LATVIJAS UNIVERSITĀTE 
Ineta Kristovska ^ 
TĀLMĀCĪBAS STUDIJU ATBALSTA SISTĒMAS 
PĀRVALDĪBA PIEAUGUŠO KOMPETENČU 
PILNVEIDOŠANĀS PROCESĀ 
Promocijas darbs 
Disertācija izstrādāta ekonomikas doktora ( Dr.oec.) grāda iegūšanai 
vadībzinātnes nozarē 
APAKŠNOZARE: IZGLĪTĪBAS VADĪBA 
Latvijas 
Universitātes 
6 f B L t 0 7 E K A 
Zinātniska vadītajā 
Dr. paed., profesore Ilze Ivanova 
Rīga 
2005 
SATURS 
Ievads 6 
I. Teorētiski pētnieciskā daļa I 6 
1. Tālmācībā pieaugušo izglītības un mūžizglītības kontekstā 16 
2. Pārvaldība, tās loma tālmācībā 21 
3. Kompetenču pilnveide - tālmācības pārvaldības mērķis 25 
3.1. Pašizziņas kompetences 36 
3.2. Sociālās kompetences 39 
3.3. Komunikācijas kompetences 40 
3.4. Profesionālās kompetences 43 
3.5. Pārvaldības kompetences 44 
4. Tālmācības studiju atbalsta sistēma un tās pārvaldības modelis 47 
4 . 1 . Studiju atbalsta veidi kā tālmācības studiju atbalsta sistēmas pamatelementi. .49 
4.1.1. Akadēmiskais atbalsts 49 
4.1.2. Organizatoriskais (neakadēmiskais) studiju atbalsts 53 
4.2. Tālmācības studiju atbalsta sistēmas modeļi 56 
4.3. Tālmācības studiju atbalsta sistēmas pārvaldības modelis 58 
5. Tālmācības studiju atbalsta sistēmas resursi un to efektīva pārvaldība 60 
5.1. Metodiskie un cilvēkresursi 60 
5.1.1. Tikšanās klātienē 60 
5.1.2. Rakstveida studiju materiāli 67 
5.1.2.1. Tālmācības studiju materiāla struktūra 6S 
5.1.2.2. Materiālu noformējums 71 
5.1.2.3. Studijvedis 72 
5.1.3. Personāls kā galvenais metodisko resursu nodrošinātājs tālmācībā 73 
5.2. Informatīvie un tehnoloģiskie resursi 81 
5.2.1. Individuālās un vispārējās vēstules 81 
5.2.2. Problēmu lappuses 83 
5.2.3. Informatīvās lappuses 84 
5.2.4. Pasts, kā informatīvo resursu nodrošināšanas līdzeklis 85 
5.2.5. Informācijas tehnoloģiju pārvaldība pieaugušo kompetenču 
pilnveidošanā 86 
5.2.5.1. Fakss kā studiju atbalsta līdzeklis 87 
5.2.5.2. Tālruņa izmantošana pieaugušo atbalstam tālmācībā 87 
5.2.5.3. Audiovizuālie līdzekļi 92 
5.2.5.4. Datoru izmantošanas iespējas 94 
5.2.5.4.1. Elektroniskais pasts 95 
5.2.5.4.2. Elektroniskie studiju līdzekļi 96 
5.2.5.4.3. Internet tīkla resursi 104 
5.2.5.4.4. Datorprogrammas, kompaktdiski un disketes 105 
5.3. Materiālie un finansiālie resursi 1 05 
5.4. Vadītāja loma tālmācības studiju atbalsta sistēmas resursu pārvaldībā 112 
II Praktiski pētnieciskā daļa 11N 
6. Pētījuma organizācija un metodoloģija 120 
7. Tālmācības studiju atbalsta sistēmas realitātes modelis un tā pārvaldība 
pieaugušo kompetenču pilnveide (biznesa vadības koledžas atsevišķo gadījumu 
studijas) 1 22 
7.1. Modeļa praktiska realizācija 125 
7.2. Modeļa resursu un to pārvaldības izvērtējums pieaugušo kompetenču 
pilnveidošanās kontekstā 142 
Nobeigums 171 
Izmantotie informācijas avoti un literatūra 1 7 4 
I. Rakstveida avoti 174 
II. Elektroniskie avoti 174 
III. Literatūra 1 75 
IV. Internet resursi 1 82 
V. Web lappuses 1 84 
1 .pielikums. Darba meklētāju īpatsvars Lat\ ijā I 85 
2.pielikums. Bezdarba līmenis Latvijā 
3.pielikums. Telpu izkārtojums klātienes nodarbību vajadzībām 
4.pielikums. Studijvedis (paraugs) 
5.pielikums. Tālmācības programmu un kursu piedāvājums Latvijas tālmācības 
institūcijās 
6.pielikums. Tālmācības studiju atbalsta sistēmas resursu pielietojums pieaugušo 
izglītībā Latvijā 
7.pielikums. Biznesa vadības koledžas stratēģija 2003.-2008.gadam 
8.pielikums. Biznesa vadības koledžas koncepcija 
9.pielikums. BVK tālmācības studiju materiālu piltotestēšanas kritēriji 
10.pielikums. Anketa, studiju vide Biznesa vadības koledžā 
11.pielikums. Aptaujas rezultāti 
12.pielikums. Akadēmiskā personāla darba kvalitātes analīze 
4 
13.pielikums. Kvalifikācijas skolas nolikums 
14.pielikums. Aptaujas anketa 
15.pielikums. Klātienes nodarbību un pārbaudījumu organizēšanas kārtība 
16.pielikums. Sekmes 1 studiju semestrī. Iestāžu darba organizācija un vadība 
Komercdarbība 
17.pielikums. Pieaugušo sekmju SPSS analīze 
18.pielikums. Pārbaudījuma rezultātu analīze 
19.pielikums. Informatīvais materiāls I 
20.pielikums. Informatīvais materiāls II 
21.pielikums. Informatīvais materiāls III 
22.pielikums. Reklāmas materiāls I 
23.pielikums, reklāmas materiāls II 
24.pielikums. Reklāmas materiāls III 
25.pielikums. BVK informatīvais biļetens 
26.pielikums. BVK forums 
27.pielikums. Diskusiju foruma analīze 
28.pielikums. BVK izmantotie reklāmas materiāli 
29.pielikums. Panākumu anketa 
30.pielikums. Aptaujas anketa 
31 .pielikums. Anketas rezultāti 
32.pielikums. Anketas rezultāti 
33.pielikums. Studējošo atsauksmes BVK diskusiju forumā 
34.pielikums. Darba devēju atsauksmes 
35.pielikums. Informācija tālmācības ekspertam 
36.pielikums. Eksperta anketa 
37.pielikums. BVK Akreditācijas komisijas ekspertu ziņojums 
38.pielikums. BVK skreditācijas dokumenti 
39.pielikums. Pašnovērtējuma ziņojums 
40.pielikums. Atļauja izmantot BVK kā pētījuma bāzi 
41.pielikums. 5.semestra studējošo aptujas anketa 
42.pielikums. BVK personāla aptaujas anketa 
43.pielikums. Biroja vadītāja kompetences/Uzņēmēja kompetences 
44.pielikums. Aptaujas rezultāti 
IEVADS 
..Sazvejojiet cilvēkiem zivis, un viņi vienu dienu būs paēduši. Iemāciet cilvēkiem zvejot, un 
viņi spēs sevi pabarot. Palīdziet cilvēkiem mācīties, kā iemācīties zvejot zivis, un viņi pratīs 
pabarot gan sevi. gan citus". 
[Ķīniešu sakāmvārds j 
Pasaule iegājusi trešajā gadu tūkstotī. Sabiedrību interesē jautājumi par tās nākotni, par tās 
veidošanas iespējām. Viennozīmīgas atbildes nav, zināms tikai tas, ka nākotnē būs vajadzīga 
sabiedrība, kas mācās. Izglītība ceļ cilvēku pašapziņu, veicina karjeras attīstības iespējas, 
kalpo par personības izaugsmes līdzekli. Nākotnes sabiedrībā ".. būs nepieciešams indivīds kā 
pētnieks un skolnieks; meistarība un zināšanas kā pamatstratēģijas" [50, 9]. Pašreiz ikvienam 
indivīdam ir nepieciešams iesaistīties visdažādākajos pārmaiņu procesos, kas pirmām kārtām 
saistīti ar savu vajadzību apzināšanos un to realizācijas veidu noskaidrošanu. Kā norāda M. 
Fulans. " .. pastāv grieķu vārds metanola 'būtisks prāta pavērsiens'. Tieši tas mums 
nepieciešams, tai iegūtu jaunu skatījumu un izglītības pārmaiņu jēdzienu" [50, 14]. 
Pārmaiņas izglītības procesos skar visas iedzīvotāju grupas, bet īpaši - pieaugušos, kas 
nosacīti ir sabiedrības konservatīvākā daļa, kurai šīs pārmaiņas pieņemt, sekot tām līdzi ir 
visgrūtāk. 
Novitātes izglītībā ir sabiedrības attīstības faktoru noteiktas: tās atkarīgas gan no iepriekšējā 
attīstības posma sekām, gan pašreizējā posma dominantēm. Runājot par pagātnes ietekmi, 
nepieciešams uzsvērt, ka ilgu laiku izglītības sistēmā lielākoties ir dominējusi zināšanu un to 
ieguves procesa standartizācija, kuras sekas izjūtamas vēl joprojām: 
• cilvēki patstāvīgi nav spējīgi pārvarēt ekonomisko pārmaiņu radītās grūtības: 
• izglītība nav spējusi sekot līdzi straujajām izmaiņām ekonomikā un zinātnē: 
• radies ilgtermiņa bezdarbs, kuru bieži vien ir veicinājis noteiktas profesionālās 
kvalifikācijas trūkums: 
• bezdarbs un citi cēloņi (invaliditāte, nabadzība, "neperspektīvs vecums" u.tml.) 
radījuši sociālu norobežojumu utt. 
Uzsverot novitātes, kas raksturīgas 21. gadsimtam, nepieciešams akcentēt to. ka visā pasaulē 
arvien straujāk izplatās informācijas tehnoloģijas, tās maina darba būtību un ražošanas 
organizāciju. Darba satura veidošanā pieaug intelektuālo uzdevumu loma. masu mediju 
izglītojošā loma. aizvien aktuālāki ir izglītības internacionalizācijas procesi, paaugstinās 
personīgās autonomijas loma. 
6 
Pieaugušajam ir grūti piemēroties jaunā laikmeta prasībām. Lai atvieglotu sabiedrības (bet it 
sevišķi - pieaugušo - I.K.) adaptāciju jaunajos apstākļos, tiek meklēti daudzveidīgi problēmu 
risināšanas ceļi. Visplašāk tie raksturoti Eiropas Komisijas Baltajā grāmatā, nosakot, ka 
nepieciešams: 
1. Koncentrēt uzmanību uz vispusīgu zināšanu apguvi. 
2. Veidot izpratni par lietu būtību. 
3. Attīstīt spēju spriest un pieņemt lēmumus. 
4. Izprast mijsakarus starp pagātni un tagadni. 
5. Attīstīt ikviena cilvēka nodarbinātības un ekonomiskās dzīves potenciālu, pievēršot 
uzmanību: 
• zināšanu, prasmju un sociālo iemaņu pilnveidei, 
• svešvalodu zināšanām. 
• prasmēm kontaktēties, 
• spējām strādāt komandā u.c. [4, 34]. 
No iepriekšminētā varam secināt, ka viens no aktuālākajiem mūsdienu sabiedrības 
jautājumiem ir pieaugušo kompetenču (kompetence - nepieciešamās zināšanas, profesionālā 
pieredze, izpratne kādā noteiktā jomā, jautājumā un prasme zināšanas un pieredzi izmantot 
konkrētā darbībā 124 .83]) pilnveide. Lai attīstītu pieaugušo kompetences, nodrošinātu to 
pilnveidošanos atbilstoši katra individuālo vajadzību apmierināšanai mūža garumā (Lifeuide 
and Lifelong - crngl.), nepieciešams mainīt izglītības saturu, formas, metodes, līdzekļus, to 
pārvaldības koncepcijas un principus. Šim nolūkam var noderēt tūlmācīha. kas nodrošina 
pieaugušajiem aktuālo kompetenču pilnveidi, kombinējot studijas ar darbu un cita veida 
praktiskām aktivitātēm, izmantojot individuālajām vajadzībām atbilstošu studiju atbalsta 
sistēmu. 
Pasaulē tā ir izplatīta kompetenču apguves forma, kas Latvijā aktualizējusies 20.gs. 90.gados. 
[62, 34-39]. Praksē tiek lietoti termini Correspondence study, Home siudv, External studies. 
Independent studv. Teaching ai a distance, Off-campus study, Open learning, Open and 
distance learning. Distance education, arī E-learning 'e-studifas'. Virtual universitv 'virtuālā 
universitāte', Biended learning 'kombinētās studijas' (angliski runājošās valstīs, piem.. 
Lielbritānijā, ASV, Austrālijā u . c ) , Fernstitdium. Fernunterricht (Vācijā). Educacion a 
distancia (Spānijā). Teleducacad (Portugālē), Telē-enseignement (Francijā). 
Tradicionāli par tālmācību tiek uzlūkota izglītības ieguves forma, kuras pamatā ir patstāvīgas 
studijas bez tieša un nepārtraukta kontakta ar mācību spēku. Saskaņā ar l.R Izglītības likumu 
tālmācībā definēta kā neklātienes izglītības paveids 1141. 
Tālmācībā ir sevišķi noderīga tiem cilvēkiem, kuri ir noslogoti darbā, tomēr sevis 
pilnveidošanai, jaunu kompetenču ieguvei izmanto katru iespēju, resp., šī studiju forma vērsta 
uz pieaugušajiem, kuri ir pietiekami motivēti un ir spējīgi organizēt sevi aktīvām studijām. Ne 
mazāk svarīga šī studiju forma ir to cilvēku izglītības ieguvē, kuri dažādu iemeslu dēļ 
(invaliditāte, atrašanās ieslodzījumā, dekrēta atvaļinājums, citi ģimenes vai sociālie apstākļi) 
nav varējuši vai nevar iegūt zinības tradicionālajā veidā. Tādēļ, runājot par tālmācības 
priekšrocībām, sevišķi svarīgi uzsvērt atvērtību un elastību idejās, mācību metodēs, 
paņēmienos [119, 14-20]. 
Kā norāda teorētiķi K.Eims (Ames) [20], L.Raits (Wright), T.Stimmels (Stimmel) |137J. 
V.Hjūits (Huitt) [156], tālmācībā pieaugušais iegūst labus rezultātus tikai tad, ja viņam ir 
pozitīva studiju motivācija, kuru nosaka dažādas vajadzības: 
• bioloģiskās (diskomforta mazināšana, balansa veidošana); 
• sociālās (pozitīvu modeļu imitācija, vēlme iekļauties sabiedrībā utt.); 
• kognitīvās (izpratne, problēmu risināšana, lēmumu pieņemšana, riska kontrole u . c ) ; 
• afektīvās (disonanses samazināšana, pašsajūtas uzlabošana. aizsargātība, 
pašvērtējums. optimisms, entuziasms u . c ) ; 
• konatīvās (personīgi izvirzītā mērķa sasniegšana, paškontrole, citu ietekmes 
samazināšana utt.). 
Tas nozīmē, ka pieaugušais var būt ieinteresēts atsevišķa kursa apguvē; viņam var likties 
pievilcīgas moderno tehnoloģiju izmantošanas iespējas: datori. Internet tīkls, telefondiskusijas 
u.tml. Gados vecākiem cilvēkiem tālmācības izvēli nereti nosaka nepieciešamība kontaktēties 
ar sabiedrību, vēlme apzināties savas dzīves nozīmīgumu, dažreiz arī mērķtiecīgi aizpildīt 
brīvo laiku. No iepriekšminētā izriet, ka galvenais motivācijas virzītājspēks ir vajadzības, ko 
nosaka indivīds un sabiedrība kopumā. Tas nozīmē, ka tālmācības kā studiju veida izvēli var 
ietekmēt šādi faktori: 
1. Bieži vien valstī ir nepieciešams attīstīt noteiktu reģionu, tas nav izdarāms bez 
izglītotiem, teorētiski un praktiski sagatavotiem speciālistiem. Valsts, bet it īpaši 
darba devēji ir materiāli ieinteresēti, lai darbinieku profesionālās kvalifikācijas 
paaugstināšana noritētu uz vietas, resp., strādājošie jaunas kompetences iegūtu, 
nepārtraucot darba procesu. 
2. Iespēja iegūt vai papildināt izglītību, nesaraujot saites ar ģimeni un nepārtraucot darbu, 
ir ļoti būtiska ari pašam indivīdam. Turklāt izpaliek maksa par transportu līdz mācību 
iestādei un citi izdevumi. 
S 
3. Lai gan sākuma periodā tālmācības kursu organizēšana ir samērā dārga, tomēr vēlāk, 
kad studiju materiāli un personāls ir sagatavoti, šis process kļūst izdevīgs gan valstij, 
gan pieaugušajam, jo maksa par tālmācības kursiem ir zemāka nekā par pilna laika 
studijām. 
Izvēloties tālmācību, pieaugušajam vajadzētu būt psiholoģiski gatavam rūpīgai kursa vai 
programmas apguvei, viņam būtu nepieciešams apzināties savas iepriekšējās zināšanas, 
spējas, intereses, vēlmes un vajadzības, resp., pieaugušajam būtu jābūt gatavam patstāvīgam 
mācīšanās procesam (Tālmācībā iesaistīto pieaugušo droši varam nosaukt par autonomu 
studējošo (Autonomous learmr - angl), kuru raksturo aktīva līdzdalība studiju procesā, 
uzskati, ka mācības ir pašiniciēta interaktivitāte, sadarbība ar apkārtējo pasauli. Autonoms 
studējošais izprot savu mācīšanās stilu, viņam raksturīga aktīva pieeja mācību uzdevumiem, 
viņš spēj uzņemties risku savu mācību mērķu sasniegšanā, prot pamatot spriedumus un 
atzinumus [181]). 
Reālā situācija ir atšķirīga: pieaugušie lielākoties nav gatavi patstāvīgam kompetenču 
veidošanas un attīstīšanas procesam, tādēļ īpaša uzmanība pievēršama tālmācības studiju 
atbalsta sistēmas pārvaldībai, kuras galvenais mērķis ir sekmēt indivīdam aktuālo kompetenču 
pilnveides procesu. 
Ar nolūku gūt dziļāku izpratni par pieaugušajiem aktuālo kompetenču pilnvedi. veidojot un 
pārvaldot viņu vajadzībām piemērotu un iespējām atbilstošu tālmācības studiju atbalsta 
sistēmu, ir formulēts zinātniskā pētījuma temats 
„TāImācības studiju atbalsta sistēmas pārvaldība pieaugušo kompetenču pilnveidošanās 
procesā" 
Pētījuma objekts: Pieaugušo kompetenču veidošanās process 
Pētījuma priekšmets: Tālmācības studiju atbalsta sistēmas pārvaldības iespējas 
pieaugušo kompetenču veidošanās prosesā 
Pētījuma mērķis: Noteikt tālmācības studiju atbalsta sistēmas pārvaldības 
iespējas pieaugušo kompetenču veidošanās procesā 
Uzdevumi: 
1. Analizēt vadībzinātnes. pedagoģisko un psiholoģisko literatūru par pieaugušo 
kompetenču būtību un struktūru, tālmācības iespējām to pilnveidošanas procesos, 
galvenajiem pārvaldības principiem un darbībām mērķtiecīgas tālmācības studiju 
atbalsta sistēmas nodrošināšanai pieaugušo kompetenču pilnveides nolūkos. 
0 
2. Detalizēti izpētīt un raksturot tālmācības studiju atbalsta sistēmu un tās iespējamos 
modeļus. 
3. Izpētīt un analizēt studiju atbalsta sistēmas pārvaldību, izveidojot pārvaldības modeli. 
4. Izstrādāto studiju atbalsta sistēmas modeli pārbaudīt praksē, noskaidrojot tā resursu 
pārvaldības iespējas pieaugušo kompetenču pilnveidošanā 
Hipotēze: Pieaugušo kompetenču pilnveidošanās norit sekmīgi, j a 
• ir izveidota tālmācības studiju atbalsta sistēma un nodrošināta tās mērķtiecīga 
pārvaldība; 
• tiek izmantotas tālmācības studiju atbalsta sistēmas modeļu daudzveidības 
priekšrocības un to resursi pārvaldīti atbilstoši pieaugušo vajadzībām un organizācijas 
iespējām; 
• pieaugušie praktiski iesaistās tālmācības studiju atbalsta sistēmas resursu apguvē, 
izprot un novērtē to pārvaldības nozīmi. 
Metodoloģiskais pamats: 
Pētījuma teorētiski pētnieciskās un praktiski pētnieciskās daļas organizācija tika veidota, 
ievērojot: 
• teorētiskās nostādnes p a r pārmaiņām sabiedrībā un izglītībā (M. Fulans [50], 
D.Goulmans [57], L.Openheimers [94]); 
• pieaugušo izglītības inovatīvās stratēģijas teoriju (I.Garsia- I.ongorio [51 ļ. 
M.Nouls [72;73;74]), tai skaitā- uz kompetenču attīstību vērstu (Compelencies 
based-angl.) pieeju (M.Blūms [25]. G.Boterfs [26], L.Openheimers [94], O.Slevins 
unK.Laveri.is [120]); 
• teorijas par vadīšanas/pārvaldības procesiem organizācijās (T.Bušs [28], 
V.Praude. J.Beļčikovs [105], I.Forands[47;48], R. Garleja[52]; 
• teorijas par tālmācības pārvaldības procesiem augstskolā (R.Frīmens 1451. 
D.Kompora [150]. O.Peterss [99].D Rovntrijs [110:111:112:113]. I). Rutkauskiene 
[173], O.Simpsons [119]). 
Autores atzinumi balstīti arī teorētiķu J.S.Brunera [27], K.J.Gergena [54], E.Glāzert'elda [56], 
K.Ivasiva [63], Ž.Piažē [100:101], M. Resnika [109], P.Teilora [126], R.Ganjē [151] 
pētījumos, īpašu uzmanību pievēršot konstruktīvisma idejām. Darbā meklējama tādu autoru 
kā M. Noula [72;73:74], T.Koķes [75], B. Lonstrupas [80], S. G.Oses [95], S. Brūkfflda [148] 
u.c. ideju interpretācija par pieaugušo izglītības problēmām. 
Autore smēlušies atziņas arī Eiropas Savienības [1 ;2;3;6;10;] un UNESCO [5;9;11] 
normatīvajos aktos, kā arī Internet resursu daudzveidībā (Skat. izmantotās literatūras 
sarakstā). 
Metodes: 
• Vadībzinātnes. pedagoģiskās un psiholoģiskās literatūras analīze, lai noskaidrotu 
teorētiskās nostādnes par tālmācības lomu pieaugušo izglītībā, par šīs studiju formas 
pārvaldības īpatnībām ar mērķi pilnveidot pieaugušo kompetences. 
• Modelēšana, lai atklātu tālmācības studiju atbalsta sistēmas resursu daudzveidību, 
izveidotu pieaugušo vajadzībām atbilstošu studiju atbalsta sistēmas un tās pārvaldības 
modeli. 
• Gadījuma pētījums, lai noskaidrotu izveidotā modeļa pārvaldības efektivitāti 
pieaugušo kompetenču uzlabošanā. 
• Ekspertu metode, lai noskaidrotu izveidotā tālmācības studiju atbalsta sistēmas modeļa 
un tā pārvaldības atbilsmi izvirzītajam mērķim. 
• Anketēšana, lai izpētītu tālmācības studiju atbalsta sistēmas modeļa darbību un tās 
rezultātus. 
• Datu apstrāde, izmantojot datu statistiskās apstrādes programmu SPSS. 
Pētījuma bāze: Biznesa vadības koledža, Latvijas Universitāte. Biznesa augstskolas ..Turība" 
datorizētās tālmācības nodaļa. Rēzeknes augstskola, tālmācības studiju centri Daugavpils 
Universitātē , Rīgas Tehniskajā universitātē (749 studējošie un 38 akadēmiskā personāla 
pārstāvji). 
P ē t ī j u m a p o s m i : 
1. posmā (2000-2001): 
a) analizēta ar promocijas darbu saistītā vadības zinātnes, pedagoģiskā un 
psiholoģiskā literatūra. 
b) precizēts pētījuma mērķis, uzdevumi. 
c) izveidota hipotēze. 
2. posmā (2001-2003): 
a) sistematizētas iegūtās teorētiskās zināšanas. 
b) izveidots tālmācības studiju atbalsta sistēmas un tās pārvaldības modelis. 
c) precizēta pētījuma bāze. 
3. posmā (2003-2005): 
a) izveidotā tālmācības studiju atbalsta sistēmas modeļa pārbaude praksē. 
b) modeļa darbības rezultātu novērošana un analīze. 
: 
Pētījuma zinātniskā aktualitāte un praktiskā nozīme 
Mūsdienu ekonomiskajos un sociālajos apstākļos tālmācībā ir īpaši derīga studiju forma. 
Tomēr mūsu valstī līdz šim nav plašāku pētījumu par šīs studiju formas priekšrocībām, par 
tālmācības studiju atbalsta sistēmas resursiem un to izmantošanas un pārvaldības iespējām 
pieaugušajiem nozīmīgu kompetenču veidošanās procesā. 
Veicot pētījumus par pieteikto tēmu, tiek atklāta līdz šim maz aprakstīta problēma, kas saistīta 
ar pieaugušajiem nepieciešamo kompetenču aktualizēšanu atbilstoši laikmeta prasībām un 
individuālajām vajadzībām. Promocijas darbā autore parāda tālmācības iespējas kompetenču 
uzlabošanā, detalizēti raksturojot un analizējot tālmācības studiju atbalsta sistēmu un tās 
pārvaldības procesus, kas kalpo šim nolūkam. 
Pētījuma zinātniskā novitāte atspoguļojas vairākos aspektos: 
1. Pētniecībā pirmo reizi tālmācībā analizēta kā studiju atbalstam svarīgu resursu 
sistēma, kurai raksturīga noteikta pārvaldība. 
2. Autore izveidojusi jaunus, līdz šim teorētiskajā literatūrā neraksturotus tālmācības 
modeļus, nosaucot tos par realitātes un virtualitātes modeļiem, detalizēti raksturojot 
realitātes modelim raksturīgo studiju atbalsta sistēmu. 
3. Tālmācības studiju atbalsta sistēmas pārvaldība skatīta pieaugušo kompetenču 
pilnveidošanās kontekstā, tādējādi akcentējot inovatīvas pieaugušo izglītības iespējas. 
4. Izveidots tālmācības studiju atbalsta sistēmas modelis un studiju atbalsta sistēmas 
pārvaldības modelis, analizējot to iespējas pieaugušiem aktuālo kompetenču 
attīstīšanā. 
5. Tā kā tālmācībā mūsu valstī ir samērā jauna studiju forma, pastāv ar to s a i s t ī t ā s 
terminoloģijas problēmas latviešu valodā. Ar sava pētījuma palīdzību autore mēģina 
ieviest terminoloģijā tādus jēdzienus kā resursu modelis, realitātes modelis, 
virtualitātes modelis tālmācībā, organizatoriskais atbalsts, emocijzīme, emocijrādis. 
emocijas (Emotional ieon -angl.) u.c. 
6. Jāpiebilst, ka šis pētījums ir plašākais darbs par tālmācību un tās pārvaldības 
īpatnībām latviešu valodā, jo līdz šim līdzīgu pētījumu mūsu valstī nav bijis. 
Autores pētījuma rezultāti tiek praktiski izmantoti Biznesa vadības koledžas (pieaugušo 
izglītībā izmanto tālmācību) studiju atbalsta sistēmas pārvaldībā un pieaugušajiem 
nepieciešamo kompetenču pilnveidošanas procesā. 
Pētījuma rezultātus iespējams izmantot praksē, veidojot tādu studiju atbalsta sistēmas 
pārvaldību, kas sekmē 21.gs. nepieciešamo kompetenču attīstību pieaugušajiem un gados 
jaunākiem studējošajiem. 
I 1 
Pētījuma rezultātu aprobācija 
Publikācijas: 
1. Kristovska. I. (2004).Adults in Latvian Higher Education// Adults in Higher Education: 
Learning from Experience in the new Europe.-Oxford, Bern, Berlin, Bruxelles. Frankfurt 
am Main, New York, Wien: Peter Lang AG, LSBN 3-03910-X, 45-59. 
2. Kristovska, I., Ivanova I. (20O3).University Continuing Education in l.atvia lifelong 
Learning in a Changing Continent: Continuing Education in the Universities of Europe.-
Leichester: NIACE, 255-268. 
3. Kristovska, I. (2003).Adult Education in Higher Education Institutions. The Rolc of 
Educators // F.ducation Policv Analvsis in a Comparative Perspective.-Lincz:IVE,ISBN 3¬ 
85467-254-2,167-183 
4. Kristovska L, Ivanova, I. (2002).Open and Distance Learning in Latvia// Tovvards 
Virtualization: Open and Distance Learning.-Nevv Delhi : Kogan Page,375-389. 
Referāti un publikācijas starptautiskajās konferencēs: 
1. Kristovska. I. (2003). Study Support System for Adults// ALTA'03 Advanced Learning 
Technologies and Applications: Proceedings of the International Conference. Kaunas: 
KTU. ISBN9955-09-421-4. 57-63. 
2. Kristovska, I. (2003). Adult education in Latvia: Focus on Changes// TELDA'03 
Technologv Enhanced Learning in a Digital Age :Proceedings of the International 
Conference. Kaunas: KTU, ISBN 9955-09-485-0, 51-55. 
3. Kristovska, I. (2002). Open and Distance Learning in Higher Education Institutions: 
Focus on Changes// Lifelong Learning- a Challenge for All: Proceedings of the 
international conference.- Riga, IU "Mācību apgāds". ISBN 9984-18-008-5. 21 -28. 
4. Kristovska I. Problēmas tālmācības terminu veidošanā (Problems in Term Formation in 
Distance Education)// Svešvalodas profesionālai un zinātniskai darbībai (Foreign 
l.anguages for Professional and Scientific Purposes): Starptautiskās zinātniskās 
konferences materiāli.-R.:RTU, 2002.ISBN 9984-32-031-6.217.-222.Ipp. 
5. Ivanova. L. Kristovska. I. (2001 ).Thinking about Teaching and Learning in Universities 
Continuing and Distance Education for Developing of VVorkforce: Proceedings ot the 
international conference - Riga. IU "Mācību apgāds". ISBN 9984-18-345-5. 19-27. 
6. Ivanova, L. Kristovska, I. (2000). The Possibilities of Continuing and Distance Education 
in the Universitv of Latvia// Distance Education for Lifelong Learning in 2 1 s l Centurv: 
Proceedings of the international conference, Riga, IU "Mācību apgāds". ISBN 9984-572-
7. Kristovska I. (2000). Open and Distance Learning as a form of Realization of Adult 
Education in Latvia// Distance Education for Lifelong Learning in 2 P 1 Centurv: 
Proceedings of the international conference, Riga, IU "Mācību apgāds", ISBN 9984-572¬ 
72-2, 52-55. 
8. Kristovska, I. (1998). Distance Education in Latvia. Contemporarv Situation and the 
Future// Universities in a Digital Era. Transformation, Innovation and Tradilion. Roles 
and Perspectives of Open and Distance Learning: Proceedings of the 1998 EDEN 
CONFERENCE Volume L- Bologna: University of Bologna,.-pg. 220-224. 
Elektroniskās publikācijas: 
1. The Role of IT and Open and Distance Learning in Adult Education in Latvia// The 
ALPINE Manual of Good Practice.-CD, EU Socrates, 2004. 
Mācību metodiskie līdzekļi 
1. Kristovska L, Ivanovs R. Biroja darba organizēšana un vadība. Tālmācības studiju 
materiāls.-R.:LUMA. 2005.-351 lpp. 
2. Deķe [., Ivanova L, Kristovska I. Tālmācības konsultanta rokasgrāmata.- R.: II "Mācību 
apgāds 1 ' , ISBN 9984-456-35-1. 2000.-39 lpp. 
3. Ivanova L, Kristovska L, Slaidiņš I. Tālmācības rokasgrāmata.- R.: IU "Mācību apgāds". 
ISBN 9948-572-35-8. 1999.-106 lpp. 
Kopējais publikāciju apjoms ir 81 lpp. mācību metodisko līdzekļu apjoms-372 lpp. 
Promocijas darba struktūra atbilst tā pamatuzdevumiem. Darbs sastāv no ievada. 7 
nodaļām, kurās detalizēti aprakstīta tālmācībā un tās pārvaldība pieaugušo izglītības uti 
mūžizglītības kontekstā, raksturotas svarīgākās pieaugušajiem aktuālās kompetences, kuru 
pilnveide uzlūkojama par tālmācības studiju atbalsta sistēmas pārvaldības mērķi. Izklāsta daļā 
uzmanība pievērsta tālmācības studiju atbalsta sistēmas un tās pārvaldības modeļu 
teorētiskam raksturojumam un analīzei, studiju atbalsta veidiem kā tālmācības studiju atbalsta 
sistēmas pamatelementiem. Detalizēti analizēti atbalsta sistēmas resursi un vadītāja loma lo 
pārvaldības nodrošināšanā. Izmantojot atsevišķu gadījumu studijas, atklāta tālmācības studiju 
atbalsta sistēmas modeļa praktiska realizācija un tā resursu pārvaldības īpatnības. Nobeigumā 
sniegtas galvenās atziņas, dots pētījuma rezultātu vērtējums, raksturota mērķa sasniegšanas 
pakāpe un uzdevumu izpilde, konstatēta hipotēzes apstiprināšanās. Pētījumam pievienots 
izmantoto informācijas avotu un literatūras saraksts, kā arī 44 pielikumi 
I 
Pētījuma gaitā autore aizstāvēšanai izvirza šādas tēzes: 
1. Pieaugušo kompetenču veidošanos sekmē mērķtiecīgi veidota un pārvaldīta 
studiju atbalsta sistēma. 
2. Tālmācības studiju atbalsta sistēmas elastība un modeļu daudzveidība dod 
iespēju nodrošināt tādu resursu pārvaldību, kas atbilst pieaugušo individuālo 
vajadzību apmierināšanai un organizācijas iespējām kompetenču 
pilnveidošanā. 
3. Tālmācības studiju atbalsta sistēmas un tās pārvaldības teorētiskā modeļa 
praktiska realizācija ļauj pierādīt tālmācības kā inovatīvas, pieaugušajiem 
piemērotas studiju formas ilgtspējīgu attīstību. 
I. TEORĒTISKI PĒTNIECISKĀ DALA 
1. TĀLMĀCĪBĀ PIEAUGUŠO IZGLĪTĪBAS UN MŪŽIZGLĪTĪBAS 
KONTEKSTĀ 
21 .gadsimtu varam raksturot kā pārmaiņu laikmetu, turklāt šīs pārmaiņas skar visas mūsu 
sabiedrības jomas (ekonomiku, kultūru, politiku, zinātni, mākslu utt.). Likumsakarīgi aktuāls 
k]ūst tāds termins kā zināšanu sabiedrība, resp.. sabiedrība, kuras darbības virzītājspēks ir 
nemitīga tieksme iegūt jaunas zināšanas un prasmes, papildināt un atjaunot tās. Te lieti iederas 
ķīniešu sakāmvārds, kuru Eiropas Komisija izvēlējusies kā moto savam dokumentam: ...Ja jūs 
plānojat gadam, stādiet labību. Ja plānojat gadu desmitam, - stādiet kokus. Bet. ja jūs plānojat 
dzīvei, apmāciet un izglītojiet cilvēkus" [3, 1]. 
Nepieciešamību atrasties nepārtrauktā darbībā, uzkrājot akadēmisku un profesionālu, kā arī 
dzīves pieredzi, nosaka ikdienas situācijas: cilvēks arvien izteiktāka kļūst par sava likteņa 
noteicēju, resp., tikai no viņa paša ir atkarīga viņa nākotne. 2000.gadā izdotais "Mūžizglītības 
memorands" [6,10] nosaka, ka cilvēkiem pašiem jākļūst par aktīviem pilsoņiem, jāmēģina 
pieņemt sabiedrības izaicinājumu, jāpārvar dažādi riski, jāizvēlas individuāls dzīves veids, lai 
pilnvērtīgi iekļautos darba tirgū un kļūtu par neatņemamu sabiedrības sastāvdaļu. 
2003.gadā tiek izstrādātas arī Eiropas Savienības dalībvalstu un kandidātvalstu mūžizglītības 
stratēģijas [15], kas globālā aspektā analizē mūžizglītības nodrošināšanas iespējas Eiropā 
(Lifevvide dimension of Lifelong Learning - angl.), īpaši akcentējot izglītības pieejamību, 
mācību iestāžu un uzņēmumu (darba vietu) sadarbību, mācīšanās kultūras pilnveidošanu utt. 
Šajā dokumentā tiek uzsvērta arī pieaugušajiem nepieciešamo kompetenču pilnveides 
problēma, piemērota atbalsta organizēšana, tai skaitā izmantojot arī informācijas tehnoloģiju 
daudzveidīgās iespējas. 
Latvijā šos procesus nosaka Izglītības attīstības koncepcija 2002.-2005.gadam [13], par vienu 
no būtiskākajiem izglītības attīstības mērķiem definējot izglītības pieejamību Latvijas 
iedzīvotājiem mūžizglītības kontekstā, bet par vienu no svarīgākajiem uzdevumiem nosakot 
pieaugušo izglītības iespēju paplašināšanu, nodrošinot profesionāli orientētas mūžizglītības 
piedāvājumu. 
2003.gada beigās LR Izglītības un zinātnes ministrijā ir izveidots nacionālās programmas 
"Mūžizglītības stratēģijas izstrāde un ieviešana" projekts (oficiāli dokuments nav publicēts) 
[7], kurā raksturota situācija pieaugušo izglītībā Latvijā, kā arī tās uzlabošanas iespējas Kā 
ilgtermiņa mērķis programmā minēta darba tirgus prasībām atbilstošas, sabalansētas un 
mūsdienīgas izglītības sistēmas un nodarbinātības politikas ieviešana. 
16 
Atbilstoši nacionālajai programmai, "mūžizglītības aspektā vienlīdz nozīmīga ir izglītība, kas 
veicina nodarbinātību, kā arī nodrošina pilsoniskās sabiedrības attīstību, lai palīdzētu 
cilvēkiem sekmīgi dzīvot kultūras, etniskajā un valodu daudzveidībā" [7,3], 
No augstākminētā izriet, ka, piedāvājot cilvēkiem izglītības iespējas visa mūža laikā. īpaša 
uzmanība veltāma pieaugušo izglītībai, profesionālās pieredzes papildināšanai, individuāli 
aktuālo kompetenču pilnveidošanai. Šo apgalvojumu nosaka vairāki faktori: 
• daudzās valstīs, tai skaitā arī Latvijā (Statistikas dati rāda [187], ka 2003.gadā Latvijā 
bija šāds iedzīvotāju sadalījums pa vecuma grupām: 17.3% - vecumā līdz 14 
gadiem,59,9% - vecumā no 15-57 gadiem, 22 ,3% - vecāki par 57 gadiem) pieaugušie 
veido sabiedrības lielāko (darba spējīgo) daļu, tātad nosaka tās virzību: 
• liels īpatsvars pieaugušo ir vecumā virs 40 gadiem, tas nozīmē, ka viņu iepriekšējās 
izglītības un prasmju līmenis (svešvalodas, darbs ar informācijas tehnoloģijām, 
sociālās prasmes u.tml.) neatbilst mūsdienu prasībām, jo izglītība iegūta vairāk nekā 
pirms 20 gadiem t.s. padomju laikos; 
• pieaugušajiem ir psiholoģiski grūtāk adaptēties jaunajos dzīves un darba apstākļos, 
viņi ir vairāk pakļauti bezdarba, sociālās un morālās izstumtības riskam. 
Tas viss nosaka jaunu, inovatīvu pieeju mācību procesam gan no studējošo, gan mācību spēku 
puses. Jaunais laikmets izaicina pieaugušos būt motivētiem, ieinteresētiem, bet mācību spēkus 
- kļūt par padomdevējiem, starpniekiem jaunu zināšanu un prasmju ieguves procesā [6.21]. 
faktiski tas ir aicinājums mainīt domāšanas stereotipus, mācīties sevi vadīt-motivēt. plānot, 
organizēt, realizēt,- darboties nevis šauri lokālā, bet Eiropas un pasaules kontekstā, veidot t.s. 
Eiropas mūžizglītības telpu (European area of lifelong learning - angl.) [3, 3]. Jāpiekrīt 
Ž.Delora atzinumam, ka izglītībai jākļūst aizvien svarīgākai to spēku vidū, kas darbojas 
mūsdienu sabiedrībā [85.91], turklāt " .. ikvienam cilvēkam jābūt gatavam tvert mūžizglītības 
iespējas, tiklab lai paplašinātu savu zināšanu loku, uzlabotu prasmes un izkoptu attieksmes, kā 
arī lai piemērotos mainīgai, sarežģītai pasaulei, kurā cilvēki kļūst savstarpēji aizvien 
atkarīgāki" [85. 791. Sabiedrības uzdevums ir piedāvāt tās locekļiem izglītības ieguves 
iespējas, tādējādi vienlaikus ļaujot cilvēkiem izvēlēties to apstākļus, vidi, kurā viņi vēlas 
dzīvot. Ikvienam sabiedrības loceklim jābūt pārliecinātam, ka viņš ir nevis šīs sabiedrības 
attīstības līdzeklis, bet gan mērķis tās tālākai pilnveidei. 
Pieaugušo izglītībai Eiropā, piem.. Skandināv ijā Lielbritānijā [67,7], ir senas saknes un bagāta 
pieredze. Balstoties uz to, jau 1996.gadā, kuru LJNESCO nodēvēja par 
17 
Mūžizglītības gadu Eiropa (European Year of Lifelong Learning-anglJ, tika noteikti 
būtiskākie pieaugušo izglītības principi: 
• mācības, lai iegūtu un paplašinātu iespējas strādāt mūža garumā (Learning for lifelong 
employability-angl)\ 
• mācības, lai saglabātu un palielinātu sociālo kohēziju jeb vienotību pasaulē, kurā zūd 
vecā kārtība [67, 10]. 
Citiem vārdiem sakot, tās ir mācības jaunā studiju vidē, kas iet kopsolī ar laiku vai pat 
nedaudz apsteidz to. 
20.gs. beigās un 21.gs sākumā cilvēce ir pārejas periodā no industriālās ražošanas uz 
informācijas un komunikācijas laikmetu. Bijušās sociālisma valstis pārdzīvo pāreju no 
totalitārisma uz demokrātiju, no plānveida ekonomikas uz brīvā tirgus ekonomiku: daudzas 
valstis (tai skaitā - Latvija) ir kļuvušas par Eiropas Savienības dalībvalstīm, dažas (Rumānija 
u.c.) joprojām ir ceļā uz integrāciju šajā savienībā. Mūsdienu sabiedrību raksturo: 
• jaunu informatīvo tehnoloģiju attīstība: 
• pieaugoša ekonomikas globalizācija; 
• segmentēts darba tirgus; 
• bezdarbs; 
• sievietes lomas izmaiņas, jauns ģimenes modelis; 
• imigrācijas rezultātā izveidojusies kulturālā un lingvistiskā dažādība: 
• atšķirība sociālajā, politiskajā un ekonomiskajā sterā lokālā, nacionālā un 
internacionālā līmenī [Par to sīkāk skat. 5, 4], 
Pieaugušo izglītību mūsdienās visbūtiskāk skar globālās ekonomikas procesi [sīkāk skat., 
pieņi.. 181 ]. un to raksturo šādi rādītāji: 
• orientēšanās uz darba tirgus prasībām (līdz ar to - sacensība starp darbaspēka 
kompetencēm, bezdarba draudi u . c ) ; 
• internacionālu zināšanu sistēma: 
• komunikācijas iespēju daudzveidība. 
Sabiedrībā arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta praktisko prasmju attīstībai (te jāpievienojas 
atzinumam, ka pieaugušo izglītībā lietderīgāk runāt par kompetencēm) [9, 9] , tomēr uzmanība 
pievēršama arī sociālajām tiesībām un atbildībai, studiju motivācijas un elastības 
paaugstināšanai un nodrošināšanai. Ir jānodrošina un jāstimulē ātra un efektīva pārslēgšanās 
uz jaunām metodēm, servisu un tehnoloģijām. Strādājošie jāpārliecina, ka viņu teorētiskās 
zināšanas un profesionālās iemaņas nepieciešams atjaunot un pilnveidot visas dzīves laikā. 
18 
Viena no mūsdienu sabiedrības būtiskākajām problēmām ir pieaugošais bezdarba līmenis; 
vairākās valstīs, piem., Nīderlandē, Kolumbijā, Čīlē [144, 29] , arī Latvijā (skat. 1. un 
2.pielikumu) ir ļoti daudz bezdarbnieku, tai pašā laikā ir arī daudz brīvu darba vietu. Šo 
paradoksālo situāciju nosaka vairāki faktori: 
• potenciālo darba meklētāju izglītības trūkums vai nepietiekama kvalifikācija: 
• neizpratne (arī valstiskā līmenī) par to, kāda veida darbaspēks un profesijas 
nepieciešamas pašreiz un nākotnē; 
• informācijas trūkums par to, kur un kāds darbs atrodams; 
• neinformētība par to, kā atjaunot, uzlabot zināšanas un prasmes; 
• sabiedrības negatīvā attieksme pret ilglaicīgiem bezdarbniekiem; 
• pašu bezdarbnieku stereotipiskā nolemtības izjūta, neticība saviem spēkiem. 
Šo problēmu risināšanā savu ieguldījumu var dot pieaugušo izglītība, kurai pēdējā laikā tiek 
pievērsta īpaša uzmanība (piem., Zviedrijā un Japānā ~ 50% iedzīvotāju ir iesaistījušies šai 
procesā, tā tiek dēvēta par eksploziju izglītības j o m ā [73, 95], par vienu no sabiedrības garīgās 
un materiālās dzīves kvalitātes rādītājiem [73, 5] . Pieaugušo izglītībai raksturīgi vairāki 
modeļi [par to sīkāk skat.: 5, 11], tomēr arvien vairāk tiek akcentēta tālmācības loma 
pieaugušo profesionālo kompetenču ieguvē, atjaunošanā un pilnveidošanā [69. 32-33; 99, 12¬ 
16; 119,15,]. Vairāki autori, piem., S. Stouna [123, 3] atzīst, ka tālmācību var uzlūkot par 
vienu no mūžizglītības iespējām, kura pēc iespējas vairāk jāizmanto, jāeksploatē (S. Stounas 
termins). Profesionālajai pilnveidei {Job-related- angl.) tālmācībā izmantota jau 20.gs. 
sākumā [134. 3], un joprojām tā ir viena no pieaugušajiem noderīgākajām, elastīgākajām 
zināšanu un prasmju apguves formām. Tālmācībā iesaistītajam pieaugušajam, kurš vēlas sevi 
pilnveidot profesionāli (Pastāv uzskats, ka ikvienam cilvēkam dzīves laikā aptuveni 5 reizes 
nepieciešams atjaunot savas zināšanas un prasmes [26, 19]). tiek piedāvāta t.s. 5K iespēja 
(termins mans - I.K.): 
1. Ko mācīties. 
2. Kā mācīties. 
3. Kur mācīties. 
4. Kad mācīties. 
5. Kāpēc mācīties 
Tas nozīmē, ka pieaugušais pats izvēlas studiju saturu (ar mērķi uzlabot situāciju darbā, 
veicināt profesionālās izaugsmes iespējas, iegūt jaunu darbu, saglabāt iepriekšējo vai t m l ) . 
studiju telpu, laiku, ilgumu un veidu. Tas vēlreiz pierāda, ka šī studiju forma: 
• atbilst studējošo individuālajām vajadzībām; 
• veido individuālu atbildību par studiju rezultātiem; 
• palīdz efektīvi izmantot resursus (finansiālos, laika, cilvēku u.c.); 
• dažādo studiju iespējas; 
• atbalsta aktīvā darbā iesaistīto vai iesaistāmo profesionālo attīstību. 
Tālmācībā var būt noderīga visdažādākajām mērķa grupām [26, 33 ; 11, 16]: 
• personām, kas iesaistītas industriālajā un pakalpojumu sektorā (rūpnīcas, bankas un 
finanšu iestādes, transports u . c ) ; 
• personām, kas ieņem noteiktus amatus (menedžeri, tehniskie darbinieki u . c ) : 
• mazā un vidējā biznesa uzņēmumu pārstāvjiem; 
• jauniem cilvēkiem bez iepriekšējas darba pieredzes; 
• bezdarbniekiem, kam nepieciešama reintegrācija darba vidē; 
• personām ar īpašām vajadzībām (etnisko minoritāšu pārstāvjiem, imigrantiem, 
invalīdiem, ieslodzītajiem, sievietēm, kas atgriežas darbā no pēcdzemdību 
atvaļinājuma, sociāli maznodrošinātajiem u . c ) . 
Neraugoties uz to, kura no šīm grupām ir pārstāvēta, pirmām kārtām jāatceras, ka aiz katra 
grupas nosaukuma slēpjas cilvēks, individualitāte ar tikai viņam iezīmīgu raksturu, iepriekšējo 
sagatavotības līmeni utt. Tālmācībā iesaistītie pieaugušie visai būtiski atšķiras no studentiem, 
kuri izvēlējušies tradicionālo studiju formu. Ir svarīgi uzsvērt šādas tālmācībā iesaistīto 
pieaugušo iezīmes: 
• Dzīves pieredze. Tas nozīmē, ka lielākā daļa no viņiem ļoti nopietni attiecas pret 
savām studijām. 
• Iepriekšēja akadēmiska un/ vai profesionāla pieredze. Vairums no viņiem strādā, tātad 
ir spiesti darbu savienot ar studijām. līdz ar to zina, kāda satura un veida zināšanas 
viņiem nepieciešamas. 
• Laikam nepietiekama, neatbilstoša kvalifikācija, kuru viņi nav varējuši apgūt 
iepriekšējo studiju laikā, tādējādi tālmācību viņi izmanto kā otro iespēju kompetenču 
uzlabošanai. 
• Vēlme tālākas izglītības un profesionālās pieredzes rezultātā uzlabot savu ekonomisko 
situāciju un sociālo statusu [Par to sīkāk skat. arī ī47; 148; 30; 74:158; 144]. 
No iepriekšminētā secinām, ka: 
• pieaugušajiem nevar piedāvāt to pašu studiju saturu un formas, kas raksturīgas 
tradicionālajām studijām; 
• jāmaina arī izglītības procesa pārvaldības sistēma, pielāgojot to laikmetam 
raksturīgajām ekonomikas, sociālajām un psiholoģiskajām attiecībām. 
20 
2. PĀRVALDĪBA, TĀS LOMA TĀLMĀCĪBĀ 
Tālmācībā sevi pieteikusi kā inovatīvu pieaugušo izglītības formu. Ar jēdzienu inovācija (< 
lat. innovatio ' jauninājums, pārmaiņa ' ) vadībā saprot zinātnisku vai tehnisku jaunumu, 
jauninājumu, jaunievedumu [71. 145], ideju, shēmu, kas izaicina (challenges- angl.), maina 
iepriekšējo kārtību [132, 105]. Inovācijai raksturīgas šādas pazīmes: 
• tā ir jauninājums aplūkojamā sistēmā; 
• tā nenotiek pati par sevi. bet to nepieciešams atklāt, ieviest, izmantot, lietot un 
organizatoriski nodrošināt; 
• tās mērķis ir nodrošināt uzņēmumam iespēju ātrāk ieviest jaunus un uzlabotus 
ražojumus, nekā var tā konkurenti, paaugstinot uzņēmuma konkurences spējas un 
izdzīvošanas izredzes [71, 145]. 
Attiecinot iepriekš sacīto uz tālmācību, secinām, ka tā ir jauninājums Latvijas izglītības 
sistēmā kopumā un it sevišķi pieaugušo izglītībā, jo dod iespējas studēt, mācības savienojot ar 
darbu. Izvirzot par mērķi pilnveidot pieaugušo kompetences, tālmācības organizatori 
mūsdienu konkurences apstākļos izglītības sistēmā var paaugstināt savu konkurences spēju 
pārējo pieaugušo izglītības piedāvātāju vidū. Tālmācības kā inovatīvas studiju formas 
ieviešana ir komplicēts process, kuram nepieciešams īpašs organizatorisks nodrošinājums, 
pārvaldība. 
Vadības zinātnē līdz šim dominējis termins menedžments, ar to saprotot: 
• darbību kompleksu, ieskaitot plānošanu, organizēšanu, koordinēšanu, motivēšanu un 
kontroli, kas ir vērsts uz organizācijas darbinieku, finanšu, materiālu un informācijas 
resursu pilnīgāku izmantošanu, lai organizācija mērķus sasniegtu ar augstāku 
efektivitāti [ 105, 20]: 
• prasmi sasniegt izvirzītos mērķus, izmantojot cilvēku darbu, intelektu un uzvedības 
motīvus [ 140, 13]. 
No angļu valodas aizgūtā jēdziena menedžments ( I'iihrung. Management- vācu. vnpataeitue-
krievu, forvaltning, administrasjon- norvēģu. skolstyvelse, styrelse, forvaltning- zviedru 
valodā ) [38. 97], vietā latviešu valodā ieteicams lietot sinonīmu pārvaldība . 
Viens no pirmajiem, kas šo terminu lieto latviešu valodā, ir vadības zinātnes speciālists A. 
Klauss , ar to saprotot: 
• mērķtiecīgu uzņēmuma veidošanu un sakārtošanu, pastāvēšanas un attīstības 
nodrošināšanu; 
• darbinieku un vadītāja mijiedarbību. 
: i 
Par galvenajām pārvaldības funkcijām A. Klauss uzlūko plānošanu, organizēšanu, vadīšanu 
un kontroli [71 , 302], Līdzīgas idejas izskan arī rietumu zinātnieku atziņās: 
• pārvaldība ir efektīgu un ietekmīgu mērķu sasniegšanas process, izmantojot 
plānošanas, organizēšanas, vadīšanas un kontrolēšanas organizatoriskos resursus 
[19 ,67 ; 18 ,94 ] . 
• pārvaldība ir process, kas nodrošina iedarbīgāku un efektīvāku lietu darbību, 
izmantojot cilvēkresursus ( „ Management is the process of getting things done 
effectively andefficiently, through and with otherpeople "- burtiski „caur un ar citiem 
cilvēkiem "-LK.) [ 38, 69; 90, 40] . 
Runājot par izglītības pārvaldību, lielākā daļa zinātnieku uzsver tās robežu elastīgumu 
(izglītības zinātne ir daudzdimensionāla, j o saistīta ar socioloģiju, pedagoģiju, izglītības 
politiku utt.) un mērķtiecīgumu [ 28, l ļ . Pārvaldības mērķorientācijas principu teorētiski 
izstrādājuši Dž. Odiorns un Dž. Hambls [71. 304], tas balstās uz atziņu, ka mērķtiecībai un 
mērķiem ir centrālā vieta pārvaldības procesā. 
Autore uzskata, ka šis princips ļoti svarīgs pieaugušo izglītības un jo sevišķi tās formas-
tālmācības- pārvaldībā. To nosaka šādi faktori: 
• pieaugušo izglītība ir izteikti mērķorientēta, 
• pastāv samērā liela brīvība mērķu sasniegšanas veidos (iespējams izmantot inovtīvas 
formas, piem., tālmācību. dažādus tālmācības studiju atbalsta sistēmas līdzekļus (tie 
aprakstīti turpmākajās nodaļās-I.K.) utt.); 
• var izvērsties pašiniciatīva, pastiprināties radošums. resp., pieaugušie paši var 
piedalīties viņiem svarīgu studiju mērķu izvirzīšanā . noteikt un izvēlēties prioritāros 
resursus to sasniegšanai. 
Runājot par tālmācības pārvaldību pieaugušo izglītības kontekstā, svarīgi atcerēties, ka 
jāizvirza skaidri, konkrēti, darbspējīgi un sasniedzami (uzsvērums mans- I.K.) mērķi. 
Autore uzskata, ka viens no būtiskākajiem pieaugušo izglītības mērķiem ir pieaugušajiem 
nepieciešamo un personiski aktuālo kompetenču attīstīšana un pilnveidošana. Pieaugušajiem 
nepieciešamās kompetences ir mainīgs lielums, jo to aktualitāti lielā mērā nosaka darba tirgus 
prasības, tas nozīmē, ka , saskaņā ar pārvaldības mērķorientācijas principa ieviešanas 
priekšnosacījumiem, tālmācībā nodrošina: 
• mērķa regulāru pārbaudi un atjaunināšanu atbilstoši pieaugušo vajadzībām darba 
tirgus apstākļos; 
• mērķa sasniegšanai nepieciešamo līdzekļu daudzveidību; 
• regulāru vērtēšanas un kontroles sistēmu, kurā pieaugušajiem un tālmācības organizatoriem ir 
iespēja pārliecināties par sasniegtajiem rezultātiem virzībā uz mērķi. 
Tālmācības pārvaldībā ļoti svarīgi ievērot arī savstarpējās sadarbības, atgriezeniskās saiknes 
principu (Management by walking around-angl), kura pamatā ir komunikācija ar personālu, 
informācijas ieguve no t.s. pirmavotiem {on first hanā basis-ang\.) [90, 41]. Autore uzskata, 
ka tālmācības pārvaldībā par „pirmavotu" uzlūkojams nevis organizācijas personāls, bet gan 
pieaugušie, kas tālmācību izvēlējušies kā līdzekli savu kompetenču pilnveidei. Ar to autore 
vēlas uzsvērt, ka tālmācības pārvaldībā īpaša uzmanība jāpievērš daudzveidīgas 
atgriezeniskās saiknes plānošanai, organizēšanai un kontrolei. 
Ta kā tālmācībā ir inovatīva studiju forma, tai raksturīga: 
• kreatīvā pārvaldība, resp., formulējot mērķi un nodrošinot visas pārvaldības funkcijas, 
tiek pielietota oriģināla, nestandarta domāšana. It sevišķi tā nepieciešama, lai 
pārliecinātu sabiedrību par tālmācības iespējām pieaugušo izglītībā, mainot stereotipus 
par kompetenču pilnveidošanas līdzekļiem un to pielietošanas iespējām; 
• atvērtā pārvaldība, tas nozīmē, ka pārvaldības mehānisms ir saprotams ikvienam 
organizācijas loceklim, ieteikumi pārvaldības nodrošināšanai, resursu izvēlei regulāri 
tiek saņemti no dažādiem avotiem (pieaugušie, darbinieki, darba devēji, nozaru 
eksperti utt.); 
• līdzdalības pārvaldība (Participative management- angl.) [90,41 ], kas sekmē tālmācībā 
iesaistīto pieaugušo līdzdalību lēmumu pieņemšanā viņiem aktuālu kompetenču 
sasniegšanas nolūkos. 
Pārvaldības saturu iespējams atklāt ar dažādu modeļu palīdzību. Ar jēdzienu modelis vadības 
zinātnē saprot parādības vai objekta vienkāršots atveidojums, kas atspoguļo tā īpašības vai 
būtību [38. 79; 19. 105], savdabīgu realitātes abstrakciju, kas ļauj saskatīt būtiskāko 
pārvaldībā [71. 305]. 
Izglītības vadībā tiek runāts par šādiem modeļiem: 
• formālais; 
• koleģiālais; 
• politiskais; 
• subjektīvais; 
• daudznozīmīgais; 
• kultūras modelis [28. 241. 
I ālmācības pārvaldības modelis teorētiskajā literatūrā līdz. šim nav bijis aprakstīts. 
Autore uzskata, ka, veidojot vispārīgu tālmācības pārvaldības modeli, jāņem vērā izglītības 
vadības modeļu iezīmes, resp., tālmācības pārvaldības modelim būtu jābūt: 
• mērķorientētam (to nosaka pieaugušajiem aktuālo kompetenču pilnveides 
nepieciešamība); 
• formālam sistēmmodelim, j o tajā jāpastāv organizācijai kā sistēmai ar noteiktiem 
struktūrelementiem (tālmācībā galvenā uzmanība pievēršama studiju atbalsta sistēmai 
un tās resursiem); 
• racionālam mērķu, uzdevumu izvirzīšanā un to sasniegšanai nepieciešamo līdzekļu 
izvēlē (racionalitāti tālmācībā nosaka orientēšanās uz pieaugušo auditoriju un tās 
vajadzībām, kas lielākoties ir darba tirgus noteiktas); 
• ar koleģiālu (sadarbības-I.K.) ievirzi lēmumu pieņemšanā (tālmācības pārvaldībā liela 
loma atvēlēta atgriezeniskās saiknes nodrošināšanai un radošai sadarbībai kvalitātes 
nodrošināšanā un kontrolē). 
Pēc autores domām, tālmācības pārvaldības būtība atklājas studiju atbalsta sistēmas 
pārvaldībā. Studiju atbalsta sistēma ir dažādu resursu apkopojums, kuru darbības mērķis ir 
pieaugušajiem nepieciešamo kompetenču pilnveide, tādēļ autore uzskata, ka tālmācības 
pārvaldībai var atbilst t.s. resursu modelis (termins mans-I.K.) J o tas atklāj tālmācības studiju 
atbalsta sistēmas elementu daudzveidīgās izmantošanas iespējas pieaugušo kompetenču 
attīstīšanā. 
24 
3. KOMPETENČU PILNVEIDE - TĀLMĀCĪBAS PĀRVALDĪBAS 
MĒRĶIS 
Pieaugušo vispārīgās izglītības un tālākizglītības metodoloģiskā bāze laika gaitā vairākkārt 
mainījusies. Līdz 20.gs. piecdesmitajiem gadiem pieaugušo izglītība vairāk vai mazāk 
realizēja vispārējos izglītības principus, uzmanību pievēršot vispārēju zināšanu sniegšanai. 
20.gs. piecdesmitajos sešdesmitajos gados palielinājās pieaugušajiem paredzēto interešu kursu 
skaits, kas galvenokārt bija paredzēti personības attīstībai, priekam, brīvā laika pavadīšanai. 
Šai laikā aktualizējās arī profesionālās izglītības loma, līdz ar to tika piedāvāti arī praktiskas 
ievirzes kursi. Savu ieguldījumu pieaugušo izglītības teorijas izveidē deva eksistenciālisma 
filosofija (Ž.P.Sartrs, A. Kāmī, A. Heidegers u . c ) , aktualizējot absolūtās individuālisma un 
brīvības ideju [146:179], Kā norāda Dž.Atkinsons [21]., 20.gs astoņdesmitajos gados par 
pieaugušo izglītības teorētiskajiem un praktiskajiem virzītājspēkiem kļuva pieredze, 
motivācija, pašattīstība. Savukārt pagājušā gadsimta pēdējā desmitgade vēsturē iegājusi ar 
terminu kompetences [35] un iepriekšējā un uz pieredzi balstītā izglītība (Prior and 
e.vperientiol learning-angl.) , ko citiem vārdiem var dēvēt arī par dzīvei nepieciešamo 
kompetenču portfolio [Sīkāk skat. 111; 154; 168], 
Joprojām aktuāls ir fakts, ka pieaugušie ir īpaša studējošo grupa, katram no viņiem savas 
individuālas vajadzības un tālākizglītības motivācija. Vairāki autori, piem.. šveiciešu 
zinātniece M. Raizere (Māva Rvser) atzīst, ka lietderīgi runāt par divu veidu izglītību, kas 
attiecināma uz pieaugušo auditoriju: pirmkārt, tā ir vispārīgā pieaugušo izglītība (Adult 
education - angl.), kas saistās ar studējošā personības attīstību (priekšstati, uzvedība, raksturs 
utt.), otrkārt, tā ir pieaugušo profesionālā pilnveide (Adult training - angl/ [114.110], 
Pētījuma autore ir pārliecināta, ka pieaugušo izglītībā šie komponenti nav dalāmi, jo . lai 
veiksmīgi iekļautos sabiedrībā, atrastu vai atjaunotu savu vietu darba tirgū, nepieciešama gan 
indivīda pašattīstība. gan profesionālā līmeņa uzlabošana. 
Lietderīgi vēlreiz atgādināt aksiomu, ka pieaugušo izglītība ir indivīda motivācijas un 
personīgi aktuālo kompetenču veidošanas un attīstības noteikta. Mūsu uzdevums ir noskaidrot 
tās izglītības teorijas un didaktiskos modeļus, kas varētu kalpot par metodoloģisko pamatu 
tālmācībā iesaistīto pieaugušo studiju atbalsta sistēmas izveidei un pārvaldībai viņiem 
nepieciešamo kompetenču ieguves un pilnveidošanas nolūkā. Ierosmi varam gūt vairākās 
teorijās, piem. kognitīvismā, pragmatismā, tomēr, autoresprāt, visvairāk ideju aizgūstāms no 
konstruktīvisma teorijas, kas rodama, piem., F.Glāzerfelda, Ž. Piažē, D.Filipa u.c. autoru 
darbos [56; 83]. 
Tieši konstruktīvisms aktualizē ideju par to, ka studējošais, mūsu gadījumā- pieaugušais, kas 
vēlas sevi pilnveidot profesionāli, individuāli konstruē sev nepieciešamās zināšanas. Kā 
norāda E. Glāzerfelds [56] un Dž. Pīrsons [102], nepieciešamību diktē iepriekš ieuūtā 
pieredze. Šī teorija zināmā mērā sasaucas arī ar t.s. prasmju teoriju (Proficīency theory 
angl), kuru popularizē R Hemstra (Hiemstra) [60], S. Meriams (Merriam)un R.Kafarella 
(Caffarella) [88] un kuras pamatā ir ideja par mijsakarība starp to, ko studējošais paliesām 
zina (prot I.K.) un to, ko viņš vēlas zināt vai prast. Protams, konstruktīvisma teorija nav 
vērtējama viennozīmīgi: teorētiķiem, piem., var pārmest zināšanu līmeņa aktualizēšanu, maz 
uzmanības veltot prasmju, iemaņu, attieksmju veidošanās procesam. Tomēr te jāatgādina Ž. 
Piažē ideja par to, ka cilvēka intelekts attīstās caur adaptāciju un organizāciju, ar adaptāciju 
saprotot asimilācijas un akomodācijas procesu, resp., pielāgošanu [100; 101J. Mūsu gadījumā 
šī ideja piemērojama, runājot par pieaugušo zināšanu pielāgošanu individuālām praktiskām 
vajadzībām un tām atbilstošu kompetenču pilnveidošanu. Citiem vārdiem runājot, pieaugušais 
ir tiktāl attīstīta individualitāte, ka spēj apzināties savu zināšanu vai nezināšanas, prasmju vai 
neprasmes līmeni. Adaptējoties sabiedrībā, rodas dažādi objektīvi un subjektīvi apstākļi, kas 
cilvēkam palīdz atklāt viņam nepieciešamās kompetences. 
Tāpat būtiska ir konstruktīvisma piekritēju paustā ideja par to, ka kompetences ir indivīda 
subjektīvi konstruētu aktivitāšu, resp., darbības rezultāts [56]. Ne velti viena no centrālajām 
konstruktīvismā ir mācīšanās koncepcija, kas balstīta uz pašregulāciju (pašattīstību-I.K.) un 
sev nozīmīgu konceptuālo struktūru veidošanu [148]. 
Apkopojot konstruktīvisma mācības, piem., K.Gergena (Gergen) [54], F.Steiera (Steier) 
[122], P.Teilora (Tavlor) [126] idejas, noskaidrojas svarīgākie principi, ko iespējams ieviest 
tālmācības studijās, domājot par studējošu kompetenču paplašināšanu un veidojot atbalsta 
sistēmu: 
• Konstruktīvas mācības ir aktīvas, resp.. studējošais nevis pasīvi, nekritiski pieņem 
eksistējošās idejas, bet Filtrē tās caur savas pieredzes prizmu. 
• Cilvēki mācās mācīties, kā viņi mācās. Respektīvi, tā ir inovatīvo metožu 
nepieciešamība, kas studējošajam ļauj izprast mācību satura un formu daudzveidību, 
palīdz iekļauties mūsdienīgā mikro un makro vidē. 
• Būtiskākās cilvēkam nepieciešamās darbības ir prāta konstruētas, tomēr tās 
neierobežojas tikai prāta darbībā, praktiskās aktivitātes to papildina. 
• Mācīšanās (darbības, ideju, attieksmju utt. konstruēšana) norit ar valodas starpniecību. 
Šo ideju būtu vērts paplašināt ar komunikācijas jēdzienu, kas ir plašāks un 
daudzveidīgāks, līdz ar to noderīgāks kompetenču apguves procesā. 
26 
• Mācīšanās ir sociāla aktivitāte. Būdams dziļi individuāls, izglītības process ir objektīvi 
saistīts ar apkārtējās dzīves interaktivitātēm un bez tām nav iespējams [126]. 
• Mācīšanās (mācības - I.K.) ir kontekstuāla. Šis apgalvojums sasaucas ar iepriekšējo, 
jo studējošais nevar apgūt atsevišķus faktus, kas atrauti no kopējā notikumu, mācību 
satura vai tml. konteksta. 
• Mācīšanās ir balstīta uz iepriekšējo pieredzi: apzinoties zināšanu vai kompetenču 
trūkumu, var mērķtiecīgi konstruēt to pilnveides shēmu. 
• Mācībām nepieciešams laiks (tādēļ liela uzmanība pievēršama laika menedžmentam -
I.K.). 
• Mācīšanās galvenais komponents ir motivācija [1 56]. 
Jāatzīst, ka ir pilnīgi dabiski, ja tālmācības studijas tiek orientētas uz pieaugušo individuālo 
studiju mērķu sasniegšanu, ņemot vērā ikviena specifisko situāciju (darbā, ģimenē utt.). Šai 
sakarā būtu lietderīgi runāt par tālmācībā izmantojamajiem didaktiskajiem modeļiem. 
Balstoties uz pētnieču - G.Oses (Aase) [95,42 ], I.Maslo [83, 15-21], Z.Čehlovas [36. 22-27]. 
I.Žoglas [138] - atziņām, autore secina, ka pieaugušo izglītībā visnoderīgākie varētu būi 
uzdevumorientētais un procesorientētais [83, 15-21] didaktiskais modelis. Šo izvēli nosaka 
vairāki faktori: 
1. Abi modeļi pieder pie t.s. mācīšanās didaktiskajiem modeļiem, resp., tie nosaka 
pieaugušo ieinteresētību un motivāciju studiju procesā. 
2. Liela uzmanība pievērsta patstāvīgām mācībām dialogā ar konsultantu. 
3. Akcents tiek likts uz studējošajam nozīmīgu, viņa individuālajām vajadzībām 
atbilstošu uzdevumu un problēmu risināšanu. 
4. Modeļi veicina personības profesionālo pilnveidi un sociālo integrāciju. 
Procesorientētajā mācību darbībā (atbilstoši konstruktīvisma teorijai) tiek konstruēta 
individuāla pieredzes pasaule, pieaugušajiem rodas iespēja novērtēt, sakārtot iepriekšējo 
zināšanu, prasmju, attieksmju bāzi un integrēt, asimilēt tajā jauninājumus; tātad- tiek dota 
iespēja darboties pašam. 
Uzdevumorientētais un procesorientētais modelis faktiski sevī ietver arī citus pieaugušo 
izaugsmei noderīgus didaktiskos modeļus, kas aprakstīti teorētiskajā literatūrā [95. 42-48). 
piem, izaugsmes modeli, dialoga modeli, kritizētāja modeli. 
1/augsmes modelis īpaši lietderīgs praktisko iemaņu un profesionālo kompetenču attīstībai, 
tajā būtiskākā loma ir studējošā pašmācībai, kas balstīta uz sev nozīmīgu mērķu un uzdevumu 
izvirzīšanu un realizēšanu. 
Tā kā pieaugušie ir motivēti, ar iepriekšēju darba un dzīves pieredzi, pozitīvi vērtējamas Šai 
modelī piedāvātās attiecības (mijsakari) starp studējošo un mācību saturu {piem. mācību 
satura un tā realizācijas formu izvēle), pedagogam (konsultantam) atvēlot visai mazu lomu 
(skat. 1.attēlu): 
1. attēls. Izaugsmes modelis [951. 
Protams, ka šis modelis demonstrē tikai vienu no zināšanu un prasmju apguves iespējām, 
tomēr daudziem pieaugušajiem (īpaši tālmācībā iesaistītajiem) tas ir pieņemams un praksē 
tiek plaši lietots. 
Lai atvieglotu pieaugušo adaptāciju studiju vidē un sekmētu viņu izaugsmi, ieteicams t.s. 
dialoga modelis (skat. 2.attēlu). 
2.attēls. Dialoga modelis [95], 
Šī modeļa priekšrocība ir sadarbība starp pieaugušajiem un mācību spēkiem mācību satura un 
lormu izstrādē. Studiju vide tiek veidota tā, lai pieaugušajiem rastos iespējas risināt arvien 
sarežģītākus .individuālajām vajadzībām saturiski un formāli atbilstošus uzdevumus, 
veicinātu viņu iniciatīvu, patstāvību, sadarbības un savstarpējās atbildības spējas. Zināma 
līdzība saskatāma arī t.s. kritizētāja modelī (skat. 3.attēlu). 
3.attēls. Kritizētāja modelis [95] . 
Šī modeļa priekšrocība ir tā, ka mācību saturs ir aktuāls un saistīts ar sabiedrisko 
(profesionālo) situāciju, kurā darbojas pieaugušie, tādējādi ar mācību satura un mācību spēku 
starpniecību viņiem ir iespēja iesaistīties sev nozīmīgos procesos. 
Ņemot vērā tālmācības specifiku (Pēc vācu profesora Bernda Šahtzīka (Bernd Schachtsiek) 
domām, tālmācībā ir labi organizēts pakalpojums [174]), var runāt arī par īpašiem tālmācības 
didaktiskajiem modeļiem, kurus var izmantot pieaugušo izglītībā [99,19-24]: 
1. Neklātienes modelis (the Correspondence modei - angl.), kur dominē rakstveida 
komunikācija (vēstules, rakstveida materiāli) un kuru plaši i /manto Hāgenas 
Tālmācības universitātē. 
2. Sarunas modelis (the Conversation modei - angl.), kura pamatā dažāda veida 
koleģiālas empātiskas sarunas, diskusijas starp pieaugušo un mācību spēku vai 
konsultantu (šo modeli plaši pielieto Lielbritānijas Atklātajā universitātē). 
3. Skolotāja modelis (the Teacher modei - angl.). Galvenā loma tajā piešķirta mācību 
spēkam, kura zināšanas un pieredze pieaugušajiem galvenokārt tiek nodota ar 
rakstveida materiālu palīdzību. Mācību spēka uzdevums ir stimulēt, motivēt 
pieaugušos, palīdzēt viņiem noteikt studiju mērķi un tam atbilstošu saturu, veidu, 
realizēt atgriezenisko saikni, lai noteiktu studiju kvalitāti. Faktiski šis modelis 
samazina studējošo atbildību par savu mācību rezultātu un, autoresprāt, ir nedaudz 
novecojis. 
4. Konsultanta modelis (the Tutor modei - angl). kurā konsultants netiek uztverts kā 
persona, kas ir atbildīga par mācīšanu, bet gan kas atbalsta, dod padomus, palīdz 
integrēties un adaptēties studiju procesā, darbojas kā "vecākais kolēģis". 
5. Tehnoloģiskais modelis (the Technological-extension modei - angli, kura būtība ir 
dažāda veida informācijas tehnoloģiju pielietošana studiju procesā (plaši izmantots 
Kanādā, Somijā u.c. valstīs). 
6. Kombinētais modelis (Transactional distance - angl.}. kurš lāktiski daļēji apvieno 
visus iepriekš minētos modeļus. 20.gs. 90.gadu sākumā to definējis Maikls Mūrs 
(Michael Moor), ietverot tajā pašmācību, informācijas tehnoloģijas un rakstveida 
materiālus. 
fālmācības modeļa izvēle ir atkarīga no studiju satura, pieaugušo mērķa (pieprasījuma) un 
iespējām. Jo daudzveidīgāks tālmācības modeļa piedāvājums, jo lielākas iespējas 
pieaugušajiem izvēlēties sev pieņemamāko kompetenču uzlabošanas veidu (klātienes 
nodarbības, dažādi (rakstiskie, audio, video, tiešsaistes u.c.) studiju un informatīvie materiāli 
u.tml.). 
29 
Ne mazāk svarīgi pieaugušo kompetenču pilnveides procesā ir izvēlēties racionālāko un 
noderīgāko izglītības vadības modeli. Atbilstoši T.Buša (Bush) koncepcijai, autore par tādu 
atzīst sistēmmodeli [28, 33], to pamatojot ar atziņām, ka pieaugušo kompetenču pilnveide 
īpaši nozīmīgs ir tāds faktors kā sadarbība (Inieraction - angl.) starp organizācijas (šai 
gadījumā - tālmācības piedāvātājs) iekšējiem komponentiem, struktūrvienībām un ārējo vidi. 
Šo modeli raksturo arī regulāra kvalitātes kontrole, kas var izpausties, piem., kā tālmācības 
studiju atbalsta sistēmas līdzekļu atbilstības studējošo vajadzībām noteikšana vai tml. Pozitīvi 
vērtējami arī citi šī modeļa elementi: 
• studējošo un tālmācības piedāvātāju vienota mērķorientācija un kopīga darbība šo 
mērķu sasniegšanā; 
• studējošo, vadības, akadēmiskā un apkalpojošā personāla piederības sajūta 
organizācijai: 
• organizācijas spēja būt atvērtai sistēmai, resp., sekot novitātēm darba tirgū, piedāvājot 
jaunas programmas, ievērot sabiedrības attīstības tendences, piedāvājot inovatīvus 
studiju atbalsta līdzekļus, sadarboties ar darba devējiem, uzņēmējiem uti. (Par atvērtu 
sistēmu vadību sīkāk skat.-|45]). 
Autorei pieņemami ir arī amerikāņu zinātnieka D. Komporas (D. Compora) uzskati par t.s. 
administratīvā modeļa {un Administrative Model-angl.) [150,1-6] izmantošanas priekšrocībām 
tālmācībā iesaistīto pieaugušo izglītībā, akcentējot šādus elementus: 
• tālmācības organizācijas un tās piedāvāto programmu misijas skaidra apzināšanās, kas 
nosaka studējošo un personāla mērķu sasniegšanas līdzekļu izvēli: 
• iekšējo un ārējo vajadzību definēšana un to nodrošināšanas vadība (piem.. studiju 
procesam nepieciešamo resursu plānošana un to izmantošanas kontrole, 
mērķauditorijas definēšana un tās robežu paplašināšana, studiju atbalsta līdzekļu 
piedāvājums u.tml.): 
• studējošo t.s. demogrāfisko faktoru noskaidrošana; 
• vērtēšanas procedūru un kritēriju definēšana; 
• profesionāla personāla (akadēmiskā, apkalpojošā) atlase; 
• mārketinga procedūru definēšana tālmācības reklāmas, līdz ar to jaunu studējošo 
piesaistes un jau esošo informēšanas, atbalsta nolūkos. 
Pārvaldības sistēmā lietderīgi izmantot arī t.s. tālmācības telpisko modeli (Spatial Modei -
kuru aprakstījusi Kaunas Tehnoloģiskās universitātes Tālmācības centra direktore Dr. 
D.Rutkauskiene [173. 1-4]. 
30 
Lietuviešu pētniece atzīst, ka tālmācības pārvaldība ir daudzdimensionāls fenomens, kurā 
konstatējami trīs komponenti : 
• tālmācības kursu sagatavošana (mērķauditorijas vajadzību analīze, kursa satura, 
formas un autora izvēle, satura izvērtēšana, redakcionāli labojumi, pilottestēšana 
u.tml.); 
• tālmācības procesa vadība un administrēšana (studiju atbalsta sistēmas līdzekļu izvēle 
un izveide, dažāda veida informēšana, reklāmas pasākumi, ar studējošajiem saistīto 
datu reģistrēšana, individuālo studiju plānu saskaņošana, finansiālo un laika resursu 
sadale u . c ) ; 
• mācīšanas un mācīšanās process (starppersonu attiecību noteikšana un vadība studiju 
procesā, iesaistīto personu jaunu lomu definēšana: piem.. mācībspēks motivētājs, 
vidutājs, padomdevējs, studējošais - līdzdalībnieks, komunikators, vērtētājs utt.). 
Ļoti svarīgi atcerēties, ka jebkurā tālmācības modelī ļoti svarīgs ir dialogs, kas pieaugušajiem 
palīdz izprast programmas vai kursa saturu, kritiski vērtēt sevi un citus, rast jaunas idejas, 
mazināt izolētības sajūtu, gūt dažāda veida pieredzi, attīstīt personību individuāli un 
sabiedrībā, sociāli integrēties un adaptēties. Faktiski tā ir runa par pieaugušo kompetencēm kā 
mācību procesa galarezultātu (t.s. outeornes M.Noula interpretācijā [72]). 
Kā atzīst franču pētnieks Gijs le Boterfs (Guy le Boterfh kompetence ir kas tāds. ko cilvēks 
konstruē ; tā ir dažādu resursu kombinācija un to izmantošanas rezultāts [26. 117]. 
Kompetenču konstruēšanai nepieciešami divu veidu resursi: 
1. Iekšējie (zināšanas, prasmes, iemaņas, attieksmes, pieredze). 
2. Ārējie (personīgie sakari (Personai nehvorks- angl.) [26.117], datu bāzes, priekšmeti 
u.tml.). 
Būtiski atzīt, ka nepastāv viennozīmīga saikne starp noteiktu resursu un kompetenci: vieni un 
tie paši resursi var tikt izmantoti dažādu kompetenču radīšanai un attīstīšanai, resp.. 
pārvaldībai. 
Kā minēts iepriekš, pieaugušo kompetences, pareizāk sakot, - to veidošana un paplašināšana 
ir viens no būtiskākajiem pieaugušo izglītības uzdevumiem. Šim jautājumam pievērsušies 
daudzi pētnieki, sniedzot arī noteiktu kompetenču klasifikāciju. Piemēram, igauņu zinātniece 
T. Jēgere (Tiina Jāāger) aktualizē šādas kompetences [64.30]: 
1 Vispārīgās kompetences (General competencies - angl). iekļaujot šai kategorijā 
pašnovērtēšanu. pašapziņu, pilsoniskumu. publicitāti, kultūras līmeni utt). 
; i 
2. Konkrētas darbības jomas (tulkojums mans- I.K.; Area competencies - angl.) - tādas 
kā sociālās (gatavība atbalstīt pozitīvas pārmaiņas sabiedrībā, izprast sabiedrības 
attīstības evolucionāro gaitu), komunikatīvās (gatavība ar valodas līdzekļu palīdzību 
saprast, atcerēties interpretēt un radīt tekstus, spēja rakstveidā un mutiski komunicēt 
dažādās situācijās), informācijpratības (spēja atrast, atlasīt, novērtēt, pārvaldīt un 
izmantot informāciju), reflektīvās un interaktīvās (gatavība saprast un pieņemt 
attiecības sabiedrībā, izstrādāt atbilstošas uzvedības normas, izvēlēties dzīves stilu 
u.tml.). 
3. Tehniskās/tehnoloģiskās kompetences (Technological competencies-angl), kas sevī 
ietver gatavību un prasmi lietot informācijas tehnoloģijas ikdienas situācijās, veidot 
pozitīvu attieksmi pret to ienākšanu savas un visas sabiedrības darbības sterā. 
Amerikāņu pētnieks D. Skots (Davvn Scott) [175]. zinātnieki M.Blūms (Bloom) [25], 
L.Openheimers (Oppenheimer) [94] aktualizē sociālo kompetenču attīstības lomu pieaugušo 
izglītībā, nosaucot arī galvenos indikatorus: 
• efektīva komunikācija, veidojot sabiedriskās attiecības; 
• spēja risināt sociālas problēmas un pieņemt lēmumus; 
• konstruktīva konfliktu risināšana; 
• sabiedrībā valdošo normu un likumu izpratne un spēja tos pielietot: 
• paškontrole un pašregulācija: 
• ticība savas personīgās sociālās vides un statusa uzlabošanai; 
• sabiedrības locekļu etnisko, dzimtes, rases u.c. īpašību respektēšana: 
• virzība nākotnē, darbošanās saskaņā ar izvirzītajiem mērķiem: 
• empātija; 
• iniciatīva u.c. 
Kā norāda R.K. Polka (Polk) [167], bieži vien par galveno sociālo kompetenču veidošanās 
elementu tiek minētas attiecības sabiedrībā, resp., pieaugušā spēja apzināties un vērtēt sevi kā 
sabiedrības sastāvdaļu un prast veidot attiecības ar pārējiem sabiedrības locekļiem. Par 
būtiskāko te izvirzās prasme iejusties dažādās sabiedrībai aktuālās lomās, veidot pozitīvi 
orientētus lomu modeļus, kas palīdz adaptācijai daudzveidīgā un allaž mainīgā vidē. 
Tā kā socializācijas process nevar noritēt bez cilvēku savstarpējās komunikācijas, teorētiķi, 
īpaši Amerikā, sociālās kompetences apvieno ar komunikatīvajām, precīzāk, komunikatīvās 
kompetences tiek uzlūkotas par neatņemamu sociālo kompetenču sastāvdaļu vai pat 
realizācijas līdzekli. Tā D. Skots norāda [1751. ka komunikatīvās kompetences ir 
nepieciešamas problēmu risināšanai un konfliktsituāciju mazināšanai. 
\1 
Bez komunikatīvajām kompetencēm nav iespējama sociālo mērķu sasniegšana un noteikta 
sociālā statusa ieguve, kā arī personīgā pilnveide [175]. 
Jaunzēlandes zinātnieki , piem., E. Vorns (VVarnes) [183,7-8] savukārt pieaugušo izglītības 
vadībā mēģina ieviest terminu prosociālās (Pro-social-angl.) j eb profesionāli sociālās 
[termins mans - I.K.] kompetences, ar to saprotot gan personības izaugsmei, gan 
profesionālajai pilnveidei, gan socializācijai nepieciešamās zināšanas, prasmes, iemaņas un 
attieksmes. Par galvenajiem tiek izvirzīti šādi komponenti: 
1. Intelektuālās kompetences: 
Apkārtējās vides (kultūra, politika, ekonomika utt.) kontekstuāla apzināšanās. 
Stratēģiska domāšana. 
Virzība uz uzņēmējdarbību (Entrepreneuriul focus-angl'.) ko varētu skaidrot ar pieaugušā 
centieniem pilnveidoties profesionāli. 
Informācijas ieguve, izmantošana. 
1.5. Spriešana. 
1.6. Vērtēšana un lēmumu pieņemšana. 
1.7.Plānošana un organizēšana. 
2. Tieksme pēc galarezultāta (Results orienlation - angl i kā kompetence. 
3. Attiecību veidošana (Interpersonal relationships - angl) kā kompetence: 
3.1. Mutiskā un rakstveida komunikācija. 
3.2. Attiecību veidošana un saglabāšana. 
3.3. Līderība (Leadcrship-ang\.). sevis kā vadītāja, līdera veidošana. 
3.4. Sevis kā indivīda un kā sabiedrības locekļa reprezentēšana. 
3.5. Konfliktu risināšana jeb pārvaldība. 
4. Pielāgošanās j eb adaptācija, elastīgums (Resilience - angl). 
5. Profesionālās/tehniskās kompetences: 
5.1. Profesionālās zināšanas. 
5.2. Profesionālā vīzija, ko varētu traktēt arī kā stratēģisko domāšanu. 
5.3. Pārvaldība (sabiedriskās attiecības, finanses, laiks, mācību mērķi u.tml.). 
Pārvaldības kompetences bieži vien tiek uztvertas kā atsevišķa pieaugušo izglītībā 
nepieciešamo kompetenču sastāvdaļa. Pārvaldības kompetenču pilnveide īpaši aktuāla tādēļ, 
ka pieaugušajiem jāpilnveido savas prasmes un iemaņas laika sadalē siarp darbu, 
sabiedriskām aktivitātēm un mācībām, jāmācās noteikt savas darbības prioritātes u.tml. 
Piemēram, angļu speciālisti aktualizē šādas pieaugušajiem nepieciešamās pārvaldības 
kompetences (Management competencies - angl.) [38,112-126]: 
prioritāšu noskaidrošana; 
laika pārvaldība; 
mērķu izvirzīšana un prasme tos sasniegt; 
darbības plānošana; 
atbildības līmeņa noteikšana; 
analīze un organizēšana, 
problēmu risināšana; 
lēmumu pieņemšana; 
riska kontrole; 
disciplinētība. 
Tā T. Evans (Evans) uzskata, ka " .. attīstītas pārvaldības kompetences ir pieaugušo izglītības 
"sirds" ("Developing management competencies sits at the heart of effective adult training"-
angl), resp.. tas ir galvenais, kas jāsasniedz pieaugušo izglītības procesā [43,120]. 
Tomēr, atceroties pieaugušo izglītības būtiskākās iezīmes, autorei šķiet nozīmīgas pieaugušo 
pašizziņas kompetences (Self-directed competencies-angl.). par kurām runā tādi pieaugušo 
izglītības klasiķi kā, piem., Malkolms Nouls (Malcolm Knovvles), atzīstot, ka ikvienam ir 
svarīgi [162, 2]: 
• apzināties savas un sabiedriskās vajadzības; 
• identificēt un plānot pieredzes, cilvēku un finansiālos resursus šo vajadzību 
apmierināšanai: 
• apzināties savu drošību sabiedrībā un rūpēties par tās saglabāšanu (sociālā 
aizsargātība, amats, materiālais stāvoklis, labvēlīga mikro vide darba kolektīvā, ģimenē 
u .c ) . 
Pašizziņas kompetences pieaugušajam nepieciešamas, dzīves laikā iejūtoties dažādās lomās 
(Life roles-angl). M. Nouls [162, 3] runā par šādām pieaugušā lomām un tām atbilstošām 
pašizziņas kompetencēm (skat. 1 .tabulu). 
J4 
1. tabula. Pašizziņas kompetenču atbilstība pieaugušā lomai sabiedrībā (pee M.Noula). 
L o m a K o m p e t e n c e s 
" E s " kā indiv īds , p e r s o n ī b a ar 
unikālu pašidentitāti 
• Pašanal īze 
• Pašsajūtas ( jut īgums, j ū t ī g u m s u.c .) 
• M ē r ķ o r i e n t ā c i j a , u z d e v u m o r i e n t ā c i j a (mis i jas apz ināšanās- I K ) 
S k o l n i e k s , students, resp. . 
persona, kas m ā c ā s 
• L a s ī t p r a s m e 
• Rakst ī tprasme 
• Informāci jas tehnoloģi ju p ie l ie tošanas prasme 
• U z t v e r e , saskatīšana, saprašana 
• K o n c e p t u a l i z ā c i j a 
• P lānošana 
• N o v ē r t ē š a n a 
• Pa l īdz ības saņemšana 
Draugs • M ī l e s t ī b a 
• Empāt i ja 
• K l a u s ī š a n ā s , uzk laus īšana 
• Atba ls t ī šana 
• D a l ī š a n ā s 
• S a d a r b ī b a 
Pilsonis • R ū p ē š a n ā s , g ā d ī b a 
• L ī d z d a l ī b a 
• l ē m u m u p i e ņ e m š a n a 
• V a d ī b a 
• D a r b o š a n ā s 
• Orientāc i ja nākotnē u z nākotni 
• G l o b ā l i s m s 
Ģ i m e n e s l o c e k l i s • V e s e l ī b a s uzturēšana 
• Plānošana 
• M e n e d ž m e n t s 
• Pa l īdz ība 
• Dal ī šanās 
• A t b i l d ī b a 
Strādnieks • Karjeras p lānošana 
• T e h n i s k ā s prasmes 
• C i tu personu respektēšana 
• Sadarbība 
• P lānošana 
• D e l e ģ ē š a n a 
• M e n e d ž m e n t s 
Brīvā laika izmantotājs • Resursu pārzināšana 
• P lānošana 
• K o n t r o l e 
Protams, ka M. Noula piedāvāto lomu un tām atbilstošo pašizziņas kompetenču saraksts na\ 
pilnīgs, tomēr tas pierāda, ka ikviena sabiedrībā notiekošā norise pirmām kārtām tiek izvērtēta 
caur indivīda prizmu. 
20.gs. astoņdesmitajos gados, pamatojoties uz iepriekšējiem pētījumiem. M. Nouls pat izvirza 
teoriju par pašattīstošu pašizziņas mācīšanos, nosaucot to par procesu, kurš balstās uz indi\ ida 
iniciatīvu, diagnosticējot savas mācību vajadzības, nosakot mācīšanās mērķi, identificējot 
mācībām nepieciešamos finansu un cilvēkresursus. izvēloties tam atbilstošas mācību 
stratēģijas un rezultātus |74.274]. Vēlāk šo teoriju popularizē K. Ivasivs [63], O.Slevins, K. 
Laverijs [120] u.c. zinātnieki. 
Pamatojoties uz teorētiķu atzinumiem, autore uzskata, ka mūsdienās pieaugušo izglītībā būtu 
nepieciešams veidot un attīstīt šādas kompetences: 
1. Pašizziņas kompetences. 
2. Sociālās kompetences. 
3. Komunikācijas kompetences. 
4. Profesionālās/ tehniskās kompetences. 
5. Pārvaldības kompetences. 
Jebkura kompetence savā būtībā ir dinamiska, un tā ir atkarīga no attiecīgā laika konteksta. 
3.1. P A Š I Z Z I Ņ A S K O M P E T E N C E S 
Pašizziņas kompetences varētu dēvēt arī par pašapziņas kompetencēm un uzlūkot par to 
vērtību, kas tālmācībā iesaistītajam pieaugušajam palīdz savā attīstībā virzīties uz priekšu. 
Pašizziņas kompetences visai plaši pētītas arī teorētiskajā literatūrā, to pilnveidi pirmām 
kārtām saistot ar pieaugušā karjeras iespējām. Tā, piemēram., angļu vadības speciālists Pols 
Donkerslijs (Paul Donkerslev) karjeras plānošanu nosauc par ikviena cilvēka likteņa kontroli 
[130, 16] un uzskata, ka pirms plānot to, kas ietekmē pieaugušā dzīvi, viņam jāiepazīst pašam 
sevi, jo sevis iepazīšana dod iespēju kontrolēt paša dzīvi. Lai veiktu pašnovērtējumu. P. 
Donkerslijs iesaka veikt šādas darbības: 
• noteikt individuālās prioritātes; 
• fiksēt savu darba pieredzi; 
• konstatēt savas prasmes un iemaņas: 
• precizēt sasniegumus; 
• noskaidrot personīgās attieksmes; 
• noteikt lēmumu pieņemšanas stilu: 
• izvērtēt apmierinātību ar darbu [ 130. 21 -23 ]. 
Amerikāņu zinātnieks Dauns Rozenbergs Makkeis (Davvn Rosenberg McKav) ar jēdzienu 
pašizziņas kompetences' izprot: 
• indivīda spēju izzināt, izvērtēt sevi, nosakot sev raksturīgās vērtības (personīgie 
sasniegumi, sociālais statuss, personības autonomija u.c.); 
• prasmi definēt savas intereses; 
• spēju raksturot personīgās iezīmes (rakstura īpatnības, motivāciju un tās līmeni, 
vajadzības); 
• spēju noskaidrot savas prasmes un to attīstības līmeni, kas nepieciešamas 
profesionālās vai cita veida (piem., politiskās) karjeras attīstībai [171]. 
36 
Angļu pētnieki savukārt par svarīgām pašizziņas kompetencēm atzīst spēju izvērtēt savas 
prasmes, motivāciju, kā arī prasmi pierādīt "kas tu esi" [181]. Japāņu un Ziemeļīrijas 
zinātnieki Juns Morijama (Jun Morivama) Masaši Satori (Masashi Satori) un Sirils N.Kings 
(Cyril N.King) atzīst, ka pieaugušajam sevišķi nozīmīgas pašvadības kompetences (Self-
monitorinf - angl.), kas sevī ietver objektīvas pašvērtēšanas prasmi, īpašu uzmanību pievēršot 
iemaņām strādāt individuāli un grupā (kolektīvā). Par nozīmīgām tiek atzītas arī kompetences 
veidot pašvērtības prasmes, resp., noteikt pašvērtības funkcijas, izstrādāt stratēģiju sevis 
pilnveidei u.tml. [166]. Visi pētnieki pašizziņas kompetenču pilnveidi atzīst par ļoti nozīmīgu 
pieaugušo izglītības uzdevumu. 
Autore šīs kompetences uzlūko par primārām, jo bez to izveides un attīstības nav iespējama 
pārējo kompetenču mērķtiecīga pilnveide. Sava "Es" apzināšanās allaž ir bijis galvenais 
vadmotīvs personības attīstībā. Pieaugušo izglītības vadībā nepieciešams ņemt vērā 
nosacījumu, ka sadarbības partneris ir jau izveidojusies personība, kas ir neatkarīga, aktīva, 
motivēta, tomēr daudziem pieaugušajiem šīs iezīmes ir tikai iedīgļa stadijā ,un to attīstīšana ir 
mācību spēku galvenais uzdevums. Par pašizziņas kompetenču pilnveides galarezultātu 
nosacīti varētu izvirzīt apgalvojumu: "Es esmu es pats, un es varu". Sevišķi tas aktuāls sociāli 
izolētiem vai gados vecākiem cilvēkiem, kuri zaudējuši ticību saviem spēkiem. 
Runājot par pašizziņas kompetencēm, nepieciešams pievērst uzmanību šādu komponentu 
attīstībai: 
1. Inovatīva attieksme pret sevi. savu plusu un mīnusu izvērtēšanas prasme (intelekta 
līmenis, praktiskās iemaņas, attieksme pret sevi un apkārtējiem). 
2. Nemitīga vēlme pašpilnveidoties un pašrealizēties. lai justos aizsargāti un ērti. 
izvairītos no sabiedrības attīstības noteiktajiem riskiem (neperspektīvs vecums, 
neatbilstoša kvalifikācija, nepietiekamas zināšanas un praktiskās iemaņas). 
3. Sava laika garam atbilstošas aktīvas līdzdalības un pozitīvas attieksmes veidošana. 
4. Spēja pieņemt jaunas studiju formas un metodes, adaptēties jaunā studiju vidē. 
5. Mācīšanās prasmju pielietošana sevis pilnveidošanā: 
• Spēja reāli noteikt savas studiju vajadzības (prasme apzināties kompetenču 
atbilsmi vai neatbilsmi pašreizējās dzīves vajadzībām un vēlme tās pilnveidot). 
• Prasme uztvert mācības kā sevis pilnveides neatņemamu sastāvdaļu. 
• Prasme transformēt vajadzības studiju uzdevumos. 
• Spēja uztvert mācību spēkus kā konsultantus un palīgus jaunu kompetenču ieguvē 
un esošo papildināšanā. 
• Spēja uzņemties iniciatīvu kompetenču uzlabošanā. 
37 
• Prasme izvēlēties studijām atbilstošu stratēģiju. 
• Prasme pārvarēt personīgo inertumu mērķu sasniegšanā. 
• Spēja atrast jaunu studiju motivāciju. 
• Prasme novērtēt savas zināšanas, prasmes, attieksmes un to atbilsmi laika 
prasībām, nebaidīties no citu vērtējuma utt. 
Autoresprāt, tālmācības procesā īpaši svarīgi veidot studiju motivāciju, j o bez tās studiju 
process nevar būt mērķtiecīgs un sekmīgs. Pieaugušajam allaž jābūt spējīgam pašam sev 
atbildēt uz visai sadzīvisko jautājumu: "Kāpēc man tas vajadzīgs?" vai "Ko es no tā gūšu?", 
resp., zināt, kā studiju saturs un forma atbildīs viņa izvirzītajām vajadzībām. 
Šai sakarā noderīgi var būt angļu rakstnieka S. Čendlera (Steve Chandler) 100 padomi, kā 
motivēt sevi aktīvai dzīvei [37, 154], no kuriem autore izvēlējusies, viņasprāt, svarīgākos: 
• Pamet savu komforta zonu! 
• Pārvieto savu mērķu robežstabiņus! 
• Atrodi savu iekšējo Einšteinu! 
• Meties virsū savām bailēm! 
• "Pārprogrammē" sevi! 
• Liec savām zvaigznēm mirdzēt! 
• Izej ārpus rāmjiem! 
• Nepārtrauc domāt! 
• Kļūsti par pārmaiņām! 
Pieaugušie ne vienmēr ir gatavi šiem procesiem (kā norāda A. Maslovs, pašizziņa ir smags 
darbs, jo blakus iekšējām tieksmēm tā ietver arī sava veida aicinājumu kalpot [141. 34]). tādēļ 
tālmācības studiju atbalsta sistēma jāveido un jāpārvalda tā. lai palīdzētu viņiem pilnveidot 
pašizziņas kompetences. 
Tā kā tālmācībā parasti iesaistīti ļoti dažādi cilvēki, liela uzmanība pievēršama t.s. komforta 
aspektam (termins mans I.K.) j eb studiju "klimata" radīšanai. Proti, studējošajiem 
nepieciešams palīdzēt adaptēties jaunā, daudziem neierasta studiju vidē, sekmēt viņu apziņu 
par atrašanos "īstajā vietā un laikā". Liela uzmanība veltāma t.s. laika pārvaldībai, palīdzot 
pieaugušajiem noskaidrot studiju prioritātes (mācību satura, studiju atbalsta sistēmas elementu 
izvēla u.tml.). 
Liela nozīme pašizziņas kompetenču pilnveide ir arī sociālizācijas procesiem, tādēļ tālmācības 
procesos uzmanība pievēršama arī pieaugušo sociālo kompetenču pilnveidei. 
*,8 
3.2. SOCIĀLĀS KOMPETENCES 
Sociālo kompetenču pilnveide ir neatņemama indivīda attīstības sastāvdaļa, jo personības 
attīstība nav iespējama ārpus sabiedrības. Amerikāņu pētnieki G. Moriss (Gay Morris) un M. 
Šīraha (Morrie Sheerah) sociālās kompetences definē kā dzīves prasmes (Lifc-skills - angl.). 
kas palīdz pieaugušajiem palielināt savu neatkarību, pieņemt sabiedrības izaicinājumus, 
piedalīties un dot ieguldījumu sabiedrībā notiekošajās sabiedrības aktivitātēs [2121. 
Austrālijas zinātniece D. Hjūdža (Desma Hughes) savukārt sociālās kompetences raksturo kā 
prasmi iniciēt un uzturēt starppersonu (Interpersonal-angl.) attiecības, bet zinātnieks P. 
Roberts (Peter Roberts) tās nosauc par iemācāmu {Teachable- angl). resp., iegūstamu 
prasmju kopumu, kas var palīdzēt pieaugušajam pēc iespējas efektīvāk " virzīties cauri dzīvei" 
[155]. Autorei vispieņemamākā šķiet R.Polkas [167] atziņa, ka sociālās kompetences ir sevis 
un citu respektēšana, pozitīvu sabiedrības lomu modeļu veidošana un prasme rīkoties 
noteiktās sociālās situācijās. 
Analizējot tālmācības studijas, kā trūkums bieži vien tiek norādīta ierobežota sociālizācija. 
Protams, tālmācībā limitē tiešos kontaktus ar "dzīvo" informācijas nesēju (mācībspēkiem, 
konsultantiem, grupas biedriem utt.), tomēr tā pilnībā neizslēdz šīs iespējas, piedāvājot citus 
sociālo kompetenču uzlabošanas līdzekļus (mērķtiecīgi veidotus studiju materiālus, kuros 
risināta virtuāla saruna starp tā autoru un pieaugušo, informatīvus materiālus gan rakstveidā, 
gan elektroniski, tiešsaistes un elektroniskā pasta iespējas utt.). 
Domājot par tālmācībā iesaistīto pieaugušo sociālo kompetenču attīstīšanu, lietderīgi akcentēt 
šādus elementus: 
1. Vispārīgas intelektuālās kompetences (sabiedrībā notiekošie procesi, to izpratne, 
orientēšanās politikas, ekonomikas, kultūras dzīves aktualitātēs; informācijas ieguves 
un apstrādes prasmes utt.). 
2. Sevis kā sabiedrības sastāvdaļas definēšana, savu vajadzību saskaņošana ar sabiedrībā 
valdošajām normām un prasībām. 
3. Empātija, spēja uzklausīt apkārtējo vajadzības un vēlmes, saskaņot un pielāgot tās 
savējām (vai otrādi), prasme risināt konfliktus, panākt kompromisu. 
4. Prasme uzticēties cilvēkiem, pieņemt viņu individuālo daudzveidīgumu. 
5. Interese par apkārtējiem. 
6. Prasme strādāt gan individuāli, gan lielākās vai mazākās grupās. 
7. Prasme veidot, uzturēt, saglabāt pozitīvu studiju vidi. labprāt daloties sasniegumos un 
priecājoties par citu paveikto. 
8. Pozitīva attieksme, atvērtība un elastīgums pret sabiedrības noteiktajām un 
izvirzītajām novitātēm, moderno tehnoloģiju izmantošanu studiju procesā. 
39 
Šie sociālo kompetenču elementi īpaši svarīgi, Latvijai iekļaujoties Eiropas izglītības telpā. 
Mūsu sabiedrībai raksturīga informatīvā pārblīvētība, tomēr nākas secināt, ka informācijai 
bieži vien trūkst dziļākas izpratnes, tā tiek skatīta atrautībā no plašāka konteksta. Visa veida 
informācija iegūstama sadarbībā ar citiem cilvēkiem, kuru viedokļi bieži vien ir atšķirīgi, pat 
nepieņemami. Attīstot sociālās kompetences, viens no pieaugušo galvenajiem uzdevumiem 
varētu būt sabiedrības daudzveidīguma izpratne un pieņemšana, nenoslēgšanās indivīda "Ego" 
čaulā, bet aktīva sadarbība un līdzdalība, atzīstot, ka viens no galvenajiem sabiedrības 
virzītājspēkiem ir pozitīvi virzīta darbība [154; 170]. Pozitīvisma ideja, resp., sabiedrības 
aktivitāšu vērtējums ar plus zīmi varētu kļūt par sociālo kompetenču augstāko virsotni. 
Pieaugušajiem ir nepieciešama jauna domāšanas paradigma, kas virzīta jaunu ideju, metožu, 
paņēmienu attīstības virzienā. R.Garleja netieši uzsver, ka sociālo kompetenču pilnveide ir 
viens no galvenajiem parametriem saskarsmes prasmju un organizācijas kultūras veidošanā 
[52, 145]. Savukārt atbilstoši V.Praudes un J.Beļčikova teorijai, sociālās kompetences ir viens 
no būtiskākajiem rādītājiem ikviena cilvēka izaugsmes procesā, jo bez tām praktiski nav 
realizējama neviena no vadības (šaurākā vai plašākā nozīmē) funkcijām [ 105, 327-394]. 
Sociālo kompetenču pilnveide palīdz izprast mijattiecības starp indivīda darbību, panākumiem 
un sabiedrības attīstību kopumā. Tas panākams, kompleksi ar citām pilnveidojot arī 
komunikācijas kompetences. 
3.3. KOMUNIKĀCIJAS KOMPETENCES 
Indivīda socializācijas process nav iedomājams bez cilvēku savstarpējās saziņas, efektīva 
komunikācija ir pārvaldības pamats [130, 154], tādēļ komunikācijas kompetenču uzlabošanai 
veltāma īpaša uzmanība. Sabiedrībā bieži vien valda samērā vienkāršota komunikācijas 
jēdziena izpratne. Sekojot vadības teorētiķu un psihologu atziņām, varam secināt, ka 
komunikācija (<lat. communicatio 'kopība') ir sazināšanās, saskarsme, informācijas pārraide 
[71, 176], informācijas nodošana un saņemšana, izmantojot kopējus (verbālus vai neverbālus) 
simbolus [105. 501, process, kur vispārēju simbolu palīdzību tiek veikta domu apmaiņa starp 
cilvēkiem [41, 18], tā ir informācijas, domu, uzskatu apmaiņa starp cilvēkiem viņu darbības 
procesā [104, 423], tie ir sakari, kuru laikā notiek informācijas apmaiņa starp cilvēkiem 1135. 
492], informācijas apmaiņas process starp partneriem [91,28]. 
• "Komunikācija ir saskarsme, kas sociālpsiholoģiskajā pieejā liek definēta kā tiešs vai 
