agrā t ipa z va igznēm. 
Šie dat i g a d u gaitā bija uzkrāti novē ro jumos 
spektra ul t rav io leta jā daļā ar Z M P « C o p e r n i -
cus» un IUE ( Internat ional U l t rav io le t Exp lorer ) . 
Trad ic ionā l ie zva igžņu nosarkuma un p o l a r i ­
zāci jas novē ro jumi spektra redzamajā da ļā , 
kuri ap t ve r mi lz īgu zva igžņu skaitu, minētā 
sec inājuma izdarīšanai ir nepiet iekami, jo Sau le i 
t u v o zva igžņu nosarkums spektra redzamajā 
da ļā ir par mazu, lai to konstatētu. A r ī ne i t ­
rālā ūdeņraža 21 cm radio l īn i jas novē ro jumu 
ju t ība ir pa r mazu, lai konstatētu s ta rpzva ig ­
žņu gāzes ret inājumu ap Sau l i . C i tād i tas ir, 
ja n o v ē r o j u m o s izmanto u l t rav io leto starojumu, 
kura absorbc i j a s tarpzva igžņu gāzē , starojuma 
v i ļņu ga ruma m samazinoties, strauji p ieauo. 
Pē t ī j umu rezultātā amer ikāņu zinātnieki s e c i ­
nāja, ka Sau le at rodas starpzvaigžņu gāzes 
tukšumā, kura caurmērs ir ~ 160 ly (ga ismas 
g a d i ) liels un kurš ir praktiski br īvs no neitrālās 
gāzes ( p i rmām kārtām — ūdeņraža) . Amer i -
12 
0" 
- 5 
E 2 
o 
a. 
'6 
5 -10 
.¥ _o 
o o 
-15 
-20 
-25 
-30 
* 1 
19Mon \ 
\ CMa 
15 CMcN 
• 
0B1 / ļ 
J .rļCMa \ 
^ - - ^ ^ C M a \ 
T ^ s 1 CMa 
^Pup 
Gama miglājs 
s 
/ 
" v * e C M a 
\ 
3Mon ^ 
\ 
^CMa iJtCMa 
/ 
/ 
/ 
• gLep _--*^CMa 
On\nniglājs 
jilep \ 
i 1 1 
• ocCot 
i i 220 230 240 250 260* 
Galaktiskais garums 
Debess ka r t e g a l a k t i s k a j ā s koo rd i nā t ā s ( g r ā d o s ) s t a r p z v a i g ž ņ u v i des t u ­
neļa v i r z i ena . A t z ī m ē t a s spožas B t ipa z v a i g z n e s . A t t ē l a cent ra ar e l ipsi 
ieskicēta tune ļa p ro jekc i j as kon tū r a . 
kāņu zinātnieki to nosauca par lokālo burbul i 
( ang l . — Loca l Bubb le ) , ko latviski būtu p a ­
reizāk d ē v ē t par lokālo dobumu j e b a p k a i ­
mes d o b u m u . 
Jaunu att īst ību šis temats guva 1991. gadā , 
kad savus rezultātus pub l i c ē j a B. Ve l š s no 
Kal i forni jas universitātes U l t rav io le tā starojuma 
astrofizikas centra. A p l ū k o j o t P. Friša un 
D. Jorka rakstā z īmētās starpzvaigžņu gāzes 
b l ī vuma izol īni jas (v ienāda b l īvuma vē r t ī bas 
l īni jas), B. Ve lšs ievēroja , ka tās ir izstieptas 
virzienā uz spožo zva igzni p1 C M a (Lielā Suņa 
ļ"'), kas tādē jād i zināmā mērā norāda par lo ­
kālā d o b u m a turpināšanos šajā virzienā. Lai 
pārbaud ī tu savu ide ju , B. Ve l š s starpzvaigžņu 
gāzes b l ī vuma noteikšanai izvē lē jās citu ju t īgu 
metod i . A r Serro To lo lo kalnā ( Č ī l e ) uzce l 'ās 
Starpamerikāniskās observator i jas 1,5 m t e l e ­
skopu viņš re ģ i s t r ē j a p C M a apkārtnē esošo 
spožo ag ro zva igžņu absorbc i jas spektrus tajā 
v i ļ ņu garuma rajonā (pie 5890 un 5896 A ) , 
kur atrodas neitrālā nātrija l īni ju dublēts . Tā 
kā B t ipa zva igžņu atmosfēra ir samērā karsta, 
tad vis i nātrija atomi tajā ir praktiski j o n i ­
zēt i , un tādēļ pašas zva igznes spektrā nātrija 
l īni ju dub lē t s ir vājš. Turklāt parasti B t ipa 
zva igznes v isai ātri rotē , un šādas rotācijas 
radītā Dop l e r a efekta dē ļ to spektrāl l īni jas ir 
izplūdušas. Tādēļ uz pašas zva igznes vāji iz ­
teiktā un neskaidrā nātrija dub lē ta fona krasi 
izceļas abas starpzvaigžņu v i d ē esošā gāzve ida 
nātrija šaurās, asās absorbc i jas l īnijas. P ē c *o 
intensitātes va r tieši izskaitļot nātrija atomu 
daudzumu v i d ē starp novēro tā ju un zva igzni . 
Savukārt p ē c šī nātrija daudzuma var atrast 
starpzvaigžņu v ides ga l venās komponentes — 
ūdeņraža — daudzumu, jo e lementu relat īvā 
izplat ība kosmosā ir labi zināma. B. Ve l sa 
re ģ i s t rē t ie zva igžņu spektri bi ja ļoti kval i tat īv i , 
ar labu izš ķ i ramību, kas l īn i ju intensitāti ļāva 
izmēr ī t ļoti prec īz i ( ekv i va lent ie platumi r e ­
ģ i s t rē jami pat 1 mA platām l īni jām) un l īdz 
13 
ar to precTzi konstatēt nātrija daudzumu s tarp ­
zva igžņu g ā z ē pētāmās zva igznes tuvumā. 
Š o pēt ī jumu rezultātā zinātnieks konstatēja, 
ka retinātais dobums (5 C M a virzienā stiepjas 
l īdz pat 1100 ly lielā attālumā, tādē jād i s ta rp ­
zva igžņu v i d ē patiesībā v e i do jo t s a v d a b ī g u 
tune l i . B. Ve l sa izpēt ī ta is debess apgaba l s ar 
spožajām B t ipa z va i gznēm parād ī ts ga l ak t i s ­
kajās koordinātās (att.). Cen t rā ar e l ips i i ez ī ­
mēta tune ļa projekci ja uz debess sfēras. Tā 
kā B spektra tipa zva igžņu absolūtie lielumi ir 
v ieg l i nosakāmi ( p ē c spektra apakšt ipa v a i 
krāsu indeksa) , tad ir z ināmi arī attālumi l īdz 
tām, p ē c kā var spriest arī par gāzes d a u ­
dzuma atkar ību no šī attāluma. Tā, p i emēram, 
zva igžņu 8 C M a un 13 C M a spektrā (tās ōt-
rodas at t iec īg i 610 un 660 ly attālumā) s ta rp ­
zva igžņu v i des nātrija dub l ē t a l īni jas konsta ­
t ē t ne izdodas , kamēr e l ipses centrā esošās | 
C M a (1500 ly) spektrs to uzrāda. Šādā v e i d ā 
pār lūkojot apgaba la v isas spožās B t ipa 
zva igznes, izdodas iez īmēt tuneļa kontūras. 
Kā starpzvaigžņu v i d ē va rē ja rasties šāds 
160X1100 ly liels dobums? A p karstām z v a i g ­
z n ē m al laž ve ido jas apgaba l i , kuri ir praktiski 
b r ī v i no neitrālās gāzes, — tā sauktie H l l a p ­
gaba l i . Z va igznes ul t rav io letās radiāc i jas dē ļ 
g ā z e šajos apgaba los ir jonizēta, taču s ta rp ­
zva igžņu v i d e tajos nav retināta. Dr īzāk g a n 
otrādi — no zva igznes izplūstošās v ie l as — z v a i g ­
žņu v ē j a dē ļ šajos a p g a b a l o s ir paaugst ināts 
v ie las b l ī vums. Turklāt H l l apgaba l i ap B 
z va igznēm ir krietni p ie t ic īgāka caurmēra — 
ap 100 ly d iametrā. 13 C M a virzienā, kā r e ­
dzams attēlā, nav tādas zva igžņu ķ ē d ī t e s , kurā 
Hl l apgaba l i pārklājoties kopumā va rē tu v e i d o t 
tunel i va i rāk nekā 1000 ly garumā. 
Krietni lielāks dobums — ap 350 ly cau r ­
mērā — rodas ap p ē r n o v u p ē c eksp loz i jas . 
U n , tā kā nekāda j ē d z ī g ā k a izskaidrojuma t u ­
ne ļa izce lsmei nav, atliek pieļaut, ka apgaba l ā 
starp B C M a un Sauli p ē d ē j o s 10' g a d o s 
eksplodē jušas kādas trīs pā rnovas . Taču nek-īdi 
konkrēti pierādī jumi — ident i f i cē jamas p ā r n o v u 
pal iekas — nav atrasti. 
Neparasta jaunatklātajam dobumam ir tieši 
tā forma — garš tunel is . Regu lārākas o l v e i d a 
formas dobumi s tarpzva igžņu v i d ē , kuros g ā ­
zes retinājums ir 1 0 5 — 1 0 6 re ižu mazāks pa r 
normālo , šai v ide i rakstur īgo, ir zināmi v a i r ā ­
kās v ie tās . Speciā l is t i pat lēš, ka ~ 3 0 % no 
Ga lak t ikas spirāļzariem a izņem šādi d o b u m i . 
Tādē ļ ar caurumiem izalotais Ga lakt ikas disks 
lielā mērā a tgād ina Š v e i c e s siera rituli. 
Jaunatrasta is tunel is , kura v ienā galā atrodas 
Sau le , nav t ikai asfrof izikāla kuriozitāte v i e n , 
bet tam ir ar ī zināma praktiska noz īme . Prot i , 
v irziens, kurā tas stiepjas, ir ļoti i zdev īgs tādu 
tālu kosmisko ob jektu novērošana i , kas izstaro 
u l t rav io le to starojumu ar ekstremāl i ī su v i ļņu 
ga rumu — 100—1000 A . S tarpzva igžņu v i d e s 
ūdeņrad is šajā v i ļņu garuma intervālā pas t ipr i ­
nāti a b s o r b ē e lek t romagnēt i sko starojumu un, 
l ī dz īg i mig las v ā l a m , a izsedz šos objektus 
mūsu skat ienam. M i n ē t ā iemesla dē ļ šis mazpē-
tītais v i ļ ņu garumu d iapazons var s lēpt daudz 
astrof izikēl i interesantu ob jektu . Tādēļ p ē c A S V 
Nac ionā lās aeronaut ikas un kosmosa apgūšanas 
pā r va ldes ( N A S A ) pro jekta 1991. gadā tika p a ­
laists pēt ī jumiem paredzē ta i s pavadon i s E U E 
( Ex t reme U l t rav io le t Exp lorer ) , un te nu šāda 
tune ļa atrašana ir īsti vietā. 
U. D z ē r v ī t i s 
Jaunas atziņas par planētu 
veidošanos 
P lanē tu sistēmu ve idošanās p rob l ēmā pašlaik 
v a l d a uzskats, ka tās rodas no pirmatnējā 
g ā z u un putek ļu mākoņa diska, kas p a k ā p e ­
niskā un ilgstošā procesā , ko d ē v ē par g rav i-
t a t ī vo kondensēšanos , ir izdalī j ies ap centrā lo 
sp īdek l i grav i tāc i jas un rotāci jas rezultātā, š ī 
p rocesa c ē lon i s ir tā saucamā gravi tāc i jas n e ­
stabi l i tāte. P lanētu izdal īšanās j eb kondensē-
šanās p rocess ir v i sa i sa rež ģ ī t s un nav v ē l l īdz 
g a l a m izpēt ī ts , t aču tas, ka š*f kondensāc i ja 
notiek no diskā koncentrētās un centrālajā 
sp īdek l ī neiesaistītās protop lanetārēs matēr i jas, 
ir p ierād ī ts gan teorē t i sk i , gan eksper imentā l i , 
t. i., novē ro jumos . Tā, p iemēram, ar kosmiskā 
infrasarkanā starojuma pēt ī jumiem pa redzē to 
p a v a d o n i I R A S šādi gāzu un putekļu diski ir 
14 
Zvaigzne 
1 2 
/. att. 1 — uz pu t ek ļ u d a ļ i ņ u d, k a s rotē ap n e k u s t ī g u z v a i g z n i ar ā t r u m u u, 
i edarbo jas z v a i g z n e s s t a ro j ums ; 2 — abe rāc i j a s dēļ g a i s m a s k v a n t i uz 
pu tek ļu d a ļ i ņ u i zda r a sp ied ienu, ku ra rezu l tā tā da ļ i ņa s kus t ība i p a r ā d ā s 
ā t r u m a k o m p o n e n t e v ' , kas b remzē tās kus t ību , v " — ā t ruma komponen te , 
k a s da ļ i ņu v i rza uz a u g š u . D a ļ i ņ a pakāpen i sk i t u v o j a s z va i gzne i u n i z t va iko . 
P i e ņ e m t s , ka z v a i g z n e i r n ekus t ī ga v a i arī tās ro t āc i j a s ā t r u m s i r m a z s . 
jau konstatēti ap va i rākām mūsu Saule i tuvām 
zva igznēm. 
Nesen , risinot ar p lanētu sistēmu k o s m o g o ­
niju saistītos jautājumus, va i rāk i spāņu astro-
f i z i ķ i E. M e d i a v i l j a , H. Bu i t rago un M . Port i l ja 
atklāja kādu ļoti interesantu fizikālu e fektu , 
kuram, p ē c v iņu d o m ē m , va r ē tu būt noz īm īga 
ie tekme uz p lanētu sistēmu ve idošanos . Sis 
efekts ir saistīts ar ga ismas spiediena lomu 
protop lanetā rā gāzu un putek ļu diska strat if i ­
kācijas j eb noslāņošanās p rocesā . 
Lai izprastu minētā e fek ta būt ību , ir j ā i e ­
v ē r o , ka uz putekļu da ļ iņu (arī uz gāzes m o ­
lekulu) , kas kustas ap centrā lo sp īdek l i , d a r b o ­
jas d iv i spēk i — grav i tāc i jas spēks, kas šo 
daļ iņu p ieve lk , un gaismas spiediens, kurš ?o 
daļ iņu grūž p rom. Sākumā, pārāk ne iedz i ļ ino­
ties šo spēku mi j iedarbībā, tika pieņemts, ka 
gaismas spiediens vienkārši vā j ina grav i tāc i ju , 
jo tas, tāpat kā grav i tāc i ja , ir centrāls, t ikai 
pretēj i vērsts spēks. Nav grūti saprast, ka šāds 
vienkāršots p ieņēmums ir spēkā tikai tad, ia 
da ļ iņa att iecībā pret centrā lo sp īdek l i ir n e ­
kustīga. Taču , ja da ļ iņa ap šo sp īdek l i kustas 
(tā notiek diskā koncentrē tas matēri jas g a d ī ­
jumā), p rocess kļūst sa rež ģ ī t āks , jo j āņem v ē r ā 
15 
2. att. 1 — ja z v a i g z n e rotē , g a i s m a s k v a n t i ( apz īmē t i a r b u l t i ņ ā m ) , ko 
izs taro j ebku rš t ā s v i r s m a s punk t s u n ka s i e d a r b o j a s uz putek ļu d a | i ņ u d, 
Dop le r a efekta dē j ir a r z i lu un s a r k a n u nob īd i ; 2 — da | iņas kus t ību v a i ­
r āk iespaido k v a n t i a r z i lo nob īd i , k u r i e m ir l i e l āka e n e r ģ i j a nekā k v a n t i e m ar 
s a r kano nob īd i , un da ļ i ņ a iegūst p a p i l d u p a ā t r i n ā j u m u , k a s to a t t ā l i na no z v a i g ­
znes. D a ļ i ņ a s reā lās jeb rezu l tē jošās kus t ī bas a p r ē ķ i n s i r s a r e ž ģ ī t s ; šī kus t ība ir 
a t ka r ī ga no d a ļ i ņ a s m a s a s , f o r m a s ( v i r s m a s l a u k u m a ) , kus t ības ā t r u m a v, 
zva igznes s t a r o j u m a in tens i tā tes un r o t ā c i j a s ā t r u m a . 
aberāc i ja* , kuras dēļ gaismas kvant i , kas izda-a 
spiedienu uz šo da ļ iņu, to arī b remzē ( 1 . att.). 
Tā rezultātā da ļ iņu o rb ī tu rādiusam pamazām 
ir jāsamazinās, tādē jād i putek ļu daļ iņas pakā-
* Ga ismas aberāc i ja (ast ronomi jā ) — debess 
sp īdek ļa izstarotās gaismas izplat īšanās v i r ­
ziena maiņa, kas saistīta gan ar gaismas izp la ­
tīšanās ga l ī go ātrumu, gan ar novērotā ja kustī ­
bu att iecībā pret šo sp īdek l i . Abe rāc i j a i z ­
raisa sp īdek ļa redzamās poz īc i j as nob īd i p ie 
debess sfēras. Abe rāc i j u v isv ieglāk izprast, ja 
atceramies, ka, skrienot va i e jo t lietū, pat t ad , 
ja nav vē ja un lietus lāses krīt p i ln īg i ver t ikā l i , 
tās triecas mums sejā, bet ne pakaus ī , š ī 
iemesla dē ļ arī putek ļu da ļ iņa i kustoties ra ­
diā lā gaismas kvantu plūsmā, ko izstaro c e n ­
trālā zva igzne , šie kvanti «sitas tai se jā» un 
pamazām b remzē daļ iņas kust ību. 
peniski tuvo jas zva igzne i un iztvaiko. Ņemot 
v ē rā šo p a r ā d ī b u (tā tika izpēt ī ta šī gadsimta 
30. g a d u v i d ū un ieguva Po in t i nga—Rober t-
sona e fekta nosaukumu) , var izskaidrot, kādā 
ve idā , p i emēram. Saules sistēma attīrās no ļoti 
s īkām putek ļu da ļ iņām, kuras savas mazās ma ­
sas un re la t ī v i lielā v irsmas laukuma dē ļ Ir 
v is jut īgākās pre t gaismas spiedienu. 
Spāņu as t ro f iz i ķ i , ap lūko jot p lanētu rašanās 
p r o b l ē m u , ņēma vē rā arī to, ka centrālais 
sp īdek l i s nav punktve ida gaismas avots, bet 
gan mi lz īga un pat samērā ātri rotējoša p l a z ­
mas l o d e . A t t i e c ī bā uz grav i tāc i ju tas neko 
nemaina , b e t d iezgan ievē ro jami izmaina 
gaismas spiediena iedarb ības raksturu. 
Lieta tā, ka no rotējošas lodes izstarotiem 
gaismas kvant iem mainās f r ekvence . Tā lodes 
16 
daļa, kas rotējot tuvojas putek ļu da ļ iņa i , iz ­
staro gaismas kvantus ar l ielāku f rekvenc i un 
tātad e n e r ģ i j u nekā tā da ļa , kas no da ļ iņas 
attālinās. Respek t ī v i , ga ismas kvanti, kas sa­
sniedz putek ļu da ļ iņu, ir gan ar zilu, gan ar 
sarkanu n o b ī d i . Tādēļ arī gaismas spiediens 
no tās lodes puses, kas tuvojas da ļ iņa i , būs 
lielāks nekā no tās puses , kas attālinās (sk. 
2. att.). Rezultātā no rotē jošas plazmas lodes 
jeb zva igznes izstaroto gaismas kvantu sp ie ­
diens piešķ i r da ļ iņa i p ap i l du ātrumu, kas vērsts 
zva igznes rotāci jas v irz ienā. V i eg l i saprast, ka 
atkar ībā no putekļu da ļ iņas un zva igznes 
savstarpējās rotāci jas šis rezultējošais spēks 
būs dažāds. J a zva igzne un putekļu daļ iņa rotē 
pretē jos v irzienos, tad jaunatklātais efekts paā t r i ­
nās da ļ iņas tuvošanos zva igzne i , respekt ī v i , 
krišanu uz zva igzn i . Ja turpret ī rotāci jas v i r ­
zieni sakrīt, šis efekts da ļ iņas kustību paātr inās 
un darbosies pret ī Po in t i nga—Robe r t sona 
e fektam. J āa tz īmē , ka parast i tieši pēdē j a i s 
process ir dominē joša is , jo zva igzne un to 
aptveroša is gāzu un putek ļu disks ve ido j as 
no v iena, kop īgā rotāci jā iesaistīta gāzu un 
putekļu mākoņa. 
Kā rāda p rec īz i a p r ē ķ i n i , j o da ļ iņa ir tuvāk 
zva igzne i , jo lielāks ir paātr inošais efekts ( l ie ­
lāka ir gaismas plūsmas intensitāte). Tas n o ­
z īmē , ka noteiktā attālumā no zva igznes p u ­
tek ļu daļ iņu bremzējošais P o i n t i n g a — R o b e r t ­
sona efekta radīta is spēks, kas arī p ieaug, ja 
daļ iņa tuvojas zva igznei (šajā virzienā pa l ie l i ­
nās starojuma kvantu b l ī vums) , l īdzsvarosies ōr 
to da ļ iņu paātr inošo spēku , kas rodas apska­
tītā efekta dē ļ , un putekļu da ļ iņa sēks kustē­
ties pa stabilu orb ī tu . S īs orb ī tas rādiuss būs 
atkarīgs no daļ iņas ķ īm iskā sastāva j e b 
masas un formas j eb izmēra. 
Nav grūti iedomāties, ka kosmiskā laika m ē ­
rogā, t. i., ļoti i lgu šādu, lai ar ī it kā niecīgu 
i edarb ību rezultātā, var notikt un ac īmredzot 
arī reāl i notiek kosmisko putek ļu diska strati­
f ikācija — apmēram v ienāda ķ īm iskā sastāva 
un izmēra da ļ iņu joslu ( g redzenu ) ve idošanās . 
Spāņu as t ro f iz i ķ i , balstoties uz šīm atziņām, 
cer izskaidrot, kāpēc , p iemēram, Saules sistē­
mas p lanētas p ē c savām f iz ikā l ķ īmiska jām ī p a ­
šībām ir tik a tš ķ i r īgas , lai gan tās ir v e i d o ­
jušās it kā no sākotnēji v i e n d a b ī g a gāzu un 
putekļu mākoņa. Tas, protams, att iecas arī 
uz citām p lanē tu sistēmām, un to atklāšana 
un pēt ī jumi ļaus apstiprināt, p rec izē t va i n o ­
raidī t šīs interesantās un fizikāli labi pamatotās 
idejas pa re i z ī bu un atbi lst ību real i tāte i . 
A . B a I k I a v s 
J A U N U M I Ī S L M Ā f J A U N U M I I S U M Ā f J A U N U M I Ī S U M Ā 
0 P a š l a i k v a l d a uzska t s , ka p l anē tas ve ido jušās no p i r m a t n ē j ā p ro top l anē tu d iska , 
t a m sada lo t i es f r a g m e n t o s u n š iem f r a g m e n t i e m la ika g a i t ā apv ieno jo t ies . L i e l ās p l anē ­
tas pēc t a m « iz t i r a» s a v u a p k ā r t n i , l iekot t u v u m ā esoša jām p l a n e t e z i m ā l i j ā m a i z r i ņ ķ o t 
uz t ā l ā k u S a u l e s s i s t ē m a s a p v i d u . Z e m e s f i z i kas ins t i tū tā ( M a s k a v ā ) ve ik t i e a p r ē ķ i n i 
l i ec ina , ka šis process v a r ē j a not ikt a t k ā r t o t i : v i s p i r m s i z ve ido j ās J u p i t e r s , pēc t a m — 
no « a i zbēguša j ām» p l a n e t e z i m ā l i j ā m — S a t u r n s , v ē l ā k a n a l o ģ i s k i — U r ā n s u n Neptūns . 
T ā i e spē j ams izska id ro t pašre izē jo g ā z u s a s t ā v u l i e l a j ām p l a n ē t ā m , ka s l i ec ina , ka J u p i ­
te rs ve ido j i e s a p m ē r a m 1,7-10" gadu i l g ā l a i kposmā , bet p ā r ē j ā s l i e lās p l a n ē t a s — i l g ākā 
l a i k ā : S a t u r n s — 10 9 , U r ā n s — 10 1 0 u n Nep tūns 1 0 " g a d o s . 
2 — 88 
kosmosa pētniecība 
un apgūšana 
KOSMOSA TRANSPORTS - SOLIS ATPAKAĻ? 
Regulāra jos kosmosa transporta p rob l ēmu un 
not ikumu apskatos daudzus gadus no vietas 
v a r ē j ām ziņot par i evē ro jamām pārmaiņām, l ie­
lākoties — progres ī vu tehnisko risinājumu 
ieviešanas virzienā. ' Taču iepriekšējā apskatā bi ja 
jau jārunā par pārmaiņu r imšanos, bet p a š r e i ­
zējā apskatā, kurš aptver la ikposmu no 1990. 
l īdz 1991. gadam, jā izv i rza jautājums — va i 
kosmosa transporta att īst ība šobr īd dažos b ū ­
tiskos aspektos neiet a tpakaļga i tā? 
ASV KOSMOSA TRANSPORTS 
Amer ikas Sav ienoto Va ls tu kosmosa trans­
portā pats ievēro jamākais 1990. un 1991. gada 
notikums, p ē c pr incipiā lās noz īmes vē r tē jo t , 
bi ja spārnotās nesē j ra ķ e tes «Pegasus» starts no 
l idmašīnas B-52 «Stra lofcr t ress» 1990. gada 
5. apr ī l ī . P i rmo reizi kosmonaut ikas praksē arī 
augšupceļā uz orbītu tika l ietder īgi izmantota 
Z e m e s atmosfēra — tēs c ē l ē j spēks un skābek ­
lis, be t pati r a ķ e t e bi ja pirmais pr ivātas in ic ia ­
t ī vas kārtā radītais kosmosa transport l īdzekl is .-
Tomēr A S V kosmosa transporta ikdienu šādas 
pav i sam nelielas un būt ībā v ē l eksper imentā ­
las r a ķ e t e s deb i j a jūtami neietekmēja: tās p a ­
laistie pavadoņ i aplūkojamajā la ikposmā ve ido j a , 
ja r ē ķ i n a p ē c masas, tikai ~ 0 , 1 % no a m e r i ­
kāņu summārā kravas pārvadā juma uz orb ī tu . 
1 Sk. : Zva igžņotā Debess . — 1990. gada 
vasara . — 22.—28. Ipp. , kā arī iepriekšējo gadu 
vasaras numurus. 
2 Sk.: Mūk ins E. A r spārniem uz o rb ī tu un 
atpakaļ // Zva igžņotā Debess . — 1991. gada 
vasara . — 1 7 . — 2 1 . I pp . 
« S p a c e Shutt le» ekspluatāc i jā 1990. gada 
v i d ū b i ja va i rākus mēnešus i lgs pārtraukums, 
ko izraisī ja nel ie las, taču grūti atklājamas ū d e ņ ­
raža n o p l ū d e s g a l v e n o r a ķ ešdz inē ju degv ie las 
p a d e v e s s istēmā. 3 Bet 1991. gada otrajā pusē 
darba ier indā uz laiku pa l ika t ikai d iv i kosmo-
plān i , j o pati v e cākā orbitā lā l idmašīna «Co-
lumbia» tika kārtē jo re iz i modern izē ta . Š o a p ­
stākļu dē ļ « S p a c e Shutt le» f lot i le minētajā la ik­
posmā ik gadu v e i c a t ikai 5—6 reisus ( 1 . tab. ) . 
Toties tie v is i norisēja b e z bīstamiem s tarpga ­
d ī jumiem, bi ja t ranspor toperāc i ju ziņā s imtpro­
cent īg i sekmīg i un, cita starpā, uzskatāmi n o ­
demonst rē ja kosmoplāna pārākumu pār paras-
stajām n e s ē j r a ķ e t ē m lielu un unikālu kravu 
pārvadāšanā . K a d no «At lant is» kravas te lpas 
izceltajai ( taču jopro jām ar manipulatoru t u ­
rētajai ) «l ielajai kosmiskajai observator i ja i» 
G R O neatvāžas darba stāvokl ī ga l venā sakaru 
antena, d raudo t p i ln īg i izjaukt zinātnisko pē t ī ­
jumu p r o g r a m m u , d iv i apka lpes locekļ i izgāja 
atklātā kosmosā un kļūmi ļoti ātri novērsa . 
T ikmēr d i vos parasto nesē j r a ķ ešu l idojumos 
l īdz ce rē ta j am ga la iznākumam tika novesta 
d i v u komerc i ā l o sakaru p a v a d o ņ u glābšanas 
operāc i j a , kuras s a r ež ģ ī t ā ko da ļu — noņemšanu 
no nepa re i zām orb ī tām un a tvešanu uz Z e m i — 
1984. gadā b i ja īstenojusi kosmoplāna «Disco-
v e r y » a p k a l p e . 1990. g a d a 7. ap r ī l ī ar ķ īn iešu 
nesē j r a ķ e t i CZ-3 tika palaists īpašnieku ma in ī ­
jušais un šajā sakarā par «Asiasat-1» pār tapu-
šais «Wes ta r-6» , 14. ap r ī l ī ar amer ikāņu r a ķ e t i 
«Del ta-l l» l ido jumu sāka v e c o īpašnieku un 
3 Sk.: Mūk ins E. A r spārniem uz orb ī tu un 
atpakaļ // Zva igžņotā Debess . — 1991. gada 
vasara . — 1 7 . — 2 1 . Ipp. 
18 
1 . t a b u l a 
Kosmop lānu «Space Shutt le» l idojumi 1990.—1991. g a d ā 
Ga l venā der īgā krava, tās īpašnieks 
L idojuma apz īmē ­ Lidojuma Lidoj urna A p k a l ­ ( N A S A — ASV Nac ionālā aeronaut ikas <ravas pār ­
jums, kosmoplāna sākuma un be igu i īgums, pe , un kosmonautikas pārva lde , DOD — veduma 
nosaukums datums dienas c i l v ēk i ASV Aizsardzības ministri ja, ESA — virziens 
Eiropas kosmonautikas a ģ e n t ū r a ) 
1 2 3 4 5 6 
STS-32 09.01.90. 11 5 Sakaru pavadon i s « S yncom IV-5» augšup 
Co lumb i a 20.01.90. j eb «Leasat-5» (pr ivāta A S V f i r ­
ma ) ' 
Atda lāmā plat forma L D E F ( N A S A ) l e j u p 2 
mater iā lu izmē ģ ināšana i u. c. 
pas īv iem eksper iment iem ( N A S A 
u c ) 
STS-36 28.02.90. 4 5 
\j. 
Militārās izlūkošanas pavadon i s augšup 
Atlant is C4.03.90. AFP-731 ( D O D ) 
V ē l kāds militārais pavadon i s augšup 
( D O D ? ) 
STS-31 24.04.90. 5 5 «Lielā kosmiskā observator i ja» HST augšup 
Oiscoverv 29.04.90. novē ro jumiem ultravioletajos un 
redzamajos staros ( N A S A , ar ī 
E S A ) 
5TS-41 06.10.90. 4 5 Automātiskā starpplanētu stacija augšup 
3 i scovery 10.10.90. «U lysses» Saules un kosmiskās 
v i des pēt īšana i ( E S A ) PAM-S-f-
I U S 3 
STS-38 15.11.90. 5 5 V\ilitārās izlūkošanas padon i s A F P - augšup 
Atlant is 20.11.90. 658 ( D O D ) + maza pap i ldpa-
kāpe 
STS-35 02.12.90. 9 7 Orbitālā observator i ja «Astro-1» augšup, 
Co lumbia 11.12.90. novē ro jumiem ul t rav io leta jos le jup 
staros ( N A S A ) 
Orb i tā lā observator i ja B B X R T n o ­ augšup, 
v ē ro jumiem rentgena staros le jup 
( N A S A ) 
STS-37 05.04.91. 6 5 «Lielā kosmiskā observa tor i j a» augšup 
Atlantis 11.04.91. G R O novēro jumiem gamma sta­
ros ( N A S A ) 
STS-39 28.04.91. 8 7 Orb i tā lās laboratori jas « S p a c e l a b » augšup, 
D iscovery 06.05.91. p lat formas ( N A S A ) 4 ar e k s p e r i ­ le jup 
mentālu S D I S aparatūru ( D O D ) 
A tda lāmā platforma SPAS-02 ( V ā ­ augšup, 
c i j a ) 4 ar eksper imentā lu S D I 5 le jup 
aparatūru 
Neatda lāmā platforma « G A S - augšup, 
B r i dge» ( N A S A ) 4 ar aparatūru le jup 
tehniskiem eksper iment iem 
( D O D ) 
STS-40 05.06.91. 9 7 Neatda lāmā orbitālā laborator i ja augšup, 
Co lumb i a 14.06.91. « S p a c e l a b » ar aparatūru m e d i ­ le jup 
cīniskiem un b io l o ģ i s k i em p ē t ī ­
jumiem p ē c programmas SLS-1 
( N A S A ) 1 
2- 19 
1 2 3 4 5 6 
Nea tda l āmā platforma « G A S - augšup, 
B r i dge» ( N A S A ) ar aparatūru lejup 
t ehno lo ģ i s k i em, tehniskiem un 
b i o l o ģ i s k i e m ekper iment iem 
( N A S A u. c.) 
STS-43 02.08.91. 9 5 Sakaru pavadon i s TDRS-E kosmis­ augšup 
Atlantis 11.08.91. ko l idaparātu apka lpošana i 
( N A S A ) + I U S 3 
STS-45 13.09.91. 5 5 P a v a d o n i s U A R S Z e m e s a tmosfē ­ augšup 
Discovery 18.09.91. ras augšē jo s lānu pēt īšanai 
( N A S A ) 
STS-46 25.11.91. 7 6 P a v a d o n i s DSPS ra ķ ešu startu augšup 
Atlantis 02.12.91. agrai konstatēšanai ( D O D ) + 
I U S 3 
" Par kosmoplānu « S p a c e Shutt le» iepriekšējiem l ido jumiem sk. tabulas «Zva igžņotās D e ­
bess» 1984. gada pavasara , kā arī 1985.—1987. un 1990. gada vasaras numuros. 
1 P ē c nonākšanas ģ eos t ac ionā ra j ā orbī tā p a v a d o n i s iznomāts D O D . 
2 P lat forma nogādāta augšup 1984. gadā ar kosmoplānu « C h a l l e n g e r » . 
3 IUS , P A M - S — pap i l du r a ķ ešpakāpes p a v a d o ņ u ievad īšana i augstākā orb ī tā un automā­
tisko kosmisko staciju ievadīšanai s tarpp lanētu trajektor i jā ( A S V ) . 
4 P latformas iznomātas uz v ienu l ido jumu D O D . 
6 SDI — A S V S t ra t ē ģ i skās a izsardzības in ic ia t īva . 
nosaukumu saglabājušais «Pa lapa-B2» . A b i n o ­
nāca plānotajā ģ eos t ac ionā ra j ā orb ī tā un sešus 
gadus p ē c pirmās pace lšanas izplatī jumā b e i ­
dzo t sāka p i ld ī t savus uzdevumus . 
1991. gadā pamatv i lc ienos tika pabe igts kos-
moplēns « E n d e a v o u r » , kurš aizstāja bojā g ā ­
jušo «Cha l l enger» , bet 1992. gada pavasar ī no 
modern izāc i jas jāatgriežas kosmoplānam « C o ­
lumbia». Tādē jād i p ē c sešu gadu pār t raukuma 
A S V r ī c ī bā atkal būs četr i l idošanai ga tav i 
« S p a c e Shutt le» eksemplār i , ar kuriem, ja n e ­
radīsies nopietni s a rež ģ ī j um i , 1992. gadā v a r ē s 
sarīkot kādu reisu vairāk nekā pērn . 
