CEĻŠ 
L ī v i j a s 
Universitātes 
Ö l S L l O f E K A J 
Nr. 54 
2 0 0 2 
CEĻŠ 
Latvi jas Univers i tātes teoloģisks 
un kultūrvēsturisks izdevums 
C E Ļ Š ir L a t v i j a s U n i v e r s i t ā t e s T e o l o ģ i j a s f a ­
k u l t ā t e s u n T e o l o ģ i j a s f a k u l t ā t e s b i e d r ī b a s te­
o l o ģ i s k s u n k u l t ū r v ē s t u r i s k s i z d e v u m s . Tā i n ­
terešu l okā ir r e l i ģ i j a s s o c i o l o ģ i j a , filozofija, vēs ­
ture , s o c i o a n t r o p o l o ģ i j a , k u l t ū r a un c i t a s ar te­
o l oģ i ju u n re l iģ i ju i zpēt i sa i s t ī tas d i s c i p l ī n a s . 
C E Ļ A i z d o š a n u a t b a l s t a 
Prof. Arv īda Ziedoņa fonds. 
R E D A K C I J A S K O L Ē Ģ I J A : 
Galvenais redaktors 
E . Grīsl is 
P h D . , Prof . , U n i v e r s i t y o f M a n i t o b a , C a n a d a ; 
L a t v i j a s U n i v e r s i t ā t e 
J. Dreifelds 
P h D . , Prof . , B r o c k Univers i ty , ON, C a n a d a 
V.V. Klīve 
P h D . , Prof . , La tv i j a s U n i v e r s i t ā t e 
I. Leitāne 
D r . P h i l o s . , L a t v i j a s U n i v e r s i t ā t e 
J. Plostnieks 
P h D . , Y a l e Univers i ty , U S A 
A . M . S a l m i n 
Prof . , D r . S c h i s t . , P r e s i d e n t , R u s s i a n P u b l i c 
Po l i cy C e n t e r 
S. Schreiner 
Prof. Dr. , Un i vers i tä t T ü b i n g e n 
J. Sīkstul is 
A s s o c . p r o f . , Dr .ph i l o l . , L a t v i j a s U n i v e r s i t ā t e 
L.G. T a i v a n s 
Prof . D r . h . T h e o l . , L a t v i j a s U n i v e r s i t ā t e , 
atbildīgais p a r i z d e v u m u 
J . C . Wolfart 
P h D . , Ass i s tant prof., U n i v e r s i t y of M a n i t o b a 
A . Z iedonis 
P h D . , Prof . , M u h l e n b e r g Co l l ege , 
A l l e n t o w n , PA, U S A ; Latv i jas Univers i tā te 
A . B . Zoubov 
Prof . , Dr .Sc .h i s t . , R u s s i a n F e d e r a t i o n 
Ins t i tu te o f I n t e r n a t i o n a l Re la t i ons 
Copyright 
© 2002, Latvijas Universitāte 
© 2002, O. Gļebova 
©2002, E. Grīslis 
© 2002, L. Hansone 
© 2002, I. Hiršs 
© 2002, I. Kļaviņa 
© 2002, G. Līdums 
© 2002, I. Runce 
Datorsalikums A. Hansons 
Korektore L. Hansone 
Māksliniece K. Taivāne-Kalsere 
LU Teoloģijas fakultātes izdevniecība Ceļš 
Redakcijas adrese 
Raiņa bulv. 19, 
LV 1586 Rīga, Latvija 
Reģ. Nr. 1431 
Saturs 
R e d a k c i j a s l a p a 5 
Juris Cālītis 
Profesors Roberts Fe ldmanis 7 
Ieva Kļaviņa 
N o Prof . R . F e l d m a ņ a l i e tas 
( L a t v i j a s V a l s t s a r h ī v s ) 10 
Roberts Feldmanis 
Ķ ē n i ņ š K a u p s 19 
Latvijas B a z n ī c a s vēsture 
Ieva Kļaviņa 
L a t v i e š u l u t e r ā ņ u d r a u d z e s Z i e m e ļ a m e r i k ā 
( 1 9 4 7 - 1 9 7 5 ) 31 
Inese Runce 
V a l s t s u n n e t r a d i c i o n ā l o r e l i ģ i ju 
a t t i e c ī b a s L a t v i j ā ( 1 9 2 0 - 1 9 4 0 ) 130 
Teoloģi ja 
Ilmārs Hiršs 
T i c ī b a s a p l i e c ī b u i z v e i d o š a n ā s u n a t t ī s t ī b a 155 
Gatis Līdums 
D a b a , G a r s u n k r i s t ī g a i s Es: t r a n s c e n d e n c e 
R. N ī b u r a a n t r o p o l o ģ i j a 169 
Vēsturiskā teoloģija 
Laura Hansone 
L a i k s sv . A u g u s t ī n a e p i s t e m o l o ģ i j ā 189 
Kristietība u n kul tūra 
Olga Glebova 
R a d i k ā l a i s f e m i n i s m s 
a n g ļ u l i t e r a t ū r ā u n v a l o d ā 201 
Egils Grīslis 
K o n s t a n t i n a R a u d i v e s r e l i ģ i s k ā s 
ku l tūr f i l o zo f i j a s r e l e v a n c e 216 
Autori 2 4 2 
Redakci jas l a p a 
2002 . g a d a 28. m a i j ā pārs tā ja pukstēt p r o ­
fesora R o b e r t a F e l d m a ņ a s irds . V iņš s t r ā d ā j a 
L a t v i j a s U n i v e r s i t ā t e s T e o l o ģ i j a s fakul tātē n o 
tās a t j a u n o š a n a s 1990. g. l īdz a i z i e š a n a i p e n s i j ā 
1996.g. R. F e l d m a n i s bi ja B a z n ī c a s vēstures k a t ­
e d r a s v a d ī t ā j s , u n v ē s t u r i s k ā t eo l oģ i j a v i ņ a m 
bi ja ve ids , kā raudz ī t i e s uz p a s a u l i . S e k u l ā r i e 
v ē s t u r n i e k i l a b ā k a j ā g a d ī j u m ā lūko jas c i l v ē c e s 
vēs turē k ā f i lozofi , t u r p r e t i m R. F e l d m a n i s vēs ­
turi u z l ū k o j a kā ve idu , k ā d ā Dievs a t k l ā j a s 
c i lvēce i . V iņš rūp īg i vāca f a k t u s , bet n e k a d 
n e k ļ u v a p a r vēstures p r i e k š m e t u " g r ā m a t v e d i " . 
I k v i e n a m vēstures n o t i k u m a m v iņa acīs b i j a 
vēr t ība , i k v i e n a m no t i em bija dz i ļāks s a k a r s a r 
l a i k m e t u u n tā k o n t e k s t u , n e a t k a r ī g i no tā, v a i 
r u n a bi ja par t eo l oģ i ju vai s e k u l ā r ā s dz īves n o ­
t i k u m i e m . Vēs ture R. F e l d m a n i m bija t e o l o ģ i j a 
pati p a r sevi . O k u p ā c i j a s vara l i edza v i ņ a m r a k ­
stīt, tādē ļ t ikai a t j a u n o t ā s v a l s t i s k ā s n e a t ­
k a r ī b a s a p s t ā k ļ o s R. F e l d m a n i s a t s ā k a r e g u l ā r u 
d a r b u pie Latv i jas B a z n ī c a s izpētes . B ū d a m s k r i ­
tiski ievirz ī ts pret p a š a v e i k t a j i e m p ē t ī j u m i e m , 
pro f esors g a d i e m v i l c inā jās ar p u b l i k ā c i j ā m , 
l ū k o d a m s tās p a p i l d i n ā t , p ā r b a u d ī t un i zvēr tē t . 
Šajā " C e ļ a " l a id i enā p u b l i c ē j a m īsu p r o f e s o r a 
s a g a t a v o t u , bet l īdz š i m n e p u b l i c ē t u m a t e r i ā l u 
" Ķ ē n i ņ š K a u p s " . 
K o p š 1996. g. savu i z n ā k š a n u g a i d a I e v a s 
K ļ a v i ņ a s pēt ī jums par Latv i j a s L u t e r ā ņ u 
b a z n ī c a s g a i t ā m Z i e m e ļ a m e r i k ā . Darbs k ļ u v a 
i e s p ē j a m s , pate i co t ies L E L B A u n Č i k ā g a s C i ā n a s 
d r a u d z e s p i e d ā v ā t a j a m f i n a n s i ā l a j a m a t b a l ­
s t a m d a r b a m L E L B A arhīvā . A u t o r e raks ta , k a 
v iņai i zdevies a p k o p o t t ika i ne l ie lu daļu a r h ī v a 
m a t e r i ā l u , bet t o m ē r p u b l i k ā c i j a s a p j o m s ir 
CEĻŠ 5 
i e s p a i d ī g s . D a r b s ša jā v i r z i e n ā ir t ikai i e s ā k t s , 
un tas g a i d a s a v u t u r p i n ā t ā j u . A r h ī v u m a t e r i ā l u 
s a g a t a v o š a n a p u b l i k ā c i j a i , to a p k o p o š a n a ir t i ­
ka i v ē s t u r n i e k a " m e l n a i s d a r b s " . T ā l ā k a i s ir vēs ­
tures m a t e r i ā l a f i l o zo f i ska i n t e r p r e t ā c i j a u n i z ­
v ē r t ē š a n a . A r ī š ā d s darbs vē l ir p r i e k š ā . 
L U d o k t o r a s tud i ju p r o g r a m m a s s tudent i i r 
s a g a t a v o j u š i p u b l i k ā c i j a s , kas r e p r e z e n t ē v i ņ u 
a k a d ē m i s k ā s in tereses . R u n a ir par G. L ī d u m a , 
I. R u n c e s , L. H a n s o n e s u n I . H i r š a p u b l i k ā c i j ā m . 
L U T e o l o ģ i j a s f a k u l t ā t e s s t a r p t a u t i s k ā s s a d a r ­
b ības i e tvaros p u b l i c ē t s O. G ļ e b o v a s r a k s t s p a r 
r a d i k ā l ā f e m i n i s m a k u l t ū r u a n g ļ u l i t e r a t ū r ā . 
F e m i n i s m s ir ā r k ā r t ī g i d a u d z k r ā s a i n s , u n tā 
r e d z ē j u m s , p i e m ē r a m , D i e n v i d u u n D i e n v i d a u s ­
t r u m u Āzi jā ir d i a m e t r ā l i pretē js t a m , ko r e d z a m 
E i r o p ā u n Z i e m e ļ a m e r i k ā . O. G ļ e b o v a s r a k s t s 
varē tu r o s i n ā t p l a š ā k u a k a d ē m i s k o d i s k u s i j u 
par šo t ē m u , k a s n a v i e r o b e ž o j a m a ar j a u t ā j u m u 
par s iev iešu o r d i n ā c i j a s t i e s ī b ā m . 
E.Grīs l i s t u r p i n a r a k s t u sēri ju par l a t v i e š u 
g a r ī g ā s dz īves v e i d o t ā j i e m - Z. M a u r i ņ u u n 
K. R a u d i v i . 
CEĻŠ 
J.Calitis 
P r o f e s o r s R o b e r t s F e l d m a n i s 
Rober ts Emī l s F e l d m a n i s ir dz imis 1910. g. V i ļ ņ ā u n mir i s 2002 . g. 28. m a i j ā R ī g ā . 1930. g. pēc m ā c ī b ā m J e l g a v a s S k o l o t ā j u 
ins t i tū tā un v a k a r a ģ i m n ā z i j a s b e i g š a n a s v iņš 
i e s tā jās L U T e o l o ģ i j a s fakul tā tē . Studi jas v a j a ­
dzē ja a p v i e n o t ar m a i z e s d a r b u , tādē ļ t e o l o ģ i j a s 
l i c e n c i ā t a d a r b u Latv i jas B a z n ī c a s vēsturē v iņš 
a i z s tāvē ja t ikai 1940 . g. mai jā . 
1935 . g. 22 . s ep tembr ī v iņš t ika ordinēts un sā ­
ka m ā c ī t ā j a d a r b u Kr i s tus d r a u d z ē , V a l k a s p r ā ­
v e s t a i e c i r k ņ a 
d r a u d z ē s ( 1 9 3 5 -
36 ) , b i ja R īgas 
p r ā v e s t a i e c i r k ņ a 
v ikārs u n ā r m i s i -
j a s s e k r e t ā r s 
( 1 9 3 6 - 1 9 4 0 ) . S a ­
vus p i e n ā k u m u s 
p i ldot , 1938 . -39 .g . 
a t r a d ā s I n d i j a , 
T a m i l n a d u , u n 
p i eda l ī j ā s v ē s t u r ­
i s k a j ā T a m b a r a -
m a s P a s a u l e s 
m i s i j u k o n g r e s ā . 
K a r a l a ikā k a l ­
po ja par v i k ā r u 
sv . J ā ņ a d r a u d z ē 
( 1 9 4 4 - 4 5 ) , vē lāk -
J ē z u s d r a u d z e 
( 1 9 4 5 - 5 0 ) . 
CEĻŠ 
1950. g. R. F e l d m a n i s t i k a a p c i e t i n ā t s , u n o k ­
u p ā c i j a s v a r a p i e s p r i e d a 10 g a d u s l a b o š a n a s 
d a r b u n o m e t n ē ; p i lnu a p c i e t i n ā j u m a l a i k u v i ­
ņ a m n e n ā c ā s i z c i es t s a k a r ā ar S ta ļ ina nāv i 1953. 
g., k a m s e k o j a R. F e l d m a ņ a a t b r ī v o š a n a no a p ­
c i e t i n ā j u m a . 
Kopš sava l i c e n c i ā t a d a r b a a i z s t ā v ē š a n a s 
Rober ts F e l d m a n i s i e g u v a spē j īga , a k a d ē m i s k i 
i ev i rz ī ta t e o l o g a r e p u t ā c i j u . K a d 1944. g. d e c e m ­
brī t o re i zē ja i s L E L B v a d ī t ā j s m ā c . K. Irbe m ē ģ i ­
nā ja n o d i b i n ā t L u t e r ā ņ u t e o l o ģ i j a s ins t i tū tu , R. 
F e l d m a n i s b i ja p l ā n o t o d o c ē t ā j u ska i tā k ā B a z ­
n ī cas v ē s t u r e s p a s n i e d z ē j s . O k u p ā c i j a s v a r a n e ­
ļāva K. Irbes p l ā n a m ī s teno t i e s , tā v ie tā R. F e l d ­
m a n i s 1 9 4 4 . - 4 6 . g. b i ja L E L B K o n s i s t o r i j a s L U 
T e o l o ģ i j a s f a k u l t ā t i n e p a b e i g u š o m ā c ī t ā j a a m a ­
ta k a n d i d ā t u e k s a m i n ā c i j a s k o m i s i j a s l o c e k l i s . 
Šo stāvokl i v iņš s a g l a b ā j a l īdz a r e s t a m 1950 . g. 
Pēc a r h i b ī s k a p a G. T ū r a i z v e i d o t a j i e m p e r i o ­
d i s k a j i e m t e o l o ģ i j a s k u r s i e m 50. -60 . g a d u 
s ā k u m ā prof. A . Fre i j s 1969 . g. o r g a n i z ē j a j a u n u s 
A k a d ē m i s k o s t e o l o ģ i s k o s k u r s u s . 1976. g. tie p ā r ­
t a p a par T e o l o ģ i j a s s e m i n ā r u , k u r ā R. F e l d ­
m a n i s b i ja B a z n ī c a s v ē s t u r e s docē tā j s . T e o l o ģ i j a s 
s e m i n ā r s u z s k a t ī j a sevi p a r l ikv idē tās L U T e ­
o loģ i jas f a k u l t ā t e s m a n t i n i e k u u n t ā d ē j ā d i 
l ū k o j a s a g l a b ā t f a k u l t ā t e s garu u n i e s p ē j u 
robežās arī tās p r o g r a m m u un t r a d ī c i j a s . P ā r ē j o 
kr i s t īgo k o n f e s i j u m ā c ī b u i es tādes o k u p ē t ā s L a t ­
v i jas a p s t ā k ļ o s u z t u r ē j a c i tus ideā lus ( p i e m . , 
R o m a s k a t o ļ u B a z n ī c a s S e m i n ā r s t ika u z t v e r t s 
dr ī zāk k ā da ļa no k a t o l i s k ā s p a s a u l e s s e m i n ā r u 
t īk la ) . T e o l o ģ i s k i i ev i rz ī to m ā c ī t ā j u m e k l ē j u m i 
pēc la tv i sk i a k a d ē m i s k ā s i d e n t i t ā t e s , bez 
š a u b ā m , b i ja s v a r ī g s m o t ī v s t a m , k a ev. lut. T e ­
o loģ i jas f a k u l t ā t e v i e n ī g ā a t j a u n o j ā s kā L a t v i j a s 
U n i v e r s i t ā t e s s a s t ā v d a ļ a a t š ķ i r ī b ā no p i r m s k a r a 
K a t o ļ u t e o l o ģ i j a s f a k u l t ā t e s , k a s , n e s k a t o t i e s uz 
V a t i k ā n a v i e n o š a n o s ar Latv i jas v a l d ī b u 
1993. g., n e t i k a a t j a u n o t a . T ā d s pat l ik ten is p i e ­
m e k l ē j a arī P a r e i z t i c ī g o n o d a ļ u . R o b e r t s F e l d ­
m a n i s l īdz ar R o b e r t u A k m e n t i ņ u , P a u l u 
Ž i b e i k u , Ā d o l f u V e c m a n i u.c. bi ja šī p r o c e s a 
m u d i n ā t ā j s u n i e d v e s m o t ā j s . 
K a d 1990. g. t ika a t j a u n o t a T e o l o ģ i j a s f a ­
k u l t ā t e , R. F e l d m a n i s k ļ u v a par tās B a z n ī c a s 
v ē s t u r e s k a t e d r a s v a d ī t ā j u . I lgā o k u p ā c i j a s g a d u 
a t r a u t ī b a no a k a d ē m i s k ā s vides i z ra i s ī ja p r o -
CEĻŠ 
b l ē m a s ar z i n ā t n i s k a j i e m g r ā d i e m un n o s a u k u ­
m i e m . S a s k a ņ ā ar 1991. g. LR Min i s t ru P a d o m e s 
l ē m u m u p i r m s k a r a Latv i jas R e p u b l i k a s l a i k ā 
saņemt ie z inātn i sk ie l i c enc iā ta un m a ģ i s t r a 
grād i b i ja p i e l ī d z i n ā m i doktora g r ā d a m , bet p r o ­
fesora n o s a u k u m a i e g ū š a n a i bi ja n e p i e c i e š a m s 
hab i l i t ē tā doktora g r ā d s , k ā d a R. F e l d m a n i m 
neb i ja . T o m ē r v iņa n e a p š a u b ā m ā erudīc i ja u n 
k o m p e t e n c e Latv i jas B a z n ī c a s vēstures j a u t ā j u ­
mos k o p š T e o l o ģ i j a s s e m i n ā r a la ik i em b i j a 
p iešķ īrus i v i ņ a m šo n o s a u k u m u ipso facto. 
O k u p ā c i j a s a p s t ā k ļ i tādas person ības k ā R. 
F e l d m a n i padar ī j a l ielā m ē r ā p a r a u t o d i d a k ­
t i em, " i e s l o d z ī t i e m " z i n ā t n i e k i e m bez i e s p ē j ā m 
pub l i cē t savus d a r b u s un tos apspr ies t s a s k a ņ ā 
ar a k a d ē m i s k ā s pasau les t r a d ī c i j ā m u n 
p r a s ī b ā m . Bez a t s e v i š ķ ā m p u b l i k ā c i j ā m B a z ­
n ī cas presē Latv i jā u n aiz tās r o b e ž ā m p r o f e s o r a 
g a l v e n a i s i e g u l d ī j u m s Latvi jas B a z n ī c a s v ē s t u r ē 
ir v iņa s a s t ā d ī t a i s l ekc i ju kurss . Tas nav vēl vēs ­
t u r n i e k u s i s temāt i sk i izpētīts un izvērtēts . J a u 
tagad ir s a k ā m s , ka R. F e l d m a n i s , gan a p s t ā k ļ u 
sp iests , g a n savas i ekšē jās intereses m u d i n ā t s , ir 
bijis ļoti t eo loģ isk i ievirzīts vēs turn ieks , k u r a 
d a r b ā g a l v e n a i s ir t e o l o ģ i s k i filozofiskā v ē s t u r e s 
i n t e r p r e t ā c i j a , nevis " faktu u n f a k t i ņ u " k o l e k ­
c i o n ē š a n a , kas ir d i ezgan r a k s t u r ī g a p a d o m j u 
h i s t o r i o g r ā f i j a s p a r ā d ī b a . 
R. F e l d m a n i s p iederē ja pie t iem, kas u z t u r ē j a 
gan Latv i jas B a z n ī c ā , gan T e o l o ģ i j a s f a k u l t ā t ē 
k o n s e r v a t ī v i p i ē t i s k o d o m ā š a n u . U n i v e r s i t ā t e s 
vide v e i c i n ā j a p i r m s k a r a l i b e r ā l i s m a a t j a u ­
n o š a n o s Teo l oģ i j a s fakul tātē , t u r p r e t i m p r o f . 
R. F e l d m a ņ a k o n s e r v a t ī v a i s stils neskart i sa ­
g l a b ā j ā s B a z n ī c ā , kur v iņa i e spa ids ir n e s a l ī d z i ­
n ā m i l i e lāks . K ā j a u n ā s g a r ī d z n i e k u p a a u d z e s 
ve ido tā j s R. F e l d m a n i s bija reta autor i tā te : a p ­
v i e n o j o t " g a r ī g ā tēva" p i e n ā k u m u s ar i n t e l e k ­
tuālu darbu kā universitātes docētājs, viņš, 
neieņemot augstus amatus, ir ievirzī j is Latvijas 
Ev. lut. b a z n ī c u k o n s e r v a t ī v ā s t eo loģ i jas ū d e ņ o s . 
V i ņ a "gar īg ie bērn i " šod ien ve ido i e s p a i d ī g u 
g a r ī d z n i e c ī b a s daļu . N o t iem ir i zauguš i arī d a ž i 
p r o m i n e n t i R o m a s k a t o ļ u g a r ī d z n i e k i . 
Pro fesors Roberts F e l d m a n i s bi ja s p ē c ī g a 
p e r s o n ī b a L E L B j a u n ā k o laiku vēsturē , bet v i ņ a 
reā lo i e spa idu p i ln ībā izvērtēs t ikai n ā k o t n e . 
CEĻŠ 
Ieva Kļaviņa 
N o Prof . R . F e l d m a ņ a l i e t a s 
( L a t v i j a s V a l s t s a r h ī v s ) 
Zīmogs: Latvijas PSR 
Valsts Drošības 
ministrija 
"Apstiprinu" 
Latvijas PSR Valsts 
drošības ministra vietnieks 
nulkvedis Vēvers. Paraksts 
1950. g. 28. aprīlī 
Latvijas PSR, 
Zīmogs: LPSR Iekšlietu 
ministrijas karaspēka 
kara prokurors 
"Arestu sankcionēju" 
LPSR Iekšlietu 
ministrijas 
karaspēka 
kara prokurors -
tieslietu nulkvedis 
29(IV - 50, 11:00 
Paraksts: nesalasāms 
LĒMUMS 
(par arestu) 
Rīga 1950. gada 28. aprīlī. 
Es, Latvijas PSR VEM 5. daļas 3. nodaļas pilnva­
rotais leitnants Veselovs, izskatījis LPSR VDM 
ienākušos dokumentus par 
Feldmaņa Roberta Jāņa d. , dz. 1910.g. 
Viļņā, Lietuvas PSR, PSRS pilsoņa, latvie­
ša, bezpartejiskais, ar augstāko teoloģis­
ko izglītību, neprecējies, luterāņu baz­
nīcas mācītājs, kalpo Rīgas Jēzus draudzē, 
dzīvo Rīgā, Reformātu ielā 3, dz. 2, 
noziedzīgo darbību. 
ATRADU: 
Buržuāziskās varas laikā Latvijā no 1936. 
līdz 1940. gadam FELDMANIS bija mācītājs un gal­
venais sekretārs "Arējā misijā", kas eksistēja 
pie Latvijas luteriskās baznīcas Augstākās Pār­
valdes un ar savu praktisko darbību atbalstīja 
Rietumeiropas valstu ietekmes iekļūšanu un no­
stiprināšanos koloniālajās zemēs un sekoja ant i-
komunistiskiem mērķiem. 
"Ārējās misijas" izdotā žurnāla "Ārmisija" 
lappusēs tika publicēti apmelojumi pret Padomju 
Savienību un komunismu. 
1935. gada šī žurnāla 4. numurā rakstā "Mo­
cekļi" tiek aprakstīta it kā notikusī Ķīnas ko­
munistu ņirgāšanās par mierīgajiem iedzīvotājiem 
Ķīnā. Šajā rakstā ir teikts: 
"Šausmīgu noziegumu izdarījuši Ķīnas komu­
nisti. Mums tagad ir iespēja iepazīties ar 
šī notikuma detaļām... 
Sarkano vadonis trakumā izrāva zobenu un 
ievainoja misionāru. Upuris nokrita zemē. 
Kad viņa sieva nokrita uz ceļiem blakus 
viņam, pieskrēja viens no sarkanajiem 
karavīriem un ar zobena cirtienu gandrīz 
atdalīja galvu no ķermeņa..." 
Būdams reakcionāri noskaņots, FELDMANIS Pa­
domju varas nodibināšanos Latvijā uzņēma nai­
dīgi. Šajā laikā viņš piedalījās nelegālās Rīgas 
mācītāju pretpadomju sanāksmēs Doma baznīcas 
kapitula zālē, kur no pretpadomju pozīcijām tika 
apspriesti Padomju varas pasākumi un tika 
nospraustas garīdzniecības tālākās darbības 
līnijas. 
1945. gada februāra mēnesī FELDMANIS tika ie­
saistīts slepenā sadarbībā ar Valsts drošības 
iestādēm. Tomēr viņš nedeva nekādus materiālus 
par viņam zināmo personu pretpadomju darbību un, 
nostājies uz divkosības un dezinformācijas ceļa, 
slēpa viņam zināmo noziedzīgo garīdzniecības un 
citu naidīgu elementu darbību. 
Tā, piemēram, 1945. gada vasarā FELDMANIS 
stājās sakaros ar vienu no pretpadomju nacionā­
listiskās organizācijas "Latvijas nacionālā jau­
natnes apvienība" vadītājiem (LNJA) kādu A. Bēr­
ziņu (LPSR VDM arestēts) un, zinot par šīs or­
ganizācijas eksistenci, tās uzdevumiem un prak­
tisko pretpadomju darbību, slēpa to no VDM 
iestādēm. 
Arestētais A. Bērziņš 1945. gada 31. oktobrī 
nopratināšanā šajā jautājumā liecināja: 
"Savā pēdēja braucienā uz Rīgu es izstās­
tīju FELDMANIM par jaunatnes pretpadomju 
CEĻŠ 
organizācijas eksistenci un par savu līdz­
dalību tajā. FELDMANIS mani pabrīdināja, 
ka ar šo lietu ir jābūt uzmanīgākam, citā­
di var iekrist. 
...Bez tam FELDMANIS runāja par to, ka vi­
ņam tāpat ir zināms no citu teiktā, ka 
Rīgā tiek izdota nelegāla avīze "Jaunā 
Latvija". 
FELDMAŅA sakaru ar BĒRZIŅU apstiprina arī ar­
estēto "LNJA" dalībnieku A.. Dumpes un M. Bratuš-
kinas liecības. 
Paliekot krasi naidīgā pozīcijā pret padomju 
varu, FELDMANIS līdz pēdējam laikam gan savā ap­
kārtnē, gan atklāti no baznīcas kanceles veic 
pretpadomju aģitāciju, izplata apmelojumus par 
padomju realitāti un padomju varas iestādēm. 
Liecinieks A. KRONBERGS pratināšanā 194-9. gada 
4. augustā liecināja: 
"Regulāri apmeklējot FELDMAŅA vadītos 
dievkalpojumus, man ir jāsaka, ka tiem 
visiem ir pretpadomju raksturs. Katrā 
dievkalpojumā FELDMANIS lūgšanā piemin Pa­
domju varas orgānu represētos tautas ie­
naidniekus ar vārdiem: "Lūgsim par brāļiem 
svešumā." 
... 27. martā bija pirmā svētdiena pēc ku­
laku izsūtīšanas no Latvijas. Savā spre­
diķī FELDMANIS sacīja: "Daudzus tagad ir 
skāris smags pārbaudījums. Kam bija daudz 
īpašuma, tam ir atņemts viss un tie pali­
kuši kaili kā zāles stiebri. Ģimenes iz­
putinātas. Smagi gūlušies Dieva roka pār 
latviešu tautu." 
Un tālāk: "FELDMANIS tāpat savos sprediķos aici­
na ticīgos, īpaši jaunatni, nestāties ne­
kādās biedrībās, pulciņos un grupējumos. 
Tādu dievkalpojumu par ticīgo pienākumu 
FELDMANIS noturēja 1949. gada jūlija vidū. 
Viņš teica, lai katrs ticīgais paliek: savā 
kristīgajā draudzē un nestāties nekādos 
pulciņos vai biedrībās, kas sludina un 
stāsta par citām mācībām, t.i. citiem vār­
diem, lai ticīgie nestājas boļševiku par­
tijā, komjaunatnē, pionieros un lai ne 
klausās viņu mācībās." 
Cits liecinieks M. Osis pratināšanā šā gada 26. 
aprīlī liecināja: 
CEĻŠ 
"Apmeklējot FELDMAŅA vadītos dievkalpoju­
mus Jēzus baznīcā, es regulāri dzirdēju, 
t.i. katrā dievkalpojumā, ka FELDMANIS no 
baznīcas kanceles lūgšanās aizlūdz par Pa­
domju varas represētajiem tautas ienaid­
niekiem. 
...Tāpat dievkalpojuma laikā un savos 
sprediķos parasti aizplīvurotā vai divdo­
mīgā veidā FELDMANIS apstrādā ticīgos 
pretpadomju garā, apmelo Padomju varu. 
Tā, piemēram, 1950. gada sākumā, datumu 
tieši neatceros, vienā no saviem spredi­
ķiem FELDMANIS runāja par divām ticīgo 
kategorijām, pie tam atceros šādus viņa 
vārdus: "Sājos grūtajos pārbaudījumu lai­
kos, kad tiek pārbaudīta mūsu svētā baz­
nīca - Jēzus norāda uz tiem, kuru sirdis 
ir pārvērtušās par grāvjmalēm." Personīgi 
es viņa izteikumu sapratu tā, ka no Pa­
domju varas puses nāk baznīcas vajāšana." 
Iepriekšteikto apstiprina arī liecinieku 
K. Jan sona un V. Caunes liecības, lietiskie 
pierādījumi un citi materiāli. 
Uz iepriekšteiktā pamata -
NOLĒMU: 
FELDMANIS Roberts Jāņa d. , dzīvojošs Rīgā, 
Reformātu ielā 3, dz. 2, tiek pakļauts arestam 
un kratīšanai. 
PIEKRĪT Latvijas PSR VDM 5. daļas 3. 
nodaļas vec. pilnvarotais - leitnants 
Paraksts: Veselovs 
Latvijas PSR VDM 5. daļas 3. nodaļas 
priekšnieka vietnieks - majors 
Paraksts: Ivanovs 
Latvijas PSR VDM 5. daļas priekšnieka 
vietnieks - majors 
Paraksts: Stepanovs 
Latvijas Valsts arhīvs, 1986.f., l.apr., 5921. l.,2.-
4.lpp. 
CEĻŠ 
"APSTIPRINU" 
LPSR VALSTS DROŠĪBAS MINISTRA VIETN. 
PULKVEDIS VĒVERS 
1950. g. 28. apr. 
LPSR VDM karaspēka k.p. 
pulkvedis Cesnokovs 
"SANKCIONĒJU" 
1950. g. 29. apr. 
LĒMUMS 
par drošības līdzekļa izvēli 
Es, Latvijas PSR VDM 5. daļas 3. nodaļas 
vec.oper. pilnvarotais leitnants VESELOVS, iz­
skatījis ienākušos materiālus par noziedzīgo 
darbību: 
FELDMANIS Roberts Jāņa d., dz. 1910. g. 
Viļņā, Lietuvas PSR, luteriskās baznīcas 
mācītājs, kalpo Rīgas "Jēzus" draudzē, augstākā 
teoloģiskā izglītība, latvietis, bezpartejis­
kais, PSRS pilsonis, neprecējies, adrese: Rīga, 
Reformātu ielā 3, dz. 2, 
ATRADU: ka R. FELDMANIS tiek turēts aizdomās 
par noziegumiem, ko paredz KPFSR KK 58.-10 II. 
d., 58.-12, 121. p.," ņemot vērā, ka FELDMANIS 
R. , atrodoties brīvībā, var izvairīties no iz­
meklēšanas un tiesas. 
NOLĒMU: 
Par drošības līdzekli, lai neizvairītos no 
izmeklēšanas un tiesas, FELDMANIM Robertam Jāņa 
d. izvēlēties turēšanu apcietinājumā, par ko pa­
ziņot apsūdzētajam KPFSR KPK 146.p. paredzētajā 
kārtībā pret parakstu šādā lēmumā. 
Saskaņā ar KPFSR KPK 160. p. lēmuma kopiju 
nosūtīt prokuroram un nodot cietuma priekšnie­
kam, lai pievienotu cietuma personiskajai lie­
tai. 
Latv. PSR VDM 5. daļas 3. nodaļas vec. oper. 
pilnv. leitnants 
Paraks t s: VESELOVS 
Latv. PSR VDM 5. daļas priekšnieka vietnieks ma­
jors STEPANOVS 
Sis lēmums man ir paziņots 1950. gada 30. 
aprīlī. 
LVA, 1986. f., 1. apr., 5921. 1., 15. Ipp. 
CEĻŠ 
Pilnīgi sleneni 
IZZIŅA 
Vajadzīgo noteikti pasvītrot 
Latvijas PSR VDM 'A' nodaļai 
Par arestēto Robertu Jāņa d. Feldmani, dz. 
1910., ieviesiet jaunu grupas, vieninieka izmek­
lēšanas lietu, pievienojiet izmeklēšanas lietai. 
A-restētais Feldmanis iet kā vieninieks atkaļ 
likvidējamās organizācijas-grupas dalībnieks. 
Konfiscēti pēc darba līnijām: 2.nodaļas, 2.-N 
nodaļas, 4.nodaļas, 5.nodaļas. citu nodaļu. 
A.restētais aģentūras lietā, lietā - formulā­
rā, uzskaites - novērošanas lietā, aģentūras -
meklēšanas (vietējā, vissavienības) Nr. 365 pir­
mie aģentūras materiāli, izmeklēšanas materiāli, 
pilsoņu iesniegumi, oficiālie u.c. materiāli. 
Par noziegumu: spiegošana, izdarīts terors 
vai diversijas plānošana, sacelšanās, bijušais 
vācu atbalstītājs, politbandītisms, pretpadomju 
aģitācija, nepienešana. 
Turēt cietumā LPSR VDM. Rīgā. izmeklēšanu 
vadīs Latvijas PSR VDM izmeklēšanas nodaļa. 
Latvijas PSR VDM 5. daļas priekšnieka vietn. 
Paraksts: Stepanovs. 1950. gada 3. maijā 
LVA, 1986. f., 1. apr., 5921. 1., 1. Ipp. 
"APSTIPRINU" 
Latvijas PSR 
Valsts Drošības ministra vietnieks 
pulkvedis Paraksts: Vēvers 
1950. gada 30. jūnijā. 
APSŪDZĪBAS SLĒDZIENS 
izmeklēšanas lietā Nr. 13890. 
par apsūdzību 
FELDMANlM Robertam Jāņa d., 
pēc KPFSR KK 58.-10 un 58.-12 p. 
CEĻŠ 
Latvijas PSR Valsts Drošības ministrija 1950. 
gada 29. aprīlī arestēja un sauca pie krimināl­
atbildības FELDMANI Robertu Jāņa d. 
Lietā veiktajā izmeklēšanā noskaidrots: 
R. FELDMANIS no 1936. līdz 194-0. gadam bija 
tā sauktās "Ārējās misijas" vadītājs, kas darbo­
jās pie Latvijas luteriskās baznīcas A.ugstākās 
Pārvaldes un ar savu praktisko darbību atbal­
stīja Rietumeiropas valstu ietekmes iekļūšanu un 
nostiprināšanos koloniālajās valstīs un sekoja 
antikomunistiskiem mērķiem. Vienlaicīgi no 1937. 
gada februāra līdz 1938. gada septembrim un vē­
lāk no 1940. gada jūlija līdz augustam FELDMANIS 
bija redaktors žurnāla "Ārmisija", kuru izdeva 
"Ārējā misija" un kura lappusēs bija apmelojumi 
par Padomju Savienību un Kompartiju. 
(p.l. 17-21, 23-27 lpp. ) 
Būdams naidīgi noskaņots pret pastāvošo pa­
domju kārtību, FELDMANIS pēc Vācijas kapitulā­
cijas, būdams luteriskās baznīcas mācītājs, sis­
temātiski draudzes locekļu vidū veica pretpa­
domju aģitāciju, apmeloja partijas un Padomju 
valdības vadītājus. 
1948. gadā uz mācītāja MUULA Jura aizrādī­
jumu, ka baznīcas kancelejā nav valdības locekļu 
portretu, FELDMANIS ciniski un rupji izteicās 
par valdības locekļiem. 
1949. gadā pēc pretpadomju elementa izsūtī­
šanas no Latvijas FELDMANIS sarunā ar mācītāju 
MUULU aģitēja pret Padomju valdības veiktajiem 
pasākumiem un baznīcā teica sprediķus ar pretpa­
domju saturu. 
1949. gada jūlijā FELDMANIS baznīcā aicināja 
draudzes locekļus, it īpaši jaunatni, ignorēt 
padomju sabiedriskās organizācijas. 
1950. gada sākumā FELDMANIS savā sprediķi ap­
meloja Padomju valsts iekārtu un Padomju sabied­
rību . 
(p.l. 55.-74., 77.-84. lpp. ) 
Līdz aresta dienai FELDMANIS nelikumīgi 
glabāja lielu daudzumu pretpadomju literatūras. 
(p.l. 32.-33, 67., 85.-88. lpp.) 
Bez tam FELDMANIS kopš 1945. gada februāra, 
būdams Latvijas PSR VDM orgānu slepens dar­
binieks, nodarbojās ar divkosību un dezinfor-
CEĻŠ 
māciju. 1945.gada vasarā uzņēmis sakarus ar vie­
nu no pretpadomju nacionālistiskās jaunatnes or­
ganizācijas "LNJO" vadītājiem - BĒRZIŅU (notie­
sāts) un, zinot par pēdējā noziedzīgo darbību, 
VDM iestādēm par to neziņoja, 
(p.l. 32.-40. lpp.) 
Būdams nopratināts kā apsūdzētais, FELDMANIS 
sevi atzina par vainīgu tajā, ka veicis pretpa­
domju aģitāciju un glabājis kontrrevolucionāru 
literatūru. Noliedz VDM iestāžu dezinformācijas 
faktu. 
(p.l. 31.-39., 77.-98. lpp.) 
Izdarītajos noziegumos tiek atmaskots ar ie­
priekš citā lietā arestētā A.V.O. BĒRZIŅA lie­
cību (p.l. 40.-42. lpp.) un lieciniekiem: A.V. 
KRONBERGS (p.l. 57.-59.), M.J. OSIS (p.l. 60.-
62. lpp.), K.J. JANSONS (p.l. 63.-64. lpp.), 
J.J. MUULS (p.l. 65.-69. lpp.). A.M. ZELLĪTIS 
(p.l. 70.-74.lpp.), konfrontācijām (p.l. 77.-84. 
lpp.) un lietiskajiem pierādījumiem (p.l. 11., 
85.-88. lpp.). 
Uz izklāstītā pamata TIEK APSŪDZĒTS: 
FELDMANIS Roberts Jāņa d., dz. 1910. gadā 
Viļņā, Lietuvas PSR, bezpartejisks, ar 
augstāko teoloģisko izglītību, no kalpo­
tājiem, neprecējies, līdz arestam dzīvoja 
Rīgā, Reformātu ielā 3, dz. 2 un bija mā­
cītājs luterāņu Jēzus baznīcā, 
tajā, ka: pie buržuāziskās iekārtas Latvijā 
bija tā sauc. "Arējās misijas" vadītājs, sekoja 
antikomunistiskiem mērķiem, apmeloja viņa redi­
ģētā žurnāla lappusēs Padomju Savienību un komu­
nistisko partiju. Pēc Vācijas kapitulācijas, 
būdams luteriskās baznīcas mācītājs, draudzes 
locekļu vidū veica pretpadomju aģitāciju, neli­
kumīgi glabāja kontrrevolucionāru literatūru, 
un, zinot par pretpadomju organizācijas pastāvē­
šanu, Padomju varas iestādēm par to neziņoja, 
t.i. nozieguma izdarīšanā, ko paredz KPFSR KK 
58-10 II.d. un 58-12 p. 
Uzskatot izmeklēšanu lietā par izbeigtu un 
uzrādīto apsūdzību par pierādītu, vadoties pēc 
KPFSR KK 208.p., izmeklēšanas lieta NO 13890 
FELDMAŅA Roberta Jāņa d. apsūdzībā, caur Lat­
vijas PSR VDM karaspēka Kara prokuroru nosūtāma 
izskatīšanai PSR Savienības VDM Sevišķajā ap­
spriedē. 
CEĻŠ 
Soda mēru FELDMANIM Robertam Jāņa d. DOMĀTU 
noteikt " 1 0 " gadus LDN ar personiskās mantas 
konfiskāciju. 
Aps. slēdziens sastādīts 
1 9 5 0 . gada 2 8 . jūnijā, Rīgā. 
LPSR VDM Izmeklēšanas daļas 3. nodaļas vec. iz­
meklētājs - leitnants Paraksts: Soldatovs. 
"PIEKRĪTAM" LPSR VDM Izmeklēšanas daļas 3.noda­
ļas priekšnieka vietn. - majors Paraksts: Pilda-
novs. 
LPSR VDM Izmeklēšanas daļas 3. nodaļas 
priekšnieks apakšpulkvedis Pešehonovs 
IZZIŅA 
1 . Apsūdzētais FELDMANIS Roberts Jāņa d. ares­
tēts 1 9 5 0 . gada 29. aprīlī un tiek turēts Lat­
vijas PSR VDM cietumā Nr. I, Rīgā. 
2. Lietiskie pierādījumi nodoti glabāšanai Lat­
vijas PSR VDM~"A" nodaļā. 
3. Apsūdzētā personiskie dokumenti atrodas pie 
lietas. 
LPSR VDM- Izmeklēšanas daļas 3. nodaļas vec. iz­
meklētājs leitnants Paraksts: Soldatovs. 
LVA, 1986. f., 1. apr., 5921. 1., 91. - 93. lpp. 
CELŠ 
Roberts Feldmanis 
Ķ ē n i ņ š K a u p s 
oike keyei, oike Kpvnrei, aXka o-n/jaivei 
e d a u d z o Latv i jas c i lšu p i eder īgo s t a r p a , 
A. l avots - L ivon i jas C h r o n i k a (CL) - i z c e ļ a s 
T u r a i d a s l īb iešu v a l d n i e k a K a u p a personība. 
C h r o n i k a v iņu p i e m i n k ā ļoti c i e n ī j a m u p e r ­
son ību , dēvētu par " p i r m o starp p i r m a j i e m " 
(p r imus ex p r i m o r u m in T h o r e i d a - C L / I - 1 0 ) , u n 
kā ķ ē n i ņ a m l īdz īgu (Quas i Rex - C L / V I I - 5 , 2 5 ) . 
Z iņu p a r ķ ē n i ņ a K a u p a dzīvi nav daudz un t ā s 
p a š a s ļoti f r a g m e n t ā r a s . T o m ē r v i spārē ju n o t i ­
k u m u s a k a r ī b ā un s i tuāc i jās var rast p i e ­
t i e k a m u s k a i d r ī b u p a r šo spēc īgo , s a v d a b ī g o 
p e r s o n ī b u u n rast tās n o v ē r t ē j u m u . 
( C L / I - 1 0 ) A r d r a m a t i s k u n o t i k u m u ienāk vēs ­
turē T u r a i d a s v a l d n i e k s K a u p s . K ā d ā no n e ­
b e i d z a m a j ā m c ī ņ ā m , k u r ā s T u r a i d a bij ar i g a u ­
ņ iem, k r i e v i e m , d a ž d i e n pat ar l e i š i em, s m a g i a r 
š ķ ē p u i eva ino t s , v a l d n i e k s K a u p s lūdz d z i e d i ­
n ā š a n u no m i s i o n ā r a , m ū k a T e o d o r i k a , s o l ī d a ­
mies i z d z i e d i n ā š a n a s g a d ī j u m ā pār iet k r i s t ī g a j ā 
t ic ībā. C i s terc i ešu o r d e ņ a m ū k s T e o d o r i k s n e b i j 
ārsts. Bet tā la ika u z s k a t o s k ā ā r s t i e m , t ā 
g a r ī d z n i e k i e m p i edēvē ja dz i edn ieku spē jas . T e o ­
dor iks savāc i s k o p ā d a ž ā d a s zā les , pat t ā d a s , 
k u r u d z i e d n i e c ī b a s ī p a š ī b a s viņš n e p a z i n a , s a s ­
m a l c i n ā j i s , s a g r ū d i s u n , Dievu p i e s a u k d a m s , l i e ­
to j is ā r s t ē š a n a i . Brūc i s a d z i e d ē j a . V a l d n i e k s 
K a u p s savā d i ž c i l t ī g a j ā stā jā p i ld ī ja s a v u 
so l ī jumu u n T e o d o r i k s v i ņ u kr is t ī ja , d o d a m s t a m 
J ē k a b a v ā r d u un " i z g l ā b d a m s reizē dvēsel i u n 
senvestures v i e n ī g a i s 
CEĻŠ 
m i e s u " - k ā p i e z ī m ē c h r o n i s t s . Tas v a r ē j a būt n o ­
ticis vēl p i r m s 1196. g a d a , p i rms b ī s k a p a M e -
i n a r d a n ā v e s , k u r a l a i k ā T e o d o r i k s d a r b o j ā s 
T u r a i d ā . 
K a d 1200. g a d ā b ī s k a p s A lber t s pēc l ī b i e š u 
k a p i t u l ā c i j a s s a a i c i n ā j a k o p ā v isu n o v a d u 
v e c a j u s , u z l i k a t i em p a r p i e n ā k u m u t ikt k r i s ­
t ī t iem u n turē t šo t i c ību , š is n o t e i k u m s n e a t t i e c ā s 
uz d i v i e m , k a s j a u b i ja kr i s t ī g i , - A z o u n K a u p u . 
Ar ī pie p i l s ē t a s v i e tas i z r a u d z ī š a n a s " R ī g a s 
c i e m ā " b i ja k l ā t K a u p s . 
Va i i z g l ī t o š a n a i V ā c i j ā i z r a u d z ī t o t r ī s d e s m i t 
j a u n i e š u s t a r p ā ir b i j i s arī k ā d s n o K a u p a 
ģ i m e n e s l o c e k ļ i e m - n e z i n ā m . 
Ķ ē n i ņ a K a u p a dz īves t u r p m ā k i e gad i l īdz p a t 
v iņa nāve i c ieš i sa is t ī t i a r L i v o n i j a s d r a m a t i s k o 
vēs tur i X I I I g a d s i m t ā . 
Speķu trijstūris - bīskaps Alberts, 
ķēniņš Kaups, pāvests Innocents III 
Ķēniņa Kaupa ceļojums uz Romu un audience 
pie pāvesta Innocenta III 
B ī s k a p s A l b e r t s bi j p lašu m ē r ķ u , s t i p r a s 
gr ibas u n n e r i m s t o š a s enerģ i j as c i lvēks . J a u 
p a š ā d a r b o š a n ā s s ā k u m ā v iņa m ē r ķ i bij v i ņ a m 
ska idr i , u n t i k k o pēc i e s v ē t ī š a n a s p a r I k š ķ i l e s 
b ī s k a p u B r e m e n e s d o m b a z n ī c ā , k o i z d a r ī j a v i ņ a 
m ā t e s p u s b r ā l i s , B r e m e n e s a r c h i b ī s k a p s H a r t -
v igs II 1199 . g. pavasar ī , v iņš devās uz V isb i ju u n 
ar p ā v e s t a p i e š ķ i r t o pr iv i l ēģ i ju " a p z ī m ē j a a r 
k r u s t u " p u l k u k a r a v ī r u t i c ības k a r a m L i v o n i j ā . 
T a d v iņš d e v ā s uz D ā n i j u , a p m e k l ē j a ķ ē n i ņ u 
K n u t u u n L u n d a s a r c h i b ī s k a p u A b s a l o n u . Šī 
d r a u d z ī b a s v iz ī te b i ja j a u vesela p o l i t i s k a p r o ­
g r a m m a . L u n d a un B r e m e n e bij k r a s a s p r e t i ­
n ieces . L u n d a i z j a u c a B r e m e n e s a r c h i b ī s k a p u 
lo loto iecer i i zve ido t " Z i e m e ļ u P a t r i a r c h ā t u " -
v isu esošo u n vēl t o p o š o z i e m e ļ u z e m j u b ī s k a p i j u 
s a k o p o š a n u B r e m e n e s v i r s v a d ī b ā , i z v e i d o j o t k a u t 
ko l īdz īgu z i e m e ļ u R o m a i . A lber t s , t a g a d B r e m e ­
nes s u f f r a g a n s , a r to p a r ā d ī j a n e p ā r p r o t a m o vē­
l ē š a n o s R ī g u p a d a r ī t l ī d z ī g u p a š a i B r e m e n e i — 
par n e a t k a r ī g u a r c h i b ī s k a p i j u - m e t r o p o l i . Šī b i j 
p i rmā z īme p a r a t r a i s ī š a n o s no B r e m e n e s . A l b e r ­
t a m bij s v e š a t i k l a b M e i n a r d a l ē n p r ā t ī b a , k ā 
B e r t o l d a p ā r s t e i d z ī b a . V i ņ š centās p ā r l i e c i n ā t 
CEĻŠ 
pāvestu par to, ka R ī g a j a u pi lnīgi a t b i l s t 
m e t r o p o l e s s t ā v o k l i m : ar savu n o d i b i n ā t o un j a u 
p l a u k s t o š o m e t r o p o l i , ar k r u s t a k a r o t ā j u 
b r ā l ī b a s i z v e i d o š a n u mis i jas u n p a k ļ a u š a n a s 
v e i c i n ā š a n a i , ar j a u prāvo kr is t ī to pu lku — t o 
s tarpā arī ar i e v ē r o j a m ā k ā v ietē jā v a l d n i e k a 
p ā r i e š a n u k a t o ļ t i c ī b ā . 
K a u p a c e ļ o j u m s uz R o m u bij pat ies ībā o r ­
g a n i z ē t s , lai i e s p a i d ī g i p a s t i p r i n ā t u A l b e r t a l ū ­
g u m u pēc R īgas m e t r o p o l e s , ko dar ī t bij p i l n ­
varots A l b e r t a t u v ā k a i s un uz t i c ī ga i s l ī d z s t r ā d ­
nieks — c i s terc i ešu m ū k s un D a u g a v g r ī v a s j a u n -
d i b i n ā t ā k l os te ra a b a t s T e o d o r i k s , K a u p a k r i s ­
t ītājs . U z t u r ē š a n ā s R o m ā i lga v a i r ā k a s d i e n a s , 
k u r ā s T e o d o r i k s varē ja plaši u n labvēl īg i r a k ­
sturot A l b e r t a d a r b o š a n o s un p a n ā k u m u s , t o m ē r 
C h r o n i k a n e p a u ž n e k ā d u pāves ta atbi ldi . I n n o -
centa III ide ja par L ivon i jas n ā k o t n i bij c i ta . N o 
j a u t a p u š a j ā m u n vēl t o p o š a j ā m j a u n a j ā m 
k r i s t ī g a j ā m z e m ē m Bal t i j as p iekrastē pāvests vē­
lējās i zve idot "Terra M a r i a n a " - p ā v e s t a m t ieš i 
p a k ļ a u t u valst i , l īdz īgu " P a t r i m o n i u m Petr i " a p 
R o m u , k u r pāvests pats ir arī l a i c ī ga i s v a l d ­
nieks . S a v u atz in ību A l b e r t a s e k m ī g a j a m d a r ­
b a m pāvests i z te ica ar pāves ta G r e g o r a 
( p a š r o c ī g i p ā r r a k s t ī t o ) Bībel i , k a s ska i t ī jās ļ o t i 
liela r e l i k v i j a , bet A l b e r t a v ē l ē š a n ā s pacelt R ī g u 
par m e t r o p o l i un būt p a š a m p a a u g s t i n ā t a m p a r 
a r c h i b ī s k a p u n e p i e p i l d ī j ā s , j o tā n e a t b i l d a I n n o -
centa III i d e j ā m . 
K a u p a m plaši i zvērsta is c e ļ o j u m s un p a m a ­
tīgā i e p a z ī š a n ā s ar V ā c i j u n o s l ē d z ā s ar a p m e k ­
l ē jumu R o m ā ( C L / V I - 5 , 6) . T e o d o r i k s stādī ja p ā ­
v e s t a m I n n o c e n t a m III pr i ekšā K a u p u kā l ī b i e š u 
cilts v a l d n i e k u - "it k ā ķ ē n i ņ u " (quas i R e x ) . 
Pāvests s a ņ ē m a K a u p u ļoti l a ipn i , s v e i c i n ā d a m s 
ar s k ū p s t u , u n i z rād ī ja dz īvu interes i par v i ņ a 
zemi u n tautu , d a u d z par to v a i c ā d a m s . A u d i ­
ence bij i lga . Pāves ts I n n o c e n t s III, k u r a p r i e k š ā 
ceļos s tāvē ja kronēt i v a l d n i e k i , i z rād ī ja ī p a š u 
l a i p n ī b u un interes i pret k ā d a s s v e š a s , 
m e ž o n ī g a s cilts v a l d n i e k u , ari a t v a d ī d a m i e s n o 
tā s i r s n ī b ā ar s k ū p s t u , kā t iekot ies . Pēc d a ž ā m 
d i e n ā m , K a u p a m a izce ļo j o t , n o d o d a m s t a m v i s a i 
prāvu d ā v a n u - s imt zelta g u l d e ņ u . Kas b i j a 
r u n ā t s i lga jā , ļoti d r a u d z ī g a j ā aud iencē? N e z i ­
nām. C h r o n i k a par to k lusē . T e o d o r i k s bij t u l k s . 