netiešs sazināšanās process, kura mērķis ir ietekmēt partnera uzvedību, emocijas. 
nostādni un attieksmi, aktivitātes pakāpi un darbību; 
40 
• komunikācija ir process - secīga darbību virkne kāda rezultāta sasniegšanai; 
• komunikācija ir domu vai, precīzāk, informācijas apmaiņas process; 
• komunikācijā ir iesaistītas vismaz divas personas; 
• komunikācija ir orientēta uz savstarpēju saprašanos" [44, 76]. 
R. Garleja [52, 179] komunikāciju raksturo kā vienu no saskarsmes struktūrvienībām, bet 
I.Forands atzīmē tās komplicēto dabu [48. 184]. Tas nozīmē, ka komunikācijas kompetenču 
uzlabošana pieaugušajam var nodrošināt iespēju arī pārējo kompetenču pilnveidei, ļo tikai . 
komunicējot ar apkārtējiem, tiek gūta pieredze, prasmes un iemaņas. 
Par būtiskākajām komunikācijas kompetenču sastāvdaļām tiek uzlūkotas šādas: 
• indivīda prasme sazināties mutiski un rakstveidā; 
• prasme sazināties dzimtajā valodā un svešvalodās (Eiropas Savienības normatīvie akti, 
piemēram, nosaka vismaz trīs svešvalodu prasmi); 
• prasme aizstāvēt savu un uzklausīt cita viedokli, dalīties pieņēmumos, idejās utt. 
Vispārpieņemts ir atzinums, ka komunikācijas jēdziens ir daudz plašāks, tas neaprobežojas 
tikai ar verbālu saziņu [52, 29]. Komunikācijas kompetences ir saistītas ar saskarsmes 
problēmu risināšanas iespējām, prasmi veidot pēc iespējas ciešāku saskarsmes dalībnieku 
savstarpējo saikni, mijiedarbību. 
Verbālā komunikācija šai gadījumā ir tikai viens saskarsmes posms. Attīstot pieaugušo 
komunikācijas kompetences, uzmanība pievēršama arī citiem elementiem, piem, indivīda 
pozitīvai attieksmei pret sevi, citiem un tā atklāsmei verbāli un neverbāli. Te minama 
profesionālā etiķete, sabiedrībā pieņemto normu respektēšana, neizslēdzot individualitātes 
izpausmes (apģērbā, uzvedībā, valodas līdzekļu izvēlē u.tml.), prasme izteikt savas emocijas 
un vajadzības gadījumā tās ierobežot, paļaujoties racionālam saprātam. Faktiski šie procesi 
saistīti ar t.s. emocionālās inteliģences jēdzienu [57], proti, tā ir prasme saziņas procesā 
respektēt savu un apkārtējo individualitāti, etniskās, rases, dzimuma atšķirības. Tālmācībā kā 
studiju forma veicina arī tai atbilstošu komunikācijas kompetenču attīstīšanos. Pirmkārt, 
runājot par verbālo komunikāciju, jāakcentē runas un rakstu prasme, spēja izteikties lakoniski 
(izvairīties no liekvārdības), atbilstoši izvirzītajai problēmai, prasme izvēlēties atbilstošus 
verbālās komunikācijas līdzekļus, lietot dzimtajā valodā pieņemtās lingvistiskās normas. 
Uzsverama ir arī nepieciešamība apgūt svešvalodas, j o , piem, bez angļu valodas zināšanām ir 
apgrūtināta studējošo piekļuve internet resursiem. Svešvalodu zināšanas var palīdzēt arī 
profesionālās un tālmācības terminoloģijas apguvē. Tāpat attīstāmas arī pieaugušo klausīšanās 
prasmes, tās attiecināmas gan uz darbošanos klātienes nodarbībās (lekcijas), gan saistāmas ar 
jēdzienu 'spēja uzklausīt ' (savu "iekšējo balsi ", cita viedokli, kritiku, pozitīvu vērtējumu, 
uzslavu, padomu utt.). 
41 
Komunikācijai ir dialoga raksturs. Atbildes saņemšana ir būtiska komunikācijas procesa 
sastāvdaļa. Saistībā ar komunikācijas procesiem tālmācībā sevišķi nozīmīgs ir atgriezeniskās 
saiknes jēdziens, ko V.Reņģe definē kā saņēmēja reakciju uz saņemto ziņojumu [108. 50]. 
Informācijas nosūtītājam ir svarīgi saņemt apstiprinājumu tam, ka nosūtītā ziņa vispār ir 
saņemta, tādēļ nepieciešama informācijas saņēmēja aktīva reakcija. [44. 16]. Kā norāda V. 
Praude un J. Beļčikovs [ 105, 178] un V. Reņģe [108, 55], efektīva atgriezeniskā saikne ir: 
• iecerēta, lai palīdzētu; 
• konkrēta; 
• aprakstoša; 
• noderīga; 
• savlaicīga; 
• skaidra; 
• rūpīga; 
• ticama; 
• droša. 
Prasme veidot atgriezenisko saikni ir svarīga kā tālmācībā iesaistītajiem pieaugušajiem, tā šīs 
studiju formas organizētājiem, jo tas ir viens no studiju atbalsta sistēmas kvalitātes 
uzlabošanas un vispārējās pārvaldības elementiem, atgriezeniskā saikne padara studiju 
atbalsta sistēmu atvērtāku, elastīgāku, nodrošina studējošo vajadzības 
Svarīga loma tālmācības procesos ir arī neverbālajai komunikācijai, sava veida saziņas 
etiķetes ievērošanai. Sevišķi tas aktuāls klātienes nodarbību un organizatoriskā atbalsta 
organizēšanā. Pēdējā laikā arvien aktuālāks kļūst arī t.s. netiķetes (Netiquette-angl.)jēdziens, 
ar to saprotot īpašas komunikācijas kompetences [184], izmantojot informācijas tehnoloģijas 
(abreviatūru, simbolu, zīmējumu utt. lietošana). Tomēr pats būtiskākais pieaugušo izglītībā 
nepieciešamo komunikācijas kompetenču pilnveide ir attieksmes maiņa, ar to saprotot vēlmi 
mainīt saziņas stereotipus kā satura, tā formas un līdzek[u izvēlē (piem.. tālmācības 
konsultantu uztverot kā galveno saziņas procesa personu, nekritiski pieņemot apkārtējo 
viedokli, baidoties no sava viedokļa paušanas, neelastīgi pieņemot informācijas tehnoloģijas 
un to iespējas komunikācijas procesā u.tml). 
Komunikatīvās kompetences ļoti cieši saistītas ar profesionālo kompetenču pilnveidi. faktiski 
tās ir savstarpēji atkarīgas, izriet viena no otras un nosaka pieaugušā darbības rezultātu. 
42 
3.4. PROFESIONĀLĀS KOMPETENCES 
Profesionālās kompetences, autoresprāt, saistītas ar pieaugušā individuālu profesionālo 
vajadzību apmierināšanu, profesionālās piemērotības nodrošināšanu (Profesionālā 
piemērotība- indivīda īpašību atbilstība noteiktas profesijas prasībām, kas izvirzītas, lai 
sasniegtu pieņemamu profesionālās darbības efektivitāti, pastāvot konkrētai darba tirgus 
konjunktūrai [70, 353]). Tā kā tālmācībā iesaistīti dažāda sagatavotības līmeņa indivīdi, 
profesionālo kompetenču pilnveide var būt viens no sarežģītākajiem izglītības piedāvātāju 
uzdevumiem. Vispirms te būtu jārunā par pieaugušajiem nepieciešamajām profesionālajām 
zināšanām. Protams, ka gandrīz katrs pieaugušais ir spējīgs izveidot sev nepieciešamo 
profesionālo zināšanu vīziju, un daudzos gadījumos, sākot tālmācības studijas, viņš jau ir 
konstruējis savu individuālo zināšanu modeli. Lai šo procesu padziļinātu, nepieciešams 
pievērst uzmanību vairākiem aspektiem: 
• paplašināt studējošo profesionālo zināšanu virzību globālā aspektā, saistot 
individuālās zināšanas un sabiedrības vajadzības; 
• iesaistīt apkārtējos cilvēkus (kolēģus, darba devējus, mācību spēkus, grupas biedrus, 
konsultantus u.tml.) pieaugušajam nepieciešamo profesionālo zināšanu vīzijas 
paplašināšanā; 
• veidot un attīstīt pieaugušā izglītošanās filosofiju. kas vērsta mūžizglītības virzienā. 
Pēdējais aspekts ir sevišķi nozīmīgs, j o daudziem pieaugušajiem ir svarīga tuvāko mērķu 
sasniegšana (iespēja uzlabot darba, sadzīves apstākļus, paaugstināt pašreizējo sociālo statusu 
vai tml.). Tas nozīmē, ka viņiem var būt svarīgs tikai noteikts, limitēts zināšanu apjoms. Šai 
sakarā nepieciešams motivēt pieaugušos, aktualizējot nepārtrauktas izglītošanās lomu, ko 
nosaka sabiedrības attīstības un personības pilnveidošanās vajadzības. 
Pieaugušā profesionālā pilnveide nav iedomājama bez noteiktu prasmju attīstīšanas. Pirmām 
kārtām tās ir specifiskas individuālās profesionālās prasmes un pozitīva, optimistiska ievirze 
to realizēšanā. Ne mazāk svarīgas ir t.s. pastarpinātās profesionālās prasmes (termins mans 
I X ) , piem., studējošā personīgās pieredzes izmantošana studiju procesā, profesionāla 
padomdošana kolēģiem un vajadzības gadījumā arī mācību spēkiem, tehnisko jauninājumu 
ieteikšana un ieviešana mācību procesā vai tml. 
Tehnisko kompetenču aktualizēšana noteikti saistīta ar mūsdienu biznesa un ekonomikas 
attīstību [35]. Kā norāda T.Volkova, G.Vērdiņa un J.Pildavs [135, 30], mūsdienu organizāciju 
darbība vairs nav iedomājama bez jaunām informācijas tehnoloģijām un telekomunikācijām. 
Sabiedrībā pastāv ļoti daudzas nozares, kurās darbošanās bez tehniskajām kompetencēm nav 
iespējama. 
4 ; 
Šajās nozarēs iesaistītie pieaugušie, savu interešu un nozares specifikas vadīti, lielākoties ir 
apguvuši viņiem nepieciešamās tehniskās zināšanas un prasmes, informācijas tehnoloģijas 
viņi uztver kā neatņemamu dzīves sastāvdaļu. Tomēr nedrīkst aizmirst, ka sabiedrība ir ļoti 
daudzveidīga un neviendabīga. Daudzi pieaugušie joprojām tehniskos jauninājumus uzlūko ar 
neuzticību, viņi gluži vienkārši baidās no tehnikas un nespēj izprast tās potenciālās iespējas 
Tālmācības studiju forma šai gadījumā ir ideāls līdzeklis tehnisko kompetenču pilnveidei, jo 
tās piedāvātie līdzekļi (tiešsaistes studiju materiāli, internet tīkla iespējas, video, audio 
materiāli, e-pasts utt.) netiešā veidā stimulē šo kompetenču veidošanos un tālāku attīstību. Lai 
apgūtu iepriekšminētās (pašizziņas, sociālās, komunikācijas, profesionālās) kompetences, 
pieaugušajam nepieciešamas dažāda līmeņa vadības prasmes, resp., prasme vadīt gan sevi, 
gan citus. Tas nozīmē, ka aktualizējas vajadzība attīstīt pārvaldības kompetences. 
3.5. PĀRVALDĪBAS KOMPETENCES 
Tālmācībā iesaistītie pieaugušie lielākoties ir mērķorientēti un par savu studiju galarezultātu 
vairumā gadījumu izvirza noteiktu kompetenču ieguvi. Pat tajos gadījumos, kad 
pieaugušajiem ir pietiekama zināšanu un prasmju bāze, viņiem bieži vien rodas problēmas 
savas pieredzes mērķtiecīgā pielietošanā, laika, finansiālo u.c. veida resursu izmantošanā. Tas 
nozīmē, ka uzmanība pievēršama pieaugušo pārvaldības kompetenču pilnveidošanai, kas 
faktiski sevī ietver prasmes realizēt visas vadības funkcijas: plānošanu, organizēšanu, 
koordinēšanu, motivēšanu, kontroli. I. Forands netieši norāda [47, 56], ka pārvaldības 
kompetences ietver šādu prasmju pielietošanu darbībā: 
• konceptuālās prasmes: 
• lēmumu pieņemšanas prasmes; 
• analītiskās prasmes; 
• administratīvās prasmes; 
• komunikācijas prasmes; 
• profesionālās prasmes; 
• psiholoģiskās prasmes. 
1 almācības process no pieaugušā prasa patstāvīgi pieņemt lēmumus, piem., kā mācīties, ko 
mācīties u . c , tādā veidā netieši tiek dotas iespējas apgūt pārvaldības kompetences, kas 
savukārt, pēc I. Foranda domām, palīdz pieaugušajam veikt dažāda līmeņa vadītāja lomas 
(starppersonu, informācijas/ informatīvās un lēmumu pieņemšanas) [47, 57]. Līdzīgu viedokli 
pauž arī krievu zinātniece V.Rozanova [142, 25-26]. 
44 
Pētījumā par pārvaldības kompetencēm amerikāņu zinātnieki R. Šermans (Sherman). D.Dobinsa 
(Dobbīns), Dž. Tibets (Tibbet) uzsver, ka to veidošanas būtiskākais mērķis ir refleksīvās domāšanas 
attīstīšana, kas tiek panākta ar šādu aktivitāšu (uzdevumu) palīdzību: 
1. Līdera, vadītāja (Leadership-angl) prasmju attīstīšana (skat. arī 125, 7-155). 
2. Pārraudzības (hdonitoring-angi) prasmju pilnveide. 
3. Savas darbības modeļa un tā efektivitātes kritēriju izveide. 
4. Inovācijas procesu iniciēšana un atbalstīšana. 
5. Inovatīvajiem procesiem atbilstošas vides konstruēšana [205]. 
Amerikāņu speciālista Henrija Astorgas (Astorga) definētās 5 vadības sfēras [144], kas nepieciešamas 
strādniekam, var skatīt plašāk, nosakot, ka tās būtiskas ikvienam pieaugušajam, proti, runa ir par: 
• resursu; 
• informācijas; 
• attiecību; 
• sistēmas; 
• tehnoloģiju vadību un tai atbilstošajām pārvaldības kompetencēm. 
Pārvaldības kompetences ļoti cieši saistītas ar komunikācijas un sociālajām kompetencēm, jo sevi 
ietver tādus elementus kā prasmi uzturēt un vadīt sarunu, izdalot svarīgāko un atmetot otršķirīgo, 
sarunu partneriem nebūtisko un dažkārt nepatīkamo. Tā ir prasme meklēt cēloņus un sekas, pieņemt 
situācijai atbilstošus nepārsteidzīgus lēmumus, spēja tos publiskot, prasme saskaņot un apspriest 
problēmas, meklēt kolektīvu problēmas risinājumu, nebaidīties prasīt padomu un palīdzību. 
Mūsdienās ļoti aktuāls ir arī jautājums par stresa pārvaldību [96.6-176]. 
Pieaugušajiem attīstāmas tādas pārvaldības kompetences kā prasme plānot un organizēt aktivitātēm 
l mācībām, darbam, ģimenei utt.) nepieciešamos laika resursus, nosakot prioritātes, pēctecīgi plānojot 
(konstruējot) veicamos uzdevumus un nosakot to risināšanas iespējas (ceļus). Šai nolūkā 
pieaugušajiem attīstāma spēja strādāt sistemātiski, ievērojot laika limitu, prasme novērtēt savu 
iespējamo ieguldījumu izvirzīto mērķu realizēšanā, resp., uzņemties vadošo jeb līdera lomu. 
Tas savukārt sasaucas ar pašizziņas kompetenču veidošanos un attīstību. Līdera loma sevī ietver 
prasmi parādīties un atrasties "īstajā laikā un vietā", motivējot apkārtējos darboties (norādot viņu 
personības stiprās puses un iespējas tās lietderīgi izmantot), virzot uz priekšu vai gluži pretēji- atturot 
no pārsteidzīgas rīcības un nepārdomātiem lēmumiem; tā ir spēja vienmēr būt "formā", saglabājot 
pozitīvu (nepieciešamības gadījumā arī kritisku vai diplomātisku) attieksmi gan pret sevi, gan 
apkārtējiem, šai nolūkā konstruējot noteiktai situācijai atbilstošus individuālus uzvedības modeļus. 
Patiesībā tā ir prasme ikdienas situācijās izmantot sadarbības stilu, būt atvērtam pret dažāda veida 
izmaiņām, idejām, cilvēkiem. 
45 
Pamatojoties uz iepriekš sacīto, varam secināt, ka ideja par to, ko mācīties (kādas 
kompetences apgūt) pieaugušajiem gandrīz vienmēr ir skaidra. Neatbildēts dažkārt ir 
jautājums, kā mācīties (šī problēma risināta arī konstruktīvisma teorijā). 
Tālmācībai ir raksturīga īpaša studiju vide, viena no svarīgākajām tās sastāvdaļām ir studiju 
atbalsta sistēma. Būdama izteikti konstruktīva, šī sistēma palīdz pieaugušajiem (balstoties uz 
viņu iepriekšējo pieredzi, individuāli un sociāli (kolektīvi) konstruētām zināšanām, prasmēm. 
iemaņām, att ieksmēm) atrast daudzveidīgus alternatīvus izglītības ceļus. 
Tālmācības studiju atbalsta sistēmas spēks meklējams tās daudzveidībā, atvērtībā un elastībā, 
tādēļ nākamajās nodaļās autore pievēršas tālmācības studiju atbalsta sistēmas un tās 
pārvaldības analīzei. 
4 o 
4. TĀLMĀCĪBAS STUDIJU ATBALSTA SISTĒMA UN TĀS 
PĀRVALDĪBAS MODELIS 
Tālmācības studiju atbalsta sistēma ir viens no svarīgākajiem komponentiem pieaugušo 
izglītībā, tādēļ ļoti būtiski pirmām kārtām ir noskaidrot šī termina būtību. Latviešu valodā 
lietotajam vārdu savienojumam tālmācības studiju (studentu) atbalsta sistēma atbilst tādi 
angļu valodas termini kā support 'atbalsts, atbalstīt, pabalstīt' [42,461], guidancc 'vadība' 
[42,222], advice 'padoms, ieteikums' [42, 210], counselling 'padomu došana' [42,121]. 
Ar sistēmu pārvaldībā saprot savstarpēji saistītu daļu, attiecību, elementu un sakaru kopumu, 
kas veido noteiktu veselumu, vienību [71,398], rada kopīgas īpašības un mērķus, kuri līdz tam 
nepiemita katram elementam atsevišķi [49, 33]. Kā būtiskākās sistēmas iezīmes minamas 
šādas [ 4 9 , 3 3 ; 7 1 , 3 9 8 ] : 
• mērķtiecība, t.sk. izstrādāti kritēriji mērķu un uzdevumu sasniegšanas novērtējumam: 
• uzdevumorientācija; 
• organizētība, struktūra; sadalījums hierarhiskos līmeņos; 
• cieša vienotība ar vidi, 
• viengabalaina funkcionēšana, kopīpašības; 
• pārvalde. 
Tātad tālmācības studiju atbalsta sistēmu autore definē kā kompleksu veidojumu, kura 
galvenais uzdevums ir palīdzēt pieaugušajiem, stimulēt viņu darbību, motivēt un atbalstīt 
viņus kompetenču apguvē . 
Pasaules pieredze rāda, ka tālmācības studiju atbalsts ir ļoti sarežģīta sistēma, jo tam jākalpo 
katra indivīda mācību, profesionālo, personisko vajadzību apmierināšanai. Ieteikumus 
tālmācības studiju atbalsta sistēmas veidošanai ir snieguši daudzi pasaulē pazīstami 
speciālisti: T.Simmonds (Simmond) [118], D.Rovntrijs (Rovvntree) [110. 27-38], D.Kīgens 
(Keegan) [69, 22-101]. Šī pētījuma autorei sevišķi nozīmīgi šķiet Ormonda Simpsona 
(Ormond Simpson) atzinumi. Zinātnieks uzskata [119. 7], ka studiju atbalsta sistēmu lietderīgi 
dalīt divos blokos: 
1. Akadēmiskais studiju atbalsts (Academic Support-angl. ), kas sevī ietver studentu 
kognitīvo, intelektuālo pilnveidi, kā arī ir saistīts ar mācīšanās prasmju attīstību studiju 
gaitā. 
2. Neakadēmiskais {Non-Academk-angl.) j eb organizatoriskais (termins mans I K . ) 
atbalsts. 
fālmācībā akadēmiskais un organizatoriskais atbalsts norit vienlaicīgi, paralēli, kompleksi. Tā 
sfēras var pārklāt viena otru [119,13], 
47 
Autore uzskata, ka akadēmisko un organizatorisko (neakadēmisko, psiholoģisko) atbalstu 
varētu dēvēt par atbalsta sistēmas galvenajiem veidiem, kuriem pakārtoti atbalsta sistēmas 
līdzekļi, kurus, pēc autores domām, vadībā iespējams dēvēt arī par resursiem (teorētiskajā 
literatūrā par tālmācības šāds termins netiek lietots-I.K.), kuru sekmīga pārvaldība ir viens no 
svarīgākajiem tālmācības uzdevumiem pieaugušo kompetenču pilnveidošanā. Autores 
izveidotā tālmācības studiju atbalsta sistēma uzskatāmi parādīta 4. attēlā. 
4 . attēls. Tālmācības studiju atbalsta sistēma. 
Studiju atbalsta veidi 
Studiju atbalsta veidi ir stūrakmeņi, uz kuriem balstās sekmīgs tālmācības process, to 
veiksmīga pārvaldība ir viens no galvenajiem uzdevumiem, kas jārisina, lai sasniegtu mērķi-
uzlabotu vai attīstītu pieaugušajiem nepieciešamās kompetences. Studiju atbalsta veidi zināma 
mērā nosaka arī tālmācības kā studiju formas vidi , tās mērķorientāciju un elastīgumu. 
Pateicoties akadēmiskā un organizatoriskā atbalsta sekmīgai darbībai, notiek informācijas 
pārraides un vadības procesi. 
Tālākajā apakšnodaļā uzmanība pievērsta akadēmiskajam un organizatoriskajam atbalstam ka 
tālmācības studiju atbalsta sistēmas pamatelementiem. 
48 
4.1. STUDIJU ATBALSTA VEIDI KĀ TĀLMĀCĪBAS STUDIJU ATBALSTA 
SISTĒMAS PAMATELEMENTI 
Akadēmiskais atbalsts sevī ietver aktivitātes, kas saistītas ar studiju procesa saturisko pusi: 
• kursa satura, apjoma, studiju formu noskaidrošana atbilstoši studējošo vajadzībām: 
• dažāda veida koncepciju izskaidrošana un izvērtēšana studējošo profesionālās 
pilnveides nolūkos; 
• mācīšanās prasmju attīstīšana; 
• pieaugušo sasniegumu izpēte, progresa vai regresa cēloņu noskaidrošana, socializācija. 
grupu veidošana, diskusiju aktivizēšana kursa vai programmas realizācijas laikā: 
• kursa satura kvalitātes uzlabošana, ņemot vērā studējošo ieteikumus un mācībspēku 
iepriekšējo pieredzi. 
Pieaugušo izglītībā īpaši svarīgs ir arī neakadēmiskais jeb organizatoriskais atbalsts, kura 
galvenie komponen t i , pēc autores domām, ir šādi: 
• dažāda veida padomu došana, informēšana, problēmu izskaidrošana, priekšlikumu 
izvirzīšana; 
• pieaugušo darbības novērtēšana, atgriezeniskās saiknes veidošana; 
• praktiska palīdzība studiju veicināšanai, sekmēšanai; 
• tālmācības ideju popularizēšana, aizstāvība; 
• administrēšana. 
4.1.1. AKADĒMISKAIS ATBALSTS 
Lai pārvaldītu tālmācībā iesaistīto pieaugušo izglītību, sniegtu viņiem kvalitatīvu atbalstu 
mācību procesā, būtu lietderīgi noskaidrot šādus jautājumus: 
1. Kas ir potenciālais students? Kāds ir viņa iepriekšējās izglītības, profesionālās 
pieredzes līmenis? Šo datu uzkrāšanai un izmantošanai, protams, jānorit saskaņā ar 
valsts l ikumdošanu. Latvijas Republikā to nosaka "Fizisko personu datu aizsardzības 
likums" [201]. 
2. Kādas ir pieaugušo vajadzības, viņu motivācija studēt? 
3. Kāda veida palīdzība, atbalsts pieaugušajiem nepieciešams? 
Kā uzsvērts iepriekš, organizējot tālmācības procesu, lietderīgi atcerēties, ka tajā var būt 
iesaistīti visdažādākā teorētiskās un praktiskās sagatavotības līmeņa pieaugušie. Atbilstoši 
konstruktīvisma teorijai [152], tālmācības organizatoriem būtu jāizveido sava veida 
hipotētiskais modelis, kas atspoguļo studējošo konceptuālo pasauli (zināšanas, pieredze, 
attieksmes utt.). 
Domājot par pieaugušo izglītošanu, veidojot tālmācības studiju materiālus, liela nozīme 
pievēršama kognitīvajām jeb izziņas prasmēm, iemaņām un to pilnveidošanai, resp., 
tālmācības procesa organizēšana veicama, balstoties uz katra pieaugušā vai kognitīvo spēju 
ziņā līdzvērtīgu pieaugušo grupas iepriekšējās izglītības un profesionālās pieredzes bāzes. 
Uzmanība veltāma arī pieaugušo afektīvajām iemaņām un prasmēm, to veicināšanai. Kā viens 
no komponentiem te jāmin motivācija, kas nosaka studentu darbību, rīcību, attieksmes, 
uzvedību. Pieaugušo izglītības un tās vadības teorētiķi C.Eims (Ames) [20.1341. 
Dž.Atkinsons (Atkinson) [21,89-91], D.MakKlelends (McClelland) [86.67-69], B.Veiners 
(VVeiner) [136,124], V.Hjuits (Huitt) [156] uzskata, ka pieaugušo motivācija var būt ļoti 
daudzveidīga: panākt izmaiņas personīgajā dzīvē, pašapliecināties, gūt panākumus 
profesionālajā karjerā, uzlabot sociālos apstākļus, panākt varas palielināšanos utt. (Par 
dažādām motivācijas teorijām skat. ari V. Reņģes [108,14], R.Garlejas [52, 45], I.Foranda 
[48,67] u.c. autoru darbos). 
Tālmācības studiju organizētāju uzmanības centrā ir arī pieaugušo pašpaļāvības, 
pašpārliecinātības izkopšana. Būdami pieredzējuši, daudzkārt teorētiski un praktiski labi 
sagatavoti, pieaugušie studiju gaitā nereti ir kautrīgi, nepārliecināti par savām spējām, ne 
vienmēr gatavi uztvert kritiku, nepieciešamības gadījumā lūgt padomu. īpaši tas jāņem vērā. 
plānojot un organizējot klātienes konsultācijas, diskusijas, grupu darbu. 
Ņemot vērā tālmācības un šai procesā iesaistīto studentu specifiku, uzmanība būtu veltāma arī 
pieaugušo pārvaldības kompetenču pilnveidei. Pirmkārt tas attiecas uz sevis vadīšanu un sava 
laika, naudas, iespēju u.tml. plānošanu un organizēšanu. Par būtiskākajiem te uzlūkojami Šādi 
"atbalsta punkti": 
• pieaugušo prasme saskaņot studijas ar darbu; 
• prasme veidot saskaņu starp studijām un ģimeni tā, lai viens netraucē otram; 
• spēja noteikt prioritātes (darbs, studijas, ģimene); 
• spēja izveidot labu, savām vajadzībām atbilstošu studiju vidi (programmas, kursu, to 
satura, studiju formas u.c. komponentu izvēle). 
lalmācības studiju kursa satura noteikšana atšķiras no parastās studiju sistēmas. Definējot 
tālmācības kursa saturu, būtiski ir šādi nosacījumi: 
• mērķa auditorijas iepriekšējā profesionālā sagatavotība un pieredze; 
• materiālu atlases prasme atbilstoši studiju vajadzībām; 
• satura uztveramība, nepārprotamība. 
Garīga nozīme akadēmiskajā atbalstā ir arī kursa izskaidrošanai un izklāstam, jo no tā ir 
atkarīga tālmācības studiju kvalitāte. 
50 
Kursa saturs var tik atklāts visdažādākajos veidos (mutvārdos, rakstveidā, kompaktdiskos, 
video, audio vai citā formā), tā pamatā var būt visdažādākie avoti, uzskati, tomēr allaž svarīgi 
atcerēties galveno nosacījumu - izklāsta principiem jāatbilst tālmācības specifikai- tie 
\ Senlaikus ir instruktīvi un veicina konstruktīvismu. 
Tālmācībā tāpat kā citās studiju formās ļoti būtisks ir pieaugušā darbības un tās rezultātu 
(kompetenču) kontrole, izvērtējums. Tālmācībā parasti šķir neformālo un formālo 
novērtējumu [119, 44] . Jebkura novērtējuma pamatā ir prasme atklāt pieaugušajam viņa 
sasniegumus, izaugsmi kursa/ programmas apguves laikā, norādīt uz trūkumiem un to 
novēršanas ceļiem (tādā veidā pilnveidojot pieaugušo pašizziņas, sociālās, profesionālās, kā 
arī komunikācijas kompetences). Neformālais vērtējums parasti ir elastīgāks, tā pamatā nav 
noteiktu vērtēšanas kritēriju. Bieži tā ir saruna starp studējošo un kursa docētāju vai 
konsultantu, kuras laikā tiek noskaidrotas pieaugušā sekmes, neveiksmju cēloņi u.tml. 
Neformālā vērtēšana nav saistīta ar zināšanu novērtēšanu ar atzīmi. Pieaugušo izglītībā 
neformālajai vērtēšanai ir liela nozīme, tādēļ ka tās laikā, it sevišķi klātienes sarunās, neizjūtot 
diskomfortu, sava veida bailes no atzīmes, studējošais var pilnībā izvērtēt savus sasniegumus, 
neveiksmes un to cēloņus [164]. Viens no neformālās vērtēšanas veidiem ir . piem., 
paškontroles jautājumi un atbildes uz tiem kursa apguves laikā. Šādu jautājumu iekļaušana 
kursa apguvē ir ļoti pozitīvi vērtējams studiju atbalsts, jo palīdz pieaugušajam personīgi, bez 
citu cilvēku klātbūtnes izvērtēt savu zināšanu līmeni, izdarīt secinājumus par to 
padziļināšanas iespējām un veidiem. 
Formālā novērtēšana parasti balstās uz iepriekš izstrādātiem kritērijiem, šim nolūkam izmanto 
divus paņēmienus: 
1. Novērtēšana, izmantojot datoru. Šai gadījumā novērtēšanas sistēma ietverta datora 
programmā. Mūsdienās ir tehniskas iespējas norādīt ne tikai atbildes pareizību vai 
nepareizību, bet atklāt arī tās cēloņus. 
2. Konsultanta vērtējums. 
Novērtējums, ko sniedz konsultants, tālmācībā ir ļoti svarīgs, j o ietver sevī tādas vadības 
funkcijas kā kontroli un motivāciju. Daudzreiz pieaugušajam tā ir vienīgā saskarsmes iespēja, 
dažbrīd novērtējums ar atzīmi pieaugušajam nav tik svarīgs kā iespēja komunicēt ar docētāju, 
apmainīties viedokļiem profesionālajos jautājumos. Konsultanta vērtējums parasti ir izvērsts, 
sirsnīgs, bet vienlaicīgi arī lietišķs, koleģiāls (konsultants darbojas kā t.s. kritiskais draugs 
Criticalfriend-angl.), ar optimistisku ievirzi, [92,7; 106, 163; 110, 36-39; 109 ,27; 164]. 
Komentējot pieaugušā veikumu (kontroldarbu, studiju noslēguma darbu u.tml.), patiesībā tiek 
veikta sava veida netiešā pārvaldība. 
51 
Konsultantam vēlams izrādīt savu draudzīgo attieksmi, lietojot tādus izteicienus ka "Jums izdevās", 
"Man patika", "Labi!", "Es piekritu", "Patiešām!", "Jums taisnība", "Labs piemērs", "Ideja!" u.tml.. 
izvairoties no vispārīgām frāzēm: "Students apraksta", "Kontroldarbs atspoguļo, rāda. atklāj, ataino" 
u.tml. Vērtējumu būtu vēlams sākt ar pozitīvo, jo ikvienā darbā vienmēr ir kas pozitīvi vērtējams. 
Ja mācību spēkam radušies būtiski iebildumi, noteikti atrodams veids, kā panākt pozitīvu rezultātu. 
Atklājot darba vājākās vietas, konsultantam ieteicams veikt rūpīgu atlasi, ieteicams uzsvērt tikai 
vissliktāko, norādot veidu un iespējas, kā to labot. Ar labvēlīgu ievirzi vērtējumu ieteicams arī noslēgt. 
Domājot par pieaugušā izjūtām, konsultantam ieteicams padomāt pat par šķietamiem "sīkumiem", 
piem., labojot darbu, nebūtu vēlams lietot sarkanu tinti [110,26], jo tas pieaugušajā var uzjundīt 
nevēlamas atmiņas par skolas laiku. 
Lasot mācību spēka atsauksmi par darbu, pieaugušajam vēlams just docētāja individuālu pieeju, 
ieinteresētību . Vērtējums savukārt ir stimuls studējoša izaugsmei, pilnveidošanās iespējām, vēlmei 
darboties, neapstājoties pie sasniegtā. 
Faktiski novērtēšanas procesā tiek realizēta regulāra atgriezeniskā saikne (Feedback -angl.) starp mācību 
spēku un studējošo. Tā palīdz iegūt informāciju par studiju procesa rezultātiem un izmantot to studiju 
procesa koriģēšanai un uzlabošanai. Novērtēšana patiesībā ir lieliska iespēja mācībspēkam un 
studējošajam satikties klātienē vai virtuāli un apmainīties ar viedokļiem. Novērtēšana var būt kā 
rakstiska, tā mutiska. Abas no tām tiek rūpīgi plānotas un organizētas. Sevišķa atbildība tiek prasīta no 
vērtētāja. Runājot par mutisko novērtēšanu, viena no vadošajām angļu komiinikācijas konsultantēm 
S.Klemensone (Sue CIemenson) atzīst, ka īpaši svarīga ir sagatavošanās novērtēšanas saruna [ 130.179], 
jo studējošais noteikti pamanīs, cik rūpīgi mācībspēks gatavojies šai sarunai, un uztvers to kā cieņas 
apliecinājumu. Iepriekšēja sagatavošanās ļaus brivi justies ari vērtētājam. S.Klemensone iesaka 
mācībspēkam šādu sagatavošanās plānu, kas pētījuma autorei šķiet noderīgs tālmācības procesā 
(Skat.2.tabulu). 
2.tabula. Sagatavošanas novērtēšanas sarunai (pec S. Klemensones) [130, 179|). 
K a s j ā a p s v e r G a l v e n i e j a u t ā j u m i 
Darba v e i k u m s k o p š 
iepriekšējās n o v ē r t ē š a n a s 
• K a s ir v e i c i e s labi? 
• K a s nav i z d e v i e s ? 
• V a i ir sasniegti i z v i r z ī t i e m ē r ķ i ? 
• V a i m ā c ī b s p ē k a m ir p ie t iekami d a u d z p ierādī jumu, lai pamatotu 
s a v u vērtē jumu? 
• Kādi faktori varētu u z l a b o t darba i z p i l d i ? 
Darba v e i k u m s i e p r i e k š ē j o s 
periodos 
• K ā d i ir darba rezultāti s a l ī d z i n ā j u m ā ar iepr iekšē j iem p e r i o d i e m ? 
• Ja ir v ē r o j a m a atšķir ība , kas varētu būt tās c ē l o ņ i ? 
P i lnve idošanās n e p i e c i e š a m ī b a • Vai m ā c ī b s p ē k s saskata kādas iz te iktas v a j a d z ī b a s , k u r ā m ieteiktu 
p ievērst u z m a n ī b u ' 1 
L 
J ^ ļ ā c j b s p ē k a v i e d o k ļ a n e m a l d ī b a • V a i citi māc ībspēki , ekspert i , speciā l is t i ir l īdz īgās d o m ā s ' 1 
_Sarunas ga isotne • K ā d a gaisotne Šai sarunai būtu v i s p i e m ē r o t ā k ā ? 
J ^ o ņ k r ē t i jautā jumi • V a i m ā c ī b s p ē k s ir s a g a t a v o j i s d a ž u s k o n k r ē t u s j a u t ā j u m u s ? 
52 
Rūpīga sagatavošanās no mācībspēka puses rosinās pieaugušo paust savu viedokli un 
līdzdarboties studiju procesā. 
Pieaugušais var novērtēt sasniegtos rezultātus, veicot vingrinājumus, atbildot uz paškontroles 
jautājumiem un salīdzinot savas atbildes ar pareizajām; konsultāciju, semināru laikā salīdzinot 
savas un citu studējošo zināšanas, uzklausot konsultanta komentārus, piezīmes un 
norādījumus, saņemot kontroldarbu un pārbaudījumu rezultātus ar piezīmēm un komentāriem, 
iegūtās kompetences pielietojot praksē. 
Izmantojot atgriezenisko saikni, tālmācības organizētāji un konsultanti pēc jautājumiem 
konsultāciju laikā, kontroldarbos un pārbaudījumos atrodamajām raksturīgākajām kļūdām 
savukārt var novērtēt studiju materiālu, konsultāciju kvalitāti. Salīdzinot dažādiem 
konsultantiem piesaistīto pieaugušo sasniegtos rezultātus, var novērtēt arī konsultantu darba 
kvalitāti. 
Atgriezeniskā saikne sevišķi svarīga tālmācības kursu izmēģinājuma laikā, jo iegūtā 
informācija ļauj veikt uzlabojumus studiju materiālos vai citos studiju atbalsta sistēmas 
elementos. 
Neatņemama tālmācības sastāvdaļa ir organizatoriskais studiju atbalsts, tā loma pieaugušo 
kompetenču attīstīšanas procesā ir līdzvērtīga akadēmiskajam atbalstam. 
4.1.2. O R G A N I Z A T O R I S K A I S (NEAKADĒMISKAIS) STUDIJU ATBALSTS 
Atbalsts, kas nesaistās ar kursa vai programmas, studiju materiālu saturu, nav mazāk svarīgs 
pilnvērtīga tālmācības procesa veidošanai. Būtiski ievērot, ka pieaugušo izglītošanās kļūs 
auglīga tikai tad, ja , plānojot un organizējot atbalsta sistēmu, notiks studējošo un organizatoru 
radoša sadarbība, dialogs, kura gaitā studējošais sajutīs interesi par sevi kā indivīdu. Saņemot 
atbalstu (gan akadēmisku, gan personisku, psiholoģisku, organizatorisku), pieaugušajam 
radīsies un attīstīsies vēlme, motivācija pilnveidot savas kompetences, gūt labus rezultātus, 
faktiski ikviens pieaugušais ir tālmācības studiju atbalsta sistēmas elements, sastāvdaļa, nevis 
objekts, un, prasmīgi organizējot darba procesu, ir lietderīgi ņemt vērā arī studējošo 
ieteikumus, resp., izmantot atgriezenisko saikni. 
Jebkura studiju procesa veiksmīgas norises pamatā ir informācijas aprite. Tālmācībā ieteicama 
informācijas daudzveidība: vispārīgā, stimulējošā, izvēlētā, kontroles un pārdalošā [46, 79], jo 
pieaugušo informētība ir viens no stūrakmeņiem mērķtiecīgai studiju organizēšanai un 
rezultātu sasniegšanai. Ikvienam studējošajam ir tiesības saņemt precīzu, viņam adresētu 
informācija, turklāt galvenais nosacījums - laikā. 
53 
0 . Simpsons [119, 16] norāda, ka informēšanu bieži vien dēvē par "klerku līmeņa" 
aktivitātēm, tomēr mūsdienu sabiedrībā tā iegūst arvien lielāku nozīmi. Tā kā tālmācībā 
iesaistītie cilvēki lielākoties ir ļoti aizņemti (darbs, ģimene u.tml.), neinformētība var 
apdraudēt pilnvērtīgu studiju procesu un tā kvalitāti. Pieaugušajiem nepieciešama 
daudzveidīga informācija, kas saistīta ar viņu studijām. Tā var būt informācija par kursiem un 
programmām, to saturu, ieteicamo laika sadalījumu, mācību spēkiem, tālmācības studiju 
norisi, klātienes un neklātienes nodarbībām, pārbaudes darbiem un eksāmeniem, to grafiku, 
darbu vērtēšanas kritērijiem, ieteicamo literatūru, studentu aktivitātēm, sasniegumiem utt. 
Visbeidzot tā var būt pieaugušo informēšana par to, kur meklējamas viņiem nepieciešamās 
ziņas un fakti. Šai procesā var lieti noderēt informācijas tehnoloģiju pilnveidošanās, piem,. 
plašu un apjomīgu informāciju iespējams nosūtīt pa elektronisko pastu vai nodot telefoniski, 
iegūt to Internet tīklā. Būtiska nozīme ir informācijas pieejamībai, tāpēc tālmācības studiju 
organizatoriem, mācību spēkiem ir jābūt pārliecinātiem, ka informācijas nodošanai, 
izplatīšanai ir izvēlēts pieaugušo individuālajām iespējām un vajadzībām atbilstošs veids un 
līdzeklis. Vienmēr nepieciešams atcerēties, ka informācijai jābūt ļoti precīzai, tādējādi 
vienmēr būtu jādomā par tās atjaunošanu un papildināšanu. Informācijas izplatīšana ir būtiska 
tālmācības institūcijas problēma: jo vairāk informācijas par iespējām studēt tālmācībā un 
pilnveidot kompetences . - jo vairāk iespēju piesaistīt jaunus studentus- tātad mērķtiecīgi virzīt 
jaunu finansiālo resursu piesaisti tālmācības procesam kopumā un atbalsta sistēmai atsevišķi. 
Tālmācības studiju atbalsta sistēmas būtiska sastāvdaļa ir arī informācijas uzkrāšana, kas 
dažkārt tiek definēta arī kā novērtēšana [119, 37] . Šis process lielākoties orientēts uz 
studējošo datu bāzes veidošanu, izzinot viņu ģimenes un darba apstākļus, iepriekšējo 
prolesionālo pieredzi, spējas, intereses, mācīšanās stilu u . c . lai mērķtiecīgi un kvalitatīvi 
veidotu studiju atbalsta sistēmu (veicinātu komunikatīvo, sociālo un citu kompetenču 
attīstīšanos). 
Ievācot un uzkrājot mācību procesam nepieciešamās ziņas (saglabājot studējošā privātās 
dzīves neaizskaramību I.K..). ieteicams izdalīt vairākus informatīvos faktorus [110.42]: 
1 Demogrāfiskie faktori: 
1.1. Vārds, uzvārds. 
1.2. Vecums. 
1.3. Dzimums, rase. 
1.4. Sociālais stāvoklis. 
2. Studiju motivācijas faktori: 
1.1. Studiju mērķis. 
2.2. Izvēlētas programmas vai kursa atbilsme profesionālās pilnveides vajadzībām. 
3.3. Iecerētais mācību rezultāts. 
3. Mācīšanās faktori: 
3.1. Mācīšanās stils. 
3.2. Mācību prasmes. 
3.3. Pieredze tālmācībā. 
4. Iepriekšējās pieredzes faktori: 
4 . 1 . Apgūtās vispārējās zināšanas un prasmes. 
4.2. Iepriekšējās zināšanas un prasmes izvēlētajā kursā vai programmā. 
4 .3 . Individuālās intereses. 
5. Resursu faktori: 
5.1. Iepriekšējā izglītība (mācību iestāde, studiju veids). 
5.2. Izvēlētā tālmācības kursa vai programmas finansējuma avots. 
5.3. Studijām paredzētais laika limits 
5.4. Pieeja studijām nepieciešamajiem tehniskajiem līdzekļiem. 
5.5.Vēlme un iespējas izmantot citus studiju atbalsta resursus (konsultants, kolēģi 
u.tml.). 
Visus iepriekšminētos datus ir iespējams veiksmīgi izmantot, veidojot individuālu pieeju 
katram pieaugušajam. 
Saņemot plašu, visaptverošu informāciju, studējošajam bieži vien ir grūti tajā orientēties, 
izvēlēties sev lietderīgāko (resp., pieaugušajam nav atbilstošu pārvaldības kompetenču - I .K) . 
tāpēc ir ļoti svarīgs profesionāls atbalsts un padoms. Ieteikumi var būt tieši saistīti ar studiju 
procesu, ar studenta individuālajām vajadzībām atbilstoša kursa vai programmas izvēli. Tās 
var būt rekomendācijas, kas saistītas ar laika un finansiālo resursu sadali, lietderīgākajām 
mācību metodēm, studiju materiālu saturu, uzbūvi, kontroldarbiem, eksāmeniem, 
konsultācijām, sadarbību ar mācību spēkiem un citiem studentiem, darba devējiem, kolēģiem, 
ģimeni u.tml, resp., tās vērstas uz pieaugušajam nepieciešamo kompetenču pilnveidi. 
I atad organizatoriskais studiju atbalsts var tikt saistīts ar šādām sfērām: 
• profesionālā padomdošana, kuras galvenais uzdevums ir palīdzēt studējošajiem veidot 
profesionālo karjeru vai mainīt studiju, darba profilu: 
• akadēmiskā padomdošana (termins mans I.K.) jeb konsultēšana kursa vai 
programmas izvēlē, studiju procesa organizēšanā un norisē: 
55 
• mācīšanās prasmju padomdošana, kuras uzdevums ir palīdzēt attīstīt studijām 
nepieciešamās prasmes un iemaņas; 
• motivācijas padomdošana; 
• institucionālā padomdošana (termins mans- I.K.),tās galvenais uzdevums - konsultēt 
jautājumos, kas saistīti ar tālmācības institūcijas nolikumu u.tml. dokumentu, studiju 
maksas un finansiālo resursu sadales izskaidrošanu; 
• psiholoģiskā padomdošana, kas ir viens no būtiskākajiem komponentiem šajā sistēmā. 
Tā sevišķi nepieciešama gados vecākiem studējošajiem, invalīdiem, bezdarbniekiem, 
kā arī ikvienam, kurš saskāries ar lielākām vai mazākām problēmām darbā, ģimenē 
u.c. un prasa rūpīgu plānošanu, organizēšanu, motivēšanu un arī kontroli. 
Abu studiju atbalsta veidu nodrošināšanai var tikt izmantoti dažādi līdzekļi (resursi), atkarībā 
no tiem veidojas studiju atbalsta sistēmas modeļi . 
4 . 2 . T Ā L M Ā C Ī B A S STUDIJU A T B A L S T A S I S T Ē M A S M O D E Ļ I 
Autore uzskata, ka atkarībā no izmantotajiem studiju atbalsta sistēmas resursiem var runāt par 
diviem tālmācības studiju atbalsta sistēmas modeļiem. Tos varētu dēvēt par realitātes un 
virtualitātes modeļiem (autores termini -I.K..). Tie atspoguļoti 5. un 6. attēlā. 
5.attēls. Realitātes modelis. 
Informāci jas 
tehnoloģ i jas k ā 
papildu l ī d z e k l i s 
Skaidrojot modeļu būtību, jāatzīmē to svarīgākās iezīmes. Realitātes modelī, ko var nosaukt 
arī par t.s. kombinētajām studijām (Blended learning-angl) studentu atbalsta sistēmas 
galvenais elements ir studiju centrs (reālas studējošo vajadzībām piemērotas telpas, 
pietiekams personāla nodrošinājums: akadēmiskie un organizatoriskie konsultanti, mācību 
s pēki: te notiek studiju materiālu ražošana, metodoloģiska uzlabošana, darbs ar autoriem utt.). 
56 
Saistību ar tālmācības studentiem centrs nodrošina, izmantojot dažāda veida rakstisku 
informāciju: vēstules, paziņojumus, informatīvus bukletus. Akadēmisko atbalstu studējošie 
saņem ar speciāli sagatavotu studiju materiālu starpniecību. Gan akadēmiska, gan 
organizatoriska rakstura jautājumus iespējams noskaidrot klātienes tikšanos laikā 
(akadēmiskiem nolūkiem tās parasti tiek organizētas 2-5 reizes viena kursa apguves ietvaros, 
savukārt organizatoriska rakstura sarunu un konsultāciju laika limits nav noteikts, tas atkarīgs 
no pieaugušā vajadzībām un iespējām. Informācijas tehnoloģijām (telefons, fakss, e-pasts, 
Web lappuse u.c.) šai modelī ir pastarpināta loma- tās kalpo kā problēmu risināšanas 
papildlīdzeklis. Turklāt jāatzīmē, ka atsevišķos gadījumos šai modelī klātienes tikšanās var arī 
izpalikt, atgriezenisko saiti nodrošinot ar pasta sūtījumu palīdzību. 
6. attēls. Virtualitātes modelis. 
Virtualitātes modelī . ko var dēvēt arī par e-studijām (On-line learning, E-learning- angl.) 
studiju centrs netiek uzlūkots par lokāli noteiktu mācību vidi . Tas nozīmē, ka šai modelī 
studējošais nejūtas telpiski saistīts ar tālmācības piedāvātājiem. Modeļa būtība atklājas 
interaktīvas virtuālās vides izmantošanā, pielietojot daudzveidīgas informācijas tehnoloģijas: 
WebCT vidi, studiju materiālus C D formā, multimediju iespējas. Rakstveida materiāli tiek 
izmantoti galvenokārt reklāmas vai informēšanas nolūkos, rakstveida studiju materiāli parasti 
tiek atzīti par novecojušu, nemodernu, iespējās ierobežotu tālmācības studiju sistēmas 
līdzekli. 
Klātienes tikšanās šai model ī tiek izmantotas minimāli vai netiek pielietotas vispār. Tās aizstāj 
virtuāli diskusiju forumi, sazināšanās pa e-pastu, tālruni vai tml. 
Pieredze rāda, ka vairumā gadījumu, pielietojot dažādus tālmācības studiju atbalsta sistēmas 
līdzekļus, organizatori visai maz domā par pieaugušo kompetencēm, kas nepieciešamas to 
izmatošanā, kā ari par kompetenču pilnveides iespējām tālmācības procesā. Tas nozīmē, ka 
Pārāk maza uzmanība tiek pievērsta studiju atbalsta sistēmas pārvaldībai. Lai atrisinātu ŠO 
problēmu, nākamajā apakšnodaļā tiek piedāvāts pētījuma autores izstrādātais tālmācības 
studiju atbalsta sistēmas pārvaldības modelis. 
4.3. TALMACIBAS STUDIJU ATBALSTA SISTĒMAS PĀRVALDĪBAS 
MODELIS 
Atbalsta sistēma sinhroni iekļaujas konstruktīvismā balstītā tālmācības studiju vidē, kas ir 
daudzdimensionāla, piedāvā daudzveidīgas īstenības atspoguļojuma iespējas, mudina 
pieaugušo konstruēt pieredzē balstītas un vajadzībām atbilstošas kompetences, veicina 
sadarbību izvirzīto mērķu sasniegšanā. 
Likumsakarīgi izvirzās jautājums, kāpēc tālmācībā un tajā iesaistīto personu atbalsts 
uzlūkojams par vienu no būtiskākajiem faktoriem viņu kompetenču pilnveide. Atbilde 
meklējama pieaugušo izglītības un konstruktīvisma teorijās. Pirmkārt, pieaugušie lielākoties ir 
mērķorientēti, nevis saturorientēti; otrkārt, viņi ir pašvadīti {Self-dircctcd -angl.) studējošie, 
kuriem ir samērā augstas prasības pēc autonomijas studiju procesā, un , treškārt, atkarībā no 
darba, ģimenes u.c. apstākļiem viņiem ir prasība pēc studiju elastīguma [72,453;30]. Turklāt 
pieaugušie vēlas, lai viņu mācības būtu mērķtiecīgas, ar praktisku ievirzi, kompetences 
veicinošas, svarīgas un tūlītēji pielietojamas. Tas nozīmē, ka tālmācības organizatoriem 
rūpīgi jāizvēlas un jāpārvalda tie resursi, kas nodrošina iepriekšminētās pieaugušo vajadzības. 
Autore ir izveidojusi . viņasprāt, potenciāli lietderīgāko tālmācības studiju atbalsta sistēmas 
pārvaldības modeli, kas atspoguļots 7.attēlā. 
7. attēls. Tālmācības studiju atbalsta sistēmas pārvaldības modelis. 
Mērķis , 
Resursi Darbība galarezultāts 
( izmaiņas) 
Plānošana Organizēšana Motivēšana Kontrole 
Metodiskie 
J —-----
KA 
o 
Informatīvie 
— i - — • " 
~ >• c 
Cilvčkresursi 
•—L —= 
— H. 
Tehnoloģiskie 
ļj 
— i* 
1 - 1 ^ - « 
Materiālie _ 1 — 
Finansiālie 
1 1 1 1 
Šī modeļa būtība ir mērķtiecīga virzība uz pieaugušajiem nepieciešamo kompetenču 
izmaiņām, attīstību, kas arī uzskatāma par tālmācības studiju atbalsta sistēmas pārvaldības 
mērķi un galarezultātu. Mērķis sasniedzams, pielietojot tradicionālās pārvaldības funkcijas: 
plānošanu, organizēšanu, motivēšanu un kontroli, izmantojot noteiktus resursus. 
Ar resursiem autore saprot tālmācības potenciāla elementus (līdzekļus), kas tiek izmantoti 
noteikta mērķa sasniegšanai (šai gadījumā- pieaugušo kompetenču pilnveidošanai). 
Par svarīgākajiem tālmācības studiju atbalsta sistēmas pārvaldības resursiem autore atzīst 
šādus: 
• metodiskie; 
• informatīvie; 
• cilvēkresursi; 
• tehnoloģiskie; 
• materiālie; 
• finansiālie. 
Resursi netiek uzskaitīti hierarhiskā secībā, jo katrs no tiem ir būtiska sistēmas sastāvdaļa, tie 
ir savstarpēji saistīti un viens otru papildina. 
Apkopojot šajā nodaļā sniegto informāciju, varam secināt, ka: 
1. Tālmācības studiju atbalsta sistēma savā būtībā ir komplicēts daļu, attiecību, elementu 
un sakaru kopums (A. Klausa definīcija [71, 398J), tātad atbilst sistēmai tradicionālā 
vadības izpratnē. 
2. Tālmācības studiju atbalsta sistēma ir atvērta, j o , saskaņā ar T.Buša teoriju [28. 341. tā 
atkarīga kā no iekšējās, tā arējās vides faktoriem: cilvēkiem, lietām, pakalpojumiem, 
attiecībām, informācijas. 
3. Runājot par tālmācības studiju atbalsta sistēmas pārvaldību, akcentējami šādi 
jautājumi: 
• sistēmas plānošana, organizēšana, koordinēšana: 
• informēšanas un padomdošanas vadība; 
• studējošo motivēšana: 
• tālmācībā iesaistīto pieaugušo kontrole un novērtēšana; 
• tālmācības atbalsta sistēmā iesaistīto mācībspēku darbības plānošana, koordinēšana, 
kontrole. 
• Sistēmas darbības rezultāti ( mērķa sasniegšana) ir atkarīgi no pielietoto resursu 
mērķtiecīgas pārvaldības 
Lai detalizētāk atklātu tālmācības studiju atbalsta sistēmas atvērto dabu un daudzpusīgumu. 
nākamajā nodaļā autore analizē studiju atbalsta sistēmas resursus un to pārvaldības īpatnības 
Pieaugušo kompetenču pilnveides kontekstā. 
59 
5. TĀLMĀCĪBAS STUDIJU ATBALSTA SISTĒMAS RESURSI UN TO 
EFEKTĪVA PĀRVALDĪBA 
Tālmācībā iesaistīto studentu atbalsts var tikt realizēts , izmantojot daudzveidīgus resursus 
(teorijā minēts arī termins avoti [118,52]). Mūsdienu sabiedrības attīstība ļauj šai procesā 
izmantot arvien vairāk informācijas tehnoloģiju iespēju, neatstājot novārtā arī tiešo kontaktu 
ar mācību spēkiem, resp., personisko, nepastarpināto saskarsmi. 
Studiju atbalsta sistēmas resursu izvēle ir atkarīga no vairākiem faktoriem: 
1. Vai tie atbilst tālmācības specifikai. 
2. Vai to lietošanu nosaka mācīšanās uzdevumi. 
3. Vai tos iespējams iekļaut kopējā pārvaldības sistēmā un tie kā vienoti sistēmas 
elementi kalpo izvirzītā mērķa sasniegšanai. 
4. Vai tie ir pieejami un atbilstoši lietotājiem. 
Tālmācības studiju atbalsta resursu izvēle ir visai sarežģīts uzdevums, praksē neeksistē ideāli, 
kas apmierina visas studējošo un mācību spēku vajadzības, katram no tiem ir sava specifika. 
Turpmākajās apakšnodaļās tiks aprakstīta autores izpratnē nozīmīgāko tālmācības studiju 
atbalsta sistēmas resursu daudzveidība un norādītas to pārvaldības iespējas. 
5.1. METODISKIE UN CILVĒKRESURSI 
īālmācība ir inovatīva kompetenču apguves forma, kas balstās uz noteiktu metodiku, apvienojot 
patstāvīgās studijas ar elastīgu pieaugušo vajadzībām atbilstošu atbalsta sistēmu. Metodiku izstrādā 
un pilnveido mācībspēki, tālmācības eksperti, realizē tālmācības piedāvātāju komanda, kuru vada 
prasmīgs vadītājs. Iepriekš sacītais liek atzīt, ka tālmācības studiju atbalsta sistēmā mērķtiecīgi skatīt 
metodisko un cilvēkresursu mijsakarības un akcentēt galvenos līdzekļus, ar kuni palīdzību tiek 
realizēta šo resursu pārvaldība. 
5.1.IZTIKŠANĀS KLĀTIENĒ 
likšanās klātienē ir viens no tālmācības studiju atbalsta līdzekļiem, kas šo kompetenču 
apguves formu tuvina tradicionālajam izglītības apguves veidam. Attieksme pret klātienes 
nodarbībām tālmācībā iesaistītajiem pieaugušajiem var būt dažāda: sākot no pilnīga 
nolieguma, kurš tiek pamatots ar studējošo laika trūkumu un organizatorisko izmaksu 
iespaidīgajām summām, līdz apgalvojumam, ka klātienes tikšanās ir viens no iedarbīgākajiem 
atbalsta līdzekļiem, kurā pilnībā var realizēties dialogs starp studējošo (studējošajiem), 
mācību spēku, konsultantu u.tml. 
60 
Jāpiebilst, ka pēdējā laikā arvien samazinās to cilvēku skaits, kas pret šāda veida atbalstu 
tālmācībā izturas skeptiski [123, 19], Kā liecina Lielbritānijas Atklātās universitātes 
speciālistu pētījumi [144, 98], tālmācības studenti šo atbalsta līdzekli atzinuši par ceturto 
nozīmīgāko sistēmas elementu. 
Klātienes tikšanos efektivitāti pieaugušo izglītībā apliecina šādi rādītāji: 
1. Vizuālais kontakts. 
2. Daudzveidīgas realizācijas (dialoga) iespējas, 
likšanās ar pieaugušajiem klātienē var noritēt ļoti daudzveidīgi: 
• kā studējošā un docētāja (konsultanta) individuāla saruna(konsultācija) par 
akadēmiskiem vai neakadēmiskiem jautājumiem (tā var būt arī studējošā darba 
vērtējuma daļa), kuras laikā vai tās rezultātā veidojas, attīstās pieaugušo zināšanas, 
prasmes, att ieksmes; 
• kā akadēmiska lekcija studējošo grupai (parasti tiek pielietota samērā reti. jo 
tālmācības apstākļos nav īpaši efektīga); 
• kā praktiska nodarbība lielai studējošo grupai; 
• kā grupu darbs u.tml. 
l īdz ar to klātienes tikšanos laikā iespējams plānot un realizēt vairāku veidu dialogu (skat.8.¬ 
11 .attēlu). 
8.attēls. Dialogs (individuāla saruna) starp studentu un mācību spēku (konsultantu). 
Tieša saruna starp studējošo un mācībspēku vai precīzāk tās trūkums, ierobežotība - ir 
tālmācības studiju "vājais punkts". Tāpēc tālmācības organizatoriem tam jāpievērš īpaša 
uzmanība, atvēlot laiku individuālai sarunai gan praktisko nodarbību laikā (diskutējot par 
akadēmiska rakstura problēmām), gan pielietojot šo dialogu organizatorisku (neakadēmisku) 
jautājumu noskaidrošanai. 
9.attels. Dialogs (individuāla saruna) starp 2 studējošajiem. 
Divu studējošo sarunai tālmācības procesā ir ne mazāka loma kā pieaugušā dialogam ar 
mācībspēku. Apmainoties viedokļiem, studējošajiem rodas iespēja uzzināt jaunu informāciju, 
uzkrāt pieredzi, demonstrēt savas domas un sasniegumus, resp., attīstīt pašnoteikšanās, 
profesionālās, komunikatīvās un sociālās kompetences. Protams, ka tas iespējams arī 
elektroniskajā vai telefoniskajā komunikācijā, tomēr "dzīva" saruna jebkurās, tai skaitā arī 
tālmācības, studijās ir viens no svarīgākajiem līdzekļiem kompetenču pilnveide. 
10.attēls Dialogs studentu grupā. 
Dialoga iespējas paplašinās, ja taja iesaistās lielāks dalībnieku skaits. Ta ir iespēja dialogu 
padarīt daudzdimensionālu, pārvērst to daudzveidīgā diskusijā. 
11 .attēls Dialogs starp mācību spēku un studentu grupu (lekcijā, diskusijā u.tml.). 
Studijas kļūst vēl produktīvākas, ja klātienes dialogā studējošajiem kā līdzvērtīgs partneris 
pievienojas arī mācībspēks (konsultants). Netieši vadot mini diskusijas (dialogus), pedagogs 
palīdz noteikt būtiskāko, vispārināt, nonākt pie secinājumiem. 
Iepriekšminētais apliecina, ka jebkura klātienes t ikšanās ir noderīga kā studējošajiem, tā ari 
mācību spēkiem, jo tā dod šādas iespējas: 
• noskaidrot pieaugušo vajadzības; 
• saņemt un sniegt atgriezenisko saikni. 
• sniegt emocionālo atbalstu; 
• realizēt uz studējošo centrētu pieeju; 
• noskaidrot iepriekšējo pozitīvo un negatīvo dzīves, darba un studiju pieredzi; 
• palīdzēt izteikties, uzklausīt cita viedokli; 
62 
• pievērst uzmanību ne tikai izsacītā saturam, bet arī formai; 
• palīdzēt pieaugušajam kļūt par aktīvu sarunas un ari visa studiju procesa dalībnieku, 
nevis tikai recipientu [92, 7; 45 , 88]; 
• motivēt studējošos; 
• palīdzēt apgūt studiju prasmes; 
• pilnveidot studējošo tehnisko līdzekļu lietošanas prasmes u.c. 
Ņemot vērā tālmācībā iesaistīto pieaugušo iepriekšējās pieredzes līmeni, organizējot klātienes 
tikšanās, nepieciešams prognozēt iespējamos šķēršļus (psiholoģiskos, organizatoriskos u.c.) 
un jādomā par to pārvarēšanu. 
Iespējamie traucējošie elementi kvalitatīvu klātienes tikšanos organizēšanai varētu būt šādi 
[92,8; 124,20-22] : 
• pieaugušie nav pietiekami adaptējušies tālmācības studiju vidē, viņiem pietrūkst 
motivācijas un iemaņu studēt; klātienes nodarbību mērķtiecīga plānošana un 
organizācija ir viens no veidiem, kā studējošos adaptēt neierastos apstākļos. Sevišķa 
nozīme te ir ievadnodarbībai, kurā tiek skaidrota tālmācības specifika un sekmīgu 
studiju veiksmīgas realizācijas iespējas; 
• mācību spēks (konsultants) tradicionāli tiek uzlūkots par informācijas sniedzēju, nevis 
padomdevēju, līdzvērtīgu partneri. Klātienes nodarbību organizēšana ir viena no 
iespējām, kā mainīt šos stereotipiskos uzskatus; 
• pieaugušais kautrējas savas zināšanas un kompetences publiskot vai gluži pretēji-
uzlūko sevi par labāko speciālistu noteiktā jomā, uzstājīgi uzspiežot savu viedokli 
citiem. Tas nozīmē, ka. organizējot klātienes nodarbības, ir jāplāno tādas metodes*, lai 
novērstu šīs parādības; 
• studējošajiem ir ierobežotas iespējas tikties klātienē, tādēļ viņi nepārtraukti jāmotivē, 
jāinformē . jāpārl iecina par šo tikšanos lietderīgumu; 
• klātienes nodarbībās vienlaikus piedalās pārāk liels studējošo skaits, līdz ar to tiek 
ierobežota individuāla pieeja. Tas nozīmē, ka organizatoriem jāvelta lielāka uzmanība 
mācībspēku profesionālajai sagatavošanai darbam ar šādu auditoriju; 
• var pastāvēt studējošo un konsultantu personiskās antipātijas, kas norāda uz to. ka ļoti 
liela uzmanība pievēršama studiju psiholoģiskā klimata organizēšanai, uzraudzībai un 
kontrolei. 
zinātnieki G.E. Salmons (Salmon) [115. 6]. T. Simonds (Simmond) [118,57-59] uzskata, ka 
klātienes tikšanās kā efektīvu studiju atbalsta veidu varam raksturot tad, j a tās raksturo tāds 
kritērijs kā 
• labvēlīga gaisotne, atmosfēra. 
63 
Ir svarīgi, lai kopā sanākušie pieaugušie "klases vai lekciju teātrī justos ērti" [80, 10]. Šis 
nosacījums ir ļoti būtisks, jo , kā vairākkārt minēts iepriekš, pieaugušie ir īpaša studējošo 
kategorija ar nostabilizējušos raksturu, darba pieredzi, atšķirīgu sociālo un ģimenes statusu, 
līdz ar to ar savām individuālām papildu problēmām. Lai palīdzētu pieaugušajiem iekļauties 
jaunajos, daudziem neierastajos, studiju apstākļos (atsevišķos gadījumos klātienes nodarbības 
iespējams organizēt arī studējošo darba vietā [177]), klātienes konsultāciju, lekciju, grupu 
darba laikā [65] jāņem vērā studējošo iespējamā nervozitāte (cēloņi: pieaugušie nav 
pārliecināti par savu profesionalitāti, uzskata, ka nav pietiekami sagatavoti teorētiski, 
problēmas ģimenē, darbā u.c.), pasivitāte, nedrošība u.c. personības izpausmes. Ar 
daudzveidīgu interaktīvu metožu palīdzību [158] konsultantam ir iespēja dažādot nodarbības, 
mazināt stresu, toleranti samazināt pārāk darbīgo studējošo aktivitātes, uzmundrināt un ļaut 
izteikties mazāk aktīvajiem "klusētājiem". Ja pieaugušie kļūst neaktīvi, ieteicams organizēt 
relaksācijas pauzes [65,36]. 
Vairāki pētnieki, tai skaitā B. Lonstrupa [80, 10-13]. K. Džefrīzs (Jefries) [66.89-93], 
N.Korders (Corder) [33,37-41] atzīst, ka reizēm studiju atmosfēras uzlabošanai var palīdzēt 
atbilstošs telpas izkārtojums. Mēbeļu izkārtojumam mācību un konsultāciju telpās vienlaikus 
jābūt neformālam (iespējams acu kontakts, diskusijas)un oficiālam (piemērotam mācību 
iestādes specifikai), tam jāatbilst klātienes nodarbības veidam: individuāla konsultācija, darbs 
lielās vai mazās grupās u.c. Vadības speciālisti īpašu uzmanību pievērš parterattiecībām. kas 
jāveicina studiju procesā, tāpēc klātienes nodarbībās jārada apstākļi, kas tās pilnveido. Angļu 
psihologs Maikls Ārgails (Argvle) runā par 4 iespējamām pozīcijām, kuras var ieņemt sarunu 
partneri, sēžot pie galda (skat. 12. attēlu). 
12.attēls Komunikatoru izvietojums klātienes nodarbībās [108, 57]. 
o 
i) r i 
o 
Pozīcija atbilst konkurentu attiecībām. Tā ir tipiska darījumu sarunu, formāla vadītāja un 
padotā komunikācijas situācija. Klātienes nodarbībās var būt noderīga, piem., lietišķo spēļu 
organizācijas nolūkos. 
o 
Pozīcija saistīta ar neitrālām attiecībām, komunikācijai ir gadījuma raksturs. Autore uzskata, 
ka šāda pozīcija tālmācības studiju klātienes nodarbībās nav īpaši piemērota, jo attālina sarunu 
partnerus, kavē komunikācijas un sociālo kompetenču pilnveidi. 
64 
3) I I O 
o 
Pozīcija nozīmīga biedriskām attiecībām, brīvai, atraisītai sarunai, tādēļ izmantojama 
studējošā un mācībspēka diskusijām, studējošo pāru darbam u.tml. aktivitātēm. 
4) I 
o o 
Pozīcija piemērota sadarbībai, komunikācijai ar kopējām interesēm, tādēļ izmantojama 
diskusijām, prāta vētrām utt. 
Iespējams arī cita veida telpu izkārtojuma varianti (skat.3.pielikumā). 
Iepriekš sacītais ļauj secināt, ka klātienes nodarbības, pirmkārt, var veicināt tālmācībā 
iesaistīto studējošo starppersonu komunikācijas kompetences: 
• mazinot psiholoģiskās barjeras komunikācijā; 
• veicinot pieaugušā kā komunikatora pilnveidošanos; 
• attīstot klausīšanās prasmes; 
• pilnveidojot dažāda veida ziņojumu veidošanas un interpretācijas iemaņas; 
• attīstot informācijas kodēšanas un dekodēšanas prasmes; 
• attīstot prasmes izmantot informācijas formālos un neformālos kanālus: 
• veidojot savu individuālo komunikācijas stilu utt. 
Klātienes nodarbības dod iespēju pieaugušajiem pievērst uzmanību arī neverbālās 
komunikācijas elementiem, izprast to efektivitāti komunikatīvajos procesos (Plašāk par to 
skat, piem.. [40 . 90-1001. [108. 561. [41.26-281). 
Klātienes nodarbības dod ieguldījumu ari sociālo kompetenču attīstīšanā, veicinot empātiju. 
attīstot prasmi pieņemt cilvēku un viņu viedokļu dažādību, veicinot pielāgošanās, sadarbības 
iemaņas, konfliktu risināšanas prasmes. 
Aktīva līdzdalība klātienes nodarbību aktivitātēs var veicināt pašizziņas kompetences, ļaujot 
iespējas secināt, ka pieaugušais: 
• ir kompetents speciālists, j o var piedalīties diskusijās, prot izteikt un pamatot savu 
viedokli, apkārtējie respektē viņa domas; 
• prot atrast kopīgu valodu ar pārējiem studējošajiem, kā arī mācībspēkiem: 
• labi jū tas studējošo grupā; 
• ir apmierināts ar studijām un savu izaugsmi: 
• prot risināt problēmas; 
• nebaidās dot padomus, sniedz daudzveidīgu atgriezenisko saikni utt. 
65 
Protams, ka klātienes nodarbības nodrošina arī studējošo profesionālo kompetenču attīstību 
un pārvaldības kompetenču pilnveidi. 
Klātienes tikšanās nav ideāls studiju atbalsta līdzeklis, tai ir savas priekšrocības un trūkumi, 
kas uzskatāmi atspoguļoti 3. tabulā: 
3. tabula. Klātienes tikšanos priekšrocības un trūkumi. 
Priekšrocības Trūkumi 
Personīgā saskarsme Finansiālais ietilpīgums (konsultantu darba samaksa, ceļa izdevumi, 
naktsmītņu izdevumi u.c.) 
Daudzveidīgas dialoga, diskusiju 
iespējas 
Temporāla ierobežotība (nevar izmantot pārāk bieži, atkarība no 
studentu un mācību spēku laika resursiem) 
Plašas informācijas pārnešanas 
iespējas 
Lokāla ierobežotība (nepieciešamas telpas, speciālas auditorijas 
u.tml.) 
Fiziska ierobežotība (pieaugušajiem nav iespējas piedalīties, piem, 
slimības vai citu iemeslu dēļ) 
Nepieciešams detalizēts plānojums, laika u.c. resursu sadalījums 
Apkopojot iepriekšminēto informāciju, varam secināt, ka: 
1. Tikšanās klātienē nav obligāta tālmācības studiju atbalsta sistēmas sastāvdaļa, tomēr tā ir 
ļoti vēlama, jo palīdz studējošajiem adaptēties neierastā studiju vidē un pilnveido viņiem 
nepieciešamās kompetences. 
2. Tiekoties klātienē, tiek izkoptas profesionālās kompetences: pieaugušajiem ir iespējams 
noskaidrot radušos jautājumus, precizēt atbildes, pārliecināties par sava varianta pareizību 
vai aplamību, diskusijās ar citiem studējošajiem apmainīties viedokļiem, strīdēties, atrast 
problēmas kopsaucēju utt. 
3 Studējošajiem ir lieliska iespēja pārliecināties par savu kompetenču iepriekšējo līmeni, 
noskaidrot savus trūkumus, definēt neizmantotās rezerves, resp.. attīstīt un uzlabot 
pašizziņas kompetences. 
4. Sadarbojoties klātienē gan ar mācībspēkiem, gan tālmācības organizatoriem, tiek dota 
iespēja paplašināt kontaktus, izkopt saskarsmes mākslu, ievērot vispārpieņemtas 
pieklājības normas, izvēlēties situācijai atbilstošus komunikācijas līdzekļus, uzlabot 
jautāšanas, argumentēšanas prasmes utt., resp, pilnveidot sociālās un komunikācijas 
kompetences. 
5. Visbeidzot, tas, ka pieaugušais mēģina (un viņam tas izdodas) saskaņot klātienes tikšanos 
laiku ar darba un ģimenes aktivitātēm, prot noteikt prioritātes studiju procesā, netieši 
liecina par pārvaldības kompetenču attīstīšanos. 
6 Konstruktīvi veidotas, tikšanās klātienē saglabā un veicina katra studējošā autonomiju. 
rosinot daudzveidīgas dialoga iespējas individuāli izvirzīto mērķu sasniegšanā. 
Sim nolūkam var kalpot arī studējošo atbalsts rakstveidā. 
66 
5.1.2. RAKSTVEIDA STUDIJU MATERIĀLI 
Runājot par rakstveida atbalstu, jāpievēršas tā daudzveidībai, kā arī duālajam izmantojumam, 
resp., rakstveida studiju materiāli visbiežāk tiek izmantoti gan tālmācības studējošo 
akadēmiskajam, gan organizatoriskajam atbalstam. Tālmācības teorētiķi O.Peters [99.57-67]; 
F. Reiss (Race) [106,157-168], O.Simpsons [1 19,135-139] lielākoties runā par rakstveida 
materiālu izmantošanu pieaugušo organizatoriskajam (neakadēmiskajam) atbalstam. Pētījuma 
autore savukārt uzskata, ka rakstveida studiju materiāli ir viens no būtiskākajiem atbalsta 
līdzekļiem, j o sniedz ne tikai noteiktu saturu, kas nepieciešams noteikta kursa apguvei, bet. 
pateicoties savai struktūrai, spēj pilnveidot arī dažādas pieaugušajiem nepieciešamās 
kompetences. Tāpēc to veidošanai un pielietošanai pievēršama īpaša uzmanība. 
Fālmācības studiju materiāli ir ļoti dažādi. Mūsdienu tehnikas laikmetā arvien nozīmīgāku vietu 
ieņem Internet tīklā ievietotās programmas, kompaktdiski un kompleksie materiāli, taču pieaugušo 
izglītībā ļoti bieži izmanto rakstiskos studiju materiālus. Cēlonis meklējams apstāklī, ka ne visiem 
studēt gribētājiem ir pieejams personīgais dators. Rakstiskie tālmācības studiju materiāli atšķiras no 
tiem, kas paredzēti pilna laika studentiem vai izmantojami klātienes kursos. Tie ir īpaši strukturēti, 
iekļaujot tekstus, uzdevumus, pašpārbaudes jautājumus. Studiju materiāli var būt gan kā viena 
grāmata, kurā atrodami iepriekš minētie komponenti, gan kā grāmata un darba burtnīca Protams, ka 
tālmācības studenti kompetenču uzlabošanai var izmantot ari jebkuru citu papildmateriālu (ari to. 
kas paredzēts, piem.. interešu izglītībā vai tml.). Angļu zinātnieks Dereks Rovntrijs (Derek 
Rovvntree) tālmācības studentiem iesaka lietot šādus rakstveida studiju materiālus: 
• grāmatas, kas uzrakstītas jebkuram, pat "ierindas" lasītājam: 
• speciālas, tālmācības studentiem paredzētas grāmatas jeb tālmācības studiju materiālus: 
• studij vēžus; 
• speciāli sagatavotus pašmācības tekstus; 
• darba lapas, ko iespējams izmatot praktiskajos darbos, lietot komplektā ar audio vai video 
materiāliem; 
• t.s. gadījuma pētījumus {pase studies -angl.); 
• paškontroles testus, uzdevumus; 
• kartes, shēmas, attēlus; 
• avīzes, žurnālus un cita veida periodikas izdevumus [112, 10]. 
Autoresprāt, pieaugušajiem visnoderīgākie ir īpaši sagatavotie rakstveida studiju matenāli. tādēļ tos 
'^Pieciešams analizēt sīkāk. 
67 
5.1.2.1. Tālmācības studiju materiāla struktūra 
Tālmācības studiju materiāla īpatnība ir tā, ka tas paredzēts studējošajam, kurš studē 
patstāvīgi. Tādēļ piedāvātajam materiālam jābūt vērstam uz to, lai pieaugušajam nezustu 
interese par apgūstamo saturu un lai materiāls veicinātu patstāvīgu zināšanu apguvi. 
Nepieciešams atgādināt, ka rakstveida materiāla galvenais uzdevums ir studējošā profesionālo 
kompetenču pilnveide. tādēļ tā saturam jābūt skaidram, veidotam atbilstoši pieaugušā 
līdzšinējam zināšanu un prasmju līmenim. Saturam būtu jārosina pašpārbaude un jāstimulē 
pozitīvas motivācijas veidošanās. Studiju materiālam gan satura, gan formas ziņā būtu pilnībā 
jāatbilst studējošā individuāli konstruētajiem izglītības mērķiem, tādēļ lietderīgi runāt par 
īpašu rakstveida materiāla struktūru, 
kas netiešā veidā palīdz šo mērķu sasniegšanā [39] un palīdz studējošajam vadīt savu 
mācīšanās procesu: 
1. Kursa nosaukums ir skaidri formulēts, tas atspoguļo teksta tematiku. Nosaukumu vēlams 
izvietot uz atsevišķas titullapas, lai tas būtu labi pārskatāms. 
1 Ievadā tiek formulēta piedāvātā kursa aktualitāte, mērķis, uzdevumi un prognozējamie 
rezultāti. Ievads ir kompakts, bez detalizēta skaidrojuma. Ir pilnīgi pietiekami, ja tas 
aizņem ne vairāk kā vienu lappusi. Izlasot ievadu, pieaugušajam būtu jāsaprot, vai 
piedāvātais kursa saturs atbilst viņa izglītības prasībām. 
3. Aktualitāte atspoguļo piedāvātā kursa nozīmi un vietu kopējās kursu sistēmas 
(programmas) apguvē. Tā pamato nepieciešamību apgūt saturu un palīdz to saistīt ar 
pārējiem studiju priekšmetiem. Šī informācija pieaugušajiem nepieciešama tādēļ, lai 
viņiem palīdzētu noskaidrot piedāvātā mācību satura vietu kopējā studiju kursu vai 
vispārēju ideju sistēmā, pierādītu, ka informācija nav novecojusi, ka tā atbilst mūsdienu 
sabiedrības attīstības tendencēm un pieaugušā pilnveides vajadzībām. 
4. Mērķi un uzdevumus norāda, lai veidotu studējošā mācību motivāciju. Pieaugušie 
tādējādi var pārliecināties, cik lielā mērā studiju materiāls atbilst viņu individuālās 
izaugsmes vajadzībām. 
5. Adresāts norāda ļaužu grupu, kurai piedāvātais materiāls paredzēts, lai iegūtu vai 
uzlabotu noteiktas kompetences, kā arī saņemtu attiecīgu izglītības dokumentu Tomēr 
tas neizslēdz iespēju, ka studiju materiālu var (dažos gadījumos arī nevar) izmantot citas 
ieinteresētās personas. Adresāta norāde palīdz pieaugušajiem konstatēt iederību vai 
neiederību potenciālo studentu vidū. 
6 S 
6. Rakstveida studiju materiālā var iekļaut ari priekšlikumus satura sekmīgai apguvei. Šajā 
nodaļā ieteicams sniegt konkrētus padomus, kas atvieglotu satura izprašanu un 
iegaumēšanu. Te var norādīt, kādā secībā risināt uzdevumus, kā izmantot shēmas vai 
tabulas u.tml. Ņemot vērā nosacījumu, ka tālmācībā iesaistīti dažāda vecuma studējošie 
ar atšķirīgu iepriekšējās izglītības un profesionālo pieredzi, šāda informācija var lieti 
palīdzēt viņiem atvieglot studijas un sasniegt individuālo mērķi. Iepriekšminēto 
informāciju var iekļaut arī speciālā rokasgrāmatā vai studijvedī, ko ērti pievienot 
rakstveida studiju materiālam 
7. Rakstiskajā materiālā ir lietderīgi ietvert informāciju par tām kompetencēm, kas 
iegūstamas pēc materiāla apguves (t.s. studiju rezultāts).Šī informācija vēlreiz ļauj 
pārliecināties, vai piedāvātais kursa saturs pilnībā atbilst pieaugušo izaugsmei un 
individuālajai motivācijai. 
8. Lai atvieglotu orientēšanos studiju materiālā, paredzēts satura rādītājs. Tādējādi 
pieaugušais pirms materiāla studēšanas ir informēts, ko viņš apgūs un kādā secībā. 
9. Pirms galvenā teksta ir svarīgi sniegt informāciju par materiālā izmantotajiem 
simboliem: piktogrammām. izcēlumiem un pasvītrojumiem. kā arī izskaidrot to nozīmi 
un funkcijas. Iespējams izmantot gan oriģinālas, mākslinieku veidotas piktogrammas. 
gan arī tās, kas tiek piedāvātas datorā. 
Piemēram, datorā atrodamas šādas piktogrammas (tās var papildināt ar atbilstošiem 
skaidrojumiem I. K.): 
9 -ieklausieties izrunā! 
^-atbildi nosūtiet pa pastu! 
Ld- izlasiet! 
S- meklējiet www lappusē! 
? -atbildiet uz jautājumiem! 
^-pievērsiet uzmanību! 
^-ierakstiet iztrūkstošos vārdus! 
-iegaumējiet! 
Visi šie apzīmējumi atvieglo orientēšanos ne tikai darba procesā, bet arī atkārtojot svarīgākos 
' 'kūmus, piemērus u.tml., it īpaši, j a nepieciešama salīdzināšana un tekstu savstarpējā 
saistīšana. 
69 
10. Ļoti nozīmīga studiju materiāla sastāvdaļa ir literatūras saraksts. Ieteicamās literatūras 
sarakstam vajadzētu attiekties ne tikai uz visu kursa saturu, bet arī uz katru nodaļu 
atsevišķi. Tas sniegtu pieaugušajam lielāku iespēju padziļināti izpētīt tekstā aplūkoto 
tēmu. Šajā sarakstā vispirms vēlams dot vispārīgo literatūru, kas studējošo ievada tēmas 
problemātikā, bet pēc tam avotus, kas paredzēti konkrētai, padziļinātai tēmas izpētei. 
Literatūru ieteicams izkārtot šādā secībā: 
• pamatliteratūra (obligātā); 
• ieteicamā literatūra; 
• papildi i teratūra. 
11. Tekstuālā daļa ir svarīgākais rakstveida materiāla struktūrelements. Tā veidojama pārskatāmi, 
atbilstoši studējošā iepriekšējo kompetenču līmenim. Tas ir galvenais materiāls, kas sniedz 
pieaugušajam ievirzi tēmā. Tekstus ilustrē ar piemēriem, shēmām, tabulām un attēliem. Gūtā 
informācija parasti tiek nostiprināta ar vingrinājumiem, kuru atrisinājumi doti daļas beigās. 
Atbilstoši studiju materiāla uzbūvei ieteicams atstāt vietu vingrinājumu atbildēm. Tas palīdzēs 
atbildes saglabāt un vajadzības gadījumā pārskatīt, atkārtot. Satura izklāstā ieteicams 
izvairīties no dažādi interpretējamiem faktiem, kas nesniedz studentam konkrētu, 
nepārprotamu priekšstatu par apgūstamo saturu. īpaša uzmanība būtu jāpievērš valodas stilam, 
izvairoties no liekvārdības, bet teksta labākai uztverei jāizmanto dažādi piemēri, tabulas un 
shēmas. Jaunu domu no iepriekšējās nepieciešams atdalīt ar atkāpi, izvairoties no v izuālas 
teksta saplūšanas. Atkārtojot saturu, tas palīdzēs pieaugušajam vieglāk atrast vajadzīgo 
informāciju. Faktus, kurus studējošajam ir svarīgi pamanīt un iegaumēt, ir vēlams ari izcelt. 
Skaidrojot jaunos jēdzienus, tos nepieciešams izcelt, lai tie vajadzīgajā brīdī būtu ātri 
atrodami. Ari definīcijām un teorēmām ieteicams izvēlēties no pamatteksta atšķirīgu 
noformējumu, piemēram, pierakstu mazākiem burtiem, kursīvu, ierāmējumu u.tml. Jēdzienus, 
definīcijas un teorēmas parasti izskaidro tās nodaļas ietvaros, kurā tie minēti pirmo reizi. 
Plānojot un veidojot studiju materiālus, nepieciešams ņemt vērā. ka to būtiska sastāvdaļa ir piemēri. 
1 ie palīdz studējošajam labāk izprast kursa saturu. Piemēri var atrasties gan pirms pamatteksta. gan 
tekstā, gan arī pēc tā. Ari piemērus vēlams veidot vizuāli atšķirīgus no pamatteksta. Šeit var 
izmantot dažādas piktogrammas u.tml. Piemēriem var atvēlēt vienu atvēruma lappusi vai kādu tās 
daļu, to ierāmējot vai iekrāsojot no pamatteksta atšķirīgā tonī. Izvēle Šajā ziņā paliek materiāla 
veidotāja ziņā. 
Studējošā orientēšanos apgūstamajā saturā atvieglo shēmas un grafiki, tādēļ tos ieteicams iekļaut 
tālmācības studiju materiālā. Shēmas un grafiki paskaidro un sistematizē mācību saturu. 
71 . 
Pieauguša zināšanas nostiprina un pašpārbaudi veicina vingrinājumi. Ar to palīdzību studējošais 
pārliecinās, vai viņš doto materiālu ir sapratis. Tālmācībā parasti ir sastopami divu veidu 
vingrinājumi: 
1. Vingrinājumi materiāla nostiprināšanai, kuru atrisinājumi sniegti studiju materiāla beigās. 
Šie vingrinājumi palīdz nostiprināt vienas nodaļas ietvaros apgūtās zināšanas, tāpēc tos vēlams 
izvietot nodaļas beigās. Vingrinājumus iespējams veidot kā jautājumus, uz kuriem studējošais atbild 
vai nu mutiski, vai rakstiski. Rakstiska atbilde ir pārskatāmāka, un studējošais to var izlasīt atkārtoti. 
Šādai atbildei vēlams atstāt pietiekami daudz vietas, lai pieaugušais savu domu varētu bez grūtībām 
formulēt rakstveidā. Var sniegt ari vairākas gatavas atbildes, no kurām jāizvēlas pareizā. Šajā 
gadījumā nedrīkst aizmirst norādīt veidu, kādā pareizā atbilde atzīmējama. 
2. Izplatīti ari"t.s. kontroluzdevumi, kontroldarbi. 
Kontroluzdevumu atbildes studiju materiālā nav sniegtas. Studējošais tos izpilda materiāla 
nostiprināšanai, kad apgūts teksts un pašpārbaudes vingrinājumi. Uzdevumus var noformēt tāpat kā 
vingrina jumus materiāla nostiprināšanai - paredzot vietu atbildēm, sniedzot tās nepabeigtā veidā vai 
ļaujot izvēlēties starp vairākām iespējamām. Pēc mācību spēka izvēles un studējošo ieteikuma 
atbildes var rakstīt arī eseju vai referātu veidā. Iesūtāmo uzdevumu (patstāvīgo darbu) atbildes 
pieaugušais nosūta docētājam vai konsultantam, kurš tās izlabo un novērtējis aizsūta studējošajam 
atpakaļ. 
lālmācības studiju materiālā būtiski iekļaut arī vingrinājumu un uzdevumu atrisinājumus, tos 
atdalot no pamatteksta. To var darīt, izmantojot, piemēram, krāsainu lappusi. Vingrinājumu 
atbildēm var izveidot arī atsevišķu brošūru, ko pievieno studiju materiālam. Šajā ziņā materiāla 
veidotājs var izvēlēties sev pieņemamāko un studējošajiem piemērotāko risinājumu .Vingrinājumi 
paredzēti, lai veicinātu studenta pašpārbaudi. turklāt pašpārbaudes iespēja var attīstīt pārliecību par 
savu kompetenču līmeņa paaugstināšanos un radīt pozitīvu studiju motivāciju. 
5.1.2.2. Mater iā lu noformē jums 
lālmācības studiju materiāla noformējuma galvenā funkcija ir atvieglot orientēšanos saturā. 
Noformējumam nevajadzētu būt ne pārāk vienveidīgam, ne arī pārāk ""saraibinātam". Mācību 
satura apguvē pieaugušajiem varētu palīdzēt šādi elementi: 
I- Virsraksti. Tiem jābūt viegli pamanāmiem un noformējuma ziņā atšķirīgiem no 
pamatteksta. 
2. Tā sauktie atslēgas vārdi (lappušu malās), kas norāda uz definīcijām, piemēriem, 
vingrinājumiem utt. 
3. Izcēlumi. 
4. Piktogrammas. 
71 
Rakstveida materiālam būtu jābūt vizuāli pievilcīgam un racionāli veidotam. Lielākoties to veido 
A4 formātā. Tabulas un grafikus ieteicams ievietot vienā atvērumā, kā ari ielīmēt vai citādi ievietot 
pielikumā, no kurienes pieaugušie tos var arī izņemt un pārkopēt. Lappusēm jābūt numurētām, lai 
pēc satura rādītāja varētu viegli atrast nepieciešamo materiāla nodaļu. Tālmācības studiju materiālos 
bieži izmanto krāsainu papīru, iepriekš informējot, ko katra krāsa norāda. 
Kopumā materiāla nofonnējums jāvirza uz to, lai tas būtu labi pārskatāms, atvieglotu studējošā 
darbu un nodrošinātu profesionālo, pārvaldības vai citu kompetenču pilnvērtīgu apguvi [39]. 
Kā jebkuram studiju tālmācības līdzeklim, rakstveida materiāliem ir savas priekšrocības un trūkumi. 
Tie atspoguļoti 4. tabulā. 
4. tabula. Rakstisko studiju materiālu priekšrocības un trūkumi. 
Priekšrocības Trūkumi 
Rakstiskais materiāls ir pieaugušajam pierasts Salīdzinājumā ar citiem mācību līdzekļiem rakstiskie 
materiāli ierobežo savstarpējo sazināšanos 
Izgatavošana un nogādāšana adresātam ir samērā 
lēta. 
Materiālā trūkst emocionalitātes. 
Materiāla lietošanai nav nepieciešamas papildu 
iemaņas, nav vajadzīgs īpašs aprīkojums. 
Lai nogādātu materiālu adresātam, ir nepieciešams 
samērā ilgs laiks. 
Pieaugušais var materiālu apgūt nesteidzoties, sev 
pieņemamā tempā. 
Materiālu var viegli pārvietot. 
Lai apgūtu rakstiskajā materiālā izklāstīto saturu, 
nav nepieciešama mācību spēka klātbūtne 
Materiālu iespējams rediģēt 
1 ā pavairošana ir lēta. -
Kā redzam tabulā, tālmācības studiju materiālam ir ļoti daudz priekšrocību, kas ļauj to uzskatīt par 
Svarīgāko studiju atbalsta sistēmas elementu. Lai atvieglotu studiju materiāla apguvi, ieteicams 
izmantot studijvedi. 
5.1.2.3. Studijvedis 
Studijvedis (Cour.se guide, Student's guide- angl.) ir būtiska tālmācības studiju atbalsta sistēmas 
sastāvdaļa (106, 51], to parasti veido katram tālmācības studiju materiālam (rakstveidā tiešsaiste, 
audio, video u.tml.). Studijveža galvenais uzdevums ir virzīt studējošā darbību, palīdzēt viņam lietot 
tālmācības materiālus (kā lietot, atlasīt materiālu, kā strādāt ar paškontroles jautājumiem u. tml.) un 
adaptēties jaunā studiju vidē. 
72 
Studijvedī parasti iespējams atrast informāciju par attiecīgā kursa mērķiem, uzdevumiem, te sniegts 
īss pārskats par kursa saturu, tā apguves pakāpenību, atklāta tā struktūra, aprakstīta studiju norise. 
Studijvedī var iekļaut studijām nepieciešamo terminu vārdnīcu, novērtēšanas sistēmas aprakstu 
u.tml. jautājumus (skat.4.pielikumu). 
Būtībā studijvedis ir speciāli konstruēts mācīšanās hierarhijas (R. Ganjē termins; par to sīkāk skat.: 
[159] ) modelis, kas norāda secību, kādā sasniedzams katra indivīda izvirzītais mācību mērķis 
(vairumā gadījumu - noteiktas kompetences kā mācību procesa galarezultāts). 
5.1.3. PERSONĀLS KĀ GALVENAIS METODISKO RESURSU NODROŠINĀTĀJS 
TĀLMĀCĪBĀ 
Runājot par tālmācības organizācijas personālu, svarīgākais ir šo cilvēku spēja strādāt 
komandā un apzināties savu uzdevumu- būt par studējošo padomdevējiem, palīgiem, 
ieteicējiem, informētājiem, domubiedriem. 
Lai tālmācībā iesaistītie pieaugušie saņemtu profesionālu atbalstu, studiju centra personālā 
ieteicams iekļaut personas, kas, darbodamies komandā, nevis grupā (jo tikai komandā pastāv 
sinerģiskais efekts, komanda darba rezultāts ir lielāks nekā tas, ko dod katra grupas locekļa 
individuālās darbības rezultāta aritmētiskā summa, turklāt komandas veidošanās balstās uz 
kooperatīvo kultūru, kurai ir noteiktas vērtības un normas [49,113]), spēj veikt šādas funkcijas 
[103,37]: 
• Apgūt un apstrādāt informāciju. Tālmācības studiju pārvaldībā šī funkcija īpaši svarīga 
vairāku apstākļu dēļ: studējošais var vērsties pie jebkura personāla locekļa, tas nozīmē, ka 
jebkura darbinieka rīcībā jābūt pamatinformācijai par studiju procesu vai viņam jāzina, 
kura persona organizācijā ir viskompetentākā šī jautājuma risināšanā. Atbilstoši savam 
atbildības līmenim komandas loceklim jābūt gatavam izmantot viņa rīcībā esošo 
informāciju un pieņemt ar tās izmantošanu saistītos lēmumus. 
• Ieviest jaunievedumus jeb inovācijas. Tā kā tālmācībā savos pamatos ir inovatīva studiju 
forma, šī funkcija īpaši nozīmīga komandas prasmē uzlabot studiju atbalsta sistēmu 
kopumā un tās elementus atsevišķi. Runājot par pieaugušo kompetenču pilnveidi. var tikt 
ieviesti jauni paņēmieni nepieciešamo kompetenču sasniegšanas nolūkos. 
• Pārliecināt un ietekmēt. Šī funkcija var izpausties kā iekšēji, tā ārēji. Komandas iekšienē, 
pārliecinot un argumentējot individuālo viedokli, tiek apspriesti labākie problēmu 
risinājumi. Sadarbojoties ar studējošajiem, šī funkcija ir viena no svarīgākajām, jo tajā 
izpaužas viens no būtiskākajiem konsultantu pienākumiem studiju atbalsta sistēmas 
vadībā. Pārliecināšana un argumentēta ietekmēšana ļoti svarīga, domājot par tālmācības 
mārketinga, reklāmas u.c. jautājumiem. 
71 
• Attīstīt. Kā ikviena organizācija, arī tālmācības institūcija savā attīstībā balstās uz 
noteiktiem pamatprincipiem, tai ir sava stratēģija, mērķi un uzdevumi. Tālmācības 
organizācijā šie elementi pakļauti vienam mērķim- studējošo vajadzību apmierināšanai 
Tā kā pieaugušo studiju vajadzības nosaka straujā sabiedrības attīstība, tālmācības 
organizācijai jākļūst par dinamisku, aktīvu, atsaucīgu institūciju. 
• Veidot struktūru. Lai sasniegtu kopīgos mērķus, ikvienam komandas loceklim 
nepieciešams darboties kā vienotas sistēmas elementam, kurš zina kas, kad un kā viņam 
jādara izvirzīto rezultātu sasniegšanā. 
• Producēt jeb sniegt pakalpojumus. Pieaugušajiem sniegto produktu un pakalpojumu 
klāsts ir visai iespaidīgs (uz to norāda iepriekš raksturotā studiju atbalsta sistēma), tas 
nozīmē, ka komandā nepieciešams iekļaut patiesus profesionāļus vai cilvēkus, kuri par 
tādiem vēlas kļūt un kļūst, pateicoties organizācijā veiktajiem izglītošanas procesiem. 
• Novērtēt un nodrošināt atbilsmi. Tālmācības organizācijā ļoti būtiski veikt regulāru darba 
vērtēšanas procesu, kas var izpausties kā studējošo sekmju analīze, darbinieku un 
studentu aptauju analīze, sūdzību un ierosinājumu izvērtējums utt. Dinamiskā procesā 
vienmēr būtiski konstatēt nekonsekvences pārvaldībā un laikus tās novērst, lai neciestu 
piedāvāto produktu un pakalpojumu kvalitāte. 
• Koordinēt. Kopīgo mērķu sasniegšana ir atkarīga no komandas locekļu darba 
saskaņotības un saliedētības. Sī funkcija faktiski nodrošina pārējo kvalitatīvu izpildi un ir 
viena no svarīgākajām tālmācības organizācijas personāla darbībā. 
Kā atzīst Lielbritānijas vadības speciāliste S. Klemensone (Sue Clemenson). personāla 
komandas galvenā iezīme ir sabalansētība [1 30. 1731. jo ietver ne tikai noteiktas funkcijas, bet 
apvieno arī dažādas personības un attieksmes. Saliedētību, kreativitāti, atbrīvotību un enerģiju 
kā galvenos komandas sinerģiska darba parametrus min arī Latvijas vadības zinību speciāliste 
M. Kehre, norādot, ka komanda apvieno indivīda īpašās spējas ar konstruktīvu komandas 
garu. un atzīstot, ka komandai ir šādas priekšrocības: 
• spējas tikt galā ar kompleksām problēmām; 
• elastība; 
• augsta motivācija; 
• augsta lēmumu kvalitāte; 
• spēku apkopošana. [70, 179-180]. 
Veidojot tālmācības organizācijas personālsastāva komandu, ieteicams ņemt vērā ne tikai 
atsevišķu personu profesionalitāti, bet arī viņu spējas izpildīt noteiktas sociālās lomas, kuras 
formulējis ang|u zinātnieks M. Belbins [48.114; 130. 174]: 
• domātājs/novators; 
• resursu meklētājs/izpētītājs; 
• izpildītājs; 
• kontrolētājs, 
• novērtētājs; 
• speciālists; 
• kolektīvists/saskaņas veidotājs; 
• koordinators; 
• veidotājs/ieviesējs. 
Studiju atbalsta sistēmā tālmācības studiju centra personāla lomu daudzveidība ir ļoti būtiska, 
jo sadarbības procesā studējošajiem rodas pārliecība, ka viņi darbojas profesionāļu vadībā, 
kuri nepieciešamības gadījumā, kopīgi strādājot, spēs rast labāko risinājumu studējošā 
\ ajadzību apmierināšanai. 
Pētījuma autore uzskata, ka studentu adaptācijai tālmācības studiju vidē var palīdzēt šāds 
centra personāls, kas apvienojas noteiktās komandās (nosaukts iespējamais maksimums): 
1. Administratīvais dienests, kura pienākumos ietilpst finansiālu un organizatorisku 
problēmu risināšana. 
2. Informatīvais dienests, kas nodarbojas ar dažāda veida informācijas uzkrāšanu un 
izplatīšanu studiju vajadzībām. 
3. Mācību spēki un konsultanti, kas rūpējas par studentu akadēmisko izglītošanu (veido 
studiju materiālus, vada klātienes nodarbības u.tml.) un nepieciešamības gadījumā sniedz 
ari cita veida atbalstu. 
1 Psihologs vai sociālais darbinieks, kas var palīdzēt studentiem risināt personīgās 
problēmas, risināt juridiska rakstura, cilvēktiesību aizsardzības u.c. jautājumus. 
-V Daudzveidīgs tehniskais personāls: 
5 1. Informācijas tehnoloģiju speciālisti, kas palīdz studentiem darbā ar modernajām 
tehnoloģijām un nodrošina telpu tehnisko aprīkojumu klātienes nodarbību laikā, veido 
studiju materiālus: 
5.2. Bibliotēkas darbinieki, kas spēj studentiem norādīt ieteicamo literatūru un citus 
studijām nepieciešamos materiālus. 
5.3. Tipogrāfijas, noliktavas darbinieki. 
5.4. Kafejnīcas darbinieki. 
55. Apkopējas. 
^•6. Apsardzes darbinieki, 
lālmācības organizētāji (personāls) ir galvenais posms organizācijas kultūras veidošanās 
procesā. 
Aplūkojot pazīstamākās organizāciju kultūras klasifikācijas [108, 85-90], autore secina, ka 
tālmācības studiju atbalsta sistēmas pārvaldībā ieteicama Larija Konstantīna (Constantine) 
definētā atvērtā kultūra, kas raksturīga organizācijai kā atvērtai sistēmai (nepieciešams vēlreiz 
atgādināt, ka atvērtība ir viens no svarīgākajiem tālmācības principiem). Atvērtās kultūras 
būtiskākās iezīmes ir šādas: 
• cieša mijiedarbība ar apkārtējo sociālekonomisko vidi; 
• ātra reaģēšana uz šīs vides pārmaiņām un prasībām; 
• brīva un intensīva informācijas apmaiņa gan pa formālajiem, gan neformālajiem 
kanāliem abpusēji vertikālā un horizontālā virzienā; 
• lēmumu pieņemšana grupās; 
• minimāla varas distance, vadītāju uztverot kā komandas „spēlējošo treneri"'; 
• organizācijas locekļi orientēti uz sadarbību un savstarpēju atbalstu; 
• komunikabli, elastīgi vadītāji, kuri spēj uzņemties attiecību veidotāja un starpnieka 
lomu. 
Šīs iezīmes raksturīgas arī Rodžera Harisona (Harrison) raksturotajai uz personību orientētajai 
kultūrai (individuālo studiju vajadzību apmierināšana kompetenču paaugstināšanas nolūkos ir 
viens no tālmācības studiju atbalsta sistēmas pamatuzdevumiem - I.K.), kuras svarīgākā 
iezīme ir indivīda un organizācijas savstarpējā uzticēšanās [108, 88]. Personāla un 
organizācijas savstarpējā uzticēšanās, neapšaubāmi, ietekmē arī studējošo un tālmācības 
organizētāju savstarpējo uzticību, kas ir viens no svarīgākajiem studiju atbalsta sistēmas 
pārvaldības principiem. Tas veicina studējošajos apziņu, ka personāls viņiem palīdzēs un 
atbalstīs viņu centienus arī tad. ja šāda palīdzība nav formulēta oficiālos dokumentos 
I ālmācibas studiju uzmanības centrā ir studējošais un viņa individuālās vajadzības, tomēr ļoti 
liela nozīme ir arī personai, kura palīdz pieaugušajiem viņu kompetenču pilnveide. t .L 
konsultantam. Angļu valodā šīs personas apzīmēšanai lieto jēdzienus adviser. facilitator, 
mentor, moderator. tutor u.c. [62,109], kā arī coach, coordinator, guide. resource advisor 
[39]. 
1.Reiss (Race) [106, 160-162] un Lielbritānijas Atvērtās universitātes speciālisti [92, 3-7] 
atzīst, ka tālmācības konsultanta pamatuzdevums nav mācīt, bet gan ieinteresēt un ievirzīt 
studējošo patstāvīgās studijās, palīdzēt attīstīt pieaugušajam nepieciešamās kompetences 
Konstruktīvisma teorētiķis Glāzerfelds izteicies visai poētiski, minot, ka " ..konsultants ir kā 
vecmāte izpratnes dzimšanā" {"The teachers plav the role of a midwife in the hirth of 
'"idcrstanding" - angl.) [56]. Konsultants dod ievirzi attiecīgā kursa saturā, rosina domāt, 
meklēt, lasīt, analizēt, risināt uzdevumus, kā arī veikt citas darbības, kas veicina studējošajiem 
n c pieciešamo kompetenču apgūšanu. 
7 b 
Kā atzīst konstruktīvisti, šīs aktivitātes ir zināšanu sociālās uzbūves noteiktas [50]. 
Pēdējā laikā arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta pieaugušo izglītotāju, tātad arī konsultantu 
kompetencēm [Skat. 58; 114; 131], j o no tām, pareizāk, no to prasmīgas pielietošanas atkarīgs 
arī izglītojamā kompetenču plašums un dziļums. 
Ir izveidota arī pieaugušo izglītotājam nepieciešamo lomu mijattiecību shēma [131.24]. kurā 
uzsvērtas pozīcijas un darbības, kas, autoruprāt. ir būtiskākās pieaugušo atbalstam (Skat. 
13.attēlu). 
13.attēls.Pieaugušo izglītotāju lomu mijattiecību shēma 
(R. Valgmā (Valgmaa), T. Koķe, R. Juozaitiene u.c.) 
Abstraktā dimensija Konkrētā dimensija 
Garīgā potenciāla palielināšana Identitātes stiprināšana 
likumu laušana 
(i no vācija) 
Padomdevējs 
(guide) 
Integrācija 
(holistiskā pieeja) 
Skolotājs (teacher) 
(zināšanas) 
Treneris 
(coacli) 
(prasmes) 
Likumu veidošana 
(vērtīborientācija) 
Veicinātājs 
(facilitator) 
(attieksmes) 
Pārliecināšana 
(spēju attīstīšana) 
Attēls rāda. ka autori par aktuālākajām uzlūko četras pieaugušo izglītotāja lomas: 
1. Padomdevējs palīdz, studējošajiem iesaistīties dažāda veida darbībā, orientējot viņus ne 
tikai uz rezultātu sasniegšanu, bet arī uz procesu. Tas nozīmē, ka uzmanība tiek 
pievērsta ne tikai tam, ko, bet arī kā pieaugušais var sasniegt savu mērķi. Padomdevējs 
lielu uzmanību velta pieaugušā iekšējās motivācijas pilnveidošanai. 
2. Skolotājs darbojas kā starpnieks zināšanu nodošanā pieaugušajam. Pedagogs ir 
atbildīgs par pozitīvas mācību vides radīšanu, studentu pašnoteikšanās veidošanos. 