Parasto nesē j ra ķešu jomā A S V kosmosa 
transports jopro jām balstī jās uz v e c o r a ķ e š u 
«Del ta» , «At las» un «Titan» nesen m o d e r n i z ē t a ­
j iem variant iem. Mod i f i k ā c i j ām «Delta-l l» , «Titan-
I I» un «Titan-IV», kas sākotnēj i bija izstrādātas 
p ē c militārā resora pasūtī juma un deb i t ē j a 
80. gadu be igās , jau pirmajās aplūkojamā l a i k ­
posma minūtēs pievienojās komerc iā la i i z m a n ­
tošanai rad ī tā modif ikāci ja «Titan-ll l». 1991. g a ­
dā, paaugst inot dz inē ju v i lc i un pal ie l inot d e g ­
v ie las t ve r tņu ap jomu, tika izve idota ar ī jauna 
r a ķ e t e s «At las-Centaur» modi f ikāc i ja — «At-
las-ll», kuras dažādie varianti spēs ievad ī t pā r ­
e jas tra jektor i jā uz ģ e o s t a c i o n ā r o o rb ī tu 2 ,3— 
2. t a b u la 
N e s ē j r a ķ e t e s «At las-Centaur» jaunākās 
modi f ikāc i jas 
N e s ē j r a ķ e t e s 
var iants 
Starta pa­
ātr inātā ju 
skaits 
Ce l t ­
spēja 
pa r e j as 
trajek-
tor i ā 
t 
Pirmā 
starta 
gads 
Atlas-I 2,3 1990 
Atlas-l l — 2,7 1991 
At las- I IA — 2,9 1992 
At l as- I IAS 4 3,6 1993 
* Domāta pārejas trajektori ja uz ģ e o s t a c i o ­
nāro o rb ī tu . 
20 

2. att. K o s m o p l ā n a spec i f i s ka j ām i espē j ām a tb i l s tošas k r a v a s p i emērs — tā k r a v a s telpā 
funkc ionē jošs , no kab īnes v a d ā m s z i n ā t n i s k ā s a p a r a t ū r a s komplekss . K o s m o p l ā n a « C o l u m ­
b i a » apka lpes iegūta f o touzņēmumā redzami uz a u t o n o m i n o t ē m ē j a m ā s p l a t f o rmas uzstā ­
dīt ie obse rva to r i j a s «As t ro-1» te leskop i . (NASA attēls.) 
/ums bi ja ievad ī t pāre jas trajektori jā uz ģ e o ­
stac ionāro orb ī tu tam piev ienoto v is jaunākā 
pa rauga sakaru pavadoņa «lntelsat-6» e k s e m ­
plāru F-3. K ļūmes rašanās apstākļi bija a m e r i ­
kāņu kosmosa transportam visnotaļ t ip i sk i : s ē ­
r i jve idā ražotas r a ķ e t es konstrukci jā t ika iev ies ­
tas modif ikāc i jas , kuras b i ja tik sīkas, ka r īkot 
spec iā lu i zmē ģ inā juma l idojumu šķ i ta lieki, 
taču tēs patiesībā izrādījās l iktenīgas. K o n k r ē t i : 
v ieni speciā l ist i kravas atdal īšanas sistēmā bi ja 
nedaudz mainījuši v a d u s l ēgumu, be t otri , neko 
par to nez inādami , neb i ja atspoguļojuši šādu 
izmaiņu r a ķ e t e s skaitļotāja programmā. 
Lai p a v a d o n i s dažu dienu laikā neaizietu 
bo jā a tmosfēras b l ī va jos slāņos, tas tika at­
da l ī ts no nesē j r a ķ e t e i jopro jām pievienotā ra-
ķ e š b l o k a un ar mazajiem orb ī tas ko r i ģ ēšanas 
dz inē j iem pārgā ja uz dažus simtus ki lometru 
22 
augstāku orb ī tu . P ē c situācijas tehniskās un 
ekonomiskās anal īzes tika nolemts, ka lielā un 
dārgā p a v a d o ņ a «lntelsat-6» glābšana ir i e t ve ­
rama « S p a c e Shuttle» 1992. gada l idojumu plānā. 
Par g lābšanas operāc i jas pamatvar iantu tika i z ra j-
dzī ta p a v a d o ņ a apr īkošana turpat orbī tā ar jaunu 
ra ķ ešb loku , par rezerves var iantu — atvešana 
uz Zem i , lai sagatavotu atkārtotam startam. 
1991. gada 18. apr ī l ī r a ķ e t e i «At las-Centaur», 
kas v e d a augšup A S V izgatavotu J apānas sa­
karu p a v a d o n i , neieslēdzās v iens no d iv iem 
augšējās pakāpes «Centaur» dzinēj iem; v i l ces 
asimetri jas dē ļ tā sāka haotiski kūleņot un ar 
komandu no Zemes tika uzspridzināta. V i s t i c a ­
māk, ka dz inē ja turbosūknī b i ja iekļuvis s v e š ­
ķ e r m e n i s — skrūve va i tml. 
1991. gada jūlijā A S V augstākās administrā­
cijas l īmen ī tika pieņemts pr inc ip iā l i svar īgs 
lēmums par šīs valsts kosmosa transporta tur ­
pmākās att īst ības ce ļu . P irmkārt, jauni « S p a c e 
Shutt le» t ipa kosmoplāni nākotnē vairs netiks 
būvē t i , bet ar esošajiem pā r vadās v ienīg i tādas 
kravas, kurām šāda transportaparāta speci f iskās 
iespējas patiešām ir būtiski noder īgas ( 1 . , 
2. att.). ( L ī dz īgs paziņojums par turpmākajām 
« S p a c e Shutt le» kravām tika sniegts jau 1986. 
gada septembr ī , taču to konsekvent i ī s tenot 
ne ļāva parasto nesē j ra ķešu def ic ī ts . ) Otrkārt , 
l īdz šī gadu desmita b e i g ā m A S V tikšot ra ­
dīta pav isam jauna bezp i lo ta kosmiskā nes ē j ­
r a ķ e t e , kuras konstrukcija prestatā pašlaik 
ekspluatāci jā esošajām amer ikāņu r a ķ e t ē m v i s ­
caur pamatosies uz mūsdienu t ehno lo ģ i j a s sa­
sniegumiem. 
Tādē jād i Amer ikas Sav ienota jās Valst īs p a r e ­
dzama v ē l v iena pakāpšanās atpakaļ no kādreiz 
pasludinātā m ē r ķ a — gand r ī z visu kosmosa 
t ransport l īdzek ļu daudzkārtē jās izmantojamības. 
Lai ar ī šāds mē r ķ i s , kā t a g a d labi redzams, 
patiešām bija izvirzīts krietni par agru, tā ī s t e ­
nošanas m ē ģ i n ā j u m a gaitā ir gūti arī visnotaļ 
poz i t īv i rezultāt i , kurus būtu vērts bez liekas 
kavēšanās jo plaši ieviest kosmonautikas praksē . 
Tas attiecas p i rmām kārtām uz «Space Shutt le» 
starta paātrinātāju atkārtoto izmantošanu, ko 
bez kādām pr inc ip iā lām g rū t ībām varē tu izp la ­
tīt arī uz parasto ra ķ ešu starta paātrinātājiem. 
Tādēļ vārda «vienreiz izmantojama» ( expe ī-
dab le ) uzkrītošā akcentēšana iecerētās nesē j ra ­
ķ e t e s raksturojumā izraisa a izdomas, ka amer i ­
kāņi šajā jomā grasās krist no vienas ga l ē j ības 
otrā. J a tā notiks, runām par A S V kosmosa 
transporta v i r z ību atpakaļ diemžēl būs v isai 
nopietns pamats . 
BIJUŠĀS PSRS 
KOSMOSA TRANSPORTS 
Padomju Sav ien ības vecās nesē j r a ķ e t e s « K o s ­
moss», «C ik lons» , «Vos tok» , «Sojuz» un « P r o ­
tons» arī 1990.—1991. gadā l idoja kopumā 
sekmīgi (v iena neve iksme, cik zināms, gan tika 
p iedz īvota ) . Taču ce r ība iespiesties ar šīm ra ­
ķ e t ē m pasau les kosmiskā transporta t i rgū, kura 
tika lolota v ē l 80. gadu be igās , minētajā laik­
posmā ac īmredzot jau bi ja p i ln īg i atmesta. 
( Indi jas dabas resursu pēt īšanas p a v a d o ņ a 
IRS-1B pa la išana ar r a ķ e t i «Vos tok» 1991. gada 
28. augustā bija tikai rets izņēmums.) 
Pirmkārt, A S V administrāci ja jopro jām stingri 
uzturēja p ras ību , ka augstā t ehno lo ģ i s kā l īmenī 
izgatavotos izstrādājumus nav atļauts ievest 
P SRS teritori jā, bet bez tiem Rietumos nebi ja 
uzbūvēts neviens sakaru pavadon is . Otrkārt, 
tieši tā v e cā s paaudzes r a ķ e t e , kas spētu p a ­
laist mūsdienu lielos sakaru pavadoņus , — ar 
pap i ldpakāp i D M apr īkota is «Protons», — bija 
ekspluatāci jā d iezgan nedroša. Tās da rb ības 
sekmīgums la ikposmā l īdz 1989. gada pavasar im, 
pēc «G l a vkosmosa» of ic iā laj iem dat iem, 4 sasnie­
dza tikai 9 2 , 4 % , bet pat iesībā bi ja vē l zemāks, 
jo šajos datos kā ve iksmīg i , izrādās, f igurēja a-ī 
l idojumi, kuros r a ķ e t e s krava gan bija nonākusi 
kosmosā, taču — nepare izā orb ī tā . Pret šiem 
ne labvē l īga j i em faktoriem b e z s p ē c ī g a bija pat 
demp inga cena, kas tika prasīta par katru 
«Protona» komercstartu, — v ismaz divas re izes 
zemāka nekā par ce l tspējā l īdzvēr t īgas Rietumu 
nesē j r a ķ e tes startu. 
Turpret ī par Padomju Sav ien ības jaunās n e ­
sē j ra ķe tes «Zen ī t s» (3. att.) komerc iā lās izman­
tošanas pe r spek t ī v ām v ē l 1990. gada ruden ī 
4 Sk.; Zva igžņotā Debess . — 1990. gada v a ­
sara. — 24. Ipp. , tab, 
23 
3. att. P a d o m j u kosmiskā n e s ē j r a ķ e t e «Zen ī t s » . 
Pa kreisi — d i v p a k ā p j u p a m a t v a r i a n t s ( s t a r t a 
m a s a 459 t, ce l t spē j a uz zemu o rb ī tu 13,7 t ) , 
k a s l ido k o p š 1985. g a d a ; pa labi — iespē­
j a m a i s t r ī s p a k ā p j u v a r i a n t s ( s t a r t a masa 
466 t, ce l t spē ja uz pā re j a s o rb ī t u 3,8—5,9 t ) , 
k a s v a r ē t u s āk t l idot dev iņdesmi to g a d u v i d ū . 
/ — a e r o d i n a m i s k a i s p ā r s e g s ; 2 — der īgā 
k r a v a ; 3 — trešās pakāpes v a d ī b a s s i s t ēma ; 
4 — t rešās pakāpes oks idē tā j a t v e r tne ; 5 — 
t r ešās pakāpes degv i e l a s t v e r t n e ( g r edzen ­
v e i d a ) ; 6 — trešās pakāpes dz inē j s ( v i l c e 
v a k u u m ā 8,7 t ) ; 7 — p i r m ā s u n o t r ās pakāpes 
v a d ī b a s s i s t ē m a ; 8 — o t r ā s pakāpes oks i ­
dē t ā j a t v e r t n e ; 9 — o t rās pakāpes sasp ies tas 
gāzes b a l o n i ; 10 — o t rās pakāpes degv ie l as 
t ve r tne ( g r e d z e n v e i d a ) ; 11 — o t r ā s pakāpes 
dz inē j s ( v i l c e v a k u u m ā 93 t ) ; 12 — p i rmās 
u n o t r ās p a k ā p e s s a v i e n o j u m s ; 13 — p i rmās 
pakāpes oks idē t ā j a t v e r t n e ; 14 — p i r m ā s pa­
kāpes sasp ies tās gāzes b a l o n i ; 15 — oks idē ­
tā ja padeves c a u r u l e ; 16 — p i r m ā s pakāpes 
d e g v i e l a s t v e r t n e ; 17 — p i r m ā s pakāpes d z i ­
n ē j s ( č e t r k a m e r u , v i l c e a t m o s f ē r ā 740 t ) . 
(Pēc «Glavkosmos» materiāliem.) 
va ld ī j a mērens opt imisms. Bija panākta p r o v i z o ­
riska v ienošanās ar Austrā l i jas v a l d ī b u , ka ar 
p a p i l d p a k ā p i D M apr īkot ie un tādē jād i lielo 
sakaru p a v a d o ņ u pala išanai p ie lāgot ie «Zen ī t i » 
nāko tnē v a r ē t u startēt no pašla ik pro jektē jamā 
Ke ip jo rkas starptautiskā kosmodroma. Šādā 
v e i d ā , pirmkārt , būtu apiets minētais A S V 
aizl iegums ( jo va i rāk tādēļ , ka, atskaitot i zmē ­
ģ i n ā j u m u p e r i o d u , r a ķ ešu sagatavošanu startam 
un pa la išanu ve ik tu austrāliešu speciāl ist i ) . O t r ­
kārt, kosmodroma atrašanās tuvu ekva toram 
jūtami pal ie l inātu ģ e o s t a c i o n ā r ā orb ī tā i evadā ­
mās kravas masu . 5 Taču pat laban šāda risinājuma 
pe rspek t ī vas šķ iet jau visai apšaubāmas. 
Pirmkārt, atklājies, ka ziņas par «Zen ī t a » star­
tiem la ikposmā l īdz 1989. gada pavasar im, kuras 
to la ik sniedza «G l a vkosmoss» , 6 ir stipri s ag ro ­
zītas un pat ies ībā r a ķ e t e s sniegums ir bij is i e v ē ­
rojami sl iktāks. P rot i , l īdz minēta jam br īd im 
«Zen ī t s» l idoj is nev is 21 reizi un v i enmēr sek-
5 Sk.: Z va igžņo tā Debess . — 1991. gada p a ­
vasar i s . — 34. Ipp . 
6 Sk, 4. p i ez īm i , 
4. att. « B u r a n » t ipa k o s m o p l ā n s ( p i r m a i s eksemp lā r s l i do jumā bez apka lpes 1988. g a d a 
n o v e m b r ī ) : / — pr iekšē ja i s o r i en tāc i j as , s t ab i l i zāc i j as un s m a l k a s m a n e v r ē š a n a s dz inē ju 
b loks ; 2 — kab īnes m o d u l i s (bez apka lpe i v a j a d z ī g ā iekšējā a p r ī k o j u m a ) ; 3 — te lekamera 
( t i ka i l i d o j u m a m bezpi lo ta r e ž ī m ā ) ; 4 — k r a v a s te lpas v ā k s ; 5 — v i r z i ena s tūre (ar ī 
a e rod inam i skā b r e m z e ) ; 6 — ve r t i kā l a i s ķ ī l i s ; 7 — bremzē jošā izp le tņa kon te ine r s ; 8 — 
a i z m u g u r ē j a i s kre isa is o r i en t ā c i j a s , s t ab i l i zāc i j a s un s m a l k ā s m a n e v r ē š a n a s dz inē ju b loks ; 
9 — k re i sa i s o rb i t ā l ā s m a n e v r ē š a n a s dz inē j s ; 10 — kre isā spā rna e l e vons ( a u g s t u m a 
s t ū r e ) ; // — dz inē ju a e rod inam i skā a i z s a r g p l a k s n e ; 12 — šas i j a s kre isa is ba l s t s ( i ev i l k ta 
s t ā v o k l ī ) ; 13 — pap i l du m ē r a p a r a t ū r a s konte ine rs ( p i rmā l i do juma der īgā k r a v a ) ; 14 — 
k r a v a s te lpa . (Pēc žurnāla «BRHX CCCP».) 
mīg i , be t gan tikai 13 re ižu un vienā no tām 
savu t ranspor tuzdevumu nav izpi ld ī j is . 7 Otrkārt , 
p iecpadsmitajā startā, kas t ika r īkots 1990. g a d a 
4. oktobr ī , šī t ipa r a ķ e t e cieta smagu n e v e i k ­
smi — eksp lodē j a dažas sekundes p ē c pace l ša ­
nās. Treškārt, tādu pašu avār i ju «Zen ī ts» p i e ­
dz īvo ja ar ī 1991. gada 30. augustā — cik n o ­
protams, pirmajā startā p ē c iepriekšējās n e v e i k ­
smes. Tādē jād i šī t ransport l īdzek ļa da rb ības 
sekmīgums šobr īd ir t ikai ap 8 0 % — daudz 
zemāks nekā jebkurai konkurējošai A S V va i 
7 Sk.: Zva igžņotā Debess . — 1991. gada v a ­
sara, — 26. Ipp , 
R ietumeiropas nesē j r a ķ e t e i . Ņemot v ē l vē rā 
padomju kosmonautikas stāvokļa ekonomisko 
un pol i t isko nenote ik t ību , stipri jāšaubās, va i 
tuvākajā nākotnē «Zen ī ts» tiks pieņemts pasau ­
les kosmiskā transporta t i rgū . 
V ē l bezpe rspek t ī vāks stāvokl is ir sev iš ķ i l ie­
las ce l tspē jas nesē j r a ķ e te i « E n e r ģ i j a » . Pirmkārt, 
specif iskā krava — kosmoplāns «Buran» , kura 
pace lšana i izplat ī jumā šī s u p e r r a ķ e t e tika ra ­
dīta, l idos labākajā gad ī jumā ļoti ret i . Otrkārt, 
nekādi citi s imttonnīgi kosmiskie aparāt i , ņemot 
vērā bijušās P S R S katastrofālo ekonomisko stā­
vok l i , pā r redzamā nākotnē nav saga idāmi — ja 
nu v ien īg i orb i tā lā kompleksa «Mir-2» centrālais 
b loks kaut kad ap 1995. g a d u . . . Treškārt, sa­
l i 
karā ar ob jek t ī va jām grū t ībām dažādu kosmisko 
aparātu starta termiņu un orb ī tu saskaņošanā 
būs gandr īz neiespējami nokomplek tē t « E n e r ­
ģ i j a s » ce l tspēja i atbilstošu kravu no daudz iem 
mazākiem pavadoņ iem (p i rmais m ē ģ i n ā j u m s 
1990. gadā bija nesekmīgs ) . Tiesa, nesen Z R A 
« E n e r ģ i j a » sāka izstrādāt r a ķ e t e s stipri s ama ­
zinātu var iantu — « E n e r ģ i j u - M » , kuras ce l tspē ja 
būtu ap 35 tonnām, taču pašreizējā e k o n o m i s ­
kajā un polit iskajā situācijā šāda vēr iena p r o ­
jektu diez va i izdosies īs tenot . Ceturtkārt , v isa i 
prob lemāt iska šobr īd šķ iet arī ne s ē j r a ķ e t e s 
« E n e r ģ i j a » drošība, jo tās četros sānblokos ir 
izmantoti tie paši RD-170 t ipa dz inē j i , kas tiek 
uzstādīti « Zen ī t a » pirmajā p a k ā p ē un a c ī m r e ­
dzot bi ja minēto eksplozi ju va in in ieki . 
Tā kā tradic ionālās p a d o m j u nesē j r a ķ e t es ir 
stipri lētas, bet tādu kosmisko aparātu , kurus būtu 
vēr ts vest atpakaļ uz Zemi va i remontē t turpat 
orb ī tā , bijušai P S R S praktiski nav, t ikpat b e z ­
ce r īga izskatās arī kosmoplāna «Buran» (4. att.) 
nākotne. S ī raksta tapšanas b r ī d ī (1991 . g a d a 
noga l ē ) šāda aparāta otrais i zmē ģ i nā j uma l i d o ­
jums, kam jābūt daļē j i p i lo t ē j amam, bi ja atlikts 
jau l īdz 1992. gada v idum. Bet no sākuma l īdz 
ga l am pi lotē jams l idojums v ispār v ē l neb i ja 
konkrēt i ieplānots, un Z R A « E n e r ģ i j a » ģ e n e -
rālkonstruktors J . S emjonovs lēsa, ka to v a r ē s 
sarīkot ne agrāk kā 1995. gadā . 
Mazl iet labākas pe rspek t ī vas va rbūt ir d iv iem 
ļoti īsā laikā izstrādātiem projekt iem, kas pa redz 
pā r ve ido t par nel ielām un stipri lētām n e s ē j ­
r a ķ e t ē m dažas no apbruņo juma noņemamās 
ball istiskās r a ķ e t e s . Kosmiskaja i ne s ē j r a ķ e t e i 
«V i so ta» , kuras protot ips j au i zmē ģ i nā t s subor-
bitālā l idojumā, ce l tspēja uz zemu orb ī tu būtu 
a p 100 kg , r a ķ e t e i «Bur lak» , ko iecerēts pala ist 
no virsskaņas b u m b v e d ē j a Tu-160, — p ē c dažām 
ziņām pat 300—500 kg. J a p a v a d o ņ u īpašnieku 
v i d ū atrastos pasūtītāj i , šos projektus v a r ē t u 
ātri vien īstenot. 
Ņemot v ē rā visus tehniskos, ekonomiskos un 
pol i t iskos apstākļus, rodas iespaids, ka bijušās 
P S R S kosmosa transportu tuvākajos gados p a ­
tiešām ga ida kāpšanās atpaka ļ . N o jaunās s a ­
audzēs transport l īdzekļ iem tiks reāl i ekspluatēts 
labākajā gadī jumā v ien īg i «Zen ī t s» , uz orbf tu 
a izgādā jamo kravu skaits un masa ievēro jami 
saruks, to v i d ū t ikpat kā nebūs ārvalst īs i zga ­
t avo tu p a v a d o ņ u . 
CITU VALSTU 
KOSMOSA TRANSPORTS 
P a g a i d ā m v i en īga i s R ie tumei ropas kosmosa 
t ranspor t l īdzek l i s — n e s ē j r a ķ e t e «A r i ane- IV» — 
1990. g a d a 23./24. februār ī p i edz ī vo ja avār i ju , 
kurā gāja bo jā d i v i A S V izgatavot i J apānas 
sakaru p a v a d o ņ i . J a u dažas sekundes p ē c starta 
uz pusi nokritās spiediens v iena pirmās pakāpes 
dz inē ja d e g k a m e r ē , pusotru minūti v ē l ā k v i l ces 
asimetri jas dē ļ r a ķ e t e sagriezās š ķ ē r sām l i d o ­
juma v i rz ienam un aerodinamiskās s lodzes i e ­
d a r b ī b ā izjuka. N o okeāna izcel to atlieku iz ­
p ē t e un starta kompleksa personā la iztaujāšana 
d r ī z atklāja, ka avār i jas cē lon is bi j is l īdz g a l ē ­
j ī ba i banā ls , pat anekdot isks . Kāds tehn i ķ i s , 
v ē l ēdam ie s p i rmsl ldo juma pe r i odā pasargāt t u r -
bosūkņa dzesēšanas sistēmu no net ī rumu iek ļū ­
šanas, a izbāz is ūdens p a d e v e s caurul īt i sr 
lupatu un v ē l ā k aizmirsis to izņemt. Nekādas 
izmaiņas konstrukci jā šāda k ļūme ieviest, p r o ­
tams, ne l ika , tādēļ « A r i a n e » ekspluatāc i ja 
atsākās jau tā paša gada 25. jūli jā un l īdz pat 
ap lūko jamā la ikposma b e i g ā m bi ja visnotaļ 
sekmīga . Pa r spīt i augošaja i konkurence i no 
amer ikāņu nesē j r a ķ ešu puses, šis R ietumeiropas 
izstrādājums j op ro j ām saglabāja pārl iecinošu 
p i rmo vietu pasau les kosmosa transporta t i r ­
gū — ap 5 5 % pasūt ī jumu kopskai ta ! 
B e z ī pašām p r o b l ē m ā m risēja l iel jaudas n e ­
s ē j r a ķ e t e s « A r i a n e - V » izstrādāšana, un par tas 
p i rmā starta te rmiņu j op ro j ām paliek 1995. gads . 
Daudz s a r ež ģ ī t ā ka situācija ir ar j opro jām tikai 
p ro j ek t ē j amo Rietumeiropas min ikosmoplānu 
« H e r m e s » . La i gan jaunākajā konf igurāc i jā o r b i ­
tālās manevrēšanas dzinējs un citi l e jupce ļē 
neva j adz īg i e agregāt i jau ir t ikai v i en re iz i z ­
mantojami (5 . att.), l idaparāts, v i ena lga , iznāk 
v a i nu pa r smagu, va i ar ī ar nepiet iekamu 
k ravnes ību . Tādēļ R ie tumeiropas kosmoplāna 
pirmā orbi tā lā l idojuma termiņš atvirzījies jau 
uz nākamā gadsimta sākumu. 
N o neve i k smēm, ko 1990.—1991. gadā p i e ­
d z ī v o j a Rietumvalstu kosmosa t ransport l īdzekļ i , 
26 

kosmoplāna pirmais orbitā la is l idojums, ļoti 
iespējams, aizkavēsies l īdz nākamā gadu tūkstoša 
sākumam. 
Ap lūko jamā la ikposmā d ivus noz īmīgus p a ­
nākumus sava kosmosa transporta att īst ībā guva 
Ķ ī n a . Pirmkārt, 1990. gada 7. ap r ī l ī šī valsts, 
kā j au citā sakarā p ieminē jām, ar r a ķ e t i CZ-3 
pa la ida starptautiskam konsorc i jam p iederošo 
sakaru pavadon i «Asiasat-1» — tātad p i rmo 
reizi pa īstam izgāja pasaules kosmosa t rans ­
porta t i rgū. Otrkārt , 1990. gada 16. jūli jā Ķ ī n a 
sekmīg i i zmē ģ inā j a nesē j r a ķ e t i CZ-2E , kurai 
tuvākajā nākotnē būs jāceļ l īdz 8,8 t kravas 
uz zemu orb ī tu , bet v ē l āk , kad būs rad ī ta a t ­
bi lstošas jaudas augšējā p a k ā p e , — arī jā ra ida 
lieli pavadoņ i ģ eos t a c i onā rā s orb ī tas v irz ienā. 
(P irmajā startā tika ievadī ts zemā orbī tā d e r ī g ā s 
kravas makets un 50 kg smagais Pakistānas p a ­
vadon i s «Badr-1».) Šis kosmosa t ransport l īdzekl is 
izve idots , apr īko jot mod i f i c ē tu CZ-2C t ipa 
ra ķ e t i ar četriem šķ idrā kurināmā darbināt iem 
sānblokiem, kuru konstrukcijas pamatā ir r a ķ e t e 
C Z - 1 , un dabūts gatavs ļoti īsā laikā — pusotrā 
gadā . ( N e s ē j r a ķ e t e i CZ-4, par kuras p i rmo 
startu z iņo jām iepriekšējā apskatā, ir t ikai c e n ­
trālais b loks , un tā domāta mērenas mas i s 
p a v a d o ņ u ievadīšanai zemās po lā rās orbītās. ) 
Turpret ī pašre izē jā ģ e o s t a c i o n ā r o p a v a d o ņ u 
t ranspor t l īdzek ļa — r a ķ e t e s CZ-3 — p i l n v e i d o ­
šanā b i ja radušās nopietnas grūt ības, un tā 
j aud īgāka i s var iants CZ-3A būs gatavs , ag rā ­
kais, 1994. g a d ā , t. i., ar d i vu gadu n o v ē l o ­
šanos. 
Izraē la ap lūko jamā la ikposmā vē l re iz ap l i e ­
cināja savu nesen iegūto kosmosa lielvalsts sta­
tusu: 1990. g a d a 3. apr ī l ī ar nesē j r a ķ e t i «Shav i t» 
ievadī ja zemā orb ī tā eksper imentā lo pavadon i 
«Of feq-2» . 
Kā redzams , tieši mazākās kosmonaut iku at ­
tīstošās valst is laikā no 1990. l īdz 1991. g a ­
dam kosmosa transporta att īst ībā nav spērušas 
soli atpakaļ . 
E. M ū k i n s 
ATKLĀTĀK PAR 
KOSMONAUTIKAS VĒSTURI (VIII) 
Turpinām pub l i cē t izvi lkumus no P S R S p r e ­
ses mater iā l iem, kuri atklāj agrāk nezināmus 
faktus par padomju kosmonaut ikas vēstur i un 
sniedz kritiskus vēr tē jumus tās noz īmīgāka j iem 
e tap iem 1 . J op ro j ām turpinot atskatīties uz p i l o ­
tē jamaj iem l idojumiem, šore iz be idzam (v ismaz 
paga idām) sēri ju par negadī jumiem, kuros daudz 
netrūka no t ra ģ i ska iznākuma, kā arī vēs tām 
par kādu mazāk nopietnu s tarpgadī jumu, kurš 
«t ikai» izjauca l idojuma programmas izp i ld i . 
1 S ī s sēri jas septiņus iepriekšējos rakstus sk.: 
Zva igžņotā Debess , 1990. gada pavasar is , 
1990. gada rudens, 1990./91. gada ziema, 1991. 
gada pavasar is , 1991. gada rudens, 1991./92. g a ­
dā ziema un 1992. gada pavasar is , 
RAĶETES AVĀRIJA 
PIRMS STARTA 
1983. gada ruden ī Rietumu masu in formāc i ­
jas l īdzek ļ i z iņoja , ka naktī uz 27. septembr i 
starta laukumā eksp lodē jus i p a d o m j u nesē j ra ­
ķ e t e , kurai va jadzē j i s sūtīt l idojumā «So juz» 
t ipa kosmosa k u ģ i ar kārtē jo «Salūta-7» apka lp i , 
un ka kosmonaut i tomēr esot pal ikuši d z ī v i . 
Dr īz v i en negad ī j umu publ iski atzina arī a tb i l ­
d ī g i p a d o m j u kosmonaut ikas funkcionār i , taču 
izplat ī t šo ziņu pašu valsts iekšienē P SRS masu 
informāci jas l īdzek ļ iem bi ja liegts. Padomju 
p resē avār i ja p i rmo reiz i tika pieminēta tikai 
1987. g a d a augustā — intervi jā, ko laikrakstam 
28 
«Argument i i fakti» bi ja sniedzis P S R S K o s m o ­
nautu sagatavošanas centra priekšnieks V . Sa-
talovs. 
Lūk, kā šo not ikumu atstāsta d i v i tā eculie-
nieki — žurnālists A , Tarasovs rakstā, kas p u b l i ­
cēts a v ī z ē « P r a v d a » (1987. gada 22. de cembr ī ) , 
un ģ e n e r ā l i s V . Šata lovs j au minētajā intervijā 
laikrakstam «Argument i i fakt i» (1987. — 
Nr. 31). 
V isp i rms A . Tarasova rakst ī ta is : «1983. g a ­
da septembr ī V lad imi rs Ti tovs un Genād l j s 
Strekalovs atkal ( k āpēc «atkal» , sk. turpmāk. — 
Sastād.) s ēdē ja kosmosa k u ģ a k a b ī n ē un bi ja 
jau aizvēruši ķ i v e r e s stiklu un piesprādzējušies 
ar siksnām. V iņ i em va jadzē ja p i rmo reizi bez 
pauzes nomain ī t «Salūta-7» apka lp i — tur strā­
dāja V lad imi rs Ļ a h o v s un A l eksandrs A leksan-
drovs . 
Visas pirmsstarfa komandas bi ja izpi ld ī tas, 
v ē l mirklis — un kosmodromu a p s p ī d ē s no r a ­
ķ e t e s izverdošā uguns. Tā patiešām uzliesmoja — 
taču nebūt ne tāda , kādu mēs b i j ām gaidī juši . 
Nebi ja ži lbinoši baltās, stingrās, p ū ķ a astei l ī dz ī ­
gās strūklas, kas dzen r a ķ e t i augšup padebešos . 
Tās vietā ap r a ķ e t i sāka ložņāt ugunssarkanas, 
melnu k v ē p u pavad ī t as liesmu mē les . Sākumā 
it kā neg r ib īg i un slinki, p ē c tam kļūdamas 
arvien karstākas un spožākas . . . 
Kosmonaut i , sēžot zem priekšējā ae rod ina ­
miskā apva lka , b i ja kā maisā un šīs liesmas 
neredzē ja . V i ņ i tikai sajuta neparastu v i b r ā ­
ciju, kā arī v ieglus grūdienus, kādus izraisa 
nesē j ra ķ e tes vārstuļu da rb ība , taču nezināja, ko 
tas šoreiz noz īmē . 
Avār i j as glābšanas sistēma tika iedarbināta 
d ivpadsmit sekunžu p ē c ugunsgrēka sākuma. 
Divi par šo sistēmu a tb i ld īg ie starta kompleksa 
speciāl ist i bez kādām runām, ne tē rēdami laiku 
r ī c ības saskaņošanai , nospieda att iecīgās pogas .» 
Kā teikts J . P o p o v a un N. Ha r l amova ( v iņu 
amats va i profes i ja nav norād ī ta ) rakstā « « P ā r ­
steigumi» orb ī tā» , kas pub l i cē ts brošūru sēri jā 
«Kosmonavt ika , astronomija» (1990. — Nr. 6 ) , 
l īdz p lānota jam starta mirkl im ( 2 3 h 3 7 m 4 9 s p ē c 
Maskavas laika) t ob r ī d b i ja at l ikušas vairs tikai 
divas sekundes . . . 
Un t agad ar tehniskām de ta ļ ām mazliet b a g ā ­
tākais V . Ša ta lova stāstījums: « P ē c glābšanas 
signāla ieslēdzās speciā ls cietās degv ie l as ra ķ eš-
dzinējs , kurš atdal ī ja k u ģ a no la ižamo aparātu 
no nesē j r a ķ e t es un pacē la to 500—700 m a u g ­
stumā. P ē c tam aparāts ar izpletni no la idās 
sāņus no starta kompleksa . K a d ies lēdzās lēnās 
nolaišanās dz inē j i , mēs sapratām, ka kosmo ­
nauti ir dz īv i . » 
Nobe igumā atkal A . Tarasova atmiņas: «Uz 
nolaišanās vietu aiztraucās meklēšanas un g l ā b ­
šanas komandas he l ikopter i . V l ad im i ra pirmie 
vārd i p ē c nolaišanās bi ja: « K u ģ ī v iss kārt ībā. 
P iere ģ i s t rē j ie t v i s ī sāko l idojumu kosmonautikas 
vēs turē : piecas minūtes tr īsdesmit sekundes . . .» 
(Nav gan īsti skaidrs, vai l ido jumu, kas ve ikts 
ar kosmisko aparā tu , taču t ikai atmosfēras v i s ­
zemākajos s lāņos, var uzskatīt par kosmisko 
l idojumu. — Sastād. )» 
V . Titova un G . S t reka lova svar īgāka is u z d e ­
vums p ē c ierašanās «Salūtā-7» būtu , strādājot 
atklātā kosmosā, p iemontēt stacijas Saules b a ­
ter i jām pap i l du sekci jas, kuras jau iepriekš bi ja 
a izvedis pavadon i s «Kosmoss-1443». Tās bi ja 
nepieciešamas, lai kompensē tu esošo bater i ju 
novecošanos un tādē jād i novērs tu strauji t u v o ­
jošos krīzi orbitā lās stacijas e n e r g o a p g ā d ē . 
Situācija b i ja tik nopietna, ka ga id ī t v ē l v a i ­
rākus mēnešus l īdz nākamās apka lpes startam 
vairs nedr īkstē ja . Tādē ļ V . Ļ a h o v a m un A . A lek-
sandrovam nācās pal ikt orb ī tā d i vus mēnešus 
i lgāk nekā p ē c p lāna un ve ik t atklātā kosmosā 
da rbu , kuram v iņ i pirms l idojuma absolūti nebi ja 
gatavojušies. 
UGUNSNELAIMES 
ORBITĀLAJĀS STACIJĀS 
Viena no v isb īstamākajām ne l a imēm, kas va r 
p iemeklē t kosmiskā l idaparāta apka lp i , ir uguns ­
grēks — pat ja tas neizplatās pa v isu kabīn i 
un nenodara fatālus bojājumus borts istēmām. 
L idaparātā uzstādītās gaisa r e ģ e n e r ā c i j a s Iekāp­
tas nav p iemērotas daždažādu specif isku d e g ­
šanas produktu absorbēšana i , kā arī tās ir 
vienkārši par vā ju , lai īsā laika spr īd ī tiktu 
ga lā ar lielu, turklāt ātri radušos ka i t īgo gāzu 
daudzumu. Be t «vēd ināšana» , t. i., kab īnes a t ­
mosfēras strauja izlaišana kosmosā, va r izrādīties 
29 
problemāt iska l idaparāta tehnisko ī pa tn ī bu dē ļ 
va i arī var izraisīt nepie ļau jami lielu skābek ļa 
krājumu zudumu. 
Kādre izē ja i s r a ķ ešu un kosmiskās tehnikas 
ga lvena is konstruktors V . M iš ins intervi jā la ik ­
rakstam «P r avda» 1989. gada 20. oktobr ī v ienā 
īsā teikumā piemin inc identu , kas not ic is o r b i ­
tālajā stacijā «Salūts»: «B i ja gadī jums, kad a i z ­
d e g ā s kabel is , puiši apjuka, gr ibē ja nolaist ies, 
taču es v iņus nomierināju.» A tgād inās im, ka 
pirmais «Salūts» bija c iv i l iem m ē r ķ i e m domāta 
orbitā lā stacija un l idoja p i lo tē jamā rež īmā 
1971. gada jūnijā. 