Kā v iņš p ā r t u l k o j a K a u p a v ā r d u s p ā v e s t a m ? K ā 
CEĻŠ 
v iņš p ā r t u l k o j a K a u p a m p ā v e s t a v a i c ā j u m u s u n 
a tb i ldes? N e z i n ā m . T e o d o r i k s b i ja A l b e r t a p i l n ­
v a r o t a i s u n u z t i c ī b a s v ī rs . V iņš p ā r s t ā v ē j a A l ­
b e r t a p r a s ī b u p a r R ī g a s p a c e l š a n u par m e t r o p o l i 
u n l īdz ar to p a r tās g a r ī g o n e a t k a r ī b u no B r e ­
m e n e s . T a s n e n o t i k a , j o p ā v e s t a intereses bij c i ­
tas - R ī g a s b ī s k a p i j a s t i eša p a k ļ a u š a n a R o m a s 
" a r c h i b ī s k a p a m " j a u n i z v e i d o j a m ā " J a u n a v a s 
M a r i j a s z e m ē " . Bet va i t i e š ā m K a u p s n e m a z u n 
n e k o n e v a r ē j a s a p r a s t n o p ā v e s t a tieši u n arī a t ­
b i l d ē t ? 
Innocenta III dāvanas 
apmeklētājiem no Livonijas 
E n e r ģ i s k a j a m R ī g a s b ī s k a p a m d a r b s u n p a ­
n ā k u m i algot i a r ļoti v ē r t ī g o re l ikv i ju . 
L ī b i e š u ķ ē n i ņ a m — s imt zelta g u l d e ņ u . G r a n ­
diozs d ā v i n ā j u m s tā l a i k a v ē r t ē j u m ā . K a u t k a s 
n e s a m ē r ī g s pre t p i e k l ā j ī b a s a p m e k l ē j u m a de l e ­
gāc i j a s p a v a d o n i . A r ī tore iz bij s p ē k ā f o r m u l a : 
" G a b e ist a u c h eine A u f g a b e " - d ā v a n a ir a r ī 
u z d e v u m s , tā j a u — arī š o d i e n — ir i n v e s t i c i j a . 
K ā d s u z d e v u m s dots l ī b i e šu ķ ē n i ņ a m u n v i ņ a 
va ls t i j ? A l b e r t a a i z d o m a s un n e u z t i c ī b a bij p a ­
m o d i n ā t a s . 
Kas v a r ē j a būt p ā v e s t a s a r u n a s ar K a u p u ? 
V ē l ē š a n ā s i e k ļ a u t j a u c h r i s t i a n i z ē t ā s u n vēl 
c h r i s t i a n i z ē j a m ā s c i l t is p ā v e s t a valst ī u n p a ­
dar ī t K a u p u u n c i tus v ie tē jos v a l d n i e k u s p a r 
p ā v e s t a v a s a ļ i e m ? P a r š ā d u d o m u i z m a i ņ u C h r o ­
n i k a k l u s ē . K a t o ļ u v ē s t u r n i e k i ( V a i v o d s ) te a p ­
ga lvo k la j i u n s k a i d r i , k a šai a u d i e n c ē K a u p s 
esot n o d e v i s p ā v e s t a m v i r s v a r u " p a r s a v u v a l s t i 
V i d z e m i " u n s a ņ ē m i s to a t p a k a ļ k ā lēni , p a t u r o t 
savas v a l d n i e k a t i e s ības . M u m s n a v z i n ā m i d o ­
k u m e n t i , k a s a p s t i p r i n ā t u šo a p g a l v o j u m u , be t 
g luž i k la j i a p š a u b ī t šo u z s k a t u n e v a r a m . N e t i e š i 
a p s t ā k ļ i šo a p g a l v o j u m u z i n ā m ā m ē r ā a p s t i p ­
r ina . J a u p i e m i n ē t ā d o m a , ka K a u p s z i n ā m ā 
m ē r ā varē j i s s a p r a s t s a r u n u un arī a tb i ldē t , n a v 
n e i e s p ē j a m a . B ī s k a p a A l b e r t a a t t i e k s m e pre t 
K a u p u pēc R o m a s a p m e k l ē j u m a l i e c i n a par A l ­
ber ta ī p a š u n e u z t i c ī b u u n u z m a n ī b u no K a u p a , 
in ternē jo t to p ē c a t g r i e š a n ā s R īgas pilī. K o n t r o l ē 
— vai n e p a s t ā v k ā d a k o m u n i k ā c i j a K a u p a m a r 
pāves tu I n n o c e n t u III . N o v ienas p u s e s , R o m a s 
a u d i e n c e s i e s p a i d u s u n a t ceres j a u dr īz pēc a t ­
g r i e š a n ā s R ī g ā (1204 . g. p a v a s a r ī ) p ā r s e d z a p a -
CEĻŠ 
tieši g l obā l i n o t i k u m i . Ce tur tā k r u s t a kara k a r a ­
pulki i e k a r o j a K o n s t a n t i n o p o l i , a p v ē r s d a m i a r 
to v i sas kr i s t ī gās E i r o p a s gar ī go u n p o l i t i s k o 
dzīvi . Vai I n n o c e n t a m nu bij la iks ve l t ī t i e s 
L ivon i jas p r o b l ē m ā m ! 
1203. /04. g a d a z i e m ā , A l b e r t a u n T e o d o r i k a 
p r o m b ū t n e s la ikā d r a u d s R īgas p a s t ā v ē š a n a i 
nā ca no l e i š i em. Ļoti l iels le išu k a r a p u l k s S v e l -
ga i ta v a d ī b ā devās gar R īgu uz Igaun i ju . S v e l -
gait is " p i e t e i c a " R ī g a s i z p o s t ī š a n u atceļā n o 
I g a u n i j a s . Z e m g a l e s v i rsa i t i s V i e s t u r s s t e i d z ā s 
uz R ī g u , k u r ā bij pa l i c i s t ik nel ie ls g a r n i z o n s , 
b r īd ināt par d r a u d o š a j ā m b r i e s m ā m , p i e d ā v ā j o t 
k o p ī g u a i z s a r d z ī b u u n nos lēdzot ar Rīgu m i l i ­
tāras s a v i e n ī b a s u n s a v s t a r p ē j a s p a l ī d z ī b a s 
l ī g u m u . Izseko jo t le išu a t p a k a ļ c e ļ u no I g a u n i j a s , 
a p v i e n o t a i s R īgas u n V ies tura v a d ī t a i s z e m g a ļ u 
k a r a s p ē k s s a k ā v a le i šu spēkus . N o 2000 l i e l ā 
p u l k a bij pa l ikuš i pāri ap 600. Šī nos lēg tā m i l i ­
tārā s a v i e n ī b a V i e s t u r a un R īgas s tarpā p a l i k a 
vēl v a i r ā k u s g a d u s s p ē k ā . 
S i t u ā c i j a L ivon i jā , b ī s k a p a m A l b e r t a m u n 
R o m a s b r a u c ē j i e m atgr i ežo t i e s , bi ja j o p r o j ā m 
n o p i e t n a . L īb ieš i , n e b ū d a m i paš i k a r o t ā j i , r o s ī g i 
centās o r g a n i z ē t c īņu pret R īgu . P o l o c k ā tie 
a t r a d a d z i r d ī g a s a u s i s , un s i tuāc i j a v e i d o j ā s 
d r a u d ī g a . 
( C L / X - 1 ) 1206. g a d ā b ī s k a p s A lber t s n o r ī k o j a 
d e l e g ā c i j u abata T e o d o r i k a v a d ī b ā , līdzi d o d o t 
vēr t īgas d ā v a n a s ķ ē n i ņ a m V a l d e m ā r a m , - l a i 
" a t j a u n o t u labās a t t i e c ības ar P o l o c k u , k ā d a s 
bij b ī s k a p a M e i n a r d a la ikā" . Šī st ipri n o v ē l o t ā 
m i e r m ī l ī b a u n d r a u d z ī b a s m e k l ē š a n a p a n ā c a t i ­
kai p re tē j o . De legāc i ju s a ņ ē m a ar a tk lātu n a i d u . 
Tā g a n dr īks tē ja atgr iezt ies R ī g ā , bet pa p ē d ā m 
tai n ā c a k a r š . C h r o n i k a šai neve iksme i un n a i ­
d a m m e k l ē i z s k a i d r o j u m u l īb iešu in t r igās p i e 
P o l o c k a s v a l d n i e k a . Bez š a u b ā m , l īb iešu i e r o s m e 
bij ļoti s p ē c ī g a , bet P o l o c k a s interese par R ī g u 
bij d a u d z d z i ļ ā k a . 
S i t u ā c i j a k ļuva d r a u d o š i n o p i e t n a . P o l o c k ā 
o r g a n i z ē j a k a r a s p ē k u Rīgas i e ņ e m š a n a i . L ī b i e š i 
n e o r g a n i z ē t ā k a r a p u l k ā , bet a t sev i šķos b a r o s 
aktīvi u z b r u k a , p o s t ī d a m i un l a u p ī d a m i , ī p a š i 
gar D a u g a v u un G a u j u . R īgas s i tuāc i j a nu b i j a 
tuvu k r i t i s k a i , j o P o l o c k a s pulki j a u a p l e n c a 
Sa lasp i l i . Te a t ce rē jās R īgas pilī i n t e r n ē t o 
K a u p u , p a z i s t a m u k ā d r o s m ī g u un v e i k s m ī g u 
CEĻŠ 
k a r a v a d o n i , k u r a m u z t i c ē j a R īgas a i z s t ā v ē š a n u . 
Z e m g a ļ u v i r s a i t i s V i e s t u r s b r ī v p r ā t ī g i i e r a d ā s 
pa l ī gā ar s a v u z e m g a ļ u k a r a s p ē k u , to s a d a l ī ­
d a m s divi d a ļ ā s . Pusi n o d e v a K a u p a r ī c ībā , k u r š 
bij v i r s p a v ē l n i e k s , a r o t ru pusi i z v i e t o d a m i e s 
kr i evu a t v a i r ī š a n a i . J a u p i r m ā s s a d u r s m e s p ā r ­
l i e c i n ā j a k r i e v u s par i z r e d ž u t r ū k u m u šai c ī ņ ā 
p a r R ī g a s i e ņ e m š a n u . I z b e i g d a m i S a l a s p i l s 
a p l e n k u m u , kr iev i i z b e i d z a k a r a d a r b ī b u un a t ­
gr iezās P o l o c k ā . P a l i k a c īņas ar s a b a n g o t o 
l īb iešu b a r i e m . K a u p a m na id īg i e l īb ieš i b i j 
i e ņ ē m u š i T u r a i d u u n K a u p a pili . K a u p a m t u v o ­
j o t i e s ar k a r a s p ē k u , tie m e t ā s bēgt , n o d e d z i n o t 
u n p a m e t o t K a u p a pi l i . R īgas ī sa jā p a s t ā v ē ­
š a n a s l a i k ā šī bij j a u o t r ā i z g l ā b š a n a no i z n ī c i ­
n ā š a n a s - to v e i c a r ī d z i n i e k u un z e m g a ļ u a p v i e ­
not ie spēk i v i r s p a v ē l n i e k a ( c h r o n i k a s a p z ī m ē ­
j u m s ) K a u p a v a d ī b ā . Z e m g a ļ u v i r s a i t i m V i e s ­
t u r a m R ī g a i z te i ca s i r s n ī g u p a t e i c ī b u . 
1207. gads. Bīskaps Alberts dodas uz Vāciju 
pie vācu kēnina Filipa 
( C L / X ) . 1206. /07 . g. z i e m ā b ī s k a p s A lber t s a t ­
kal bi ja V ā c i j a . A p c e ļ o j i s S a k s i j u , Vest fā l i u n 
Fr īz i ju u n s a l ī d z i s k r u s t a k a r o t ā j u p u l k u , v iņš 
devās pie ķ ē n i ņ a F i l i p a , n o d e v a t a m i e k a r o t o 
L ivon i ju u n s a ņ ē m a to a t p a k a ļ kā lēni l īdz ar vēl 
p a k ļ a u j a m a j ā m t e r i t o r i j ā m . C h r o n i k a vēstī , k a , 
n e s a ņ ē m i s n e k ā d u r e ā l u p a l ī d z ī b u , A l b e r t s g r i e ­
zies pie ķ e i z a r a Ot to IV, s a ņ e m d a m s no ķ e i z a r a 
un v i s ā m va l s t s k ā r t ā m v a s a l i t ā t e s a p s t i p ­
r i n ā j u m u (CL/X—17). A r šo ķ e i z a r a aktu b ī s k a p s 
A lber t s bij k ļ u v i s par V ā c u n ā c i j a s Svētās R o m a s 
va l s t s v a s a l i u n par i e k a r o t ā s L i v o n i j a s un vē l 
p a k ļ a u j a m o z e m j u s u v e r e n u v a l d n i e k u . K o I n n o ­
cents III bij l i edz is ar a r c h i b ī s k a p a u z d e v u m u u n 
s u v e r e n i t ā t i p ā r a r c h i b ī s k a p i j u , A lber t s b i j 
p a n ā c i s n o l a i c ī g ā s v a r a s . 
A t g r i e ž o t i e s R ī g ā ( C L / X I - 1 ) , nu j a u ska i tā u n 
i e s p a i d ā s t ipr i p i e a u g u š a i s o rden is u z s t ā d ī j a A l ­
b e r t a m p r a s ī b u pēc n o t e i k t ā , a p s o l ī t ā a t a l g o ­
j u m a - t r e š d a ļ u no i e k a r o t a j ā m u n vēl p a k ļ a u j a ­
m a j ā m z e m ē m . B ī s k a p a m pa l ika d i v a s t r e š d a ļ a s . 
A l b e r t s n e k a v ē j o t i e s p a s t e i d z ā s sev n o d r o š i n ā t 
I d u m u u n M e t s e p o l i — ķ ē n i ņ a K a u p a ī p a š u m u ( a r 
T u r a i d u ) . . . Š i m f a k t a m b i ja ļoti dz i ļa , t ā l e j o š a , 
i e k a r o t ā j i e m f a t ā l a k o n s e k v e n c e . 
CEĻŠ 
1206. gads k ļ u v a l ik ten īgs kr i evu v a l d n i e k a m 
K o k n e s ē V j a č k o (Vetseke ) . Intens īv ie sakar i a r 
Kr iev i ju u n na ids pret Rīgu i z ra i s ī j a c īņu p r e t 
Koknes i . P a t n e s a g a i d o t k r u s t n e š u s , V j a č k o p a t s 
n o d e d z i n ā j a K o k n e s e s pili u n a i zbēga uz 
K r i e v i j u . 
T a m seko ja J e r s i k a s p a k ļ a u š a n a . I e m e s l i 
k a r a m ar Jers iku , pēc p a š a b ī s k a p a A l b e r t a i z ­
te i c i ena , bi ja v ē l ē š a n ā s a tbr īvo t i es no p a s t ā v ī g a ­
j ā m l e i šu u n kr ievu b r i e s m ā m , k ā arī a t m a k s a 
par R ī g a i , l īb ieš iem u n l a t v i e š i e m nodar ī t o ļ a u ­
n u m u . J e r s i k a s ķ ē n i ņ š V i sva ld i s bij a p p r e c ē j i s 
k ā d a l e i šu a u g s t m a ņ a me i tu , u n leiši d e v ā s 
l a u p ī š a n a s i e b r u k u m o s uz V i d z e m i (arī I g a u ­
ni ju ) caur i Jers ika i . Pats ķēn iņš V i sva ld i s b i j 
n ikns " l a t ī ņ u " ( k a t o ļ u ) pre t in ieks u n v a j ā t ā j s . 
K a r a darb ība pret J e r s i k u bij ī sa , 1209. g. r u d e n ī 
(CL/XIII—4) Jers iku i e ņ ē m a ātri , i z laup ī ja , p ē c 
i espē jas s a u d z ē j o t i e d z ī v o t ā j u s , j o tie - k r i s t ī g i e 
( a u s t r u m u B a z n ī c a s ) . S a ņ ē m a d a u d z g ū s t e k ņ u , 
to s t a r p ā ķēn iņ ien i . Ķ ē n i ņ š p a g l ā b ā s , p ā r c e ļ o t i e s 
pāri D a u g a v a i , kur , s k a t ī d a m i e s uz degošo p i l ­
sētu, s a u c a savas žē labas par savu tēvu m a n t o ­
j u m a bo jā eju. M i e r u s lēdza R ī g ā , kur bij i e r a ­
dies ķ ē n i ņ š V i s v a l d i s . B ī s k a p s Alberts v i ņ u 
s a ņ ē m a la ipni . S a s k a ņ ā ar m i e r a l ī g u m a n o t e i ­
k u m i e m J e r s i k a s ķ ē n i ņ š izbeidz v isus s a k a r u s a r 
p a g ā n i e m ( l e i š i em) u n k r i e v i e m u n , g o d i n ā d a m s 
b ī s k a p u p a r savu t ēvu , n o d o d t a m savu v a l s t i . 
B ī s k a p s A lber ts , s a ņ e m d a m s no ķ ē n i ņ a V i s ­
va lža v i ņ a valsti k ā d ā v i n ā j u m u Svēta ja i ( J a u ­
nava i ) M a r i j a i sv in īgā ve idā p a s n i e d z a ķ ē n i ņ a m 
trīs k a r o g u s . Šis sv in īga i s akts t o m ē r nebi j l ē ņ a 
p i e š ķ i r š a n a . A r V i s v a l d i a t k ā r t o j ā s tas , kas j a u 
bij not i c i s ar K a u p u , - i edz imto tautu d i ž c i l t ī g o s 
A lber t s n e u z ņ ē m a j a u n ā s ko l on i j a s a r i s t o k r ā t i j ā , 
kas m ē d z a bieži no t ik t c itur, lai n o s t i p r i n ā t u 
i e k a r o t ā j u sai tes p a k ļ a u t a j ā tautā . A lber ta i d e j a 
bij k o n s e k v e n t a i s a p a r t h e i d s , s a g l a b ā j o t 
i e k a r o t o j a u n o , t o p o š o valsts ter i tor i ju e k s k l u z ī v i 
t ikai i e k a r o t ā j u rase i u n iz l ie to jo t p a k ļ a u t o 
tautu m a s u vienīgi k ā d a r b a spēku . E i r o p i e t i s 
K a u p s n e v a r ē j a n e s a r e d z ē t š ā d a h i g r o p o n i s k a 
v e i d o j u m a tā lāko l ikteni , t ā p a t arī p a k ļ a u t ā s , 
bet n e p ā r v e i d o t ā s t a u t u " m a s a s " tā lāko s p ē c ī g o 
i z a u g s m i . K u r p a l i k a Jers ikas ķēn iņš V i s v a l d i s , 
n e z i n ā m . V i ņ a vārds va i rs n e k u r nav p i e m i n ē t s . 
CEĻŠ 
1210. g. Ķēniņš Kaups un Rīgas liktenstunda 
1210. g. p a v a s a r s . B ī s k a p s A lber t s devās a t ­
kal uz V ā c i j u vervē t j a u n u k r u s t a k a r o t ā j u p u l ­
ku u z d e v u m u p a b e i g u š o a i z b r a u c ē j u v ietā . Z u n -
dā ( D a u g a v a s a t t e k ā ) tie s a s t a p ā s ar 12 k u ģ u 
l ielu k u r š u l a u p ī t ā j u flotili. C īņu u z s ā k a z o b e n ­
brā ļ i , bet n e s p ē j a k u r š u s pārspēt . A b ā m p u s ē m 
bi ja i e v ē r o j a m i z a u d ē j u m i , ka t ra p u s e d e v ā s 
savā ceļā . B ī s k a p s A l b e r t s t u r p i n ā j a s a v u ceļu uz 
Vāc i ju . S a l ī g s t o t j a u n u s k a r o t ā j u s , v i ņ a m n u 
bi ja spēc īgs p i e r ā d ī j u m s , c ik s m a g s u n b ī s t a m s 
ir " k r u s t a n e š a n a s " d a r b s L ivon i jā u n cik n e ­
p i e c i e š a m i t a m pa l īdzē t . L ivon i ja c īņu u z b a n ­
gota . L īb ieš i i z m a n t o j a s i tuāc i ju , o r g a n i z ē j o t 
v isu tautu c īņu pret R ī g u . ī p a š i a ģ i t a t o r i d e v ā s 
uz K u r z e m i pie k u r š i e m . Lielai c īņa i pret R ī g u 
a i c inā ja z e m g a ļ u s , l e i šus , l a tv i e šus , i g a u ņ u s , p a t 
kr i evus . R ī g a s k r u s t n e š u g a r n i z o n s ļoti m a z s . N o 
v is iem u z a i c i n ā t a j i e m i e r a d ā s g a n v ien īg i k u r š i . 
Viņi i e r a d ā s l ie lā p u l k ā , v i ņ u la ivas ( k u ģ i ) p ā r ­
k lā ja D a u g a v u "kā m e l n s m ā k o n i s " . S a u s z e m e s 
k a r o t ā j u p u l k s , i z k ā p i s k r a s t ā , a p l e n c a R ī g u . 
Pēc p i r m a j i e m u z b r u k u m i e m R ī g a s m ū r i e m , k o 
R īgas g a r n i z o n s a t v a i r ī j a , tie a p m e t ā s ap R ī g u 
un z ī l ē d a m i g a i d ī j a o r ā k u l u par i z d e v ī g o u z b r u ­
k u m a d i enu . I e r a d ā s arī n a i d ī g o l ī b i ešu p u l k s . 
U z b r u k u m a m v a j a d z ē j a sākt ies n ā k o š a j ā r ī t ā . 
Pa nakt i p i e n ā c a T u r a i d a s u z t i c ī g o l ī b i e š u 
k a r a s p ē k s K a u p a v a d ī b ā . M a z a i s R ī g a s k r u s t ­
n e š u g a r n i z o n s i z n ā c a no a p l e n k t ā s R ī g a s un n o ­
turē ja " s p ē l e s " . K a u p a i e r a š a n ā s un v i ņ a k a r a ­
s p ē k a k l ā t b ū t n e a t s t ā j a t ā d u i e s p a i d u , k a k u r š i 
i zbe idza a p l e n k u m u , s a v ā c a s a v u s c īņās k r i ­
tušos , lai tos s a d e d z i n ā t u , un devās u z s a v i e m 
k u ģ i e m . A t k r i t u š i e l īb ieš i n u s te idzās pie b ī s k a p a 
a i z v i e t o t ā j a ar n o ž ē l u , p i e d o š a n u l ū g d a m i . R ī g a s 
b r ī n i š ķ ī g ā i z g l ā b š a n a n o n o p o s t ī š a n a s n o t i k a 
svētās Margaritas dienā — 12. j ū l i j ā , u n ši diena 
pa l ika p a r R ī g ā svēt ī tu b r ī n i š ķ ā s i z g l ā b š a n a s 
p i e m i ņ a s d i e n u . 
K a u p a i e r a š a n ā s ar k a r a s p ē k u i z š ķ ī r a c ī ņ u . 
K u r š i i zbe idza R ī g a s a p l e n k u m u , p r o m devās a r ī 
v iņu l ielā flote. K a s b ū t u not i c i s , j a k u r š i b ū t u 
i e ņ ē m u š i u n n o p o s t ī j u š i R ī g u ? K a m t iktu R ī g a s 
pelni? N e j a u k u r š i e m , n e l īb ieš iem, n e z e m g a ­
ļ i em, ne l e i š i em, ne i g a u ņ i e m ! P ē d ē j a i s , g a l a 
vārds b ū t u P o l o c k a i , k u r a sen j a u t īko ja pēc š īs 
savas i e n ī s t ā s k o n k u r e n t e s . Te , j ū r a s v ā r t o s , 
CEĻŠ 
pace l tos P o l o c k a s osta ar skatu uz p a s a u l e s 
j ū r ā m , te taptu Kr i evzemes " logs uz E i r o p u " — 
pieci s imt i g a d u s p i r m s P ē t e r a P irmā. . . U n 
vietē jās c i l t is? T ā s būtu m i e r m ī l ī g i i z k u s u š a s 
kr ievu j ū r ā , ne a t m i ņ a s par sevi nea ts tā j o t . P ē c 
pār is g a d s i m t i e m Bal t i j as j ū r a s a u s t r u m u 
k r a s t ā no L i b e k a s l īdz Somi ja i skanētu k r i e v u 
m ē l e . . . 
M ū s u dz imtenes vēsture , kā vēsture v i s p ā r , 
s k u b i n a i e lūkot ies d z i ļ ā k n o t i k u m u s a k a r ī b ā s 
un p e r s o n ā s , to r ī c ībā u n stā jā . Kād i d z e j n i e k i 
un r a k s t n i e k i savā p a t r i o t i s k a j ā r o m a n t i s m ā n o 
v ē s t u r i s k ā m p e r s o n ā m ir i zve ido juš i un i e v i e s u š i 
" l i t e rāros un s k a t u v e s tē lus" (sal . " B e v e r ī n a s 
d z i e d o n i s " ) — tā r a d i e s arī n e g a t ī v a i s v ē r t ē j u m s 
par ķ ē n i ņ u K a u p u , k u r š "c īn ī j ies vācu pusē p r e t 
l a tv i ešu tautu" . A i z s t ā v ē d a m s u n i z g l ā b d a m s 
Rīgu 1210 . gadā , K a u p s nec īn ī jās ne par s a n ā k u ­
ša j i em v ā c u b i r ģ e ļ i e m un t i r g o ņ i e m , ne arī p a r 
v a l d o n ī g o b ī s k a p u . R ī g a j a u bij E i ropa , t ā s 
g a r ī g ā s dz i rks ts - k r i s t ī gās t i c ības un tās k u l ­
tūras n e s ē j a u n turē tā ja . K a u p s pats - p i r m a i s 
e i rop iet is un p ā r l i e c i n ā t a i s k r i s t ī g a i s c i lvēks — 
c īnī jās p a r šo R īgu — austošo g a i s m u š e j i e n e s 
c i l t īm. N e n o j a u š o t v iņš tapis par j a u n a s t a u t a s 
p a m a t u l i c ē j u , j o j a u p a š ā s ā k u m ā R ī g ā s a p l ū d a 
visu še j ienes c i l šu ļ a u d i s , s a k u s d a m i par v i e n u 
tautu - l a tv i e š i em. Ķ ē n i ņ š K a u p s - kas v iņš -
n o d e v ē j s ? pat r i o t s ? 
S m a g a un g a n d r ī z n e p ā r t r a u k t a bi ja c īņa a r 
i g a u ņ i e m , kas n e p ā r t r a u k t i sp i edās l ī b i e š u 
( T u r a i d a s ) un l a t v i e š u n o v a d o s le jup gar G a u j u . 
Vēl tai p a š ā 1210. g a d ā bi ja s m a g a s c īņas a r 
i g a u ņ i e m pie Imeras u p e s ( S e d a ? A b u l s ? ) . Šī c ī ­
ņa , n e r a u g o t i e s uz u z v a r u , nesa K a u p a m s ā p ī g u 
z a u d ē j u m u : c īņā kr i ta v iņa dēls Berto lds u n 
sva in is V ā n e . K a u p s p a l i k a bez v īr iešu k ā r t a s 
pēcteča. V i ņ a m e i t a Magdalēna (a t ra i tne? ) p i e ­
m i n ē t a s a k a r ā ar M a d l i e n a s ( b a z n ī c a s ? ) c e l ­
š a n u , pie kuras tā a p b e d ī t a . 
1212. g. i z c ē l ā s ass konf l ikts a t ņ e m t o l a u k u 
un d r a v u dēļ s tarp Ant ines l a t v i e š i e m un l ī b i e ­
š i em u n Cēsu o r d e ņ a brā ļ i em, kas b i juš i v a r ­
m ā c ī g i u n kādus la tv iešus n o n ā v ē j u š i . D r a u d ī ­
ga jā s i tuāc i jā b ī s k a p s A lber t s s a s a u c a un v a d ī j a 
sapulc i . K a u p s i e r a d ā s s a n ā k s m ē u n p a š ā t ā s 
s ā k u m ā d e k l a r ē j a , k a viņš nāc i s , lai šai l i e t ā 
a i z s tāvē tu c ie tušos la tv iešus u n l īb iešus . T a s 
CEĻŠ 
n e v a r ē j a būt t ikai k ā d s a tsev i šķs n o t i k u m s . 
K a u p a " ķ ē n i ņ a " a u t o r i t ā t e t a u t ā j o p r o j ā m b i j 
i e v ē r o j a m a . 
Kaups - homo religiosus 
K a u p s k ļ u v a dzi ļ i p ā r l i e c i n ā t s kr is t ie t i s . V i ņ š 
bij sol ī j is s a v a m ā r s t ē t a j a m - m ū k a m T e o d o r i -
k a m i z ā r s t ē š a n a s g a d ī j u m ā pār iet k r i s t ī g a j ā 
t i c ībā u n šo s o l ī j u m u ar ī i zp i ld ī ja . T e o d o r i k s , 
dziļi t i c īgs u n i zg l ī to ts c i s t e r c i e š u o r d e ņ a m ū k s , 
vē lāk k l o s t e r a a b a t s u n v i supēc I g a u n i j a s 
b ī s k a p s , v a r ē j a s a v a m p a c i e n t a m k a t e c h ū m e -
n a m velt ī t d a u d z v a i r ā k la ika , n e k ā tas n o t i k a 
p a r a s t a j o s m a s u k r i s t ī b u g a d ī j u m o s , un d o t 
dzi ļu u n s k a i d r u i e s k a t u kr i s t ī gās t i c ī bas b ū t ī b ā . 
T o spēc īg i u n i z š ķ i r o š i p a s t i p r i n ā j a E i r o p a s 
c e ļ o j u m ā u n R o m a s a p m e k l ē j u m ā gūt ie i e s p a i d i . 
Tas b i ja k a t o ļ u B a z n ī c a s h i e r a r c h i j a s p i l n v e i d o ­
j u m a , k l o s t e r u d i e v b i j ī b a s , g a r ī g ā s k u l t ū r a s u n 
z inātnes p l a u k u m a , u n i v e r s i t ā š u t a p š a n a s l a i k ­
mets . T a s b i ja l a i k m e t s , k a d E i r o p a s z i emeļos u n 
a u s t r u m o s t a u t a s u n c i l t is vē la nost vēl p ē d ē j o s 
p a g ā n i s k ā p r i m i t ī v i s m a u n m e ž o n ī b a s a t l i k u ­
m u s , a t p l a u k d a m a s g a i š ā k a i dzīvei k r i s t ī g ā s 
t i c ības p a t i e s ī b ā . A r neo f i ta d e g s m i K a u p s i e k ļ ā ­
vās k r i s t ī g a j ā t i c ībā t a p u š a j ā " a p v i e n o t a j ā E i ­
r o p ā " . . . 
M ū s u h i s t o r i o g r ā f i j a K a u p a p ā r i e š a n u k r i s t ī ­
gajā t i c ībā , k ā arī p a š u k r i s t ī g ā s t i c ī bas n o z ī m i 
m ū s u vēs turē bieži i g n o r ē va i arī t raktē n e g a t ī v i — 
pēc t r a d i c i o n ā l ā m m a t e r i ā l i s t i s k ā m m ē r a u k l ā m . 
R īgas i z g l ā b š a n ā no i z p o s t ī š a n a s l īdzi i z p a u d ā s 
arī c ī ņ a p a r šo ļoti s v a r ī g o kr i s t ī gās t i c ī bas u n 
tās m i s i j a s c e n t r u , k u r a i z p o s t ī š a n a varē tu k ļ ū t 
l i k t e n ī g a v i sa i j a u n t a p u š a j a i k r i s t ī g a j a i k o p ī b a i 
L ivon i jā . U n vē l k a s . R ī g a bij p i r m a i s j a u i e s p a i ­
d īga i s E i r o p a s u n tās k u l t ū r a s centrs . R īga b i j 
E i r o p a B a l t i j ā . K ā v i ņ a s t a p š a n a i , tā e v e n t u ā l a i 
i z p o s t ī š a n a i b ū t u l ie la , t ā l e j o š a n o z ī m e . N e p a r 
v ā c i s k o R ī g u , ne p a r v ā c u s e t l e m e n t u , bet p a r 
R īgu , k u r p l ū d a i e k š ā c i l t is un no c i l t īm g a r ī g i 
ve ido jās t a u t a , k u r a s n e b ū t u , j a k a r a v a d o ņ a 
kr i s t i e ša acs n e b ū t u to n o v ē r t ē j u s i i z š ķ i r o š a j ā s i ­
t u ā c i j ā . 
CEĻŠ 
Kaups - latviešu un lībiešu etnisko robežu 
nosargātājs, stabilizētājs 
I g a u ņ u spēc īgā u n n e a t l a i d ī g ā s p i e š a n ā s uz 
d i e n v i d i e m XIII g.s. s ā k u m ā u n g a n d r ī z n e p ā r ­
t r a u k t ā s , s m a g ā s c īņas gar G a u j u uz leju. 1206 . 
un 1207. g. - c īņas par T u r a i d u , k a u j a pie I m e r a s 
1210. g., 1217. g. - c īņas u n K a u p a nāve I g a u n i j ā 
pie P a ļ a s . I g a u ņ u " in terese " p a r Rīgu. . . C ī ņ a s 
par a p k r i e v o t ā s T ā l a v a s a t g ū š a n u un n o s a r ­
g ā š a n u pret N o v g o r o d u un P l e s k a v u . C īņa p a r 
V i d z e m i u n la tv iešu t a u t a s e t n i s k a j ā m r o b e ž ā m , 
k u r a s nespē ja s a g r a u t pat i l g s t ošā vācu p a ­
k ļ a u t ī b a . N o d e v ī b a vai p a t r i o t i s m s ? 
Kēnina Kaupa nāve 
( C L / X X I - 3 , 4 ) 1217. g a d s . I gauņ i sava v a d o ņ a 
L e m b i t a v a d i b a , s a p u l c i n ā j u š i l ie lu k a r a s p ē k u 
no v i s ā m i g a u ņ u c i l t ī m , ga id i ja i e r o d a m i e s s a v u s 
s a b i e d r o t o s N o v g o r o d a s kr i evus , lai k o p ī g i e m 
s p ē k i e m "do tos i zn ī c inā t kr i s t īgos V i d z e m ē " . U z ­
z inā juš i par šo n o d o m u , o r g a n i z ē t a i s k r u s t n e š u 
un K a u p a vad ī ta i s l a tv i ešu un l ī b i ešu k a r a s p ē k s 
u z ņ ē m a c īņu ar S a k a l a s i g a u ņ u o r g a n i z ē t o 
k a r a s p ē k u , ko vad ī j a Lembi t s , i g a u ņ u v a d o n i s . 
S īvajā c īņā pārspēt i , i gauņi bēga . Veko , p a z i n i s 
viņu p u l k ā L e m b i t u , to va jā ja u n n o k ā v a un n o ­
gr ieza v i ņ a m ga lvu . B ē g o š o s i g a u ņ u s v a j ā j a 
m e ž i e m u n p u r v ā j i e m pāri S a k a l a . V a j ā j o t b ē ­
gošos i g a u ņ u s , š ķ ē p a c a u r d u r t s (Lanze , l a n c e a 
p e r f o r a t u s ) , krīt K a u p s . 
( C L / X X I - 3 ) C h r o n i k a vēstī : " K a u p s p i ln īg i , a r 
š ķ ē p u plat i c a u r d u r t s , t ic īgi p i e m i n ē d a m s K u n ­
ga c i e š a n a s un s a ņ ē m i s tā K u n g a Miesu ( S a k r a ­
m e n t u ) , p i ln īg i a p l i e c i n ā d a m s kr i s t īgo t i c ī b u , 
i z la ida g a r u , p i r m s t a m (vēl) s a d a l ī d a m s v i s u 
savu m a n t u v i s ā m L ivon i jā u z c e l t a j ā m b a z n ī ­
cām. G r ā f s A lber t s , abats u n vis i , kas b i ja a r 
v iņu , no turē ja sēru p i e m i ņ u . V i ņ a ķermeni s a d e ­
d z i n ā j a un v iņa k a u l u s p ā r v e d a uz L ivoni ju u n 
a p b e d ī j a K u b e z e l ē . " 
K a s n o s l e p k a v o j a K a u p u ? B ī s k a p s B e r t o l d s 
kr i ta n o l īb ieša I m a n t a šķēpa . K a u j ā ar K a u p u 
kr i ta i g a u ņ u v a r o n i s Lembi ts . To n o k ā v a V e k o , 
R o b o a m a brā l i s . M ē s vienīgi z i n ā m , ka K a u p a 
brūce b i ja sevišķi dz i ļa . K ā r o k a c ir ta to un k ā ­
p ē c — t a s nok lusē ts . Šķiet , s ā k u m s ir j ā m e k l ē j a u 
a u d i e n c ē pie I n n o c e n t a III, k a s apvērsa o t r ā d i 
CEĻŠ 
A l b e r t a i eceres , u n 100 ze l ta g u l d e ņ o s , k a s bij n e ­
s a m ē r ī g a " ce ļa n a u d a " , b e t ar ko tai l a i k ā v a r ē j a 
ekipēt vese lu k a r a s p ē k u . U n bai les no K a u p a . I n -
t e r n ē š a n a R ī g a s pi l ī , " p a s a r g ā j o t no l ī b i e š i e m " , 
u n v i s u p ē c — s p i e s t ā n e p i e c i e š a m ī b a u z t i c ē t 
s p ē j ī g a j a m k a r a v a d o n i m k a r a s p ē k u i z š ķ i r o š ā s 
c īņās : 1206. , 1207 . , 1210 . , 1211 . , 1217. g a d ā . . . V ē l 
nebi j d z i m i s B r i g a d e s ģ e n e r ā l i s B o n a p a r t s , k u r š 
tapa no k a r a v ī r a p a r ķ e i z a r u , bet t ā d a s j a u s m a s 
varē ja paz ī t arī L i v o n i j ā . . . A l b e r t a p o l i t i s k a i s 
prāts bij a s s . 
CEĻŠ 
Ieva Kļaviņa 
L a t v i e š u l u t e r ā ņ u d r a u d z e s 
Z i e m e ļ a m e r i k ā ( 1 9 4 7 - 1 9 7 5 ) 
Pr ā v e s t s A l f r ēds S k r o d e l i s r a k s t ī j a : " C i l v ē k a dvēse l ē ir divi būt i sk ie p a m a t e l e m e n t i - n a ­cionālais un rel iģiskais. Abi vajadzīgi , kā ābo lam 
divas puses , un nevar pateikt, kura no tām svarīgāka; 
tās v ienkārš i nav sa l īdz ināmas , j o t ikai kopēji v iņas 
veido vese lo , bet , a tņemot v ienu — vienalga kuru —, 
sagraujam veselo un pal iek tikai kaut kas sakropļots . 
Kopjot t ikai v ienu un atstājot otru novārtā , i ee jam 
vienpusībā un noz iedzamies pret c i lvēka dvēsel i . (..) 
Baznīcai , b iedrībām, presei , latviešu teātrim utt. j ā s a -
slēdzas v ienā u z d e v u m ā — latviskās dvēseles un lat ­
viskā gara sag labāšanā un nosargāšanā . Šis laiks ir 
vienreizējs , nekad tāds vēl nav bijis, tātad jāatrod arī 
pav isam j a u n i ceļi . Vai a trad īs im, no tā atkarās ies 
m ū s u dvēse les "būt vai nebūt " . U n vai m u m s , j a 
izrādīsimies ši laika neizpratēj i un tā necienīgi . " 1 Ar ī 
šodien š ie vārdi ir pat ies i un noz īmīg i , ja uzdodam 
jautājumu par mūsu tautas identitāti un nākotni. 
Lai izs lēgtu tēmas par Baznīcas vēsturi A S V at­
kār tošanu un noska idro tu j a u padar ī to šajā l a u k ā , 
esmu pārskat ī jus i a rh īva mater iā lus un citus m a n 
piee jamos avotus . Ā r p u s Latvi jas izdotajās Bazn ī cas 
vēstures g rāmatās a t radu tikai dažus īsus un visai 
v irspusējus aprakstus par Latvijas evaņģēl iski luter­
isko Baznīcu tr imdā, sevišķi neizceļot tās daļu A S V vai 
Z iemeļamerikā. Tā dažās lapaspusēs par laika p o s m u 
Prāv. A. Skrodelis. Kanādas latviešu Baznīcas un drau­
džu gads. - "Latvijas ev. lut. Baznīcas kalendārs 1952. 
gadam", Vācija: Latvijas ev. lut. Baznīcas Virsvaldes iz­
devums, 1951 (tālāk saīsināti "BK" un gads), 51., 52. lpp. 
CEĻŠ 
l īdz a p m ē r a m 1965. g a d a m par šo t ē m u ir rakstī juši 
L. Adamovičs , E. Lange un E. Ķiploks (1968) . 
Š i m d a r b a m t ika i zv i rz ī t i va i rāk i u z d e v u m i — 
noskaidrot l a tv i ešu d r a u d ž u a i zsākumus Z ieme ļame­
r ikā , c i l vēkus , kas tās d ib inā ja , la iku un apstāk ļus , 
kādos tas n o t i k a . N ā k a m a i s u z d e v u m s bi ja a trast 
saist ību, j a tāda ir, s tarp 19. gads imta beigās dibinā­
tajām d r a u d z ē m un 20. gads imta piecdesmitajos gados 
i zve idota jām. V i e n s no m a n i e m svar īgākaj iem un arī 
interesantākaj iem u z d e v u m i e m bija izsekot atsev išķu 
d r a u d ž u a t t ī s t ī b a i , i z a u g s m e i un to apv ienošanās 
procesam kop īgā organizāc i jā — vispirms draudžu ap ­
vienībā, vē lāk savā s inodē . Vē l var uzdot j a u t ā j u m u , 
vai draudžu dzīvi i e tekmēja apstāklis , ka tās pastāvēja 
tieši A m e r i k a s Savienota jās Valst īs un nevis kur citur. 
B lakus p a m a t t ē m a i par d r a u d ž u attīstību bija intere­
santi izvērtēt Baznīcas nozīmi latviešu tautas vēsturē. 
M a n bija l ie l iska iespē ja realizēt šo darbu , j o bija 
pieejami ļoti p laš i Baznīcas vēstures arhīva un tā b ib­
l io tēkas mater iā l i t ē m a s izpēte i . D i e m ž ē l gan la ika 
t r ū k u m a dēļ , gan i erobežotā darba a p j o m a dēļ l iela 
daļa no m a t e r i ā l i e m pa l ika ne izmantot i . Sākotnē jā 
iecere bi ja aptvert la ika p o s m u līdz pat 1984. g a d a m , 
tomēr arī šore iz darba a p j o m s lika atte ikt ies no š īs 
d o m a s u n i e robežo t š o p ē t ī j u m u la ikā l idz 1975 . 
g a d a m , kas ir noz īmīgs p ā r m a i ņ u bridis Z iemeļamer i ­
kas lu terāņu d r a u d ž u dz īvē . Šajā gadā t ika p ieņemts 
gal īgais l ē m u m s i zve ido t s a v u n e a t k a r ī g u B a z n ī c a s 
sinodi, kas ļautu visas la tv iešu draudzes apvienot vie­
nā patstāvīgā organizāci jā. 
I zs t rādātā darba s t ruktūra balstās uz aprakst ī to 
not ikumu hronoloģi ju. T ā k ā m a n l ikās svarīgi parādīt 
to , ka la tv i ešu lu terāņu draudzes A S V pastāvēja j a u 
19. gads imta be igās , tad ir aprakstītas ari norises, kas 
a izsākās j a u 1888. g a d ā u n ilga līdz a p m ē r a m 1947. 
g a d a m . In formāc i ja p a r šo laika per iodu ir iekļauta 
noda ļā " P r i e k š v ē s t u r e " , j o š ie no t ikumi nor is inā jās 
pirms t iem, kas ir pē t ī juma pamata t ēma un objekts . 
Šajā noda ļā ir aprakst ī ta atsev išķu latv iešu mācī tā ju 
darbība , bet ta jā v a r a m saskat ī t ari in formāci ju par 
d r a u d ž u v e i d o š a n o s u n at t ī s t ību , — d i e m ž ē l , arī iz ­
iršanu. 
Bez Latv iešu evaņģēl iski luteriskās Baznīcas A m e ­
rikā atbalsta es šo darbu nebūtu varējusi ve ikt , tāpēc 
m a n a v i s s i r sn īgākā pate i c ība L E L B A s pārvalde i u n 
tās p r i e k š n i e k a m prāves tam U. Cepures k u n g a m par 
i e s p ē j u s t r ā d ā t Č i k ā g a s a r h ī v ā u n s a v ā k t ne ­
p i e c i e š a m o s m a t e r i ā l u s . G r i b u pate ikt ies J . Pū l iņa 
CEĻŠ 
kungam, tagadējam arhīva darba koordinatoram, kurš 
aktīvi l īdzdarbo jās mater iā lu v ā k š a n ā . Pateic ība arī 
Čikāgas Ciānas draudzei , kas mani tik silti u z ņ ē m a 
savā vidū laikā, kuru pavadiju Čikāgā. 
Avoti un literatūra 
Kā j a u minēts ievadā, visi darbā izmantotie fakti ir 
iegūti no Dr . Edgara Ķiploka savāktaj iem materiāl iem 
LELBA Baznīcas vēstures arhīvā, kas atrodas Čikāgas 
Ciānas latviešu evaņģēliski luteriskās draudzes telpās. 
Esmu i z m a n t o j u s i v a i r ā k u s ša jā arh īvā p i e e j a m o s 
nepubl icētos d o k u m e n t u s . Tie ir zvēr inātā advokāta 
Pētera Egl ī ša fonds, kas sastāv no jur id isk iem doku­
ment i em, dažādu vēstuļu kopi jām, Baznīcas Virsval ­
des d o k u m e n t i e m u.tml. Šajā fondā var atrast infor­
māci ju par Baznīcas pārva ldes darba organizāc i ju , 
g r ū t ī b ā m un n i a n s ē m , k u r a s ne v i e n m ē r t ika i z ­
paustas ārpus Virsvaldes locekļu loka. Tā kā šādi m a ­
teriāli b ū t u va i rāk p i emēro t i smalk i i z v ē r t ē j o š a m 
pētniecības darbam, tad savā galvenokārt faktoloģisko 
datu apkopo jumā tos daudz neizmantoju. 
N ā k a m i e nepubl icēt ie materiāl i ir no E. Ķ ip loka 
sastādī tā a tsev i šķā f onda par m ā c ī t ā j u i e c e ļ o š a n u 
A m e r i k a s Sav ienota jās Vals t ī s . L i e lākā daļa infor­
māci jas ir iegūta no mācītāju pašu vēs tu lēm E. Ķ i p ­
lokam, atbi ldot uz viņa aptauju. Šai darbā tiek citēta 
viena vēstule , bet no šī fonda iegūtā informāci ja ir i z ­
mantota v ispārē jos aprakstos par bēg ļu mācī tā ju si­
tuāciju tūlīt pēc ieceļošanas Amerikā. 
A g r ā k nepublicēts ir arī Tālivalža Gulbja pēt ī jums 2 
par latviešu luterāņu imigrantu vēsturi AŠV, kas , pēc 
maniem aprēķ in iem, rakst ī ts a p m ē r a m 1958.- 1959. 
gadā. Tas kalpoja kā vienīgais informāci jas avots par 
n o t i k u m i e m la ikā l īdz 1947. g a d a m , kas aprakst ī t i 
nodaļā "Pr iekšvēsture" . Savulaik šis T. Gulbja raksts 
kā kursa darbs bijis iesniegts kādā māc ību iestādē un 
novērtēts ar "A+" , vē lāk šī darba kopi ja iegūlusi arī 
Minesotas Universitātes Imigrāci jas vēstures pētniecī­
bas centra arhīvos. 
Pēc teksta var noprast , ka T. Gulbis kādu daļu no 
informācijas ir ieguvis intervi ju veidā, apjautājot noti ­
kumu laikabiedrus vai to sekotājus. Arī viņš par vienu 
no a v o t i e m ir i zmanto j i s "Bazn ī cas k a l e n d ā r u " u n 
Māc. T. Gulbis. The Story of the Latvian Lutheran Immi­
grants in the United States of America, 45 lpp. - Latvijas 
Baznīcas vēstures arh.: T. Gulbja personīgā lieta (P2 A2). 
CEĻŠ 
"Ceļa Biedru" , tolaik vēl apgāda "Sējē js" izdoto mēneš ­
rakstu. L i teratūras saraks tā viņš m i n četras J ē k a b a 
Ziberga g r ā m a t a s un tādus autorus kā O. A k m e n t i ņ u 
("Amerikas latvieši" , 1952) , J. Eglīti ( "Čikāgas latviešu 
ev. lut. C iānas draudzes 60 gadi" , 1957) , A . Švābi (viņa 
red iģē to " L a t v j u e n c i k l o p ē d i j u " , 1952 ) u n L. A d a -
m o v i č u ( "Dz imtenes B a z n ī c a s vēsture" , 1952) . Tā kā 
viņa darbā n a v norādī tas atsauces uz konkrēt iem avo­
t i e m , tad n e v a r arī p ā r b a u d ī t šo f a k t u t i c a m ī b u . 
T o m ē r , m a n u p r ā t , šis ir ap jomīgs un noz īmīgs darbs , 
kas dod pamat l iec ības par latv iešu luterāņu imigrāc i ­
jas norisi A S V laika posmā no 1888. līdz 1957. gadam. 
Lai gan apskat ī ju va i rākus publ icētus mater iā lus , 
tomēr darba p a m a t ā e s m u izmanto jusi tikai divus pe­
r iodiskus i z d e v u m u s , kas deva p iet iekami daudz m a ­
teriāla. L E L B A Baznīcas vēstures arhīva bibl iotēkā ir 
"Latvi jas ev. lut. Baznīcas ka lendāra" 3 pilns komplekts 
no 1949. l īdz 1977. g a d a m , kurā publicētie pārskati un 
a t s k a i t e s p a r p a d a r ī t o k a t r ā g a d ā ļ ā v a a p k o p o t 
svarīgākos no t ikumus un faktus. 
"Latv i jas evaņģē l i sk i lu ter i skās B a z n ī c a s ka len ­
dāru" vai saīsināti "Baznīcas ka lendāru" no 1949. gada 
līdz 1977. g a d a m izdeva Latvi jas evaņģēl iski luteris­
kās Bazn ī cas V i r s v a l d e . T ā t i tul lapā bija ari norādī ­
j u m s par šī k a l e n d ā r a i z d o š a n u t r imdā , p iem. , 1964. 
gadā : " sešpadsmita i s g a d a gā jums svešumā" . Šis izde­
v u m s s a s t ā v ē j a no k a l e n d ā r a daļas ar l a s ī j u m i e m 
katrai nedē ļa i , no B a z n ī c a s vadītā ju raks t i em, dažā ­
diem l i terār iem un gar īg iem apcerē jumiem, no pārska­
t iem par Baznīcas dzīvi dažādās valstīs un nozarēs , kā 
ari no adrešu sarakst i em. K o p š 1973. g a d a "Baznīcas 
ka lendārs " sava p i e a u g u š ā ap joma dēļ t ika pārdēvēts 
par "Bazn ī cas g a d a g r ā m a t u " , t omēr a tsaucēs un arī 
avotu sarakstā sag labā ju v i enādu sa īs inā jumu vis iem 
gadiem - "BK". 
V i sva i rāk i r i zmantot i "Baznīcas k a l e n d ā r a " pub ­
licētie A S V u n K a n ā d a s apgaba lu vadī tā ju vai L E L -
D A A p ā r v a l d e s p r i e k š n i e k a pārskat i par B a z n ī c a s 
darbu katrā g a d ā , re i zēm arī adrešu saraksti . Ņ e m o t 
vērā , ka šo k a l e n d ā r u izplat ī ja v isā pasaulē un tas 
nonāca gandr īz katrā la tv iešu ģ imenē t r imdā, tad tajā 
"Latvijas ev. lut. Baznīcas kalendārs 1949. gadam", Vāci­
ja: Latvijas ev. lut. Baznīcas Virsvaldes izdevums, 1948 
un turpmākie izdevumi līdz 1977. gadam. Gadu gaitā 
mainās izdošanas vieta to specifiski nenorādot, bet kopš 
1973. gada šis izdevums tika pārdēvēts par "Baznīcas 
gadagrāmatu". 
CEĻŠ 
atspoguļotaj iem datiem bija jābūt precīziem. Pārskatu 
autori nevarē ja atļauties būt neprecīz i , j o šajos not i ­
kumos bi ja p iedal ī juš ies ari daudzi no šī ka lendāra 
lasītāj iem. K a u t kādas neskaidr ības varētu būt tikai 
par atsev išķ iem statist ikas skait ļ iem, bet ne par fak­
tiem un konkrēt iem not ikumiem. Grūtības vienīgi sa ­
gādāja tas , ka daži pārskat i par atsev išķu gadu t ika 
publicēti j a u n ā k a m a j ā gadā , bet citi tikai a i znāka­
majā . T o m ē r n o t i k u m u datumi bi ja atš i frē jami pēc 
citiem rakstiem vai ari atsaucēm citos gados. 
Daži autori savus pārskatus ietērpa bagāt īgos si­
tuāci jas u n iz jūtu aprakstos , r e i zēm tie bija l īdzīgi 
spred iķ iem, k a m bija j ā u z r u n ā lasītāj i un jāvērš to 
uzmanība uz k ā d ā m Baznīcas dzīves prob lēmām. Iz ­
vēlējos pieturēt ies pie fakt iem un parasti savā darbā 
i zmanto ju to koncentrātu . Gan a tsaucēs , gan avotu 
sarakstā ir saglabāts "Baznīcas ka lendāra" stils — m i ­
not raks tu autorus , p i rms to uzvārda t iek saīs ināt i 
rakst ī ts ar ī v iņu t i tu l s : " m ā c . " (māc ī tā j s ) , " p r ā v . " 
(prāvests) u.tml. 
T ā p a t publ icēts avots ir prāvesta Arno lda Gros -
baha, Austrāl i jas latv iešu evaņģēliski luterisko drau­
džu apvienības pr iekšn ieka , apraksts par viņa vieso­
šanos Dienvidindi jā Latvi jas misijas laukā 1972. gada 
"Ceļa B iedra" 4 778. n u m u r ā . "Ceļa Biedrs " bija un vēl 
šodien ir L E L B A s (p irms tam L E L D A A ) oficiālais mē ­
nešraksts , kas t iek izp lat ī ts a p m ē r a m 4000 e k s e m ­
plāros. Šī mēnešraksta satura rādītājā ir gan sprediķi , 
gan apraksti par not ikumiem Baznīcas dzīvē - A S V un 
Kanādā , ari Latvijā un citur pasaulē , gan tīri l iterāri 
darbi. "Ce ļa Biedrā" t ika publ icētas ari pēdējās B a z ­
nīcas darb in ieku adrešu izmaiņas un ziedotāju sarak­
sti dažādiem mērķiem, p iemēram, ārmisijai. 