3. Veicinātājs palīdz studējošajiem atrast savu lomu grupā, veicināt, uzlabot pieaugušo 
sadarbību. 
4. Treneris veicina pieaugušā studējošajam nepieciešamo prasmju attīstīšanu un 
pašaktualizāciju. 
^ īsas lonias var atbilst v iena i personai, ka arī var būt deleģētas vairākām personām f a k l i s k i 
lomu amplitūda ir vēl plašāka [114,112], j o pieaugušo pedagogs ir arī speciālists pieaugušo 
'zglītībā, andragogs, instruktors, lektors, multiplikators, pārraugs (Supervisor-ang! ). 
Lai kāda būtu pedagoga izvēlētā loma pieaugušo izglītības procesā, svarīgi atcerēties 
konstruktīvisma atziņu, ka problēmai vienmēr ir vairāki risinājumi un tie var būt skatīti no 
dažādām perspektīvām [58, 37]. Pedagoga uzdevums ir palīdzēt pieaugušajiem atrast šo savu 
perspektīvu un problēmas risinājumu. 
Vairumā gadījumu konsultanta darbs saistīts ar trim sfērām: 
1. Darbs ar studentu un studentu grupu. 
2. Darbs ar studiju materiāliem. 
3. Sadarbība ar kursu un studiju materiālu veidotājiem, kā arī administrāciju. 
Angļu zinātnieks Deivs Klārks (Dave Clarke) iesaka tālmācības konsultantu darbību organizēt 
trijos posmos [63,11]: 
1. Pirms pieaugušo iesaistīšanas studiju programmā (pirms programmas apgūšanas). 
2. Programmas apguves laikā. 
3. Pēc programmas apgūšanas. 
Visi posmi ir vienlīdz nozīmīgi, jo sekmē pieaugušajiem atbilstošas un saistošas studiju vides 
radīšanu un atbalsta sistēmas izveidošanu. 
Veidojot jaunu vai uzlabojot eksistējošu studiju kursu vai programmu (pirms tās 
apgūšanas),studiju atbalsta sistēmas pilnveides nolūkos konsultanta būtiskākie uzdevumi ir 
šādi: 
• noskaidrot pieaugušo vajadzības, prasmes un iemaņas, studiju motivāciju; 
• izvēlēties un ieteikt studējošo pieprasījumam atbilstošu kursu vai programmu: 
• noskaidrot studiju sekmīgai norisei nepieciešamos resursus (laika, telpu resursi, 
finanses studiju materiālu veidošanai, studiju organizācijai: mācību spēku 
komandējumiem utt., studijām nepieciešamajai tehnikai, centra aprīkojumam u.tml.). 
Iepriekšminēto uzdevumu sekmīgai veikšanai iespējams izmantot šādus resursus: 
• diskusijas ar potenciālajiem studentiem vai viņu aptauja; 
• sarunas ar darba devējiem un viņu aptauja; 
• darba tirgus pētījumi (pilsētā, reģionā, valstī, Eiropā, pasaulē), 
kas palīdzēs noskaidrot ne tikai tālmācībā iesaistīto pieaugušo individuālās vēlmes, bet 
identificēt arī noteiktai darba vietai, pilsētai utt. nepieciešamā darbaspēka kompetences, kā arī 
veicināt vietējo iedzīvotāju konkurences spējas Eiropas un pasaules darba tirgū. Pirms studiju 
programmas vai kursa uzsākšanas paveiktais darbs ļaus izvairīties arī no nelietderīgas 
finansiālo un cita veida resursu izšķērdēšanas. 
Lai sekmētu pieaugušo kompetenču pilnveidi, tālmācības programmas vai kursa apguves laikā 
iespējams izveidot vairākus konsultanta darbības modeļus: 
1. Konsultants vienlaikus ir atbildīgs gan par studiju kursa (programmas) saturu, formām 
un to realizēšanas iespējām, gan veic studējošo grupas menedžera funkcijas. Tas 
nozīmē, ka konsultants studējošajiem sniedz gan akadēmisko, gan neakadēmisko 
atbalstu. Parasti šāda situācija ir iespējama apjoma ziņā neliela tālmācības kursa 
ietvaros, ierobežots ir arī studējošo skaits vienā grupā (autoresprāt. optimālais studentu 
skaits varētu būt 10-15). Būtiskākais pozitīvais moments šajā atbalsta modelī ir tas, ka 
konsultants labi zina studējošos un līdz ar to var sniegt kvalitatīvu atbalstu gan 
teorētisko un praktisko jautājumu izskaidrošanā, gan darbā ar studiju materiāliem un 
informācijas tehnoloģijām, gan sniegt arī nepieciešamo morālo vai organizatoriski) 
palīdzību. Problēmas var rasties konsultanta slimības vai pārslodzes u.tml. gadījumā, 
kad komunicēšanās ar studentiem var tikt ierobežota vai pat pārtraukta. 
2. Studiju atbalsta sistēmā vienlaikus iekļauti trīs konsultantu veidi: programmas 
konsultants, grupu padomdevēji un noteikta studiju priekšmeta eksperti. Šis modelis 
līdzinās tradicionālo studiju modelim: programmas direktors, grupas kurators, 
priekšmeta speciālists. Būtiskākā modeļa priekšrocība ir tā, ka pieaugušajiem 
iespējams iegūt plašāku, daudzveidīgāku atbalstu, ko sniedz vairākas personas. 
Paredzamais šķērslis varētu būt konsultantu darbības savstarpējā nesaskaņotība. 
3. Modelis, kurā iekļauts tikai programmas konsultants un priekšmeta speciālists. Šai 
gadījumā pieaugušajiem tiek piedāvātas plašas akadēmiskā atbalsta iespējas, līdz 
minimumam samazinot neakadēmisko palīdzību. Vienīgā iespēja ir tā. ka šo papildu 
atbildību uzņemas programmas konsultants. 
4. Modelis, kur galvenā loma ir personai, kas palīdz studējošajiem risināt personiskas 
dabas jautājumus: problēmas ģimenē, darbā, studiju organizācijā. Šos konsultantus 
mēdz dēvēt par individuālajiem padomdevējiem (Pastarai or personai lulor- angl ) 
[61, 31].Parasti šie konsultanti palīdz veidot saikni starp studentu un viņa grupu, 
regulāri sazinās ar studējošo, lai noskaidrotu viņa sekmes, progresu mācībās, stimulē 
pieaugušos , lai viņi laikus iesniegtu kontroldarbus, nokārtotu studiju saistības, palīdz 
adaptēties jaunajos studiju apstākļos, ar to saistītajiem procesiem darbā un sadzīvē. 
Reizēm konsultantam jākļūst vienkārši par personu, kas uzklausa studējošos, izrāda 
interesi par viņu personību, kliedē vientulību. Ja ir pietiekams finansējums, šādus 
pienākumus var veikt speciāli pieaicināts psihologs, arī sociālais darbinieks. 
Konsultanta darbība turpinās arī pēc formālā studiju procesa. Būtiskākās aktivitāšu sfēras: 
• eksāmeni un/vai citi gala pārbaudījumi: 
7 0 
• dokumentācijas sagatavošana; 
• studējošo nākotnes darbības plānošana. 
Eksāmenu laiks ir nozīmīgs ikvienam studējošajam, pieaugušie te nav izņēmums. Gluži pretēji, 
viņiem nepieciešams papildu morālais atbalsts, iejūtība, sapratne, papildu konsultācijas, lai 
veiksmīgi sagatavotos pārbaudījumiem un sasniegtu vēlamo rezultātu. Tālmācības konsultanti 
savu ieguldījumu studējošo atbalstam var dot, profesionāli sagatavojot nepieciešamos izglītības 
dokumentus vai citu dokumentāciju (izziņas, izrakstus, ziņojumus vai tml). Konsultanta padoms 
studentam var noderēt arī, plānojot nākotnes studiju iespējas (iesakot profesionālo studiju 
virzienu, programmu, sniedzot informāciju par potenciālajām izglītības iestādēm utt.), sadarbībā 
ar darba devējiem plānojot, meklējot un piedāvājot pieaugušā kvalifikācijai un iespējām 
atbilstošu darbu vai tml. 
Nav vēlams pieļaut, ka studējošais dažādu iemeslu dēļ nevar sasniegt to, uz ko ir spējīgs. It 
sevišķi tas skar pieaugušos, kuri iecerējuši sevi pilnveidot profesionālajā jomā vai attīstīt citas 
viņiem nepieciešamās kompetences. 
Kvalificēta konsultanta savlaicīga palīdzība var likvidēt šķēršļus, kas pieaugušajiem radušies 
studiju procesā. Vispārinot varam sacīt, ka konsultants tālmācības studentam var palīdzēt 
atrisināt šādas problēmas (pareizāk sakot, mazināt to ietekmi uz studiju procesu): 
1. Problēmas, kas saistītas ar darbu: 
• darba maiņa. t.sk. arī paaugstinājums amatā; 
• speciāli projekti, ārzemju komandējumi; 
• kursi un pasākumi ārpus darba laika: 
• papildu darbs u.c. 
2. Akadēmiskās ( ar studijām saistītās) situācijas: 
• piedāvāto koncepciju un teoriju neizpratne; 
• grūtība patstāvīgā darba tēmas izvēlē un interpretācijā: 
• kontroldarba zemais vērtējums u.c. 
3. Personīgās problēmas: 
• studenta vai viņa ģimenes locekļu slimība; 
• grūtniecība; 
• finansiāla rakstura grūtības: 
• šķiršanās u.tml. emocionāla rakstura problēmas; 
• dzīvesvietas maiņa u.c. 
Pētījuma autore pievienojas vispārpieņemtajam ekonomiskās attīstības principam, kas 
darbojas Japānā un nosaka, ka investīcijas cilvēku kapitālā ir tikpat nozīmīgas kā ieguldījumi 
informatīvajos, tehnoloģiskajos un materiālajos resursos [48, 122], 
5 .2. INFORMATĪVIE UN TEHNOLOĢISKIE RESURSI 
Ar informāciju pārvaldībā saprot ziņas vai ziņu kopumu jebkurā tehniski iespējamā 
fiksēšanas, uzglabāšanas vai nodošanas veidā; informācija raksturo kādas sistēmas spēju 
atspoguļot tās pašas vai citas sistēmas stāvokli [71 ,140-141]. Informatīvie resursi tālmācībā 
var tikt realizēti, izmantojot rakstveida un elektroniskos līdzekļus. Plānojot un organizējot šos 
resursus, lietderīgi ņemt vērā iepriekš sacīto, ka tie atspoguļo attiecīgās organizācijas 
sistēmas, tātad arī pārvaldības stāvokli, jo to saturs un formālā daudzveidība raksturo 
organizācijas attieksmi pret studējošajiem, pret mācībspēkiem, tie veido publicitāti un 
sabiedrības priekšstatu, kas var būtiski ietekmēt tālmācības organizācijas turpmāko darbību. 
Vispirms pievērsīsimies rakstveida informatīvajiem resursiem. 
5.2.1. INDIVIDUĀLĀS UN VISPĀRĒJĀS VĒSTULES 
\ ēstules jau izsenis ir tradicionāls saziņas veids, tām ir savi specifiski mērķi, tās parasti 
saistītas ar nopietnu saturu un ilgi saglabā informāciju, resp., ir permanentas. Vēstules, kuras 
tiek rakstītas tālmācības studējošo atbalsta nolūkos [106. 164; 110, 97], var saturēt 
informāciju, kas saistīta ar eksāmenu rezultātiem, studiju grafiku, izmaiņām tajā, laika 
sadalījumu u.tml.. tas var būt ielūgums uz studijām, klātienes konsultācijām u . c . kas 
uzrakstīts vēstules formā. 
> ienmēr vēlams atcerēties, ka vēstulei jābūt efektīvai, lietišķai, bet vienlaikus ari ļoti labvēlīgai, ar 
individuālu pieeju katram studentam, resp.. ikvienam jājūt, ka vēstulē ietvertā informācija paredzēta 
'iesi viņam. īpaši noderīgas individuālās vēstules varētu būt gados vecākiem studentiem, kā ari 
ikvienam, kam radušās dažāda rakstura problēmas (ģimenē, darbā u.c.j.Tālmācības organizatoru vai 
mācībspēku rakstveida dialogs ar studentu var kalpot ne tikai informēšanai, bet arī mazināt studentu 
vientulības, atstumtības sajūtu, likt viņiem vēlreiz pārliecināties par to, ka viņi ir neatņemama, 
galvenā studiju procesa sastāvdaļa. 
lālmācības pārvaldības procesā uzmanība jāpievērš ari vispārējām vēstulēm, resp., tām, kas 
paredzētas studējošo grupai. Veidojot lietišķo saraksti, tālmācības organizatoriem ieteicams ievērot 
N ispāiējās rakstveida komunikācijas normas. 
' a i lietišķā vēstule radītu labu iespaidu un tajā sniegtā informācija būtu viegli uztverama, tās stilam 
lābūt dabiskam un nesamākslotam. 
81 
Tā kā tālmācībā iesaistītie pieaugušie lielākoties ir ļoti aizņemti, lietišķās vēstules saturā un formā 
ieteicams ievērot šādus kritērijus [77, 87]: 
• Lakonisms. Vēstules ar īsiem un labi strukturētiem teikumiem ir vieglāk lasāmas, 
saprotamas un tādējādi ir pārliecinošākas. Tomēr jāpatur tās vēstules sastāvdaļas, kas 
nepieciešamas, t.sk. arī pieklājības frāzes, jo arī tās palīdz panākt vajadzīgo rezultātu. 
Šis ieteikums nozīmē, ka teikumiem nevajadzētu būt pārāk sarežģītiem, ar pārāk 
daudziem palīgteikumiem. Informācija jāizklāsta vienkārši un saprotami; 
• Izvairīšanās no liekvārdības. Liekvārdība kavē vēstules satura uztveršanu, tādējādi 
mazinot sniegtās informācijas iedarbīgumu. Par liekvārdību gan nav uzskatāmas 
ievadfrāzes un vēstules nobeigums. Lai noteiktu, vai attiecīgais vārds vai teikums 
vēstulē nav lieks, jācenšas pamatot tā izmantošanu. Tā, piemēram, pieklājības frāzes 
palīdz veidot un uzturēt labas attiecības ar adresātu, dažādi skaidrojumi var novērst 
neskaidrības, saņēmējam lasot vēstuli par viņam nepazīstamu tēmu u.tml. 
• Pareizo vārdu izvēle. Labu lietišķo vēstuli raksturo literārās valodas izmantojums. 
Nekādā gadījumā nevajadzētu lietot sarunvalodas vai pat vienkāršrunas vārdus. Nav 
ietiecams izmantot arī dialektismus. Nepareiza vārdu izvēle var ne tikai apgrūtināt 
informācijas uztveršanu, bet ari noskaņot adresātu nelabvēlīgi. Līdz ar to vēstule var 
nesasniegt vajadzīgo rezultātu. Nav ietiecams izmantot pārāk daudz standartfrāžu, jo 
tās uzreiz tiek atpazītas un liecina par vēstules bezpersoniskumu. Tās bieži izmanto, lai 
izteiktos pieklājīgi, īpaši, j a vēstulē tiek pasniegta nepatīkama informācija. Tā kā 
lasītājs uzreiz redz. ka šie it kā pieklājīgie izteicieni ir tikai standart frāzes, tad tie nav 
sasnieguši savu mērķi, bet pat panākuši pretēju efektu I ai to novērstu, vēstules 
autoram ieteicams izlasīt vēstuli no adresāta viedokļa, cenšoties iedomāties, kā viņš 
uztvertu attiecīgos formulējumus. 
• Pieklājības ievērošana. Lietišķām vēstulēm vienmēr būtu jābūt pieklājīgi formulētām, 
lai nekaitētu organizācijas tēlam. Pieklājība jāievēro arī tad, ja jāpaziņo nepatīkama 
informācija. 
• Saprotamība. Lietišķajā sarakstē nav ietiecams lietot profesionālismus, kas adresātam 
varētu būt nesaprotami. Arī pārmērīga svešvārdu izmantošana var apgrūtināt teksta 
sapratni. Tas gan neattiecas uz svešvārdiem, kas jau ieviesušies literārajā valodā un 
kuru ekvivalenti latviešu valodā nav īpaši izplatīti. Kā piemēru varētu minēt 
datorterminoloģiju: mēģinājums vārda •internets' vietā lietot kādu no piedāvātajiem tā 
latviskojumiem varētu tikai traucēt teksta uztveri. Tas pats attiecas uz saīsinājumiem. 
Tie var atvieglot teksta uztveri, taču var to arī apgrūtināt. Lietišķajā sarakstē ieteicams 
izmantot tikai vispārpieņemtus un saprotamus saīsinājumus, piemēram, "lpp.". "š .g. \ 
x 1 
' u .c . ' . Mazāk pazīstamas abreviatūras var lietot, sākumā tās paskaidrojot, piemēram. 
IZM (Izglītības un zinātnes ministrija). Pirms vēstules nosūtīšanas ieteicams to vēlreiz 
pārbaudīt no formas, satura, stila un pareizrakstības viedokļa. Ja vēstule tiek sūtīta pa 
pastu, noteikti jānorāda atpakaļadrese . 
Šos kritērijus ieteicams izmantot arī t.s. problēmu lappusēs. 
5.2.2. PROBLĒMU LAPPUSES 
Mūsdienās plaši pazīstamas ir problēmlappusītes žurnālos un laikrakstos, kurās lasītāji vai 
žurnālisti apraksta viņiem aktuālas problēmas un sniedz to iespējamos risinājumus. Ņemot 
vērā tālmācības studiju specifiku un studējošo profesionālo un dzīves pieredzi, problēmu 
lappusēs varētu būt ietverti jautājumi, kas saistīti ar studiju kvalitāti, tās vērtēšanu, eksāmenu 
organizēšanu, to rezultātiem, problēmām par to, kā savienot darbu ar studijām, kā studēt, 
neievērojot vecuma ierobežojumus, sociālo neviendabīgumu u.c. Lappusēs varētu būt iekļauti 
jautājumi, kas skar psiholoģiskas problēmas: sava "es" apzināšanos, pašvērtības 
paaugstināšanu, prasmi strādāt grupā u.tml., kā arī problēmas, kas saistītas ar noteiktu 
profesiju, tās apguvi. Problēmlappušu autori var būt gan mācību spēki, gan tālmācības 
organizatori, gan ari paši studenti, turklāt tajās ietvertā informācija var pamatoties gan uz 
pozitīvu, gan negatīvu pieredzi, galvenais- lai problēma būtu aktuāla vairumam studentu un 
lai tās darbotos kā reāla, nozīmīga studiju atbalsta sistēmas daļa. 
Veidojot problēmlappuses. tās autoriem nepieciešams vēlreiz precizēt šī dokumenta galvenos 
uzdevumus [130, 155]: 
• piesaistīt uzmanību, l as nozīmē, ka dokumenta saņēmējs jāpārliecina, ka ir vērts to 
sākt lasīt; 
• saglabāt interesi, mudināt studējošo lasīt tālāk; 
• izraisīt vēlmi, radīt pieaugušajam motivāciju reaģēt; 
• pārliecināt; 
• mudināt studējošo uz rīcību. 
Ne mazāk svarīga studiju atbalsta sistēmas sastāvdaļa ir arī dažādi rakstveida informatīvie 
materiāli. 
83 
5.2.3. INFORMATĪVĀS LAPPUSES 
Tā kā ne tikai tālmācībā, bet arī jebkurā citā studiju formā un sabiedrībā kopumā cilvēku 
informētība kļūst par vienu no virzošajiem spēkiem, informatīvās lappuses var kļūt par vienu 
no efektīvākajiem studiju atbalsta līdzekļiem. Saturiski informatīvās lappuses var būt ļoti 
daudzveidīgas. O.Simpsons [118, 54], piem.. runā par šādiem informatīvo lappušu veidiem: 
1. Tiešā teksta lappuses. 
To galvenais uzdevums sniegt tālmācībā iesaistītajiem pieaugušajiem noderīgu informāciju: 
ko nozīmē būt tālmācības studentam, kā efektīvi studēt, kā strādāt ar studiju materiāliem, kā 
mērķtiecīgi sadalīt laiku studijām, kā gatavoties eksāmeniem u.tml. 
Šo informatīvo tekstu būtiska iezīme ir tā. ka tie sniedz vispārīgu informāciju, neprasi»! 
atbildību no studenta. Viņa uzdevums- ņemot vērā personīgo pieredzi, izmantot šo 
informāciju tajos gadījumos, kad tā nepieciešama viņa profesionālajai vai personiskajai 
izaugsmei. 
2. Pašvērtēšanas teksti. 
Pašvērtēšanas teksti ir neatņemama tālmācības sistēmas sastāvdaļa. Kā aprakstīts iepriekš, 
pašvērtēšanas jautājumi, uzdevumi ir viena no svarīgākajām tālmācības studiju materiālu 
sadaļām. Lai palīdzētu pieaugušajiem organiski iekļauties tālmācības studiju vidē. viņiem var 
likt piedāvāti visdažādākie sevis novērtēšanas veidi, piem, testi sevis pārbaudei, savu spēju, 
individuālā mācīšanās stila noskaidrošanai u.tml. Tā kā tālmācībā tiek iesaistīti dažāda 
vecuma studenti ar atšķirīgu profesionālās sagatavotības līmeni un dzīves pieredzi, šādus 
pašvērtēšanas tekstus būtu ieteicams praktizēt pirms studiju uzsākšanas. 
i a s būtu vienlīdz svarīgi kā studējošajiem (lai noskaidrotu, izzinātu savas iespējas), tā studiju 
organizētājiem (lai uzkrātu informāciju par potenciālajiem studentiem un nākotnē sniegtu 
viņiem individuālu studiju atbalstu), paplašinot un padarot daudzveidīgāku viņu dialogu. 
Interaktīvāku šo iespēju var padarīt šo dokumentu pārveidošana elektroniskā formā. 
3. Pieredzes teksti. 
Sie tālmācības studiju atbalsta līdzekļi var balstīties gan uz organizatoru, gan mācību spēku, 
gan pašu studentu pieredzi. Tajos iekļautā informācija var būt visdažādākā rakstura: kursa 
apraksts, izceļot būtiskāko, tipiskākie pašvērtēšanas jautājumi, iespējamie pārbaudes 
uzdevumi, arī atbildes uz tiem, tipiskākie konsultantu komentāri, vecāko kursu studentu 
pārdomas par studijām u.tml. Pieredzes tekstu galvenais uzdevums- palīdzēt pieaugušajiem 
iekļauties tālmācības studiju vidē, mazināt stresu, spriedzi, paātrināt adaptācijas procesu. 
N4 
Veidojot tālmācības studiju atbalsta rakstveida līdzekļus, būtu jāņem vērā daži nosacījumi: 
• Tiem jābūt īsiem, koncentrētiem, nebūtu vēlams pārsniegt A4 formāta izmērus. 
Informācija atspoguļojama tikai lapas vienā pusē, izdalot virsrakstu, būtiskākos jēdzienus 
u.c. svarīgākos faktus. 
• Uzmanība jāpievērš arī šo dokumentu vizuālajam noformējumam. Materiāliem jābūt 
"tipogrāfiski draudzīgiem"' [118, 57]. Šai nolūkā nebūtu ieteicams lietot tradicionālo šriflu 
Times .\'ew Roman, bet izmantot citu, neierastāku. Iespējams, katram rakstveida materiālu 
veidam varētu izmatot savu šriflu, pat papīra krāsu, kas ar laiku kļūtu ierasta un 
tradicionāla un tādējādi palīdzētu studentiem orientēties viņiem piedāvātās informācijas 
daudzveidībā. Informāciju ieteicams izvietot 2-3 slejās, nepieciešamības gadījumā to var 
papildināt ar grafikiem, tabulām u.c. ilustratīvo materiālu. 
Būtiskākā rakstveida līdzekļu priekšrocība ir tā, ka šos materiālus ir lēti sagatavot, lietot un 
pavairot, nepieciešamības gadījumā tos var nosūtīt pa faksu, elektronisko pastu, ievietot Web 
lappusē. Iespējama arī rakstveida informācijas operatīva atjaunošana un papildināšana, kas 
prasa minimālus resursu ieguldījumus. Izmantojot individuālu pieeju, rakstveida materiāli var 
kļūt par efektīvu līdzekli tālmācībā iesaistīto studentu atbalstam, pilnveidojot kā 
profesionālās, tā komunikācijas, sociālās un menedžmenta kompetences. Rakstveida materiālu 
nodošana adresātam iespējama, izmantojot pasta pakalpojumus. 
5.2.4. PASTS, KĀ I N F O R M A T Ī V O RESURSU N O D R O Š I N Ā Š A N A S LĪDZEKLIS 
Rakstveida informācijas nosūtīšana studentiem pa pastu izmantota jau 18.gadsimtā ASV, 
1°.gadsimtā tā plaši izmantota īzaka Pitmena (Issack Pitman) Neklātienes koledžā [(><>. '4 ] , tā 
plaši pielietota arī sociālisma periodā PSRS . 
Būtiskākā pasta priekšrocība ir tā vispārējā pieejamība. Tas nozīmē, ka, izsūtot materiālus pa 
pastu, ir gandrīz simtprocentīga garantija, ka tie sasniegs adresātu (ja tas precīzi norādīts), 
lurklāt šī līdzekļa izmantojums studiju nolūkos ir samērā lēts. Kā negatīvos momentus varētu 
minēt šādus: 
1 Pat nelielas valsts ietvaros pasta sūtījumu nogāde adresātam ilgst 2-3 dienas, tas 
nozīmē, ka atsevišķos gadījumos pieaugušais laicīgi var nesaņemt viņam nepieciešamo 
informatīvo vai studiju materiālu. Ārvalstu studentu atbalstam pa pastu nepieciešams 
vēl ilgāks laiks. 
2, Problēmas var rasties, pārsūtot ļoti apjomīgu informāciju vai materiālu (grāmatas, 
rakstiskos, audio, video u.c. studiju materiālus): tie var aizkavēties pasta nodaļā, 
muitā, var būt bojāti, to nosūtīšanai nepieciešami papildu finansiālie līdzekļi u.tml. 
85 
Pastu mūsdienās varam uzlūkot ka tālmācības studiju atbalsta sekundāru līdzekli. Daudz 
noderīgākas var būt daudzveidīgas modernās tehnoloģijas. 
5.2.5. INFORMĀCIJAS TEHNOLOĢIJU PĀRVALDĪBA PIEAUGUŠO 
KOMPETENČU PILNVEIDOŠANĀ 
Informācijas tehnoloģijas (IT) arvien vairāk kļūst par neatņemamu kompetenču apguves 
līdzekli. Jau 20.gs. deviņdesmito gadu vidū, balstoties uz konstruktīvisma idejām, parādās 
doma par jaunas izglītības filosofijas nepieciešamību. Rodas t.s. konstruktīvā dizaina 
(Constructional design - angl. ) paradigma, kas sevī ietver domu, ka izglītībā arvien vairāk 
jāpievērš uzmanība ne tikai tam, ko cilvēks spēj panākt, studiju procesā izmantojot modernās 
tehnoloģijas, bet arī tam, kā mainīt cilvēku attieksmi pret šo tehnoloģiju ieviešanu 
kompetenču apguves procesā, uztverot tās par pašsaprotamām [109]. Konstruktīvā dizaina 
teorija saistīta arī ar instruktīvā dizaina (Instructional dcsign-angl.) paradigmu (ideja 
atrodama jau 20.gs. 60.gados Brunera darbos [27], būtībā tie ir vienas paradigmas dažādi 
apzīmējumi. Daļa teorētiķu, piem., B.Sīls (Seels), Z.Glāzgovs (Glasgovv) [116]. P. Smits 
(Smith) un T. Rcigans (Ragan) [121] to aplūko piecos aspektos: 
1. Kā procesu, kura laikā tiek analizētas studējošo vajadzības un mērķi un noteikti šo 
mērķu sasniegšanas līdzekļi. 
2. Kā zinātni, kuras pamatā ir detalizētu likumību un situāciju izstrāde, īstenošana, 
novērtēšana, kas palīdz mācību procesa realizēšanā. 
3. Kā disciplīnu jeb mācību priekšmetu, kura būtiskākais uzdevums ir mācību stratēģijas 
izstrāde, attīstība, ieviešana. 
4. Kā laikmeta noteiktu realitāti. 
5. Kā sistēmu, kas sevī ietver mācībām nepieciešamo resursu un procedūru klāstu. 
Ir arī tādi pētnieki, piem.. D. Mūrs (Moore), A. Beits (Bates). Dž. Gnmdlings [165]. kuri 
uzsver instruktīvā dizaina duālo dabu. atzīstot, ka tā vienlaikus ir zinātne un māksla. Par 
zinātni to var nosaukt tādēļ, ka tā balstās izglītības teorijās (visvairāk - konstruktīvismā -
IK.), ir saistīta ar psiholoģiju, socioloģiju un filosofiju. Kā māksla tā uztverama tāpēc, ka 
'nteraktīvu studiju materiālu izveide vienmēr ir saistīta ar radošu pieeju un novatoriskumu. 
Pamatos šī paradigma balstās uz sistemātisku mācību apstākļu (vides I.K.) analīzi un 
uzlabošanu studējošo mērķu sasniegšanas nolūkos. 
Instruktīvais dizains var tikt realizēts ar moderno tehnoloģiju palīdzību. Tās palīdz mācību 
procesā iegūtās kompetences pielietot jaunā interaktīvā studiju vidē. 
'urpmāk tiks aplūkoti dažādi informācijas tehnoloģiju līdzekļi, kas noderīgi tālmācībā 
"-'saistīto pieaugušo izglītībā. 
86 
5.2.5.1. Fakss kā studiju atbalsta līdzeklis 
Fakss ir noderīgs nelielas informācijas pārraidei. Bieži vien to pat neieskaita informācijas 
tehnoloģiju klāstā acīmredzot tā vienkāršības dē[. Faksa priekšrocība salīdzinājumā ar pasta 
pakalpojumiem ir tā, ka adresāts sūtījumu var saņemt ļoti īsā laikā: būtiskākais trūkums ir 
sūtāmā materiāla ierobežotais apjoms, ka arī tas, ka pa faksu nav iespējams nosūtīt dažāda 
veida dokumentu (vēstules, ziņojumi, uzaicinājumi u.c.) oriģinālus, bet gan to kopijas, kas 
studentiem var šķist mazāk personiski nekā sūtījumi pa pastu. Protams, lai tālmācības students 
varētu saņemt informāciju pa faksu, viņam nepieciešama pieeja faksa aparātam, kā arī 
prasmes ar to darboties. Tas varētu būt viens no šķēršļiem, piem, studentiem ar īpašām 
vajadzībām, gados vecākiem studējošajiem, lauku iedzīvotājiem, kā arī citām studējošo 
grupām. Viņu atbalstam noderīgāks var būt tālrunis. 
Tālrunis uzlūkojams par vienu no senākajiem moderno tehnoloģiju veidiem. Mērķtiecīgi 
lietots, tas var kļūt par svarīgu tālmācības studiju atbalsta līdzekli [106 .165]. Piem.. Hāgenas 
lālmācības universitātē to izmanto 8 5 % studentu [99. 63], Tālmācībā iesaistīto studentu 
profesionālajai un personības pilnveidei var izmantot šādus studiju atbalsta līdzekļus: 
• studējošo individuālās konsultācijas; 
• telefonkonferences (audiokonferences); 
• t.s. sarunu līnijas; 
• telefoniskos jeb audio ziņojumus. 
Ikviens no šiem paņēmieniem var būt noderīgs gan akadēmisku, gan organizatorisku 
jautājumu risināšanai, virzot studējošo cauri mācīšanās procesam. 
Tradicionāli tālrunis tiek lietots individuālām sarunām starp pieaugušo un konsultantu vai 
mācību spēku. Telefons var tikt izmantots gan akadēmiskam, gan organizatoriskam atbalstam. 
Protams, lietderīgi ņemt vērā šī atbalsta līdzekļa priekšrocības un trūkumus (skat.5.tabulu) 
5.tabula .Tālmācības studentu atbalsts pa tālruni. 
5.2.5.2. Tālruņa izmantošana pieaugušo atbalstam tālmācībā 
Priekšrocības T rukumi 
l5ļ]Ī£i5sazināšanās Vizuāla kontakta trūkums Pieejamība Temporāla ierobežotība 
JTigņsiālais izdevīgums Konsultantam noteikta laikā jabut noteiktā vieta pie tālruņa 
_lesjiēļa_runat "bez lieciniekiem" 
jholoģisko bārieni samazināšana 
.j£5P_ejaiej3riekš' sagatavoties sarunai 
• i . : . E Ideālo barjeru pārvarēšana 
Tabula rāda, ka tālrunis ir pozitīvi vērtējams tālmācības studentu atbalsta līdzeklis, turklāt tā 
lietošana mūsdienās paplašinās ar katru dienu, izmantojot mobilos sakarus. Tālrunis kļuvis 
par neatsveramu dzīves sastāvdaļu, tas dod iespēju ļoti ātrā laikā noskaidrot jautājumus, veikt 
ikdienas darbu menedžmentu, saskaņojot laiku, aktivitātes u.tml. Arvien vairāk tālrunis liek 
izmantots arī studiju nolūkos. Turklāt tā izmantošanas iespējas ir izdevīgas kā studējošajiem, 
tā, piem., tālmācības organizatoriem. Pirmām kārtām tālrunis noderīgs organizatorisku 
jautājumu risināšanai, ar tā starpniecību iespējams vienoties par tikšanos, nodot mutvārdu 
ziņojumus, informēt par aktualitātēm studiju procesā, atgādināt par pārbaudījumiem u.tml. 
Tālrunis ir lieliska iespēja pārvarēt telpas robežas, turklāt tā finansiālais segums salīdzinājumā 
ar citām tehnoloģijām ir ļoti zems. Daudzi tālmācības piedāvātāji (tai skaitā arī Biznesa 
vadības koledža Latvijā, kuras pieredze tiks aprakstīta turpmāk) studējošo atbalstam izmanto 
bezmaksas sarunu līnijas, tādā veidā sniedzot palīdzību pieaugušajiem, kuru finansiālie resursi 
ir ierobežoti. Autoresprāt, viena no svarīgākajām tālruņa priekšrocībām ir nosacīts tiešais 
kontakts starp runātājiem: iespēja dzirdēt balss intonācijas, iespēja izteikt aktuālu viedokli 
u.tml. Izmantojot tālruni, bieži vien var pārvarēt arī psiholoģiskās barjeras, neveiklību, izteikt 
savu viedokli, idejas, par kurām studējošais kautrējas klātienes tikšanos laikā. Sarunas pa 
telefonu attīsta arī pieaugušo komunikācijas kompetences, j o "liek" izteikties īsi. atlasot 
būtiskāko. Svarīgs ir arī telefonsarunās fiksētais "emocionālais lādiņš", kas, no vienas puses, 
palīdz atklāt sarunu dalībnieku psiholoģisko noskaņojumu, no otras puses, tā ierobežošana 
palīdz pilnveidot sarunas dalībnieku komunikācijas un sociālās kompetences, izvēloties 
atbilstošas frāzes, respektējot otra sarunas partnera viedokli, personību u.tml. 
Tā kā telefonsarunas ir divpusējs process un studējošajam tā veiksmīgā realizēšanā, 
iespējams, ir mazāka pieredze, tālmācības organizatoriem nepieciešams domāt par sekmīgu 
telefonsarunu organizēšanu, kas kā paraugs kalpo arī studentu komunikatīvo un sociālo 
kompetenču attīstībā un pilnveide. 
Pārvaldot telefonsarunu „mākslu"'. tālmācības organizatoriem ir iespēja attīstīt studējošo 
runāšanas un klausīšanās prasmes. „Ikviens cilvēks prot runāt, taču ne katrs prot pareizi 
sarunāties. Ļoti bieži mēs nedomājam, ko runājam, un nemākam izteikt to, ko gribam, vai arī-
izsakāmies neprecīzi" [40, 134]. Šādos gadījumos tālmācības piedāvātājiem (visbiežāk-
konsultantiem) jāvada telefonsarunas process, pirmkārt pievēršot uzmanību šādiem 
klausīšanās aspektiem[ 104, 95 J: 
• studējošā sniegtās informācijas saturs; 
• t.s. klausītāja uztvere, attieksme pret runātāju, kuras laikā konsultants fiksē, kas ir 
runātājs, kāda ir viņa uzvedība sarunas laikā: 
• studējošā pašvērtējuma izpausmes un attieksme pret konsultantu; 
88 
• tālmācības studenta (runātāja) motivācijas analīze . 
Tā kā telefonsaruna izslēdz vizuālu kontaktu, nepieciešams ņemt vērā, ka tālmācībā iesaistītie 
pieaugušie to bieži izmanto savu emociju paušanai, tādēļ konsultantam ir jābūt gatavam t.s. 
uzklausīšanas procesam, kas ir jebkura cilvēka nozīmīga sociāla un psiholoģiska vajadzība. 
Uzklausīšana pirmām kārtām veido attiecības, ko var uzlūkot par komunikācijas rezultātu. 
Tomēr, lai pieaugušo atbalsts pa tālruni kļūtu vēl efektīvāks, konsultantu uzdevums ir vadīt 
telefonsarunu, pielietojot t.s. aktīvās klausīšanās paņēmienus [40, 139-140;41, 93-112:53. 781: 
• informācijas precizēšanu; 
• informācijas atkārtošanu: 
• informācijas pārfrazešanu; 
• empātisko klausīšanos; 
• informācijas interpretāciju. 
Aktīvās klausīšanās laikā konsultantam ir iespējas padarīt studējošo par radošu līdzdomātāju. 
informācijas pilnveidotāju un konkretizētāju. Lai saruna noritētu sekmīgi, ieteicams ņemt vērā 
dažus organizatoriskus un psiholoģiskus aspektus: 
• konsultantam nepieciešams demonstrēt pārliecību un kompetenci, lai tālmācības 
students sarunas noslēgumā saņemtu to, kā dēļ zvanījis; 
• sarunas gaitā ieteicams demonstrēt lietišķu laipnību (tiktāl, kā to pieļauj lietišķā etiķete 
[44, 29]) un smaidīt; 
• sarunas laikā svarīgi paust ieinteresētību, jebkurā gadījumā (arī tad, ja studējošais ir 
nelaipns, pat agresīvs), nepieciešama sirsnīga atbilde; 
• sarunai jānorit tādā ātrumā, kāds raksturīgs studējošā runas manierei: 
• vēlams izteikties skaidri, precīzi, nepārprotami. 
Noritot individuālai telefonsarunai, tālmācības organizatori var pamatīgāk iepazīt studējošo, 
uzzināt viņa vajadzības, radīt iespaidu par sevi. ar piemēru veidot pieaugušajā izpratni par 
organizācijas kultūru, veidot empātisku attieksmi, palīdzēt pieaugušajam izprast un kontrolēt 
savas emocijas. Telefonsarunas laikā konsultants var secināt, kādas ir pieaugušā vajadzības, 
velmēs un motīvi, piedāvāt problēmas risinājuma variantus. 
Attīstoties informācijas tehnoloģijām, paplašinās arī tālruņa izmantošanas iespējas. Tālmācībā 
jau vairākus gadus tiek izmantotas t.s. telefonkonferences. 
I elefonkonferences j eb audiokonferences ir samērā tradicionāls tālmācības studentu atbalsta 
līdzeklis, kuru visbiežāk izmanto akadēmisku jautājumu risināšanai. Telefonkonferenču 
sagatavošanai, norisei, saturiskajam un tehniskajam nodrošinājumam pievēršama īpaša 
uzmanība. Teorētiski telefonkonferences pieļaujams neierobežots dalībnieku skaits, tomēr 
lietderīgāk, ja tajās tiek iesaistīti 3-6 studenti un konsultants. 
<S9 
Dalībnieku skaitu nosaka ne tikai tehniskās iespējas, bet arī studējošajam ērta mācību vide, 
iespējas brīvi sarunāties, diskutēt utt. Telefonkonferences var tikt organizētas divējādi: 
Izmantojot telefona aparātu, kas saslēgts sistēmā ar cita runātāja telefona aparātu 
(skat. 14. attēlu). 
14.attēls.Telefonkonferences norise (1). 
Telefonkonferences (I) būtība ir tā, ka vienlaikus telefoniski ir vienoti vairāki cilvēki 
(studējošie un docētājs), viņiem ir iespēja apspriest noteiktus jautājumus, diskutēt utt. Šāds 
studiju atbalsta līdzeklis tiek izmantots daudzās valstīs, piem, Lielbritānijā, ASV [115, 57], 
tomēr, autoresprāt, pieaugušo tālmācībā tas nav visai efektīvs. To nosaka vairāki faktori: 
1. Ierobežotība laikā (telefonkonferences maksimālais ilgums - 30 min.; ne visi studējošie ir 
gatavi diskutēt, nespēj iekļauties noteiktā laikā). 
2. Ierobežotība telpā (dalībniekiem noteiktā laikā jāatrodas noteiktā telpā). 
3. Ierobežotība apspriežamo jautājumu klāstā (to nosaka diskusiju ilgums, izmaksas). 
4. Tehniskā ierobežotība (parasti šādās diskusijās piedalās 4-5 dalībnieki, lielāks skaits 
apgrūtina komunikācijas iespējas: pasliktinās dzirdamība u.tml.). 
5. Vizuālā kontakta trūkums (dalībnieki sazinās tikai mutiski, tehniskās problēmas var traucēt 
šo saskarsmi). 
6. Finansiālo līdzekļu piesaiste (jāņem vērā, ka audiokonferences izmaksas ir vienādas ar 
telefonsarunu izmaksām, tas sevišķi svarīgi, organizējot starptautiskas audiokonferences). 
Audiokonferenču organizēšanas iespējas tiek pilnveidotas gadu no gada, iespēju robežās 
tehniski uzlabojot tālmācības studējošo atbalsta līdzekļus, pielietojot jaunas iekārtas, piem.. 
izmantojot speciālu aparatūru t.s. loudsdpeaker (angl. 'skaļrunis') [43, 286] (Skat.lS.attēlu). 
15. attēls. Telefonkonferences norise (II). 
01) 
Šāda veida telefonkonference ir pieņemamāks studiju atbalsta līdzeklis, jo tajā var piedalīties 
lielāks studējošo skaits, sarunas un diskusijas var noritēt vienlaicīgi, pieaugušie var viens otru 
dzirdēt, uzklausīt viens otra un/ vai konsultanta (konsultantu) viedokli, papildināt to u.tml. 
Studējošo grupa var darboties patstāvīgi, tomēr lietderīgāk, ja katrā grupā ir persona, kas 
atbildīga par studējošo aktivitātēm (konsultants). Docētājs, kurš atbildīgs par apspriežamās 
tēmas saturu (speciālists attiecīgajā nozarē) var atrasties atsevišķi vai arī kopā ar kādu no 
studentu grupām. Docētājs vienlaicīgi var veikt arī konsultanta funkcijas [153]. Zināmā mērā 
šādas konferences daļēji var aizstāt klātienes tikšanās, darbu lielākās vai mazākās grupās. 
Tomēr gan studentiem, gan mācību spēkiem (konsultantiem) to laikā jābūt lietišķākiem, 
konkrētākiem, mazāk emocionāliem nekā klātienes tikšanās laikā. Jāņem vērā arī tas, ka 
telekonferences dalībnieki ir ierobežoti laikā un telpā: konferences parasti tiek organizētas 
tālmācības studiju centrā vai citā institūcijā, kur pieejams vajadzīgais tehniskais aprīkojums. 
Tā kā telefonkonference (it sevišķi, ja tā tiek organizēta starptautiskā līmenī) prasa samērā 
lielu finansiālo ieguldījumu (viena konferences minūte tiek pielīdzināta tālruņa starptautisko 
sarunu minūtei), limitēts ir arī tās norises laiks (nebūtu vēlams pārsniegt vienu - divas 
akadēmiskās stundas). Tas nozīmē, ka telefonkonference ir detalizēti jāizplāno, paredzot 
būtiskākos apspriežamos jautājumus, laika limitu katram studentam un grupai kopumā 
1130.65]. Telefonkonference nebūtu pārāk noderīga jaunu zināšanu pirmreizējai ieguvei, bet 
gan iepriekš iegūto zināšanu nostiprināšanai, viedokļu apmaiņai, diskusijām, atsevišķu 
jautājumu noskaidrošanai. Tas prasa iepriekšēju sagatavošanos gan no mācību spēkiem, gan 
studējošajiem. 
Neraugoties uz iepriekšminēto, telefonkonferences īpaši noderīgas starptautiskās pieredzes 
apguvei noteiktā studiju kursā, jo ar to palīdzību iespējams apvienot vairāku valstu pārstāv jus. 
Iālmācībā iesaistīto studentu atbalstam var tikt izmantotas arī t.s. s a r u n u līnijas (Chat ļims -
ongl.). Tās ir konferences, kurās ikviens students var pievienoties jebkurā viņam nosacīti 
izdevīgā laikā [127, 61]. Šādu sarunu līniju būtība ir tā, ka noteiktā laikā. piem.. no 18.00 līdz 
20.00 pieaugušais zvana uz tālmācības centru, viņa telefons automātiski tiek savienots ar cita 
studenta tālruni, notiek saruna par abas personas interesējošiem jautājumiem. Tehniski 
iespējama arī trīspusēja saslēgšanās (Three-way calling - angl.), kur vienam studentam ir 
iespēja vienlaicīgi diskutēt ar diviem kolēģiem. Šāda veida studējošo atbalsts tiek praktizēts 
Anglija [ 127. 61 ]. tomēr paši organizatori to neatzīst par visai efektīvu. 
Autore uzskata, ka šis studiju atbalsta līdzeklis varētu būt noderīgs vientuļiem cilvēkiem, kā 
an studējošajiem, kuriem ir psiholoģiska rakstura problēmas un kuriem nepieciešams citu 
^'b'ēku atbalsts (bieži vien - tikai saruna par sev nozīmīgiem jautājumiem, lai mazinātu 
sPriedzi. depresiju u.tml.). 
91 
Dažbrīd sarunu līnijas varētu būt noderīgas arī organizatorisku jautājumu noskaidrošanai. 
Akadēmisku vai profesionālu problēmu risināšanai šis līdzeklis nav piemērots, jo nav 
izarantijas, ka pieaugušais, kuram ir šāda veida neskaidrības, telefoniski tiks savienots ar 
kompetentu personu. Pastāv risks, ka, piezvanot uz studiju iestādi, atbilde vispār netiek 
saņemta, diskusija nenotiek, jo nav sarunu biedra, resp., šai laikā nav cita zvanītāja. 
Organizējot sarunu līnijas, noteikti j ādomā par studentiem izdevīgu laiku: tās varētu būt rīta 
stundas (piem.. 7.00 - 9.00), ko pirms darba varētu izmantot strādājošie studenti vai "cīruļa" 
tipa cilvēki, kā arī vakara cēliens (piem., 18.00 - 20.00), kas atbilstu citu studentu 
vajadzībām. Iespējams, ka šādas sarunas varētu tikt organizētas pat naktī. Vērtējot no 
mūsdienu viedokļa, telefona sarunu līnijas varētu uzskatīt pat par novecojušām, jo visiem labi 
zināmas un populāras ir sarunas Internet tīklā. Tomēr saruna pa telefonu ir it kā "intīmāka", 
turklāt iespējams saņemt arī ātrāku atbildi. 
Atsevišķos gadījumos tālmācības studentiem var noderēt ari telefoniskie " z iņo jumu dē ļ i " . 
t.i.. noderīgā informācija var tikt ierakstīta tālmācības institūcijas telefona automātiskajā 
atbildētājā. Tie varētu būt īsi ziņojumi par eksāmeniem, klātienes konsultācijām u.c. 
organizatoriskiem jautājumiem. Lietderīgi būtu, ja arī pieaugušie sev aktuālus jautājumus 
varētu ierakstīt tālmācības centra tālruņa automātiskajā atbildētājā, tādējādi studiju 
organizatori tiktu informēti par tām problēmām, kas attiecīgajā brīdī ir svarīgas studējošajiem, 
un varētu palīdzēt tās atrisināt, resp., šādā veidā tiktu nodrošināta atgriezeniskā saikne. 
Tā kā audio līdzekļu izmantošanā iztrūkstošais posms ir vizuālais kontakts, pieaugušo 
atbalstam ieteicams pielietot līdzekļus, kas ietver arī vizualitāti. 
5 .2 .5.3. Audiovizuāl ie līdzekļi 
lālmācības studiju atbalsta sistēmas audiovizuālo līdzekļu galvenā priekšrocība ir nosacīts 
audio un vizuālais kontakts starp studentu un mācību spēku vai studiju organizatoru. 
Mūsdienās par būtiskākajiem tiek uzlūkoti šādi audiovizuālie studiju atbalsta līdzekļi: 
• audio kasetes. 
• radio raidījumi. 
• video kasetes. 
• televīzijas pārraides. 
Audio kasetes īpaši lietderīgas tālmācības studentu akadēmiskajam atbalstam tās var kalpot 
kā studiju kursa izklāsta sastāvdaļa un, papildinātas ar atbilstošiem rakstveida, video vai cita 
^eida līdzekļiem, var veidot studiju materiālu komplektu [23]. 
9 2 
Salīdzinājumā ar citiem studiju atbalsta līdzekļiem audio kasetes ir lēti ražot, pastāv plašas 
iespējas tās pavairot, tas neprasa arī milzīgus finansiālos resursus. Turklāt audio ierakstus 
pieaugušais var klausīties viņam izdevīgā laikā un vietā, piem., pludmalē, pie auto stūres, 
pusdienu pārtraukumā darba vietā, no rīta, naktī u.tml. Nepieciešamības gadījumā audio 
informāciju var atkārtot, apstādinot kaseti un vēlreiz noklausoties vajadzīgo izziņas materiālu. 
Starptautiskā pieredze rāda [32, 3 1 ; 110, 37], ka audio kasetēs ietvertā informācija tiek plaši 
lietota svešvalodu apguvē, tomēr, autoresprāt, šis tālmācības studiju atbalsta līdzeklis var tikt 
plaši izmantots jebkura teorētiskā kursa apguvē, īpaši noderīgs tas var būt tiem studentiem, 
kuriem dominējošā ir dzirdes atmiņa, vai pieaugušajiem ar redzes traucējumiem. 
Tālmācībā iesaistīto pieaugušo atbalstam var noderēt arī radio raidījumi, turklāt tie var būt 
efektīvi gan kā akadēmiskā, gan kā organizatoriskā studiju atbalsta līdzekļi [89]. Ar radio 
raidījumu palīdzību pieaugušie var gūt priekšstatu par tālmācību. par tās norisi vienā vai otrā 
pašmāju vai ārvalstu institūcijā, raidījumos var tikt skartas studiju motivācijas problēmas, 
apspriesta jau esošo studentu pieredze u.tml. Radio pārraides var ietilpt arī tālmācības studiju 
materiālu komplektā, resp., tajās var tikt izklāstīti un apspriesti kāda kursa teorētiskie 
jautājumi, var tikt organizētas diskusijas tiešajā ēterā, kad mācību spēki atbild uz telefoniski 
uzdotiem studentu jautājumiem u.tml. Radio raidījumi varētu kalpot kā stimuls studentu 
tālākajām aktivitātēm, piem., pēc teorijas izklāsta pārraides beigās pieaugušajiem tiek uzdoti 
praktiski vingrinājumi, kuru rezultāti iesūtāmi studiju centrā, nepieciešamības gadījumā 
norādot konsultanta tālruni, elektroniskā pasta adresi vai tml. Tomēr jāņem vērā, ka radio 
raidījumi ir ierobežoti laikā, resp., tajos bieži vien nevar atrisināt visas problēmas. Jāatceras 
arī. ka raidlaiks nevar būt pieņemams absolūti visiem studējošajiem, kā arī tas. ka radio 
raidījumu sagatavošanai un translācijai nepieciešami visai iespaidīgi finansiālie resursi, 
lālmācības studiju atbalstam var tikt izmantotas arī video kasetes un televīzijas pārraides [32. 
32; 117; 113, 113-121]. Tās var kalpot tiem pašiem nolūkiem kā audio līdzekļi, būtiskākā 
atšķirība ir vizuālā kontakta efekts, resp., teorētiskais materiāls var tikt papildināts ar dažāda 
veida praktiskiem demonstrējumiem, attēliem, diagrammām u.c. palīglīdzekļiem 1113. 1 I I ļ. 
1 urklāt jāpiebilst, ka mūsdienu sabiedrībā televīzija arvien vairāk izkonkurē citus 
informācijas ieguves līdzekļus: piem., Rietumeiropā cilvēki pie televizoru ekrāniem pavada 
aptuveni 1200 stundas gadā, bet Amerikas Savienotajās Valstīs - 2400 stundas gadā [88. c>8-
99], tirgus pētījumu kompānijas "Emor" veiktā aptauja liecina, ka 2003.gada februārī Igaunijā 
iedzīvotāji pie televizoru ekrāniem diennaktī pavadījuši 4 stundas un 24 minūtes. Latvijas 
iedzīvotāji - 3 stundas un 53 minūtes, Lietuvas iedzīvotāji - 3 stundas un 19 minūtes [1 57]. 
tātad vairumam tas ir ļoti pieņemams izglītības ieguves līdzeklis. 
93 
Ar video un televīzijas palīdzību pieaugušie var tuvāk iepazīt mācību spēkus, citus studentus, 
tādējādi mazinot iespējamās saskarsmes psiholoģiskās barjeras. Ļoti lielas iespējas un efekts 
ir audiovizuālo līdzekļu izmantošanai tālmācības studentu informēšanā, tomēr arī te jāņem 
vērā finansiālie resursi, kas nepieciešami video filmu vai televīzijas raidījumu, tai skaitā arī 
reklāmas radīšanai [202]. 
Pēdējo gadu laikā par svarīgu tālmācības studiju atbalsta sistēmas sastāvdaļu ir kļuvušas arī 
videokonferences [32; 127, 24-34]. To būtiskākā priekšrocība ir sinhrona saziņa (atsevišķos 
gadījumos tas var būt arī trūkums, j o ne visi studējošie vienlaicīgi var atrasties noteiktā telpā) 
starp studentiem un mācību spēkiem, iespējamais vizuālais kontakts, iespēja pārvarēt ļoti lielu 
attālumu, apvienot daudzveidīgu, t.sk., arī internacionālu, auditoriju dažādās valstīs, gūt 
starptautisku, globālu analizējamās problēmas vērtējumu u.tml. Videokonferences ir ļoti 
noderīgas studentu akadēmiskajam atbalstam, tomēr allaž jāatceras arī to svarīgākie trūkumi. 
Kā pirmo varētu minēt finansiālo resursu ietilpību, proti, papildu ieguldījumi nepieciešami 
atbilstošu tehnoloģiju iegādei, kā arī telesakaru nodrošināšanai, speciālu telpu iekārtošanai. 
Rīkojot videokonferences starptautiskā līmenī, iespējamie šķēršļi varētu būt laika atšķirības 
idažādās laika zonās); kā trūkums būtu kvalificējama arī temporāla (optimālais 
videokonferences ilgums - aptuveni 2 akadēmiskās stundas) un lokāla ierobežotība. 
Neraugoties uz norādītajiem trūkumiem, videokonferences uzlūkojamas par nozīmīgu studiju 
atbalsta elementu un iespēju robežās izmantojamas mūsdienīgās tālmācības studijās. Kā 
audiālie, tā arī audiovizuālie līdzekļi var palīdzēt pieaugušajiem pilnveidot profesionālās 
kompetences, samērā liela nozīme tiem var būt arī komunikācijas un sociālo kompetenču 
attīstībā, sevišķi to sekmē sarunas pa tālruni, audio un videokonferences. 
Ņemot vērā iepriekš sacīto, jāatzīst, ka audiovizuālo līdzekļu mērķtiecīgs lietojums var kļūt 
par svarīgu tālmācībā iesaistīto pieaugušo akadēmiskā un organizatoriskā studiju atbalsta 
sistēmas komponentu. Mūsdienās šim nolūkam arvien biežāk tiek izmantoti datori un to 
sniegtās iespējas. 
5.2.5.4. Da to ru i zman tošanas iespējas 
Efektīvs tālmācības process mūsdienās nav iedomājams bez datoru izmantošanas 
akadēmiskiem un organizatoriskiem nolūkiem. Datora izmantošanas iespējas ir ļoti 
daudzveidīgas. Atbilstoši O.Simpsona atzinumiem [118,71], lietderīgi runāt par mācībām, 
kuras iespējams realizēt tiešsaistē (On-line-angl.) un ārpus tās (Off~line-angl.): skat. 16. attēlu. 
94 
16. attēls. Datoru izmantošana tālmācības studiju atbalstam. 
Datoru izmantošana tālmācības studijās atkarīga no vairākiem faktoriem. Pirmkārt, tā ir 
piekļuve šim studiju atbalsta līdzeklim, otrkārt, studentu un mācību spēku prasme ar tiem 
rīkoties. Sekojot laika prasībām, arvien vairāk palielinās to cilvēku skaits, kuriem darbošanās 
ar datoru nesagādā grūtības, līdz ar to šis atbalsta līdzeklis ar laiku var kļūt par nozīmīgāko un 
daudzveidīgāko tālmācības studiju sistēmā. 
Lai šos procesus paātrinātu, uzmanība pievēršama plānveidīgai studējošo motivācijai, 
psiholoģisko barjeru pārvarēšanas vadībai, mērķtiecīgai studējošo sagatavošanai mācībām ar 
datoru. Pārvaldot šos daudzveidīgos procesus, studijas iespējams organizēt tā, ka studējošais 
pakāpeniski tiek adaptēts datorizētajā vidē, izmantojot tās iespējas, attīsta jaunas kompetences 
un realizē studiju mērķi. 
lurpmāk sīkāk tiks aprakstītas dažādas datoru pielietojuma iespējas pieaugušo izglītības 
procesu un kompetenču pilnveides nodrošināšanā. 
5.2.5.4.1. E lek t ron iska is pasts 
Kā zināms, elektroniskais pasts (e-mail- angl.) ir elektroniskas ziņas, kuras var nosūtīt no 
viena datora uz otru, turklāt ziņojuma pamatinformācijai var pievienot vairākus failus 
(datnes), piem.. dokumentu kopijas elektroniskā formā, video klipus, mājas (web-angl.) 
lappuses u.tml. Tālmācības kontekstā elektroniskā informācija līdzinās rakstveida 
materiāliem, tomēr elektroniski informāciju adresātam ir iespējams nosūtīt ātrāk, pārvarot pat 
l°ti Melu attālumu. 
^mantojot elektronisko pastu tālmācības studiju atbalsta nolūkos, organizatoru rīcībā noteikti 
nutu jābūt informācijai par studentu iespējām un prasmēm to pielietot. Jāņem vērā. ka 
vairumam studentu (it sevišķi ekonomiski mazāk attīstītās valstīs) ir ierobežota pieeja 
datoram, galvenokārt tas atrodams darbavietā, bieži vien dažādu iemeslu dēļ studējošais 
"•'lektroniskos sūtījumus pārlūko sporādiski (1-3 reizes nedēļā). 
95 
Līdz ar to elektroniski nosūtītā informācija var laikus nesasniegt adresātu, tomēr tam 
nevajadzētu kļūt par kavēkli šī ērtā studiju atbalsta līdzekļa izmantošanai. Tas nozīmē, ka 
tālmācības studiju procesā uzmanība pievēršama pieaugušo informācijpratības attīstīšanai, kas 
sekmē arī menedžmenta kompetenču pilnveidi. 
Klektroniskais pasts var kalpot kā akadēmiskam, tā organizatoriskam atbalstam. Akadēmiska 
rakstura dialogs elektroniskā formā parasti notiek starp studējošo un attiecīgā kursa docētāju 
vai konsultantu, turklāt tas ir ļoti ērts saziņas veids, risinot daudzus teorētiskus un praktiskus 
jautājumus, pilnveidojot rakstveida komunikācijas kompetences. Ar individuāla elektroniskā 
ziņojuma palīdzību studentam ir iespēja noskaidrot profesionālas dabas jautājumus, diskutēt 
ar docētāju, nosūtīt patstāvīgos darbus, saņemt to vērtējumu, mācību spēka ieteikumus un 
rekomendācijas. Elektroniskais pasts ir ļoti ērts atgriezeniskās saiknes nodrošinātājs, jo , 
pamatojoties uz studentu iesūtītajiem jautājumiem, docētājs var spriest par sava kursa izklāsta 
kvalitāti, pilnveidot un papildināt pieaugušajiem piedāvāto studiju materiālu saturu un formu 
[Sīkāk skat.: 1131. 
Ņemot vērā tālmācības studentu darba un dzīves pieredzi, elektroniskais pasts var kļūt par 
efektīvu saziņas līdzekli arī starp studējošajiem. Dažādu iemeslu dēļ (kautrīgums, nevēlēšanās 
traucēt 'L docētāju, uzdodot "muļķīgus" jautājumus u.c.) pieaugušajam bieži vien ir vieglāk 
jautāt saviem studiju biedriem, nevis mācību spēkiem. Tā kā daudzi studenti ir profesionāļi 
savā nozarē, viņu padoms var lieti noderēt teorētiski un praktiski mazāk sagatavotiem 
kolēģiem. Turklāt iespēja palīdzēt studiju biedriem atrisināt vienu vai otru ar studiju saturu 
saistītu jautājumu var būtiski pavairot arī padomdevēja pašapziņu - palīdzēt pašapliecināties, 
pašrealizēttes. 
I lektroniskajām vēstulēm jeb sūtījumiem ir būtiska nozīme arī organizatoriska atbalsta 
sniegšanā. Tāpat kā rakstveida materiāli tās var informēt, uzmundrināt, ieteikt, rosināt, 
palīdzēt pārvarēt dažāda rakstura šķēršļus, mazināt izolētības sajūtu. Turklāt tās var būt 
individuālas, kā arī paredzētas visai studentu grupai, tās daļai u.tml. Svarīga nozīme ir 
iespējām pievienot papildu informāciju, kas atbilst katra studenta individuālajām vajadzībām 
(Piem., klātienes nodarbību sarakstu, informāciju par studiju centra aktualitātēm, nākotnes 
P'aniem, dažbrīd var noderēt pat anekdote, jautrs zīmējums, iespējamo izklaides pasākumu 
saraksts vai tml.). 
'almācības specifika nosaka, ka elektroniskais pasts var būt vienīgais saziņas un informācijas 
apmaiņas līdzeklis mācību procesā, tādēļ tam ir liela nozīme studējošo sociālo un 
komunikācijas kompetenču pilnveidei. Šīs kompetences var veidoties netīši, sekojot mācību 
spēku, konsultantu vai citu tālmācības speciālistu paraugam. 
Šim nolūkam ieteicams ievērot vairākus nosacījumus: 
1. Saziņai lietot noteiktus valodas līdzekļus, kas atbilst sarunas partneru intelekta un 
profesionālajam līmenim. 
2. Izvairīties no divdomībām, neveiksmīgiem jokiem, kas var aizskart virtuālās sarunas 
partnerus, tai paša laikā veselīga humora dzirksts noteiktā situācijā ir pat vēlama. 
3. Teksta pierakstā nav vēlams izmantot tikai lielos sākuma burtus, j o tie lasītājam var likties 
pārāk "kliedzoši". 
4. Protams, ka valodas gramatikas normu ievērošana ir nepieciešama, tomēr tālmācības 
speciālisti pieļauj arī nelielas atkāpes. 
5. Tā kā virtuālās komunikācijas laikā ir apgrūtināta vizuālā saskarsme un emocionāls 
kontakts, ieteicams lietot noteiktus simbolus vai abreviatūras, kas atklāj sarunas partneru 
tābrīža emocionālos pārdzīvojumus. Angļu valodā šo simbolu un abreviatūru apzīmēšanai 
lieto terminu emoticons {Emotion kons- angl. 'emociju ikonas'), latviešu valodā 
lingvistiski analogi pagaidām nav radīti; autore iesaka lietot terminus emocijzīme, 
emocijrādis, emocijs. Praksē visbiežāk sastopami šādi simboli (ideogrammas) un 
abreviatūras: 
• ©-pozitīvi pārdzīvojumi, smaids, apmierinājums utt. 
• ©- negatīvi pārdzīvojumi, aizvainojums, neapmierinātība utt. 
• lol (Laughing out loud - angl.) - skaļi smiekli, kaut kas traks! 
• LTNS (Long tinte no see - angl. ) - ilgu laiku neesam redzējušies. 
• BTW (By the way - angl.) - starp citu [sīkāk skat.: 18-4]. 
I adā veidā, tālmācības studiju procesā izmantojot virtuālās sarunas, pieaugušajiem tiek dota 
iespēja apgūt sava veida elektroniskās komunikācijas un savstarpējo attiecību veidošanas 
pamatprasības - t.s. Internet tīkla etiķeti (Netkļuette - angl), kuras pamatpostulāti varētu būt 
šādi: 
1 Atceries, ka tu sarunājies ar līdzvērtīgu partneri. 
2. Virtuālais kontakts, virtuālie saziņas paņēmieni un līdzekļi savā būtībā neatšķiras no 
reālajiem, ikdienas situācijās lietotajiem. 
1 Respektē sarunas biedra laiku. 
*• Virtuālajās sarunās centies parādīt sevi no labākās puses, centies radīt labu iespaidu. 
5. Iespēju robežās dalies savās zināšanās un pieredzē 
Neuzspied savu viedokli, aicini partneri diskutēt, analizēt. 
? Proti savaldīt nevajadzīgas emocijas! 
^- Cieni sarunu biedra individualitāti. 
0 7 
Elektroniskā pasta iespējas ir ļoti plašas, tomēr tās attīsta tikai daļu kompetenču 
(komunikācijas, pašizziņas, ierobežoti - profesionālās, pārvaldības), neapmierina visas 
pieaugušo tālmācības studiju vajadzības. To apmierināšanai un studiju procesa dažādošanai 
var tikt izmantoti arī citi tiešsaistes materiāli. 
5.2.5.4.2. E lek t ronisk ie s tudi ju līdzekļi 
Tiešsaistes materiāli (On-line materiāls. IVeb based materiāls, multimedia -angl.) ir plaši 
lietots inovatīvs tālmācības studiju atbalsta līdzeklis, ko izmanto, piem., Lielbritānijā, ASV, 
Skandināvijā [81; 82; 87, 222 ;113. 79] u.c. valstīs. 
Praksē pastāv vairāki tiešsaistes veidi, ko iespējams izmantot tālmācībā, par tiem rakstījuši 
tādi zinātnieki kā J. Bengs (Bang) [22], J.Riters (Ritter), Stīvens (Stevens) [68,11-12] u . c . 
savukārt pētījuma autore par būtiskākajiem uzlūko šādus: 
• elektroniskie tālmācības studiju materiāli, 
• sinhronās vai asinlironās sazināšanās iespējas (datorkonferences. diskusiju forumi u.c.). 
Elektronisko materiālu uzbūve principi sakņojas konstruktīvisma idejās. Sevišķi tās izteiktas 
šo materiālu interaktivitātē. lietotāju darbībā, nepieciešamībā meklēt lietu būtību, pārvarot 
informācijas ieguves barjeras, saskaroties ar piedāvāto ideju daudzveidību. Šai procesā 
ikvienam ir iespēja individuāli konstruēt iespējamo kompetenču pilnveides modeli. Svarīgi 
atzīmēt, ka studējošajiem tiek dota iespēja ne tikai saņemt un saglabāt informāciju, bet arī 
interpretēt to atbilstoši savas pieredzes līmenim, pārbaudīt iegūtos rezultātus praktiski 
lnovērtējot indivīdam aktuālo kompetenču uzlabošanās līmeni). Būtībā tā ir sava veida 
izpratnes veidošanas izrāde, uzvedums" [98]. kurā sava loma atvēlēta gan datu bāzes jeb 
mlormācijas uzkrāšanai, izskaidrošanai, pierādīšanai, papildināšanai, jaunu ideju pielietošanai 
praksē u.tml. Izmantojot tiešsaistes materiālus, studējošais it kā izcīna netiešu cīņu pats ar 
s^vi, pārvarot nedrošību, pat bailes no jauninājumiem mācību procesā. 
Autore uzdrošinās apgalvot, ka tiešsaistes materiālu izmantošana ļauj pilnveidot visas 
pieaugušajiem nepieciešamās kompetences, sākot no pašapliecināšanās (resp.. es varu un 
protu rīkoties ar modernajām tehnoloģijām, man ir iespēja darboties ar informāciju (iegūt, 
analizēt, pārbaudīt praksē utt.) atbilstoši izvirzītajam mērķim), turpinot ar komunikatīvajām 
U n s °ciālajām (iespēja pilnveidot rakstveida komunikāciju, paplašināt redzesloku, iegūt 
domubiedrus vai tml.). kā arī profesionālajām (datu bāzes, citu pieredzes izmatošana) un 
menedžmenta (dažāda veida resursu racionāla izmantošana, individuāla atbildība par 
r «ultāt iem) kompetencēm. 
98 
Turklāt rezultāts tiek iegūts nemitīgā darbībā, veicot paškontroli vai saņemot cita veida 
atgriezenisko saikni (rezultāta novērtējumu). Pateicoties informācijas tehnoloģiju 
daudzveidīgajām iespējām, pieaugušais var regulāri sekot savai izaugsmei, atlasot un kontrolējot 
apgūtā materiāla sahtru, apguves gaitu, tālāko virzību, izstrādājot un izkopjot jaunas mācīšanās 
stratēģijas un stilu. 
Elektronisko materiālu būtiska priekšrocība ir iespēja sekot līdzi laikam, konstruēt tās 
kompetences, kas atklāj sabiedrības un tās vajadzību attīstības svarīgākās tendences. Piedāvājot 
jaunu interaktīvu studiju vidi (kas balstīta konstruktīvisma idejās), tiešsaistes materiāli ietver 
šādus parametrus: 
• daudzveidīgas apkārtējās īstenības atspoguļošanas iespējas (ar tiesībām tās interpretēt, 
kontekstualizēt un konstruēt atbilstoši katra individuālajām vajadzībām), 
• reālu, uz konkrētu atsevišķo gadījumu studijas (Case studies -angl.) balstītu saturu. 
• reflektīvu praktisko darbību, 
• plašas sadarbības un palīdzības iespējas, jaunu kompetenču konstruēšanā un esošo 
pilnveide [160]. 
Pieaugušo izglītībā arvien nozīmīgāki kļūst elektroniskie studiju materiāli. Tie parasti tiek veidoti 
noteiktā elektroniskā (IVeb-angl.) vidē un sastāv no vairākiem komponentiem (to galvenais 
uzdevums - atvieglot kursa apguvi, psiholoģiski un tehniski adaptēties jaunos studiju apstākļos) 
jeb papildu saitēm, kuras iespējams variēt. 
Pieaugušajiem ir nozīmīgi šādi komponenti: 
1. Informācija pa attiecīgo tālmācības institūciju. Šai informācijai nevajadzētu būt pārāk 
plašai, tajā var iekļaut: 
1.1. īsu tālmācības institūcijas vēsturi, galvenos sasniegumus. 
1.2. Informāciju par mācību spēkiem, kursa organizatoriem, konsultantiem. 
1.3. Jaunumus studiju un organizatoriskajā procesā; 
2. Sarakstu, kas papildināts ar nelielu informāciju par katru studējošo (ja grupa neliela, 
iespējams pievienot arī studentu foto). 
J. Dalībnieku sadalījumu grupās (tas nepieciešams, lai organizētu tiešsaistes diskusijas. 
grupu darbu u.tml.). 
4. Studijvedi, kurā īpaša uzmanība pievērsta materiāla lietošanas tehnikai. 
5- Apgūstamā kursa saturu. 
6 Pašpārbaudes jautājumus. 
'• Patstāvīgos darbus, kontroldarbus. 
*• Izmantojamās literatūras sarakstu. 
9 Diskusiju lapu u.c. 
0 0 
Elektronisko materiālu pārvalde īpaša uzmanība pievēršama materiālu uzbūvei. Tajā ir 
lietderīgi ievērot šādus kritērijus: 
1. Informācijas hierarhisks izvietojums (strukturētība), sākot ar svarīgāko un beidzot ar 
mazāk aktuālo. 
2. Informācijas segmentācija. Tā īpaši svarīga studējošajam nepieciešamā materiāla 
atkārtošanai, tādēļ uzmanība pievēršama tās pieejamībai, resp., studējošā iespējām 
vajadzības gadījumā vēlreiz izlasīt saturu. 
3. Satura apguves pakāpenība, sistēmiskums. Citiem vārdiem to varētu dēvēt par progresa 
vai pilnveidošanās regulāru kontroli, resp., nākamā kompetenču pilnveides pakāpe 
iespējama, apgūstot iepriekšējo (vajadzības gadījumā vēlreiz atkārtojot nepieciešamo 
informāciju vai veicot tās atkārtotu praktisku pārbaudi). 
4. Materiāla apguves laika limits. Šo kritēriju varētu dēvēt par visai nosacītu, j o studējošais 
pats ir tiesīgs noteikt mācībām nepieciešamā laika robežas, tomēr piedāvātais temporālo 
resursu novērtējums mobilizē studējošo, kā arī palīdz pilnveidot pārvaldības kompetences. 
Atšķirībā no rakstveida materiāliem elektroniskos raksturo lielāka daudzveidība (skat. 
17.attēlu): tekstu iespējams papildināt ne tikai ar attēliem un shēmām, tajā iespējams iekļaut 
arī mūziku, video, animāciju. Papildu atbalstu var sniegt hipersaites ar citiem elektroniskajiem 
materiāliem. Internet tīkla resursiem [82J. 
17.attēls. Elektronisko studiju materiālu daudzveidība. 
Teks l s 
Attē l i 
Skaņa 
Integrēts ktāncncs studijās vai 
papildināt» ;it klāt ienes 
nodarbībām 
Iespēja papi ldus 
i zmanto t In lernct 
resursus 
E-pasis 
D iskus i ju for i i ins 
Savstarpējā 
saziņa 
liitcraklivilātc 
Hiper teks t i 
M u l t i m e d i j i Ostot konferences 
Tikai elektroniskā 
formā 
Pieaugušajiem aizraujoša var likties arī pati kompetenču apguves forma, kas lielākoties 
balstīta uz pašmācību savienojumā ar virtuālām diskusijām ar studiju biedriem un 
k°nsultantiem. 
10(1 
Pievilcīga ir tiešsaistes studiju vide: piedāvātais materiāls kļūst pieejams, lietojot paroli, 
uzklikšķinot attiecīgo ikonu u.tml. 
Tā kā atsevišķs elektroniskais studiju materiāls, autoresprāt, vairāk centrēts uz pieaugušo 
pašmācību, liela uzmanība jāpievērš tā papildināšanai ar daudzveidīgas komunicēšanās 
iespējām. To var panākt, šos materiālus integrējot klātienes studijās vai papildinot ar klātienes 
nodarbībām, izmantojot sinhronās vai asinhronās saziņas (diskusiju) forumus, kā arī 
datorkonferences. 
Plānojot izmantot šo studiju atbalsta līdzekli, nepieciešams ņemt vērā . ka pastāv vairāki 
datorkonferenču tipi [68,47; 118, 73]: 
• akadēmiska ar konsultanta līdzdalību (t.s. moderēta. Mode nu ai - angl.). 
• akadēmiska bez konsultanta līdzdalības (t.s. nemoderēta, Non-moderated - angl.). 
• neakadēmiska (organizatoriska) ar konsultanta līdzdalību, 
• neakadēmiska (organizatoriska) bez konsultanta līdzdalības. 
Akadēmiska rakstura konferences, kurās piedalās arī konsultants, tiek organizētas visbiežāk. 
No pārējiem datorkonferenču veidiem šis atšķiras ar īpašu konsultantu aktivitāti, pat 
proaktivitāti [118,76], kad konsultants ne tikai atbild uz pieaugušo jautājumiem, bet jautā 
pats. lūdz risināt uzdevumus, iesaistās diskusijās, vērtē atsevišķu studējošo un grupu darbu, 
iesaka, rosina utt. Organizējot šāda veida studējošo atbalstu, kā konsultantu vēlams uzaicināt 
attiecīgā studiju kursa veidotāju, autoru, resp.. personu, kas labi orientējas apgūstamajā saturā 
un pilnībā var atbildēt uz visiem studentus interesējošiem jautājumiem. 
Akadēmiskas datorkonferences bez iespējām saņemt konsultanta palīdzību ir mazāk parastas, 
tajās \isu nosaka studējošo aktivitāte, vēlme sadarboties, uzdot jautājumus, dalīties pieredzē 
utt. Pozitīvi vērtējams fakts, ka šīs datorkonferences var būt noderīgas gan aktīviem 
studējošajiem, kuriem ir papildu iespējas pašapliecināties, darboties utt.. gan mazāk 
aktīvajiem, kuri paši nepiedalās konferences norisē, bet seko līdzi visa veida informācijai, kas 
P'eejama tās norises laikā. Šāda veida atbalstu iecienījuši studenti Lielbritānijā: to izmanto 
aptuveni 3 0 % tālmācībā iesaistīto pieaugušo [1 18.77]. 
Neakadēmiskās datorkonferences ar konsultanta līdzdalību palīdz pieaugušajiem risināt 
dažāda veida organizatoriskus, personiskus (ģimene, brīvais laiks, vientulība, noteikta vecuma 
krīze u.c.) jautājumus. Kā konsultants šāda veida konferencēs varētu darboties psihologs, 
sociālais darbinieks, darba devējs, jurists, arī ārsts vai kāds cits speciālists, kura padoms var 
Palīdzēt studentam adaptēties tālmācības studiju v idē. 
101 
Neakadēmiska rakstura datorkonferences bez konsultanta palīdzības faktiski vairāk līdzinās 
daudzveidīgam "ziņojumu dēlim", informācijas ieguvei elektroniskā formā, jo to saturu veido 
temati, kas saistīti ar tālmācības studentu interesēm, sadzīvi, kultūras dzīves aktualitātēm 
u.tml.: tie var būt jautājumi, diskusijas, informācija par ētikas, estētikas problēmām, 
ļaunumiem literatūras (kā profesionālās, tā daiļliteratūras) laukā, veselības aprūpi (īpaši 
noderīga pieaugušajiem ar veselības traucējumiem), sociālām problēmām (vientuļās mātes, 
šķirtās ģimenes, dzīve ieslodzījumā u . c ) , ticību utt. Gūstot informāciju, apmainoties ar 
pieredzi, pieaugušajiem tādējādi ir iespēja paplašināt savu redzesloku, personisko pieredzi, 
mazināt vientulības izjūtu, justies vajadzīgiem, tas viss savukārt palīdz pieaugušajiem sekmīgi 
iekļauties viņus saistošā studiju vidē un gūt panākumus profesionālās pilnveides procesā. 
Jebkura veida datorkonference var būt īpaši noderīga šādai mērķa auditorijai: 
• studentiem ar veselības problēmām, tai skaitā invalīdiem un cilvēkiem, kuri dažādu 
iemeslu dēļ ir piesaistīti mājām vai atrodas ieslodzījumā un nevar pilnībā izmantot citus 
studiju atbalsta līdzekļus (daudzos gadījumos datorkonferences kļūst par savdabīgu viņu 
dzīves stilu), 
• pieaugušajiem, kuri dzīvo attālos lauku rajonos ( šis atbalsta veids ir pieņemams pat tad, 
ja studenta rīcībā nav personīgā datora, bet tas ir pieejams, piem.. vietējā skolā, 
bibliotēkā, tālmācības organizācijas filiālē vai citur), studē vai dzīvo ārzemēs, 
• pieaugušajiem, kuriem psiholoģiski nav pieņemami citi studiju atbalsta veidi: viņus 
mulsina, pat psiholoģiski traumē klātienes nodarbības, konsultācijas pa tālruni vai tml. 
Plānojot un organizējot datorkonferences. ieteicams ņemt vērā. ka šo atbalsta līdzekli (kā 
akadēmiskās, tā neakadēmiskās datorkonferences) dažādiem mērķiem var izmantot arī mācību 
spēki un konsultanti. Diskusiju un informācijas tematika var būt visdažādākā: jaunumi 
noteiktā zinātņu nozarē, klātienes konsultāciju organizēšana, konfliktu risināšana un citas 
saskarsmes problēmas, palīdzība nesekmīgajiem, jaunumi tālmācības metodoloģijā, 
konferencēs un semināros gūtā pieredze u.tml. Tas viss savukārt varētu kalpot kā stimuls 
tādas tālmācības studiju vides radīšanai, kas atbilstu studentu vajadzībām un interesēm. 
Protams, ka šai procesā jāiegulda papildu laika un arī finanšu resursi, tomēr mērķis noteikti 
attaisno līdzekļus. 
lā kā elektroniskie studiju līdzekļi (EL) kļūst arvien populārāki, lietderīgi izvērtēt to 
pnekšrocības un trūkumus, salīdzinot ar citiem tālmācības studiju atbalsta sistēmas līdzekļiem 
(skat. 6. tabulu). 
102 
6. tabula. Elektronisko līdzekļu (EL) priekšrocības un trūkumi. 
Priekšrocības T r ū k u mi 
Asinhronie materiāli (studiju materiāli, 
datorkonferences) ir neierobežoti laikā un telpā 
Sinhronās datorkonferences ir ierobežotas laikā 
un telpā 
EL saturs viegli, ātri atjaunojams, papildināms Mācību satura apguvei nepieciešams noteikts 
tehniskais aprīkojums, kā arī prasme ar to 
darboties- nepieciešami iepriekšsagatavoti 
studenti un konsultanti 
EL iespējams pilnvērtīgi izmantot lokāli 
ierobežotu (Invaliditāte u.c. iemesli) pieaugušo 
zināšanu un profesionālo iemaņu pilnveidei. 
Nepieciešama speciāli izstrādāta elektroniskā 
studiju vide 
Ar datorkonferences palīdzību iespējams sniegt 
informāciju lielai auditorijai 
EL, it sevišķi studiju materiālu veidošana ir ļoti 
darbietilpīgs process 
Balstoties uz virtuālu saziņu, nepastāv atšķirības 
starp pieaugušo dzimti, rasi, tautību, fiziskajiem 
dotumiem, līdz ar to mazinās psiholoģiskās 
barjeras, konfliktu iespējas 
Apgrūtinošas var būt tehniska rakstura problēmas 
(nedarbojas Internet tīkls, sabojājies dators u.c.) 
Lietojot elektroniskos studiju materiālus, 
iespējams atkārtoti izlasīt materiālu, vajadzības 
gadījumā- izprintēt, veidot piezīmes, izmatot 
piedāvātas hipersaites un iegūt papildinformāciju 
Studiju procesu var apgrūtināt vizuālā klātienes 
kontakta trūkums 
Ja studiju materiāla izveidē pielietoti multimediji, 
animācija, video, palielinās tā vizuālais efekts, EL 
k|ūst par "dzīvu" sarunu biedru, rodas klātienes 
tikšanās efekts 
Sazināšanās rakstveidā var kļūt apnicīga, 
apgrūtinoša, turklāt to nevar izmantot pieaugušie 
ar redzes traucējumiem vai slimībām, kuru 
rezultātā apgrūtināta manuālo dokumentu 
veidošanas iespēja 
Izmantojot papildu komunicēšanās iespējas 
(sinhrono, asinhrono datorkonferenci) tiek 
veicināta domu koncentrēšanās, attīstīta 
rakstītprasme, prasme veidot piezīmes, 
secinājumus vai tml. 
Mazinās pieaugušo verbālās komunicēšanās 
prasmes, netiek izmantoti saziņas palīglīdzekli: 
žesti, mīmika, balss intonācija u.c. 
Datorkonferences laikā pieaugušajam ir 
neierobežotas iespējas izteikt savu viedokli, 
komentēt, diskutēt, jautāt, ieteikt, dalīties pieredzē 
u.tml. 
Pieaugušajam var pietrūkt laika piedalīties 
diskusiju forumā, datorkonference 
Diskusiju saturs var kļūt formāls, vispārīgs. 
Piedalīšanās tajās var kļūt bezmērķīga, tukša 
"pļāpāšana". 
Izmantojot elektronisko vidi, piedāvātā studiju 
materiāla saturam iespējams pievienot pieaugušo 
sagatavotus papildmateriālus, kas balstās uz viņu 
pieredzi un kas var k[ūt par nozīmīgu atbalstu 
pārējiem pieaugušajiem 
Neizmantojot studiju atbalsta sistēmas papildus 
līdzek|us, e- studijas var pārvērsties pašmācībā 
Pieaugušo atbalstam var tikt radītas brīvprātīgas 
virtuālās pašpalīdzības grupas, kuru elektronisko 
diskusiju laikā tiek apspriesti noteiktam 
dalībnieku lokam aktuāli jautājumi. Pieaugušo 
grupas var rasties atbilstoši vajadzībām 
(pieprasījums rada piedāvājumu) 
"lakus speciāli veidotiem elektroniskajiem studiju materiāliem un datorkonferencem par 
nozīmīgu tālmācības atbalsta sistēmas līdzekli uzskatāmi arī resursi Internet tīklā. 
5.2.5.4.3. Internet tikla resursi 
Mūsdienās Internet iespējas aizvien paplašinās, un tas kļūst par ļoti nozīmīgu informācijas 
ieguves avotu (Lielbritānijas premjerministrs Tonijs Blērs pat ir teicis: "Ja jūs nesaskatāt 
Iniernetu kā iespējas, tas var kļūt par draudiem" [123,14]). tādēļ tālmācības studiju 
organizatoriem būtu jādomā, kā to izmantot studējošo atbalsta nolūkos. 
Pieaugušo izglītības nolūkos Internet tīkls var būt noderīgs kā ļoti plašs visaptverošas 
informācijas ieguves avots un profesionālo kompetenču pilnveides līdzeklis: pieaugušie var 
izmantot šeit ievietotās vārdnīcas un enciklopēdijas [199; 201], uzzināt jaunumus 
likumdošanā [201; 209; 213], darba tirgū, izglītībā, iepazīties ar sasniegumiem viņus 
interesējošā zinātnes, tehnikas vai mākslas jomā [189; 190; 192]. 
Internet tīklā atrodamie materiāli parasti ir ļoti mērķtiecīgi konstruēti, tādējādi tie var noderēt 
par līdzekli pieaugušā individuāli izveidoto mērķu, uzdevumu sasniegšanai, veicināt kritisko 
domāšanu, problēmrisināšanas iemaņas, savā veidā saglabāt individuālo neatkarību (iespēju 
neatrasties noteiktā laikā noteiktā telpā). Internet tīkla materiālu kvantitāte palīdz veidot 
pieaugušajos jaunas mācīšanās prasmes (materiāla atlase, apstrāde, analīze u . c ) . tā dod 
iespēju veidot jaunas "attiecības", resp.. komunicēties ar jauna veida informācijas devēju 
(modernajām informācijas tehnoloģijām), kas ir daudz dinamiskāks un kura piedāvātā 
informācija atbilst katra studējošā individuālajai mācīšanās stratēģijai. 
būtiskākais šķērslis Internet izmantošanai studiju nolūkos ir datora un Internet pieslēguma 
pieejamība, kā arī to lietošanas prasmes. Sevišķi tas attiecināms uz postkomunisma valstu , 
lauku un maznodrošinātajiem iedzīvotājiem. Neraugoties uz Internet tīkla lietotāju skaita 
palielināšanos, pieaugušo izglītībā tas tiek izmantots samērā maz. jo ne katram studējošajam 
ir iespēja izmatot datoru ārpus darba laika mājās vai kādā iestādē to tuvumā (bibliotēkā. 
Internet kafejnīcā, pieaugušo izglītības centrā vai tml.). Par iespējamo šķērsli studijām var 
Mūt arī Internet tīkla izmantošanas izmaksas. Pētījumi liecina, ka, piem., Latvijā 2003.gadā 
Internet izmantošanas izmaksas bija aptuveni 3 reizes augstākas nekā citās Eiropas Sav ienības 
kandidātvalstīs, turklāt, salīdzinot ar nākamo "dārgāko" valsti, tās bija 2 reizes lielākas [ 1691. 
Neraugoties uz iepriekšminēto, jāuzsver, ka informācijas tehnoloģiju loma izglītība arvien 
Pieaug, par to liecina ari dažādu datorprogrammu, kompaktdisku (CD) pielietojums tālmācībā 
1(14 
5.2.5.4.4. Datorprogrammas, kompaktdiski un disketes 
Dažāda veida datorprogrammas, kompaktdiski un disketes var noderēt gan akadēmiskajam, 
gan neakadēmiskajam atbalstam. 
Tālmācībā iesaistītie pieaugušie var apgūt te ietverto mācību līdzekļu saturu, veikt dažādus 
testus, pašpārbaudes uzdevumus, papildināt profesionālās kompetences konkrētā zinātņu 
nozarē vai tml. Piedāvājot šos studiju atbalsta elementus pieaugušajiem, jāņem vērā, ka gados 
vecākiem studējošajiem to apguve var būt apgrūtinoša nepietiekamu datorprasmju dēļ. Šim 
nolūkam ieteicams organizēt praktiskas papildu nodarbības, konsultācijas, kuru laikā kā 
teorētiski, tā praktiski demonstrēt šo līdzekļu priekšrocības tālmācības studijās, 
kā būtiskāko šo līdzekļu trūkumu varētu minēt to. ka ar to palīdzību samērā vāji tiek 
nodrošināta atgriezeniskā saikne, tāpēc tie papildināmi ar citiem tālmācības studiju atbalsta 
sistēmas resursiem un to realizācijas līdzekļiem. 
5.3. M A T E R I Ā L I E U N F I N A N S I Ā L I E R E S U R S I 
Materiālajiem un finansiālajiem resursiem tālmācības studiju atbalsta sistēmas pārvaldībā ir 
ļoti liela nozīme, jo bez to esamības sistēmas darbība nav iespējama. 
lālmācības studiju reālā vide (telpas) ir viens no studiju atbalsta sistēmas materiālo resursu 
komponentiem. Teorētiskajā literatūrā par to runā samērā maz, atsevišķas atziņas paustas 
piem., A. Čūta (Chute), M. Tompsona (Thompson) [31.13-15], D. Rovntrija (Rovvntree) [111. 
22], pētījumos. Daudzi uzskata, ka tālmācībā ir vairāk virtuāla studiju forma un atsevišķas 
telpas studiju vajadzībām nav nepieciešamas. 
Pētījuma autore domā, ka tālmācības organizāci jas te lpām pieaugušo izglītībā ir Vērā 
ņemama loma, jo tās kalpo par nepieciešamo resursu krātuvi: te pieaugušais var saņemt viņam 
aktuālo informāciju, padomu, studijām nepieciešamos papildmateriālus, literatūru, klātienē 
tikties ar mācību spēkiem un studiju biedriem, izmantot informācijas tehnoloģijas uti. Telpas 
u / skatāmi demonstrē arī kultūrvidi, organizācijas kultūru kopumā. Tas nozīmē, ka telpas 
jāveido tā, lai tās kļūtu par tālmācībā iesaistītā pieaugušā "ātras attīstības organizatorisko vidi" 
[34,13], 
'elpu iekārtojums ir viena no organizācijas kultūras ārējām izpausmēm 1108,81]. Tālmācības 
organizācijas ēku ārējais un iekšējais dizains liek domāt pat kultūras paradigmu, uz kuru 
balstās šī organizācija. 
''ieaugušajiem gaumīgs un ērts dizains var kļūt par vienu no priekšnoteikumiem, lai iesaistītos 
s , u di jās , tas var kļūt par vienu no motivētai faktoriem viņu pašaktualizācijai un vēlmei sevi 
•dentificet ar noteiktu mācību organizāciju. 
105 
Telpu izvēle, protams, ir atkarīga no finansiālajām iespējām, tomēr būtu ieteicams pievērst 
uzmanību vairākiem faktoriem. Tālmācības organizācijas telpām ieteicams izvēlēties ēku 
pilsētas centrā, tuvu auto vai dzelzceļa stacijai, lai studējošie tām ērti varētu piekļūt. 
Svarīgākajām telpām, piem., informatīvajam dienestam būtu jāatrodas pirmajā stāvā, lai tās 
būtu ērti pieejamas gados vecākiem studējošajiem vai invalīdiem. Ja šādas iespējas nav. 
lāparūpējas par lifta ierīkošanu. Ārpusē noteikti būtu jāparedz iespēja piekļūt ēkai invalīdu 
ratiņos. Ideāls variants, protams, būtu, ja tālmācības studiju organizācija dislocētos atsevišķā 
mājā, tomēr mūsdienu apstākļos, it sevišķi lielās pilsētās, tā ir tikai vēlama, taču bieži vien 
nerealizējama iecere. 
Plānojot telpas studiju vajadzībām, jādomā par visu studentu vajadzību apmierināšanu. Šai 
nolūkā būtu lietderīgi izveidot: 
• telpu informatīvajam dienestam, kura darbinieki pārzinātu studentiem nepieciešamo 
informāciju, 
• vienu vai vairākas telpas (atkarībā no studējošo skaita) klātienes nodarbībām lielās grupās 
(50-100 cilvēki), 
• vairākas telpas darbam nelielās grupās (nepieciešamības gadījumā tās var izmantot arī 
pieaugušo individuālām konsultācijām), 
• telpa mācību spēkiem, 
• viena vai vairākas datorklases, kuras pieaugušie var izmantot viņiem atbilstošā laikā. 
• telpa videokonferenču rīkošanai. 
• bibliotēka un lasītāju zāle, kurā pieejami dažāda veida studiju materiāli . 
• telpa studiju materiālu veidošanai (neliela tipogrāfija: iespējas veidot materiālus, 
izmantojot informācijas tehnoloģijas), 
• studiju materiālu noliktava ( šeit tiek uzglabāti pieaugušajiem paredzētie studiju materiāli, 
kā arī saņemti un šķiroti studējošo kontroldarbi un citi patstāvīgie darbi; telpā var uzglabāt 
arī dažāda veida informatīvos materiālus). 
• telpa psihologam vai sociālajam darbiniekam, 
• neliela kafejnīca vai atpūtas telpa (ļoti nozīmīga, j o studentiem centrā bieži vien jāuzturas 
loti ilgu laiku). 
• sanitārais mezgls. 
Kā norāda V. Reņģe, telpu iekšējais iekārtojums vispirms pievērš uzmanību ar savu estētisko 
noformējumu - telpu krāsojumu, mēbeļu dizainu, mākslas priekšmetiem, ziediem. Pārmērīga 
P'eticība liecina par ierobežotām finansiālām iespējām, bet grezns. ..kičīgs" interjers norāda 
l l / lētu gaumi un reizēm arī zemu intelekta līmeni [ 108, 81]-
1 0 b 
Lai studenti organizācijas telpās justos ērti, ieteicams pievērst uzmanību pat šķietamiem 
sīkumiem: akustikai telpās, blakus trokšņu (lifts, ielas trokšņi, metro u.c.) izolācijai, 
ventilācijas un kondicionēšanas iekārtām, apsildāmajām ierīcēm, apgaismojumam, ērtai 
piek|uvei elektrotīklam utt. 
Mājīgu atmosfēru telpās var radīt telpu krāsojums, kuram ieteicams izvēlēties gaišus neitrālus 
toņus (pelēks, dzeltens), kā izņēmums varētu būt kafejnīca vai atpūtas telpa (Par krāsu 
psiholoģisko iedarbību uz cilvēku sīkāk skat. [149:182,]); grīdai būtu jābūt viegli uzkopjamai, 
mēbeles ieteicams izvēlēties, veidotas no koka vai plastmasas. Katram studentam jānodrošina 
pietiekami plaša darba vieta. 
Tāpat tālmācības specifika ir tā, ka ikviens pieaugušais tiek nodrošināts ar s tudi ju 
materiāliem (rakstveida, audio, video utt.).Sekojot Ričarda Frīmena (Richard Freeman) 
atziņām [45, 28-48], nākas secināt, ka tālmācības studijām neieciešamos materiālu resursus 
iespējams iegādāties, kā arī ražot uz vietas. Jāpiebilst, - lai ražotu rakstveida studiju 
materiālus, audio un video kasetes, kompaktdiskus utt.. nepieciešams iegādāties nepieciešamo 
tehniku. Tas nozīmē, ka tehniskās bāzes plānošanā un organizēšanā īpaša uzmanība 
pievēršama šādiem jautājumiem: 
• Vai un kā attiecīgais tehniskais līdzeklis iekļaujas tālmācības organizācijas stratēģijas 
realizēšanā? 
• Vai un kā tas spēs apmierināt studējošo vajadzības un nodrošinās viņiem 
nepieciešamo kompetenču pilnveidi? 
• Kādas ir tehnisko līdzekļu izvēles prioritātes? 
• Vai šī tehniskā līdzekļa izmantošana būs pietiekami rentabla? 
• kādi finansiālie resursi nepieciešami materiāli tehniskās bāzes izveidei, 
nodrošināšanai, apkopei? 
• Vai organizācijas rīcībā ir šādi resursi, kā tos nodrošināt? 
• Vai organizācijā ir personāls, kurš ir pietiekami kompetents darbam ar attiecīgo 
tehnisko līdzekli? 
• Kādi finansiālie resursi jāiegulda personāla apmācībai darbam ar tehniku? 
• Kādi ir varbūtējie riski, iegādājoties attiecīgo tehnisko l īdzekl i 9 
• Kā nodrošināt ar tehnikas lietošanu saistītos drošības pasākumus 0 
Autore uzskata, ka tehnisko līdzekļu svarīgākais uzdevums ir nodrošināt informācijas apriti 
organizācijā; pēdējā laikā vadībā ir aktualizējies jēdziens "informācijas sistēma'-iekārtu. 
Procedūru un personāla kopums, kas ir izveidots, strādā un tiek uzturēts, lai vāktu, uzkrātu. 
aPstrādātu, uzglabātu un izmantotu informāciju [81, 199]. 
1 0 7 
Tālmācībā nesaraujami saistīta ar informācijas tehnoloģijām (zināšanu, metožu, paņēmienu 
un tehniskā aprīkojuma kopums, kas ar datoru un sakaru līdzekļu starpniecību nodrošina 
iebkuras informācijas iegūšanu, glabāšanu, apstrādi un izplatīšanu [87, 12]). Izmantojot 
informācijas tehnoloģijas, organizācijā iespējams iegūt stratēģiskās vai operatīvās 
priekšrocības, panākt informācijas sistēmas attīstību, veicināt organizācijas pilnveidi uti 
attīstību. 
Lai izvērtētu informācijas sistēmas (IS) pielietošanu uzņēmumā, iespējams izmantot stipro un 
vājo vietu, iespēju un draudu (S.V.I.D) analīzi, kas parāda tās vadības plusus, mīnusus, 
iespējas un draudus (Skat. 7.tabulu). 
7. tabula. IS pielietošana organizāci ja [77, 108]. 
Plusi Mīnusi 
1s. arī informācijas tehnoloģijas (IT) kļūst par 
starpnieku informācijas pārraidē, ietaupot laika un 
finansiālos resursus. 
Organizācijas darbība pilnībā var k|ūt atkarīga no IS 
darbības, IS speciālistiem (īpaši šāda atkarība var 
rasties organizācijās, kur visa informācija tiek 
saņemta un apstrādāta automatizēti). 
IS spēj mērķtiecīgi vienot visas organizācijas 
Mruktūrvienības kopējā mērķa izpildei. 
IS vadībai kā relatīvi jaunai nozarei vēl nav īpaši 
izstrādātas organizācijas. 
liek atvieglots organizācijas darbinieku darbs: plašāka 
pieeja informācijai |auj pieņemt lēmumus zemākā 
līmenī, samazinās rutīnas darba apjomi. 
Lai varētu ieviest IS , jāveic pārkārtojumi, kas 
galvenokārt skar biznesa procesus, organizācijas 
vadību, informācijas tehnoloģiju speciālistus. 
lā kā organizācijā lielākoties tiek izmantotas 
standartizētas IT programmas, darbiniekam pārejot no 
vienas organizācijas apakšvienības uz citu, nav 
jāpatērē laiks, lai apgūtu iemaņas darbā ar atšķirīgu IT 
programmatūru. 
IT ieviešana ir investīciju projekts, kura sākotnējie 
ieguldījumi ir ievērojami lielāki par regulārajām 
uzturēšanas izmaksām . 
Ieviešot IS, organizācijā samazinās izmaksas 
(samazinās personāla izmaksas, tiek ietaupītas 
maieriālizmaksas, samazinās kapitālizmaksas, 
vērojami ietaupījumi servisa un pakalpojumu jomai 
Ieviešot IS, organizācijā samazinās laika normas, 
paātrinās saskaņošanas process, notiek organizācijas 
produktivitātes kāpums. 
Iespējas Draudi 
IS piedāvā organizācijai jaunas darbības iespējas, kuru 
t_ai_nav bijis līdz šim. 
Ieviešot IS, var notikt darbinieku skaita un sastāva 
izmaiņas: samazinās darbinieku 
IT attīstās ļoti strauji, līdz ar to organizācijai ir stimuls 
pilnveidoties, dzīvot "līdzi savam laikam". 
Skaits funkcionālajās vienībās, bei palielinās 
informācijas tehnoloģiju speciālistu skaits, 
nepareizas apmācības vai ieviešanas gadījumā labi 
speciālisti var atstāt darbu sliktu datorzināšanu dēļ. 
Palielinās informācijas aprites iespējas organizācijā. Iespējama organizācijai svarīgas informācijas 
noplūde. 
Ja IS nedarbojas, tiek apdraudēta organizācijas 
sekmīga darbība. 
-ai informācijas sistēmas pārvaldība noritētu sekmīgi, īpašu uzmanību nepieciešams veltīt IS 
ekJējās un ārējās drošības nodrošināšanai (ārējā drošība - aizsardzība pret ielaušanos, 
«ihiskām nelaimēm utt.; iekšējā drošība - sistēmas droša un korekta darbība, datu. tehnisko 
tdzekļu un produktu veseluma saglabāšana [98, 175]). 
10S 
Tā ka tālmācības studijas pamatos balstās uz dažādu informācijas tehnoloģiju izmantošanu 
studiju procesā, tālmācības organizācijā (studiju centrā) būtu nepieciešamas šādas iekārtas un 
aprīkojums: 
• Vairāki telefoni (konsultācijām, informācijas pārraidei, organizatorisku jautājumu 
risināšanai u . c ) . Kā tika minēts iepriekš, informācijas apmaiņa pa tālruni ir viena no 
tālmācības studiju atbalsta sistēmas prioritātēm. Tas nozīmē, ka tālmācības organizētājiem 
ar tālruni būtu jānodrošina visi konsultanti, turklāt vēlams, lai viņi ar studējošajiem varētu 
sarunāties netraucēti, šim nolūkam izmantojot mikrofonu ar austiņām, bezvadu telefona 
aparātu (lai būtu iespēja aiziet uz citu telpu un netraucēti sarunāties) vai mobilo telefonu. 
• Vairāki faksa aparāti , kas studējošajiem palīdz pārvarēt attālumu, nodrošinot, piem.. 
kontroldarbu nogādi studiju centrā un ekonomējot viņu laika resursus. Faksi var būt 
aprīkoti ar automātisko atbildētāju un daudzām citām funkcijām. Mūsdienīgi faksa aparāti 
ir savienojami ar datoru un, izmantojot speciālu programmatūru, faksu var nosūtīt tieši no 
datora. 
• Drukas un kopēšanas ierīces, kas nodrošina studējošo atbalstam nepieciešamo dokumentu 
izveidi un pavairošanu. Autore uzskata, ka tālmācības organizācijā lietderīgi iegādāties 
lāzerprinteri, kuram ir laba izdrukas kvalitāte, kurš ātri drukā gan uz papīra, gan 
kodoskopa plēvēm. Šie parametri nodrošina studentiem piedāvāto dokumentu vizuālu 
kvalitāti. Protams, j āņem vērā. ka lāzerprinteru izmaksas ir visai lielas, toties lietošanas 
laikā šie materiālie ieguldījumi attaisnojas. Ja tālmācības organizācijas plānos ietilpst 
krāsainu kopiju veidošana, ieteicams iegādāties strūklprinteri, kura priekšrocības ir šādas: 
iekārta ir lēta: 
laba izdrukas kvalitāte; 
- ātri drukā: 
- var drukāt uz kodoskopa slīdiem. 
Iomēr jāņem vērā arī daži trūkumi: 
• dārga lietošana; 
• nepieciešama tintes kasešu rezerve. 
Runājot par kopēšanas tehniku, bez kuras nav iedomājama daudzu tālmācības studiju atbalsta 
cisternas līdzekļu izveide, autore iesaka pievērst uzmanību vairākiem faktoriem: 
- tālmācības organizācijas lielumam (personāls, studējošo skaits); 
tālmācības studiju atbalsta sistēmas specifikai (kādu līdzekļu izveidei 
nepieciešamas kopēšanas ierīces); 
- tālmācības organizācijas attīstības plāniem (tā kā tehniku iegādājas ilgākam 
periodam, šis nosacījums ir īpaši svarīgs); 
1 0 9 
Iegādājoties kopētāju organizācijas vajadzībām, būtu nepieciešama speciālista konsultācija. 
• Datori administrācijai, informatīvajam dienestam. Mūsdienās šīs ierīces ir kļuvušas par 
neatņemamu tālmācības studiju procesa un atbalsta sistēmas pārvaldības līdzekli. To 
izmantošanas iespējas pieaugušo studiju atbalstam un kompetenču pilnveidei aprakstītas 
iepriekš. Ar datora palīdzību var tikt nodrošināta informācijas aprite organizācijā, kas 
kalpo sekmīgai studiju atbalsta sistēmas pārvaldībai. Liela uzmanība šai sakarā 
pievēršama elektroniskās datu bāzes veidošanai, tajā fiksējot, piem., organizācijai 
nepieciešamās ziņas par studējošo, studiju procesā izmantojamos dokumentus 
(organizācijas darbības nolikumus, sekmju izrakstus, protokolus, studiju materiālu 
sagataves, pārskatus) utt. Būtiskākās elektroniskās datu bāzes priekšrocības ir šādas: 
To var: 
• izveidot; 
• caurskatīt; 
• papildināt; 
• koriģēt; 
• modificēt; 
• automatizēt tās vadību; 
• sakārtot, šķirot, grupēt, atlasīt, sapludināt, meklēt. 
Izmantojot elektronisko datu bāzi, nepieciešams nodrošināt tās fizisko aizsardzību, kas ietver 
datu un aparatūras fiziskās aizsardzības un kontroles mehānismu, juridisko aizsardzību, kas 
nosaka datu saglabāšanas noteikumus, kā arī atbildību par datu drošību, un pieejas vadību, kas 
precizē konkrēta darbinieka iespēju piekļūt atbilstošas kategorijas informācijai [97. 2551. 
Ja elektronisko datu bāzi izmanto efektīvi, tā nodrošina tālmācības organizācijas: 
• darbības efektivitāti (uzdevumu ar datoru veikt ir ātrāk, lētāk): 
- funkcionālo efektivitāti (vadītājam vieglāk pieņemt lēmumus); 