Rakstā, kas publ icēts žurnālā «Av i ā c i j a i kos-
monavt ika» (1990. — Nr. 4), kosmonauts V ja-
čes lavs Z u d o v s arī v ienā te ikumā piemin uguns ­
g rēku , kurš, spriežot p ē c v iņa nosauktaj iem 
apka lpes locek ļu uzvārdiem, izcēl ies 1978. g a ­
dā civi lajā orbitālajā stacijā «Salūts-6»: «Stac i jas 
iekšienē parādī jās dūmi , b i ja a izdegusies *ās 
apr īko juma e lement i , t ikai profes ionā lā me i s ­
tar ība un aukstasinība ļāva V . K o v a ļ o n o k a m un 
A . I vančenko novērst nela imi .» 
Ir nopietns pamats a i zdomām, ka ugunsgrēks , 
kura rezultātā kab īnes atmosfēra kļuva ne l i e to ­
jama, 1976. gada augustā noticis militārajā o r b i ­
tālajā stacijā «Salūts-5». Pirmkārt, va i rākas p a ­
z īmes liecina, ka stacijas tore izē jā a p k a l p e — 
Boriss V o l i n o v s un V i tā l i j s Z o l o b o v s — p a m e ­
tusi šo l idaparātu un atgriezusies uz Z e m e s 
mi lz īgā steigā. Otrkārt , brošūrā «Na orb i tah 
mužestva», kas iznākusi 1984. gadā un ir ve l t ī ta 
ekstremālām situācijām P S R S p i lo tē jamo kos ­
misko l idojumu programmā, vese ls raksts a t v ē ­
l ē t s . . . «Salūta-5» atmosfēras nomaiņai , ko ve i ca 
nākamā šajā stacijā nok ļuvus ī apka lpe — V ik tors 
G o r b a t k o un Jurijs G l a z k o v s . V i sbe idzo t , par 
šādu ugunsgrēku tolaik z iņoja — protams, t ikai 
konf idenc iā l i — daži P S R S kosmiskajā p r o ­
grammā tieši iesaistīti c i l v ēk i . 
KAD NEATVĀ2AS 
ANTENAS MASTS 
K a d 1983. gada 20. ap r ī l ī o rb ī tā tika ievad ī ts 
p i lotē jamais kosmosa k u ģ i s «So juz T-8», o f ic iā lā 
ziņu a ģ e n t ū r a TASS , kā parasti , pavēst ī ja , ka 
k u ģ a bortsistēmas funkc ionē jo t normāli un a p ­
ka lpe esot ķ ē rus ies pie l idojuma programmās 
p i ld īšanas . Taču «Sojuz T-8» pabi ja izplat ī jumā 
tikai d i v a s diennaktis un atgriezās uz Z e m e s , 
tā ar ī nesasniedzis savu c e ļ a m ē r ķ i — orb i tā lo 
staciju «Salūts-7». J a u 1984. gadā ( tātad v ē l 
p irms «atklātuma la ikmeta») a v ī z ē «Krasnaja 
z vezda» parād ī jās raksts, no kura skaidri i z r i e ­
tēja, ka T A S S ir melo j is : neve iksmes cē lon is — 
rad ionav igāc i j a s antenas iestrēgšana transport-
stāvok l ī — pamanī ts jau tūl īt p ē c k u ģ a ieieša­
nas o rb ī t ā . 
Lūk, kā šī l idojuma dramatiskākie mirkļi a t spo ­
guļot i j au pieminētajā av īzes « P r a vda» ko res ­
ponden ta A . Tarasova rakstā: «Trīs «Sojuz T-8» 
apka lpes locekļ i — V lad im i r s Titovs, G e n ā d i j s 
S t reka lovs un A leksandrs Se reb rovs — m ē ģ i n a 
pave i k t ne iespē jamo. Bez rad ionav igāc i j as s istē­
mas « Ig l a » , ātrumu un attālumu nosakot p ē c 
acumēra , v iņ i cenšas pietuvoties un pieslēgties 
«Salūtam-7». Sistēma « Ig la» nedarbo jas tādē ļ , 
ka kosmosa k u ģ ī uzstādītā antena ir iesprūduši 
un nav nostājusies darba stāvokl ī . To m ē ģ i n ā j a 
« izkrat ī t» ārā ar spēj iem k u ģ a rāvieniem. N e ­
i zdevās . 
— Stac i jas izmēri — puse rūtiņas, taču r e ­
dzē t va r slikti, S au l e sp īd no priekšpuses, 
ž i lb ina acis , be t stacija ik pa br īd im spilgti 
iemirdzas, — ziņo k u ģ a apka lpe . 
— Patā lu . . . — n o v ē r t ē l idojuma v a d ī b a s 
centrā. — Iedarbiniet dz inē ju uz 50 sekundēm . . . 
Kosmonaut i ieslēdz dz inē ju . Tad vē l r e i z un 
v ē l r e i z , tā dzenot ies pakaļ staci jai . Lūk, tā jau 
ir p a v i s a m tuvu, t ikpat kā ar roku aizsniedzama! 
Bet šāds tuvums jau ir b īs tams! P iecpadsmit 
sekundēs attālums samazinās no 220 l īdz 160 
metr iem. Tātad tuvošanās ātrums ir 4 metri sekun ­
d ē . Tā nebūs piestāšana stacijai , tas būs tarāns. 
A r mazaj iem prec īzās manevrēšanas dzinē j iem 
nob remzē t va i rs neva rēs . Nākas novi rz ī t k u ģ i 
sāņus. Be t t ad klāt ir Zemes ēna , melna kā 
t inte. P ē c iziešanas no ēnas attālums ir m ē ­
rāms j au k i l o m e t r o s . . . » 
DOKUMENTI LIEK IEVIEST 
KOREKCIJAS 
I. A f a n a s j e v a rakstā «Nez ināmie k u ģ i » , kas 
pub l i c ē t s brošūru sēri jā «Kosmonavt ika , astro-
3 0 
nomija» (1991. — 12), ziņas par p i lo tē jamo 
l idojumu vēs tures «baltaj iem plankumiem» p i rmo 
reizi pamatojas uz dokument iem. Šī jaunā no 
autentiskiem avot iem nākusī informāci ja liek l a ­
bot v a i p rec i zē t arī mūsu iepriekšējās pub l i kā ­
cijas, kuru pamatā b i ja ga l venokār t not ikumu 
da l ībn ieku un acul iecinieku atmiņas. 
Būtiski j ā k o r i ģ ē tabula «Kosmiskās nesē j ra ­
ķ e t e s N-1 pala išanas m ē ģ i n ā j u m i » , kas bi ja sa­
stādīta p ē c V . Miš ina sniegtajiem datiem (sk.: 
Zva igžņotā Debess , 1990. gada vasara, 23. Ipp. ) . 
Turbosūkņa sprādziens, kas notika otrā pa la iša ­
nas m ē ģ i n ā j u m a mirklī , pats par sevi r a ķ e t i 
nav iznīcināj is, tā ir pa t pacē lus ies un, eksp 'o-
zijas nesabojātaj iem dz inē j iem jopro jām d a r b o ­
joties, l idojusi v ē l 18 sekundes . Trešais p a l a i ­
šanas m ē ģ i n ā j u m s notic is nev is 1971. gada 
27. jūl i jā, be t gan 27. jūni jā (tā ziņoja ar ī r ie ­
tumu speciā l ist i ) , un dz inē j i tajā darbojuš 'es 
nevis 7 sekundes, bet gan 51 sekundi . 
Par m ē ģ i n ā j u m u p ē d ē j ā b r ī d ī apsteigt A S V 
p i lotē jama M ē n e s s ap l ido juma jomā ( Z v a i g ­
žņotā Debess , 1991. gada pavasar is , 25. Ipp. ) , 
izrādās, nav varē j i s būt ne runas. Šķ ietami sek ­
mīgajā bezp i lo ta «Zondes-6» l idojumā faktiski 
p iedzīvotas d ivas kļūmes, ikviena no tām būtu 
apka lpe i fatāla (atceļā dehermet izē jus ies ka ­
b ī ne , nolaižoties priekšlaikus atdalīj ies izpletnis) . 
N e s ē j r a ķ e t e s «Protons» avār i ja , par kuru runā 
O . M a k a r o v s (sk. turpat) , pat iesībā notikusi jau 
p ē c «Apo l l o-8» l idojuma, tātad ietekmēt šīs 
sacens ības iznākumu va i rs nav varē jus i . 
Par 1973. gada pavasar ī r īkotaj iem orbi tā lo 
staciju pa la išanas mē ģ i nā jum iem taisnība : r 
nev is V . M iš i nam, be t gan rietumu speciāl ist iem 
(Zva igžņotā Debess , 1991. gada rudens, 
23. Ipp. ) . P rot i , 3. apr ī l ī palaistā stacija bijusi 
nevis «īstais» (v iņa paša v a d ī b ā ve idota is ) « S a ­
lūts», be t g a n «A lmaz» , savukārt «Salūts» ticis 
sūtīts uz o rb ī tu 1 1 . maijā un k ļūmīgās funkc io ­
nēšanas dē ļ nosaukts par «Kosmosu-557». 
( P ē c ārzemju preses materiāl iem 
sastādījis un tulkojis E. M ū k i n s ) 
ORBITĀLAS STACIJAS «MIR» HRONIKA 
Neatkar īg i no pol i t iskajām un ekonomiska jām 
vē t rām orbi tā lā stacija « M i r » turpina darbot ies 
p i lotē jamā režīmā. Laika posmā no 1990. gada 
augusta l īdz 1991. gada b e i g ā m to apmeklē jušas 
trīs pamateksped īc i j as un d i vas starptautiskās 
v iesekspedīc i jas , 6 automātiskie t r anspo r tku ģ i ; 
kosmonauti 14 re ižu strādājuši atklātā kosmosā 
(sk. attē lu) . 
A rē j i sekmīgā stacijas d a r b ī b a tomēr s lēpj 
sevī daudzas p rob l ēmas un pretrunas. « M i r » 
darbojas jau piecus gadus , tās konstrukcijas 
n o v e c o un t āpē c j ā remontē arvien biežāk. 
Taču no plānotaj iem pieciem pap i ldmodu ļ i em 
stacija pašlaik ir apgādā ta tikai ar tr im. L īdz 
ar to daudzas no iecerē ta jām pēt ī jumu p r o ­
grammām nav real izētas. A r v i en ilgāk ek ipāža i 
j ānodarbo jas ar savu laiku noka lpo jušo mezg lu 
nomaiņu, dažādiem remontdarb iem, arī ar 
avār i ju novēršanu. 
M o d u ļ a «Kvants-2» bojā tās izejas lūkas e ņ ģ e s 
nomaiņa prasīja d ivus da rba seansus atklātā 
kosmosā — 1990. gada 29./30. oktobr ī , lai n o ­
vēr tē tu lūkas stāvokl i , un 1991. gada 7./8. j a n ­
vā r ī — pašiem remontdarb iem, jo tad bi ja i e ­
strādāta remonta t e h n o l o ģ i j a un sagādāt i instru­
menti . Ot ra nopietna avār i ja , kuras novēršana i 
tāpat nācās d iv re iz strādāt ā rpus stacijas, atk lā ­
jās 1991. g a d a 23. martā, kārtē jam automāt is ­
kajam t r anspor tku ģ im ve i co t p ē d ē j o s manevrus 
pirms sakabināšanās ar staci ju. Lai gan a p a r a ­
tūra rādī ja , ka viss kārt ībā, ekrānos n e p ā r ­
protami b i ja redzams, ka t r anspo r tku ģ a stāvokl is 
nav pare izs un draud tā sadursme ar staciju. 
P ēdē j ā b r ī d ī t r anspor tku ģ i s tika pavirz ī ts sāņus. 
V a i n ī g a izrādī jās sakabināšanas v a d ī b a s sistēma 
«Kurss». La i t r anspor tku ģ i tomēr sakabinātu or 
staciju, nācās v ispirms pārv ietot k u ģ i «So juz 
TM-11» uz moduļa «Kvants» sakabes mezg lu un 
t r anspor tku ģa uzņemšanai lietot stacijas pāre jas 
nodal ī juma sakabes mezg lu . Apska to t stacijas 
ārpusē novietoto sakabes v a d ī b a s sistēmas 
antenu stāvokl i (25./26. ap r ī l ī ) , kosmonauti kon-
31 
9.08 SOJUZ TM-10 SOJUZ TM-11 2803 25.0Ī SOJUZ TM-12 M l* • KVANJ 
308 
108 
TO817091! 
2009! 
PM-4 
15.08 1 1 
29.09 128.10 412 
P-M-51 
2709 2.12 11.12 
16.01 1503i 
P-M-6 ' 
14.01 
2103 2605 
P-M-7 
19.03 18.05' 
1.06 5.07 
P-M-8 
30.05 
P-M-9 
23.08 
29/30.10? 
darbs atklāta kosmosā 
G Manakovs 
G Strŗkalovs 
(/i t-
I 
T Akijama 9' 
701ŗ23.01.26.01 
d 5 r 
7 ekspedici ļa 132 d 
o l 
5 h n 6 h 2 0 m 
2S/26.04 
3 h 34 m ? 
V. Atanasjevs 
M.Manarovs 
8 ekspedīcija 175 d 
.15 07 6^ 
^19.07 6^ 
'23.07 6^ 
. '27.07 6 h 
* 9 9 9 
9 ekspedīcija 
, ° u 9 , sept , okt , nov | dec , janv : febr , marts , apr t maijs , jūn , jūl , aug , sept okt ,nov 
1990 1991 
O r b i t ā l ā s s tac i j a s « M i r » darb ība no 1990. g a d a a u g u s t a l īdz 1991. g a d a b e i g ā m . Augšē j ā 
d i a g r a m m ā at tē lot i t r a n s p o r t k u ģ u l i d o j u m u g a l v e n i e p i e tu rpunk t i — s ta r ts , s akab ināša ­
nās ar orb i tā lo s t a c i j u (b iezā l ī n i j a ) , p ā r v i e t o š a n ā s uz c i t u sakabes m e z g l u , a tg r i ešanās 
uz Z e m i jeb s a d e g š a n a a tmos f ē r ā . T i e v ā s l ī n i j a s n o r ā d a uz t r a n s p o r t k u ģ a s akab ināšanos 
a r pā re j as noda l ī j uma sakabes m e z g l u ( a u g š ē j ā l ī n i j a ) un uz s akab ināšanos ar modu ļ a 
« K v a n t s » sakabes m e z g l u (apakšē jā l ī n i j a ) . A p a k š ē j ā d i a g r a m m ā a t tē lo ta s tac i j a s ek i ­
pāžu m a i ņ a un to da rbs a t k l ā t ā kosmosā . ( D a ž u n o t i k u m u prec īza is la iks n a v z ināms . ) 
statēja, ka bojāta v iena no antenām ( i e spē ­
jams, tas bi ja noticis v ienā no iepriekšējiem 
darba seansiem atklātajā kosmosā) , tā rezultātā 
aparatūra nesaņēma informāci ju par k u ģ u sav ­
starpējo orientāci ju. Kārtē jā p i lo tē jamā k u ģ a 
«Sojuz TM-12» saslēgšanās ar staciju t ā p ē c 
bi ja j āve ic , izmantojot rokas v a d ī b u . 1991. g a ­
da 24. jūnijā 9. eksped īc i j as apka lpe bo jā to 
antenu nomainī ja . 
J āa tz īmē , ka 8. un 9. eksped ī c i j a i bi ja j ā ve i c 
liels darba apjoms atklātā kosmosā. 8. e k s p e ­
d ī c i j a bez d iv iem jau minētaj iem darba seansiem 
arī 1991. gada 23. un 26. j anvār ī d i v re iz strā­
dāja ārpus stacijas, lai uzstādītu ier īces ( to 
skaitā 14 m garu te l eskop isko mastu) dažādu 
kravu pārvietošanai . 9. eksped ī c i j a ā rpus sta­
ci jas kopumā strādāja d e v i ņ a s re izes. Četras 
no tām (1991. gada 15., 19., 23, un 27. jū l i jā ) 
a izņēma eksper iments « So fo r a» , kura gaitā t ika 
samontēts uz šarnīra grozāms 14 m garš masts 
kravu pārvietošanai . Mas ta ga lā iespējams n o ­
stiprināt dzinēj iekārtu stacijas or ientāci ja i . 
Staci jas apgād i nodrošināja «P rogress-M» tipa 
automātiskie t r anspor tku ģ i , kurus var apgādā t 
ar nel ie lu no la ižamo aparātu dažu desmitu k i ­
logramu lielas de r ī gās kravas nogādāšanai uz 
Z e m i . S ī i espē ja tika va i rākkārt izmantota, d i em­
žēl ne v i e n m ē r sekmīg i — «P rogresa M-7» 
un «P rog resa M-8» nola ižamie aparāti sadega 
atmosfērā , Z e m i nesasnieguši. 
Lai g a n stacijas « M i r » da rbs turpinās, tās 
turpmākais l iktenis ir v isai neskaidrs. Notiek 
diskusi jas par to, kas turpmāk būs stacijas ī p aš ­
nieks, t ikmēr as ignējumi no budžeta tās uzturē ­
šanai d r a u d izsīkt. Staci jas tiešā saimnieciskā 
da rb ība p a g a i d ā m saduras ar daudzām o r g a n i ­
zator iskām un tehniskām p rob l ēmām, un tās 
ekonomiskā a t d e v e ir nel iela. V iens no e k o n o ­
misko p r o b l ē m u risinājuma var iant iem ir vies-
eksped ī c i j u piedal īšanās ar ārzemju kosmonau ­
tiem. Pat ne sev iš ķ i bagā t īga samaksa valūtā 
orb i tā lo staci ju v ieskosmonaut iem paver ce ļu 
uz v isa i p ie t ic īgas zinātniskās programmas iz ­
p i l d i . 
( P ē c ārzemju preses materiāl iem) 
S a u l e s pi lnā ap tumsuma fāze 1991. gada 
11. j ū l i j ā . L a b i redzami ko rona l i e s ta r i un 
ķ i v e r v e i d a s t ruk tū ras . U z ņ ē m u m u M e k s i ­
kas r i e t umu p iekrastē S a n t j a g o I k sk in l l a 
i eguv i s m e k s i k ā ņ u fo toamat i e r i s T. V . G o n -
sa less . ( N e g a t ī v a fo tof i lma F u j i c o l o r 400 
A S A . ) 
P i l n a s a p t u m s u m a fāzes b e i g a s ( t reša is 
kontakts) p l . 1 3 h 1 2 r a . P a r ā d ī j u š i e s p i rmie 
v i eg l i e m ā k o ņ i . ( E k s p o z ī c i j a 1/125 s.) 
P i l n a a p t u m s u m a fāze p l . 1 3 h l l m (pēc 
v ietē ja l a i k a ) . S o un abus n ā k a m o s uz ­
ņ ē m u m u s fo tog ra f ē j i s J . N ā g e l i s M e k s i ­
kas r i e tumos M a g d a l ē n ā . ( N e g a t ī v a foto­
f i lma K o d a k 400 A S A , ekspozīc i ja 1/30 s.) 
Da ļ ē j a a p t u m s u m a fāze redzama cau r i 
m ā k o ņ i e m pl . I 3 h 1 7 m . ( E k s p o z ī c i j a 
1/1000 s.) 
( S k . J . N ā g e ļ a raks tu « P i l n s S a u l e s ap ­
t u m s u m s 1991 . gada I I . j ū l i j a » . ) 
A m e r i k ā ņ u kosmiskā 
a p a r ā t a « M a g e l l a n » ve ik ­
t ie V e n ē r a s rad ionovēro-
j u m i ir pacē luš i m ū s u 
z i nāšanas pa r šīs p l anē ­
t a s v i r s m u p i l n ī g i j aunā 
k v a l i t ā t ē . A t t ē l ā , k u r a r 
k r ā s ā m a t a i no t s apv idus 
g r u m b u ļ a i n u m s ( a r zi lo 
k r ā s u — m a z s , ar sa r ­
k a n o — l i e l s ) , r edzams 
50 km l ie ls t r iec ienkrāte-
r is ar v i s a i g l u d u d ibenu , 
bet ļot i ne l ī dzenu t u v ā k o 
a p k ā r t n i . 
A t t ē l a s l fpskatā ir re ­
d z a m i l īdz 12 k m augs t i e 
u n a n o m ā l i v ā j i i zs ta ro ­
još ie M a k s v e l a ka ln i uz 
V e n ē r a s ; a r k r ā s ā m a t a i ­
no ta p l a n ē t a s v i r s m a s iz-
s ta ro tspē ja r a d i o v i ļ ņ u d ia ­
pazonā ( a r t u m š i zi lo 
k r ā s u — zema, ar sār to — 
a u g s t a ) . (Abi NASAļJPL 
attēli.) 
I z m a n t o j a t E i r o p a s 
D i e n v i d u obse r va to r i j a s 
te leskopu \ T T , i n f r asa r ­
kano l ād iņsa i t es ma t r i cu 
ar 2 5 6 X 2 5 6 ras t ra e le ­
ment i em ( A S V ) un d a t u 
r e ģ i s t r ē š a n a s un aps t rā ­
des s i s t ēmu S H A R P ( V ā -
: i j a ) , ir izdev ies uz labot 
n o v ē r o j u m u deta l izē t ibu 
tuva j ā i n f r a sa rkanā s t a r o ­
juma d i apazona . G a l a k t i ­
kas cent ra u z ņ ē m u m ā , kas 
iegūts K j os l ā ( v i d . v i |ņa 
g a r u m s 2,2 u.m) un ap t ve r 
6 ,4 " jeb 0,8 g a i s m a s g a d u 
p latu a p g a b a l u , punk t ve ida 
spīdekja š ķ i e t a m a i s d i a ­
met r s ir 0 , 25 " . V ē l nesen 
l ie lākā da|a u z ņ ē m u m ā 
redzamo sp īdek ļu b i ja pa ­
z ī s tami kā ob jekts I R S 16. 
E i r o p a s D i e n v i d u ob ­
s e r v a to r i j a s ekspe r imen ­
tā la a d a p t ī v ā s opt ikas s i s ­
tēma (sk. « Z v a i g ž ņ o t ā 
Debess» , 1991./92. g a d a 
ziema, 18., 19. Ipp.) a p ­
l iec inā ja s a v u da rbaspē ju 
un e fek t i v i t ā t i j a u p i r m a ­
jos i z m ē ģ i n ā j u m o s . A r 
E S O 3,6 m te leskopu no ­
vē ro jo t t u v ā i n f r a s a r k a n ā 
l i apazonā L jos lā ( v i d . 
v i ļņa g a r u m s 3,5 u m ) pa ­
ras ta jā ve idā , z v a i g z n e s 
a t tē la d i ame t r s b i j a 0 ,7— 
0 , 8 " (ab i pa k r e i s i ) , t u r ­
pretī a d a p t ī v ā s op t ikas 
sistēma s a m a z i n ā j a to l īdz 
0 ,22 " ( ab i pa l a b i ) . U z l a ­
bo juma rezu l tā t i ir a c ī m ­
r e d z a m i : no d i v ā m z v a i g ­
z n ē m , k u r u at tē l i p a r a s t a ­
jos n o v ē r o j u m o s s a v ā 
s tarpā p rak t i sk i nea tš ķ ī ­
rās , v i ena izrād ī jus ies 
v i enkārša z va i gzne , bet 
ot ra d u b u l t z v a i g z n e , k u r a s 
komponen tus š ķ i r 0 , 38 " 
a t t ā l ums . (Visi attēli pēc 
if:SO Messenger».) 
S l ī p ē j a m ā ier īce, ku ras v i r s p u s e uzk lā ta 
s l īpēšanas masa . 
400 m m parabo l i skā spogu|a ēnas a i n a v a . 
L'z spogu ļa v i r s m a s r edzami ūdens p i l ie ­
ni. F o t o g r a f ē j o t ē n a s a i n a v u , f o toapa rā t s 
t ika nov ie to ts aiz F u k o naža 4 c m no 
ži letes a smens š ķ a u t n e s . ( F o t o g r a f ē t s uz 
f i lmas Or\vo C h r o m U T 18, ekspozīc i ja 
5 s.) 
S p o g u ļ a v i r s m a s pē t ī jumi , izmanto jot 
F u k o n a z i . 
N e a l u m i n i z ē t a i s 400 m m parabol iskaL-
ļ p o g u l i s i e t va ra . L a i n o v ē r s t u s t ik la iz-
l i ckšanos ho r i zon tā l a p l aknē , t r i s s vā r ­
s t ī g u t r j s t u r u ve ida i z g a t a v o t a a t s l ogoša ­
n a s i ekā r t a . A t s l o g o š a n a not iek dev iņos 
punk tos ( uz kat ra t r i j s tū ra to ir t r ī s ) . 
astronomija ikdiena 
DEBESS SPĪDEKĻI SATELĪTANTENAS 
ORIENTĒŠANAI 
Plašā satel ī tantenu parād īšanās ir radījusi 
p rob l ēmu, kā ar v ienkāršiem paņēmieniem 
orientēt to va jadz īga jā v irzienā uz stacionāru 
Zemes māks l īgo pavadon i ( Z M P ) . P ieņemsim, 
ka izvē lētā Z M P koord inātas (augstums un 
azimuts va i stundu l eņ ķ i s ) ir z ināmas. Lai antenu 
pareizi vē rs tu , v ispirms uzstādīšanas vietā ir p i e ­
tiekami p rec īz i jānosaka mer id iāna , t. i., z ieme­
ļu—dienv idu , virziens. S im no lūkam vis l ietder īgāk 
ir izmantot tieši debess sp īdek ļus . Tātad j ā ķ e r a s 
pie astronomiskām me todēm. 
V i sa i pa te i c īgs orientieris p rec ī za i ziemeļu 
virziena note ikšanai ir v is iem labi zināmā P o ­
lārzvaigzne. Taču jāatceras, ka Po lā rzva igzne 
neatrodas pašā debess sfēras polā, bet gan 
nelielā attālumā no tā. Tādē ļ Po lā rzva igznes 
azimuts Latvi jā svārstās a p m ē r a m ±1 ,5 ° r o b e ­
žās. M e r i d i ā n a virziena atrašanai jā izmanto t. s. 
kulminācijas moment i (augšējā un apakšējā ku l ­
mināci ja) , kuros šī z va igzne š ķ ē r so mer id iānu. 
Taču mūsu no lūkam nav izmantojami v is i , b s t 
2. t a b u l a 
1. t a b u l a 
R īgā redzamie 
Po lā rzva igznes kulmināci jas moment i 
Datums 
kulmināci jas 
moments Datums 
Kulmināci jas 
moments 
1.01. 8 h 0 3 m 1.06. 2 3 h 1 0 m 
20 03 1.07. — 
1.02. 6 01 1.08. ,— 
18 01 1.09. 5 08 
1.03 4 11 1.10. 2 10 
1.04. 3 10 1.11. 0 04 
1.05. 1 12 1.12. 22 06 
Kulmināci jas momentu labojumi 
Latv i jas p i l sē tām att iecībā pret R ī g u 
P i I sēta Labo ­jums P i l sē ta 
Labo ­
jums 
Liepāja + 1 2 r a Valmiera - 6 m 
Ventsp i l s + 10 J ēkabp i l s - 8 
Ku ld īga + 8 Va lka - 8 
Saldus + 6 Daugavp i l s - 1 0 
Talsi + 6 G u l b e n e - 1 1 
Tukums + 3 A lūksne - 1 2 
J e lgava + 1 Krās lava - 1 3 
Limbaži - 3 Rēzekne - 1 3 
S igulda - 3 Ludza - 1 5 
Cēsis - 5 Z i lupe - 1 6 
gan tikai tie kulmināci jas moment i , kas iekrīt 
tumšajā diennakts daļā, jo pie gaišām d e b e s ī m 
Po lārzva igzni nevar ieraudzīt . īsajās vasaras 
naktīs kādu la iku neiekrīt nev iena no abām 
Po lārzva igznes kulmināci jām. 
Lai neva jadzē tu skaitļot Po lā rzva igznes ku l ­
mināci jas momentus, 1. tabulā dot i izmanto­
jamie moment i , kas ap r ē ķ i nā t i R īga i . J ebkurā 
citā vietā, kas atrodas pietiekami tālu no g a l ­
vaspi lsētas, šie kulmināci jas moment i ir a tš ķ i r īg i , 
pie kam uz rietumiem no R īgas (Kurzemes pusē) 
tiem ir jāpieskaita nelieli l abojumi , kas doti 
2. tabulā ar z īmi « + », turpret ī uz austrumiem 
no R īgas ( V i d z e m e s un Latga les pusē) Po lā r ­
zva igznes kulmināci ja iestājas agrāk, tādē ļ at­
t iecīgie labojumi no 1. tabulā dotaj iem jāat ­
skaita (z īme « — » ) . 
3 — 88 33 
3. t a b u l a 
Saule kulminē R īgā 1992. gadā 
Mēnesis Datums 
Kulmin. 
moments Mēnes is Datums 
Kulmin . 
momenfs 
Jūl i js 1 . 1 3 n 2 7 m Oktob r i s 1 . 1 2 h 1 3 m 
1 1 . 13 29 1 1 . 12 10 
2 1 . 13 30 2 1 . 12 08 
Augusts 1 . 13 30 N o v e m b r i s 1 . 12 07 
1 1 . 13 29 1 1 . 12 08 
2 1 . 13 27 2 1 . 12 09 
Septembr is 1 . 13 23 Decembr i s 1 . 12 13 
1 1 . 13 20 1 1 . 12 17 
2 1 . 13 16 2 1 . 12 22 
Po lā rzva igznes redzamā kustTba ir visai lēna. 
Tas atļauj sp īdek l i izmantot sate l ī tantenas o r i en ­
tēšanai arī ne i lg i pirms un p ē c kulmināci jas, 
j o 15 minūšu, laikā Po lā rzva igznes azimuts iz ­
mainās tikai par 0,1°. 
M e r i d i ā n a virziena noteikšana p ē c Po l ā r ­
zva igznes diemžēl tehniski savā ziņā ir v isa i 
apgrūt inoša un daudzkārt praksē pat ne i espē ­
jama, ja satel ī tantena novietota pie ēkas d ienv idu 
fasādes. Tādā gad ī jumā izmantojams dienas sp ī ­
dek l is — Saule , kas savā kulmināci jas momentā 
atrodas tieši d ienv idu virzienā. An tenas o r i en ­
tēšanai prasmīgi izmantojot Saul i , va r iztikt b e z 
s a r e ž ģ ī t ā m pa l īg i e r ī c ēm, p iemēram, lietojot 
svēr ten i un tā mesto ēnu uz antenas diska p a ­
rabol iskās v irsmas. Lielākās grū t ības ir saistītas 
ar to, ka Saules kulmināci jas moment i neatkār ­
tojas ik dienu v ienā un tajā pašā laikā, be t 
mainās per iod isk i apmēram pusstundas intervā la 
robežās ( la ika v ienādojums) . Tā kā Saules r e ­
dzamās kust ības dē ļ tēs azimuts 4 minūtēs iz ­
mainās a p m ē r a m par 1°, t ad ir nepieciešams 
va j adz īga j a i d ienai zināt Sau les kulmināci jas 
momentu . Šī in formāc i ja katrai dienai ar s e ­
kundes prec iz i tāt i ir a t rodama izdevn iec ības 
«Z inā tne» i kgadē jā izdevumā «Astronomiska is 
ka lendārs» pie dat iem par Saul i īpašā a i lē — 
« Sau l e ku lminē R ī g ā » . 3. tabulā d o d a m Sauies 
kulmināci jas momentus R īga i , ar pa r e i z ī bu l īdz 
minūte i katra mēneša 1 . , 11 . un 2 1 . datumā 
1992. gada otrajai pusei (c i tos gados šie l ie­
lumi va r atšķ irt ies par 1—2 minūtēm). G a n šajā, 
g a n ar ī 1 . tabu lā ievērota pā re ja uz vasaras 
la iku pe r i o dā no marta p ē d ē j ā s svētdienas l īdz 
septembra p ē d ē j a i svētd ienai . Lai ap r ē ķ i n ā tu 
Sau l es ku lmināc i jas momentus c i tām Latvi jas 
p i l sē tām, v a r izmantot 2. tabulas korekci jas 
l ī d z ī g i kā Po l ā r z va igznes kulmināci jas momentu 
noteikšanā. 
L e o n i d s R o z e 
"*\ zinātnieks 
BS un viņa darbs 
LINARDS REIZINS 
r 
I e vē ro jamā latviešu matemāt i ķ a L. Reiz ina viens mūža cē l iens 
bi ja saistīts ar t agadē j ās Z A Radioastrof iz ikas observator i jas da r ­
b ību . * K a d 1958. gadā Astronomi jas sektors atdal ī jās no L P S R Z A 
Fizikas institūta un k ļuva par pa ts tāv īgu Astrof iz ikas laborator i ju , 
v i ņ i bija p irmais tās zinātniskais sekretārs. Tajā pašā laikā, 
J . Ikauniekam īs tenojot savu ieceri par gada la iku i zdevumu « Z v a i g ­
žņotā Debess» , L. Reiziņš k ļuva arī par redakc i jas k o l ē ģ i j a s sek­
retāru. Būdams matemāt i ķ i s , L. Reiziņš neuzskatīja par a p k a u n o ­
jumu piedalīt ies ar ī astronomiskajos novēro jumos , kā krietni v ē l āk 
pats atcerē jās kādā no Radioastrof iz ikas observator i j as zinātniskās 
p a d o m e s s ē d ē m , neizprotot kāda jaunā speciāl ista atteikšanos 
« izpa l īdzē t» novērošanas darbā un a tgād inot par p ienākumu pret 
iestādi, ar kuru saista darba att iec ības. Novēr t ē jo t L inarda Reiz ina 
ieguldī jumu Z A observator i jas zinātniskajā un organizator iskajā 
da rbā , v ē l r e i z atgriežamies pie v iņa dz īves gājuma (šoreiz mate ­
mā t i ķ u skatī jumā). 
Linards Reiziņš dzimis 1924. gada 14. j a n ­
vārī R ī gā . 1942. gadā viņš b e i d z a R īgas p i l ­
sētas 2. v idussko lu , p ē c tam (1943—1944) 
bija strādnieks rad io rūpn ī cā «Te le funken» ( ta ­
gadē jā «Rad io tehn ika» ) . P ē c L V U da rb ības a t ­
jaunošanas L. Reiziņš 1944. gada be igās iestā­
jās L V U Fizikas un matemātikas fakultātes M a ­
temātikas noda ļā . 1944./45. m ā c ī b u gadā pa ra ­
lēli studijām viņš strādāja par skolotāju 2. v i-
dussskolā un par fiziskās audzināšanas pasn ie ­
dzēju L V U ( 1 9 4 5 — 1 9 4 6 ) . " Be idz i s universitāti 
ar i zc i l ību 1948. gadā , L. Reiz iņš iestājās L V U 
aspirantūrā profesora A . Lūša v a d ī b ā d i f e r e n ­
c iā lv ienādojumu spec ia l i tā tē . Pa ra l ē l i asp i rantū­
rai viņš strādāja ar ī par pasn iedzē ju M a t e m ā ­
tiskās ana l īzes katedrā. 
* Sk.: Zva igžņotā Debess . — 1991./92. gada 
ziema. — 60., 6 1 . Ipp . 
" L. Re iz ina personiskajā lietā nav ziņu par 
to, ka viņš būtu mācījies Latv i jas Valsts F iz is ­
kās kultūras institūtā (sk. iepr iekšējo numuru). 
R e d k o l ē ģ i j a 
Studiju laikā L. Reiziņš izstrādāja zinātnisku 
da rbu « Izņēmuma virzienu eks is tence» , par 
kuru 1948. gadā nolasīja referātu L V U studentu 
zinātniskajā kon fe rencē . Šis da rbs 1949. gadā 
tika publ icē ts L V U studentu zinātnisko rakstu 
krājumā, bet p ē c tam 1951. gadā pārstrādāts 
un papi ld ināts ar nosaukumu «Triju d i f e r enc i ā l ­
v ienādo jumu sistēmas integrāl l īn i ju izturēšanās 
singulārā punkta apkār tnē» (iespiests žurnāla 
« L PSR Z inātņu Akadēm i j a s Vēs t i s» 43. numurā) . 
1955. gadā šo da rbu ang ļu v a l o d ā pub l i cē ja 
žurnāls « A m e r i k ā ņ u matemātikas b iedr ības tu l ­
kojumi» ( A m e r i c a n Mathemat i ca l Societv Trans-
lations). Tas ir ārkārt īg i rets gadī jums, kad 
studenta zinātnisko darbu tulko amer ikāņu žur ­
nāls. V ē l ā k šajā pašā žurnālā tika iespiestas v ē l 
trīs L. Reiz ina publ ikāc i jas . 