Priekšvēsture (1888 -1947) 
Pirmie latv iešu ieceļotāji A S V esot ieradušies j a u 
17. g a d s i m t ā kā z v i e d r u gūstekņi un d a r b a s p ē k s . 
N ā k a m i e latvieš i , kas tajā pašā gads imtā nok ļuvuš i 
Z iemeļamerikas kont inentā , varētu būt no Tobago sa ­
las britu padzīt ie kurzemnieki . Turpmāka jos d ivs imt 
gados la tv iešu a izce ļošanai uz A S V ir bi juši dažādi 
iemesli : gan ekonomisk i , gan pol it iski , gan rel iģiski . 
E k o n o m i s k o va jadz ību mudināt i e un "zelta d r u d ž a " 
pievil inātie j aun ie latvieš i A S V ieradās neorganizēt i , 
4 "Ceļa Biedrs",Mineapole: Latviešu ev. lut. draudžu apvie­
nības Amerikā izdevums, 1972, 778. (1677168.) n-rs. 
CEĻŠ 
pēc savas izvē les un i e s p ē j ā m . Daudz i no t iem vē lāk 
atgriezās Latvi jā . N o z ī m ī g ā k ā grupa, kas pameta Lat ­
viju rel iģ isku iemes lu dēļ , bi ja baptistu ģ imeņu grupa, 
bet v iņu i e ce ļošanas la iks un skaits net iek norādīts . 
T i ek lēsts , ka , kopš Kr iev i ja pārņēma va ld īšanu Lat ­
v i jas t e r i t o r i j ā , no L a t v i j a s A m e r i k ā v a r ē t u b ū t 
ieceļo juši a p m ē r a m 4000 j a u n u v ī r iešu ar "neizdevī ­
g iem" pol i t iskiem uzskat iem. No šī laika, 19. gadsimta 
b e i g ā m , m ē s n e d a u d z k o n k r ē t ā k v a r a m izsekot lat­
viešu ga i tām, j o tad A S V sāka vākt statist iskus datus 
par iece ļo tā j iem. T o m ē r ne v i e n m ē r dokumentos per­
sonai ar l a tv i sku u z v ā r d u arī taut ība t iek ierakst ī ta 
" latvietis" — bieži v iņus reģistrēja kā krievus vai kādas 
citas nāc i jas pārs tāv jus . N o A S V Imigrāc i jas depar­
tamenta dat i em T. Gulbis sec ina, ka no 19. gads imta 
be igām līdz 1940. g a d a m A S V ir ieradušies a p m ē r a m 
25 000 latv iešu . Gan m ū s u , gan T. Gulbja interese bi­
jus i p ievērsta t ieši l a tv i ešu lu terāņ iem, kas apmetu­
šies uz laiku vai arī uz v isu m ū ž u ASV. 
Tieš i 19. g a d s i m t a be igas ir s ā k u m s latv iešu ak­
t iv i tā tēm k o p ī b a s un re l i ģ i skās dzīves u z t u r ē š a n a i 
A S V . Latv iešu luterāņu d r a u d ž u ve idošanās A m e r i k ā 
un attīstības vēsture ir sarežģīta un nesistemātiska, j o 
bi ja a tkar iga no n e d a u d z ā m personām, v iņu darba­
spē jām, t e m p e r a m e n t a un gribas. Laika posmā līdz 20. 
gads imta p i e c d e s m i t a j i e m gad iem v a r a m runāt tikai 
un vienīgi par a tsev i šķu draudžu vēs turēm, nevis par 
kādu kopīgu latv iešu Baznīcas organizāci ju, lai gan šīs 
draudzes v ieno ja vieni un tie paši mācī tā j i , kas tajās 
kalpoja. 
P i rmais svar īgāka i s gadskai t l i s , ko v a r a m minēt 
sakarā ar latv iešu lu terāņ iem, ir 1888. gads , kad A S V 
ieradās J ē k a b s Z ībergs (S ieberg ) , kurš bi ja p i rmais , 
kas ar Latv iešu b iedr ības pal īdzību pulcināja latviešu 
luterāņus B o s t o n ā tieši re l iģ iskos nolūkos . Caur bied­
r ību no Latv i jas t ika p a s ū t ī t a A g e n d a , D z i e s m u u n 
sprediķu g r ā m a t a s . U n tā 1891. gada 16. jū l i jā vācu 
luterāņu baznīcā not ika laju vadīts d ievkalpo jums lat­
v i e š u v a l o d ā ar v i e t ē j ā s v ā c u d r a u d z e s m ā c ī t ā j a 
sprediķi v ā c u va l odā , kas t ika tulkots latviski . T u r p ­
m ā k šādi d ievka lpo jumi not ika katru otro nedēļu . Sī 
l a tv i e šu l u t e r ā ņ u k o p a 1894 . g a d ā reģ is trē ja pat­
s tāv īgu B o s t o n a s T r ī s v i e n ī b a s l a tv i e šu evaņģē l i sk i 
luterisko draudz i . V i s t i c a m ā k , ka tieši vācu draudzes 
ietekmē šī draudze pievienojās Misūri sinodei. 
Līdzīgā veidā darbojās arī latviešu kopā Filadelfijā, 
un j a u 1893. gada oktobrī 52 latvieši nodib ināja Fi la­
delfijas Sv. J ā ņ a la tv iešu evaņģēl iski luter isko drau-
CEĻŠ 
dzi. D i e v k a l p o j u m u s kā lajs vadīja draudzes pr iekš ­
nieks A. Lūsis , j o arī šai draudzei nebija sava latviešu 
mācītāja . T ā p a t kā Bos tonā , arī Filadelfi jas draudze 
īrēja telpas no vietējas vācu draudzes. Tajā pašā laikā 
arī Ņ u j o r k ā bi ja i zve ido jus i es l a t v i e š u k o p a , kas 
sanāca uz la ju vad ī t i em d i e v k a l p o j u m i e m la tv i e šu 
valodā. 
Par p a m a t u iespējai izveidot š ā d a s ticīgo kopas 
bija nacionālās Latv iešu biedrības , kurās pulcējās l ie­
lajās pi lsētās izkaisītie latvieši , š a j ā laikā tie l ie lāko­
ties b i ja g a d o s j a u n i u n spēcīgi v ī r ieš i , kas b i ja 
ieradušies Amer ikā , lai k ļūtu bagāti . Sākotnēji viņi 
piedalī jās vācu d ievka lpo jumos , varbūt ari nepi lnīgi 
saprotot sprediķi un Svētā sakramenta ies tād īšanas 
vārdus. Bet tā kā savu luterisko t icību tie uztvēra kā 
daļu no savas tautas identitātes, tad tas bija pašsapro­
tami, ka viņi piedalījās dievkalpojumos. Latviešu imig­
ranti v ienojās ar vācu mācītā j iem, un tie uzņēmās lat­
viešu gar īgo aprūpi , ļāva t iem noturē t savus Diev­
vārdu las ī jumus latviski vācu d r a u d ž u baznīcās . J o 
vairāk šādu latviešu sapulcējās v ienkopu, jo būt iskāk 
bija veidot savu draudzi un radīt iespēju vismaz laj iem 
vadīt pi lnu d ievka lpo jumu latviski . Šī ir interesanta 
iezīme, ka p irmās latviešu luterāņu draudzes A S V iz­
veidoja draudzes locekļi paš i un vē lāk pēc iespē jas 
p iea ic inā ja māc ī tā jus , n e v i s , kā paras ts vē lāk , ka 
mācītā js ap sevi pulc ināja ticīgos. Šīs draudzes bi ja 
saistī jušās ar Misūri sinodi un ar tās starpniecību ari 
meklēja latviešu mācītājus. 
Kopš dažādās vietās un ar atšķir īg iem no lūk iem 
A S V i e r a d ā s māc ī tā j i , t u r p m ā k o la tv iešu lu terāņu 
draudžu veidošanās vēsturi varētu nosacīti sadalīt trīs 
a t sev i šķās da ļās . P i r m a i s stāsts sākās ar J ē k a b a 
Zīberga darbību Misūri s inodes ietvaros , ko turpināja 
mācītājs Hanss Rebane un viņa sekotāji un kas aptver 
A S V z i e m e ļ u un z i e m e ļ a u s t r u m u a p g a b a l u s . Otrs 
norisinājās teritoriāli paralēli p i rmajam darbības lau­
kam brā ļu Steiku vad ībā , tikai ar Apv ienotās Lute ­
rāņu Bazn ī cas A m e r i k ā s inodes svēt ību. Bet t reša is 
apraksta J ā ņ a Baloža misi ju A S V r ie tumu apgabalos 
un arī ir saistits ar Misūri sinodi. 
ASV austrumu krasts 
Pirmais mācītājs , kas ieradās A S V ar nolūku kal ­
pot latv iešu un igauņu draudzēs , bija Hanss Rebane . 
Viņš bi ja dz imis netā lu no V a l k a s . V i ņ a tēvs bi ja 
igaunis , bet māte latviete , tāpēc viņš pārvaldī ja abas 
šīs va lodas . Kad v iņam studiju laikā Vāci jā Misūri si-
CEĻŠ 
node p iedāvāja iespē ju ka lpot latviešu draudzēs A S V , 
viņš ari p iekrita . Tā 1896. gadā mācītājs Rebane iera­
dās Ņujorkā un saistī jās ar latvieš iem. T u r viņš 1896. 
gada 5. j anvār i noturē ja p i rmo pilno latv iešu luterāņu 
d i evka lpo jumu A S V . V i ņ š nepal ika Ņu jo rkā , bet gan 
devās uz B o s t o n u , k u r j a u četrus g a d u s laji vadī ja 
d i e v k a l p o j u m u s latv isk i . P ē c p i rmā d i e v k a l p o j u m a 
B o s t o n ā v i ņ š t ika a i c i n ā t s k ļūt p a r š ī s d r a u d z e s 
māc ī tā ju . Neskato t i e s uz n iec īgo a ta lgo jumu, Rebane 
arī piekrita. B e t ar to R e b a n e nebeidza savu misi ju -
viņš devās ari uz Fi ladel f i ju un noturē ja d ievkalpo­
j u m u tur , a tpakaļce ļā ari Bal t imorā viņš sapulc ināja 
l a tv i e šus uz d i e v k a l p o j u m u . T u r t ika n o o r g a n i z ē t a 
I m m a n u e l a d r a u d z e ar a p m ē r a m 50 draudzes locek­
ļ iem. Tā kā mācī tā js šo draudzi apmeklē ja tikai sešas 
reizes gadā , tad pārē jā la ikā latviski d ievkalpo jumus 
regulāri noturē ja laji . Pēc Misūr i s inodes eksamināc i ­
j as H. R e b a n e t ika ievests amatā gan Bos tonas , gan 
Fi ladel f i jas l a t v i e š u d r a u d z ē s . Nei lg i pēc tam viņš 
noorganizē ja Ņ u j o r k a s M a t e j a l a tv i e šu evaņģē l i sk i 
luterisko draudzi , kurā apvienojās 47 locekļi. 
1897. gadā mācītā js H. Rebane devās misi jas ceļo­
j u m ā pa A S V z i e m e ļ u d a ļ u un ari d a ž ā m K a n ā d a s 
p r o v i n c ē m . T ā la ikā v iņš organizē ja draudzes Kl īv -
landē , Č i k ā g ā un A l b e r t ā . 1892. gadā A S V ieradās 
igaunis J o h a n s Si l laks ( J o h a n Si l lak) , kurš vē lē jās 
u z ņ e m t i e s da ļu no mis i j a s darba arī l a tv i ešu v idū . 
Viņš bija neilgi mācī j ies teoloģi ju Vāci jā un 1897. gadā 
pievienojās Misūr i s inodei . Pēc studi jām Springf i ldas 
seminārā 1901 . gadā viņš t ika ordinēts kā mācītājs un 
norīkots ka lpošana i uz A lber tu , K a n ā d u un A S V zie­
m e ļ a u s t r u m u a p g a b a l i e m . D i e m ž ē l pakāpenisk i v iņš 
kļuva nolaidīgs pret savu darbu un Misūri sinode v iņu 
atstādināja no mācītāja amata . 
T i k m ē r māc ī tā js R e b a n e aktīvi kalpoja arvien pie­
augoša jām latv iešu d r a u d z ē m un grupām austrumos — 
Č i k ā g ā , V i s k o n s i n a s l a t v i e š u ko lon i jā , F i lade l f i jā , 
Ņ u j o r k ā , K l ī v l a n d ē , B a l t i m o r ā un arī c i tās la tv iešu 
a p m e š a n ā s vietās . 1910. gadā Linkolnas latviešu kolo ­
ni jas M . L u t e r a d r a u d z ē t ika ordinēts E d u a r d s Ju -
rēvics (Yurawitz ) Misūri s inodē . 1911. gada 18. decem­
brī pēc atkārtotas s l imības mira Hanss Rebane . E d u ­
ards Jurēv i c s p ā r ņ ē m a v iņa darbu gan Bos tonā , gan 
citās draudzēs . I e spē jams , ka tieši mi lz īgā darba ap ­
j o m a dēļ m ā c ī t ā j s J u r ē v i c s ša jā a p g a b a l ā l a tv i e šu 
d r a u d z ē m ka lpo ja t ikai l īdz 1917. g a d a m , kad v iņš 
t ika ats tād ināts no m ā c ī t ā j a amata a lkoho l i sma dēļ. 
CEĻŠ 
Bet savā kalpošanas laikā viņš bija ļoti labi ieredzēts 
draudzēs un uzskatits par labu sprediķotāju. 
Pēc E. Jurēv i ca a i z i ešanas 1918. gadā B o s t o n ā 
ieradās un tika iecelts amatā baltvācu mācītājs Kārl is 
F. B u h r o t s (Buchroth ) . V iņš šajā un citās R e b a n e s 
misijas lauka draudzēs kalpoja septiņus gadus - l īdz 
1923. g a d a m , kad Bos tonas draudze izira, j o tās ak­
tīvākā daļa j a u 1920. gadā kopā ar J. Zībergu pameta 
draudzi. Konflikta iemesls bija tas, ka mācītājs vai nu 
tīri re l iģ isku, vai ari nac ionālu uzskatu dēļ neatbal ­
stīja draudzes aktīvo darbu palīdzības vākšanai j a u n ­
izveidotajai Latvijas valsti j . No 1923. gada K. Buhrots 
kalpoja Filadelfijas Sv. Jāņa draudzē. 
1905 . g a d ā B o s t o n ā i e radās arī māc ī tā js J ā n i s 
Steiks. Māc ī tā j s Rebane un draudzes cerēja uz v iņa 
palīdzību plašajā misijas darba laukā, bet viņš i z lēma 
palikt Bostonā un pulc ināt ap sevi latviešus , kas bija 
pametuš i Latvi ju pēc 1905. gada revolūci jas. Par v iņa 
darba lauku kļuva v i ena daļa no sašķe l tās Bos tonas 
latviešu draudzes . V iņa iecere kā akt ivam nacionāl is ­
tam bi ja radīt spēc igu la tv iešu ko loni ju , kas spētu 
palīdzēt taut ieš iem dz imtenē un veic inātu nac ionālas 
valsts ve idošanos . Māc ī tā js Jānis Steiks izvēlējās ar 
savām draudzēm pievienot ies Apvienota ja i Luterāņu 
Baznīcai A m e r i k ā ( U L C A ) , un v iņš dibināja j a u n a s 
latviešu draudzes paralēl i j au esoša jām gan Ņujorkā , 
gan Filadelfijā. 
A p 1915. g. Jānim Steikam draudžu darbā nāca pa­
līgā viņa brālis Pēteris Steiks, ko U L C A ordinēja Pen-
silvānijā un norīkoja kalpot uz brāļa dibināto Filadel­
fijas Sv. M a r k a draudzi . Tāpat viņš re izēm aizstāja 
brāli Ņu jorkas draudzē. P. Steiks kalpoja arī l ietuvie­
šu draudzē Filadelfijā un vienreiz gadā devās uz Mont -
reālu K a n ā d ā , lai vadī tu d ievkalpo jumu krievu imig­
rantiem. P. Steiks nokalpoja Baznīcā 17 gadus, bet ne ­
apmierināts ar Baznīcas atbalstu 1932. gadā atteicās 
no mācītāja darba. Viņš mira 1937. gada 5. jūnijā. 
Jānis Steiks 1921. gadā bija spiests pamest Bos ­
tonu , j o v iņa d r a u d z e bi ja i z i ruš i , un dot ies uz 
Ņujorku . Bet arī tur v iņš nepal ika i lgi , j o v iņa at­
t iecības ar U L C A sinodi bija saspr ingtas , un 1923 . 
gadā viņš atgriezās Latvijā. 
ASV rietumu krasts 
1906. gada augustā Amer ikas Savienotājās Valst īs 
no Latv i jas iece ļo ja sko lo tā js un ērģe ln ieks J ā n i s 
Balodis. Viņš noturēja pirmos latviešu dievkalpojumus 
S a n f r a n c i s k o , un t u r t ika o r g a n i z ē t a Ka l i f o rn i jas 
CEĻŠ 
draudze . A r l a i k u no M i s ū r i s inodes t ika s a ņ e m t a 
atļauja š iem d ievka lpo jumiem izmantot vācu draudzes 
baznīcu. 1907. g. pēc eksamināci jas Misūr i sinode aici­
nāja J. Balodi kļūt par mis ionāru Klusā okeāna piek­
rastē, un 1908. gada s ā k u m ā viņu ordinēja par pilntie­
sīgu m ā c ī t ā j u . Māc ī tā j s Ba lod i s savos mis i jas b r a u ­
cienos veica mi lz īgus a t tā lumus un, esot j a u cienījamā 
vecumā (66 gadus vecs) , nereti no t iem atgriezās slims. 
T o m ē r v iņa darbs nesa augļus - viņš apkalpoja septi­
ņas draudzes K lusā okeāna piekrastē — Sanfrancisko, 
l ingena , A l b i o n a un arī j ū r n i e k u mis i ju ."Tā ka šis 
draudzes nebi ja spēj īgas samaksāt mācītā ja algu, tad 
Misūri s inodes šī apgabala padome no lēma atl īdzināt 
mācītā jam Balod im v ismaz viņa ceļa izdevumus. 
1909 . g a d a r u d e n ī J . B a l o d i s s a s l i m a un bi ja 
spiests i l gāku la iku n e a t s t ā t savu mā ju . T o m ē r arī 
s l imības la ikā , sēžot krēs lā , viņš no turē ja va i rākus 
d i e v k a l p o j u m u s . D e c e m b r ī v iņš a tsāka savu akt īvo 
d a r b ī b u . 1910 . g a d ā J ā n i m B a l o d i m j a u bi ja 15 
draudzes un t ic īgo k o p a s , kurās viņš regulāri vadīja 
d i e v k a l p o j u m u s . 1912 . g a d ā šādu v ietu j a u bi ja 18. 
D iemžē l 1913. gadā māc ī tā ja un mis ionāra J. Baloža 
darba lauks saruka , j o v e c u m s un sl imība lika v iņam 
biežāk atvilkt e lpu. Pēdē jos d ievkalpo jumus viņš atkal 
noturēja savā mājā . Jān is Balodis mira 1913. gada 18. 
septembrī . P ē c v iņa n ā v e s vairs nebi ja nev iena , kas 
turp inātu v i ņ a a izsākto d a r b u līdz pat 1950. g a d a m , 
kad nāca j a u n s latviešu bēg ļu pieplūdums un kad San­
francisko ieradās mācītājs A. Ernstsons. 
S h ē m a 5 par "pr iekšvēs tures " laiku parāda latviešu 
luterāņu māc ī tā ju darbību A S V austrumos , bet tas, ka 
k ā d ā no d r a u d z ē m k ā d u la iku n e k a l p o j a n e v i e n s 
mācītājs , vēl nenoz īmē , ka draudze bija mirusi . Parasti 
ša jās draudzēs regulār i not ika laju vadīt i d ievkalpo­
jumi , un bija jāpa ie t va i rāk iem gadiem, līdz šī draudze 
t iešām beigtu pastāvēt . P a r pilnīgas iz iršanas iemeslu 
varēja kalpot draudzes locekļu pārcelšanās uz citu pil­
sētu , d r a u d z e s vad ī tā ju a i z i e šana vai arī p ievieno­
šanās kādai v ietē ja i d r a u d z e i - vāc iski vai angl iski 
runājošai . 
T. G u l b j a p ē t ī j u m s ska idr i p a r ā d a , ka la tv i ešu 
luterāņi A S V j a u bija ied ib inājuš i savas draudzes un 
tā radī juši p r e c e d e n t u , kas ļāva Otrā Pasaules kara 
l a t v i e š u b ē g ļ i e m i e k ļ a u t i e s š a j ā s d r a u d z ē s , arī 
pārņemt tās vai radīt savas draudzes . Tās nedaudzās 
Skatīt pielikumu Nr. 1. 
Š a n m a t e o , S a k r a m e n t o , V e d -
CEĻŠ 
"vec la tv iešu" draudzes , kas bija sag labā jušas kādas 
aktivitātes, kļuva par nozimigu atbalsta punktu bēgļu 
izvietošanai un iekārtošanai jaunajā dzivē. Not ikumi 
parāda ari to , ka ne tikai situācijā, kad latvieši t iek 
vajāti , viņi meklē Dievu un kopibu draudzē. Šis "vec­
latviešu" draudzes bija radījuši ci lvēki, kas l ielākoties 
brīvprātīgi bija devušies pāri okeānam meklēt labāku 
dzīvi. 
Latviešu bēgļu situācija Eiropā 
un izceļošana uz ASV (1945 -1952) 
K a d 1945. gadā Vāci ja kapitulēja, daudzie latviešu 
bēgļi nebi ja gaidījuši, ka liela daļa Eiropas nonāks Pa­
domju Sociāl ist isko Repub l iku Savienibas kontro lē . 
Lai izvairītos no nosūt īšanas atpakaļ uz okupēto Lat­
viju, viņi j ebkādā veidā - pārpildītos vilcienos, pajūgos 
vai kā jām - bēga uz R ie tumiem. Tā lākās aktivitātes 
tad saistī jās ar a p m e š a n ā s vietas un savu radu m e k ­
lēšanu. Lai palīdzētu savai tautai šajā ap jukumā uz ­
turēt t i c ību un s p ē k u , i zve ido jās p i rmās l a t v i e š u 
Baznīcas organizāci jas . Dažādajās Vāci jas okupāci jas 
zonās gar īdznieki v ienu no otras neatkarīg i ve idoja 
šādas organizāc i jas . Dienvidvāc i jā arhib īskapa T e o ­
dora G r ī n b e r g a un prāvesta J ē k a b a Ķull īša vad ībā 
g a r ī d z n i e k u d a r b s b i ja sada l ī t s če t ros p r ā v e s t u 
iec irkņos . J a u 1946. g a d ā not ika v isas Vāci jas teri­
torijā apmetušos latviešu luterāņu mācītāju konferen­
ce. M ē s varam tikai apbrīnot viņu darboties gribu un 
spējas šādos izmisuma apstākļos. 
V ā c i j a s bēg ļu n o m e t n ē s i z m i t i n ā t a j i e m ā r z e m ­
niekiem sabiedrotie p iešķīra "D.P. " - "Displaced Per ­
son" , pārv ie to to p e r s o n u — t ies isko s tatusu . K ā d s 
mācītā js i ronizē ja , ka " D . P . " īstais atš i f rē jums esot 
"Dieva putniņi" , bet parast i šos burtus latvieši i zru­
nāja "dīpīši" . Lai rūpētos par š iem "D.P." , tika izveido­
tas sev išķas organizāci jas - vispirms U N R R A (United 
Nat ions Re l i e f and Rehabi l i tat ion Admin is t ra t i on -
Apvienoto Nāci ju atbalsta un rehabil itāci jas adminis ­
trāci ja) , un 1947. gadā - IRO (International Refugee 
O r g a n i z a t i o n — S t a r p t a u t i s k ā b ē g ļ u o rgan i zāc i j a ) . 
"D.P . " nometnes t ika izvietotas v isās iespē jamās u n 
n e i e s p ē j a m ā s v i e tās ( s l i m n ī c ā s , s k o l ā s , c i e t u m o s 
u.tml.) v i sā R ie tumvāc i jas teritori jā . Lai gan ša jās 
nometnēs neievēro ja nacionālo pr inc ipu, t omēr izvei ­
dojās vairāki latviešu centri - "mazās Latvijas". Neret i 
ļaudis pulcējās ap savu kādreizē jo Latvi jas draudzes 
mācitāju. Šajās nometnēs bija iespējas gan radīt sko­
las , gan ve ikt bēg ļu gar īgo aprūpi . Vē lāk bija arī 
CELS 
iespēja iegūt augs tāko izg l ī t ību Balti jas Univers i tātē , 
"D .P . " un ivers i tātē M i n h e n ē u n vietējās Vāc i jas uni­
vers i tātēs . V is l i e lākā p r o b l ē m a nometnēs izmit ināta­
j i em bija bezdarbs . Dabūt darbu ārpus nometnes izde­
vās tikai reta jam. Tikai kopš 1948. gada — pēc valūtas 
re formas — Vāc i jā radās iespē jas strādāt vietē jā taut­
saimniecībā. 
To t i es m ā c ī t ā j i b i ja p a m a t ī g i n o s l o g o t i , ā rpus 
n o m e t n e s t i em bija p i e n ā k u m i arī s l imnī cās , sana­
tor i jās , b ē r n u n a m o s , c i e t u m o s , pie k a r a v ī r i e m vai 
privāti dz īvo jošo la tv iešu v idū . Dzīves un darba ap­
stākļi nometnēs bija tālu no ideāl iem — sadzīves telpas 
bi ja m a z a s un t ika dal ī tas ar va i rāk iem c i lvēk iem, 
lūgšanu te lpām u n sko lām t rūka apr īko juma, apkures 
un ari elektrības. 
Prāvests J ē k a b s Ķull ī t is apraksta n o m e t ņ u drau­
džu un māc ī tā ju akt iv i tātes : "Rel iģiskās dzīves centrā 
draudzēs a trodas svē td ienas d ievka lpo jumi un svēt­
brīži . Arī nedē ļas d ienās l ie lākās nometnēs t iek notu­
rē tas B ī b e l e s s t u n d a s , p ā r d o m u vakar i , j a u n a t n e s 
garīgās s tundas utt. Svētīga ir bijusi arhibīskapa tēva 6 
nolemtā un visās draudzēs noturētā lūgšanas nedēļa. 
Noturēt i ari evaņģel izāc i jas d ievkalpo jumi , nacionālās 
p iemiņas d ienas , ģ imenes d iena , kapu svētki , draudžu 
vakari un c itāda ve ida gar īgās sanāksmes . A p m e k l ē ­
tāju nekad nav trūcis , j o daudz i tagad ir atz inuši , ka 
m ū s u dzīvi v a d a n e r e d z a m ā , bet tomēr ticīgā sirdī sa­
j ū t a m ā Debes tēva roka un k a visā haosā , k a s , l iekas, 
valda ap m u m s , tomēr ir saskatāms Dieva brīnišķīgais 
pest īšanas p lāns . " 7 K ā r e d z a m , šis bija ļoti darbīgs un 
arī augl īgs l a iks m ā c ī t ā j i e m - bi ja i e spē jas r īkot 
dažādus p a s ā k u m u s un nebi ja jāraizējas par apmeklē­
tāju t r ū k u m u . Š ā d a gar īgās dzīves akt iv i tāte sagla­
bājās visā nometņu pastāvēšanās laikā. 
Ievēro jams atbalsts gar īdznieku un Baznīcas darbā 
bija garīgā l i teratūra, kas t ika izdota, izmantojot katru 
iespēju, tā dodot labu p a m a t u un pal īdzību ticīgajiem. 
N o 1945. gada bēg ļu gaitās Vāc i jā t ika izdots draudžu 
laikraksts "Pie Svētavota" . T ā p a t arhibīskaps T. Grīn-
bergs atsāka izdot lasāmvie lu mazākaj iem — "Bitīti" un 
"Bitītes ka lendāru" . Bazn īcas Virsvalde no 1949. gada 
atsāka izdot "Baznīcas ka lendāru" . Tajā t ika iekļautas 
visas adreses , k u r ā s bēgļ i varē tu s a ņ e m t k ā d u palī­
dzību - A S V ir norādī tas 18 šādas adreses , sākot ar 
Arhibīskapa Teodora Grīnberga (I.K.). 
Prāv. J. Ķullītis. Pārskats par mūsu Baznīcas darbu 
amerikāņu un franču joslās 1948. gadā-BK., 1949, 40. lpp. 
CEĻŠ 
Latvijas sūtniecību, Pārvietoto personu komiteju, B a z ­
nīcas organizāci jām un beidzot ar latv iešu b iedr ībām 
vai klubiem. 
Baznīcas darbinieku rūpes neaprobežojās ar savu 
taut iešu aprūpi , bet tie aktīvi darbojās arī starptau­
t iskajā B a z n ī c u dz īvē . T ā 1948. g a d ā arh ib ī skaps 
T. Grīnbergs piedalī jās pasaules Bazn ī cu konferencē 
Amsterdamā, kur iesniedza memorandu krist īgām pa­
saules tautām par mūsu Baznīcas un bēgļu stāvokli. 
J a u 1947. gadā Latvi jas Baznīcas pārstāvji p ieda­
lījās ari pasaules luterāņu l ie lsanāksmē Lundā, Zvied­
rijā, k u r t ika dibināta Pasaules Luterāņu federāci ja 
( L u t h e r a n W o r l d F e d e r a t i o n ) . Šī o rganizāc i ja , kas 
sastāvē ja no 28 va ls tu B a z n ī c ā m , b i ja i e interesēta 
pārvietoto personu tālākajā liktenī. Ari latviešu lute ­
rāņu mācītāj i tika iesaistīt i šīs organizāci jas palīdzī­
bas s t ruktūrās . Sev i šķu iespaidu uz šīs s a n ā k s m e s 
dal ībniekiem atstāja latviešu sarīkotā nelielā izstāde, 
kurā bija atainota Baznīcas dzīve tr imdā - d ievkalpo­
jumi dēļu baraku baznīcās un baznīcās , kas celtas no 
m u n ī c i j a s k a s t ē m . G a n š ie sūrās t r imdas dz īves 
pierādī jumi, gan Latvijas arhibīskapa memorands par 
l a t v i e š u t a u t a s l i k t e n i i z p o s t ī t a j ā d z i m t e n ē u n 
svešumā un izteiktā vē lme atgriezties savā zemē u n 
tur pelnīt savu dienišķo maizi , nevis būt par lūdzēj iem 
svešās zemēs , izraisīja sevišķu līdzjūtību un godbij ību, 
kas i zpaudās kā k l u s u m a brīdis oficiālajā mie las tā , 
pieminot c iešanu krustu nesošās Latvijas un Igaunijas 
Baznīcas . 9 
Pasaules Luterāņu federāci ja no 1949. l īdz 1952. 
g a d a m pārv ie to ta jām p e r s o n ā m , tai skaitā ari lat­
v ieš iem, z iedoja pamat īgas naudas s u m m a s un snie ­
dza i evēro jamu mater iā lu pabalstu ar nepieciešamā­
k a j ā m l i e t ā m - p a p ī r u , s v e c ē m , m e d i k a m e n t i e m 
u.tml., kas ļoti atviegloja dzīvi un ari mācītāju darbu 
nometnēs . Papīrs t ika i zmantots dz iesmu lapiņu vai 
apkārtrakstu drukāšanai . Sveces bieži kalpoja par vie­
nīgo apga ismojumu dažādos pasākumos . Tai pat laikā 
PLF uzturē ja divus studi ju centrus Imbshauzenā un 
Berhtesgādenā, kuros svētdienas skolotāji un draudžu 
darbinieki i epaz inās ar amer ikāņu Bazn ī cas dz īves 
organizāc i ju , kas pal īdzē ja vēlāk latv ieš iem A S V or­
ganizēt savas draudzes. 
Ibid, 41. lpp. 
Māc. E. Rozītis. Latvijas ev.-lut. Baznīca Luterāņu Pa­
saules federācijā - BK, 1950, 58. lpp. 
CEĻŠ 
Pirmajos g a d o s latv ieš i vēl cerēja uz k ā d u ārēju 
pa l īdz ību , kas a tbr īvo tu L a t v i j u no okupāc i jas u n 
ļautu tur a tgr iez t i es , t ā p ē c pacieta " D . P . " n o m e t ņ u 
dzīves s m a g u m u , bet , k a d Zviedr i ja i zdeva P a d o m j u 
Savienībai la tv iešu l eģ ionārus , tad kļuva skaidra Rie­
tumvals tu nostā ja un no šī sapņa bija j āa tsakās . Vē l 
1948. gadā i z skanē ja a ic inā jumi neizkl īst vai v ismaz 
palikt Eiropā , t o m ē r labāku iespēju meklēšana aizveda 
latv iešus arī uz a iz jūras z e m ē m — Austrā l i ju , Dien­
v i d a m e r i k u u n Z i e m e ļ a m e r i k u . Sākotnē j i p i rmajā 
vietā izceļotāju skaita z iņā bi ja Lielbritāni ja , bet pēc 
s e v i š ķ o l i k u m u p i e ņ e m š a n a s A m e r i k a s Sav ieno tās 
Valst is u z ņ ē m a v isva irāk la tv iešu bēgļu. Latvi jas ev. 
lut . Bazn ī cas V i r sva lde c entās izceļotāju g r u p ā m uz 
dažādām z e m ē m sūtīt līdzi arī savus mācī tā jus , lai tie 
k a l p o t u p a r s a i k n i ar p ā r ē j i e m t a u t i e š i e m c i tās 
pasaules m a l ā s u n ar p a š u Bazn ī cas Virsva ld i . J a u 
tajā brīdī B a z n ī c a apz inā jās , ka tā reāli ir v ienīgais 
s p ē k s , k a s v a r a p v i e n o t l a tv i e šus neatkar īg i no to 
atrašanās vietas . Nev iena laicīga organizāci ja nespētu 
to veikt. 
Kā j a u t ika minēts , i z ce ļošana uz A S V aktivizējās 
līdz ar 1948. gadā valdības p ieņemto "D.P . " aktu. Šajā 
imigrāci jas procesā aktīvi pal īdzēja dažādu Amer ikas 
Baznīcu organizāci jas , arī Nac ionālā luterāņu padome 
(Nat ional L u t h e r a n Counc i l - N L C ) ar ta jā iek ļau­
ta jām s inodēm. Šīs organizāc i jas gādāja ieceļotāj iem 
ceļa n a u d u un g a l v o j u m u s . Ga lvo tā jam bija jānodro ­
šina ieceļotājam vai arī visai tā ģimenei dzīvesvieta un 
darbs un j ā d o d garanti ja , ka divu gadu laikā šie cilvēki 
nekļūs atkarīgi no soc iā la jām garant i jām. Šī s istēma, 
ba ls tot ies uz j a u n a j i e m A S V l i k u m i e m , b i ja daudz 
s a u d z ī g ā k a , ats i jā jot " n e d e r ī g o s " , j o i e p r i e k š A S V 
uzņēma tikai darbspēj īgos ģ imenes locekļus un bērnus , 
be t tagad l īdz ar ģ i m e n i v a r ē j a izce ļot arī v e c ā k a 
g a d a g ā j u m a ļ a u d i s un inva l īd i . T o m ē r l i e lākā daļa 
vientuļo veco c i lvēku u n inva l īdu pal ika patversmēs 
Vāc i jā , t ikai n e d a u d z a s z e m e s u z ņ ē m a šos l ik teņa 
pabērnus un veidoja t iem īpašas patversmes. 
A r pārv ie toto personu iece ļošanu A m e r i k ā nodar­
bojās pamat īg i o rganizē ta s i s tēma. G a l v o j u m a snieg­
šanai bi ja s a g a t a v o t a spec iā la ve id lapa °, kas bi ja 
jāa izp i lda g a l v o j u m a d e v ē j a m . K ā redzams šajā veid­
lapā , tad ga lvo tā j s varē ja izvē lēt ies , vai ga lvot par 
k o n k r ē t u p e r s o n u va i ģ i m e n i , vai p e r s o n u k ā d ā 
Skatīt pielikumu Nr. 2. Latvijas Baznīcas vestures arhīvs 
(tālāk LBVA): Materiāli par mācītāju ieceļošanu ASV. 
CEĻŠ 
noteiktā vecuma grupā vai kategorijā, vai dot galvoju­
mu j e b k u r a m , k a m tas būtu nepiec iešams. Bet ne vi ­
sām p e r s o n ā m tika dota atļauja pārcelt ies uz A S V . 
Kandidāt i t ika at lasīt i pēc ļoti s t ingr iem note iku ­
miem - vesel ības pārbaude , iesniegto datu pārbaude 
u.tml. 
P ā r s v a r ā ga lvo jumus deva lauksa imniek i , tādēļ 
pirmie ieceļotāji parasti nonāca laukos. Tā , p iemēram, 
mācītājs Rūdol fs Krafts ieradās A S V 1949. gadā u n 
pēc ga lvo juma nonāca kāda Dienviddakotas lauksaim­
nieka m ā j ā s , kur viņa uzdevums bija kopt vēršu baru. 
To viņš savam draugam komentēja šādi : "Mana drau­
dze m a n i pazīst un sveic ina mani j a u pa gabalu ar 
skaļu m a u r o š a n u . " T iesa , j a u pēc m ē n e š a viņš bi ja 
mācēj is atbrīvoties no šī l īguma un dr īzumā uzsāka 
darbu k ā d ā draudzē . 1 1 Ievēro jama daļa latv iešu gal­
vo jumu ceļā nonāca A S V dienvidu štatos , kur k l ima­
tiskie apstākļ i bija grūti panesami. Līdzko galvojuma 
termiņš bija beidzies, šis ģ imenes pārcēlās uz z iemeļu 
a p g a b a l i e m , k u r k l i m a t s bija t u v ā k s Latv i jas a p ­
stākļiem. 
A g r ā k ieceļojušie latvieši centās pēc iespējas palī­
dzēt taut ieš iem, vai nu gādājot galvotājus, vai ari paši 
parakstot galvojumus. Līdzīgi kā Vāci jas nometnēs , ari 
šeit bieži vien ļaudis pulcējās ap saviem mācītāj iem, j o 
viņi bija dažādu darbibu iniciatori un ari palīgi j a u n ā s 
dzīves i ekār tošanā . P i rmais l ikumdošanas akts par 
"D.P . " i e ce ļ o šanu A S V paredzē ja imigrāc i jas izbeig­
šanu j a u 1950. gada 1. jū l iā , un šajā l ikumā paredzē­
tās k v o t a s bi ja i z b e i g u š ā s . Šis l i k u m s , par l a imi 
d a u d z i e m b ē g ļ i e m , t ika p ā r s k a t ī t s , un t ika g a n 
pal ie l inātas kvotas , gan be igu termiņš pārcelts uz 
1951. gada 1. jūli ju. T o m ē r līdz šī termiņa be igām vēl 
nebi ja i ece ļo juš i v is i , k u r i e m to b ū t u ļ ā v u š a s š ī s 
pa l i e l inā tās k v o t a s . T ā p ē c ga l ī ga i s l ē m u m s t ika 
pieņemts , ka "D.P." ieceļošanas beigu datums ir 1952. 
gada 1. j a n v ā r i s . 1 2 Šie note ikumi att iecās arī uz lat­
viešu bēg ļ iem, tāpēc v a r a m teikt, ka l ielākā s t raume 
bija i e radus ies A S V j a u l īdz 1952. gada sākumam. 
T u r p m ā k a j o s gados ieceļo ja ļaudis tikai ind iv iduālā 
kārtā ar savu tuvinieku atbalstu. 
1 1 Artura Dūmiņa 1983. gada 3. marta vēstule E. Ķiplokam, 
LBVA: Materiāli par mācītāju ieceļošanu ASV. 
1 2 Prāv. J. Ķullītis Pārskats par draudžu dzīvi un Baznīcas 
darbu amerikāņu un franču joslā no 1.1.1950.-30.6. 
1951.g. - BK, 1952, 23., 24. lpp. 
CEĻŠ 
N o šīs noda ļas r e d z a m , ka l ie lākā la tv iešu lute ­
rāņu daļa bi ja i e sākus i s a v u t r imdas ce ļu 1944. /45. 
gadā Latv i jā u n t ikai pēc če tr iem vai pat sept iņ iem 
g a d i e m n o n ā c a s a v ā m ī t n e s v ietā . V iņ i b i ja pār­
liecināti, ka šeit ieradušies uz kādu laiku, ne uz mūžu. 
Tāpēc viņu darbība tika vērsta uz to, kā saglabāt savu 
latvisko identitāti un kop ību , nevis uz to , kā labāk un 
vieglāk iep ludināt ies vietē jā sabiedrībā. Liels uzsvars 
t ika likts uz Baznīcas darbu — kā vienotāju un palīgu 
šajā svešajā zemē. 
Šī l a ika c e r ī b a s u n n ā k o t n e s u z d e v u m u s ļoti 
trāpīgi 1950. g a d ā aprakst ī ja mācītā js Al f rēds Skro­
del is : " K a s ir l a t v i e š u b a z n ī c a s , m ā c ī t ā j u , d raudžu 
darb in ieku un j e b k u r a l a tv i e ša uzdevums s v e š u m ā ? 
1) V isp i rms st ipr ināt katru latvieti v iņa svešniec ības 
ce ļos , a izrādot , lai arī k u r dz īves vētras u n viļņi to 
aiznesuši , ka Dievs v iņu redz , vēro, ir nomodā un kat­
ru , kas pace ls savas acis uz V i ņ u , V iņš nepamet ī s . 
2) Vienot v isus latv iešus - t ic ības brāļus - draudzēs , 
kopās , pu l c iņos , lai viņi v a r ē t u mātes va lodā kopēji 
raidīt uz a u g š u savu siržu l ū g š a n a s un s lavēt Dievu. 
Dziļi s irsnīgi D ievu lūgt v a r c i lvēks tikai savā mātes , 
savu bērnu d ienu va lodā . 3 ) St ipr ināt visos uzt ic ību 
tautai un dz imtene i , apz inot ies , ka tas ir D ieva dots 
uzdevums . Ja Dievs ir gr ibēj is , ka mēs piedzimstam kā 
latvieš i , tad , no v i enas p u s e s , V i ņ a m bija va jadzīga 
savā tautu sa imē ari latv iešu tauta, un no otras puses, 
lai mēs ar kā latv ieš i savu m ū ž u nodz īvo jam un kā 
latvieši savu galvu smiltājā no l iekam. Kas savu tautu, 
dz imteni , va lodu a izmirst , nav vērts , ka Dieva saule 
v iņu apmirdz . U n k u r c i lvēki ārē j iem l īdzekļ iem vai 
spaidu kārtā gr ibētu kādas tautas grupai a tņemt viņai 
Dieva doto īpatnību, va lodu un t iesības, tur tie celtos 
pret D ieva g r i b u , dar ī tu nekr is t īgu darbu un krātu 
n e l a i m i p a š u n ā k o t n ē : k a t r s g r ē k s u n k a t r a 
novēršanās no Dieva ce ļ iem nes aiz sevis sodu — Dievs 
neļaujas apsmiet ies . 4) A i c inā t saslēgties v is iem tau­
t ieš iem v ienā brā ļu sa imē , lai sekmīgāk varētu atbal­
stīt v iens o t ru , k u r k ā d u p iemeklē ne la ime , grūt ības 
s t u n d a s , s v e š u ļ a u ž u p ā r e s t ī b a s , k a t r a m latv ie t im 
jāsaredz latviet ī brā l i s , un nev iens latvietis nedrīkst 
palikt v iens , v i entu ļš , a izmirsts . 5) St iprināt visos un 
katrā ticību: Dieva dz irnavas maļ , maļ varbūt lēni, bet 
pamatīg i - D i e v s n e s n a u ž u n neguļ — reiz varas un 
n e t a i s n ī b a s d a r ī t ā j u s ķ e r s D i e v a r i k s t e , s a g r ū s 
sā tan i sk ie a n t i k r i s t a s p ē k i , a tmirdzēs b r īv ības un 
taisnības saule , uztic īgie latvju tautas bērni griezīsies 
atpakaļ uz s a v u svēto z e m i , ko pats D i e v s ir devis 
CEĻŠ 
savai latvju tauta i . " 1 3 Savu likteni šī latviešu tautas 
daļa apzinājās skaidri un rēķinājās ar to. 
Latviešu luterāņu aktivitātes Amerika 
(1947 -1957) 
Pirmie bēgļi no okupētas Latvi jas caur d a ž ā d a m 
Eiropas valst īm A S V ieradās j a u 1947. gadā , t omēr 
l ie lākais p i e p l ū d u m s ir konstatē ts 1950. un 1951 . 
gadā. Atšķir ībā no iepr iekšē jām masve ida ieceļošanas 
reizēm 19. gadsimta be igās un 20. gads imta s ā k u m ā , 
kad bēg ļus l ie lākoties u z ņ ē m a Misūr i s inodes drau­
dzes, šoreiz l ielāku atbalstu izrādīja Apvienotās Lute ­
rāņu Baznīcas Amerikā (ULCA) sinode. 
Sākotnē j i l ie lākā daļa bēgļu uzskat ī ja A m e r i k a s 
Savienotās Valst is tikai par mītnes zemi līdz la ikam, 
kad varēs atgriezt ies Latvi jā . Tā kā pasaules pol i ­
tiskās norises vairāku gadu gaitā nemainī jās un nekas 
neliecināja par iespēju atbrīvot Latvi ju , tad ar la iku 
šīs cer ības zuda un atgr iešanas dz imtenē k ļuva par 
nep iep i ldāmu sapni uz i lg iem g a d i e m . P irmais tr ie ­
ciens š īm cerībām bija saņemts , vēl esot Vāci jas bēgļu 
nometnēs . Līdzko ļaudis samierinājās ar domu, ka šeit 
būs jāpa l i ek uz i lgāku laiku vai pat uz m ū ž u , tad arī 
viņu aktivitātes pieauga un tika izveidotas struktūras, 
kas ļautu saglabāt gan latvisko identitāti un kopību , 
gan savu ticību. Ja 1949. gada "Baznīcas ka lendārā" 
parādījās tikai dažādu organizāci ju un biedrību adre­
ses, kas varētu palīdzēt ieceļotāj iem, tad 1950. gada 
ka lendāra adrešu saraksts j a u minē ja 21 māc ī tā ju 
ASV un sešus - Kanādā. 1949. gadā j a u bija not ikušas 
divas mācītā ju sanāksmes — Ņujorkā un Filadelfi jā. 1 4 
" D . P . " p r o g r a m m a paredzē ja , ka i e ce ļ o juša j i em 
mācītāj iem visiem ir jā iz iet mācību programma vietējā 
Baznīcā, lai iepazītos ar tās struktūru, draudžu dzīves 
organizāci ju un praksi. Bez tam v iņ iem, protams, bija 
j āmācās angļu va loda . Pēc šādas p r o g r a m m a s beig­
šanas, kad ieceļojušais mācītājs bija gadu nostrādāj is 
kādā draudzē par vikāru vietējā mācītāja vadībā, v iņš 
varēja organizēt savu latv iešu draudzi vai arī kalpot 
kādā a m e r i k ā ņ u luterāņu draudzē. D a ļ u no latv iešu 
mācītāj iem vietējās s inodes algoja tieši ar no lūku, lai 
1 3 Mac. A. Skrodelis. Pārskats par Baznīcas darbu Kanāda 
- B K , 1951,51. lpp. 
1 4 Zvēr. adv. P. Eglitis. Pārskats par Latvijas ev. lut. Baznī­
cas darbu ASV - BK, 1958, 67. lpp. 
CELS 
viņi ka lpo tu sav iem taut i eš i em un nodroš inātu v iņu 
garīgo aprūpi. 
P i r m o p l a š ā k o p ā r s k a t u par la tv iešu evaņģēl iski 
luter i sko d r a u d ž u dzīvi A S V 1952 . g a d ā "Bazn ī cas 
kalendārā" rakst ī ja Latv i jas ev. lut. Bazn īcas pārval­
des A S V p r i e k š s ē d i s z v ē r i n ā t a i s a d v o k ā t s Pēter i s 
Eglīt is . Šis pārskats ļauj m u m s iegūt informāci ju par 
latv iešu māc ī tā ju p i r m a j i e m ve ikta j iem p a s ā k u m i e m 
A m e r i k ā . P. E g l ī š a apraks tus par nor i sēm Baznīcas 
d z ī v ē r a k s t u r o to p o l i t i s k a i s u n v i s p ā r i n ā t a i s 
skatījums. 
1952 . g a d ā P. Egl īt is novērtē ja la tv iešu luterāņu 
situāci ju A S V kā l īdz īgu p i rmkr is t īgās draudzes va­
j ā š a n ā m — vietē jās B a z n ī c a s nevēlē jās la tv iešu drau­
dzes redzēt kā neatkar īgas u n patstāvīgas organizāci ­
j a s , n e m a z nerunā jo t par s a v u sinodi. Neskatot ies uz 
š īm g r ū t ī b ā m , Latv i jas ev. lut . Baznīcas mērķ i s bija 
dibināt savas la tv iešu draudzes un dot iespē ju savai 
tautai klausities Dievvārdus mātes valodā. 
Latv i ešu a r g u m e n t s d iskusi jās ar A S V B a z n ī c ā m 
par nep ie c i e šamību veidot latv iešu draudzes un uztu­
rēt sakarus ar Latvi jas ev. lut . Baznīcu bi ja luteriskais 
princips - katra i tautai ir t ies ības klausīt ies Dievvār­
dus s a v ā d z i m t a j ā v a l o d ā . Vē l j o v a i r ā k — šāda i 
svešumā izkaisītai tautai , kas padzīta no savas dzim­
tenes un kura tomēr vēl cer tajā atgriezties. P. Eglītis 
aprakstī ja la tv iešu situāci ju šādi : "Latvieš i izjūt dziļu 
pateicību par to pal īdz ību, k o A S V ev. lut. Baznīca ir 
sniegusi v i ņ i e m kā E i r o p ā , tā ari a tbraucot A S V , un 
cer, k a šī pal īdz ība net iks arī turpmāk l iegta , k a m ē r 
viņi paš i , p i emēro j o t i e s j a u n i e m dzīves a p s t ā k ļ i e m , 
mater iā l i n o s t i p r i n ā s i e s . " 1 5 T o m ē r tas n e d o d A S V 
Bazn ī cām tiesības iekausēt sevī latv iešus , j o " latviešu 
draudzes u z d e v u m s še ir d a u d z p lašāks , nekā tas bija 
dzimtenē. Latv iešu draudze bieži v ien ir tas centrs , ap 
kuru pulcē jas taut ieš i . D r a u d z e s uzdevums ir ne tikai 
gar īgā a p r ū p e , bet arī t a u t a s dz īvā spēka un mātes 
valodas s a g l a b ā š a n a . " 1 6 U n amer ikāņu draudzes nevar 
dot gandrīz n e k o no tā visa, kas nepiec iešams latviešu 
tautas izdzīvošanai . 
T ika meklēt i v isādi ceļi , kā nodroš ināt latv iešu su­
verenitāti . Jur id i sk i bija i espē ja reģistrēt draudzi kā 
pilnīgi neatkar īgu organizāc i ju , kas nepiederēja nevie­
nai s inodei . V a i r ā k a s latv iešu draudzes arī i zmanto ja 
1 5 Zver. adv. P. Eghtis. Pārskats par Latvijas ev.-lut. Baznī­
cas darbu ASV- BK, 1952, 45. lpp. 
1 6 Ibid, 45. lpp. 
šo iespēju. T ā kopumā l īdz 1952. gada be igām bija iz­
veidotas 36 draudzes . Da ļa no tām j a u pašā s ā k u m ā 
tika dibinātas kā pilnigi neatkarīgas organizācijas, kas 
paredzēja pašas segt v isus savus i zdevumus , bet otra 
daļa tika dibinātas ar vietējo sinožu palīdzību. Parast i 
sinodes palīdzēja, algojot mācītāju un atrodot p iemēro­
tas telpas d ievkalpo jumu noturēšanai . Sarežģītāki a p ­
stākļi bija vietās, kur latviešu kopas pastāvēja kā daļa 
no a m e r i k ā ņ u d r a u d z e s . T u r b iež i v i en p i e t r ū k a 
l idzekļu, lai šādai grupai piesaist ī tu savu pastāv īgu 
latviešu mācītā ju , un vietējā draudze plānoja ar laiku 
šo sveš taut iešu grupu asimilēt . Tot ies latviešu svēt ­
dienas skolas pastāvēja gandr īz katrā vietā, kur bija 
lielāks skaits latv iešu — j a u n a t n e s audz ināšana bi ja 
ļoti svarīgs un atbildīgs darbs , kuram tika veltīta arī 
pienācīga uzmanība . 1 7 
1952. gadā A S V bija ieceļojuši a p m ē r a m 80 māc ī ­
tāju. V is iem nepietika vietu tieši latviešu draudzēs , j o , 
pirmkārt , nebija tik daudz draudžu v ispār un, otrkārt , 
šīs draudzes bija savā tapšanās stadijā, to locekļi bi ja 
darba un nodroš inā juma meklē jumos un nevarē ja at ­
ļauties sev a lgot p i lna la ika māc ī tā ju . Arī ideā la jā 
var iantā la tv iešu d r a u d z e s varētu uzturēt t ikai 50 
mācītāju. Tāpēc viena daļa no latviešu gar īdzniekiem 
pēc pabe ig tās a p m ā c ī b u p r o g r a m m a s pal ika d a r b ā 
kādā no v ie tē jām B a z n ī c ā m un tikai re izēm kalpo ja 
latv iešu k o p ā m . Neatkar īga jās draudzēs s t rādā jošo 
mācītāju stāvoklis arī nebi ja apskaužams , j o , lai gan 
latviešu draudzes kļuva arvien l ie lākas, tomēr tās vēl 
nespēja a lgot savus m ā c ī t ā j u s tā , lai t iem n e b ū t u 
j ā s t rādā vēl kāds fizisks darbs r ū p n ī c ā s vai kād i 
gadījuma darbi. 