- studējošo labāku apkalpošanu. 
• Dutorklases (vienas vai vairāku) aprīkojums, kas nodrošina studējošajiem piekļuvi 
Internet resursiem, iespēju izmantot elektroniskos studiju līdzekļus utt. 
* Iekārtas video un audiokonferenču rīkošanai. Tās veidojamas, ja šāds atbalsta līdzeklis 
paredzēts studiju atbalsta sistēmā, organizācijai ir attīstīta starptautiskā sadarbība un ir 
pietiekams finansiālo un personāla resursu nodrošinājums. 
* Kodoskops, ierīce datorprezentācijām (dator un videoprojektors) mācību telpās, kas 
nodrošina interaktīvu vidi klātienes nodarbību organizēšanai, informācijas vizuālai 
uztverei. 
Iekārtas studiju materiālu un citu rakstveida dokumentu veidošanai un pavairošanai. 
IK) 
Lai veidotu organizācijas tēlu, attīstītu organizācijas kultūru un arī lai ekonomētu finanšu 
resursus, rakstveida materiālus ieteicams veidot uz vietas, nevis izmantot citu organizāciju 
pakalpojumus. Visus ar tālmācības organizāciju saistītos dokumentus ieteicams veidot vienotā 
stilā, izmantojot noteiktu dizainu. Šim nolūkam ieteicams iegādāties vairākas dokumentu 
iesiešanas ierīces, kas nodrošina: 
iesiešanu ar spirālēm; 
- termoiesiešanu; 
atsevišķos gadījumos - laminēšanu [77, 148-1491. 
Nepieciešams uzsvērt, ka daudzveidīgs tehniskais aprīkojums nodrošina un atvieglo 
tālmācības organizācijas kvalitatīvu darbu un pilnveido studiju atbalsta sistēmas resursu 
mērķtiecīgu pielietojumu. 
Pamatojoties uz iepriekšminēto, nākas atzīt, ka tālmācības atbalsta sistēmas pārvaldība , tāpat 
kā jebkurš cits process, nav iespējama bez noteikta finansiāla seguma. 
finansiālie resursi z ināmā mērā nosaka pārējo tālmācības studiju atbalsta sistēmas elementu 
sekmīgu darbību pieaugušo kopmpetenču pilnveidošanas nolūkos. 
finanšu resursu pārvaldība tālmācībā pamatos neatšķiras no šīs darbības cita profila 
organizācijās, tai skaitā arī citās izglītības iestādēs, tomēr nepieciešams ņemt vērā dažas 
specifiskas iezīmes, ar kurām jārēķinās, organizējot tālmācības studijas un veidojot atbalsta 
sistēmu: 
• finansiālo resursu robežas ir atkarīgas no studiju atbalsta sistēmas elementu 
daudzveidības: j o daudzveidīgāki resursi, j o lielāki finansiālie ieguldījumi; 
• lielākie finansiālie resursi nepieciešami sistēmas izveides sākumposmā, iekārtojot 
telpas, veidojot studiju materiālus, nodrošinot informācijas tehnoloģijas, veidojot 
personāla komandu; 
• nepārtraukta finansiālo resursu plūsma nepieciešama arī sistēmas attīstības periodā, j o 
regulāri nepieciešams aktualizēt un papildināt studiju materiālu saturu, ātri noveco 
informācijas tehnoloģijas, tāpēc līdzekļi nepieciešami to atjaunošanai; 
• tālmācības studiju orientēšanās uz pieaugušo auditoriju tieši saistīta ar izmaiņām 
darba tirgū: jauna pieprasījuma rašanās nosaka tālmācības organizācijas ātru 
pielāgošanos darba tirgus prasībām, veidojot jaunas programmas, studiju atbalsta 
elementus utt.. kam nepieciešami papildu finansiālie resursi; 
• mērķtiecīgai un sekmīgai studiju atbalsta sistēmas pārvaldībai nepieciešams 
kvalificēts un profesionāls akadēmiskais un apkalpojošais personāls (tam jāorientējas 
tālmācības specifikā, jāstrādā ar pieaugušajiem utt.), kura izglītošanai nepieciešams 
vairāk resursu nekā tradicionālajā izglītības iestādē; 
11 1 
• tālmācības piedāvātājiem jārēķinās ar lielo konkurenci studiju satura (programmu) 
piedāvājuma ziņā, tas nozīmē, ka noteicošais faktors, ar ko tālmācības organizācija 
var piedalīties konkurences cīņā, ir elastīgā studiju forma, kas daudzās valstīs (tai 
skaitā arī Latvijā) vēl nav nostiprinājusi savas pozīcijas. Tas nozīmē, ka lieli 
finansiālie resursi nepieciešami reklāmas pasākumu organizēšanai un organizācijas 
zīmola veidošanai. 
Veiksmīgas tālmācības studiju atbalsta sistēmas resursu pārvaldības nodrošināšanā tāpat kā 
iebkurā vadības procesā centrālā persona ir vadītājs, tādēļ tam piešķirama īpaša nozīme. 
5.4. VADĪTĀJA LOMA TĀLMĀCĪBAS STUDIJU ATBALSTA SISTĒMAS 
RESURSU PĀRVALDĪBĀ 
Jēdziena vadītājs (formālais) būtība tālmācībā pamatos neatšķiras no tā lietojuma vadības 
zinātnē, ar to saprotot: 
• konkrētu darbinieku, kas ietekmē pārējo darbinieku darbību, lai īstenotu organizācijas 
mērķus [105,403]; 
• personu, kura ir tiesīga vai pilnvarota pieņemt lēmumus par uzņēmuma darbību un kas 
bez īpaša pilnvarojuma ir tiesīga pārstāvēt uzņēmumu [71.450). 
• personu, kurai ir amata noteikta vara attieksmē pret darbiniekiem [ 105, 403 ; 140.23]. 
Pārvaldot tālmācības studiju atbalsta sistēmu, vadītājam ieteicams pielietot šādus varas veidus 
[105,405]: 
• formālo varu, kas var nodrošināt organizācijas stabilitāti, deleģēto uzdevumu izpildi; 
• eksperta varu, kas balstīta uz. vadītāja zināšanām un prasmēm (mūsu gadījuma lā ir 
persona, kura organizācijā vislabāk orientējas tālmācības un pieaugušo izglītības 
jautājumos ) un nodrošina vadītāja un viņa lēmumu atzīšanu: 
• personības varu, kas nodrošina uzticēšanos, sekmes komandas veidošanā un kopējo 
mērķu sasniegšanu. 
Lai vadītājs sekmīgi varētu pārvaldīt tālmācības studiju atbalsta sistēmas resursus un kopā ar 
komandu sasniegt iecerēto mērķi- pilnveidot pieaugušo kompetences, viņa darbībā 
'^pieciešami 3 stūrakmeņi , kas veido mūsdienīga vadītāja modeļa pamatu (Skat. 18.attēlu). 
112 
18.attēls Mūsdien īga tā lmācības vadī tā ja model is . 
Autore uzskata, ka tālmācības vadītājam būtu jāpiemīt tām kompetencēm, kuras tālmācības 
studijās viņa vadītajā organizācijā var iegūt ikviens pieaugušais: 
• profesionālās, t.sk. pārvaldības kompetences (piem., tālmācības specifikas 
pārzināšana, prasmes strādāt ar pieaugušajiem, menedžmenta teorijas un prakses 
pārzināšana); 
• pašnoteikšanās kompetences (būtiskākā- prasme būt līderim); 
• sociālās un komunikācijas kompetences (piem., prasme veidot organizācijas tēlu, 
prasme uzklausīt citu viedokli, diskutēt, pārliecināt utt.). 
Kā nozīmīgākās personīgās iezīmes autore akcentē šādas: 
• plašs redzesloks, kas ļauj orientēties dažādās sfērās un kas nepieciešams 
mērķtiecīgai resursu izmantošanai . darba metožu, vadības stila izvēlei; 
• radošums, novatorisms, kas ļauj tālmācības sistēmā ieviest jaunus elementus, 
izvēlēties inovatīvas resursu pārvaldības metodes ; 
• atbildība, nosvērtība, lietišķums; 
• spēja pamatoti riskēt (izvēloties inovatīvas metodes, studiju atbalsta sistēmas 
resursus utt.); 
• noturība pret stresu (darbs saistīts ar inovatīvām formām un paņēmieniem, kas ne 
vienmēr uzreiz tiek izprasti un akceptēti sabiedrībā, galvenā mērķauditorija ir 
pieaugušie ar dažādu pieredzi): 
• iekšēja nepieciešamība pēc tālākizglītības un pašpilnveidošanās (kalpo kā stimuls 
pārējiem komandas locekļiem); 
• ticība tālmācības idejai un saviem spēkiem tās realizēšanā. 
Pārvaldot tālmācības studiju atbalsta sistēmu un tās resursus, vadītājam nepieciešams 
ievērot vispārējas ētiskās normas un savā darbā balstīties uz noteiktām vērtībām Kā 
svarīgākās vērtības minamas šādas: 
• studējošie un viņu vajadzības (tas sekmē adekvātas studiju atbalsta sistēmas 
izveidi, nodrošina sekmīgu komunikāciju, atgriezenisko saikni, sadarbību): 
113 
• profesionāla akadēmiskā un apkalpojošā personāla komanda (nodrošina studiju 
atbalsta sistēmas darbību, racionālu resursu izvēli un izmantošanu, izvirzīto mērķu 
sasniegšanu); 
• pieaugušo izglītība kā tālmācības organizācijas misija, kas nodrošina sabiedrības 
ilgtspējīgu attīstību. 
Savukārt par ētiskajām normām varētu uzlūkot tradicionālās un vispārpieņemtās: 
• ievērot godīgumu un savstarpējo cieņu; 
• nemanipulēt ar cilvēkiem; 
• būt prasīgam vadītājam, neaizskarot otra cilvēka pašcieņu; 
• izpildīt solīto, būt precīzam un noteiktam; 
• mērķa sasniegšanai izmantot godīgus līdzekļus; 
• nevienu darbu neatstāt nenovērtētu; 
• kritiski vērtēt kā sasniegumus, tā trūkumus, neiestigt pašapmierinātībā. 
Iesaistoties tālmācības studiju atbalsta sistēmas resursu pārvaldībā, vadītājam sākotnēji jābūt 
pārliecinātam, ka šai procesā tiek ievērots sistēmas vadības tiesiskais un normatīvais 
nodrošinājums, proti, vai resursu pārvaldība notiek atbilstoši valsts likumiem. Ministru 
kabineta noteikumiem, 1ZM instrukcijām. nolikumiem, organizācijas iekšējiem 
reglamentējošiem dokumentiem. Latvijā tālmācības pārvaldībā problēmas rada tas. ka šīs 
studiju forma īpatnības normatīvajos dokumentos netiek atspoguļotas. 
Neraugoties uz visai ievērojamām atšķirībām, tālmācības studiju atbalsta sistēmas resursu 
pārvaldība pamatos tiek pielīdzināta pilna laika klātienes studiju pārvaldībai, resp., izglītības 
vadībā pastāv pārāk unificēta sistēma, atkāpes no tās praktiski nav iespējamas. 
Kā piemēru varam minēt faktu, ka augstākās izglītības iestādē jābūt 50% pamatdarbā 
strādājošo akadēmiskā personāla pārstāvju ( augstskolu akreditācijas noteikumi), šis 
noteikums attiecināms arī uz personām, kas nodrošina tālmācības studiju atbalsta sistēmas 
elektīvu darbību. 
No pārvaldības viedokļa raugoties, tālmācībā šis kritērijs nebūtu obligāts, j o ērtāk un 
finansiāli izdevīgāk pieaicināt mācībspēkus nepilnam darba laikam (to nosaka klātienes 
nodarbību skaita ierobežojums, iespējas pielietot informācijas tehnoloģijas utt.). Vadītājs šai 
•'dilumā nonāk sarežģītā situācijā, jo , no vienas puses, plānojot un organizējot darbu. 
" c v e r o likumdošana, bet, no otras puses, tā nodrošināšanai jāiegulda papildu finansiālie 
līdzekļi akadēmiskā personāla atalgošanai. Tas nozīmē, ka tālmācības organizācijas 
aklības sistēmai jābūt izstrādātai īpaši rūpīgi. 
1 14 
Runājot par resursu pārvaldību, akcentējami šādi svarīgākie vadītāja uzdevumi 
(Skat.8.tabulu): 
8.tabula. Vadītāja uzdevumi tālmācības studiju atbalsta sistēmas resursu pārvaldībā. 
Resursi Plānošanas uzdevumi O r g a n i z ē š a n a s 
u z d e v u m i 
M o t i v ē š a n a s 
u z d e v u m i 
K o n t r o l e s 
u z d e v u m i 
Metodiskie 
T i k š a n ā s 
klātiene 
-plānot nodarbību struktūru, 
kas atbilst t ā l m ā c ī b a s 
k o n c e p c i j a i , o r g a n i z ā c i j a s 
m ē r ķ i e m un u z d e v u m i e m ; 
-plānot regulāras 
m ā c ī b s p ē k u konsul tāc i jas 
- radīt poz i t īvu studiju 
v id i (telpas, 
a p r ī k o j u m s ) ; 
- i ev ies t tā lmācības 
m e t o d i k u 
- m o t i v ē t s tudē jošos 
akt īv i piedal ī t ies 
n o d a r b ī b ā s ; 
- m o t i v ē t m ā c ī b s p ē k u s 
izmantot interaktīvas 
m e t o d e s 
- kontrolēt 
m ā c ī b s p ē k u darba 
kvalitāti 
Rakstveida 
studiju 
materiāli 
- v e i d o t satura u n formas 
k o n c e p c i j u (atbi lst ība 
p r o g r a m m a s p r a s ī b ā m , 
p i e a u g u š o v a j a d z ī b ā m , 
t ā l m ā c ī b a s p r i n c i p i e m , 
p i e e j a m ī b a , s a p r o t a m ī b a , 
praktiskā iev irze utt.) 
- s a d a r b ī b ā ar 
m ā c ī b s p ē k i e m un d a r b a 
d e v ē j i e m nodrošināt 
praktiski p ie l ie to jamu 
m ā c ī b u saturu; 
- o r g a n i z ē t studiju 
mater iā lu recenzēšanu 
un pilottestēšanu 
- o r g a n i z ē t aptaujas par 
studiju materiālu satura 
a tb i l smi p ieaugušo 
k o m p e t e n č u 
m ē r ķ t i e c ī g a i p i l n v e i d e i 
- m o t i v ē t s tudē jošos 
sniegt a t g r i e z e n i s k o 
saikni par studiju 
mater iā lu saturu; 
- m o t i v ē t m ā c ī b s p ē k u s 
regulāri atjaunot un 
papildināt mater iā lu 
saturu, īpašu u z m a n ī b u 
p i e v ē r š o t iespējai attīstīt 
un uz labot s tudējošaj iem 
n e p i e c i e š a m ā s 
k o m p e t e n c e s 
- kontrolēt 
r e c e n z e n t a , 
pilottestētāju, 
s tudējošo 
iete ikumu 
ievērošanu j a u n u 
studiju materiālu 
v e i d o š a n ā un e s o š o 
p i l n v e i d o š a n ā 
< i K ē k r e s u r s i - izplānot d a r b a m 
n e p i e c i e š a m o darb in ieku 
struktūru; 
-plānot k o m a n d a s 
v e i d o š a n a s pr incipus , 
darbinieku at lases 
kritērijus; 
- v e i d o t personāla 
i zg l ī tošanas , m o t i v ē š a n a s 
m o d e ļ u s . lai nodrošinātu 
s e k m ī g u k o m a n d a s darbu 
- v e i d o t struktūrai 
atbi ls tošu kva l i ta t īvo 
nodroš inājumu 
(p iea ic inot labāko 
a k a d ē m i s k o personālu , 
prakt iķus no 
u z ņ ē m u m i e m ) : 
-nodrošināt darbinieku 
regulāru izgl ī tošanās 
p r o c e s u (uz vietas 
o r g a n i z ā c i j ā un ārpus 
tās) 
- m o t i v ē t darbin iekus 
iesaistīties tā lāk izg l ī t ībā , 
piel ietojot d a ž ā d u s 
m o t i v ē š a n a s l īdzek ļus ; 
- sadarbojot ies ar darba 
d e v ē j i e m , motivēt v iņus 
piedal ī t ies darbā 
n e p i e c i e š a m o 
k o m p e t e n č u 
noskaidrošanai un 
kontro les m e h ā n i s m a 
izstrādāšanai . 
- pārbaudīt 
darbinieku 
s a s n i e g u m u s ; 
- konstatēt 
pastāvošās 
p r o b l ē m a s darbā ar 
p i e a u g u š o 
auditori ju; 
- konstatēt darba 
atbi lsmi vai 
neatbi lsmi 
standart iem, 
novērst trūkumus 
Informatīvie 
un 
tehnoloģiskie 
'I 1) resursi 
-plānot n e p i e c i e š a m o IT 
resursu n o d r o š i n ā j u m u 
atbilstoši o r g a n i z ā c i j a s 
m ē r ķ i e m un to rea l izāc i jas 
iespējām (f inanšu resursi, 
p r a s m e lietot IT utt.) 
- v e i d o t i z m a n t o j a m o 
IT resursu struktūru, 
nodroš inot kā 
d a r b i n i e k u , tā s tudējošo 
p iek|uvi šiem 
resurs iem; 
- o r g a n i z ē t regulāru 
a t g r i e z e n i s k o saiti par 
IT resursu efektivitāti 
p i e a u g u š o k o m p e t e n č u 
p i l n v e i d o š a n ā 
- st imulēt IT resursu 
i zmantošanu kā 
a k a d ē m i s k ā , tā 
o r g a n i z a t o r i s k ā studiju 
atbalsta nodroš ināšanai , 
-mot ivēt p i e a u g u š o s 
i/mantot IT , paātrinot 
un padarot 
d a u d z v e i d ī g ā k a s 
k o m u n i k ā c i j a s iespējas, 
attīstot tehniskās, 
k o m u n i k a t ī v ā s un 
s o c i ā l ā s k o m p e t e n c e s 
- IT resursu 
darbības p a n ā k u m u 
izvērtēšana 
i z m a k s u 
s a m a z i n ā š a n a s 
n o l ū k o s ; 
- ve icot kontroli 
( n e p i e c i e š a m ī b a s 
g a d ī j u m ā 
pieaic inot IT vai 
t ā l m ā c ī b a s 
e k s p e r t u s ) , 
noskaidrot IT 
pie l ie tošanas 
perspekt īvas , 
iespējas izvēlēt ies 
tādus resursus, kas 
atbilst m a i n ī g a j i e m 
tirgus apstāk ļ iem 
un tiem a d e k v ā t ā m 
p i e a u g u š o 
k o m p e t e n c ē m 
1 15 
Materiālie - izveidot iespējamo -atbilstoši izvēlētajam - motivēt personālu - kontrolēt 
tālmācības studiju atbalsta atbalsta sistēmas uzlabot materiālos materiālo resursu 
sistēmas modeli, kas atbilst modelim nodrošināt resursus atbilstoši darba izmantošanas 
organizācijas izvirzītajiem adekvātu materiālo tirgus prasībām un lietderīgumu; 
mērķiem un to realizēšanas vidi; studējošo vajadzībām. - sekot līdzi 
iespējām; - izmantojot iekšējās galvenajām 
- atbilstoši paredzamajiem vides elementus, veidot materiālo resursu 
finanšu resursiem izplānot organizācijas tēlu attīstības 
organizācijas sekmīgai sabiedrībā tendencēm, ieviest 
darbībai nepieciešamo jauninājumus 
materiālo nodrošinājumu organizācijas vidē 
(telpas, tehnika utt.) 
finansiālie -plānot mērķa sasniegšanai - organizēt finanšu -motivēt darbiniekus - veikt regulāru 
nepieciešamos finanšu resursu izmantošanu iesaistīties dažādos studiju atbalsta 
līdzekļus; atbilstoši tālmācības projektos, lai iegūtu sistēmas 
- plānot iespējamos finanšu organizācijas mērķiem; finansējumu tālmācības uzlabošanai 
ieguves avotus; - veicināt finansiālo studiju atbalsta sistēmas nepieciešamo 
-plānot finanšu pārvaldības resursu ieguldījumu kvantitatīvo un resursu uzraudzību 
sistēmu, lai nodrošinātu cilvēkresursos un kvalitatīvo rādītāju un sadalījumu 
organizācijas finansiālo metodiskajos resursos. uzlabošanai; atbilstoši 
stabilitāti lai nodrošinātu - stimulēt darba devēju plānotajiem 
tālmācības studiju finansiālu līdzdalību mērķiem 
atbalsta sistēmas pieaugušo vajadzībām 
ilgtspējīgu attīstību atbilstošas tālmācības 
studiju atbalsta sistēmas 
veidošanā 
Tabulā ir apkopoti tikai svarīgākie vadītāja uzdevumi, kas saistīti ar studiju atbalsta sistēmas 
resursu pārvaldību, veicamo darbību un atbildības loks ir daudz plašāks [105: 133], tomēr 
pilnīga vadītāja darbības analīze nav šī pētījuma uzdevums. 
Apkopojot teorētiskajā daļā sniegto informāciju, autore secina, ka: 
• tālmācības kā inovatīvas studiju formas ieviešana ir sarežģīts process, kuram 
nepieciešams īpašs organizatorisks nodrošinājums, pārvaldība; 
• ar jēdzienu pārvaldība tālmācībā saprot mērķtiecīgu (skaidri, konkrēti, darbspējīgi un 
sasniedzami mērķi), kreatīvu atvērtas un elastīgas studiju atbalsta sistēmas 
sakārtošanu, pastāvēšanas un attīstības nodrošināšanu, izmantojot dažādus resursus. 
• tālmācības studiju atbalsta sistēma ir komplicēts veidojums, kura galvenais uzdevums 
ir palīdzēt pieaugušajiem iekļauties jaunos apstākļos, jaunā studiju telpā, dod jaunas 
iespējas sevis pilnveidei. līdz ar to tā mazina plaisu starp sabiedrības norisēm un 
indivīda iespējām līdzdarboties tajās; 
• tālmācības studiju atbalsta sistēmas resursu izvēle ir atkarīga no pieaugušo vajadzībām 
individuāli nepieciešamo kompetenču ieguves vai uzlabošanas procesā, mācību satura 
un uzdevumiem, pieejamības un prasmēm (kā studējošo, tā tālmācības organizācijas 
personāla) tos izmantot, kā arī finanšu u.c. resursiem to kvalitatīvas darbības 
nodrošināšanai, uzraudzībai un kontrolei; 
• prasmīgi pārvaldīts, tālmācības studiju atbalsta resursu pielietojums var sekmīgi 
veicināt pieaugušajiem nepieciešamo kompetenču ieguvi vai attīstību, nodrošinot 
atgriezenisko saikni, kas kalpo kā studiju procesa uzlabošanas pamatelements, un 
veicinot tālmācības organizācijas kā atvērtas, elastīgas, konkurētspējīgas institūcijas 
ilgtspējīgu attīstību. 
• tālmācības studiju atbalsta sistēmas resursu pārvaldībā kā jebkurā vadības procesā 
noteicošā loma ir profesionāli sagatavotam vadītājam, no kura aktivitātēm ir atkarīga 
organizācijas spēja pastāvēt un attīstīties darba tirgus pieprasījuma un inovatīvu 
studiju formu piedāvājuma noteiktos apstākļos. 
Nākamajā pētījuma daļā uzmanība pievērsta autores praktiskiem pētījumiem, atainojot 
tālmācības studiju atbalsta sistēmas veidošanas un resursu pārvaldības pieredzi Latvijā. 
1 1 7 
II. PRAKTISKI PĒTNIECISKĀ DAĻA 
Katrai pasaules valstij ir savas tālmācības tradīcijas, kurām ir noteikta priekšvēsture un 
objektīvi priekšnoteikumi. Par tālmācības attīstības sākumu Latvijā uzskatāms 1994.gads, kad 
lika izveidota iniciatīvas grupa, kas vēlāk kļuva par pamatu Latvijas Tālmācības padomei. 
Stimulu tālmācības pilnveidei ir devusi iesaistīšanās PHARE projektā "Starpvalstu sadarbība 
tālmācībā"(1994). P H A R E programma aptvēra 11 postsociālisma valstis, ieskaitot arī Latviju, 
lās mērķis bija izveidot tālmācības infrastruktūru visās dalībvalstīs, propagandēt tālmācību 
un sagatavot speciālistus. Kopš šīs studiju formas izveides pirmsākumiem speciālisti aktīvi 
līdzdarbojušies tālmācības studiju materiālu veidošanā un studiju atbalsta sistēmas radīšanā. 
2005.gada sākumā Latvijā darbojas 9 institūcijas, kas piedāvā izglītības ieguves iespējas 
tālmācības formā. Piedāvājums ir samērā plašs un daudzveidīgs. Latvijā tālmācībā iespējams 
iegūt bakalaura grādu (Biznesa augstskolā „Turība", Vidzemes augstskolā), bakalaura un 
maģistra zinātnisko grādu (Hāgenas Tālmācības universitātes Rīgas studiju centrā), pirmā 
līmeņa augstāko profesionālo izglītību (Biznesa vadības koledžā), iespējams apgūt 
profesionālās izaugsmes un pilnveides programmas (Latvijas Uzņēmējdarbības un 
menedžmenta akadēmijā); tālmācības kursi tiek iekļauti pilna laika studiju programmās (LU 
I -universitāte, RTU Tālmācības studiju centrs). Visai daudzveidīgs ir arī profesionālas 
ievirzes un interešu izglītības kursu piedāvājums tālmācības formā (Biznesa augstskola 
• I tīrība'1, SIA "International Correspondence Course"). 
Katrā no šīm institūcijām tiek piedāvāta ari sava studiju atbalsta sistēma. Tā lielākoties 
atkarīga no kursa specifikas, piedāvātāja materiālā nodrošinājuma, studējošo iespējām. 
I'ētījuma autore uzdrošinās apgalvot, ka daudzreiz kursu piedāvātāji galvenokārt rēķinās ar 
vtvām vajadzībām (kursu iespējams izveidot starptautiska projekta ietvaros, tas demonstrē 
jaunāko tehnoloģiju sasniegumus vai tml.). maz uzmanības pievēršot tam. cik noderīgs un 
Pieejams šis kurss vai programma ir potenciālajam studentam. Autore sniedz pārskatu par 
lālmācības programmu un kursu piedāvājumu un atbilstošu studiju atbalsta sistēmas resursu 
1 •'mantojumu, kas pieejams pieaugušo mērķauditorijai Latvijā (Skat. 5. un 6. pielikumu). Tajā 
•edzams, ka tālmācībā iespējams apgūt 9 programmas, 179 tālmācības kursi iekļauti 
augstskolu pilna laika studiju sastāvā kā izvēles kursi, tālmācībā tiek piedāvāts apgūt 30 
Profesionālās izglītības un izaugsmes kursus, 3 kursiem var tikt dots interešu kursu statuss, 
''iedāvāto kursu un programmu, kā arī atbilstošu studiju atbalsta sistēmas resursu pielietojums 
l r V | sai plašs un daudzveidīgs. Prioritāri ir dažādi rakstveida (tai skaitā studiju) materiāli, 
•'darbība klātienē, kā arī informēšana, izmantojot Web lappusi. 
1 IS 
Turklāt šie resursi tiek izmatoti gan akadēmiskajam, gan neakadēmiskajam jeb 
organizatoriskajam atbalstam. 
[.atvijas apstākļos šo studiju atbalsta resursu izmantošana pieaugušo izglītības vajadzībām ir 
likumsakarīga, jo rakstveida materiālu pielietošana ir ne tikai tradicionāla, pierasta, bet to 
sagatavošana un atjaunošana, papildināšana ir arī lēta. Tikšanās klātienē savukārt paplašina 
komunikācijas iespējas, bet mājas lapa dod papildu informācijas ieguves veidus. 
Viens no pētījuma autores uzdevumiem ir noskaidrot tālmācībā iesaistīto pieaugušo 
kompetenču līmeni, kā arī iespējas tās uzlabot, pārvaldot atbilstošu studiju atbalsta sistēmas 
m o d e l i . 
Kā pētījuma bāze galvenokārt izmantota Biznesa vadības koledža, kas darbību uzsākusi 
2003.gada oktobrī un ir pirmā tālmācības koledža Baltijā. Darbojoties kā konsultante, autore, 
balstoties uz saviem pētījumiem, ir palīdzējusi plānot, organizēt, koordinēt un kontrolēt 
potenciāli lietderīgāko tālmācības studiju atbalsta sistēmas modeli šajā augstākās izglītības 
mācību iestādē. Atzinumu pamatā ir autores gūtā starptautiskā pieredze (darbība 6 
starptautiskajos projektos, kas saistīti ar pieaugušo izglītības vadību vai tālmācību, Eiropas 
Savienības tālmācības ekspertes pienākumi Socrates projektā, studiju vizītes Lielbritānijas. 
Somijas. Dienvidāfrikas tālmācības universitātēs), pieredze, kas 8 gadu laikā gūta tālmācības 
jotnā Latvijā (1997-2005), darbība Biznesa vadības koledžā (atļauju izmantot BVK kā 
pētījumu bāzi skat. 40.pielikumā), tās darbības rezultātu analīze, tālmācībā iesaistīto 
pieaugušo un ekspertu aptaujas. 
119 
6. PĒTĪJUMA ORGANIZĀCIJA UN METODOLOĢIJA 
Promocijas darbs " Tālmācības studiju atbalsta sistēmas pārvaldība pieaugušo kompetenču 
pilnveidošanās procesā" ir deduktīvs eksperimentāls pētījums, jo dati vākti, lai apstiprinātu 
vai neapstiprinātu hipotēzi, kā arī tajā kontrolēta piedāvātā studiju atbalsta sistēmas modeļa 
iedarbība uz pieaugušo studiju vajadzību apmierināšanu. Pētījums ietver kā kvantitatīva, tā 
kvalitatīva pētījuma iezīmes, to var attiecināt uz t.s. novērtēšanas pētījumiem, jo rezultātā tiek 
noskaidrota izstrādātā tālmācības studiju atbalsta sistēmas modeļa un tā pārvaldības 
efektivitāte pieaugušo kompetenču pilnveidošanās procesā. 
Pētījuma organizācija tika veidota, ievērojot teorētiskās nostādnes, kas minētas promocijas 
darba ievadā (Skat. 10. lpp.). 
Pētījuma struktūra veidota ar mērķi noskaidrot: 
• kā teorētiski izstrādātu tālmācības studiju atbalsta sistēmas modeli praktiski ieviest 
pieaugušo izglītībā; 
• kā organizēt šī modeļa resursu pārvaldību, lai tas kalpo par efektīvu līdzekli pieaugušo 
kompetenču ieguves un attīstības procesā. 
Praktiskais pētījums tika veikts 4 posmos: 
I. posms. Teorētiski pamatota, organizācijas darbības stratēģijai atbilstoša tālmācības studiju 
atbalsta sistēmas modeļa izveide. 
2 posms. Gadījuma pētījums. Modeļa adaptācija noteiktā studiju vidē. 
3 posms. Tālmācībā iesaistīto studējošo, akadēmiskā personāla, ekspertu anketēšana, iegūto 
datu analīze: 
• vispārīgās ziņas par respondentiem; 
• studējošo vajadzību izzināšana; 
• piedāvātā modeļa un tā pārvaldības elementu atbilsme studējošo vajadzību 
apmierināšanai kompetenču pilnveides nolūkos. 
4. posms. Izmaiņu ieviešana modeļa struktūrā un rekomendācijas to pārvaldības 
nodrošināšanai. 
Pētījuma metodoloģija veidota, izmantojot A. Geskes un A. Grīnfelda [55], kā ari A.Lasmaņa 
l7K] izstrādātās teorētiskās nostādnes. 
''etījuma dalībnieku izvēles raksturojums: 
Pētījuma ģenerālkopa ir 9 tālmācības organizācijas Latvijā, kas piedāvā tālmācības vai e-
kursu apguvi. Kopējais studējošo un kursu klausītāju skaits praktiski nav noskaidrojams. 
. 1 ° organizācijās nav precīzu statistisko datu vai arī tas ir komercnoslēpums. 
2. Izlases kopā empīriskajam pētījumam tika iekļautas 4 tālmācības organizācijas (44 % no 
ģenerālkopas); pamatpētījums tika veikts Biznesa vadības koledžā, aptaujājot 458 
studējošos, 38 akadēmiskā personāla locekļus. 
Pētījuma instrumenti: 
I Biznesa vadības koledžas. Latvijas Universitātes, Rēzeknes augstskolas. Rīgas Tehniskās 
universitātes, Biznesa augstskolas „"I"tīrība" studējošo aptaujas un anketēšana. 
2. Studējošo atsauksmes elektroniskajā diskusiju forumā. 
3. Studējošo sekmju analīze. 
4. Darba devēju atsauksmes. 
5. Ekspertu aptauja. 
6. Biznesa vadības koledžas pašnovērtējuma ziņojums. 
7. Akreditācijas komisijas ekspertu atsauksmes. 
Autores izstrādātā tālmācības studiju atbalsta sistēmas modeļa darbības izpēte, izmantojot 
atsevišķo gadījumu studijas, aptaujas, atsauksmes, ekspertu atzinumi pētījuma gaitā ļāva iegūt 
datus, kas ir pamatā noslēgumā dotajiem secinājumiem par hipotēzes pierādīšanos un 
promocijas darba mērķa sasniegšanu. 
121 
7. TĀLMĀCĪBAS STUDIJU ATBALSTA SISTĒMAS REALITĀTES 
MODELIS UN TĀ PĀRVALDĪBA PIEAUGUŠO KOMPETENČU 
PILNVEIDE (BIZNESA VADĪBAS KOLEDŽAS ATSEVIŠĶO 
GADĪJUMU STUDIJAS) 
Pētījuma teorētiskajā daļā autore piedāvā 2 tālmācības studiju atbalsta sistēmas modeļus: 
realitātes un virtualitātes modeli, kuru pārvaldībā iespējams izmantot dažādus resursus. 
Autore ir pārliecināta, ka Latvijas situācijā pieaugušo kompetenču pilnveidošanai noderīgāks 
ir realitātes modelis, pamatojot to ar šādiem atzinumiem: 
• atbalsta sistēmas pamatā izmantoti metodiskie un materiālie resursi, kas pieaugušajiem 
ir tradicionāli un pierasti, līdz ar to viņiem ir vieglāk adaptēties to noteiktā vidē; 
• modelī saglabāti klātienes un tiešā kontakta elementi, kas pieaugušo tālmācības 
studijas padara efektīvākas un nodrošina tālmācības organizatoru, akadēmiskā 
personāla un studējošo sadarbību . 
Tālmācības studiju atbalsta sistēmas realitātes modeļa darbība un pārvaldība tiks analizēta, 
izmantojot Biznesa vadības koledžas (BVK) pieredzi, j o šī ir vienīgā augstākās izglītības 
mācību iestāde Latvijā , kas pieaugušo izglītībā izmanto tikai tālmācības formu (Koledža 
dibināta 2003.gadā. 2005.gada oktobrī tajā studē 679 pieaugušie vecumā no 18 līdz 60 
gadiem). 
Izvēloties pieaugušo vajadzību apmierināšanai piemērotāko studiju atbalsta sistēmas modeli 
un tam atbilstošus resursus, tika ņemta vērā BVK stratēģija un koncepcija, kas pieņemtas 
2003.gadā un kuru izstrādāšanā piedalījusies arī promocijas darba autore. Stratēģijas galvenie 
principi ir šādi: 
• BVK studiju process nodrošina BVK koncepcijas un stratēģiskā attīstības plāna 
īstenošanu, veicina studējošo pašattīstības iespējas, sekmē motivāciju profesijas 
iegūšanai, veido priekšnosacījumuspašrealizācijai un veiksmīgai karjerai: 
• studiju programmu nepārtraukta pilnveide atbilstoši mainīgajām sabiedrības 
prasībām, realizācijas rezultātu analīze ar studentu un docētāju līdzdalību: 
• BVK absolventu piemērotības darba tirgus prasībām nodrošināšana: 
• BVK studiju vide ir multikulturāla. atbilst labāko Eiropas tālmācības augstskolu 
izvirzītajiem kritērijiem, sekmē studējošā personības attīstību un ir sekmīgas karjeras 
virzītājspēks. 
• BVK mērķtiecīgi un demokrātiski veido studiju fizisko, psiholoģisko un kultūrvidi, 
kas nodrošina koncepcijā izvirzīto mērķu īstenošanu: 
- estētiski noformētas, tīras, tehniski nodrošinātas auditorijas un palīgtelpas. 
- līdzsvarota nodarbību un studiju atbalsta centra psiholoģiskā vide. 
- BVK kultūrvide tiek veidota tā, lai apmierinātu studējošo, docētāju un darbinieku 
intereses; 
• BVK administratīvā darbība ir virzīta uz BVK koncepcijas un stratēģisks attīstības 
plāna īstenošanu, studiju procesa kvalitātes pilnveidošanu. 
• BVK studējošie ir strādājoši, pašpilnveidei motivēti pieaugušie (Stratēģijas pilnu 
tekstu skat. 7. pielikumā). 
Saskaņā ar BVK koncepciju (Skat.8. pielikumā), BVK misija ir izveidot tādu studiju vidi. kas 
veicina studējošā personisko, sociālo un profesionālo briedumu, paver iespēju katram kļūt par 
profesionāli izvēlētajā darbības jomā. Studējošais ir atbildīgs par savas personības un 
profesionālās kompetences attīstību, augstskola ir atbildīga par tādu studiju satura, formu, 
studiju vides piedāvāšanu, kas veicina studējošo attīstību. 
Šai nolūkā ir izvirzīts BVK mērķis nodrošināt kompetenta, radoša, uzņēmīga, patstāvīga un 
atbildīga speciālista veidošanos un attīstību, veicināt studējošā personisko, sociālo un 
profesionālo briedumu, mērķtiecību, attīstīt spēju būt par līderi, sagatavot sekmīgai karjerai 
un pašrealizācijai, nodrošināt studējošajam iespēju apgūt tās profesionālās kompetences, 
kuras nepieciešamas efektīvam darbam informācijas sabiedrībā. 
Koncepcijā definēti arī izglītības ieguves vispārīgie , metodiskie un organizatoriskie principi, 
az kuriem balstās BVK studiju process, kā arī personāla politika un nākotnes vīzija. 
Autores izceltie jēdzieni pašattīstības iespējas, profesijas iegūšana, piemērotība darba tirgus 
prasībām, studentu un docētāju līdzdalība, studējošā personības attīstība, personiskais, 
sociālais un profesionālais briedums, kompetents, radošs, uzņēmīgs, patstāvīgs un atbildīgs 
speciālists akcentē ideju, ka studiju atbalsta sistēmas modeļa izvēli noteicis mērķis attīstīt 
pieaugušajiem nepieciešamās kompetences (pašizziņas, komunikācijas, profesionālās, sociālās 
un pārvaldības). 
Dokumentos īpaša uzmanība pievērsta studiju vides radīšanai šī mērķa sasniegšanas nolūkos, 
lālmācības studiju atbalsta sistēma ir viens no šīs vides elementiem. Šai sakarā gribētos 
akcentēt profesores T.Koķes ideju par indivīda attīstības iespējām satura apguves gaitā. Kā 
norāda T.Koķe, satura atlases un metožu izvēles pamatā būtu jābūt kritērijam virzīt domu 
(uzsvērums mans - I.K.) [76, 21]. 
Balstoties uz šo atziņu, BVK savai darbībai ir izvēlējusies t.s. tālmācības studiju atbalsta 
sistēmas realitātes (noteiktā reālā vidē balstītu) modeli, ko uzskatāmi varētu raksturot šādi 
<skat.l9. attēlu). 
123 
19. attēls. BVK tālmācības studiju atbalsta sistēmas realitātes modelis. 
Studiju atbalsta centrs 
Sīkāk analizējot attēlā redzamo, secinām, ka akadēmiskais studiju atbalsta tiek realizēts, 
izmantojot šādus resursus: 
1. Metodiskie: 
• tālmācības studiju materiāli; 
• tikšanās klātienē (klātienes nodarbības, konsultācijas): 
2. Tehnoloģiskie: 
• tālrunis (individuālas sarunas, īsziņas): 
• dators (datorprogrammas angļu valodas, ātrdrukāšanas apguvei: BVK mājas lapa. kurā 
ietverta informācija par akadēmiskiem jautājumiem, diskusiju forums: iespēja elektroniski 
sazināties ar attiecīgā kursa docētāju, elektroniskā testu sistēma, e-pasts u .c ) . 
v Cilvēkresursi: 
• studiju materiālu autori; 
• studiju materiālu recenzenti un pilottestētāji; 
• akadēmiskais personāls; 
• tālmācības eksperti; 
• darba devēji. 
organizatoriskajam atbalstam tiek izmantoti šādi resursi: 
1 Informatīvi rakstveida materiāli: 
• vēstules. 
• reklāmizdrukas u.c. 
124 
2. Metodiskie: 
• klātienes nodarbības; 
• klātienes konsultācijas; 
3. Tehnoloģiskie: 
• tālrunis: 
• dators. 
4. Cilvēkresursi: 
• klientu konsultanti; 
• tālmācības eksperti. 
Tālmācības studiju atbalsta sistēmā nozīmīgu vietu ieņem arī materiālie resursi (auditorijas, 
bibliotēka, studiju atbalsta centrs, studiju materiālu ražotne) un finansiālie resursi, kas 
nodrošina pārējo resursu sekmīgu pārvaldību. 
Nākamajā apakšnodaļā BVK tālmācības studiju atbalsta sistēmas realitātes modelis un tā 
resursu pārvaldība analizēta detalizētāk. 
7.1. MODEĻA PRAKTISKA REALIZĀCIJA 
BVK tālmācības studiju atbalsta sistēmas realitātes modelis ir izveidots 2003.gadā un 
pētījuma autores uzraudzībā bez izmaiņām darbojies līdz 2005.gada septembrim. Tas nozīmē, 
ka divu gadu pieredze, novērojumi un pētījumi ļauj autorei objektīvi novērtēt tā resursu 
īedarbīgumu pieaugušajiem nepieciešamo kompetenču pilnveidošanā. 
Par svarīgāko tālmācības studiju atbalsta sistēmas elementu BVK uzlūkojami tā lmācības 
studiju mater iā l i . To tapšanas gaitā tiek realizētas visas pārvaldības funkcijas. Plānojot un 
veidojot studiju materiālus (BVK studiju materiāli tiek veidoti arī studiju procesa gaitā), tiek 
domāts par studiju satura atlases kvalitāti, proti, satura apjomam vēlams būt tādam, lai tā 
apguvē pietiktu laika profesionālās un personības attīstības domu virzīšanai. Lai parādītu 
'almācības studiju materiālu veidošanas procesu BVK, lietderīgi runāt par to struktūru un 
satura uzlabošanas procedūru. BVK studējošie semestra laikā apgūst 5-6 studiju kursus. Tas 
saistīts ar studējošo noslogotību darbā, kā arī paver ceļu pakāpeniskai kompetenču pilnveidei. 
Visi tālmācības studiju materiāli tiek plānoti un veidoti pēc noteiktas shēmas: 
L Studijvedis (atklāts kursa mērķis, dotas instrukcijas, kā to sasniegt, izmatojot personīgo 
pieredzi un BVK mācību spēku un konsultantu atbalstu, doti ieteikumi, kā studēt. 
gatavoties ieskaitei, eksāmenam utt.). 
2< Kursa autora uzruna studentiem (veicina neklātienes dialoga iespējas, psiholoģiski 
tuvina studējošos un kursa autoru). 
125 
3. Satura sadalījums 8 nodarbībās (materiāla kopapjoms ~ 250 A4 lpp.): 
Katras nodarbības saturs. 
Satura izklāsts (būtiskākās teorētiskās nostādnes, praktiski piemēri, Latvijas un citu valstu 
situāciju analīze utt.). 
Pašpārbaudes uzdevumi (tie palīdz noskaidrot individuālu satura apguves kvalitāti, d o d 
iespēju nepieciešamības gadījumā vēlreiz rūpīgi izlasīt apgūstamo saturu). 
Pašpārbaudes uzdevumu atbildes (palīdz salīdzināt studenta un kursa autora viedokli). 
Kopsavilkums (apkopo nodarbībā gūstamās atziņas). 
Terminu vārdnīca (tiek atkārtoti un skaidroti svarīgākie termini, ar kuriem nākas 
saskarties nodarbības satura apguves gaitā). 
Ieteicamās literatūras saraksts ( dod iespējas dziļāk izpētīt nodarbībā piedāvāto saturu). 
Kontroltests (pieaugušajiem nepieciešams atzīmēt pareizās atbildes; tests iesūtāms BVK. 
kur to labo konsultanti (ne kursa vadītājs vai autors); kopš 2004.gada februāra studējošajiem 
pieejama ari testa elektroniskā versija, līdz ar to tūlītēji iespējams uzzināt arī rezultātu). 
Informācija par kursa noslēgumā paredzamo ieskaiti vai eksāmenu. 
Protams, ka tālmācības piedāvātājiem var pārmest šablonismu, satura ziņā dažādu kursu 
iekļaušanu vienā shēmā, tomēr autore uzdrošinās apgalvot, ka šāda t.s. instruklīvisma 
elementu iekļaušana neizslēdz arī ideju konstruēšanu, indivīdam nepieciešamu kompetenču 
pilnveidi. Turklāt tas pieaugušos radina pie zināmas savas augstskolas stila, tēla apzināšanās, 
pieradina pie sistēmiskas pieejas kompetenču veidošanā un uzlabošanā. 
Lai parādītu BVK pieeju akadēmiskā atbalsta realizēšanā, nepieciešams pievērsties tālmācības 
studiju materiālu veidošanas gaitai. To var iedalīt šādos posmos: 
1. BVK speciālisti, darbodamies komandā, plāno un izveido kursa saturu. 
2. Studiju padomes sēdē tiek apstiprināts saturs, izvirzīta (-as) un akceptēta (-as) autora 
kandidatūr(-as). 
3. Kursa autors atbilstoši BVK apstiprinātajam kursa aprakstam veido saturu. 
4. Satura veidošanas gaitā notiek autora sadarbība ar redaktoru un tālmācības 
speciālistiem, lai materiālu padarītu pēc iespējas dialoģiskāku un atbilstošāku 
studējošo individuālajām vajadzībām. 
5. Pēc materiāla nosacītas izveides (materiāla saturs izveidots atbilstoši BVK pieņemtajai 
tālmācības metodikai) tiek organizēta t.s. pilottestēšana, kurā piedalās 6 testētāji, kas 
atbilst potenciālā studenta statusam ( vecums, iepriekšējā izglītība, dzīves pieredze 
utt.). Grupas uzdevums ir izlasīt materiālu, veikt tajā paredzētos pašpārbaudes 
uzdevumus, kontroltestus. izvērtēt katras nodarbības satura izklāsta saprotamību, 
sistemātiskumu, apjomu, piemēru daudzveidību utt. 
12o 
(Vērtēšanas kritērijus skat. 9.pielikumā), kā ari norādīt tekstā pamanītās kļūdas, sniegt 
ieteikumus autoram studiju materiāla uzlabošanai. 
6. Vienlaicīgi studiju materiāls tiek iesniegts arī zinātniskai recenzēšanai (pieredze rāda, 
ka lietderīgāk recenzēšanu organizēt pirms pilottestēšanas, lai jau sākumā novērstu 
iespējamās zinātniskās nekonsekvences). 
7. Recenzijas un pilottestēšanas rezultāti tiek apkopoti, kopsavilkums tiek iesniegts 
autoram . 
8. Noteiktā laikā autors veic uzlabojumus, ja nepieciešams, tiekas ar recenzentu un 
pilottestēšanas grupas dalībniekiem. 
l). Pēc tam atkārtoti tiek veikti redakcionāli uzlabojumi. 
10. Galīgais variants tiek iesniegts autoram, kurš to apliecina ar savu parakstu . 
11. Tikai pēc šīs procedūras studiju materiāls tiek nodots tiražēšanai studējošo 
vajadzībām. 
Viena studiju materiāla radīšanas process ilgst vairāk nekā 6 mēnešus, turklāt tā uzlabošana 
turpinās nepārtraukti, j o ieteikumi uzlabošanai no studentiem tiek iegūti gan klātienes tikšanos 
laikā, gan izmantojot BVK diskusiju forumu. 
Runājot par studiju materiālu veidošanas pārvaldību, ieteicams ņemt vērā vairākus aspektus: 
• Materiāla veidošana ir darbietilpīgs process, kurā iesaistīti dažādi speciālisti. Tas 
nozīmē, ka šī procesa koordinators uzņemas komandas izveidi un vadīšanu , jo bez 
saskaņota kolektīva darba ir grūti sasniegt vajadzīgo rezultātu. Šai sakarā : 
jāpārliecinās, ka visi komandas dalībnieki skaidri zina uzdevumus, kas veicami, lai 
sasniegtu mērķi; 
- jāveicina grupas saliedētība un komunikācija, lai katram dalībniekam (autoram, 
recenzentam, redaktoram, pilottestētājiem, datorgarfiķim utt.) būtu iespēja izteikt 
savu viedokli ; 
uzdevumi jādeleģē atbilstoši katra komandas dalībnieka pienākumiem. 
• Komandas locekļiem nepieciešama regulāra motivācija. īpaši tas sakāms par autoriem, 
jo. kā rāda BVK pieredze, lielākās grūtības sagādā darbs ar pieredzes bagātiem 
akadēmiskās vides pārstāvjiem, kuri ir pietiekami ambiciozi, lai ieklausītos, piem., 
tālmācības speciālistu viedoklī par šāda veida materiālu veidošanas īpatnībām. 
Savukārt praktiķiem bieži vien pietrūkst zinātniskas pieejas izklāstāmajam saturam. 
Lai problēmu atrisinātu, BVK notiek regulāra studiju materiālu veidotāju instruktāža 
un izskaidrošanas darbs, pielietojot dažādas stimulēšanas iespējas. 
2005.gada pavasarī ar nolūku motivēt autorus BVK tika rīkota studējošo aptauja par 
labāko studiju materiālu. 
127 
Aptaujā piedalījās 303 studējošie, kuri noteica, viņuprāt, labākos tālmācības studiju 
materiālus. Analizējot aptaujas rezultātus, tika konstatēti 3 labākie darbi, kā arī tika 
noskaidroti , pēc studējošo domām, svarīgākie kritēriji, kas noteica viņu izvēli: 
teorijas un prakses saskaņotība; 
izklāsta saprotamība; 
praktisku piemēru izmantošana; 
noderīgums darbā un personīgajā izaugsmē. 
Iepriekš aprakstītās aktivitātes vienlaikus stimulē autorus veltīt maksimālu uzmanību studiju 
materiālu veidošanas procesam, kā arī vēlreiz ļauj konstatēt, ka studējošie, lasot rakstveida 
studiju materiālus, galvenokārt vēlas paplašināt savas profesionālās kompetences un 
vienlaikus nodrošināt personīgo izaugsmi (pašnoteikšanās kompetences). Savukārt noteiktu 
kritēriju izvirzīšana no studējošo puses rosina darba grupu un motivē autorus, veidojot jaunus 
tālmācības studiju materiālus. 
• Studiju materiāliem jābūt tiražētiem noteiktā laikā, to veidošanas procesā 
nepieciešama arī pastāvīga uzraudzība un kontrole. 
I'ā kā BVK ir tikai divu gadu darba pieredze, jāņem vērā, ka studiju materiāli tiek veidoti 
pakāpeniski, resp., ir iespēja sekot studējošo vajadzībām un veidot tām atbilstošu studiju 
saturu, arvien lielāku uzmanību pievēršot pieaugušo kompetenču palielināšanai. Vienlaikus 
notiek regulārs pieaugušajiem aktuālo kompetenču izpētes process, kas tiks raksturots vēlāk. 
' 'bligāla akadēmiskā atbalsta sastāvdaļa ir ari klātienes nodarbības. 
Biznesa vadības koledžas tālmācības studiju klātienes nodarbības nav vienādojamas ar 
lekcijām, bet gan paredzētas īpaši sarežģītu jautājumu, problēmsituāciju vai tml. analīzei, 
•askaņā ar BVK koncepciju (Skat.8.pielikumu), klātienes nodarbības ir studiju materiālu 
apguves procesā iegūto zināšanu interpretācija, sistematizācija, praktiskā pielietojuma 
demonstrēšana. 
Organizējot klātienes nodarbības, daudz tiek domāts par profesionālu mācībspēku izvēli, ar 
kuru palīdzību studējošie spētu uzlabot viņiem nepieciešamās profesionālās kompetences, 
pilnveidot saskarsmi un komunikāciju. Akadēmiskā personāla atlase tiek veikta ļoti rūpīgi, 
oemot vērā [133, 43]: 
speciālos j eb profesionālos kritērijus (piem., akadēmiskā personāla zinātniskā pieredze 
(Skat.9.tabulu), profesionālā varēšana darbā ar pieaugušajiem, prasmes iesaistīties 
tālmācības procesos, spējas respektēt tālmācības specifiku utt.); 
9. tabula. BVK akadēmiskā personāla zinātniskā pieredze. 
Docētāji 2003/ .2004. 2004. /2005. 
j^ņātņu doktori 5 8 
J ļ !2gjstn_ 13 24 
LNoļiem studē doktorantūrā 5 1 1 
128 
- sociāli psiholoģiskos kritērijus (prasības starppersonu attiecībās: vadīšanas attiecības, 
spēja sadarboties, spēja izprast pieaugušo vajadzības un nodrošināt to realizēšanu utt.); 
- psihiskos kritērijus (prasības pēc inteliģences, reakcijas, spējas koncentrēties, prasmes 
pieņemt lēmumus u.c.) 
Tā kā tālmācības studijās tiešais kontakts ar mācībspēku ir ierobežots, akadēmiskā personāla 
izvēle un tā darbības regulāra kontrole ir vēl svarīgāka nekā jebkurā citā izglītības iestādē. 
Pozitīvi vērtējams fakts, ka BVK par primārajiem vērtētājiem tiek uzlūkoti studējošie. Šim 
nolūkam regulāri tiek veiktas pieaugušo aptaujas, kuru mērķis ir izvērtēt mācībspēku darba 
kvalitāti (skat.20.attēlu). 
20. attēls. Akadēmiskā personāla darba kvalitātes izvērtējums. 
Vai Jūs apmierina mācībspēku darba kvalitāte? 
• Jā. apmierina 
• Vairāk jā nekā nē 
• Vairāk ne. kājā 
ONe. neapmierina 
2003.11 2003X11 2004.1 2004.X1 2 0 0 5 II 
:003.-2OO5.gadā organizēto aptauju (Paraugu skat. 10.-11.pielikumā) rezultāti liecina, ka 
Pieaugušo apmierinātība ar akadēmiskā personāla darba kvalitāti klātienes nodarbībās ir loti 
augsta. Pieaugušo, kas nav apmierināti ar akadēmiskā personāla darbu klātienes nodarbībās, 
īpatsvars ir ļoti neliels - aptuveni 1-2%. Par galvenajiem profesionalitātes kritērijiem 
Pieaugušie atzīst akadēmiskā personāla teorētiskās zināšanas, prasmes tās izskaidrot (norādot, 
ka dažiem šo prasmju pietrūkst), atsaucību, komunikabilitāti. 
Ļoti augsts ir arī mācībspēku individuālā darba vērtējums (skat. 12.pielikumā). 
Pamatojoties uz studējošo aptauju, kas veikta 2004.gada janvārī, varam secināt, ka, pateicoties 
d<*ētāju profesionalitātei, studējošie izprot klātienes nodarbības mērķus un uzdevumus, 
Stienes nodarbībās, risinot problēmjautājumus, tiek izmantotas daudzveidīgas metodes (5 
^llu sistēmā augstākais šī rādītāja vērtējums ir 4,86, zemākais - 4,1), pieaugušajiem 
Pieņemama ir klātienes nodarbībās risināto jautājumu sasaiste ar studiju materiālos 
«spoguļoto saturu (augstākais vērtējums - 4,81, zemākais - 4,13), katra studējoša individuālo 
Profesionālo darbību (vērtējums - robežās no 3,13 līdz 4,57) 
129 
Kā uzsvērts iepriekš, pieaugušajiem ļoti svarīga ir mācībspēku profesionālā teorētiskā 
sagatavotība. Arī šai ziņā BVK darbinieku potenciāls novērtēts ļoti pozitīvi (robežās no 4,98 
līdz 4,57). Ne mazāk svarīgas ir arī mācībspēku personības iezīmes, attieksme pret 
pieaugušajiem, prasme respektēt viņu studiju vajadzības, iepriekšējās sagatavotības, dzīves 
pieredzes līmeni. Docētāju attieksmi pret sevi BVK studējošie vērtē kā koleģiālu, sapratnes un 
iecietības pilnu (vērtējums svārstās no 4.73 līdz pat visaugstākajam vērtējumam - 5). 
Tā kā pieaugušajiem raksturīga ne tikai procesorientācija, bet arī darbības rezultāts, ļoti 
svarīgas ir viņu atziņas par ieguvumu, apmeklējot klātienes nodarbību. Studējošie ir ļoti 
dažādi, atšķirīgs ir arī šis rādītājs (tas svārstās no 3,94 līdz 4,74 ballēm). Turklāt var likties 
visai paradoksāli, ka vislielāko ieguvumu studējošie ir saņēmuši no nodarbībām, kas ar viņu 
profesiju saistās tikai nosacīti, piem., tie ir latviešu valodas kultūras jautājumi, psiholoģija. Kā 
tika noskaidrots individuālās sarunās, pieaugušos piesaista uzdevumu izvēle, pielietoto 
metožu daudzums un dažādība, diskusijas iespējas, pozitīva attieksme u.tml. blakus faktori, ne 
tikai tieša profesionālo kompetenču pilnveides iespēja. 
Lai apmierinātu studējošo prasības un palīdzētu mācībspēkiem pilnveidoties. BVK tiek 
nodrošināts akadēmiskā personāla mācību process, organizējot mācībspēku ..Kvalifikācijas 
skolu" (Nolikumu skat. 13.pielikumā), kuras nodarbību laikā : 
• tiek diskutēts par pieaugušajiem nepieciešamajām kompetencēm un to attīstīšanas 
iespējām tālmācības studiju ietvaros; 
• notiek pārrunas par interaktīvu metožu pielietošanu klātienes nodarbībās ar 
pieaugušajiem; 
• tiek akcentēta tālmācības studiju un tajās iesaistīto pieaugušo specifika un atšķirīgas 
pieejas realizēšanas iespējas utt. 
Riezi vien tālmācības studentu aktīvu iesaistīšanos studiju procesā kavē dažādi psiholoģiski 
vai organizatoriski šķēršļi. Tas nozīmē, ka akadēmiska rakstura problēmas var risināt, 
pielietojot dažādus neakadēmiskā atbalsta līdzekļus ar mērķi informēt studējošos, izskaidrot 
novitātes, to lietderību, dodot padomus, kā adaptēties tālmācības vidē un sasniegt katram 
indivīdam nepieciešamo rezultātu. 
^im nolūkam BVK ļoti veiksmīgi tiek izmantoti dažādi informat īvi r aks tve ida materiāl i . 
^° studiju atbalsta sistēmas līdzekļu veidošana BVK uzsākta jau ilgu laiku pirms pieaugušo 
uzņemšanas koledžā, realizējot t.s. pirmsstudiju atbalstu. Tā būtība atklājas potenciālo 
studentu informēšanā par tālmācību kā studiju formu, par tās priekšrocībām salīdzinājumā ar 
f 'na laika studijām, par studējošajiem nepieciešamo motivāciju, procesa un 
r"ultātorientāciju. 
Lai atklātu BVK speciālistu centienus pirmsstudiju atbalsta kvalitātes uzlabošanai, autore 
piedāvā trīs informatīvu rakstveida materiālu salīdzinājumu. Pirmais tapis 2003.gada vasarā 
un ticis piedāvāts potenciālajiem studentiem rudenī, otrais veidots, balstoties uz pieredzi, kas 
gūta, strādājot ar pirmajiem studentiem, un piedāvāts 2004.gada ziemā (imatrikulācija koledžā 
notiek divas reizes studiju gadā), 3.paredzēts potenciālajiem studējošajiem 2005.gada ziemā. 
Informatīvo materiālu analīze var kalpot par vispārīgu piemēru tālmācības studentu 
kvalitatīva pirmsstudiju atbalsta veidošanai. 
kontekstuāli analizējot pirmo materiālu (Skat. l9.pielikumu), varam secināt, ka tam 
galvenokārt ir informatīvs raksturs. Potenciālais students tiek informēts par apgūstamajām 
programmām, studiju maksu, uzņemšanas komisijas darbu, informācijas dienu grafiku utt. 
Autores izpratnē daudz noderīgāks ir iespējamo ieguvumu uzskaitījums, akcentējot studējošo 
patstāvību tālmācības studiju procesā, aktualizējot studenta individualitāti un stimulējot tās 
pilnveides iespējas: "Mērķtiecīgiem, darboties gribošiem, apņēmīgiem, komunikabliem- Jums 
piemērota tālmācībā". Dialoģiskā komunikācijas forma, pirmkārt, veicina pieaugušā 
pašaktualizācijas kompetences, resp., j a students izvēlas tālmācību, tātad viņš ir mērķtiecīgs, 
apņēmīgs, ".. nosaka sev [ uzsvērums mans - I.K.] atbilstošu studiju vietu", "..pats ļ 
uzsvērums mans - I.K.] nosaka, kad mācīties", otrkārt, norāda, ka problēmu gadījumā viņam 
tiks nodrošināta profesionāla palīdzība: "Studiju atbalsta sistēma nodrošina individuālu 
attieksmi katram studentam". 
Mērķtiecīgi materiālā ievietoti tālmācības un biznesa speciālistu izteikumi par šīs studiju 
tonnas lietderīgumu, piem.. tālmācībā un e- studijas kā prioritāte Eiropā, tālmācības 
mūsdienīgums, profesionālu ekspertu trūkums Latvijas tirgū un tālmācības iespējas šādu 
speciālistu kvalitatīvā sagatavošanā. 
1'rotams, ka šāds informatīvais materiāls ir gatavots reklāmas nolūkiem, tomēr ļoti būtiski 
uzsvērt, ka ar tā palīdzību topošie studenti tiek noskaņoti individuālam studiju procesam, kurā 
iespējams iegūt vai uzlabot profesionālās kompetences (".. programmas (..) sagatavo augstākā 
līmeņa [uzsvērums mans - I.K.] tirdzniecības struktūrvienību vadītājus"), tehniskās 
kompetences (katram studējošajam tiek piedāvāts dators, ar kura palīdzību ".. būs iespēja 
ērtāk apgūt datoriietošanas prasmi, korektāk noformēt iesniedzamos studiju materiālus, iepazīt 
multimedijus, izmantot e-pastu, lai sazinātos.."), pašaktualizācijas kompetences (skat. 
'epriekš), kā arī sociālās un komunikācijas kompetences (izmantojot grupu darbu, lomu 
sPēles, diskusijas klāt ienes nodarbības, diskusiju forumu studējošo savstarpējai 
komunikācijai). 
S | 'deja saglabāta arī otrajā informatīvajā materiālā (skat .20.pielikumu). Jāatzīmē, kas tas ir 
Metodiski uzlabots variants un tajā veikti vairāki papildinājumi un labojumi. 
1 *l 
Pirmām kārtām jāmin materiāla vizuālais efekts. Salīdzinājumā ar pirmo tas ieguvis "savu 
seju" (izmantots vienots stils, attēli, koledžas logo, fotogrāfijas), kas nav mazsvarīgi, jo 
padara bukletu pieejamāku topošajam studentam, kā arī prezentē mācību iestādes pieredzi un 
kompetenci pieaugušo izglītībā un tālmācībā, resp., veicina pieaugušo pārliecību par savu 
mērķu (profesionālo, personības attīstības u.tml.) sasniegšanu, studējot koledžā. Atšķirībā no 
pirmā materiāla šajā galvenā uzmanība veltīta sadarbības idejai, saglabājot uzrunas formu Jūs, 
liek aktualizēts arī Mēs (koledžas mācībspēku un konsultantu vienotība ar studējošajiem): 
"Vajag meklēt un izmantot tās iespējas, kuras stiprina mūsu pozīcijas sabiedrībā. Jo 
profesionālāki mēs būsim, jo dāsnāk tiksim atalgoti", "Mēs (BVK darbinieki - I.K.) Jūs 
gaidām!" . Pozitīvi vērtējama jau esošo studentu (cilvēku, kas ir ieguvuši noteiktu sociālo 
statusu - konsultācijas firmas īpašnieks, sekretariāta vadītāja, vadošais menedžeris -, bet vēlas 
mācīties un pilnveidoties) izteikumu iekļaušana bukletā, aicinot viņiem pievienoties, 
apvienojot darbu ar mācībām (Šī ideja saglabāta arī reklāmlapiņās (Flyer-ang!.). kas 
izmantotas, piesaistot potenciālos studentus 2004.gada rudenī un 2005.gada rudenī 
(Skat.22.un 23.pielikumā), pēdējā īpaši uzsvērta ideja par programmu akreditāciju un iespēja 
pilnveidoties profesionāli. Tāpat pieaugušajiem svarīga ir akcentētā ģimeniskuma ideja-
tāl mācībā studē ģimenes locekļi, kas viens otru var atbalstīt ne tikai profesionāli, bet arī 
morāli, turklāt studijas negatīvi neietekmē ģimenes attiecības, bet gluži pretēji- veicina 
savstarpējo sapratni un palīdzību. 
lālmācībā iesaistītie pieaugušie ir patstāvīgas un nobriedušas personības, kas tiecas pēc 
precizitātes, sistēmiskuma, loģiskuma. Lai apmierinātu šīs prasības, rakstveida materiālā 
iekļauta precīza instrukcija "7 soļi tālmācības studiju procesā Biznesa vadības koledžā", 
saskaņā ar kuru darbojoties, pieaugušais var sasniegt savu mērķi: "Ja būsi uzcītīgs, pēc 2.5 
gadiem saņemsi pirmā līmeņa augstākās izglītības diplomu". 
līdzīgs saturs saglabāts arī 3. bukletā (Skat.21 .pielikumu), atšķirības vērojamas tikai 
Vizuālajā noformējumā, kas akcentē tālmācības studiju „stiprās puses": iespēju studijas 
^'vienot ar darbu un ģimenes dzīvi, karjeras attīstību un personības izaugsmi utt. 
l'Mruktīvisma idejas saglabātas arī reklāmizdevumā, kas izveidots 2004.gada rudenī 
'^kat.26.pielikumu). Te minētās četras atslēgas ceļā uz brīvību netieši atklāj potenciālajam 
studentam tālmācības priekšrocības: 
L Atvērtās universitātes tipa studijas (resp., Eiropas līmeņa izglītības kvalitāte). 
- Elastīgs studiju grafiks (studijas iespējams savienot ar darbu un ģimenes dzīvi). 
J Dators lietošanai mājās (iespēja apgūt jaunas prasmes IT izmantošanā). 
*• 'paši strukturētas mācību grāmatas (iespēja ātri un produktīvi apgūt studiju saturu). 
Zināma veida instrukcijas šai gadījumā veicina konstruktīvisma idejas, jo pieaugušajam 
pašam jāvirza doma, jākonstruē sev nepieciešamie studiju uzdevumi un to risināšanas ceļi. 
BVK piedāvāto informatīvo materiālu salīdzinājums ļauj noteikt svarīgākos šāda veida 
atbalsta līdzekļu kvalitātes kritērijus: 
• orientēšanās uz indivīdu j eb indivīdorientācija; 
• savstarpējās sadarbības veicināšana; 
• pozitīva atkarība studiju procesā (studējošā mērķa sasniegšana atkarīga no katra 
individuālā ieguldījuma, prasmēm sadarboties, sniegt atgriezenisko saikni); 
• kompetenču ieguves un/ vai pilnveides iespējas. 
Komunikācijas uzlabošanas nolūkos studējošie regulāri tiek informēti arī par svarīgākajiem 
notikumiem koledžā, šim nolūkam tiek izmantoti informatīvie biļeteni, kas tiek nosūtīti 
elektroniski vai pa pastu (Paraugu skat.25.pielikumā). 
Būtiska BVK akadēmiskā un organizatoriskā atbalsta sastāvdaļa ir informēšana un 
konsultācijas pa tālruni. 
2005.gada martā autore organizēja ienākošo zvanu uzskaiti: divu nedēļu garumā 3 klientu 
konsultanti regulāri reģistrēja studiju atbalsta centrā ienākošos studējošo zvanus. Novērojumi 
rāda, ka vidēji dienā katram klientu konsultantam ir nepieciešams atbildēt uz 10-20 studējošo 
tālruņa zvaniem ( speciālisti, atbildot studējošajiem, netieši sniedz paraugnodarbību 
komunikatīvo kompetenču uzlabošanā). Sarunas pa tālruni ir viens no būtiskākajiem 
atgriezeniskās saiknes avotiem, telefonsarunas ir efektīvs līdzeklis arī studējošo vajadzību 
noskaidrošanai un motivācijai. Informēšanai noder arī īsziņas. Pēdējais informēšanas veids 
\airāk gan noder ļoti īsas informācijas pārraidei, tomēr, kā atzīst studējošie, ir visai efektīvs, 
1 laikus atgādina par studiju aktualitātēm, lā . piemēram, katrs BVK studējošais regulāri 
saņem īsziņu par ieskaites vai eksāmena rezultātu, apsveikumu dzimšanas dienā, valsts 
svētkos u.tml. Šāda ziņojuma mērķis nav tikai informācijas sniegšana, bet arī morālā atbalsta 
un piederības augstskolai akcentēšana. 
Kā profesionālo, tā komunikācijas un sociālo kompetenču uzlabošanai BVK tiek izmantotas 
>ir' informācijas tehnoloģijas. BVK katram studējošajam tiek piedāvāts dators (bez Internet 
pieslēguma), kurā instalētas vairākas programmas, kas 3. semestrī palīdz apgūt ātrdrukāšanas 
u n biznesa angļu valodas kursus (2003. gadā BVK datoru lietošanai mājās saņēmuši 64 ,5% 
Pieaugušo, 2004.gadā - 44 ,8% , 2005. gadā - 3 2 % studējošo). 
Individuāls interneta pieslēgums var paplašināt akadēmiskā un organizatoriskā atbalsta 
l c spējas, jo tādējādi studentiem ir pieejama vispusīga informatīva koledžas mājas lapa 
, v w v ,Lbykjy (īpaši tās sadaļa "Diskusiju forums"), kā arī Internet tīkla daudzveidīgais 
Piedāvājums. 
I 33 
Tie ir iepriekš plānoti studiju atbalsta elementi, pārējos nosaka konkrēta situācija, studējošo 
kompetenču līmenis un savstarpējā sadarbība studiju procesā. 
Koledžas Web lappuse un diskusiju forums ir tie studiju atbalsta elementi, kas pieaugušo 
apziņā aktualizējas tikai studiju procesa laikā. Par to varam pārliecināties, ielūkojoties 
diskusiju forumā (Skat 26.pielikumu): izmantojot paroli, tā piedāvājumu studiju gada laikā 
izmantojuši 346 lietotāji (studējošie, mācību spēki, studiju atbalsta centra darbinieki, viesi). 
Turklāt acīm redzams, ka regulāri diskusiju forumu izmanto tikai salīdzinoši nedaudz (23 jeb 
10%) studējošo. Veicot ziņojumu kontentanalīzi kompetenču pilnveides aspektā (skat. 
27.pielikumu), varam secināt, ka diskusiju forums visbiežāk tiek izmantots profesionālo 
kompetenču pilnveidei, uzdodot jautājumus par noteikta studiju kursa satura apguvi (22 
ziņojumi), daudz mazāk forums izmantots citu kompetenču veidošanai vai uzlabošanai 
(komunikatīvās kompetences - 8 ziņojumi, menedžmenta -7, pašnoteikšanās un tehniskās - 6, 
sociālās kompetences - 4 ziņojumi). 
Atsauksmes diskusiju forumā ir netiešs studiju atbalsta resursu pārvaldības kvalitātes rādītājs 
(Skat.33.pielikumā) to kvantitatīvās ierobežotības dēļ (kā aprakstīts iepriekš, - diskusiju 
forums nav populārākais studiju atbalsta līdzeklis, un to izmanto visai mazs skaits studējošo), 
tomēr arī atsevišķu ziņojumu satura analīze ļauj izdarīt pozitīvus secinājumus: 
1. Pieaugušie savas pārdomas (bieži vien - visai emocionālas) vēlas publiskot, izvēloties 
permanentu (rakstveida) formu. Tas ļauj secināt, ka pieaugušajiem ir svarīga atgriezeniskā 
saikne, viņi ir aktīvi tālmācības organizatorisko aktivitāšu līdzdalībnieki, jo ir pārliecināti, 
ka viņu ieteikumi, priekšlikumi netiek ignorēti. 
2. Nekavējoties saņemot atbildi no klientu konsultantiem vai mācībspēkiem, tiek saglabāta 
nosacīta klātbūtnes sajūta- pat atrodoties attālumā, studējošie sevi uztver kā studiju 
procesa sastāvdaļu. 
Analizējot diskusiju forumā atrodamo ziņojumu saturu, to autoru attieksmē vērojamas 
vairākas kopīgas tendences: 
I Studiju procesam ir ļoti praktiska ievirze, kas apmierina pieaugušo individuālās vajadzības, 
nodrošinot ne tikai profesionālo kompetenču pilnveidi, bet arī pašizziņu (piem., "Cerams, ka 
arī pārējās vieslekcijas dos tikpat daudz un vairāk informācijas, kas noder ne tikai biznesā, 
bet ari privātajā dzīvē", "..papildināja manas zināšanas un arī apstiprināja tādas lietas, par 
kurām šaubījos" (te un turpmāk -uzsvērums mans-I.K.). 
- Pozitīva virzība uz nākotni, cerība, ka pozitīvajām aktivitātēm, kas ietilpst BVK studiju 
atbalsta sistēmā, ir gaidāms turpinājums (piem.. "Cerams, ka arī pārējās vieslekcijas dos 
likpat daudz un vairāk informācijas", ".. iegūtās zināšanas tiešām (oli noderēs turpmākajā 
dzīvē" ). 
3. Sadarbības ideja tālmācības gaitā (piem., "Gribētu pateikties par sadarbību .." .. manī ir 
vēlme par to padalīties ar saviem kolēģiem. Paldies!!!!"), vēlēšanās piedalīties lēmumu 
pieņemšanā, aktivizēt darbību (piem., "..pārlūkojot sadaļas mājas lapā, ir sajūta, ka 3. 
semestris vēl nav sariesi Varbūt es kļūdosT'). 
Kā pierādījums tālmācības organizatoru tālredzībai. piedāvājot informācijas tehnoloģiju 
atbalstu, var tikt uzlūkots fakts, ka ļoti strauji pieaug to pieaugušo skaits, kuri izmanto 
kontroltestu izpildi elektroniski (vAvw.bvk.lv/testi). Statistika uzskatāmi rāda. ka studējošie Šo 
iespēju izmanto arvien biežāk (Skat.21 .attēlu). 
21.attēls BVK elektroniskā testu sistēma (vvww.hvk.lv/testi studentiem). 
Kopā ir izpildīti 29023 testi. 
Vismaz vienu pašpārbaudes testu ir izpildījuši 433 lietotāji. 
Kopējā vidējā atzīme ir 8 .4870. 
Testu skaits pa mēnešiem: 
janv febr mar apr maijs i jun jūl aug sept oki nov dcc 
2004 12 165 775 740 1 009 40-; 49 47 958 3813 3753 2728 
2005 4011 1001 2 9 6 9 2762 2126 1441 260 0 0 0 0 0 
Testu skaits pa dienam: 
pirmdiena otrdiena trešdiena ceturtdiena piektdiena sestdiena 
4877 4 4 8 7 4868 5947 4475 2518 
lēstu skaits pa stundām: 
^ļ2_OOļļ3 00]|4 00ļļ5:00ļ|6-00||7 00ļ S OOļļ 9:00 lO.OOJļ 11 00]| 12 00 I3:00| | 14:00|| I5.00ļļ 16 00 | | 17 0()|ļ IX 00 ļ] 19 (Xl||20 0()]| | 
909 1869 1825 2342i 1763 2 5 0 6 12224 2473 2322 2112 1755 1587 I 7 9 7 ] [ J 
jĀJTļl 51 ļj 24 |, 151 4167 4269 4697 , 4434 i, 3342 h 
_ J ? 1 _ 41 1060 6036 6493 6907 5139 
-__ilL_ 175 6945 8966 7776 4850 
335 7096 13400 8192 
486 15911 12626 
7431 21592 
Flektroniskās testu sistēmas analīze ļauj konstatēt, ka studējošie pakāpeniski adaptējas jaunā 
studiju vidē, šis studiju atbalsta līdzeklis kļūst arvien iecienītāks. Par to liecina lietotāju skaita 
Palielināšanās: no 12 studējošajiem 2004.gada janvārī līdz 4011 - 2005.gada janvārī. Turklāt 
tehnoloģijas rada iespēju noskaidrot, kurā dienā, laikā studējošo aktivitāte ir vislielākā, 
' "ādās , ka visvairāk testu veikšanai " piemērota" ceturtdiena (5947 t e s t i ) . laiks no 8.00 līdz 
'5.00. resp.. studējošo darba laikā (15911 testi). Tas ļauj secināt, ka studējošie studiju 
nolūkam izmanto datorus, kas atrodas viņu darba vietā, nevis BVK piedāvātos. 
1 35 
Pieaugušajiem, ielūkojoties publiskajos statistikas rādītājos, iespējams ieraudzīt ne tikai katrā 
studiju kursā izpildīto testu skaitu (visvairāk elektroniski veikti testi Mārketingā - 2057, 
vismazāk - Vācu valodā-24), bet arī vidējo atzīmi (kas ir ļoti augsta - svārstās no 9,44 līdz 
9,65), 10 sekmīgāko studējošo vārdus. Tas var kļūt par stimulu nedrošākajiem pielietot 
elektronisko testu aizpildīšanas sistēmu, lai arī viņu vārds parādītos labāko vidū ( rakstveidā 
veikto testu rezultāti netiek publiskoti), salīdzināt savas sekmes ar kolēģu rezultātiem utt . 
resp., attīstīt pašnovērtēšanas, arī tehniskās kompetences (Skat.22.attēlu). 
22. attēls. BVK elektroniskas testu sistēmas iespējas. 
Testu skaits pa kursiem: 
Kurss Izpildītie testi Kurss Izpildītie testi 
Mārketings I 2057 Latv. vai. kult. jaut. 854 | 
Projektu sag. un vad. 2020 Organizāciju psiholoģija 11 725 
Mārketings II 1994 Datori I 691 
Prof. klientu apkalp. 1962 Lietvedība un arhīvs 688 
Saskarsmes psiholoģija I 1871 Pasaules kult. vēst. 11 678 
Saskarsmes psiholoģija II r i 5 Angļu valoda 11 530 
ļTiesību zinības 1677 Komerctiesības 505 
Mikroekonomika 1571 Loģika I 498 
Organizāciju psiholoģija 1 1376 Statistika 457 
iPārdošanas vadība 1196 Starptautiskā tirdzniecība 375 
Angļu valoda 1 163 Pašvaldības un demokrātija 153 
Aroda ves. un droš. 1 1 50 Uzņēmējdarbība 83 
1 iciKķā etiķete 100S 'lnternets & Pre/ dok 1 52 
Makroekonomika 973 ļvācu valoda 24 
Top 10 lietotāji ar visvairāk pareizajām atbildēm: Top 10 lietotāji pēc vidējās atzīmes 
Lietotājs 
A i g a B a l o d e 
Vidējā atzīme 
9.650 
Lietotājs 
L i g a T i g e r e 
Pareizas atbildes 
1289 
SandijaKalderovska 9.575 AldaGriga le I 184 
Dace Tauriņa 9.554 Rota_Skuja 1 166 
156 
Tas, ka pieaugušie tik aktīvi izmanto elektroniskos testus, ļauj secināt, ka ar tehnoloģisko 
resursu palīdzību iespējams uzlabot viņu profesionālās kompetences darbā ar datoru, 
elektroniskā forma viņiem ir pieņemama, lai paustu savas prasmes, pārliecību par tām, līdz ar 
to demonstrētu arī pašizziņas kompetenču uzlabošanos. 
BVK stratēģiskajos mērķos ietilpst studējošo atbalsts pēc t.s. maksimuma programmas 
(apzīmējums mans - I.K.), t.i., cīņa par studējošo un viņa studiju rezultātiem, izmantojot 
sākumperiodā mācību iestādei pat neizdevīgus paņēmienus. Tā, piem.. lai palīdzētu 
pieaugušajiem saglabāt studējošā statusu, kopš 2004.gada rudens BVK akceptēta iespēja 
atkārtoti piedalīties studiju procesā, izmantojot iepriekš samaksāto studiju maksu (ja 
studējošais samaksājis par semestri vai studiju gadu, bet nav piedalījies nodarbībās un 
izpildījis mazāk nekā 80-90% akadēmisko saistību), piemērojot tikai administrācijas maksu. 
Šāds finansiāls "pakalpojums" nav izdevīgs tālmācības organizatoriem, tomēr morāli un arī 
finansiāli palīdz studējošajiem turpināt iesāktās studijas. Protams, ka šāds atbalsts nevar kļūt 
par tradīciju; autoresprāt, tas piemērojams tikai tālmācības studiju organizēšanas sākuma 
periodā, kamēr tālmācības studiju sistēma institūcijā stabilizējas. Galvenais, ir panākt, lai 
pieaugušie izprot šī atbalsta mērķtiecīgumu un dod atgriezenisko saikni, aktīvi iesaistoties 
tālmācības studijās un paaugstinot sekmju līmeni. 
Lai tālmācībā nepārvērstos par studijām "no attāluma". BVK liela uzmanība tiek veltīta 
studiju a tba ls ta c e n t r a m kā reālai videi, kur studējošais var saņemt viņam nepieciešamo 
informāciju, akadēmiska rakstura un organizatoriskās konsultācijas utt. 
Studiju atbalsta centrs ir viena no svarīgākajām BVK struktūrvienībām, kura atklāj 
organizācijas kopējo kultūru. Autore uzskata, ka tālmācības organizācijas kultūra īpaši 
neatšķiras no cita veida organizāciju kultūras, tomēr ir daži aspekti, kuriem pievēršama īpaša 
uzmanība. 
Teorētiķi atzīst, ka organizāciju kultūra ir organizācijā valdošo pārliecību, vērtību un sociālo 
normu kopums, kurš ir izveidojies, nostiprinot organizācijas iekšējo integrāciju un 
pielāgojoties apkārtējai sociāli ekonomiskajai videi. Organizāciju kultūra ietver arī tādas 
darbības un elementus kā: 
• organizācijas rituāli, 
• ceremonijas, 
• līderības stils, 
• cilvēku savstarpējo attiecību raksturs, 
• organizācijas dizains [52,115; 108, 741. 
lālmācības organizācijai, sevišķi Latvijas apstākļos, ir visai sarežģīti pielāgoties ārējai videi. 
Pieteikt sevi kā konkurētspējīgu institūciju Latvijas izglītības sistēmā. 
137 
BVK. pieredze liecina, ka, apzinoties un izvirzot savu misiju, nosakot stratēģiskos mērķus, 
izvēloties atbilstošus to sasniegšanas līdzekļus, tas nav neiespējami. Viens no 
pamatnosacījumiem, kas dominē B V K kopumā un katrā no tās struktūrvienībām (tai skaitā arī 
Studiju atbalsta centrā), ir tas, ka lielākā organizācijas vērtība ir studējošie, tāpēc darbs tiek 
organizēts tā, lai maksimāli ievērotu viņu vajadzības un nodrošinātu to realizāciju. Sekojot 
Idgara Šeina atziņām par organizācijas kultūras trim līmeņiem [108, 74-75], varam secināt, 
ka BVK Studiju atbalsta centrs reprezentē katru no tiem. 
• Pirmais jeb pamatlīmenis nosaka pamatpieņēmumus par apkārtējo vidi. laiku un telpu, 
cilvēku dabu un savstarpējām attiecībām. Pētījuma autore uzskata, ka nevienā 
organizācijā nevar pastāvēt vienveidīga saistība ar apkārtējo vidi, j o mūsdienās to 
nosaka ļoti daudzi (ekonomiskie, politiskie, sociālie, izglītības utt.) faktori. BVK 
Studiju atbalsta centra pieredze apstiprina šo atzinumu, jo saistībā ar apkārtējo vidi tā 
darbībā var konstatēt t.s. pakļaušanās aspektus (sekošanu darba tirgus prasībām un no 
tā izrietošajām tālmācības studējošo vajadzībām, kā arī šo vajadzību daudzpusīgas 
realizācijas iespējas), harmonijas aspektus (pārvaldot kvalitatīvu tālmācības studiju 
atbalsta sistēmu, organizācija apmierina studējošo prasības un no tā gūst peļņu, kas 
rada iespējas tālākai attīstībai) un zināmā mērā arī pakļaušanas un kontroles aspektus, 
nediktējot, bet piedāvājot (uzsvērums mans - I.K.) savus noteikumus (šai gadījumā-
jaunu studiju formu un tai adekvātu atbalsta sistēmu) pieaugušo kompetenču 
pilnveidošanai. Atbilstoši tālmācības specifikai, BVK laiks tiek uztverts 
monohroniski, tā ir studējošā vērtība, resp., viens no Studiju atbalsta centra 
uzdevumiem ir taupīt laika resursus, kas studējošajiem nepieciešami viņu kompetenču 
uzlabošanas procesā. 
Saistībā ar telpas izpratni autore akceptē BVK vispārējās nostādnes par telpas duālo 
dabu tālmācībā: 
tālmācības studiju atbalsta sistēma ir radīta ar nolūku dot iespēju pieaugušajiem 
pārvarēt telpu; 
- reāla telpa, piem.. Studiju atbalsta centrs, ir tiek radīta ar nolūku veicināt 
komunikācijas procesus, tuvināt studējošos un centra personālu kopīgo mērķu 
sasniegšanai. 
Priekšstati par cilvēku dabu un attiecībām galvenokārt izpaužas vadīšanas koncepcijas 
realizēšanā organizācijā. Tālmācības organizācijā ļoti svarīgi ir demokrātiskas 
sadarbības un pilnvaru deleģēšanas principi, jo tikai savstarpējās diskusijās var 
atklāties iespējamie studiju atbalsta sistēmas uzlabošanas paņēmieni un individuāli 
veicamie uzdev umi to realizēšanā. 
BVK šai nolūkā tiek organizētas Studiju atbalsta centra darbinieku un administrācijas 
regulāras apspriedes, personāla tikšanās ar studējošo pašpārvaldi u.c. pasākumi. 
• Organizācijas kultūras otrais līmenis saistās ar pastāvošajām vērtībām un normām. Kā 
minēts iepriekš, BVK par galveno vērtību tiek uzlūkots studējošais, tomēr ir vērts 
akcentēt vēl dažas vispārīgas vērtības, kas dominē BVK un var noderēt kā paraugs 
citām tālmācības organizācijām: 
ticība tālmācībai kā studiju formai, kas īpaši piemērota pieaugušajiem (tas 
atspoguļots arī BVK devīzē „Augstākā izglītība strādājošajiem"'): 
- pārliecība par izveidotās studiju atbalsta sistēmas lietderīgumu; 
ticība organizācijas struktūrvienību saliedētas darbības nozīmei; 
pārliecība par katras struktūrvienības (it sevišķi- Studiju atbalsta centra) kvalitatīvu 
darbu; 
- pārliecība par sasniegumiem pieaugušo vajadzību apmierināšanā; 
- ticība organizācijas ilgtspējīgai , perspektīvai attīstībai. 
• Tālmācībā ļoti svarīgs arī organizācijas kultūras trešais līmenis, kas saistāms ar tās 
ārējām izpausmēm. 
koledžas tēla veidošana ir viens no Studiju atbalsta centra uzdevumiem. Lai palīdzētu 
studējošajiem adaptēties studiju vidē, BVK liela uzmanība tiek pievērsta gaumīgam telpu 
iekārtojumam, kā arī klientu konsultantu profesionālajai sagatavošanai, sākot no viņu 
iemaņām runāt ar studējošo (regulāri tiek organizēta centra darbinieku iekšējā un ārējā 
apmācība) , beidzot ar atbilstošu lietišķo stilu apģērbā. Apģērbs ir būtiska saskarsmes 
sastāvdaļa, parasti tas tiek pieskaņots savstarpējām attiecībām [40, 111]. 
autorei šķiet ļoti pieņemama BVK realizētā ideja par attieksmes paušanu pret pieaugušajiem 
ar apģērba palīdzību: tam nav jābūt pārāk dārgam un uzkrītošam, bet lietišķam un akurātam 
(tādS veidā tiek respektēta studējošo dažādā sociālā piederība, neradot diskomforta sajūtu), 
'ai studējošie justos pietiekami ērti, BVK studiju atbalsta centrā strādā abu dzimumu 
konsultanti. Šis šķietamais sīkums patiesībā ir ļoti pārdomāts studiju atbalsta sistēmas 
elements, jo, kā liecina autores novērojumi, studentes daudz labprātāk lūdz padomu vīrietim 
f "'īsultantam, savukārt studenti - sievietei konsultantei. 
( entra darbība pozitīvi novērtēta, aptaujājot studējošos (aptauja veikta 2003.gada decembrī 
s k a t l 0 . , l l . pielikumu), piedalījušies 114 respondenti; mērķis -noskaidrot, kā studējošie 
l i n er tē studiju atbalsta sistēmas resursus. līdz ar to konstatēt to pārvaldības 
efektivitāti).Aptaujas rezultāti atspoguļoti 23.attēlā: 
I V) 
23 attēls. BVK Studiju atbalsta centra darba izvērtējums. 
Kā Jūs vērtējat Studiju atbalsta centra darbu? 
Situācija uzskatāmi parāda, ka pieaugušie atzinīgi novērtē centrā sniegto akadēmisko un 
organizatorisko atbalstu: 82 respondenti to atzinuši par labu, 23-par vairāk labu, nekā sliktu. 
Tikai viena studējošā rīcībā nav informācijas par šāda centra eksistenci.. Neraugoties uz 
pozitīvo vērtējumu, norit centra darbības nepārtraukta uzlabošana. Tā, piem., 2005.gada 
rudenī tiek strādāts pie koncepcijas studējošo atbalstam pieaicināt ne tikai gados jaunus, bet 
arī vecākus, dzīves pieredzes bagātākus darbiniekus, tādējādi mazinot komunikācijas barjeru 
starp jaunajiem konsultantiem un gados vecākiem studējošajiem, domāts arī par centra 
vizuālo noformējumu. 
Studējošajiem bijusi iespēja novērtēt arī BVK atmosfēru, savstarpējās saskarsmes kultūru un 
attieksmes (skat.24.attēlu). 
24.attēls. B V K iekšējās saskarsmes kultūras izvērtējums. 
K3 Jūs vērtējat BVK iekšējās saskarsmes kultūru? 
Valda pieklājība un V a i * īpaša pozītfca Valda «enaklzlba un Saskarsme ir zem 
eļtmba augstskolas gaisotne neieinteresētība «pērējiem uzvedības 
noteikumiem 
Ari šis vērtējums uzlūkojams par ļoti pozitīvu (74 no 114 respondentiem atzīst, ka te valda 
Pieklājība un iejūtība, 37 - īpaša pozitīva augstskolas gaisotne, 1 ir pārliecināts par 
vienaldzīgu un neiejūtīgu attieksmi koledžā) un liecina par mērķtiecīgi organizēta studtju 
atbalsta rezultātiem. 
140 
Mācību iestādes tēls tiek mērķtiecīgi veidots un izkopts. Tā, piemēram, studiju gada sākumā 
katrs studējošais saņem t.s. "skolas somu", kurā atrodams studiju plāns, klātienes nodarbību 
grafiks, iiu°ormācija par studiju atbalsta sistēmas elementiem, bibliotēkas lietošanas 
nosacījumi, pieeja diskusiju forumam (parole), kā arī tālmācības studiju materiāli. Uz somas 
redzama BVK simbolika (logo), pēc kuras studējošie var atpazīt "savējos". Neraugoties uz to, 
ka BVK ir izteikta pieaugušo auditorija, šis nedaudz "bērnišķīgais" elements vēlreiz atgādina 
studējošajam viņa vēlmi profesionāli pilnveidoties, justies piederīgam, atzītam, lepoties par 
pieņemto lēmumu studēt. Autores vērojumi rāda, ka aptuveni 85-90% studējošo šīs somas 
izmanto arī turpmākajā studiju gaitā, jo tās ir ne tikai ērtas, bet arī estētiskas un netraucē viņu 
kopējam veidolam. 
Augstskolas simbolika un pieņemtais krāsu salikums oranžs-zils-zaļš iespēju robežas tiek 
izmatots kā koledžas studējošā piederības z īme ,p i em, prakses dokumentu noformēšanā, 
reklāmas materiālos, atklātnēs, kas paredzētas studējošo apsveikšanai svētkos u.tml. 
(Skat.28.pielikumu). 
Vērtējot studiju atbalsta sistēmas efektivitāti, liela uzmanība pievēršama arī t.s. studiju 
materiālajam nodrošinājumam. B V K studējošo rīcībā ir bibliotēka un videotēka, 
datorklase, kurā iespējams veikt dažāda veida uzdevumus, kontroltestus, saņemt 
datorspeciālista konsultācijas. Praktiskajām nodarbībām tiek piemērotas un labiekārtotas 
auditorijas, studējošo ērtībai t iek nodrošināta bezmaksas autostāvvieta. T o s varētu uzlūkot par 
pastarpinātiem, sekundāriem studiju atbalsta līdzekļiem, tomēr arī tiem ir nozīme pilnvērtīga 
studiju procesa nodrošināšanā. Analizējot studējošo aptaujas rezultātus, varam secināt, ka 
kopumā materiālais nodrošinājums viņus apmierina (Skat.25.attēlu) 
25. attēls. Pieaugušo apmierinātība ar studiju atbalsta sistēmas materiālajiem resursiem. 
Vai Jūs apmierina studiju procesa tehniskais nodrošinājums? 
Jā. apmteona Vairā* i& nekane vairāk nē. kā ja Nē. neepmienna 
dedzam, ka 55 % respondentu to novērtējuši ļoti pozitīvi, tomēr tieši šaja sadaļa atrodami ari 
a i f āk i aizrādyumi u n ierosinājumi, ka j āņem vērā BVK tālākās attīstības gaitā 
fSkat.ll. pielikumā). 
1 4 1 
Kopumā varam secināt, ka BVK studiju atbalsta sistēmas modelis ir pieradījis reālu 
darbotiesspēju. 
Kā netiešs modeļa pārvaldības kvalitātes rādītājs uzlūkojama studējošo pozitīvā attieksme 
pret studijām koledžā Atbildot uz jautājumu, vai jums patik studēt BVK, 80 studējošo atbilde 
bijusi pozitīva, 33 studējošie atzinuši, ka studijas viņus vairāk apmierina, nekā neapmierina. 
Viens studējošais izteicis samērā negatīvu vērtējumu, tomēr jāatzīst, ka respondentu vidū nav 
neviena, kurš būtu izteicis pilnīgi noliedzošu vērtējumu (Skat.26.attēlu): 
26. attēls. Studējošo attieksme pret studijām BVK. 
Iepriekšminētā informācija uzskatāmi pierāda , ka modelis izveidots atbilstoši studējošo 
vajadzībām un organizācijas iespējām. Nākamajā nodaļā sniegts BVK izmantotā realitātes 
modeļa pārvaldības raksturojums. 
7 .2. M O D E Ļ A R E S U R S U U N T O P Ā R V A L D Ī B A S I Z V Ē R T Ē J U M S 
P I E A U G U Š O K O M P E T E N Č U P I L N V E I D O Š A N Ā S K O N T E K S T A 
Studiju atbalsta sistēmas resursu lietderības izvērtējums un iegūtie rezultāti ir viens no 
svarīgākajiem tālmācības organizācijas un tās pārvaldības virzītājiem, jo atspoguļo modeļa 
komponenta stiprās un vājās vietas pieaugušo kompetenču veidošanās un attīstības procesā. 
L ^ studiju atbalsta sistēmu varētu pakārtot tālmācībā iesaistīto pieaugušo kompetenču 
tonerim, 2003.gada oktobrī, izmantojot pašreģistrācijas paņēmienu, tika veikta BVK studentu 
Primārā statistiskā novērošana [78, 59-77]. Anketas (Rezultātus skat. 14.pielikumā) mērķis 
b'ja noskaidrot tikko studijas uzsākušo pieaugušo dzīves uztveri, attieksmi pret sevi, 
apkārtējiem utt. 
Anketēšanas rezultāti parādīja, ka BVK studē personības, kas: 
• ir patstāvīgas, izveidojušas (194 studējošie no 217 aptaujātajiem par tādām sevi uzlūko 
gandrīz vienmēr, 14- vienmēr); 
• ir pietiekami labi sevi realizējušas darbā un ģimenes dzīvē (173 tā jūtas gandrīz 
vienmēr, 14 - vienmēr); 
142 
27. attēls. Studiju atbalsta līdzekļu efektivitāte BVK studējošo kompetenču pilnveidē. 
8 7 6 5 4 3 2 1 
• Dators 
• ī s z i ņ a s 
• Forums 
• W e b Ipp 
Q Klātienes kons 
• Tālrunis 
• Klātienes nod. 
ļ Studiju materiāli ļ 
Par otro svarīgāko elementu atzītas klātienes nodarbības, kuru laikā iespējams noskaidrot 
radušos jautājumus, diskutēt ar kolēģiem. Trešajā vietā studējošie ierindojuši dažāda veida 
konsultācijas pa tālruni, to izskaidrojot ar iespēju noskaidrot jautājumus, tiklīdz tie radušies, 
netērējot laiku attāluma pārvarēšanai līdz studiju centram. Klātienes konsultācijas 
(kā akadēmiskās, tā organizatoriskās) ranžējot atzītas par ceturto nozīmīgāko atbalsta 
elementu. Vērojot reālo situāciju un salīdzinot to ar studējošo atzinumu, nākas secināt, ka 
klātienes konsultācijas tomēr ir ierobežotas laikā un telpā: ne visiem pieaugušajiem ir iespēja 
atrast papildu laiku, lai izmantotu šo piedāvājumu. Parasti klātienes konsultācijas sasniedz " 
savu virsotni" dienās, kad tiek organizētas klātienes nodarbības. Tas, protams, ir 
likumsakarīgi, jo pieaugušajiem ir iespēja vienlaikus papildināt profesionālās kompetences 
(akadēmiskajās nodarbībās), kā arī sociālās, pārvaldības u.c. kompetences. 
Salīdzinot BVK studējošo aptaujas rezultātus ar Atvērtās Universitātes pētījumiem (skat. 28. 
attēlu), varam secināt, ka nozīmīgāko tālmācības studiju līdzekļu efektivitāte Latvijas un 
Lielbritānijas pieaugušo redzējumā tiek novērtēta nedaudz atšķirīgi. 
28. attēls. Tālmācības studiju atbalsta līdzekļu efektivitāte. 
Lielbritānijas Atvērtās universitātes pētījums [112, 98] 
5 7 * -v 5 4 % 94% 
68% 
8 2 % 
B1% 
• Rakstveida materiāi 
• Video 
• Klātienes nodarbības 
• Audio 
• CD 
• Fbspaltdzbas grupas 
• Telefons 
• TV programmas 
• Datorkonf erences 
• Radc raidļurm 
144 
Par nozīmīgākajiem atzīti rakstveida materiāli (94% respondentujun klātienes nodarbības 
1 8 1 % respondentu). Atšķirībā no BVK studējošajiem briti lielu uzmanību pievērsuši 
informācijas tehnoloģiju iespējām (video atzīts par otro nozīmīgāko elementu - to konstatējuši 
8 2 % respondentu, liela nozīme piešķirta arī audio materiāliem un CD). Par šo rezervi tiek 
domāts arī BVK, sākot ar trešo semestri pieaugušajiem tiek piedāvāti audio materiāli un 
datorprogrammas. Lielbritānijā par svarīgām atzītas arī t.s. pašpalīdzības grupas (to akceptējis 
71% respondentu), BVK studiju atbalsta sistēmas modelī tās nav akcentētas, jo praktiski 
darbojas klātienes nodarbību laikā un papildu sadarbībai studējošie pagaidām nav gatavi. 
Britu izmantotās videokonferences Latvijas apstākļos ir nākotnes vīzija, jo, pirmkārt, to 
organizēšana prasa lielu finansiālo resursu piesaisti, otrkārt, Latvijas ģeogrāfiskajiem 
apstākļiem (maza teritorija) tās nav īsti piemērotas un var tikt izmantotas nākotnē, kad BVK 
palielināsies ārvalstīs dzīvojošo studējošo skaits. 
Kā jebkuras studijas, arī tālmācībā ir balstīta uz studējošo un mācībspēku savstarpējo 
sadarbību, tādēļ autorei bija svarīgi uzzināt BVK akadēmiskā personāla domas par studiju 
atbalsta sistēmas elementu nozīmīgumu pieaugušo kompetenču apguves procesā. 2005.gada 
ferbruārī tika aptaujāti 38 BVK mācībspēki (Aptaujas anketas paraugu skat. 
pielikuma). Viņu vērtējums atspoguļots 29.attēlā. 
29. attēls. B V K studiju atbalsta sistēmas elementu izvērtējums (mācībspēku aptauja). 
z e m i s k ā personāla viedoklis pamatos sakrīt ar studējošo uzskatiem, jo arī mācībspēki par 
^ nozīmīgākajiem atbalsta sistēmas līdzekļiem atzīst rakstveida studiju materiālus, 
^darbības klātienē un konsultācijas pa tālruni, par mazsvarīgākām atzīstot datora 
''mantošanas un īsziņu iespējas. 
145 
Tas, ka studiju materiāli un klātienes nodarbības (metodiskie resursi un cilvēkresursi, jo 
klātienes nodarbības pirmām kārtām asociējas ar „dzīvu" sarunu un aktivitātēm auditorijā) 
izvirzīti kā prioritāri, praktiski pierāda BVK studiju atbalsta sistēmas modeļa pamatelementu 
veiksmīgu izvēli un liecina, ka to pārvaldība BVK noris sekmīgi. 
Lai uzzinātu plašākas auditorijas viedokli, laika periodā no 2004.gada novembrim līdz 
2005.gada martam pētījuma autore aptaujāja 5 Biznesa augstskolas „Turība" e-studiju 
(datorizētās tālmācības) studējošos, 7 Latvijas Universitātes studējošos un 4 Rīgas Tehniskās 
universitātes studentus, kuri izmantojuši e-studiju iespējas, kā arī 226 Latvijas Universitātes 
un Rēzeknes augstskolas pilna laika bakalaura programmās studējošos un 54 Latvijas 
l'niversitātes Pedagoģijas un Izglītības vadības maģistra programmās studējošos. 
Lielākā daļa aptaujāto studējošo (80%) atzīst, ka tālmācības metodes var papildināt pilna laika 
studiju iespējas, tās ir interaktīvas, veicina informācijpratību. tehnisko kompetenču pilnveidi. 
tomēr studējošie ir pieraduši pie tradicionālajām studijām un tās vērtē augstāk. Kā izņēmumu 
u r minēt Biznesa augstskolas Turība e-studentus, kas ir labāk informēti par tālmācības 
priekšrocībām, tomēr atzīst, ka vairāki tālmācības studiju atbalsta sistēmas elementi viņu 
studiju laikā netiek izmantoti, piem.. atbalsts pa tālruni, īsziņas u.c. 
Iepriekšminētais liek secināt, ka tālmācības studijām ir sava noteikta mērķauditorija, kura jau 
studiju sākumā ir motivēta vai šī motivācija pakāpeniski tiek attīstīta ar studiju atbalsta 
sistēmas palīdzību. 
Katra studiju semestra sākumā BVK studējošais saņem t.s. panākumu anketu, kuras mērķis ir. 
•''mantojot pašvērtējumu, noskaidrot pieaugušo kompetenču līmeni un izsekot tā 
pilnveidošanās procesam tālmācības studiju laikā. 
Panākuma anketas analīze ir atgriezeniskā saikne, ko iespējams izmantot, pilnveidojot studiju 
atbalsta sistēmas resursus un uzlabojot to pārvaldību. Pilna panākumu anketas analīze 
atrodama pētījuma 29 .pielikumā: turpmāk tiks aplūkotas tās sadaļas, kas. autoresprāt, ir 
būtiskākās un vispilnīgāk atklāj saikni starp pieaugušo kompetenču pilnveidi un šajā procesā 
pielietoto tālmācības studiju atbalsta sistēmu. Šim nolūkam tiks izmantotas to pieaugušo 
«bildes, kuri BVK studē jau četrus semestrus, jo , salīdzinot atbildes katra semestra sākumā, 
V a r pilnīgāk izvērtēt izmantotās studiju atbalsta sistēmas priekšrocības un trūkumus. 
Panākumu anketa ir veidota ar mērķi, lai pieaugušais pats varētu novērtēt sevi. savu izaugsmi 
l a |mācības studiju gaitā. Fakti rāda, ka vairums pieaugušo BVK vēlas uzlabot savas 
Profesionālās kompetences, tāpēc daļa anketas jautājumu saistīta tieši ar šo steru. Tā. 
Piemetām, viens no jautājumiem saistīts ar pieaugušo profesionālo kompetenču izvērtējumu 
b l ē t a j ā specialitātē (skat.26.attēlu). 
146 
30. attēls. BVK studējošo profesionālo kompetenču pašvērtējums. 
Kā jūs vērtējat savas profesionālas kompetences? 
ļ 2 3 4 5 6 7 8 9 10 
izsekojot atbildēm, varam secināt, ka, iestājoties BVK, pieaugušie savas profesionālās 
kompetences novērtējuši visai dažādi. Vislielākais respondentu skaits (120 jeb 66%) atzīst, ka 
viņu profesionalitāte izvēlētajā specialitātē var tikt novērtēta ar 3-6 ballēm 10 ballu sistēmā. 
23 no 171 respondentiem profesionālās kompetences novērtē ar 1-2 ballēm, tikai 12 
pieaugušie atzīst sevi par profesionāliem un novērtē savas zināšanas un prasmes ar 9 ballēm. 
Panākumu anketas analīze uzskatāmi parāda, ka pēc pusgada studijām BVK, aina ir 
mauūjusies: divreiz samazmājies (no 34 uz 16) to pieaugušo skaits, kuri savas profesionālās 
kompetences atzinuši par vājām (3 balles), tāpat mazāks ir arī to studējošo skaits, kas sevi 
novērtē ar 4 (no 30 līdz 20). Par mērķtiecīgi organizētu akadēmisko studiju atbalstu netieši 
liecina fakts, ka studiju semestra laikā palielinājies to studējošo skaits, kuri atzīst, ka viņu 
profesionālās kompetences vērtējamas ar 5-8 ballēm. Ļoti minimāli (1-2 pieaugušie) audzis to 
studējošo skaits, kas uzskata, ka viņi jau ir profesionāļi savā specialitātē (pašvērtējums 9-10 
telles) un studiju semestris BVK vēl vairāk to ir apliecinājis. Salīdzinot 3. un 4. semestra 
sākumā sniegtās atbildes, studējošo pašvērtējumā vērojams profesionālo kompetenču līmeņa 
kāpums, sevišķi tas sakāms par vērtējumu 5- 7 balles. Tas liek secināt, ka studējošo atzinumi 
'iecīna par akadēmiskā studiju atbalsta piemērotību pieaugušo individuālajām vajadzībām un 
simulē profesionālo kompetenču pilnveidošanos. 
pētrjuma iepriekšējās nodaļās tika runāts par pieaugušo pašizziņas kompetenču attīstības 
"ozīrrii. Daļa panākumu anketas jautājumu atspoguļo mijattiecības starp BVK pielietotajiem 