1949. gada d e c e m b r ī L. Re iz inu izslēdza no 
aspirantūras dažu ar t ē vu un brā l i saistīto 
faktu noklusēšanas dē ļ . N o 1950. gada l īdz 
1959. g a d a m L. Reiziņš strādāja par matemā-
3* 35 
t ikās skolotāju R īgas 7. v idusskolā , kā arī par 
māc ību daļas vad ī tā ju (1952—1955). šajā laikā 
viņš turpināja strādāt zinātnisku da rbu iesāktajā 
v irzienā par d i fe renc iā l v ienādojumu sistēmu 
integrā l l īn i ju izturēšanos singulāra punkta a p ­
kārtnē. Pēt ī jumu ga lven ie rezultāti ir izklāstīti 
tr īs publ ikāc i jās , be t visus pēt ī jumus L. Re i-
ziņš apkopo j a kandidāta disertāci jā «Tra jekto ­
riju izturēšanās singulāra punkta apkār tnē trīs-
d imens ionē lā te lpā» , kuru 1959. gadā a izstāvēja 
Tartu Valsts univers i tātē . 
1957. gadā L. Reiziņš sāka strādāt L P S R Z A 
Astrof iz ikas laborator i jā par zinātnisko l ī d z ­
strādnieku, 1961. gadā viņš kļuva par v e c ā k o 
zinātnisko l īdzstrādnieku. Šīs iestādes zinātnis­
kais sekretārs viņš bi ja no 1958. l īdz 1963. g a ­
d a m . Šajā laikā viņš publ icē ja arī t r īs darbus 
par astronomijas jautājumiem. 1963. gadā 
L. Reiziņš pārgāja darbā uz L P S R Z A Fizikas 
institūtu par matemātikas sektora, v ē l āk — 
matemātikas laborator i jas (no 1969. gada ) v a ­
d ī tā ju . Para l ē l i zināniskās pē tn iec ības da rbam 
par d i fe renc iā l v ienādojumu sistēmām L. R e i ­
ziņš pamazām p ievērsās arī matemātikas v ē s t u ­
re i , it īpaši tam, kas b i ja saistīts ar Latv i ju . 
Pārskat iem par vēs tures un atsev iš ķ iem ma­
temāt ikas jautājumiem ir (da ļa kopā ar l ī d z ­
autor iem) ve l t ī t as 22 publ ikāc i jas . 
60. g ados L. Reiziņš a rv ien biežāk sāka p ie ­
da l ī t ies dažādās zinātniskajās kon fe rencēs par 
d i f e renc iā l v i enādo jumiem (pav i sam d ivdesmit 
sešās). P ē c dok to ra disertāc i jas aizstāvēšanas 
viņš brauca uz k o n f e r e n c ē m arī ā rzemēs — 
B e r l ī n ē , P rāgā , Brat is lavā, Varšavā , K rakovā , 
Kes the j ī (Ungār i j ā ) . Sākot ar 1961. g a d u , viņš 
lasīja dažādus i z v ē l e s kursus L V U Fizikas un 
matemāt ikas fakul tātes Matemāt ikas noda ļas 
studentiem. 1969. g a d ā viņš tika ievē lē ts par 
d o c e n t u . 
1971. gadā L. Reiziņš Minskā a izstāvēja d o k ­
tora d iser tāc i ju «Paras to d i f e r enc i ā l v i enādo ­
jumu lokālā t o p o l o ģ i s k ā e k v i v a l e n c e » . Šajā 
pašā gadā iznāca ar ī v iņa monogrāf i ja ar tādu 
pašu nosaukumu, par ko L P S R Z A Prezidi js 
v i ņ am pieš ķ ī ra p i rmo prēmi ju . Doktora zināt­
nisko g rādu apst ipr ināja 1974. gadā . 
Dr īz v i e n L. Reiziņš pats kļuva par o p o ­
nentu d iser tāc i jām. Kopska i tā to bija d ivdesmi t 
v iena. Lasot un ivers i tā tē i z vē l es kursus, rofa-
printa i zdevumā tika sagatavots un izdots 
m ā c ī b u pa l ī g l ī dzek l i s «Stabi l i tātes teor i ja» 
(1977), ko 1979. g a d ā pārtulkoja arī krievu 
v a l o d ā . 1979. g a d ā L. Reiziņš tika apstiprināts 
par p ro feso ru . A p k o p o j o t citu izvē les kursu 
mater iā lus, radās monogrā f i j a « Ļ a p u n o v a funk­
ci jas un izš ķ i res p r o b l ē m a » , kas tika izdota 
1986. gadā i zdevn i e c ības «Z inā tne» apgādā . 
Pa ra l ē l i teorē t i ska jam da rbam L. Reiziņš ve i ca 
arī va i rākus prakt iska rakstura matemātiskus 
pēt ī jumus. 
L. Reiziņš sāka arī v ad ī t aspirantu da rbu . 
Rakstur īg i , ka g a n d r ī z v is i v i ņa vad ī t i e a sp i ­
ranti ar ī a izs tāvē ja d isertāc i jas , turklāt d r ī z v i en 
p ē c aspirantūras be igšanas . Pirmā aspi rante 
b i ja L V U Fiz ikas un matemāt ikas fakultātes p a ­
sniedzēja I. Kārk l iņa , kas disertāci ju a izstāvēja 
1969. gadā . K o p u m ā L. Re iz ina v a d ī b ā tika 
izstrādātas un a izstāvētas desmit d isertāc i jas 
matemāt ikas zinātņu kandidāta g rāda iegūšanai. 
L. Reiziņš v e i c a ar ī lielu sabiedrisko da rbu . 
V i sp i rms j āa tz īmē , ka 1965. gadā viņš p ieda ­
lījās zinātniskas kon fe rences organizēšanā 
3 6 
R īgā , kas b i ja ve l t ī ta i evē ro jamā Latv i jas ma ­
t emāt i ķ a L U profesora P. Bo la (1865—1921) 
simtajai dzimšanas dienai . P ē c v iņa ierosinā­
juma matemātikas vēsturnieks I. Rab inov ičs 
pārtulkoja krievu va lodā v isus P. Bo la darbus, 
kas 1974. gadā L. Re iz ina redakci jā tika izdoti 
kā Bo l a d a r b u izlase. 1978. gadā Liepājas 
P e d a g o ģ i s k a j ā institūtā L. Reiziņš o rgan i z ī j a 
V i ssav ien ības matemātikas vasaras skolu, kurā 
piedal ī jās ar ī latviešu ma temāt i ķ i . Da l ībn ieku 
v idū bija arī Starptautiskās zinātņu vēs tures 
akadēmi jas locekl is prof. A . Juškev ičs . L. R e i ­
ziņš bi ja Latv i jas mazās enc ik lopēd i j a s z ināt ­
niskais redaktors matemāt ikā un Latvi jas 
padomju enc ik lopēd i j a s redakc i jas zinātniskās 
p a d o m e s locekl is . Bez tam viņš bija ar ī La t ­
viešu l i terārās va lodas v ā rdn ī c a s konsultants 
par matemātikas terminiem un Latvi jas Z A 
Zinātniskās pē tn iec ības koord ināc i jas p a d o m e s 
locekl is. L. Reiziņš organ izē ja un vad ī ja L V U 
d i fe renc iā l v ienādojumu semināru (no 60. g a ­
diem) un Fizikas institūtā — fi lozofi jas semi ­
nāru (no 70. gadiem). P ē c v iņa ierosinājuma 
LPSR Z A Fizikas institūtā tika noorganizēts 
skaitļošanas centrs. L. Reiziņš bi ja arī referents 
PSRS , Rietumvāci jas un A S V referat īvaj iem 
žurnāliem. 1989. gadā v iņam tika piešķirts N o ­
peln iem bagātā zinātnes darbin ieka g o d a n o ­
saukums. 
80. g adu otrajā pusē L. Re iz ina vese l ības 
stāvoklis pasl iktinājās. V i ņ u bieži mocī ja sirds­
da rb ības t raucē jumi (aritmija), un vairākkārt bija 
jāārstējas s l imnīcā. V i ņ a dz ī v e s gaitas nos l ē ­
dzās 1991. gada 3 1 . martā. L. Re iz inu v ē l ilgi 
labā atmiņā paturēs v iņa kupla is skolēnu pulks, 
daudzi zinātnieki un darbab iedr i . 
E. R i e k s t i ņ š ! , I. H e n i ņ a 
J A U N U M I Ī S U M A « J A U N U M I I S U M \ 0 J A U N U M I Ī S U M Ā 
• S t r a u j a e k o l o ģ i s k ā s s i t uā c i j a s pa s l i k t i n āšanās uz Zemes liek a r v i en nop ie tnāk p ie ­
vē rs t i es t ā d u pro jektu i z s t r ādāšana i , kas pa redz c i tu S a u l e s s i s t ēmas p l anē tu apdzī-
v o š a n u . K ā p i rmo pa ras t i m i n Z e m e s t u v ā k o ka im iņu M a r s u , jo tā a p g ū š a n a i nepie ­
c i ešamo z inā tn i sk i t ehn isko l īmen i m ū s d i e n u c i v i l i z ā c i j a j a u g a n d r ī z i r s a sn i egus i v a i 
sasn iegs t u v ā k a j ā l a i kā . V i e n s no p ro j ek t i em, ko i z s t r ādā N A S A ( A S V ) eksper t i , 
paredz šādus M a r s a a p g ū š a n a s e tapus . 2015. g a d ā — uz M a r s u dosies p i rmā iz lūkekspe-
d īc i j a , k a s tu r p a v a d ī s a p m ē r a m g a d u , v ā co t p l anē t a s a p g ū š a n a i nep iec iešamo i n f o r m ā ­
c i j u . 2030. g a d ā — sāks ies M a r s a k l i m a t a m ā k s l ī g ā i z m a i n ī š a n a , ar a t o m r e a k t o r i e m s a r a ­
žojot nep iec iešamo s i l t u m u u n paaugs t i no t M a r s a v i r s m a s t empera tū ru . U z M a r s u dosies 
no l ūkā to apdz ī vo t ap 10 000 spec iā l i s tu . 2080. gads — M a r s a v i r s m a s v i d ē j ā t empe ­
r a t ū r a t iks pace l ta l īdz — 1 5 ° C , un šādos aps tāk ļos no a u g s n e s pas t ip r inā t i izda l ī s ies 
gāzes , kas pa l i e l i nās M a r s a a tmos f ē r a s b l ī v u m u un ve i c i nās s i l t umn ī cas jeb lecekts 
efekta r a š a n o s . E k v a t o r i ā l a j ā r a j onā sāks ies t u n d r a s t ipa a u g u va l s t s v e i d o š a n ā s , kas 
pakāpen i sk i ap t ve r s v i s u p l a n ē t u un pas t i p r i nā s a tmos f ē r a s b a g ā t i n ā š a n o s ar skābek l i . 
K a d M a r s a v i r s m a s v i d ē j ā t empe ra tū r a sasn i egs 0 ° C , s āks ve idot ies upes un ezer i . 
D o m ā , ka ap 2130. g a d u M a r s a v i r s m a s t empe ra tū ru izdosies pacelt l īdz + 1 0 ° C , t ad 
a u g s n e sāks a tbr īvot ies no m ū ž ī g ā s a s a l u m a , kus ī s po l ā r ā s cepures , r ad ī s i es j ū r a s un 
okeān i . A p 2170. g a d u M a r s a a tmos f ē r ā būs p ie t iekami d a u d z skābek ļa , la i ko lon is t i 
v a r ē t u iz t ikt bez skābek ļ a m a s k ā m , un M a r s a pā r ve idošanu par c i l v ē k a m p iemēro tu 
dz ī ves te lpu v a r ē s uzska t ī t p a r pabe ig tu . A t k l ā t s pal iek j a u t ā j u m s — cik i l g i u n v a i 
v i s p ā r e k o l o ģ i s k o s i t uāc i j u izdosies uz turē t t ā d u , la i pēc k ā d a la ika a t k a l ne ras tos 
nep iec iešamība M a r s a v i e t ā mek l ē t c i tu p a t v ē r u m u un a t ka l ko lon izē t k ādu Sau l e s s i s tē ­
mas p l a n ē t u , 
tālos ceļos 
PILNS SAULES APTUMSUMS 
1991. GADA II. JŪLIJA MEKSIKĀ 
1991. gada 11 . jūli jā M ē n e s s ēna uz zemes ­
lodes ve i c a ce|u no Hava ju sa lām pāri K lusa jam 
okeānam uz Kal i forni jas pussa lu , t ad pāri 
Meks ika i un Amer ikas centrālaja i da ļa i gandr ī z 
l īdz Brazī l i jas austrumu piekrastei ( 1 . att.). š is 
aptumsums bi ja noz īmīgs v isp i rms jau ar p i lnās 
fāzes i lgumu, kas turpinājās no 4 minūtēm 
Havajā un Brazī l i jā l īdz gand r ī z 7 minūtēm 
Meks ikā , kur sasniedza maksimumu — 6 m i ­
nūtes 58 sekundes. Turklāt aptumsuma josla 
gāja pēr i z e m ē m ar vairāk va i mazāk labi a t ­
t īst ītu transporta, sabiedrisko paka lpo jumu, s a ­
karu un tūrisma sistēmu. Tas viss kopē izraisīja 
v ē l nebi jušu interesi gan profes ionā ļos , g a n 
astronomijas amatieros, un aptumsumu novē ro t , 
fotografēt , uzņemt v i d e o lentē va i v ienkārši 
tāpat savām ac īm redzēt i e spa id īgo un br īn iš ­
ķ ī g o dabas p a r ā d ī b u gatavo jās tūkstošiem c i l ­
v ē k u , ga lvenokār t jau tuvāk dz īvo još ie a m e r i ­
kāņi. 
Amer ikā un Rietumu pasau lē dažādas tūrisma 
firmas p iedāvāja nedē ļu va i pār is dienu i lgus 
ce ļo jumus šajā laikā uz M e k s i k u , Hava ju sa lām 
un citām aptumsuma vietām par 100 un va i rāk 
dolār iem dienā. P iedāvāja arī v ienas dienas l i d o ­
jumu no dažādām A S V p i l sē tām turp un a tpa ­
kaļ uz vietu, kur var r edzē t aptumsumu. Tā, 
p iemēram, no Losandželosas uz Lapasu Meks i kā 
un atpakaļ cena bija 550 do l ā ru . 
M ē n e s s ēnas ceļā pa zemes lod i ce rē t uz l a ­
biem laika apstākļiem aptumsuma novērošanas 
b r ī d ī va rē ja trīs vietās: Hava jā , Kal i forni jas p u s ­
salas d ienv idos Meks ikā un Braz ī l i jas z iemeļaus ­
trumos. Hava jā — arh ipe lāga lielākajā salā — 
jūli ja v idē j ā mākoņa in ība ir ~ 5 0 % , tās k l i ­
matu un nokrišņu daudzumu , kas ir ļoti a tš ķ i r īgs 
visā salā, nosaka augstie vulkāniskie kalni . 
Šis Sau les aptumsums bi ja pirmā re ize , kad 
aptumsuma jos la gā ja pār i pasau les klases o b ­
servator i ja i , kas a t rodas M a u n a k e a v i rsotnē 
4205 m augstumā. M a u n a k e a ir izdzisis vulkāns, 
p ē d ē j o reiz i tā izv irdums bi j is pirms 4500 g a ­
d iem. Tā v i rsotnes tuvumā jūl i jā parasti 26 dienas 
ir skaidras, be t pē r ē j ās piecas dienas debes ī s 
ir v i eg l i , izkl iedēt i mākoņ i . Turklāt 4500 m a u g ­
stumā 4 0 % gaisa masas atrodas zemāk par 
novē ro tā ju . Šāda l a b v ē l ī g a astroklimata dē ļ 
1965. gadā Hava jas Hono lu lu univers i tāte šeit 
ier īkoja pē tn i ec ības staciju, un 1970. gadā o b ­
servator i jā sāka darbot ies p lanē tu pēt īšanai p a ­
redzēts t e l e skops ar 2,24 m spoguļa d iametru . 
Mūsd ienās observa to r i j ā ir v ismaz trīs 3—4 m 
t e l e skop i , kas pārsvarā paredzēt i novēro jumiem 
spektra infrasarkanajā daļā, jo vieta ir īpaši 
l a b v ē l ī g a šim no lūkam. Šajā augstumā ir tikai 
1 0 % no ūdens t va iku daudzuma, kas atrodas 
gaisā jūras l īmen ī . Odens tva iks i e robežo n o ­
vē ro jumus spektra infrasarkanajā da ļā . 
T ā p ē c v iens no ga lvena j i em M a u n a k e a obser ­
vator i jas eksper iment iem aptumsuma laikā bija 
s ta rpp lanē tu putek ļu novē ro jumi infrasarkanajos 
staros. Šie pu tek ļ i , ko Saules tuvumā notur tās 
grav i tāc i ja , ir pārpa l ikums no laikiem, kad ra ­
dās Saules sistēma. Diemžēl šobr īd nav i espē ­
jams pateikt , v a i eksper iments ir izdevies, io 
pār is n e d ē ļ u p i rms aptumsuma F i l ip īnās notika 
P ina tubo vu lkāna izv irdums, kura putekļ i un 
s īkās da ļ iņas izplat ī jās Z e m e s atmosfērā , n o ­
pietni a p d r a u d o t minētos novē ro jumus . 
Ci ts sva r īgs eksper iments bi ja iekšējās korg-
38 
/. att. 1991. g a d a S a u l e s a p t u m s u m s sākās a r s a u l l ē k t u v a i r ā k nekā 1600 k m 
uz r i e tumiem no H a v a j u s a l ā m . A p m ē r a m p l . 7 h 3 0 m (pēc v ie tē jā l a i k a ) . M ē n e s s 
ēna š ķ ē r s o j a a r h i p e l ā g a l ie lāko s a l u H a v a j u , p l . l l h 4 0 m sasn iedza K a l i f o r n i j a s 
pussa l as d i e n v i d u g a l u , bet 1 2 h 3 0 m •— M e h i k o . A p t u m s u m s be idzās ar s au l r i e tu 
a p m ē r a m 300 k m z i eme ļ aus t rumos no B r a z ī l i j a s g a l v a s p i l s ē t a s B r a z i l j a s . 
nas novē ro jumi ce r ībā konstatēt mikrouzliesmo-
jumus. J o p r o j ā m l īdz ga l am nav noskaidrots 
Saules koronas silšanas mehānisms, un pastāv 
h ipotēze , ka koronu silda maza mēroga e k s p l o ­
zijas j e b uzliesmojumi, kam šīs idejas p iek r i ­
tē j i , novē ro jo t aptumsumu, ce rē j a rast aps t ip r i ­
nājumu. V a i tas ir izdev ies , paga idām nav 
skaidrs. J o aptumsuma laikā virs M a u n a k e a 
virsotnes debes i s nebūt neb i j a ideāl i skaidras, 
bet augstiem, caursp īd īg i em mākoņiem klātas. 
Tas gan netraucē ja v ē r o t un priecāties par 
krāšņo skatu, tomēr mazināja rezultātu zinātnisko 
kval i tāt i . 
Aptumsuma novēro jumi l iecina, ka hromosfēra 
stiepjas 6000 km virs Sau les redzamās v i rsmas, 
t. i., augstāk, nekā uzskatīja agrāk. Mē r ī j umi 
pro tuberancēs rāda, ka tās ac īmredzo t ir b l ī ­
vākas un karstākas, nekā domāja l īdz šim. 
Raibāk ar aptumsuma novē rošanu gāja va i rāk 
nekā 40 000 tūristu, kas tieši šī notikuma dē ļ 
bija ieradušies Hava jā un izvietojušies visā salas 
rietumu piekrastē četrus km zemāk par o b s e r ­
vator i ju . Debes i s bija izraibinātas mākoņiem, 
kaut gan lielākajai daļa i t omēr nebi ja j āpā rdz ī vo 
vi lšanās par neve iksmi . 
Tātad Meks i kā (un v isā centrālajā Amer i kā ) 
v i s l abvē l ī gāk ie laika apstākļ i b i ja sagaidāmi 
Kal i forni jas pussalā (2 . att.). V i d ē j ā mēkoņa i-
n ība jūli jā tur ir 38°/o, bet Meks ikas kontinenta 
da ļā tā pakāpenisk i p ieaug l īdz vairāk nekā 
7 0 % , p i ln īg i skaidras debess biežums Ka l i fo r ­
nijas pussalā ir 5 2 % , kamēr kontinentā 2—6 
procent i . Nokr išņu daudzums — 1 cm (La-
pasa) , kamēr kontinenta daļā to ir ievēro jami 
vairāk — 15 cm (Masat iana ) , 25 cm (Gvada l a-
hara). M e k s i k u jūlijā re izēm p iemek lē tropiskās 
vētras, taču to va rbū t ība ir nel ie la. Tātad iespēja 
sekmīgi n o v ē r o t Saules aptumsumu bi ja visai 
liela, un bija sagaidāms arī mi lz īgs c i l v ēku p ie ­
p lūdums. J a u d ivus gadus pirms aptumsuma 
Lapasas v ietē jā organizāc i jas komiteja ziņoja, 
ka visas vietas v iesnīcās j au ir rezervē tas uz 
aptumsuma la iku un ka skolās un citās sab ied ­
riskās iestādēs pap i ldus tikšot sagatavotas kādas 
50 000 vietas ar minimālām ē r t ī bām, kas gan 
arī v ē l nebūšot pietiekami. Lai Saules ap tum­
suma novērošana notiktu sekmīg i , tika plānots 
iesaistīt po l i c i ju , armiju un f lot i . 
Lapasa Ka l i forn i jas pussalā ac īmredzot bija 
vieta, uz kurieni ar saviem eksped īc i j as instru­
mentiem d e v ā s profes ionāl i astronomi gandr īz 
v a i no v isas pasaules, arī no P S R S tur bi ja 
pārdesmit novē ro tā ju . Kā v ē l ā k izrādījās, tā 
bija pare iza i z v ē l e , jo aptumsuma laikā d e b e ­
sis Ka l i forn i jas pussalā bija ideā las . Par rezu l ­
tātiem p a g a i d ā m vē l ziņots netiek. 
3? 
2. att. J ū l i j a v i d ē j ā m ā k o ņ a i n i b a p rocen tos M e k s i k ā un p i l nā a p t u m s u m a r o ­
bežas : / — d i e n v i d u ; 2 — z i eme ļu ; 3 — c en t r ā l ā l ī n i j a . (Pēc «Sky and Te-
lescope».) 
Ja arī nebūtu mi lz īgā tūristu p iep lūduma, tik 
un tā aptumsumu varē tu redzē t va i rāk c i l v ēku 
nekā j e b k a d agrāk c i l v ēces vēs turē , jo a p t u m ­
suma jos la gāja pār i Meks ikas ga lvasp i l sē ta i 
M e h i k o , kurā ir va i rāk nekā 15 mi l jonu i e d z ī v o ­
tāju. Tiesa, jūlijā v i rs M e h i k o debes i s parasti 
ir apmākušās, īpaši pēcpusdienā. P ie 15 m i l j o ­
niem var pieskaitīt arī šī raksta autoru, kuram 
bi ja i zdev ība aptumsuma laikā tur būt . 
Pats labākais aptumsuma novē rošana i , protams, 
būtu dot ies uz Lapasu Kal i forn i jas pussalā, taču 
to ne ļāva finansiālās iespējas, bet tūristu p ā r ­
pi ldītajā Lapasā va rē ja rasties lielas p rob l ēmas 
ar apmešanos . P ē c konsultāci jas M e h i k o A s t r o ­
nomijas institūtā radās lēmums braukt ar a u t o ­
busu uz Tepikas pi lsētu netā lu no Klusā okeāna 
krasta. J o parasti , ja kontinentu klāj mākoņ i , 
t ad v irz ienā no S je r ramadres kalnu g rēdas uz 
K luso okeānu tie pakāpen isk i izgaist. 
T e p i ķ a ir kādu 700 km attālumā no M e h i k o , 
autobuss šo attālumu ve ikšo t 12 stundās — tā 
stāstīja g a n institūtā, gan M e h i k o autoostā. 
B e t iznāca savādāk, jo uz ceļa ik p ē c b r īža 
b i ja sastrēgumi — gan t ā p ē c , ka ceļš cauri 
kāda i p i lsē t iņa i b i ja šaurs un ļoti bedra ins , gan 
t ā p ē c , ka citā vietā šo bed ra i no asfaltu laboja, 
g a n arī t ā p ē c , ka v ē l citur no ceļa b i ja n o g ā ­
zusies kāda kravas mašīna, kuru pašla ik stutēja 
augšā. Un tā — aptumsums tūl ī t v a r ē j a sākties, 
b e t autobusam v ē l labs gaba l s ve i cams , un 
debes i s apmākušās. K a d l īdz aptumsuma pi lnās 
fāzes sākumam bi ja pal ikusi stunda un au to ­
buss stāvēja kārtējā sastrēguma vietā, debes ī s 
p a v ē r ā s liels logs. K ā p u ārā un i zvē l ē jos n o v ē ­
rošana i daudzmaz p iemērotu vietu. U z statīva 
uzstādīju MTO-1000 ob jek t ī vu blakus amer ikā ­
n im ar v i d e o k a m e r u un so l īda izskata meks i ­
kān im ar ģ i m e n i , kuram ir spec iā l i filtri n o v ē ­
rošana i . A r ī v i ņ u brauciens uz piekrasti ir 
be idz ies te . Kā v ē l ā k izrādījās, ļoti daudz i šajā 
d ienā bija spiesti apstāties ce ļ ā uz rietumkrastu. 
M a n i un kaimiņus v ē r o kād i desmit vietējie 
jaunieši , kaut gan , šķiet, aptumsums uz p i l s ē ­
t iņas , ko sauc par M a g d a l ē n u , iedzīvotā j iem 
neat t iecas . 
V i spā r jāsaka, ka Meks ikā redzētā šim notļ-
4Q 
kurnam ve l t ī tā reklāma b i ja pavā ja . P rec ī za 
informāci ja par Saules augstumu, azimutu un 
fāžu i lgumiem v i spār nebi ja dabū jama. G r ā m a t ­
nīcās, un arī ne visās, v a r ē j a iegādāties v ienu 
divas brošūriņas ar v i spā r ī gu informāci ju par 
to, kas Saules aptumsums v ispār ir, kāda ir 
aptumsumu vēs tu re utt. 
Aptumsuma pi lnā fāze M a g d a l ē n ā bija l ie­
liska. V i sva i rāk par to sajūsmināti laikam b i ja 
meksikāņi . Pustumsā pie d e b e s ī m liesmoja melna 
r ipa — ļoti labi izcēlās Sau les va inags . Tumsa 
nebi ja p i l n īga — mainot fo toaparā tam e k s p o ­
zīci jas la iku, skaitļus uz s lēdža v a r ē j a saskatīt. 
Sešas p i lnās fāzes minūtes pagā ja nemanot . 
A p m ē r a m piecas minūtes p ē c p i lnās fāzes b e i ­
gām klāt bija mākoņ i , un Sau le va i rs n e p a r ā ­
dī jās. 
M e h i k o un pārē jā Meks ikā aptumsuma laikā 
vietām debes i s b i ja skaidras (p i emēram, M e h i k o 
dienvidos, kur Sau l i novē ro j a ar Ast ronomi jas 
institūta rad io te leskopu ) , v ie tām apmākušās. 
Dienvidamer ikas kontinentā aptumsuma joslas 
ceļā v i d ē j ā mākoņa in ība pakāpen i sk i samazinās, 
p iemēram, l īdz 3 0 % B raz ī l i j ā , bet, t u ­
vojoties vaka ram (Sau les augstums v irs horizonta 
tobr īd b i ja va i rs tikai 15° ) , parast i mākoņu 
daudzums pal iel inās. Turklāt aptumsuma josla 
Brazī l i jā š ķē rso ja A m a z o n e s mūžamežus, kur 
ir grūt ības ar satiksmi, kā ar ī n iec īgas iespējas 
tūristu uzņemšanai . Tāpēc turp d e v ā s tikai a t se ­
v iš ķas p ro fes ionā ļu eksped īc i j as . K ā izrādījās, 
ar ī Brazī l i jā aptumsums t ika novē ro t s ar mai-
3. att. P i l n a a p t u m s u m a fāze p l . 1 3 h 0 8 m (pēc 
v i e t ē j ā l a i k a ) . U z ņ e m š a n a s v ie ta M e k s i k a s 
r ie tumos M a g d a l ē n ā . R e d z a m s S a u l e s ko ronas 
nes ime t r i skums . ( N e g a t ī v ā fo to f i lma K o d a k 
400 A S A , ekspoz īc i j a 1/30 s e k u n d e s ) . /. Nā-
geļa foto. 
n ī g ā m sekmēm: v ietām debes i s bija skaidras, 
v ietām apmākušās — parasti tur, kur bi ja i z ­
vietojušās l ielākās eksped ī c i j a s . 
(Sk. arī krāsu ie l ikuma 1 . Ipp . Au to r s izsaka 
pa te i c ību I. J u r ģ ī t i m par krāsu attē lu sagata ­
vošanu publ icēšana i . ) 
J . N ā g e I i s 
VIDUSSKOLĒNIEM 
PAR KOSMONAUTIKU (I ) 
Tagadējais pārmaiņu laiks skāris ari Visuma 
izzināšanas atspoguļojumu Latvijas skolu 
programmā. Izglītības ministrija nolēmusi, 
ka atsevišķa astronomijas kursa vidusskolās 
turpmāk vairs nebūs, šis zinātnes (kā ari 
kosmonautikas) elementi tiks ietverti atbilsto­
šajās fizikas kursa sadaļās. 
B. Voroncova-Veļjaminova «Astronomija 
vidusskolām», kuras trūkumus un nepareizības 
nesen iztirzājām mūsu žurnālā,1 tātad oficiāls 
mācību līdzeklis būs vairs tikai vienam jau­
niešu gadagājumam (taču droši vien vēl 
krietnu laiku kalpos dažam labam pie tā 
pieradušam skolotājam...). Diemžēl jaunais 
teksts, kas šo grāmatu aizstās, pat ja pareizi 
un mūsdienīgi uzrakstīts, būs visai saraustīts 
un, pats sliktākais, triju mācību gadu garumā 
izkliedēts. Domājam, ka šādā situācijā mūsu 
pienākums ir publicēt speciālus skolēniem 
adresētus rakstu ciklus, kas jautu viengaba-
laināk, sistemātiskāk un mazliet dziļāk nekā 
skolas grāmatā izprast ar Visuma izzināšanu 
(un tā tuvākās daļas apgūšanu) saistītos 
jautājumus. 
Sākam ar ciklu «Vidusskolēniem par kos­
monautiku», ko iecerēts sniegt dažos turpināju­
mos un kura pirmajā daļā iztirzāsim kosmo­
nautikas pašu būtiskāko jautājumu — kā no­
kļūt kosmosā. Varbūt šis cikls kādreiz varētu 
kļūt par prototipu īsam fakultatīvajam kur­
sam «Kosmonautikas pamati», varbūt daži tā 
fragmenti nākotnē varētu tikt iestrādāti fizikas 
kursā. Ja ari ne viena, ne otra iespēja nepie­
pildītos, šis materiāls, cerams, tomēr noderēs 
gan skolotājiem, gan zinātgribošākajiem sko­
lēniem. Visbeidzot — to varēs izmantot visi 
tie mūsu lasītāji, kuriem līdz šim nav bijusi 
izdevība sistemātiski iepazīties ar kosmonau­
tikas pamatiem, bet kuri vēlētos to bez pār­
mērīgas piepūles izdarīt. 
Gaidām no skolotājiem, skolēniem un ari 
no citiem lasītājiem gan ši, gan nākamo ma­
teriālu vērtējumu, iebildes, ieteikumus pilnvei­
došanai un priekšlikumus turpmākajai izman­
tošanai. 
K O S M I S K I E Ā T R U M I 
U N O R B Ī T A S 
P a l a i s t m ā k s l ī g o p a v a d o n i , kosmosa k u ģ i , 
s t a r p p l a n ē t u l i d a p a r ā t u — tas būt ībā n o z ī m ē 
radī t m ā k s l ī g u debess ķ e r m e n i , k u r a m , sapro-
1 S k . : Mūkins E. N e p a r e i z ī b a s a s t r o n o m i j a s 
m ā c ī b u g r ā m a t ā // Z v a i g ž ņ o t ā Debess , 1991/92. 
gada z iema. — 47.—49. Ipp. 
t a m s , j ā k u s t a s pēc t iem paš i em dabas l i k u ­
m i e m kā d a b i s k a j i e m debess ķ e r m e ņ i e m . C i t i e m 
v ā r d i e m sako t — k o s m i s k a j a m a p a r ā t a m j ā ­
p i eš ķ i r t ā d s s ā k u m a s t ā v o k l i s u n tāds ā t r u m s , 
l a i t a s v a r ē t u t u r p i n ā t l i d o j u m u a r i t ad , k a d 
dz inē j i v a i r s net iek d a r b i n ā t i . 
K ā d i e m nosac ī j um iem jābūt i zp i ld ī t i em, l a i 
ne l ie ls ob j ek t s t i ka i pēc inerces kustē tos pa 
ap j ve ida o rb ī t u ap c i tu , n e s a l ī d z i n ā m i l i e l āku 
debess ķ e r m e n i ? V i e n k ā r š ī b a s l a b a d ap lūkos im 
s i t uā c i j u , k a d debess ķ e r m e n i s i r l odve ida 
42 
/. att. S p ē k i , kas i eda rbo jas uz ap ļ v e i da orb ī tā 
esošu ob jektu — debess ķ e r m e ņ a p a v a d o n i : 
O — debess ķ e r m e n i s ; P — p a v a d o n i s ; v — 
p a v a d o ņ a kus t ības ā t r u m a v e k t o r s ; F p — 
debess ķ e r m e ņ a p i e v i l k š a n a s spēks ; F j — 
inerces spēks . 
( t ad to , kā z i n ā m s , v a r a izstāt a r t ā d a s pa ­
š a s m a s a s m a t e r i ā l o p u n k t u ) , k a d t u v u m ā 
n a v c i t u l ie lu debess ķ e r m e ņ u u n k a d kus t ība 
nor i s v a k u u m ā . A r m apz īmēs im ob jekta 
m a s u , a r M — debess ķ e r m e ņ a m a s u , a r G — 
g r a v i t ā c i j a s kons t an t i , a r R — ob jekta a t t ā ­
l u m u no debess ķ e r m e ņ a ( ap ļa r ā d i u s u ) , bet 
a r v — objekta kus t ī ba s ā t r u m u ( 1 . a t t . ) . 
S p ē k s Fp, a r k ā d u debess ķ e r m e n i s p ieve lk 
ob jektu , t ad būs a p r ē ķ i n ā m s pēc f o r m u l a s 
I ne rces spēks F i , k u r š kus t ībā pa apl i t i ecas 
no turē t ob jek tu uz t a i s n a s t r a j ek to r i j a s ( d a ž ­
k ā r t šo spēku nekorek t i d ē v ē pa r cen t rbēdzes 
s p ē k u ) , s a v u k ā r t b ū s a p r ē ķ i n ā m s pēc f o r m u l a s 
L a i ob jek ts kus tē tos pa ap l i , t. i., n e m a i n ī g ā 
a t t ā l u m ā no debess ķ e r m e ņ a , pre tē jā v i r z i enā 
v ē r s t a j i e m spēk iem p a s t ā v ī g i j ā b ū t l ī d z s v a r o ­
t iem. T ā t a d , p ie l īdz inot abu spēku l i e l umu , 
i egūs im fo rmu lu , pēc k u r a s a p r ē ķ i n ā t ap ļ v e i da 
kus t ība i nep iec iešamo ā t r u m u : 
N o f o r m u l a s izr ie t : jo l i e lāks i r a t t ā l u m s 
no debess ķ e r m e ņ a , jo m a z ā k s ā t r u m s i r ne ­
p iec iešams, l a i t i ka i pēc inerces r i ņ ķ o t u ap 
to. T a č u t as nenoz īmē , ka ievad ī t kosmisko 
a p a r ā t u a u g s t ā orb ī tā b ū t u v i e g l ā k nekā zemā. 
P a c e l š a n a a u g š u p , ja pret ī da rbo jas debess 
ķ e r m e ņ a p i e v i l kšanas spēks , p rasa l i e l āku 
e n e r ģ i j a s pa t ē r i ņu , nekā i e taupās , s amaz ino t i e s 
nep i e c i ešama j am kus t ī bas ā t r u m a m . N o z ī m ē ­
j u m a s a v u k ā r t izr iet , ka , l a i ob jekta kus t ība 
no t i k tu t i ešām pa ap ļ v e i da o rb ī tu , ā t r u m s 
j ā p i e š ķ i r debess ķ e r m e ņ a v i r s m a i pa r a l ē l ā 
v i r z i enā . 