1952. gadā vēl arvien dažās vietējo Baznīcu aprin­
dās pastāvēja uzskats , ka latvieš iem būtu jāp iev ieno ­
jas v ietē jām draudzēm, j o tās savulaik bija palīdzēju­
šas šeit i ece ļo juša j iem t ic ības brā ļ iem. P. Eg l ī ša ar­
guments pret šādas ide jas uzsp iešanu bi ja , ka palī­
dzības sn iegšana ir krist īgās Baznīcas p ienākums un, 
ja lieli l īdzekļ i t iek izl ietoti misi jai nekrist īgo tautu 
starpā, tad vēl j o vairāk būtu jāatbalsta kristieši , kas 
cieš no v a j ā š a n ā m . Apst ipr inot savu n e p a k ļ a u š a n o s 
amer ikāņu ideoloģi ja i , v isās trīs ša jā gadā Č i k ā g ā , 
Sanf ranc i sko un Ņ u j o r k ā n o t i k u š a j ā s māc ī tā ju un 
draudžu pārstāv ju konferencēs t ika apl iec ināti šād i 
latviešu gar īgās dzives organizāc i jas pamatpr inc ip i : 
"Apliecināt savu ticību, ka mēs esam un ari t u r p m ā k 
Ibid, 43., 44. lpp. 
CEĻŠ 
pal iks im daļa no Latv i jas B a z n ī c a s , latvju tautas un 
at jaunojamās Latvi jas va l s t s . " 1 8 
Un Čikāgas māc ī tā ju u n draudžu kopu pārstāvju 
konference 1952. gada 19. un 20 . aprīlī p i eņēma šādus 
galvenos a t z i n u m u s , kas b ū t u izpi ldāmi savas tautas 
un Baznīcas saglabāšanai : 
1) j ādara viss i espē jamais , lai piesaistītu Baznīcai 
to l a tv i ešu d a ļ u , k a s i z r ā d a pas iv i tāt i pret pievie­
nošanos d r a u d z ē m , j o , zaudē jo t saskari ar la tv ieš iem, 
tie zudīs tautas kopībai ; 
2 ) kur v ien i e spē j ams , d ib ināt la tv iešu draudzes 
un dievkalpo jumu kopas ; 
3) visas latv iešu draudzes , vienalga - vai "atkarī­
g ā s " no s i n o d ē m , vai n e a t k a r ī g a s , ir garīgi pakļautas 
Latv i jas ev . lut . B a z n ī c a s p ā r v a l d e i A S V un tām 
j ā d a r b o j a s s a s k a ņ ā ar L a t v i j a s ev . lut . B a z n i c a s 
Satversmi; 
4) nomaļus dzīvojoš ie latvieši jāaic ina uz dievkal­
po jumiem uz l i e lāk iem la tv i ešu centr iem, bet tos ari 
nedrīkst kavēt stāties amer ikāņu draudzēs ; 
5) v is iem Baznīcas locekļ iem ir jānes lielāki upuri 
gan savai draudze i par l a b u , gan pal īdz ības d a r b a m 
tautiešiem A S V u n E i ropā . 1 9 
1952. gada 20 . un 21 . septembrī not ika otra māc ī ­
tāju un d r a u d ž u de legātu kon ference Ņ u j o r k ā . V iens 
no tās l ē m u m i e m bi ja i e ce l t par j a u n a t n e s darba 
v a d ī t ā j u m ā c . P. N e s a u l i , g a r ī g ā s l i t e r a t ū r a s ap ­
gādātāju māc . doc . E. Ķ ip loku un par pal īdzības darba 
pārzini m ā c . A. Ozo lu . Uz lielo pal īdzības darba nozīmi 
norādī ja prāves t s J . Ķu l l ī t i s : "Sev išķ i grūts ir palī­
dzības darbs par labu t rūkumcie tē j i em Vāci jā . Starp­
tautiskās organizāc i jas ir gandr ī z pilnīgi no šī darba 
aizgājušas , a izrādot , ka latvieši A S V paši var apgādāt 
savus trūcīgos taut i e šus . " 2 0 
Atskatot ies uz pag ā j uša j i em gad iem, P. Eglīt is arī 
norādīja uz tā la ika g r ū t ī b ā m un šķērš ļ i em Baznīcas 
darbā, kas raduš ies pašu la tv iešu dēļ: taut iešu pasivi­
tāte , gan iestājot ies draudzēs , gan piedaloties dievkal­
p o j u m o s un c i tos p a s ā k u m o s , gan maz ie z i edo jumi 
Baznīcas d a r b a m , gan š ķ e l š a n ā s paaudžu starpā , gan 
laicīgo organizāc i ju sadrumsta lo t ība , gan mēģ inā jumi 
sadalīt latv iešu draudzes pēc t iesiskā statusa: s inodēm 
Zver. adv. P. Eglītis Pārskats par Latvijas ev.-lut. Bazni­
cas darbu ASV- BK, 1953, 26. lpp. 
Ibid, 29., 30. lpp. 
Prav. J. Ķullītis. Musu Baznicas darba problēmas — BK, 
1954, 42. lpp. 
CEĻŠ 
p i e d e r o š ā s u n n e a t k a r ī g ā s . P a r p ē d ē j o t e m a t u 
E. Priedīt is izte icās ļoti strikti kā par neva jadz īgas 
šķelšanās rad ī šanu , no k ā noteikti va jadzētu izvairī­
ties. 2 1 Līdzīgas ir ari 1953. gada Baznīcas dzīves aktu­
alitātes un grūt ības . Vēl arvien bija kādi , kas vēlējās 
ja ne sadal īt draudzes A S V , tad to kop ību atdalīt no 
Latvijas ev. lut. Bazn īcas pārē jām d r a u d z ē m kā at­
sevišķu un patstāvīgu organizāci ju . 2 2 
Diskusi jas par draudžu jur id isko stāvokli ner ima 
arī 1954. g a d ā . Pēter i s Eg l ī t i s savā raks tā p laš i 
skaidroja radušās domstarpības par latv iešu draudžu 
piederību s inodēm un tai pat laikā arī Latvi jas B a z ­
nīcai. V iņš atsaucās uz to , ka draudžu princips bi ja 
radies j a u Jaunās Derības laikā, t omēr kā institūcijas 
draudzes darbo jas konkrē ta jā la ikā un ir c i lvēc īgs 
ies tādī jums. T ā s n e v a r būt p i lnīgas un per fektas , 
tomēr to darbā ir j ā c e n š a s pēc ideāla . Ja Baznīcas 
dogmatiskā būt ība ir nemai n īga , tad ārēji organiza­
toriskā būt ība ir j ā p i e m ē r o konkrēta jām va jadz ībām 
vai i e spē jām. Gan p a š i e m la tv ieš iem, gan amerikā­
ņiem bija j āsapro t , ka latv iešus nevar atraut no Lat­
vijas Baznīcas , j o viņi vēl cer atgriezties savā dzimtenē 
un Baznīca ir viens no v e i d i e m , kā sag labāt tautas 
kopību. U n šādas nac ionālas ticības kopas nav nekas 
jauns A S V — tādas ir pastāvējušas j a u p irmo ieceļotāju 
laikos u n p a s t ā v vēl t a g a d . R e i z ē m paš i la tv ieš i 
saredzēja grūtības sadarbībā ar v ietē jām s inodēm, lai 
gan šādu grūt ību nemaz nebi ja . A S V s inožu iekārta 
deva atsev išķām draudzēm lielu autonomiju , tāpēc tās 
nevarēja apsūdzēt pašas draudzes inic iat īvas apspie­
šanā. J a u iestājoties v ietē jās s inodēs , latv iešu drau­
dzes neno l iedza savas att iec ības ar D z i m t e n e s B a z ­
nīcu, un sinodes to ari neprasī ja. Baznīca kā nevalstis­
ka institūci ja, kas apvieno draudzes pēc br īvprāt ības 
pr inc ipa , n e u z l i e k d r a s t i s k a s p r a s ī b a s š ī m d r a u ­
dzēm —, p i e m ē r a m , s a r a u t v i sas sa i tes ar m ā t e s 
Bazn ī cām. L a t v i e š u d r a u d z ē m un m ā c ī t ā j i e m bi ja 
jāizprot esošā situācija un nebi ja j āa tsakās no savas 
tautas v i enot ības , j o B a z n ī c a bija tautas vienojošais 
e l ements . F o r m ā l ā s sa i s t ības ar Latv i jas B a z n ī c u 
nebija n o t e i c o š ā s , lai t ā s v a r ē t u b ū t p a r šķērs l i 
administratīvai pakļautībai kādai vietējai sinodei , bet 
gan tās garīgā kopība. Latvi jas Baznīcai bija balsta un 
2 1 Zvēr. adv. P. Eglītis. Pārskats par Latvijas ev.-lut. Bazni­
cas darbu ASV - BK, 1954, 28.-31. lpp. 
2 2 Zver. adv. P. Eglītis. Pārskats par Latvijas ev.-lut. Baznī­
cas darbu ASV - BK, 1955, 45.-48. lpp. 
CELS 
pamata funkci jas , lai v ienotu tautu, tāpēc tā neiespai­
doja j e b k u r a s citas ārē jās saistības ar c i tām Baznīcas 
organizāc i jām. "Šinī br īva jā zemē nev iens mūs n e a p ­
draud, j a t ikai m ē s paši gr ibēs im pal ikt t ie, kas mēs 
e s a m . " 2 3 
Atskatot ies uz 1955. gadā paveikto , Pēteris Eglītis 
ar l e p n u m u in formē ja , ka pēc apspr iešanas dažādās 
konferencēs u n sapulcēs bi ja p ieņemti Latvi jas Baznī ­
cas n o t e i k u m i A S V . T o m ē r t iem bija va irāk formāla 
noz īme , j o svar īgāk bija saglabāt dzīvu un kopīgu garu 
savā B a z n ī c ā . Latv i jas B a z n ī c a nekad nebi ja p iedzī ­
vojusi š ķ e l š a n o s , tāpēc ari t r imdā to nevarē ja pieļaut. 
P. E g l ī t i s n o r ā d ī j a , k a b i ja a t s e v i š ķ a s p e r s o n a s 
(draudzes ) , kas nevē lē jās p iederēt Latvi jas Baznīca i , 
bet l abprā tāk p iederē tu v i e tē jām s i n o d ē m , un m ē ģ i ­
nāja s a v a s " p r o b l ē m a s " v i spār ināt u n att iec ināt uz 
v isām d r a u d z ē m . T o m ē r Baznīcas un tautas vienotiba 
bija note i cošās vērt ības , kas neļāva radīt nepamatotu 
š ķ e l š a n o s . V i e n k ā r š i e d r a u d z e s locekļ i tā ari ne ­
s a r e d z ē j a k ā d u a t š ķ i r ī b u s tarp s i n o d e s un neat ­
kar īga jām d r a u d z ē m , j o d ievkalpo jumi not ika pēc Lat­
vijas ev. lut. B a z n ī c a s kār t ības un ari draudzes bi ja 
organizētas pēc tās pašas Satversmes . 2 4 
K ā v iens no svar īgāka j i em dienas kārt ības j a u t ā ­
j u m i e m 1 9 5 5 . u n 1956 . g a d ā B a z n i c a s d a r b i n i e k u 
sanāksmēs b i ja j a u t ā j u m s par b ē r n u un j a u n a t n e s 
audz ināšanu . Tas kļuva īpaši aktuāls brīdī , kad sabie­
drībā iesaist ī jās s v e š u m ā dz imuš ie bērni , kas nekad 
neb i ja r e d z ē j u š i L a t v i j u . S v ē t d i e n a s u n l a t v i e š u 
sko lām bija j ā k a l p o par pa l īgu šai j auna ja i paaudzei , 
lai radītu j e l k ā d u priekšstatu par tēvu z e m i . 2 5 
1956. gadā un 1957. g a d a sākumā latv iešu sabied­
rībā un Bazn ī cā turp inā jās diskusi jas par iespēju ad­
ministratīvi apv ienot v i sas latviešu draudzes . Tās sa­
sn iedza s a v u k u l m i n ā c i j u 1957. g a d a m a r t ā , k a d 
m ā c ī t ā j u u n d r a u d ž u d a r b i n i e k u k o n f e r e n c ē t ika 
p ieņemts l ē m u m s izve idot la tv iešu luterāņu draudžu 
apv ien ību . P i e ņ e m t ā l ē m u m a sekas t iks aprakst ī tas 
un a n a l i z ē t a s n ā k a m a j ā n o d a ļ ā , be t š ī s n o d a ļ a s 
turp inā jumā seko pārskat i par no t ikumiem A S V aus­
t rumu un r i e t u m u a p g a b a l o s atsev išķi , lai dotu pil­
nīgāku priekšstatu par draudžu dzīves attīstību. 
2 3 Zvēr. adv. P. Eghtis. Pārskats par Latvijas ev.-lut. Bazni­
cas darbu ASV-BK, 1956, 59.-63. lpp. 
2 4 Zvēr. adv. P. Eglītis. Pārskats par Latvijas ev.-lut. Baznī­
cas darbu ASV - BK, 1957, 66.-68. lpp. 
2 5 Ibid, 66.-68. lpp. 
CELS 
ASV austrumu apgabals 
Arhib ī skapa v ietnieks A S V aus t rumu krastā prā ­
vests J . Ķull īt is p i rmo pārskatu par draudžu aktivi­
tā tēm ša jā apgabalā sniedza 1953. gada " B a z n ī c a s 
kalendārā" . Tika lēsts , ka kopā A S V bija ieceļojuši 40 
000 latviešu, no kur iem tikai 4000 apmetušies uz dzīvi 
r i e tumos , bet pārēj ie 36 000 par dzīvesvietu bija iz­
vēlē jušies Amer ikas Savienoto Valstu austrumu daļu. 
Lai r a k s t u r o t u šī d a r b a l auka p l a š u m u , p r ā v e s t s 
J. Ķullīt is lieto šādu aprēķinu: "Brauciens no Ņujorkas 
līdz Čikāgai , neoficiālai A S V z iemeļu daļas galvaspi l ­
sē ta i , k u r u spec iā l s ā trv i l c i ens ve i c 19 s t u n d ā s , 
l īdzinās at tā lumam no Rīgas līdz Maskavai un atpakaļ 
līdz Liepājai . " 2 6 
T o m e r no 90 māc ī ta j i em, kas ša ja apv idu tobr īd 
a p m e t u š i e s uz dzīvi , ne visi varē ja strādāt gar īga jā 
l aukā . P r ā v e s t s Ķu l l ī t i s sadal ī ja māc ī tā jus če t rās 
grupās pēc to nodarbināt ības : "1) latviešu patstāvīgās 
draudzēs , 2) dažādu sinožu draudzēs , 3) mācitāji , kuri 
nedē ļas d ienas s trādā ja fizisku d a r b u un svētdienās 
s ludināja Dieva vārdus , un 4) mācitā j i , kuri s trādāja 
fizisku darbu un kur i em bija ņemta katra iespēja arī 
pa svētd ienām darboties savā a m a t ā . " 2 7 Daļa mācī tā ju 
vēl v a i r ā k u s gadus turp inā ja s trādāt fizisku d a r b u 
nedē ļas d ienās . Š ā d a pārpū le neret i noveda v i ņ u s 
s l imības gultā , bija arī viens nāves gadī jums — 1952. 
gadā m ā c . V o l d e m ā r s M e ž a r a u p s mira pēc i ekšē jas 
as iņošanas , kas iegūta, ceļot smagu metāl lūžņu kasti . 
Šajā sakarā prāvests Ķull ī t is a tgādinā ja , ka , j a visi 
latvieši , kas ieradušies A S V , iestātos draudzēs un god­
prāt īg i m a k s ā t u n o d o k ļ u s , tad arī v isus m ā c ī t ā j u s 
draudzes pašas varētu piet iekami atalgot, lai nerastos 
šādi gadī jumi . Šis un līdzīgi pamudinājumi neatrada 
dzirdīgas ausis , j o pal īdzība no v ie tē jām s inodēm ar 
la iku t ika samazināta , bet pašu latv iešu griba z iedot 
tik drīz nep ieauga . 2 8 
Arī 1953. g. ar l ie lu nožēlu j āa tz īmē , ka v ienpad­
smit māc ī tā j iem nebi ja nekādu iespēju nodoties drau ­
dzes kopšanas un Dieva Vārda s ludināšanas darbam. 
D i v p a d s m i t m ā c ī t ā j i s t r ā d ā j a p i ln īg i a m e r i k ā ņ u 
draudzēs un amer ikāņu mācību iestādēs , un tikai daži 
Prav. J. Ķullītis. Baznicas darba raksturojums ASV aus­
trumu krastā - BK, 1953, 37. lpp. 
Ibid, 38. lpp. 
Prāv. J. Ķullītis. Mūsu Baznīcas darba problēmas - BK, 
1954, 38. lpp. 
CEĻŠ 
no v i ņ i e m a p k o p a arī dažas m a z ā k a s m ū s u taut iešu 
g rupas . 2 9 P a r tuvāko m ē r ķ i t ika nosprausts - atbrīvot 
no f i z i skā d a r b a n e a t k a r ī g o d r a u d ž u māc ī tā jus , 
paliel inot draudzes n o d e v a s līdz 2 dolār iem mēnesī , j a 
nep iec i ešams . 3 0 
1955. gada 1. jūl i jā A S V austrumos dzīvoja 76 lat­
v iešu māc ī tā j i , no k u r i e m 9 nestrādāja draudzēs , bet 
12 tāpat turpināja darbu tikai amer ikāņu draudzēs vai 
mācību iestādēs. 
J a 1952 . g a d ā A S V austrumos bija j a u 35 dažāda 
veida d r a u d z e s un 45 d iev lūdzē ju k o p a s 3 2 , tad 1953. 
g a d ā "pēc v i s ā m n o t i k u š ā m p ā r v e i d o š a n ā m un pār ­
m a i ņ ā m tagad A S V a u s t r u m u daļā pastāv 40 draudzes 
un 45 k o p a s " 3 3 . J a u n a s draudzes dibinātas Ročesterā , 
S i rakūzās , Bufa lo un Linko lnā . Tā kā dzīves apstākļi 
A S V d i e n v i d u š ta tos b i ja grūt i p a n e s a m i , tad g a n 
draudžu locekļ i , gan mācī tā j i pēc iespējas pārvieto jās 
uz z i e m e ļ u š t a t i e m ; u z tā rēķ ina p a p l a š i n ā j ā s arī 
draudzes. 
1954. g a d ā A S V a u s t r u m o s nod ib inātas 2 j a u n a s 
draudzes - P i t sburgā , k u r u apkalpoja mācītā js A. D ū -
m i ņ š , un Č i k ā g ā d i e v k a l p o j u m u k o p a pārtapusi par 
Sv. Pāvi la draudzi m ā c . P. Ķirsona vadībā , tā papildi­
not d r a u d ž u skaitu l īdz 4 2 , bet kopu skaits bija 4 3 . 3 4 
1955. gadā j a u va irākas draudzes austrumos bija iegu­
vušas savā ī p a š u m ā d i e v n a m u s vai ari draudzes na ­
m u s : 2 d r a u d z e s M i n e a p o l ē , G r a n d r a p i d u V i e n ī b a s 
d r a u d z e , K a l a m a z ū u n V i l i m a n t i k a s d r a u d z e s , b e t 
O m a h a s draudze apspr ieda d ievnama iegādes iespēju. 
B o s t o n a s t r i m d a s d r a u d z e iegādājās te lpas un zemi 
bērnu v a s a r a s n o m e t n ē m — "P iesau le " Ņ ū h e m p š ī r a s 
š t a t ā , b e t Ņ u j o r k a s d r a u d z e ī p a š u m u š ā d a m p a t 
n o l ū k a m i e g ā d ā j ā s K a t s k i ļ u ka lnos Ņ u j o r k a s š tatā . 
Prav. J. Ķullītis. Pārskats par latviešu ev.-lut. draudžu 
dzīvi ASV austrumu daļā 1953. gadā un tuvākie uzdevu­
mi - B K , 1955, 54., 55. lpp. 
Ibid, 58. lpp. 
Prav. J. Ķullītis. Pārskats par latviešu ev.-lut. draudžu 
dzīvi ASV austrumu daļā 1954. gadā un 1955. g. līdz 
1. jūlijam - BK, 1956, 67., 68. lpp. 
Prāv. J. Ķullītis. Mūsu Baznīcas darba problēmas - BK, 
1954, 38. lpp. 
Prav. J. Ķullītis. Pārskats par latviešu ev.-lut. draudžu 
dzīvi ASV austrumu daļā 1953. gadā un tuvākie uzdevu­
mi - B K , 1955, 54., 55. lpp. 
Prav. J. Ķullītis. Pārskats par latviešu ev.-lut. draudžu 
dzīvi ASV austrumu daļā 1954. gadā un 1955. g. līdz 
1. jūlijam - BK, 1956, 67., 68. lpp. 
CEĻŠ 
D r a u d ž u locekļu z iedošanas griba aktivizējās , j a bi ja 
kāds konkrē t s m ē r ķ i s , tā nel ie lā O m a h a s d r a u d z e 
1956. g a d ā īsā laikā izpirka savu d ievnamu no b a p ­
tistu draudzes un to pārbūvēja pēc luterāņu iekārto ­
j u m a . Citās draudzēs t ika vākti l īdzekļi Svētā Vakar ­
ēdiena t rauku iegādei - tie izgatavoti Vāci jā pēc sak­
rālās mākslas l i k u m i e m . 3 5 1957. gadā j a u n u d ievnamu 
uzcēlusi Mančesteras draudze . 3 6 
M ā c ī t ā j u un d r a u d ž u ikd ienas dzīvi raks turo ja 
dievkalpojumi , bērnu dievkalpojumi , dievkalpojumi ar 
dievgaldu, dažādi svētbrīži , kristības, iesvētības, laulī­
bas, kristīga izvadīšana. Ja sākotnēji baznīcēnu skaits 
iksvētdienas d ievkalpo jumos bija diezgan liels, tad ar 
gadiem lielākajās pilsētās tas mazinājās . Par v ienu no 
ve iksmīgākaj iem l īdzekļ iem šīs situācijas uz labošanai 
tika uzskatīti evaņģelizāci jas dievkalpojumi, kad drau­
dzēs viesojās mācītāj i no cit iem a p g a b a l i e m . 3 7 T o m ē r 
zemais apmeklētā ju skaits parastajos d ievkalpo jumos 
saglabājās ari vēlāk. Pilni dievnami bija tikai dažādos 
svētkos vai ari kopienās, kur tie notika pietiekami reti. 
Baznīca tr imdā apzinājās j a u n ā s paaudzes audz i ­
nāšanas nepiec iešamību, j o viņi būs tie, kas veidos rīt­
d ienas Bazn ī cu un Latv i ju . Prāves ts Ķull ī t is 1953 . 
gadā ļoti pārl iecinoši pamato ja šo vajadzību pievērst 
l ie lāku u z m a n ī b u bērnu un j aunatnes audz ināšana i : 
" A S V ir d a u d z a s l abas sko las ar i n t e r e s a n t u pro­
g r a m m u un p laš iem mācības l īdzekļ iem, bet vecāk iem 
būtu j ā z i n a , ka mēs nevaram no A S V skolām prasīt 
trīs l ietas: lai tās māc ī tu mūsu jaunatni Dievu lūgt , j o 
A S V sko lās n e m a z n a v ticības māc ī bas un l ū g š a n a s 
tur neska i ta . M ē s n e v a r a m prasī t , lai A S V sko las 
m ā c ī t u m ū s u j a u n a t n e i latviski domāt . T a s j ā d a r a 
paš iem vecāk iem un nac ionā lām organizāc i jām. M ē s 
ari n e v a r a m sagaidīt , ka A S V skolas dotu m ū s u bēr­
niem audz ināšanu eiropeiskā noz īmē ar vis iem godbi ­
j ības , smalk jūt ības un pieklāj ības pr i ekšmet iem. (..) 
Vecākiem pašiem tātad jārūpējas par pieminētām tr im 
ga lvena jām l ietām: j ā m ā c a paš iem j a u maz iem Dievu 
lūgt , l ie lākie j ā s ū t a svētd ienas skolās un j a u n a t n e s 
Prav. J. Ķullītis. Pārskats par latviešu ev.-lut. draudžu 
dzīvi ASV austrumu daļā 1956. gadā un 1957. g. līdz 1. 
aprīlim - BK, 1958, 75., 76. lpp. 
Prav. A. Birznieks. Garīgais darbs ASV austrumos un 
vidieni - BK, 1959, 91., 92. lpp. 
Prav. J. Ķullītis. Pārskats par latviešu ev.-lut. draudžu 
dzīvi ASV austrumu daļā 1956. gadā un 1957. g. līdz 
1. aprīlim - BK, 1958, 75., 76. lpp. 
CEĻŠ 
pulc iņos , ve cāk iem p a š i e m jāskaidro nacionālās kul tū ­
ras un tautas p a s a r g ā š a n a s j autā jumi , vecāk iem pa­
š iem j ā r a d a bērn iem augstvērt īga sabiedriska un indi­
v iduāla a u d z i n ā š a n a , k a s ir īsti izgl ītota un ne tikai 
mācīta ci lvēka p a z ī m e . " 3 8 
Tiek lēsts , ka 1954. u n 1955. gadā svētdienas sko­
las apv i eno ja 5 0 % no v i s i e m la tv iešu b ē r n i e m aus­
t rumu apgaba lā un svētd ienas skolu audzēkņu skaits 
p a m a z ā m p ieauga . J a u n a t n e tika iesaist ī ta dažādos 
pulc iņos , no k u r i e m v i s t u v ā k Baznīca i bi ja krist īgās 
j a u n a t n e s pu l c iņ i , k u r u darb ību vadi ja m ā c . P. N e ­
saule. Ik pa l a ikam not ika j a u n a t n e s sanāksmes , ku­
ras kr i s t ī gā g a r ā a p v i e n o j a l ie lu da ļu j a u n a t n e s . 3 9 
1955. g a d a a u g u s t ā n o t i k a speciāl i kurs i j a u n a t n e s 
vadītā j iem Čikāgā , un tādi tika rīkoti arī turpmāk, j o 
" m ū s u j a u n a t n ē A S V ir l ie la tendence uz patstāvību 
un tā grib sev v a d o ņ u s no sava v idus , t iem nu ir j ā b ū t 
labi sagatavot iem š im u z d e v u m a m " 4 0 . Kopš 1956. gada 
j a u n a t n e s vad ī tā ju kurs i P. Nesau les vad ībā not ika 
regulāri . 4 1 
L a b u s p a n ā k u m u s b i j a s a s n i e d z i s p a l ī d z ī b a s 
darbs - 1953 . g a d ā uz E i r o p u t ika nosūt ī ta d a ž ā d a 
ve ida pa l īdz ība par k o p ē j o s u m m u 2 1 9 5 0 , 8 1 dolāri . 
Vietē ja i pa l īdz ība i - p a b a l s t i e m u n a i z d e v u m i e m — 
izlietoti 5788 ,59 dolāri . Pal īdz ības darba pārzinis māc . 
A. Ozols savu pārskatu 1953. gadā nobe idz ar šād iem 
vārd iem: " V i s u m ā t o m ē r gr ibas cerēt , ka draudzēs ir 
pamodus ies interese d z ī v ā k a m pal īdzības darbam un 
tā prob lēmām. K a u t arī pal īdzības lauku sadales plāns 
būtu t ikai daļēj i rea l i zē ts , tad mēs v a r a m runāt par 
Latvi jas ev. lut. Baznīcas pal īdzības darbu ne tikai k ā 
m o r ā l i s k u , b e t arī i e v ē r o j a m u mater iā lu atba ls tu 
trūcīgiem tautas brāļ iem un m ā s ā m Eiropā un A S V . " 4 2 
P a l ī d z ī b a s d a r b a t u r p i n ā š a n a i 1953 . gadā t ika 
nospraust i šād i mērķ i — jāve i c ina citu taut iešu emig-
3 8 Prav. J. Ķullītis. Baznīcas darba raksturojums ASV aus­
trumu krastā - BK, 1953, 39., 40. lpp. 
3 9 Prāv. J. Ķullītis. Pārskats par latviešu ev.-lut. draudžu 
dzīvi ASV austrumu daļā 1954. gadā un 1955. g. līdz 
1. jūlijam - BK, 1956, 68., 69. lpp. 
4 0 Prav. J. Ķullītis. Pārskats par latviešu ev.-lut. draudžu 
dzīvi ASV austrumu daļā 1955. gadā un 1956. g. līdz 
1. maijam - BK, 1957, 73.-75. lpp. 
4 1 Prāv. A. Birznieks. Garīgais darbs ASV austrumos un 
vidienā - BK, 1959, 91., 92. lpp. 
4 2 Prāv. J. Ķullītis. Pārskats par latviešu ev.-lut. draudžu 
dzivi ASV austrumu daļā 1953. gadā un tuvākie uzdevu­
mi - BK, 1955, 55. lpp. 
CEĻŠ 
rācija uz A S V no Vāci jas , Austri jas un citām z e m ē m ; 
jāorganizē latviešu veco ļaužu nami , kas jau ir izdarits 
Anglijā un būtu iespējams ari A S V . 4 3 
1955. gadā A S V austrumu draudzes akti vi i zman­
toja iespēju , ka A S V valdiba par velti deva augstvēr­
tīgus produktus no lauksa imniec ības pārprodukc i jas 
"Care " p a k ā m nosūt īšanai pal īdzībai uz Eiropu , kur 
sūt ī tā jam bija j ā a p m a k s ā tikai i epakošana un nosūtī ­
šana. Šādas pakas draudzes nosūt ī ja palīdzībai gan 
t a u t i e š i e m Vāc i jā , gan p ieder īga j i em d z i m t e n ē un 
ieslodzītaj iem Sibīrijā. "Jā, var būt dažādās domās par 
to, vai mēs nekaitē jam piederīgo drošībai ar palīdzības 
sn iegšanu un sarakst īšanos , tad š iem nela imīgaj iem, 
kas ir Sibīrijā verdz ībā , mēs vairs kaitēt n e v a r a m , j o 
n e k a s ļ a u n ā k s ar v iņ i em not ikt ies nevar , bet m ē s 
varam glābt viņu dzīvības." 4 4 
Kopš 1956. gada , kad "saz ināšanās ar dzimteni ir 
izveidojusies ļoti p laša un posts un t rūkums, kas tur 
v a l d a , t a g a d ir s k a i d r s " , arī a u s t r u m u a p g a b a l a 
draudžu palīdzības darbs gāja p lašumā. 4 5 
K ā sevišķu no t ikumu prāv. Ķullīt is atzīmē iespēju 
1953. gadā sniegt l i ec ību Ņu jorkas federālajā t iesā 
Kerstena komisi jai "par komunis tu va jāšanām, kuras 
viņi izveda savā va ld īšanas laikā 1940. /41. gadā Lat­
vijā pret Baznīcu , māc ī tā j i em, draudžu darb in iek iem 
un d a u d z i e m t i c īg iem draudžu locek ļ iem. M ā c ī t ā j u 
nos lepkavošana un deportēšana ir komunistu rež ima 
pastāvīga sastāvdaļa un norāda uz šīs vald īšanas an-
tikristīgo raksturu . 
Līdzīgas nozīmes pasākums norisinājās 1954. gada 
augustā — Pasaules protestantisko un ortodokso Baz ­
nīcu padomes sasaukta konference Evanstonā , A S V , 
"kurai mēs iesn iedzām Balti jas protestantisko un or­
todokso Baznīcu m e m o r a n d u par Baznīcas un t ic ības 
va jāšanām Balti jas valstīs un protestējām pret komu­
nistu nekrietno paņēmienu izlietot Baznīcu vadī tā jus 
savai melīgai propagandai par pseudomieru un grēcīgu 
koeksistenc i " . U n vēl : "Jaunnodib ināta jā k o m u n i s t u 
Ibid, 58. lpp. 
Prav. J. Ķullītis. Pārskats par latviešu ev.-lut. draudžu 
dzīvi ASV austrumu daļā 1955. gadā un 1956. g. līdz 
1. maijam - BK, 1957, 75., 76. lpp. 
Prav. J. Ķullītis. Pārskats par latviešu ev.-lut. draudžu 
dzīvi ASV austrumu daļā 1956. gadā un 1957. g. līdz 
1. aprīlim - BK, 1958, 78. lpp. 
Prav. J. Ķullītis. Pārskats par latviešu ev.-lut. draudžu 
dzīvi ASV austrumu daļā 1953. gadā un tuvākie uzdevu­
mi - BK, 1955, 57. lpp. 
CEĻŠ 
apspiesto tautu asamble jā m a n bija i zdevība iesniegt 
m e m o r a n d u p a r m ū s u B a z n ī c a s a p s p i e š a n u un va ­
j ā š a n ā m dz imtenē . " 4 7 
1957 . g a d s A S V a u s t r u m u a p g a b a l a d r a u d z ē m 
iez īmējās ar s m a g u z a u d ē j u m u — j a u vasarā s l imības 
dēļ darbā bi ja kavēts prāvests Jēkabs Ķull ī t is , un 11. 
oktobrī D ievs v iņu a i zsauca mūž ībā . Šis gar īdznieks 
bija daudz u n sirsnīgi s trādāj is , lai iekoptu Baznīcas 
darba lauku A S V , kas savos apmēros bija milzīgs gan 
a t tā lumu, g a n d r a u d ž u u n ticīgo skaita ziņā. "Savu 
atz inību un pate i c ību draudzes apl iec ināja nevien ar 
l īdz jūt ības r a k s t i e m , be t arī ar n a u d a s z i edo jumiem, 
lai segtu p r ā v e s t a s l i m ī b a s un a p b e d ī š a n a s i zdevu­
m u s . " L ī d z t u r p m ā k i e m r ī k o j u m i e m a r h i b ī s k a p s 
uzdeva pi ldīt v iņa p i e n ā k u m u s prāves tam K.A. B irz -
niekam. 
ASV rietumu apgabals 
P a r arh ib ī skapa v i e t n i e k u A S V r i e tumdaļā kopš 
1951. g a d a r u d e n s bi ja aic ināts profesors Dr. Kār l i s 
Kundz iņš . P i r m o pārskatu par draudžu dzīvi r ietumos 
viņš sn iedza 1953 . g a d a "Bazn ī cas ka lendārā" . A S V 
rietumu milz īgajā platībā (ap 2000 j ū d ž u no z iemeļ iem 
uz d ienv id iem u n no a u s t r u m i e m uz r i e tumiem) bi ja 
izvietojušies ap 4000 latv iešu . Par šo ļaužu rel iģiskās 
dzīves ve idošanos Dr . K. Kundz iņš raksta: "Sākumā tā 
pilnīgi bijusi padota pašplūsmai . No Vāci jas ieceļojušie 
latv iešu māc ī tā j i vai n u ar Pasaules lu terāņu fede­
rāci jas ( L W F — P L F ) s tarpniec ību tika iesaistīti k ā d ā 
amer ikāņu draudzē kā amer ikāņu mācītā ja palīgi, vai 
paši ap sevi sāka pulc ināt savus taut iešus , noturēdami 
d ievkalpo jumus un tā l ikdami pamatu draudzes dzīvei 
un d a r b a m . U n l īdz īgā kār tā arī pārē j ie atbraucē j i 
sāka p ies l i e t i es kā d r a u d z e s locekļ i vai nu kāda i 
amer ikāņu draudze i , kas v iņus bija "sponzori jusi" , vai 
ari latv iešu d i evka lpo jumu kopai , j a tāda tuvumā bija 
a t rodama . (..) Pras ība pēc latv iešu d i evka lpo jumiem 
un l a t v i e š u s v ē t d i e n a s sko las , sev išķ i tur , kur no 
angliski r u n ā j o š o a m e r i k ā ņ u mācī tā ju puses nebij iz ­
m a n ā m a s e v i š ķ a p r e t i m n ā k š a n a , r e z u l t ā t ā dabīg i 
noveda pie pats tāv īgu la tv iešu draudžu d ib ināšanas . 
T ā d a s p a t s t ā v ī g a s , a t t i e c īgā va ld ības ies tādē reģ i s -
Prav. J. Ķullītis. Pārskats par latviešu ev.-lut. draudžu 
dzīvi ASV austrumu daļā 1954. gadā un 1955. g. līdz 
1. jūlijam - BK, 1956, 70., 71. lpp. 
Prāv. A. Birznieks. Garīgais darbs ASV austrumos un 
vidienā - B K 1959, 91. lpp. 
CEĻŠ 
trētas latviešu draudzes pašreiz j a u darbojas gandr īz 
visos l ie lākos latv iešu centros : Vaš ing tonas valstī — 
Sietlā, T a k o m ā , Longv jū ; Kali forni jā - Sanfrancisko 
un apkārtnē, Kolorādo valstī Kolorādo Springu pilsētā; 
t endence tādas d r a u d z e s vai d i e v k a l p o j u m u k o p a s 
dibināt vēro jama vēl citās. Gan vietām pastāv arī kāda 
draudze, kas iekļāvušies kādā no amerikāņu luterāņu 
s inodēm (viena U L C A un viena E L C , bet viena saņem 
pabals tu no Misūr i s inodes) . T o m ē r , kā to sev i šķ i 
rādī ja d r a u d ž u d a r b i n i e k u konference 1952 . g a d a 
jūni jā Sanfranc isko , Bazn īcas dz īves garu r ietumos 
noteic patstāvīgās latviešu draudzes . " 4 9 
Interesants ir prof. Dr . K. Kundziņa komentārs par 
latviešu aktivitāti draudžu dzivē: "Visi šie aktivitātes 
veidi nekad nebūtu domājami , ja viss darbs gultos , kā 
tas dažreiz d iemžēl m ē d z a būt dz imtenē , v ienīgi uz 
paša mācī tā ja p lec iem. A r pat iesu un dziļu gandarī ­
j u m u jāatz īmē, ka daudz rosīgāk, nekā tas parasti bija 
dz imtenē, draudzes dzīvē aktīvi sākuši piedalīties paši 
draudzes locekļi, p i rmā kārtā draudžu priekšnieki un 
citi valdes locekļi. Ievērojami izglīt ības un sabiedriski 
darbinieki sākuši pievērsties š im darbam, nes lēpdami 
savu a t z i n u m u , ka š in ī l a ikā , k a d v isā p a s a u l ē 
iedegusies lielā cīņa starp kristīgo un antikristīgo pa­
saules uzskatu, vienīgi nešaubīga nostāšanās uz kr is ­
tīgās t ic ības un krist īgā pasaules uzskata p a m a t i e m 
un sīko savstarpējo ķi ldu izbe igšana var mūs sagata­
vot l ie la jam nākotnes u z d e v u m a m , savas nac ionā lās 
dzīves at jaunošanai . " 5 0 
"Bez m ū s u Latvijas brīvības laika inteliģences šeit 
r ie tumos ir vēl kāds cits faktors , kura i esa i s t ī šana 
Baznīcas dzīvē m u m s nevar būt vienaldzīga. Tie ir tā 
saucamie "veclatvieši" , kas pa l ielākai daļai, n ā k d a m i 
no jūrn ieku vai citu uzņēmīgu ļaužu aprindām vai ari 
bēgdami no cariskā rež īma, ieradušies šeit j a u šī gadu 
s imteņa s ā k u m ā vai pat vēl agrāk. Ir grūti no te ik t 
viņu skaitu, kas katrā ziņa sniedzas vairākos s imtos , 
jo 1905. g. emigranti pa lielākai daļai vairās no j a u n a ­
j iem ieceļotāj iem un sevišķi no Baznīcas . Daudzi v iņu 
starpā ir gandrīz j a u pilnīgi amerikanizējušies . T o m ē r 
to nevar teikt par v is iem. It sevišķi Sanfrancisko veco 
taut i ešu v idū v a r a m atrast t ā d u s , kas , i e rodot i es 
jauniem taut ieš iem un nodibinoties latviešu draudzei , 
Prof. Dr. K. Kundziņš. Pārskats par Latviešu ev.-lut. 
draudžu dzīvi ASV rietumos līdz 1952. g. 30. jūnijam -
BK, 1953, 32 , 34. lpp. 
Ibid, 34., 35. lpp. 
CEĻŠ 
ar lielu sirds s i l tumu t i e m pievienojās , daudziem pal­
īdzēdami ne vien ar labu padomu, bet arī materiāl i , un 
tagad j a u k ļ u v u š i p a r i evēro jamu la tv i ešu draudzes 
ba ls tu . Lie lāki z i e d o j u m i draudzes labā , v iesmī l īga 
savas mājas a tvēršana sanāksmju v ies iem un citi s irs­
n ības i z p a u s m e s veidi n a v nekāds r e tums . Pie t a m , 
neraugot ies uz v iņu i lgo prombūtn i no vecās dz imte ­
nes , viņi visi vēl runā tēvu va lodu un rāda dzīvu in­
teresi un izpratni par Latvi jas l ikteni. K ā tas izskaid­
ro jams? Papēto t dzi ļāk apstākļus , i zrādās , ka šai j a u ­
kai parādība i ir v iens note ikts cēlonis : v iņ iem g a d u -
s imteņa s ā k u m ā bijusi sava latviešu draudze ! Tā gan 
pēc š īs d r a u d z e s m ā c ī t ā j a Baloža (Bal lod ) nāves uz 
laiku pār t raukus i savu darb ību , bet , j a u n i e m apstāk­
ļiem iestājoties, atdzimusi j aunā veidā un spēkā." 0 
Pretē j i E. Pr i ed i ša r a k s t u r o j u m a m par 1952. un 
1953. gada akt iv i tātēm A S V prof. Dr. K. Kundz iņš to 
laika per iodu aprakstī j is šādi : "Gads , kas pagājis kopš 
1952. gada draudžu darbin ieku un mācī tā ju konferen­
ces S a n f r a n c i s k o , v i s u m ā raks turo jams kā la tv iešu 
draudžu dzīves nost ipr ināšanās un p ieaugošas rosības 
laiks A S V r ie tumos . Sanfranc isko noturētai konferen­
cei, kas bi ja p i r m ā tāda ve ida s a n ā k s m e A S V rietu­
mos , Baznīcas dzīves ve idošanā ir bijusi nenol iedzama 
svētīga n o z ī m e , un tanī p ieņemtais pamatpr inc ips , kā 
labākais a t r i s inā jums dota jos apstākļos , dibinot j a u ­
nas d r a u d z e s u n kopas , ir neatkar īgu (arī f inansiāli 
patstāvīgu) d r a u d ž u t ips , ir ņemts vērā un , cik redzu , 
arī a t ta i sno j i es . " 5 2 Tā 1953 . gadā A S V r ie tumos bi ja 
sept iņas neatkar īgas draudzes vai kopas un tikai trīs 
ar s i n o d ē m sa i s t ī tas . B e t arī sa is t ība ar s i n o d ē m 
nekavē ja šo d r a u d ž u māc ī tā jus sadarbot ies ar c i tām 
d r a u d z ē m , i z p l a t ī t g a r ī g o l i t e r a t ū r u , p i e d a l ī t i e s 
kopīgās sanāksmēs un viesoties neatkarīgās draudzēs. 
D i e v k a l p o j u m i n o t i k a v i sās d r a u d z ē s regu lār i , 
turklāt "gandrīz visi mācītā j i ir kļuvuši par ceļotāj iem-
mis ionār iem. V i ņ u gandar ī jums ir, ka parasti v istālā­
kajās g r u p ā s taut ieš i izz iņotajos d ievka lpo jumos sa­
nāk gandr īz s imtprocent īg i , kamēr centros , kur notiek 
regulārie d ievka lpo jumi , parastais apmeklētā ju skaits 
ir ap 4 0 - 5 0 % " 5 3 . 
Ibid, 35. lpp. 
Prof. Dr. K. Kundziņš. Pārskats par Latviešu ev.-lut. 
draudžu dzīvi ASV rietumos 1952.153. gadā - BK, 1954, 
32. lpp. 
Ibid, 34. lpp. 
CEĻŠ 
1954. gada sākumā A S V rietumos bija j a u 12 lat­
v iešu d r a u d z e s va i k o p a s , k u r a s aprūpē ja as toņ i 
mācītāj i , no kur iem trīs saņēma algu no a m e r i k ā ņ u 
sinodēm. Draudžu locekļu skaits nedaudz pieauga lie­
lajās r i e tumkras ta p i l sē tās , bet kopā visā ša jā a p ­
gabalā latviešu draudzēs bija iesaistī jušies 2535 tau­
tieši, kas sastādīja 7 7 % no rietumkrastā dzīvojošaj iem 
latviešiem, ieskaitot nelielu skaitu veclatviešu. 
1953. un 1954. gadā draudžu dzīve jau bija iegājusi 
savās s l iedēs un d ievka lpo jumu apmeklē tā ju skai ts 
l ielākajos centros , kur tie not ika regulār i , bi ja svār­
stīgs. Tot ies svētkos , nac ionāla jās atceres d ienās un 
iesvētes d ievkalpo jumos baznīcas parasti bija p i lnas . 
"Labs l īdzeklis pacelt apmeklētā ju skaitu ir evaņģel i ­
zācijas — respektīvi svešu mācītāju v iesošanās , kā tas 
bija vēro jams prāvesta A. Skrodeļa v iesošanās gadī ­
jumā rietumkrastā 1954. gada martā un aprīlī ." 5 5 
A r gandar ī jumu prof. Dr. K. Kundz iņš p ieminē ja 
lielāko draudžu aktivitātes gan savas Baznīcas darba 
uz labošanai , i egādājot altāra t raukus , g rāmatas un 
pat k ino aparātu . L ie lāko d r a u d ž u mācītā j i i z d e v a 
"Draudzes vēstnešus" , lai ar to palīdzību aizsniegtu arī 
attā lāk dz īvo jošos d r a u d ž u locek ļus un p iesa is t ī tu 
Baznīcas dzīvei. 
1954. gadā trīs apgabala draudzes bija n o s p r a u ­
dušas mērķi tikt pie sava nama. Pirmajai tas izdevās 
Sietlas draudzei , vēlāk ari Ziemeļkalifornijas un T a k o -
mas draudzēm. Savs n a m s ir laba iespēja koncentrēt 
visu draudzes aktivitāti : d ievkalpo jumus, sanāksmes , 
kora mēģ inā jumus , bazārus un citus pasākumus rīkot 
savās , nevis īrētās t e lpās . 5 6 T u r p m ā k draudžu darbs 
būtu koncentrē jams uz savrup dzīvojošo latviešu pie­
saist īšanu draudzēm, gan viņus apmeklē jot , gan ap ­
gādājot ar gar īgo l i teratūru : "Baznīcas k a l e n d ā r u " , 
"Bitīti", Dz iesmu grāmatu , Jauno Derību un periodis ­
kaj iem i z d e v u m i e m . 5 7 J a u 1955. g a d ā ir i zdev ies ar 
vikāra Roberta Ābol iņa un mācītāja Ciļņa starpniecību 
ciešāk saistīties ar Vaš ingtonas , Vaiomingas , Kolorādo 
un Oregonas štatos izkaisītaj iem latviešiem. Ir bi jusi 
liela atsaucība, un daudzi izmanto juši iespēju pasūtīt 
garīgo literatūru latviešu valodā. 
Prof. Dr. K. Kundziņš. Pārskats par latviešu draudžu 
dzīvi ASV rietumos 1953.154. gadā - BK, 1955, 49. lpp. 
Ibid, 50. lpp. 
Ibid, 51. lpp. 
Prof. Dr. K. Kundziņš. Pārskats par latviešu draudžu 
dzīvi ASV rietumos 1954.155. gadā-BK, 1956, 66,67.lpp. 
CEĻŠ 
Līdz 1955. gada apr ī l im r ietumu apgabala draudžu 
locek ļu skai ts p i eaudz i s l īdz 2594 — ga lvenokār t uz 
Kalifornijas p iekrastes pi lsētu un ari Ziemeļpiekrastes 
p i l sētu r ē ķ i n a . Z iemeļka l i f orn i jas d r a u d z e 1954. /55 . 
g a d ā p i e ņ ē m a j a u n u sa tversmi tās īpatnē jās s truk­
tūras dēļ : " A p ne visai l ie lo Sanfranc isko pas tāvošo 
kodo lu g r u p ē j a s l i e lāks skai ts d i evka lpo jumu k o p u , 
dažas no t ā m ap 100 un vairāk jūdžu no centra. J a u n ā 
satversme katra i no t ā m paredz savu vietējo vad ību , 
kā arī pārs tāv ību centrā la jā draudzes p a d o m ē . " 5 8 Vē l 
ari Por t l endas re l iģ iskā k o p a pārve ido jās par Orego -
nas la tv iešu draudz i , kura i provincē bi ja v ismaz trīs 
d ievkalpo jumu kopas. 
1955. gada oktobrī Siet las latviešu draudze iesvē­
tī ja s a v u d i e v n a m u ar 130 s ē d v i e t ā m un la tv i ešu 
n a m u . T a s m u d i n ā j i s d r a u d z e s l o cek ļus z iedot arī 
ērģe lēm, svečtur iem un c i tam dievnama apr īko jumam. 
Vē lāk tajā p a š ā gadā arī Sanfrancisko draudze iegā­
dā jās s a v u n a m u ar l i e lu zāli 500 s ē d v i e t ā m un 
s trādā ja pie tās a p r ī k o š a n a s Bazn ī cas un draudzes 
va jadz ībām. Šis darbs kop īgam m ē r ķ i m vieno un satu­
v ina d r a u d z e s l o c e k ļ u s , k ā ari dod pr i eku z iedo­
tā j i em. 5 9 Iegūstot savas telpas l ie lākiem sar īko jumiem, 
d r a u d z e s akt iv i zē jas u n r īko j a u n a t n e s s a n ā k s m e s , 
draudžu locekļu konferences un citus pasākumus. 
1955 . g a d ā d r a u d ž u l ocek ļu ska i ts ir n e d a u d z 
p ieaudzis , bet nav vēro jams dabiskais p i eaugums , ari 
laulības not iek sal īdzinoši reti. T o m ē r draudžu dzīve ir 
aktīva un ne j a u kvantitāte , bet kvalitāte ir svar īga . 6 0 
1956. gadā A S V rietumos ir 10 latv iešu draudzes , 
no k u r ā m astoņas ir neatkar īgas un divas pakļautas 
s inodēm. T ā s apv ieno 2 8 0 0 latviešu luterāņus no a p ­
m ē r a m 3 6 0 0 ša jā a p g a b a l ā dz īvo joša j i em. D a u d z ā m 
draudzēm ir ari provincē izkaisītas d ievkalpo jumu vie­
tas; tā Ziemeļkal i forni jas draudzes centrs atrodas San­
francisko, bet vēl ir 12 d i evka lpo jumu vietas . Vēl ar­
vien t iek p iekoptas kr ist īgās tradīci jas - visi j aundz i ­
m u š i e bērni t iek kristīt i , j aunieš i iesvētiti un laulāt i , 
aizgājēji izvadīti ar l ū g š a n ā m . Lielākajās pi lsētās, k u r 
p i ee jamas d a ž ā d a s c i tas n o d a r b e s nedē ļas noga lēs , 
Ibid, 6 3 , 64. lpp. 
Prof. Dr. K. Kundziņš. Latviešu draudžu dzīve ASV rietu­
mos 1955.156. gadā - BK, 1957, 69. lpp. 
Ibid, 7 0 , 71. lpp. 
CEĻŠ 
krītas d i e v k a l p o j u m u apmeklē tā ju skaits k ā r t ē j ā s 
svētdienās, bet svētku reizēs dievnami ir pi lni . 6 1 
G a t a v o j o t i e s 1957 . g a d a m a r t a A S V l a t v i e š u 
draudžu kopsapulce i , R ie tumu apgabalā notika divas 
draudžu darbinieku un mācitā ju konferences - mai jā 
Losandželosā un jūl i jā Sietlā. Neatsverama nozīme ir 
D ā m u komi te jām, j o tās organizē gan konferenču un 
sanāksmju uzņemšanu, gan palīdzības darbu. 6 2 
Liela noz īme bija svētd ienas sko lām, kurās pēc 
iespējām apvienojās gandrīz visi 5 l īdz 14 gadus vecie 
skolēni . Vē l nebi ja apmier inoš i nokārtots darbs ar 
jaunatni v idussko las v e cumā , bet bi ja dažas ies trā ­
des - k ā , p i e m ē r a m , j a u n a t n e s vasaras sa l ido jums 
Sanfranc isko . Svētd ienas skolu un j a u n a t n e s darbs 
nor is inā jās , bet ne ar tādu sparu , kā tas b ū t u ne­
piec iešams. Ja j a u n ā k o s kavēja lielie attālumi, te lpu 
t rūkums vai v iņu v e c ā k u v ienaldz ība , tad v iens no 
galvenaj iem i emes l i em, kas kavēja j aunatnes darbu , 
bija "apstāklis , ka pa lielākai daļai latviešu apdzīvotos 
centros j a u agrāk noorganizētas dažāda veida j a u n a t ­
nes kopas un pulciņi , p iemēram, sporta, s tudentu un 
t m l , kas j a u savukārt sūdzas par nepiet iekošu b iedru 
aktivitāti un brīvā laika t rūkumu" 6 3 . Tomēr jaunatnes 
sanāksmes pulcināja piet iekami daudz dal ībnieku, lai 
n o p r a s t u , ka j a u n i e š i e m bi ja v ē l ē š a n ā s a p s p r i e s t 
reliģiskus un ētiskus jautā jumus un viņi neatteicās no 
Baznīcas . Ros ības p i eaugumu jaunatnes darba l aukā 
raksturoja not ikušās jaunatnes sanāksmes un vasaras 
nometnes, kas vienoja un satuvināja jauno paaudzi . 6 4 
1955. gada septembrī Sietlā notika 4. rietumkrasta 
jauniešu sal idojums ar pāri par 200 dalībniekiem. Tas 
p ierādī ja , ka la tv i ešu j aunatne i Bazn ī ca un gar īgā 
dzīve nav vienaldzīga. Savas grūtības bija svētdienas 
skolām, j o gan vecāk iem, gan skolotāj iem pēc smagas 
darba nedēļas bija j ā p ā r v a r lieli a t tā lumi , lai bērni 
varētu pulcēties kopā un mācities. T o m ē r skolas dar­
bojās aktīvi. K ā labs papi ldinājums skolu darbam bija 
arī b ē r n u vasaras n o m e t n e s - 1955. gada v a s a r ā 
L u t e r l a n d ē p ie T a k o m a s i e r a d ā s j a u 90 b ē r n i 
iepriekšējo gadu 40 - 50 vietā. 
Prof. Dr. K. Kundziņš. Latviešu draudzes ASV rietumos 
1956. gadā - BK 1958, 70.-74.lpp. 
Ibid, 70.-74.lpp. 
Prof. Dr. K. Kundziņš. Pārskats par latviešu draudžu 
dzīvi ASV rietumos 1953./54.gadā-BK, 1955, 51.,52. lpp. 
Prof. Dr. K. Kundziņš. Pārskats par latviešu draudžu 
dzīvi ASV rietumos 1954.155. gadā - B K 1956, 64. lpp. 
CEĻŠ 
1957. g a d ā ari Z iemeļkal i forni jas draudze i egādā­
jusies ī p a š u m u bērnu vasaras nometņu organizēšanai . 