studiju atbalsta sistēmas resursiem un pieaugušo pašaktualizācijas, pašvērtējumā uzlabošanas 
iespējām. 
Pieaugujo pašizziņa netiešā veidā var izpausties spējā pieņemt lēmumus. 
147 
Vispārzināms ir fakts, ka patstāvība ir pieaugušajiem raksturīga iezīme, turklāt BVK 
lielākoties studē dažāda līmeņa profesionāļi, kur iem lēmumu pieņemšana ir ikdienas dzīves 
sastāvdaļa, tomēr, kvalitatīvi organizējot studiju atbalstu, šo kompetenču sfēru iespējams vēl 
vairāk paplašināt. 
Panākumu anketas jautājums par ģimenes un draugu līdzdalību lēmumu pieņemšanā atklāj 
vairākus svarīgus aspektus (Skat.31.attēlu). 
3 1 . attēls. B V K studējošo ģimenes un draugu līdzdalība lēmumu pieņemšanā. 
Cik b i s t i c i t i c i lvēk i Jums palīdz pieņemt l ē m u m u s ? 
• Iestājoties BVK 
• 2.semestrī 
• 3 semestri 
O 4.semestrī 
Vienmēr Bieži Daikarl r **ad 
Pirmkārt, redzam, ka pieaugušie lēmumu pieņemšanā gandrīz vienmēr ir patstāvīgi , tomēr 
respondentu atbildes liecina, ka pēc pusgada studijām B V K ir samazinājies to pieaugušo 
skaits, kuru lēmumus vienmēr ietekmējuši draugi vai ģimenes locekļi. Otrkārt, anketa 
atspoguļo pieaugušo komunikācijas kompetenču līmeni, to nozīmi personīgi svarīgu lēmumu 
pieņemšanā un realizācijā. Varam pieņemt, ka komunikācijas kompetenču pilnveidē sava 
loma ir ari B V K studiju atbalsta sistēmas elementiem, kas popularizē ideju par savstarpējo 
sadarbību lēmumu pieņemšanas procesos. 
p ar iepriekšminētā p ieņēmuma pierādījumu var kalpot atbildes uz anketas jautājumu par B V K 
studējošo komunikācijas kompetenču līmeni (Skat.32.attēlu). 
32. attēls. B V K studējošo komunikācijas kompetenču pašvērtējums. 
| KS j ū s vērtējat savas Komunikācijas k o m p e t e n c e s ? 
• Iestājoties BVK 
• 2 semestfl 
• 3 semesrī 
Q 4 semMtrT 
1 2 3 4 5 6 7 6 9 10 
1 4 8 
Pieaugušo pašvērtējums pilnībā atklāj pozitīvās izmaiņas viņu komunikācijas kompetenču 
attīstībā. To uzskatāmi parāda diagramma: ja studiju sākumā respondentu lielākā daļa 
komunikācijas un saskarsmes prasmi novērtējusi viduvēji (5 balles), tad divu gadu laikā šis 
prasmju līmenis pieaudzis līdz 7-8 ballēm. Komunikācijas kompetenču progresīvā 
paaugstināšanās netieši liecina par studiju BVK izmantotās atbalsta sistēmas lietderīgumu un 
plānoto rezultātu. 
Kā netiešs pierādījums BVK studiju atbalsta sistēmas modeļa lietderīgumam pieaugušo 
kompetenču pilnveide var kalpot atzinums par studējošo apmierinātību ar dzīvi (vismaz 
studiju laikā): skat.33.attēlu. 
i 
33. attēls. BVK studējošo apmierinātība ar dzīvi. 
7.Kā Jūs vfirtejat savu apmierinātību ar dzīvi 
kopuma? 2003.gada studenti 
s t u d e n t u a t b i l ž u 
s k a i t s 
50 
4 0 
30 
2 0 
10 
0 
m Iestājoties BVK 
• 2.semestr ī 
D 3 semestr ī 
• 4 .semestr ī 
• 5. semestr ī 
_ _n I I I • ! ! I I I I I I 
2 3 4 5 6 7 8 9 10 
v ē r t ē j u m s n o l l ī d z 1 0 
Respondentu atbildes rāda, ka studiju laikā viņu apmierinātība ar dzīvi ir uzlabojusies. Par to 
liecina fakts, ka samazinājies to pieaugušo skaits, kuri apmierinātības līmeni vērtē robežās no 
4 līdz 6 ballēm, bet palielinājies to studējošo skaits, kuru dzīves apmierinātības līmeni 
raksturo skala no 7 līdz 9 ballēm. Domājams, ka studijas BVK respondentiem ir devušas ne 
tikai profesionālās izglītības iespējas, bet veicinājušas arī prasmi plānot laiku, sadarboties ar 
līdzcilvēkiem, pašattīstīties. Panākumu anketās fiksētā nelielā apmierinātības ar dzīvi 
samazmāšanās (no 11 līdz 8-9-10 cilvēkiem, kas apmierinātību novērtē ar 10) nav uzlūkojama 
Par realizētās studiju atbalsta sistēmas neveiksmi, jo tā liecina par studējošo iedziļināšanos 
savas personības un sabiedrības mijattiecībās, izvirzot jaunus mērķus karjeras pilnveidei un 
Pašrealizācijai. 
Tālmācības studiju atbalsta sistēmas resursu efektivitāte nosakāma dažāda veida sadarbības 
Procesos, viens no tiem ir ari BVK studējošo darba devēju atsauksmes. Darba devēji ir tie, kas 
Praktiski vērtē savu darbinieku kompetences. Tās atklājas gan ikdienas darba situācijās 
'lielākā daļa BVK studējošo strādā uzņēmumos vai iestādēs), gan praksē. 
149 
Prakses vadītāju atsauksmes (Skat.34 .pielikumā), lielākoties fiksē pieaugušo profesionālo 
kompetenču līmeni, atzīmējot ari koledžas ieguldījumu šo kompetenču pilnveido. Atsauksmēs 
galvenokārt atspoguļots pozitīvs vērtējums : 
1. Saistot BVK iegūtās teorētiskās zināšanas ar to pielietojumu praksē : 
• studējošie spēj pilnībā veikt praksē paredzētos uzdevumus, 
• prot radoši izmantot iegūtās zināšanas, izstrādājot jaunus uzņēmuma lietvedības 
normatīvus, izveidojot (organizējot) uzņēmuma filiāli vai tml. 
2. Vēloties nākotnē redzēt BVK absolventus kā iestādes vai uzņēmuma darbiniekus. 
Prakses vadītāju atsauksmēs atspoguļoti arī ieteikumi, kas saistās ar nepieciešamību uzlabot 
atsevišķas pieaugušo kompetences. Visvairāk tas saistīts ar pašnoteikšanās un komunikācijas 
kompetencēm, jo atsevišķos gadījumos BVK studējošajiem ir problēmas "lietišķi izvērtēt 
konfliktsituācijas", viņi " uztver notiekošo pārāk personīgi". Viņiem "jācenšas ticēt saviem 
spēkiem un izvirzītā mērķa sasniegšanas iespējām", jāprot "padotajiem uzstājīgāk un stingrāk 
dot savus norādījumus". Šie ierosinājumi var kalpot par stimulu tālmācības studiju atbalsta 
sistēmas elementu uzlabošanai BVK, piem., piedāvājot problēmlappuses koledžas mājas lapā. 
apspriežot problēmjautājumus klātienes nodarbībās, situāciju analīzi kontroluzdevumos. 
testos, ieskaitēs, eksāmenos. 
Ieskaites un eksāmeni ir viena no studējošo iespējām demonstrēt savus sasniegumus, tādēļ 
pieaugušo sekmes varam uzlūkot par vienu no objektīvākajiem kritērijiem, kas demonstrē 
kompetenču kvalitatīvas izmaiņas. 
Kā jau iepriekš minēts, katra kursa noslēgumā ir paredzēts rakstveida pārbaudījums, kas BVK 
tiek organizēts klātienē: gan grupā, gan individuāli (pieaugušajiem, kuri nerod iespēju 
ierasties noteiktā laikā). Pārbaudījuma laikā ( tā ilgums- 1.5 astronomiskās stundas) 
Pūdējošajam ir iespējas izmantot rakstveida studiju materiālu, kā arī jebkuru citu 
P;ipildlīdzekļi (izņemot mobilo telefonu). 
S r 'os lēmums pieņemts ar nolūku mazināt spriedzi un diskomfortu pieaugušo auditorijā. 
I tirklāt pārbaudījumu saturs veidots tādējādi, ka studējošajiem nepieciešams demonstrēt nevis 
!L'°rētiskās zināšanas, bet to praktisku pielietojumu. Analizējot pārbaudījumu rezultātus, 
autore nonākusi pie šādiem secinājumiem: 
• tālmācības studiju specifika krasāk nekā pilna laika studijās pieaugušos sadala divās 
daļās- sekmīgajos un nesekmīgajos (tālmācībā ieteicams lietot terminu- studējošie, 
kam nepieciešama papildu motivācija un palīdzība - I.K.). 
• no vienas puses, tālmācībā pastāv zems sekmīgo studējošo īpatsvars (to pierāda arī 
starptautiskā pieredze), no otras puses, ļoti augsts ir sekmīgo studējošo sekmju 
līmenis: 
150 
• organizējot klātienes nodarbības un pilnveidojot studiju atbalsta sistēmu kopumā, 
nedrīkst pielāgoties tikai vienas vai otras grupas vajadzībām, nepieciešama individuāla 
pieeja un motivācija. 
Lai pamatotu iepriekš sacīto, tiek sniegta B V K studējošo sekmju analīze, ko var uzlūkot par 
atgriezeniskās saiknes elementu studiju atbalsta sistēmas elementu efektivitātes novērtēšanā. 
Pieaugušo aktīva līdzdalība studiju procesā, akadēmisko saistību savlaicīga izpilde ir viens no 
akadēmiskā un organizatoriskā atbalsta stūrakmeņiem. 
Tālmācībā faktiski neeksistē jēdziens 'nesekmīgais', j o šai studiju formai raksturīgais 
elastīguma princips norāda uz tas pielāgošanos katra pieauguša individuālajam darba, laika 
sadales u.tml. grafikam. Protams, ka šo principu cenšas ievērot ari BVK, tomēr nevajadzētu 
ignorēt to, ka pieaugušie ir iesaistījušies 1. līmeņa augstākās profesionālās izglītības ieguves 
procesā, līdz ar to viņiem nepieciešams iespēju robežās ievērot studiju grafiku un izpildīt 
paredzētās akadēmiskās saistības. BVK studiju atbalsta centra klientu konsultanti regulāri 
seko studējošo sekmēm, plašāks kopsavilkums tiek veikts katra semestra noslēgumā (Skat. 16 
pielikumā). 
Studējošo sekmības rādītāju noskaidrošanai 2004.gada rudenī tika veikta 107 programmas 
-Iestāžu darba organizācija un vadība" un 181 programmas «Komercdarbība" studējošā 
sekmju vidējās vērtības (%) analīzi, izmantojot SPSS programmu. 
Rezultāti liecināja, ka pieaugušo sekmības līmenis ir zems. ,Jestāžu darba organizācijas un 
vadības" programmā sekmīgi ir 30 % studējošo, k o m e r c d a r b ī b a s " programmā - 25 % 
studējošo (Skat. 34.attēlu); kopējā sekmju vidējā vērtība ir 27 % (Skat. l9.pielikumu). 
34 .attēls. BVK studējošo sekmju vidējā vērtība(%) atkarībā no studiju programmas. 
S e k m e s saistībā ar studiju programmu (2004) 
• Sekmju vidējā vērtība 
Iestāžu darba organizācija Komercdarbība 
un vadība 
151 
Teorētiski tas ir visai draudīgs rādītājs, j o atspoguļo situāciju, kura parāda , ka , neraugoties uz 
visai daudzveidīgu akadēmisko un organizatorisko atbalstu, pieaugušie vēl joprojām nespēj 
pielāgoties tālmācības studijām. Pieaugušo sekmības līmenis ir viens no objektīvajiem studiju 
atbalsta sistēmas pārvaldības kvalitātes rādītājiem. 
BVK pieredze rāda, ka tālmācībā studējošajiem ir ļoti atšķirīga attieksme pret iegūtajiem 
pārbaudījumu rezultātiem: 
• lielākā daļa ( - 60%) ir apmierināti ar jebkuru vērtējumu; 
• jāsastopas arī ar daļu studējošo (~40%), kuriem ir ļoti attīstītas pašvērtēj urna 
kompetences un kuri vēlas iegūt pēc iespējas augstāku vērtējumu. 
Organizējot tālmācības atbalsta sistēmu, autore iesaka pievērsties abu grupu motivācijai, 
izvēloties katram indivīdam piemērotus resursus. Te var noderēt pārbaudījumu uzdevumu 
sarežģītības (un līdz ar to arī vērtējuma) diferenciācija. Šai nolūkā var noderēt BVK ieviestās 
izmaiņas pārbaudījumu saturā un to organizēšanas kārtībā (Skat. 15.pielikumu), kur galvenā 
uzmanība pievērsta šādiem faktoriem: 
• studējošais pats izvēlas viņam pieņemamu pārbaudījumu kārtošanas veidu: 
o klātienes nodarbību laikā kārtojot ieskaiti vai eksāmenu kopā ar grupu; 
o neapmeklējot klātienes nodarbības, pārbaudījumus kārtojot individuāli, bet saņemot 
papilduzdevumus. 
• atbilstoši indivīda subjektīvajai situācijas uztverei uti motivācijai pieaugušais pats 
nosaka sev nepieciešamo vērtējuma maksimumu: 
o rakstveidā veicot uzdevumu minimumu, augstākais iespējamais vērtējums ir 8 (ļoti 
labi): 
o veicot papilduzdevumus (sagatavojot uzstāšanos par kursā nozīmīgākajiem 
jautājumiem) iespējams saņemt augstāku novērtējumu. 
Pēdējais nosacījums ir īpaši izdevīgs tiem studējošajiem, kas ir motivēti mācīties un saņemt 
leSUldītajarn darbam adekvātu novērtējumu (Vruma (Vroom) ekspektāciju teorija: jo vairāk 
Pūļu tiek ielikts darbā, jo augstāka ir produktivitāte, jo augstāka ir darba produktivitāte, jo 
l l c |āks atalgojums (augstāks novērtējums - I k . ) [108, 13]). 
ozitīva studiju motivācija ir panākama, organizējot ne tikai klātienes nodarbības, bet arī 
mdividuālas konsultācijas (ar mācībspēkiem, studiju atbalsta centra darbiniekiem. 
l l dministrāciju utt.). 
ePrieks" sacītais tika ņemts vērā. plānojot un organizējot uzlabojumus studiju atbalsta 
S l s t ēmas pārvaldībā. 
1 a ^ a Perioda no 2004.gada februāra līdz 2005.gada oktobrim šai nolūkā tika veiktas šādas 
darbības; 
1 5 2 
]. Uzlabota studējošo motivācija: 
• kvantitatīvi palielināts pieaugušo organizatoriskais atbalsts pa tālruni (panākts, ka 
Studiju atbalsta centra darbinieki regulāri kontrolē studējošo sekmes un 
neapmierinoša rezultāta gadyumā rosina pieaugušos atkārtoti kārtot pārbaudījumu, 
saņemt papildu konsultācijas utt.); 
• studējošie regulāri saņem ar klātienes nodarbībām un pārbaudījumiem saistīto 
informāciju pa e-pastu vai īsziņu veidā; 
• divas stundas pirms klātienes nodarbību sākuma pieaugušie saņem īsziņu ar 
atgādinājumu par ierašanos uz nodarbībām; 
• mainīta klātienes nodarbību struktūra, dodot iespēju pārbaudījumu nokārtot pa 
daļām pēc katras klātienes nodarbības; 
• uzlabots pārbaudījumu rezultātu kontroles mehānisms: studējošajiem dota iespēja 
pašiem noteikt pārbaudījuma vērtējuma robežas (veicot uzdevumu minimumu un 
saņemot zemāku vērtējumu vai veicot uzdevumu maksimumu un tam atbilstošu 
augstāku novērtējumu). 
2- Uzlabota klātienes nodarbību uzraudzība un kvalitātes kontrole (notiek klātienes 
nodarbību hospitēšana, akadēmiskais personāls problēmu risināšanā tiek rosināts 
izmantot interaktīvas metodes, izskatīt praktiskas situācijas). 
3- Pilnveidots pārbaudījumu saturs, īpašu uzmanību pievēršot praktisku uzdevumu 
risināšanai. 
*< Tiek veikta regulāra mācībspēku un vispārējā personāla apmācība darbam ar tālmācībā 
iesaistītajiem pieaugušajiem. 
Autore secina, ka šo pārmaiņu rezultātā gada laikā studējošo sekmes ir uzlabojušas, 2005.gada 
oktobri sasniedzot 41% (Skat.35. attēlu). 
35. attēls. BVK studējošo sekmes (%) pa semestriem. 
S e k m j u v idēja vērt ība pa semest r iem (2005) 
45 T 
I «I III IV V 
153 
Par to, ka studiju atbalsta sistēmas organizatoriskās izmaiņas varētu dot pozitīvu rezultātu, 
liecina arī nodarbību apmeklējuma protokolu analīze: 2003./2004. un 2004./2005. 
akadēmiskajā gadā klātienes nodarbības apmeklēja tikai 40-50 % studējošo, 2005./2006.gada 
sākumā-70-92 % studējošo. 
Analizējot studējošo sekmes, iespējams noskaidrot, cik liela mērā studiju atbalsta sistēmas 
resursu pielietošana un tās efektivitāte var būt saistīta ar studējošo vecumu. To uzskatāmi 
parāda 36. attēls. 
36.attēls. Sekmju atkarība no studējošo vecuma. 
Sekmes atkarībā do vecuma 
19-24 25 -28 29-31 32 -34 35-37 38 -40 41-45 46-57 
Analizējot mijattiecības starp sekmību un studējošo vecumu, varam secināt, ka vislabākās 
sekmes ir pieaugušajiem vecumā no 35 līdz 37(vidējā vērtība-33 % ) un 46 līdz 57 (vidējā 
vērtTba-30% ) gadiem, bet visvājākās sekmes konstatētas pieaugušajiem vecuma robežās no 
«9 līdz 24 gadiem (vidējā vērtība-23 %). Tas vedina uz domām, ka tālmācības studiju atbalsta 
sistēma reāli var palīdzēt pieaugušajiem, kam ir patiesa motivācija studēt. Cilvēkiem, kas 
l*ko pabeiguši vidējās izglītības mācību iestādi vai pēc tās absolvēšanas kādu laiku strādājuši 
te attiecīgas specialitātes, šāda motivācija, iespējams, vēl nav izveidojusies. Pieaugušajiem 
vecumā no 35 līdz 37 gadiem motivācijas līmenis varētu būt augstāks, to nosaka vēlme 
Pilnveidoties profesionāU. Nosacīti šo vecumu varam dēvēt par karjeras veidošanas 
"«slēguma posmu, kura laikā jāsasniedz augstākā profesionalitātes robeža. Tas mudina 
dējošos vairāk uzmanības pievērst savu mērķu sasniegšanas līdzekļiem, par vienu no tiem 
atzīstot ari sekmīgas studijas augstskolā. Savukārt pieaugušajiem, kuru vecums ir ap 50 
S i^em , aktuāla ir vēlme saglabāt savas iepriekšējās darba pozīcijas vai iespēja iegūt 
Pārkvalinkācijai nepieciešamās kompetences, tādēļ arī viņu studiju motivācija ir nedaudz 
augstāka pār pārējiem, to pierāda arī sekmības līmenis. 
dējošo vecuma un sekmības korelācija ļauj aktualizēt ari nepieciešamos uzlabojumus 
tā'mācības studiju atbalsta sistēmā. 
154 
Pirmkārt, vēlreiz atgādinot, ka arī pieaugušo vidū ir krasas vecumposmu atšķirības, kuras 
jāņem vērā, veidojot šīs sistēmas modeli. Otrkārt, pievēršot uzmanību t.s. "riska" 
vecumposmiem (termins mans-I.K.), piem., 25-30, 38-40 gadus veciem pieaugušajiem. 
Acīmredzot, vislielākais atbalsts te nepieciešams, lai palīdzētu studijas savienot ar darbu un 
ģimeni, rūpēm par bērniem (pilnveidot viņu pārvaldības un pašizziņas kompetences). 
Lai dažādotu studiju atbalstu, iespējams un arī nepieciešams ņemt vērā pieaugušo dzimuma 
atšķirības. Analizējot BVK studējošo sekmību, secinām, ka sieviešu sekmju vidējā vērtība ir 
augstāka nekā vīriešiem (Skat.37.attēlu). 
37.attēls. BVK studējošo sekmība atkarībā no dzimuma. 
Sekmes atkarībā no dzimuma 
I 40 
i 30 
i 20 
> 
.a, 10 I 0 
31,94 
~ 1 
20,34 : 
Siev. Vir. 
Dzimums 
Rezultāti nav paradoksāli un nepārsteidz, jo par aksiomu ir kļuvis apgalvojums, ka sievietes 
(meitenes) vienmēr mācās labāk par vīriešiem (zēniem). Turklāt 20. un 21. ir femīhie 
gadsimti, kad sabiedrību virza (Udz ar to ar lielākām sekmēm piedalās arī izglītības procesos) 
tieši sievietes. Pieaugušo vecuma un selarūbas korelācija ļauj secināt, ka vīriešiem studiju 
Procesā nepieciešams daudzveidīgāks un, iespējams, arī biežāks atbalsts. Analizējot to 
studējošo sekmes, kas pārvar dažādas barjeras (psiholoģiskās, organizatoriskās utt.) un 
Piedalās pārbaudījumu kārtošanā, secinām, ka aktīvo studējošo sekmības līmenis vērtējams kā 
augsts (Skat.18.pielikumu). 
Promocijas darba autore ir veikusi abu programmu studējošo pārbaudījumu vērtējuma analīzi 
-004./2005. studiju gadā. Rezultāti atspoguļoti 38.attēlā. 
155 
ai 
38.attēls. Pārbaudījumu vidējā atzīme 2004./2005.studiju gadā. 
Vizējot iegūtos datus, secinām, ka programmas Jestāžu darba organizācija un 
vadība"(BV) studējošo pārbaudījumu vidējais vērtējums ir 7,63; programmas 
•Komercdarbība"(K) studējošajiem - 7,24. Nesekmīgu vērtējumu pārbaudījumos saņēmuši 30 
topošie biroja vadītāji un 74 topošie mārketinga speciālisti. Tas vedina domāt par papildu 
ovācijas nepieciešamību pieaugušajiem, kas studē komercdarbības" programmā. 
P * nepieciešamajām izmaiņām studiju atbalsta sistēmas resursu pārvaldībā liecina arī fakts, 
k a nav attaisnojusies BVK ideja par datora nodošanu studējošā rīcībā. 
156 
Takā iepriekšējās studējošo aptaujas liecināja, ka dators studiju nolūkiem tiek izmantots visai 
maz (pieaugušie to izvēlas lielākoties tādēļ, ka studiju maksas atšķirība ( ar datoru vai bez ta) 
ir ļoti minimāla, domājot, ka tas noteiktā situācijā, iespējams, var noderēt), autorei šķita 
lietderīgi noskaidrot, vai šī tehniskā resursa esamība studējošo īpašumā ietekmē sekmes un 
var kalpot par pieaugušajiem nepieciešamo kompetenču pilnveidošanas līdzekli. Rezultāti 
atspoguļoti 39.attēlā. 
39.attēls. BVK studējošo sekmība atkarība no datora esamības īpašumā. 
Korelācijā atklājās, ka augstāks sekmju līmenis ir tiem studējošajiem, kuru rīcībā datora nav 
(Sekmju vidējā vērtība-30%). Tas nozīmē, ka šo studiju atbalsta līdzekli BVK studējošie vēl 
^ sPējīgi izmantot atbilstoši koledžas iecerētajam mērķim. Hipotētiski šo situāciju varētu 
izskaidrot šādi: 
• lielākā daļa studējošo datoru un tā pielietošanu neuztver kā būtisku studiju procesa 
sastāvdaļu, proti, dators, protams, tiek izmantots informācijas ieguvei, rakstisku 
uzdevumu veikšanai, darba vajadzībām, nesaskatot tā izmantošanā primāru saistību ar 
studiju procesu; 
• BVK. studējošajiem piedāvā datoru bez Internet pieslēguma, tas nozīmē, ka tālākajos 
Latvijas rajonos dzīvojošajiem studējošajiem datora lietošana var būt ierobežota 
Internet tīkla nepieejamības dēļ vai arī pašiem jārūpējas par ierīces pieslēgšanu 
vispasaules tīmeklim; 
• neraugoties uz informācijas tehnoloģiju nemitīgu pilnveidošanos, mūsu valsts 
joprojām (it sevišķi tās izmantošanā izglītības nolūkiem) atrodas atpalicējos. BVK 
piedāvājums izmantot datoru studiju vajadzībām ir perspektīvs, tomēr vēl pieaugušo 
nenovērtēts atbalsta elements; 
157 
• informācijas tehnoloģiju nenovērtēšanu, domājams, nosaka arī pieaugušo auditorijas 
specifika. Daļai pieaugušo joprojām nav pietiekamu tehnisko kompetenču darbam ar 
datoru. Arī tas var būt par iemeslu šī studiju atbalsta resursa nepopularitātei. Tomēr 
procentuāli lielais "datoru ņēmēju" skaits BVK liecina par pieaugušo vēlmi 
pilnveidoties informācijas tehnoloģiju izmantošanā un sekot līdzi laika garam. 
Atbalsta sistēmas resursu iedarbīgumu personiski nozīmīgu kompetenču apguvē visobjektīvāk 
var novērtēt tie studējošie, kas tos regulāri izmantojuši visu studiju laiku. Tāpēc pētījuma 
autore 2005.gada oktobri organizējusi 5. semestra studējošo aptauju (Paraugu 
skat.41.pielikumā) ar mērķi noskaidrot viņu profesionālo un personīgo izaugsmi studiju laikā, 
tādējādi iegūstot studiju atbalsta sistēmas resursu mērķtiecīgas pārvaldības objektīvu 
novērtējumu. Aptaujāts 101 studējošais. 
Anketas 1. jautājums par profesionālās un personiskās pieredzes izaugsmi studiju laikā 
veidots ar mērķi uzzināt, vai studējošie atzīst savu kompetenču paaugstināšanos, kas liecina 
par studiju resursu lietderību un to veiksmīgu pārvaldību (Skat.40. attēlu). 
40. attēls. Profesionālās un personiskās pieredzes izmaiņas studiju laikā. 
8!? 
Attēls uzskatāmi demonstrē, ka 46 respondenti atzīst, ka profesionālā un personiskā pieredzēt 
ētiski- kompetences- I X ) ir uzlabojusies pilnībā, 28 respondenti to novērtē kā daļēji 
^bojušos, nedaudz uzlabojumu konstatējuši 15 respondenti, kompetenču pilnveidošanās 
"av notikusi 12 studentiem, kompetenču samazināšanās studiju laikā nav konstatēta. Autore 
* gandarījumu atzīst, ka netieši uz studiju atbalsta sistēmas modeļa efektīvu darbību 
^rādījuši vairāk nekā 80% studējošo, kas ir augsts rādītājs. 
158 
Kā objektīvu studiju atbalsta sistēmas darbības kvalitātes rādītāju varam uzlūkot studējošo 
karjeras attīstību un sekmīgu profesionālo izaugsmi. Tādēļ autore vēlējusies uzzināt izmainās 
topošo absolventu profesionālajā darbībā laika posmā, kad viņi studē koledžā . Ar šādu mērķi 
uzdots aptaujas 2. jautājums, kura atbildes atspoguļotas 41. attēlā. 
41. attēls. Izmaiņas 5.semestra studējošo profesionālajā darbībā. 
1—I 
• . 
• -f J / / y / ' 
Anketu analīze Jauj iegūt objektīvu pierādījumu, ka studiju laikā pieaugušie apguvuši tās 
kompetences, kas nepieciešamas, lai viņi gūtu profesionālu un personisku atzinību darbā, 
uzlabotu savus dzīves apstākļus un veicinātu pašapziņu. 
Redzam ,ka , studējot koledžā un vienlaikus strādājot, 48 respondenti saņēmuši materiālu, 13-
morālu atzinību, 15 respondenti pēdējo 2,5 gadu laikā ieguvuši labāk apmaksātu darbu, 11-
algas paaugstinājumu, bet 6 paaugstināti amatā. Izmaiņas karjerā nav konstatējuši 6 
respondenti, negatīvas izmaiņas praktiski nav konstatētas. 
Tāpat autorei bija svarīgi noskaidrot, kādu kompetenču studējošajiem joprojām trūkst, lai 
sekmētu viņu karjeras izaugsmi. Ar nolūku noskaidrot šo problēmu, veidots anketas 3. 
jautājums (Atbilžu apkopojumu skat. 42. attēlā). 
159 
42. attēls. Uzlabojamās kompetences. 
14 
12 
10 
3 
6 
4 
2 
ticēt prast eprast būt lUerrn strādāt prast nekādas 
saviem plānot norises komandā komunicēt 
spēkiem sa biedri» 
Topošie absolventi atzīst, ka viņiem joprojām pietrūkst pašnoteikšanās kompetenču (ticības 
saviem spēkiem): 13 respondenti, pārvaldības kompetenču (prasme plānot): 
11 respondenti, sociālo kompetenču (prasme izprast notikumus sabiedrībā un sekot tiem): 
9 respondenti, prasme strādāt komandā jāuzlabo 7 pieaugušajiem, līdera iemaņas jānostiprina 
4 respondentiem. Tas, ka neviens no pieaugušajiem par aktuālām neatzīst komunikācijas 
kompetenču pilnveidi, ļauj atzīt, ka, profesionāla tālmācības atbalsta sistēmas pārvaldība 
nodrošina komunikācijas kompetenču pilnveidi arī ierobežotas tiešās komunikācijas 
apstākļos. Autore pozitīvi novērtē situāciju, ka neviens no studējošajiem nav atzinis, ka viņam 
ir attīstītas pilnīgi visas karjerai un personiskajai izaugsmei nepieciešamās kompetences, kas 
liecina par viņu vēlmi nemitīgi attīstīties. 
Lai dziļāk analizētu BVK studiju atbalsta sistēmas modeļa ietekmi uz pieaugušo kompetenču 
Pilnveidošanos, kā arī tā atbilsmi mūsu valsts izglītības telpai un tās iespējām, autore 
izmatojusi ekspertu metodi Novērtēšanai tika pieaicināti neatkarīgi eksperti, kam ir pieredze 
^biācībā ne tikai Latvijā, bet ari starptautiskā līmenī (tālmācības studiju centru vadītāji, 
izglītības un zinātnes ministrijas un Latvijas Tālmācības padomes pārstāve, tālmācības 
Piedāvātāji, kuru pieredze šīs studiju formas realizēšanā ir 3-10 gadi.). Ekspertu skaitu 
ierobežoja apstāklis, ka Latvijā šādu speciālistu nav daudz, daži no uzaicinātajiem atteicās 
v e to eksperta pienākumus. Ārzemju ekspertu līdzdalību autore uzlūkoja par nelietderīgu, jo 
Veidotais tālmācības studiju atbalsta sistēmas modelis, autoresprāt, piemērots Latvijas 
žākļiem un ārpus mūsu valsts dzīvojošiem ekspertiem var būt neizprotams un apgrūtināt 
dēšanu. 
U i iepazīstinātu ekspertus ar modēja būtību, tika izsūtīts tā apraksts, kā ari eksperta anketa 
( s k a t 35., 36.pielikumā). Ekspertu uzdevumos ietilpa novērtēt (no 1 līdz 5) BVK tālmācības 
st"diju atbalsta sistēmas modeli pēc 7 autores izvirzītajiem kritērijiem (skat. 43.- 49. attēlu). 
160 
43.attēls. Modeļa atbilstība pieaugušo vajadzībām. 
Tālmācības studiju atbalsta sistēmas modelis 
atbilst pieaugušo vajadzībām 
3 3 % 
• Daļēji 
I Gandrīz pilnībā 
• Pilnībā 
50% 
17% 
Attēls rāda, ka puse ekspertu atzīst, ka BVK tālmācības studiju atbalsta sistēmas modelis 
pilnībā atbilst pieaugušo vajadzībām. Turklāt to atzīst tie eksperti, kuru pieredze tālmācībā ir 
vislielākā (6-10 gadi). Viens eksperts šo atbilsmi novērtē kā gandrīz atbilstošu, bet 2 - kā 
daļēju (zīmīgi, ka tie ir vienas institūcijas pārstāvji, domājams, ka viņiem ir citi uzskati un 
ieteikumi, kuri diemžēl nav atklāti ieteikumu un uzlabojumu formā, tāpēc tos sīkāk analizēt 
nav iespējams). 
Autore uzskata, ka pieaugušo studiju vajadzību apmierināšana ir viens no primārajiem 
atbalsta sistēmas modeļa kvalitātes rādītājiem, un, pamatojoties uz ekspertu vērtējumu, šis 
rādītājs ir pozitīvi vērtējams. Ne mazāk svarīga vieta ierādāma modeļa spējai iekļauties 
Latvijas izglītība telpas kopainā (ekonomiskie, sociālie apstākļi, pieaugušo sagatavotība 
tālmācības studijām, kas balstās uz patstāvīgu kompetenču pilnveidi, psiholoģisko šķēršļu 
Pārvarēšana u.tml.). Tā kā BVK darbībai nav analogu (neviena Latvijas augstākā mācību 
iestāde nepiedāvā studijas, izmantojot tikai tālmācību), šī kritērija vērtējums var būt visai 
sarežģīts. Tomēr ekspertu vērtējumos atklājas visai skaidra aina (Skat. 44.attēlu). 
44. attēls. Modeļa atbilstība Latvijas izglītības telpai. 
Tālmācības studiju atbalsta sistēmas modelis ir 
piemērots mūsdienu izglītības telpai 
(apstākļiem) Latvijā 
• Daļēji 
• Gandrīz pilnībā 
• Pilnībā 
17% 
161 
Par pilnīgi atbilstošu mūsdienu situācijai to atzinuši tikai divi eksperti (1/3 respondentu), trīs 
to novērtējuši kā daļēji atbilstošu, viens- kā gandrīz atbilstošu. Šāda atzinuma pamatā varētu 
būt tālmācības neskaidrās pozīcijas LR izglītības likumdošanā, piedāvātāju piesardzība, 
nepārliecinātība par šīs studiju formas kvalitāti, iespējām iegūt prasībām atbilstošu 
profesionālo (l.vai 2.līmeņa augstāko izglītību) u.tml. Protams, ka eksistē arī ārzemju pozitīvā 
pieredze (to, acīmredzot, demonstrējuši šis pieredzes bagātākie eksperti, atzīmējot autores 
piedāvātā modeļa pilnīgu atbilsmi Latvijas situācijai), kas autoresprāt, ir vērā ņemama, jo 
demonstrē tālmācības iespējas ne tikai pieaugušo, bet ari skolēnu izglītošanā (Lielbritānija, 
Vācija, Somija, ASV u.c). 
Analizējot autores izveidotā tālmācības studiju atbalsta sistēmas modeļa ietekmi uz pieaugušo 
kompetenču pilnveidi, eksperti konstatējuši, ka tā pielietošana šīs kompetences veicina 
(skat.45.attēlu). 
45.attēls. Modeļa iespējas pieaugušo profesionālo kompetenču pilnveide. 
Tālmācības studiju atbalsta sistēmas modelis 
pilnveido pieaugušo profesionālās kompetences 
• Daļēji 
• Gandrīz pilnībā 
• Pilnībā 
50% 
Kopumā atzīstot izveidotā modeļa iespējas (1 eksperts tās novērtējis kā pilnībā atbilstošas, 3 -
gandrīz pilnībā atbilstošas, 2 - daļēji atbilstošas profesionālo kompetenču attīstībai), eksperti 
Patiesībā apstiprinājuši autores izvirzīto ideju par tālmācības kā studiju formas lietderīgumu 
izglītības sistēmā, oponējot skeptiķiem, ka tā pilnvērtīgi izmantojama tikai interešu izglītības 
kursu apguvē. Protams, ka tālmācībā nav piebetojama pilnīgi visu profesionālo programmu 
ttodrošināšanai (autoresprāt, to nav lietderīgi izmantot, piem., medicīnas, tehnisko u.c. nozaru 
studiju kursos), tomēr tai ir lielas iespējas un priekšrocības, ja tiek nodrošināta studējošo 
individuālajām profesionālajām vajadzībām atbilstoša studiju atbalsta sistēma. 
Eksperti pozitīvi novērtējuši ari iepriekš aprakstītā studiju atbalsta sistēmas modeļa iespējas 
P^ugušo pašvērtējumā kompetenču uzlabošanā (skat. 46.attēlu): 4 no 6 ekspertiem modeli 
atzinuši par gandrīz pilnībā piemērotu šim nolūkam. 
162 
46.attēls. Modeļa iespējas pieaugušo pašrealizācijas kompetenču pilnveido. 
Tālmācības studiju atbalsta sistēmas modelis 
p i l n v e i d d pieaugušo paSreatizācijas 
(pašvērtejuma) kompetences 
17% 17% 
• Gami-īz pilnībā 
• Pilnībā 
6 6 % 
Tālmācības skeptiķi par šīs studiju formas galveno trūkumu visbiežāk uzlūko ierobežoto 
saskarsmi un komunikāciju. Domājams, ka šo atziņu pamatā ir nepietiekama informētība par 
daudzveidīgas studiju atbalsta sistēmas izmantošanas iespējām. Novērtējot piedāvāto atbalsta 
sistēmas modeli, eksperti atzinuši, ka tas gandrīz pilnībā (4 respondenti) vai pilnībā (2 
respondenti) spēj nodrošināt komunikācijas procesus un attīstīt, uzlabot pieaugušo 
komunikācijas kompetences (Skat.47. attēlu). 
47.attēls. Modeļa iespējas pieaugušo komunikācijas kompetenču pilnveidē. 
Par nedaudz ierobežotāku atzīta studiju atbalsta sistēmas modeļa loma sociālo kompetenču 
tīstīšanā (Skat.48. attēlu), kaut gan arī te ekspertu atzinums vērtējams kā pozitīvs (4 to 
^lējuši kā gandrīz pilnībā atbilstošu, 1 - par pilnībā, 1 - par daļēji atbilstošu). 
48.attēls. Modeļa iespējas pieaugušo sociālo kompetenču pilnveidē. 
Tālmācības studiju atbalsta sistēmas modelis 
pilnveido pieaugušo komunikācijas kompetences 
33% 
• Gandrīz pilnībā 
• Pilnībā 
67% 
Tālmācības studiju atbalsta sistēmas modelis 
pilnveido pieaugušo sociālās kompetences 
17% 17% 
• Daļēji 
• Gandrīz pilnībā 
• Pilnībā 
6 6 % 
163 
Analogs ekspertu vērtējums izsacīts arī par pieaugušo pārvaldības kompetenču 
pilnveidošanos, izmantojot pētījuma autores piedāvāto studiju atbalsta sistēmas modeli 
(Skat.49.attēlu) 
49.attēls. Modeļa iespējas pieaugušo pārvaldības kompetenču pilnveide. 
Tiiliuācīkas studiju atbalsta s istēmas modelis 
ņi lmeido pieaugušo menedžmenta kompetences 
17% 17% 
• Datēji 
• Gandrīz pilnībā 
O Pilnībā 
6 6 % 
Pētījuma autores izveidotā tālmācības studiju atbalsta sistēmas modeļa pozitīvais vērtējums 
ļauj secināt, ka tālmācības eksperti Latvijā akceptē autores centienus popularizēt tālmācības 
lomu un iespējas pieaugušo izglītībā. 
BVK studiju atbalsta sistēmas modeļa darbības pozitīvo ietekmi uz pieaugušo kompetenču 
veidošanos objektīvi var novērtēt arī tā pārvaldības balstīšanās uz noteiktām profesijas 
standarta prasībām. B V K studiju saturs organizēts atbilstoši divu standartu prasībām: 
• Uzņēmumu un iestāžu vadītāja profesijas standarts; 
• Mārketinga u n tirdzniecības speciālista profesijas standarts [16], j o studējošie iegūst 
tam atbilstošu kvalifikāciju. 
Par atbalsta sistēmas resursu sekmīgu pārvaldību atbilstoši standartu prasībām liecina B V K 
darbība atbilstoši Augstākās izglītības iestāžu un studiju programmu akreditācijas 
^teikumiem [12] , to atzinīgi novērtējuši arī koledžas novērtēšanas komisijas eksperti 
ainojuma pilnu tekstu skat. 37.pielikumā), atzīstot, ka: 
• koledža mērķtiecīgi un veiksmīgi uzsākusi izglītības nodrošinājumu ļoti pieprasītā 
studiju formā, kas izplatīta visā pasaulē; 
• studiju organizācija atbilst tālmācības principiem un standartiem; 
• koledžai ir skaidri nākotnes plāni; 
• programmu realizācijā piedalās kvalificēti docētāji ar darba pieredzi; 
• docētāji ir apmācīti tālmācības studiju materiālu izstrādē un darbā ar pieaugušajiem; 
• docētāji atzīst, ka darbs BVK tālmācības formā devis lielu ieguldījumu viņu 
metodiskās un pedagoģiskās kvalifikācijas izaugsmē kopumā; 
• īpaša uzmanība tiek pievērsta pedagoģiskā personāla prasmei strādāt ar studentiem-
Pieaugušajiem formālai izglītībai netradicionālā formā (nelasīt lekcijas, bet gan 
stimulēt mācīšanos un konsultēt); 
164 
• gan studiju procesā, gan lietvedībā un vadībā plaši tiek izmantotas informācijas 
tehnoloģijas: studentiem pieejams diskusiju forums, virtuālajā vidē var veikt testus, 
saņemt un sūtīt e- pastu ; 
• studiju formas pamata nodrošinājums ir studiju materiāli, to izstrāde veikta atbilstoši 
tālmācības principiem, studiju materiālu veidošanā un prakšu nodrošināšanā panākta 
cieša sadarbība ar darba devējiem; 
• studenti īpaši atzīmējuši studiju materiālu kvalitāti un ieinteresētu un pretimnākošu 
attieksmi no BVK administrācijas un docētāju puses; 
• izveidota BVK studentu pašpārvalde, kas sekmīgi sadarbojas ar administrāciju, no 
studējošajiem tiek saņemti priekšlikumi par studiju satura un organizācijas pilnveidošanu; 
• studējošo pieprasījumi un pretenzijas tiek analizētas un rasti nepieciešamie risinājumi; 
• ir izveidots BVK Konvents, kas konsultē BVK administrāciju par attīstības stratēģiju 
un studiju programmu piedāvājuma paplašināšanu. 
• uzsākta kvalitātes vadības sistēmas veidošana, kas nepārtraukti tiek pilnveidota; 
• kvalitātes vadība tiek realizēta, jau sākot ar studiju programmu izstrādi, studiju 
materiālu plānošanu un izstrādi un beidzot ar studiju atbalstu un pārbaudījumiem. Visi 
šie posmi ir realizēti atbilstoši tālmācības principiem; 
• pieaugošais studentu skaits BVK liecina, ka Latvijā ir pieprasījums pēc studijām 
tālmācības formā; 
• tiekoties ar studējošajiem, noskaidrots, ka tieši studijas ir veicinājušas viņu 
pašvērtējuma paaugstināšanos, motivāciju tālākām studijām. 
To, ka BVK tālmācības studijas ir mērķtiecīgi organizētas un vadītas, apliecina koledžas 
Pr°grammu akreditācija uz 6 gadiem un mācību iestādes akreditācija uz neierobežotu laiku 
'Dokumentus skat.38. pielikumā)., kā arī ik gadus pieaugošais studējošo skaits (Skat.50. 
attēlu). 
50. attēls. BVK studējošo skaita dinamika. 
6 0 0 
70O 
2 0 0 3 g . X 2 0 0 4 0 II 
2 0 M g X 2 0 0 5 g I 
165 
Studiju atbalsta sistēmas resursu pārvaldības kvalitāti sekmīgi var novērtēt arī BVK 
darbinieki: mācībspēki klientu konsultanti. Tā kā akadēmiskā personāla lielākajai daļai ir 
darba pieredze arī citās augstskolās (pastāv salīdzinājuma iespējas) , viņu vērtējumu var 
uzlūkot par samērā objektīvu. 
Ar nolūku noskaidrot BVK studiju atbalsta sistēmas resursu pārvaldības efektivitāti pieaugušo 
kompetenču uzlabošanā, 2005.gada oktobrī tika veikta BVK darbinieku aptauja (Skat 42. 
pielikumu), kurā piedalījās 28 akadēmiskā personāla locekļi un 4 klientu konsultanti. 
Respondenti tika iepazīstināti ar biroja vadītājam un uzņēmējam nepieciešamajām (atbilstoši 
koledžas programmām) kompetencēm (43.pielikums). 
Pēc tam respondenti izvērtēja, kādā mērā studiju atbalsta resursu pārvaldības procesi ietekmē 
studējošajiem nepieciešamo kompetenču pilnveidošanos (Aptaujas rezultātus skat.44. 
pielikumā). 
Izvērtējot atbildes, autore konstatē, ka BVK darbinieki uzskata, ka resursu pārvaldība pilnībā 
vai daļēji veicina pieaugušajiem profesionāli un personīgi nepieciešamo kompetenču 
veidošanos. Par īpaši veiksmīgu atzīta studiju materiālu (metodisko resursu) pārvaldība 
ISkat.51. attēlu). 
51. attēls Metodisko resursu (studiju materiālu) pārvaldības izvērtējums. 
35 
30 
2 5 
20 
15 
10 
I 
ļ i 9 
• Atbilstoši plānoti 
• Atbilstoši organizēti 
n Tiek atjaunoti, pilnveidoti 
• Veicina komp kontroli 
Pilnība Da|eji Gandrīz 
n e m a z 
^ e t u analīze ļauj secināt: lielākā daļa respondentu uzskata, ka: 
1- Studiju materiāli pilnībā izplānoti atbilstoši minēto kompetenču attīstīšanai. 
2- Studiju materiālu saturs un forma pilnībā veidoti tā, lai pilnveidotu kompetences 
3. Regulāra studiju materiālu satura atjaunošana un pilnveidošana motivē studējošos 
renovēt sev aktuālās kompetences 
4- Pārbaudījumi veidoti un organizēti tā, lai regulāri kontrolētu studējošo kompetenču 
pilnveidošanos. 
•Vstu novērtēta an cilvekresursu pārvaldība (Skat.52. attēlu). 
166 
52.attels Cilvēkresursu pārvaldības izvērtējums. 
# J-//// ' 
/ / 
• Pilnībā 
• Daļēji 
• Gandrīz nemaz 
• Nemaz 
Respondenti atzīst, ka: 
1. Mācībspēki ir profesionāli sagatavoti, lai palīdzētu pieaugušajiem pilnveidot 
kompetences; 
2. Mācībspēki ir pietiekami metodiski sagatavoti strādāt ar pieaugušo auditoriju un 
pielietot interaktīvas metodes studējošo kompetenču pilnveidošanā; 
3. Mācībspēki ir sagatavoti regulārai komunikācijai ar pieaugušajiem (e-pasts, tālrunis, 
klātienes konsultācijas) kompetenču pilnveidošanas nolūkos; 
4. Studējošos konsultē profesionāli atlasīta un izveidota konsultantu komanda, tāpēc 
viņiem nav problēmu saņemt padomu, kā pilnveidot kompetences. 
Par mazāk veiksmīgu respondenti atzīst informācijas resursu pārvaldību: 20 no 32 atzīst, ka 
^diju procesā pieaugušajiem ir problēmas laikā saņemt precīzu un daudzveidīgu 
'"formāciju, kas sekmē viņu kompetenču attīstību. 
Par sekmīgumu liecina fakts, ka BVK studiju atbalsta sistēmā nav konstatēti resursi, kuru 
Pārvaldība būtu neapmierinoša un nesekmētu pieaugušajiem aktuālās kompetences. 
Lai aktualizētu BVK sasniegumus un identificētu trūkumus, kā arī lai tos novērstu, regulāri 
veidots BVK pašnovērtējums un darbības SV.l.D. analīze (Skat.39 pielikumā). 
Autore savukārt piedāvā BVK studiju atbalsta sistēmas modeļa un tā pārvaldības S.V.I.D. 
analīzi 
167 
Stiprās puses 
• BVK studiju atbalsta sistēmas modelis balstās uz Eiropas vadošo tālmācības universitāšu 
(Lielbritānijas Atvērtā Universitāte, Hāgenas Tālmācības universitāte u.c.) pieredzi, 
pārvaldības procesā nodrošinot studējošajiem individuālu pieeju studiju procesam un 
dodot iespējas iegūt vai paplašināt pieaugušajiem nepieciešamās kompetences. 
• Modeļa pārvaldība notiek atbilstoši koledžas kopējiem un katras studiju programmas 
pašreizējās un ilglaicīgās attīstības mērķiem, koledžas darbības konceptuālajām 
nostādnēm, izglītības politikas attīstības tendencēm un tās realizācijas iespējām, 
integrējoties Eiropas izglītības telpā. 
• Modeļa organizācija ir dinamiska, resursu izvēli un pārvaldības principus definē darba 
tirgus noteiktās studējošo vajadzības. 
• Modeļa resursu kvantitatīvais nodrošinājums ir daudzveidīgs , tā pielietojums- elastīgs 
• Studiju procesā tiek izmantoti oriģināli metodiskie resursi (rakstveida studiju materiāli), 
kas plānoti un veidoti atbilstoši tālmācības metodikai un teorētiskajām nostādnēm par 
pieaugušajiem aktuālo kompetenču pilnveidi. 
• Studiju materiālu saturs tiek regulāri aktualizēts, atjaunots un papildināts. 
• liek plānotas un realizētas izmaiņas pārbaudījumu saturā un formās, kas atbilst studējošo 
vajadzībām . 
• Modeļa darbību nodrošina kvalificēts apkalpojošais un akadēmiskais personāls, tiek veikta 
tā rūpīga atlase un regulāra apmācība. 
• Ļoti daudzveidīgi un iedarbīgi ir veidoti informatīvie resursi. Tie palīdz organizācijas tēla 
veidošanā un motivē pieaugušos piedalīties aktīvā studiju procesā. 
• Pārdomāti un racionāli izplānoti ir modelī izmantotie materiālie resursi (telpas, tehniskais 
aprīkojums u . c ) . 
• Modeļa resursu plānošanā un to efektivitātes izvērtēšanā notiek aktīva personāla un 
studējošo sadarbība 
• BVK studiju atbalsta sistēmas modelis ir atvērts pārmaiņām. 
dJas puses: 
Pieaugušie Latvijā vēl nav pilnībā gatavi pieņemt un izmantot modeļa resursu sniegtās 
Priekšrocības. 
• ^ r augo t i e s uz resursu un to pārvaldības procedūru daudzveidību, zems ir studējošo 
sekmju līmenis. 
1 inansiāli neizdevīga un neefektīva ir BVK datora nodošana studējošajiem lietošanai 
"lājās. 
168 
Iespējas attīstībai: 
• Pilnveidot kontroles mehānismu, izveidojot elastīgāku pārbaudījumu organizēšanas 
formu, piedāvājot studējošajiem pašiem noteikt savu kompetenču vērtēšanas sistēmu. 
• Nodrošināt nepārtrauktu studiju materiālu satura aktualizēšanu, atjaunošanu un 
papildināšanu. 
• Ieviest tehnisko resursu plašāku pielietošanu klātienes nodarbībās. 
• Piedāvāt jaunus kursus e-formā. 
Draudi: 
• Augsta nesekmība, liels studējošo atbirums 
• Eiropas izglītības procesu sadārdzināšanās, akadēmiskā personāla atalgojuma 
palielināšanās, tā rezultātā- grūtības veidot darba attiecības ar augsta līmeņa 
profesionāļiem. 
Autore cer, ka pētījumā atspoguļotā pieredze un atzinumi kļūs par ierosmi tālmācības kā 
studiju formas plašākai pielietošanai Latvijā, tāpēc lietderīgi vēlreiz uzsvērt būtiskākos 
momentus, kas varētu kalpot kā pr iekš l ikumi tālmācības studiju atbalsta sistēmas veidošanā 
un resursu pārvaldībā pieaugušo kompetenču pilnveides nolūkos: 
1. Latvijas iedzīvotāji (pieaugušie) vēl nav gatavi virtuālām studijām, j o nav pārliecināti 
par to kvalitāti. Pieaugušajiem nepieciešama noteikta lokālas (telpiskas) piederības 
izjūta, tādēļ īpaši uzsverama reālas studiju vides kā atbalsta sistēmas resursa 
pārvaldība pieaugušo kompetenču uzlabošanā. Šo aspektu Latvijā varētu aktualizēt, 
izmantojot t.s. ..labās prakses piemērus" (good examples of practice-angl.) piemērus 
par telpiskās un virtuālās vides izmantošanu tālmācības studiju procesa un tā 
pārvaldības pilnveide. 
2. Realitātes modeļa stūrakmeņi ir rakstveida tālmācības studiju materiāli un 
daudzveidīgi organizētas klātienes nodarbības. Latvijas ekonomiskajos un sociālajos 
apstākļos šie studiju atbalsta sistēmas līdzekļi ir vispiemērotākie savas pieejamības 
dēļ. ar to palīdzību tiek pilnveidota lielākā daļa pieaugušajiem nepieciešamo 
kompetenču, tāpēc tie īpaši rekomendējami darbā ar pieaugušajiem . 
1 Pārējos studiju atbalsta sistēmas resursus ieteicams pārvaldīt atbilstoši apgūstamās 
programmas specifikai, mācību iestādes un studējošo vajadzībām un iespējām. Pirms 
noteikta atbalsta resursa izvēles ieteicams rūpīgi izsvērt tā lietderību konkrētu mērķu-
studējošo kompetenču uzlabošanas - sasniegšanai. 
Studiju kvalitātes uzraudzība un kontrole kā svarīgs komponents studiju atbalsta 
sistēmas pārvaldības modelī sekmē kompetenču veidošanos, tādēļ regulāri Veicamas 
studējošo un mācībspēku aptaujas . intervijas, diskusijas atgriezeniskās saites 
169 
nodrošināšanai, tālmācības studiju atbalsta sistēmas un tās pārvaldības pilnveidei. Šādi 
aptauju rezultāti varētu tikt ievietoti Intrenet diskusijās par studiju kvali tāt i . 
5. Universitāšu, koledžu, mācību centru u.c. mācību organizāciju akreditācijas 
noteikumos būtu lietderīgi iekļaut sadaļu, kas nosaka studiju atbalsta sistēmas un tās 
pārvaldības nepieciešamību jaunu tālmācības programmu veidošanai. Tas veicinātu 
tālmācības kvalitātes pilnveidošanos kopumā un sekmētu studējošo vajadzību 
ievērošanu kompetenču pilnveidošanās nolūkos. 
6. Tālmācības studiju atbalsta sistēmas mērķtiecīga pārvaldība varētu dot ieguldījumu 
mūžizglītības stratēģijas pilnveidē. paplašinot izglītības pieejamības iespējas Latvijā. 
Tikai regulāra sadarbība starp tālmācības studiju atbalsta sistēmas piedāvātājiem un šī 
"produkta" izmantotājiem var uzlabot tā kvalitāti un padarīt tālmācību par ilglaicīgu, 
kompetenču nodrošināšanai atbilstošu, elastīgu studiju formu. 
17t 
NOBEIGUMS 
Individuālajām vajadzībām atbilstošu kompetenču uzlabošana ir viens no aktuālākajiem 
izglītības vadības uzdevumiem. Tā realizēšanai nepieciešama individuāla pieeja studējošajam, 
i/mantojot elastīgas, laikmetam atbilstošas studiju formas, par vienu no nozīmīgākajām 
izvirzot tālmācību. 
Autore promocijas darbā analizējusi tālmācības pārvaldības īpatnības (raksturojot ārzemju 
kolēģu pieredzi un izvērtējot tās pielietošanas iespējas mūsu valsī) un izveidojusi tādu studiju 
atbalsta sistēmu un tās pārvaldības sistēmu kas, viņasprāt, nodrošina pieaugušajiem 
nepieciešamo kompetenču pilnveidi. 
Autores veiktie sistēmas darbības rezultātu pētījumi pierāda, ka pieaugušo profesionālo, 
pašizziņas, komunikācijas, sociālo un pārvaldības kompetenču pilnveidošanās kvalitāte ir 
atkarīga no: 
1) šo kompetenču aktualizēšanas pieaugušo apziņā ( Tās nepieciešamas konkrēta mērķa 
sasniegšanai, noteiktu vajadzību apmierināšanai) un individuālas motivācijas; 
2) studējošajiem nepieciešamo kompetenču noskaidrošanas (veicot pētījumus, saņemot 
atgriezenisko saikni no potenciālajiem studējošajiem, darba devējiem u.tml.); 
3) studiju atbalsta sistēmas resursu mērķtiecīgas pārvaldības atbilstoši pieaugušo 
vajadzībām. 
Pamatojoties uz personīgajiem novērojumiem, statistiskajiem datiem, veicot gadījuma 
Indijas, autore ir izveidojusi un piedāvā divus iespējamos tālmācības modeļus, kas. viņasprāt, 
visvairāk piemēroti mūsu valsts pašreizējos apstākļos, nosaucot tos par virtualitātes un 
realitātes modeli. 
^ inualitātes modeļa būtība atklājas virtuālu saziņas elementu izmantošanā, IT prioritārā 
nolietojumā, bet realitātes modeļa būtība atrodama pieaugušo saistībā ar noteiktu vidi. kur 
klātienē notiek daļa tālmācības studiju procesa aktivitāšu. Realitātes modelis tiek atzīts par 
P'emērotāku pieaugušo kompetenču pilnveidei tālmācības formā, jo tā pārvaldībā tiek 
"mantoti daudzveidīgāki studiju atbalsta līdzekļi, pielietotas daudzveidīgākas metodes; 
m°delis piemērots arī pieaugušo iespējām (tas ir pietiekami elastīgs un tajā pašā laikā arī 
•mansiāli izdevīgs kā piedāvātājiem, tā studējošajiem). 
stores teorētiskie vispārinājumi pārbaudīti praksē, pielietojot viņas izstrādāto tālmācības 
«udiju atbalsta sistēmas modeli pieaugušo studijās Biznesa vadības koledžā. 
«juma mērķis ir pi lnībā sasniegts jo autorei izdevies noteikt tālmācības studiju atbalsta 
mas Pārvaldības iespējas modelēt resursus un operēt ar tiem, kas visvairāk piemēroti 
a u g u š o vajadzībām. 
171 
Pētījuma uzdevumi ir izpildīti: 
• izanalizēta atbilstošā ar pētījuma tematiku saistītā literatūra un citi informācijas avoti 
(213 vienības) 
• detalizēti izpētīta un raksturota tālmācības studiju atbalsta sistēmu un tās iespējamie 
modeļi. 
• izveidots teorētisks studiju atbalsta sistēmas resursu pārvaldības modelis, izsmeļoši 
raksturojot resursu pārvaldības īpatnības. 
• modeļa darbība pārbaudīta prakse, noskaidrojot tā pārvaldības iespējas pieaugušo 
kompetenču pilnveidošanā 
Konstatēta hipotēzes apstiprināšanās, j o : 
1. Pieaugušo kompetenču veidošanos sekmē mērķtiecīgi veidota un pārvaldīta studiju 
atbalsta sistēma. 
Izmantojot studiju atbalsta sistēmas mērķtiecīgi pārvaldītus resursus, pieaugušo kompetenču 
līmenis paaugstinās. 
lo. ka sekmīgas tālmācības studiju atbalsta sistēmas pārvaldības rezultātā ir izmainījušās 
Pieaugušo kompetences, apliecina šādi objektīvi un subjektīvi kritēriji: 
Objektīvie: 
• Studiju satura pārvaldība atbilstoši Profesiju standartam, kurā definētas attiecīgajā 
profesijā nepieciešamās kompetences. 
• Organizācijas darbība atbilstoši Augstākās izglītības iestāžu un studiju programmu 
akreditācijas noteikumiem. 
• Pieaugušo skaita palielināšanās tālmācības organizācijā. 
• Pieaugušo augstais novērtējums ieskaitēs, eksāmenos. 
• Pieaugušo profesionālās karjeras uzlabošanās (paaugstinājums amatā, algas pielikums 
utt.) 
S u bJektīvie: 
• Pieaugušo kompetenču pašvērtējums; 
• Mācībspēku veiktais pieaugušo kompetenču vērtējums. 
• Darba devēju/ prakses vadītāju vērtējums. 
172 
2. Tālmācības studiju atbalsta sistēmas elastība un modeļu daudzveidība dod iespēju 
nodrošināt tādu resursu pārvaldību, kas atbilst pieaugušo individuālo vajadzību 
apmierināšanai un organizācijas iespējām kompetenču pilnveidošanā. 
Studiju atbalsta sistēmas elastību raksturo šādi kritēriji: 
• iespēja tās resursus pārvaldīt atbilstoši pieaugušo iepriekšējo kompetenču līmenim: 
• pieaugušo iespēja piedalīties studiju atbalsta sistēmas un tās resursu pārvaldībā: 
• vecuma un sociālā neierobežotība. 
Elastīga ir arī studiju atbalsta sistēmas resursu pārvaldība, j o 
• tos laika gaitā tos iespējams modelēt, mainīt, pārveidot, atjaunot utt. 
• resursu modelēšanai praktiski nav robežu, tātad to var pakārtot organizācijas mērķiem, 
iespējām , sekojot līdzi pieaugušo vajadzībām. 
3. Tālmācības studiju atbalsta sistēmas un tās pārvaldības teorētiskā modeļa praktiska 
realizācija ļauj pierādīt tālmācības kā inovatīvas, pieaugušajiem piemērotas studiju 
formas ilgtspējīgu attīstību. 
lālmācības nepieciešamību mūsdienu izglītības telpā Latvijā nosaka vairāki apstākļi: 
1. Tā ir atzīta par vienu no Eiropas Savienības izglītības procesu prioritātēm [6; 15]. 
2. Eiropā tai ir sena un bagāta pieredze (Atvērtā Universitāte Lielbritānijā, Hāgenas 
Tālmācības universitāte Vācijā u . c ) . 
3. Darba tirgus prasa no iedzīvotājiem jaunas kompetences, bet tradicionālās pilna laika 
studijas nevar nodrošināt to apguvi atbilstoši individuālajām vajadzībām. 
4. Lielas sabiedrības daļas (pieaugušo) izglītības iespējas ir ierobežotas viņu darba un 
ģimenes aktivitāšu dēļ, tādēļ jāmeklē jaunas studiju formas un atbalsta paņēmieni, kas 
spētu nodrošināt pieaugušo centienus uzlabot savas kompetences . 
Tālmācības studiju atbalsta sistēmas un tās pārvaldības teorētiskā modeļa praktiska realizācija 
' a u J Pieaugušajiem pārliecināties, ka: 
• izmantojot tālmācības studiju atbalsta sistēmas resursus, iespējams uzlabot un 
iegūt individuāli nepieciešamās kompetences; 
• studiju atbalsta sistēmas resursi pārvaldīti tā, ka pieaugušajam iespējams 
apvienot darbu ar studijām; 
• kompetenču ieguves procesā ir iespēja izmantot inovatīvus atbalsta sistēmas 
resursus un metodes; 
• apgūtās kompetences ļauj viņam konkurēt darba tirgū un attīstīt karjeru. 
173 
IZMANTOTIE INFORMĀCIJAS AVOTI UN LITERATŪRA 
I . R A K S T V E I D A A V O T I 
1. E-Learning: Designing Tomorrovv's Education: An Internu Report (2002). 
Rrussels:European Commission 
2. Joint Report on Social Inclusion (2002).Luxembourg: European Commission, 26. 
3. Making a European Area of Lifelong Learning a Realitv: Communicat ion from the 
Commission (2001 ).Brussels: European Commission,31. 
4. Mācīšana un mācīšanās- ceļš uz izglītotu sabiedrību: EK Baltā grāmata.-1995.-184 lpp. 
5. Monitoring adult learning for knovvledge-based policy-making (1997)// UNESCO 
Institute for Education.-Hamburg, 17 . 
6. Mūžizglītības memorands: Eiropas Komisijas darba dokuments.-Brisele, 30.10.2000, 
SEC(2000)1832.-Latvijas Pieaugušo izglītības apvienība, R.:2000.- 38 lpp. 
7. Nacionālā programma " Mūžizglītības stratēģijas izstrāde un ieviešana" .-Rokraksts. 
Rīga: IZM, 2003.-15 lpp. 
x Pārskats Par tautas attīstību: 1999.-Rīga, 1999.-128 lpp. 
fhe polilics and policies of the education of adults in a globallv transforming societv 
(1994)// UNESCO Institute for Education, Hamburg, Germanv. 27. 
The Social and Labour Market Dimension of the Information Societv (1997). 
Brussels: European Commission,46 
•' Work- related adult learning in changing \vorld (1997) // U N E S C O Institute for 
Education, Hamburg. Germanv.16 . 
II . E L E K T R O N I S K I E A V O T I 
Augstākās izglītības iestāžu un studiju programmu akreditācijas noteikumi 
//www.aiknc.lv (17.09.2005.) 
Izglītības attīstības koncepcija 2002.-2005.gadam //www.izm.qov.lv (12.07.2004.) 
1 4 Utvijas Republikas Izglītības likums// www.izm.qov.lv (12.07.2004.) 
Eifelong Learning Strategies//www.europa.eu.int. (17.10.04.) 
Profesiju standarti// www.izmDic.lv (19.09.2005.) 
1 ne Social and Labour Market Dimension of the Information Societv. People First-The 
^ e * t Steps: European Commission 23th Julv 1997 version// www.eu/euinfsos.html 
(01.05,2003.) 
174 
I I I . L I T E R A T Ū R A 
Applebv, R.C. (1998).Modern Business Administration. London: Pitman. 234 . 
Armstrong, A. & Stephens, T. (2005). A Handbook of Management and Leadership. 
London: Kogan Page, 318. 
Aines, C.& Aines, L. R.(1989). Research in Motivation in Lducation, Vol.3.San Diego: 
Academic Press, 203. 
Atkinson, J.& Raynor, 0 . (1974).Motivation and Achievement. \\ ashington: 
Winston,l 17. 
Bang, J., Moller, M. (1994). Computer Conferencing in Danish Distance education // 
Media and Technologv in European Distance Education. Milton Kevnes: Open 
University, 25-37 . 
Bates, T. (1994). Audio Cassettes in the British Open Universitv // Media and 
Technology in European Distance Education. Milton Keynes. Open Universitv. 13-17. 
Beļickis L, Blūma D.. Koķe T. u.c. Pedagoģijas terminu skaidrojošā vārdnīca.-R.: 
Zvaigzne ABC.-2000.-248 Ipp. 
Bloom, M. (1990). The Psychosocial Constructs of Social Competency // Developing 
Social Competencv in Adolescence. Newbury Park. CA: Sage Publications, 34-48 . 
Boterf G. (2000).The Engineering of Competences // Tovvards the End of Teaching? 
Innovation in European Adult Learning.-Gōteborg. 17-28 . 
Bruner, J.S.( 1966).Toward a Theory of Instruction. Cambridge: Harvard Universitv 
Press, 245. 
Bush, T.(1905v Theories of Educational Management, l ondon : Paul Cbapman 
Publishing Ltd., 164. 
Caffarella. R.S., & Barnett, B.G.(1994). Characteristics of Adult Learner and 
Foundations of Experientieal Learning// New Directions for Adult and Continuing 
Hducation,62. 29-42. 
t'alder, J. and McCollum, A. (1998). Open and Flexible Learning in Vocational 
Education and Training.- London: Kogan Page, 146. 
c h u t e , A., Thompson. M., Hancoch, B. (1998). The McGravv- llill handbook of 
distance Learning: An Implementation Guide for Trainers and Human Resources 
professionals.-New York, McGravv- Hi l l , 236 . 
Collis, B. (1997).Tele- Learning in a Digital World: The Future of Distance Learning.-
london: International Tomson Computer Press, 650. 
175 
33. Corder, N . (2003). Learning to Teach Adults: An Introduction. Nevv York and London. 
Routledge,162. 
34. Cross, K.P.(1981). Adults as Learners: Increasing participation and facilitating learning. 
San Francisco, CA:Jossey-Bass, 202. 
35. Cyrs, T. (1997).Competence in Teaching at a Distance// Nevv Directions for Teaching 
and Learning, 71 , 15-18. 
36. Čehlova Z. Kognitīvie attīstošie didaktiskie modeļi studijās// Vispārīgā didaktika un 
audzināšana.-R.: SIA Izglītības soļi, 2001-22.-28. lpp. 
37. Čendlers S. 100 paņēmieni, kā motivēt sevi aktīvai dzīvei.-R.: Aurora, 1997.-190 lpp. 
38. Daft, R.& Marcic, D. (2001) Understanding management, 3 e, nevv york, Thomson, 197. 
39. Deķe L, Ivanova L, Kristovska I. Tālmācības konsultanta rokasgrāmata.- R.: II 1 
"Mācību apgāds", ISBN 9984-572-35-8, 2000.-39 lpp. 
40. Dubkēvičs L., Ķestere I. Saskarsme. Lietišķā etiķete.-Rīga: SIA J.L.V., 2000.-174 lpp. 
41. Edeirs V. Efektīva komunikācija: vissvarīgākā vadības mākslas metode.-R.: Asja. 1999.¬ 
259 lpp. 
42. English-Latvian Dictionary.-R.: Ekonomisko attiecību insitūts. 1997.-558 lpp. 
43. Evans, T. (1994).Understanding Learners in Open and Distance Education.-London: 
Kogan Page,133 . 
44. Ezera L, Graudiņa L, Dreiberga S. Lietišķā komunikācija.- R.: Kamene, 2000.-163 lpp. 
45. Freeman, R (1997).Managing Open Svstems. London: Cogan Page, 159. 
46. Forands I. Stratēģija.Kvalitāte.-R.: LIF, 2000.-253 lpp. 
47. Forands I. Vadītājs un vadīšana.-R.: Kamene, 2002.-176 lpp. 
48. Forands i. Personāla \ adiba.- Rīga. Lat\ ijas Izglītības fonds. b.g.-189 lpp. 
4 g Forands I. Biznesa vadības tehnoloģijas.- Rīga: Latvijas Izglītības fonds, b.g.-330 lpp. 
• n- Fulans M. Pārmaiņu spēki.-R.: Zvaigzne ABC. 1999.-167 lpp. 
5 1 - Garcia- Longoria Serrano, I. (2000). Innovative Strategies in Adult Education from 
Popular Universities// Tovvards the End of Teaching? Innovation in European Adult 
Learning.-Gōteborg, 34-39. 
5 2 - Garleja R. Darbs, organizācija un psiholoģija.-R.: RaKa. 2003.-200 lpp. 
5 3 - Garleja R., Vidnere M. Psiholoģijas un sociālās uzvedības aspekti ekonomikā - Rīga: 
RaKa, 2000.- 159 lpp. 
M Gergen, K J . (1995). Social Construction and the Educational Process// Constructivism 
in Education.- Hillsdale, Nevv Jersey: Lavvrence Erlbaum, 17-39. 
Geske A., Grīnfelds A. Izglītības pētījumu metodoloģija un metodes.-Rīga: RaKa. 
2001.-108 lpp. 
176 
56. Glaserfeld, E.von (1990). Environment and Education// Transforming Children's 
Mathematics Education: International Perspective. Hillsdale, NJ: Lavvrence Erlbaum. 
200-21 
57. Goleman, D. (1995) Emotional Intelligence. New York, NY:Bantam, 179. 
58. Grefberg, M.0 . (2000) . Participation in Adult education: Learning from each other// 
Tovvards the End of Teaching? Innovation in European Adult Learning.-Gōteborg, 56¬ 
63. 
59. Hacker, R.G.,&Harris, M.(1998). Adult Learning of Science for Scientific Literacv: 
Some Theoretical and Theoretical and Methodological Perspectives// Studies in the 
Education of Adults, 24, 217-224. 
Mi. Hiemstra, R.(1993). Three Undereveloped Models for Adult Learning// New Directions 
for Adult and Continuing Education, 57, 37-46. 
61. Implementing and Managing Flexible Learning: Role of the Tutor (1995).-London: 
Pitman Publishing,125. 
62. Ivanova L, Kristovska L, Slaidiņš I. Tālmācības rokasgrāmata.- R.: IU "Mācību 
apgāds", ISBN 9948-572-35-8, 1999.-106 lpp. 
63. hvasiv ,C.(1987) The Role of the Teacher in Self Directed Learning// Nurse Education 
Today 7, 222-227. 
64. Jāāger, T. (2003).The Adult Education Practitioner Training in Estonia: Programmē and 
the Curriculum //Learning 4 Sharing: Manual for Adult Education Practitioners, 
RigaJZM, 57-84. 
65. Jacļues, D. (2000).Learning in Groups: A Handbook for Improving Group Work.-
London: Kogan Page, 310. 
h h Jefries, C., Levvis, R., Meed, J.( 1990). A-Z of Open Learning.-Cambridge:National 
Extension College,128. 
Jenkins, J. (2000). Training teachers for a connected environment //Open praxis: the 
bulletin of the international council for open and distance education. Vol.2. 8-14. 
Jolliffe, A., Ritter, J, Stevens, D. (2001). The Online Learning Handbook: Developing 
a nd Using Web-Based Learning.- London: Kogan Page. 328. 
^ Keegan, D.(1991). Foundations of Distance Education.- London and Ne\v York: 
Pvoutledge, 214. 
7 f ) Kehre M.Personālmenedžments uzņēmumā.-Rīga: Biznesa augstskola Turība. 2004.¬ 
230 lpp. 
Klauss A. Zinības vadītājam.-R.: Preses nams.2002.-560 lpp. 
1 " 
72. Knovvles, M. (1980). The Modēm Practice of Adult Education: from Pedagogv to 
Andragogy.-Chicago: Foliet, 212. 
73. Knovvles, M.(1984).The Adult Learner: A Neglected Species ( 3 r d ed.).-London: Gulf, 
142. 
74. Knovvles, M. (1985). Self Directed Learning. A Guide for Learners and Teachers// 
Journal of Nursing Education 24, 274-279. 
"5. Koķe T. Pieaugušo izglītības attīstība: raksturīgākās iezīmes.-Rīga. 1999-134 lpp. 
76. Koķe T. Zināšanas un dialogs- globalizācijas priekšnoteikums// Latvijas Vēsture. 
2001(41), 21.lpp. 
77. Kristovska L, Ivanovs R. Biroja darba organizācija un vadība.- Rīga: LUMA, 2005.-352 
lpp. 
78. Lasmanis A. Datu ieguves, apstrādes un analīzes metodes pedagoģijas un psiholoģijas 
pētījumos.-R.:SLA "Mācību apgāds", 1999.-359 lpp. 
79; Laudon, K.C.. Laudon, J.P.(2000). Management of Information Systems: Nevv 
Approaches to Organization and Technology. LondomPrentice Hall, 588. 
80. Lonstrupa B. Mācīt pieaugušos-ar atklātību.-Rīga, 2001.-124 lpp. 
s l Maier. P.,Bamett, L.,Warren, A.(1998). Using Tehnology in Teaching and Learning. 
London: Kogan Page, 132. 
Manninen, .1., (1991). Computer Conference as Learning Environment. Experiences 
trom Coinputer-mediated Facilitating// Nordisk konferanse omtjernundervisning. 
opplaring ogdataformidlet kommunikasjon. 19-20 August 1991, Oslo, Norge. 
X l Maslo I. Kognitīvā, pragmatiskā, komunikatīvā, uzdevumorientētā un procesorientētā 
didaktiskā modeļa salīdzinājums: "par" un "pret"., Vispārīgā didaktika un audzināšana.-
K.: SIA Izglītības soļi, 2001.-15.-22.1pp. 
°4- Mason, R. (1994). Computer Conferencing in Distance Education// Media and 
Iechnology in European Distance Education.- Milton Keynes: Open University, 46-49. 
Mācīšanās ir zelts: Ziņojums, ko Starptautiskā Komisija par izglītību divdesmit 
pirmajam gadsimtam sniegusi UNESCO/R.:Remarks, 2001.-ISBN 9984-19-212-1. 255 
lpp. 
' 1 McClelland, D.(1985). Human Motivation. Glenvieu . 1L: Scott. Foresman,! 10. 
McNurlin, B.C. Information Systems Management in Practice (2002).London: Prentice 
Hall, 502. 
X S Merriam, S.B.. & Caffarella, R.S. (1991). Learning in Adulthood: a Comprehensive 
guide. - San Francisco: Jossey-Bass,l 98. 
178 
89. Newport, K. (1994).Radio in the British Open Universitv// Media and Technology in 
European Distance Education.- Milton Keynes: Open University,165-172. 
00. 01droyd, D., Elsner, D. Poster C. (1996). Educational Management Today.- London: 
Paul Chapman Publishing, 124. 
91. Omārova S. Cilvēks runā ar cilvēku: saskarsmes psiholoģija.-R..Kamene, 1998.-121 lpp 
"2 Open Teaching Toolkit: Learning How to Learn (1991).The Open University: Milton 
Keynes,l 5. 
93. Open Teaching Toolkit: Effective Tutorials (1992).The Open University: Milton 
Kevnes, 44 . 
94. Oppenheimer, L. (1998). The Nature of Social Action: Social Competence Versus 
Social Comformism// Social Competence in Developmental Perspective. Boston, MA: 
Klmver Academic Publishers, 59-63. 
Ose G. Kā mācās pieaugušie. -R.:A/S Poligrāfists, 1999.-85 lpp. 
96. Ozoliņa Nucho A., Vidnere M. Stresa menedžments: pārvarēšana un profilakse.-R.: 
Izdevniecība A G B . 1998.-176 lpp. 
97. Peltier, T. Information Security Policies, Procedures and Standards: Guidelines for 
Effective Information Securitv Management (2002). London: Auerbach Publications. 
297. 
9 8 . Perkins, D.N. (1991 ).Technology Meets Constructivism: Do Thev Make a Marriage? 
Educational Technology, Msav. 18-23. 
Peters, O. (1998) Learning and Teaching in Distance Education: Analyses and 
Interpretations from an International Perspective.- London: Kogan Page.244 . 
ilM>- Piaget, J. (1952). Ihe Origtns of Intelligence in Children. Ne\v Vork: International 
Universities Press. 115. 
1 0 1 Piaget. J.. and Inhelder B. (1969). The Psychology of the Child, transi. Vveavver l l .Neu 
york: Basic Books.198. 
Pierson. J. (2002). Tackling Social Exclusion. London & New York: Routlege. 191. 
1 0 3 - Pikeringa P.Personāla vadība - Rīga: Jāņa Rozes apgāds, 2002.-125 lpp. 
1 0 4 - Plavniece M., Skuškovnika D. Sociālā psiholoģija pedagogiem.-Rīga, RaKa, 2002.- 156 
lpp. 
1 0 5 - Praude V, Beļčikovs J. Menedžments.-R.: Vaidelote, 2001.-508 lpp. 
1 0 6 Race, P. (1994). The Open Learning Handbook: Promoting Quality in Design and 
Delivering Flexible Learning.- London: Kogan Page,202. 
107. Radcliffe, J. (1994). Television and Distance Education in Europe: Current Roles and 
Future Challenges// Media and Technologv in European Distance Education.- Milton 
Keynes: Open Universitv. 15-27. 
108. Reņģe V. Organizāciju psiholoģija.- R.:Kamene, 1999.-171 lpp. 
109. Resnick, M.(1996). Distributed Constructionism// Proceedings of the International 
Conference on the Learning Sciences Association for the Advancement of Computing in 
Education, Northvvestern University, Julv 1996, 12-78. 
110. Rovvntree, D. (1994). Preparing Materials for Open ,Distance and Flexible Learning: an 
Action Guide for Teachers and Trainers.- London: Kogan Page, 170. 
111. Rovvntree, D. (1999). Exploring Open and Distance Learning.- London: Kogan Page, 
299. 
112. Rovvntree, D.(1997). Making Materials- Based Learning Work.- London: Kogan Page, 
124. 
113. Rovvntree, D.(1997). Teaching vvith Audio in Open and Distance Learning.- London: 
Kogan Page, 137 . 
"4. Ryser. M. (2000).The Role of the Adult Trainer in a Changing Realitv and its 
Relationship to the Svviss Training Svstem// Tovvards the End of Teach ing 0 Innovation 
in European Adult Learning.-Gōteborg, 57-82. 
115. Salmon, G.E. (2000). Moderating.- London: Kogan Page, 186. 
'16- Seels, B.& Glasgovv, Z.(1998). Making Instructional Design Decisions.- Columbus. 
Ohio: Merrill Publishing Companv. 271 . 
" 7 . Shaw. J, Robertson. J.( 1997). Participatorv Video: A Practical Guide to using video 
Creatively in Group Developinent VVork.-Nevv Vork <fc London, Routledge, 287. 
" 8 . Simmonds, T. (1995). Implementing and managing Flexible Learning: Meeting 
Learner's Needs.- London: Pitman Publishing. 125. 
"9- Simpson, O. (2000). Supporīing Students in Open and Distance Learning.- London: 
Kogan Page, 180. 
Slevin, 0 . & Lavery, C.( 1991). Self Directed Learning and Student Supervision// Nurse 
Education Today 11, 368-377. 
Smith, P.& Ragan, T. (1993). Instructional Design. Upper Saddle River, Nevv Jersey: 
Prentice Hall, Inc.,67. 
^ Steier, F. (1995).From Universing to Conversing: an Ecological Constructionist 
Approach to Learning and Multiple Description //Constructivism in Education .-
Hillsdale, Nevv Jersev: Lavvrence Erlbaum, 67-84. 
180 
123, Stoane, C. (2000). Who Wants to Learn for l i f e ? : A Discussion about Lifelong Learning 
and how Distance Learning can contribute to its Success.-Aberdeen, Scottsu Consultants 
Ltd.,17. 
124. Supporting Open Learners: A Staff Development Reader for Open University Tutors 
and Tutor- Counselors (1996).- Milton Kevnes: Open Universitv. 116. 
125 Tafinders P. Intensīvais līdervadības kurss.- R.: Pētergailis, 2004.-156 lpp. 
126. Tavlor, P.(1998). Constructivism: Value Added //The International Handbook of 
Science Education, Dordrecht, The Netherlands: Kluvver Academic, 128-134. 
127. Telia, S. (1998). Aspects of Media Education: Strategic Imperatives in the Information 
Age.-Yliopistopaino, Helsinki, 369. 
128. Tutor's Toolkit: An Open Learning Resource for First- Time Tutors (1989).-
Cambridge: National Extension College,52. 
129. Using First Class for Windows (1999).-Soft Arc Inc, N e w York, 160. 
130. Vadībzinības rokasgrāmata: Viss par uzņēmējdarbību un vadību/ R. Helera red.-
R.:Zvaigzne ABC, 2003.-256 lpp. 
131. Valgmaa, R., Koke. T.(2003). The Agreed Minimum Set o f Criteria and the Assessment 
Procedures// Learning 4 Sharing: Manual for Adult Education Practitioners. Riga:IZM. 
45-56. 
'32. Van d e Ven, A.H. Central problems in the Management of Innovation//Readings in t h e 
Management of Innovation (1988).-Nevv York, HarperBusiness, 768. 
'33, Vīksna A. Personāla vadība.-Rīga: Jumava, 1999.-120 lpp . 
' ' 4 Vocational Education at a Distance: International Perspectives/ Edited by Rumble.G. 
aud Oliveira, J.( 1992).-London: kogan Page,l 74. 
Volkova T., Vērdiņa G. Pildavs J. Organizācijas un to vadīšana pārmaiņu apstākļos.-R.: 
NipoNT, 2001 . - 109 lpp. 
'36. \Veiner, B.(1986).An Attibution Theorv of Motivation and Emotion. Neu Vork: 
Springer-Verlag, 178. 
Wright, L.S., & Stimmel. T. (1984). Perception of Parents and Self among College 
Students Reporting Disabilities// The Exceptional Child. 31(3). 203-208. 
I 3 8 - Žogla I. Didaktikas teorētiskie pamati - R.: RaKa. 2 0 0 1 . 275 lpp. 
3aHKOBCKHH A.H. O p r a m n a u H O H H a f l ncnxo.ioinato.-M.: 0 . n n H T a , 2000.-647 CTp. 
l 4 < > KainaneBCKaji T. B. MeHen/KMeHT.-PocTOB H a floHy.:d>eHHKC, 2005.-344 C T p . 
^' Mac^oy o MeHe , a>KMeHTe: CaMoaKTvantnauHH. n p o c B e u t e n H b t H MeHejpK .vien i. 
( ) p t a n m a n n o H n a f l TeopHa . -CaHKT-HeTepōvpr: I l m e p , 2003.-413 CTp. 
4 - PojanoBa B.A. n c H x o n o r n a v n p a B J i e H H f l -M.: H t n e ^ - C h h t c } , 1999.-352 CTp . 
Ī S I 
I V . INTERNET R E S U R S I 
143. Andragogy: Teaching Adults// coe.sdsu.edu/ee (15.03.03.) 
144. Astorga H. Worker Competencies// www.competencies.com (24.09.04.) 
145 Baltijas interneta tirgus^/ www.dtrnedia.lv/raksti (27.04.04.) 
146. Banach, D. The Ethics of Absolute Freedom// www.anselm.edu (03.06.03.) 
147. Black J.B., ThalhaimerW., Wilder H. Constructivist Design of Graphic Computer 
Simulations// www.ilt.columbia.edu (03.06.03.) 
148. Brookfield, S. Adult Learning: An Overview //nlu.nl.edu (04.06.03.) 
149. Color and Mood: Article Template Encyclopedia of Education Technology// 
coe.sdsu.edu/ee (04.06.03.) 
150. Compora. D. Current Trends in Distance Education: An Administartive modei 
//vvww.westga.edu (24.06.05.) 
151. Constructivist Learning Theory// www.stemnet.nf.ca (11.01.04.) 
152. Constructivist ī .earning Theorv// www.artsined.com (11.01.04.) 
153. Distance Education: The Instructor's Role // coe.sdsu.edu/ee (19.07.03.) 
' s 4 . Ilow You Can Built the Social Competencies// www.search-institute.oru (12.09.04.) 
155. Hughes D. Making the Classroom a Sociallv Competent Environment 
//www.sofweb.vic.edu.au (23.08.04.) 
156. Huitt, W. Motivation// www.chiron.valdosta.edu (11.01.04.) 
l s 7 . Igauņi televīziju skatās vairāk nekā latvieši un lietuvieši// www.leta.lv (12.03.03.) 
158. Imel. S. F.ffect of Emotions on Lerning in Adult. Career. and Career-Technical 
Education// www.ERlC.ACVE.com (19.07.03.) 
Instructor Notes:Gagne's Instructional Design Theory// www.education.indiana.edu 
C5.03.04.) 
Jonassen, D.H. (Undated). Thinking Tehnologv: Towards a Constructivist design modei 
H WAvw .ourav.cudenver.edu (25.03.04.) 
1 6 1 Jonassen, D.H., McAleese, T.M.R. (Undated). A Manifesto for a Constructivist 
Approach to Technology in Higher Education// led.gcal.ac.uk (12.03.04.) 
Knowles, M. Lifelong Learning: a Dream // www.nevvhorizons. org/future (15.09.03.) 
l 6 3 - Lieb, S. Principles of Adult Learning//www.hcc.havaii.edu (28.06.04.) 
l 6 4 > Mangan-Lev, M. The Connection be tueen Cooperative Learning and Authentic 
Assessment//www.sabes.org (15.04.03.) 
Moore, D., Bates. A.. Grundling, J. Instructional Design//www.ou.ac.uk (03.06.04.) 
166. Moryiama, J.,Satori,M., King.C.N. Problem Solving Abīlities Produced in Project Based 
Technologv Education//scholar.Iib.vt.edu (27.08.04.) 
167. Polk, R.K. Adolescent Relationships //ag.arizona.edu (27.09.03.) 
168. Prior Learning// vvvvvv.umuc.edu (19.05.04.) 
169. Risinājumi digitālajam gadsimtam// www.leta.lv (27.03.03.) 
i 7(i. Roberts, P. Teaching Social Competencies// www.soteb.vic.edu.au (13.08.04.) 
171. Rosenberg,D.Career Decisions: Self Assessment//careerplanning.about.com (15.09.04.) 
172. Rumble, G.The Globalisation of Open and Flexible Learning: Considerations for 
Planners and Managers// http://www.ou.ac.uk (15.02.04.) 
173. Rutkauskiene D. An O D L Management System:A Spatial Modei of ODL- The Multi-
layer Roulette// diatance.ktu.lt/thenuce/ebook (24.06.05). 
174. Schachtsiek. B. Distance Education- a Service Business //www.fernunihafen.de 
(13.02.03.) 
175. Scott, D. Social Competence // ag.arizona.edu (14.02.03.) 
176. Sherman.R., Dobbins ,D..Tibbets,J.Management Competencies Assessment Instrument 
/ /www.pro-net2000.com (26.08.04.) 
Stacey, D., Talbot-Strettle.VITA- an Innovative new open and Distance Learning 
Service// www.distance-educator.com (15.02.04.) 
178. Steele, O., Tuler, D., Shea, J. Planning and Evaluation Teams: A Modei for Vv'orkplace 
Education// www.sabes.orii/resources (15.02.04.) 
'79. Summarv of Some Main Points from Sartre's Existencialism and Human EmotionsV 
yyww.anselm.edu (24.07.04.) 
teaching .md Learning vvilh Inicniel loois; A Position paper 
•'Ay\v^-.archus/schneide.fm.html.(28.08.03.) 
'81. Thanasoulas.D. What is Learner Autonomv and Hovv Can it be Fostered? 
wvvu3.telus.net (20.11.03.) 
'82. The Psychology of Color: Article Template Encvclopedia of Education Technolog\ 
coe.sdsu.edu/ee (27.08.03.) 
'83. Warnes, E. Developing Pro- Social Competencies //ero.govt.nz/ Publications (28.05.04.) 
183 
V . W E B L A P P U S E S 
184. http://vvww.albion.com/netiquette (29.04.04.) 
185. http://www.cait.ora (29.04.04.) 
186. http://criteriaone.hi7 f 17.10.04.) 
187. http://www.csb.lv (14.06.05.) 
188. http://www.de.dau.lv (17.09.03.) 
189. http://www.diena.lv (23.08.03.) 
190. http://www.dtmedia.lv (26.05.03.) 
191. http://dwebct.lanet.lv (23.08.03.) 
192. http://www.europa.eu.int (14.02.04.) 
1 1 '3 . http://www.fcrnuni-hagen.de ( 1 7.02.04.) 
194. http://ww-w.hesston.edu (29.04.04.) 
195. http://www.iccor.lv (17.03.04.) 
1%. http://2internet-uni.lv (23.03.03.) 
197. http://vip.latnet.lv/de (23.03.03.) 
198. http://www.lda.lv (13.02.03.) 
199. http://www.letonika.lv (28.03.03.) 
-f»0- http://www.liis.lv (29.01.04.) 
: " 1 http://www.likumi.lv (29.01.04.) 
: " - http://www.ltv.lv (14.03.03.) 
-°3. http://www.luma.lv (15.09.04.) 
: ' 1 4 - http://www.open.ac.uk (24.04.03.) 
: " 5 h t tp : / /wMAv .pfm .orL> (13.05.03.) 
2 ° 6 - http://www.rtu.htu.rsc.lv (17.04.03.) 
http:// vvAvw .search. inst i tute.com (19.09.04.) 
; " s ht tp : / /wwAv . termini . lv (07.07.04.) 
: " 9 - bUr2i//vvwAv.tm.uov.lv (29.01.04.) 
ķtp:/ /www.turiha.lv i 15.09.04.) 
bt tP i / /w\vw.utu.f i (19.02.04.) 
: ' 2 hltMwAv\v.vhi.com (09.11.03.) 
bjJMwww-.vid.lv (12.05.04.) 
PIELIKUMI 
1.pielikums 
D a r b a meklētāju īpa t sva r s Latv i ja (%) f 187] 
1996 1997 1998 1999 2000 2 0 0 ! 2 0 0 2 2003 2004 2005 
KOPĀ 20.7 15.2 14.2 14.3 14.4 13.1 12.0 10.6 10.4 
MII 12.9 10.7 11.5 9.9 
IV-VI 13.3 10.6 9.9 
VII-IX 10.5 10.7 10.0 
X-Xl l 11.6 10.3 10.3 
2.pielikums 
I995 I996 
I-X11 6.6 7.2 
l-lll 6.7 7.0 
IV-VI 6.! 7.0 
VII-IX 6.0 7.0 
X-XI1 6.6 7.2 
I 6.7 6.6 
II 6.7 6.8 
III 6.7 7.0 
IV 6.5 7.1 
V 6.3 7.1 
V I 6.1 7.0 
B e z d a r b a l īmer 
1 0 0 ^ 1 0 0 8 1999 
7.0 9.2 9.1 
7.7 7.1 10.1 
7.8 7.2 10.0 
7.3 7.6 9.5 
7.0 9.2 9.1 
7.3 7.0 9.4 
7.5 7.0 9.8 
7.7 7.1 10.1 
7.8 7.1 10.2 
7.9 7.0 10.1 
7.8 7.2 10.0 
; Latvi jā [187] 
2000 2001 2002** 
7.8 7.7 8.5 
9.0 8.1 9.3 
8.4 7.8 8.9 
7.9 7.6 8.7 
7.8 7.7 8.5 
9.1 7.9 8.9 
9.1 8.0 9.2 
9.0 8.1 9.3 
9.0 8.0 9.1 
8.6 7.9 9.0 
8 4 7.8 8.9 
2003 2004 2005 
8 .6 8.5 
8.9 9.2 8.6 
8.6 8.7 
8.5 8.7 
8.6 8.5 
8.7 8.8 8 6 
8.9 9.0 8.7 
8.9 9.2 8.6 
8.8 9.0 8.4 
8.7 8.7 8.1 
8.6 8.7 
3. pielikums 
Telpu izkārtojums klātienes nodarbību vajadzībām 
X X X X X X X X 
X X X X X X X X 
Iradicionāls telpu izkārtojums: pedagogs (konsultants) atrodas auditorijas priekša aiz galda. 
Sāds formāls telpas izkārtojums var būt noderīgs klātienes lekcijām. 
X X X X X X X X 
X X X X X X X X 
Pedagogs (konsultants) atrodas auditorijas priekšā, taču nevis aiz galda, bet tā priekšā 
'atsevišķos gadījumos pat sēž uz galda). Atmosfēra auditorijā ir mazāk formāla, auditorijas 
iekārtojums var noderēt nodarbībai, kurā primāras "jautājumu-atbilžu" aktivitātes. 
X X X X 
o 
X X 
X X X X 
' v apļveida izkārtojums, kur pedagogs un studenti ir līdzvērtīgi sarunu partneri. Šāds 
''kārtojums var būt noderīgs diskusijām grupā. 
XX X X 
XX 
XX XX 
Studenti strādā pāros. Pedagogs (konsultants) darbojas galvenokārt kā novērtētājs vai retos 
- , d ' Jumos-padomdevējs. 
5. XXX XXX 
XXX XXX 
( ? ) 
v — / x x x 
XXX XXX 
XXX XXX 
Studenti strādā lielākās grupās, pedagogs (konsultants) darbojas kā novērotājs, padomdevējs. 
I elpas izkārtojums piemērots projektu izstrādei, grupu diskusijām. 
4.pielikums 
S t u d i j v e d i s (paraugs) 
'II Akadēmija: E-māciŠanās mazā un vidējā biznesa uzņēmumiem" 
(IT-Academy: E-Learningfōr SMEs) 
^FORMĀCIJAS TEHNOLOĢIJU IZMANTOŠANA MAZA UN VIDĒJĀ BIZNESA 
UZŅĒMUMU VADĪBĀ 
Studenta rokasgrāmata 
(Studijvedis) 
Rīga 
2003 
Ļcien. studente! 
A.god. student! 
Priecājamies, ka esat izvēlējies mūsu kursu "Informācijas tehnoloģiju izmantošana mazā un 
vidējā biznesa uzņēmumu vadībā". Kurss ir izveidots starptautiskā projekta "IT Akadēmija: 
E-mācīšanās mazā un vidējā biznesa uzņēmumiem" (IT-Academy: E-Learning for SMEs) 
ietvaros. Projektā līdzdarbojas 5 valstu (Lietuva, Latvija, Lielbritānija, Igaunija, Zviedrija) 
partneri. Sadarbības rezultātā ir izveidoti 6 tālmācības kursi mazā un vidējā biznesa 
uzņēmumu (MVU) vajadzībām: 
1) "Datormācības pamati mazā un vidējā biznesa uzņēmumu vajadzībām" (Information 
Literacy for SMEs) 
2 ) "Informācijas tehnoloģiju izmantošana mazā un vidējā biznesa uzņēmumu vadībā" (IT 
in Management and Business Administration of SMEs) 
31 "Informācijas tehnoloģijas mārketingā" (Marketing through Information Technologv) 
4) "Datorizētā projektu vadība" (Computer-based Project Management) 
5) "Informācijas tehnoloģijas cilvēkresursu vadībā" (IT in Human Resource 
Management) 
6) "Sadarbības tīklu veidošana mazā un vidējā biznesa uzņēmumu vajadzībām" (Netvvork 
for SMEs Building Course). 
K a t r a kursa i lgums ir 20-24 stundas. Sākot ar 2004.gadu, šie kursi būs pieejami angļu valodā. 
Pagaidām tie ir sagatavoti projekta dalībvalstu valodās. 
Kursu galvenais mērķis ir palīdzēt MVU darbiniekiem risināt dažāda līmeņa vadības un 
l l r pin ību problēmas, izmantojot informācijas tehnoloģijas. 
[ ; i ,āl<ā informācija palīdzēs Jums kursa "Informācijas tehnoloģiju izmantošana mazā un 
l '«e/a biznesa uzņēmumu vadībā" apguvē. 
V i s p ā r ī g a i n f o r m ā c i j a 
K j minēts iepriekš, kurss "Informācijas tehnoloģiju izmantošana mazā un vidējā biznesa 
uzņēmumu vadībā" ir kursu cikla (programmas) sastāvdaļa, tādējādi to iespējams apgūt gan 
šīs programmas kontekstā, gan ari atsevišķi. Kursu izveidojuši I atvijas Tālmācības centra 
speciālisti. 
Kursa mērķis 
Kursa galvenais mērķis ir paplašināt Jūsu zināšanas, prasmes un iemaņas jautājumos, kas 
saistīti ar informācijas tehnoloģiju (IT) izmantošanu Jūsu uzņēmuma darba uzlabošanai. 
Apgūstot kursa saturu. Jums būs iespēja pārliecināties par to, ko Jūs jau zināt, kā ari iegūt 
jaunas vai paplašināt, uzlabot jau esošās zināšanas un prasmes. 
Studiju metode 
Kursa apguvē tiek izmantota tālmācības metode. Iespējams, ka Jūs jau esat izmantojis/ 
izmantojusi šo metodi zināšanu ieguvei vai uzlabošanai, tomēr, iespējams, ka ar to saskaraties 
pirmo reizi. 
Tālmācībā par lietderīgāko ir atzīta tādēļ, ka tā dod iespēju mācīties Jums vēlamajā vietā un 
laikā. Tā ir Jūsu iespēja savienot darbu ar mācībām, j o Jums nav nepieciešams speciāli 
'Pmeklēt lekcijas vai seminārus. Mācību satura apguvei Jums nepieciešams dators ar Internel 
Ieslēgumu, elektroniskā pasta adrese un pamatzināšanas to lietošanā. Izmantojot datoru. Jūs 
varat studēt tur un tad, kad Jums ir iespēja un vēlēšanās to darīt. Mācību rezultāti ir Jūsu paša' 
Pašas ziņā, tomēr atcerieties, ka Jūsu konsultants al laž ar prieku palīdzēs Jums risināt 
^'skaidros jautājumus. 
fālmācība kā studiju metode dod Jums iespēju izvēlēties: kurss ir pieejams tiešsaistes (on-
,lr>e) un CD formā. Ceram, ka kursa saturs un tā apguves forma (tālmācībā) palīdzēs Jums 
Profesionālajā pilnveidē. 
^ t ram cilvēkam raksturīgs individuāls mācīšanās stils un zināšanu un prasmju apguves laiks. 
^ldc'ii kursa apguvei paredzētas 20 stundas, tomēr tālmācības priekšrocība ir tā, ka Jums 
, e nmēr ir iespēja mācīties atbilstoši individuālajām vajadzībām: 
1) ja piedāvātais saturs Jums šķiet labi zināms, varat izmantot piedāvāto papildliteratūru 
vai Internet materiālus, 
2) ja apgūstamais saturs Jums ir neskaidrs, varat pie tā atgriezties atkārtoti, vēlreiz 
pārlasot piedāvāto teorētisko materiālu vai veicot praktisko darbu. Galvenais ir tas. ka 
Jūs mācāties pats/ pati sev. Nekautrējieties lūgt palīdzību kolēģiem un, protams, arī 
savam konsultantam! 
Studiju norise 
5.1. Mācību materiāli 
Izvēloties kursu, Jūs esat noteikuši, ko vēlaties apgūt un kāpēc to darāt. Mēs Jums palīdzēsim 
atbildēt uz jautājumu, kā mācīties. 
Kā minējām iepriekš, studiju saturs ir pieejams tiešsaistes formā, izmantojot vveb lappusi, kā 
arī CD formā. Ja esat izvēlējies/ izvēlējusies tiešsaisti, vveb lappuses adrese ir: 
http://herculis.ktu.lt . Ja vēlaties izmantot CD, lūdzu, sazinieties ar mācību organizatoriem pa 
tālruni +371 7034348 vai elektronisko pastu ltc(aianet.lv, richi@lanet.lv. CD Jums tiks nosūtīts 
pa pastu. 
JLll . Tiešsaistes materiāls 
I ai izmantotu tiešsaistes studiju materiālu. Jums nepieciešams saņemt individuālu lietotāja 
paroli (skat. sadaļā "Studiju organizācija"). 
I i^saistes materiāls sevī ietver: 
1) būtiskāko Jums nepieciešamo teorētisko informāciju, 
2) paškontroles jautājumus. 
3) patstāvīgo darbu, kas dod ievirzi jaunām idejām, stimulu to ieviešanai Jūsu 
uzņēmumā, 
4) Jums noderīgu dažāda veida papildus informāciju, 
5) diskusiju iespējas u. tml. 
•'ūsu studijas balstās uz praktiskām nodarbībām, respektīvi. Jūs mācāties darot: lasāt, rakstāt. 
'autājat. atbildat uz jautājumiem u.tml. 
Šim nolūkam studiju materiālā ir izmantotas dažādas ikonas (simboli). Uzklikšķinot noteiktu 
, k °nu . Jums tiek dota iespēja darboties, veikt noteiktu uzdevumu, kas nepieciešams kursa 
-Tguvē. 
5.1,2. Studiju materiāls CD formā 
Ja vēlaties saņemt CD, lūdzu, sazinieties ar studiju organizatoriem! C D materiāls saturiski 
atbilst tiešsaistes materiālam. 
5 2. Studiju atbalsts 
Ja par sev atbilstošāko esat izvēlējušies tiešsaistes formu. Jums tiek piedāvāta profesionāla 
konsultanta palīdzība. W e b lappusē ir norādīts, kā sazināties ar konsultantu. 
Konsultanta uzdevums nav Jūs mācīt, zināšanas un prasmes Jūs apgūsiet, izmantojot studiju 
materiāla saturu. Konsultanta galvenais uzdevums ir palīdzēt Jums adaptēties studiju vide, 
atbildēt uz Jūsu jautājumiem, kas radušies kursa apguves gaitā, risināt problēmas, kas saistītas 
ar mācību organizāciju. Konsultanta pienākumos ietilpst ar i Jūsu darba, panākumu vērtējums, 
neveiksmju cēloņu meklēšana un novēršana. 
Nekautrējieties jautāt savam konsultantam! Neskaidru jautājumu risināšanai Jums var palīdzēt 
arī diskusijas ar pārējiem studējošajiem (web lappuses diskusiju sadaļa). Izmantojiet arī šo 
iespēju! 
Studiju organizācija 
Tālmācībā ir īpašs zināšanu un prasmju apguves veids. Tas nozīmē, ka gan studentiem, gan 
mācību organizatoriem kopīgi jādomā, kā studijas padarīt pēc iespējas atvērtākas, 
lietderīgākas, atbilstošākas katra studenta individuālajām vajadzībām. 
^Tjjtudiju sākums 
'ai uzsāktu mācības, lūdzam Jūs kontaktēties ar studiju organizatoriem pa tālruni -371 
7034348 vai elektronisko pastu ltc@lanet.lv. Studiju organizatori Jums izsūtīs dalībnieka 
ar»ketu. Lūdzu, aizpildiet to un nosūtiet atpakaļ! Pēc finansiālu un organizatorisku jautājumu 
«risināšanas Jums tiks nosūtīts C D vai dota iespēja piekļūt tiešsaistes materiālam. Vienlaicīgi 
•'u* saņemsiet savu identifikācijas numuru, kuru lūdzam lietot visos ar kursu saistītajos 
dokumentos. 
'-l^jStudiju gaita 
b i ls toš i individuālajām vajadzībām un iespējām Jūs apgūstāt piedāvāto teorētisko materiālu. 
Ve>«at pašpārbaudi, atbildat uz tekstā minētajiem jautājumiem, veicat praktiskos darbus. 
Patstāvīgi izstrādātos praktiskos uzdevumus lūdzam sūtīt pa elektronisko pastu richi@lanet.ly 
konsultants tos izvērtēs un vērtējumu, ieteikumus Jums nosūtīs 5 dienu laikā pēc to 
l e m š a n a s . 
ceriet ies , ka, apgūstot kursa saturu. Jūs vienmēr varat izmantot arī konsultanta palīdzību! 
6 .3. Studiju noslēgums 
Kursa apguves beigās Jums tiek piedāvāts praktiskais darbs. Tā pozitīvs vērtējums ir pamats 
Jūsu studiju veiksmīgam noslēgumam. Mācību noslēgumā Jūs saņemsiet Latvijas Tālmācības 
centra sertifikātu, kas apliecinās kursa "Informācijas tehnoloģiju izmantošana mazā un vidējā 
biznesa uzņēmumu vadībā" apguvi. 
Noderīga informācija 
Ja Jums nepieciešama papildus informācija, to var atrast Latvijas Tālmācības centra mājas 
lapā http:/vip.latnet./de. Ja rodas problēmas studiju gaitā, lūdzu, sazinieties ar mācību 
organizatoriem: 
Iārunis: +371 7034348 (otrdien - piektdien no pīkst. 10.00 līdz 16.00) 
l--pasta adrese: ltc@lanet.lv. richKjBlanet.lv 
Fakss: +371 7034346 
Adrese: Raiņa bulv.19-134, Rīga, LV-1586 
I tlam veiksmi studijās! 
Priecāsimies, ja mūsu kurss palīdzēs Jūsu profesionālajā pilnveide un personīgajā 
i:.(tti«smē! 
Kursa autori: 
Ineta Kristovska. Ričards Ivanovs. 
Eksperte Ilze Baļčūne 
5.pielikums 
Tālmācības programmu un kursu piedāvājums Latvijas tālmācības institūcijas 
(informācija iegūta augstskolu mājas lapas [ 188:193; 195; 196; 197:210]) 
(2004.gada martā) 
Nr. Institūcija Tālmācības 
programmas 
Tālmācības 
kursi kā pilna 
laika studiju 
elements 
Profesionālās 
izglītības un 
izaugsmes 
kursi (arī 
valodas un 
datorkursi) 
Interešu 
izglītības kursi 
1. Biznesa augstskola 
Turība 
3 (2-pirmā līmeņa 
augstākās izglītības, 
1 -otrā līmeņa 
augstākās izglītības 
programma) 
37 8 
2. Biznesa vadības koledža 2 - - -
Daugavpils Universitāte - 7 - -
Hāgenas Tālmācības 
universitātes Rīgas 
studiju centrs 
4 1 
5. SIA "Intenational 
Correspondence Course" 
- - 15 2 
6. LU E-universitāte - 134 
7. SIA "Latvijas 
Uzņēmējdarbības un 
menedžmenta akadēmija" 
3 (profesionālā 
izaugsme) 
— — 
8 RTU Tālmācības studiju 
centrs 
- 1 6 1 
9 Vidzemes augstskola 2 (augstākā 
profesionālā izglītība) 
- - -
6 . p ie l ikums 
Tālmācības studiju atbalsta sistēmas resursu pielietojums pieaugušo izglītībā Latvijā 
(informācija iegūta augstskolu mājas lapās[ 188; 193; 195; 196; 197;210]) 
(2004.gada martā) 
R
ak
st
ve
id
a 
m
at
er
iā
li 
T
ie
šs
ai
st
es
 