J a f o r m u l ā o rb ī t as r ā d i u s u p i e l ī dz inām de ­
bess ķ e r m e ņ a r ā d i u s a m , t a d uzz i nām , k ā d s 
ā t r u m s j ā p i e š ķ i r l i d a p a r ā t a m , l a i t a s r i ņ ķ o t u 
ap šo ķ e r m e n i g a r p a š u v i r s m u . S o ā t r u m u 
sauc par pirmo kosmisko ātrumu uz a t t iec īgā 
debess ķ e r m e ņ a . 
J a kosm i skā a p a r ā t a s ā k u m a ā t r u m s t iek 
pa l i e l i nā t s v i r s m i n i m ā l i nep iec iešamās v ē r t ī ­
bas , tā o rb ī ta no ap ļ a pār top par e l ips i , tur-
2. att. O r b ī t a s r aks tu ra m a i ņ a , p ieaugot s ā k u m a 
ā t r u m a m : 1 — a p ļ v e i d a o rb ī t a ; 2, 3, 4 — 
e l ip t i skas o rb ī t as ; 5 — parabo l i skā o rb ī t a : 
6 — h iperbo l i skā o rb ī ta ( v i e n a no d a u d z a j ā m 
i e s p ē j a m a j ā m ) . 
43 
•90* L p 
\ i 
• 4 1/• 7 
p'' -90 
5. a/<. P a v a d o ņ a o rb ī t as s l ī pums u n tā p ā r l i ­
dotās te r i to r i j as ģ e o g r ā f i s k ā p l a t u m a d i a p a ­
zons : EE' — e k v a t o r a p l akne ; PP' — p a v a ­
doņa orb ī tas p l akne ; (p — ģ e o g r ā f i s k a i s p l a ­
t u m s ; i — orb ī tas s l ī p u m s . V i e n m ē r j ( p | ^ i 
( v a i ļ (ŗ ļ ^ 1 8 0 ° — i, j a i > 9 0 ° ) . A r p u n k t ē j u m u 
izcelta tā zemeslodes da |a , ku ra i š is nosac ī ­
j u m s i r izp i ld ī ts , r e spek t ī v i , k u r a i pā r i v a r iet 
p a v a d o ņ a orb ī ta . 
k l ā t debess ķ e r m e n i s a t rodas v i e n ā no t ā s 
fokus iem ( 2 . a t t . ) . T ā t a d e l ip t i ska i o rb ī t a i i r 
v i e n s v i e n ī g s debess ķ e r m e n i m t u v ā k a i s j eb , 
v i enkā rš i sakot , z emāka i s punk t s — pericentrs, 
kā arī t i k a i v i ens t ā l ā k a i s jeb a u g s t ā k a i s 
punk t s — apocentrs. J o v a i r ā k ob jekta ā t r u m s 
pārsn iedz p i rmo kosm i sko ā t r u m u , jo izstiep-
tāka k|ūst orb ī ta un j o i l g ā k s — a tb i l s toš i 
Kep l e r a t r e š a j a m l i k u m a m — ir a p r i ņ ķ o š a n a s 
per iods ap šo debess ķ e r m e n i . 
J a s ā k u m a ā t r u m s sasn iedz v ē r t ī b u , k a s ir 
y 2 re izes l ie lāka nekā p i r m a i s k o s m i s k a i s 
ā t r u m s , e l ipse it kā p ā r t r ū k s t u n p ā r v ē r š a s 
pa r nenos l ēg tu l ī kn i , ko sauc pa r p a r a b o l u . 
C i t i e m v ā r d i e m , k o s m i s k a i s a p a r ā t s v i s ā p i l ­
n ībā p ā r v a r debess ķ e r m e ņ a p i e v i l kšanas s p ē k u 
u n pa s ā d u p a r a b o l i s k u t r a j ek to r i j u a i z l i do 
p r o j ā m no tā. N e a t g r i e z e n i s k a i a i z l i d o š a n a i 
nep iec iešamo s ā k u m a ā t r u m u sauc pa r otro 
kosmisko ātrumu uz a t t i ec īgā debess ķ e r m e ņ a . 
J a s ā k u m a ā t r u m u pa l i e l i n a v ē l v a i r ā k , a i z ­
l i d o š a n a s t ra jek tor i j a k jūst a r v i e n « t a i s n ā ­
k a » — parabo la pā r top l ī knē , ko sauc p a r 
h iperbo lu . 
C i k l i e l i i r kosmisk ie ā t r u m i ? U z v i s m a z ā ­
k a j i e m m u m s z i n ā m a j i e m p l anē tu p a v a d o ņ i e m 
( p i e m ē r a m , uz M a r s a p a v a d o ņ a D e i m o s a ) t ie 
i r t i k a i d až i me t r i sekundē , bet uz l i e l āka j i em 
( p i e m ē r a m , uz M ē n e s s ) — j a u pār i s k i l o m e t r u 
s ekundē . U z Z e m e s l i e luma p l a n ē t ā m k o s m i s ­
k ie ā t r u m i ir ap desmit k i l ome t ru sekundē , 
bet uz m i l z ī g a j ā m J u p i t e r a g r u p a s p l a n ē t ā m — 
pat v a i r ā k i desmi t i k i l ome t ru sekundē ! 
J a debess ķ e r m e n i m i r kau t c ik b l ī va a t ­
m o s f ē r a , uzņemt ( u n v ē l j o v a i r ā k — s a g l a ­
b ā t ) t i k m i l z ī g u ā t r u m u šī ķ e r m e ņ a v i r s m a s 
t u v u m ā , p r o t a m s , n a v iespē jams. A t m o s f ē r a s 
pre tes t ība l i d a p a r ā t u ne v i e n ļot i spē j i n o ­
b r e m z ē t u , bet a r ī t ik s t ip r i s aka r s ē tu , ka t a s 
i zkus tu v a i pa t i z t v a i k o t u . T ā d ē | a p a r ā t s 
p i r m s kosm i skā ā t r u m a p i e š ķ i r š a n a s j āpace j 
v i r s a t m o s f ē r a s b l ī v a j i e m s l ā ņ i e m . 
G a l v e n a i s ( p a g a i d ā m pat gand r ī z v a i v i e ­
n ī g a i s ) debess ķ e r m e n i s , no kura s t a r t ē k o s ­
m i sk i e l i d a p a r ā t i , ir Z e m e . T ā d ē ļ , j a v i e n n a v 
īpaš i n o r ā d ī t s k ā d s c i t s ķ e r m e n i s , j ēdz ien i 
« p i r m a i s k o s m i s k a i s ā t r u m s » un «o t ra i s k o s ­
m i s k a i s ā t r u m s » ir a t t i e c i nām i uz Z e m i . S o 
ā t r u m u s k a i t l i s k ā s v ē r t ī b a s i r 
1. — ~ 8 km/s (p rec ī zāk — 7,9 km/s) jeb 
28 000 km/h , 
2. — > 1 1 km/s (p rec īzāk — 11,2 km/s ) 
jeb 40 000 km/h. 
O r b ī t u ap Z e m i s auc p a r ģeocentrisko or­
bītu, t ā s zemāko p u n k t u — par perigeju u n 
a u g s t ā k o p u n k t u — par apogeju. L ī d z ā s š i em 
d i v i e m p a r a m e t r i e m , ku r i r aks tu ro o rb ī tas i z ­
m ē r u s u n f o r m u , i r v ē l c i t i p a r a m e t r i , k a s 
r a k s t u r o o rb ī t a s o r i en tāc i j u . P r a k s ē ļot i būt i sks 
i r o rb ī t a s slīpums — l e ņ ķ i s , ko o rb ī t as p l a k n e 
ve ido a r Z e m e s e k v a t o r a p l a k n i (3 . a t t . ) . 
P r o t i , p a v a d o n i s v a r l idot pā r i t i ka i t ā m 
zemes lodes v i e t ā m , k u r u ģ e o g r ā f i s k a i s p l a ­
t u m s ( z i e m e ļ u v a i d i e n v i d u ) n a v l ie lāks p a r 
šī l e ņ ķ a v ē r t ī b u . 
T ā kā Z e m e i i r d i e z g a n b l ī va a tmos f ē r a , 
t ā s m ā k s l ī g ā p a v a d o ņ a orb ī ta n e v a r būt ze ­
m ā k a p a r — 1 5 0 k i l omet r i em. O r b ī t u , k u r a s 
a u g s t u m s i r v i e n ā d s a r šo robež l i e lumu v a i 
pā rsn i edz to s a m ē r ā nedaudz ( n a v l i e lāks p a r 
daž i em s i m t i e m k i l o m e t r u ) , tā a r i d ē v ē — 
pa r z e m u ģ e o c e n t r i s k o o r b ī t u . P a 
to l i d o d a m s , kosm i ska i s a p a r ā t s a p r i ņ ķ o Z e m i 
44 
A 
4. att. P a v a d o ņ a n o g ā d ā š a n a a u g s t ā orb ī tā 
pa pā re j a s t r a j e k t o r i j u : Z — Z e m e ; P — 
p ā r e j a s t r a j ek to r i j a s pe r ige j s ; A — pā re j as 
t r a ļ ek to r i j a s a p o g e j s , ku rā p a v a d o n i m tiek 
p i eš ķ i r t s pap i l du ā t r u m s . 
a p m ē r a m pusot rā s tundā . S a i o rb ī t a i , no v i e ­
nas puses, ir v i r k n e pr iekšroc ību : t ā s s a s n i e g ­
š a n a i v a j a d z ī g s v i s m a z ā k a i s e n e r ģ i j a s pa tē ­
r iņš, no t ās de ta l i z ē tāk nekā n o j ebkuras 
c i t a s orb ī tas i r i e spē j ams saska t ī t Z e m e s v i r ­
s m u ut t . N o o t r a s puses , zemā o rb ī t ā ga isa 
pretest ība v ē l nebūt n a v n e i e v ē r o j a m i maza . 
T ā d ē ļ kosmiska i s a p a r ā t s dažos mēnešos , ne ­
d ē ļ a s v a i d ienās , bet dažkār t — pat s t undās 
t iek nobremzēts t ik s t ip r i , ka ieiet a tmos f ē ras 
b l ī v a j o s s l āņos u n beidz pas t ā v ē t ( p a v i s a m 
v a i t i k a i kā debess ķ e r m e n i s ) . 
K o s m i s k ā a p a r ā t a i e vad īšanu a u g s t ā 
ģ e o c e n t r i s k ā o r b ī t ā ( tūks toš iem v a i 
desmi t i em tūks tošu k i l o m e t r u ) , i z r ādās , v i s i z ­
d e v ī g ā k i r v e i k t d i v o s paņēm ienos . V i s p i r m s 
a p a r ā t u n o g ā d ā pārejas trajektorijā — iz ­
st ieptā orb ī tā , k u r a s per ige js i r t i k a i dažus 
s i m t u s k i l o m e t r u v i r s Z e m e s , bet apoge j s 
sn i edzas l īdz v ē l a m a j a i a u g s t a j a i o rb ī ta i 
(4 . a t t . ) . K a d a p a r ā t s i r nonāc i s p ā r e j a s t r a ­
j e k to r i j a s apoge j ā , t a m p i e š ķ i r p a p i l d ā t r u m u , 
l a i tas t u r p m ā k p a l i k t u šajā l ie la jā a u g s t u m ā 
p a s t ā v ī g i . 
J a ģ e o c e n t r i s k ā s o rb ī t as v i d ē j a i s a u g s t u m s 
i r 36 000 k m , t a d kosm i ska i s a p a r ā t s a p r i ņ ķ o 
Z e m i re iz i d i ennak t ī — t ā t ad t ieš i t i kpa t i l gā 
l a i kā , kā m ū s u p l anē t a apgr i ežas ap as i . J a 
o rb ī ta tu rk l ā t ir ap ļ v e i da un a t r o d a s e k v a ­
to ra p l aknē , bet p a v a d o ņ a r i ņ ķ o j u m a un Z e ­
m e s ro tāc i j a s v i r z i en i sakr ī t , p a v a d o n i s v i e n ­
m ē r a t rodas v i r s v i e n a u n tā paša p l anē t a s 
e k v a t o r a punkta ( 5 . a t t . ) . T ā d ē j ā d i no šī 
kosmiskā apa rā ta v i s u l a i k u r edzama v i ena 
u n tā pat i Z e m e s v i r s m a s da ļ a , t u rk l ā t orbī ­
t a s l ie lā a u g s t u m a dēj tā i r g a n d r ī z v i sa 
pus lode . N o v ē r o t ā j a m uz Z e m e s s a v u k ā r t pa ­
v a d o n i s š ķ i e t p i l n ī g i nekus t īgs , tā ka s a k a r u 
a n t e n a , k a s reiz no t ēmē ta uz šo p a v a d o n i , 
pēc t a m n a v v a i r s j ā p ā r t ē m ē . S o p r aksē ļo t i 
n o d e r ī g o o rb ī tu s a u c pa r ģeostacionāro or­
bītu. 
T ā kā Z e m e n a v prec īz i l odve id īga , t ā s 
g r a v i t ā c i j a s l auks nedaudz a t š ķ i r a s no m a t e ­
r i ā l a punk ta g r a v i t ā c i j a s l auka . Tādē ļ a r sa ­
m ē r ā zemu o rb ī t u pakāpen i sk i not iek dažādas 
p ā r v ē r t ī b a s , p i e m ē r a m , tās p l akne p a l ē n ā m 
g r i ežas jeb precesē ap Z e m e s ro tāc i j a s as i . 
J a o rb ī t a s a u g s t u m s pā rāk n e a t š ķ i r a s no 
1000 k m u n t ās s l ī p u m s nedaudz pārsn iedz 
90 ° , u n abas v ē r t ī b a s i r s a v ā s ta rpā precīz i 
s a s k a ņ o t a s , t ad p reces i j as ā t r u m s u n v i r z i ens 
ir t ā d i paš i kā Z e m e s r i ņ ķ o j u m a m ap S a u l i . 
Š ā d a s sak r i t ī bas rezu l tā tā o rb ī tas p laknes 
5. att. Ģ e o s t a c i o n ā r ā orb ī ta : Z — Z e m e ; 
P — p a v a d o n i s ; l{ — loks , ko, Z e m e i rotē jot , 
v e i c i s p a t v a ļ ī g s p l a n ē t a s v i r s m a s punk t s ; 
/ 2 — loks , ko, r i ņ ķ o j o t pa o rb ī tu , v e i c i s pa ­
v a d o n i s . Ģ e o s t a c i o n ā r ā orbī tā v i e n m ē r /i = 
/ 2. A r p u n k t ē j u m u izce l ta tā zemes lodes da ļ a , 
k a s r edzama no p a v a d o ņ a v a i no k u r a s i r 
r e d z a m s p a v a d o n i s . 
45 
P' 
6. att. S o l ā r s i n h r o n ā o rb ī t a ; 5 — S a u l e ; Z — 
Z e m e ; PP' — p a v a d o ņ a orb ī tas p l a k n e ; 6 i — 
l e ņ ķ i s , pa r k u r u . Z e m e i r i ņ ķ o j o t ap S a u l i , 
ma in ī j i es v i r z i ens uz S a u l i ; 6 2 — l e ņ ķ i s , p a r 
ku ru Z e m e s nes f ē r i skuma dēļ pag r i ezus i e s pa ­
v a d o ņ a orb ī tas p l akne . S o l ā r s i n h r o n a i o rb ī t a i 
v i enmē r 61 = 8 2 . A r p u n k t ē j u m u a t a i no t a ēnā 
esošā zemeslodes da ļa . 
o r i en tāc i j a pret S a u l i i r v i s u l a i k u a p m ē r a m 
v i ena u n tā pa t i (6 . a t t . ) . ( V ā r d s « a p m ē r a m » 
šeit v a j a d z ī g s t ādē ļ , ka Z e m e s ro t ā c i j a s ass 
un o rb i t ā l ā s kus t ības « a s s » n a v p a r a l ē l a s — 
tās v e i d o , kā z i n ā m s , 23,5° l e ņ ķ i . ) L ī d z a r 
to p a v a d o n i s l i d o pā r i t ika i t ā m p l a n ē t a s 
v i e t ā m , k u r tobr īd ir s t i n g r i no te ik t s v i e t ē j a i s 
S a u l e s la iks , t ā t a d v a r novē ro t šīs v i e t a s 
v i e n m ē r v i enos u n ta jos pašos a p g a i s m o j u m a 
aps tāk ļos . A r i pa ts kosm i ska i s a p a r ā t s ik 
a p r i ņ ķ o j u m ā i r pak ļ au t s v i e n a m u n t a m pa ­
š a m a p g a i s m o j u m a r ež īmam, p i e m ē r a m , t as 
pat v a r i t in n e k a d neieiet Z e m e s ē n ā . S o 
orb ī tu , k a s arī i r p raksē v i sa i n o d e r ī g a , s a u c 
par solārsinhrono orbītu. 
KOSMISKIE RAĶESLIDAPARĀTI 
Kā sasn ieg t k o s m i s k a j a m l i d o j u m a m nep ie ­
c i ešamo a u g s t u m u un ā t r u m u ? J a u n o s k a i d r o ­
j ā m , ka šī da rba l i e l ākā da ļa j ā p a v e i c v a ­
k u u m a aps tāk ļos . T ā t a d v a j a d z ī g a , p i r m k ā r t , 
t ā d a dz inē j i e r i ce , ku r a v a r ē t u m a i n ī t l i d a p a ­
r ā t a k u s t ī b a s ā t r u m u u n v i r z i enu bez m e h ā ­
n i s k a s m i j i e d a r b ī b a s a r apkā r t ē jo v i d i . T o 
spē j v i e n ī g i dz inē j s , ku r a darb ība p a m a t o j a s 
uz r e a k t ī v ā s kus t ības p r i nc ipu . O t r k ā r t , ar ī 
d a r b v i e l a , k u r a i l ielā d a u d z u m ā un l ie lā 
ā t r u m ā j āp lūs t ā r ā no šāda dz inē ja , ir j ā i e ­
g ū s t u n j ā p a ā t r i n a , n e k ā d i nepa ļau jo t i es uz 
ā r ē j o v i d i . V i s ā m šīm p r a s ī b ā m atb i ls t t i ka i 
v i e n s dz inē j a v e i d s — rakešdzinējs. P r o t a m s , 
a u g š u p c e ļ a s ā k u m ā , k a d l i dapa rā t s v ē l .'r 
Z e m e s a t m o s f ē r ā , v a r noderē t ar ī c i tu v e i d u 
d z i n ē j i , p i e m ē r a m , a v i ā c i j a s r eak t ī va i s dz inē j s , 
k u r a d a r b ī b a i nep iec i ešams apkā r t ē j ā s v i d e s 
skābek l i s . 
M ū s d i e n u r a ķ eš t ehn i kā k a u t c ik p l aš i i e v i e ­
suš i e s v i e n ī g i ķ ī m i s k i e r a ķ e š d z i n ē j i , ku ros g a n 
—--6 
a b 
7. att. C i e t ā k u r i n ā m ā rakešdz inē j s (a) u n 
š ķ i d r ā k u r i n ā m ā rakešdz inē j s (b): 1 — 
s p r a u s l a ; 2 — d e g k a m e r a ; 3 — c ie ta is r a ķ eš-
k u r i n ā m a i s ; 4—ierīces ( s ū k ņ i , dozator i ) š ķ i d r ā 
r a ķ e š k u r i n ā m ā padeve i no t v e r t n ē m uz deg-
k a m e r u ; 5 — oks idē t ā j s ; 6 — degv ie l a . 
46 
darbv i e tas ( g ā z e s ) i egūšanu , g a n t ā s sakar ­
s ē š a n u ( l a i p a n ā k t u l ie lu i zp lūdes ā t r u m u ) 
nod roš ina ķ ī m i s k s process — d e g š a n a v a i , 
daudz retāk , s ada l ī š anās . S ā d ā dz inē jā i z ­
m a n t o j a m o d e g v i e l u un oks i d ē t ā j u , kopā 
ņ e m t u s , spec iā l i s t i d ēvē pa r raķeškurināmā, 
t a č u s a r u n v a l o d ā un presē š o t e r m i n u bieži 
a i zs tā j ar v ā r d u « r a ķ e š d e g v i e l a » , kas , p ro tams , 
n a v ī s t i pa re iz i . D a u d z m a z l ie los ra ķ ešdz inē-
jos paras t i l ie to k u r i n ā m o , k a m degv ie l a u n 
oks idē tā j s i r v i e n ā a g r e g ā t s t ā v o k l ī — v a i nu 
š ķ i d r ā , v a i a r i c ie tā . Š ķ i d r ā k u r i n ā m ā k o m ­
ponen t i t iek iep i ld ī t i k a t r s s a v ā t v e r t n ē un 
s a j a u c a s kopā t i ka i dz inē jā , c ietā k u r i n ā m ā 
k o m p o n e n t u s tu rpre t ī s a v s t a r p ē j i s a m a i s a j a u 
i z g a t a v o š a n a s procesā un iep i lda pašā dz inē jā , 
k u r a m t ā d ē j ā d i p iemī t a r i t v e r tnes funkc i j a 
(7 . a t t . ) . Š ķ i d r ā k u r i n ā m ā r a ķ e š d z i n ē j u v a r 
j e b k u r ā br īd ī ap tu r ē t , pā r t r auco t komponen tu 
p a d e v i no t v e r t n ē m , tnrpret ī c ietā k u r i n ā m ā 
dz inē j s t u rp i na darbot i es l īdz t a j ā iepi ldī tā 
ma i s ī j uma p i l n ī g a i i z d e g š a n a i . 
C i k l ie lu ā t r u m u v a r sasn i eg t a r r a ķ e š d z i ­
n ē j u apr īko ts l i d a p a r ā t s ? V i e n k ā r š ī b a s l abad 
a p l ū k o s i m s i t u ā c i j u , k a d t a s a t r o d a s kosm i s ­
ka j ā telpā t ā l u no l ie l iem debess ķ e r m e ņ i e m , 
t. i., tā k u s t ī b u j ū t a m i ne ie tekmē nedz šo ķ e r ­
m e ņ u p i e v i l k š a n a s spēks , nedz g a i s a pretes ­
t ība . A r A f 0 a p z ī m ē s i m l i d a p a r ā t a sāko tnē jo 
m a s u , ku ra i e t ve r g a n dz inē ju , r a ķ e š k u r i n ā m ā 
t v e r t ņ u , v a d ī b a s i e r ī ču u n c i t u kons t rukc i j a s 
e l emen tu m a s u , g a n degv i e l a s u n oks idē tā ja 
m a s u , g a n p ā r v a d ā j a m ā s k r a v a s m a s u . A r M 
a p z ī m ē s i m l i d a p a r ā t a m a s u pēc r a ķ e š k u r i n ā m ā 
k r ā j u m u i z t ē r ēšanas jeb, ī s i s ako t , b e i g u m a s u , 
a r u •— ā t r u m u , a r k ā d u no r a ķ e š d z i n ē j a i z ­
p lūs t tā d a r b v i e l a . T a d ā t r u m u v, ko l i dapa ­
r ā t s būs sasn i edz i s pēc r a ķ e š k u r i n ā m ā k r ā j u m u 
i z t ē r ēšanas , v a r ē s a p r ē ķ i n ā t pēc f o r m u l a s 
K ā r edzams , v i e n s no c e ļ i em , kā p a a u g s t i ­
n ā t r a ķ e š l i d a p a r ā t a sasn ieg to ā t r u m u , i r p a ­
l i e l i nā t tā s ā k o t n ē j ā s u n b e i g u m a s a s a t t i e ­
c ī b u . C i t i em v ā r d i e m , j ācenšas a p a r ā t ā iepi ld ī t 
pēc iespē jas v a i r ā k r a ķ e š k u r i n ā m ā u n v i e n ­
l a i k u s m a k s i m ā l i j ā a t v i e g l o tā kons t rukc i j a 
( v a i arī, j a c i t a s ize jas n a v , j ā s a m a z i n a 
Derīgo. 
8. att. D a u d z p a k ā p j u r a ķ e t e s uzbūves pr inc ips 
( v a r i a n t s ar v i r k n ē i z v i e to t ām un sec īg i iedar­
b i n ā m ā m p a k ā p ē m ) : 1, 2, 3 , . . . n — pakāpes 
a r a t t iec īgo k ā r t a s n u m u r u . 
k r a v a ) . S a p r o t a m s , uz labot šādā aspektā l i d ­
a p a r ā t a k o n s t r u k c i j u v a r t i ka i l īdz z i n ā m a i 
robeža i , ko n o s a k a tā b ū v ē l ie toto m a t e r i ā l u 
m e h ā n i s k ā s ī paš ības u n i z r audz ī t ā s kons t ruk ­
c i j a s v e i k s m ī g u m s . T u r k l ā t šāds ceļš, kā izr iet 
no f o r m u l a s , n a v pa ts e f ek t ī v āka i s : tā kā 
m a s u at t iec ība t iek l o g a r i t m ē t a , s asn i eg ta i s 
ā t r u m s a u g daudz l ē n ā k nekā šī a t t iec ība . 
V i s e f e k t ī v ā k b ū t u p a a u g s t i n ā t to r a ķ e š d z i ­
n ē j a r a k s t u r l i e l u m u , k u r a m l i d a p a r ā t a s a ­
sn i eg t a i s ā t r u m s i r t ieš i p roporc ionā l s , t. i., 
d a rbv i e l a s i zp lūdes ā t r u m u . S i s r aks tu r l i e l ums , 
p r o t a m s , i r a t k a r ī g s g a n no dz inē ja kons t ruk ­
c i j a s , g a n no tā da rb ības a p s t ā k ļ i e m ( a t m o ­
s f ē r ā , ku r a r a d a izp lūde i z i n ā m u pre tes t ību , 
t a s i r zemāks nekā v a k u u m ā ) . T o m ē r i zš ķ i -
47 
A 
1c 
A 
9. att. D a ž i v a i r ā k p a k ā p j u kosmisk i e r a ķ e š l i d a p a r ā t i . / — pa ras t ā n e s ē j r a ķ e t e 
ar « d i v a r p u s » p a k ā p ē m ( « A t l a s - C e n t a u r » , A S V ) : la — no apakšē j ā s pakāpes 
a tda l ām ie s t a r t a d z i n ē j i ; lb — apakšē j ā s pakāpes n e a t d a l ā m i e dz i n ē j i ; 
lc — apakšē j ā s pakāpes ko rpuss ar v i s u d z i n ē j u k o p ī g a j ā m ra ķ eš-
k u r i n ā m ā t v e r t n ē m ; 2 — augšē j ā p a k ā p e ; 3 — de r ī gā k r a v a ( z em 
ae rod inamiskā p ā r s e g a ) . // — p a r a s t ā n e s ē j r a ķ e t e a r b l akus n o v i e t o t ā m , t a č u 
dažādā l a i kā i e d a r b i n ā m ā m a p a k š ē j ā m p a k ā p ē m ( « T i t a n - I I I - C e n t a u r » , A S V ) : / — 
p i rmā pakāpe — d i v i s ā n b l o k i ; 2 — otrā p a k ā p e ; 3 — trešā pa kā pe ; 4 — ce ­
tu r tā pakāpe un de r īgā k r a v a ( z em kop īga a e r o d i n a m i s k ā p ā r s e g a ) . /// — p i lo ­
t ē j ams l i d m a š ī n v e i d a k o s m i s k a i s t r a n s p o r t a p a r ā t s ( k o s m o p l ā n s ) a r d i v ā m 
b l akus n o v i e t o t ā m u n v i e n l a i k u s i e d a r b i n ā m ā m p a k ā p ē m ( « S p a c e S h u t t l e » , A S V ) : 
/ — p i rmā p a k ā p e •— d iv i d a u d z k ā r t i z m a n t o j a m i sānb lok i ( s t a r t a p a ā t r i n ā t ā j i ) ; 
2a — o t r ā s pakāpes d a u d z k ā r t i z m a n t o j a m ā s a s t ā v d a ļ a •— kosmiskā r a ķ eš l i d-
m a š ī n a ; 2b — o t r ā s pakāpes v i en re i z i z m a n t o j a m ā s a s t ā v d a ļ a — no l i dmaš īnas 
a t d a l ā m a r a ķ e š k u r i n ā m ā t v e r t n e . 
roša i s f ak to rs , i z r ā d ā s , i r r a ķ e š d z i n ē j ā iz- š inā t , a u g s t ā k a i s , 6,3 km/s l ie lu izp lūdes 
m a n t o t a i s k u r i n ā m ā ve ids . V i s s p ē c ī g ā k a i s ā t r u m u (še i t un t u r p m ā k — v a k u u m ā ) . Spē-
ķ ī m i s k a i s r a ķ e š k u r i n ā m a i s — ū d e ņ r a d i s kom- c ī g ā k a i s p r a k s ē i zman to t a i s k u r i n ā m a i s — 
b ināc i j ā a r f l uo ru t i ka i teorē t isk i spē j nodro- ū d e ņ r a d i s a r skābek l i — reā l i ļ au j sasn ieg t 
48 
apmēram 4,5 km/s, bet cietais raķeškurinā-
mais — tikai nepilnus 3 km/s lielu izplūdes 
ātrumu. Šādas ātruma vērtības ir par mazu, 
lai pat vispilnīgākās konstrukcijas raķešdzi-
nējs un no vismodernākajiem materiāliem 
būvēts l idaparāts spētu nonākt orbītā un 
aizgādāt uz turieni kravu. 
Ko darīt? Izeja ir viena — veidot raķešlid-
aparātu no vairākām virknē izkārtotām un 
secīgi darbināmām pakāpēm (8. att .) , ikviena 
no tām pēc kurināmā krājumu iztērēšanas 
tiek atdalīta un tādējādi vairs nav lieks ba­
lasts. Tātad katra šādas daudzpakāpju sistē­
mas pakāpe ir vairāk vai mazāk patstāvīgs 
lidaparāts, kas izmanto iepriekšējo pakāpi par 
lidojošu starta laukumu un kura krava ir visas 
nākamās pakāpes kopā ar «īsto» kravu. At­
sevišķo pakāpju sasniegtie ātrumi summē­
jas, un, pat tikai ar ķīmiskajiem raķeš-
dzinējiem aprīkotas, tās kopīgi spēj piešķirt 
l idaparātam gan pirmo, gan otro kosmisko 
ātrumu. 
Vairākpakāpju kosmiskā raķešlidaparāta 
vispārējais tehniskais risinājums un pakāpju 
skaits var būt visai dažāds, tikpat daudz­
veidīgas var būt konkrētās pakāpes — no 
viena vai vairākiem blokiem veidotas, «tīras» 
raķešpakāpes vai, līdzīgi lidmašīnai, ar spār­
niem aprīkotas, vienreizējai vai vairākkārtējai 
izmantošanai domātas utt. (9. at t . ) . Piemē­
ram, ne vienam vien kosmiskajam raķešlid-
aparātam apakšējā jeb pirmā pakāpe sastāv 
no vairākiem atsevišķiem blokiem, kas pievie­
noti otrās pakāpes sāniem, turklāt abas pa­
kāpes tiek iedarbinātas vienlaikus. (Rietumos 
šādus sānblokus dēvē par starta paātrinātā­
jiem, centrālā bloka apakšējo pakāpi atbilstoši 
uzskatot nevis par otro, bet gan par pirmo 
pakāpi.) 
Vairākums kosmisko raķešlidaparātu jopro­
jām ir tradicionālās bezspārnu raķetes. Lai 
ātrāk izkļūtu no atmosfēras blīvajiem slā­
ņiem, tās startē gandrīz vertikāli un tikai 
lidojuma gaitā pakāpeniski pagriežas paralēli 
Zemes virsmai. Pirmā šāda nesējraķete tika 
izveidota 1957. gadā Padomju Savienībā, ne­
daudz modificējot militāro raķeti R-7. Visspē­
cīgākā savukārt bija amerikāņu «Saturn-V», 
kas tika radīta desmit gadu vēlāk speciāli 
kosmonautikas vajadzībām un varēja pacelt 
zemā orbītā ap 130 t kravas. Mūsdienās sa­
vas kosmiskās nesējraķetes ir gandrīz desmit 
valstīm, šo raķešu celtspēja ir lielākoties no 
dažiem simtiem kilogramu līdz pārdesmit ton­
nām (padomju raķetei «Enerģija» — ap 
100 tonnu). Raķetes pamatvariantam visbie­
žāk ir divas vai trīs pakāpes; ja jālido uz 
augstu orbītu, tām parasti tiek pievienota vēl 
viena. Pagaidām neviena parastās nesējraķe­
tes pakāpe netiek pēc atdalīšanās saglabāta 
un izmantota atkārtoti, taču dažu apakšējo 
pakāpju konstrukcijā šāda iespēja ir principā 
iestrādāta un drīzumā, domājams, tiks īste­
nota. 
Apakšējās pakāpes lomā var būt lidmašīna, 
kura atšķirībā no raķetes lietderīgi izmanto, 
turklāt pat divējādi, Zemes atmosfēru. Pirm­
kārt, augstuma uzņemšanu lidmašīnai nodro­
šina ne vien dzinēju vilce, bet ari (un pat 
daudz vairāk) aerodinamiskais cēlējspēks, 
otrkārt, dzinējos par oksidētāju kalpo nevis 
līdzvedamais, bet gan apkārtējā gaisa skā­
beklis. Līdz ar to manāmi samazinās raķeš­
kurināmā patēriņš. Pagaidām šāda lidmašīnas 
un kosmiskās raķetes (starp citu, arī spārno­
tas) kombinācija pasaulē tomēr ir tikai 
viena — amerikāņu B-52 + «Pegasus», tā pati 
ar nelielu celtspēju (nepilna pustonna) un 
vēl maz izmantota. 
Ar spārniem un citiem aerodinamiskajiem 
elementiem var būt arī augšējā jeb pēdējā 
pakāpe, kas nonāk orbītā ap Zemi; šādu lid­
aparātu (dažkārt visu kopā, citkārt tikai lid­
mašīnai līdzīgo pakāpi) dēvē par kosmoplānu 
(no vārdiem «kosmoss» un «aeroplāns»). 
Taču mūsdienu kosmoplāni, startēdami verti­
kāli kā parastās raķetes, augšupceļā spārnus 
faktiski neizmanto, tā ka šajā lidojuma posmā 
tie ir tikai balasts, kura dēļ stipri jāsamazina 
uz orbītu aizgādājamās kravas masa. (Sī 
apstākļa dēļ nepareizs ir uzskats, ka pava­
doņu palaišana ar mūsdienu kosmoplāniem 
izmaksā lētāk nekā palaišana ar parastajām 
raķetēm; īstenībā izdevumi labākajā gadījumā 
ir aptuveni tādi paši.) Toties atceļā uz Zemi 
spārni ļauj pat ļoti smagam lidaparātam no­
laisties bez trieciena (turklāt aerodromā). Līdz 
ar to kosmoplāns, pirmkārt, pats tiek saglabāts 
4 — 88 49 
atkārtotiem lidojumiem izplatījumā, otrkārt, 
spēj atgādāt uz Zemi atkārtotai izmantoša­
nai gandrīz ikvienu pavadoni, kas atrodas 
kosmoplāna aizsniedzamības robežās. (Ja 
kosmoplāna ir apkalpe, pavadoni dažkārt var 
sagatavot lidojuma turpināšanai, nemaz ne-
vedot atpaka| uz Zemi.) Tā ir kosmoplāna 
principiāla priekšrocība salīdzinājumā ar pa­
rastajām nesējraķetēm (un, ja tā ir liekama 
lietā pietiekami bieži, tad ekonomiski at taisno 
šādu lidaparātu pastāvēšanu un lietošanu). 
Pirmais kosmoplāns — «Space Shuttle» (tul­
kojumā — «kosmiskā atspole») tika radīts 
1981. gadā ASV un tiek regulāri ekspluatēts. 
Tā pirmo pakāpi veido divi daudzkārt izman­
tojami sānbloki (jeb starta paātr inātāj i ) , bet 
otro — orbitālā raķešlidmašīna un no tās 
a tdalāmā raķeškurināmā tvertne (sk. 9. att .). 
Ļoti līdzīgas konstrukcijas kosmoplāns tika 
uzbūvēts arī Padomju Savienībā, taču pagai­
dām tas izmēģināts orbitālā lidojumā tikai 
vienu reizi un bez apkalpes. Abu tipu kosmo­
plānu kravnesība gan augšupce|ā, gan lejup-
ce|ā ir pārdesmit tonnu. 
Pilnībā izmantojot augšupceļā gaisa skā­
bekli un aerodinamisko cēlējspēku, jau sa­
mērā tuvā nākotnē droši vien izdosies radīt 
visīstāko orbitālo lidmašīnu — vienpakāpes 
kosmoplānu, kas startēs horizontāli no aero­
droma, ieies orbītā un atkal nolaidīsies aero­
dromā. 