V i e n s no s v a r ī g ā k a j i e m ir darbs ar j a u n a t n i , tādē ļ 
i e s v ē t e s m ā c ī b a s i r t a s l ī dzek l i s , ar k o m o d i n ā t 
j a u n i e š u s t icīgai dzīvei , j o iesvētīt ies grib visi, bet bez 
pamatz ināšanām tas nav iespē jami . 6 5 
D r a u d z e s velt ī ja d a u d z pūļu un l īdzekļu ari palī­
dzības d a r b a m taut i eš i em Vāci jā . Tas tika organizēts 
c a u r u z t i c ī b a s p e r s o n ā m uz v ie tas . Pa l īdz ība t ika 
sn i eg ta arī g r ū t ī b ā s n o n ā k u š a j i e m t a u t i e š i e m g a n 
A S V , gan c i tur E i ropā . "Va irākas draudzes saskaņo ­
jušas pārskata gadā savu pal īdzību Vāci jas taut ieš iem 
ar m ū s u B a z n ī c a s pārva ldes pal īdzības nozares (māc . 
A. Ozo la ) i z s t rādāto p l ā n u , kas pal īdzībai atņem ne ­
j a u š ī b a s r a k s t u r u u n novērš para lē l i smu, un at ļauj 
reizē nod ib ināt sakarus s tarp aprūpētā ju draudzi un 
tās k r u s t b ē r n i e m , t.i . att iec īgo taut iešu grupu k ā d ā 
V ā c i j a s n o m e t n ē . T ā d ā kār tā m ū s u apgaba la palī ­
dz ības d a r b ā i es lēgt i taut i eš i P i n n e b e r g ā ( a p r ū p ē 
L o n g v j ū u n P o r t l e n d a s d r a u d z e s ) , V e s t h o f e n ā pie 
Ķe lnes (aprūpē Siet la) u n Neištatē Holš te inā (aprūpē 
Z iemeļka l i f o rn i jas d r a u d z e ) . Citas draudzes savākto 
naudu j o p r o j ā m nosūta arhibīskapa rīcībā vai lemj par 
tās i z l i e tošanu no gad ī juma uz gadī jumu. Daļa savāk­
tās n a u d a s t iek izl ietota ari vietējai palīdzībai sevišķi 
smagos gad ī jumos . " 6 6 
1954 . g a d ā b l a k u s pa l īdz ības s ū t ī j u m i e m tau­
t ieš iem Ei ropā t ika sagādātas ari goda balvas d iv iem 
v i svecāka j i em Bazn ī cas darb in iek iem - 84 gadus ve ­
ca jam pro fesoram L u d i m Bērz iņam un 85 gadus veca ­
j a m arhib īskapam Teodoram Grīnbergam. 
1955 . g a d ā l ī d z t e k u s j a u i e ras ta j i em pa l īdz ības 
darb iem t ika uzsākta l ie lāku "Care" saiņu sūtīšana uz 
Vāci ju un caur Zviedr i ju ari uz Vorkutu , k a m tr imdas 
latv ieš i ar p r i e k u ve l t ī ja s a v u d a r b u u n tā aug ļus , 
apzinot ies taut iešu m o k a s šajā z iemeļu nostūri . K o p š 
1956. gada U n g ā r i j a s n o t i k u m i e m un s a ņ e m o t z iņas 
no d z i m t e n e s , taut i eš i ļoti aktīvi z iedo ja pa l īdz ības 
darbam; tā 1956. un 1957. gadā palīdzības nosūt īšanai 
draudzes iztērē ja a p m ē r a m _ daļu no sava b u d ž e t a , 
Prof. Dr. K. Kundziņš. Latviešu draudžu ASV vienības 
centieni un Baznīcas darbs ASV rietumos 1957.158. gadā 
- BK, 1959, 89 , 90. lpp 
Prof. Dr. K. Kundziņš. Pārskats par latviešu draudžu 
dzīvi ASV rietumos 1953.154. gadā - B Ķ 1955, 51. lpp. 
CEĻŠ 
neieskaitot privātos u n sabiedr isko organizāc i ju zie­
do jumus. 6 7 
N e viss izdevās uzre iz , ne viss nāca viegli , daudz 
reižu b i ja j ā p ā r v a r v i e tē j o ļ a u ž u n e i z p r a t n e u n 
uzstājība. T o m ē r la tv iešu vē lēšanās lūgt D ievu tieši 
savā va lodā un arī savā draudzē l ika nepadot ies un , 
varētu teikt , arī uzvarēt . Latv iešu draudzes aptvēra 
l ie lāko da ļu t a u t i e š u t r i m d a s z e m ē , un ar t ā m 
nevarēja sacenst ies nev iena cita laic īga organizācija. 
Tāpēc n e a t l i e k a m s u n n e p i e c i e š a m s bi ja l ē m u m s 
visām š īm draudzēm apvienot ies savā draudžu apvi ­
enībā, kas ļautu note iktāk organizēt šo draudžu sa­
darbību kopīgiem mērķiem. 
K o p š p i rmo j a u n o la tv iešu d r a u d ž u d i b i n ā š a n a s 
līdz 1957. gadam bija pagājuši j a u astoņi deviņi gadi . 
Šajā la ikā draudzes b i ja p i e a u g u š a s un nost ipr inā­
jušās gan to locekļu skaita ziņā, gan tīri materiāli . Tas 
radī ja l abus p r i e k š n o s a c ī j u m u s , lai t ā m p i e t i k t u 
uzņēmības veidot savu apvienību un ari uzturēt to. 
Latviešu evaņģēliski luterisko 
draudžu apvienība (1957-1975) 
Gadu gaitā latviešu draudzes bija sadalī jušās neat ­
karīgajās un no s i n o d ē m atkar īga jās , un v iena daļa 
mācī tā ju šo d a l ī j u m u ļoti u z s v ē r a , un tāpēc r a d ā s 
dažādas šķe lšanās . Bet tas bi ja ne izprotami v ienkār­
šaj iem d r a u d ž u l o c e k ļ i e m , j o pat iesā s ituāci ja b i ja 
šāda : " V i s i e m l a t v i e š u m ā c ī t ā j i e m v i enāds a m a t a 
tērps , v i e n ā d a d i e v k a l p o j u m a k ā r t ī b a , tāpat v i sas 
draudzes aizlūdz par Latvi jas Bazn ī cu un viņas Arh i ­
bīskapa T ē v u un v i sām d r a u d z ē m ir v ienādas svēt ­
dienas skolas , kur bērnus audz ina kristīgi nac ionālā 
garā." 6 8 Baznīcas apr indās j a u labu laiku tika spriests 
par iespēju apvienot visas latv iešu draudzes formālā 
ve ido jumā, kas ļautu tās gan v ieg lāk pārraudzīt , gan 
vadīt. 
1957. gadā P. Egl ī t is par d r a u d ž u apv ienošanas 
ideju kopīgā organizāc i jā rakst ī ja : "Latvi jas Bazn ī ca 
un tās vienība - tie ir fascinējoši vārdi , tas ir pamats , 
uz kura m u m s tr imdā jāstāv . K a m ē r vien m u m s dur­
vis uz Latvi ju nav galīgi aizvērtas, mēs nevaram radīt 
kādu " j aunu B a z n ī c u " u n caur to vā j ināt Latv i jas 
Prof. Dr. K. Kundziņš. Latviešu draudžu ASV vienības 
centieni un Baznicas darbs ASV rietumos 1957./58. gadā 
- BK, 1959, 89 , 90. lpp 
Zvēr. adv. P. Eglītis. Pārskats par Latvijas ev.dut. 
Baznīcas darbu ASV - BK, 1958, 67. lpp. 
CELS 
Baznicas s tāvokl i . Ar ī m ū s u tautieši dz imtenē ga ida 
no m u m s v i e n o t u nos tā ju . M ū s u v ienprāt ība atstās 
lielu iespaidu tautā, j o m ū s u latviešu draudzes ir v iens 
no s t i p r ā k i e m un i l g s t o š ā k i e m kopā t u r ē š a n ā s ve i ­
d iem. (..) N e k ā d a š e d ib ināta Baznīcas organizāc i ja , 
kurai nav c i ešu sakaru ar Latvi jas Bazn ī cu , nevarēs 
arī iegūt s tarptaut i sku atz ī šanu , kāda ir Latvijas val ­
stij un Latvi jas Baznīca i , kuras savu izcelsmi un pres­
tižu ir ņ ē m u š a s līdzi no Latv i jas . " 6 9 K a vienot ība bi ja 
n e p i e c i e š a m a , tas v i s i em bi ja ska idrs , be t , uz k ā d a 
pamata , — tas bija asu un ilgu diskusiju jautā jums. 
1957. g a d a 30 . un 3 1 . m a r t ā Č ikāgā not ika v isu 
A S V la tv i e šu māc ī tā ju u n draudžu pr iekšn ieku kon­
ference, kurā tika p ieņemts l ēmums , ka v isām latviešu 
ev. lu t d r a u d z ē m A S V jāapv ieno jas latv iešu draudžu 
apvienībā . S i n o ž u d r a u d z ē m šajā organizāc i jā j ā p i e ­
dalās t iktāl , cik t ā m atļauj to sinodālās saistības. Tad 
kop īg i j ā i e v ē l B a z n ī c a s p ā r v a l d e , k u r ā būtu četr i 
garīgie un trīs laicīgie l ocek ļ i . 7 1 Šīs sanāksmes dal īb ­
nieku sastāvs — visi mācītā j i un no katras draudzes pa 
v ienam pārs tāv im — atbi lda Latvi jas Baznīcas noteik­
ta jam s inodes da l ībn ieku sas tāvam. Piedal ī jās 40 no 
55 latv iešu d r a u d z ē m . V ē l ā k vasarā not ika rakstiskas 
pārva ldes v ē l ē š a n a s , k u r ā s par g a r ī g i e m locek ļ i em 
ievē lē ja K. K u n d z i ņ u , K. B i r z n i e k u , A . O z o l u u n 
P. N e s a u l i , be t l a i c ī g i e m — P. Eg l ī t i , A . Rūs i u n 
S. Vas i ļ evsk i . "Savā p i r m a j ā sēdē Detro i tā , kas t ika 
sasaukta t ikai 1958. g a d a martā , par priekšsēdi ievē­
lēja K. K u n d z i ņ u , g a r ī g ā s a p r ū p e s l i e tas uz t i cē ja 
K. K u n d z i ņ a m un K. B i r z n i e k a m , administrat īvās un 
j u r i d i s k ā s — A. R ū s i m , finanses — P. Eg l ī t im u n 
S. V a s i ļ e v s k i m , t i e m p a š i e m arī p a l ī d z ī b a s d a r b a 
vad ī šanu : p i r m a j a m — taut i e š i em aiz dzelzs a izkara , 
otrajam - taut ieš iem Eiropā , svētdienas skolas lietas — 
A. Ozolam, j a u n a t n e s d a r b a v a d ī b u — P. N e s a u l ē m , 
garīgās l i teratūras l ietas — K. K u n d z i ņ a m , sakaru uz ­
t u r ē š a n u a r c i t ā m d r a u d z ē m un k o n t i n e n t i e m — 
pr iekšsēd im K. K u n d z i ņ a m ar a b i e m vicepriekšsē-
ž iem - K. B i r z n i e k u un A . Rūsi . Pārva ldes sekretāra 
p i e n ā k u m u s u z ņ ē m ā s P. N e s a u l e , tāpat ari ārmisi jas 
Ibid, 67 , 68. lpp. 
Prav. J. Ķullītis. Pārskats par latviešu ev.-lut. draudžu 
dzīvi ASV austrumu daļā 1956. gadā un 1957. g. līdz 
1. aprīlim - BK, 1958, 80. lpp. 
Zvēr. adv. P. Eglītis. Pārskats par Latvijas ev.-lut. 
Baznīcas darbu ASV - BK, 1958, 67. lpp. 
CEĻŠ 
re ferenta p i e n ā k u m u s . A p k ā r t r a k s t u arī t u r p m ā k 
rediģēs prāv. K. Birznieks. 
K ā j a u minēts , j a u n ā s pārvaldes p irmā darba se ­
sija not ika 1958. gada 15. un 16. m a r t ā Detroitā. "Pa ­
vasari un vasarā not ikušas dažas sēdes nepilnā sastā­
vā, bet uz garāku un līdz š im nozīmīgāko darba sesi ju 
tā (Baznīcas pārvalde) sanāca 2 4 . - 2 6 . oktobri A S V gal­
vaspilsētā Vaš ingtonā D.C. Tanī pēc starplaikā ve ik­
tajiem pr iekšdarbiem tika pieņemta apvienības satver­
sme (pagaidu redakci jā ) , tāpat draudžu un d ā m u ko­
mite ju s a t v e r s m j u p a r a u g i , n o t e i k u m i par p r i e k š -
iesvētes un iesvētes māc ību pašreizējā situācijā un par 
noturamām svētdienas skolu un jaunatnes darbinieku 
sanāksmēm un kurs iem. (..) Pārvaldes sēdē tika p ie ­
ņemts pārva ldes b u d ž e t s 1959. g a d a m un n o l e m t s 
izsūtīt aptauju , lai gū tu pēc iespē jas p i ln īgāku pār­
skatu par draudžu sa imniec ību , pal īdzības darbu un 
apstākļiem, kādos jādarbojas draudžu mācītā j iem." 7 3 
Pārvaldes pr iekšnieks K. Kundz iņš rezumēja : "Tā 
nu latv iešu draudzēm, kas izkaisītas pa milzīgo A S V 
teritoriju, radusies sava vēlētā pārvalde , kas rūpēsies 
par pi lnu jur id isku t iesību nodroš ināšanu jaundib inā-
tai apvienībai (Union o f the Latv ian Ev. -Luth. C h u r ­
ches in America) , to inkorporējot , līdz ar ko m ū s u Baz ­
nīca A S V varēs kā l īdzt iesīga nostāt ies blakus c i tām 
ASV B a z n ī c ā m . " 7 4 Apv ien ība inkorporēta un ieguvusi 
visas juridiskas personas tiesības 1959. g. 26. j a n v . 7 5 
Latv iešu ev. lut. draudžu apvienības Amer ikā sa­
t v e r s m i L a t v i j a s ev . lu t . B a z n ī c a s a r h i b ī s k a p s 
T. Grīnbergs parakstī ja 1959. gada 3. oktobri, un ar to 
brīdi tā ari stājās spēkā . 7 6 
K. Kundz iņš atzinīgi novērtē ja vēl viena apgabala 
izve idošanu, lai tādē jādi uz labotu Baznīcas darba or-
2 Prof. Dr. K. Kundziņš. Latviešu draudžu ASV vienibas 
centieni un Baznicas darbs ASV rietumos 1957.158. gadā 
- BK 1959, 87 , 88. lpp. 
7 3 Prof. Dr. K. Kundziņš. Pārskats par Baznicas dzīvi 
Amerikas Savienotās Valstis no 1958. g marta lidz 
1959. g. aprīlim - BK, 1960, 92. lpp. 
7 4 Prof. Dr. K. Kundziņš. Latviešu draudžu ASV vienības 
centieni un Baznīcas darbs ASV rietumos 1957. / 58. gadā 
- BK, 1959, 87 , 88. lpp. 
7 5 Prof. Dr. K. Kundziņš. Pārskats par Baznīcas dzīvi 
Amerikas Savienotās Valstīs no 1958. g marta līdz 
1959. g. aprīlim - BK, 1960, 92. lpp. 
7 6 Skatīt pielikumu Nr. 3. LBVA: Zvēr. adv. P. Eglīša, Lat­
vijas ev. lut. Baznīcas Virsvaldes prezidenta, juridisko 
dokumentu fonds. 
CELS 
ganizāc i ju , j o "p iedz īvo jumi rāda, k a vietās , kur drau­
džu d a r b i n i e k i b i e ž ā k n o t u r a p s p r i e d e s vai k o n f e ­
rences , d r a u d ž u darbā rodas ari l ie lāka rosība. Lieli 
atstatumi, p ro tams , k a v ē šādu sanāksmju noturēšanu. 
T ā p ē c ir ļot i j ā a p s v e i c 1959 . g a d a aprī l ī n o t i k u š ā 
j a u n a , t . s . v i d i e n e s a p g a b a l a n o d i b i n ā š a n a , k u r ā 
ietilps 20 l īdz 22 Mič iganas , Indianas, I l inoisas, Ohaio , 
V i s k o n s i n a s , A i j ovas , M i n e s o t a s un Nebraskas š tatu 
draudzes , ar Č ikāgu kā centru. J a u n a j a m apgaba lam 
s tāv vē l p r i e k š ā u z d e v u m s i e v ē l ē t s a v u g a r ī g o 
vadītā ju" 7 7 . 
1960. g a d a 26 . un 27 . martā Grandrapidos not ika 
v isu A S V d r a u d ž u u n m ā c i t ā j u ģ e n e r ā l k o n f e r e n c e . 
Ruden ī tai seko ja B a z n ī c a s pārvaldes vē lēšanas rak­
stiskā ve idā pa pastu , un 1961. gada janvār ī tā uzsāka 
d a r b u š ā d ā s a s t ā v ā : p ā r v a l d e s p r i e k š n i e k s — m ā c . 
A. V e i n b e r g s , jur id i sk i adminis trat īvās nozares vad ī ­
tājs - zvēr . adv . Dr . A . Rūs i s , kasier is — zvēr. adv . 
P. Egl ī t is , b u d ž e t a un pal īdz ības l ietu vadītājs - agr . 
E. R o b i ņ š , svē td ienas sko las nozares vadītā js - m ā c . 
A. Ozo ls , j a u n a t n e s u n ārmis i jas l ietu vadītājs - m ā c . 
P. Nesau le , sekretārs un referents d ā m u komiteju l ie­
tās - m ā c . A . E r n s t o n s . " B e z t a m p ā r v a l d e s 
pr iekšnieks u z ņ ē m ā s arī , kopā ar E. Ķip loku , referēt 
par d z i m t e n e s B a z n ī c a s l ie tām un A. Ozo ls kopā ar 
P. Ķ i r s o n u , P. Egl īt i u n c i t iem nodib inā ja pastāv īgu 
komisi ju m ū s u Baznīcas ārl ietām. Gar īgās l i teratūras 
l i e tu p ā r z i n ā š a n u p a g a i d ā m p a t u r ē j a prof . D r . 
K. K u n d z i ņ š . " 7 8 
A u s t r u m u u n v id i enes apgabalos 1960. un 1961 . 
gadā not ika vairākas konferences - gan mācītā j iem un 
d r a u d ž u d a r b i n i e k i e m , g a n d ā m u k o m i t e j ā m , g a n 
s v ē t d i e n a s s k o l u s k o l o t ā j i e m , k ā arī j a u n a t n e s 
s a n ā k s m e s . Šie labi a p m e k l ē t i e p a s ā k u m i pal idzē ja 
p ā r v a r ē t p i r m s p ā r i s g a d i e m v i e t ā m i e s t ā j u š o s 
draudžu darbinieku pasivitāti . 
1962 . g a d a 14. j ū n i j ā mira arh ib ī skaps T e o d o r s 
Gr īnbergs , u n v iņa v ie tā stājās v iņa i lggadīgais v iet ­
n i eks (kopš 1940 . g a d a ) prof. Dr . Kār l i s K u n d z i ņ š . 
Prof. Dr. K. Kundziņš. Pārskats par Baznīcas dzīvi 
Amerikas Savienotās Valstis no 1958. g marta līdz 1959. 
g. aprīlim - BK, 1960, 93. lpp. 
Prof. Dr. K. Kundziņš. Latviešu ev.-lut. draudžu dzīve 
Amerikas Savienotās Valstīs 1960.161. gadā - BK, 1962, 
94. lpp. 
CEĻŠ 
Arhib īskapa a m a t ā v iņš t ika ievests tā paša g a d a 
7. oktobri Vaš ingtonā . 7 9 
N ā k o š ā L E L D A A ģ e n e r ā l k o n f e r e n c e n o t i k a 
1963. gada L ie ld ienu atsvētes nedē ļas nogalē Ka la -
mazū, Mič iganā . Bez kārtē j iem adminis trat īv iem lē­
mumiem tika apskatīt i ari tādi aktuāli jautā jumi , kā 
darbs ar j a u n a t n i un i e spē jamā ang ļu valodas l ie ­
tošana dievkalpojumos. Sanāksmes dalībnieki no lēma, 
ka latv iešu draudzēm strikti j āp ie turas pie la tv iešu 
valodas l ietošanas un angļu valoda būtu p ie ļau jama 
tikai i z ņ ē m u m a g a d ī j u m o s , it īpaši ņemot vērā l ielo 
skaitu jaukto laulību. 
1965. gadā L E L D A A pārvalde piedali jās Latvi jas 
ev. lut. Baznīcas arh ib īskapa Dr. K. K u n d z i ņ a viet ­
nieka vēlēšanās, izvirzot piecus kandidātus no A S V un 
Kanādas 8 1 : Dr . theol . , Dr . phil . H. B iezo , Dr . theol . 
K. Bi lzēnu, prāv. A. Grosbachu, māc . A. Lūsi un prāv. 
A. Ve inbergu . No š i em visvairāk ba lsu bija i eguvuš i 
Dr. theol . K. Bi lzēns un m ā c . A . Lūs is . V ē l ē š a n u 
otrajā kārtā 1965. g a d a 5. septembr ī ( vē l ēšanu ko ­
misija parakstījusi protokolu) par biskapu tika ievēlēts 
mācītājs Arno lds Lūsis. V iņš izstā jās no Misūr i si­
nodes, kurai bija piederēj is kopš iece ļošanas K a n ā d ā 
un p i rmajā A d v e n t a svētd ienā , 1965. gada 28 . n o ­
vembrī, tika introducēts amatā . 8 3 
L E L D A A ģenerālkonference pēc trīs gadu pārtrau­
kuma notika Kl īv landē 1966. gadā no 19. līdz 21 . a u ­
gustam. Tās ietvaros 2 1 . augustā not ika ari arhib īs ­
kapa a m a t a p ā r ņ e m š a n a s ce remon i ja . A r h i b ī s k a p s 
prof. Dr . K. Kundziņš aizgāja emer i tūrā un n o d e v a 
sava a m a t a p i lnvaras s a v a m v ie tn iekam b ī s k a p a m 
A. Lūs im. Vēl ša jā konferencē tika lasīti vairāki ak­
tuāli referāti gan par baznīcpo l i t ikas aktua l i tā tēm, 
gan par praktiskās teoloģijas jautā jumiem. Sakarā ar 
9 Mac. A. Veinbergs. Es to gribu, ar Dieva palīgu! - BK, 
1964, 91.-95. lpp. 
3 0 Mac. A. Veinbergs. Latviešu ev.-lut. draudzes Amerika -
BK, 1964, 100. lpp. 
S I Prav. A. Veinbergs. Latviešu draudzes Amerikas Savieno­
tajās Valstīs - BK, 1966, 135. lpp. 
8 2 Centrālās vēlēšanu komisijas 1965. gada jūlija vēstule, 
priekšsēdētājs prāv. Arnolds Ernstons. LBVA: Zvēr. adv. 
P. Eglīša, Latvijas ev. lut. Baznicas Virsvaldes prez­
identa, juridisko dokumentu fonds. 
8 3 Prāv. A. Veinbergs. Latviešu ev.-lut. Draudžu Apvienība 
Amerikā - BK, 1967, 152. lpp. 
CEĻŠ 
n e p i e c i e š a m a j ā m pārva ldes v ē l ē š a n ā m tika p ieņemta 
permanenta vē lēšanu instrukci ja . 8 4 
Līdz 1966. gada b e i g ā m pa pastu tika organizētas 
pārvaldes vē l ē šanas , u n 1967. gadā L E L D A A S V pār­
valde uzsāka darbu š ā d ā sastāvā: arh. emer . Dr. theol . 
Kārl is K u n d z i ņ š kā B a z n ī c a s pārvaldes goda pr iekš ­
n ieks , B a z n ī c a s V i r sva ldes prez idents zvēr . adv. Pē ­
teris Pr ied ī t i s kā B a z n ī c a s pārva ldes g o d a locekl is , 
pr iekšnieks u n pal īdz ības nozares vadītājs prāv. Alek­
sandrs V e i n b e r g s , p r i e k š n i e k a v ietnieks un adminis ­
t rat īv i j u r i d i s k ā s n o z a r e s vad ī tā j s zvēr . adv. Dr . 
A r m i n s R ū s i s , p r i ekšn ieka v ietnieks mācītājs Edgars 
Ķ i p l o k s , d ā m u k o m i t e j u nozares vad ī tā j s prāves ts 
Jān is T u r k s , svē td i enas sko lu un j a u n a t n e s nozares 
vadītā js māc . Pēter is N e s a u l e , sekretārs Adol fs Lej iņš 
un kasier is g r ā m a t v e d i s , budžeta nozares vadītājs un 
a p k ā r t r a k s t a r edaktors a g r o n o m s Er iks Rob iņš . Ar -
mis i jas darba re ferents mācī tā js Jū l ius Vē j iņš . Rev ī ­
zijas komis i jas pr iekšsēd is prof. Dr . Eižens Le imanis , 
locekļi — Fricis A d a m o v i č s un Voldemārs Petersons . 8 5 
1969. g a d ā no 29 . mai ja līdz 1. j ū n i j a m Detroitas 
Sv. Pāvi la draudzes d i e v n a m ā notika L E L D A A kārtējā 
ģenerā lkon ference . T a j ā n o 86 A S V u n K a n ā d a s 
d r a u d z ē m piedal ī jās 32 laic īgie draudžu pārstāvji un 
31 māc ī tā js . Šī s a n ā k s m e nominē ja kandidātus nāka­
maja i p ā r v a l d e i un rev īz i jas komis i ja i , ievēlē ja vē­
l ē š a n u k o m i s i j u un p ā r s p r i e d a d a ž ā d u s B a z n ī c a s 
dzives j a u t ā j u m u s . Turp inā jās debates par iepriekšējā 
ģenerā lkonference izte ikto ieros inājumu — neatkarīgas 
la tv iešu d r a u d ž u s inodes i zve idošanu . Lai gan drau ­
džu skaita z iņā neatkar īgās draudzes bija va i rākumā, 
t o m ē r d r a u d ž u l o c e k ļ u z i ņ ā s i n o d ē m p i e d e r o š ā s 
d r a u d z e s b i ja p ā r s v a r ā . S inožu d r a u d z ē m bija savi 
finansiāli p i enākumi pret s inodēm, un šie līdzekļi t ika 
i z m a n t o t i š o s inožu i e tvaros un i e s k a t o s . L a t v i e š u 
nea tkar īga s inode ļ a u t u šos l īdzekļus i zmantot t ieši 
pašu Baznīcas v a j a d z ī b ā m . 8 6 
Tajā pat 1969. g a d ā ari apgabalu konferences bija 
pulc inā jušas l ielu ska i tu delegātu un atkārtoti ievēlē­
j u š a s s a v u s g a r ī g o s v a d ī t ā j u s - v id i enes apgaba lā 
prāv. J . T u r k u un K a n ā d ā prāv. V . Šēferu. Tāpat ap-
Prav. A. Veinbergs. Latviešu draudzes Amerika - BK, 
1968, 158. lpp. 
Adrešu saraksts Latviešu ev. lut. draudžu apvienības 
ASV pārvalde - BK, 1968, 185, 186. lpp. 
Prav. A. Veinbergs. Draudzes un to apvienība ASValstīs 
- BK, 1970, 160. lpp. 
CEĻŠ 
gabalos bi ja n o t i k u š a s māc ī tā ju k o n f e r e n c e s . 8 7 R i e ­
tumu apgabala konference par savu_ j a u n o vad ī tā ju 
1970. g a d a s e p t e m b r ī ievē lē ja R. Ā b o l i ņ u , k u r a m 
Baznīcas Virsvalde piešķīra prāvesta titulu. 
N ā k a m ā L E L D A A s ģenerālkonference notika 1972. 
gadā Čikāgā . T u r arī t ika v i sp lašāk atz īmēta L E L ­
DAAs p iecpadsmitgade , lai gan pārvaldes pr iekšnieks 
bija cerēj is , ka šīs gadad ienas svinības nor is inās ies 
daudz aktīvāk arī draudzēs , š a j ā Baznicas s a n ā k s m ē 
atkal t i k a n o p i e t n i a p s p r i e s t a s r e ā l ā s i e s p ē j a s 
draudzēm pilnvērtīgi apvienoties ne tikai savā starpā, 
bet arī balstīt Latvijas ev. lut. Baznīcu . 8 9 
Šajā gadā a izsākās arī "R ī td ienas fonda" akt īva 
darbība l īdzekļu v ā k š a n ā : "Baznīcas rītdienas fonds ir 
Baznīcas Virsvaldes apstiprināta arhibīskapa A. L ū š a 
iecere, - savākt v i smaz $200 000 pamatkap i tā la no 
visas brīvās pasaules latviešiem, no kā Baznīca varētu 
saimniekot īpašos gad ī jumos , kā kurs iem darb in ieku 
sagatavošanai l īdz māc ī tā ju l ī m e n i m , j a akadēmisk i 
izglītotu mācītā ju sāktu trūkt (izlietojot par lektor iem 
latviešu teologus - māc ībspēkus koledžās un seminā ­
ros). Rītdienas fonds būtu vajadzīgs ari situācijās, kad 
maza d r a u d z e , p i e m ē r a m , D i e n v i d a m e r i k ā , s a v i e m 
spēkiem nespētu pastāvēt . " 9 0 
1973. gadā A S V Baznīcas (kopā 150 konfesi jas) vi­
enojās mis i jas p r o g r a m m ā " K e y 73 " . Arī l a t v i e š u 
draudzes sekoja š im a i c inā jumam un vēlēja k a t r a m 
draudzes locekl im atvest draudzē ārpus tās s tāvošu 
tautieti . Šai misi jai bi ja jānot iek savas tautas v idū , 
sadarbojoties visām draudzēm, ari katoļ iem un bapt is ­
tiem. Tās ietvaros not ika vairāki ce lsmes p a s ā k u m i , 
bet par kādiem sevišķiem panākumiem netiek z iņots . 9 1 
1973. gada a p g a b a l u konferencēs kā j a u n a ten­
dence un varbūt ari nep iec iešamība tika pārspr iests 
s iev iešu t eo l ogu ord ināc i jas j a u t ā j u m s . L E L D A A s 
draudžu a t t i e k s m e bi ja labvē l īga ša jā j a u t ā j u m ā , 
līdzīgi kā tas bija izplatīts ari citās Baznīcās . 9 2 
Ibid, 162. lpp. 
Prav. A. Veinbergs. LELDAA un ASV draudzes - BK, 
1972, 133. lpp. 
Prav. A. Veinbergs. Latvijas Baznīca Amerikas Savieno­
tajās Valstis. LELDAAs 15 gadi - BK, 1973, 131. lpp. 
Ibid, 131. lpp. 
Prav. A. Veinbergs. Darba gads Amerikas draudzes - BK, 
1974, 165. lpp. 
Prav. A. Veinbergs. LELDA un draudzes Amerika - BK, 
1975, 132. lpp. 
CEĻŠ 
1975. g a d ā L a t v i e š u centrā Garezerā no 17. l īdz 
24. a u g u s t a m not ika p i r m ā s Latv iešu draudžu dienas 
( L D D ) , k u r a s p u l c ē j a v i s l i e l ā k o kr i s t ī go l a t v i e š u 
skaitu, kāds j e b k a d bija sanācis kopā tr imdas laikā. Šo 
draudžu d ienu temats b i ja "Dieva aic inājums latviešu 
tautai p a g ā t n ē un tagad" . P a s ā k u m a ietvaros not ika 
p r i e k š l a s ī j u m i , B ībe l es s tundas , i n t e r e š u grupu ap­
spr iedes p a r m ū z i k u u n l i turģi ju , j a u n i e š u g r u p a s 
n o d a r b ī b a s un t i c ības m ā c ī b a s sko lo tā ju s e m i n ā r s . 
T ā p a t te i e k ļ ā v ā s l i t e r ā r ā s s a n ā k s m e s , V. K l ī v e s 
s tās t ī jums par ā r m i s i j a s darbu Indi jā un vēr ien īgs 
nos l ēguma d i e v k a l p o j u m s . 9 3 Turpat paralēl i noris inā­
jās arī L E L D A A ģenerā lkonference , bet par tās l ēmu­
m i e m - tā lāka jās n o d a ļ ā s . T a g a d s īkāk par not iku­
m i e m Baznīcas ikdienas dzīvē. 
1958. g a d ā , kad d a r b u uzsāka L E L D A A , j opro jām 
bija 10 mācītā j i no 86 , k a m bija jāpe lna sava un ģ ime­
nes izt ika s m a g ā fiziskā darbā fabr ikās vai l īdz īgās 
v ietās , bet septiņi l īdz astoņi iesaistī jās gadī juma dar­
bos n e p i e t i e k a m ā s a lgas dē ļ . 9 4 Nākoša j os pāris gados 
l i e l ā k ā s d r a u d z e s m a k s ā j a v idē j i $ 3 0 0 s a v i e m 
māc ī tā j i em, arī s inožu draudzēs , k u r ā m bija apturēta 
sinožu pal īdz ība . 9 5 
P r ā v e s t s V e i n b e r g s z iņo ja , ka šī s i tuāci ja n a v 
pārāk main ī jus ies arī vē lāk , j o "1961 . g. statistikā no 
t i em m ā c ī t ā j i e m , kas s a v u s pārskatus iesnieguši un 
kaut ko dara m ū s u Bazn ī cā , kādi 23 t omēr strādā vēl 
kādu darbu ārpus draudzes . Astoņi saistīti latviešu vai 
a m e r i k ā ņ u B a z n ī c a s d a r b ā , seši ir ierēdņi vai skolo­
tā j i , seš i fiziskā d a r b ā fabr ikā vai p i eno tavā , tr īs 
s a ņ e m p e n s i j u u n t u r p i n a d r a u d z e s darbu . P i l n u 
dvēse ļu k o p š a n a s un mis i jas d a r b u šād i a i zņemt i 
māc ī tā j i nespē j ve ik t . Ar ī māc ī tā ju s i evas , ar m a z 
i z ņ ē m u m i e m , s t r ā d ā a l g o t u d a r b u ā r p u s m ā j a s . 
M ā c ī t ā j u u n v i ņ u ģ i m e ņ u s tāvokl i s t o m ē r t u r p i n a 
uz labot ies , un arī d raudzes darbs tiek veikts lielā no­
pietnībā" 9 6 . 
Prav. A. Veinbergs. Latviešu ev.-lut. Baznīca Amerika -
BK, 1977, 111. lpp. 
Prof. Dr. K. Kundziņš. Pārskats par Baznīcas dzīvi 
Amerikas Savienotās Valstīs no 1958. g marta līdz 1959. 
g. aprīlim - BK, 1960, 9 2 , 93. lpp. 
Māc. A. Veinbergs. Latviešu ev.-lut. draudžu dzīve 
Amerikas Savienotās Valstīs — BK, 1963, 100.-102. lpp. 
Māc. A. Veinbergs. Latviešu ev.-lut. draudzes Amerikā -
BK, 1964, 98. lpp. 
CELS 
Pēc dažiem gadiem prāvestam A. Veinbergam pār­
skatā bija jāatz īmē, ka mācītāju saime arvien noveco -
1965. gadā tika atz īmētas ap piecpadsmit 25 , 30 vai 
pat 35 gadu ordināci jas atceres. K ā jauni palīgi B a z ­
nīcas darba laukā tika minēti tikai četri — J. Cāl ī t is , 
A. Abakuks , M. Ķirsons un V. Pavasars . 9 7 Garīdznieku 
un Baznīcas darbinieku saimē šajā gadā bija vairāki 
būtiski z a u d ē j u m i : 1965 . gada 24. mai jā 95 g a d u 
vecumā miris vecākais Latvijas Baznīcas mācītājs pro­
fesors Ludis B ē r z i ņ š , v iņš savai tautai un Baznīca i 
bija ka lpo j i s gan kā sko lo tā j s , g a n kā f o l k l o r a s 
pētnieks un daudzu vērt īgu garīgo dziesmu autors . 9 8 
25. augustā miris Vidienes apgabala vadītājs prāvests 
Pāvils Ķ i rsons , kas bi ja arī Č ikāgas luterāņu Me i -
vudas semināra mācībspēks , 28. septembrī - mācitājs 
Jēkabs K u g r ē n s , 3. oktobr ī - L E L D A A p ā r v a l d e s 
kasieris un palīdzības nozares vadītājs Kārlis Biernis . 
Prāvestu Ķirsonu sākotnēji aizstāja mācītājs K. B ū m a -
nis , bet 16. un 17. oktobr ī par V id ienes a p g a b a l a 
vaditāju uz tr im g a d i e m tika ievē lēts Jānis T u r k s . 
K. B i e r ņ a p i e n ā k u m u s pārva ldē p ā r ņ ē m a : k a s i e r a 
darbu — pārvaldes budžeta plānotājs un apkārtraksta 
redaktors agr. E. R o b i ņ š , bet pal īdzības darba statis­
tiku un saskaņošanu — māc. A. Re insons . 9 9 1967. gada 
9. augustā Sietlā mira arhibiskaps emer. K. Kundz iņš . 
Viņš bija devis ne tikai milz īgu ieguldī jumu tr imdas 
Baznīcas darbā, i lgus gadus darbodamies tās vadībā , 
bet atstājis arī i evēro jamu literāru manto jumu. 1968. 
gada 19. aprīlī aizgājēju pulkam piebiedrojās ari māc . 
Volradis Isaks. 
Tā dažos gados Baznīca zaudēja vairākus darbīgus 
strādniekus, bet j a u n u teologu un mācītāju nepiet ika. 
Acīmredzot tāpēc 1970. gadā kā j auns amats L E L D A A 
p a r ā d i j ā s e v a ņ ģ ē l i s t s - 1 9 7 0 . g a d a " B a z n ī c a s 
ka lendārā" tie bija j a u trīs : I lgonis Gr īnbergs , Her ­
berts V. Jurjāns un Mārt iņš Ozol iņš . Adrešu sarakstā 
atsevišķi t iek izdal ī ta ari v ikāre : cand. theol . V e r a 
Fricsone. Pārskata tekstā tiek minēt i 12 v ikār i , bet 
adrešu saraksts tādus atsevišķi nenorāda . 1 0 0 
Prav. A. Veinbergs. Latviešu draudzes Amerikas Savieno­
tajās Valstīs - BK, 1966, 128. lpp. 
Ibid, 128. lpp. 
Prav. A. Veinbergs. Latviešu ev.-Lut. Draudžu Apvienība 
Amerikā - BK, 1967, 150, 151. lpp. 
Prav. A. Veinbergs. Draudzes un to apvienība ASValstis 
- B K , 1971, 154. lpp. 
CELS 
1971 . g a d a s ā k u m ā draudzes daudzos gad ī jumos 
j a u varē ja s a m a k s ā t māc ī tā j i em p ienāc īgu algu, t ika 
lēsts , ka t ikai kādi 10 v ikār i vēl s t rādā ja arī p i lna 
la ika fizisku vai i e r ē d ņ a darbu. T o m ē r arh ib ī skapa 
iete iktais v idussko las skolotā ja algas l īmenis vēl ne ­
bija sasniegts . Šāds algas kritērijs mācī tā j iem bijis arī 
Latv i j ā n e a t k a r ī b a s g a d o s . Tr īs l a t v i e š u d r a u d ž u 
māc ī tā j i t u r p i n ā j a d a r b u kā m ā c ī b s p ē k i A S V aug­
stākajās māc ību i e s tādēs . 1 0 1 
G a n d r a u d ž u l o cek ļ i , gan mācī tā j i noveco ja , at­
s e v i š ķ ā s d r a u d z ē s t r e š d a ļ a l o c e k ļ u b i ja p e n s i j a s 
v e c u m ā . Māc ī tā ju iespē jas iet pensi jā bi ja atšķir īgas , 
j o to la ik vēl nebi ja central izētu apdroš ināšanas m a k ­
sā jumu. M a z bi ja j a u n o c i lvēku, kas gribētu studēt teo­
loģ i ju un k a l p o t l a t v i e š u d r a u d z ē s . 1 0 2 Ņ e m o t v ē r ā 
gar īdznieku v e c u m u un t rūkumu, arī tie mācītāj i , ku ­
r i em b i ja pār i p a r 75 g a d i e m , b i ja spiest i s t rādāt 
d r a u d ž u d a r b ā . Lai k a u t n e d a u d z paba ls t ī tu v i ņ u 
v e c u m d i e n a s , L E L D A A p ieņēma l ē m u m u no 1971. g a ­
da marta k a t r a m šādu c ienī jamu vecumu sasniegušam 
m ā c ī t ā j a m katru m ē n e s i i zmaksāt s imbol isku pensi ju 
$30 .00 apmērā. 1 0 3 _ 1972 . g a d ā pensi ju fonda atbalstu 
s a ņ ē m a 9 māc ī tā j i , daž i arī turp inot akt īvu d a r b u 
d r a u d z ē s . 1 0 4 Māc ī tā ju a lgu ziņā visas draudzes centās 
māc ī tā jus nodroš inā t , cenšot ies pēc l īmeņa , kāds par 
l īdzigu darbu bija l īdzīgās amerikāņu draudzēs . 1 0 5 
Gan 1971 . , gan 1972 . gadā Garezera nometne Dr . 
K. B i l zena vad ībā a ic inā ja uz teo loģ iskām pārrunām 
un sadraudz ību mācī tā jus ar ģ imenēm un arī citus in­
t e resentus . 1 0 6 Š is a i c i n ā j u m s t ika u z ņ e m t s ar at­
saucību un turpmākajos gados j a u kļuva par tradīciju. 
1 9 7 3 . g a d a 6. s e p t e m b r ī D i e v a m i e r ā a i zgā ja 
i lggadējs pārva ldes g oda loceklis zvērinātais advokāts 
Pēter i s Egl ī t i s . K o p š 1949 . gada v iņš bi ja Bazn īcas 
pārvaldes pr iekšnieks , bet kopš 1957. gada — Baznīcas 
V irsva ldes prez idents . V iņš bija v iens no p i rmaj i em, 
kas pal īdzē ja la tv ieš i em neierasta jā situāci jā dibināt 
s a v a s d r a u d z e s u n arī t u r p m ā k p a l i k a u z t i c ī g s 
Ibid, 141.-145. lpp. 
Ibid, 141.-150. lpp. 
Māc. V. Varsbergs. Jo mes esam Dieva darba biedri... -
BK, 1972, 83. lpp. 
Prav. A. Veinbergs. Latvijas Baznīca Amerikas Savieno­
tajās Valstīs. LELDAAs 15 gadi - BK, 1973, 131. lpp. 
Ibid, 130. lpp. 
Ibid, 130. lpp. 
CEĻŠ 
Baznīcas d a r b a m . 1 0 7 1976. gada "Baznīcas ka lendārs " 
adrešu sarakstā u z r ā d a vairs t ikai 79 māc ī tā jus , 1 
vikāri un 1 evaņģē l i s tu . K ā r e d z a m , pēdējos g a d o s 
mācītāju skaits bija saruc is . 1 0 8 
1958. gadā A S V bija 56 vai 57 latviešu draudzes , 
kuras apvienoja 17 800 iesvētītu draudžu locekļu (ap­
m ē r a m 24 000 kr ist ī tu draudžu locekļu , kopā A S V 
imigrējuši a p m ē r a m 40 000 latv iešu) . Visl ie lākā bi ja 
Ņ u j o r k a s l a t v i e š u d r a u d z e a r 2 9 2 0 i e s v ē t ī t i e m 
draudzes locekļ iem, tai sekoja Mineapoles un Čikāgas 
Ciānas draudzes ar pāri par 1000 iesvētītiem draudzes 
l o cek ļ i em, tad bi ja 10 draudzes ar 500 l īdz 1000 
dvēselēm, 13 draudzes ar 300 — 500 un 29 draudzes ar 
mazāk nekā 300 iesvētītiem draudzes locekļ iem. 1 0 9 
1959. gadā prof. Dr . K. Kundz iņš raksta : " M ū s u 
draudžu apvienība pieaugusi uz 59 loceklēm. Pēdē jā 
m ū s u ģ e n e r ā l k o n f e r e n c e m ū s u d r a u d z e s pa ap ­
gabal iem sadalītas šādi : austrumu apgabals ar prāv. 
K. Birznieku kā garīgo vadītāju aptver 20 draudzes , no 
jauna izveidotais vidienes apgabals ar māc. P. Ķirsonu 
kā garīgo vadītāju — 29 draudzes , r ie tumapgabals ar 
K. K u n d z i ņ u kā gar īgo vadī tā ju - 10 d r a u d z e s . " 1 1 0 
1960. gadā A S V Draudžu Apvienībai pievienojušās arī 
divas Kanādas draudzes - Hamil tonas un Toronto Sv. 
Andreja draudze . 1 1 1 
No 1963. gada ka lendāra A. Ve inberga pārskata 
par l a t v i e š u d r a u d z ē m A S V v a r sapras t , k a vēl 
1960. gadā pastāvēja divas vec latviešu draudzes Bos ­
tonā, kuras neiet i lpa L E L D A A un kurās daļēji t ika 
lietota angļu valoda. T o m ē r šīs draudzes apka lpo ja 
Latvijas ev. lut. Baznīcas mācītā j i . 1 1 2 
Prav. A. Veinbergs. LELDA un draudzes Amerikā — BK, 
1975, 113. lpp. 
Adrešu saraksts Latviešu ev. lut. draudžu apvienības 
draudžu mācītāji - BK, 1976, 183.-190. lpp. 
Prof. Dr. K. Kundziņš. Pārskats par Baznīcas dzīvi 
Amerikas Savienotās Valstīs no 1958. g marta līdz 1959. 
g. aprīlim - BK, 1960, 92. lpp. 
Prof. Dr. K. Kundziņš. Latviešu ev.-lut. draudžu dzīve 
Amerikas Savienotajās Valstīs 1959.160. gadā — BK, 
1961, 131. lpp. 
Prof. Dr. K. Kundziņš. Latviešu ev.-lut. draudžu dzīve 
Amerikas Savienotās Valstīs 1960.161. gadā - BK, 1962, 
94. lpp. 
Mac. A. Veinbergs. Latviešu ev.-lut. draudžu dzīve 
Amerikas Savienotās Valstīs - BK, 1963, 99. lpp.; Māc. A. 
Veinbergs. Latviešu ev.-lut. draudzes Amerikā — BK, 
1964, 97. lpp. 
CELS 
1 9 6 3 . g a d ā L E L D A A p a p i l d i n ā j u s i e s l īdz 60 
d r a u d z ē m : v id ienes a p g a b a l ā bija 29 draudzes , aus ­
t rumu — 20 , un r i e tumu — 11. Draudzes klāt nākušas 
tieši v id ienes apgabalā — iestājušās divas j a u senākas 
draudzes (K l īv landes un Fondu lakas ) , u n v iena dibi ­
nāta no j a u n a — M i n e a p o l e s Jēzus draudze . Vēl v a r 
p ieska i t ī t ar ī p iecas K a n ā d a s d r a u d z e s , kuras arī 
i e s t ā j u š ā s L E L D A A u n p i e v i e n o j u š ā s a p g a b a l i e m : 
V a n k ū v e r a s d r a u d z e — r i e t u m u apgaba lam, Hamil to -
nas , T o r o n t o p i rmā , T o r o n t o Sv. J ā ņ a un Sadberi jas 
draudzes — a u s t r u m u a p g a b a l a m . 1 B e t arī k ā d a s 
draudzes tad bija gā jušas z u d u m ā , j o kopējais skaits 
neko daudz neizmainī jās . 
J a u n s sol is L E L D A A attīstībā bija Kanādas pievie­
nošanās : "Noz īmīgu l ē m u m u savā sanāksmē 20. martā 
1963. g a d ā i r p i e ņ ē m u š i K a n ā d a s la tv iešu ev . - lut . 
d r a u d ž u m ā c ī t ā j i T o r o n t o . V iņ i v i enprā t ī g i i e te i c 
K a n ā d a s d r a u d z ē m iestāt ies j a u esoša jā Latviešu ev.-
lut. D r a u d ž u Apv ien ībā . V ē l ē š a n ā s cieši sadarbot ies 
m ū s u s tarpā ir p a s t ā v ē j u s i j a u sen . T ā d u att īst ību 
paredzot , a p v i e n ī b a , sa īs ināt i l i e t odama n o s a u k u m u 
L E L D A , neret i š i e m b u r t i e m pievieno vēl otru A, j o 
oficiālajā n o s a u k u m ā pēdējais vārds ir "Amerikā" . A r 
to bi ja j a u d ib ināšanas un inkorporāci jas laikā pavēr­
tas durvis uz apvienību v isām draudzēm A m e r i k ā . " 1 1 4 
1 9 6 3 . g a d a f e b r u ā r ī B o s t o n a s D ž a m a i k p l e i n a s 
Tr ī sv i en ības v e c l a t v i e š u d r a u d z e a tz īmē ja savu 70 . 
gadadienu un pievienojās L E L D A A , līdz ar to atteicās 
no d i e v k a l p o j u m i e m a n g ļ u v a l o d ā . 1 1 5 1965. gadā dibi­
nāta j a u n a d r a u d z e M i s ū r i š t a t a St. Lu i sā , k u r u 
aprūpē ja māc ī tā j s I. K a l n i ņ š . 1 1 6 1966. g a d ā d r a u d ž u 
p u l k a m n ā k u š a s k lā t d i v a s j a u n a s draudzes - V i l -
mingtonas un apkārtnes draudze (Delaverā) un India-
napoles p irmā latviešu draudze . 1 1 7 
1 9 6 7 . g a d a " B a z n ī c a s k a l e n d ā r ā " g a n a d r e š u 
sarakstā , g a n pārskatā p a r darbību A S V tiek norādīts 
šāds draudžu sadal ī jums pa apgabaliem. 
1 1 3 Mac. A. Veinbergs. Latviešu ev.-lut. draudzes Amerika -
BK, 1964, 97. lpp. 
1 1 4 Ibid, 97. lpp. 
1 1 5 Prāv. A. Veinbergs. Latviešu ev.-lut. draudzes Amerika -
BK, 1965, 150. lpp. 
1 1 6 Prav. A. Veinbergs. Latviešu draudzes Amerikas Savieno­
tajās Valstīs - BK, 1966, 129. lpp. 
1 1 7 Prāv. A. Veinbergs. Latviešu draudzes Amerikā - BK, 
1968, 152. lpp. 
CEĻŠ 
LELDAA rietumu apgabals (12): 
Dienvidkalifornijas draudze, 
Ziemeļkalifornijas draudze, 
Losandželosas Miera draudze, 
Oklandes draudze, 
Sietlas draudze, 
Oregonas draudze, 
Longvjū draudze, 
Denveras draudze, 
Kolorādo Springu draudze, 
Takomas draudze, 
San Diego draudze, 
Vankūveras draudze (Kanādā) . 
LELDAA vidienes apgabals (35): 
Čikāgas Ciānas draudze, 
Čikāgas Sv. Jāņa draudze, 
Čikāgas Miera draudze, 
Čikāgas Sv. Pāvila draudze, 
Ko lumbus draudze, 
Deitonas draudze, 
Detroitas Kristus draudze, 
Detroitas Sv. Pāvila draudze, 
Aijovas Neatkarīgā draudze, 
Fondulakas Sv. Mārtiņa draudze, 
Grandrapidu un apkārtnes draudze, 
Grandrapidu Vienības draudze, 
Indianapoles draudze, 
Kalamazū draudze, 
Sv. Jāņa Kalamazū draudze, 
Klīvlandes Apvienotā draudze, 
Klīvlandes Mārtiņa Lutera draudze, 
Klīvlandes Miera draudze, 
Lansingas draudze, 
Linkolnas draudze, 
Linkolnas Sv. Jāņa draudze, 
Milvoku draudze, 
Milvoku Sv. Jāņa draudze, 
Mineapoles draudze, 
Mineapoles Jēzus draudze, 
Omahas draudze, 
Saginavas draudze, 
Senatobijas draudze, 
Grendhevenas draudze, 
St. Luisas draudze, 
Portarturas-Fortvi l jemas draudze (Kanādā) , 
Vičitas kopa , 
Sufolsas kopa , 
Pjēras (Pierre) kopa , 
Demoinas kopa. 
LELDAA austrumu apgabals (22): 
Bostonas Džamaikple inas Trīsvienības draudze, 
Bostonas Misi jas draudze , 
Bostonas Tr imdas draudze , 
Bukskaunt i jas un apkārtnes draudze, 
Bufalo Mārt iņa draudze , 
Filadelfijas un apkārtnes draudze, 
Filadelfijas Sv. Jāņa draudze , 
El izabetes -Ņuarkas draudze , 
Longai lendas Sv. J ā ņ a draudze, 
Mančesteras draudze , 
Ņubransv ikas -Le ikvudas draudze, 
Ņujorkas draudze , 
Pitsburgas draudze , 
Pokipsi jas draudze , 
Ročesteras Krusta draudze , 
S irakūzu draudze , 
S irakūzu Kristus draudze , 
Skenektadi jas draudze , 
Stamfordas draudze , 
Vaš ingtonas draudze , 
Vi l imant ikas draudze , 
Vi l imant ikas Miera draudze. 
Tātad k o p u m ā — 69 draudzes . V a r a m vēl pieskaitīt 
13 K a n ā d a s draudzes , tad kopā - 82. Ārpus L E L D A A 
pastāvē ja vēl d ivas j a u n i e c e ļ o t ā j u draudzes , k u r ā m 
bija t i e s ības p ieda l ī t i es svar īgu Latv i jas Baznīcas 
jautā jumu lemšanā , un viena veclatviešu draudze . 1 1 8 
1969 . g a d ā p a r p a t s t ā v ī g ā m d r a u d z ē m k ļ u v a 
G r e n d h e v e n a s un K a n t o n a s draudzes , bet Cinc inat i 
draudze p iev ieno jus ies De i tonas draudzei . Apvienībai 
p iev ieno jus ies ari M i l v o k u Kristus draudze . Tot ies 
1973. g a d ā m ā c ī t ā j a D . Grauda s l imības dēļ be idza 
pastāvēt Longai lendas Sv. Jāņa draudze . 1 2 0 
Prav. A. Veinbergs. Latviešu ev.-Lut. Draudžu Apvienība 
Amerikā - BK, 1967, 148, 150. lpp. 
Prāv. A. Veinbergs. Draudzes un to apvienība ASValstīs 
- BK, 1970, 160. lpp. 
Prav. A. Veinbergs. LELDA un draudzes Amerika - BK, 
1975, 113. lpp. 