m
at
er
iā
li 
(W
eb
 
C
T
) 
D 
u 
K
lā
ti
en
es
 
ti
kš
an
ās
 
A
ud
io
 
V
id
eo
 
D
is
ku
si
ju
 
fo
ru
m
s 
e-
pa
sl
s 
1. Biznesa augstskola Turība * • • • 
2. Biznesa vadības koledža • • • • • 
3. Daugavpils Universitāte • • 
4. Hāgenas Tālmācības universitātes 
Rīgas studiju centrs 
• • • 
5. S1A "Intenational Correspondence 
Course" 
• • • 
6. LU E-universitāte • 
7 S1A "Latvijas Uzņēmējdarbības un 
menedžmenta akadēmija" 
• • • • • 
8. RTU Tālmācības studiju centrs • • • • • • 
9. Vidzemes augstskola * • • 
7.pielikums 
• 
STRATĒĢIJA Versija 1 
BIZNESA V A D Ī B A S KOLEDŽAS 
STRATĒĢIJA 2003 . -2008 .GADAM 
APSTIPRINĀTS 
Biznesa vadības koledžas 
06 .10 .2003. Padomes sēdē 
Protokols Nr. 02-02/01 
I. BVK stratēģiskie mērķi 
Studējošo skaita pieaugums 
2003-4 . studiju gads - 250 studējošie 
2004-5 . studiju gads - 450 studējošie 
2005-6 . studiju gads - 620 studējošie 
2006-7 . studiju gads - 620 studējošie 
2007-8 . studiju g a d s - 6 2 0 studējošie 
Reģionālo studiju atbalsta centru izveide 
2005-6. studiju gads - 1 centrs 
2006-7. studiju gads - 2 centri 
2007-8. studiju gads - 4 centri 
I 3. Studiju programmu piedāvājums 
2003-4. studiju gads - 2 programmas 
2004-5. studiju gads - 2 programmas 
2005-6. studiju g a d s - 3 programmas 
2006-7. studiju g a d s - 4 programmas 
2007-8. studiju g a d s - 5 programmas 
- līmeņa augstākā izglītība 
Līdz 2008 . gadam sagatavoties, lai pieteiktu BVK kā 2. līmeņa augstākās izglītības 
īstenotāju. 
'•5. Profesionālā maģistrantūra 
Līdz 2008. gadam sagatavoties, lai pieteiktu BVK kā maģistrantūras programmu 
īstenotāju. 
2. Zinātniskā un pētnieciskā darbība 
r'«npi. BVK darbinieku un studējošo zinātniski pētnieciskā darbība ir virzīta uz BVK koncepcijas un 
Riskās attīstības plāna īstenošanu, studiju procesa kvalitātes pilnveidošanu. 
a s 3kumi. Zinātniskā un pētnieciskā darba rezultāti nodrošina studiju programmu realizācijas procesu ar 
" J n definētiem profesionālo kompetenču kritērijiem, sekmīgas karjeras nosacījumu kritērijiem un tālmācības 
'^lu atbalsta sistēmas metodiskiem principiem. Prioritātes tiek noteiktas šādiem pētījumiem: 
1 . „Efektīva studiju atbalsta sistēma". 
2. „Karjeras veidošanās nosacījumi un personības pašapliecināšanās". 
3. „Uzņēmēja kompetences un personība". 
4. „Biroja vadītāja kompetence un personība". 
5. „Kvalitātes vadības sistēma mazā un vidējā biznesa uzņēmumos". 
6. ..Mazā un vidējā biznesa uzņēmumu piedāvājuma analīze" 
.Studiju process 
Principi. BVK studiju process nodrošina BVK koncepcijas un stratēģiskā attīstības plāna īstenošanu, veicina 
studējošo pašattīstības iespējas, sekmē motivāciju profesijas iegūšanai, veido priekšnosacījumus pašrealizācijai 
un veiksmīgai karjerai. 
3.1. Licencēto studiju programmu akreditācija 
Principi. Licencēto studiju programmu atbilstības profesijas standartiem un darba devēju mainīgajām prasībām 
nodrošināšana. 
Pasākumi. Licencēto studiju programmu nepārtraukta pilnveidē atbilstoši mainīgajām sabiedrības prasībām, 
realizācijas rezultātu analīze ar studentu un docētāju līdzdalību. 
3.2. Jaunu studiju programmu izstrāde un licencēšana 
Principi. Regulāra aktuālu profesiju nepieciešamības noteikšana. 
Pasākumi. Rūpīga valsts ekonomiskās vides analīze Regulāra sadarbība ar BVK Padomnieku Konventu, 
profesionālām asociācijām ,darba devējiem, IZM ekspertiem Ikgadēji darba tirgus pētījumi un jaunu studiju 
programmu izstrāde. 
3 .3 . Licencēto un akreditēto studiju programmu aktualizācija 
l'rincipi. BVK absolventu piemērotības darba tirgus prasībām nodrošināšana. 
I'asākumi. Ikgadēja studiju kursu analīze, satura un metožu aktualizācija, patstāvīgo darbu praktiskā 
Pielietojuma nodrošināšana, izvēles kursu piedāvājuma paplašināšana. Studējošo prakses vietu apsekošana 
3.4. Studiju procesa organizācija 
''rincipi Studiju procesa organizācijas atbilstība BVK koncepcijas un izvirzīto mērķu prasībām - veicināt 
studējošo pašattīstības iespējas, sekmēt motivāciju profesijas iegūšanai, veidot priekšnosacījumus pašrealizācijai 
1 1 1 1 veiksmīgai karjerai. 
''^sākumi Kvalitātes vadības sistēmas ISO 9001 ieviešana. Mūsdienīgu tālmācības studiju darba organizācijas 
'^rmu apgūšana, to piemērošana BVK darbībā. Pieredzes apmaiņas braucieni. Zinātniski praktiski pētījumi. U z 
J ernokrātijas principiem balstīta studējošo un BVK administrācijas sadarbība. 
3.5. Studiju procesa metodika 
''rincipi Studiju procesa metodikas atbilstība BVK koncepcijas un izvirzīto mērķu prasībām - veicināt 
' l l | dējošo pašattīstības iespējas, sekmēt motivāciju profesijas iegūšanai, veidot priekšnosacījumus pašrealizācijai 
111 veiksmīgai karjerai. 
, ; , s 5 k u m i . Interaktīvo tālmācības studiju darba metožu apgūšana, to piemērošana BVK darbībā. Lokālo un 
" , l rpiaiitisko konferenču apmeklēšana, pieredzes apmaiņas braucieni, literatūras analīze, zinātniski praktiski 
p c l | i u m i , akadēmiskā personāla kvalifikācijas celšana BVK Kvalifikācijas skolā 
3.6. Studiju satura izvēle 
Principi. Studiju satura atbilstība BVK koncepcijas un izvirzīto mērķu prasībām - veicināt studējošo 
pašattīstības iespējas, sekmēt motivāciju profesijas iegūšanai, veidot priekšnosacījumus pašrealizācijai un 
veiksmīgai karjerai. 
Pasākumi. Ekspertu piesaiste studiju kursu un visas studiju programmas satura analīzei un aktualizācijai. Lokālo 
un starptautisko konferenču apmeklēšana, pieredzes apmaiņas braucieni, literatūras analīze, zinātniski praktiski 
piMījumi. Studiju programmu salīdzināšana ar Latvijas un ārvalstu augstskolu programmām. Darba devēju 
prasību analīze. BVK konventa ieteikumu īstenošana. 
3.7. Tālmācības studiju materiālu izveide 
l'rincipi. Tālmācības studiju materiāli atbilst BVK izstrādātajiem metodiskajiem norādījumiem un standartiem 
un nodrošina tālmācības studiju procesa atbilstību izvirzītajiem mērķiem un BVK koncepcijai. 
Pasākumi. Tālmācības studiju materiālu izveides principu izstrāde, ieviešana un aktualizācija. Izstrādāto studiju 
materiālu pilottestēšana. ekspertēšana un recenzēšana. 
3.8. Vērtēšanas principi 
l'rincipi. Studiju rezultātu vērtēšana nodrošina zināšanu pārbaudi un pašattīstību. 
I'^akumi. Testu, kontroljautājumu, ieskaišu un eksāmenu jautājumu aktualizācija. Neformālās vērtēšanas 
^tēmas integrācija esošajā formālajā sistēmā 
3.9. Studiju resursu centrs 
Principi. Studiju resursu centra piedāvāto iespēju atbilstība BVK koncepcijas un izvirzīto mērķu prasībām. 
Lidiju procesa informatīva nodrošināšana. 
Pasakāmi. Studiju resursu centra izveide, fondu regulāra papildināšana 
3.10. Studiju vide 
•'rincipi. BVK studiju vide ir multikulturāla, atbilst labāko Eiropas tālmācības augstskolu izvirzītajiem 
^nērijiem, sekmē studējošā personības attīstību un ir sekmīgas karjeras virzītājspēks. 
''^akumi. BVK mērķtiecīgi un demokrātiski veido studiju fizisko, psiholoģisko un kultūrvidi, kas nodrošina 
k""cepcijā izvirzīto mērķu īstenošanu: 
- estētiski noformētas, tīras, tehniski nodrošinātas auditorijas un palīgtelpas. 
- līdzsvarota nodarbību un studiju atbalsta centra psiholoģiskā vide. 
BVK kultūrvide tiek veidota tā. lai apmierinātu studējošo, docētāju un darbinieku intereses. 
4. Administratīvā darbība 
' " n c ' p i . BVK administratīvā darbība ir virzīta uz BVK koncepcijas un stratēģisks attīstības plāna īstenošanu. 
i | u procesa kvalitātes pilnveidošanu. 
4.1. BVK akreditācija 
H s a kuni i . 2004.gada rudenī sagatavot akreditācijas pieteikumam nepieciešamos dokumentus. 
4.2. BVK v a d ī b a s sistēma 
Principi. BVK koncepcijas, stratēģiskās attīstības plāna, studiju procesa kvalitātes nodrošināšana. 
Pasākumi. Kvalitātes vadības sistēmas ISO 9001 ieviešana. 
4.3. Studējošo pašpārvalde 
Principi. Studējošo pašpārvalde ir viens no BVK darbības un attīstības pamatelementiem. 
Pasākumi. Regulāra studējošo pašpārvaldes un BVK administrācijas sadarbība, nepārtraukta studējošo 
informēšana par BVK aktualitātēm. 
4.4. Docētāju izvēle 
Principi. Docētāju a t b i l s t ī b a BVK darba specifikai, kas ir virzīta uz BVK koncepcijas un stratēģiskā attīstības 
plāna īstenošanu, studiju procesa kvalitātes pilnveidošanu. 
Pasākumi. Attīstīt docētāju prasmes sistematizēt studējošo patstāvīgi apgūtās zināšanas, demonstrēt to praktisku 
pielietojumu. Akadēmiskā personāla izvēli reglamentējošu dokumentu izveide un to ievērošana koledžas 
darbībā. Konkursi akadēmiskā personāla izvēlei. 
4 .5 . Tālmācības studiju materiālu autoru izvēle 
Principi. Tālmācības studiju materiālu autoru izvēli nosaka viņu spēja izveidot studiju līdzek|us atbilstoši BVK 
izstrādātajiem tālmācības studiju principiem, kuri ir virzīti uz BVK koncepcijas un stratēģiskās attīstības plāna 
īstenošanu, studiju procesa kvalitātes pilnveidošanu. 
Pasākumi. Konkursi tālmācības studiju materiālu autoru izvēlei. Sagatavot tālmācības studiju materiālu 
izveidošanas metodiku 
4.6 . Studiju atbalsta centra darbinieku izvēle 
Principi. Speciālistu izvēli nosaka viņu gatavība būt par studiju atbalsta sistēmas realizētājiem, gatavība 
pilnveidot klientu apkalpošanas prasmes, radoiums un iniciatīva. 
Pasākumi. Konkursi, apmācība, regulāra profesionālā pilnveidē. 
4.7. Docētāju tālākizglītība 
Principi. Docētāju gatavība realizēt BVK studiju principus un metodes. 
Pasākumi. ..Kvalifikācijas skolas" organizēšana, atbalsts doktorantūras studijām, vietējo un ārzemju semināru 
"n konferenču apmeklējums, pieredzes pārņemšanas komandējumi 
4.8. Tālmācības studiju materiālu autoru tālākizglītība 
Principi. Tālmācības studiju materiālu autoru kompetence realizēt tālmācības studiju principus un metodes 
mācību līdzekļos. 
Pasākumi. ,.Kvalifikācijas skolas" organizēšana, atbalsts doktorantūras studijām, vietējo un ārzemju semināru 
l l n konferenču apmeklējums, pieredzes pārņemšanas komandējumi. 
4.9. Studiju atbalsta centra darbinieku kvalifikācijas celšana 
P r | ncipi . Studiju atbalsta c e n t r a darbinieku kompetence nodrošināt s t u d i j u atbalsta c e n t r a darbu atbilstoši BVK 
' V i r z ī t a j i e m kritērijiem. 
Pasākumi. „ Kvalifikācijas skolas" organizēšana, studiju atbalsta sistēmas principu apguve, kvalifikācijas 
paaugstināšanas kursi. 
4 .10 . BVK kultūrvide 
Principi. BVK kultūrvide tiek veidota tā, lai apmierinātu studējošo, docētāju un darbinieku intereses. 
Pasākumi. Vieslektoru uzaicināšana. Sporta un kultūras pasākumu organizēšana. 
5. Saimnieciskā darbība 
Principi. Saimnieciskā darbība nodrošina BVK koncepcijas un stratēģiskās attīstības mērķu realizāciju. 
5 . ! . Izdevniecība un tipogrāfija 
Principi. Nodrošināt BVK studiju procesu ar kvalitatīviem tālmācības studiju materiāliem. 
Pasākumi. Tipogrāfijas tehnikas iegāde, darbinieku apmācība, ražošanas procesa nodrošināšana. 
5.2. Materiāli tehniskais nodrošinājums 
l'rincipi. Materiāli tehniskais nodrošinājums ir līdzeklis kvalitatīva studiju procesa nodrošināšanai. 
Pasākumi. Datoru un citas biroja tehnikas iegāde un uzturēšana. Telpu labiekārtošana, auditoriju 
modernizēšana, bibliotēkas izveide. 
5.3. Fiziskā vide 
Principi. BVK fiziskā vide ir ergonomiska un estētiska. 
Pasākumi. Telpu iekārtošana atbilstoši ergonomikas prasībām. Telpu estētisks noformējums. 
6. Finansiālā darbība 
Principi, BVK finansiālā darbība nodrošina kvalitatīvu studiju procesu un materiāli tehnisko nodrošinājumu, if 
v irzīta uz BVK attīstību un stabilitāti. 
Pasākumi. Finansiālo resursu plānošana un kontrole 
7. BVK ārējie sakari 
f'rincipi. Ārējie sakari nodrošina BVK publicitāti un attīstību 
7.1. Sadarbība ar citām augstskolām Latvijā 
''rincipi. Sadarbība ar citām augstskolām Latvijā nodrošina regulāru informācijas apmaiņu, kas nepieciešama 
B V K attīstībai. 
• asakumi. Līdzdalība Koledžu asociācijā un Virtuālās izglītības asociācijā. AIP sēžu apmeklējums. Augstskolu 
''Pmeklējums un savstarpēja sadarbība. 
7.2. Sadarbība ar augstskolām ārzemēs 
' rincipi. Sadarbība ar citām augstskolām ārzemēs nodrošina regulāru informācijas apmaiņu, kas nepieciešama 
KVK attīstībai. 
• s l*Kumi, Līdzdalība I D ī " N . studiju \ i/īies. ār/emju ekspertu un v i e s l e k t o r u uzaicināšana 
7.3. BVK tēla veidošana un reklāma 
Principi. Pozitīva BVK tēla izveide. 
Pasākumi. BVK simbolikas izveide. Web lappuses izveide, piedalīšanās izglītības izstādēs, studiju materiālu 
noformējuma izstrāde. Sadarbība ar masu medijiem. Akciju organizēšana. 
7.4. Sadarbība ar valstiskām, nevalstiskām un privātām organizācijām un darba devējiem 
Principi. Valsts sociāli ekonomiskās situācijas izpratne, tai adekvātas BVK darbības nodrošināšana. 
Pasākumi. BVK Padomnieku Konventa sanāksmes, sadarbība ar Rūpniecības un tirdzniecības kameru. 
Tirgotāju asociāciju. Biznesa konsultantu asociāciju. 
8. Studējošo izvelē 
Principi. BVK studējošie ir strādājoši, pašpilnveidei motivēti pieaugušie. 
Pasākumi. Tieša un netieša reklāma, BVK tēls sabiedrībā .augsta studiju procesa kvalitāte. 
9. BVK atvērtība sabiedrībai 
Principi. Kalpošana sabiedrībai. 
Pasākumi. Projekts ,.Esi līderis!", vieslekciju organizēšana, forumi, konferences, klubi. 
10. Stratēģijas realizācij as resursi 
• Kompetenti BVK darbinieki un partneri, 
• Darbinieku apmācība ISO 9001 ieviešanai BVK. 
• ISO sertifikāta iegūšana. 
• Zinātnisko un praktisko pētījumu rezultāti. 
• Ikgadēja SVIO analīze. 
S . p i e l i k u m s 
• KONCEPCIJA Versija 1 BIZNESA V A D Ī B A S KOLEDŽAS 
KONCEPCIJA 
APSTIPRINĀTS 
Biznesa vadības koledžas 
06 .10 .2003 . Padomes sēdē 
Protokols Nr. 02-02/01 
Profesionālisms ir uz dziļu savas misijas apzināšanos, pilnīgām zināšanām savā profesijā, augstu inteliģenci, 
pārliecību, darba mīlestību, pieredzi un nepārtrauktu pašpilnveidi balstīta prasme augstā kvalitātē veikt savu 
darbu, ievērojot morāles un ētikas normas. Profesionālis ir atzīts eksperts savā jomā. 
Ievads 
Latvijas integrēšanās Eiropas Savienībā maina izglītības vērtību. Lai nodrošinātu konkurētspēju darba tirgū, 
c i l v ē k a m nepieciešama augsta profesionalitāte un bieži vien arī otra augstākā izglītība. 
BVK misija ir izveidot tādu studiju vidi, kas veicina studējošā personisko, sociālo un profesionālo briedumu, 
paver iespēju katram k|ūt par profesionāli izvēlētajā darbības jomā. Studējošais ir atbildīgs par savas personības 
un profesionālās kompetences attīstību, augstskola ir atbildīga par tādu studiju satura, formu, studiju vides 
piedāvāšanu, kas veicina studējošo attīstību. 
1. Vispārīgās nostādnes 
Saskaņā ar Augstskolu likuma noteiktajiem augstākās izglītības pamatprincipiem un Latvijas izglītības 
koncepcijas pamatnostādnēm BVK nodrošina pirmā līmeņa augstāko izglītību, izmantojot daudzās pasauks 
koledžās un universitātēs pielietotu Open Univesitv tipa tālmācības studiju formu. Augstskola gatavo augsti 
k\.aliticētus speciālistus dažādās ar biznesu saistītās specialitātēs. 
2. Mērķis 
^"drošināt kompetenta, radoša, uzņēmīga, patstāvīga un atbildīga speciālista veidošanos un attīstību, veicināt 
Pūdējošā personisko, sociālo un profesionālo briedumu, mērķtiecību, attīstīt spēju būt par līderi, sagatavot 
sekmīgai karjerai un pašrealizācijai, nodrošināt studējošajam iespēju apgūt tās profesionālās kompetences, kuras 
nL"pieciešamas efektīvam darbam informācijas sabiedrībā. 
3. Izglītības ieguves vispārīgie principi, uz kuriem balstās 
BVK studiju process 
Teorijas un prakses vienotības princips norāda, ka izglītībā bez teorijas nav zinātniskuma, bez prakses nav 
l a u n u izziņas avotu un apliecinājumu zinātnei. 
""mānisma un demokrāt i skuma principa būtība ir cilvēka atzīšana par pamatvērtību. 
Individualizācijas princips izsaka to, ka izglītības ieguves gaitā tiek respektētas un attīstītas individualitātes 
intereses, vajadzības, darbības motīvi, vērtības un spējas, vienlaikus ievērojot sabiedrības centienus un 
vajadzības. 
Inovatīvas darbības princips nozīmē, ka izglītība attīsta un aktualizē personības radošo potenciālu 
Zinātniskuma princips liek projektēt un īstenot tādu izglītību, kuras pamatā ir zinātnes atziņas, zinātnisko 
metožu izmantošana, patiesības un tās pierādījumu meklējumi, kura pamatā ir laika un prakses atzītas un 
pārbaudītas atziņas. Veidot pētnieciski orientētu studiju procesu, kas sekmē studentu kritiskās domāšanas 
attīstību, veicina profesionālo kompetenci. 
Sistemātiskuma princips prasa izpratni un projektē izglītību kā veselumu, kura apguvē cilvēks varētu izveidot 
kopsakarības. 
Vēsturiskuma un mūsd ien īguma princips nozīmē saskatīt attīstības sakarības un ceļus, vērtēt pagātni, analizēt 
tagadni un projektēt nākotni. 
4. Izglītības ieguves metodiskie principi, uz kuriem balstās 
BVK studiju process 
Tālmācībā. Izpaužas studējošā iespējā sekmīgi studēt neierobežotā ģeogrāfiskā attālumā no Biznesa vadības 
koledžas (BVK). Pazīstamākās Eiropas Savienības augstskolas, kurās tiek izmantotas analoģiskas metodiskās 
pieejas, ir Lielbritānijas Atvērtā Universitāte un Hāgenas Tālmācības universitāte (Vācija). 
Studiju atbalsta s i s tēma. īpaši organizēta studiju formu, metožu, līdzekļu sistēma, kas nodrošina studējošajiem 
operatīvu informatīvu un metodisku atbalstu. 
Studiju materiāli. Pēc lekciju principa strukturēti materiāli, kuru pamatā ir netiešs dialogs ar autoru un kas rada 
analoģiju studējošā līdzdalībai klātienes nodarbībās. 
Vieslekciju cikli. Iespēja saņemt jaunāko informāciju profesionālajā jomā, izmantojot atbilstošas nozares 
profesionāļu pieredzi. 
Klātienes nodarbības. Studiju materiālu apguves procesā iegūto zināšanu interpretācija, sistematizācija. 
praktiskā pielietojuma demonstrēšana. 
Prakses. Mērķtiecīgi organizēts teorētisko zināšanu praktiskās pielietošanas process, kas tiek realizēts studējošā 
darba vietā vai citā prakses vietā, izvirzot noteiktus, ar studējošā profesionālo pilnveidi saistītus uzdevumus. 
Forums. Sistēmiski veidota elektroniskās komunikācijas iespēja, kas nodrošina operatīvu informatīvu un 
metodoloģisku atbalstu, komandu darbu, studējošo un akadēmiskā personāla komunikāciju, izmantojot II 
Priekšrocības. 
Profesionālā kompetence . Katrai studiju programmai ir atbilstoša profesionālās kompetences kritēriju sistēma 
'Kompetence ir izglītības procesā iegūta un uz zināšanām, pieredzi, vērtībām un attieksmēm balstīta cilvēka 
sPēja, kas izpaužas prasmēs - gatavībā darbībai.) Studiju process nodrošina katram studentam iespējas iegūt 
"pieciešamo profesionālo kompetenci. 
5. Izglītības ieguves organizatoriskie principi, uz kuriem balstās 
BVK studiju process 
V e ' d o t studiju procesam atbilstošu psiholoģisko, sociālo un materiālo vidi, kas sekmē nākamā speciālista. 
Profesionālās kompetences attīstību. 
Studiju atbalsta s i s tēma. Mērķtiecīgi organizēta studiju kvalitātes nodrošināšanas sistēma, tālmācības studiju 
vides pamatelements, kas veicina patstāvīgu studiju iespējas, sekmē padziļinātu studiju kursu satura apguvi. 
Dators lietošanai mājās . Studiju atbalsta sistēmas materiāli tehniskais nodrošinājums, kas pieejams katram 
studējošajam un veicina inovatīvu pieeju tālmācības studijām. 
Darbs ar docētāj iem. Docētāji tiek sagatavoti darba specifikai tālmācības sistēmā, attīstot viņu prasmes 
sistematizēt studējošo patstāvīgi apgūtās zināšanas, demonstrēt to praktisko pielietojumu. 
Auditorijas. Mūsdienu prasībām un studiju vajadzībām atbilstoša vide (videoprojektors, audio, video tehnika, 
Internet pieslēgums). 
Tipogrāfija. Nodrošina studiju materiālu tiražēšanu atbilstoši kārtējā semestra vajadzībām, radot iespēju 
operatīvi atjaunot, papildināt, pilnveidot materiālu saturu. 
Konvents. Konventa locekļi ir profesionāļi, kuri nodrošina BVK saikni ar sabiedrību, rekomendējot koledžas 
attīstības virzienus atbilstoši valsts sociāli ekonomiskajai attīstības tendencēm un darba tirgus prasībām. 
Redkolēģija, Zinātnieku un praktiķu grupa, kas izstrādā tālmācības studiju materiālu izveides principus un 
nodrošina to īstenošanu katrā BVK studiju materiālā. 
Lietvedība. Elektronisko un papīra dokumentu sistēma, kas nodrošina BVK darbības sekmīgu norisi un kontroli. 
6 . Personāla politika 
Konkurss uz docētāju v ietām. Docētāju izvēli nosaka viņu gatavība un prasme darboties tālmācības sistēmā 
I praktiskās nodarbības, darbs ar studiju materiāliem, elektroniskā testu sistēma utt.). akadēmiskā un profesionālā 
pieredze. 
Konkurss uz mācību l ī d z e k ļ u autoru vietām. Mācību līdzekļu autoru izvēli nosaka viņu spēja izveidot studiju 
līdzekļus atbilstoši B V K izstrādātajiem tālmācības principiem. 
Konkurss uz studiju atbalsta centra speciālistu vietām. Speciālistu izvēli nosaka viņu gatavība būt par studiju 
atbalsta sistēmas realizētājiem, gatavība pilnveidot klientu apkalpošanas prasmes, radošums un iniciatīva 
BVK darbinieku profes ionālās pi lnveides sistēma. 
• docētāju ,.Kvalifikācij.is" skola; 
• mācību līdzekļu autoru „Kvalifikācijas" skola, 
• studiju atbalsta centra darbinieku ..Kvalifikācijas" skola. 
7. Nākotnes vīzija 
• Kļūt par vadošo tālmācības biznesa augstskolu Latvijā un Baltijā 
• 2. līmeņa augstākā izglītība. 
• Profesionālā maģistrantūra. 
• Doktorantūra. 
gatavoja I.Kristovska 
9. pielikums 
BVK tālmācības studiju materiālu piltotestēšanas kritēriji 
( nodarbība ) 
KURSA NOSAUKUMS 
Lūdzam analizēt šo tālmācības studiju materiālu 
pēc šādiem kritērijiem, vērtējot ar atzīmi (apvelkot. Jūsuprāt, atbilstošāko ) 
1. Mācību saturs izklāstīts saprotami 
10 9 8 7 6 
nesaprotami 
2 I 
2. Mācību saturs izklāstīts s istemātiski 
10 9 8 7 6 
haotiski 
2 ! 
3. Studiju materiāla apjoms ir piet iekams 
10 9 8 7 6 
nepiet iekams 
3 2 1 
4. Piemēru ir piet iekami daudz 
10 9 8 7 
par maz 
2 1 
5. Piemēri atbilst satura teorēt iskajam izklāstam 
10 9 8 7 6 5 
atbilst minimāli 
6. Grafiskais materiā ls saprotams 
10 9 8 7 6 
nesaprotams 
2 1 
1 . Lietotie svešvārdi un termini saprotami 
10 9 8 7 6 5 
nesaprotami 
2 1 
8. Pašpārbaudes uzdevumi pal īdz satura apguvē 
10 9 8 7 6 5 
nepal īdz 
2 I 
9. Kontroluzdevumi ir atbilstoši 
10 9 8 7 6 
pārāk sarežģīti 
2 I 
Hi. -sildīju materiāls ir praktiski noderīgs 
10 9 8 7 6 
nav praktiski noderīgs 
3 2 1 
II. Paptldliteratūra man ir p ieejama 
10 9 8 7 6 
nav pieejama 
2 I 
1 Lkstn pamanītas šādas kļūdas: 
Icttiku mi studiju materiāla a u t o r a m : 
2 ° 0 gada 
^ r a k s t s 
10.pielikums 
3. Kas Jūs rosina apgūt jaunu mācību saturu? 
*•* Saistoša tēma 
* Lietderīga praktiskā nodarbība 
* Praktiskās nodarbības vadītāja personība 
*** Ieskaites/ eksāmena tuvošanās 
* Vēlme būt kompetentākam par citiem, karjeras iespējas 
v Tieksme pēc zināšanām un prasmēm vispār 
*• Cits iemesls 
Anketa 
Studiju vide Biznesa vadības koledžā (BVK) 
Godātie studenti un studentes! 
Lūdzam Jūs izvērtēt apstākļus, kādos norit Jūsu studijas Bl'K. 
Atcerieties, ka anketa ir anonīma. 
Lūdzam norādīt tikai Jūsu 
studiju programmu 
1. Vai Jums patīk studēt BVK? 
* Jā. patīk 
* Vairāk patīk, nekā nepatīk 
* Vairāk nepatīk, kā patīk 
* Nē, nepatīk 
-• Kas Jūs motivēja studēt BVK? 
Piedāvātās studiju programmas saturs, tās atbilstība Jūsu individuālajām vajadzībām 
*•* Piedāvātā studiju forma (tālmācībā) 
**• Augsti kvalificēts akadēmiskais personāls 
* Labs materiāli tehniskais nodrošinājums 
*•' Draugu, paziņu ieteikums 
v Pieņemamā studiju maksa 
*•* Cits iemesls 
4. Vai Jūs apmierina akadēmiskā personāla (pasniedzēju) darba kval i tā te 9 
• Jā, apmierina (kāpēc?) 
• Vairāk jā nekā nē (kāpēc?) 
• Vairāk nē kā j ā (kāpēc?) . 
• Nē, neapmierina (kāpēc?)_ 
5. Vai tālmācības studiju materiāli Jums palīdz apgūt studiju priekšmetu? 
* Jā, palīdz 
* Vairāk jā, nekā nē 
* Vairāk nē, kā j ā 
•J* Nē, nepalīdz 
6. Vai Jūs apmierina BVK materiāli tehniskais nodrošinājums (bibliotēka, datorklase, 
auditoriju iekārtojums, autostāvvieta)? 
* Jā, apmierina 
*** Vairāk jā, nekā nē 
* Vairāk nē, k ā j ā 
* Nē, neapmierina 
7. Kā Jūs vērtējat BVK Biroja darbu? 
* Labs 
••• Vairāk labs, nekā slikts 
* Va i rā ' : slikts, neka labs 
* Neesmu par tādu dzirdējis/-usi 
8. Vai lekciju saraksts ir Jums piemērots (izveidots atbilstoši Jūsu iespējām)? 
'** Jā, tas ir labs, man piemērots 
* Manām iespējām tas atbilst daļēji 
*•* Tas pilnībā mani neapmierina 
t J Kā Jūs vērtējat BVK iekšējo saskarsmes kultūru? 
Valda īpaša pozitīva augstskolas gaisotne 
v Valda pieklājība un iejūtība 
* Valda vienaldzība un neieinteresētība 
* Saskarsme ir zem vispārējiem uzvedības noteikumiem 
v Cits vēr tē jums_ 
10. Kādi ir Jusu ieteikumi studiju vides uzlabošanai BVK? 
Paldies par atbildēm! 
Aptau jas rezul tāt i 
11.pielikums 
Aptauja veikta 2003.gada decembri . 
Aptaujā piedalījušies 114 pirmā semestra abu programmu studenti. 
1. Jums patīk studēt BVK? 
• Jā, patīk-80 
• Vairāk patīk, nekā nepatīk- 33 
* Vairāk nepatīk, kā patīk-1 
• Nē, nepatīk-0 
2 Kas Jūs motivēja studēt BVK? 
v Piedāvātā studiju forma (tālmācība)-90 
• Piedāvātās studiju programmas saturs, tās atbilstība Jūsu individuālajām vajadzībām-48 
*•* Pieņemamā studiju maksa-22 
• Labs materiāli tehniskais nodrošinājums-10 
*•' Draugu, paziņu ieteikums-7 
Augsti kvalificēts akadēmiskais personāls-5 
Lits iemesls: 
Vēlme mainīt redzesloku-1 
v ar izvēlēties studiju laiku-1 
Mācīties nosūtīja darba devējs-1 
Reklāma-1 
v Kas Jūs rosina apgūt jaunu mācību saturu? 
* Tieksme pēc zināšanām un prasmēm vispār-58 
* Vēlme būt kompetentākam par citiem, karjeras iespējas-39 
* Saistoša tēma-21 
*•* Lietderīga praktiskā nodarbība-20 
* Ieskaites/ eksāmena tuvošanās-20 
'•' Praktiskās nodarbības vadītāja personība-3 
^JilJ^mesLs_ 
l zglītība, 
^ ēlnie neiekavēt. nezaudēt ritmu 
4 . Vai Jūs apmierina akadēmiskā personāla (pasniedzēju) darba kvalitāte? 
• Jā, apmierina -63 
*> Vairāk jā nekā nē -44 
<* Vairāk nē, k ā j a - 2 
• Nē, neapmierina -0 
Iemesli 
Zina priekšmetu, interesanti. 
Daži neprot vadīt klātienes nodarbības. 
Profesionāli, interesanti, saistoši. 
Atsaucīgi, komunikabli. 
Pārāk maz runā paši, vairāk jādara studentiem. 
Neizskaidro, vairākas reizes atkārto vienu un to pašu. 
5. Vai tālmācības studiju materiāli Jums palīdz apgūt studiju priekšmetu? 
• Jā, palīdz-81 
*•• Vairāk jā nekā nē -33 
•** Vairāk nē, kā jā-0 
* Nē, nepalīdz-0 
6. Vai Jūs apmierina BVK materiāli tehniskais nodrošinājums (bibliotēka, datorklase, 
auditoriju iekārtojums, autostāvvieta)? 
'** Jā. apmierina-63 
*** Vairāk jā nekā nē -36 
**' Vairāk nē, kā jā-7 
*** Nē, neapmierina-0 
Iebildumi 
Neapmierina auditorijas. 
Maza neapgaismota autostāvvieta. 
Neapgaismota teritorija. 
7 Kā Jūs vērtējat BVK Studiju atbalsta centra darbu? 
* Labs-82 
* Vairāk labs nekā slikts-23 
*** Neesmu par tādu dzirdējis/-usi-l 
* Vairāk slikts, nekā labs-0 
8 Vai praktisko nodarbību saraksts ir Jums piemērots (izveidots atbilstoši Jūsu 
iespējām)? 
• Jā, tas ir labs, man piemērots-87 
• Manām iespējām tas atbilst daļēj i-18 
• Tas pilnībā mani neapmierina-1 
9. Kā Jūs vērtējat BVK iekšējo saskarsmes kultūru? 
• Valda pieklājība un iejūtība-74 
• Valda īpaša pozitīva augstskolas gaisotne-37 
• Valda vienaldzība un neieinteresētība-1 
• Saskarsme ir zem vispārējiem uzvedības noteikumiem-0 
Cits vērtējums 
Pozitīva. 
Pretimnākoša. 
Saprotoša. 
10. Kādi ir Jūsu ieteikumi studiju vides uzlabošanai BVK? 
• Savlaicīgi labot patstāvīgo darbu kļūdas. 
*•' Lai nav tukšu solījumu. 
•** Grāmatās izskaust neprecizitātes. 
*•* Retāk mainīt nodarbību grafiku. 
*•* Uzlabot autostāvvietu. 
• Daži kursi jāapgūst ātrā tempā, jāmaina nodarbību saraksts. 
*•* Praktizēt pasniedzēju darba izvērtējumu mutiski. 
Novērst kļūdas materiālos. 
• Rūpīgāk labot testus. 
Vairāk informācijas mājas lapā. 
v Vairāk izvēles kursu. 
• Sociāli psiholoģiskos treniņus- kā izvēli (nevis obligāto izvēli). 
• Kafejnīcas darba laiks no 8.30., garderobes- no 8.00. 
v Pieklājīgāku garderobisti. 
12.pielikums 
Akadēmiskā personāla darba kvalitātes analīze 
(atbilstoši studentu aptaujas rezultātiem) 
09.01.2004. 
1. Klātienes nodarbības mērķu un uzdevumu izpratne studentu skatījumā un docētāja interpretācijā 
. A-4,8 / B - 4 , 8 
. C-4,64 
• D-4,51 
. E-4,5 
. F-4,4/ G - 4 . 4 
• H-4,33 
• 1-4,23 
• J-4,18 
• K- 3,87 
I. Pielietoto metožu un problēmjautājumu ris inājumu daudzveid ība 
• A4.86 
• B-4,68 
• C-4,67 
• G-4,53 
• F-4,5 
• D-4,45 
• H-4,35 
• E-4,3 
• 1-4,25 
• K-4,21 
• J-4,i 
3 Klātienes nodarbības satura sasaiste ar tālmācības grāmatās apgūto materiālu 
• B-4,81 
• D-4,64 
• G-4,6 
• E/1-4,59 
• C-4,51 
• A- 4,45 
• K-4,31 
' H-4,2 
• F-4,18 
• J-4,13 
4 - Mācību spēka att ieksme pret studentiem (iecietība, tolerance, koleģialitāte u.tml.) 
• A -5 /1 -5 
• C- 4.95 
• B- 4,93 
. J-4,89 / E- 4.89 
. H-4,87 
• F-4,86 
. K-4,77/ D-4,77 
. G-4,73 
5.Mācību spēka profesionālā sagatavot ība ( jūtamas zināšanas pr iekšmetā , prasme atbildēt uz Jūsu 
jautājumiem u.tml.) 
• A-4 ,98 
• G- 4,93 
• B-4.92 
• C-4,91 
• 1-4,89 
• H- 4,87/ D-4,87 
• E-4,86 
• K-4,85 
• F-4,78 
• J-4,57 
6. Klātienes nodarbības satura sasaiste ar Jūsu profes ionālo darbību 
• A-4 ,57 
• B-4 ,46 
• C-4,31 
• G- 4,26 
' F-4,18 
• E-4,16 
' D-4.13 
• J-4.U3 
• H-3,82 
• K-3,42 
• 1-3,13 
•I ūsu ieguvums, apmeklē jo t klātienes nodarbību 
• A-4,74 
• B-4,71 
• C-4,55 
' F-4,45 
• D-4,36 
' G-4.33 
• H-4.27 
4 E-4.19 
• 1*4,17 
' K- 4,03 
• 1-3.94 
13.pielikums 
• 
NOLIKUMI Versija [ lpp 216 no 303 
K V A L I F I K Ā C I J A S S K O L A S 
N O L I K U M S 
A P S T I P R I N Ā T S 
Biznesa vadības koledžas 
16.02.2005. Padomes sēdē 
Protokols Nr 02-02/2 
I. Vispārīgie note ikumi un mērķis . 
I I . Biznesa vadības koledžas (turpmāk tekstā- Koledža) Kvalifikācijas skola (KS) ir studiju atbalsta 
sistēmas sastāvdaļa Koledžas mācību spēku kultūras un profesionālās kvalifikācijas pilnveidošanai, 
zinātniskās jaunrades veicināšanai. Tās mērķis ir sekmēt Koledžas koncepcijas īstenošanu. Studijas 
Koledžas KS ir viens no augstskolas mācībspēku kultūras un profesionālās kvalifikācijas 
pilnveidošanas ceļiem. 
1 .2. Savā darbībā KS ievēro Koledžas nolikumu un šo Nol ikumu. 
1.3. KS mācību programma atbilst Koledžas zinātniskā un metodiskā darba prioritātēm. 
1.4. KS dalībnieki, kas izpildījuši programmas prasības, saņem KS apliecību. Līdzīgi citiem izglītību 
apliecinošiem dokumentiem tā tiek ņemta vērā, izskatot darba piedāvājumu , samaksas . studiju 
braucienu un citu materiālās un morālās stimulēšanas formu jautājumus Koledžā. 
-• KS uzdevumi 
2 . 1 . Izvērtēt Koledžas docētāju papildizglītības vajadzības, balstoties uz: 
Koledžas koncepciju; 
Ārējo ekspertu priekšlikumiem par nepieciešamību pilnveidot docētāju profesionālo 
kvalifikāciju: 
zinātniskā un metodiskā darba prioritātēm. 
docētāju izglītības vajadzībām (priekšlikumi, ierosinājumi, aptauju rezultāti). 
2.2. Organizēt KS studiju procesu, tai skaitā studiju grupas un lektoru komplektāciju, studiju plānu izstrādi. 
' ^ s struktūra un vadība 
3.1. KS vada Koledžas dierektora vietnieks mācību darbā, kurš ir atbildīgs par: 
KS studiju plāna un programmu izstrādi un realizāciju; 
mācību grupas komplektāciju ; 
apliecību izsniegšanu. 
4. Studiju kārtība KS 
4 I KS studijas notiek klātienes formā. 
4 2. Koledžas docētāji var brīvi izvēlēties studiju programmas apguves secību 
4 . 1 . Divu mācību gadu laikā KS dalībniekam jāapgūst KS 8 0 % no piedāvātās programmas. 
* KS finansējums 
5.1. KS budžetu veido 
Koledžas budžeta līdzekļi; 
sponsoru līdzekļi, tai skaitā par projektiem; 
( ) KS darbības izbeigšana 
0 I KS darbība tiek izbeigta ar Koledžas Padomes lēmumu 
^'likumu sagatavoja: I.Kristovska 
14.pielikums 
Aptaujas anketa 
Ļ.cien./a.god. BVK studentes un studenti! 
lūdzu, izvērtējiet , kādas ir Jūsu attiecības ar apkārtējo pasauli! Rūpīgi izlasiet apgalvojumu un ar krustiņu 
atzīmējiet atbilstošo atbildes variantu. Jūsu atbildes tiks izmantotas I.Kristovskas pētījumā par pieaugušo 
izglītības vadību tālmācības formā. 
Aptaujas rezultāti 
Nr. Apgalvojums 
N
ek
ad
 