E. M ū k i n s 
• P A P I L D I N Ā J U M I U N P R E C I Z Ē J U M I « J A U N U M I E M Ī S U M Ā » # 
% « S p a c e Shu t t l e » re isos , pa r ku r i em z i ņ o j ā m r u b r i k ā « J a u n u m i ī s u m ā » « Z v a i g ž ņ o t ā s D e ­
bess» 1991. 92. g a d a z iemas n u m u r ā ( 4 4 . I pp . ) , a p k a l p e s b i j a šādas : 
— če t rdesmi ta jā re i sā ( « D i s c o v e r y » pēc « z v a i g ž ņ u k a r u » p r o g r a m m a s ) devās sept iņ i p ro ­
fes ionā l ie ( n e v i s p iec i p ro fes ionā l i e u n d i v i n e p r o f e s i o n ā l i e ) k o s m o n a u t i — M a i k l s Kou t s s , 
B l e i n s H a m o n d s , G r e g o r i j s H ā r b o , D o n a l d s M a k m o n a g l s , Ga i ens B l ū f o r d s , Č ā r l z s V ī čs 
un R i č a r d s H ībs , kas ( i z ņ e m o t K o u t s u u n B l ū f o r d u ) l i do j a p i rmore i z ; 
— čet rdesmi t p i r m ā re i sa ( « C o l u m b i a » pēc p r o g r a m m a s « S p a c e l a b L i f e S c i ences» ) a p ­
ka lpē b i j a pro fes ionā l i e k o s m o n a u t i B r a i e n s O ' K o n o r s , S i d n i j s Gu t j e ress ( n e v i s Džons 
B l a h a ) , R ī S e d o n a , Dže imss B e i g j e n s ( a b i pēc i zg l ī t ī b a s m e d i ķ i ) , T a m ā r a Džē rn igena . 
kā arī neprofes ionā l ie k o s m o n a u t i m e d i c ī n a s spec iā l i s t i E n d r j ū Ge fn i j s un M i l l i j a H jūsa-
F u l f o r d a ( p i rmore i z l i do j a ne v i e n D ž ē r n i g e n a , G e f n i j s u n H j ū s a - F u l f o r d a , bet ar ī G u t ­
j e r e s s ) ; 
— čet rdesmi t o t r a j ā re i sā ( « A t l a n t i s » a r r e t r a n s l ā c i j a s p a v a d o n i T D R S - E ) p ieda l ī j ās p ro ­
fes ionā l ie k o s m o n a u t i Džons B l a h a , M a i k l s B e i k e r s ( l i d o j a p i r m o r e i z ) , Š e n o n a L u s i d a 
( p i r m ā s iev iete, kas l i do ja t r ešo re i z ) , D e i v i d s L o v s u n D ž e i m s s A d a m s o n s . 
* * M i l i t ā r ā s kosm i skās t ehn ikas k o m p o n e n t u i z m ē ģ i n ā š a n a i domā ta i s ob jekts , kas t ika 
p ā r v a d ā t s « S p a c e Shu t t l e » če t rdesmi t a j ā re isā , b i j a n e v i s a u t o n o m s p a v a d o n i s , bet g a n 
k r a v a s te lpā uzs tād ī t a p l a t f o rma . 
ļžtaft) amatieru lappuse 
CELA RADĪTĀJI DEBESIS 
Pirmās stundas, kas pavad ī t as pie te leskopa, 
ir iespaidiem bagātas . J a M ē n e s s ir novēro jams, 
pat nelielā t e l eskopā tas izskatās pamat īg i liels, 
dzidrs un spožs . Debes ī s va r būt redzamas 
pāris spožas p lanētas . Ja jūs zināt, kur tās 
meklēt , jūs va ra t papriecāties, p iemēram, par 
Saturna sīkaj iem, smalkajiem gredzen iem va i 
Jupi tera četr iem zva igžņve ida mēnešiem. Z v a i g ­
znes, kā jūs d r ī z atklāsiet, te leskopā izskatās 
tādas pašas, kā redzamas ar neapbruņotu ac i , 
tikai spožākas. Tie paši objekt i ir atrodami d e ­
bes īs arī nākošajā naktī un v ē l nākošajā. Tā 
itin d r īz debes i s kļūst neinteresantas un zaudē 
savu p i ev i l c ību . 
Jūs esat nonāc is l īdz izšķ i rošam pagrieziena 
punktam. Daži c i l vēk i šādā gad ī jumā uz visiem 
laikiem novēršas no astronomijas, nobāž t e l es ­
kopu skapja dzi ļumā un pā rdomā , va i maz 
bi ja l ietder īgi par to naudu izdot. Cit i sper 
nākošo ļoti s va r ī go sol i , ar kuru sākas g a n d a ­
rījums par nakt īm, kas pavad ī t a s zem zva igžņo ­
tajām d e b e s ī m . Kas ir šis solis? I e p a z ī š a ­
n ā s a r z v a i g z n ā j i e m . Zva igžņotās d e ­
besis ir j āapgūst katram pašam, nevis ar t e ­
lev īz i jas , speciā l is tu v a i izgl ī tojošu pasākumu 
starpniec ību. 
Iesākumam iegādājieties labu ce ļ ved i pa 
zvaigznāj iem. Par tādu va r de r ē t 1978. gadā 
«Z inātnes» a p g ā d ā iznākusī M . D ī r i ķ a grāmata 
«Pazīst i zva igžņoto debes i » va i 1990. gadā 
krievu v a l o d ā Maskavā izdotā S. Dan lopa 
grāmata «Zva igžņotās debess ā b e c e » . Z v a i g ­
znāju iepazīšanai ir n o d e r ī g a s 1992. gada 
«Zva igžņotās Debess» numuros publ icē tās kartes, 
kurās ir r edzams debess stāvokl is katru mēnes i 
vakara stundās. V ē l var ieteikt izmantot zva ig-
4* 
žņu karti, kas at rodama Latvi jas padomju enc i k ­
lopēd i j as desmitā sējuma X I X krāsu ie l īmē . 
K a d karte sagādāta , zināms laiks būs j āpa ­
vada , mācoties ar to apieties.* Jums jāapgūst 
d i vas ga l venās lietas — a t t ā l u m a u n v i r ­
z i e n a note ikšana debes ī s . 
ATTĀLUMI DEBESĪS 
Re i zēm d e b e s s demonstrē jumu laikā starp 
apmeklētā j iem izraisās šādas sarunas: 
— V a i jūs redzat to zvaigzni kādus d i v ­
desmit cent imetrus zem tās spožās zvaigznes? 
— Es redzu v ienu gan , tā ir d ivus metrus 
zemāk. V a i tieši to jūs domājāt? 
Tāda saruna ir p i ln īg i ap lama. L i n e ā r o 
m ē r u (cent imetru , metru) vietā debes ī s ir 
jālieto l e ņ ķ i s k i e m ē r i . V ē j ā zva igzne 
varē tu atrasties, teiksim, desmit g rādu zemāk 
par spožo zva igzn i . Tas noz īmē , ka, ja no jūsu 
acs domās nov i lk tu l īni jas uz abām zva igznēm, 
l eņ ķ i s starp tām būtu 10° liels ( 1 . att.). 
Izstiepiet d ū r ē savi lktu roku pret d e b e s ī m . 
Jūsu dūres lielums pret d e b e s ī m atbilstu a p m ē ­
ram 10° at tā lumam. Spr īd is (attālums no ī kš ķ a 
l īdz mazajam pirkstam) ir 20° garš. Pirkstgala 
platums ir 1 g rāds . 
P ē c labas zva igžņu kartes var noteikt, ka 
Lielā Lāča garums ir 25°, t. i., nedaudz va i rāk 
par izstieptas rokas ve ido tu v ienu spr īd i . N u 
" Sk.: V i l k s I. Neapbruņotas acs iespējas // 
Zva igžņotā Debess . — 1991. gada vasara . — 
51.—55. Ipp . 
Dl 
/. att. Leņķisko attālumu noteikšana ar rokas palīdzību. 
jums ir priekšstats par Lielā Lāča izmēr iem, un 
nav svar īg i , va i zva igžņu kartē šis zva igznājs 
ir uzzīmēts liels va i mazs. Sau les un M ē n o s s 
leņ ķ i sk ie izmēri ir gandr ī z v ienād i — puse 
grāda . J a jums šķ iet savādāk, p a m ē ģ i n i e t a i z ­
segt Sauli va i M ē n e s i ar pirksta g a l u . 
Attā lums no hor izonta l īdz zen ī tam tieši v i rs 
ga lvas ir 90 g rādu . Z va i gžņu kartēs, kas a t ro ­
damas šī žurnāla be i gās , kartes malas atbilst 
hor izontam, be t centrs — zen ī tam. Tātad no 
kartes malas l īdz v i d u m attālums ir 90 g r ā d u . 
Jūl i ja mēneša kartē spožākā Liras zva igznāja 
zva igzne — V e g a atrodas nedaudz va i r āk kā 
d i vu trešdaļu attālumā no kartes d ienv idu m a ­
las. Tas noz īmē , ka tās augstums virs d i env idu 
hor izonta ir 70° j e b tr īsarpus spr īžu. Ka r t ē r e ­
dzams, ka V e g a ir spožākā zva igzne šajā d e ­
bess daļā, tātad to v a r ē s atrast bez šaubīšanās. 
K a d nu reiz V e g a ir atrasta, to nebūs grūti 
ieraudzīt arī nākošajā vakarā . Tagad jūs vara t 
m ē ģ i n ā t sameklēt citas zva igznes . Tā, p i emēram, 
D e n e b u — Gu lb j a zva igznāja spožāko s p ī d e k l i , 
kas atrodas a p m ē r a m 25° no V e g a s pa kreisi 
un nedaudz uz le ju . Paskatieties d e b e s ī s . Tur 
tas ir. šādā ve idā jūs vara t ce ļo t no zva igznes 
uz zva igzni un no zva igznāja uz zva igznā ju . 
C i l vēk iem roku un plaukstu izmēr i , b e z š a u ­
bām, atšķ iras, Ja jūs gr ibat uzzināt savas rokas 
p r e c ī z o s izmērus, nosakiet tos p ē c Lielā Lāča, 
kas t a g a d vaka ros redzams augstu d e b e s ī s zie­
meļr ie tumu pusē (2 . att.). Taču pat ap tuvena 
savas rokas izmēru pārzināšana ļaus jums p ie ­
ņemami orientēties debes ī s . 
P ā r e jo t uz novē ro jumiem ar b inokl i v a i t e ­
l e skopu , daudz i atkal jūtas pazuduši plašajās 
d e b e s ī s . Parast i tas notiek t āpēc , ka tiek pā r ­
v ē r t ē t s instrumenta redzes lauks. Tipisks b inok ļa 
redzes lauks no malas l īdz malai ir 7° , t e l eskopa 
mek l ē tā j am — 5°, bet t e l e skopam ar p iecdes-
mitkār t īgu pal ie l inājumu — tikai 1 g rāds . Tas 
ir ļoti neliels debess apgaba l iņš . Skatīties uz 
d e b e s ī m ar t e l e skopu ir tas pats, kas pē t ī t 
z va igžņu karti ar mikroskopu. Ļ o t i n o d e r ī g i ir 
i zga tavo t stieples g r e d z e n u va i izgriezt pap ī r a 
lapā ap l i , kas p ē c lieluma atbilstu instrumenta 
redzes l aukam. Pārv ieto jot šo apli pa karti , var 
note ikt , kuras zva igznes vienlaikus būs r e d z a ­
mas b inok l ī va i t e l eskopā . 
VIRZIENI DEBESĪS 
L ī d z šim, runājot par virzieniem, mēs l ietojām 
tādus pašsaprotamus jēdz ienus kā «uz le ju» un 
« p a kre is i» . Be t v i en īgās kartes, kurās šādi va r 
no rād ī t v irzienus, ir apa ļās zva igžņu kartes. 
52 
kas attēlo d e b e s s stāvokli noteiktā datumā, 
stundā un noteiktā ģ eog rā f i s ka j ā platumā. S a ­
r ež ģ ī t āk i zva igžņu atlanti , kas ietver daudz 
vairāk debess objektu lielākā mērogā , ir p a ­
redzēt i l ietošanai jebkurā b r ī d ī un jebkurā vietā 
uz zemes lodes . Tāpēc šajos atlantos ne ho r i ­
zonts, ne debespuses nav parād ī tas . 
«Augšā» un « le jā» , «pa labi» un «pa kreisi» 
vietā astronomi lieto ziemeļu, d ienv idu , austrumu 
un rietumu d e b e s s v i r z i e n a jēdzienus. 
Šie virzieni saglabājas att iecībā pret zva igznēm 
pat tad, ja va j adz īga i s zva igznājs debes ī s a t ro ­
das s l īpi va i pav i sam «ar kājām gaisā» . 
N o jebkuras vietas debes ī s ziemeļi ir virzienā 
uz d e b e s s z i e m e ļ p o l u , kura tiešā t u ­
vumā atrodas Po l ā rzva igzne . N o v ē r o j u m u laikā 
turiet zva igžņu atlantu tā, lai kartes augšdaļa 
būtu vērsta uz Po lā rzva igzn i , t ad kartē un d e ­
bes īs redzamā aina sakritīs. 
Pateicot ies l a imīgam gad ī jumam, Po l ā r z va i g ­
zni ir v ieg l i atrast. Lielā Lāča kausa priekšma-
las d ivas zva igznes gandr īz p rec ī z i rāda virzienu 
uz Po lā rzva igzn i . Tā ir ne sev iš ķ i spoža z v a i g ­
zne 30° (pusotra sprīža) attālumā no Lielā Lāča 
(sk. 2. att.). 
Z va igžņu kartēs austrumi atrodas pa kreisi, 
tieši otrādi kā ģ eogrā f i ska j ās kartēs. Iemesls ir 
v iegl i saprotams — uz zemi mēs skatāmies 
le jup, b e t uz d e b e s ī m — augšup. Uz zva igžņu 
kartes malām atliek astronomiskās koordinātas — 
dek l ināc i ju un rektascensi ju. Dekl ināci ja p ieaug 
ziemeļu v i rz ienā, bet rektascensi ja — virzienā 
uz austrumiem. 
Lietojot t e l e skopu , v ienmēr iespējams pateikt, 
kura ir t e l e skopa redzes lauka ziemeļu puse . 
Pavirziet t e l e skopu uz Po lā rzva igzn i , un r e ­
dzeslauka z iemeļu pusē parādīs ies jaunas z v a i g ­
znes. J a t e l e skopa sekošanas mehānisms ir i z ­
slēgts, jaunas zva igznes , Z e m e i griežoties, t e ­
leskopa redzes laukā parādās no austrumiem. 
Šis l ikums ir spēkā arī, ja te leskops d o d a p ­
grieztu va i spoguļat tē lu va i abus re izē . 
V i rz ienu noteikšanai debes ī s , tāpat kā rokas 
mēru l ietošanai attālumu noteikšanā, nepiecie-
2. att. Lielo Lāci var izmantot, veicot dažādus 
leņķiskos mērījumus. Parast i binokļa redzes­
lauks ir 7 loka grādi. (Pec «Sky and Telesco-
pe».) 
šams neliels treniņš, l īdz kamēr tas nemanot 
kļūst par ieradumu. Šie d i v i v ienkāršie paņēmien i 
jums krietni pa l ī dz ē s orientēties zva igžņu p a ­
saulē. 
( P ē c ārzemju preses materiāl iem sagatavoj is 
I. V i l k s ) 
53 
TELESKOPA PALIELINĀJUMA IZVELĒ 
K ā d a m jābūt t e l eskopa pal ie l inājumam? C ik 
lielam va i cik mazam? A t b i l d e uz šo jautā jumu 
ir a tkar īga no va i rāk iem faktoriem, kuru k o m ­
bināc i ja nosaka p iemēroto pal ie l inājuma d i a p a ­
zonu. Šī d iapazona robežas nav stingri noteiktas, 
be t ir atkar īgas no redzes ī p a t n ī b ā m , t e l e skopa 
ob jek t ī va diametra, optiskās shēmas, a tmosfēras 
stāvokļa un pat no ap lūkojamā ob jekta t ipa un 
izmēriem. 
Kādas pā rvē r t ības notiek ar zva igžņu gaismu? 
Tā nāk cauri a tmosfēra i , iziet caur t e l e skopu 
un be idzot nonāk acī . Ka t ram no šiem ga ismas 
ce ļo juma posmiem ir sava loma pal ie l inājuma 
izvē l ē . Ap lūkos im katru no tiem a tsev iš ķ i . 
REDZE 
R e d z e patiesi ir « inženiertehnisks» br īnums. 
Iedomājieties — a c ī m ir automātiska d ia f ragma, 
automātiska asuma iestādīšana, asfēr iska l ēca , 
ac ī darbojas ķ īm i sks attēla past ipr inātājs. P l a k ­
stiņš ka lpo par l ēcas vāc iņu , kas p i e d e v ā m 
v e i c mazgāšanas, t īr īšanas un v ē j a a izsega 
funkcijas. J a acī rodas krāsu korekc i jas k ļūdas, 
to apst rādē iesaistās smadzenes . U n kur t ad v ē l 
te lpiskās (stereo) redzes iespējas! A t sev iš ķ i em 
c i l vēk iem, protams, iespējami zināmi r edzes 
defekt i . La imīgā kārtā l ielāko d a ļ u no tiem 
darbā ar t e l eskopu ir iespējams novērs t . 
N o acs defekt iem v i snepat īkamāka is ir astig-
matisms. To var mazināt, ja lieto spec iā las b r i l ­
les va i izmanto tikai acs z ī l ī tes cen t rā lo d a ļ u . 
Lai par to pār l iec inātos, salieciet kopā abu 
roku īkš ķus un rādītājpirkstus. Starp tiem i z v e i ­
do jas rombve ida sprauga. J o stiprāk jūs saspie ­
žat pirkstus, jo mazāka tā kļūst. Tuviniet šo 
spraugu aci j . I espē jams, ka jūsu redzes asums 
paliel ināsies (jūsu biedriem pie pusdienu ga lda 
šīs manipulāc i jas v a r likties d ī va inas , b e t tās 
d o d iespēju izlasīt ēd ienu karti, ja br i l les ir 
aizmirstas mājās). 
Tie c i l v ēk i , kas cieš no tuv redz ības va i tā l re-
dz ības , skatoties t e l eskopā , br i l les va r nel ietot, 
jo te leskopu var fokusēt tā, lai p i l n ībā k o m ­
pensētu a t t iec īgo redzes de fek tu . A p d u ļ ķ o j u m i , 
kas pārs lu va i d iedziņu izskatā dažkārt mēdz 
t r aucē t redz i , darbā ar te leskopu kļūst t r aucē ­
joši tikai t ad , ja tā paliel inājums ir liels un 
t e l e skopa izejas z ī l ī tes diametrs ir mazs. 
TELESKOPI 
Runājot par te leskop iem, jā ievēro sešas lietas. 
1 . P a l i e l i n ā j u m s . A r vā rdu «pa l i e l i nā ­
jums» jāsaprot t e l e skopa leņ ķ i ska is pa l ie l inā ­
jums, j o debess ob jektu novē ro jumos mums ir 
dar īšana ar leņ ķ i ska j iem izmēriem. Tā, p iemēram, 
p iecdesmitkār t īgā pal iel inājumā M ē n e s s , kura 
d iamet rs ir 0° , 5, izskatīsies 25° liels. Lai iegūtu 
nel ie lu pal ie l inājumu, jālieto garfokusa okulārs. 
Pa l ie l inā jumu var samazināt, izmantojot spec iā lu 
t e l e k o m p r e s o r u , kas saīsina te leskopa fokusa 
at tā lumu. L i e lu pal ie l inājumu var iegūt, izmanto­
jot ī s fokusa oku lāru va i Bā r lova l ēcu . 
B ā r l o va l ēca (tās var būt va i rākas) ļauj pat 
ar ī s fokusa t e l eskopu sasniegt neparast i lielu 
pa l ie l inā jumu. Taču var izrādīties, ka šis mi lz ī ­
ga is pal ie l inājums nepav i sam nav tas, kas v a j a ­
d z ī g s . M i n ē t ā s ga l ē j ī ba s piemērs būtu 6 cm 
te l eskops , kas d o d sešsimtkārtīgu pal ie l inājumu. 
Te l e skopa redzes lauks šādā pal ie l inājumā ir 
tik mazs, b lāvs , izplūdis un tr īcošs, ka te leskopa 
l ietošanas v ē r t ī ba kļūst v i sa i apšaubāma. J e b ­
kura — arī liela t e l eskopa pal ie l inājuma a u g ­
šējā robeža ir 300—500 re ižu . 
2. R e l a t ī v a i s f o k u s a a t t ā l u m s 
( ā rzemju literatūrā parasti a p z ī m ē « f/number» ) . 
P ē c re la t ī vā fokusa te leskopus iedala «ātrajos» 
un « l ēna jos» . «Āt ra jam» te leskopam skaitlis, 
kas raksturo re l a t ī vo fokusu, ir neliels, « l ēna ­
j a m » — liels. Š ie termini ir aizgūti no f o to ­
grā f i j as . Lai nofo togra fē tu kādu debess ob jektu 
ar «ā t ro» t e l eskopu , kura re lat īva is fokuss ir 
5, v a j adz īgs četras re izes mazāks laiks, nekā 
lai šo ob jek tu no fo togra f ē tu ar « l ē n o » t e l e ­
skopu , kura re la t īva is fokuss ir 10. V izuā la jos 
n o v ē r o j u m o s šim l ielumam ir maza noz īme , 
«ātraj iem» un « lēnaj iem» te leskopiem ar v ienu 
un to pašu d iametru arī attēls ir v ienād i spožs 
un izš ķ i r tspē ja ir tāda pat i . 
1. att. 5o okulāru fokusa attālumi ir vienādi, bet redzeslauki ir 80° (pa kreisi) 
un 50° (pa labi). Okulārs ar lielāku redzeslauku ļauj pārskatīt ievērojami 
plašāku debess apgabalu. 
Daudzi b inok ļa īpašnieki fo jau zina: b inokļa 
aprakstā ir norādī ts tikai ob jek t ī va diametrs, 
pal iel inājums un izejas z ī l ī tes diametrs, bet tur 
nav ne vā rda par b inokļa r e l a t ī vo (okusu. 
3. R e d z e s l a u k s . Patiesais te leskopa r e ­
dzeslauks ir debess apgaba ls , kas redzams o k u ­
lārā. Redzes l auku nosaka okulāra d iaf ragmas 
izmēri un t e l eskopa fokusa attālums. Gar fokusa 
okulār iem bieži v i en d ia f ragmas v ispār nav, 
par d i a f r agmu ka lpo pats okulāra ietvars. A p ­
lūkosim d i vus okulārus ar v i e n ā d u fokusu, to 
d iametrs ir 32 mm un 51 mil imetrs. Saprotams, 
ka oku lā ram ar 51 mm diametru redzeslauks 
ir lielāks. C ik? V i eg l i a p r ē ķ i n ā t , ka lielākā o k u ­
lāra laukums ir trīs re izes lielāks nekā mazākā 
okulāra laukums. Lai noteiktu te l eskopa r edzes ­
lauku, j ā i zmēra okulāra d ia f ragmas diametrs. 
To nevar izdarī t , ja d ia f ragma atrodas starp 
okulāra l ē cām. 
Tādā gad ī jumā te leskopa redzes lauku va r 
noteikt ar zva igznes dre i fa metod i . Pagrieziet 
t e l eskopu uz zva igzni debess ekvatora tuvumā 
(sekošanas mehānismam jābūt izslēgtam) un 
nosakiet, cik i lgā laikā zva igzne š ķē rsos v i su 
te leskopa redzes lauku. Tā kā ekvator iā lo z v a i g ­
žņu kustības ātrums ir 15 loka minūšu vienā 
laika minūtē, redzes lauka š ķērsošanas laiks 
lāpa eiz ina ar skaitli «p iecpadsmit» . ]o laiks iz ­
teikts minūtēs, t e l eskopa redzes lauks būs loka 
minūtēs. 
V ē l t e l e skopa redzes lauku va r noteikt ap tu ­
v e n i , ja oku lāra redzes lauku (g rādos ) da la ar 
te leskopa pal ie l inājumu. Kas ir okulāra r edzes ­
lauks? Tas ir l eņ ķ i s , kādā acs, skatoties caur 
okulāru, redz okulāra d ia f ragmu. Ja jūs gr ibat 
zināt, kuram no div iem okulār iem ir lielāks r e ­
dzeslauks, piel ieciet tos pie a c īm tā, lai to abu 
redzes lauki pārklātos, un jūs skaidri redzēsiet 
kurš no apļ iem ir lielāks. 
4. I z e j a s z ī l ī t e . Tas ir ob jek t ī va attēls, 
ko v e i d o okulārs . Skatoties te leskopā , acs j ā ­
novieto šajā vietā. Izejas z ī l ī tes d iametru n o ­
saka, izdalot ob jek t ī va d iametru ar pa l ie l inā­
jumu. B inok ļu izgatavotājs šo lielumu norāda 
netieši, uzdodo t b inokļa ob jek t ī va d iametru un 
pal ie l inājumu. Izejas z ī l ī tes d iamet ru va r ar ī 
noteikt, izmantojot te leskopa re la t ī vo fokusu, 
p iemēram, ja okulāra fokusa attālums ir 35 mm 
un te leskopa re lat īva is fokuss ir 5, tad te l eskopa 
izejas z ī l ī t e ir 7 mm liela. Ir grūti v i ennoz īm īg i 
55 
pateikt, kāds ir ie te icamākais izejas z ī l ī tes d i a ­
metrs. Kā tālāk redzēs im, tas ir a tkar īgs no 
daudziem faktoriem. 
5. I z š ķ i r t s p ē j a . To va r de f inē t dažād i . 
Parasti t e leskopu izgatavotāj i uzdod t e l e skooa 
Deiv isa robežu . 19. gadsimtā ang ļu dabaspē t-
nieks V . R. Deiv iss , novē ro jo t debes i s ar ne l i e ­
liem refraktoriem, konstatēja, ka vā ju dubu l t ­
zva igžņu v ienāda spožuma komponen tes i e spē ­
jams izšķirt, ja tās at rodas attālumā, ko iegūst, 
ja 116 loka sekundes dala ar ob j ek t ī v a d i a ­
metru mi l imetros. Tas ir zināmā mērā o r i en tē ­
jošs lielums, jo daudz lielākiem va i pav i s am 
maziem te leskopiem izšķ i r tspēju r ē ķ i n a n e d a u d z 
savādāk. J ebkurā gad ī jumā te l eskopa izš ķ i r t ­
spēja ir sliktāka, ja dubu l tzva igznes komponen tu 
spožumi ievēro jami atš ķ i ras . 
Deiv isa robeža n e d o d priekšstatu par attē la 
kontrastu un p lanē tu de ta ļu r e d z a m ī b u . Tā ar ī 
ignorē faktu, ka 25 cm un lielāki t e l e skop i n e ­
sasniedz savu teorēt isk i iespē jamo izš ķ i r tspē ju 
atmosfēras apstākļu dē ļ . Praktiskā izš ķ i r tspē jas 
robeža ir apmē ram 0,5 loka sekundes . Tas n o ­
z īmē , ka j ebkuram te l e skopam pietiek ,:r 
120 re ižu pal ie l inājumu, lai sasniegtu praktiskās 
izšķ i r tspējas r obežu , jo c i l v ēkam ar labu redzi 
acs izšķ irtspēja ir v i ena loka minūte. Tomēr 
novē ro jumos ērtāks ir d i vas — trīs re izes l ie­
lāks pal iel inājums. 
Cik laba izšķ i r tspēja ir nepieciešama? Va i rums 
lielo ref lektoru «darbo jas» labāk, ja t e l e s k o p a m 
uzliek necentrā lu d ia f ragmu, kas samazina tā 
d iametru . V a r jau ar nepac ie t ību ga id ī t tos 
retos acumirkļus, kad atmosfēra «nomier inās» 
un ir iespējams izmantot v isu izš ķ i r tspē ju , ko 
d o d liels instrumenta ob jek t ī va d iametrs . S a ­
mazinot to, da ļa izšķ i r tspējas tiek zaudēta , toties 
apmier inošas kval i tātes attēlu iespē jams v ē r o t 
i lgāku laiku. 
6. G a i s m a s s a v ā k t s p ē j a rāda , cik 
vājas zva igznes va r r edzē t ar t e l e skopu . Tā, 
p iemēram, 70 mm te leskops savāc 100 re ižu 
vairāk gaismas nekā c i l v ēka acs, kuras z ī l ī tes 
diametrs ir 7 mi l imetr i . Šī s tarp ība atbilst p i e ­
ciem zvaigžņl ie lumiem. J a ar aci va r r edzē t 
zva igznes l īdz 6. zva igžņl ie lumam, tad ar t e l e ­
skopu va r ēs redzē t 11 . zvaigžņl ie luma z v a i g ­
znes. Protams, šajā a p r ē ķ i n ā nav ņemti v ē r ā 
gaismas zudumi optiskajā sistēmā. 
ATMOSFĒRA 
K a d koši zilas, v ē j a inas pēcpusd ienas debes is 
satumst par tumšām un dz id rām nakts d e b e s ī m , 
kur spož i mirdz zva igznes , saka, ka a tmo ­
sfēra ir ļoti c a u r s p ī d ī g a . Tumšas d e b e i i s 
un izteikts kontrasts rada ideā lus apstākļus g a ­
lakt iku, miglā ju un vā jo zva igžņu novērošana i . 
D iemžēl šādās naktīs bieži v ē ro j ama s p ē c ī g a 
gaisa tu rbu lence . M a z a te leskopa redzes laukā 
zva igznes pr iec īg i l ēkā ; lielā te leskopā šī l ēkā ­
šana nav tik jūtama, be t zva igžņu vietā 
r edzami b l āv i , izplūduši p lankumi . Saka, ka šādā 
nakt ī ir slikta r e d z a m ī b a . Novēro tā j i iesā­
cē j i parast i nezina, ka atmosfēras cau rsp īd īgums 
un kva l i ta t īv i zva igžņu attēl i ir savstarpēj i n e ­
saistītas lietas. V i s l abākā redzamība mēdz būt 
t v e i c ī g ā s , dūmaka inās vasaras nakt īs. Tās ir 
v i sp iemēro tākās dubul tzva igžņu un p lanē tu 
de t a ļu pēt īšana i . 
C i ts faktors, kas j āņem vē rā , ir māks l īgās 
ga ismas radīta is fons d e b e s ī s un atmosfēras 
rūpniec iskais piesārņojums. Kamēr ikviens c i l vēks 
nav kaut ko ve i c i s , lai mūsu p lanē tu padar ī tu 
t ī r āku , amatiera v ien īgā izeja ir sapakot t e l e ­
s kopu un sameklē t kādu tumšāku v ietu. Nav 
br īnums, ka pārnēsā jamie te leskop i pašre iz 
kļuvuši tik popu lā r i . 
MĒRĶI 
P i rms izvēlēt ies novēro jumiem v a j a d z ī g o pa ­
l ie l inājumu, pārdomājiet , kādus objektus jūs n o ­
vēros ie t . J a jūs gr ibat skatīties tālās galakt ikas, 
l o d v e i d a kopas un vā jās zva igznes , nea izstā ­
jams ir t e leskops ar liela d iametra ob j ek t ī vu . 
A g r ā k liels te leskops noz īmē ja garu un smagu 
instrumentu. Neb i j a arī oku lāru , kas būtu labi 
p iemērot i maziem re lat īva j iem fokusiem. M ū s ­
d ienās ar lieliskiem panākumiem var lietot lielus 
t e l eskopus , kas, pate icot ies modern iem, labi 
k o r i ģ ē t i e m okulār iem un komas korektor iem, 
ir kompakt i un pārnēsā jami . Ja jūsu t e l eskopa 
d iamet rs ir 30—60 cm, jūsu novērošanas i e spē ­
jas i e robežo v ien īg i a tmosfēras apstākļi un o p ­
t ikas kval i tāte . O b j e k t a spožums reti kad ir 
s va r īgs . 
56 
2. att. Debesis ir daudz objektu, kurus var aplūkot plašā palielinājumu diapazonā. 
Zvaigžņu kopa Siefiņš lieliski izskatās teleskopā, kuram ir liels redzeslauks. Lai labāk 
saskatītu smalkās miglāja šķiedras ap Meropi, piemērotāks ir liels palielinājums un šaurs 
redzeslauks. (Pēc «Sky and Telescope».) 
Ob jek ta kontrasts re izēm ir svar īgāks par tā 
spožumu. Ne l ie lu refraktoru devums kontrastai-
n ības ziņā bieži pārspē j l ielāku ref lektoru snie­
gumu. P i eaugot pal ie l inājumam, debess fons 
kļūst tumšāks. Lūk, kāpēc pašas vājākās z v a i g ­
znes ir labāk redzamas samērā lielā pa l ie l inā­
jumā! Izstieptiem objekt iem, p iemēram, ga l ak t i ­
kām un miglā j iem re lat īva is spožums (at t iec ībā 
pret d e b e s s fona spožumu) saglabājas n e m a i ­
n īgs. Lielākā pal iel inājumā miglāju r edzamība 
uzlabojas t ikai tādēļ , ka kļūst labāk saskatāmas 
to deta ļas . V i spā r pal iel inājums var p ieaugt 
t ikmēr, kamēr objektam apkārt paliek samērā 
neliels debess laukums. Z ināms debess laukums 
va jadz īgs , lai saglabātu kontrastu starp ob jektu 
un d e b e s ī m . Liekas, ka tas runā pret ī v e c i em 
padomiem, kas miglāju novērošanā iesaka i z ­
mantot mazu pal ie l inājumu ( izejas z ī l ī te i ir 
jābūt lielai). Tomēr neraizējieties! Paļaujieties 
uz savām a c ī m un p ieredz i ! 
J a jūs astronomiskos novēro jumus uzskatāt 
par nodarbošanos , kas sniedz estēt isku b a u ­
d ī jumu, tad V i sums ir jūsu gleznojums, bet t e ­
leskops — pa l e t e . Rūp īg i izvēlieties ob jek tu ! 
Īpaši va ļ ē jās kopas slikti izskatās lielā pal ie l inā­
jumā — jūs pat varat tās nepaz ī t . Skatoties uz 
Sietiņu tr īssimtkārt īgā pal iel inājumā, te leskopa 
redzes laukā va r redzē t A l c ion i un v ē l pāris 
zva igžņu. Diez va i šo ainu va r sa l īdzināt ar 
skatu uz visu zva igžņu kopu , kas paveras 2 0 — 
60 re ižu lielā pal ie l inājumā. Atstājiet pietiekami 
daudz br ī vas te lpas apkārt ob jektam, lai tas ir 
redzams kopsakarā ar savu apkārtn i . īsfokusa 
te leskopa pr iekšrocība ir plašais redzes lauka 
(88) 57 
diapazons , kas atbilst v isām v a j a d z ī b ā m . J a ir 
īs fokusa te leskopu jāsasniedz liels pal ie l inājums, 
to v i enmēr var izdarī t . A r gar fokusa t e l e skopu 
iespējas iegūt p lašu redzes lauku ir i e robežotas . 
Mazs pal iel inājums jā izmanto to ob jek tu a p ­
skatei , kuru izmēri ir 1° un l ielāki. Tās ir v a ļ ē ­
jās zvaigžņu kopas , lielās ga lakt ikas , di fūzie 
miglāj i un zva igžņu lauki P iena C e ļ ā . Z va i gžņu 
kopas S i les d iametrs ir 1°, Sietiņa — 2°, b e t 
H i ādes ir 5° lielas. P l ī vura miglājs labi izska­
tās gan lielā, gan mazā pal ie l inājumā, bet , lai 
Z iemeļamer ikas miglā js skaidri izce l tos d e b e s ī s , 
ir va jadz īgs v ismaz 3° liels redzes lauks . 
Rodas jautājums, kāda ir mazākā pal ie l inājuma 
robeža . Pirmkārt ap lūkos im ref raktoru un re f ­
lektoru izejas z ī l ī t es iespē jamo l ie lumu. Tumsai 
p i ln īg i pielāgojušās acs z ī l ī tes d iametrs ir 
7 mm (šāds novē r t ē jums astronomu v i d ū ir v i s ­
izplat ī tākais) . Tā sauktajiem nakts b inok ļ i em i z ­
e jas z ī l ī tes d iametrs ir tieši tik liels. T e l e sko ­
p a m būs 7 mm liela izejas z ī l ī t e , ja tā pa l i e l i ­
nājums ir 1,4 re izes uz 1 ob jek t ī va cent imet ru . 