CEĻŠ 
1972. gadā L E L D A A i piederē ja 87 draudzes , no 
kurām austrumu apgabalā bija 22,_vidienē - 35 , rie­
t u m o s — 12 u n K a n ā d ā — 18. Ā r p u s a p v i e n ī b a s 
pastāvēja vairs tikai viena "veclatviešu" draudze, kaut 
gan tās mācītājs bi ja L E L D A A locekl is . 14 no v i sām 
draudzēm A S V piederē ja v ie tē jām s inodēm: d ivas — 
Misūri , deviņas — Luterāņu Baznīcai Amer ikā (Luthe­
ran Church in A m e r i c a ) , un trīs — A m e r i k ā ņ u L u t e ­
rāņu B a z n ī c a i ( A m e r i c a n L u t h e r a n C h u r c h ) , arī 
Kanādā visas lielākās draudzes piederēja sinodēm. 
K ā redzam, draudžu skaits v isos laikos bi ja svār­
stīgs, tāpat kā " latviešu draudžu l ie lums ir ļoti dažāds . 
Pretī 3678 dvēseļu l ielajai , trīs mācī tā ju aprūpētajai , 
Ņujorkai stāv m a z ā Stamforda (Conn. ) ar t ikai 25 
pilntiesīgiem draudzes locekļiem. Caurmērs ir normāls 
pēc Amer ikas standart iem. Uz katru latviešu draudzi 
i znāk 4 2 3 d v ē s e l e s j e b 336 i e svē t ī t i p i l n t i e s ī g i 
draudzes locekļi . K ā d ā m d ivpadsmit d raudzēm nav 
patstāvīga māc ī tā ja , bet tas brauc no c i tur ienes vai 
apkalpo vairākas draudzes . Tikai dažas draudzes pie 
savu pi lsētu n o s a u k u m a oficiāli l iek piedēkli "un ap ­
kārtnes", taču p lašāku teritoriju ar vairākiem dievkal­
po jumu p u n k t i e m aprūpē gandr īz vai visi l a tv i ešu 
mācītāji Amer ikā" 1 2 2 . 
Draudžu dzīves rosība bija ļoti atšķirīga atkarībā 
no vietēj iem apstākļ iem. Mazākās draudzes izcēlās ar 
biežāku d ievka lpo jumu a p m e k l ē j u m u ( 5 0 - 6 0 % ) , bet 
lielajās pi lsētās tas saruka līdz 1 0 % . 1 2 3 32 draudzes 
izdeva savus bi ļetenus. Tas deva iespēju aizsniegt ari 
attālāk dzīvojošos draudzes locekļus . Blakus ierasta­
jām mācītā ju nodarbēm draudzes darbā tika pieminēti 
r a d i o s v ē t r i t i , k u r u s M i n e a p o l ē v a d ī j a m ā c ī t ā j s 
P. Langins un Čikāgā — mācītājs A. Rautenši lds , t iesa, 
bez norādes par radioraidī jumu uzsākšanas la iku . 1 2 4 
Par draudžu rel iģ iskā dz īv īguma barometru t iek 
uzskatīts d ievgaldu apmeklē jušo skaits. Tas la tv iešu 
draudzēs to pastāvēšanas laikā ir vidēji bijis ap 50 %. 
Atsevišķās draudzēs tas bijis zemāks , bet citās daudz 
Prav. A. Veinbergs. Latvijas Baznīca Amerikas Savieno­
tajās Valstīs. LELDAAs 15 gadi - BK, 1973, 125 , 126. 
lpp. 
Mac. A. Veinbergs. Latviešu ev.-lut. draudzes Amerika -
BK, 1964, 97. lpp. 
Prof. Dr. K. Kundziņš. Pārskats par Baznīcas dzīvi 
Amerikas Savienotās Valstis no 1958. g marta līdz 
1959. g. aprīlim - BK, 1960, 88 , 89. lpp. 
Prav. A. Veinbergs. Latviešu draudzes Amerikas Savieno­
tajās Valstīs - BK, 1966, 132, 133. lpp. 
CEĻŠ 
augstāks . A r gad iem krit iski p ieaudzis j aukto laul ību 
skaits — n o v ienas trešdaļas līdz pat pusei , turklāt bi ja 
vēl nereģistrēts skaits š ā d u laulību, kas tika noslēgtas 
amer ikāņu draudzēs . 1 2 5 
D r a u d ž u a t t ī s t ības gados v i e n m ē r aktuāls b i ja 
j a u t ā j u m s par d r a u d ž u d i e v n a m i e m — a m e r i k ā ņ u 
d r a u d z e s p a c ē l a ī res m a k s u , un s v e š a j ā s t e l p ā s 
draudzes bija pas īvākas . "Nebūs lieki aizrādīt , ka sa­
k a r ā ar sava d i e v n a m a i egūšanu arī rodas atbildība 
p a r tā u z t u r ē š a n u u n i z d a i ļ o š a n u , kas ļoti pace ļ 
draudzes locek ļu aktivitāt i . " Sākot L E L D A A darbību, 
savi d ievnami bi ja jau 6 vai 7 draudzēm, bet 1958. un 
1959. g a d ā tādus ieguva ari Čikāgas Sv. Jāņa draudze 
un V a š i n g t o n a s la tv i ešu d r a u d z e . 1 2 6 B e t 1960. g a d ā 
savi draudžu d ievnami bi ja j a u 13 draudzēm: uzcelta 
B o s t o n a s t r i m d a s d r a u d z e s b a z n ī c a , K a l a m a z ū Sv. 
J ā ņ a d r a u d z ē u z b ū v ē t s d ievnama s tāvs , savus diev­
n a m u s i e p i r k u š a s B u k s k a u n t i j a s un a p k ā r t n e s 
draudze Pens i lvāni jā , Grandrap idu , Dienvidkal i forni -
j a s d r a u d z e , un abas M i l v o k u draudzes t ikušas pie 
kop īga d i e v n a m a . Tā k o p u m ā trešdaļai draudžu bi ja 
savi dievnami (17) vai draudzes nami ( 8 ) . 1 2 7 
1960. un 1 9 6 1 . g a d ā l ie lākā da ļa A S y l a tv i e šu 
lu terāņu d r a u d ž u atz īmēja 10 gadu pastāvēšanu ša jā 
sveša jā z e m ē . J a šo d r a u d ž u d ib ināšanas la ikā bi ja 
vairāki skept iķ i , kas apšaubī ja to pastāvēšanu pēc 10 
gad iem, t a d šajā brīdī vairs šaubu nebi ja. Jaunu sparu 
v i s i em b i ja devus i k o p ī g a s draudžu apvienības izvei­
došana. T o m ē r d r a u d ž u a k t i v i t ā t e b i j a k r a s i 
atšķir īga dažādās v ie tās . Krist ību un iesvētību skaits 
p ē d ē j o s g a d o s neb i ja s a m a z i n ā j i e s . J a u n d z i m u š o 
skaits vēl pārsniedza m i r u š o skaitu, t omēr dz imst ība 
nebi ja Latvijas dz imst ības normu l īmenī . 1 2 9 
Prāv. A. Veinbergs. Draudzes un to apvienība ASValstis 
- BK, 1970, 166, 167. lpp. 
Prof. Dr. K. Kundziņš. Pārskats par Baznīcas dzīvi 
Amerikas Savienotās Valstīs no 1958. g marta līdz 1959. 
g. aprīlim - BK, 1960, 90. lpp. 
Prof. Dr. K. Kundziņš. Latviešu ev.-lut. draudžu dzīve 
Amerikas Savienotajās Valstīs 1959.160. gadā - BK, 
1961, 130, 131. lpp. 
Prof. Dr. K. Kundziņš. Latviešu ev.-lut. draudžu dzīve 
Amerikas Savienotās Valstīs 1960.161. gadā - BK, 1962, 
92 , 93. lpp. 
Prof. Dr. K. Kundziņš. Latviešu ev.-lut. draudžu dzīve 
Amerikas Savienotajās Valstīs 1959. /60. gadā - BK, 
1961, 130, 131. lpp. 
CELS 
1961. gada 10. decembr ī iesvēt ī ta K a l a m a z ū Sv. 
Jāņa draudzes baznīca , kas bija pi lnībā uzcelta p a š u 
spēkiem, strādājot vakaros pēc darba dienas b e i g ā m 
un a tva ļ inā jumos . Š i m m ē r ķ i m draudze v iena g a d a 
laikā ziedojusi $26 000 . Vēl pie sava d ievnama ša jā 
gadā tikusi Mančesteras draudze, kurai bija j āpārdod 
iepriekš iepirktais draudzes nams. Katra draudze , kas 
ieguva s a v u d i e v n a m u , to p ā r b ū v ē j a un p ie lāgo ja 
luteriskajām tradīcijām^ ienesot tajā ari latviskus or­
namentus un motīvus . Tā 1964. gada aprīlī iesvētīta 
K l ī v l a n d e s b a z n ī c a , kas t ika p ā r b ū v ē t a l a t v i s k ā 
kristīgā stilā, saglabājot tās oriģinālo gotiku ārpusē . 1 3 1 
1965. gadā savu d i e v n a m u iegādājās K a l a m a z ū 
draudze un Ņujorkas draudzes J o n k e r u - B r o n k s a s no ­
vada draudze , un tā pati Ņujorkas draudze sāka celt 
arī pilnīgi j a u n u baznīcu Longai lendā , tāpat arī savu 
d ievnamu cēla V i l imant ikas draudze . Ar sava d iev­
nama vai draudzes n a m a iegādi visas rūpes nebeidzās , 
un katrai draudzei bi ja savi darbi — jāat jauno j u m t s , 
jā ier īko a p k u r e , j ā i z b ū v ē j a u n a s te lpas , j ā p ā r b ū v ē 
altāris , j ā ie l i ek gr īdas segumi , vai arī j ā i e g ā d ā j a s 
a l t ā r g l e z n a s , s v e č t u r i , k r o ņ l u k t u r i , kruc i f iks i u n 
ērģeles. Bukskaunti jas un apkārtnes draudze izvēlējas 
sava d ievnama logus rotāt ar māksl inieka L. L inauta 
stikla gleznojumiem par Jēzus dz īv i . 1 3 2 
V id ienes a p g a b a l a draudzes k o p ī g i e m s p ē k i e m 
vasaras n o m e t n ē m iegādājās prāvu zemes ī p a š u m u 
" G a r e z e r s " p ie M i č i g a n a s ezera d i e n v i d d a ļ a s , arī 
L E L D A A pārvalde piešķīra savu artavu š im m ē r ķ i m . 
"Garezera" a tk lāšana not ika 1965. gada 23. mai jā , 
klātesot apmēram 500 latviešiem. P a r ši īpašuma pār­
valdes pr iekšn ieku t ika ievēlēts m ā c . V. V ā r s b e r g s . 
" G a r e z e r s " k a l p o j a kā v ie ta b ē r n u un j a u n a t n e s 
vasaras n o m e t n ē m , skautu un g a i d u s a n ā k š a n ā m , 
lielākiem latviešu sar īko jumiem, ar laiku bija domāts 
ierīkot ari veco ļaužu mītni un ģ imnāzi ju . 1 3 3 
1965 . g a d a n o v e m b r ī t icis i e svē t ī t s Ņ u j o r k a s 
draudzes J o n k e r u - B r o n k s a s novada d ievnams, kas ir 
vislielākais latv iešu d ievnams austrumu apgabalā ar 
340 va i , atverot šķērss i enas , pat 600 sēdv ietām. Šī 
0 Māc. A. Veinbergs. Latviešu ev.-lut. draudžu dzīve 
Amerikas Savienotās Valstīs - BK, 1963, 99, 100. lpp. 
1 Prāv. A. Veinbergs. Latviešu ev.-lut. draudzes Amerikā -
BK, 1965, 152. lpp. 
' Prav. A. Veinbergs. Latviešu draudzes Amerikas Savieno­
tajās Valstīs - BK, 1966, 129. lpp. 
3 Ibid, 133. lpp. 
CEĻŠ 
dievnama iesvēt ī šana bi ja j a u n ā b īskapa A. L ū š a pir­
mais a m a t a darbs . 1966. gadā pie sava d ievnama ti­
kusi K a l a m a z ū latv iešu draudze . Šī baznīca ir ievēro­
j a m a ar to , ka tai ir arī zvans , kas ir liels retums ASV. 
Arī Bos tonas T r i m d a s draudze at jaunojusi savu iegā­
dāto d i e v n a m u . V i l i m a n t i k a s draudzes baznīcas cel ­
š a n a i z cē lās ar a t b a l s t u , ko š i m d a r b a m sn iedza 
vietējās a m e r i k ā ņ u f i r m a s . 1 3 4 1964. g. d ib ināta V i lm-
ingtonas un apkārtnes draudze . 
1965. g a d ā d r a u d ž u n e k u s t a m o ī p a š u m u vērt ība 
visās A m e r i k a s Sav ienota jās Valstīs bija $829 877 ,83 , 
un v ē l ī p a š u m u f o n d o s k o p ā b i j a u z k r ā t i 
$111 4 0 0 , 3 3 . 1 3 5 1966 . g a d ā draudžu nekus tamo īpašu­
m u kopvērt ība bi ja pieaugusi līdz $1 441 287 ,00 . 1 3 6 
S a v u s d i e v n a m u s u z c ē l u š a s va i i e g ā d ā j u š a s 
V i l i m a n t i k a s draudze u n Filadelfi jas Sv . Jāņa drau­
dze, un Ņujorkas draudze - "Salas baznīcu" . Aust rumu 
apgabalā a s t o ņ ā m d r a u d z ē m piederē ja 10 d ievnami , 
vidienes apgabalā - 16 draudzēm 15 dievnami , bet rie­
t u m u apgabalā draudze i p ieder viens d ievnams, viens 
draudzes n a m s ar baznīcas telpu un viens nams kopā 
ar b i edr ību . 1 3 7 
1967. un 1968. gadā arhib īskaps ir iesvētī j is trīs 
d ievnamus — Saginavā, Ņubransv ikas -Le ikvudas drau­
dzē un Detroi tā . Bet 1969. gadā jauni latviešu diev­
n a m i iesvēt īt i I n d i a n a p o l e s un Filadelf i jas Sv. Jāņa 
d r a u d z e i . D r a u d ž u u n arī L E L D A A f inans iā la i s 
stāvoklis turp inā ja uzlabot ies ; s u m m a s , kas šajā gadā 
apgrozītas, bija l ie lākās, kādas jebkad bija bijušas. 
1970. g a d ā A S V d r a u d ž u ī p a š u m u vērt ība tika 
lēsta kā $2 573 277 . U n šis skaitl is ar katru gadu 
t u r p i n ā j a p i e a u g t . L ie lāk ie i egu ld ī jumi t ika veikt i 
d i evnamu iegādei vai būvniec ībai . Kopā savi dievnami 
piederēja j a u 27 d r a u d z ē m , tas ir, 40 procent iem no 67 
A S V e s o š a j ā m d r a u d z ē m . J a u n a s bazn ī cas uzce l tas 
t ikai s e š o s g a d ī j u m o s — p iecās p i l sē tās u n v ienā 
nometnē . 
Prav. A. Veinbergs. Latviešu ev.-Lut. Draudžu Apvienība 
Amerikā - BK, 1967, 152, 153. lpp. 
Ibid, 155. lpp. 
Prav. A. Veinbergs. Latviešu draudzes Amerika - BK, 
1968, 152. lpp. 
Ibid, 152. lpp. 
Prav. A. Veinbergs. Latviešu draudzes Amerikas Savieno­
tajās Valstīs - BK, 1969, 136.-151. lpp. 
Prāv. A. Veinbergs. Draudzes un to apvienība ASValstīs 
- B K , 1970, 166, 167. lpp. 
CEĻŠ 
1972. gada mai jā 31 latviešu draudzei A S V piede­
rēja 32 baznīcas , no t ā m — sešas jaunceltnes . Ņujorkas 
un Bostonas d r a u d z ē m bija pa d iv iem d i e v n a m i e m , 
toties Mi lvoku baznīcā apmetušās divas draudzes . 20 
no 32 bi ja koka ce l tnes , tāpat 20 piederēja Latv i jas 
Baznīcas draudzēm, bet 12 — sinodālajām. ša jā gadā 
vēl V a š i n g t o n a s d r a u d z e bija ieplānojus i celt j a u n u 
baznīcu un arī sabiedriskās telpas ārpilsētā, paredzot 
vietu arī Amer ikas latviešu apvienibas birojam. Toties 
L E L D A A v ienmēr iz t ikus i ar a t sev i šķo d a r b i n i e k u 
pr ivā ta jām t e l p ā m v a i d r a u d ž u d i e v n a m i e m b e z 
sev i šķām te lpām b i r o j a m un a r h ī v a m . 1 4 1 D r a u d ž u 
kopējo ī p a š u m u vērt ība 1972. gadā pārsniedza 4 mil ­
jonus A S V do lāru . 1 4 2 
L E L D A A s darba a izsākuma tika saņemti z iņojumi, 
ka svētdienas skolas v ietām apmeklē ja 100% bērnu , 
toties c i tur uz iesvēti nāca jaunieš i , kas nekad nebi ja 
gājuši svētd ienas skolā . Tāpēc , lai nerastos pārpra ­
tumi, draudžu apvienības pārvalde ieviesa j aun ieš i em 
obligātu priekšiesvētes māc ību ar apmēram 50 māc ību 
stundām. 
Darbs ar bērn iem un j a u n o paaudzi v ienmēr ticis 
pienācīgi novērtēts . To pierāda arī tas, ka vidienes a p ­
gabala svētdienas skolu skolotāju konferencē 1960. ga­
da martā Čikāgā piedalī jušies 60 līdz 70 da l ībn ieku . 1 4 4 
Tomēr t ieši svē td ienas skolās bi ja sa l īdz inoš i m a z 
bērnu, j o v iena daļa no latv iešu j a u n ā k ā s paaudzes 
apmeklē ja ses td ienas sko las , kurās tika p a s n i e g t a 
ticības māciba . T o m ē r , j a telpas tika īrētas no ameri ­
kāņu s k o l a s , tad š ā d ā sko lā m ā c ī t re l iģ i ju b i ja 
aizliegts. Svētd ienas sko las d a r b a m bija savi note i ­
kumi — tām obligāti bi ja jābūt v i smaz tr im s t u n d ā m 
nedēļā. Vasaras n o m e t n e s bērn iem notika arī d r a u ­
dzēs, k u r ā m nebiju savu īpašumu — tās īrēja šādas tel­
pas. Jaunatne vairāk pulcējās sekulārās organizāci jās , 
tomēr neizpalika arī tās dalība draudžu dz īvē . 1 4 5 
1 4 0 Prav. A. Veinbergs. Latvijas Baznīca Amerikas Savieno­
tajās Valstīs. LELDAAs 15 gadi - BK, 1973, 127. lpp. 
1 4 1 Ibid, 128. lpp. 
1 4 2 Ibid, 130. lpp. 
1 , 3 Prof. Dr. K. Kundziņš. Pārskats par Baznīcas dzīvi 
Amerikas Savienotās Valstīs no 1958. g marta līdz 1959. 
g. aprīlim - BK, 1960, 8 8 , 89. lpp. 
1 4 4 Prof. Dr. K. Kundziņš. Latviešu ev.-lut. draudžu dzīve 
Amerikas Savienotajās Valstīs 1959.160. gadā — BK, 
1961, 130, 131. lpp. 
1 4 3 Māc. A. Veinbergs. Latviešu ev. lut. draudžu dzīve 
Amerikas Savienotās Valstis - BK, 1963, 102-103. lpp. 
CELS 
1961 . g a d ā M i n e a p o l ē māc ī tā j s A. K a u p i ņ š bi ja 
sapulc inā j i s ap 20 j a u n o latv iešu teo logu . Tas deva 
cer ību B a z n ī c a s d a r b a t u r p i n ā š a n a i ari n ā k a m a j ā s 
paaudzēs , be t reāl i no š i e m student iem t ika ordinēti 
tikai n e d a u d z i . 1 4 6 
1965. g a d ā svē td i enas skolās j e b d r a u d ž u skolās 
j n ā c i j ā s ap 6 3 , 5 % no s k o l a s v e c u m a la tv i ešu bēr ­
n i e m . 1 4 7 Prāves ts Ve inbergs bija apmier ināts ar skolu 
u n j a u n a t n e s n o z a r e s a k t i v i t ā t ē m . R o s ī b a b i ja 
p ieaugusi l īdz ar d a ž ā d i e m kurs iem un p a s ā k u m i e m 
Garezerā , k u r u s vadī ja mācī tā j i I. Ga ide , J . Cālītis, 
V. V ā r s b e r g s un M . Ķirsons. Ari atsevišķās draudzēs 
j a u n i e š u s a n ā k s m e s u n pulc iņi t ika labi apmeklēt i . 
Sko lu v a j a d z ī b ā m p ā r v a l d e i zdeva T i c ibas māc ības 
skolotāju b i ļ e t enu . 1 4 8 
1967. g a d ā prāvests Ve inbergs ar pr ieku norādī ja , 
ka draudzēs bi ja p i eaugus i interese par jaunatn i u n 
jaunatnes starpā - interese par Baznīcu . Labas iespē­
jas d a ž ā d i e m p a s ā k u m i e m , kā kurs i em un konferen­
c ē m , p i e d ā v ā j a G a r e z e r a n o m e t n e . T u r 1967. g a d a 
a u g u s t ā n o t i k u š i j a u n a t n e s vad ī tā ju kurs i , k u r o s 
p iedal ī juš ies j a u n i e š i g a n no v id ienes , gan r i e tumu 
a p g a b a l a . 1968 . g a d ā l īdz īg i kurs i n o t i k u š i J ā ņ u 
nedē ļā ar vē l p l a š ā k u p r o g r a m m u v i s u a p g a b a l u 
j a u n i e š i e m . 1 4 9 
T ā p a t 1968. gadā Bazn ī cas pārvalde apstiprinājusi 
j a u n a s t i c ības m ā c ī b a s p r o g r a m m a s s k o l ā m , kuras 
iekļāva gan A m e r i k a s la tv iešu apvienības , gan K a n ā ­
das nac ionā lās la tv iešu apvienības skolu nozaru pro­
g r a m m ā s . T a s n o d r o š i n ā j a v ienotu t i c ības māc ības 
p r o g r a m m u u n p r a s ī b a s pre t s k o l n i e k i e m v i sā 
Z ieme ļamer ikā . 1 5 0 
1970. g a d ā B a z n ī c a s pārva ldē skolu un jaunatnes 
nozares t ika atdal ītas . Ja skolu nozare palika mācītāja 
P. Nesau les pārz iņā , tad jaunatnes darbs tika uzticēts 
m ā c ī t ā j a m I. G a i d ē m . Kopš l a tv i e šu centra izvei ­
došanas Garezerā katru vasaru not ika krist īgās j a u -
Ibid, 102. lpp. 
Prav. A. Veinbergs. Latviešu draudzes Amerikas Savieno­
tajās Valstis - BK, 1966, 132, 133. lpp. 
Prav. A. Veinbergs. Draudzes un to apvienība ASValstis 
- BK, 1970, 170, 171. lpp. 
Prav. A. Veinbergs. Latviešu draudzes Amerikas Savieno­
tajās Valstīs - BK, 1969, 140, 141. lpp. 
Ibid, 141. lpp. 
CELS 
natnes k u r s i , be t k r i s t ī gās j a u n a t n e s s a n ā k s m e s 
1970. gadā notika visos četros apgabalos . 1 5 1 
K ā r t ē j o s p ā r s k a t o s kā p o z i t ī v a i e z ī m e t i k a 
novērtēta draudžu interese par jaunatni un tās darbu. 
Un tas bi ja dabiski , ka draudzes nevēlē jās būt pen­
sionāru draudzes un meklē ja iespē jas piesaist īt arī 
j aunākā g a d a g ā j u m a ļaudis . P iecu gadu la ikā, kopš 
uzsākti jaunatnes kursi Garezerā, to dalībnieku skaits 
pieaudzis no 33 l īdz va i rāk nekā s imtam. Arī L E L ­
DAAs š i m d a r b a m a t v ē l ē t a i s b u d ž e t s a u d z i s -
1971. gadā jau $10 000, kas ir _ no kopīgā budžeta . 1 5 2 
1971. gadā pārskatā ir minēts , ka Kl īv landes A p ­
vienotajā draudzē nu j a u vairākus gadus darbojas ik­
dienas kr is t īgs b ē r n u d ā r z s . D iemžē l š im p a r a u g a m 
citu sekotāju nebija. 
1973. g a d ā vasaras v idusskolas darbo jušās v isos 
trīs A S V apgabalos . Gan draudzes , gan Baznīcas pār­
valde atbalstī ja šo skolu darbu, l īdzdarbojoties un ari 
finansiāli.153 
Cauri visiem gadiem Baznīcas darba redzamā daļa 
ir bijis palīdzības darbs . Skaitļi ļoti uzskatāmi parāda 
draudžu un it sevišķi D ā m u komite ju v e i k u m u šajā 
laukā. Tā 1958. gadā "kopā saskaitot s u m m a s , kādas 
ASV 56 latviešu draudzēs savāktas un izlietotas saiņu 
un m e d i k a m e n t u sūt ī šanai , pav isam sanāk pārskata 
laikā ap 18 000 dolāru. Ir vairākas draudzes, kurās tās 
pārsniedz $1000. Bet šī s u m m a , kā vairākās draudzēs 
izdarītā aptauja rāda , p ieckāršo jas un sasniedz ap 
$100 0 0 0 g a d ā , j a p i e s k a i t ā m tai p r i vā tā k ā r t ā 
draugiem un piederīgiem sūtīto pal īdzību" 1 5 4 . 
S u m m a s , kas atvēlētas pal īdzības darbam, ar ka ­
tru gadu auga. K. K u n d z i ņ š norādī ja , ka draudžu lo­
cekļi s v e š u m ā z iedo ja daudz v a i r ā k nekā k ā d r e i z 
dzimtenē, tomēr tā bija tikai viena trešdaļa no tā, ko 
amerikāņi ziedoja savās vietējās draudzēs . 1960. gadā 
1 Prav. A. Veinbergs. Draudzes un to apvienība ASValstis 
- B K , 1971, 152, 153. lpp. 
2 Prav. A. Veinbergs. LELDAA un ASV draudzes - BK, 
1972, 119. lpp. 
'3 Prāv. A. Veinbergs. LELDA un draudzes Amerikā - BK, 
1975, 121. lpp. 
1 Prof. Dr. K. Kundziņš. Pārskats par Baznīcas dzīvi 
Amerikas Savienotās Valstis no 1958. g marta līdz 1959. 
g. aprīlim - BK, 1960, 90. lpp. 
CEĻŠ 
pal īdzības d a r b a m la tv i e šu draudzes A S V savākušas 
26 000 d o l ā r u . 1 5 5 
1 9 6 1 . g a d a p a l ī d z ī b a s d a r b a m s a v ā k t a j e b k a d 
l ielākā s u m m a - $30 416 , kas esot 4 0 % no vis iem zie­
d o j u m i e m , k a s s a v ā k t i A S V d a ž ā d ā s l a t v i e š u or­
ganizāci jās pal īdz ībai taut i eš i em Eiropā un dz imtenē 
(seko " D a u g a v a s V a n a g i " un kato ļu la tv i ešu drau ­
d z e s ) . 1 5 6 Šie skaitļ i auga , to parāda arī pal īdzības dar­
bam izl ietotās s u m m a s 1974. un 1975. gadā , attiecigi -
$55 633 un $69 8 1 1 . 1 5 7 
D ā m u komite jas kopš to darbības a i zsākumiem ir 
b i jušas v i sakt īvākās l īdzek ļu vācē jas dažād iem m ē r ­
ķiem — pal īdzības d a r b a m , ī p a š u m u iegādei , dažādiem 
B a z n ī c a s f o n d i e m . D ā m u d a r b u r a k s t u r o j a bazār i , 
a l tāra z iedu a p r ū p e , s l imo a p m e k l ē j u m i . Bez tā at­
sev i šķās v ie tās bi ja arī c i tas akt iv i tātes - Longv jū 
dāmu komite jas i e ros inā jums ir bijis kat ram draudzes 
locekl im z iedot $1 tieši "Rī td ienas f ondam" . Oregonas 
draudzes d ā m a s a p m e k l ē j a arī j a u n d z i m u š o s un j u ­
bi lārus. C iānā pēc d ievkalpo jumiem regulāri tika klāti 
kafijas galdi . V i e t ā m m a z ā k ā s d r a u d z ē s f o rmālas 
d ā m u komite jas nebi ja , be t dažādos darbos piedalī jās 
v isas d r a u d z e s s i e v i e t e s . D ā m u k o m i t e j a s bi ja arī 
n e a t s v e r a m s pa l īgs , r īko jo t kādas l ie lākas Bazn ī cas 
sanāksmes vai konferences . 
N e bez d ā m u k o m i t e j u pal īdz ības L E L D A A j a u 
1962. gadā iecerē ja segt 75 % no visa Latvi jas ev. lut. 
Baznīcas budže ta , be t 1965. gadā šī daļa p ieauga j a u 
līdz 84 %. Šis b u d ž e t s uzturē ja Baznīcas Virsvaldes 
darbību un ļāva m a k s ā t at l īdzību gan arh ib ī skapam, 
gan v iņa v i e t n i e k a m . 1 5 9 
Prof. Dr. K. Kundziņš. Latviešu ev.-lut. draudžu dzīve 
Amerikas Savienotajās Valstīs 1959. /60. gadā — BK, 
1961, 130, 131. lpp. 
Prof. Dr. K. Kundziņš. Latviešu ev.-lut. draudžu dzīve 
Amerikas Savienotās Valstīs 1960. /61. gadā - BK, 1962, 
95. lpp. 
E. Leimanis. LELDAAs darbības pārskats par 1974. 
gadu - BK, 1976, 118, 119. lpp.; E. Leimanis. LELBA 
resp. LELDAAs darbības pārskats par 1975. gadu - BK, 
1977, 124, 125. lpp. 
Prāv. A. Veinbergs. LELDA un draudzes Amerika - BK, 
1975, 123. lpp. 
Prav. A. Veinbergs. Latviešu ev.-Lut. Draudžu Apvienība 
Amerikā - BK, 1967, 155. lpp. 
CEĻŠ 
Turpmāka jās r indkopās ir aprakst īt i sevišķi not i ­
kumi, kas aptvēra un ietekmēja visu latviešu tautu vai 
arī izskanēja starptautiskā mērogā. 
1958. gada be igās la tv i ešu sab iedr ību sa t r i e ca 
"Kl īv landes v ē s t ī j u m s " . Tas b i ja A S V N a c i o n ā l ā s 
Baznīcu padomes ( N C C ) , kurā ieti lpa 34 Baznīcas ar 
38 mi l joniem locekļu , a ic inājums A S V valdībai mainī t 
savu ārpolit iku pret komunist i ska jām valst īm, sevišķi 
sarkano Ķīnu . Tas izraisī ja s a š u t u m u " jaunieceļotā-
ju"— u n g ā r u , la tv iešu , i gauņu un c i tu tautu protes ­
tantu v idū . Gan L E L D A A , gan A L A , gan atsev išķas 
draudzes reaģēja uz šo paz iņo jumu ar protest iem un 
memorandiem. P i e l i k u m ā 1 6 0 - kopi ja no vienas š ā d a s 
deklarāci jas angļu va lodā , k u r u ir parakst ī juš i ar ī 
vairāki latviešu mācītāj i . Lai gan t ika izteikti daudzi 
protesti, Nac ionālā Baznīcu padome savu nostāju ša jā 
jautājumā nemainī ja . 1 6 1 
1968. gada oktobrī sevišķi tika atz īmēta Latvi jas 
neatkarības pas lud ināšanas 50. gadad iena — pirmais 
d i evka lpo jums n o t i k a j a u 17. oktobr ī V a š i n g t o n a s 
episkopāļu Baznīcā Amer ikas latv iešu apvienības j u ­
bi le jas k o n g r e s a i e t v a r o s ar b a p t i s t u un k a t o ļ u 
mācītāju piedal īšanos . Atsevišķas daļas no šī dievkal­
po juma " A m e r i k a s B a l s s " pārraidī ja arī uz Latv i ju . 
Vienotību taut iešu starpā šo svētku sakarā veic ināja 
arī L E L D A A s pārva ldes izdotās l ū g š a n u lap iņas ar 
arhibīskapa A. L ū š a tekstu. 10 000 eksemplāru t ika 
izplatīti ASV, Kanādā un Austrāl i jā . 1 6 2 
L E L D A A p ā r v a l d e r e i z ē m p ā r s t ā v ē j a L a t v i j a s 
Baznīcas intereses Baznīcu starptautiskajā sadarbībā. 
Aktuālākais j a u t ā j u m s , kas ticis skaidrots sešdesmi ­
tajos g a d o s , bi ja p a r d z i m t e n ē pa l ikušās B a z n ī c a s 
stāvokl i , tās p a t i e s a j ā m i e s p ē j ā m un t i e s ī b ā m , j o 
Pasaules L u t e r ā ņ u federāc i ja vē lē jās panākt k o m ­
promisu u n s a d a r b ī b a s i espē jas ar B a z n ī c ā m ok­
upētajās ter itor i jās . 1 6 3 
Mācītāj i darbojās arī sabiedrības labā, darbojot ies 
"Daugavas V a n a g u " organizāc i jā , vadot sko las , lasot 
Skatīt pielikumu Nr. 4. LBVA: Zvēr. adv. P. Egliša, Lat­
vijas ev. lut. Baznīcas Virsvaldes prezidenta, juridisko 
dokumentu fonds. 
Prof. Dr. K. Kundziņš. Pārskats par Baznīcas dzīvi 
Amerikas Savienotajās Valstis no 1958. g. marta līdz 
1959. g. aprīlim - BK, 1960, 90.-92. lpp. 
Prav. A. Veinbergs. Draudzes un to apvienība ASValstīs 
- BK, 1970, 162. lpp. 
Mac. A. Veinbergs. Latviešu ev.-lut. draudzes Amerika — 
BK, 1964, 101. lpp. 
CELS 
p r i e k š l a s ī j u m u s par Latv i ju un k o m u n i s t u darbību . 
Mācītājs T. Gulbis nolasīj is 18 šādas lekc i jas . 1 6 4 
1963 . g a d a 18. n o v e m b r ī L E L D A A P ā r v a l d e s 
pr iekšnieks p r ā v e s t s A . V e i n b e r g s bi ja lūgts A S V 
senātā teikt l ū g š a n u s a k a r ā ar Latvi jas neatkar ības 
pas ludināšanas 45. g a d a d i e n u 1 6 5 , kā ari A S V kongresā 
1966 . g a d a j ū n i j ā , p i e m i n o t L a t v i j a s o k u p ā c i j a s 
25. g a d a d i e n u . 1 6 6 
L E L D A A uzsāka savu darbu kā atsevišķu draudžu 
apvienība ar re i zēm tikai nosac ī tām t ies ībām noteikt 
darbu d r a u d z ē s , k u r a s p iederē ja v i e tē jām s inodēm. 
Sept iņdesmi to g a d u v idū tā bija p ieaugusi spēkā un 
sev piesaistī jusi ari K a n ā d u . Lielākā daļa draudžu bija 
i e g u v u š a s s a v u s ī p a š u m u s , savus d i e v n a m u s vai 
draudzes n a m u s . V isas draudzes darbojās saskaņā ar 
s a v u l a i k vēl La tv i j a s ev . lut . B a z n ī c a s s a t v e r s m ē 
note ikto kār t ību . K o p u m ā draudžu dz īve nevis gāja 
m a z u m ā , bet gan p ieauga . Savā attistībā draudžu ap ­
vienība kā tāda bija izsmēlusi savas iespējas , tāpēc tai 
loģiski s e k o j a n ā k a m a i s sol is - savas s inodes dibi­
n ā š a n a , kura ar p i lnām t ies ībām un ari p ienākumiem 
a p v i e n o t u u n p ā r v a l d ī t u v i sas l a t v i e š u l u t e r ā ņ u 
draudzes Z iemeļamer ikā . 
Latviešu draudzes Kanādā (1949 - 1975) 
P i r m a i s p ā r s k a t s par la tv iešu lu terāņu darb ību 
K a n ā d ā parād ī jās 1951 . g a d a "Baznīcas ka lendārā" , 
kur mācītājs A. Skrodel is rakstīja par laika periodu no 
1949. gada septembra līdz 1950. gada 1. jū l i jam. Pašus 
pirmos d ievkalpo jumus latviski Kanādā j a u 1948. gadā 
noturēj is māc ī tā j s A. G a u d i ņ š , kas bi ja ieceļojis būv­
strādnieku akci jas ietvaros . 1949. gada sākumā Apvie ­
notās L u t e r ā ņ u B a z n ī c a s A m e r i k ā K a n ā d a s s inode 
panāca v iņa a t b r ī v o š a n u no darba l ī g u m a un lūdza 
noturēt d i e v k a l p o j u m u s la tv ieš iem dažādās vietās , j o 
tā bi ja u z ņ ē m u s i e s p i e n ā k u m u aprūpēt i ece ļo jušos 
bēg ļus kā P a s a u l e s L u t e r ā ņ u federāci jas locekle . Tā 
līdz 1949. g a d a s e p t e m b r i m mācītājs A. Gaudiņš bija 
Prav. A. Veinbergs. Latviešu draudzes Amerikas Savieno­
tajās Valstīs - BK, 1966, 135. lpp. 
Prāv. A. Veinbergs. Latviešu ev.-lut. draudzes Amerikā -
BK, 1965, 156. lpp. 
Prav. A. Veinbergs. Latviešu draudzes Amerikas Savieno­
tajās Valstīs - BK, 1966, 135. lpp. 
CEĻŠ 
noturēj is 31 d i e v k a l p o j u m u la tv i e š i em 12 d a ž ā d a s 
v ietās . 1 6 7 
Septembri K a n a d a ieradās mācītā js Alfrēds Skro ­
delis k ā Latvijas ev. lut. Baznīcas un arhibīskapa pār­
stāvis u n gar īgās dz īves vad ī tā j s K a n ā d ā . T o b r ī d 
K a n ā d ā bija tr īs l a t v i e š u māc ī tā j i - A. G a u d i ņ š , 
A. Skrode l i s un A. Lūs i s (Misūri s inodē) . 1949 . u n 
1950. gada ziemā viņi noturēja 213 dievkalpojumus, 24 
draudzes v a k a r u s , 31 pr i ekš las ī jumu, sa laulā ja 91 
pāri , kr is t ī ja 15, i esvēt ī ja 35 , apg labā ja 6, s v ē t o 
vakarēdienu izdalī ja 717 d ievgaldniekiem, mājās ap ­
meklēja 754 draudžu locekļus un 92 s l imniekus, k o p ā 
nobraucot 62 000 km. Līdz 1950. gada jūl i jam mācītājs 
A. Skrodel is panāca vēl 7 latviešu mācītāju ierašanos 
Kanādā , lai tie varētu kvalitatīvi darboties la tv iešu 
tautas garīgajā aprūpē . Akt īvākais darbs r is ināj ies 
austrumu Kanādā - Ontario un Kvebekā , kur koncen­
trējās l i e lākā l a t v i e š u daļa . L a t v i e š i pu l cē jās uz 
d ievkalpo jumiem un sar īko jumiem kopās , no k u r ā m 
vēlāk tika dibinātas draudzes . 1 6 8 
U z s k a t i par g a r ī g ā s aprūpes un B a z n ī c a s or­
ganizāci jas j a u t ā j u m i e m latviešu un vietējo B a z n ī c u 
starpā atšķīrās. Vietējās Baznīcas gribēja asimilēt lat­
viešu ieceļotājus, uzņemot tos savās draudzēs , iesais ­
tot d i e v k a l p o j u m o s a n g ļ u v a l o d ā , bērnus u z ņ e m o t 
savās svētdienas skolās — nepieļaujot nekādu saist ību 
ar latviet ību un vēl j o va irāk latv iešu Baznīcu . Lat ­
viešu mācīta j iem A. Skrodeļa vadībā bija jāveic smags 
skaidrošanas darbs, l īdz tie panāca sapratni K a n ā d a s 
Baznīcā, ka latvieši nebi ja parasti imigrant i , kas šo 
zemi b ū t u izvēlē jušies brīvprātīgi kā savu nākotnes 
zemi, bet gan bija bēgļi , kas šeit raduši patvērumu, un 
viņiem nepieciešama sava Baznīca un sava va loda . 1 6 9 
K a n ā d ā 1950.g. bija noturētas arī 2 mācītāju kon­
ferences - martā kopā ar igauņu mācītāj iem un jūni jā 
tikai l a t v i e š u m ā c ī t ā j i e m . J ū n i j a k o n f e r e n c ē t ika 
pieņemts šāds l ē m u m s : "1) v i enmēr palikt uzt i c īgam 
Latvijas ev.- lut. Bazn ī ca i un arh ib ī skapam, 2) savā 
starpā uzturēt visciešāko vienību un disciplinu, 3) sar­
gāties no visiem j a u n i n ā j u m i e m , respektīvi , amer ikā -
nismiem m ū s u d ievkalpo jumu kārt ībā , saturā un for­
mā, kas nesakņojas m ū s u dzimtenes Baznīcas dzīves 
veidā un p a m a t o s , 4) v i sur j ā c e n š a s d ib ināt pat -
Mac. A. Skrodelis. Pārskats par Baznīcas darbu Kanada 
- B K 1951, 50.-54. lpp. 
Ibid, 50.-54. lpp. 
Ibid, 50.-54. lpp. 
CEĻŠ 
stavīgas la tv i ešu draudzes vai ari, k u r m a z ā k a s lat­
v i e šu g r u p a s , a u t o n o m a s v ien ības k a n ā d i e š u d r a u ­
dzēs." 1 7 ^ 
1952. g a d a "Baznīcas ka lendāra" A. Skrodel is rak­
stīja, k a , neskatot ies uz n e s a s k a ņ ā m starp Pasau les 
L u t e r ā ņ u f e d e r ā c i j a i p i e d e r o š a j ā m B a z n ī c ā m u n 
Misūr i s inodi , k u r u s tarpā bi ja sadalīt i ari latv iešu 
mācī tā j i , v iņi t o m ē r sag labā ja savu sadraudz ību un 
organizēja regulāras māc ī tā ju konferences . Šīs konfer­
ences not ika divas reizes gadā , un tur tika apspriestas 
v i sas l a t v i e š u l i e tas . N ā k o t n e s p lān i i e k ļ ā v a arī 
draudžu delegātu un d ā m u komiteju gadskārtējas kon­
ferences , kā ari ī pašu māc ī tā ju un laju kolekt īvu pār­
valdi b lakus arhibīskapa pārs tāv im. 1 7 1 
Ari 1951. un 1952. g a d ā norisinājās sīva cīņa Lat­
vijas B a z n ī c a s u n v ietē jo Bazn ī cu starpā par patstā­
vīgu la tv iešu draudžu d ib ināšanu. Mācī tā js Skrodel is 
savā neat la id ībā t o m ē r panāca , ka Apv ienotās L u t e ­
rāņu Baznīcas A m e r i k ā K a n ā d a s sinode atļāva dibināt 
un reģ i s t rē t tās s a s t ā v ā trīs n e a t k a r ī g a s la tv i ešu 
draudzes . P a r t ā d ā m k ļ u v a H a m i l t o n a s , Montreā las 
un n e d a u d z v ē l ā k arī T o r o n t o d r a u d z e . T u r p r e t i m 
Misūr i s inode ne l ika n e k ā d u s š ķ ē r š ļ u s , lai l īdzīgas 
draudzes ve idotos tās sastāvā. T u r j a u 1948. gadā bija 
radusies p i rmā latviešu d r a u d z e . 1 7 2 
1953. g a d a " B a z n ī c a s k a l e n d ā r ā " prāvests Skro ­
delis aprakstī ja vēl arvien nedziestošo vietējo luterāņu 
vēlmi asimilēt latv iešus savās draudzēs ar šād iem ar­
gument i em: "Dievu var s lavēt , arī nesaprotot neviena 
vārda no spred iķa , " "Dievs ir radījis m ū s visus no vie­
n ā m as in īm, " " m u m s jās t ipr ina šinī kont inentā lute ­
rāņu k o n f e s i j a . . . " 1 7 3 A b s u r d s un l iekul īgs l iekas ari 
šāds s i tuāci jas apraksts : "Šeit ir ļaudis , kuri grib , lai 
mēs svē td ienu no svētd ienas apmeklē jam angļu diev­
ka lpo jumus , v ienalga , vai va lodu saprotam vai ne , un 
ja kur to nedara , no kanceles norāj un pasaka , ka mēs 
d z i m t e n i p a z a u d ē j u š i t ā p ē c , ka m a z a p m e k l ē j o t 
baznīcu - tas esot taisns Dieva sods . " 1 7 4 
S i n o ž u a tba l s t s v a i r u m ā g a d ī j u m u i zpaudās kā 
la tv iešu m ā c ī t ā j a a l g o š a n a d a r b a m draudzē , bet ne 
170 
171 
Ibid, 54. lpp. 
Prāv. A. Skrodelis. Kanādas latviešu Baznicas un 
draudžu dzīves gads - BK, 1952, 46.-52. lpp. 
Ibid, 46.-52. lpp. 
Prav. A. Skrodelis. Latviešu draudzes - siržu ugunskuri 
un latvietības cietokšņi - BK, 1953, 4 1 , 42. lpp. 
Ibid, 42. lpp. 
CEĻŠ 
vairāk. T ā p ē c A . Skrodel is kā ne izdev īgu uzskat ī ja 
saistību ar A L B A K a n ā d a s s inodi , j o tā prasī ja no 
savām draudzēm regulārus un nopietnus maksā jumus , 
turpret im Misūr i s inode nenote i ca , kādas s u m m a s 
būtu š ā d a i d raudze i j ā i e m a k s ā kop īga jā b u d ž e t ā . 
Misūri s inode savos l ē m u m o s bija daudz luter i skāka 
un l iberālāka, j o labprāt ļāva veidot savas nac ionālās 
draudzes, sagaidot, ka ar laiku asimilācijas procesā šie 
cilvēki turpat vien pal iks , bet A L B A uzstāja uz nepie ­
ciešamību asimilēt jaunieceļotājus pēc iespējas drīz. 
Skaidr ības labad diskusi jās ar A L B A pārstāv j iem 
prāvests A. Skrodel is sastādī ja deklarāc i ju par Lat ­
vijas ev. lut. Baznīcu ar šādām galvenajām d o m ā m : 
"Latvi jas ev . - lut . B a z n ī c a arī t a g a d eks istē kā su­
verēna, br īva un neatkar īga Bazn ī ca . N e k a d tā nav 
atte ikusies , ne arī atteiksies no savām t ies ībām uz 
saviem izkais ī ta j iem bērn iem un p i e n ā k u m i e m pret 
tiem. Lai veiktu savu darbu, katrā zemē tā ir izveido­
jusi īpašu savu orgānu — pārstāvības, vadības un pār­
valdes, - un katras zemes draudzes veido v ienu Lat ­
vijas Baznīcas v i en ību , bet v isas kopēj i ir Latv i jas 
Baznīcas sastāvdaļas un visus apvienotajā ga lva u n 
vadītāja Latvi jas Baznīcas Virsvalde un arhib īskaps . 
Kļuvusi uz laiku n a b a g a , Latvi jas Baznīca ir lūgusi 
lu ter i skās m ā s u B a z n i c a s to a tba l s t ī t , t o m ē r tā 
uzskata, ka atbalsta s a ņ e m š a n a to iekšēj i nesa is ta ; 
neaizmirstot pate i c ibu , tā j ū t a s kā l īdzvērt īga c i tu 
māsu saimē. Ja ari v ienā otrā vietā latviešu draudzes 
saņem atbalstu, iekļaujot ies pārejas laikā citu z e m j u 
administratīvajā aparātā , tajā pašā laikā tās (uz du-
bultpavalstniecības pr inc ipa) ir arī Latvi jas e v . - l u t . 
Baznicas draudzes. V isas šejienes latviešu draudzes — 
tās, ko atbalsta U L C A , Misūr i atbalst ī tās un neat ­
kar īgās — ir l ī d z v ē r t ī g a s ; ša jā z iņā ne a t b a l s t a 
saņemšana , ne draudzes raksturs nedrīkst šķirt lat­
vieti no latvieša, j o visi tie ir viena kopsa ime . " 1 7 6 
T o m ē r ar ī 1 9 5 1 . g a d ā p i e d z ī v o t i v a i r ā k i 
starpgadī jumi ar vietējo P L F Baznīcu situācijas ne iz ­
pratni un ne labvē l ību , kas t omēr va i rumā g a d ī j u m u 
veiksmīgi a tr i s inā juš ies . 1 7 7 Šajā g a d ā prāvests S k r o ­
delis ve i ca savdab īgu misi jas ce ļo jumu uz Ņ ū f a u n d -
lendas salu , lai d ib inātu tur divas draudzes la tv iešu 
inženieru un s t rādnieku vidū t iešā Latvi jas ev. lut . 
Ibid, 46, 47. lpp. 
Ibid, 46, 47. lpp. 
Prav. A. Skrodelis. Latviešu Baznīcas dzīve un darbs 
Kanādā - BK, 1954, 46. lpp. 
CEĻŠ 
Baznicas arh ib ī skapa u n K a n ā d a s pārva ldes pak ļau­
tībā. T a s bij is svar īgs pr iekšnosac ī jums vietējo angl i ­
k ā ņ u un kato ļu B a z n ī c u labvēl ības i egūšana i , j o tie 
nevēlē jās , lai A m e r i k a s luterāņu Baznīcas izvēlētos šo 
vietu par savu misijas l a u k u . 1 7 8 
1952 . g a d a 25 . u n 26 . oktobrī H a m i l t o n ā not ika 
pirmā K a n ā d a s d r a u d ž u de legātu un māc ī tā ju konfe ­
rence (s inode) ar 43 dal ībniekiem. Starp cit iem sinodes 
a t z i n u m i e m b i ja arī š ā d i : k o n f e r e n c e i z te i ca s a v u 
nožēlu par t o , ka K a n ā d a s s inode devusi norād ī jumu 
šīs s inodes a tba l s t ī t i em māc ī ta j i em n e a p m e k l ē t lat­
v iešu k o n f e r e n c i ; k u r t a g a d d r a u d ž u o r g a n i z ē š a n a s 
darbs ve ikts , n ā k o š a i s u z d e v u m s — radīt vē lētu Lat ­
vi jas B a z n ī c a s pārva ld i K a n ā d ā . ī p a š a i s a t v e r s m e s 
komis i ja i j ā i z s t r ā d ā s a t v e r s m e s p a p i l d i n ā j u m a pro­
jekts . So darbu veiks saskaņot i ar ASV. Sanāksmē tika 
panākta v i e n o š a n ā s , k a draudzes pašas algo arhibīs­
kapa pārstāv i , p a g a i d ā m paredzot a p m ē r a m 50 dolā­
rus mēnesī ; tas bi ja p irmais kopdarba so l i s . 1 7 9 
H a m i l t o n a s konferencē p ieņemto l ē m u m u K a n ā d ā 
ievēlēt savu Bazn ī cas pārvald i prāvests Skrodel is ko­
m e n t ē j a š ā d i : " Ir n e p i e c i e š a m a n o s i n o ž u p u s e s 
stāvokļa m ū s u psiholoģi jas un vajadzību izpratne. Še­
j i enes B a z n ī c ā m j ā z i n , k u r v iņas ve ic k ā d u s savas 
B a z n ī c a s k o p d a r b u s , tur arī la tv iešu draudzes , kas 
k ļ u v u š a s v i ņ u s a i m e s l o c e k l e s , savus p i e n ā k u m u s , 
spēju robežās , g o d a m ve iks un Latvi jas Baznīcas pār­
valde v iņu i ekšē jās l ietās neiemais īs ies . Bet m u m s ir 
vesela r inda tīri l a tv i sku l ietu, j a u t ā j u m u un u z d e ­
vumu, kas ārpus šo Bazn ī cu loka un kas vienīgi m u m s , 
un kopē j i v i s a s š īs z e m e s l a t v i e š i e m , ve i cami . Šis 
m ū s u latv iskais lauks še j i enes B a z n ī c ā m jārespektē , 
un ta jā i e m a i s ī t i e s tās n e d r ī k s t . P a š i e m la tv i e šu 
māc ī tā j i em un d r a u d ž u pārstāv j iem nākot uz s a v ā m 
k o n f e r e n c ē m , ve ido jot pārvald i un darot tajā darbu , 
jāa izmirst , ka viņi p ieder arī pie tās vai citas s inodes , 
t i e m j ā a p z i n ā s v i e n ī g i : š e i t m ē s e s a m latviešu 
draudzes , v i sas l īdzvēr t īgas , un m u m s brāl īgi jāve i c 
kopējais, latviskais d a r b s . " 1 8 0 
Ši ideja v i smaz daļēji īstenojās , kad 1953. gada de­
cembrī sāka darbot ies Latv i jas ev. lut . Bazn īcas pa­
gaidu pārva lde K a n ā d ā š ā d ā sastāvā : pr iekšsēd is -
Prāv. A. Skrodelis. Latviešu draudzes - siržu ugunskuri 
un latvietības cietokšņi - BK, 1953, 4 8 , 49. lpp. 
Prāv. A. Skrodelis. Latviešu Baznicas dzīve un darbs 
Kanādā - BK, 1954, 47. lpp. 
Ibid, 48. lpp. 
CELS 
prāv. A. Skrodel is , sekretārs — māc . A. Briedis , ju r i s -
konsuls - mag. jur . Kārl is K a m p e un inženieris Oskars 
Dzērvīt is . 1 8 1 Si pārva lde ari m u d i n ā j a K a n ā d a s lat­
viešus l īdzīgi kā Latv i jas Baznīcas A S V a u s t r u m u 
daļas pārstāv jus i esn iegt Kers tena komis i ja i p l a š u 
liecību uz 10 l a p ā m par k o m u n i s m a nodar ī jumiem. 