G
an
dr
īz
 
ne
ka
d 
to 
G
an
dr
īz
 
vi
en
m
ēr
 
V
ie
nm
ēr
 
1. Apzinos sevi kā patstāvīgu, izveidojušos 
personību 
- - - 194 23 
2. Mani apmierina mans sociālais stāvoklis 15 127 61 14 
3. Uzskatu, ka esmu sevi realizējis 
(-usi) ģ imenē un darbā 
17 11 2 173 14 
5. Domāju, ka esmu profesionālis (-e), apkārtējie no 
manis var daudz mācīties 
2 12 4 68 131 
6. Sabiedrībā jūtos novērtēts (-a) un atzīts 
(-a). 
10 8 74 73 52 
7. Man ir problēmas ar ģimenes locek|iem, darba 
kolēģiem, draugiem 
1 16 195 4 1 
8. Sarežģītās situācijās vienmēr vienpersoniski 
pieņemu lēmumus 
49 104 28 19 17 
9. Enerģiski iesaistos konfliktos, vienmēr aizstāvu 
savas intereses 
59 58 36 38 26 
10. Daudzas sabiedrības normas man nav 
pieņemamas, tomēr es savu pārliecību neizpaužu 
skali 
89 5 35 76 12 
Svešu cilvēku klātbūtnē mulstu, uzskatu, ka pārāk 
maz zinu, lai piedalītos sarežģītās un nozīmīgās 
diskusijās 
45 60 ^ i : 
12. Savā profesijā esmu sasniedzis 
(-usi) virsotni, man vairs nav kur tiekties 
56 81 36 43 1 
J 3 . Visu plānoju un zinu, ko darīšu rītdien 3 11 157 43 3 
14. Mans mērķis vienmēr attaisno līdzekļus 5 14 33 86 79 
15. Esmu ar mieru riskēt, lai sasniegtu iecerēto 2 3 46 65 101 
16. Nekavēju tikšanās un neizprotu cilvēkus, kas to 
atļaujas 
6 16 193 - i 
1ī~ Vienmēr visu izdaru laikā un kvalitatīvi 9 79 80 42 14 
Spēju novērtēt , ko varu un gribu 29 19 85 84 • 
Mana devīze ir " Vienaldzība pret notiekošo 
_palīdz risināt problēmas" 
110 15 - 34 58 
~207~ Domāju, ka man apkārt ir tikai ļauni un 
nenovīdīgi cilvēki 
145 59 10 1 i 
j ī p Visu daru patstāvīgi 2 20 15 94 86 
Lūgt kāda padomu uzskatu par sevis pazemošanu 94 58 2 27 36 
Visus darījumus cenšos kārtot pa telefonu, jo 
_tļkšanās klātienē ir lieks laika patēriņš 
5! 35 68 57 4 
Publiski neatzīstu savu vainu, kaut gan tā ir 
^acīmredzama 
13 28 158 6 12 
Jaj i ep iec ie šams , protu pielāgoties situācijai - 1 56 31 129 
^Attiecību veidošanā esmu iniciators (-e) 12 81 40 39 45 
15. p ie l ikums 
• 
NOTEIKUMI Versija 1 
KLĀTIENES N O D A R B Ī B U UN 
PĀRBAUDĪJUMU O R G A N I Z Ē Š A N A S 
KĀRTĪBA 
APSTIPRINĀTS 
Biznesa vadības koledžas 
12.07.2005. Padomes sēdē 
Protokols Nr. 02-02 5 
Sākot ar 01.09.2005. BVK nosaka šādu nodarbību un pārbaudījumu organizēšanas kārtību: 
1. Klātienes nodarbības mērķis ir: 
• Sniegt apgūtā studiju satura padziļinātu skaidrojumu; 
• Akcentēt būtiskāko ; 
• Pilnveidot studējošo praktiskās iemaņas, prasmi diskutēt, argumentēt. 
• Analizēt praktiskas situācijas. 
2. Klātienes nodarbības tiek organizētas, izmantojot interaktīvās studiju metodes: grupu darbu, patstāvīgos 
darbus , situācijanalīzi (case study), prāta vētru, diskusijas utt., izslēdzot lekcijas un/ vai studiju 
materiāla satura pārstāstu. 
3. Klātienes nodarbības ilgums ir 90 min, tai skaitā -60 min- darbs ar studentiem , 30 min- ieskaite 
eksāmens (atbilstoši studiju grafikā/nodarbību sarakstā norādītajam nodarbību apjomam) 
4. Vērtējumu, ko studējošais saņem studiju kursa noslēgumā, nosaka: 
• Klātienes nodarbību laikā veiktie ieskaites/ eksāmena uzdevumi (maksimālais vērtējums- 8 i ļoti 
labi)); 
• Publiska uzstāšanās par attiecīgo kursu (studējošajiem, kuri vēlas saņemt vērtējumu 9 (teicami). 10 
(izcili)). 
5. Ieskaites un eksāmenus studējošie kārto pa daļām -katras klātienes nodarbības noslēgumā. 
6. Ieskaites/ eksāmena jautājumu vai uzdevumu skaits ir proporcionāls studiju kursa kredītpunktu i K P ) 
skaitam ļ.i iš-i1- 4 jautājumi \ M uzdevumi). 
7 Ja studējošais ir piedalījies visās klātienes nodarbībās, ieskaitē/ eksāmenā viņš veic: 
• 8 uzdevumus 2 KP kursā : 
• 12 uzdevumus 3 KP kursā. 
8- Ja studējošais nav piedalījies klātienes nodarbībās, ieskaiti/ eksāmenu viņš kārto individuāli, veicot 
• 16 uzdevumus 2 KP studiju kursā (ieskaites/ eksāmena laiks- 60 min); 
• 20 uzdevumus 3 KP studiju kursā (ieskaites/ eksāmena laiks- 90 min); 
Maksimālais vērtējums par ieskaites/ eksāmena uzdevumu veikšanu ir 8 (ļoti labi). 
9- Studējošajiem, kuri ieskaitē / eksāmenā vēlas iegūt vērtējumu 9 (teicami), 10 (izcili), tiek piedāvāta 
iespēja papildus nokārtotajai ieskaitei/ eksāmenam sagatavot publisku uzstāšanos par studiju kursa 
satura plašāku izpēti vai/ un praktisku pielietojumu. 
• Uzstāšanās sagatavojama uz kodoskopa slaidiem vai kā Povver Point prezentācija . 
• Uzstāšanās ilgums- 10 minūtes 
• Prezentāciju izvērtēšana tiek organizēta divas reizes semestrī, piedaloties attiecīgo studiju kursu 
docētājiem un koledžas administrācijas pārstāvjiem. 
Sagatavoja: [.Kristovska 
16.pielikums 
SEKMES I studiju semestrī 
IRSTĀŽU D A R B A O R G A N I Z Ā C I J A UN V A D Ī B A (iestājās 2004.gada z iemā) 
Nr. GRUPA U Z V Ā R D S VĀRDS VECUMS (GADI) DATORS SEKMES 
1. BS1/3 B 1 46 97% 
2. BS1/3 B 2 42 - 100% 
3. BS1/3 B 3 38 + 100% 
4. BS1/3 B 4 42 100% 
5. BS1/3 B 5 32 90% 
5. BS1/3 B 6 47 97% 
7. BS1/3 B 7 28 + 100% 
8. BS1/3 B 8 2') 100% 
9. BS1/3 B 9 27 + 100% 
10. BS1/3 B 10 24 9 7 % 
11. BS1/3 B 11 51 - 100% 
12. BS1/3 B i : 23 97% 
13. BS1/3 B 13 40 - 100% 
14. BS1/3 B 14 22 100% 
15. BS1/3 B 15 36 + 100% 
16. BSI/3 B 16 ĪD + 85% 
17. BS1/3 B 17 29 30% 
18. BSI/3 B 18 38 100% 
19. BS1/3 B 19 41 + 100% 
20. BSI/3 B 29 40 100% 
GT BSI/3 B 2! 45 + 9 3 % 
22. BSI/3 i! 36 - 100% 
21_ BSI/3 B 23 35 97% 
24_ BSI/3 B 24 s t i 100" • 
,23 r BSIV3 B |25 39 - 100% 
Ē BSI/3 B 26 2S - 100% 
SEKMES I studiju semestrī 
K O M E R C D A R B Ī B A (iestājās 2004 .gada z iemā) 
Nr. GRUPA U Z V Ā R D S V Ā R D S V E C U M S (GADI) DATORS SEKMES 
1 KSl /4 K 27 33 + 1 5 % 
2 KS 1/4 K 2S 35 - 100% 
3. KSI/4 K 29 49 + 100% 
4. KS1/4 K 30 40 - 100% 
5, KS1/4 K 31 30 20% 
6 KSI/4 K 32 23 15% 
7. KS1/4 K 33 47 97% 
S. KSl/4 k 34 29 95% 
9. KSl/4 K 35 2? + 80% 
10. KSI/4 K 36 35 + 1 0 0 % 
II. KSl /4 K 37 29 70% 
12 KSI/4 K 38 28 95% 
13. KSl /4 K 39 24 - 0% 
14. KSl /4 K 40 33 + 95% 
\\ KSl/4 K 41 21 + 2 0 % 
16. KSl /4 K 42 2-i 2 0 % 
17. KSl /4 K 43 2 i i + 8 0 % 
18. KSl/4 K 44 26 100". 
19. KSl/4 K 45 24 95% 
20. KSl /4 K 46 39 + 97% 
— 1 KSl/4 K 47 2" 97% 
22. KSl/4 K 48 28 - 80% 
23 KSl /4 k 49 28 - 8 0 % 
24. KSl/4 K 50 46 100% 
25. KSl/4 K 51 33 + 9 5 % 
26. ļ Ķ S ļ / 4 _ K 52 23 + 100% 
27. KSl/4 K 53 27 + 25% 
28_ KSI/4 K 54 4 : + 0% 
: i KS 1 4 K 55 2<j - 95% 
30_ KSl/4 K 56 40 - 97% 
3J_ KSI/4 k 57 40 - 100% 
SEKMES 2 studiju semestros 
I E S T Ā Ž U D A R B A O R G A N I Z Ā C I J A UN V A D Ī B A (iestājās 2003.gada rudeni) 
Nr. GRUPA U Z V Ā R D S V Ā R D S V E C U M S ( G A D l ) DATORS SEKMES 
1. BS2/2 B 58 38 + 90% 
:. BS2./1 B 59 33 99% 
3. BC2/1 B 60 2 i + 5% 
4. BC2/1 B 61 +• 50% 
5. BC2/I B 62 54 4- 100% 
6. BC2/1 B 63 45 +• 95% 
7. BC2/1 B 64 28 80% 
8. BS2/2 B 65 40 85% 
9, BC2/1 B 66 36 + 97% 
10. BS2-1 B 67 29 0% 
11. BS2/1 B 68 40 f 9 5 % 
12. BS2/1 B 69 33 f 97% 
13. BS2/1 B 70 33 4- 60% 
14. BS2/1 B 71 21 4- 0% 
15. BS2/1 B "2 41 f 65% 
16. BS2/2 B 73 29 45% 
17. BS2/2 B 74 33 70% 
IS. BS2/2 B 75 48 + 97% 
19. BS2/1 B 76 24 20% 
20. BS2/1 B 77 37 -ļ- 85% 
21. BS2/2 B 78 24 + 10% 
22. BS2M B 79 40 100" o 
23. BS2/2 B 80 39 30% 
24. BS2/1 B 81 20 15% 
25. BC2/I B 82 47 + 0% 
26. BS2/1 B 83 25 t 60% 
27. BS2/2 B 84 37 K 0% 
28. BS2/I B 85 29 +• 9 0 % 
2'"i |RS2'1 R 86 32 • 100° , 
30. I B $ 2 / 2 _ B 87 40 -t- 7 5 % 
31. BS2/1 B 88 29 100% 
32. BC2/1 B 89 46 +• 75% 
3 3 _ BS2/2 B 90 24 70% 
34. BS2/2 B 91 29 +- 70% 
3 5 _ BS2/2 B 92 47 4- akadēmiskais atv. 
Ē BC2/I B 93 52 4- 70% 
3 V BC2'l B 94 23 4- 0% 
3jT BS2/2 B 95 26 4- 60% 
3 9 _ BS2/2 B 96 51 4- 100% 
40__ BS2/1 B 97 30 4- 35% 
4L_ BC2/1 B 98 28 4- 90% 
4 2 ~ BS2/1 B 99 36 + 95% 
4 3 ~ BS2/I B 100 12 - 45% 
i l _ BS2/2 B 101 53 4- 100% 
BS2/2 B 102 43 I 70% 
!£_ BS2/I B 103 32 + 100% 
47T BS2/I B 104 32 4- 0% 
BS2/1 B 105 36 4- 100% 
49_ BC2M B 106 32 4- 7 5 % 
5jT BC2 /1 B 107 33 4- 9 5 % 
51. BS2/2 B 108 32 0% 
52. BS2/2 B 109 48 f 99% 
53. BS2/1 B 110 30 f 6 5 % 
54. BS2/2 B 111 53 9 0 % 
55. BC2/1 B 112 £4 + 7 5 % 
56. BS2/1 B 113 30 + 9 0 % 
57. BS2/2 B 114 48 - 9 5 % 
58. BS2/1 B 1 15 34 + 25% 
BC2/1 B 116 33 + 100% 
60. BC2/1 B 117 •> "ļ J .1 + 100% 
61. BC2/1 B 118 49 - 100% 
62. BS2/2 B ll 1» 27 + 65% 
63. BC2/1 B 120 39 90% 
64. BS2/1 B 121 32 3 0 % 
65. BS2/2 B 122 41 + 100% 
66. BC2/1 B 123 23 - 60% 
67. BS2/2 B 124 33 + 15% 
68. BC2/1 B 125 38 - 100° o 
69. BC2/I B 126 30 + 3 5 % 
70. BS2/1 B 127 37 9 0 % 
71. BS2/I B 128 28 + 9 5 % 
72. BC2/1 B 129 42 100% 
73. BS2/2 B 130 43 + 70% 
74. BS2/1 B 131 4'.' 65",, 
75. BS2/2 B 132 4 5 97% 
76. BS2/2 B 133 4 1 9 5 % 
77. BS2/2 B 134 24 f 8 5 % 
BC2/1 B 135 44 8 0 % 
79. BS2/2 B 136 20 6 5 % 
80. BC2/1 B 137 33 + 8 5 % 
81. BC2/1 B 138 20 - 100% 
S E K M E S 2 s tudi ju semes t ros 
K O M E R C D A R B Ī B A (iestājušies 2003.g . rudenī) 
\ l . GRUPA U Z V Ā R D S VĀRDS Vecums (GADI) DATORS SEKMES 
] . KS2/2 K 139 21 + 20% 
2. KS2/1 K 141) 38 + 100% 
3. KC2/I K 141 43 + 0% 
4. KS2/1 K 142 43 8 0 % 
5. KS2/1 K 143 22 60% 
6. KC2/2 K 144 38 •1- 0% 
7. KC2/2 K 145 33 _ 0% 
« KC2/I K 146 40 - 50% 
9. KS2/3 K 147 22 +- 5% 
10. KC2/1 K 148 48 - 0% 
II. KS2/3 K 149 37 - 0% 
12. KS2/2 K 150 2S + 70% 
13. KS2/3 K 151 42 + 80% 
14. KS2/2 K 152 54 • 85% 
15. KS2/1 K 153 48 - 10% 
16. KC2/2 K 154 29 90% 
17. KS2/1 K 155 33 + 95% 
18. KS2/3 K 156 20 akadēmiskais atv. 
19. KS2/3 K 157 41 95% 
20. KS2/1 K 158 31 + 3 5 % 
21. KS2/2 K 159 38 + 3 5 % 
22 KC2/I K 1 6(i 36 _ 0% 
23. KS2/2 K 161 22 + 0% 
24 KC2/I Ķ 162 2') 30% 
KS2/3 K 163 35 • 70",, 
26. KC2/2 K 164 22 - 15% 
^_ KC2/I K 165 55 ""5% 
28. KC2/I K 166 - 50% 
29. KS2'3 K 167 35 - 15% 
JU. KC2/2 k 168 39 85% 
31. KS2/3 K 169 39 + 90° „ 
32. KC2/2 K 170 ļ 'i * 0",, 
33. KC2/1 K 171 30 55% 
34. KC2/1 K 172 25 t 0% 
35. KC2/I K 173 34 -t- 100% 
§T l^C2 / 2_ K 174 28 • 30% 37. KS2/3 K 175 36 + 70% 
KS2/3 K 176 40 + 70% 
39~~~ KS2/2 K 177 24 8 5 % 
4 0 _ KC2/2 K 178 20 + 0% 
KS2/2 K 1 79 24 + 8 5 % 
4 2 ~ ~ KC2/2 K 180 33 70% 
4 3 _ KS2/1 K 181 27 + 60% 
44. KS2/1 K 182 26 6 5 % 
45. 
iTT"— 
KS2/3 K 183 30 - 0% 
46. KC2/2 K 184 47 • 9 0 % 
47~~ KS2/3 K 185 36 + 100% 
KS2/3 K 186 45 45% 
49 KC2/2 K 187 43 80% 
50. KS2/I K ISS 34 + 20% 
51. KS2/2 K 189 30 + 65% 
52. KS2/2 K 190 27 4- 15% 
53. KS2/1 K 191 39 4- 100% 
54. KC2/2 K 192 36 4- 95% 
55. KS2/2 K 193 27 2 0 % 
56. KS2/3 K 194 33 + 0 % 
57. KS2/I K 195 3 1 + 9 0 % 
58. KC2/2 K 196 28 + 5 % 
59. KS2/3 K 197 29 + 4 0 % 
60. KC2/1 K 198 29 0°» 
61. KS2/2 K 199 25 + 8 5 % 
62. KC2/1 K 200 54 f 0% 
(.3 KS2/2 K. 201 27 4- 0% 
64. KC2/1 K 202 35 + 97% 
65. kS2 2 K 203 40 5 % 
66. KS2/1 K 204 48 - 9 0 % 
67. KC2/1 K 205 36 9 5 % 
68. KS2/1 k 206 43 4- 15% 
69. KS2/1 k 207 39 100% 
70. KC2/1 K. 208 35 6 5 % 
71. KC2/2 K 209 40 3 0 % 
72. KS2/1 k 2 10 33 9 0 ° , 
7^3. KS2/3 k 211 36 t 20" -> 
74. KS2/3 K 212 37 9 5 % 
75. KS2/2 K 213 23 * 0 % 
76. KS2/2 K 2 14 45 0% 
77. KS2/2 k 215 35 75% 
78. KS2/I K 216 32 9 5 % 
79. KC2/2 K 217 36 + 0% 
Ķ KS2/2 k 218 39 • 15% 
81. KS2/3 K 219 22 4- 6 5 % 
82. KS2/I K 220 46 - 0 % 
83. KC2/I K 221 27 4- 5% 
84. KS2/I k 222 43 
37 
- 100% 
i>j. k:>2,3 K '25 4- 1% 
86. K.S2/I k 224 39 4- 0% 
87. KS2/3 k 225 43 4- 0 % 
Ķ . KC2/1 k 226 24 4- 5% 
Ķ KS2/2 k 227 25 4- 0 % 
90 
• 
KC2/2 k 22S 34 4- 50% 
KS2/1 K. 229 52 8 0 % 
KL KC2/I K 230 53 4- 0 % 
KS2/1 K 2 3 ! 32 4- 100% 1: KC2/2 K 232 48 _ 9 7 % KC2/2 K 233 32 4- 0 % 
s ~ KC2/! k 234 27 2 5 % 
ļ9 \^ KC2/I K 235 49 4- 9 0 % 
198. KC2/2 K 236 37 0° 0 
m. 
J o T 
Ē u T 
J o T 
KC2/2 K 237 37 9 0 % 
KC2/2 k 238 57 - 8 5 % 
KS2/I K 239 39 + 0 % 
KS2/3 K 240 34 8 0 % 
K.S2/I K 24 i 41 + 0 % 
,104. KS2/I K 242 29 9 5 % 
|05__ KS2/3 K 243 ^ - 15% 
[06 KC2'I k 244 37 3 0 % 
107. KC2/1 K 245 28 + 0% 
108. KC2/1 K 246 39 _ 0% 
109. KC2/2 K 247 53 _ 0% 
110. KS2/1 K 248 35 85% 
III. KC2/2 K 249 26 20% 
112. KS2/3 K 250 46 + 80% 
113. KC2/2 K 251 27 35% 
• 14 KS2/I K 252 43 0% 
115. KC2/2 K 253 46 15% 
116. KS2/2 K 254 4 4 t 100% 
117. KS2/2 K 255 33 4 5 " , 
118. KC2/2 K 256 38 - 50% 
119. KS2/2 K 257 21 + •S0% 
120. KS2/3 K 258 43 - 85% 
121. KS2/3 K 259 31 55% 
122. KC2/1 K 260 37 97% 
123. KS2/3 K 261 38 + 0% 
124. KS2/3 K 262 34 + 85% 
125. KS2/I K 263 39 + 0% 
126. KC2/2 K 264 25 + 5% 
127. KS2/2 K 265 36 + 100% 
128. KS2/1 K 266 40 + 85% 
129. KS2/2 K 267 42 97% 
130. KS2/2 K 268 4 2 + 95% 
131. KC2/2 K 269 33 0% 
132. KS2/2 K 270 25 75% 
133. KS2/I K 271 39 85% 
134. KS2/2 K 272 32 100% 
135. KS2/3 K 273 27 + 45% 
136. KS2/1 K 274 36 0% 
137. KC2/2 K 275 36 100% 
138. KC2/1 K 276 2^ + 25% 
139. KS2/3 K 277 32 30%) 
i io KS:: K 278 44 7 0 ° , 
(ii1- K.C2/2 K 279 42 90% 
142. KC2/I K 280 29 + 30% 
143. KC2/I K 281 39 85% 
1144. KS2/I K 2S2 46 -t- 90% 
145. KS2/I K 283 37 100% 
146. KC2/2 K 284 32 0% 
147. KS2/2 K 285 28 + 0% 
148. KS2/3 K 286 21 + 5% 
149. KC2/1 K 287 38 + 85% 
150. KS2/2 K 288 19 + 0% 
Pieaugušo sekmju SPSS analīze 
17.pielikums 
P R E S E R V E . 
s e t printback off. 
R_BIS dators s e k m e s . 
M a t r i x 
Run MATRIX procedure: 
Biseral correlation: 
dators with s e k m e s 
N r p ( 2 - s i d e 
2 8 8 , 0 0 0 0 0 - , 0 7 7 1 2 , 3 0 2 9 2 
E N D MATRIX — -
R_BIS d z i m u m s s e k m e s . 
M a t r i x 
Run MATRIX procedure 
Biseral correlation: 
d z i m u m s with s e k m e s 
N r p{2 - s ide 
2 8 8 , 0 0 0 0 0 - , 1 9 3 1 4 , 0 1 0 0 2 
END MATRIX -----
R_BIS grupa s e k m e s . 
M a t r i x 
Run MATRIX procedure: 
Biseral correlation: 
grupa with s e k m e s 
N r p (2 - s ide 
2 8 8 , 0 0 0 0 0 - , 0 8 9 4 6 , 2 3 4 8 7 
E N D MATRIX - — 
C O R R E L A T I O N S 
A / A R I A B L E S = v e c u m s s e k m e s 
/PRINT=TVVOTAIL N O S I G 
/ M I S S I N G = P A I R W I S E . 
C o r r e l a t i o n s 
Correlat ions 
v e c u m s s e k m e s 
v e c u m s Pearson Correlation 1 ,068 
Sig. (2-tailed) ,252 
N 2 8 8 288 
s e k m e s Pearson Correlation ,068 1 
Sig. (2-tailed) ,252 
N 2 8 8 288 
RAMK 
VARIABLES=vecums (A) /NTILES (4) /PR INT=YES 
/T IES=MEAN . 
MEANS 
TABLES=sekmes BY N v e c u m s 
ČELLS MEAN C O U N T S T D D E V 
M e a n s 
C a s e P r o c e s s i n g S u m m a r v 
C a s e s 
Included Excluded Total 
N Percent N Percent N Percent 
sekmes * NT1LES 
of vecums 288 100,0% 0 ,0% 288 100,0% 
Report 
sekmes 
NTILES of v e c u m s Mean N Std. Deviation 
1 23 ,82 76 33,760 
2 26 ,60 65 35 ,499 
3 29 ,82 77 40 .004 
4 29 ,67 70 39,776 
T Dtal 27,47 288 37,274 
-"^OUENCIES 
VARlABLES=Nvecums 
0RDER= ANALYSIS . 
F r e q u e n c i e s 
Statisti c s 
•JTILES of vecums 
w Vaiid 288 
Missing 0 
NTILES of v e c u m s 
Frequency Percent Vaiid Percent 
Cumulative 
Percent 
1 7 6 26,4 26,4 26,4 
2 6 5 22,6 22,6 49,0 
3 77 26,7 26,7 75,7 
4 70 24,3 24 ,3 100,0 
Total 288 100,0 100,0 
Vaiid 
S J R T C A S E S BY 
R A N K U m S < A ) v e c u m s ( A ) • 
^ R l A B L E S = v e c u m s (A) /NTILES (8) /PRINT=YES 
, r | ES=MEAN . 
ā r i a b l e s Created By RANK 
' e c u m s into NTI001 {NTILES of v e c u m s ) 
MEANS 
TABLES=sekmes BY NTI001 
/ČELLS MEAN C O U N T S T D D E V 
Means 
C a s e P r o c e s s i n g S u m m a r y 
C a s e s 
Included Exc!uded Total 
N Percent N Percent N Percent 
sekmes * NTILES 
of vecums 288 100 ,0% 0 ,0% 288 100.0% 
Report 
sekmes 
MĪLES of vecums Mean N Std Deviation 
23 ,05 38 34 ,745 
: 24 .58 38 33 ,194 
24 ,88 26 3 0 , 0 8 0 
•'. 27,74 39 39 ,036 
5 32 ,97 37 4 2 , 1 5 3 
5 26 ,90 40 38 ,212 
7 29 ,29 34 39 ,170 
1 
Total 
30 ,03 36 4 0 , 8 9 3 
27,47 2 8 8 37 .274 
5_BIS semestri s e k m e s . 
V I a t r i x 
''JiMATRIX procedure: 
fcetal correlation. 
semestri with sekmes 
M
 N r p ( 2 - s i d e 
« 8 , 0 0 0 0 0 - . 0 6 4 4 3 , 4 4 5 1 9 
END MATRIX 
r
A BLES=sekmes BY dators 
-tLLS MEAN C O U N T S T D D E V . 
H e a n s 
C a s e P r o c e s s i n g S u m m a r v 
C a s e s 
Included 
N Percent 
Excluded 
Percent 
Total 
Percent 
s * dators 288 100.0% .0% 288 100,0% 
Report 
sekmes 
dators Mean N Std. Deviation 
nav 3 0 . 2 8 113 39,591 
i' 2 5 , 6 6 175 35 ,697 
Total 2 7 , 4 7 288 37,274 
MEANS 
TABLES=sekmes BY d z i m u m s 
'ČELLS MEAN C O U N T S T D D E V . 
Means 
C a s e P r o c e s s i n g S u m m a r v 
C a s e s 
Included Excluded Total 
N Percent N Percent N Percent 
sekmes * dzimums 288 100,0% 0 ,0% 288 100,0% 
Report 
sekmes 
dzimums Mean N Std. Deviation 
Ēiev 31,94 177 39 ,344 
Vir 20 ,34 111 32.631 
Total 27 ,47 2 8 8 37 ,274 
MEANS 
ABLES=sekmes BY d z i m u m s g r u p a dators semes tr i 
CĒLLS MEAN C O U N T S T D D E V . 
M e a n s 
C a s e P r o c e s s i n g Summarv 
C a s e s 
Included Excluded Total 
N Percent N Percent N Percent 
J c k r n e s 'dz imums 266 100,0% 0 .0% 288 100 0% 
5 ^mes 'grupa 2 8 8 100,0% 0 .0% 288 100,0% 
s e k m e s 'dators 288 100,0% 0 ,0% 288 100.0% 
' semestri 288 100,0% 0 ,0% 288 100,0% 
sekmes 
s e k m e s * d z i m u m s 
s Mean N Std. Deviation 
31,94 177 39.344 
20 ,34 111 32,631 
27,47 288 37,274 
s e k m e s * grupa 
s e k m e s 
grupa Mean N Std. Deviation 
org_vad 30 ,86 107 39,197 
komercd 25 ,47 181 36,051 
Total 27 ,47 288 37 ,274 
sekmes * dators 
s e k m e s 
dators Mean N Std. Deviation 
nav 30,28 113 39,591 
ir 25 ,66 175 35,697 
Total 27,47 288 37,274 
s e k m e s * s e m e s t r i 
s e k m e s 
semestri Mean N Std. Deviation 
1 30,64 57 42 ,676 
2 26 ,64 231 35,871 
Total 27 ,47 2 8 8 37,274 
T-TEST 
G R O U P S = grupa(1 2) 
/MISSING ~ ANALYSIS 
/VARIABLES = s e k m e s 
/CRITERIA = C l ( 9 5 ) . 
T-Test 
Group Stati s t i c s 
Std. Error 
grupa N Mean Std. Deviation Mean 
s e k m e s org_vad 107 30 ,86 39 ,197 3 ,789 
komercd 181 25 ,47 36,051 2 ,680 
I n d e p e n d e n t S a m p l e s T e s t 
Levene's Test for 
Equality of Variances 
F Sig. 
s e k m e s Equal variances 
a s s u m e d 
Equal variances 
not a s s u m e d 
4 ,849 ,028 
I n d e p e n d e n t S a m p l e s T e s t 
t-test for Ec ualitv of Means 
t df Sig. (2-tailed) 
Mean 
Difference 
s e k m e s Equal variances 
a s s u m e d 
Equal variances 
not a s s u m e d 
1,187 
1,161 
286 
2 0 7 , 9 0 3 
,236 
,247 
5 ,390 
5 ,390 
I n d e p e n d e n t S a m p l e s T e s t 
t-test for Equality of Means 
95% Confidence Interval 
Std. Error of the Difference 
Difference Lovver Upper 
s e k m e s Equal variances 
a s s u m e d 4 ,542 -3 ,550 14,331 
Equal variances 
not a s s u m e d 4,641 -3 ,759 14,540 
T-T ES T 
G R O U P S = d z i m u m s ( 1 2) 
/MISSING = ANALVSIS 
A/ARIABLES = s e k m e s 
/CRITERIA = C l ( 9 5 ) . 
T-Test 
G r o u p S t a t i s t i c s 
Std. Error 
dzimums N Mean Std. Deviation Mean 
s e k m e s Siev 177 31,94 39 ,344 2 ,957 
Vir 111 20 ,34 32,631 3 ,097 
I n d e p e n d e n t S a m p l e s Tes t 
Levene's Test for 
Equality of Variances 
F S ķ j . 
s e k m e s Equal variances 
a s s u m e d 
Equa! variances 
not a s s u m e d 
20 ,498 ,000 
I n d e p e n d e n t S a m p l e s T e s t 
t-test for Ec ualitv of Means 
t df Sig. (2-tailed) 
Mean 
Difference 
s e k m e s Equal variances 
a s s u m e d 
Equal variances 
not a s s u m e d 
2 ,596 
2 ,709 
286 
2 6 4 , 5 6 2 
,010 
,007 
11,601 
11.601 
i: 1—; £JJJJO-. • :..---:-v 
I n d e p e n d e n t S a m p l e s T e s t 
t-test for Equality of Means 
9 5 % Confidence Interval 
Std. Error of the Difference 
Difference Lower Upper 
s e k m e s Equal var iances 
a s s u m e d 4 .468 2.806 20 ,396 
Equal var iances 
not a s s u m e d 4 ,282 3,169 20 ,033 
T-TEST 
G R O U P S = dators(0 1) 
/MISSING = ANALYSIS 
A/ARIABLES = sekmes 
/CRITERIA = C l ( 9 5 ) . 
T-Test 
G r o u p S ta t i s t i cs 
dators N Mean Std Deviation 
Std Error 
Mean 
s e k m e s nav 113 30 ,28 39,591 3 ,724 
ir 175 25 ,66 35 ,697 2,698 
I n d e p e n d e n t S a m p l e s Tes t 
Levene's Test for 
Equality of Variances 
F Sig 
s e k m e s Equal variances 
a s s u m e d 
Equal variances 
not a s s u m e d 
6 ,737 ,010 
I n d e p e n d e n t S a m p l e s Tes t 
t-test for Ec uality of Means 
t df Sig. (2-tailed) 
Mean 
Difference 
s e k m e s Equal variances 
a s s u m e d 
Equal variances 
not a s s u m e d 
1,029 
1,006 
286 
221,211 
,305 
,316 
4 ,626 
4 ,626 
I n d e p e n d e n t S a m p l e s Test 
t-test for Equalīty of Means 
95% Confidence Interval 
Std. Error of the Difference 
Difference Lower Upper 
s e k m e s Equal variances 
a s s u m e d 4 ,498 -4,227 13,479 
Equal variances 
not a s s u m e d 4 ,599 -4,438 13,690 
T - T E S T 
G R O U P S = semestri(1 2) 
/MISSING = ANALYSIS 
A/ARIABLES = sekmes 
/CRITERIA = CI(.95) . 
T-Test 
G r o u p Sta t i s t i c s 
Std. Error 
semestri N Mean Std. Deviation Mean 
s e k m e s 1 57 30,84 42,676 5 ,653 
2 231 26 ,64 35,871 2 ,360 
Independent S a m p l e s Test 
Levene's Test for 
Equality of Variances 
F Sig 
s e k m e s Equal variances 
a s s u m e d 
Equal variances 
not a s s u m e d 
7 ,849 ,005 
I n d e p e n d e n t S a m p l e s T e s t 
t-test for Ec uality of Means 
t df Sig. (2-tailed) 
Mean 
Difference 
s e k m e s Equal variances 
a s s u m e d 
Equal variances 
not a s s u m e d 
.762 
,686 
286 
76 ,660 
.447 
.495 
4,201 
4,201 
I n d e p e n d e n t S a m p l e s T e s t 
t-test for Equa!iiy of Means 
Std. Error 
Difference 
9 5 % Confidence tnterval 
of the Difference 
Lower Upper 
s e k m e s Equal v a n a n c e s 
a s s u m e d 
Equal variances 
not a s s u m e d 
5,517 
6 ,126 
-6,657 
-7,997 
15,060 
16,400 
SAVE O U T F t L E = ' C : \ D o c u m e n t s and SeKings \Adminis trator \Desktop\kr is tovska\kore lac 
ijas.sav" 
/ C O M P R E S S E D . 
Frequencies 
S t a t i s t i c s 
DZIMUMS 
N Valid 288 
Missing 0 
D Z I M U M S 
Frequency Percent Valid Percent 
Cumulative 
Percent 
Valid Ssev 177 6 1 , 5 61,5 61 ,5 
Vir 111 3 8 , 5 38,5 100,0 
Total 2 8 8 100,0 100,0 
Statistics 
VECUMS 
N Vaiid 288 
Missing 0 
VECUMS 
Frequency Percent Vaiid Percent 
Cumulative 
Percent 
Vaiid 19 1 ,3 , 3 ,3 
20 6 2,1 2 ,1 2 ,4 
21 5 1,7 1,7 4 ,2 
22 7 2 ,4 2 ,4 6 ,6 
23 7 2 ,4 2 ,4 9 ,0 
24 12 4 , 2 4 , 2 13 ,2 
25 7 2 ,4 2 ,4 15 ,6 
26 4 1,4 1,4 17 ,0 
27 14 4 ,9 4 , 9 2 1 , 9 
28 13 4 ,5 4 ,5 2 6 , 4 
29 15 5,2 5 ,2 3 1 , 6 
30 8 2 ,8 2 ,8 3 4 , 4 
31 3 1,0 1,0 3 5 , 4 
32 13 4 ,5 4 ,5 3 9 , 9 
33 20 6 , 9 6 ,9 4 6 , 9 
34 6 2 ,1 2 ,1 4 9 , 0 
35 11 3 ,8 3 ,8 52 ,8 
36 15 5,2 5 ,2 58 ,0 
37 11 3 , 8 3 ,8 6 1 , 8 
38 10 3 ,5 3 ,5 6 5 , 3 
39 15 5,2 5 ,2 70 ,5 
40 15 5,2 5 ,2 75 ,7 
41 7 2 ,4 2 ,4 78 ,1 
42 8 2 ,8 2 ,8 8 0 , 9 
43 10 3 ,5 3 ,5 84 ,4 
44 4 1,4 1,4 85 ,8 
45 5 1,7 1,7 8 7 , 5 
46 7 2 ,4 2 ,4 8 9 , 9 
47 5 1,7 1,7 9 1 , 7 
48 7 2 ,4 2,4 9 4 , 1 
49 4 1,4 1,4 9 5 , 5 
so 1 ,3 ,3 9 5 , 8 
51 2 ,7 ,7 9 6 , 5 
52 2 ,7 ,7 9 7 , 2 
53 4 1,4 1,4 9 8 , 6 
54 3 1,0 1,0 9 9 , 7 
57 1 ,3 ,3 100 ,0 
288 100,0 100,0 
^encies 
Statisti cs 
DATORS 
N Valid 288 
Missing 0 
Dators īpašumā 
ir 
60,8% 
39,2% 
Frequencies 
Statistics 
SEMESTRI 
N Valid 288 
. Missing 0 
Studentu sadalījums pa studiju semestriem 
F r e q u e n c i e s 
Statistics 
GRUPA 
N Valid 288 
Missing 0 
Studentu sadalījums pa studiju programmām 
org. un vad. 
37,2% 
V & E N C I E S 
'*R|ABLES=dzimums 
/ORDER= ANALYSIS . 
Frequencies 
Stat i s t ics 
dzimums 
N Valid 288 
Missing 0 
d z i m u m s 
Frequency Percent Valid Percent 
Cumulative 
Percent 
Valid Siev 177 61 ,5 61 ,5 61 ,5 
Vir 111 38,5 38,5 100,0 
Total 288 100,0 100,0 
CREQUENCIES 
VARIABLES=dators 
<0RDER= ANALYSIS . 
Frequencies 
Stat is t ics 
dators 
Valid 288 
Missing 0 
d a t o r s 
Frequency Percent Valid Percent 
Cumulative 
Percent 
l nav 113 39,2 39,2 39 ,2 
ir 175 60 ,8 60 ,8 100,0 
Total 288 100,0 100,0 
: r e q u e n c i e s 
^RlABLES = s e m e s t r i 
0 R D E R = ANALYSIS 
F r equencies 
Stat is t ics 
^rnestri 
N Valid 288 
i Missing 0 
s e m e s t r i 
Frequency Percent Valid Percent 
Cumulative 
Percent 
1 57 19,8 19,8 19,8 
2 231 80 ,2 80,2 100,0 
Total 288 100,0 100,0 
FREOUENCIES 
VARIABLES=ga ipa 
/ORDER= A N A L Y S ! S . 
Frequencies 
Statistics 
grupa 
N Vaiid 288 
Missing 0 
grupa 
Frequency Percent Vaiid Percent 
Cumulative 
Percent 
Vaiid org_vad 107 37 ,2 37 ,2 37,2 
komercd 181 62 ,8 62 ,8 100.0 
Total 288 100,0 100.0 
18.pielikums 
Kurss Pasniedzējs Sl. skaits Atzīme Pārbaudījums Nesekmīgie Vid.alz. 
Latv. vai. kult. 82 592 1 7,22 
Datori I 82 614 I "".4" 
Ātrdrukāšana 49 326 I 6,65 
Intemets 20 164 I 8,2 
Angļu II 32 201 E 2 6,28 
Lietiskā etiķete 66 542 [ 8,21 
Biroja prakse [ 20 I5"7 I 2 7.85 
Psihol II 62 536 E 8,65 
Biroja vadība 52, 429 E 8,09 
Loģika 10 55 [ 1 5.5 
Biroja prakse II 54 370 1 6,85 
Org.psihol.I 73 643 I 8,8 
Lietvedība 69 433 I 6 6,28 
3 20 6,66 
Kult. vēst.I 51 425 I 8,33 
Kult.vēst.Il 62 533 I 8,6 
Org.psihol.II 34 279 E 8.2 
Angļu 1 49 348 1 1 7.1 
Vācu I 9 56 I 1 6,22 
Vācu 11 2 16 E 8 
Vieslekcijas 26 201 [ 1 7.73 
Datori II 56 416 E 7,42 
Marketings 1 61 379 I 1 6.21 
53 303 1 - 5.72 
Marketings II 64 498 E 3 7.78 
35 241 1 
Uzņēmējdarbība 14 101 1 7,21 
Lietv.prakse 1 32 2"0 1 8.44 
11 101 I 9.18 
Lietv.prakse II 32 255 I 7,97 
19 172 I 9.05 
_ Projekti 70 439 I 6.27 
Psiholoģija I 83 550 i 3 6,63 
Lietvedības prakse a) 72 644 1 8.94 
Pašvaldības 6 44 1 7,33 
Prof.kl.apkalpos. 129 1060 i: 2 8,22 
Tiesības 16 137 i 8,56 
Arodves. 82 754 i 9,2 
1743 13504 30 - . 63 
Pārbaudījumu rezultātu analīze 
(200472005. studiju gads) 
„Iestāžu darba organizācija un vadība" 
„ Komercdarbība 
Kurss Pasniedzējs St.skaits Atzīme Pārbaudījums Nesekmīgie Vid.atz. 
Datori II 60 459 E 7,65 
Datori 1 57 441 I 1 7,74 
Internets 27 211 I 7,69 
Ang|u II 51 348 I 4 6,62 
Ang|u 1 58 406 I 3 8,03 
Lietišķā etiķete 5') 495 1 8,39 
Psiholoģija 11 59 474 K 8,03 
Psiholoģija 1 08 573 1 12 5,85 
Loģika 20 116 I 2 5,8 
Org.psihol.l 79 646 I 8,18 
Org.psihol.il 44 383 E 8.7 
Kult.vēst.I 2.5 215 I 1 8.0 
Kult. vēst.11 10 92 E 0.2 
Vācu 1 10 70 I 7 
Vācu II 1 7 E 7 
Uzņēmējdarb 9 61 I 6,78 
Marketings 1 42 279 I J 6.04 
48 290 I 2 6,6 
Marketings 11 41 299 E 1 7,29 
27 228 E 8.44 
Projekti 152 1136 I i 
Tiesības 167 1365 I 8,17 
Tirgzin.prakse 1 51 4 1 3 | 8,09 
37 296 1 8 
Tirgzin.prakse 11 II 80 | 1 7,27 
12 86 I 1 7,17 
Pārd. prakse 1 27 189 I 7 
. Pārd.prakse II 20 208 | 7.17 
Komectiesības 57 395 I 6,93 
Tirgzinību prakse(a) 48 380 l 7.92 
Pārdošanas prakse ta) 29 224 
_Mikroekonomika 102 546 I 13 5,35 
71 383 E 10 5,39 
_Makroekonomika 55 273 E 5 4,96 
^Statistika 41 159 I 12 3,87 
. Pārdos.vad. 128 974 I 7.61 
J^ļ^eslj2kcjjas_ 17 136 I 1 8 
.^arp_r.tirdzn. 50 387 [ 7,74 
J\rodveselība 21 206 1 9,8 
1930 13989 74 7.24 
Informatīvais materiāls I 
19.pielikums 
ĪSTĀ 
TĀLMĀCĪBĀ! 
20.piel ikums 
Informat īva is mate r iā l s I I 
v a d ī b a s k o l e d ž a 
AUGSTĀKA IZGLĪTĪBA 
STRĀDĀJOŠAJIEM 
Informatīvais materiāls III 
21.pielikums 
V A D i B A S k o l e d ž a 
Valsts atzīta augstskola! 
AUGSTĀKA IZGLĪTĪBA 
STRĀDĀJOŠAJIEM 
Reklāmas materiāls I 
2 2 . p i e l i k u m s 
23.pielikums 
Reklāmas materiāls II 
AUGSTĀKA IZGLĪTĪBA 
STRĀDĀJOŠAJIEM! 
. S T U D Ē S 
I z d e v ī g ā k 
i e s t ā t i e s 
j a u 
"Mans mērķis 
bija studēt t ā d ā 
augstskolā, kurā 
mācības netraucētu 
manam darbam 
Ja T e v ir t ā p a t t a d 
studijas BVK ir lieliska 
iespēja iegūt labu 
augstāko izglītību 
Dace Mateusa 
SIA "ITERA Latvija" 
sekretariāta vadītāja 
VADĪBAS KOLEDŽA 
Valsts atzīta augstskolai 
Tālr 7803261 wvvwbvk.lv • e-pasts: bvk@bvk lv bezmaksas tālrunis 8008055 
PIEVIENOJIES 
PROFESIONĀjĻIEM! 
A U G S T Ā K Ā IZGLĪTĪBA S T R Ā D Ā J O Š A J I E M 
• K O M E R C D A R B Ī B A 
• B I R O J A V A D Ī B A 
Katrā semestrī students saņems 
speciāli izstrādātu mācību grāmatu 
komplektu, kurā iekļauts viss 
nepieciešamais studiju kursu materiāls. 
Studiju ilgums - 2,5 gadi. 
Valsts atzīts augstākās izglītības diploms. 
S a l a s p i l s ieta 1 4 , Rīga, LV 1 0 5 7 
Tālr. 7 8 0 3 2 6 1 • w w w . b v k . l v • e - p a s t s : b v k @ b v k . l v 
25.piel ikums 
BVK informatīvais biļetens Nr.2005/2 
2005. gada 21.martā 
BVK informatīvais biļetens sniedz studējošajiem, docētājiem un interesentiem j a u n ā k o informāciju par: 
• BVK koncepcijas ī s tenošanu un stratēģiskā attīstības plāna realizāciju; 
• jaunām iespējām, ko piedāvā BVK studiju atbalsta s is tēma; 
• būtiskiem jaunumiem studiju procesa organizācijā; 
• BVK administrācijas sadarbību ar studējošajiem un sabiedrību; 
• BVK partneriem Latvijā un ārzemēs. 
I. 3.-4. martā Biznesa vadības koledžā darbojās akreditācijas komisija šādā sastāvā: 
Dr.prof. Biruta Sloka (LU), komisijas priekšsēdētāja. 
Dr.prof. Konstantīns Didenko (RTU). 
Dr. asoc.prof. Ilmārs Slaidiņš (RTU). 
Sandra Grīnberga (Tirgotāju asociācija). 
Marina Pankova (Darba devēju konfederācija). 
BVK darbu izvērtēja arī Dr. Juris Dze lme (AIKNC), Dr. Baiba Rivža (AIP), kā neatkarīgais novērotājs piedalījās 
Dr. Aldis Baumanis (Biznesa augstskola Turība). 
Eksperti iepazinās ar BVK darbības specifiku, infrastruktūru, tikās ar koledžas administrāciju, akadēmisko 
personālu, studējošo pašpārvaldi, studējošajiem, Padomnieku konventu, darba devējiem. 
Komisija iepazinās arī ar studējošo prakses vietām: SIA „Rona"un SIA „Itera Latvija". 
Vizītes noslēgumā komisija deva slēdzienu par BVK darbību un ieteica abas studiju programmas akreditēt uz 6 
gadiem, bet koledžai piešķirt beztermiņa akreditāciju. 
Programmu akreditācijas process turpināsies IZM, bet koledža tiks akreditēta Augstākās izglītības padomē. 
Biznesa vadības koledžas administrācija pateicas visiem studējošaj iem, akadēmiskajam personālam un 
darbiniekiem, kas klātienē vai d o m ā s piedalījās BVK akreditācijas I. novērtēšanas posmā un palīdzēja 
ļļūi puzitī\ us rezultātus. 
II. Studiju atbalsta centrs atgādina: 
• Savlaicīgi jāpiesakās līdzdalībai vieslekcijās. 
• Prakses vadītāja konsultācijas tiek organizētas pēc studējošo pieprasījuma. Studējošajiem jāpiesakās 3 
dienas pirms piedāvātā datuma. Ja konsultācijām pieteikušies mazāk par 3 studējošajiem, konsultācijas 
netiek organizētas. 
• Testu atbildes (gan rakstveidā, gan elektroniski) jāiesniedz Studiju atbalsta centrā 3 darba dienas pirms 
ieskaites vai eksāmena. Ja studējošais nav ievērojis šo termiņu, ieskaites vai eksāmena (gan grupā, gan 
individuāli) kārtošana nav atļauta. 
• Iesniegumam par praksi lūdzam pievienot līgumu, prakses vadītāja CV vai izziņu par viņa (-as) 
ieņemamo amatu. 
• Atsauksmes un ierosinājumus par studiju procesa uzlabošanu lūdzam sūtīt Inetai Knstovskai : 
ineta, kristovskaffllbvk.lv. 
III. Ar šī gada 1.aprīli maksu par s t u d i j ā m (studiju maksa, līgumprocenti, soda nauda un administrēšanas 
maksa) būs iespējams veikt tikai bezska idras naudas formā: 
• ar bankas pārskaitījumu, 
• ar norēķinu karti BVK Studiju atbalsta centrā. 
Skaidrā naudā varēs norēķināties t i ka i par atkārtotu ieskaišu un eksāmenu kārtošanu, vieslekcijām, 
akadēmiskajām izziņām u.c. BVK maksas pakalpojumiem. 
Lai taupītu Jūsu laiku, aicinām noslēgt regu lārā m a k s ā j u m a l ī g u m u savā bankā, kas paredz, ka norādītajā 
datumā no Jūsu konta automātiski tiek pārskaitīta studiju maksa. 
IV. Biznesa vadības ko ledža ir nominēta kā ve iksmīgāka is tā lmācības pro jekts L a t v i j ā . Šādu atzinumu 
devusi starptautiskā Baltijas un Ziemeļvalstu projekta BOLDIC ekspertu komisija, kurā ietilpst S valstu 
pārstāvji. 
Koledžas prezentācija notika 18.03.05. BOLDIC konferencē Rīgā. 
V. Rīgas Celtniecības koledžas studentu pašpārvalde organizē Rīgas koledžu sporta un atpūtas nometni ( sporta 
spēles, atpūtas vakari u . c ) . Norises laiks: 27.-29.maijs, norises vieta -kempings „Vecupe". Dalības maksa-
Ls 6,00. 
Ja Jums ir vēlēšanās piedalīties šādā pasākumā, lūdzam līdz 01.04.05. informēt Inetu Kristovsku: 
ineta.kristovska@bvk.lv. 
BI K administrācija 
26.pielikums 
BVK forums 
^ M e k l ē t ' - A u t o r i z ē t i e s 
Pareizs laiks 0 7 . 2 6 . 0 5 13:49 
BVK f o r u m s f o r u m a s ā k u m s 
S a d a | a 
Ci tas s a d a ļ a s 
V i s p ā r ē j i e j a u t ā j u m i 
Š o sadaļu varat izmantot , j a rodas vispārējas 
dabas jautā jumi , kas saistīti ar Jūsu studijām 
( la ika p lānošana , Finanses, prob lēmas ar 
datoru vai tml . ) Šo sada |u regulāri caurlūko 
B V K biroja darbinieki , sn i edzo t atbi ldes uz 
Jūsu j a u t ā j u m i e m . 
A t z ī m ē t v i s a s sada ļas kā lasītas AII t i m e s are G M T + 2 s tundas 
Kas ir pieslēdzies 7 
K o p ā m ū s u forumā ir 53 komentāri 
Kopā ir 579 reģistrēti lietotāji 
Jaunākais reģistrētais l ietotājs ir I n g a L a p i ņ a 
Ir p i e s l ēdz i e s 1 lietotājs :: 0 reģistrēti, 0 s lēpt ie un 1 v i e s i s [ ] [ Moderators 
] 
Viesvairak lietotāju (9) bija p i e s l ēguš i e s 12 .11 .03 15:33 
Reģistrēti lietotāji: N e v i e n s 
Dati ir bāzēt i uz lietotāju aktivitāti pēdējās piecās minūtēs 
Autor izē t i e s 
Lietotājs: Parole: Autorizēj iet mani automātiski katrā a p m e k l ē j u m ā 
Autor izēt ies 
Apskatīt neatbi ldētos komentārus 
T e m a t i K o m e n t ā r i P ē d ē j a i s k o m e n t ā r s 
, 7 0 7 . 0 8 . 0 5 11:40 
i n e t a K r i s t o v s k a 
Jauni komentāri : N a v jaunu komentāru i Forums ir s l ēg t s 
Povvered by phpBB 2.0.6 © 2 0 0 1 , 2 0 0 2 p h p B B G r o u p 
'. ^ Meklēt '*' Iziet f Ineta Knstovska ļ 
r BVK iecerēm 
.-• temats BVK forums foruma sakums -> Vispārējie jautājumi 
Skatīt iepriekšējo tematu :: Skatit nākošo t ematu 
Autors Komentārs 
DaceTaurina 
Pievienoj ies: 0 4 okt . 2 0 0 3 
Komentāri: 1 
Uz a u g š u 
Ineta K r i s t o v s k a 
13 Rakstīts: 0 7 . 0 5 . 0 5 13:42 Komentāra tēma: "" ' • -i \frjc :• - • l "|".¬ 
par B V K iecerēm 
Labdien! E s m u dzirdējusi , ka B V K ir iecerējusi i zve idot 2 . l īmeņa studiju 
programmas . Tas būtu a p s v e i c a m i , j o man ļoti patīk studēt B V K un 
v ē l ē t o s turpināt studijas pēc k o l e d ž a s be igšanas . 
J Rakstīts: 0 7 . 0 8 . 0 5 11:40 Komentāra tēma: ' . -A \ Isjc . ļ _ ļ j_ 
B V K ieceres 
Labdien, D a c e ! 
Paldies par labajiem vārdiem, ko veltījāt ko l edža i . 
Ieceres par 2 . l īmeņa p r o g r a m m ā m , protams , ir, tikai jāņem vērā laiks un 
darbs, kas jā i egu lda šīs idejas real izēšanā. Esam ceļā uz šo mērķi. 
Radīt komentārus no iepriekšēja: 
Aiziet 
BVK forums foruma sākums -> 
Vispārēne jautājumi 
All t imes are G M T + 2 stundas 
te v ats 
Lapa 1 no 1 
Povvered by phpBB 2 .0 .6 © 2 0 0 1 , 2 0 0 2 p h p B B G r o u p 
27.pielikums 
Studenti Pašnoteikšanas Komunikatīvas Sociālas Profesionālās Tehniskas Menedžmenta 
Ina Dravante 1 
Mārtiņš Tarasovs 1 
Inese Juškāne 1 1 1 2 
Ingrīda Čevere 2 
Reno Roga 1 1 
Santa Firsta I 
Laura 
Strautmane 
1 1 1 I 
Guntars Stroganovs 1 
Aiga Balode 1 1 
Solvita 
Dreimane 
1 2 2 
Mārtiņš Ozoliņš 2 
Ilona Ķirse 1 
Dainis Lībers 1 1 
Alda Grigale 2 
Agnese Slišāne 1 
Genādijs Jesaulkovs 1 
Māra Valaka 1 
Kristīne Eidemane 1 
Rinalds Germans 3 
Dailis Kanders 1 
Aija Mikova 1 
Aija 1 1 1 1 
Ināra Traidāse 1 3 2 1 1 
KopS 6 8 4 22 6 7 
Diskusiju foruma analīze 
BVK izmantotie reklāmas materiāli 
^ximfa^ dimā! 
Valsts atzīta augstskola! 
AUGSTĀKA IZGLĪTĪBA 
STRĀDĀJOŠAJIEM! 
Mans mērķis bija studēt tāda augstskolā, kura 
mādbas netraucētu manam darbam. Ja Tev ir tāpat 
tad studijas BVK Ir lieliska iespēja Iegūt labu 
augstāko Izglītību. 
Dace Matcusa 
SIA -ITCRA Latvija- sekretariāta vadītajā 
VISA LATVIJA 
• " K o m e r c d a r b ī b a " 
" I e s t ā ž u d a r b a o r g a n i z ā c i j a un v a d ī b a ' 
• studiju ilgums 2 , 5 gadi • studiju forma - talmaciba 
• 1. līmeņa augstākās izglītības diploms 
i - 1 i 1 
7 soļi tālmācības studiju procesā Biznesa vadības koledžā 
Abi mācas BVK. 
Vbja - SIA rrEHA LATVIJA sekretariāta vsdlaļa 
V/iņ» - SIA SIMEKS menedžeris 
1. Iesniedz dokumentus BVK 
3. Saņem mācību grāmatas un datoru. 
3 Studē saņemto literatūru un cītīgi gatavojies 
klātienes nodarbībām 
4 Rūpīgi pildi pašpārbaudes testus. 
5. Ja rodas jautājumi docētajiem vai gribi 
apspriesties ar studiju biedriem, iemanto 
studiju forumu - diakusiiu iespējas Internāta 
6. Reizi vai divas reizes mēnesi piedalies 
klātienes nodarbības. 
7. Kārto ieskaites un eksāmenus. 
Ja būsi itzcMgs, pāc 2,5 gaitām sanamai 
BVK stuti* atradājoAi dMM na tikai no vw«* 
LarnīļM. bet art ne Vācajaa, Dānijas un Īrijas. 
L 
U Z Ņ E M Š A N A L Ī D Z 3 1 . A U G U S T A M 
I z d e v ī g ā k i e s t ā t i e s j a u j ū l i j ā ! 
TaV. 7803261 ļ s-pests: Wt»b*.lv. nw«w bvtlv ļ bezmaksas taHn: B006O55 
NĀC U N P I E V I E N O J I E S ! 
TSr 7803861 www.tNk.lv • *pma buk#byk.w tambatahm: SŪOB055 

PACELIES VIRS 
IERASTA 
ī p a š i o r g a n i z ē t a 
a u g s t ā k a i z g l ī t ī b a 
s t r ā d ā j o š a j i e m 
v i s a l a t v i j a 
• k o m e r c d a r b ī b a 
• i e s t ā ž u d a r b a 
o r g a n i z ā c i j a 
u n v a d ī b a 
STUDIJU ILGUMS - E,5 GADI 
1 TpMi *crolctur«tM m*CJ*>o grāmata* 
* Op«n UlMMTMtļ tipa •tllltļ — 
VADĪBAS KOI 
Valsti atzīta augstskolai 
Tur 7BD3esi | «vww.bA.lv * •fatfc hļfc>p*A 
a—aaa)— tarmit HmfTTS'ļ 
\K.\ 
m IMAC UIM 
9 P I E V I E N O J I E S ! ^ 
Ipami organLrfrt-a augstāka LfgbUtaa stj-adaļa• aļiem visa Latvī». 
• CSTA2U DARBA ORCSA Nl ZACUA UN VAļltBA 
*• *B*-rtm * t , « B** U l l I Ik* 11. 
T*r. 7003301 | m r A L l * - *fMttM*«*1r 
OKTEVŪB LOBU 
UN PNRTESCINFJLU 
VAŌ.BA5 HOLCDZA 
IMAC UIM 
PIEVIENOJIES! 
So-jtUfli rrtart bimt. 
Art» īirļļū un bunesi 
1 ^ 1 
- ESTAĪU OATHA OnCAN'L/ ACVJA UN VACUBA 
—i—i Mļ, i . t.« «ML 
TAKR 7 9 0 3 2 6 1 I T M * BMFC.HR . * O A 
nHfc|aTn *jn -pgr>s 
Latu Un prDrnojiAu 
burtota LrC^ tUCu f: | 
i 'ii N \ 
•» i v • v «trīt* j itip em 
, NAC UIM 
._ PIEVIENOJIES! 
Elastīga studiju grafiks 
Ipssi organizēt* oug^takš Lzgfitjba atradājoūjivm vis* Latvija. 
Sttrrfg, IpjrtaJrtK Eropes 
darba urga un bunoaa 
>*ar«c t*a> te fcuh boe 
DAP6A ORGAlSJ^ACLiA UN VAOfcA 
Tatr 7803261 «ww.bv*.h • aparta: b-t+briLb bunte ī*t» B00605S 
un rxrj(es«OL*»a*u 
MĀJAS \ ll.sis 
IMAC UN 
PIEVIENOJIES! 
i p i i ii 
Ū0*J'*ļJ> Mafaļ Ē-TŪpāS 
darba tirgo un t-aresa 
Ipaai organbaU augaLaka Lrglitibo HrodajMapam vīna Latvija 
• 10MRCOAP6IBA 
- €6TAZU OAABA •RGA/'AZACijA un VAGaJA 
| | i I f — - Ķ ļ t a a \ l O p — i i m fcfc J 1 . a«f« 
un -egfts labu 
un DTTj*es<(jT*fci 
Zaļus un līksmus 
Jānus Jums vēl 
BVK 

PANĀKUMU ANKETA 
29.piel ikums 
Cien./God BVK student! 
Esam gandarīti, ka 5 semestru laikā varēsim produktīvi sadarboties. Mūsu kopējais mērķis ir Jūsu panākumi, 
profesionalitāte un labklājība. "Panākumu anketa" ir veidota tā, lai studiju laikā, veicot salīdzinošo analīzi. Jūs 
varētu atklāt profesionālās un personiskās izaugsmes iespējas. 
Aicinām atbildēt uz zemāk noradītajiem jautājumiem, atzīmējot sev piemērotāko atbilžu variantu kā „v "! 
1. Cik liela mera Jus esat apmierināts ar savu nodarbošanos? 
Atbilžu varianti Pilnība apmierināts Apmierināts Daļēji apmierināts Neapmierināts 
iestājoties BVK 
2.semestrī 
3.semestrī 
4.semestrī 
5, semestrī 
2. Ka Jus vērtējat savas kompetences līmeni specialitāte, kuru izvēlējaties studijām BVK? 
Vērtēšanas skala 
(Imin. . . l0max) 
1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 
Iestājoties BVK 
2,semestrī 
3.semestrī 
4.semestrī 
5.semestrī 
3. Cik lielā mera arejie apstāk|i nosaka Jusu dzīves norises un notikumus? 
Atbilžu varianti Pilnība Bieži Dažkārt Nenosaka 
Iestājoties BVK 
2.semestrī 
3.semestrī 
4.semestrī 
5. semestrī 
4. Cik bieži Jusu ģimene un draugi palīdz pieņemt lēmumus? 
Atbilžu varianti Vienmēr Bieži Dažkārt Nekad 
_ Iestājoties BVK 
2. semestrī 
- 3. semestrī 
4.semestrī 
— _ _ 5. semestrī 
5. Kā Jūs vērtējat savu komunikācijas un saskarsmes prasmi? 
Vērtēšanas skala 
(lmin., .IOmax) 
1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 
Iestājoties BVK 
2.semestrī 
3.semestrī 
4.semestrī 
5.semestrī 
6. Cik liela mēra Jus esat apmierināts ar saviem ieņēmumiem? 
Atbilžu varianti 
Pilnība 
apmierināts 
Apmierināts 
Daļēji 
apmierināts 
Neapmierināts 
Neesmu 
apzinājies 
Iestājoties BVK 
2.semestrī 
3.semestrī 
4.semestrī 
5.semestrī 
7. Ka Jūs vērtējat savu apmierinātību ar dzīvi kopuma? 
Vērtēšanas skala 
( lmin. . . lOmax) 
1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 
Iestājoties BVK 
2.semestrī 
3.semestrī 
4.semestrī 
5.semestrī 
Vārds, uzvārds 
Tālrunis, mobilais tālrunis 
Pasta adrese 
e-pasta adrese 
Darba vieta, amats 
Panākumu anketa norādītajai informācijai konfidencialitāte tiek garantēta . 
anketas liek uzglabātas Biznesa vadības koledžas arhīvā' 
30. pielikums 
Aptaujas anketa 
Ļ.cien./ a.god. studentes un studenti! 
Lūdzu Jūs izvērtēt Biznesa vadības koledžas tālmācības studiju atbalsta sistēmas resursus. 
Jūsu atbildes tiks izmantotas I.Kristovskas pētījumā par pieaugušo izglītību tālmācības formā 
I. Tukšajā laukuma iepretim katram studiju atbalsta līdzeklim noradiet tā svar īgumu Jūsu studiju procesā 
(visnozīmīgāko apzīmējiet ar 8, mazsvarīgāko- ar 1) 
Tālmācības studiju atbalsta līdzeklis Vērtējums 
Tālmācības studiju materiāli (grāmatas) 
Klātienes nodarbības 
Klātienes konsultācijas , ko sniedz biroja darbinieki 
Diskusiju forums 
BVK WWW lappuse 
Konsultācijas pa tālruni 
Informatīvas īsziņas 
Dators 
2. Par visnoderīgāko studijas atzīstu (noradiet to studiju atbalsta līdzekli, ko esat 
novērtējis (-usi )ar 8), tāpēc ka 
3. Vismazāk izmantoju (noradiet to studiju atbalsta līdzekli, ko esat novērtējis (-
u s i ) ar 1), tāpēc ka 
4. Ludzu, noradiet, kādus papildu studiju atbalsta līdzekļus Jus velētos izmantot savu studiju mērķa 
sasniegšanai! Kāpēc 0 
5. Lūdzu, norādiet, kas. Jūsuprāt, uzlabojams BVK piedāvātajā studiju atbalsta sistēmā! Kāpēc 0 
Paldies par sadarbību! 
31 .piel ikums 
Anketas rezultāti 
• Studējošo anketēšana veikta 2004.gada janvāri ( I . semestra beigas), kad pieaugušajiem ir bijusi iespēja 
izmantot visus piedāvātos studiju atbalsta līdzekļus. 
• Saņemtas 211 respondentu atbildes. 
Piedāvāto studiju atbalsta līdzekļu nozīmīgums studējošo uztvere 
Studiju atbalsta līdzeklis Vērtējums 
8 7 6 5 4 3 2 1 
Tālmācības studiju materiāli (grāmatas) 1 5 8 53 - - - - - -
Klātienes nodarbības 53 1 5 6 - - - - - -
Klātienes konsultācijas , ko sniedz biroja darbinieki - 2 5 1 7 8 11 - - -
Diskusiju forums - - 13 4 43 111 14 8 
BVK W W W lappuse - - - - 1 2 4 13 15 7 
Konsultācijas pa tālruni - - 1 9 3 11 2 - 3 2 
Informatīvas īsziņas - - - 15 28 86 1 5 6 10 
Dators - - - 3 3 1 8 184 
32. pielikums 
Aptaujas anketa 
Ļ.ciert./ a.god. BVK docētāji! 
Lūdzu Jūs izvērtēt Biznesa vadības koledžas tālmācības studiju atbalsta sistēmas elementus. 
Jūsu atbildes tiks izmantotas I.Kristovskas pētījumā par pieaugušo izglītības vadību tālmācības formā 
Tukšajā laukuma iepretim katram studiju atbalsta līdzeklim noradiet tā svar īgumu tālmācības studiju procesa un 
pieaugušajiem nepieciešamo kompetenču pilnveide (visnozīmīgāko apzīmējiet ar 8, mazsvarīgāko- ar 1) 
Tālmācības studiju atbalsta līdzeklis Vērtējums 
Tālmācības studiju materiāli (grāmatas) 
Klātienes nodarbības 
Klātienes konsultācijas , ko sniedz biroja darbinieki 
Diskusiju forums 
BVK W W W lappuse 
Konsultācijas pa tālruni 
Informatīvas īsziņas 
Dators 
33. pielikums 
Studējošo atsauksmes BVK diskusiju forumā [www.bvk.lv/forums] 
Tekstā saglabāta autoru lietotā ortogrāfija, interpunkcija un stilistika 
Zanc^Crava 
Rakstīts: 05.11.04 12:24 Komentāra tēma: pateicība 
tik atbrīvoti es sen nebiju jutusies...paldies soc.psih.treniņu pasniedzējai Svetlanai...mēs tagad esam TUVI 
L a u r a S t r a u t m a n e 
Rakstīts: 01.25.04 21:59 Komentāra tēma: Vieslekcijas 
Gribeeju pateikt paldies par iespeeju buut shajaas lekcijaas. Lekcijas bija interesantas, vajadziigas un papildinaaja 
manas zinaashanas un arii apstiprinaaja taadas lietas par kuraam shaubiijos. 
Cerams, ka arii paareejaas vieslekcijas dos tik pat dadz un vairaak informaacijas, kas noder ne tikai biznesaa, bet arii 
privaatajaa dziivee. 
Paldies 
I n a r a T r a i d a s e 
Rakstīts: 01.28.04 17:54 Komentāra tēma: Vieslekcijas 
PaldiesIŠādās lekcijās ir vērts pasēdēt un saņemt informāciju,esmu gatava tādās vēl piedalīties.patīkami klausīties.iā 
ieintersēt klausītājus?!, es katru dienu sevi pieķeru ka esmu vēl šo lekciju iespaidā un manī ir vēlme par to padalīties 
ar saviem kolēģiem.paldies!!!! 
S a n t a F i r s t a 
Rakstīts: 04.02.04 15:40 Komentāra tēma: Pateicība par veikto darbu 
Gribētu pateikties par sadarbību un atzītīties, ka iegūtās zināšanas tiešām ļoti noderēs turpmākajā dzīvē Vienīgais 
būtu vēlējusies iegūt vēl plašākas zināšanas datorzinībās 
Novēlu Jums veiksmi arī turpmākajā darbā. 
Ilona-Kirse 
Rakstīts: 09.09.04 13:02 Komentāra tēma: Jaunais mācību gads. 
Labdien, 
pārlūkojot sada|as mājas lapā ir sajūta, ka 3. semestrs vēl nav sācies! 
Varbūt es kļūdos! 
Ar cieņu, 
Ilona 
Administrator 
Rakstīts: 09.09.04 18:50 Komentāra tēma: 
Sveika Ilona! 
Elektroniskie testi kursiem 
"Profesionaala klientu apkalposhana", 
"Pasaules kultuuras veesture II", 
"Organizaaciju psihologjija" un 
"Lietishkjaa etikjete" (pirmie pieci testi) 
tagad ir pieejami! 
Atvainojamies, ka tehnisku iemeslu deelj tie nebija pieejami aatraak! 
Ar cienju, 
Administrators 
Gita Kikere 
Rakstīts: 08.25.04 16:13 Komentāra tema: Par studiju gadu, kas grasās sākties 
Labdien! 
Cerot, ka visiem izdevies šovasar gan atpūsties, gan arī raženi pastrādāt, gribu vaicāt- KAD MĒS ATKAL 
TIEKAMIES? 
Novēlu visiem izbaudīt atlikušās brīvdienas! 
Birojs 
Rakstīts: 08.26.04 8:27 Komentāra tēma: 
Labdien, Gita! 
Jusu pirmā studiju diena ir 4.septembris. 
Programmas Testazu darba organizācija un vadiba' studenti tiekas no 10:00 lidz 11:00; 
'Komercdarbiba'- no 13:00 lidz 14:00. 
Esam nosutijusi Jums vēstuli ar sikaku informāciju, kuru tuvākajā laika saņemsiet 
Uz tikšanos. 
Valts 
Darba devēju atsauksmes 
34. pielikums 
Biznesa vadības koledža Lietvedības prakse 
Lietvedības prakses vadītajā uzņēmuma 
ATSAUKSMES 
par JjZ'/art ļfic^e^ J^SQ9^C - '4 <f&-L praksi 
(vārds, uzvārds, personas kods) 
/$J*t &&<rt<mnto t*±f*G*ŗ£C^ tžj'/ccČe* K^ACtPČoe^ ^c-a^<f^^ 
v (uzņēmumā) 
laikā no Ot.CSGA. līdz <3/. Oč. G>4 
Vērtējums C^ ?,cu*^ > &o eCa.^^ ž f ž S ^ f ^ ^ 
Piezīmes un ieteikumi <^t^7CKu^>£^ d^ca^c^^^. 
VID KR1 Saldus nodaļas 
vadītāja vietniece 
Prakses vaditājs/-a ^ a-^- c ^ ^ - r 
Dace 
2004 .gada < 3 f 'rvauj'* 
(paraksts) 
Biznesa vadības koledža Marketinga prakse 
Mārketinga prakses vadītajā uzņēmuma 
A T S A U K S M E S 
(vārds, uzvārds, personas kods) 
(uzņēmumā) 
laikā no O/ t īdz 3f-0*.o¥. 
Vērtējums ~PčA£r/fM''R < £ o l s £ lAč>/ S/TfČATM 
Cfŗ ^ ā g Ahāta $J^s lTpi^st^vcTi^ Jj*£AtW£Lf&i 
Piezīmes un ieteikumi ~F%2o7A3 i£t1 ^<S7Xl7£7f W ST/VČČAK 
BIZNESA vadības koledža Lietvedības prakse 
Lietvedības prakses vadītāja uzņēmuma 
ATSAUKSMES 
par ^ c ^ ^ r ^ ^ am*^-ST&STŖ |JRAKST 
(vārds, uzvārds, personas kods) 
(uzņēmumā) 
laikā no ^SS&S^mņ 
Vērtējums •^s&i'^'^ > - V / ^ > ' < \ ,^r>^> < ^ 3 . 
* , , „ R. 
Piezīmes un ieteikumi - ^ ^ V O ČĪ*Y$!&. '^St^—^L 
2 0 0 4 . g a d a f g g j f ^ I ^ ^ L -
Biznesa vadības koledža Lietvedības prakse 
Lietvedības prakses vadītajā uzņēmumā 
A T S A U K S M E S 
par Santa Firsta, personas kods 071173-11091 praksi 
(vārds, uzvārds, personas kods) 
Slampes pagasta padome 
(uzņēmumā) 
laikā no 01 .04 .2004. līdz 30.04.2004. 
Vērtējums - Prakses laikā praktikante tika nodrošināta ar visiem pieprasītajiem dokumentiem 
un informāciju, kas nepieciešama prakses uzdevuma veikšanai. Prakses laikā tika apgūts 
pagasta padomes un tai pak|auto iestāžu lietvedības cikls. Praktikante veica novērošanas 
darbu un iepazinās ar lietvedības, personas lietu, dokumentu apgrozības un arhīva lietu 
kārtošanas principiem. Visus uzdotos pienākumus veica ar lielu atbildību, akurāti un koledžā 
iegūtās zināšanas pielietoja praksē. Prakses laikā tika izteikti priekšlikumi lietvedības darba 
uzlabošanā. Iepriecina praktikantes plašās zināšanas par lietvedes darbu. Prakses atskaiti 
novērtēju atzinīgi. 
Piezīmes un ieteikumi - Turpināt padziļināti iepazīties ar arhīva kārtošanu. Veiksmi 
turpmākajās mācībās un nākamajā darbā. 
J 
Prakses vadītājs/-a - Zenta Reinholde ''^ / 
(paraksts) 
2004.gada 30.aprīlī 
Biznesa vadības koledža Lietvedības prakse 
Lietvedības prakses vadītajā uzņēmuma 
A T S A U K S M E S 
par ^//l^<f ^^r^/ f~^J3^~ ^ "\ 
/ / / / ( v ā r d s , uzvārds, personas kods) , 
(uzņēmumā) 
laikā n o ^ ^ ^ ^ l ī d z *Z4~&j:2<Pt7<£. 
Piezīmes un ieteikumi czt^^'Sh^/žccs rŗ/C'ģ^/Ž^ 
Prakses vadītājs/-a ^4 1/^/^74" 
2004.gada Af&-
(paraksts) 
1 3 7 
Biznesa vadības koledža Mārketinga prakse 
Mārketinga prakses vadītāja uzņēmuma 
ATSAUKSMES 
par \JCl7cx f ^ l l ^ praksi 
(vārds, uzvārds, personas kods) 
S i t - ' « f l - . S . ITT it 
(uzņēmumā) 
laikā no Of 0 3 . līdz J&-Cy3- 0^ 
Vērtējums -foaR-U ļitxvvU Oj7 U ^ c / o i g ļ <3>v^  U ^ ^ 6 a J ^ u \ x U - V ^ 
X*~\t O ļ < * f c (taJcu - ^ y ^ / Sŗjrtti^ q ^ j ^ X t u > y ^ g ± 3 g J ^ J 
Piezīmes un ieteikumi ft vvcu ^ ""^Tjol- 3 \ 1 j u ^" | ^ k-Si o^u" 
be.4 ^ b ( x K , v;e>:ccv^ i m a V t b ļdac&Js^ Vgj <^c-\h^ 
Prakses vadītājs/-a £ l ' i J n 6i?>Jfo\«a 
2004.gada - M < m joT 
7 7 
Biznesa vadības koledža Mārketinga prakse 
Mārketinga prakses vadītāja uzņēmuma 
ATSAUKSMES 
par j ž l g jĶ/'e/U /> *• praksi 
(vārds, uzvārds, personas kods) 
(uzņēmumā) 
laikā no (?/.(?3.0*/. līdz j ^ . 0Mo*t. 
Vērtējums ģ&M?*Ģ2. /^čČ6&Žc ^/čtz^/zZ/? ^s&tz-
Piezīmes un ieteikumi &/i-<^ s?&.//?y<y ^ g g ^ ^ v ^ \ ^ ' / ' r /f^'^zs/sr/^ 
35. pielikums 
Informācija tālmācības ekspertam 
Zinot Jūsu iepriekšējo pieredzi un profesionālo darbību pieaugušo izglītībā un tālmācībā, lūdzu Jūs izvērtēt 
I.Kristovskas izstrādāto tālmācības studiju atbalsta sistēmas modeli, kura pamatā ir konstruktīvisma idejas un 
kurš, autoresprāt, ir vispiemērotākais Latvijas izglītībā pašreizējā periodā, j o atbilst mūsu valsts izglītības 
politikai, ekonomiskajam stāvoklim un kalpo par līdzekli pieaugušo kompetenču (profesionālo, pašrealizācijas, 
sociālo, komunikācijas un menedžmenta) attīstībai un pilnveidei. 
Lai atvieglotu Jūsu uzdevumu, aicinu iepazīties ar sīkāku informāciju. 
I. Autore uzskata, ka Latvijas apstākļos pieaugušo kompetenču pilnveide vispiemērotākais ir t.s. tālmācības 
realitātes modelis (I.Kristovskas termins) 
Realitātes modelī studentu atbalsta sistēmas galvenais elements ir studiju centrs (reālas studējošo vajadzībām 
piemērotas telpas, pietiekams personāla nodrošinājums: akadēmiskie un organizatoriskie konsultanti, mācību 
spēki ; te notiek studiju materiālu ražošana, metodoloģiska uzlabošana, darbs ar autoriem utt ) Saistību ar 
tālmācības studentiem centrs nodrošina, izmantojot dažāda veida rakstisku informāciju: vēstules, paziņojumus, 
informatīvus bukletus. Akadēmisko atbalstu studējošie saņem ar speciāli sagatavotu studiju materiālu 
starpniecību. Gan akadēmiska . gan organizatoriska rakstura jautājumus iespējams noskaidrot klātienes tikšanos 
laikā (akadēmiskiem nolūkiem tās parasti tiek organizētas 2-5 reizes viena kursa apguves ietvaros, savukārt 
organizatoriska rakstura sarunu un konsultāciju laika limits nav noteikts, tas atkarīgs no pieaugušā vajadzībām 
un iespējām. Informācijas tehnoloģijām (telefons, fakss, e-pasts, vveb lappuse u.c.) šai modelī ir pastarpināta 
loma- tās kalpo kā problēmu risināšanas papildlīdzeklis. 
(Virtualitātes modelī (I.Kristovskas termins) turpretī studiju centrs netiek uzlūkots par lokāli noteiktu mācību 
vidi . Tas nozīmē, ka šai modelī studējošais nejūtas telpiski saistīts ar tālmācības piedāvātājiem Modeļa būtība 
atklājas interaktīvas virtuālās vides izmantošanā, pielietojot daudzveidīgas informācijas tehnoloģijas: WebCT 
v id i , studiju materiālus C D formā, multimediju iespējas. Rakstveida materiāli tiek izmantoti galvenokārt 
reklāmas vai informēšanas nolūkos, rakstveida studiju materiāli parasti tiek atzīti par novecojušu, nemodernu, 
iespējās ierobežotu tālmācības studiju sistēmas līdzekli. Klātienes tikšanās šai modelī tiek izmantotas minimāli 
v a i netiek pielietotas vispār. Tās aizstāj virtuāli diskusiju forumi, sazināšanās pa e-pastu, tālruni vai tml) . 
Realitātes modelis 
Informācijas 
tehnoloģijas kā 
papildu līdzeklis 
I Kristovska, izstrādājot tālmācības studiju modeli un īpašu uzmanību pievēršot studiju atbalsta sistēmas 
izstrādei, kas vispilnīgāk palīdz attīstīt pieaugušo kompetences, kā eksperte darbojas Biznesa vadības koledžas 
(pirmā un pagaidām vienīgā tālmācības koledža Baltijā) studiju atbalsta sistēmas veidošanā. 
2. BVK studējošie semestra laikā apgūst 5-6 studiju kursus. Visi tālmācības studiju materiāli tiek veidoti pēc 
noteiktas shēmas: 
• Studijvedis (atklāts kursa mērķis, dotas instrukcijas, kā to sasniegt, izmatojot personīgo pieredzi un BVK 
mācību spēku un konsultantu atbalstu, doti ieteikumi, kā studēt, kārtot akadēmiskās saistības u.tml). 
• Kursa autora uzruna studentiem . 
• Satura sadalījums 8 nodarbības (materiāla kopapjoms- 250 A4 lpp.): 
•> Katras nodarbības saturs. 
•J* Satura izklāsts (būtiskākās teorētiskās nostādnes, praktiski piemēri, Latvijas un citu valstu situāciju analīze 
uti.). 
• Pašpārbaudes uzdevumi (tie palīdz noskaidrot individuālu satura apguves kvalitāti, dod iespēju 
nepieciešamības gadījumā vēlreiz rūpīgi izlasīt apgūstamo saturu). 
• Pašpārbaudes uzdevumu atbildes (palīdz salīdzināt studenta un kursa autora viedoklī). 
* Kopsavilkums (apkopo nodarbībā gūstamās atziņas). 
*•• Terminu vārdnīca ( tiek atkārtoti un skaidroti svarīgākie termini, ar kuriem nākas saskarties nodarbības 
satura apguves gaitā). 
*•• Ieteicamās literatūras saraksts ( d o d iespējas dziļāk izpētīt nodarbībā piedāvāto saturu). 
*> Kontroltests (studējošajiem nepieciešams atzīmēt pareizās atbildes; tests iesūtāms BVK, kur to labo 
konsultanti (ne kursa vadītājs vai autors); kopš 2004.gada februāra studējošajiem pieejama arī testa 
elektroniskā versija, līdz ar to tūlītēji iespējams uzzināt arī rezultātu: www.bvk. lv / test i ) . 
*•* Informācija par kursa noslēgumā paredzamo ieskaiti vai eksāmenu. 
Viena studiju materiāla radīšanas process ilgst vairāk nekā 6 mēnešus, turklāt tā uzlabošana turpinās 
nepārtraukti, jo ieteikumi uzlabošanai no studentiem tiek iegūti gan klātienes tikšanos laikā, gan izmantojot BVK 
diskusiju forumu . 
Klātienes nodarbības 
Kā minēts iepriekš, obligāta akadēmiskā atbalsta sastāvdaļa ir arī klātienes nodarbības, kas nav vienādojamas ar 
lekcijām, bet gan paredzētas īpaši sarežģītu jautājumu, problēmsituāciju vai tml. analīzei (tiesa, kā atzīst 
studējošie un arī šī pētījuma autore, 2 klātienes nodarbības (katra- 2 akadēmiskās stundas) viena kursa apguves 
laikā ir pārāk maz, optimāli šo stundu skaitu varētu palielināt divas reizes). 
Informācijas tehnoloģijas 
BVK katram studējošajam tiek piedāvāts dators (bez Internet pieslēguma), kurā instalētas vairākas programmas, 
kas 3. semestrī palīdz apgūt ātrdrukāšanas un biznesa angļu valodas kursus. Individuāls intemeta pieslēgums var 
paplašināt akadēmiskā un organizatoriskā atbalsta iespējas, jo tādējādi studentiem ir pieejama vispusīga 
informatīva koledžas mājas lapa ( h t t p : / / w w w . b v k . l v ) , īpaši tās sadaļa "Diskusiju forums", kā arī cits 
Internet tīkla daudzveidīgais piedāvājums. Tie ir iepriekš plānoti studiju atbalsta elementi, pārējos nosaka 
konkrēta situācija, studējošo kompetenču līmenis un savstarpējā sadarbība studiju procesā. 
^ BVK savai darbībai ir izvēlējusies tālmācības studiju atbalsta sistēmas modeli, ko uzskatāmi varētu raksturot 
šādi 
BVK tālmācības studiju atbalsta s istēmas modelis 
Web lappuse 
Viens no būtiskākajiem koledžas studiju atbalsta sistēmas elementiem ir studējošo vajadzību un vēlmju 
respektēšana, tādēļ studiju atbalsta centra darbinieku uzdevumos ietilpst padomdošana, izskaidrošana, kā arī 
psiholoģiskais atbalsts. Tas nozīmē, ka klientu apkalpotāji ir gatavi katram studējošajam veltīt tik daudz laika, 
cik viņam nepieciešams, neatstājot daļēji atrisinātas vai neatrisinātas problēmas. Tas tiek panākts, izmantojot 
sarunas klātienē vai pa tālruni, kā arī e-pastu vai diskusiju foruma sadaļas. 
rālmācības studiju procesā būtiska nozīme ir atgriezeniskajai saiknei, jo studējošo viedoklis ir viens no 
virzītājspēkiem kvalitatīvu studiju nodrošināšanai. 
BVK atgriezeniskā saikne tiek saņemta nepārtraukti: 
• klientu konsultantu sarunās ar studējošajiem; 
• sarunās pa tālruni; 
• elektroniskajās vēstulēs; 
• BVK administrācijas tikšanās ar studējošajiem i regulāri vienu reizi semestrī); 
• diskusiju forumā; 
• klātienes nodarbībās; 
• regulārās studējošo aptaujās. 
36.pielikums 
Eksperta anketa 
Nr. Apgalvojums 
t 2 3 4 5 
N
e,
 n
em
az
 
G
an
dr
īz
 
ne
m
az
 
D
aļ
ēj
i 
G
an
dr
īz
 
pi
ln
īb
ā 
Pi
ln
īb
ā 
1. Tālmācības studiju atbalsta sistēmas modelis atbilst 
pieaugušo vajadzībām 
2. Tālmācības studiju atbalsta sistēmas modelis ir piemērots 
mūsdienu izglītības telpai (apstākļiem) Latvijā 
j . Tālmācības studiju atbalsta sistēmas modelis pilnveido 
pieaugušo profesionālās kompetences 
4. Tālmācības studiju atbalsta sistēmas modelis pilnveido 
pieaugušo pašrealizācijas (pašvērtējuma) kompetences 
5. Tālmācības studiju atbalsta sistēmas modelis pilnveido 
pieaugušo komunikācijas kompetences 
6. Tālmācības studiju atbalsta sistēmas modelis pilnveido 
pieaugušo sociālās kompetences 
7. Tālmācības studiju atbalsta sistēmas modelis pilnveido 
pieaugušo menedžmenta kompetences 
Paldies par atsaucību! Jusu atbildes tiks izmantotas I.Kristovskas promocijas darba 
Pamatojoties uz iepriekš sniegto informāciju, lūdzu no pieaugušo izglītības un tālmācības eksperta viedokļa 
izvērtēt I.Kristovskas izveidoto tālmācības studiju atbalsta sistēmas modeli un tā iespējas pieaugušo profesionālo 
(profesionālo zināšanu virzību globālā aspektā, saistot individuālās zināšanas un sabiedrības vajadzības, 
pieaugušā izglītošanās filosofiju, kas vērsta mūžizglītības virzienā), pašrealizācijas (pašapziņa, savu vajadzību 
apzināšanās, vēlme pilnveidot personību, spēja pieņemt jaunas studiju formas un metodes, adaptēties jaunā 
studiju vidē), komunikācijas (indivīda prasme sazināties mutiski un rakstveidā, pras me sazināties dzimtajā 
valodā un svešvalodās, prasme aizstāvēt savu un uzklausīt cita viedokli, dalīties pieņēmumos, idejās utt.), sociālo 
(sevis kā sabiedrības sastāvdaļas definēšana, savu vajadzību saskaņošana ar sabiedrībā valdošajām normām un 
prasībām) un menedžmenta (prasme plānot, saskaņot laika resursus, noteikt prioritātes utt.) kompetenču 
pilnveidē. 
Eksperta anketa 
1 . Vārds, uzvārds 
2. Zinātniskā pieredze, pieredze tālmācībā (lūdzu norādīt arī laiku, cik ilgi esat saistīts/-a ar šiem jautājumiem) 
Eksperta anketa 
Vārds, uzvārds 
Zinātniskā pieredze, pieredze tālmācībā (lūdzu norādīt arī laiku, cik ilgi esat saistītsZ-a ar šiem jautājumiem) 
Kopš 1995.gada ( S t a r p t a u t i s k i e p r o j e k t i , La tv i jas T ā l m ā c ī b a s p a d o m e ) 
Nr. Apgalvojums 
1 2 3 4 5 
N
e,
 n
em
az
 
G
an
dr
īz
 
ne
m
az
 
•-J 
to 
•— G
an
dr
īz
 
pi
ln
īb
ā 
ā 
cū 
I. Tālmācības studiju atbalsta sistēmas modelis atbilst 
pieaugušo vajadzībām 
X 
Tālmācības studiju atbalsta sistēmas modelis ir piemērots 
mūsdienu izglītības telpai (apstākļiem) Latvijā 
X 
3. Tālmācības studiju atbalsta sistēmas modelis pilnveido 
pieaugušo profesionālās kompetences 
X 
4. Tālmācības studiju atbalsta sistēmas modelis pilnveido 
pieaugušo pašrealizācijas (pašvērtējumā) kompetences 
X 
5. Tālmācības studiju atbalsta sistēmas modelis pilnveido 
pieaugušo komunikācijas kompetences 
X 
6. Tālmācības studiju atbalsta sistēmas modelis pilnveido 
pieaugušo sociālās kompetences 
X 
7. Tālmācības studiju atbalsta sistēmas modelis pilnveido 
pieaugušo menedžmenta kompetences 
X 
Paldies par atsaucību! Jusu atbildes tiks izmantotas I.Kristovskas promocijas darba . 
Eksperta anketa 
Vārds, uzvārds 
Zinātniskā pieredze, pieredze tālmācībā (lūdzu norādīt arī laiku, cik ilgi esat saistīts'-a ar šiem jautājumiem) 
Dr. Asoc.prof . D a u g a v p i l s Universi tātes tā lmācības cent ra vadī tā js ! 9 9 9 . - 2 0 0 2 . g 
Nr. Apgalvojums 
1 2 3 4 5 
N
e,
 n
em
az
 
G
an
dr
īz
 
ne
m
az
 
D
aļ
ēj
i 
G
an
dr
īz
 
pi
ln
īb
ā 
Pi
ln
īb
ā 
1. Tālmācības studiju atbalsta sistēmas modelis atbilst 
pieaugušo vajadzībām 
X 
2. Tālmācības studiju atbalsta sistēmas modelis ir piemērots 
mūsdienu izglītības telpai (apstākļiem) Latvijā 
X 
3. Tālmācības studiju atbalsta sistēmas modelis pilnveido 
pieaugušo profesionālās kompetences 
X 
4. Tālmācības studiju atbalsta sistēmas modelis pilnveido 
pieaugušo pašrealizācijas (pašvērtējumā) kompetences 
X 
5. Tālmācības studiju atbalsta sistēmas modelis pilnveido 
pieaugušo komunikācijas kompetences 
X 
6. Tālmācības studiju atbalsta sistēmas modelis pilnveido 
pieaugušo sociālās kompetences 
X 
7. Tālmācības studiju atbalsta sistēmas modelis pilnveido 
pieaugušo menedžmenta kompetences 
X 
Paldies par atsaucību! Jusu atbildes tiks izmantotas I.Kristovskas promocijas darba 
Eksperta anketa 
M g . p a e d . , astoņu g a d u d a r b a pieredze L iepā jas Pedagoģijas a k a d ē m i j a s R e ģ i o n ā l a j ā T ā l m ā c ī b a s cent rā 
Nr. A p g a l v o j u m s 
L 1 . 
N cd 
E <u c 
i<u 
1 
G
an
dr
īz
 
ne
m
az
 
"iīT 
Q 
. . . " 
a • — 
O °- P
iln
īb
a 
1. Tālmācības studiju atbalsta sistēmas modelis atbilst 
pieaugušo vajadzībām X 
2. Tālmācības studiju atbalsta sistēmas modelis i r piemērots 
mūsdienu izglītības telpai (apstākļiem) Latvijā X 
3. Tālmācības studiju atbalsta sistēmas modelis pilnveido 
pieaugušo profesionālās kompetences X 
4. Tālmācības studiju atbalsta sistēmas modelis pilnveido 
pieaugušo pašrealizācijas (paš vērtēj urna) kompetences 
X 
5. Tālmācības studiju atbalsta sistēmas modelis pilnveido 
pieaugušo komunikācijas kompetences 
X 
6. Tālmācības studiju atbalsta sistēmas modelis pilnveido 
pieaugušo sociālās kompetences 
X 
7. Tālmācības studiju atbalsta sistēmas modelis pilnveido 
pieaugušo menedžmenta kompetences 
X 
Eksperta anketa 
Vārds, uzvārds 
Zinātniskā pieredze, pieredze tālmācībā (lūdzu norādīt a r ī laiku, cik ilgi esat saistīts/-a ar šiem jautājumiem) 
Mg. paed. 3 gadu pieredze Liepājas Pedagoģijas akadēmijas tālmācības studiju centrā 
Nr. Apgalvojums 
1 2 3 4 5 
N
ē,
 n
em
az
 
G
an
dr
īz
 
ne
m
az
 
10J' 
Q G
an
dr
īz
 
pi
ln
īb
ā 
1. Tālmācības studiju atbalsta sistēmas modelis atbilst 
pieaugušo vajadzībām 
2. Tālmācības studiju atbalsta sistēmas m o d e l i s i r piemērots 
mūsdienu izglītības telpai (apstākļiem) Latvijā 
* 
-I j . Tālmācības studiju atbalsta sistēmas modelis pilnveido 
pieaugušo profesionālās kompetences 
* 
4. Tālmācības studiju atbalsta sistēmas modelis pilnveido 
pieaugušo pašrealizācijas (pasvērtējuma) kompetences 
* 
5. Tālmācības studiju atbalsta sistēmas modelis pilnveido 
pieaugušo komunikācijas kompetences 
* 
6. Tālmācības studiju atbalsta sistēmas modelis pilnveido 
pieaugušo sociālās kompetences 
* 
7. Tālmācības studiju atbalsta sistēmas modelis pilnveido 
pieaugušo menedžmenta kompetences 
* 
Paldies par atsaucību! Jūsu atbildes tiks izmantotas I.Kristovskas promocijas darba 
Vārds, uzvārds 
Zinātniskā pieredze, pieredze tālmācībā (lūdzu norādīt arī laiku, cik ilgi esat saistīts/-a ar 5iem jautājumiem) 
Eksperta anketa 
Nr. Apgalvojums 
N
ē,
 n
em
az
 
G
an
dr
īz
 
ne
m
az
 
D
aļ
ēj
i 
G
an
dr
īz
 
pi
ln
īb
ā 
Pi
ln
īb
ā 
1. Tālmācības studiju atbalsta sistēmas modelis atbilst 
pieaugušo vajadzībām 
VV 
2. Tālmācības studiju atbalsta sistēmas modelis ir piemērots 
mūsdienu izglītības telpai (apstākļiem) Latvijā 
w 
3. Tālmācības studiju atbalsta sistēmas modelis pilnveido 
pieaugušo profesionālās kompetences 
w 
4. Tālmācības studiju atbalsta sistēmas modelis pilnveido 
pieaugušo pašrealizācijas (pašvērtējumā) kompetences 
w 
5. Tālmācības studiju atbalsta sistēmas modelis pilnveido 
pieaugušo komunikācijas kompetences 
W 
6. Tālmācības studiju atbalsta sistēmas modelis pilnveido 
pieaugušo sociālās kompetences 
W 
7. Tālmācības studiju atbalsta sistēmas modelis pilnveido 
pieaugušo menedžmenta kompetences 
w 
Paldies par atsaucību! Jusu atbildes tiks izmantotas I.Kristovskas promocijas darbā 
Eksperta anketa 
Vārds, uzvārds 
Zinātniskā pieredze, pieredze tālmācībā (lūdzu norādīt arī laiku, cik ilgi esat saistīts/-a ar šiem jautājumiem) -
Izglīt ības z i n ā t ņ u maģis t rs , p r a k t i s k ā p ieredze tā lmācības cent ra vadīšanā - 6 gadi 
1 2 3 4 5 
Nr. Apgalvojums 
E 
d 
2 G
an
dr
īz
 