Rodas iespaids, ka šī pal ie l inājuma v ē r t ī b a ar ī 
būtu opt imālā. Izrādās, tā v ienmēr nav. Refrak-
tora paliel inājums va r būt p ē c pat ikas mazs, 
b e t tā izejas z ī l ī t e atbilstoši liela. Šī d o m a 
va r likties ķ e c e r ī g a , t āpēc ir nepiec iešams p a ­
skaidrot. Ap lūkos im 10 cm ref raktoru ( re la t ī ­
va is fokuss 4) ar 55 mm okulāru . Izejas z ī l ī t es 
diametrs ir a p m ē r a m 14 mi l imetru. Tā kā acs 
z ī l ī tes diametrs ir t ikai 7 mm, l o ģ i s k i iebilst, 
ka puse te leskopa d iametra ir zaudē ta un t e ­
leskopa l ietder īgais diametrs ir tikai 5 cent imetr i . 
Tātad te leskops z a u d ē da ļu gaismas un izš ķ i r t ­
spējas. 
Tiesa, ka daļa t e l eskopa d iametra ir zaudēta , 
be t nekāda gaismas zaudējuma n a v , jo acs 
taču ir p i ln īg i apga ismota un attēls ir tik spožs , 
cik ar šādu mazu pal ie l inājumu ir iespē jams 
iegūt. Dienā acs z ī l ī tes diametrs ir t ikai 3,5 m i ­
l imetri. P ieņemsim, ka jūs skatāties ar b inok l i , 
kura mar ķ ē jums ir 7 X 5 0 . V a i ir jūtams kāds 
gaismas zudums? V a i attēls izskatās tumšāks 
nekā b inok l ī ar m a r ķ ē j u m u 7 X 2 5 , kura izejas 
z ī l ī t e tieši atbilst acs z ī l ī tes izmēram? B e z 
šaubām, ka ne. A r ī izšķ i r tspējas samazināšanās 
tik mazā pal ie l inājumā nemaz nav jūtama. 
J a 14 mm izejas z ī l ī te un atbi lstošais 7 re ižu 
pal iel inājums neliek neko zaudēt , v a i no tiem 
ir a r ī kāds labums? Protams. Sept iņu re ižu pa ­
l iel inājumā ar 51 mm diametra okulāru v a r iegūt 
t e l e skopa redzes lauku , kas pārsniedz 6 grādus. 
J a jūs vē lat ies ap lūkot lielu Piena C e ļ a a p g a ­
b a l u — lūdzu! Tiesa, jāatzīst, ka t e l eskopam 
sept iņkār t īgs pal iel inājums ir d iezgan mazs. 
V a i šādu spr iedumu gaita ir spēkā ar ī at­
starojošiem te leskopiem? N ē . Ref lektoros gaismas 
ce ļā atrodas šķērs l is — sekundārais spogul is . 
Tas nosaka izejas z ī l ī tes izmēra i e robežo j a ­
mus. J a dažos Ņūtona te leskopos sekundārais 
spogu l i s a izņem nepi lnus 2 0 % no ob jek t ī va 
d iamet ra , t ad Kaseg r ēna sistēmas te l eskopos 
tā l ielums va r sasniegt 4 5 % un va i rāk. P ē d ē j ā 
gad ī jumā 14 mm lielas izejas zī l ī tes centrā būs 
a p m ē r a m 6 mm liels melns plankums. Tas ir 
pā rāk daudz . Lai šis p lankums nebūtu manāms, 
re f l ek tora izejas z ī l ī tes izmēri nedr īkst pā r ­
sniegt 7—8 mil imetrus. Kļūst skaidrs, ka re f lek ­
tor i ar mazu sekundāro spogul i neliela pa l ie l i ­
nā juma iegūšanai ir p iemērotāk i . Liels sekun ­
dāra i s spogul is arī samazina acs izšķ i r tspēju, 
j o aptumšo acs t īk lenes centru — to acs da ļu , 
kurai izšķ i r tspēja ir v is labākā. Savukārt acs d e ­
fekt i ir mazāk jūtami, ja pal iel inājums ir lielāks. 
N o b e i g u m ā secinājums ir šāds: no maziem p a ­
l iel inājumiem ieteicams izvēlēt ies l ielāko. 
O b j e k t i , kas j āap lūko l i e l ā p a l i e l i n ā ­
j u m ā : M ē n e s s , p lanētas , l odve ida zva igžņu 
kopas , p lanetār ie miglāj i , mazas galakt ikas, n e ­
lielas va ļ ē jās zva igžņu kopas un dubu l t z va ig ­
znes . Te leskopa maksimālo pal ie l inājumu ie ro ­
b e ž o atmosfēra, ob jek t ī va izmēri , opt ikas kva ­
l i tāte un te leskopa montē juma stabil itāte. 
V e i k s m ī g i e m novēro jumiem, ja pal ie l inājums 
ir liels, ļoti nepieciešama mierīga atmosfēra . 
Novē ro j i e t augstu d e b e s ī s un izvēl iet ies tos 
br īžus , kad zva igžņu mirgošana ir v ismazākā. 
Liel iskus p lanē tu attēlus var iegūt ar kva l i ta t īvu 
apohromat i sku vai no f luorīta stikla izgatavotu 
o b j e k t ī v u . A r ī garfokusa refraktori un ref lektor i 
ar nel ie lu sekundāro spogul i nav pe ļ am i . 
La i šādos novē ro jumos gūtu labus rezultātus 
ar «ātraj iem» te leskop iem, va jadz īg i s a rež ģ ī t i 
un dārg i okulār i un ļoti kval i tat īvas Bā r lova 
l ē cas . Tiesa, laba, t e l e skopam pieskaņota Bā r ­
l o va lēca uz labo attēla kvalitāti un pal iel ina 
acs attālumu no okulāra , kas novē ro jumos ar 
lielu pal ie l inājumu ir visnotaļ d e r ī g i . 
58 
N o v ē r o j o t maksimālā pal ie l inājumā, ir svar īg i , 
lai t e l eskopa montējums būtu stabils un seko ­
šanas mehānisms darbotos v i enmēr īg i . Nestabi ls , 
svārst ībām pakļauts montē jums iznīc ina v isas 
pr iekšrocības, ko d o d kva l i ta t īva opt ika. Dob-
sona t ipa azimutāli montēt ie te leskop i ir s tab i ­
lāki, bet, ja paliel inājums ir liels, tos ik oa 
br īd im jāpagr iež, lai sekotu debess ob jektam. 
5o p r o b l ē m u da ļē j i atrisina p l a t l eņ ķ a okulār i , 
kas pagar ina laika spr īd i , kurā var novē ro t 
ob jektu , nepārv ie to jot t e l eskopu . 
J a pal ie l inājums ir p ā r ā k liels, objekts ir 
izplūdis un zaudē kontrastu. At tē la kvalitāti 
va i rāk ie tekmē atmosfēras v i ļņošanās un jebkurš 
opt ikas de fek ts . Ja izmantojat lielu pa l i e l inā ­
jumu, izvēl iet ies v ismazāko no tiem. 
ATTĒLA ASUMS 
Cik ass attēls iespējams? Izšķ iršanas robeža , 
kas noteikta p ē c Deiv isa formulas, balstās tikai 
uz praktiskiem novēro jumiem. Be t k āpēc v ispār 
eksistē šāda robeža? Ga i sma sastāv no e l ek t ro ­
magnēt iskaj iem v i ļņ iem. G luž i kā apļ i ūdenī , 
kad tajā iemet pāris akmeņu , gaismas v i ļņ i m i j ­
iedarbojot ies vietām past ipr ina, bet v ietām 
dzēš cits c i tu. Ga isma i nonāko t apaļajā t e l e ­
skopa cauru lē , notiek tās d i f rakc i ja , kuras r e z u l ­
tātā ap zva igznes attēlu i zve ido jas gaiši un 
tumši g r e d z e n i . Tie ir labāk saskatāmi, ja z v a i g ­
zne neat rodas īsti fokusā. 
K a d z va i gzne ir fokusā, tā izskatās kā mazs 
apl ī t is , kuru ietver viens va i va i rāk i vāj i d i f rak ­
cijas g r edzen i . Nekva l i ta t ī vā t e l eskopā va i s l ik ­
tos atmosfēras apstākļos d i f rakc i jas ainu ir grūti 
ieraudzīt . J a attēls ir per fekts , tad centrāla is 
apl ī t is , ko sauc par Eri ap l ī t i , satur 8 4 % " ° 
t e leskopa savāktās gaismas. Pirmajā d i f r akc i ­
jas r i ņ ķ ī ir apmēram 7 % gaismas, atl ikusī 
ga isma sadalās pa tālākajiem di frakci jas g r e ­
dzen iem. 
19. gads imtā angļu f iz i ķ i s Dž . V . Re le j s m i ­
nē ja nedaudz zemāku t e l e skopa izš ķ i r tspē ju 
sa l īdzinājumā ar Deiv isa r o b e ž u dubul tzva ig-
znēm. P ē c Re le ja kritērija iznāk, ka d i vas 
zva igznes ir izšķ i ramas, ja v i enas zva igznes 
Er i apl ī t is atrodas otras zva igznes pirmajā 
tumšajā di f rakci jas g redzenā . Re le ja robežu 
nosaka, izdalot 140 loka sekunžu ar te leskopa 
ob jek t ī va d iametru mil imetros. Ja te leskopa 
paliel inājums ir tik liels, ka di f rakci jas aina ir 
skaidri redzama, tālākais pal iel inājums ir «tukšs >. 
Lai saskatītu vairāk p l anē tu de ta ļu , p i e r edzē ­
juši p lanētu novērotā j i lieto pal ie l inājumu, kas 
sasniedz 8—12 re ižu uz ob jek t ī va cent imetru. 
Dubultzvaigžņu novērotā j i izmanto v ē l lielāku 
pal iel inājumu — līdz pat 20 r e i z ēm uz ob j ek ­
t īva cent imetru (tas atbilst 0,5 mm lielai izejas 
z ī l ī te i ) . A i z šīs robežas attēls kļūst sliktāks, io 
acs nav p iemērota pārāk mazām izejas z ī l ī ­
t ēm. 
At tē la asumu ierobežo atmosfēra. Ir grūti 
atrast tādus atmosfēras apstākļus, kuros pat 
liels te leskops varē tu 2—3 re izes pārspēt laba 
10 cm te l eskopa izšķ ir tspēju. At tē la asums 
nav tieši tas pats, kas izšķ i r tspēja. Sfēriskā 
aberāc i ja , nep rec ī zs fokusējums va i sekundārā 
spoguļa k lātbūtne samazina gaismas daudzu nu 
Eri ap l ī t ī un paliel ina to difrakci jas g r e d z e ­
nos. J a sekundārais spogul is a izņem 5 0 % no 
ga l venā spoguļa d iametra , Eri apl ī t is ir vairs 
tikai desmit re ižu spožāks par p i rmo d i f rak ­
cijas g r edzenu . Ja t e l eskopam sekundārā s p o ­
guļa nav, t ad pirmais difrakci jas gredzens ir 
ievērojami vā jāks. Labos atmosfēras apstākļos 
ar t e l eskopu , kuram ir sekundārais spogul is , v ē l 
var izšķirt dubu l tzva igznes uz Re le ja robežas , 
bet pietiek atmosfērai kļūt nedaudz nemier īgā ­
kai, v isa t e l eskopā redzamā aina izplūst. 
Ga ismas pāre ja no Eri apl īša uz difrakci jas 
gredzen iem samazina kontrastu, padarot p lanētu 
deta ļas mazāk asas. Tieši šī iemesla dē ļ p l a ­
nētu novērotā j i cenšas lietot Ņūtona te leskopus 
ar p ē c iespējas mazu sekundāro spogul i v a i , 
ja te leskops ir pietiekami liels, uzliek uz o b j e k ­
t ī va no centra n o b ī d ī t u d ia f ragmu. 
Ņemot v ē r ā pastāvošo te leskopu , ob jektu , 
atmosfēras apstākļu un novērotā ju dažād ību , 
būtu pārāk liela pašpa ļāv ība prec īz i noteikt 
te leskopa pal ie l inājuma robežas . Tomēr d i vus 
ieteikumus ir iespējams dot . N o mazākajiem p a ­
lielinājumiem izmantojiet v is l ie lāko, kurā v i e n ­
laikus var r edzē t v isu ob jek tu . No lielākajiem 
pal iel inājumiem izmantojiet v i smazāko, kurā v ē l 
var saskatīt va j adz īgās objekta deta ļas . 
59 
TELESKOPA FORMULAS 
objek t ī va fokusa attālums 
pal ie l inā jums= ~ļ—rz r~i UT: 
okulāra fokusa attālums 
ob jek t ī va diametrs 
~ izejas zī l ī tes d iametrs 
re lat īva is fokuss = 
ob jek t ī va fokusa attālums 
ob jek t ī va d iametrs 
okulāra d ia f ragmas d iametrs 
redzeslauks = , . , 7—, 
ob jek t ī va fokusa attālums 
( radiāni ) 
izejas zī l ī tes d iametrs : 
ob jek t ī va d iametrs 
pal iel inājums 
okulāra fokusa attālums 
Re l a t ī v a i s fokuss 
Deiv isa robeža = 
116 loka sekunžu 
ob jek t ī va diametrs (mm) 
( objekt īva d iametrs \ 2 acs z ī l ī tes d i ame t r s / 
AR TELESKOPIEM SAISTĪTIE 
«MĪTI» 
Astronomus amatierus cauri gad iem p a v a d a 
daudz i mīti j eb k ļūdaini p ieņēmumi , ja jums tā 
labāk tīk. Sei t būs minēti tie, kas attiecas 
uz te leskopa pal ie l inājumu. 
P i r m a i s m ī t s : 7 mm izejas z ī l ī t e d o d 
v ismazāko d e r ī g o pal ie l inājumu. 
Tā tas nav. Refraktora izejas z ī l ī tes izmēri 
nav ierobežot i . Lietojiet tādu izejas z ī l ī t i , kas 
ļauj ietvert redzes laukā uzreiz v isu ob jektu . 
Ref lektora mazākais paliel inājums ir sasniegts 
tad, kad sekundārā spoguļa radī ta is melna is 
plankums izejas z ī l ī tes centrā kļūst t raucējošs. 
Lai gan 7 mm liela izejas z ī l ī te d o d v i s s p o ­
žākos debess dz ī ļu ob jektu attēlus, nav teikts, 
ka šie attēl i ir v is labākie . Lielākā pal ie l inājumā, 
neraugoties uz to, ka izejas z ī l ī te ir mazāka, 
redzamas sīkākas deta ļas , p ieaug kontrasts, sa ­
skatāmas vā jākas zva igznes un samazinās acs 
de fek tu ietekme. 
O t r a i s m ī t s : Izejas z ī l ī te , kas ir lielāka 
par 7 mm, liek zaudēt da ļu te leskopa izšķ i r t ­
spē jas un savāktās gaismas. 
Re f raktoru gadī jumā tiešām daļa te leskopa 
l ie tder īgā d iametra tiek zaudēta . Taču pa l ie l i ­
nājums ir tik niecīgs, ka šim zaudēta jam d ia ­
metram ir maza noz īme — gan attēla spožums, 
gan izšķ i r tspēja ir tik liela, cik šādā pal ie l inā­
jumā iespējams. Ref lektoros lielāka izejas z ī l ī te 
d o d gaismas zudumu, tas notiek ga l venokār t 
t ā p ē c , ka pal ie l inās sekundārā spoguļa radīta is 
tumšais apl is. Taču izšķ i r tspējas zaudējuma, 
ņemot v ē r ā mazo pal ie l inājumu, nav arī re f l ek ­
toros . 
T r e š a i s m ī t s : «ātr ie» te leskopi d o d spo ­
žāku attēlu. 
Sis k ļūdainais p ieņēmums nāk no fotogrāf i jas, 
kur mazāks re lat īva is fokuss ļauj iegūt spo ­
žāku attē lu un tātad, fotografē jot izstieptus 
objektus , va jadz īgs īsāks ekspoz īc i jas laiks. V i ­
zuāla jos novē ro jumos te leskop i ar v i e n ā d u d i a ­
metru un pal ie l inājumu d o d t ikpat spožu attēlu 
neatkar īg i no instrumenta re lat īvā fokusa. 
C e t u r t a i s m ī t s : te leskopi ar lielu re la ­
t ī vo fokusu d o d labāku attēla kontrastu. 
P r inc ipā refrakfori ir nedaudz pārāk i par 
ref lektor iem attēla kontrasta ziņā. Bet, ja salī­
dz ina savā starpā d i vus labi izgatavotus un 
k o r i ģ ē t u s refraktorus ar dažādiem re lat īva j iem 
fokusiem, ir redzams, ka refraktors, kuram ir 
lielāks re lat īva is fokuss, tomēr n e d o d labāku 
attē la kontrastu. A r ī kval i tat īv i ref lektor i , kam 
ir v i enāda lieluma sekundārie spoguļ i , v ienādā 
pal ie l inājumā d o d t ādu pašu attēla kontrastu 
neatkar īg i no re lat īvā fokusa vē r t ības . 
P i e k t a i s m ī t s : lielākais de r īga i s pa l ie ­
l inājums ir 20 reižu uz v ienu ob jek t ī va cen t i ­
metru . 
K o n o z ī m ē «der īga is»? Nel ie l i t e leskop i , 
kurus maz ietekmē atmosfēra, d o d p ieņemamu 
at tē lu pat t ad , ja pal iel inājums sasniedz 40 reižu 
uz ob j ek ī v a 1 cm. Tiesa, ar tiem va i rāk deta ļu 
kā 20 reižu pal ie l inājumā uz cent imetru saskatīt 
nevar . N o otras puses, lieliem te leskop iem, ku ­
rus ie tekmē atmosfēras apstākļ i , pal ie l inājuma 
r o b e ž a parasti ir zemāka : tikai 8—12 reižu 
uz ob jek t ī va cent imetru. 10 cm refraktora pa ­
lielinājums va r būt 200 re ižu liels, be t no 
60 
d i vām l īdz tr īs re izēm lielāks paliel inājums pat 
lielos t e l e skopos tiek izmantots ļoti ret i . 
S e s t a i s m ī t s : Bār lova l ēca pasliktina a t ­
tē la kval i tāt i . 
Sājā apga l vo jumā bija da ļa patiesības t ad , 
kad Bā r lova lēcas netika spec iā l i p ie lāgotas 
modernaj iem okulār iem. Mūsd ienu Bā r lova 
lēcas pat uz labo okulāra īpaš ības , samazinot 
astigmatismu redzes lauka malās. Tā kā Bā r lova 
lēca pal iel ina te leskopa re la t ī vo fokusu, i e spē ­
jams lietot garāka fokusa okulārus, kas ļauj 
novietot aci tālāk no okulāra. 
( P ē c ārzemju preses materiāl iem sagatavoj is 
I. V i l k s ) 
400 mm PARABOLISKS 
«Zva igžņotās Debess» 1988.'89. gada ziemas 
numurā bi ja pub l i cē ta amatiera izgatavotas sl ī ­
pē jamās mašīnas konstrukcija, ar kuru tās 
autors izgatavoj is va i rākus parabol iskos s p o ­
guļus ar d iametru 265 mil imetr i . S ī raksta 
autors izgatavoj is v ē l citu, p i ln īgo tu s l ī pē j amo 
mašīnu (sk. krāsu ielikuma 4. Ipp. ) , ar kuru va r 
apstrādāt stikla diskus (to diametrs — l īdz 
600 mm). A r šo ierīci viņš kopē ar d ē l u ir 
izgatavoj is 400 mm parabo l i sko spogul i 
(F-1810 mm) Ņūtona-Kasagrēna sistēmas t e l e ­
skopam. Lai iegūtu nepiec iešamo sfērisko p a d z i ­
ļ inājumu, sākotnēj i ( rupjās s l īpēšanas la ikā) 
stikla disks tika novietots uz s l īpē jamās mašīnas 
p laknes ar atstarotājvirsmu uz augšu un a p ­
strādāts ar g r e d z e n v e i d a tē rauda s l īpētāju. S p o ­
guļa s l īpēšanas un pulēšanas prec īzākajā da rba 
da ļā tas tika novietots uz s l īpētāja ar apst rādā ­
jamo v i rsmu uz le ju. 
S p o g u ļ a v i rsmas pēt ī jumi tika izdarīt i ar p a š ­
dar inātu Fuko nazi — iekārtu, kuras d a r b ī b a 
balstās uz ē n u metod i . šajā nolūkā Fuko nazis 
tika novietots spoguļa l iekuma centrā, t. i., 
attālumā, kas v ienāds ar dubul tu fokusa attā­
lumu. Izklīstošais gaismas kūlītis, kas nāk np 
SPOGULIS 
Fuko naža, nenokļūst novērotā ja acī, bet p ē c 
atstarošanās no ži letes virsmas, kas nostiprināta 
45° l e ņ ķ ī att iecībā pret iekārtas asi, krīt uz 
kontro lē jamās spoguļa virsmas. No spoguļa 
v irsmas atstarotais, tagad jau saejošais staru 
kūlīt is, kuru da ļē j i a izsedz ži letes asā š ķautne , 
nonāk novērotā ja acī. Ja spoguļa virsma a tš ķ i ­
ras no sfēras, tad dažādām spoguļa zonām ir 
dažād i fokusa attālumi un l īdz ar to dažāda 
gaismas kūlīša nosegšana. Novērotā js redz 
spogu ļa v i rsmas re l je fu , kuru v e i d o ga išo un 
tumšo a p g a b a l u mija, t. s. ēnu a inava. Tādē jād i 
parabol iskā spogu ļa ē n u a inava atgādina M ē ­
ness krāter i , kas apgaismots no sāniem. Šīs 
metodes ju t ība ir ļoti liela, un ar tās p a l ī d z ī b u 
var ieraudzīt v i rsmas kļūdas, kas, p iemēram, va r 
izpausties kā bedres un paaugst inājumi, kaut 
arī v i rsmas nov i rzes no ideālas sfēras ir tikai 
mikrona s imtdaļu lielas. 
Pašlaik autors izgatavoj is arī te leskopu, kas 
ļauj sekot ob jek tam pie d e b e s ī m ar lielu p r e c i ­
zitāti. Šo t e l e skopu paredzēts nodot eksp luatā ­
cijā 1992. gadā . 
V , O d i n o k i j s 
% L a t v i j a s A s t r o n o m i j a s u n ģ e o d ē z i j a s b iedr ības a i c i nā j ums % 
0Lūdzam a t sauk t i es j a u n i e š u s — a s t r o n o m i j a s ama t i e rus — , kas novē ro debess sp īdek­
ļus un l īdz š im n a v sa is t ī juš ies a r m ū s u b i ed r ību . V a r b ū t v a r a m j ums pa l idzēt a r p a d o m u , 
g r ā m a t ā m v a i z v a i g ž ņ u k a r t ē m . Raks t i e t m u m s ! M ū s u a d r e s e : L V 1098 R ī g a , a. k. 202, 
L a t v i j a s A s t r o n o m i j a s un ģ e o d ē z i j a s b iedr ības j a u n a t n e s sekc i j a i . 
ierosina lasītājs 
PAR LATVISKO PASAULES UZTVERI 
VASARA 
Parādību un notikumu dzi|āko būtību no 
senlaikiem cilvēki saskatījuši divu visvarenu, 
savstarpēji pretstatītu Visuma spēku mijiedar­
bībā. Latvju mitoloģijā, kura nāk ar vecākiem 
un dzi|ākiem cilvēces atskārtumiem, šie pret­
stati bija Debesis un Zeme jeb Dievs un 
Māra. Pēdējos gadu tūkstošos radušās reli­
ģijas, kurās šie spēki izpaužas kā galējibas — 
Labais un Ļaunais, Gaisma un Tumsa, Har­
monija un Haoss, šiem -jēdzieniem tika doti 
dažādu dievibu vārdi. Mijiedarbības vietā tika 
pasludināta nežēlīga ciņa, turklāt cilvēkam 
atlika tikai pak|auties vienam vai otram no 
šiem spēkiem, kā to bija lēmis liktenis. Sls 
reliģijas atbrīvoja no atbildības un deva mo­
rālu atļauju fiziski iznīcināt jebkuru citādi 
domājošu cilvēku. 
Latvju dainas, paražas, ticējumi un citas 
garamantas pauž pavisam citus morāli ētis­
kos uzskatus: liktenim nav akli jāpakļaujas, 
bet gan jārīkojas un jāstrādā tā, lai Ļaunais 
neuzvarētu Labo, lai latvju mājā, sētā un 
laukos valdītu kārtība, tīrība un saskaņa. 
Tāds bija senlatviešu uzskats un domāšanas 
veids jeb iedaba. 
Seno tautu mitoloģiskajos priekšstatos Vi­
sums sastāvēja no trim daļām (sk. ari vāku 
1. Ipp.): augšā bija debesis, kas nešķirami 
saistījās ar jēdzienu par Dievu (latviešiem — 
arī ar Debestēvu; interesanti atzīmēt, ka 
mūsu vārdam «tēvs» līdzīgi skan igauņu 
«taevas», kas nozīmē «debesis»), debesīs at­
radās Saule, zem tās pa-Saule — Visuma 
vidējā daļa, kuru apdzīvoja cilvēki. Pašā 
apakšā a t radās Visuma trešā daļa — pa-
Zeme (senlatviešiem — veļu jeb Māras val­
st ība). Tā ir ari tautas dziesmās minētā viņ-
Saule. 
Vai, Jānīti, Dieva dēls, 
Tavu platu cepurīti! 
Visa plata pasaulīte 
Apakš tavas cepurītes. LD 32 909 
It viss, kas zem Saules, ir Pasaule. Cik 
vien tālu sniedz Saules gaisma, tik plaša ir 
Pasaule . Mēs tagad zinām, ka gaismas plū­
dumam nav gala, ka Pasaule ir bezgalīga. 
Taču šaurajā ikdienā par Pasauli saucam 
mūsu māmuļu Zemi ar viņas debesīm, ļaudīm 
un radību. Kā bezgalīgā, tā galīgā Pasaule 
galu galā ir Dievs pats un viņa laidums 
Laimas un Māras veidolā. 
' Turpinām iepazīstināt ar dievturu priekš­
statiem par pasauli (pēc. Rīgas dievturu drau­
dzes «Rāmava» izdevuma .«Latvju rakstu 
parks» un Brastiņu Ernesta «Dievturu Cerok-
šļa»). 
62 
Saule ir mūsu tuvākās Pasaules viducis 
un tamdēļ godam daudzināta kā brīnumains 
Dieva iestatījums. Taču ta nekad nav pielūgta 
un turēta tadā goda kā Dievs, Māra un 
Laima. Ir aplam domāt, ka latviešu dieves-
stība būtu bijusi Saules reliģija. 
īsāk Pasauli dainas dēve gan par baito 
Saulīti, gan vienkārši par Saulīti un Sauli: 
Ne sunīti kājām spēru, 
Ne degošu pagalīti: 
Sai Saulē gana labi. 
Viņu Sauli nezinaj'. 
Dzīvs būdams, cilvēks dzīvo abās Pasau­
lēs — māriskā un dievišķā. Māriskais augums 
un dievišķā dvēsele pieder katrs savai pa­
saulei — augums ir šopasaulīgs, dvēsele — 
viņpasaulīga. Tikai pēc nāves cilvēks galīgi 
atraisās no matērijas smaguma. Abas šīs 
Pasaules ir iemērktas viena otrā, un dzīvās 
būtnēs vispilnīgāk redzama to abu sadarbība. 
Viena zeme, viena saule, 
Nav vienāda pasaulīte: 
Citam zelts, sudrabiņš, 
Citam gaužas asariņas. LD 3902 II p. 
Sī Pasaule ir dažāda un mainīga. Viņas 
dažādība ir neizteicama un neaptverama. Taču 
tā ir pak|auta nemainīgiem dabas likumiem, 
kas visu dažādo apvieno. No šīs Pasaules 
mantām mēs neko nevaram paņemt līdzi uz 
Viņpasauli. Bet ir kas cits, ko mēs varam 
sakrāt šajā Pasaulē, proti, t as ir šis Pasaules 
pārdzīvojums. So iekšējo pārdzīvojumu caur 
mūsu jutekļiem ierosina ārējas Pasaules lie­
tas un notikumi. Mēs noteikti zinām tikai to, 
ka Viņpasaule ir, tāpat kā mēs zinām, ka ir 
šī Pasaule. Bet, kādi likumi valda Viņpasaule, 
to mēs vēl maz zinām. So Pasauli pēta mūsu 
zinātnes ar mēriem un svariem, bet Viņpa­
sauli mēs nevaram nedz svērt, nedz mērīt. 
Sis apstāklis Viņpasauli dara mūsu prātam 
nemīlīgu, jo mēs baidāmies no tā, ko nezinām. 
Mīlē mani šī saulīte, 
Viņa saule nemīlēja; 
Sī saulīte man zināma, 
Viņa saule nezināma. LD 27 370 
Taču ir dažas visai svarīgas lietas, ko mēs 
par Viņpasauli zinām: šaja Pasaulē pieredzē­
tais un piedzīvotais neaizmirstas arī Viņ­
pasaule. Ta ir Viņpasaules zināmā daļa, ko paši 
tur ienesīsim. Viņpasaules dzīvei pamati tiek 
likti šajā Pasaule. 
Māci mani, māmuliņa, 
Kaut jel vienu Dieva dziesmu, 
Ko dziedās dvēselīte, 
Dieva durvju dagajusc. LD 27 323,1 
Tas, ko cilvēks šeit mācījies, darījis, atskār­
tis un izjutis, rada pamatu Viņpasaules «cil­
vēka» jušanai, darīšanai un atskāršanai. Viss 
šajā Pasaulē pārdzivotais nogulstas dziļi zem 
apziņas sliekšņiem un snauž, gaidīdams, kamēr 
dvēsele reiz atbrīvosies no māriskā auguma. Tad 
nāks spēkā Viņpasaulīgās likumības, kad būs 
atkritušas šīs zemes saites. Tad nelabi darī­
tais, domātais un justais var ļauni atsaukties 
uz tālāko Viņpasaules «cilvēka» izveidošanos. 
Kaunam bija kaunēties, 
Māmuliņas bijāties: 
Kaunam laista šī saulīte, 
Bijāšanai māmaliņa. i_L) 3071 1 
Cilvēka iekšpasauli veido dvēsele ar prā­
tiem un jutekļiem. No ārpasaules caur jutek­
ļiem mēs saņemam kairinājumus, no kuriem 
dvēseles prāti ce| iekšējo cilvēku ar viņa 
īpašo pasauli, kas ir pilna skaņām, krāsām 
un priekiem. Iekšpasaules celšana notiek pēc 
mēriem, kurus noteic k a u n s . Tā ir īpaša 
dvēseles sajūta, kas jaunākā laikā tiek dēvēta 
par s i r d s a p z i ņ u . Viņa ir tikumiskas 
dzīvošanas mērs. Viss, kas darīts pret šo 
kaunu, ir nepareizs un var būt kaitīgs cilvēka 
iekšpasaulei — it īpaši nākamajā dzīvē. Tam­
dēļ nav vienalga, kā mēs šajā Saulē dzīvojam. 
Nedz šī, nedz Viņpasaule līdz galam nav 
izzināma. Ikviens cilvēks dzīvo, apņemts ar 
domu un jūtu tēliem, ko viņš pats radījis. 
Viņš raugās uz Pasauli caur viņa paša radīto. 
Pasaule katram cilvēkam ir iekrāsota tajā 
krāsā jeb ziedā, kadi ir viņa domu teli. Vie­
nīgi Dievs zina, kāda ir Pasaule. 
Sajā Saulē dzīvojot, mēs atskārstam viņas 
likumus. Ārējā Pasaulē vērdamies, mēs ne­
šaubīgi nojaušam vienu — ka viņa valda 
kads likums. Likums ir tas, kas pārmaiņas 
paliek nemainīgs. Likumība ir pastāvīga at-
63 
tieclba starp parādībām. Tas ir liktenis, kas 
piepīts visām lietām un virza viņu gaitu. S o 
Pasauli saturošo likumu mūsu tauta pareizi 
dēvē par Dieva likumu. Tiešām, cilvēks nav 
varējis grozīt nevienu dabas likumu, tie ir 
bijuši un būs. Kaut kāds liels Padoms ir visā 
Pasaules iekārtojumā, ko mēs ieraugām, viņā 
dzīvodami. 
Dieviņ, tavu likumiņu, 
Gaiša diena, gaiša nakts: 
Dienu gaiša Saule spīd, 
Nakti gaiša Mēnesnīca. LD 33 765 
Pasaules likumi rada izbrīnu dvēselē. Brī­
nums ir arī tas, ko nespējam izskaidrot, kas 
ir šķietami pretējs mums zināmajiem dabas 
likumiem. Seit brīnuma sajūtas rada mūsu 
neziņa. Beidzot par brīnumu mums jāatzīst 
to pārdabisko Padomu, kas var pats tieši 
iejaukties cēloņos un norisēs. Sādu brīnumu 
atzīst visas dievcstlbas un ari dievturība. 
Civilizācijas apmāti un nogurdināti [audis 
saka, ka nekāda brīnuma nav, viss ir dabiski, 
viduvējiem prātiem viss šķiet ļoti vienkārši. 
Izbrīns ir latvju dievestības cēlonis, un šo 
izbrīnu uzturēt ir katras reliģijas pienākums. 
Nākat, [audis, skatīties, 
Brīnumiem brīnīties, 
Brīnumiem brīnīties, 
Venta auda audekliņu; 
Niedres šķieti putu nītes, 
Saules meita audējiņa. LD 33 907, 1 
Pasauli rīko Dievs, Laima, un Māra. Pa­
saulē pastāv sakarīga visu lietu un parādību 
vienība. Vienkārša un sarežģīta reizē ir Pa­
saule un viņas notikumu norise. Nekur tik 
dai|i kā dainās nav apdziedāti trīs galvenumi, 
no kuriem sastāv visa Pasaule un Viņsaule: 
Dievs kā Pasaules dvēsele, Māra kā Pasaules 
augums un Laima kā Pasaules tapums. Te 
dievturīgai uztverei un dievturīgai prātniecī-
bai rodas visplašākais darbalauks. Tām jē­
dzienu valodā jās tās ta mūsu prātam tas, ko 
dzeja tēlos radījusi mūsu sirdī. Zināšana lai 
nāk talkā mūsu atskāršanai un ticēšanai un 
vēl jo apbrīnojamāku parāda Dieva izrīkoto 
Pasauli , 
Grib Dieviņš šo zemīti 
Ar ūdeni slīcināt; 
Mīļā Māra Dievu lūdza, 
Ap galviņu glāsfdama. LD 33 669 
PAR LATVISKO GADSKĀRTU 2 
:Kas ir Ūsiņi? 
P ā r kalniņu Ūsiņš jāja 
Ar akmeņa kumeliņu: 
Tas atnesa kokiem lapas. 
Zemei zaļu ābuliņu. F. 464, 1194 
Ej, Ūsiņ, labais vīrs, 
Jā j ar mani piegu|ā: 
Es guntiņas kūrējiņš, 
Tu kurnēju ganītājs. D. 30 054 
Ūsiņi ir Vasaras iesākums. 
Ar Ūsiņdienu 3 iesākas Vasara un jauns 
saimniecības gads. Tād gājēji un kalpi pār­
vietojas uz jaunām salīgtām dzīvesvietām. 
Ūsiņš jeb Ūsenis mūsu dainu teiksmās ir 
tēlots kā Saules Kalps, Saules Sulainītis, Sau­
les Stūrmanis, kad tā sēstas vakaros laivā. 
Viņš ir Saules kumeļu braucējs un Saules ve­
dējs. Tamdē[ Ūsiņu īpaši daudzina kumeļu 
audzētāji kā zirgu gādnieku. Viņam par godu 
pirmo Vasaras nakti jāj zirgus pirmo reizi 
pieguļā. Tad vārīja gaili un gatavoja pentogu 
kā Ūsiņam svinīgus ēdienus. 
2 Turpinām citēt VIII noda[as «Par Gads­
kārtu» fragmentus no Brastiņu Ernesta sen­
latviešu dievestības apcerējuma «Dievturu 
Cerokslis». 
3 Mūsdienu kalendārā Ūsiņi iekrīt 9. maijā. 
Dažās dainās Ūsiņa vārds aizstāts ar Jura 
jeb Jurģa vārdu, taču šīs_ dainas nemaina 
jau zināmo priekšstatu par Ūsiņu. Sāds krop­
ļojums dainās radies līdz ar baznīcas ieviesto 
sv. Jura dienas svinēšanu 23. aprīlī. Ūsiņ-
dienas darbība nav pārceļama uz šo datumu, 
kad Latvijas klimatā vēl par agru jāt pie­
guļā, laist govis ganos un rumulēties. (Pēc 
Grīna M. un Grīnas M. Latviešu gads, gads­
kārta un godi. — Linkolna: ALA Latviešu 
institūts, 1983.—73. lpp.) 
64 
Osiŗiš rada indusu Ašvinam un grieķu Dios-
kūriem(Dieva dēliem), kas ari ir Saules ve­
dēji. Ari latvieši dažreiz sauc Ūsiņu gan par 
Dievadēlu, gan vienkārši par Dieviņu. Katoļu 
laikos ieviesās nosaukums Jurģis , kas cēlies 
no leģendām. 