Līdzīga satura vēstules t ika nosūtītas arī prez identam 
Eizenhaueram. 1 8 2 
A t s k a t o t i e s uz 1954 . gadu , prāves ts S k r o d e l i s 
apraksta tautiešos m a n ā m u pagurumu, j o nu j a u bija 
pagājuši desmit gadi , kopš pamesta dzimtene. Latvieši 
zaudēja cer ību vēl atgriezt ies tēvu zemē , j o pasau lē 
nekas nel iec ināja p a r g a i d ā m ā m i z m a i ņ ā m la tv iešu 
tautas labā. Tas varētu būt viens no iemesl iem pasi ­
vitātei draudzes un l ū g š a n u dzīvē . T o m ē r prāves t s 
norādī ja , ka t ieši D z i m t e n e s B a z n ī c a ir spēc īgākā 
saite, kas vieno tautu un varētu to uzturēt dzīvu, l īdz 
tā varēs atgriezties Latv i jā . 1 8 3 
U n i k ā l u g a d ī j u m u l īdzš inē jā la tv i ešu l u t e r ā ņ u 
draudžu vēsturē K a n ā d ā A. Skrodel is apraksta šādi : 
"Edmontonas Sv. J ā ņ a latviešu draudzes p i lnsapulcē 
māc. E. C a u n e at lūdzās no draudzes gana i e n ā k u ­
miem, un s inodes ( U L C A ) pārstāvis tūlīt ieros ināja 
pārveidot draudzi tā , lai tā kļūtu par kāda s inodes 
ierādīta rajona draudzi , kurā kā kodols iestājas l īdzši ­
nējie latviešu draudzes locekļi , bet uzņemami arī cit­
tautieši , kas precē juš ies ar la tv i eš i em, un j e b k u r š 
luterānis (angliski runājošs ) , kas ša jā rajonā dzīvo, un 
līdz ar to arī d ievkalpojumi notiek angļu un latv iešu 
valodā. Sapulce v isam t a m ari piekrita. Līdz ar to māc . 
E. Caunes draudze ar 1. aprīli beidz eksistēt kā pat­
stāvīga l a tv i e šu d r a u d z e un pārve ido jas par pat ­
stāvīgu luterāņu draudzi ar dievkalpojumiem angļu un 
latviešu valodā. Tas ir pirmais šāds gadī jums ne tikai 
Kanādā, bet visā Z iemeļamer ikā . Šī virziena dēļ laba 
puse d r a u d z e s locek ļu iestā juš ies neatkar īga jā lat­
viešu draudzē . " 1 8 4 
1960. gadā daudzas draudzes varēja atskatīties uz 
desmit g a d u p a s t ā v ē š a n u . V a n k ū v e r a s draudze par 
Prav. A. Skrodelis. Skats Latvijas ev.-lut. Baznīcas un 
draudžu dzīvē un darbā Kanādā - BK, 1955, 60 , 61. lpp. 
Ibid, 62. lpp. 
Prav. A. Skrodelis. Latvijas ev.-lut. Baznicas, latviešu 
draudžu un mācītāju darbs, uzdevumi un dzīve Kanādā 
- BK, 1956, 72. lpp. 
Prav. A. Skrodelis. Latvijas ev.-lut. Baznīcas darbs un 
dzīve Kanādā - BK, 1958, 83. lpp. 
CELS 
godu š im n o t i k u m a m i zdeva vērtīgu rakstu krā jumu, 
kas i ek ļāva arī m ā c . E. M a č a r a k s t u " D r a u d z e kā 
Dieva doto ceļa z īmju saglabātā ja un tā lāk sniedzēja" 
un prof. Dr . E. L e i m a ņ a rakstu "Kristus draudze un 
m ē s " . 1 8 5 
Toronto J ā ņ a draudze piederēja pie Misuri s inodes 
un 1961. gadā pēc desmit gadu pastāvēšanas bija lūgta 
ieviest savu satversmi , kā tas pieņemts s inodē , un lai 
ta jā b ū t u d iv i n o t e i k u m i — d r a u d z e s k o p s a p u l c ē s 
s ievietēm nav balss t ies ību un, l ikvidējot draudzi vai 
tai izstājoties no s inodes , visi draudzes īpašumi pāriet 
Misūr i s inode i . T ā kā d r a u d z e nevē lē jās š ā d u s no­
sac ī jumus p i eņemt , tā atte icās no iespējas saņemt si­
nodes a i z d e v u m u baznīcas celtniecībai un pati saviem 
spēkiem š im fondam savāca $50 0 0 0 . 1 8 6 
1964. g a d ā n o z ī m ī g ā k i e no t ikumi K a n ā d ā bi ja 
Baznīcas d ienas Toronto no 6. līdz 9. m a r t a m , tajā pat 
laikā un v ie tā sanāca g a n L E L D A A s pārva lde , gan 
Baznīcas V irsva lde . Kulmināc i ja š īm d ienām bija Sv. 
J ā ņ a d r a u d z e s j a u n ā d i e v n a m a i e s v ē t e . T u r p a t 
9. m a r t ā n o t i k u š a j ā K a n ā d a s m ā c ī t ā j u k o n f e r e n c ē 
mācī tā js E. Ķ e r ģ i s no Sadber i jas t ika noz imēts par 
draudžu datu apkopotā ju . 1 8 7 
1964. g a d a 12. s e p t e m b r ī K a n ā d a s mācī tā j i un 
draudžu darbinieki konferencē p ieņēma l ē m u m u pie­
v ienot ies L E L D A A i k ā c e t u r t a i s a p g a b a l s . L īdz 
1965. gada s ā k u m a m ša jā apvienibā iestājās gandrīz 
v isas K a n ā d a s l a t v i e š u draudzes . Tā p a š a gada 1. 
mai jā H a m i l t o n ā uz t r i m gad iem t ika ievē lēta ap ­
gabala vadība : vadītājs — m ā c . V. Šēfers, vadītāja viet­
nieks , j a u n a t n e s un svētdienas skolu darba vadītājs -
māc. A. Vo i tkus , d ā m u komite ju un garīgās l iteratūras 
lietu pārzinis — māc . E. Ķerģ is , sekretārs — J. Tērauds 
un kasier is — A. Mi l lers . Apgaba ls t ika ierobežots ar 
Kanādas a u s t r u m u daļu , apvienojot 13 no 21 Kanādas 
draudzes . D a ž a s d r a u d z e s j a u piederēja k ā d a m A S V 
a p g a b a l a m , b e t ga l īgā organ izāc i ja att īst ī jās la ika 
ga i tā . T ā k ā i e v ē r o j a m a da ļa d r a u d ž u p i e d e r ē j a 
v ie tē jam s i n o d ē m , tad L E L D A A s K a n ā d a s apgabala 
Prav. A. Skrodelis. Latvijas ev.-lut Baznīcas darbs un 
dzīve Kanādā - BK, 1962, 98. lpp. 
Prāv. A. Skrodelis. Latvijas ev.-lut Baznīcas darbs un 
dzīve Kanādā - BK, 1963, 104. lpp. 
Prāv. A. Veinbergs. Latviešu ev.-lut. draudzes Amerikā -
BK, 1965, 157. lpp. 
CEĻŠ 
valde darbojās tikai kā sadarbības koordinators , ne kā 
administratīvs centrs . 1 8 8 
Pārskatā par d r a u d ž u darbu K a n ā d a s O n t a r i o , 
Kvebekas un Manitobas provincēs 1965. gadā prāvests 
Viesturs Šēfers vēlre iz p ieminēja šo draudžu pievi ­
enošanos L E L D A A i k ā ļoti n o z ī m ī g u soli l a t v i e š u 
Baznīcas kopībai un sava taut i skuma sag labāšanai . 
Viņš norādī ja , ka , neskatot ies uz v i sām grūt ībām, ar 
kurām bi ja j ā s a s k a r a s latv iešu d r a u d z ē m , — ner im­
stošajiem asimilāci jas draudiem, l ielajiem attā lumiem 
v ienas d r a u d z e s r o b e ž ā s , j a u n a t n e s k ū t r u m a m 
Baznīcas laukā u.tml. , tās saglabāja savu kopību un 
turpināja slavēt D i e v u savā dz imta jā valodā. Tr i jās 
draudzēs pastāvēja savi draudzes kori - Toronto Sv. 
Andreja, Sv. Jāņa un Hamiltonas Kristus draudzē. 
Daži turpmākie gadi Kanādas luterāņu dzīvē n e ­
nesa nekādas būtiskas izmaiņas. Tikai mācītāji arvien 
novecoja, daļa bija j a u pāri pensi jas v e c u m a m , t omēr 
turpināja aktīvi s trādāt un kopt draudzes , bet j aun i 
klāt nenāca . 1968. g a d ā not ika apgabala pārva ldes 
vēlēšanas, bet pārvalde tika ievēlēta tādā pašā sastāvā 
kā iepr iekš : apgabala garīgais vadītā js - prāv. V ies ­
turs Šē fers , v ietnieks — māc . A. V o i t k u s , d ā m u ko­
miteju pārzinis - māc . E. Lange , kasieris - A. Mil lers 
un sekretārs - J. T ē r a u d s . 1 8 9 
1971. gada oktobri not ika kārtē jās K a n ā d a s a p ­
gabala vadītāju vē lēšanas - par garīgo vadītāju atkal 
ievēlēja prāv . V . Š ē f e r u , j a u n a t n e s l ietu v a d ī t ā j a 
amatā —māc. A. Čopu , dāmu komite ju lietas uzticēja 
māc. E. Pavasaram, par kasieri - J. Tēraudu, par sek­
retāru — A. M i l l e r u u n par la i c īgo pārs tāv i p ie 
Baznicas Virsvaldes — līdzšinējo R. R o z i . 1 9 0 
1974. g a d a o k t o b r ī no t ika K a n ā d a s a p g a b a l a 
mācītāju un draudžu pārstāvju konference , kurā t ika 
ievēlēta j a u n a apgabala vadība: par apgabala gar īgo 
vadītā ju ievē lē ja A . V o i t k u , p a r j a u n a t n e s d a r b a 
vadītāju - māc. J. Cālīti . Laicīgie locekļi - A. Mil lers 
un J . T ē r a u d s - s a g l a b ā j a s a v u s i e p r i e k š ē j o s 
amatus . 1 9 1 
Prav. A. Veinbergs. Latviešu draudzes Kanada - BK, 
1966, 136, 137. lpp. 
Prāv. V. Šēfers. Dzīves straume... - BK, 1970, 176.-179. 
lpp. 
Prāv. V. Šēfers. Paliek... - BK, 1973, 139. lpp. 
Prav. A. Voitkus. Draudžu darbs LELDAAs Kanādas 
apgabalā 1974. gadā - BK, 1976, 141.-146. lpp. 
CEĻŠ 
1 9 5 1 . g a d ā v i sā K a n ā d ā k o p ā bi ja 14 Latv i jas 
Baznīcas māc ī tā ju , no k u r i e m piecus algoja Misūri si­
node , bet astoņus — K a n ā d a s sinode. K o p u m ā 1950. ga­
dā K a n ā d ā š ie gar īdzn iek i noturē ja 355 d ievkalpo ju­
m u s , sa laulā ja 127 pārus , kristī ja 70 , iesvētī ja 64 , iz­
vadīja 1 2 . 1 9 2 
1953. gada māc ī tā ju skaits K a n a d a bija pieaudzis 
l īdz 16. N o t i em astoņi s a ņ ē m a Misūri s inodes atbal­
stu, sept iņi — A L B A , bet arhibīskapa pārstāvis prāv. 
Skrodel is bi ja n e a t k a r ī g s . 1 9 3 1954. gadā māc ī tā ju sai­
mei bija piebiedroj ies vēl v iens kolēģis , tā kopā nu bija 
17. Ņ e m o t vērā šos apstāk ļus , šajā gadā radās ierosi­
n ā j u m s d ib ināt " a r h i b ī s k a p a T. Gr īnberga izgl ī t ības 
fondu, kas atbalst ītu tos j aun iešus , kas studē teoloģiju 
un p ē c s t u d i j u b e i g ā m g r i b ē t u k a l p o t l a t v i e š u 
draudzēs " 1 9 4 . 
1955 . g a d ā K a n ā d ā bi ja j a u 18 m ā c ī t ā j u , k u r u 
darbs , spr iežot pēc skai t ļ iem, turpināja pieaugt. Ac īm­
redzot v i e t ā m ir b i jušas kādas sūdzības par mācī tā ju 
darbu, bet tas ari bi ja ne izbēgami , j a māc ī tā jam bija 
j ās t rādā m a i z e s darbs v isu nedē ļu citā v ietā , vai arī 
viņš bi ja par daudz saistīts ar sabiedr iskajām organi­
zāci jām. 1956 . gadā K a n ā d a s māc ī tā ju skaits bija 
p ieaudzis l īdz 19; māc ī tā ja A. Voi tkus pārce lšanos uz 
citu dzīves v ie tu dēļ a b ā m Hami l tonas draudzēm bija 
j ā a p v i e n o j a s , u n tās p a r s a v u m ā c ī t ā j u i evē lē ja 
mācītāju E. P a v a s a r i . 1 9 6 
1958. gadā mācī tā ju skaits atkal krities līdz 17, bet 
tie ir k ļ u v u š i akt īvāk i . Atz in īg i t ika novērtēt i arī 
m ā c ī t ā j u un d r a u d ž u d a r b i n i e k u cent ien i apmeklē t 
d r a u d ž u l o c e k ļ u s m ā j ā s , tā arī v ā c o t z i e d o j u m u s 
draudzēm un noskaidrojot dažādus j au tā jumus . 1 9 
J a u n a iez īme Baznīcas darbinieku dzīvē bija Kanā­
das a p g a b a l a vad ī tā ja 1965 . g a d a oktobr ī sasauktā 
Prāv. A. Skrodelis. Kanādas latviešu Baznicas un 
draudžu dzives gads - BK, 1952, 46.-52. lpp. 
Prāv. A. Skrodelis. Latviešu Baznicas dzīve un darbs 
Kanādā - BK, 1954, 47. lpp. 
Prav. A. Skrodelis. Latvijas ev.-lut. Baznīcas, latviešu 
draudžu un mācītāju darbs, uzdevumi un dzīve Kanādā 
- BK, 1956, 74., 75. lpp. 
Prāv. A. Skrodelis. Latvijas ev.-lut. Baznīcas darbs, 
uzdevumi un dzīve Kanādā — BK, 1957, 79.—81. lpp. 
Prāv. A. Skrodelis. Latvijas ev.-lut. Baznīcas darbs un 
dzīve Kanādā - BK, 1958, 8 1 , 82. lpp. 
Prāv. A. Skrodelis. Latvijas ev.-lut. Baznīcas darbs un 
dzīve Kanādā - BK, 1960, 94.-98. lpp. 
CELS 
mācītāju sapulce , kurā varēja pārspriest v iņu darba 
problēmas un situācijas ar amata brāļ iem. 
Kri t iska situācija Baznīcas darbā radās 1970. g a ­
dā, kad tika ziņots, ka "Kanādas apgabalā darbojas 13 
mācītāji. V i ņ u vecums - no 42 līdz 76 gadiem. N o t iem 
11 m ā c ī t ā j i e m j a u i r pāri 60 g a d i e m " 1 9 8 . T ā p ē c 
1972. g a d ā priecīgs no t ikums K a n ā d a s Bazn ī cā b i ja 
Mārtiņa Ozo l iņa ord ināc i ja māc ī tā ja a m a t ā , tā pa ­
pildinot nu j a u sirmo mācī tā ju p u l k u . 1 9 9 Vēl pēc pāris 
gadiem 1973. gadā kā atbalsts nāca j a u n u māc ī tā ju 
ievešana amatā abās l ie lākajās Toronto draudzēs — 
I. Gaide un J. Cāl ī t i s . 2 0 0 
1975. gadā K a n a d a s apgabala Baznīcas ord inēto 
darbinieku sarakstā ir 15 garīdznieku, bet trīs no t iem 
ir emeritēt i . 2 0 1 
Līdz 1950. gada 1. jū l i jam K a n ā d ā tika d ib inātas 
tris draudzes — divas Toronto un viena Montreālā . N o 
Kanādas s inodes puses tās tika uzskatītas par "pievi­
enotām" draudzēm vai draudžu k o p ā m , bet tās iekšēj i 
funkcionēja kā Latv i jas ev. lut . Baznīcas d r a u d z e s . 
Draudžu kopas darbojās sešās vietās - Otavā, B r a m p -
tonā, L o n d o n ā , V e l a n d ā , N o r a n d ā u n St. K a t r i n e s . 
Hami l tonā nor i s inā jās d a r b s , lai varē tu o r g a n i z ē t 
pirmo pats tāv īgo l a t v i e š u draudz i , bet tas pras ī ja 
kārtējo c īņu ar K a n ā d a s sinodi . Tā kā visas šis vie­
nības vēl bija tapšanas stadijā, arī to locekļu skaits vēl 
bija m a i n ī g s , j o pi lnīga reģistrāci ja nebi ja not ikus i . 
Mācī tā js A . S k r o d e l i s kā l i e lu t r ū k u m u u n a p ­
grūtinājumu tieši latv iešu draudžu un kopu ve idošanā 
un to darbības attīstībā minēja latviešu pasivitāti zie­
dojumos un draudzes nodokļu m a k s ā j u m o s . 2 0 2 
Tomēr neatkarīgi no formālās piederības vienai vai 
otrai s inodei , visas latv iešu draudzes bija Latvi jas ev. 
lut. Baznīcas locekles un , skaitot tās no šāda viedokļa, 
1950. gada beigās Kanādā bija j a u 13 draudzes — divas 
Toronto un pa v ienai M o n t r e ā l ā , N o r a n d ā , O t a v ā , 
Bramptonā, Londonā, St. Katr ines , Hami l t onā , Vini -
pegā, V a n k ū v e r ā , V a k a r k a n ā d ā u n A l b e r t ā . J a 
Prāv. V. Šefers. Padarītais un vel darāmais - BK, 1971, 
156. lpp. 
Prāv. V. Šēfers. Paliek... - BK, 1973, 135. lpp. 
Prāv. V. Šēfers. Laikmeta brīdinājums - BK, 1975, 138. 
lpp. 
Prav. A. Voitkus. Pārskats par LELBAs Kanadas ap­
gabala darbu 1975. gadā - BK, 1977, 143. lpp. 
Mac. A. Skrodelis. Pārskats par Baznīcas darbu Kanādā 
- B K , 1951, 50.-54. lpp. 
CEĻŠ 
K a n ā d a s s inode i p i ederē ja trīs draudzes , bet Misūr i 
s inodei - p i e c a s , tad pārē jās p iecas neb i ja formāl i 
sa ist ī jušās ne ar v i enu s inodi un pastāvē ja kā neat­
karīgas d r a u d z e s . 2 0 3 
D r a u d ž u locek ļu ska i ts arī 1951. g a d ā vēl nebi ja 
precīzi konstatēts , bet k o p u m ā varētu būt 6160. D ā m u 
k o m i t e j a s t ā p a t k ā pa l īdz ības darbs vēl bi ja t ikai 
sākuma stadi jā, bet ar la iku tur bija sagaidāma lielāka 
akt iv i tāte . Ē r ģ e l n i e k u j a u t ā j u m s v isās draudzēs bi ja 
atrisināts. V i sur valdī ja ļoti j a u k a saskaņa ar citu kon­
fesiju la tv ieš iem. T ā p a t kā iepriekš prāvests Skrodelis 
p ieminē ja z e m o z i e d o š a n a s aktivitāti , kas neļāva ak­
t īvāk ve idot ies un darbot ies d r a u d z ē m . 2 0 4 1951. gadā 
p irmā d r a u d z e K a n ā d ā , kas tika pati pie sava diev­
n a m a (uz p u s ē m ar i g a u ņ u luterāņu draudzi ) bija To­
r o n t o P i r m ā l a t v i e š u l u t e r ā ņ u d r a u d z e A n d r e j a 
baznīcā , lai g a n tā ir j a u n ā k ā un m a z ā k ā Toronto lat­
viešu draudze ar 800 l o cek ļ i em. 2 0 5 
1951. g a d a beigās K a n ā d ā bija nodibinātas 24 lat­
v iešu d r a u d z e s , kurās apvienot i a p m ē r a m 5600 lat­
v iešu luterāņu , vēl 2 vai 3 draudzes bija tapšanas sta­
dijā. " P a v i s a m K a n ā d ā 1952 . g a d a 1. j a n v ā r ī bi ja 
10800 l a tv i e šu , no t i e m 9000 lu terāņu , 920 katoļu , 
pārē j i e pare iz t i c īg ie un b a p t i s t i . " 2 0 6 N o 24 la tv iešu 
d r a u d z ē m d e v i ņ a s p i e d e r ē j a A p v i e n o t ā s L u t e r ā ņ u 
Bazn ī cas A m e r i k ā ( A L B A ) K a n ā d a s s inodei , deviņas 
tapušas ar Misūr i s inodes atbalstu, bet -pārē jās sešas 
darbo jās kā pi lnīgi pats tāv īgas draudzes . S inožu at­
b a l s t s v a i r u m ā g a d ī j u m u i z p a u d ā s k ā l a t v i e š u 
māc ī tā ja a l g o š a n a d a r h a m d r a u d z ē . 2 0 7 B i ja tikai trīs 
l i e lākas d r a u d z e s , k a s v i sus i z d e v u m u s varētu segt 
p a š a s - M o n t r e ā l ā ; T o r o n t o u n H a m i l t o n ā , bet 
d ievkalpo jumi not ika 44 dažādās v i e tās . 2 0 8 Vēl aktīvāk 
nekā i epr i ekšē j o s g a d o s not ika d ievkalpo jumi , darbs 
svē td i enas u n s e s t d i e n a s sko lās , o rgan izē jās dāmu 
komitejas , t ika laulāti pāri , kristīti bē rn i . 2 0 9 
1952. g a d ā K a n ā d ā bi ja 29 draudzes , divas pārvei­
d o š a n ā s s t a d i j ā un p i e c a s n o t e i k t i i z v e i d o j u š ā s 
Prav. A. Skrodelis. Kanadas latviešu Baznīcas un 
draudžu dzīves gads - BĶ, 1952, 46.-52. lpp. 
Ibid, 46.-52. lpp. 
Prav. A. Skrodelis. Latviešu draudzes - siržu ugunskuri 
un latvietības cietokšņi — BK, 1953, 4 8 , 49. lpp. 
Ibid, 44. lpp. 
Ibid, 4 6 , 47. lpp. 
Prav. A. Skrodelis. Latviešu Baznīcas dzīve un darb* 
Kanādā - B K 1954, 46. lpp. 
Ibid, 46. lpp. 
CEĻŠ 
sprediķošanas vietas ar kopējo dal ībnieku skaitu 6634. 
Klāt n ā k u š ā s d r a u d z e s : O t a v a s Otrā , M o n t r e ā l a s 
Otrā, Muskokas , Vinipegas Mārt iņa. "Kanādā latviešu 
izvietojuma vājā puse - tie izkaisīti nelielā skaitā pa 
daudziem (vairāk n e k ā 40) c en t r i em, bet a ts ta tumi 
starp t i em bieži v ien 12 līdz 24 s tundu b r a u c i e n s . 
Tāpēc draudzes nelielas. Draudžu, kuru locekļu skaits 
pārsniedz 200 , ir as toņas ; starp 100 un 200 — sešas ; 
starp 50 un 100 - deviņas ; bet m a z ā k par 50 - sešas . 
(...) Otra grūt ība : la tv ieš i vēl nav nos tab i l i zē juš ies , 
vērojama plūšana no rietumiem un ziemeļiem uz dien­
vidiem un a u s t r u m i e m . " Līdz ar to draudžu locek ļu 
skaits krasi mainās no gada uz g a d u . 2 1 0 
1953. gadā K a n ā d ā bija tāpat 29 draudzes , bet 
d i evka lpo jumu v ie tu ska i ts b i ja pa l i e l inā j i es l īdz 
desmit. Draudzēs apvienojušies 7439 luterāņi ( 7 3 % no 
kopumā uzska i t i ta j i em) . N e p a t ī k a m a tendence bi ja 
baznīcēnu skaita k r i t u m s , lai gan draudžu l o cek ļu 
skaits pamatīgi pieaudzis . Tas varētu būt skaidrojams 
ar l a t v i e š u i e d z ī v o š a n o s s v e š a j ā z e m ē un s a v a s 
ģimenes rūpju p i e a u g u m u . Dzīve bija iegājusi savās 
noteiktās sl iedēs, un ļaudis izvēlējās citas aktivitātes , 
nevis s a d r a u d z ī b u d i e v k a l p o j u m o s . S v a r ī g ā k a i s 
uzdevums tuvākajā la ikā draudzēm bija iegūt savas 
telpas, j o bieži vien te lpu saimnieki cerēja visu grupu 
piesaistīt savā draudzē u n izdarīja dažādus spiedienus 
vai arī uzteica te lpas . 2 1 1 
1954. gadā K a n ā d ā nu j a u bi ja 30 draudzes , tr īs 
f i l iāles u n 11 d i e v k a l p o j u m u v i e t u . P r ā v e s t s 
A. Skrodelis norādija, ka dievgaldnieku skaits va i rumā 
draudžu bi ja ļoti m a z s un d r a u d ž u locekļ iem b ū t u 
j ā p i e v ē r š t a m l i e l ā k a u z m a n ī b a kā v i e n a m n o 
svarīgākajiem sakrament iem. Draudzēs iesaist ī jušies 
75 % K a n ā d ā dz īvo jošo latv iešu luterāņu. D ā m u ko­
mite jas akt īv i d a r b o j ā s 14 d r a u d z ē s . T ika i d ivas 
draudzes - Otavas un St. K a t r ī n u - i zdeva s a v a s 
avīzes "Draudzes vēst i s " un "Draudzes ziņas". Tot ies 
bija i eros inā jums la tv i ešu lielajos la ikrakstos izdal ī t 
sevišķu sleju ticības, morāles un garīgai dz īve i . 2 1 2 
D r a u d z e s n o s t a b i l i z ē j ā s un s ā k a i egūt s a v u s 
īpašumus - Toronto a b ā m d r a u d z ē m bija gan savi 
Ibid, 46. lpp. 
Prāv. A. Skrodelis. Skats Latvijas ev.-lut. Baznīcas un 
draudžu dzīvē un darbā Kanādā - BK, 1955, 6 0 , 61. lpp. 
Prāv. A. Skrodelis. Latvijas ev.-lut. Baznīcas, latviešu 
draudžu un mācītāju darbs, uzdevumi un dzīve Kanādā 
- BK, 1956, 7 4 , 75. lpp. 
CEĻŠ 
0 
U 
lauku ī p a š u m i , kuros r īkot vasaras nometnes bērn iem 
un nedē ļas noga lēs pulcēt ies p ieauguša j i em, gan bija 
sava l a t v i e š u k a p s ē t a . V ē l Toronto P i r m ā la tv i ešu 
-*•> d r a u d z e u z k r ā j a l idzek ļus veco ļ aužu m ī t n e s iekār -
,Q t o šana i . 2 1 3 
^ Lai a k c e n t ē t u s a v u d r a u d z e s d i e v n a m u iegādes 
n e p i e c i e š a m ī b u , 1 9 5 7 . g a d a k a l e n d ā r ā p r ā v e s t s 
ļļ A. Skrodel is citēja kādu draudzes mēnešrakstu : "Vecie 
O e m i g r a n t i š in ī s d i e n ā s z in l i ec ināt , k a savu te lpu 
'S j autā jums ir katras e tn iskas grupas dzīvības un nāves 
j a u t ā j u m s . J a p i r m o p iecu g a d u laikā ne izdodas tikt 
Cd pie p a š u t e l p ā m un i zve ido t savu gar īgo dzīvi , tad 
£Q sākas sa i r šanas process , respekt īv i , a izkl īšana un iz-
ļģļ ka i s ī šanās . " 2 1 4 B e t l ie lākā da ļa K a n ā d a s draudžu vēl 
GCJ tikai vāca l īdzekļus š iem mērķ iem. 
!5* 1 9 5 5 . g a d ā K a n ā d ā b i ja 30 d r a u d z e s , a s t o ņ a s 
t* filiāles un desmi t d i e v k a l p o j u m u vietu. Likvidēta Ve-
"S landas d r a u d z e , bet d ib ināta trešā draudze Toronto -
• i A u s t r u m u d r a u d z e a r M i s ū r i s i n o d e s a t b a l s t u . 
Draudzēs apv ieno juš ies 8 1 , 5 % latviešu luterāņu. D a u ­
dzās v ie tās ar l a b i e m p a n ā k u m i e m darbo jās d ā m u 
komite jas un s v ē t d i e n a s sko las . Toronto P i rmā lat­
v iešu draudze bija iecerējusi plašus darbus savā lauku 
ī p a š u m ā " S i d r a b e n e " — a p s t ā d ī j u m u i e r īkošanu , lat­
v i sku v ā r t u v e i d o š a n u , b r ī v d a b a s b a z n ī c a s izveido­
šanu , br īvdabas teātra , auto stāvvietas un sporta lau­
kuma būvniec ību . T ā p a t viņi nebija atte ikušies no sa­
vas ieceres veidot latviešu veco ļaužu m ī t n i . 2 1 5 
1956. gadā K a n ā d a s draudžu skaits pieaudzis līdz 
3 2 , bet s a m a z i n ā j i e s f i l iāļu un d i e v k a l p o j u m u vietu 
skaits - att iecīgi p iecas u n astoņas . D r a u d z ē s reģis ­
t rē juš ies 5 8 2 9 l ocek ļ i , k a s b ū t u 7 7 , 5 % no la tv iešu 
l u t e r ā ņ i e m . J a u n a n e a t k a r ī g a d r a u d z e n o d i b i n ā t a 
E d m o n t o n ā māc ī tā ja E. Bērz iņa aprūpē , tā papildinot 
n e a t k a r ī g o d r a u d ž u s k a i t u l īdz s e p t i ņ ā m . Vē l ša jā 
gadā T o r o n t o n e a t k a r ī g ā d i e v k a l p o j u m u kopa pārta­
pusi par R i e t u m u draudz i , bet pēc mācītā ja A. Voitkus 
p ā r c e l š a n ā s uz c i tu d z ī v e s v ie tu b i ja j ā a p v i e n o j a s 
abām Hami l tonas d r a u d z ē m . 2 1 6 
1957. g a d ā k o p u m ā draudzēs kā aktīvi locekļi ie­
s a i s t ī j u š i e s 7 8 , 3 % n o v i s i e m K a n ā d a s l a t v i e š u 
Ibid, 7 4 , 75. lpp. 
Prav. A. Skrodelis. Latvijas ev.-lut. Baznīcas darbs, uzde­
vumi un dzīve Kanādā — BK, 1957, 79. lpp. 
Ibid, 79.-81. lpp. 
Prav. A. Skrodelis. Latvijas ev.-lut. Baznīcas darbs un 
dzīve Kanādā - BK, 1958, 8 1 , 82. lpp. 
100 CELS 
luterāņiem (8702) . K a n ā d ā kopā bija 29 draudzes , no Q 
kurām astoņas saist ī tas ar A L B A , bet 13 ar Misūr i 
sinodi, un astoņas bi ja neatkarīgas draudzes . 2 1 7 L ie lā-
kās draudzes uzkrāja l īdzekļus savu īpašumu iegādei , x 
kas drīz mater ia l i zē jās d i evnamos vai draudzes na -
mos. 1957 . g a d ā n o z ī m ī g ā k o s ī p a š u m u s i e g u v u s i ^ 
Montreā las Pāv i la d r a u d z e — gan lauku i p a š u m u 2 
"Tērvete" , gan savu d i e v n a m u . 2 1 8 Toronto P i rmās lat- y 
viešu draudzes ī p a š u m ā "S idrabene" at jaunoja dz im- HH 
tenes t rad ic ionā lās M e ž u d ienas apkārtnes i zda i ļ o - M 
šanai. Tā kā Toronto latviešu kapsētā bija jau 20 k a p u ^ 
kopiņas, tad no 1957. gada notika kapusvētki . A r c ieņu ^ 
Baznīcas dzīves pārskatā tiek p ieminēts Toronto Pir -
mās draudzes koris T. Ķēniņa vadībā , kurš 1957. gadā 52 
atzīmēja 5 gadu pastāvēšanu. Šis koris izcēlās ar savu 
labo sn iegumu un j a u n u skaņdarbu atskaņošanu, l īdz 
ar to — arī popularitāti tautiešu v i d ū . 2 1 9 
K ā dzīvā organismā arī Kanādas draudžu dzivē no - 3^ 
tika p ā r m a i ņ a s — 1958. gadā bija 26 draudzes . Tr ī s " 
mazas draudzītes n o m a l ē s tika l ikvidētas , j o latvieš i 
pārceļoja uz c i tām dzīvesvietām. Tā Kanādā bija sep ­
tiņas neatkar īgas , sept iņas A L B A atbalst ītas un 12 
Misūri s inodes atbalst ī tas draudzes . Regulāri not ika 
dievkalpojumi, v ietām arī bērnu un jaunatnes dievkal­
pojumi. Va i rākās draudzēs not ika regulāras Bībe les 
stundas. Draudzes uzkrā ja l īdzekļus savu d i e v n a m u 
iegādei, bet diemžēl ziedotāju dotais vēl neļāva tik drīz 
šīs idejas realizēt. D ā m u komite jas darbojās 18 drau-
1959. gads K a n ā d ā iez īmējās ar tā lāku j a u esošo 
struktūru augšanu un nost ipr ināšanos . Dažas d r a u ­
dzes i eguvušas savus ipašumus - Hami l tonas Kristus 
draudze savu d i e v n a m u , bet Montreā las Tr īsv ienības 
d r a u d z e un T o r o n t o Šv . J ā ņ a d r a u d z e - s a v u s 
draudzes n a m u s . 2 2 1 
1960. gadā T o r o n t o P i r m ā s l a t v i e š u d r a u d z e s 
īpašumā "S idrabene" pēc māksl inieka O. Grebžes meta 
uzcelta oriģināla br īvdabas baznīca un iesvētīta bērnu 
Prav. A. Skrodelis. Latvijas ev.-lut. Baznīcas darbs un 
dzīve Kanādā - BK, 1959, 93 , 94. lpp. 
2 1 8 Ibid, 9 3 , 94. lpp. 
2 1 9 Prav. A. Skrodelis. Latvijas ev.-lut. Baznīcas darbs un 
dzīve Kanādā - BK, 1958, 83 , 84. lpp. 
2 2 0 Prav. A. Skrodelis. Latvijas ev.-lut. Baznīcas darbs un 
dzīve Kanādā - BK, 1960, 94.-98. lpp. 
2 2 1 Prav. A. Skrodelis. Latvijas ev.-lut Baznīcas darbs un 
dzīve Kanādā - BK, 1961, 132.-134. lpp. 
CELS 101 
svētkos 24. jū l i j ā . M o n t r e ā l a s Tr ī sv ien ības draudze 
iesvētī jusi s a v u d r a u d z e s n a m u . D a u d z ā s draudzēs 
^ bija speciāli fondi ī p a š u m u iegāde i , kas ar la iku ļāva 
realizēt sapni par savu d i evnamu vai latviešu n a m u . 2 2 2 
,5^  Toronto A u s t r u m u draudze 1961 . gadā iegādājās savu 
^ lauku ī p a š u m u " T ā l a v a " pie Notavasagas upes . Citas 
gl draudzes turpināja iekopt savus j a u iepriekš iegādātos 
Ģļ ī p a š u m u s . 2 2 3 
U Bez s e v i š ķ ā m p ā r m a i ņ ā m pagā ja turpmākie gadi , 
'S bet 1965. g a d ā prāves ts V e i n b e r g s la tv iešu d r a u d ž u 
s i tuāc i ju K a n ā d ā n o v ē r t ē j a k ā n e i e p r i e c i n o š u . Ja 
CÖ draudžu sadarbības darbs bija nokārtots , tad ikdienas 
PQ darbs draudzēs saruc is . D r a u d ž u locekļu skaits sama­
ņa z inājies uz svītroto locekļu rēķ ina , l ikvidējušās vairā-
GCj kas mazās d ievka lpo jumu kopas , j o latvieši pārceļojuši 
IJ? uz c i tām l i e l ā k ā m p i l s ē t ā m . Kri t iski z e m s d ievgald-
p> n ieku skaits , j o sasniedza tikai 3 6 , 7 % (vietām pat tikai 
22%) ierasto, 5 0 % v ie tā . T i k a i d r a u d z ē s , k u r a s bija 
J i egādājušās savus d i e v n a m u s vai citus ī p a š u m u s , ak­
t ivitāte bija augus i , it īpaš i d i evka lpo jumu apmeklē ­
tāju skaita ziņā. J a latvieši iebrauca K a n ā d ā re izēm 
bez dolāra kabatā un vietējās s inodes algoja mācitā jus 
un sniedza p a b a l s t u s d r a u d ž u d ib ināšana i un uztu­
rēšanai , tad 1965. gadā d r a u d ž u ī p a š u m u kopvērt ība 
pārsniedza $652 2 0 7 . 2 2 5 
1966. g a d ā K a n ā d a s a p g a b a l a m p iev ieno jās vēl 
piecas draudzes : V in ipegas Sv. Mārt iņa draudze , Kal-
gari Sv. Pāv i la d r a u d z e , K a l g a r i Latv i ešu d r a u d z e , 
E d m o n t o n a s Sv. J ā ņ a d r a u d z e un Portarturas-Fort -
v i l j emas d r a u d z e . K o p ā K a n ā d a s apgaba lā b i ja 18 
draudzes , no k u r ā m trīs nep iederē ja L E L D A A , bet ār­
pus a p g a b a l a l i e lā a t t ā l u m a dēļ bi ja V a n k ū v e r a s 
draudze, un tā piederēja A S V r ie tumu apgabalam. 
K a n ā d a s apgaba la d r a u d z ē m piederēja trīs baznī­
cas, v iena d r a u d z e s m ā j a , četri lauku ī p a š u m i un ie­
pirktas k a p u vietas ar kopvēr t ību $503 303. Va i rākas 
draudzes bi ja uzkrā jušas savus rezerves kapitālus , kas 
ļ a u t u a t r i s i n ā t k ā d a s n e p a r e d z ē t a s problēmas. 
1967. gadā K a n ā d a s d r a u d ž u ī p a š u m i e m klāt nāc is 
Prav. A. Skrodelis. Latvijas ev.-lut Baznicas darbs un 
dzīve Kanādā - BK, 1962, 98. lpp. 
Prāv. A. Skrodelis. Latvijas ev.-lut Baznīcas darbs un 
dzīve Kanādā - BK,-1963, 104. lpp. 
Prāv. A. Veinbergs. Latviešu draudzes Kanādā - BK, 
1966, 137. lpp. 
Prav. V. Šēfers. Latviešu draudžu darbs Kanada - BK, 
1967, 159.-163. lpp. 
102 CEĻŠ 
cd 
'S 
Otavas Miera draudzes lauku ī p a š u m s "Sprīd īš i " , t a Cü 
papi ldinot to skaitu līdz piec iem ("Saulaine" , "S idra- £j 
bene", "Tālava" , "Tērvete" un "Spr īd īš i " ) . 2 2 6 Ŗ 
1974. gada Kanadas apgabala p irms L E L B A s i z - «1 
veidošanās bija 17 draudžu ar īpašumu 603 980 dolāru 
vērt ībā . 2 2 7 
1951 . gadā svētd ienas skolu darbs bija nos tab i - 52 
l izējies un arī kļuvis dz īvāks , svētd ienas skolas pa ­
s tāvē ja 15 v i e t ā s , a p v i e n o j a 2 9 3 b ē r n u s u n 4 4 
skolotā jus . 2 2 8 1953. g a d ā svē td ienas skolas b i ja 19 
draudzēs un pastāvē ja arī četras latv iešu s k o l a s . 2 2 9 jļg 
1954. eŗadā svētd ienas skolas darbo jās j a u 20 d r a u - ^ 
dzēs. L īdz ar d r a u d ž u dzīves nos tab i l i zēšanos arī 
darbs ar j auno paaudzi iegāja savās pastāvīgās sl iedēs. ^ 
Tas v i e n m ē r tika uzskat ī ts par ļoti būt isku draudzes 
dzīvības uzturēšanas avotu vē lākaj iem gadiem, tāpēc 
darbs ar bērn iem arvien pletās p l a š u m ā . 1958. g a d ā 
svētdienas skolas darbojās 23 draudzēs , un ve iksmīg i 5^ 
darbojās arī bērnu vasaras nometnes . Tās deva labu 
iespēju par mērenu cenu bērniem dzīvot latviskā un 
kristīgā v idē Pie dažām draudzēm veidojās j a u n a t n e s 
pulciņi, kas regulāri sapulcējās uz saviem v akar i em. 2 3 1 
1966. gadā Kanādā p i rmo reizi not ika svētd ienas 
skolotā ju s a n ā k s m e , ko Toronto sasauca svē td ienas 
skolu darba vadītājs mācītājs A. Voi tkus . Šī sanāksme 
tika atzīta par vērtīgu it īpaši tāpēc, ka skolās parasti 
darbojās draudžu locekļi bez speciālas izglītības. 
R e i z ē m uz j a u n o paaudz i l iktās cer ības neatta is ­
nojās, j o j a u n i e ļaudis d iezgan pasīvi darbojās drau ­
dzēs. K a d viņi bija i zs tudē juš i un nos tab i l i zē juš ies 
savā dzivē, viņi draudzes dzīvē vairs nepiedalījās. 
Prav. V. Šefers. Glabā uzticēto mantu! - BK, 1969, 
152.-154. lpp. 
Prav. A. Voitkus. Draudžu darbs LELDAAs Kanādas 
apgabalā 1974. gadā - BK, 1976, 141.-146. lpp. 
Prāv. A. Skrodelis. Kanādas latviešu Baznīcas un 
draudžu dzīves gads - BK, 1952, 46.-52. lpp. 
Prāv. A. Skrodelis. Skats Latvijas evAut. Baznīcas un 
draudžu dzīvē un darbā Kanādā - BK, 1955, 59 , 60. lpp. 
Prāv. A. Skrodelis. Latvijas ev.-lut. Baznicas, latviešu 
draudžu un mācītāju darbs, uzdevumi un dzīve Kanādā 
- B K , 1956, 72 , 73. lpp. 
Prav. A. Skrodelis. Latvijas ev.-lut. Baznicas darbs un 
dzīve Kanādā - BK, 1960, 94.-98. lpp. 
Prāv. V. Šēfers. Latviešu draudžu darbsl966. gada 
Kanādā - BK, 1968, 162. lpp. 
Prāv. V. Šēfers. Padarītais un vēl darāmais - BK, 1971, 
156, 157. lpp. 
CELS 103 
1970. gadā svētd ienas sko las apmeklē ja tikai 486 
? n o 1619 b ē r n i e m . V i e n s n o i e m e s l i e m bija tas , ka 
£ ģ i m e n ē s va i rs n e r u n ā j a l a t v i s k i , l īdz ar to bērn i 
nevarē ja i ek ļaut ies sko lu v i d ē . 2 3 4 Tot ies 1972 . gadā 
^ K a n ā d ā n o t i k a d iv i j a u n i e š u saiet i - T o r o n t o un 
^ "Saulainē" , kas norādi ja uz j a u n a t n e s interesi un ak-
02 t iv i tāt i . J a u n s p a ņ ē m i e n s i e s v ē t i b a s m ā c ī b a i t ika 
ņļ i zmēģināts T o r o n t o , kad v isas trīs lielās draudzes de-
Ü cembrī a ic ināja s a v u s n ā k o š a j ā gadā i e s v ē t ā m o s uz 
'S kopīgām pārrunām — kurs iem. 
\j D a r b s a r b ē r n i e m u n j a u n a t n i g a d u g a i t ā 
CŌ piedzīvoja savus k ā p u m u s un kr i tumus , tomēr svētdie-
£Q nas sko las un v a s a r a s n o m e t n e s d a ž ā d a v e c u m a 
dj b ē r n i e m deva kr i s t ī gās t i c ī bas p a m a t z i n ā š a n a s un 
ČJ savu svētību v iņu tā lāka jām ga i tām. 
IJ? Pal īdzības darbs kopš tā a i zsākumiem piecdesmito 
^ g a d u s ā k u m ā b i ja audz i s . T e varbūt t ikai kādi at-
"ä sevišķi in te resantāk ie fakt i . T ā interesant i dati at-
. "i spoguļo jas 1957. g a d ā s a k a r ā ar pal īdzības darbu: ja 
visas K a n ā d a s draudzes pal īdz ības darbam savākušas 
$13 5 6 0 , tad v i e n a s T o r o n t o d r a u d z e s locekļ i gada 
laikā sav iem tuv in iek iem nosūt ī juš i pal īdzību pāri par 
$38 000 v ē r t ī b ā . 2 3 6 
1959. g a d ā s a v ā p ā r s k a t ā par pave ikto K a n ā d ā 
iepriekšējā g a d ā prāvests Skrodel is aicināja draudzes 
nosūtit sev i šķu pal īdz ību Latv i jā dz īvo još iem 120 or­
d inēta j i em m ā c ī t a j i e m - m e l n u a u d u m u a m a t a tēr­
piem. 
K ā sevišķi dev īga d r a u d z e pal īdzības darbā , kura 
n e k a d n e a t t e i c a u n d e v a vē l v a i r ā k n e k ā l ie lās 
draudzes , 1959. g a d ā t ika a tz īmēta Katr īnas draudze 
ar tās 2 4 3 d v ē s e l ē m . Šī d r a u d z e s a ņ ē m u s i arī 
arhibīskapa atzinību par a t sauc ību . 2 3 8 
Mēs b i jām liecinieki t a m , ka Kanādā dibinātās lat­
v iešu lu terāņu draudzes i e s ā k u m ā bija v ienotas tikai 
ar arhibīskapa pārstāvja A . Skrodeļa starpniecību. Pēc 
d a ž i e m g a d i e m t i k a i z v e i d o t a u n i e v ē l ē t a s a v a 
K a n ā d a s p ā r v a l d e , k a s d a r b o j ā s t i e šā p a k ļ a u t ī b ā 
Virsva lde i un a r h i b ī s k a p a m . S e š d e s m i t o g a d u v idū 
Ibid, 156., 157. lpp. 
Prāv. V. Sēfers. Paliek... - BK, 1973, 135. lpp. 
Prāv. A. Skrodelis. Latvijas ev.-lut. Baznīcas darbs un 
dzīve Kanādā - BK, 1958, 83., 84. lpp. 
Prāv. A. Skrodelis. Latvijas ev.-lut. Baznīcas darbs un 
dzīve Kanādā - BK, 1959, 93., 94. lpp. 
Prāv. A. Skrodelis. Latvijas ev.-lut. Baznīcas darbs un 
dzīve Kanādā - BK, 1960, 94.-98. lpp. 
104 CEĻŠ 
K a n ā d a s draudzes i z l ē m a p iev ienot ies Latv i ešu ev. 
lut. d r a u d ž u apvienībai A m e r i k ā , tā kļūstot par š īs 
apvienības ceturto apgabalu. Ja šis l ēmums rādija vēl 
l ielāku sadarbību starp latviešu draudzēm Z iemeļame­
rikas kont inentā un v ienot ības sa jūtu , tad K a n ā d a s 
d r a u d ž u ikd ienas dzīvi tas daudz ne iespa ido ja . Ar ī 
pirms t a m draudzes bija saglabājušas Latvijas ev. lut. 
B a z n i c a s d i e v k a l p o j u m a kār t ību un draudzes pār­
valdes s istēmu. Arī p irms tam tām bija sava pārvalde , 
un vēl arvien šīs pārvaldes pr iekšnieks un apgabala 
vadītājs katru gadu sniedza savu atsevišķu pārskatu 
par draudžu dzīvi K a n ā d ā . Vienigi Kanādas draudžu 
iemaksas nonāca v ispirms L E L D A A s budžetā un tikai 
tad tika nosūtītas tālāk Baznīcas Virsvaldei. 
Tāpēc gan nav jānoniec ina šī iegūtā vienotība, j o tā 
arī b i ja v i ens no p r i e k š n o s a c ī j u m i e m savas neat ­
karīgās Baznīcas dibināšanai 1975. gadā. 
Latvijas evaņģēliski luteriskās 
Baznicas Amerikā izveidošana 1975. g. 
"Kad 1949. gadā Latvijas arhibīskaps T. Grīnbergs 
kā P L F Eksekut īvās komite jas locekl is tai i esn iedza 
pr iekš l ikumus par vadl īni jām, uz kāda pamata veidot 
un organizēt Latvijas ev.-lut. draudzes jaunās tr imdas 
zemēs , tad šī komite ja ieteica, it sevišķi ASV, dibināt 
Latvijas ev.-lut. Baznīcas sinodi pēc citu tautu - zvie­
dru, n o r v ē ģ u , s o m u u.c . - B a z n ī c u p a r a u g a . " 2 3 9 Šis 
iete ikums tika real izēts dzīvē tikai pēc 26 gad iem, j o 
L E L D A A kopš 1957. gada apvienoja latviešu luterāņu 
draudzes tikai nac ionāl i un tradic ionāl i , bez k ā d ā m 
administratīvām saistībām. 
Lai g a n šī ide ja p a r s a v u s inod i šad un t a d 
parādī jās dažādos kontekstos ari i epr iekš , t omēr no­
pietni par to Baznīcas aprindās sāka apspriesties tikai 
1966. gadā: "Pašu s inodes jautā jumu iekustināja ģene -
rālkonference priekš tr im gadiem, un z ināmus p lānus 
bija uzmetusi vidienes apgabala konference 1968. gada 
oktobr ī L i n k o l n ā . V i s p ā r ē j ā k o n f e r e n c e k o m i s i j ā 
p i ea i c inā ja p ā r s t ā v j u s no v i s i e m a p g a b a l i e m , a r 
arh ib ī skapu un pārva ldes p r i ekšn ieku kā ex officio 
komisi jas locekļ iem. Savu vārdu šinī lietā teikt bi ja 
aicināti arī Baznīcas Virsva ldes i lggadēj ie jur ist i . 
S inodes s a t v e r s m e s k o m i s i j a s p r i e k š s ē d ē t ā j s b i ja 
Māc. E. Rozītis. Latvijas ev.-lut. Baznīca Luterāņu 
pasaules federācijā - BK, 1950, 60. lpp. 
Prāv. A. Veinbergs. Draudzes un to apvienība ASValstīs 
- BK, 1970, 162. lpp. 
CEĻŠ 
Dr. J . R o b i ņ š , sekretārs — m ā c . V . Vārsbergs , bet j u -
£ rists — senators A . R u m p ē t e r s . 2 4 1 
Pēc p ā r i s g a d i e m t ika z i ņ o t s , ka " s a v u d a r b u 
•+J 1970 . g a d ā n o b e i d z a L E L D A A s ģ e n e r ā l k o n f e r e n c e s 
izve idotā l a t v i e š u s inodes A m e r i k ā s a t v e r s m e s pro-
^ j ek ta komisi ja . N o b a l s o š a n a draudzēs v a r not ikt tikai 
gl pēc pro jekta aps t ipr ināšanas Baznīcas V i rsva ldē , kas 
vēl 1971. gada p irmajā p u s g a d ā nebija noticis. S inodes 
O mērķ i s - l a tv i ešu d r a u d ž u ne ierobežota v ienība Lat-
'3 vijas Baznīcas rāmjos , kas ar draudžu sadal īšanos pa 
^ dažādām s inodēm nebija i e spē jama" 2 4 2 . 
CÖ Baznīcas Virsvalde 1972. g a d a aprīlī savā sēdē T o -
PQ ronto p ieņēma š ā d u s l ē m u m u s : 
1) visu Z i e m e ļ a m e r i k a s la tv i ešu evaņģēliski luterisko 
CÖ d r a u d ž u a p v i e n o š a n ā s v i e n ā la tv iešu s inodē kā 
garīgā un nacionālā latviešu vienībā būtu vē lama; 
r* 2 ) šai v i rz i enā i z s t rādāta i s s inodes s a t v e r s m e s pro-
jekts Baznīcas Virsvaldei ir p ieņemams, jo : 
. 3 a ) note ic p a r e d z ē t ā s s i n o d e s p ieder ību pie m ū s u 
Latvijas ev. lut. Baznīcas tr imdā, 
b ) p i e ņ e m a m ā veidā paredz šīs sinodes att ieksmes 
ar m ū s u B a z n ī c a s augs tāk iem pārva ldes orgā­
n iem — arhibīskapu un Baznīcas Virsvaldi , 
c) dotu l a tv i e šu ev. lut . d r a u d ž u sadarb ība i A S V 
un K a n ā d ā šo z e m j u a p s t ā k ļ i e m t i e s i s k i 
piemērotu izkārto jumu. 
1972. gada ģenerā lkonference atlika ba lso jumu par 
šo pro jektu, tā d o d o t d r a u d z ē m un vis iem draudžu lo­
cekļ iem vēl laiku to pārspriest un izd iskutēt . 2 4 3 Pēc šīs 
k o n f e r e n c e s p ā r v a l d e i z sū t ī j a s a t v e r s m e s pro j ek tu 
v isām draudzēm izvērtēšanai . 
P a r j e b k ā d ā m a k t i v i t ā t ē m savas s i n o d e s dib­
ināšanas sakarā nekas net iek ziņots l īdz pat 1975. ga­
d a m , kad no 17 . l īdz 2 4 . a u g u s t a m la tv i ešu centrā 
" G a r e z e r s " n o t i k a s v a r ī g ā k a i s šī g a d a p a s ā k u m s -
L E L D A A ģ e n e r ā l k o n f e r e n c e , kura p i e ņ ē m a l ē m u m u 
L E L D A A pārve ido t par L E L B A , latv iešu draudžu si­
nod i , kas būtu Latv i jas ev. lut . Baznīcas ā rpus Lat­
vijas sas tāvda ļa . B a l s o j u m ā balsis sadalī jās šādi : 54 -
par , 8 - pret , un 14 atturējās . L E L B A apvienotu visas 
l a t v i e š u d r a u d z e s b e z to l ī d z d a l ī b a s v i e t ē j ā s 
Prāv. A. Veinbergs. Latvijas Baznīca Amerikas Savieno­
tajās Valstis. LELDAAs 15 gadi - BK, 1973, 125. lpp. 
Prāv. A. Veinbergs. LELDAA un ASV draudzes - BK, 
1972, 135. lpp. 
Prāv. A. Veinbergs. Latvijas Baznīca Amerikas Savieno­
tajās Valstīs. LELDAAs 15gadi - BK, 1973, 125. lpp. 