ne
m
az
 
Q G
an
dr
īz
 
pi
ln
īb
ā TO 
jE 
:r 
'61 
1. Tālmācības studiju atbalsta sistēmas modelis atbilst 
pieaugušo vajadzībām X 
2. Tālmācības studiju atbalsta sistēmas modelis ir piemērots 
mūsdienu izglītības telpai (apstākļiem) Latvijā X 
3. Tālmācības studiju atbalsta sistēmas modelis pilnveido 
pieaugušo profesionālās kompetences 
X 
4. Tālmācības studiju atbalsta sistēmas modelis pilnveido 
pieaugušo pašrealizācijas (pašvērtējumā) kompetences 
X 
5. Tālmācības studiju atbalsta sistēmas modelis pilnveido 
pieaugušo komunikācijas kompetences 
X 
6. Tālmācības studiju atbalsta sistēmas modelis pilnveido 
pieaugušo sociālās kompetences 
X 
7. Tālmācības studiju atbalsta sistēmas modelis pilnveido 
pieaugušo menedžmenta kompetences 
X 
Paldies par atsaucību! Jusu atbildes tiks izmantotas I.Kristovskas promocijas darbā 
Vārds, uzvārds 
Zinātniskā pieredze, pieredze tālmācībā (lūdzu norādīt arī laiku, cik ilgi esat saistīts/-a ar šiem jautājumiem) 
HTU Rīgas studiju centra vadītajā kopš 1994.gada 
37. pielikums 
B V K akreditācijas komisijas ekspertu ziņojums 
Novērtēšanas komisijas ekspertu komisijas ziņojums 
par Biznesa Vadības koledžas novērtējumu 
Novērtēšanas komisijas eksperti; 
Ilmārs Slaidiņš, Dr.sc.ing, RTU Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes dekāns, 
asoc.prof., tālmācības un e-studiju eksperts 
Konstantīns Didenko, Dr.oec, RTU Inženierekonomikas fakultātes dekāns, profesors 
Biruta Sloka, Dr.oec, LU Ekonomikas un vadības fakultātes profesore - ekspertu 
komisijas vadītāja; 
Vērtēšanas darbā piedalījās un vērtējumam pilnībā piekrita arī 
Marina Paņkova, Mg.oec, Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāve; 
Sandra Grinberga, Latvijas Tirgotāju asociācijas pārstāve 
Novērtēšanas metode: Iepazīšanās ar pašnovērtējuma ziņojumiem un ekspertu vizītes 
Biznesa Vadības koledžā (BVK) 2005. gada 3. un 4. martā. Vizīšu laikā novērtēšanas 
komisijas locekļi tikās ar BVK vadību, darbiniekiem, docētājiem, darba devējiem, 
koledžas Konventa pārstāvjiem un studentiem, noklausījās prezentācijas par koledžu, 
studiju programmām, studiju procesa kvalitātes nodrošināšanu, studentu ziņojumus par 
prakses rezultātiem, iepazinās ar studiju materiāliem, pārbaudījumu un prakšu atskaišu 
paraugiem, mācību telpām, ražošanas telpām, studiju atbalsta centru bibliotēku, kā arī 
apmeklēja nodarbības un prakses vietas. 
Koledžā 2003. gadā uzsākta divu pirmā līmeņa augstākās izglītības studiju programmu 
realizācija tālmācības veidā un šajā ziņojumā atspoguļots kopējais koledžas vērtējums. 
Vizītes beigās, pamatojoties uz individuālajiem novērojumiem un vērtējumiem, ekspertu 
komisijas locekļi kopā apsprieda un izvērtēja iegūto informāciju. Gala rezultātā tika 
izdarīts individuālo vērtējumu apkopojums un formulēti kopīgi secinājumi. Par tiem 
informēti Biznesa Vadības koledžas personāls un studenti. 
I. Kotedžas mērķi 
BVK ir vienīgā izglītības iestāde Latvijā, kura realizē studijas tikai tālmācības formā. 
Koledža mērķtiecīgi un veiksmīgi uzsākusi izglītības nodrošinājumu ļoti pieprasītā 
studiju formā, kas plaši izplatīta visā pasaulē. Tālmācības studiju forma atzīta kā vienīgā 
iespēja iegūt izglītību noteiktām pieaugušo grupām. Tādi ir, piemēram, cilvēki, kuri 
strādā specifiskās profesijās ar nereglamentētu darba laiku, dien armijā un flotē, strādā 
uz kuģiem, atrodas cietumā, māmiņas ar maziem bērniem u.c. Šiem cilvēkiem nav 
iespējams studēt tradicionālajās daļlaika studiju formās un elastīgā tālmācības forma ir 
vienīgais risinājums. Pieaugošais studentu skaits BVK koledžā liecina, ka Latvijā ir 
pieprasījums pēc studijām tālmācības formā. Vairākiem studentiem ir jau cita pabeigta 
augstākā izglītība. 
Šobrīd koledža piedāvā studijas 2 programmās. Studiju mērķis ir sagatavot profesionālus 
marketinga un tirdzniecības speciālistus (programma Komercdarbība) un profesionālus 
biroja administratorus (programma Iestāžu darba organizācija un vadība), ka arī radīt 
motivāciju tālākai profesionālai attīstībai. Visi šie mērķi abās programmās tiek sasniegti. 
1 
Koledžai ir skaidri nākotnes plāni. Plānots studiju programmu piedāvājumu paplašināt 
un attīstīt arī 2. līmeņa profesionālās studiju programmas, veidot reģionālos studiju 
atbalsta centrus un uzbūvēt savu ēku. Koledža grib kļūt par spēcīgu tālmācības biznesa 
augstskolu, kas nodrošina augstas kvalitātes izglītību. 
Ļoti profesionāli jau tagad realizēta koledžas studiju programmu reklāma un 
mārketings. To atzīmēja arī studenti un darba devēji. 
Studiju programmas izstrādājuši attiecīgās jomas profesionāļi. Studiju programmu 
sagatavotie materiāli, labās saiknes ar darba devējiem prakses realizācijā un studiju 
programmas izveidošanā, kā arī studiju programmas realizācijas metodes un ļoti labā 
akadēmiskā vadība nodrošina to, ka absolventi sasniegs profesijas standartā izvirzītās 
prasības. Ņemot vērā to, ka studiju programma dod profesionālo izglītību, ļoti svarīgi 
pārbaudījumi ir prakse un kvalifikācijas darbs. Tiekoties ar studentiem noskaidrojām, ka 
studiju gaitā iegūts nepieciešamais zināšanu pamats un pārliecība turpmākām studijām 
augstākā līmenī. Pēc pašu studentu apgalvojumiem, tieši studijas esot veicinājušas viņu 
pašvērtējumā paaugstināšanos, motivāciju tālākām studijām. Vairāki studenti jau 
saņēmuši paaugstinājumu darbā studiju laikā. Koledža izmanto arī speciālu studentu 
individuālā pašvērtējumā anketu, kuru piedāvā katra semestra sākumā aizpildīt un tā 
dodot iespēju fiksēt pašvērtējumā paaugstināšanos, kas ir ļoti būtiski personības 
attīstībai. Noslēgti līgumi ar augstskolām Turība, RPĪVA un RSEBAA par iespēju 
koledžas absolventiem turpināt izglītību šajās augstskolās. 
2. Studiju organizācija, koledžas vadība un nodrošinājums 
Studiju programmas tiek realizētas tālmācības formā un studiju organizācija atbilst 
tālmācības principiem un standartiem, studiju programmu saturs atbilst attiecīgajiem 
profesiju standartiem. Studiju process mācību priekšmetos tiek organizēts kombinējot 
patstāvīgās studijas ar klātienes nodarbībām, konsultācijām un pārbaudījumiem. Plaši 
tiek izmanti speciāli tālmāčībai izstrādāti studiju materiāli, kā arī atbilstoša studiju 
atbalsta un pārbaudījumu sistēma. 
Programmas realizācijā piedalās kvalificēti docētāji ar darba pieredzi. Docētāji ir 
apmācīti tālmācības studiju materiālu izstrādē un darbā ar pieaugušajiem. Gan studiju 
materiālu izstrāde, gan klātienes nodarbības tiek realizētas pēc tālmācības metodikas. 
Iesaistītie docētāji atzīst, ka darbs BVK tālmācības formā devis lielu ieguldījumu viņu 
metodiskās un pedagoģiskās kvalifikācijas izaugsmē kopumā. 
Pamatdarbā strādājošie pasniedzēji paaugstina savu kvalifikāciju paši studējot dažādās 
universitātēs. īpaša vērība tiek pievērsta pedagoģiskā personāla prasmei strādāt ar 
studentiem - pieaugušajiem formālai izglītībai netradicionālā formā (nelasīt lekcijas, bet 
gan stimulēt mācīšanos un konsultēt) un saņemot negatīvas atsauksmes nākas pārtraukt 
līguma attiecības ar šiem docētājiem. 
BVK mācību telpas Rīgā, Salaspils ielā 14 tiek īrētas no Komercģimnācijas. Tur ir gan 
telpas administrācijai, studiju atbalsta centram, bibliotēkai, studiju materiālu ražošanai, 
gan arī datorklases un klātienes nodarbībām attiecīgi aprīkotas klases. Nākotnē koledža 
plāno iegūt savā īpašumā atsevišķu māju. 
Gan studiju procesā, gan lietvedībā un vadībā plaši izmanto informācijas tehnoloģijas. 
Visa informācija studējošiem pieejama BVK interneta lappusē. Reģistrētiem studentiem 
pieejams diskusiju forums (diskusijām savā starpā un ar docētāju), virtuālajā vidē var 
2 
veikt arī testits, saņemt un sūtīt e-pastu. Nākotnē paredzēts paplašināt virtuālās vides 
izmantošanu un varbūt pāriet uz WebCTplatformu. Koledžas studenti var izmantot savā 
rīcībā jaunu datoru, kas pēc sekmīgām studijām paliek personīgā lietošanā. Šādu iespēju 
izmantojuši 165 studenti no 464 studentiem (2004. gada rudens). 
Personālam un studentiem ir iespējas izmantot 30 datorus 2 datorktasēs, kur arī notiek 
klātienes nodarbības. 
Tālmācības studiju formas pamata nodrošinājums ir studiju materiāli. To izstrāde veikta 
atbilstoši tālmācības principiem. Kursa saturs apspriests ar profesionāļiem un 
apstiprināts koledžas padomē. Studiju materiālu rakstītāji ir iepazīstināti ar paraugiem. 
Izstrādātos studiju materiālus vispirms izmēģinājuši 6 cilvēki, kuri pēc izglītības, 
pieredzes, dzimuma, vecuma u.c. atbilst koledžas mērķa grupai. Pēc izmēģinājuma 
veiktas nepieciešamās korekcijas studiju materiālos un tie nodoti ražošanā. Tālmācības 
mācību materiālus saņem katrs students individuāli mūžīgā lietošanā un ar šiem 
materiālie pietiek kursa pamata programmas apgūšanai. Šeit arī jāatzīmē, ka studiju 
materiālu ražošanu realizē pati BVK saviem spēkiem. 
Studentiem pieejama arī neliela koledžas bibliotēka, kurā ir papildus studiju literatūra, 
kas nepieciešama dažādu papildus uzdevumu veikšanai. Studenta apliecība izmantojama 
arī kā vienotā lasītāja karte arī vairākās citās bibliotēkās. Studenti apliecināja, ka 
informēti par šo iespēju un dažkārt arī izmanto dažādu citu augstskolu bibliotēkas. 
3, Akadēmiskais personāls 
Programmas izpildē piedalās kvalificēti mācību spēki ar lielu praktiskā darba pieredzi. 
Pamatpersonāls nodrošina 67,5% no studiju programmas apjoma. Starp viņiem ir jauni 
pasniedzējiem ar izaugsmes perspektīvu -pašreiz studē citu augstskolu maģistrantūrā un 
doktorantūrā. Piesaistīti vairāki docētāji no citām augstskolām. Gan BVK administrācija, 
gan arī studenti un absolventi apgalvoja, ka īpaša vērība tiek pievērsta docētāju prasmei 
strādāt ar studentiem. 
Pētniecība 
Pētniecības darbs BVK tikai uzsākts un tajā iesaistīti daži docētāji, kam ir kopīgi pētījumi 
citās augstskolās un doktorantūrā studējošie. BVK vairāk koncentrējas uz praktisko 
atzinumu izvērtēšanu un apspriešanu, piemēram, par speciālās terminoloģijas 
izmantošanu latviešu valodā, kur koledžai ir izdevies piesaistīt diskusijā gan citu 
augstskolu, gan LZA pārstāvjus. 
Ļoti aktuāla pētījumu joma ir pati tālmācībā un šajā aspektā jāatzīmē direktora 
vietnieces asociētās profesore Inetas Kristovskas jau veiktie pētījumi par studiju atbalsta 
sistēmas nozīmi studentu kompetenču veidošanās procesā, kā arī pētījumu rezultātu 
izmantošana praktiskā BVK darbā. Būtu vēlama lielāka gan docētāju, gan studentu 
iesaistīšanās pētnieciskos projektos. 
3 
Studenti un darba devēji 
BVK studenti pamatā ir strādājoši pieaugušie vecumā no 20-40 gadiem. Viņi ir ļoti 
motivēti un atzīmē, ka izvēlējušie tālmācības studiju formu, kā tieši viņiem vienīgi 
iespējamo darba un dzīves apstākļu dēļ. Studenti ir ieteikuši arī saviem draugiem un 
kolēģiem izvēlēties studijas tieši BVK koledžā tālmācības formā. Studenti ļoti augstu 
novērtēja labi izstrādātos studiju materiālus. Studējošie īpaši atzīmēja ļoti ieinteresētu un 
pretimnākošu attieksmi no koledžas administrācijas un docētāju puses. Kā pozitīvu 
studijām mobilizējošu efektu studenti norāda uz klātienes nodarbību un pārbaudījumu 
regulāro plānu. 
Izveidota BVK studentu pašpārvalde, kas sekmīgi sadarbojas ar administrāciju. No 
studentiem saņem priekšlikumus par studiju satura un organizācijas pilnveidošanu. 
Tikšanās laikā saņemtas ļoti labas atsauksmes no darba devējiem. Pārsvarā studenti jau 
strādā savā studiju programmas specialitāte. Darba devēji uzsver, ka savu darbinieku 
studijas labās atbalsta, palīdz organizēt praksi un atzīmē studiju pozitīvo ieguldījumu 
darbinieku kvalifikācijas pieaugumā Vairākos gadījumos studiju laikā darbinieki 
(studenti) saņēmuši amata paaugstinājumus. 
Darba devēji un biznesa pārstāvji veido koledžas Konventu. Konvents konsultē BVK 
administrāciju par attīstības stratēģiju un studiju programmu piedāvājuma 
paplašināšanu. 
4. Kvalitātes nodrošināšana. 
Izveidota kvalitātes vadības sistēma, kura tiek papildināta un pilnveidota. Studējošo 
pieprasījumi un pretenzijas tiek analizētas un rasti nepieciešamie risinājumi. Informāciju 
iegūst no atsauksmēm diskusiju forumā, sūdzību reģistrā. Kvalitātes vadības sistēma 
nepārtraukti tiek pilnveidota. 
Studiju kvalitātes nodrošināšanai tālmācībā ir īpaša nozīme un koledžā tai pievērta 
sevišķa vērība. Kvalitātes vadība tiek realizēta jau sākot ar studiju programmas izstrādi, 
studiju materiālu plānošanu un izstrādi un beidzot ar studiju atbalstu un 
pārbaudījumiem. Visi šie posmi BVK ir realizēti atbilstoši tālmācības principiem. 
Ieviesta Kvalifikācijas skola docētājiem BVK ietvaros un docētāji paaugstina savu 
kvalifikāciju arī tālākizglītības studiju programmās Latvijas Universitātē. 
5. Kopsavilkums 
Pozitīvais : 
' Veiksmīgi izvēlēta studiju forma - tālmācībā, kas ir vienīgā iespējamā specifiskos 
amatos strādājošiem un tālu no lielajām pilsētām dzīvojošiem pieaugušajiem. 
• Precīzi plānota studiju procesa organizācija, labi kontakti ar prakses vietām un 
darba devējiem. 
• Koledžas vadība, atbalsta personāls un docētāji orientēti uz individuālu un izprotošu 
attieksmi pret studentiem. 
' Labas kvalitātes tālmācības studiju materiāli. 
4 
Nepieciešamie uzlabojumi 
• Paaugstināt pamatdarbā strādājošo docētāju un studentu plašāku iesaistīšanos 
zinātniskajā darbā. 
• Paplašināt bibliotēku. 
• Paplašināt starptautisko sadarbību, akadēmiskā personāla un studentu apmaiņu. 
6. Rekomendācija 
Akreditēt Biznesa Vadības koledžu. 
RTU Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes dekāns, as.prof. Ilmārs Slaidi ņš. Dr.ing. 
RTUInženierekonomikas fakultātes dekāns, profesors Konstantīns Didenko, Dr.oec. 
LUEVFprofesore Biruta Sloka, Dr.oec, ekspertu komisijas vadītāja 
Komisijas darbā piedalījās un novērtējuma viedoklim piekrita arī 
Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāve Marina Paņkova 
Latvijas Tirgotāju asociācijas pārstāve Sandra Grinberga 
2005. gada 30. martā 
5 
Novērtēšanas komisijas eksperta individuālais ziņojums 
par Biznesa Vadības koledžas pirmā līmeņa profesionālās augstākās 
izglītības studiju programmām: 
Iestāžu darba organizācija un vadība un Komercdarbība 
Novērtēšanas komisijas eksperts: Ilmārs Slaidiņš, Dr.sc.ing, RTU Elektronikas un 
telekomunikāciju fakultātes dekāns, tālmācības un e-studiju eksperts 
Novērtēšanas metode: Iepazīšanās ar pašnovērtējuma ziņojumiem un ekspertu vizītes 
Biznesa Vadības koledžā (BVK) 2005. gada 3. un 4. martā. Vizīšu laikā novērtēšanas 
komisijas locekļi tikās ar BVK vadību, darbiniekiem, docētājiem, darba devējiem, 
koledžas Konventa pārstāvjiem un studentiem, noklausījās prezentācijas par koledžu, 
studiju programmām, studiju procesa kvalitātes nodrošināšanu, studentu ziņojumus par 
prakses rezultātiem, iepazinās ar studiju materiāliem, pārbaudījumu un prakšu atskaišu 
paraugiem, mācību telpām, ražošanas telpām, studiju atbalsta centru, bibliotēku, kā arī 
apmeklēja nodarbības un prakses vietas. 
Abas studiju programmas tiek realizētas tālmācības veidā un to realizācija uzsākta 
vienlaicīgi, tāpēc ziņojums atspoguļo kopējo stāvokli abās studiju programmās. 
Vizītes beigās, pamatojoties uz individuālajiem novērojumiem un vērtējumiem, ekspertu 
komisijas locekļi kopā apsprieda un izvērtēja iegūto informāciju. Gala rezultātā tika 
izdarīts individuālo vērtējumu apkopojums un formulēti kopīgi secinājumi. Par tiem 
informēti Biznesa Vadības koledžas personāls un studenti. 
1. Studiju programmu mērķi un to realizējamība 
Studiju mērķis ir sagatavot profesionālus marketinga un tirdzniecības speciālistus 
(programma Komercdarbība) un profesionālus biroja administratorus (programma 
Iestāžu darba organizācija un vadība), kā arī radīt motivāciju tālākai profesionālai 
attīstībai. Visi šie mērķi tiek sasniegti. Studiju programmas izstrādājuši attiecīgās jomas 
profesionāļi. Programmas realizācijas metodes nodrošināto, ka absolventi sasniegs 
profesijas standartā izvirzītās prasības. Ņemot vērā to, ka studiju programma dod 
profesionālo izglītību, ļoti svarīgi pārbaudījumi ir prakse un kvalifikācijas darbs. 
Tiekoties ar studentiem noskaidrojās, ka studiju gaitā iegūts nepieciešamais zināšanu 
pamats un pārliecība turpmākām studijām augstākā līmenī. Pēc pašu studentu 
apgalvojumiem, tieši studijas esot veicinājušas viņu pašvērtējumā paaugstināšanos, 
motivāciju tālākām studijām. Koledža izmanto arī speciālu studentu individuālā 
pašvērtējumā anketu, kuru piedāvā katra semestra sākumā aizpildīt. Tā dod iespēju fiksēt 
pašvērtējumā paaugstināšanos, kas ir ļoti būtiski personības attīstībai. 
2. Studiju organizācija 
Studiju programmas tiek realizētas tālmācības formā un studiju organizācija atbilst 
tālmācības principiem un standartiem. Studiju ilgums ir 2,5 gadi un apjoms 80 
kredīīpunkti. Studiju process mācību priekšmetos tiek organizēts kombinējot patstāvīgas 
1 
studijas (ap 85%) ar klātienes nodarbībām, konsultācijām un pārbaudījumiem (ap 15%). 
Šāds studiju process ir realizēts izmantojot speciāli tālmācībai izstrādātus studiju 
materiālus, kā arī atbilstošu studiju atbalsta un pārbaudījumu sistēmu. 
Studiju process visos kursos realizēts pēc vienotas shēmas. Kurss sākas ar ievada 
nodarbību, kurai seko patstāvīgas studijas par vairākām nodarbību tēmām. Tad katrā no 
nodarbību tēmām ir paškontroles jautājumi, testi, kontroldarbi un cikla beigās klātienes 
nodarbība. Semestra beigās ir ieskaite vai nobeiguma eksāmens. Studenti šādu vienotu 
shēmu vērtē pozitīvi. Dažos kursos (angļu valoda, saskarsmes psiholoģija) jau izmanto 
mazliet modificētu shēmu, kas nodrošina efektīvāku mācību mērķu realizēšanu. Nākotnē 
būtu ieteicams izvērtēt vienotās shēmas efektivitāti arī pārējos kursos un nepieciešamības 
gadījumā to koriģēt, kā tas jau izdarīts minētajos kursos. Varbūt atsevišķos gadījumos 
kontroldarbus (dažus) un gala eksāmenu vai ieskaiti lietderīgi nomainīt ar citiem 
pārbaudījumu veidiem (eseja, kursa darbs, projekts u.c). 
Akadēmiskais personāls 
Programmas realizācijā piedalās kvalificēti mācību spēki ar darba pieredzi. Viņi tiek 
speciāli apmācīti tālmācības studiju materiālu izstrādē un darbā ar pieaugušajiem. 
Pamatdarbā strādājošā personāla skaits ir pietiekams tālmācības formas realizēšanai un 
viņi nodrošina 67,5% no studiju programmas apjoma. Piesaistīti arī docētāji no citām 
augstskolām un organizācijām. 
Gan studiju materiālu izstrāde, gan klātienes nodarbības tiek realizētas pēc tālmācības 
metodikas un iesaistītie docētāji atzīst, ka darbs BVK tālmācības formā devis lielu 
ieguldījumu viņu metodiskās un pedagoģiskās kvalifikācijas izaugsmē kopumā. 
Pamatdarbā strādājošie pasniedzēji paaugstina savu kvalifikāciju paši studējot dažādās 
universitātēs un tālākizglītības kursos. īpaša vērība tiek pievērsta pedagoģiskā personāla 
prasmei strādāt ar studentiem un saņemot negatīvas atsauksmes nākas pārtraukt līguma 
attiecības ar šiem docētājiem. 
Pētniecības darbs BVK tikai uzsākts un tajā iesaistīti daži docētāji, kam ir kopīgi pētījumi 
citās augstskolās un doktorantūrā studējošie. Būtu vēlama lielāka gan docētāju, gan 
studentu iesaistīšanās pētnieciskos projektos tieši par studiju programmu tematiku. 
Ļoti aktuāla pētījumu joma ir pati tālmācībā un šajā aspektā jāatzīmē I. Kristovskas jau 
veiktie pētījumi par studiju atbalsta sistēmas nozīmi studentu kompetenču veidošanās 
procesā. 
3. Studiju nodrošinājums un vadība 
Tālmācības studiju formas pamata nodrošinājums ir studiju materiāli. To izstrāde veikta 
atbilstoši tālmācības principiem. Kursa saturs apspriests ar profesionāļiem un apstiprināts 
koledžas padomē. Studiju materiālu rakstītāji apmācīti un iepazīstināti ar paraugiem. 
Izstrādātos studiju materiālus vispirms izmēģinājuši 6 cilvēki, kuri pēc izglītības, 
pieredzes, dzimuma, vecuma u.c. atbilst koledžas mērķa grupai. Pēc izmēģinājuma 
veiktas nepieciešamās korekcijas studiju materiālos un tie nodoti ražošanā. Turpmāk būtu 
ieteicams papildināt studijvedi ar katram kursam specifisku informāciju - kursa tematikas 
aprakstu, katra kursa specifiskām prasībām un īpatnībām. Beigās būtu jādod ieskaišu un 
eksāmenu paraugi (tad, kad tādi būs no iepriekšējiem gadiem). 
2 
Gan studiju procesā, gan lietvedībā un vadībā plaši izmanto informācijas tehnoloģijas. 
Visa informācija studējošiem pieejama BVK vvebplappusē. Reģistrētiem studentiem 
pieejams diskusiju forums (diskusijām savā starpā un ar docētāju), virtuālajā vidē var 
veikt arī testus, saņemt un sūtīt e-pastu. Koledža arī kreditē studentus pēc izvēles nododot 
to rīcībā jaunu datoru, kas pēc sekmīgām studijām paliek personīgā lietošanā. 
Studiju materiālus saņem katrs students individuālai (mūžīgai!) lietošanai. Atsevišķu 
uzdevumu veikšanai tiek ieteikta arī papildus literatūra. Tā studentiem pieejama nelielā 
koledžas bibliotēkā. Studenti ir informēti, ka vienotā lasītāja karte dod viņiem iespēju 
apmeklēt arī citas bibliotēkas. 
BVK mācību, studiju atbalsta un ražošanas telpas atrodas Rīgā, Salaspils ielā 14 un ir 
īrētas no Komercģimnāzijas. Attīstības gaitā koledža plāno pāriet uz savām patstāvīgām 
telpām. 
4. Studenti un darba devēji 
BVK studenti pamatā ir strādājoši pieaugušie vecumā no 20-40 gadiem, taču ir arī vecāki 
studenti. Studenti ir ļoti motivēti un atzīmē, ka izvēlējušie tālmācības studiju formu, kā 
tieši viņiem vienīgi iespējamo darba un dzīves apstākļu dēļ. Studenti ir ieteikuši arī 
saviem draugiem un kolēģiem izvēlēties studijas tieši BVK koledžā tālmācības formā. 
Viens no argumentiem programmas izvēlē bijusi arī ļoti profesionāli realizēta koledžas 
un studiju programmu reklāma (marketings). Kā atzīmē arī studenti un darba devēji, tas 
norāda, ka koledžā strādā labi profesionāļi un ir pārliecība, ka tur marketingu arī labi 
iemācīs. 
Studenti ļoti augstu novērtēja ļoti labi izstrādātos studiju materiālus. Studējošie īpaši 
atzīmēja ļoti ieinteresētu un pretimnākošu attieksmi no koledžas administrācijas un 
docētāju puses. Kā pozitīvu studijām mobilizējošu efektu studenti norāda uz klātienes 
nodarbību un pārbaudījumu regulāro shēmu. 
Tikšanās laikā saņemtas ļoti labas atsauksmes no darba devējiem. Pārsvarā studenti jau 
strādā savā studiju programmas specialitāte. Darba devēji uzsver, ka savu darbinieku 
studijas atbalsta, palīdz organizēt praksi un atzīmē studiju pozitīvo ieguldījumu 
darbinieku kvalifikācijas pieaugumā. Vairākos gadījumos studiju laikā darbinieki 
(studenti) saņēmuši amata paaugstinājumus. 
5. Kvalitātes nodrošināšana. 
Studiju kvalitātes nodrošināšanai tālmācībā ir īpaša nozīme. Tā tiek realizēta jau sākot ar 
studiju programmas izstrādi, studiju materiālu plānošanu un izstrādi un beidzot ar studiju 
atbalstu un pārbaudījumiem. Visi šie posmi BVK ir realizēti atbilstoši tālmācības 
principiem. Izveidota kvalitātes vadības sistēma, kura tiek papildināta un pilnveidota. 
Studējošo pieprasījumi un pretenzijas tiek analizētas un rasti nepieciešamie risinājumi. 
Ieviesta Kvalifikācijas skola docētājiem BVK ietvaros un docētāji paaugstina savu 
kvalifikāciju arī tālākizglītības studiju programmās Latvijas Universitātē. 
3 
6. Kopsavilkums 
Pozitīvais: 
• Veiksmīgi izvēlētas studiju programmas realizācijai tālmācības formā. 
• Programmu realizācijai piesaistīti labi profesionāļi. Precīzi plānota studiju procesa 
organizācija, labi kontakti ar prakses vietām un darba devējiem. 
• Speciāli izstrādāti augstas kvalitātes tālmācības studiju materiāli un studiju atbalsts. 
• Koledžas vadība, atbalsta personāls un docētāji orientēti uz individuālu un izprotošu 
attieksmi pret studentiem. 
Nepieciešamie uzlabojumi 
• Paplašināt pamatdarbā strādājošo docētāju un studentu iesaistīšanos zinātniskajā 
darbā par studiju programmas tematiku. 
• Papildināt bibliotēku ar literatūru par studiju programmu tematiku. 
• Paplašināt starptautisko sadarbību, akadēmiskā personāla un studentu apmaiņu. 
7. Rekomendācija 
Biznesa Vadības koledžas pirmā līmeņa augstākās izglītības studiju programmu 
Iestāžu darba organizācija un vadība iesaku akreditēt uz sešiem gadiem. 
Biznesa Vadības koledžas pirmā līmeņa augstākās izglītības studiju programmu 
Komercdarbība iesaku akreditēt uz sešiem gadiem. 
RTU Elektronikas un telekomunikāciju fak. dekāns 
Ilmārs Slaidiņš 
2005. gada 21. martā 
4 
Eksperta anketa 
Studiju programmas vērtēšanas kritēriji 
(6 galvenie kvalitātes aspekti un 14 jautājumi) 
Novērtēšanas skala: 4 (ļoti labi), 3 (labi), 2 (apmierinoši), 1 (neapmierinoši). 
Novērtēšanas komisijas eksperts: Ilmārs Slaidiņš, Dr.sc.ing, RTU 
Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes dekāns, tālmācības un e-studiju 
eksperts 
I Mērķi un uzdevumi. 
1. Studiju programmas mērķu un uzdevumu skaidrība, sasniedzamība un 
pārbaudāmība. 
Novērtējums: 3 (labi) 
Komentārs: 
II Studiju saturs un organizācija. 
Novērtējums: 3 (labi) 
Komentārs: 
2 . Atbilstība Latvijas Republikas izglītības un profesiju standartiem, citiem 
normatīvajiem aktiem un Eiropas Savienības prasībām un rekomendācijām. 
Novērtējums: 2 (apmierinoši) 
Komentārs: Iesaistīti kvalificēti pasniedzēji, tai skaitā arī no citām augstskolām. Diemžēl 
pamatdarbā strādājošo skaits nesasniedz 50%, taču ņemot vērā tālmācības specifiku 
šāda situācija ir pamatota. 
3. Studiju programmas un tās atsevišķu daļu saskaņotība ar Latvijas un 
Eiropas kopējās izglītības telpas veidošanas prasībām, tai skaitā izmantojot 
salīdzinājumu ar vismaz 2 ES valstu studiju programmām. 
Novērtējums: 3 (labi) 
Komentārs: Programmu salīdzinājums ar citām Eiropas augstskolu programmām 
iesniegts ekspertiem kā papildinājums pašnovērtējuma ziņojumam pirms vizītes. 
4. Akadēmiskā personāla kvalifikācija un profesionalitāte. 
Novērtējums: 3 (labi) 
Komentārs: Jāatzīmē laba kvalificēta akadēmiskā personāla vadība. 
III Mācīšana un zināšanu novērtēšana. 
Novērtējums: 4 (ļoti labi) 
Komentārs: 
5. Modernas mācīšanas metodes, studijās sagaidāmo rezultātu skaidrs 
izklāsts, problēmu risināšana, datoru, multimediju un interneta izmantošana. 
Novērtējums: 4 (ļoti labi) 
5 
Komentārs: Programmu realizēšana tālmācības formā ietver arī modernu mācību metožu 
un tehnoloģiju izmantošanu, par ko varēja pārliecināties arī ekspertu vizītes laikā. 
6. Palīdzība studentiem, pasniedzēju konsultācijas, akadēmiskā vadība 
un studēšanas motivācijas paaugstināšana. 
Novērtējums: 4 (ļoti labi) 
Komentārs: Tikšanās laikā ar studentiem un darba devējiem saņemtas tikai pozitīvas 
atsauksmes. 
7. Zināšanu, prasmju un attieksmju novērtēšanas metožu objektivitāte un 
izmantošana studiju procesa pilnveidošanai. 
Novērtējums: 3 (labi) 
Komentārs: 
IV Studiju nodrošinājums un vadība. 
Novērtējums: 4(ļoti labi) 
Komentārs: 
8. Demokrātijas principu ievērošana studiju programmas vadīšanā, 
skaidri noteiktas administrācijas pārstāvju, akadēmiskā personāla un studentu 
savstarpējās attiecības. 
Novērtējums: 4 (loti labi) 
Komentārs: Atbilstoši tālmācības principiem studiju process precīzi reglamentēts, skaidri 
formulētas studentu, akadēmiskā personāla un administrācijas attiecības. Studiju 
atbalsta centrs nodrošina efektīvu atgriezenisko saiti no studentiem. 
9. Sadarbība ar citām izglītības iestādēm, zinātniskajām institūcijām, 
starptautiskām organizācijām, akadēmiskā personāla un studentu apmaiņas ar 
citām augstskolām. 
Novērtējums: 3 (labi) 
Komentārs: Sadarbība ir uzsākta, kas dod labu pamatu to tālākajai attīstībai. 
10. Studiju programmas metodiskais, informatīvais un materiāltehniskais 
nodrošinājums. 
Novērtējums: 4 (ļoti iabi) 
Komentārs: Rūpīgi izstrādātie informatīvie un studiju materiāli ir tieši labai tālmācībai 
raksturīga pazīme. Materiāli tehniskā bāze ir tālmācības realizācijai atbilstoša. 
V Personāla un studentu zinātniskās pētniecības (radošais) darbs. 
11. Akadēmiskā personāla un studentu iesaistīšanās zinātniskās pētniecības 
(radošajā) darbā, zinātniskās pētniecības darbu tematikas aktualitāte un saistība 
ar studiju programmas saturu. 
Novērtējums: 2 (apmierinoši) 
Komentārs: Pētījumi studiju programmu tematikā tikai uzsākti un tas ir saprotams, jo 
koledža tikai nesen uzsākumi darbu. 
6 
VI Kvalitātes nodrošinājums un garantijas. 
Novērtējums: 4 (ļoti labi) 
Komentārs: 
12. Ikgadēja studiju programmas vājo un stipro pušu, izmaiņu, attīstības 
iespēju un plānu apspriešana, iekšējās pašnovērtēšanas un kvalitātes 
pilnveidošanas sistēmas nepārtraukta darbība. 
Novērtējums: 4 (ļoti labi) 
Komentārs: 
13. Absolventu veiksmīga iekārtošanās darbā apgūtajā specialitātē. 
Novērtējums: 4 (ļoti labi) 
Komentārs: Šo punktu varētu atstāt bez vērtējuma, jo koledžai vēl izlaiduma nav bijis. 
Taču gandrīz visi studenti jau strādā savā specialitātē, sekmīgi veikuši prakses 
uzdevumus, darba devēji ir apmierināti un atzīst, ka studijas ļauj viņu darbiniekiem 
paaugstināt kvalifikāciju. 
14. Studiju turpināšanas iespējas un finansiālās garantijas studiju 
programmas likvidācijas, reorganizācijas vai citu izmaiņu gadījumā. 
Novērtējums: 4 (ļoti labi) 
Komentārs: Ir nodrošināta ar attiecīgiem līgumiem. 
RTU Elektronikas un telekomunikāciju fak. dekāns 
Ilmārs Slaidiņš 
2005. gada 21. martā 
7 
Biznesa vadības koledžas pirmā līmeņa profesionālās 
augstākās izglītības studiju programmas "Iestāžu darba 
organizācija un vadība" 
ANKETA 
N O V Ē R T Ē Š A N A S K O M I S I J A S E K S P E R T I E M 
Novērtēšanas komisijas eksperta individuālajam ziņojumam un 
Novērtēšanas komisijas kopējam ziņojumam jāpievieno aizpildīta anketa. 
Par katru jautājumu un par katru no kvalitātes aspektiem (kuri satur vairāk par 
1 jautājumu) vēlams dot novērtējumu 4 ballu skalā un rakstisku komentāru, 
kurš ir obligāts negatīva vērtējuma gadījumā. (Ar atzīmi ballēs norāda 
galvenokārt īstenošanas atbilstību izvirzītajiem mērķiem un uzdevumiem.) 
Ieteicams par katru kvalitātes aspektu kopumā sniegt īsu komentāru, 
aprakstot: atklātos pozitīvos faktorus, trūkumus, rekomendācijas un ieteikumus 
kvalitātes uzlabošanai, iespējamos draudus. Ja par kādu jautājumu vai 
kvalitātes aspektu eksperts nav kompetents, par to vērtējums nav jādod. 
Ieteicams ekspertu ziņojumus strukturēt atbilstoši anketas jautājumiem, 
vajadzības gadījumā pievienojot papildus punktus. 
Novērtēšanas skala: 4(ļoti labi), 3 (labi), 2 (apmierinoši), 1 
(neapmierinoši). 
I S tudi ju p r o g r a m m a s vēr tē šanas kritēri j i 
(6 galvenie kvalitātes aspekti un 14 jautājumi) 
I Mērķi un uzdevumi. 
1. Studiju programmas mērķu un uzdevumu skaidrība, sasniedzamība un 
pārbaudāmība. 
Novērtējums: 3(labi) 
Komentārs: -
II Studiju saturs un organizācija. 
Novērtējums: 3{labi) 
Komentārs: 
2 . Atbilstība Latvijas Republikas izglītības un profesiju standartiem, 
citiem normatīvajiem aktiem un Eiropas Savienības prasībām un 
rekomendācijām. 
Novērtējums: 2(apmierinoši) 
Komentārs: Koledžā ir labs, kvalificēts akadēmiskais personāls, īpaši vadība. Studiju 
saturs ir atbilstošs profesiju standartam, normatīvajiem aktiem un rekomendācijām, 
izņemot nosacījumu, ka koledžā patstāvīgajā darbā jāstrādā vismaz pusei no 
akadēmiskā personāla. 
3. Studiju programmas un tās atsevišķu daļu saskaņotība ar Latvijas un 
Eiropas kopējās izglītības telpas veidošanas prasībām, tai skaitā izmantojot 
salīdzinājumu ar vismaz 2 ES valstu studiju programmām. 
Novērtējums: 3 (labi) 
Komentārs: -
4. Akadēmiskā personāla kvalifikācija un profesionalitāte. 
Novērtējums: 3(labi) 
Komentārs: Akadēmiskā personāla kvalifikācija ir augsta. Lai būtu attiecīgais līmenis, 
daudzi pasniedzēji tiek pieaicināti kā vieslektori. 
III Mācīšana un zināšanu novērtēšana. 
Novērtējums: 4(ļoti labi) 
Komentārs: -
5. Modernas mācīšanas metodes, studijās sagaidāmo rezultātu 
skaidrs izklāsts, problēmu risināšana, datoru, multimediju un interneta 
izmantošana. 
Novērtējums: 4 (ļoti labi) 
Komentārs: Plaši tiek izmantotas modernas metodes un tehnoloģijas. 
6. Palīdzība studentiem, pasniedzēju konsultācijas, akadēmiskā 
vadība un studēšanas motivācijas paaugstināšana. 
Novērtējums: 4(ļoti labi) 
Komentārs: Ļoti pozitīvas atsauksmes no studentiem un darba devējiem. Jebkurā 
laikā students var saņemt pasniedzēja konsultāciju pa e-pastu. 
7. Zināšanu, prasmju un attieksmju novērtēšanas metožu objektivitāte 
un izmantošana studiju procesa pilnveidošanai. 
Novērtējums: 3 (labi) 
Komentārs: • 
IV Studiju nodrošinājums un vadība. 
Novērtējums: 4(ļoti labi) 
Komentārs: -
8. Demokrātijas principu ievērošana studiju programmas vadīšanā, 
skaidri noteiktas administrācijas pārstāvju, akadēmiskā personāla un 
studentu savstarpējās attiecības. 
Novērtējums: 4(|oti labi) 
Komentārs: Skaidri noteiktas administrācijas un akadēmiskā personāla savstarpējās 
attiecības. Ļoti labas , demokrātiskas attiecības ar studentiem. 
9. Sadarbība ar citām izglītības iestādēm, zinātniskajām institūcijām, 
starptautiskām organizācijām, akadēmiskā personāla un studentu apmaiņas 
ar citām augstskolām. 
Novērtējums: 3 (labi) 
Komentārs: Sadarbība ir sākuma stadijā un ir pamatotas iestrādes veiksmīgai 
attīstībai. 
10. Studiju programmas metodiskais, informatīvais un 
materiāltehniskais nodrošinājums. 
Novērtējums: 4 (ļoti labi) 
Komentārs: Izcili metodiskie un informatīvie materiāli un ļoti labs tehniskais 
nodrošinājums. 
V Personāla un studentu zinātniskās pētniecības (radošais) darbs. 
11. Akadēmiskā personāla un studentu iesaistīšanās zinātniskās pētniecības 
(radošajā) darbā, zinātniskās pētniecības darbu tematikas aktualitāte un 
saistība ar studiju programmas saturu. 
Novērtējums: 2(apmierinoši) 
Komentārs: Pētījumi ir tikai sākuma stadijā. 
VI Kvalitātes nodrošinājums un garantijas. 
Novērtējums: 4(ļoti labi) 
Komentārs: -
12. Ikgadēja studiju programmas vājo un stipro pušu, izmaiņu, 
attīstības iespēju un plānu apspriešana, iekšējās pašnovērtēšanas un 
kvalitātes pilnveidošanas sistēmas nepārtraukta darbība. 
Novērtējums: 4(|oti labi) 
Komentārs: -
13. Absolventu veiksmīga iekārtošanās darbā apgūtajā specialitātē. 
Novērtējums: 4(ļoti labi) 
Komentārs: Visi studenti pārsvarā strādā savā specialitātē un ir iespējas 
pilnveidoties. 
14. Studiju turpināšanas iespējas un finansiālās garantijas studiju 
programmas likvidācijas, reorganizācijas vai citu izmaiņu gadījumā. 
Novērtējums: 4(ļoti labi) 
Komentārs: -
Novērtēšanas komisijas eksperte Sandra Grīnberga 
BVK akreditācijas doekumenti 
38. pielikums 
A U G S T Ā K A S I Z G L Ī T Ī B A S P A D O M E 
Minnu» ieU 21, RUļ* LV-10Ī0 TīUiMĪt: 7 22> W2 F»k«i 7 220 42} 
E-pMlir «ip@UlNIT.tv 
lfTTp://www. Alp.hr/ 
05.05.2005. 
Rīgā, Meistaru ielā 21 
AUGSTĀKAS IZGLĪTĪBAS PADOMES 
LĒMUMS NR. 28 
Par Biznesa vadības koledžas akreditāciju 
Augstākās izglītības padome (turpmāk tekstā - AIP) 2005. gada 5. maija sēdē 
veica "Biznesa vadības koledžas" (koledžas reģistrācijas apliecības Nr. 3334802338, 
Reģ. Nr 40003059125; Salaspils iela 14, LV-1057, Rīga) akreditāciju Procedūra tika 
veikta saskaņā ar 2001.gada 16.oktobra Ministru Kabineta noteikumiem Nr. 442. „Par 
augstākās izglītības iestāžu un studiju programmu akreditāciju" un ievērojot Augstskolu 
likumu. 
2001.gada 16.oktobra Ministru kabineta noteikumu Nr.442 ..Augstākās izglītības 
iestāžu un studiju programmu akreditācijas noteikumi" 5.punkts nosaka, ka pieteikums 
par augstskolas akreditāciju tiek iesniegts Izglītības un zinātnes ministrijā, ja akreditēts 
vairāk nekā 50 procentu no tajā īstenotajām studiju programmām un 20.punkts nosaka, ka 
lēmumu par augstskolas akreditāciju Augstākās izglītības padome pieņem ne vēlāk kā 
sešus mēnešus pēc pieteikuma saņemšanas. Pieteikums Biznesa vadības koledžas 
akreditācijai Augstākās izglītības padomē iesniegts 2005, gada 14. aprīlī. 
Biznesa vadības koledžā tiek realizētas divas programmas: 
1. 1. līmeņa profesionālo studiju programma „Komercdarbība" mārketinga un 
tirdzniecības speciālista kvalifikācijas iegūšanai (4134509, akreditēta 2005. 
gada 13. aprīlī uz 6 gadiem); 
2. 1. līmeņa profesionālo studiju programma „Iestāžu darba organizācija un 
vadība" biroja administratora kvalifikācijas iegūšanai (4134500, akreditēta 
2005. gada 13. aprīlī uz 6 gadiem). 
Saskaņā ar 2001.gada 16.oktobra Ministru kabineta noteikumu Nr.442 
„Augstākās izglītības iestāžu un studiju programmu akreditācijas noteikumi" 3.punktu, 
AIP saņēmusi Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības 
apakšpadomes 2005.gada 19. aprīļa sēdē apstiprināto atzinumu, kurā atbalstīts 
Novērtēšanas komisijas ekspertu atzinums par "Biznesa vadības koledžas" darbību un 
akreditāciju uz 2 gadiem. 
Saskaņā ar 2001.gada 16.oktobra MK noteikumu Nr.442 ,.Augstākās izglītības 
iestāžu un studiju programmu akreditācijas noteikumi" 25., 26. punktu 2005. gada 21. 
aprīlī AIP apstiprināja Novērtēšanas komisiju šādā sastāvā: Latvijas Universitātes 
profesore B.Sloka, Rīgas Tehniskās universitātes profesors 1. Slaidiņš, Rīgas Tehniskās 
universitātes profesors K. Didenko). 
Izvērtējot Novērtēšanas komisijas ekspertu individuālos (B.Sloka, I.Slaidiņš un 
K.Didenko) un kopējo ziņojumu, AIP locekļi atbalsta Novērtēšanas komisijas ieteikumu 
akreditēt Biznesa vadības koledžu uz pilnu laiku. 
AIP lēmums: 
akreditēt Biznesa vadības koledžu. 
Aizklātajā balsošanā piedalījās 7 AIP locek|i un 7 balsoja „akreditēt". 
BVK ir vienīgā izglītības iestāde Latvijā, kura realizē studijas tikai tālmācības 
formā. Koledža mērķtiecīgi un veiksmīgi uzsākusi izglītības nodrošinājumu ļoti 
pieprasītā studiju formā, kas plaši izplatīta visā pasaulē. 
Koledžai ir skaidri nākotnes plāni. Plānots studiju programmu piedāvājumu 
paplašināt un attīstīt arī 2. līmeņa profesionālās studiju programmas, veidot reģionālos 
studiju atbalsta centrus un uzbūvēt savu ēku. Koledžai ir visas iespējas kļūt par spēcīgu 
tālmācības biznesa augstskolu, kas nodrošina augstas kvalitātes izglītību. 
BVK mācību telpas Rīgā, Salaspils ielā 14 tiek īrētas no Komercģimnācijas. Tur 
i r gan telpas administrācijai, studiju atbalsta centram, bibliotēkai, studiju materiālu 
ražošanai, gan arī datorklases un klātienes nodarbībām attiecīgi aprīkotas klases Nākotnē 
koledža plāno iegūt savā īpašumā atsevišķu māju. 
Gan studiju procesā, gan lietvedībā un vadībā plaši izmanto informācijas 
tehnoloģijas. Visa informācija studējošiem pieejama BVK intemeta lappusē Reģistrētiem 
studentiem pieejams diskusiju forums (diskusijām savā starpā un ar docētāju), virtuālajā 
vidē var veikt arī testus, saņemt un sūtīt e-pastu. Nākotnē paredzēts paplašināt virtuālās 
vides izmantošanu un varbūt pāriet uz WebCT platformu. Koledžas studenti var izmantot 
savā rīcībā jaunu datoru, kas pēc sekmīgām studijām paliek personīgā lietošanā Šādu 
iespēju izmantojuši 165 studenti no 464 studentiem . 
Personālam un studentiem ir iespējas izmantot 30 datorus 2 datorklases, kur arī notiek 
klātienes nodarbības. 
Tālmācības studiju formas pamata nodrošinājums ir studiju materiāli. To izstrāde 
veikta atbilstoši tālmācības principiem. 
Izveidota kvalitātes vadības sistēma, kura tiek papildināta un pilnveidota. 
Studējošo pieprasījumi un pretenzijas tiek analizētas un rasti nepieciešamie risinājumi 
Informāciju iegūst no atsauksmēm diskusiju forumā, sūdzību reģistrā. Kvalitātes vadības 
sistēma nepārtraukti tiek pilnveidota. 
Studiju kvalitātes nodrošināšanai tālmācībā ir īpaša nozīme un koledžā tai 
pievērta sevišķa vērība. Kvalitātes vadība tiek realizēta jau sākot ar studiju programmas 
izstrādi, studiju materiālu plānošanu un izstrādi un beidzot ar studiju atbalstu un 
pārbaudījumiem. Visi šie posmi BVK ir realizēti atbilstoši tālmācības principiem. 
Ieviesta Kvalifikācijas skola docētājiem BVK ietvaros un docētāji paaugstina savu 
kvalifikāciju arī tālākizglītības studiju programmās Latvijas Universitātē. AIP locekli 
sēdes gaita tika pārliecināti par apstāk|u radīšanu BVK ilgspējīgas attīstības 
nodrošināšanai, izaugsmes un pilnveides iespējām, kas ļāva izšķirties par vienbalsīgu 
lēmumu koledžas akreditācijai. 
Augstākās izglītības padomes lēmumu saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu 
Nr 442 „Augstākās izglītības iestāžu un studiju programmu akreditācijas noteikumi" 
43 punktu var pārsūdzēt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā mēneša laikā pēc lēmuma 
pieņemšanas. 
Augstākas izglītības padomes priekšsēdētaja B.Rivža 
Seja 
7223392 
Pielikums Nr. 1 
Augstākas izglītības padomes sēdes protokols Nr. / 
200. :7.gada acht'J.L 
Sēdes sākums /.< Sēdes beigas 
Sēdē piedalās: 
padomes priekšsēdētājs 
padomes locekļi: 
/B.Rivža 
/Hrkman i s 
/ / . y ^ - y > - - - ;\ Druviete 
*ččSrC fiA Harbaceviča 
/t//t:/'ffrf/s? T"~ /JSi l iņš 
2 — ^ _ / J EglTtis 
/ ŗ V ^ v ļ / J . B i r z n i e k s 
/I.Knēts 
<y ^7 r /UXuckjr i2 
/A.Baumanis 
/J Rozenblats 
/J Zaķis 
Sēdi protokolē: — - / A " K t j nstantmova 
(paraksts un tā atšifrējums) 
Latvijas Republikas 
Izglītības un zinātnes ministrijas 
Studiju programmu akreditācijas komisija 
Izveidota ar JzaITtības un zinātnes ministra 2002 gada 5 februāra rīkojamu Nr 4S 
Vaļņu ielā 2, Rīgā, LV 1050 
Rīgā 
2005. gada 13.aprīlī lēmums nr.865 
Noformēts trijos eksemplāros Eksemplārs nr. £ 
1 . Studiju programmu akreditācijas komisija ir izskatījusi augstākās izglītības iestādes 
Biznesa vadības koledžas 
1.līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas "Komercdarbība" 
(4134509) mārketinga un tirdzniecības speciālista kvalifikācijas iegūšanai 
akreditāciju. 
2. Izvērtējot Studiju programmu akreditācijas komisijas rīcībā esošo informāciju, kā ari ar 
lietu saistītos apstāk|us, Studiju programmu akreditācijas komisija, aizklāti balsojot, 
nolemj: 
Biznesa vadības koledžas 
1.līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmu "Komercdarbība" 
(4134509) mārketinga un tirdzniecības speciālista kvalifikācijas iegūšanai 
Balsošanas rezultāti : Akreditēt uz 6 gadiem ^_ 
( I kārta ) Akreditēt uz 2 gadiem Z_ 
Atteikt akreditāciju — 
Atkārtotā balsošana : 
( II kārta ) 
3. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta pirmo daļu un Izglītības un 
zinātnes ministrijas nolikuma 14., 15.punktu, personas, kuru tiesiskās intereses ierobežo 
šis lēmums, to var apstrīdēt Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāram mēneša 
laikā, kops persona par to ir uzzinājusi. 
komisijas priekšsēdētājs 
komisijas locekļi : 
/ J.Čakste 
li /J.Ekmanis 
.Dirba 
/ U.Gravitis 
/ L.Jermolajeva 
/ P.Krīgers 
/JLAjOsis 
Pūce 
I J.Rozenblats 
Latvijas Republikas 
Izglītības un zinātnes ministrijas 
Studiju programmu akreditācijas komisija 
Izveidoti i i: Uyliiib.il un iiii.uncs miniMnj 2002. e.idj 5 februāra rīkojumu Nr 4$ 
Va|nu ielā 2, Rīgā, LV IŪ5U 
Rīgā 
2005. gada 13.aprīlī lēmums nr.866 
Noformēts trijos eksemplāros Eksemplārs nr. ./'. 
1. Studiju programmu akreditācijas komisija ir izskatījusi augstākas izglītības iestādes 
Biznesa vadības koledžas 
1.līmeņa profesionālas augstākas izglītības studiju programmas "Iestāžu darba 
organizācija un vadība" (4134500) biroja administratora kvalifikācijas iegūšanai 
akreditāciju. 
2. Izvērtējot Studiju programmu akreditācijas komisijas rīcībā esošo informāciju, kā arī ar 
lietu saistītos apstākļus, Studiju programmu akreditācijas komisija, aizklāti balsojot, 
nolemj: 
Biznesa vadības koledžas 
1.līmeņa profesionālas augstākas izglītības studiju programmu "Iestāžu darba 
organizācija un vadība" (4134500) biroja administratora kvalifikācijas iegūšanai 
Balsošanas rezultāti : Akreditēt uz 6 gadiem 
( I kārta ) Akreditēt uz 2 gadiem 
Atteikt akreditāciju 
Atkārtota balsošana 
( II kārta ) 
3. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta pirmo daļu un Izglītības un 
zinātnes ministrijas nolikuma 14., 15.punktu, personas, kuru tiesiskās intereses ierobežo 
šis lēmums, to var apstrīdēt Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāram mēneša 
laikā, kopš persona par to ir uzzinājusi. 
komisijas priekšsēdētājs 
komisijas locekļi : 
/ J.Čakste 
_/J.Ekmanis 
/J.Dirba 
_/ U.Grāvītis 
/ L.Jermolajeva 
/ P.Krīgers 
/ JvA^Osis 
J.Rozenblats 
Biznesa vadības koledža 
PAŠNOVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMS 
SATURS 
1. Izglītības iestādes reģistrācijas apliecības kopija 3 
2. Dibināšanas dokumentu kopijas 3 
2.1. Juridiskās personas statūti 3 
2.2. Uzņēmumu reģistra izsniegta reģistrācijas apliecība 3 
3. VĪD izsniegta izziņa par izglītības iestādes stāšanos nodok|u maksātāju uzskaitē un pilnīgu 
norēķināšanos ar valsts budžetu 3 
4. Izglītības iestādes nolikuma kopija 3 
5. Izglītības iestādi raksturojošie kvantitatīvie rādītāji 4 
5.1. Studiju programmas un studējošo skaits 4 
5.2. Eksmatrikuiēto studējošo skaits . 6 
5.3. Akadēmiskā personāla raksturojums 6 
5.4. Studējošo skaits uz vienu akadēmiskā personāla pārstāvi 8 
5.5. Studiju finansējums 9 
5.6. Infrastruktūras nodrošinājums (studiju materiālitehniskā un informatīvā bāze) 9 
5.7. Starptautiskā sadarbība 9 
6. Izglītības iestādes darba plāns 10 
6.1. Ilgtermiņa attīstības koncepcija 10 
6.2. Izglītības iestādes infrastruktūras attīstības plāns 12 
6.3. Absolventu perspektīva darba tirgū 13 
7. Dokumenti, kas apliecina, ka izglītības iestādes pārvaldē tiek ievērotas Izglītības likumā, 
Augstskolu likumā, Profesionālās izglītības likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās 
prasības 15 
7.1. Dokumenti par vadības struktūru un par studiju kvalitātes iekšējo kontroli, studējošo 
imatrikulācijas kritēriji 15 
7.2. Iekšējās kārtības noteikumi 16 
7.3. Akadēmiskā personāla saraksts, zinātniskie un akadēmiskie grādi 17 
7.4. Dokumenti, kas apliecina, ka vismaz 5 0 % no akadēmiskā personāla strādā izglītības iestādē 
pamatdarbā un vismaz 30% akadēmiskā personāla ir doktora vai habilitētā doktora zinātniskais 
grāds 18 
7.5. Akadēmiskā personāla zinātniskās biogrāfijas 18 
7.6. Gada darbības pārskats 18 
8. Ziņas par izglītības iestādes studiju un informatīvo bāzi 19 
8.1. Ziņas par augstākās izglītības realizācijas prasībām atbilstošu mācību un zinātnisko 
literatūru,materiāltehnisko nodrošinājumu 19 
8.2. Ziņas par nodrošinājumu ar kvalificētu apkalpojošo personālu 19 
8.3. Ziņas par informācijas sistēmām un informācijas apmaiņas iespējamību valsts un starptautiskajos 
informācijas tīklos 20 
8.4. Ziņas par studiju apstākļiem, mācību maksas sistēmu 2u 
9. Dokumenti, kas regulē studējošo un izglītības iestādes attiecības 22 
10. Dokumenti, kas nosaka studējošo organizāciju statusu 23 
11. Ziņas par izglītības iestādes budžetu 23 
12. BVK darbības SVID analīze un secinājumi 23 
Pielikumi 
1 . Izgl ī t ības iestādes reģistrāci jas apl iecības k o p i j a 
Biznesa vadības koledža ( B V K ) dibināta 2003.gada 3.janvārī (IZM reģistrācijas apliecība Nr. 3334802338) . 
Reģistrācijas apliecības kopiju skat.l . pielikumā. 
2. DibināSanas dokumentu kopijas 
2002.gada 6. martā nodibināta Baltijas virtuālā koledža, 2002.gada oktobrī mainīts mācību iestādes nosaukums 
no Baltijas virtuālā koledža uz Biznesa vadības koledža (dokumentu kopijas skat. 2.pielikumā). 
2 . 1 . Juridiskās personas statūti 
2004.gada 6.janvārī BVK Statūti reģistrēti KOMERCREĢISTRĀ LR Uzņēmumu reģistrā (Statūtu kopiju skat. 
3.pielikumā). 
2 .2 . U z ņ ē m u m u reģistra izsniegta reģistrācijas apliecība 
Biznesa vadības koledžas (BVK) dibinātājs Latvijas Uzņēmējdarbības un menedžmenta akadēmija" reģistrēts 
Uzņēmumu reģistrā 19.03.1992., Komercreģistrā-06.02.2004, Nodokļu maksātāju reģistrā- 1997.gada 10.janvārī. 
(Dokumentu kopijas skat.4. pielikumā) 
3. VID izsniegta izziņa p a r izglītības iestādes stāšanos nodok|u maksātāju uzskaitē un pilnīgu 
norēķināšanos ar valsts budžetu 
VĪD izziņu par BVK par pilnīgu norēķināšanos ar valsts budžetu skat. 5.pielikumā. 
4. Izglītības iestādes nol ikuma kopija 
BVK darbojas saskaņā ar Biznesa vadības koledžas nolikumu, kurš apstiprināts ar LR Izglītības un zinātnes 
ministrijas 2002.gada 20.decembra rīkojumu Nr.69l (Nolikuma kopiju skat. 6.pielikumā). 
5. Izglītības iestādi raksturojošie kvantitatīvie rādītāji 
5 . 1 . Studiju programmas un studējošo skaits 
Biznesa vadības koledža realizē 2 l icenzētas studiju programmas: 
1) I līmeņa profesionālo studiju programma „Komercdarb ība" (413411; no 11.05.04. - I Z M rīkojums Nr. 
287: 4134509) mārketinga un tirdzniecības speciālista kvalifikācijas iegūšanai (licence Nr.041008-2), 
2) 1.līmeņa profesionālo studiju programma „Iestāžu darba organizācija un vadība" (413422; no 
11.05.04. -IZM rīkojums Nr. 287: 4134500) biroja administratora kvalifikācijas iegūšanai (licence 
Nr.04 1008-1). Studiju programmu licenču kopijas skat. 7.pielikumā. 
Biznesa vadības koledžā ( B V K ) pirmā studējošo imatrikulācija notikusi 2003.gada oktobrī, studējošo uzņemšana 
organizēta arī 2003. /2004.gada ziemā un 2004.gada rudenī. Statistika rāda, ka I kalendārā gada laikā studējošo 
skaits koledžā pieaudzis gandrīz divas reizes: 2003.gada rudenī-231, 2003./3004.gada ziemā-288, 2004.gada 
rudenī-464 studējošie: 
Studējošo skaita dinamika 
2003.g.X 2004.g.ll 2004.g.X 
• Skaits 
Plānojot studiju procesu turpmākajiem 6 gadiem (2005.-2010.) , Biznesa vadības koledža paredz šādu studējošo 
skaita pieaugumu: 
2005 ./2006 2006. /2007 2007. /2008 2008 /2009. 2009 . /20I0 201072011 
620 620 620 770 800 800 
2 0 1 0 / 2 0 1 1 . | 
2 0 0 9 / 2 0 1 0 
2 0 0 8 . / 2 0 0 9 . 
2 0 0 7 / 2 0 0 8 . 
2 0 0 6 / 2 0 0 7 . 
2 0 0 5 / 2 0 0 6 . 
Kopā 
• Kopā 
2 0 0 4 0 0 6 0 0 8 0 0 1 0 0 0 
Apkopojot datus, secinām, ka BVK studē vairāk sieviešu, nekā vīriešu: proporcionāli 6 4 % pret 36%. Visi 
studējošie ir pieaugušie vecumā n o l 8 līdz 60 gadiem, tomēr lielākā studējošo da]a ir strādājoši cilvēki vecumā 
no 30 līdz 40 gadiem. 
vecuma grupas kopa 
I J 
5.2. E k s m a t r i k u l ē t o studējošo skaits 
2004.gada janvārī- oktobrī BVK eksmatrikulēti 5 studējošie. Eksmatrikulācija notikusi pēc studējošo vēlēšanās. 
5.3. A k a d ē m i s k a personāla r a k s t u r o j u m s 
S t u d i j u procesu BVK nodroš ina: 
Docētāji 2003/.2004. 2004. /2005. 
Kopā 18 38 
Profesori 1 2 
Asociētie profesori - 1 
Docenti 4 6 
Lektori 13 26 
Asistenti - 3 
S t u d i j u procesa nodrošināšanas perspekt īva 2 u 0 5 . - 2 0 1 0 . g a d a m 
Docētāji 2005. 2006. 2007. 2008. 2009. 201 n 
Kopā 38 38 39 39 4 0 40 
Profesori 2 2 3 j 4 4 
Asociētie profesori 1 2 3 3 4 4 
Docenti 6 7 7 8 ^ 9 
Lektori 26 24 24 23 22 22 
Asistenti 3 3 2 2 1 1 
Akadēmiskā personāla kvalifikācija: 
Docētāji 2003/ .2004. 2004. /2005. 
Zinātņu doktori 5 8 
Maģistri 13 24 
No tiem studē doktorantūrā 5 11 
A k a d ē m i s k ā personāla kval i f ikāc i jas uzlabošanas perspekt īva 2 0 0 5 . - 2 0 1 0 . g a d a m 
Docētāji 2005. 2006. 2007, 2008. 2009. 2010. 
Zinātņu doktori 8 II 12 13 14 14 
Maģistri 24 22 22 22 21 21 
N o tiem studē 
doktorantūrā 
11 11 10 9 9 9 
Raksturojot mācībspēku akadēmisko grādu sadalījumu pa nozaru blokiem, var secināt, ka studiju process 
koledžā (īpaši- vispārizglītojošo- A bloka un profesionālo -B bloka kursos ) tiek nodrošināts, izmantojot 
kvalitatīvu , studiju kursu specifikai atbilstošu akadēmisko potenciālu: 
Zinātņu nozare Zinātņu doktori Maģistri 
Ekonomika 2 6 
Vadības zinātne - 4 
Pedagoģija - 9 
Psiholoģija 2 -
Filoloģija 1 
Filozofija 1 -
Matemātika - 1 
Fizika 1 -
Mākslas zinātne - 2 
Medicīna - 1 
Inženierzinātne 1 -
Juridiskā zinātne - 1 
10 i 
9 
8 
7 
6 
5 
4 
3 
2 
1 
0 
1 1 
-
fl n n n in rn»- n 
• Mg 
• Dr 
///////'//// 
«i* 
BVK akadēmiskā personāla nozīmīgākās publikācijas 
Vārds, uzvārds Monogrāfijas 
Raksti zin. 
izdevumos 
Vārdnīcas, 
enciklopēdija 
s 
Konferenču 
tēzes 
Mācību 
līdzek|i 
Citas 
publikācijas 
Vilis 
Daberts 
20 8 7 1 12 
Gunta 
Krasta 
- - - - - 8 
Silvija 
Kristapsone 
1 11 - 2 2 8 
Ineta 
Kristovska 
- 5 - 20 2 3 
Velta Lapacinska 6 20 - 4 4 150 
Inga 
Lapiņa 
- - - 2 7 2 
Viktors 
Nešpors 
2 34 10 - 5 5 
Māris 
Pūķis 
2 2 104 
Viesturs 
Reņģe 
3 13 - 17 15 40 
Ženija 
Roja 
2 20 - 7 6 10 
Iveta 
Zaļīiksne 
1 - - 12 -
5.4. Studējošo skaits uz v ienu a k a d ē m i s k ā personāla pārs tāv i 
Akadēmiskā personāla un studējošo skaitliskās attiecības ir 1: 12. 
5.5. Studiju finansējums 
Studiju finansējumu veido studiju maksa. 2003. / 2004. ak.gadā studiju maksa bija 580 LVL. 
5.6. I n f r a s t r u k t ū r a s nodroš inā jums (s tudi ju mate r i ā l i t ehn iskā un i n f o r m a t ī v ā bāze) 
BVK studiju process norit Rīgas Komercģimnāzijas telpās (Telpu nomas līguma kopiju, Objekta higiēniskā 
novērtējuma dokumenta kopiju skat. 8.pielikumā). Klātienes nodarbībās vienlaikus piedalās aptuveni 100 
studējošie, tas nozīmē, ka uz vienu studējošo paredzēti 4,57 m2. 
Studējošo rīcībā 2 datorklases ar 30 vietām. 
Studējošo rīcībā mājās nodoti 165 BVK datori. 
BVK pilnībā nodrošina studējošos ar visiem studiju procesā nepieciešamajiem tālmācības studiju materiāliem, 
kas tiek ražoti uz vietas augstskolā. Studiju materiālu ražošana augstskolā nodrošina to regulāru un operatīvu 
aktualizēšanu, atjaunošanu, papildināšanu. BVK ir arī programmu studiju kursu zinātnes nozarēm atbilstoša 
bibliotēka, kurā ir 1527 vienības. 
5 .7. Starptautiskā sadarbība 
Studiju kvalitātes uzlabošanai, koledžas akadēmiskā gara uzturēšanai, starptautiskās pieredzes pilnveidošanai, 
sadarbības veicināšanai 2003.gadā Biznesa vadības koledža kā biedrs ir iesaistījusies starptautiskajā tālmācības 
organizācijā E D E N - European Distance Education Network.Organizācija apvieno Eiropas vadošās tālmācības 
institūcijas, organizējot starptautiskās konferences, seminārus, forumus, izdodot zinātniska un praktiska rakstura 
rakstu krājumus un grāmatas (Sadarbības apstiprinājuma dokumenta kopiju skat. 9.pielikumā). 
BVK noslēgusi sadarbības līgumus ar šādām ārvalstu tālmācības institūcijām: 
• Kaunas Tehnoloģiskās universitātes (Lietuva) Tālmācības studiju centru, 
• Baltijas Izglītības Tehnoloģiju institūtu (Lietuva) (Līgumu kopijas skat. 10. pielikumā). 
6. Izgl ī t ības iestādes d a r b a plāns 
BVK studiju process tiek organizēts atbilstoši BVK Padomes darba plānam (Skat.11 .pielikumu), Studiju 
padomes darba plānam (Skat. 12.pielikumu), studiju grafikam (Skat. 13.pielikumu). 
6 . 1 . I l g te rmiņa att īst ības koncepci ja 2 0 0 4 , - 2 0 1 0 . g a d a m 
BVK attīstības stratēģiskais plāns izstrādāts, ievērojot „Latvijas ilgtermiņa ekonomiskajā stratēģijā". 
„Nacionālajā attīstības plānā", ,.Nacionālajā nodarbinātības plānā", „Eiropas komisijas mūžizglītības 
memorandā", LR Izglītības attīstības koncepcijā 2002.-2005.gadam noteiktos mērķus un rīcības virzienus. 
Savā darbībā BVK ievēro šādus principus: 
1. Pieejamības principu - katram Latvijas iedzīvotājiem nodrošinot iespēju iegūt 1.līmeņa augstāko 
profesionālo izglītību , radot iespējas apvienot studiju un darbu. 
2. Atbilstības principu - plānojot turpmākās darbības gaitu, ņemt vērā studējošo individuālās intereses, 
tautsaimniecības vajadzības, t.sk. darba tirgus prasības un sabiedrības attīstības galvenās vadlīnijas. 
3. Sabiedrības l īdzdalības principu - plānojot studiju programmu realizāciju, kursu pilnveidi, izmantot 
nevalstisko profesionālo organizāciju, vietējo pašvaldību un darba devēju pieredzi un ieteikumus. 
4. Mūžizglīttbas principu - paredzot iespēju BVK absolventiem turpināt izglītoties visas dzīves 
garumā, nodrošinot tālāko studiju iespējas citās Latvijas 2. līmeņa augstākās profesionālās izglītības 
iestādēs, attīstot profesionālās pilnveides un profesionālās ievirzes programmu piedāvājumu BVK. 
5. Mērķtiec ības principu plānojot pārmaiņas tālmācības studijās, veidojot jaunu studiju programmu 
piedāvājumu, par galveno kritēriju uzlūkot piedāvājuma kvalitāti, izglītības un sabiedrības attīstības 
prioritātes. 
6. Pēctecības principu - veicot iepriekšējās darbības detalizētu izvērtējumu, precizējot sasniegumus, 
konkretizējot nepieciešamos uzlabojumus, turpinot pozitīvi novērtētās iniciatīvas. 
7. Resursu nodroš ināšanas principu - turpinot studiju procesam nepieciešamās resursu bāzes 
pilnveidošanu atbilstoši studējošo vajadzībām un saskaņā ar BVK budžetu. 
8. Kontroles pr inc ipu- turpinot jau esošo procesu uzraudzību BVK, veicot regulāras studējošo, 
akadēmiskā personāla un darba devēju aptaujas, sagatavojot pārskatus ar mērķi uzlabot studiju 
kvalitāti BVK. 
BVK ilgtermiņa mērķis ir turpināt nodrošināt koledžā iegūstamās izglītības atbilstību Latvijas un Eiropas 
1.līmeņa augstākās profesionālās izglītības augošajām prasībām, sekmējot studējošo un absolventu 
konkurētspēju starptautiskā mērogā. 
Mērķa sasniegšanai izvirzītie uzdevumi: 
1. Nodrošināt studiju procesa un pārbaudījumu kvalitāti, lai BVK iegūto profesionālo izglītību un 
profesionālo kvalifikāciju atzītu augstākās izglītības iestādes Latvijā un ārvalstīs, kā arī sagatavot 
teorētiski un praktiski kvalificētus, konkurētspējīgus speciālistus, ievērojot Latvijas Republikā 
pastāvošā darba tirgus pieprasījuma un piedāvājuma konjunktūru. 
2. Virzīt studiju procesus tā, lai tie palielinātu studējošo iespējas iekļauties nepārtrauktas mūžizglītības 
procesos ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas izglītības telpā. Šai nolūkā organizēt studijas BVK gan kā 
pabeigtu posmu 1.līmeņa profesionālās augstākās izglītības ieguvei, gan kā starpposmu ceļā uz 2.līmeņa 
profesionālās augstākās izglītības un piektā līmeņa profesionālās kvalifikācijas iegūšanu. Studijas 
organizējamas tā, lai , absolvējot BVK, studējošajiem ir iespēja turpināt studijas 2.līmenī kādā no 
Latvijas vai ārvalstu augstskolām, universitātēm vai citām augstākās izglītības mācību iestādēm 
3.kursā jeb 5.semestrī. 
3. Paplašināt BVK sadarbības iespējas ar citām valsts un juridiska personu dibinātajām augstskolām, 
veicot studiju kursu salīdzināšanu un paplašinot BVK absolventu tālākās izglītības iespējas. 
4. Saskaņā ar darba tirgus prasībām plānot un izveidot jaunas studiju programmas. 
5. Studiju procesa pilnveides nolūkos uzsākt studiju kursu moduļu piedāvājumu. 
6. Paplašināt informācijas tehnoloģiju izmantošanas iespējas tālmācības procesā koledžā, vismaz 5 C daļas 
kursus piedāvājot e- studiju (Web CT vai CD) formā, vienlaicīgi nodrošinot šo kursu apguvei atbilstošu 
studiju atbalsta sistēmu. 
7. Nodrošināt mūžizglītības iespējas ne tikai BVK studējošajiem un absolventiem, bet arī visiem 
interesentiem, izstrādājot un licenzējot profesionālās pilnveides un profesionālās ievirzes programmas 
(tālmācības formā) , tādā veidā paplašinot kvalitatīvas izglītības pieejamību Latvijas rajonu 
iedzīvotājiem. 
8. Lai uzraudzītu BVK piedāvātā studiju satura atbilstību Latvijas un Eiropas darba tirgus prasībām, 
turpināt sadarbību ar darba devējiem , vietējām pašvaldībām, nevalstiskajām profesionālajām 
organizācijām. 
6.2. Izglītības iestādes infrastruktūras attīstības plāns 2004 . - 2010. gadam 
Telpas 
2004. gadā Biznesa vadības koledža savu darbība organizē īrētās telpas Rīgā, Salaspils ielā 14. Lai nodrošinātu 
efektīvu studiju procesu, auditorijās ir atjaunotas mēbeles - soli un krēsli, kā arī katru gadu tiek veikts 
kosmētiskais remonts. 
Auditorijas tiek aizņemtas divreiz nedēļā, pēcpusdienas stundās. Pieaugot studējošo skaitam tuvākajos sešos 
gados radīsies nepieciešamība izīrēt vairāk auditoriju telpas, kā arī nodrošināt nodarbību norisi citās nedējas 
dienās. 
Visās telpās jānodrošina profesionāla apsardze un tās jāapdrošina vismaz pret ugunsdrošības risku. 
Tehniskais nodroš inājums auditorijās 
Katrā auditorijā ir iespēja lietot pilnu tehnisko aprīkojumu: datoru, projektoru, skaņu un video tehniku. 
Laika posmā no 2005. līdz 2010.gadam ir plānots iegādāties 4 videoprojektorus un 4 pārvietojamos datorus. 
Datornodrošinājums. 
BVK studenti klātienes nodarbībās izmanto divas datorklases ar 30 datoriem, uz kuriem ir instalētas licencētas 
programmas. 
Studenti, kuri. vienojoties par studijām BVK, izteikuši vēlēšanos, saņem no koledžas datoru lietošanai mājās, 
Tā kā katram BVK datoram ir iespēja pievienoties globālajam tīmeklim, nepieciešams nodrošināt jaunāko 
antivīrusu programmu lietošanu uz visiem BVK datoriem. 
Tuvāko sešu gadu laikā, palielinoties studējošo skaitam, plānots ierīkot jaunas datorklases ar vismaz 30 jauniem 
datoriem. 
Ik pēc trim gadiem atjaunojami datori un perifēriju iekārtas, kuras lieto BVK vispārējais un administratīvais 
personāls. 
Bibliotēkas un videotēkas fonds 
Sekojot līdzi straujajām izmaiņām Eiropas Savienības un citu valstu ekonomiskajā un politiskajā dzīvē. BVK 
katru mēnesi atjauno bibliotēkas un videotēkas fondu. 
2010.gadā bibliotēkā zinātniskās un ekonomiskās literatūras krājumiem ir jāsasniedz 5 000 grāmatu eksemplāru 
un 1 000 video un D V D kasešu eksemplāru skaits. 
Sakari 
BVK jānodrošina ātri un droši sakari ar ikvienu studējošo un akadēmiskā personāla pārstāvi, tādējādi ir 
nepieciešams uzturēt nevainojamā kārtībā lokālā telefona centrāli un interneta pieslēgumu. 
Jāseko tehnoloģiju attīstībai un jāievieš optimālākais risinājums sakaru nodrošinājumā. 
Līdz 2007.gadam līdz maksimālam automatizācijas līmenim jāpilnveido elektroniskā BVK personu datu bāze, 
lai tā spētu ietaupīt laika un cilvēkresursus koledžā. 
6.3. Absolventu perspektīva darba tirgū 
BVK studējošie ir strādājoši cilvēki, tas nozīmē, ka viņiem jau studiju laikā ir sava noteikta vieta Latvijas darba 
tirgū. BVK studiju programmu neatņemama sastāvda|a ir prakse. Prakses vtetu/-as students izvēlas patstāvīgi, 
vairumā gadījumu tā ir iestāde vai uzņēmums, kurā studējošais strādā. Ja prakses vietas izvēle studējošajam 
sagādā grūtības, BVK piedāvā prakses iespējas partnerinstitūcijās. Šai nolūkā BVK ir noslēgusi līgumus 
(līgumu kopijas skat. 14.pielikumā) ar šādiem uzņēmumiem un iestādēm: 
• Personāla dokumentu valsts arhīvs, 
• SIA „ARKOLAT", 
• SIA „Gandrs", 
• SIA „Jānis Roze", 
• A/S „Kviteks", 
• SIA „Juridisko pakalpojumu birojs 'Legata'", 
• SIA „Lukss ID", 
• SIA „Nordik", 
• SIA"RIMI LATVIA". 
Studējošo prakses vietu izvēle ir ļoti daudzveidīga, tomēr, kā rāda statistika, studējošie visvairāk praktizējušies 
SIA (125 c i lvēki) , valsts iestādēs (13) un A/S (10 studējošie). 
Studējošo prakses vietas (2003 /2004. s. g.) 
BVK STUDENTU PRAKSES UZŅĒMUMU IEDALĪJUMS PĒC UZŅĒMĒJDARBĪBAS 
FORMAS 
L 
A O V U -
;1 : as i'•--I- v r- ' M* | _V 
SKŪUAS 3 
A A S 5 
PagnM P*Ot-T^«* tP 
B Ū v a S ļf 
BŪVSlA £ 
AM 1 SJ 
ATHHLH iu-a«*L ncajv — 
IK & 
\i _ i 
0 5 0 100 150 2 0 0 
S K A I T S 
2003. /2004. studiju gada 2.semestrī praksi izgājuši 180 studējošie. 9 9 % praksi veikuši savā darba vietā. Tas 
pierāda, ka BVK studējošajiem lielākoties ir stabila vieta darba tirgū, studijas koledžā šis pozīcijas tikai 
nostiprina. 
7. Dokumenti , kas apliecina, ka izglītības iestādes pārvalde tiek ievērotas Izglītības l ikumā, Augstskolu 
l ikumā, Profesionālās izglītības likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās prasības 
BVK galvenā lēmējinstitūcija ir Padome (Padomes nolikumu skat. I5.pielikumā). 
Studiju procesu koledžā vada un koordinē Studiju padome (Studiju padomes nolikumu skat. 16.pielikumā). BVK 
darbojas arī revīzijas komisija (Nolikumu skat. 17. pielikumā) un šķīrējtiesa (Nolikumu skat. 18.pielikumā). 
7 . 1 . Dokumenti par vadības struktūru un par studiju kvalitātes iekšējo kontroli , s tudējošo imatrikulācijas 
kritēriji 
BVK darbojas kvalitātes vadības sistēmā. 
Iekšējai un ārējai kontrolei pakļauts BVK studiju materiālu veidošanas process: recenzēšana, pilottestēšana, 
papildināšana, atjaunošana u.tml. 
Akadēmiskā personāla un administratīvā personāla atlases, atjaunošanas procesi definēti BVK "Akadēmisko un 
administratīvo amatu nolikumā" (Skat. 19. pielikumu). 
BVK rūpējas par mācībspēku un cita personāla tālākizglītošanu studiju procesa kvalitātes uzlabošanas nolūkos: 
• Atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas 2002.gada 14.jūnija instrukcijas Nr.6 "Augstākās izglītības 
pakāpē strādājošo pedagogu izglītības ieguves un profesionālās pilnveides kārtība" prasībām BVK lielu 
uzmanību pievērš akadēmiskā personāla profesionālajai pilnveidošanai, šim nolūkam nodrošinot 
mācībspēkiem iespēju piedalīties atbilstošu programmu apguvē. 
• 2004.gadā 3 BVK mācībspēki apgūst LU piedāvāto profesionālās pilnveides programmu " Inovācijas 
augstākās izglītības sistēmā". 
• 2004.. 2005. ak. gadā ir ieplānotas vairākas akadēmiskā personāla un klientu konsultantu studiju uzīte^, 
piem., Kaunas Tehnoloģiskās universitātes Tālmācības studiju centrā, Starptautiskajā Menedžmenta skolā 
(International School of Management) Kaunā, Tartu Universitātes Atvērtajā universitātē. Turku 
Universitātē, Helsinku Universitātē. 
• N o 2003.gada novembra līdz 2004.gada aprīlim 5 BVK darbinieki apmeklējuši ISO 9001 kursus Zygon 
Baltie Consulting, iegūstot kvalitātes sistēmu vadītāja sertifikātu (16.03.2004. - 1603.2007. ) un kvalitātes 
auditora sertifikātu (16.03.2004. - 16.03.2007.). 
• 2004. gadā 4 BVK darbinieki Leonardo da Vinci projekta ietvaros piedalījušies starptautiskajos tālmācības 
kursos, apgūstot programmu informācijas tehnoloģiju izmantošanā mazā un vidējā biznesa uzņēmumu 
vadībā ("IT in the management of Small and Medium Enterprises") un iegūstot sertifikātu. 
• Gandrīz visiem BVK studiju atbalsta centra darbiniekiem ir augstākā izglītība vai arī viņi to apgūst, studijas 
apvienojot ar darbu: piem., 3 studē maģistrantūrā, 2 apgūst I. līmeņa augstāko izglītību, 2- otrā līmeņa 
augstāko izglītību. 
BVK akadēmiskais personāls regulāri veic individuālu profesionālu pilnveidošanos. 
BVK paredz arī studējošo starptautiskās pieredzes pilnveidošanas iespējas. 
Ņemot vērā tālmācībā iesaistīto studējošo specifiku (biznesa aktivitātes utt.), BVK iespējas studējošo 
starptautiskās pieredzes pilnveidošanā ir ierobežotas, tomēr koledža plāno 2005.gada pavasarī organizēt 
starptautisku zinātniski praktisku konferenci, kurā kā aktīvi organizatori un dalībnieki iesaistīti BVK studējošie. 
Starptautiskās pieredzes pilnveidē iespējama, piedaloties arī ārzemju vieslektoru lekcijās. 
BVK plāno palielināt sadarbību ar starptautiskiem uzņēmumiem, nodrošinot studējošajiem prakses vietas. 
BVK organizatoriskā (vadības) struktūra definēta koledžas dibinātāja "Iekšējās kārtības noteikumos" (Skat.20. 
pielikumu). Studiju procesu regulē BVK Studiju nolikums (Skat.21 .pielikumu). 
Studiju kvalitātes iekšējā kontrole tiek veikta, izmantojot studējošo aptaujas, atsauksmes diskusiju forumā 
(rezultātu analīzi skat. 22.pielikumā), ierakstus Sūdzību reģistrā un Problēmu reģistrā (atrodas Studiju atbalsta 
centrā). 
Ņemot vērā studējošo sniegtos ieteikumus, ierosinājumus, tiek veikti uzlabojumi studiju materiālos, pilnveidota 
klātienes nodarbību kvalitāte, plānotas vieslekciju tēmas, uzlabots Studiju atbalsta centra darbs, veidoti prakses 
uzdevumi utt. 
Studējošo imatrikulācijas kritēriji noteikti BVK "Uzņemšanas noteikumos", kas tiek izstrādāti katram studiju 
gadam (Skat. 23.pielikumu). 
7 .2. Iekšējās kartības noteikumi 
BVK izstrādāti iekšējās kārtības noteikumi studējošajiem (Skat.24.pielikumu) un darbiniekiem 
(Skat.20.pielikumu). 
7.3. Akadēmiskā personāla saraksts, zinātniskie un akadēmiskie grādi 
Nr. Izglītība. 
Zin. grāds 
Amats Vārds, uzvārds 
1. Mg.paed. Lektore Dzintra Albuže 
2. Mg.oec. Lektore Rasma Alsiņa 
3. Augst. izgl. Lektore Maruta Ābele 
4. Mg.oec. Lektors Aivars Bernāns 
5. Dr.sc.ing. Docente Jovita Budzinauskiene 
6. Dr.phil. Docents Vilis Daberts 
7. Bak.oec. Asistente Evija Ezera 
8. Mg.math. Lektors Normunds Gūtmanis 
9. MBA Lektore Anda Jēgere 
10. Mg.paed. Lektore Ina Jēkabsone 
11. Mg.paed. Lektors Aivis Kārklinš 
12. Mg.paed. Lektore Svetlana Kiseļova 
13. Mg.paed. Lektore Gunta Krasta 
14. Dr.oec. Docente Silvija Kristapsone 
15. Dr.phil. Docente Ineta Kristovska 
16. Mg.paed. Lektore Kristīne Kvēle- Kvāle 
17. Mg.art. Lektore Velta Lapacinska 
18. Mg.oec. Lektore Inga Lapiņa 
19. Dr. psych. Asoc. prof. Anita Lasmane 
20. MBA Lektors Ivars Linde 
21 . Bak.paed. Asistente Sanita Meldere 
22. Dr.oec. Profesors Viktors Nešpors 
23 . Mg.art. Lektore Ieva Kļenovska 
24. Mg.paed. Lektore Liene Ozola 
25. Mg.soc. Lektore Kristīne Pakalniete 
26. Mg.paed. Lektors Ikars Pakalnietis 
27. Dr.phis. Docents Māris Pūķis 
2S Bak.philol. Asistente Diāna Ratinīka 
29. Dr. psych. Profesors Viesturs Reņģe 
30. Mg.med. Lektore Ženija Roja 
31. Augst.izgl. Lektore Oksana Sakaloša 
32. MBA Docents Jānis Straumēns 
33. Mg.oec. Lektore Zane Štālberga 
34. Augst.izgl. Lektore Aija Šteinberga 
35. Mg.oec. Lektore Rasma Urtāne 
36. Mg.paed. Lektors Kārlis Veiss 
37. Mg.iur. Lektore Signe Zaharova 
38. Mg.oec. Lektore Iveta Zaļīiksne 
7.4. Dokumenti , kas apliecina, ka v i smaz 5 0 % no akadēmiskā personāla strādā izglītības iestādē 
pamatdarbā un v ismaz 3 0 % akadēmiska personāla ir doktora vai habilitētā doktora zinātniskais grāds 
B VK patstāvīgā darbā strādājošie mācībspēki 
Nr. Zin. grāds A m a t s Vārds , uzvārds 
1. Mg.paed. Lektore Dzintra Albuže 
2. Dr.sc.ing. Docente Jovita Budzinauskiene 
3. Bak. oec. Asistente Evija Ezera 
4. MBA Lektore Anda Jēgere 
5. Mg.paed. Lektors Aivis Kārklinš 
6. Mg.art. Lektore Ieva Kļenovska 
7. Bak.paed. Asistente Sanita Meldere 
8. Mg.paed. Lektors Ikars Pakalnietis 
9. Mg.soc. Lektore Kristīne Pakalniete 
10. Bak. philol. Asistente Diāna Ratinīka 
11. Augst. izgl. Lektore Oksana Sakaloša 
BVK pastāvīga darba strādājošie docētāji nodrošina vairāk neka 67 % abu studiju programmu kursus. 
BVK studiju procesu nodrošina 8 zinātņu doktori {diploma kopijas skat.25.pielikumā). 
7.5. Akadēmiskā personāla zinātniskās biogrāfijas 
BVK strādā augsti kvalificēti mācībspēki. Akadēmiskā personāla zinātniskās biogrāfijas skat. 2o.pielikuma 
7.6. Gada darbības pārskats 
Katra kalendārā gada darbības pārskatu sniedz direktors. Pārskats tiek publiskots BVK padomes sēdē (2003 gada 
pārskata kopiju skat. 27.pielikumā). 
8. Ziņas par izglītības iestādes studiju un informatīvo bāzi 
8 . 1 .Ziņas par augstākās izglītības realizācijas prasībām atbilstošu mācību un z inātnisko literatūru, 
materiāltehnisko nodrošinājumu 
BVK studiju procesa nodrošināšanai ir izveidota zinātņu nozarēm atbilstoša bibliotēka, kuras fondi regulāri tiek 
atjaunoti. BVK studējošie ir arī starpbibliotēku abonementa lietotāji: BVK studējošā apliecība dod tiesības 
izmantot informācijas avotus un pakalpojumus sekojošās bibliotēkās: 
• Latvijas Nacionālā bibliotēka; 
• Latvijas Universitātes bibliotēka; 
• Rīgas Tehniskās universitātes Zinātniskā bibliotēka; 
• Rīgas Strādina Universitātes bibliotēka; 
• Latvijas Akadēmiskā bibliotēka; 
• Latvijas Lauksaimniecības universitātes Fundamentālā bibliotēka; 
• Patentu tehniskā bibliotēka; 
• Medicīnas zinātniskā bibliotēka; 
• Latvijas Policijas akadēmijas Fundamentālā bibliotēka. 
BVK bibliotēkā ir pieejams Internet pieslēgums. Studējošie var izmantot arī videomateriālus un CD (piemēram, 
biznesa angļu valodas apguvei). Visas BVK lietotās datorprogrammas ir licencētas. Datortīkla uzturēšanai BVK 
sadarbojas ar SIA LUX-ID. 2004.gada augustā ir veikts BVK informācijas sistēmu audits. 
Praktisko nodarbību laikā tiek izmantots daudzveidīgs tehniskais aprīkojums: kodoskops, videoprojektors, video 
un audio aparatūra. 
8.2. Ziņas par nodrošinājumu ar kvalificētu apkalpojošo personālu 
Studējošo apkalpošanai izveidots Studiju atbalsta centrs, kurā strādā 3 klientu konsultanti, I redaktors, 
maketētājs, 1 projektu vadītājs, 1 datoru administrators, 1 tehniskā sekretāre. Visi speciālisti piedalījušies atlases 
konkursā, kā arī izgājuši sagatavošanās kursus uzņēmumā (telemārketings, tālmācības specifika u.tml) . Visiem 
klientu konsultantiem ir augstākā izglītība, daļa Studiju atbalsta centra darbinieku turpina studijas maģistrantūrā 
Studējošo apkalpošanas līmeņa uzlabošanai BVK tiek pieaicināti arī citi speciālisti: mārketinga konsultanti, 
datorgrafiķis, tālmācības eksperti. 
8.3 . Ziņas par informācijas s i s tēmām un informācijas apmaiņas iespējamību valsts un starptautiskajos 
informācijas tīklos 
Lai nodrošinātu studējošajiem informācijas apmaiņas iespējas valsts un starptautiskajos informācijas tīklos. BVK 
pagaidām pieejami tikai INTERNET pakalpojumi, tāpēc 2004.gada 16.oktobrī BVK Studiju padomes sēdē 
izskatīs jautājums par starptautisko datu bāzu izmantošanas iespēju paplašināšanu. Šai nolūkā ir panākta 
vienošanās ar BVK dibinātāju par datu bāzes EBSCO pakalpojumu nodrošināšanu studējošajiem, sākot ar 
2005.gada janvāri. 
8.4. Ziņas par studiju apstākļiem, mācību maksas sistēmu 
Mērķa sasniegšanai BVK ir izvēlējusies tālmācības studiju formu. Tālmācībā BVK tiek realizēta, izmantojot 
studiju atbalsta sistēmu, kuras analogi meklējami Lielbritānijas atvērtās universitātes un Hāgenas Tālmācības 
universitātes darbībā, ka arī izmantojot oriģinālus, tikai BVK raksturīgus studiju atbalsta līdzekļus. 
B V K tālmācības studiju atbalsta līdzekļi 
BVK studiju procesa pamatā ir patstāvīgas studijas, izmantojot oriģinālus tālmācības studiju materiālus: ar 
studiju materiālu starpniecību notiek netiešs dialogs starp kursa autoru un studējošo. Studiju materiāli ir 
galvenie akadēmiskā atbalsta (zināšanu, profesionālo iemaņu , prasmju uzlabošana) nodrošinātāji. Studiju kursā, 
kura apjoms ir 2KP, tiek piedāvāts saturs, kas izkārtots 8 nosacītās nodarbībās (lekcijās), paredzot pašpārbaudes 
uzdevumus, kontroljautājumus, paškontroles testus (katras nodarbības noslēgumā). Nodarbību saturs plānots tā, 
lai 1 nodarbības apguvei būtu jāpatērē 6 akadēmiskās stundas. Akadēmiskais atbalsts tiek papildināts ar 
regulārām klātienes nodarbībām. Tās tiek organizētas, pielietojot šādas studiju metodes: 
1) praktiskas nodarbības studējošo grupai (4 akadēmiskās stundas katra 2 KP kursa ietvaros): diskusijas. 
„prāta vētra", praktiski uzdevumi. 
2) individuālas mācībspēku konsultācijas (4 akadēmiskās stundas katram studējošajam 2 KP kursa 
ietvaros). 
BVK akadēmisko stundu skaita sadalījums, lai iegūtu 1 
kreditpunktu 
• Tātmādbas materiālu studijas 
• Klātienes nodarbfcas 
• Individuālās klātienes 
konsultācijas 
• Ieskaites, eksāmeni klābenē 
• Patstāvīgās studijas 
• 24 
BVK a k a d ē m i s k o s t u n d u skaita s a d a l ī j u m s , lai 
iegūtu 1 kredītpunktu % 
• tos kaites eksāmeni Hatone 
3X 
5Ķ 
• Tālmacbas TOteiiatu 
59% 
5% 
• inauūuālās klātier-es konsultācijas 
Vairāki studiju kursi BVK tiek piedāvāti līkai klātiene: 
• Prakse (16 KP). 
• Vieslekcijas ( 2 KP katru semestri). 
• Sociāli psiholoģiskie treniņi (2 KP). 
Kvalitatīva studiju procesa nodrošināšanai BVK studējošajiem lietošanai mājās liek piedāvāts dators. 2003. gada 
rudenī šo iespēju izmantojuši 64.5% imatrikulēto studējošo, 2004.gada ziemā - 44,8% imatrikulēto studējošo. Datora 
kā tālmācības studiju atbalsta līdzekļa funkcija izpaužas šādi: 
1. Izmantojot individuālu Internet pieslēgumu, studējošajiem ir iespēja izmantot BVK mājas lapā 
(www.bvk. lv) ietverto informāciju (aktualitātes, studiju grafiks utt.). 
2. Studējošajiem ir radīti priekšnoteikumi izmantot elektronisko testu izpildes sistēmu (www.bvk.lv/ testi), kas 
veicina studējošo laika resursu ekonomiju , nodrošina tūlītēju rezultātu noskaidrošanu, pilnveido 
informācijas tehnoloģiju lietošanas prasmes. 
3. Izmantojot individuālu paroli, studējošajiem ir piekļuve elektroniskajam diskusiju forumam, tajā ir 
iespējams saņemt akadēmisku un organizatorisku atbalstu, uzdot jautājumus noteikta studiju kursa 
docētājam, saņemt profesionālu atbildi; realizēt atgriezenisko saikni, vērtējot studiju procesa kvalitāti 
koledžā, sniedzot ierosinājumus, ieteikumus darba uzlabošanai, atzīmējot sasniegumus un trūkumus. 
4. Dators izmantojams arī atsevišķu kursu ( Datorzinības, Internets un prezentācijas dokumenti. Ātrdrukāšana. 
Biznesa angļu valoda) kvalitatīvākai apguvei. 
BVK lielu uzmanību pievērš arī studējošo organizatoriskajam atbalstam, šim nolūkam izmantojot daudzveidīgu 
informatīvo materiālu, īsziņas, elektroniskās un rakstveida vēstules, kā arī telefoniskus ziņojumus, 
atgādinājumus utt. 
Studijas BVK ir par maksu. BVK piedāvā studējošajiem iespēju apmaksāt studijas, izmantojot patērētāja 
kredītkarti EGO , kā arī veikt studiju maksas dalīto maksājumu. 
9. Dokument i , kas regulē s tudējošo un izglītības iestādes attiecības 
Svarīgākie dokumenti, kas regulē studējošo un BVK attiecības, ir Līgums par studijām Biznesa vadības koledža 
(Skat.28.pielikumu) un Līgums pārmācību praksi (Skat.29.pielikumu). 
10. Dokument i , kas nosaka studējošo organizāciju statusu 
BVK darbojas studējošo pašpārvalde, kuras darbību nosaka Studējošo pašpārvaldes nolikums 
(Skat.30.pielikumu). 
II . Zinas par izglītības iestādes budžetu 
BVK budžets tiek saskaņots ar dibinātāju. Koledžas budžetu 2004.-2010.gadam skat. 31 .pielikumā. 
12. BVK darbības S V I D analīze un secinājumi 
BVK darbojas kvalitātes vadības sistēmā (ISO). 
Lai aktualizētu BVK sasniegumus un identificētu trūkumus, kā arī lai tos novērstu, tiek veidota BVK darbības 
S.V.I.D. analīze. 
BVK studiju procesa st iprās puses: 
• Saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvajos aktos ( Mūžizglītības memorands u.c. dokumenti) paustajām 
nostādnēm BVK dod ieguldījumu Latvijas izglītības sistēmas un izglītības telpas dažādošanā, realizējot 
augstākās profesionālās izglītības programmas tālmācībā. 
• BVK realizētā tālmācībā nodrošina pieaugušo iespējas piedalīties nepārtrauktos mūžizglītības procesos, 
iegūstot individuālajām vajadzībām un darba tirgus prasībām atbilstošu pirmā līmeņa augstāko profesionālo 
izglītību ar iespējām to turpināt 2. līmeņa studijās. 
• Tālmācības studijas ir elastīgas, līdz ar to tiek nodrošināta individuāla pieeja katram studējošajam augstākās 
profesionālās izglītības ieguvē. 
• Savā darbībā, studiju procesa organizēšanā BVK balstās uz Eiropas vadošo tālmācības universitāšu 
(Lielbritānijas Atvērtā Universitāte, Hāgenas Tālmācības universitāte u.c.) pieredzi, kā arī veido savu 
individuālu pieeju studiju procesam, piem., izmantojot oriģinālus BVK tālmācības studiju materiālus, 
nodrošinot studējošos ar datoru, veidojot daudzveidīgu studiju atbalsta sistēmu u.tml. 
• Studiju procesa pilnveidošanai regulāri tiek izmantoti studējošo un darba devēju ieteikumi. Daudzveidīgs 
procesu kvalitātes novērtēšanai un uzlabošanai koledžā darbojas kvalitātes vadības sistēma. 
• BVK mācībspēki un personāls ir augsta līmeņa profesionāļi. 
BVK studiju procesa vājās puses 
• Pieaugušie Latvijā vēl nav pilnībā gatavi pieņemt un izmantot tālmācības priekšrocības. 
• Grūtības iesaistīties tālmācības studiju procesos ir arī akadēmiskajam personālam, sevišķi tālmācības studiju 
materiālu autoriem. 
• Akadēmiskā personāla vidū tikai 20% ir reāli praktiķi. 
• Studijas norit īrētās telpās, līdz ar to reizēm ir problēmas ar studiju procesam atbilstošām auditorijām. 
• BVK ir neliela starptautiskā pieredze, nav izveidota studējošo starptautiskās apmaiņas programma. 
• BVK nav pietiekams lietišķo pētījumu skaits. 
• Nav izveidota pilnībā BVK elektroniskā datu bāze. 
Iespējas studiju procesa attīstībai 
Studiju procesa uzlabošanas nolūkos pilnveidot sadarbību ar ārvalstu tālmācības universitātēm, Latvijas 
augstskolām , nevalstiskajām organizācijām, darba devējiem. 
Studiju procesa nodrošināšanai piesaistīt vairāk vieslektoru, it sevišķi- praktiķu-, tai skaitā arī ārvalstu 
speciālistus. 
Nodrošināt nepārtrauktu studiju materiālu satura aktualizēšanu, atjaunošanu un papildināšanu. 
Piedāvāt jaunus kursus e-formā. 
Paplašināt C (brīvās izvēles ) bloka kursu daudzveidību. 
Paplašināt un pilnveidot studiju atbalsta sistēmu. 
Regulāri papildināt BVK bibliotēkas un videotēkas fondu. 
Organizēt studējošo un mācībspēku apmaiņas programmu. 
Pabeigt veidot BVK elektronisko datu bāzi. 
Iesaistīt BVK studiju procesā vairāk darba devēju organizāciju pārstāvju. 
Draudi studiju procesa organizēšanai 
Eiropas izglītības procesu sadārdzināšanās, akadēmiskā personāla atalgojuma palielināšanās, tā rezultātā-
grūtības veidot darba attiecības ar augsta līmeņa profesionāliem. 
Draudi, kas saistīti ar atrašanos īrētās telpās. 
Secinājumi 
Studiju process BVK notiek atbilstoši koledžas kopējiem un katras studiju programmas pašreizējās un 
ilglaicīgās attīstības mērķiem, koledžas darbības konceptuālajām nostādnēm, izglītības politikas attīstības 
tendencēm un tās realizācijas iespējām, integrējoties Firopas izglītības telpā 
Studiju saturs attīstās, programmās iekļaujot aktuālus vispārizglītojošos un katrai programmai atbilstošus 
profesionālos kursus, kā arī paplašinot brīvās izvēles kursu piedāvājumu. 
BVK sekmīgi realizē un pilnveido tālmācību kā pieaugušajiem īpaši piemērotu augstākās profesionālās 
izglītības formu, par studiju atbalsta pamatlīdzekļiem izmantojot rakstveida studiju materiālus, klātienes 
nodarbības un datoru. 
Studiju procesu vada kompetenti un augsti kvalificēti mācībspēki, pārstāvot programmām atbilstošas 
zinātņu nozares. I. līmeņa profesionālo programmu realizēšanā iesaistījušies 8 zinātņu doktori un 24 
maģistri. 
Koledžā studē pieaugušie ar augstu motivācijas un prasību līmeni. Pamatojoties uz studējošo atgriezenisko 
saikni ( aptaujas rezultātus skat.pielikumā ) tiek veikti studiju procesa un tā nodrošināšanas līdzekļu 
uzlabojumi. 
BVK pieredze rāda tālmācības kā augstākās izglītības ieguves formas ilgtspējīgas attīstības perspektīvas, 
realizējot inovatīvu izglītības politiku atbilstoši darba tirgus prasībām. 
40.piel ikums 
Atļauja izmantot BVK ka pētījumu bāzi 
V A D Ī B A S K O L E D Ž A 
Apliecinājums 
Biznesa vadības koledžas administrācija neiebilst, ka koledža 
tiek izmantota kā pētījuma bāze Inetas Kristovskas promocijas 
darba izstrādē. Pētījumā nav pieļaujama uzņēmumam svarīgas 
konfidenciālas informācijas izmantošana, kā arī tiek ievērota 
personas datu aizsardzība. 
TBiznesā vadības koledžas direktore 
01.09.2003. 
S a l a s p i l s iela 1 4 . R i g a L V 1 0 5 7 
t ā l r 7 8 0 3 3 6 1 . f a k s s 7 1 3 5 5 1 6 
e - p a s t s : b v k @ b v k l v . w w w bi/k lv 
R e ģ i s t r ā c i ļ a s n r 3 3 3 4 8 0 2 3 3 8 
41.pielikums 
Cien.5. semestra studentes un god. studenti! 
Lūdzam atbildēt uz aptaujas anketas jautājumiem, pasvītrojot Jums atbilstošāko variantu! 
Izvērtējot savu izaugsmi studiju laikā, secinu, ka mana profesionālā un personiskā pieredze: 
a) pilnībā uzlabojusies; 
b) daļēji uzlabojusies; 
c) nedaudz uzlabojusies; 
d) palikusi nemainīga; 
e) samazinājusies. 
Studējot koledžā, manā profesionālajā darbībā notikušas šādas pārmaiņas: 
a) esmu paaugstināts/-a amatā; 
b) esmu pazemināts/-a amatā; 
c) esmu mainījis/-usi darbavietu uz labāk apmaksātu; 
d) esmu mainījis/-usi darbavietu uz sliktāk apmaksātu; 
e) esmu saņēmis/ -usi algas paaugstinājumu; 
f) vairākas reizes esmu saņēmis /-usi prēmiju; 
g) vairākkārt esmu saņēmis /-usi darba devēja atzinību; 
li) vairākkārt esmu saņēmis /-usi darba devēja nopēlumu; 
i) profesionālā darbība palikusi nemainīga. 
Karjeras uzlabošanai un personiskajai izaugsmei man nepieciešams: 
a) attīstīt prasmes strādāt komandā; 
b) pilnveidot līderības prasmes; 
c) veicināt iemaņas komunicēt ar cilvēkiem; 
d) iemācīties plānot savu laiku un naudu; 
e) vairāk ticēt saviem spēkiem; 
f) iemācīties izprast izmaiņas sabiedrībā un spēt sekot tām līdzi; 
g) man nekas nav nepieciešams. 
Paldies par atbildēm! 
4 2 . p i e l i k u m s 
Cien. kolēģes un god. kolēģi! 
Lūdzu, iepazīstieties ar biroja vadītāja un uzņēmēja kompetencēm, kuras BVK plānojusi pilnveidot. piedāvājot 
studējošajiem dažādus studiju atbalsta resursus! Rūpīgi izlasiet apgalvojumus un ar X apzīmējiet Jums 
pieņemamāko variantu! 
Resursu pārvaldības procesi/ vērtējums Pilnība Daļēji Gandrīz 
nemaz 
Nemaz 
Studiju materiāli(SM) izplānoti atbilstoši minēto 
kompetenču attīstīšanai 
SM saturs un forma veidoti tā, lai pilnveidotu 
kompetences 
Regulāra SM satura atjaunošana un pilnveidošana motivē 
studējošos renovēt sev aktuālās kompetences 
Pārbaudījumi veidoti un organizēti tā, lai regulāri 
kontrolētu studējošo kompetenču pilnveidošanos 
Klātienes nodarbības metodiski organizētas tā, lai attīstītu 
kompetences 
Mācībspēki ir profesionāli sagatavoti, lai palīdzētu 
studējošajiem pilnveidot kompetences 
Mācībspēki ir pietiekami metodiski sagatavoti strādāt ar 
pieaugušo auditoriju un pielietot interaktīvas metodes 
studējošo kompetenču pilnveidošanā 
Mācībspēki ir sagatavoti regulārai komunikācijai ar 
studentiem (e-pasts, tālrunis, klātienes konsultācijas) 
kompetenču pilnveidošanas nolūkos 
Studējošos konsultē profesionāli atlasīta un izveidota 
konsultantu komanda, tāpēc studējošajiem nav problēmu 
saņemt padomu, kā pilnveidot kompetences 
Studiju procesā studējošie vienmēr laikā saņem precīzu 
un daudzveidīgu informāciju 
Kompetenču ieguvei ir izveidots pietiekams materiāli 
tehniskais nodrošinājums, kas regulāri tiek pilnveidots un 
papildināts 
Kompetenču papildināšanai studējošie vienmēr tiek 
motivēti izmantot informācijas tehnoloģijas 
Jūtams , ka finansiālie resursi tiek plānoti un izlietoti 
dažādu līdzekļu iegādei, kas veicina studējošo 
kompetenču pilnveidi 
Studējošo kompetenču apguve tiek regulāri kontrolēta, 
meklējot jaunu atbilstošu resursu piedāvājumu 
43.pietikums 
Biroja vadītāja kompetences 
Lai nodrošinātu panākumus uzņēmuma darbībā: 
1. Prast izmantot savas psiholoģijas zināšanas 45. Prasme kontrolēt piedāvājumu un pieprasījumu; 
2. Būt labam organizatoram 46. Spēja nodrošināt labus darba apstākļus darbiniekiem 
3. Pārvaldīt svešvalodas 47. Spēja būt atjautīgam 
4. Prast veidot savu un savas firmas imidžu - tēlu 48. Radoši veikt uzticētos pienākumus 
5- Nepārtraukti sevi pilnveidot 49. Labi pārzināt konkurentus 
6. Prast novērot, analizēt, vērtēt 50. Prasme plānot uzņēmuma darbību 
7. Būt mērķtiecīgam 51. Prasme izveidot pastāvīgu klientūru 
8. Būt paškritiskam, prasme mācīties no savām kļūdām 52. Prasme veidot uzņēmuma popularitāti sabiedrībā 
9. Būt vispusīgam 53. Būt par firmas vizītkarti 
10. Būt entuziastam 54. Prasme radīt uzticību 
11. Būt precīzam 55. Izmantot uzbrukumu kā aizsardzību 
12. Pārzināt grāmatvedību 56. Prasme pārvaldīt savas emocijas 
13. Pārzināt likumdošanu 57. Prasme būt uzmanīgam 
14. Zināt lietvedību 58. Prasme operatīvi rīkoties 
15. Pārzināt lietišķos rakstus, gramatiku 59. Prasme būt tolerantam 
16. Zināt savus darba pienākumus 60. Prasme izprast ķermeņa valodu 
17. Profesionāli atbildēt uz telefona zvaniem 61. Prasme būt elastīgam 
18. Pārvaldīt visu biroja tehniku (kopētājs, fakss, dators, printeris, 62. Prasme mācīties ne tikai no savām kļūdām, bet arī 
kafijas automāts, telefons) no citu kļūdām 
19. Perfekti strādāt ar datoru (ātrdrukāšana, dokumentu kārtošana) 63. Prasme atpūsties 
20. Prast vadīt automašīnu 64. Prasme būt vienmēr formā 
21. Prast servēt galdu, pārzināt galda kultūru 65. Prasme atdalīt personīgo dzīvi no darba 
22. Prast klausīties un dzirdēt 66. Prasme radīt cerību 
23. Prast atbildēt uz jautājumiem 67. Prasme adaptēties un integrēties dotajos apstākļos 
24. Pārzināt komunikācijas līdzekļus 68. Prasme radīt labvēlīgu pirmo iespaidu 
25. Pārzināt reklāmas mākslu 69. Izveidot sev atbilstošu imidžu 
26. Būt atbildīgam 
27. Būt kārtīgam 
28. Prasme izzināt klientu vajadzības 
Kompetences, kas palīdz izvēlēties pareizo rīcības 
29. Prast atvainoties klientam stratēģiju: 
30. Būt nesavtīgam darbiniekam 1. Prasme riskēt 
31. Būt par firmas "ausīm" un "acīm" 2. Jāprot ieviest izmaiņas 
32. Būt komunikablam 3. Prasme radīt uzticību 
33. Būt nesavtīgam darbiniekam 4. Spēja izjust situāciju 
34. Būt par sava Šefa "miesassargu" 5. Prast novērot, analizēt, vērtēt 
35. Prasme novērtēt citu spējas 6. Prasme noteikt prioritātes 
36. Prasme zināšanas izmantot praksē 7, Prast precīzi reaģēt uz situāciju 
37. Spēja būt līderim 8. Prasme atteikt 
38. Spēja darboties uzņēmuma labā 9. Prast taktiski izteikt savu viedokli 
39. Spēja sadarboties 10. Pazīt patstāvīgus firmas apmeklētājus un zināt viņu 
40. Spēja izvirzīt mērķi un to realizēt paradumus 
41. Būt labam oratoram 11. Prasme pārvaldīt savas emocijas 
42. Prasme celt pakalpojumu kvalitāti 
43. Prasme plānot savu laiku 
44. Spēja paredzēt un prognozēt 
45. Spēja reaģēt uz izmaiņām 
Labvēlīgas psiholoģiskas vides veidošana un Kas nodrošina patstāvību spriedumos un darbībā 
uzturēšana: 
1. Veidot lietišķas attiecības kolektīvā 1. Jāprot pasniegt savas idejas 
2. Sarežģītās situācijās saglabāt taktu 2. Sekmīgi pielietot savas zināšanas 
3. Gatavība iet uz kompromisu 3. Jāprot pierādīt savu ideju 
4. Glabāt noslēpumus 4. Jāprot pieņemt lēmumus 
5. Prast novērst un atrisināt konfliktus 5. Prasme atteikt, pateikt "nē" 
6. Būt par "zibensnovedēju" šefam un firmas darbiniekiem 6. Veikt kontroli 
7. Jāprot klausīties, uzklausīt un sadzirdēt savus darbiniekus 7. Uzdrīkstēties un iet uz saprātīgu risku 
8. Pārvaldīt saskarsmes mākslu 8. Prast izplānot savu darba dienu 
9. Viest pret sevi uzticību 9. Interese par jauninājumiem savā nozarē 
10. Spēja veidot lietišķas darba attiecības 10. Būt kompetentam par to, kas notiek novadā. Latvijā 
11. Būt komunikablam un atsaucīgam pasaulē 
12. Prast uzlabot garastāvokli 
13. Neapgrūtināt citus cilvēkus ar savām problēmām 
14. Prast radīt pozitīvu iespaidu par firmu 
15. Spēja veidot un uzturēt firmas tradīcijas 
Uzņēmēja kompetences 
Lai nodroSinōtu panākumus uzņēmuma darbībā: 
1. Prast izmantot savas psiholoģijas zināšanas 51. Prasme noteikt cenu 
2. Būt labam organizatoram 52. Prasme būt vienmēr formā 
3 Prast izmantot svešvalodu 53. Prasme būt pirmajam 
i. Prast veidot savu un savas firmas imidžu - tēlu 54. Prasme atdalīt personīgo dzīvi no darba 
5 Nepārtraukti sevi pilnveidot 55. Prasme radīt cerību 
6 Prast novērot, analizēt, vērtēt 56. Prasme adaptēties un integrēties dotajos apstākļos 
7. Būt mērķtiecīgam 57. Prasme radīt labvēlīgu pirmo iespaidu 
s Būt paškritiskam, prasme mācīties no savām kļūdām Kompetences, kas palīdz uzņēmējam izvēlēties pareizo 
9. Būt vispusīgam rīcības stratēģiju 
10. Pārzināt grāmatvedību 1. Prasme zaudēt ar godu 
11 Pārzināt likumdošanu 2. Prasme riskēt 
12. Zināt lietvedību 3. Jāprot ieviest izmaiņas 
13. Pārzināt mārketingu 4. Prasme radīt uzticību 
14. Pārzināt komunikācijas līdzekļus 5. Prasme izvēlēties darbiniekus 
15. Pārzināt reklāmas mākslu 6. Spēja izjust situāciju 
16. Būt atbildīgam 7. Prast novērot, analizēt, vērtēt 
17. Prasme piesaistīt līdzekļus 8. Prasme noteikt prioritātes 
18. Prasme sadarboties ar partneriem 9. Prasme atteikt 
19. Prasme pārdot 10. Prasme pārvaldīt savas emocijas 
20. Prasme izzināt klientu vajadzības 
21. Būt komunikablam Kas nodrošina patstāvību spriedumos un darbībā 
22. Prasme novērtēt citu spējas 1 Jāprot pasniegt savas idejas 
23. Prasme plānot un virzīt uzņēmuma attīstību 2. Sekmīgi pielietot savas zināšanas 
24. Prasme zināšanas izmantot praksē 3. Jāprot pierādīt savu ideju 
25. Spēja būt līderim 4. Jāprot pieņemt lēmumus 
26. Spēja sadarboties 5. Interese par jauninājumiem savā nozarē 
27. Spēja izvirzīt mērķi un to realizēt 
28. Būt labam oratoram Labvēlīgas psiholoģiskas vides veidošana un 
29. Prasme celt pakalpojumu kvalitāti uzturēšana 
30. Prasme plānot savu laiku 1. Veidot lietišķas attiecības kolektīvā 
31. Spēja paredzēt un prognozēt 2 Sarežģītās situācijās saglabāt taktu 
32. Spēja reaģēt uz izmaiņām 3. Gatavība iet uz kompromisu 
33. Spēja būt atjautīgam 4. Glabāt noslēpumus 
34. Labi pārzināt konkurentus 5. Prast novērst un atrisināt konfliktus 
35. Prasme kontrolēt piedāvājumu un pieprasījumu; 6. Rūpēties par savu darbinieku labsajūtu 
36. Spēja nodrošināt labus darba apstākļus darbiniekiem 7. Veidot demokrātisku darha stilu kolektīvā 
37. Prasme plānot uzņēmuma darbību 8. Jāprot klausīties, uzklausīt un sadzirdēt savus 
38. Prasme izveidot pastāvīgu klientūru darbiniekus 
39. Prasme veidot uzņēmuma popularitāti sabiedrībā 9. Labi darba apstākļi darbiniekiem 
40. Prasme radīt uzticību 10. Spēja veidot lietišķas darba attiecības 
4t. l/mantot u7hmkumu kā aizsardzību 
42. Prasme pārvaldīt savas emocijas 
43. Prasme būt uzmanīgam 
44. Prasme piedāvāt savu preci un pakalpojumu 
4- Prasme operatīvi rīkoties 
16 Prasme būt tolerantam 
47. Prasme izprast ķermeņa valodu 
48. Prasme būt elastīgam 
49. Prasme mācīties ne tikai no savām kļūdām, bet arī no citu k|ūdām 
50. Prasme atpūsties 
Uzņēmuma vadītāja personība: Vadības māksla: 
1. Cilvēks, kuram ir dabas dots talants būt līderim 1. Izprast cēloņus un prognozēt sekas 
2. Cilvēks, kuram ir izglītība dotajājomā, laika gaitā iegūla pieredze 2. Uzklausīt kritiku un meklēt atrisinājumu 
3. Cilvēks, kurš rada uzticību, spēj uzklausīt un pārtiecināt savus 3. Veidot komandu 
darbiniekus, kolēģus, konkurentus, prot materiāli un morāli stimulēt 4. Būt diplomātam 
savus darbiniekus, veidot motivāciju 5. Būt labam oratoram 
4. Cilvēks, kurš spēj plānot laiku, finanses, paredzēt neparedzamo 6. Būt labam analītiķim. taktiķim un stratēgim 
5 Cilvēks, kuram var uzticēties un kurš tur savu vārdu 7. Prasme pārliecināt 
6. Cilvēks, kurš redz savu uzņēmumu vakar, šodien un rīt 8. Veicināt darbinieku iniciatīvu 
7. Cilvēks, kurš prot veidot iedarbīgu sava uzņēmuma, ražotā produkta 9. Būt ideju "ģeneratoram" 
reklāmu 10. Uzdrīkstēties un iet uz saprātīgu risku 
8 Iet visiem soli pa priekšu, meklēi netradicionālas pieejas, uzdrīkstas 11 Būt uzņēmīgam un uzstājīgam 
un riskē 12. Prasme lietot datoru un biroja tehniku 
Uzņēmējs, kurš māk izvēlēties personālu, prasīgs pret sevi un savierr 13 Aizstāvēt sava kolektīva intereses 
darbiniekiem, precīzs 14 Veidot sava uzņēmuma tēlu 
10. Uzņēmējs, kurs prot veidot patstāvīgo klientu loku 15 Radīt nākotnes vīziju 
II. Cilvēks, kurš ir ļoti komunikabls 16 Veidot uzņēmuma stratēģisko plānu