Kas ir Jāņi? 
Jāņu diena Svēta Diena 
Aiz visām dieniņām: 
Jāņu dienu Dievadēls 
Saulesmeitu sveicināja. 
(..) D. 32 919 
Jāņi ir Vasaras svētes . 
Sīs svētes svin Vasaras vidū, kad Saule 
visaugstāk uzbraukusi Debesu Kalnā: Jāņus 
svin deviņas desmit dienu nedēļas 4 pēc Liel­
dienām, un šai laikā dienas ir visgarākās, 
bet naktis visīsākās. 
J āņ i 5 ir īstas latviešu svētes, un gluži ap­
lam domā tie, kas tura viņu nosaukumu aiz­
gūtu no evaņģēliskā Johannesa. Jānis ir rada 
sengrieķu gada dievam Janusam un indusu 
Devavanam. Nosaukums «Līgo svētki» ir ne­
pareizs un izcēlies tikai pašos jaunākos 
laikos. 
Jāņu paražas vēl tagad mūsu tautā ir dzī­
vas un par tām dzied neskaitāmas līgotnes. 
Kā Jāņu ēdiens ir izdaudzināts siers, kā dzē­
riens — alus. Jāņos gaismas un dzīvības 
spēks ir vislielāks, un tāpēc to centušies 
4 Sk. piezīmes: Pundure I. Pa r latvisko 
pasaules uztveri. Pavasaris // Zvaigžņotā 
Debess. — 1992. gada pavasaris. — 61. Ipp. 
5 Tagadējā kalendārā īstā Jāņu diena ir 
23. jūnijā. Siena laiks nav piemērots lielām 
svinībām, un Jāņi svinēti vienu dienu. Nākamā 
diena pēc Jāņiem (24. jūnijs) senajā gads­
kārtā ir Pēterdiena. Pēterus novietojot tūlīt 
aiz Jāņiem, dainās atrodams arī norādījums, 
ka Pēteri latviešu senajā laika skait īšanas 
sistēmā ir bijusi darbdiena, pirmdiena, ar 
kuru iesākās siena laiks. ( Sk.: Grīns M., 
Grīna M. Latviešu gads, gadskārta un godi. — 
Linkolna: ALA Latviešu institūts, 1983. — 
109. Ipp.) 
Jāņu nakti izmantot burvji, laumas un raga­
nas.» 6 
Interesantu domu par Jāņiem, par Jāni 
un Pēteri kā personvārdiem izteicis Kārlis 
Bregžis: 7 
Līgsmās Jāņu svinības ar jautro līgošanu 
un skaisto uguņošanu dziji aizkustināja lat­
vieša dvēseli un attālināja viņu no katras 
svešas ticības. To zināja un saprata arī mācī­
tāji, tādēļ tie centās Jāni pielāgot Bībelē 
minētajam Jānim Kristītājam, lai |audis sais­
tītu pie kristiānisma mācībām. Atmodas laik­
meta rakstnieki noticēja šādai sludināšanai 
un, gribēdami atsvabināties no kristiānisma 
piederumiem, sāka meklēt citus varbūtīgus 
Dieva nosaukumus. Rakstos parādījās gan 
Līgo, gan Līgājs, Līgonis un citi. Sie latviešu 
inteliģences jaundarinājumi tautai bija sveši, 
un tos drīz vien aizmirsa ari viņi paši. No 
tiem laikiem kā bēdīgs mantojums vēl atlicis 
nosaukums «Līgo svētki» ne tautas, bet sko­
loto mutē. 
Tālākais daudzām Eiropas tautām īpatnējo 
reliģiju apkarošanas paņēmiens, ko garīdz­
nieki sirdīgi pielietoja, pastāvēja Dieva no­
saukumu degradācijā. Tā ari latviešu Jāņa 
nozīmi mēģināja devalvēt, pamudinot un pa­
vēlot to lietot kā kristāmo vārdu. Pāršķirstot 
veco baznīcas grāmatu dzimstību un kristību 
reģistrācijas lapas, no 17. līdz 20. gadu sim­
tenim Jāni un Pēteri sastopam kā visbiežāki 
lietotos cilvēku vārdus. Kurpretim vecākos 
rakstos šos vārdus gandrīz nemaz nevar at­
rast, lai gan latviešu personu vārdus bieži 
min vecos robežu aprakstos, jau sākot ar 
12. gadu simteni. Un nav arī domājams, ka 
senlatvietis no brīvas gribas būtu saucis savu 
bērnu par Jāni, kas ir Dieva vārds; to nepie­
ļauj cieņa pret Dievu, ko senlatviešiem ne­
viens nevar noliegt. Kad nu garīdzniecība 
Jāni pamazām pārvērta par vienkāršu kristāmo 
vārdu, tad bija viegli Jāņus uzlūkot par pa­
rastu vārda dienu un tā viņu nozīmi mazināt. 
(Pēc dievturu rakstiem sagatavojusi 
I. Pundure) 
6 Par nākamajiem laika metiem turpmāk. 
7 Bregžis K. Jāna laikā / / Dievturu Vēst­
nesis. — 11 990. — Nr. 3. — 6., 7 Ipp. 
5 - 88 
ZVAIGŽŅOTA DEBESS 1992. GADA 
VASARĀ 
Astronomiskā vasara iestājas 2 1 . jūnijā pīkst. 
6 h 1 4 m . Vasaras d e b e s ī s redzamas daudzas p l a ­
nētas, va i rākas meteoru plūsmas, interesantas 
p lanētu konjunkci jas, popu lāras zva igžņu kopas 
un miglāj i . 
NOVĒROJUMU KALENDĀRS 
J ū l i j s . Mēneša pirmajā pusē samērā liela ir 
va rbūt ība naktī ieraudzīt sudraba inos mākoņus. 
Pavasara zvaigznāj i Vē ršu Dzinējs un Herku less 
pārvietojas uz d e b e s s rietumu pusf, a tdodami 
vietu vasaras zvaigznāj iem. Jūl i ja vaka ros Lira 
un Gu lb i s redzams augstu virs ga lvas , nedaudz 
zemāk par tiem atrodas Ērglis ( 1 . att.). V ē l ā k 
austrumu pusē uz lec Pegazs . Jup i te rs v ē l arv ien 
redzams vakaros , be t atrodas zemu rietumu 
pusē . Saturns novē ro j ams v isu nakti zemu d i en ­
v idr ietumu pusē. Urāns saskatāms ap pusnakti 
zemu dienv idos. Marss uz lec nakts otrajā pusē 
un ir labi redzams austrumos. Dažas dienas 
mēneša sākumā redzams Merkurs . V i s u jūl i ja 
otro pusi novē ro j ama K a s i o p e ī d u me teo ru 
plūsma. 
Jū l i j s Laiks Parād ība 
2. 4 h M ē n e s s per ige jā . L eņ ķ i s ka i s 
diametrs 33 '10 " 
3. 1 5 h Z e m e afēl i jā . Sau les l eņ ķ i ska i s 
d iametrs 3 1 ' 3 1 " 
4. ~ 2 2 h 4 2 m Mēness paiet ga rām Jup i t e r am 
7° attālumā 
6. Me rku ra e longāc i j a no Sau les 
26°. Spožums +0m,6. L e ņ ķ i s ­
kais diametrs 8 " . F āze 0,42. 
Redzams dažas dienas pirms 
un p ē c šī datuma vaka ros p ē c 
Saules rieta ļoti zemu z iemeļ ­
rietumu pusē 
7. 51144m M ē n e s s pirmais ceturksnis 
J r ā n s opoz ī c i j ā . A t tā lums l īdz 
Zeme i 18,525 a.v. Spožums 
t 5 ' " , 6 
9. Neptūns opoz īc i j ā . Attā lums 
l īdz Z e m e i 29,175 a.v. S p o ­
žums + 7 n l , 9 
14. 2 2 h 0 7 m © Pi lns M ē n e s s 
17. — 1 b 5 4 n l M ē n e s s paiet garām Saturnam 
5° attālumā 
1 4 h Mēness apoge jā . Leņ ķ i ska i s 
diametrs 2 9 ' 2 6 " 
22. ~ 1 7 h 0 6 m Sau le ieiet Lauvas z īmē 
23. 1 h 1 3 m C M ē n e s s pēdē ja i s ceturksnis 
28. K a s i o p e ī d u meteoru plūsmas 
maksimums. Radiants p i e Ka-
s iopejas v 
29. 2 2 h 3 6 m © Jauns M ē n e s s 
30. 1 1 h M ē n e s s per ige jā . Leņ ķ i ska i s 
d iametrs 3 3 ' 2 4 " 
~ 2 3 " 3 6 n l V ienu dienu vecs M ē n e s s pa ­
iet garām V e n ē r a i 6° at tā lu­
mā. Orientējot ies p ē c M ē n e s s , 
var m ē ģ i n ā t sameklēt V e n ē r u 
(va i otrādi ) 
A u g u s t s . Naktis kļūst tumšākas un garā ­
kas. Zva igžņu gada kustība debes ī s kļūst l ē ­
nāka. V a k a r o s rietumu pusē v ē l arvien redzams 
V ē r š u Dzinējs. Lira, Gu lb i s un Ērglis atrodas 
d ienv idos (sk. 1. att.), bet austrumos aiz Pegaza 
kvadrāta parādās rudens vēstnesis — Andro-
medas zvaigznājs. 
Augustā debes ī s var sameklēt vese las sept i ­
ņas p lanē tas ! Merkurs redzams no rītiem ap 
20. augustu. V e n ē r a meklē jama vaka ros ļoti 
z e m u Sau les tuvumā. Marss labi r edzams no 
pusnakts l īdz rītam. Jup i te ru var m ē ģ i n ā t sa­
mek l ē t p ē c Saules rieta ļoti zemu rietumu 
pusē . Saturns redzams visu nakti — gan samērā 
z e m u d ienv idos . Urāns redzams vakaros netālu 
no Saturna. Turpat atrodas arī Neptūns , kuru 
v a r saskatīt b inok l ī va i tālskatī. V i e n ī g i Plu-
tons amatieru te l eskopos paliek nesaskatāms. 
N o augusta sākuma l īdz tā v idum redzama 
me teo ru plūsma — Pe rse īdas . Tiesa, maksi ­
muma laikā to novērošanu t raucē pi lns M ē n e s s . 
V i s u augustu nakts otrajā pusē labi saskatāma 
i l gpe r i oda ma iņzva igzne M i r a (Va lz i vs 0), 
c6 
N 
/. att. Zvaigžņotas debess izskats jūlija un augusta vakaros. 
5. 
7. 
12. 
1 3 . 
21. 
Augusts Laiks 
14''00™ 
~ 3 h 48 T " 
13"28™ 
1 3 h 0 2 m 
Parādība 
j ) M ē n e s s pirmais ceturksnis 
Saturns opoz ī c i j ā . At tā lums 
l īdz Z e m e i 8,881 a.v. Spo-
žums + 0™, 2 
Pe rse īdu meteo ru p lūsmas 
maksimums. Bagā t īga p lūsma 
M ē n e s s paiet ga rām Safurnam 
5° attālumā 
@ Pi lns M ē n e s s 
M ē n e s s apoge j ā . L eņ ķ i ska i s 
diametrs 2 9 ' 2 4 " 
<Ķ_ M ē n e s s pēdē j a i s ceturksnis 
Me rku ra e longēc i j a no S a u ­
les 18°. Spožums 0 r a ,0 . L e ņ ­
ķ i ska is d iametrs 7" . Fāze 0,42. 
Redzams dažas dienas pirms 
un p ē c 2 1 . datuma no rīt iem 
pirms Saules lēkta samērā 
zemu z iemeļaustrumu—austru­
mu pusē 
22. Spožākā i lgper ioda ma iņ ­
zva igzne M i r a sasniedz mak ­
simālo spožumu 2"',0. M i n i ­
mumā zva igznes spožums ir 
1 0 m , 1 . Spožuma maiņas p e ­
r iods 332 dienas 
23. ~ 0 h 1 2 " ' Sau le ieiet J aunavas z īmē 
~ 6 h 0 6 ' " V e n ē r a un Jupi ters 0°,3 a t ­
tālumā, šī skaistā konjunkci ja 
jāskatās 22. augusta vakarā 
27. ~ 4 b 0 6 " ' M ē n e s s paiet ga rām M e r k u r a m 
5° attālumā 
2 1 h M ē n e s s per ige jā . Leņ ķ i ska i s 
d iametrs 3 3 ' 2 6 " 
28. 5 h 4 3 ' " © Jauns M ē n e s s 
29. —- 21 h 4 3 n l Mēnes s paiet ga rām V e n ē r a i 
7° attālumā 
• 67 
S e p t e m b r i s . Vasa ras zva igznā j i v ē l n e ­
a tdod savas poz ī c i j as , tomēr rudens zva igznāj i 
kāpj debes ī s arv ien augstāk (2 . att.). P e g a z a m 
un A n d r o m e d a i pievienojas Perse js , kurš uzlec 
ziemeļaustrumos. A r ī sep tembr ī novē ro j amas 
daudzas p lanētas . V e n ē r a r edzama īsu b r īd i 
p ē c Saules rieta ļoti zemu rietumu pusē , toties 
Marss itin labi saskatāms no pusnakts l īdz 
r ī tam. Saturns novē ro j ams nakts pirmajā pu->ē 
samērā zemu dienvidr ietumos. U r ā n u un N e p -
tūnu septembr ī var atrast vaka ros zemu d i en ­
v i d u pusē. 
Septembris Laiks 
IMfjm 
2 l h 4 2 r a 
2 2 h 
5 h 1 8 m 
2 2 h 5 4 m 
- 2 1 h 4 2 m 
4. 
6. 
9. 
12. 
19. 
22. 
Parād iba 
3 M ē n e s s p i rmais ceturksnis 
M ē n e s s paiet ga r ām Nep tū-
nam 1° attālumā 
M ē n e s s apoge j ā . L eņ ķ i s ka i s 
d iametrs 2 9 ' 2 6 " 
© Pi lns M ē n e s s 
lĶ_ M ē n e s s p ē d ē j a i s ceturksnis 
Sau le ieiet S va ru z ī m ē 
25. 6 h M ē n e s s per ige jā . Leņ ķ i ska i s 
d iametrs 3 3 ' 1 2 " 
26. 1 3 h 4 1 m ® Jauns M ē n e s s 
28. ~ 1 7 h 1 2 m M ē n e s s paiet ga rām V e n ē r a i 
4 ° attālumā 
TITĀNS 
Saturna pavadon i s Titāns, kura spožums ir 
8 m , 3 , r i ņ ķ o pa o rb ī tu , kuras v e i d s ir tāds pats 
kā Saturna g r edzenam, taču tā ir atbilstoši 
l ie lāka: 6 ' , 3X1 ' , 7 . A p r i ņ ķ o š a n a s pe r i ods ir 16 
diennakkt is . Redzama is kustības v irziens — 
pre tē j i pulksteņa rādītā ja v i rz ienam. Tieši uz 
austrumiem no Saturna Titāns atrodas šādos 
laika momentos : 
1 1 . jūl i jā 
26. jūl i jā 
1 2. sep tembr ī 
28. sep tembr ī 
0 \ 8 
23 h , 4 
15 h ,3 
13 h ,3 
1 1 . augustā 
27. augustā 
19 h ,9 
17 h ,5 
DEBESS DZĪĻU OBJEKTI 
šie d ivpadsmi t debess objekt i v i s l abāk apskatāmi vasaras otrajā pusē , kad debes is kļūst tumšas. 
Nr. Nr. kata logā Objekta t ips Rektascens i ja Dekl inaci ja Spožums 
Izmērs 
( loka min) 
1. N G C 6205 lodve ida kopa M 1 3 16 h 39,9 + 36°33 ' 6 , u ,1 12 
2. N G C 6254 l odve ida kopa M 10 16 54,5 - 4 02 7 ,2 8 
3. N G C 6523 miglājs M 8 18 01,6 - 2 4 20 5 6 0 X 3 6 
4. N G C 6543 planetāra is miglājs 17 58,8 + 66 38 8 ,8 22 
5. N G C 6572 planetāra is miglā js 18 09,7 + 6 50 9 ,6 0 , 3 X 0 , 2 
6. N G C 6618 miglājs M 17 18 17,9 - 1 6 12 7 ,1 4 6 X 3 7 
7. N G C 6705 va ļ ē j ā kopa M 11 18 48,4 - 6 20 6 ,5 12 
8. N G C 6720 planetāra is mig lā js M 57 18 51,7 + 32 58 9 ,3 1,2X1,0 
9. Co l 399 1 va ļ ē j ā kopa 19 23,2 + 20 05 4 ,8 60 
10. N G C 6818 planetāra is miglā js 19 41,1 - 1 4 17 9 ,9 0 , 4 X 0 , 2 
11. N G C 6822 neregu lāra ga lakt ika 19 42,1 - 1 4 5 3 8 ,6 1 6 X 1 1 
12. N G C 6853 planetāra is miglā js M 27 19 57,4 + 22 35 7 ,6 8 X 4 
Apz īmē jums pec Ko l i nde ra ka ta loga , 
68 
2. att. Zvaigžņotās debess izskats septembra vakaros. 
PLANĒTAS 
P lanēta 
V e n ē r a 1 
Marss 
Jupi ters 
Saturns 2 
Urāns 
Neptūns 
Datums 
15.08. 
15.09. 
15.07. 
15.08. 
15.09. 
15.07. 
15.08. 
15.09. 
15.07. 
15.08. 
15.09. 
15.07. 
15.08. 
15.09. 
15.07. 
15.08. 
15.09. 
Zva igznājs 
Lauva 
J aunava 
Auns 
Vērs i s 
Dv īņ i 
Lauva 
Lauva 
J aunava 
Mežāz is 
Mežāz is 
Mežāz is 
Strēlnieks 
Strēlnieks 
Strēlnieks 
Strēlnieks 
Strēlnieks 
Strēlnieks 
R e U a s -
Dek l ināc i ja censija Spožums 
1 0 M 6 n l + 9°20 ' - 3 ™ , 7 
13 06 - 6 18 - 3 ,7 
3 19 + 17 17 + 0 ,8 
4 46 ^ 2 1 45 + 0 ,7 
6 07 + 23 25 + 0 ,4 
10 55 - 8 04 - 1 ,8 
11 17 + 5 45 - 1 ,7 
11 42 + 3 09 - 1 ,7 
21 18 — 1 6 44 + 0 ,4 
21 09 - 1 7 27 + 0 ,2 
21 02 - 1 8 02 + 0 ,4 
19 09 - 2 2 56 + 5 ,6 
19 04 - 2 3 04 + 5 ,6 
19 01 - 2 3 07 + 5 ,7 
19 15 - 2 1 34 + 7 ,9 
19 12 - 2 1 40 + 7 ,9 
19 10 - 2 1 44 + 7 ,9 
Leņķ iskais 
0 , v i d ē j i 
1 0 " 
11 
6 
7 
8 
32 
30 
30 
17 
18 
17 
3,8 
3,7 
3,7 
2,3 
2,3 
2,2 
1 V e n ē r a s fāze a t t iec īga jos datumos ir 0,96 un 0,90. 
2 Saturna gredzena izmērs aptuven i ir 4 2 " X 1 2 " . 
69 
1. N G C 6205. L o d v e i d a zva igžņu kopa M 13 
ir skaistāka debes s ziemeļu da ļā . A r n e a p b r u ­
ņotu aci tā ir t ikko saskatāma. šī lieliskā o b ­
jekta aplūkošanu ieteicams sākt ar b inok l i , be t 
turpināt ar arv ien l ielāku t e l eskopu . 40 cm 
te leskopā kopa izskatās kā fantastisks zva igžņu 
spiets. Daudzas no zva igznēm izkārtojušās ķ ē ­
d ī tēs , kas liecas no centra uz malām. 
2. N G C 6254. L o d v e i d a kopa M 1 0 ir v iegl i 
sameklē jama debes ī s , jo atrodas tieši uz r ie ­
tumiem no 5. lieluma zva igznes Cūskneša 30. 
Te leskopā, kura ob jek t ī va d iametrs ir 10 cm, 
parādās kopas grauda inā struktūra, b e t ar l ie­
lāku te leskopu (25 cm) dzidrās d e b e s ī s v iegl i 
ir izšķ i ramas zva igznes visā kopas š ķ ē r sg r i e ­
zumā. 
3. N G C 6523. S lavena is Lagūnas miglājs ir 
viens no nedaudzaj iem gāzu miglāj iem, kas p ie ­
ejams apskatei ar amatiera t e l eskopu , šis p lašais 
miglāju komplekss , kas sastāv no ga iša un 
tumša miglāja, ir v i rpu ļu pi lns. Tumšā josla, 
kas š ķ ē r so miglā ja centru , ir devus i mig lā jam 
nosaukumu. As toņu cent imetru t e l e skopā šī 
svītra dažkārt nav redzama, tās droša i saska-
tīšanai va jadz īgs 13 cm te leskops . Ne tā lu 
no miglāja austrumu malas izvietojusies retināta 
va ļē jā zvaigžņu kopa, kas sastāv no 25 z v a i g ­
znēm. 
4. N G C 6543. Izmantojot 20 cm te l e skopu , 
novērotā js r edzēs spožu, z i lganzaļu g r e d z e n u , 
kas ietver 11 . zvaigžņl ie luma centrā lo zva igzn i . 
8 cm te leskopā šis p lanetāra is miglājs ir t ikko 
saskatāms. 
5. N G C 6572. P l ane tā ro miglā ju p ē r l e . Vā 
virsmas spožums ir ap tuven i simt re ižu lielāks 
par s lavenā Liras g r edzenve ida miglā ja spo ­
žumu. Tā kā miglāja d iametrs ir tikai 6", a p ­
skatīšanai v ē l ams te leskops ar lielu d iamet ru 
un 100—150 re ižu lielu pal ie l inājumu. 
6. N G C 6618. M ig lā j s M 1 7 , c itādi saukts 
Pakavs jeb O m e g a s miglājs, atrodas z v a i g z n ē m 
piebārstītā Piena C e ļ a apgaba lā . Lai g a n šo 
lielo gāzes mākoni var v iegl i saskatīt pat b i ­
noklī, lai skaidri r edzē tu miglāja izliekto formu, 
ir va j adz īgs 15 cm te leskops . J ā izmanto mazs 
paliel inājums. 
7. N G C 6705. V a ļ ē j ā kopa M I I , kas a tgā ­
dina l idojošu p ī l i , ir v iena no interesantākajām 
zvaigžņu asoc iāc i jām debes ī s . A r iztēli apve l t ī t s 
novē ro tā j s skaidri saskatīs kopas V v e i d a 
formu. J o lielāks te leskops , jo šī b l ī v ā z v a i g ­
žņu kopa izskatās ar z va igznēm bagātāka. 
Tieši uz ziemeļiem no tās atrodas plašs tumšais 
miglājs, kuru v iegl i va r ieraudzīt 30 cm t e ­
l eskopā . 
8. N G C 6720. Te leskopā 40—100 re ižu p a ­
l iel inājumā miglājs M 57 izskatās kā dzidrs 
d ū m u gredzent iņš, t āpēc tas bieži tiek d e m o n ­
strēts kā p lanetāro miglā ju paraugs. A r šo 
mig lā ju spēj sacensties v ien īg i miglājs M 27. 
M ig l ā j s M 57 ir ļoti v ieg l i sameklējams, jo a t ro ­
das uz l īni jas starp d i v ā m spožām, v iegl i sa­
skatāmām zva igznēm — Liras 6 un y. A r t e l e ­
skopu , kura diametrs ir 30 cm, be t pa l i e l i ­
nājums — 350 re ižu, miglāja spožums sama­
zinās t iktāl, ka iespējams ieraudzīt tā smailos 
ga lus un garās gāzu plūsmas. A r 30 cm t e l e ­
skopu va r redzē t arī centrā lo zva igzni un v a i ­
rākas citas zva igznes miglājā un gar tā 
ā rma lu . 
9. Co l l i nde r 399. Šī plašā, izkl iedētā, ar 
neapb ruņo tu aci redzamā kopa, kas l īdzinās 
d r ē b j u pakaramajam, of ic iā l i netika atzīta l īdz 
pat 1931. gadam. Va i r ākas reizes gadā kopu 
no jauna «atklāj» astronomijas amatieri, īpaši 
iesācē j i , be t reti kurš pamana citu daudz ma­
zāku v a ļ ē j o kopu , kas atrodas lielās kopas 
austrumu malā. La i gan N G C 6802 integrāla is 
spožums ir tikai 11™, tā izskatās kā jauks sud ­
r abo tu b išu spiets ar 3,5 loka minūšu d i a ­
metru. A r 8 cm te l e skopu to var k ļūdaini n o ­
turēt pat par nel ielu komētu . 
10. N G C 6818. šī mazā, zaļā p lanetārā m i g ­
lāja disks ir v iegl i ieraugāms ar 10 cm t e l e ­
skopu 60 reižu pal iel inājumā. M ig lā j s ka lpo 
par i z d e v ī g u sākumpunktu Bernarda galakt ikas 
mek lē jumiem, kas atrodas aptuveni d i vas t reš­
da ļ as g rāda uz dienvidaustrumiem. 
11 . N G C 6822. šo neregu lā ro pundurga lakt iku 
ar 13 cm te leskopu atklāja E. Bārnards 1884. g a ­
dā . Šī galakt ika, kas ietilpst V ietē jā galakt iku 
kopā , ir v ien īgā pundurgalakt ika , kuru var 
c e r ē t ieraudzīt amatieris. Katrā ziņā tā n o v ē ­
rotā jam ir grūts objekts , j o galakt ikas gaisma 
ir izkl iedēta plašā laukumā. L īdz īg i M 33, N G C 
6822 bieži ir saskatāma te leskopa meklētājā, 
b e t ar p ū l ē m redzama 25 cm te leskopā . A m a ­
tieris, kuram ir p ie redze šāda t ipa ob jektu 
70 
novērošanā , « n o ķ e r s » galakt iku ar 20 cm t e l e ­
skopu , kura pal iel inājums ir 40 re ižu. 
12. N G C 6853. Han te l es miglāja izskats b ū ­
tiski mainās a tkar ībā no te leskopa diametra 
un pal ie l inājuma iespē jām. Katrs novērotā js šo 
miglā ju redz a tš ķ i r īgā izskatā. Daži r edz d ivus 
ovālus, kas saskaras, citi redz taisnstūrim tuvu 
(ormu. Tā kā Hante les miglājs ir saskatāms 
bez g rū t ībām, daudz i amatieri ne iedomājas lietot 
netiešo (sāņus) redz i , lai ievēro jami uzlabotu 
miglāja r edzam ību . 
MĒNESS IEIEŠANA ZODIAKA ZlMĒS 
23 0 7 h T JCl. 31 l l h nu Sepi. 03 0 1 h 5 = 
25 17 h b Aug. 02 l l h 10 14 h X 
27 2 2 h X 04 1 4 h m 13 0 2 h T 
30 0 1 h £ p 06 2 ! h 15 1 3 h b 
02 0 1 h <a 09 0 7 h <5 17 22" X 
04 0 2 h 11 I9 h 20 0 4 h G 
06 0 3 h 14 0 8 h 
08 0 8 h IH 16 2 0 h T Tabulā dots mēnesis, datums un 
10 15" 19 0 7 h b moments, kad Mēness vasarā ieiet 
13 0 1 h <5 21 16 h X atbilstoSajS Zodiaka zīmē. Zodiaka 
15 1 3 h 23 o zīmes: 
18 0 2 h 25 2 ļ h f Auns: o" Vērsis: 
20 1 4 h T 27 2 2 h X Dviņi; O Vēzis; 
23 0 1 h « 29 «0. tauva; ITl7 Jaunava; 
25 0 8 h X 31 2 3 h nu •=£=if Svari; FIL Skorpions; 
27 l l h G Scpt. 03 04" tC Strēlnieks; <5 Mežāzis; 
29 12 h <n 05 1 3 h č ; - ~ Ūdensvīrs- X Zivis. 
I. V i l k s 
I zdevn i e c ība « Z i n ā t n e » a t v a i n o j a s l a s ī t ā j i em par to , ka « Z v a i g ž ņ o t ā s Debess» p a v a s a r a 
l a id i ens R ī g a s P a r a u g t i p o g r ā f i j a s pā r s logo t ības dēļ nāca k l a j ā ar l ie lu nokav ēšanos . 
I zdevn iec ība 
C O N T E N T S 
DEVELOPMENTS 1N SCIENCE. B. R o 1 o v s. Is the emptiness really empty? NEWS. 
U. D z e r v i t i s . Accurate determination of distance to the Large Magellanic Cloud 
using supernova. A. B a l k l a v s . Globular clusters and blue stragglers . A. A l k s n i s . 
Carbon stars in the Gala.xy bulge and polar reģions. A. B a l k l a v s . Is the brightest s tar 
of the Galaxy found? U. D z e r v ī t i s . A tunnel ļin the interstellar medium around the 
Sun. A. B a l k l a v s . New inferences cm the formation of planēts. SPACE RESEARCH 
AND EXPLORATION. E. M ū k i n s . Space vehicle — on retreat? # More openly on 
history of astronautics, VIII. # Chronicle of the orbital station «Mir». EVERYDAY 
ASTRONOMY. L e o n i d s R o z e . Sky bodies used for the orientation of satellite 
antenna. THE SCIENTIST AND HIS WORK. | E. Riekstiņš [, I. H e n i ņ a . Linards 
Reiziņš. IN FAR-AWAY PLACES. J. N ā g e 1 i s. Total Solar eclipse of 11 July 1991. 
AT SCHOOL. E. M ū k i n s . Astronautics for college students. I. AMATEUR'S PAGE. 
I. V i l k s . Finding your way in the sky. I. V i l k s . Choice of telescope's magnification. 
V. O d i n o k i j . The 400 mm parabolic mirror. READERS' SUGGESTIONS. On the 
Latvian world perception. Summer (compiled by I. Pundure according to \vorks on 
ancient Latvian religion). 0 I. V i l k s . The s tar ry sky in the summer of 1992. 
C O r j , E P ) K A H H E 
n O C T y n b HAVKH. E . P o j i ob . JlBJineTCH jih n y C T O T a JtefiCTBHTe.-IBNO NYCTOFT? H O B O C T I I . 
y . J i e p i H H C . CBEPXHOBAA noMoraeT yToiHHTb paccroaHiie no Bo.IBUIORO Mare.i.IAHOBA 0 6 . i a K a . 
A. B A J I K J I A B C . IIIAPOBBIE CKonjieHHH h ro ; iy6b ie 6er.ieu .BI. A. A j i k c h h c . YRJIEPOAHBIE 3Bē3,nbi 
b 6 a . i a > K e II NOJNOCAX TA.TaKTHKH. A. E a j i K J i a s c . H a i i / i e H a jīh c a M a f l n p K a a 3Be3/ta TA.iaKTHKH? 
y . ^ s e p B H T H c . TYHHEJIB B MeiK3Bē3AHOfl CPEAE B O K p y r Co.iHua. A. B a ji k ji a b c. HOBBIE c o o ō -
paiKeHHH o ( p o p M H p o B a H H H N.IAHET. H C C J l E f l O B A H H E H O C B O E H I I E K O C M O C A . 3 . My k h h c. 
KocMHMeCKHH T p a H c n o p T — 3aaHHM XOflOM? # Bo.iee OTKpbITO 0 6 HCTOpHH KOCMOH3BTHKH, V I I I (no 
M a T e p i i a . i a M 3APY6E>KHOH N E I A M ) . # XPOHHKA opoHTa.ibHOH CTaHUHH « M u p » . Ey,Tt,HH A C T P O H O -
M H H . J L E O H I I A C P o 3 e . HEFIECHBIE CBeTH/IA AJIA OPHEHTIIPOBKH cnyTHHKOBoft AHTEHHM. y M E H b I H 
H E T O TPYFL.| 3 . PNEKCTI[HBUT| . H. X E h h h N. JlHHapac PEFUHHBUI. B flA^BHHX C T P A H C T B H 5 I X . 
H. H A R E J I H C . FIOJIHOE co . iHeMHoe 3ATMEHHE 11 hiojih 1991 ROAA. B LUKOJIE. 3 . M y k h h c. 
mKo . ibHHKaM 0 KOCMOHaBTHKe, I. C T P A H H U A J H O E H T E J I S I . I I . B i . H C . riyTeyKa3aTe.iH Ha He6e. 
H . B H ji k C. BBIŌOP y B e . i H l i e H H H Te.IECKONA. B . O A H H O K K I 4 0 0 MM napaoo.INIECKOE 3epKa.io. 
I1PE/ t .T ATAET H I l T A T E J l b . O . l a r u m c K O M M i i p o o m v m e H H H . J l e T o ( n o TpyaaM H c c . i e A o H a T c . i e f i apeB-
iiefi JIATBIUĪCKOFI PE.THTHH COCRABH.ia I I . nyH jype ) . • H . B j . i k c . 3SĒ3AHOE He6o . leTOM 1992 ROAA. 
T H E S T A R R E D SKY IN T H E S U M M E R O F 1992 
C o m p i l e d by Irēna Pundure 
• Z i n ā t n e » P u b l i s h i n g H o u s e . R i g a 1992. I n L a t v i a n 
Z V A I G Ž Ņ O T Ā D E B E S S , 1992. GADA V A S A R A 
S a s t ā d ī t ā j a Irēnu Pundure 
R e d a k t o r e 0. Lediņa. M ā k s l i n i e c i s k ā r e d a k t o r e / . Jēgere. T e h n i s k ā r e d a k t o r e / . Dorofejeva. 
K o r e k t o r e s £ . Užane, B. Vārpa. 
N o d o t s s a l i k š a n a i 05.02.92. P a r a k s t ī t s i e s p i e š a n a i 20.07.92. F o r m ā t s 70x90 /16 . T i p o g r . p a p ī r s N r . 1. 
L i t e r a t ū r a s g a r n i t ū r a . A u g s t s p i e d u m s . 4,75 f iz . i e s p i e d i . , 5,56 u z s k . i e sp i ed i . , 6,68 i z d e v n . 1. M e t i e n s 4000 e k s . 
P a s u t . Nr . 88-4. M a k s a 2 r.. a b o n e n t i e m — 1 r. 50 k. I z d e v n i e c ī b a « Z i n ā t n e » . LV 1530 R ī g ā , T u r g e n e v a 
iela 19. R e ģ i s t r ā c i j a s ap l i ec ība Nr. 20250. I e s p i e s t s t i p o g r ā f i j ā « R o t a » , LVI 1011 R ī g ā , BLAUMAŅA 
i e lā 38/40. 
SAULES UN PLANĒTU KUSTĪBA ZODIAKA ZĪMĒS 
L U b i b l i o t ē k a 
220062606 
O — Saule — sākuma punkts 22.06 0 h , beigu punkts 22.09 ( ) h (šie 
moment i a t t iecas arī uz p lanē tām; s imbolu novietojums atbilst vasaras 
s ā k u m a m ) . 
0 / — M e r k u r s , 9 — V e n ē r a , (ļ—Marss, 2 + — J u p i t e r s , 
T l — Saturns , 6 — U r ā n s . 4-1 — Nep tūns , R. — Plutons. 
1—20. jūlijs 4 \ 2 — 1 3 . augusts 6 h . 
Programmējis un kartes izveidojis Juris Kauliņš 
1 r. 50 k. 
abonen t i em 
2 r. 
m a z u m t i r d z n . 
0 Pāris grādu uz dienvidrietumiem no trešā lieluma zva igznes 
Cefeja t) atrodas neparasts astronomisko objektu pāris — vaļējā 
zva igžņu kopa NGC 6939 un spirāliskā galaktika NGC 6946. 
Šis ir viens no retajiem gadījumiem, kad nelielā debess apga­
balā blakus var redzēt kopu un galaktiku, kuru spožums un 
leņķiskais diametrs ir gandrīz vienādi. Kopas ir koncentrētas 
Piena Ceļa joslā, bet galaktikas no š īs joslas «izvairās» starp­
zva igžņu putekļu absorbcijas dēļ. 
I 
% Kopa NGC 6939 ir Cefeja zvaigznājā 12 ,5 uz ziemeļiem 
no Galaktikas ekvatora, tās redzamais diametrs ir ap 13', spo­
ž u m s — II . zvaigžņl ie lums, attālums — ap 5000 g a i s m a s gadu, 
tajā ietilpst vairāki desmiti zva igžņu. Galaktika NGC 6946 re­
dzama dienvidaustrumu virzienā un 37' attālumā no kopas 
NGC 6939 pie Gulbja un Cefeja zvaigznāja robežas. Tās dia­
metrs ir 13', spožums — 10. zva igžņl ie lums. (Attēls no Riekstu-
kalna Smita teleskopa astronomisko uzņēmumu arhīva.)