106 CELS 
09 
iff 
a m e r i k ā ņ u s inodēs . L E L B A p a m a t ā p ā r ņ ē m a L E L - o 
D A A satversmi Dr . A. R ū š a redakc i jā . J a u n ā sat- H 
versme paredzēja katrai draudzei ne tikai vienu laicīgo K 
balsi, bet gan vienu balsi uz katr iem 500 draudzes lo- 05 
cekļ iem. Par taut iešu interesi darbot ies šajā j auna jā 
o rgan izāc i j ā l i ec inā ja l ie lais k a n d i d ā t u ska i ts vē- ^ 
I e š a n ā m — uz č e t r i e m gar ī go pārva ldes l o c e k ļ u 2 
amat iem kandidē ja astoņi , bet uz t r im laic īgaj iem - y 
septiņi. i** 
L E L B A s pārvalde 1975. gadā pēc vē lēšanām savu ö 
darbu u z s ā k a šādā sastāvā : pārva ldes p r i e k š n i e k s , 2 
pal īdz ības nozares vadītā js un apkārtraksta r e d a k - ^ 
tors — p r ā v e s t s A l e k s a n d r s V e i n b e r g s ; p ā r v a l d e s 
pr iekšnieka laicīgais vietnieks un statistikas nozares 
vad ī tā j s - prof. Dr . E i ž e n s L e i m a n i s ; p ā r v a l d e s 
priekšnieka garīgais vietnieks - prāvests Artūrs Voit -
kus; sekretārs , skolu un kristīgās audzināšanas noza- -M 
res vad ī tā j s — prāvests Roberts V. Ābo l iņš ; budže ta 
nozares vadītā js un kasieris - Dr . Jānis R o b i ņ š ; j u -
ridiskās - administrat īvās nozares vadītājs - Dr. Ar­
mins Rūsis ; jaunatnes nozares vadītājs — mācītājs Vil is 
Vārsbergs un pārvaldes goda loceklis - agr. Ēriks Ro ­
b iņš . Rev īz i jas komis i jas pr iekšsēd is — Jānis O s i s , 
v ietnieks — Pauls E. B u k a n s un sekretārs — Va ld i s 
Kalējs . L E L B A s A p g ā d a vadītājs — mācītājs E d g a r s 
Ķip loks , ārmisi jas darba vadītājs - mācītājs Pēter i s 
Nesaule , dāmu komite ju nozares vadītā js — prāvests 
Jān i s T u r k s un r e f e r e n t s B a z n ī c a s n a m t u r ī b a s 
jautājumos — mācītājs Uldis C e p u r e . 2 4 4 
A r m a i n ī t o n o s a u k u m u un s a t v e r s m i l a t v i e š u 
B a z n ī c a A m e r i k ā t ika i n k o r p o r ē t a 1976 . g a d a 
s ā k u m ā . 2 4 5 L E L B A no L E L D A A s p ā r ņ ē m a š ā d a s 
draudzes: 
Rietumu apgabala - 12 draudzes: 
Dienvidkalifornijas draudze, 
Ziemeļkalifornijas draudze, 
Losandželosas Miera draudze, 
Oklandes draudze, 
Sietlas draudze, 
Oregonas draudze, 
Longvjū draudze, 
Adrešu saraksts LELBAs pārvalde- BK, 1977, 198., 199. 
lpp. 
Prav. A. Veinbergs. Latviešu ev.-lut. Baznīca Amerika — 
BK, 1977, 135. lpp. 
CEĻŠ 107 
Denveras draudze , 
? Kolorādo Spr ingu draudze , 
£ Takomas draudze , 
-••» San Diego draudze , 
,0 Vankūveras draudze (Kanādā) . 
Vidienes apgabala - 37 draudzes: 
CCj 
O Čikāgas Ciānas draudze , 
'S Čikāgas Sv. J ā ņ a draudze , 
N Čikāgas Miera draudze , 
CÖ Čikāgas Sv. Pāvi la draudze , 
PQ Ko lumbus draudze , 
dj Deitonas draudze , 
Cļ Detroitas Kristus draudze , 
Detroitas Sv. Pāvila draudze , 
> Aijovas - Dimoinas draudze , 
"tŽ Fondulakas M. Lutera draudze , 
j Grandrapidu un apkārtnes draudze, 
Grandrapidu Vienibas draudze , 
Indianapoles draudze , 
Indianapoles P i rmā draudze , 
Ka lamazū draudze , 
Ka lamazū Sv. Jāņa draudze , 
Kl īvlandes Apvienotā draudze , 
Kl īvlandes Mārt iņa Lutera draudze, 
Kl īvlandes Miera draudze , 
Lansingas draudze , 
Linkolnas draudze , 
Linkolnas Sv. J ā ņ a draudze , 
Milvoku draudze , 
Milvoku Sv. J ā ņ a draudze , 
Mi lvoku Kristus draudze , 
Mineapoles - St. Paulas draudze , 
Mineapoles Jēzus draudze , 
Mineapoles Kristus draudze , 
Omahas draudze , 
Saginavas draudze , 
Senatobi jas Pāvi la draudze , 
Grendhevenas draudze , 
St. Luisas draudze , 
Kantonas draudze , 
Pitsburgas draudze , 
Vičitas draudze , 
Vinipegas draudze . 
108 CEĻŠ 
Austrumu apgabala - 23 draudzes: 
Bufalo Mārtiņa draudze, 
Bostonas Džamaikpleinas Trīsvienības draudze, 
Bostonas Misijas draudze, 
Bostonas Tr imdas draudze, 
Bukskaunti jas un apkārtnes draudze, 
Dienvidfloridas draudze, 
Filadelfijas un apkārtnes draudze, 
Filadelfijas Sv. Jāņa draudze, 
El izabetes-Ņuarkas draudze, 
Mančesteras draudze, 
Ņubransvikas-Leikvudas draudze, 
Ņujorkas draudze, 
St. Pēterburgas un apkārtnes draudze, 
Pokipsi jas un apkārtnes draudze, 
Ročesteras draudze, 
Sirakūzu draudze, 
Sirakūzu Kristus draudze, 
Skenektedijas draudze, 
Stamfordas draudze, 
Vašingtonas draudze, 
Vi l imantikas draudze , 
Vi l imantikas Miera draudze, 
Vi lmingtonas un apkārtnes draudze. 
Kanādas apgabalā -17 draudzes: 
Toronto Austrumu draudze, 
Toronto Sv. Andreja draudze, 
Toronto Sv. Jāņa draudze, 
Hamiltonas Kristus draudze, 
Londonas draudze, 
St. Katr īnu draudze, 
Niagaras draudze, 
Otavas Miera draudze , 
Sault St. Marie draudze , 
Sadberi jas draudze, 
Montreālas Trīsvienības draudze, 
Montreālas Pāvila draudze, 
Vinipegas Sv. Krusta draudze, 
Kalgarijas Sv. Pāvila draudze, 
Kalgari draudze, 
Edmontonas Sv. Jāņa draudze, 
Portarturas - Fortvi l jemas draudze. 
K o p u m ā L E L B A a p t v ē r a 89 d r a u d z e s , k u r a s 
aprūpēja 89 mācītāj i , no t iem 15 mācītāj i Kanādas ap -
CELŠ 
gabala , v iena v ikare un trīs evaņģēlist i . A S V draudžu 
k o p ī p a š u m u vērt iba 1975. g a d ā tika lēsta $4 858 895, 
ar Kanādu kopā - $5 524 0 7 2 . 2 4 6 
D a m u komi te jas i e ros inā ja papi ld ināt j a u n o sat­
versmi ar p u n k t u , kas dod d ā m u komite ju v isu četru 
apgabalu galvenaja i pārstāve i balsst iesības vē lēšanās 
Baznīcas a p m ē r ā . T ā p a t t ika ieteikts katrā draudzē 
dot ba l ss t i es ības d r a u d z e s p a d o m ē d ā m u komite jas 
pr iekšniece i . 2 4 7 Va i rākas draudzes šos ie t ikumus ņēma 
vērā. 
L a t v i e š u evaņģē l i sk i lu ter i skā Bazn īca A m e r i k ā 
uzsāka savu darb ību ar j a u n u sparu, j o tagad tai bija 
iespējas un jur id iskas t iesības vienot latviešu luterāņu 
draudzes Z i e m e ļ a m e r i k ā n e t ikai pēc nac ionā lā vai 
so l idar i tātes pr inc ipa , be t ari jur id i sk i un adminis ­
tratīvi . K ā r e d z a m , šai organizāc i ja i nebi ja j ā u z s ā k 
sava d a r b ī b a t u k š ā v i e t ā - š ie ļ a u d i s j a u b i ja 
iestrādājuši z i n ā m u s darb ības pr incipus, kurus tagad 
tikai p i lnveido ja un no formē ja jur idiski . J a tolaik vēl 
bija ari kādi skept iķ i , tad šod ien mēs r e d z a m , ka šīs 
ide jas p i ln ībā sevi a t ta isno ja , j o L E L B A pas tāv arī 
šodien. T a g a d tās sas tāvā ir iekļautas arī Dienv ida­
merikas draudzes , un tā t i e šām aptver visas Amer ikas 
latviešu luterāņus. 
V ē s t u r i s k ā att īs t ība p i e r ā d a , ka ari savas neat­
kar īgās s inodes d i b i n ā š a n a bi ja i lga un pac ie t īga 
darba rezultāts . P i rmajos gados ASV, kad latvieši vēl 
nebi ja nos t ipr inā juš ies ša jā j auna jā zemē , nebi ja arī 
i e spē jams š ā d u v i spārē ju organizāc i ju veidot . Ar ga­
d i e m , pēc v a i r ā k i e m at t ī s t ības . p o s m i e m tas k ļuva 
reāli , a t ta isno jami un nepiec iešami . V i s a m savs laiks, 
ari savas neatkarības apl iecināšanai . 
Garīgā literatūra 
Gar īgā l i teratūra v i sos la ikos ir bijis labs palīgs 
gan māc ī ta j i em v iņu darbā , g a n katram draudzes lo­
cekl im viņa ikd ienas t ic ības dzīvē. Arī šajā laika peri­
odā no 1947 . l īdz 1975 . g a d a m la tv iešu luterāņi ir 
r ū p ē j u š i e s p a r i e s p i e s t ā v ā r d a i z i e š a n u , t a u t ā . 
I e s ā k u m ā to pal īdzēja rea l izēt Pasaules Luterāņu fe­
derāci jas mater iā la is atbalsts , vēlāk — j a u pašu ziedo­
j u m i un a p g ā d ā apgroz ī t ie naudas l īdzekļi . Parastais 
l i teratūras i zp lat ī šanas ceļš bija caur māc ī tā j i em, vē­
lāk grāmatas no apgāda pieprasī ja pa pastu un tālāk 
izplatīja g rāmatu galdi. 
Ibid, 131. lpp. 
Ibid, 131., 132. lpp.. 
CEĻŠ 
J a u bēg ļu n o m e t n ē s Vāc i jā Bazn ī cas V i r s v a l d e QJ 
rūpējās par iespiestā vārda ce ļu pie t i c īgaj iem. Tā H 
1945. g a d ā prāv . J . Ķul l ī ša redakc i jā sāka i zdo t £ 
draudžu laikrakstu "Pie Svētavota" . Kopš 1951. gada «1 
"Pie Svētavota" turpināja iznākt prāvesta Dr. V. San-
dera redakc i jā . Šis iknedē ļas žurnā ls t ika izp lat ī ts ^ 
visiem latviešu tr imdiniekiem, ieskaitot ari katoļus un 52 
baptistus. y 
1945. gadā atsāka izdot ari T. Grīnberga "Bitīti" un i j j 
"Bitītes kalendāru" v ismazākaj iem lasītājiem. A r laiku N 
dažās draudzēs radās paradums , ka draudzes valdes 
iegādājās "Bitītes ka lendāru" un to pasniedza kā Zie- ^ 
massvētku dāvanu v is iem svētdienas skolas bērn iem. 
Šī t rad ī c i ja d a u d z v i e t i egā jās arī A S V d r a u d z ē s . ^ 
"Bitītes kalendārs" tika izdots līdz 1959. g a d a m . 2 4 8 . ( - s 
T r i m d a s gados (1947. /48 . gadā) tika saņemts at-
balsts no Angli jas Bībeles biedrības, kas apgādāja lat- -*J 
viešus ar pilnīgu Bībeles i zdevumu vecajā ortogrāfi jā *S 
un J a u n ā s Der ības i z d e v u m u j a u n a j ā ortogrāfi jā. W 
L. R u m a k s s a v ā p ā r s k a t ā par l a t v i e š u r e l i ģ i s k o 
grāmatu izdošanu raksta , ka pilna Bībele t r imdā ie­
sp i e s ta p i e cas r e i z e s - 1 9 4 5 . g a d ā S t o k h o l m ā , 
1948. gadā He ls inkos , 1965. , 1966. , 1967. gadā Lon­
donā. Visas reizes to finansējuši c i t tautieši . 2 5 0 
1955. gada "Baznīcas kalendārā" prāvests Ķullītis-
raksta ac īmredzot par vēlāk 1965. gadā izdoto Bībel i : 
"Baznīcas vadība ir domājus i ari par Vecās Der ības 
j a u n u e m e n d ā c i j u , lai to varē tu izdot j a u n a j ā or­
togrāfijā. Sirmais mācītā js un teoloģi jas z inātņu dok­
tors A . Mačulāns j a u ir pārtulkojis no ebreju va lodas 
lielos praviešus un j a u ķēries pie maz iem pravieš iem. 
Viņam palīgā nāks jaun ie zinātnieki A S V no m ū s u teo­
logu un filologu apr indām, tā kā m ē s ar Dieva pal īgu 
varēsim pēc dažiem gadiem jau lietot visu Bībeli j a u n ā 
ortogrāfijā un mūs la iku latv iešu va l odā . " 2 5 1 K o p ā ar 
Dr. theo l . A. M a č u l ā n u pie šī pro jekta s trādāja arī 
mācītājs prof. F. Treus un mācītājs V. Bernhards , un 
to atbalstī ja Lie lbritāni jas Bībeles biedrība L o n d o n ā 
L. Rumaks. Latviešu reliģiska periodika trimdā - BK, 
1975, 45.^8.lpp. 
Prav. J. Ķullītis. Pārskats par Latvijas ev.-lut. Baznīcas 
garīgo darbu okupētās Vācijas amerikāņu un franču 
zonās - BK, 1950, 29. lpp. ' 1 
L. Rumaks. Latviešu reliģi$kq grāmata trimdā - BK, 
1973, 98.-105. lpp. 
'Prav. J. Ķulhtiš. Pārskats par latviešu ev.-lut. draudžu 
dzīvi ASV austrumu daļā 1953. gadā un tuvākie 
uzdevumi - BK, 1955, 57. lpp. 
CELS 111 
CP 
un Latvi jas sūtniec ība V a š i n g t o n ā , prof. A. S p e k k e . 2 5 2 
Savu ar tavu šī i z d e v u m a t a p š a n ā deva arī latv iešu 
£ bapt i s tu d r a u d z e s A S V . J a u n o t u l k o j u m u v i sp i rms 
caurskati ja prof. Dr. K. K u n d z i ņ a vadītā emendāc i jas 
^ un s a s k a ņ o š a n a s k o m i s i j a un be igās - pats arhi -
^ bīskaps T. Gr īnbergs . 2 5 3 
0j 1949 . g a d ā B a z n ī c a s V i r s v a l d e a t s ā k a i z d o t 
g$ "Baznīcas ka lendāru" t r imdas draudzēm. P i rmos divus 
O gadus līdz savai i zce ļošanai uz A S V tā redaktor i bija 
'5 prāv . J . Ķul l i t i s un zvēr . adv . J . B e r g m a n i s , bet 
S 1951. gadā - prāv. A. R u m p ē t e r s , kurš arī izceļoja uz 
Cd A S V . N o 1952. g a d a l īdz pat 1964. g a d a m "Baznīcas 
PQ ka lendāra" atbi ldīgais redaktors bija mācītājs E. Rozī ­
šu tis Vāci jā . L īdz ar to arī Vāc i jā dažādās iespiestuvēs 
CÖ kalendārs nāca klajā. No 1965. gada līdz pat 1975. ga-
dam atbi ld īgais redaktors bi ja A S V dz īvo joša is m ā c . 
^ J.V. S t rautn ieks un arī i e sp i e šana bija pārce l ta uz 
kādu no A S V s p i e s t u v ē m . K a m ē r redaktors vēl bija 
j Eiropā, vis l ie lākās grūtības sagādāja par vēlu iesūtītie 
raksti no tālās Austrāl i jas vai ASV. 
Ka lendāra i zdošanu nodroš inā ja Baznīcas Virsval ­
des l īdzekļ i , kurus pēc ka lendāru pārdošanas atmak­
sāja. T. G r ī n b e r g s r ū p ē j ā s , lai Vāc i jā pa l ikuša j i em 
vientuļajiem ļ a u d ī m tos izdal ī tu par velti vai ari par 
minimālu samaksu . Pirmajos gados mācītāji bija arī šo 
ka lendāru izplatītāj i , vē lāk šos p i e n ā k u m u s uzņēmās 
g r ā m a t u ga ld i u n L E L D A A a p g ā d s . 2 5 4 1 9 7 3 . g a d ā 
"Baznīcas k a l e n d ā r s " tā arvien p ieaugošā ap joma dēļ 
tika pārdēvēts par "Baznīcas gadagrāmatu" . 
A r N a c i o n ā l ā s L u t e r ā ņ u Baznīcas ( N L C ) atbalstu 
kopš 1949. gada iznāca gar īgais mēnešraks t s "Mājas 
D r a u g s " māc ī tā ja Osva lda Gulbja redakci jā un ar A. 
Bērz iņa i lus t rāc i jām. T ā kā pal īdzība no a m e r i k ā ņ u 
puses t ika p ā r t r a u k t a , tad ar 1956. g a d u apgāds 
"Sējē js" sāka izdot j a u n u m ē n e š r a k s t u "Ceļa Biedrs" , 
ko tāpat red iģē ja m ā c . O. Gulb is un m ā c . J . Straut­
nieks . L īdz 1975. g a d a b e i g ā m bija i znākuš i 200 nu­
muri , metiens sasniedzis 4000 . 
Prāv. J. Ķullitis. Pārskats par latviešu ev.-lut. draudžu 
dzīvi ASV austrumu daļā 1954. gadā un 1955. g. līdz 1. 
jūlijam - BK, 1956, 70. lpp. 
Prāv. J. Ķullitis. Pārskats par latviešu ev.-lut. draudžu 
dzīvi ASV austrumu daļā 1956. gadā un 1957. g. līdz 1. 
aprīlim - BK, 1958, 78. lpp. 
Prāv. E. Rozītis. Gaismas krusta zīmē - BK, 1973, 
114.-116. lpp. 
L. Rumaks. Latviešu reliģiska periodika trimda - BK, 
1975, 45.-48.lpp. 
112 CEĻŠ 
20. gads imta p iecdesmita jos gados A S V r i e t u m u O 
daļā iznāca ari vairāki draudžu vēstneši : Sanfrancisko Jj 
- "Zelta Vārtu Vēst is " , Sietlā - "Sējē js" , Losandželosā g 
"Vēs tnes i s " un laukos dz īvo j oš i em la tv ieš i em M o n - 03 
tānas un V a i o m i n g a s valst īs E. Ķ ip loka "Prēr i jas 
avots" . 2 5 6 > 
1952 . gada Lielbritāni ja par vietē jas Bībeles bie-
dribas l īdzekļ iem sāka iespiest J a u n o Derību j a u n a j ā y 
ortogrāfijā un l ie lākā formātā . Š im i z d e v u m a m bi ja IPH 
pievienoti arī nesen par j a u n u pārtulkotie psalmi . Šo ö 
darbu bi ja veikuši māc . Dr. theol. A. Maču lāns , prof. ^ 
Dr. K. K u n d z i ņ š , māc . E. Lange un prāv. A. Mitu l i s . ^ 
Jauno psa lmu tu lko jumu rediģēja arhibīskaps T. Grin-
bergs. L ī d z l a s ī t ā j i e m š i s i z d e v u m s n o n ā c a 52 
1954. gadā . Ari Jaunā Derība tr imdā iespiesta k o p u m ā 
piecas re i zes , sākot ar 1945. g a d u S t o k h o l m ā , un *^ 
pēdējo reizi - 1970. gadā Londonā . 2 5 8 -fc» 
1953. gadā "ir iznākusi Dz iesmu grāmata evaņģē - 3^ 
liski lu ter i skām d r a u d z ē m ar t r imdas dz iesmu pieli - " 
kumu II i zdevums. Šī karsti gaidītā Dz iesmu grāmata 
novērsis dažā draudzē neapmier inošo i zpa l īdzēšanos 
ar d z i e s m u l a p i ņ ā m , atbr īvos māc ī tā jus no ve l t ī ga 
darba, kurš bija saistīts ar dziesmu lapiņu iespiešanu, 
un dos p lašu iespēju no 838 d z i e s m ā m izvēlēties ka ­
t ram g a d ī j u m a m un kat ra i s v ē t d i e n a i v i s p i e m ē ­
rotāko . K o p u m ā d a ž ā d o s s a l i k u m o s un a p j o m o s 
Dziesmu grāmata tr imdā izdota 12 re izes . 2 6 0 
1961. gadā uzsāka darbu Dz iesmu grāmatas e m e n -
dācijas komisi ja. Šajā gadā tā sanākusi 7 reizes un iz ­
skatījusi tās pirmo las ī jumu, izdota ari j auno dz iesmu 
iz lase. 2 6 1 Pēc šīs komis i jas trīs s ē d ē m 1962. g a d ā un 
1963. gadā bija izskatīts j a u trešais Dz iesmu grāmatas 
las ī jums, k u r a m p iev ienotas 33 j a u n a s d z i e s m a s . 2 6 2 
J a u n ā e m e n d ē t ā D z i e s m u g r ā m a t a t ika i z d o t a 
Prof. Dr. K. Kundziņš. Pārskats par latviešu draudžu 
dzīvi ASV rietumos 1953.154. gadā - BK, 1955, 53. lpp. 
Prāv. J. Ķullitis. Baznīcas darba raksturojums ASV aus­
trumu krastā — BK, 1953, 40. lpp. 
L. Rumaks. Latviešu reliģiskā grāmata trimdā — BK, 
1973, 98.-105. lpp. 
Prāv. J. Ķullitis. Musu Baznīcas darba problēmas - BK, 
1954, 41.Tpp. 
L. Rumaks. Latviešu reliģiskā grāmata trimdā - BK, 
1973, 98.-105. lpp. 
Mac. A. Veinbergs. Latviešu ev.-lut. draudžu dzīve 
Amerikas Savienotās Valstīs - BK, 1963, 102., 103. lpp. 
Māc. A. Veinbergs. Latviešu ev.-lut. draudzes Amerikā -
BK, 1964, 101. lpp. 
CEĻŠ 113 
9 
1967 . g a d ā u n a t k ā r t o t i 1 9 7 2 . g a d ā . P a r p i r m o 
i z d e v u m u ir z iņas , k a tas izpirkts 7000 eksemplāros 
5 A S V un 1700 K a n ā d ā , vēl pāris tūkstoši izplatīti citās 
-*J t r i m d a s z e m ē s . 2 6 3 1 9 5 3 . g a d ā B a z n ī c a s V i r s v a l d e 
i zdeva arī M ā r t i ņ a Lutera " M a z o katķ i smu" . Arī šī 
^ l u t e r i s m a m n o z ī m ī g ā g r ā m a t a piedzīvo ja t r imdā 12 
dažādus i zdevumus , 
ņj P i r m a j a m ideja par p a š i e m savu grāmatu apgādu 
O radās m ā c ī t ā j a m E d g a r a m Ķip lokam 1952. gada sep-
'S tembri . Uz v iņa izsūt ī to aptau ju oktobrī atsaucās 21 
S māc ī tā js A S V u n K a n ā d ā . 1953. g a d a m a i j a be igās 
03 "Čikāgas dz i e smu svētku la ikā m ū s u Baznīcas aprin-
PQ das ar m ā c . E. Ķ i p l o k u pr i ekšga lā nodib inā ja izdev­
ēj niecību "Sē jē j s " rel iģiski - ē t isku rakstu i zdošana i " 2 6 5 . 
BS Tās valdē t ika ievēlēti m ā c . E. Ķip loks , O. Gulbis un 
lļ? G. S t r a u m a n i s , revīz i jas komis i jā - prāv. K.A. Birz -
t* nieks un m ā c . A. Rūsa un J .V. Strautnieks. Biedrības 
"ņj s tatūt i b i ja s a g a t a v o t i j a u i epr i ekš ar zvēr . adv . 
I "ļ K.L. V a n a g a palīdzību. Biedrība bi ja bezpe ļņas or­
gan izāc i ja , k u r katrs b i e d r s i e m a k s ā j a v ienre izē ju 
i e s t ā š a n ā s n a u d u $1 u n a i zdeva b i edr ība i v i s m a z 
$ 1 0 . 2 6 6 N ā k o š ā s z iņas par apgāda darbību ir 1964. ga­
dā, kad "Sē j ē ja " va ldē darbo jās māc . E. Putn iņš kā 
b i e d r ī b a s p r i e k š n i e k s , m ā c . R. K r a f t s un m ā c . 
A. K a u p i ņ š k ā va ldes locek ļ i , mag . oec . A . Priedit is , 
māc . G. S t raumanis un m ā c . A . Rautenš i lds kā revīzi­
j a s komis i jas l o c e k ļ i . 2 6 7 S a v a s pas tāvēšanas 10 gados 
"Sējē js" bija izdevis 22 g rāmatas ar vairāk nekā 3800 
l a p p u s ē m , arī d z i e s m u l a p i ņ a s , t raktātus , metr i sko 
grāmatu veidlapās un g leznu reprodukci jas . Lai varētu 
vēl p a p l a š i n ā t b i edr ības d a r b ī b u , bi ja nep ie c i e šami 
papi ldus l īdzekļ i , tāpēc i zskanē ja a ic inājums j aun iem 
biedriem iestāties b iedrībā. Šīs biedrības ietvaros tika 
iekārtots arī Latvi jas Bazn ī cas vēstures arhīvs un bib­
l i o tēka . 2 6 8 1969. gadā b iedr ība "Sējējs" l ikvidējās un šo 
apgādu formāl i p ā r ņ ē m a L E L D A A . Savos 16 pastā­
v ē š a n a s g a d o s "Sējējs 1 " i zdev i s va i rāk n e k ā 20 grā­
m a t u , "Ce ļā B i e d r u " u n ap 20 000 d z i e s m u lapiņu. 
Prav. A. Veinbergs. Draudzes un to apvienība ASValstis 
- BK, 1970, 169, 170. lpp. 
L. Rumaks. Latviešu reliģiska grāmata trimda - BK, 
1973, 98.-105. lpp. 
Prav. J. Ķullītis. Musu Baznīcas darba problēmas - BK, 
1954, 41. lpp. 
Mac. E. Ķiploks. Desmit sejas gadi - BK, 1965, 126. lpp. 
Ibid, 127! lpp. 
Ibid, 126, 127. lpp. 
114 CEĻŠ 
L E L D A A turp inā ja i zdo t "Ce ļa B i e d r u " kā s a v u CD 
oficiozu l īdz 4600 eksemplār i em un izsūtī ja v i s ā m jļj 
trimdas zemēm. Vēlāk ari L E L B A pārņēma šo apgādu jjļ 
un turpināja izdot "Ceļa Biedru". Turp inā jumā piemi- cc 
nēta v i e n a da ļa n o l a t v i e š u l u t e r ā ņ u i z d o t a j ā m 'CD 
g r ā m a t ā m . Pēc . L. R u m a k a z i ņ ā m , no 1944 . l īdz ^ 
1971. gadam kopā ir izdotas 195 dažādas grāmatas . 2 6 9 52 
1948. gadā Vācijā izdotas prof. Kundziņa grāmatas ^ 
"Ceļš uz pi lnvērtīgu dzīvi" 2. i esp iedumā un "Kr is tus" ii-t 
3. iespiedumā. Otro gadu iznāca rokasgrāmata Bībeles ö 
lasīšanai "Gaisma tums ībā " māc . A. Ozola redakci jā . 2 
Tāpat šajā gadā pie las ītā j iem devās māc . A- G o b a s M 
lūgšanas "Degoša is ē rkšķu k r ū m s " un māc . A. Z iņģa 
g r ā m a t a b ē r n i e m " M a z a i s b ē r n i ņ š D i e v u l ū d z " . 2 
1952 . g a d a Z i e m a s s v ē t k o s i z n ā c a K. K u n d z i ņ a «i—s 
grāmata "Laiki un likteņi, atmiņas un apceres". 
1953. /54. gadā izdota mācītāja E. Langes g rāmata -+J 
b ē r n u r e l i ģ i s k a i a u d z i n ā š a n a i " B ē r n u d r a u g s " . ^ 
"1954. gada m a r t ā i znākus i arī K. K u n d z i ņ a iesvē- W 
tāmaj iem un c i t iem in teresent iem domātā g r ā m a t a 
"Mūsu t ic ība" j auna jā rakstu apgādā "Sē jē j s " . " 2 7 1 Šis 
175 l a p p u š u biezās g rāmatas 2000 eksemplārus iz­
pirka divu gadu laikā. Tā paša gada beigās tika izdota 
ari prof. L. Bērziņa a tmiņu g r ā m a t a ar i lustrāc i jām 
"Mūža rīts un darba d iena" (239 l p p . ) . 2 7 2 1955. gadā 
sakarā ar arhibīskapa T. Grinberga 85. dz imšanas di­
enu tika izdots v iņam veltīts sprediķu krājums "Dz im­
tenes z v a n i " p r ā v e s t a A . S k r o d e ļ a r e d a k c i j ā . 2 7 3 
1956. g a d ā m ā c . A. D o m b r o v s k i s i zdeva "D ievka l ­
pošanas kārt ību" , kas bi ja derīgs palīgs iesvētāmajai 
jaunatnei . 2 7 4 1957 . g a d ā " S ē j ē j s " i z d e v a g r ā m a t u 
"Dieva izredzēt i " ar b iogrāf iskiem apcerē jumiem par 
L. Rumaks. Latviešu reliģiska grāmata trimdā — BK, 
1973, 98.-105. lpp. 
Prāv. J. Ķullitis. Pārskats par mūsu Baznīcas darbu 
amerikāņu un franču joslās 1948. gadā - BK, 1949, 41. 
lpp. 
Prof. Dr. K. Kundziņš. Pārskats par latviešu draudžu 
dzīvi ASV rietumos 1953./54. gadā - BK, 1955, 52. lpp. 
Māc. E. Ķiploks. Desmit sējas gadi - BK, 1965, 126. lpp. 
Prāv. J. Ķullitis. Pārskats par latviešu ev.-lut. draudžu 
dzīvi ASV austrumu daļā 1954. gadā un 1955. g. līdz 1. 
jūlijam - BK, 1956, 70. lpp. 
Prav. J. Ķullitis. Pārskats par latviešu ev.-lut. draudžu 
dzīvi ASV austrumu daļā 1956. gadā un 1957. g. līdz 1. 
aprīlim - BK, 1958, 79. lpp. 
CEĻŠ 115 
12 l ielām re l iģ iskām p e r s o n ī b ā m . 2 7 5 1958. un 1959. ga-
jļj dā i r i z d o t a s d i v a s b a g ā t ī g i i l u s t r ē t a s m ā c ī b u 
£ grāmatas bērn iem svētd ienas skolu vecumā — Sarkan-
+a b ā r ž a - F e d e r a "L i e lākā d ā v a n a " un A . Ozo la "Stāst i 
,g par J ē z u " . 2 7 6 
^ 1961. gada i znākus i m a c . A. Ozola Vecas Der ības 
māc ību g r ā m a t a (ar pārva ldes atbalstu) un K a n ā d a s 
ļļ m ā c . E. L a n g e s B a z n ī c a s v ē s t u r e s g r ā m a t a s . 2 7 7 
O K a n ā d ā akt īv i r a k s t n i e c ī b a s l aukā d a r b o j ā s m ā c . 
'd A. L ū s i s , m ā c . A . V o i t k u s , m ā c . E. L a n g e un citi . 
£ 1964. gada Z i e m a s s v ē t k o s m ā c . A. Vo i tkus redakci jā 
Cd i znākusi K a n ā d a s māc ī tā ju sprediķu grāmata "Dieva 
QQ paga lmos " . 2 7 8 Neskatot ies uz lielo eksemplāru skaitu -
lg 15 000 - , ātri t ika izpirkta 1969. gadā izdotā prof. Dr. 
Cd K. Kundz iņa grāmata "Atmiņas" . 
Gar īgās l i t e ratūras i z d o š a n a un i zp la t ī šana bi ja 
t* noz īmīgs darbs Bazn ī cas ie tvaros . Bieži v ien dažādas 
"ņj g rāmatas vai per iod iskie i zdevumi bi ja v ienīg ie , kas 
I ~ļ nokļuva līdz attā lākās n o m a l ē s dzīvojošiem latviešiem. 
B a z n ī c a s d a r b ā n e a t s v e r a m s bija " B a z n ī c a s ka len ­
d ā r s " . T a s s n i e d z a i n f o r m ā c i j u par d r a u d z ē m u n 
m ā c ī t ā j i e m u n to a d r e s e s , tāpat i ek ļāva las ī jumus 
katrai nedē ļa i , tādā ve idā dodot iespēju visā Latvi jas 
ev. lut. B a z n ī c ā svē td i enas d ievka lpo jumos i zmantot 
vienus un tos pašus tekstus . Tādā veidā latvieši varēja 
būt vienoti , ari dzīvojot dažādos kontinentos. 
Iespiesta is vārds bi ja svēt īga sēkla , kuras nestos 
augļus ne v i e n m ē r varē ja redzēt ar ac īm vai aptaustīt 
ar r o k ā m , t o m ē r tie bi ja neno l i edzami . T ā p ē c ari lat­
v iešu luterāņi labprāt i zmanto ja katru iespēju sūtīt šo 
vārdu misijā pie saviem taut ieš iem un ticības brāļiem. 
Ārmisijas darbs 
Armis i jas darbs ir svar īga Baznīcas dzīves sastāv­
daļa. A n n a Irbe , p i rmā latv iešu mis ionāre , norāda uz 
šī darba n o z ī m ī b u : " B a z n ī c a , kas atstāj novār tā ār-
Prof. Dr. K. Kundziņš. Latviešu draudžu ASV vienības 
centieni un Baznīcas darbs ASV rietumos 195.715.8 gadā 
- BK, 1959, 88. lpp. 
Prof. Dr. K. Kundziņš. Pārskats par Baznīcas dzīvi 
Amerikas Savienotās Valstis no 1958. g marta līdz 1959. 
g. aprīlim - BK, 1960, 89. lpp. 
Māc. A. Veinbergs. Latviešu ev.-lut. draudzes Amerikā -
BK, 1964, 101. lpp 
Prav. A. Veinbergs. Latviešu draudzes Kanada - BK, 
1966, 140. lpp. 
Prav. A. Veinbergs. Draudzes un to apvienība ASValstis 
- BK, 1970, 169, 170. lpp. 
116 CEĻŠ 
misijas darbu, ir p ie l īdz ināma v īram, kas savu darbu 
veic tikai ar vienu roku." 
P a š ā 20 . g a d s i m t a s ā k u m ā Latv i jas evaņģē l i sk i 
luter iskā Bazn ī ca sn i edza savu mater iā l o a tba l s tu 
misijas darbam caur Leipcigas Ārmis i jas biedrību. Ak­
tīvāk ša jā virzienā Bazn īca sāka darboties t ikai pēc 
Pirmā Pasaules kara. Tai vēl nebija iespēju pašai algot 
mis ionārus un uzturēt savas misi jas staci jas, bet tā 
pievienojās Zviedri jas Bazn ī cas d a r b a m . 1924. g a d ā 
Zviedrijas ārmisijas dienestā iestājās Anna Irbe, p i rmā 
Latvi jas Baznīcas b ī skapa Kārļa Irbes meita . V i ņ a s 
darba l a u k s bi ja D i e n v i d i n d i j a s K o i m b a t o r a s ap ­
gabalā. A r viņas neatlaidīgu darbu un z iedojumiem no 
latviešu draudzēm 1933. gadā tika dibināts "Latvi jas 
c iems" ar n o s a u k u m u "Karunaganapur i " , kas noz īmē 
"Visužē l īgā Dieva c i ems" . Jau 1935. gadā šī c i e m a 
skolā mācī jās 55 bērni , ik gadus ambulance sniedza 
pal īdzību pāri par 3000 s l imnieku, draudzes locekļu 
skaits vēlākos gados izauga līdz pat 3000 dvēselēm. 
Latv i jas Bazn ī cas ārmis i jas n o d a ļ u vadī ja prof. 
E. R u m b a un vēlāk māc . R. Fe ldmanis . Latvijas c iems 
tika uzturēts no z i edo jumiem. 1936. gadā ārmis i jas 
d a r b a m t ika savākt i 10 000 l a t u . Līdz ar O t r o 
Pasaules karu un ar to saist ī taj iem no t ikumiem šis 
darbs pārtrūka. Bet A n n a Irbe pal ika uz dzīvi Indi jā , 
arī vēlāk kā pensionāre. 
1956. gadā nu j a u mītnes zemē māc . E. Ķip loks 
ierosināja at jaunot saites ar Indi ju. "Latvi jas c i e m s " 
vairs nebi ja mis i jas centrs . Tajā bi ja sag labā jus ies 
vairs tikai meiteņu skola un veco ļaužu mītne. A. Irbe 
šajā c i e m ā nedz īvo ja , bet reizi g a d ā to a p c i e m o j a . 
Tamilu Baznīcas mācī tā js Dž. S t ī v e n s 2 8 0 , kas kopā ar 
A. Irbi b i ja d a r b o j i e s ša jā c i e m ā , ar Z v i e d r i j a s 
Baznīcas atbalstu nod ib inā ja j a u n u mis i jas c e n t r u 
" K a r u n e i p u r a m u " — "Žēlast ības c iemu" . Š im c i e m a m 
tad ari tika nosūtīti latviešu Baznicas ziedojumi. 
Kopš 1958. gada L E L D A A pārvaldē bija ārmisi jas 
referents — māc . P. Nesaule . Z iedo jumi ārmisi jas dar­
bam gadu gaitā auguši — j a 1957. gadā tie bija $200 , 
tad 1963. gadā - j a u $664 ,93 . V iena daļa z i edo jumu 
nosūtīti Pasaules Luterāņu federācijas Misijas nodaļai 
ar n o r ā d ī j u m u tos iz l ietot b i jušā Indi jas "Latv i jas 
c iema" u n apkārtnes darbā . Pārē jā s u m m a nosūt ī ta 
Citur tiek rakstīts arī Siefens. (I.K.) 
CEĻŠ 
'S 
tieši mis ionārei Anna i Irbei , j o ta bija noradī juš i paši 
g z iedotāj i . 2 8 1 
H Ari 1965. g a d a mis i onāre i Annai Irbei ir nosūtīti 
$500 kā atbalsts v iņas d a r b ā . 2 8 2 A r 1967. gadu ziedo­
ja j u m u s u m m a s d a r b a m Ind i jā pa l i e l inā jās , j o bi ja 
^ c e r ības a t j a u n o t L a t v i j a s b i j u š o mis i j a s l a u k u . 
"Jaunu sav i ļņo jumu m ū s u draudzēs ienesa sakaru at-
ņļ j a u n o š a n a ar T a m i l u lu terāņu Baznīcu Dienvidindi jā , 
Ü kur vēl dzīvo A n n a Irbe. (..) Atbals tām A. Irbes kādrei­
zējo pa l īgu , v i e tē j o m ā c . D ž . St īvenu (G. S tephen ) . 
£3 Līdzekļ i doti mis i jas zāles ce lšanai A g a r a m ā , atalgo-
Cd j u m a m un ceļa i z d e v u m i e m . " 2 8 4 
PQ Arī 1970. gadā daļa no z iedo jumiem nonāca Indijā, 
(ß Šie līdzekļi izlietoti mācī tā ja Stīvena ata lgo jumam un 
Cd arī evaņģē l i s tu s a g a t a v o š a n a i . Turp inā jās darbs pie 
!J? u z s ā k t ā s e v a ņ ģ e l i z ā c i j a s z ā l e s un b a z n i c i ņ a s celt-
^ niecības. Z iemassvētku d ievkalpo jumā piedalī jušies ap 
"J^  600 ci lvēku no dažādām tic ībām un k a s t ā m . 2 8 5 
I ~ļ T u r p m ā k ā s z i ņ a s i r 1 9 7 3 . g a d a " B a z n ī c a s 
ka lendārā" , kad māc ī tā js J . Vē j iņš z iņoja, k a par lat­
v iešu l u t e r ā ņ u s a z i e d o t a j i e m l īdzek ļ i em A g a r a m a s 
c iemā ir uzce l ta Sv. J ā ņ a bazn i ca , k u r u 1971 . gada 
29. decembri iesvētījis zv iedru bīskaps Dils , 1972. gada 
23 . aprīlī i esvēt ī ta Sv. P ā v i l a baznīca N a g a m a n g a l a -
m a s c i e m ā , u n 24 . aprī l ī — d a r b i n i e k u m ā j a Siru-
g a n u r a s t u v u m ā , re izē l i ekot p a m a t a k m e n i p lašāka 
gar īgā c e n t r a i z b ū v e i . Š a j o s p a s ā k u m o s Latvijas 
Baznīcu pārstāvē ja prāvests A. Grosbahs no Austrāl i ­
j a s un piedal i jās arī T a m i l u ev. lut. Baznīcas bīskaps 
A. J. S a t i a n a d a n s . G a n p ie Sv. J ā ņ a , gan pie Sv. 
Pāvi la bazn ī cas bi ja arī p iebūves evaņģēl is ta dzīvok­
l im. A b a s šis baznīcas no r ī t iem pulcināja bērnus , bet 
vakaros — k a t e h ū m e n u s . T ā p a t mācītā js St īvens bija 
parūpēj ies , lai uz Sv. Pāv i la baznīcu regulāri brauktu 
ārsti no T iruchi p i lsētas " L i o n s " k luba , k u r u vizītes 
katru reizi pulc ināja ap 200 sl imo no tuvākās apkārt­
nes. Šie mediķi piegādāja ari zāles. 
Mac. P. Nesaule. Māsu Baznīcas armisijas darbs - BK. 
1965, 128., 129. lpp. 
Prāv. A. Veinbergs. Latviešu ev.-Lut. Draudžu Apvienība 
Amerikā - BK, 1967, 155. lpp. 
Prāv. A. Veinbergs. Latviešu draudzes Amerikas Savieno­
tajās Valstīs - BK, 1969, 150. lpp. 
Prāv. A. Veinbergs. Draudzes un to apvienlļa ASValstīs 
- BK, 1970, 169. lpp. * 
Māc. J. Vējiņš. Kas nav ar Mani, tas ir pret Mani - BK, 
1971, 230., 231. lpp. 
118 CEĻŠ 
K ā n ā k o š ā celtne bi ja iecerēta "Žē last ības m ā j - Cü 
vieta" atrai tnēm Karuneipur i centrā, j o hindu sabied- Jj 
ribā a t r a i t ņ u s tāvok l i s sab iedr ībā bi ja s m a g s u n g 
nožēlojams. Ja savu la ik briti ar l i kumu a iz l i edza 05 
atraitnes sadedz ināšanu līdz ar vīra līķi, tad tas ne - '© 
l iedza š īs a t ra i tnes ies lodz ī t vai arī i z m a n t o t k ā ^ 
verdzenes. Bieži sastopami bija gadī jumi, kad tās bēga 52 
no m ā j ā m , lai k ļūtu par prost i tūtām pilsētā, vai arī y 
izdarīja pašnāvību. Krist īgas patversmes i ekārtošana HH 
šīm sievietēm bija labs veids , kā vietēj iem ļaudīm dar- ö 
bos pierādīt Kristus mācības pamatpr inc ipus . 2 8 7 ^ 
1973. gada 13. februārī mira A n n a Irbe. P i r m ā s ^ 
sl imības paz īmes sākušās j a u janvār ī , bet v iņa attei-
kusies no zālēm un lūgusi izrakstīt arī no s l imnīcas , j o 5J 
gan med ikament i , gan gultasvieta būtu kādam c i tam 
d a u d z v a j a d z ī g ā k i . S a v a s p ē d ē j ā s d i e n a s v i ņ a 
pavadī jusi moža , savu draugu aprūpēta , kur i em arī 
lūgusi nosūt ī t sve i c ienus uz Āfr iku dē lam, uz Zvie -
driju, Mazāz i ju , Gr ieķ i ju un A S V . 14. februārī v iņa 
apglabāta tuvumā esošajos T irupaturas luterāņu ka ­
pos b lakus kādai mis ionārei . Savā dzīves laikā A n n a 
Irbe bija nodibinājusi labas attiecības ar 11 b īskapiem 
no d a ž ā d ā m konfesi jām. Viņas n a m s v ienmēr bijis at­
vērts v i s iem — bagāt i em un nabag iem, izgl ītot iem u n 
neizgl ī tot iem, māc ī tā j i em un la ic īg iem c i lvēkiem, n e ­
skatoties, no kādas ticības vai kārtas tie nākuš i . 2 8 8 
1973 . gada jū l i j ā t ika likti pamat i Sv. L ū k a s 
baznīcai To luduras c iemā. Sājā c iemā divu gadu laikā 
kristīti 135 katahūmeni un ap 65 tobrīd vēl turpināja 
m ā c ī b a s . Bi ja l ikt i p a m a t i v e c o ļ a u ž u m ī t n e i . 
1974. gadā Karuneipur i c iemā tika uzcelts bāreņu un 
viesu n a m s , kurā apmetās uz dzīvi 30 zēni v e c u m ā no 
7 līdz 15 gad iem. D a ļ u sev nep ie c i e šamā uztura šī 
nama iemītnieki sagādāja paši savā dārzā. 
1975. gadā pēc Jūli ja Vēj iņa nāves radās i zmaiņas 
pašā L E L D A A ā r m i s i j a s d a r b a v a d ī b ā , ko a t k a l 
p ā r ņ ē m a m ā c ī t ā j s P ē t e r i s N e s a u l e . 1977 . g a d a 
"Gadagrāmatā" viņš informēja , ka Indi jā ar la tv iešu 
Mac. J. Vējiņš. Atbalstīsim ārmisijas darbu! - BK, 1973, 
163, 165. lpp. 
Prav. A. Grosbachs. Atkal Indija, "Ceļa Biedrs", Minea-
pole: LELDAA, 1972. g. septembris un oktobris, 7./8. nr-
s, 117. lpp. 
Māc. J. Vējiņš. Lielai misionārei aizejot - BK, 1974, 143.-
147.lpp. 
Mac. J. Vējiņš. Armisija - Kristus mācības apliecinājums 
- BK, 1975, 83.-85. lpp. 
CEĻŠ 119 
lu te rāņu atba ls tu darbo jās seš i mis i jas punkt i . Šīs 
misi jas vietas atradās t u v u m ā apdzīvotām v ie tām, un 
tur nedarbo jās k ā d a s c i tas Baznīcas mis i ja . V i su šo 
darbu k o o r d i n ē j a m ā c ī t ā j s S t ī v e n s , k u r š b i ja arī 
v ietē jās P r o g r e s ī v ā s l a b d a r ī b a s b iedr ības (The Pro­
gressive Char i ty Board ) pr iekšn ieks . Jaunāka jā - Sv. 
Lūkas draudzē — bi ja 124 draudzes locekļi . Lielākais 
no m i s i j a s c e n t r i e m bi ja K a r u n a i p u r i "Žē las t ības 
c i ems" S i ruganura c iemā ar s e š ā m ce l tnēm — kapelu , 
bāreņu n a m u , dz īvo jamo m ā j u p a v ā r a m un pārvald­
n iekam, no jumi nol iktavai , no jumi akai un pumpim un 
ēku, kas varē tu kļūt par atra i tņu patversmi . Kapelā 
not ika rīta un v a k a r a l ū g š a n a s , d ievkalpo jumi katru 
otro svētdienu. Ta jos piedalī jās gan kristīgās ģ imenes , 
gan vietējā c iema iedzīvotāj i . Misi jas darbā mācītājam 
palīdzēja septiņi evaņģē l i s t i . 2 9 0 
Ā r p u s s a v ā m r ū p ē m p a r i lggadīgo mis i jas lauku 
Indijā L E L D A A sūtī ja mater iā l o pal īdz ību arī citiem 
m ē r ķ i e m . T ā , r a k s t o t p ā r s k a t u par 1 9 6 5 . g a d u , 
prāvests A. V e i n b e r g s p i e m i n z iedo jumus speciāl iem 
ā r m i s i j a s m ē r ķ i e m . I n t e r e s a n t i , ka v i e n s no ad­
resāt iem bija N o v a Odesas ev. lut. latv iešu d ievnama 
remonts Braz ī l i jā ($540 ) . š a j ā gadā kopē jā saziedotā 
summa ārmisi jas darbam bija $3277,84. 
1966. g a d ā A S V mis i jas laukā ir iesaist ī j ies lat­
v iešu mācī tā js V ies turs Pavasars un devies kalpot uz 
Kolumbi ju . T ā k ā nav n o r ā ž u par to, ka viņš darbotos 
ar la tv ieš iem, tad v a r a m pieskait īt viņu pie ārmisijas 
d a r b a . 2 9 2 L E L D A A S p ā r v a l d e v i ņ a m t u r p m ā k a j o s 
gados sūtīja mater iā lu pal īdzību ari no savas puses , lai 
gan viņš darbojās amer ikāņu misijas ietvaros. 
N o 1967. gada L E L D A A regulāri sūtīja ziedojumus 
Pasau les L u t e r ā ņ u federāc i jas_mis i jas radio stacijai 
"Evaņģēl i ja Balss " , kas raidī ja Āzijā un Āfrikā (Adisa-
bebā, Abesīni jā) . 
A tsev i šķos gados ir norādīt i arī citi z i edo jumu ad­
resāt i . T ā 1967 . g a d ā L E L D A A nosūt ī ja pa l īdz ību 
L u t e r ā ņ u f e d e r ā c i j a s s l i m n ī c a s J e r u z a l e m ē bērnu 
nodaļai un misi jas s l imnīcai Jaungv ine jā 2 9 4 . 
Mac. P. Nesaule. Trimdas Baznīcas ārmisijas darbs -
BK, 1977, 194., 195. lpp. 
Prav. A. Veinbergs. Latviešu ev.-lut. Draudžu Apvienība 
Amerikā - BK, 1967, 155. lpp. 
Ibid, 156. lpp. 
Prāv. A. Veinbergs. Latviešu draudzes Amerika - BK. 
1968, 158. lpp. 
CEĻŠ 
5 
BD 
10) 
> 
Vēl 1968. gadā Baznīcas Virsvalde bija no l ēmus i , Q ) 
ka k a t r a m draudzes locekl im vajadzētu ziedot ārmisi -
jai 50 centus gadā, bet draudzēm - visu Vasarssvētku 
d ievkalpo juma kolekti . T o m ē r šis l ē m u m s net ika pi- ln 
enācīgi pildīts. Arī L E L D A A s pārvaldes l ē m u m s rīkot '© 
ārmis i jas d i e v k a l p o j u m u s Z v a i g z n e s d ienā va i tu ­
vākajā svētdienā un šo d ievkalpo jumu kolekti nosūt ī t 52 
ārmisi jas va jadz ībām pal ika bez vajadzīgās uzmani - ^ 
bas. Lai gan desmit gadu laikā z iedo jumu s u m m a ār- HH 
misijai p ieauga no 131 dolāra l īdz pat 3000 do lāru , Ö 
tomēr Baznīcas vadītā j i nebija apmier ināt i ar š ā d u ļļj 
pasiv i tāt i , j o ārmis i ja t ika uzskat ī ta par kr i s t īgās ^ 
Baznīcas uzdevuma un darba būtisku da ļu . 2 9 5 
K ā redzam, ārmisi jas darbs nesa labus un svētīgus 52 
augļus Indijā un arī c itur, kur latvieši bija z iedo juš i « i - ^ 
savu artavu Kristus vēsts s lud ināšanai . Br īn išķ īgā- *ļ£ 
kais ir tas , ka šos augļus plūca ne tikai ļaudis , kas 
pirmo reizi izdzirdēja par Dieva labo vēsti, bet arī pati 
latv iešu Baznīca . T ā ir Dieva žē last iba - p iedz īvot " 
sava darba augļus un priecāties par tiem. Caur š i e m 
darbiem latvieši piedzīvoja Dieva br īnumus, kas ne tik 
bieži not ika j a u savās sl iedēs i egā jušā Baznīcas in­
stitūcijā. Prāvests A. Grosbahs ar sa jūsmu aprakstī ja 
s a v u v i e s o š a n o s D i e n v i d i n d i j ā . T a m i l u t a u t a s 
pateicība, prieks un sajūsma par svešo un tālo latviešu 
palīdzību viņu ikdienas dzīvē nebija vārdos i zsakāma. 
Tāpēc ir svētīgi , ka arī L E L B A pārņēma šo mis i jas 
lauku un turpināja to atbalstīt. 
Noslēgums 
Šis p ē t n i e c ī b a s d a r b s par l a t v i e š u l u t e r ā ņ u 
draudžu vēsturi Z iemeļamer ikā 20. gads imtā parāda 
šo draudžu izveidošanos , attīstību un nostabi l izēšanos, 
kas ar laiku noveda pie savas Baznīcas s inodes dibi­
nāšanas . Darba gaitā t ika noskaidrots , ka p irmās lat­
viešu luterāņu draudzes Z iemeļamer ikā 19. gads imta 
beigās dibināja ļaudis , kas bija ieradušies šajā kont i ­
nentā no Latvijas meklē t iespējas labāk nopelnīt . N e ­
liela daļa imigrantu bi ja bēguši no Krievi jas car iskā 
režīma va jāšanām. Lielākajās pilsētās šie latvieši pul ­
cējās latviešu biedrībās vai klubos. Caur š īm iestādēm 
nedaudz vē lāk uzņēmīg i viri , kā Jēkabs Z ibergs vai 
Hanss Rebane , pulc ināja ļaudis uz d ievka lpo jumiem. 
Prav. A. Veinbergs. Draudzes un to apvienība ASValstīs 
- BK, 1970, 169. lpp. 
Mac. J. Vējiņš. Kas nav ar Mani, tas ir pret Mani - BK, 
1971, 228. lpp. 
CEĻŠ 121 
Ja dievticīgo kopa bi ja p iet iekami liela, tika dibinātas 
s a v a s d r a u d z e s . T ā kā t r ū k a l a t v i e š u l u t e r ā ņ u 
māc ī tā ju , tad parast i d i e v k a l p o j u m u s noturē ja laji , 
r e i zēm p iea i c inot k ā d u v ā c u māc ī tā ju spred iķo t un 
izdalīt d ievgaldu. Šīs "vec la tv iešu" draudzes vairākās 
vietās pastāvēja l īdz pat 1947. g a d a m , kad A S V sāka 
ierasties p irmie la tv i ešu bēgļ i . V iena daļa pas tāvošo 
l a t v i e š u d r a u d ž u č e t r d e s m i t o g a d u b e i g ā s u n 
p iecdesmito g a d u s ā k u m ā labprāt u z ņ ē m a savā v idū 
taut iešus un pal īdzē ja t i em iedzīvot ies j a u n a j ā vietā, 
be t v i e t ā m " v e c l a t v i e š u " d r a u d z e s s a g l a b ā j a s a v u 
neatkarību un j a u n o s ieceļotājus savā vidū nepieņēma. 
20. gads imta v idū iece ļo juš ie latvieši dibināja sa­
vas d r a u d z e s v i e t ā s , k u r vēl tādu nebi ja . Z i n ā m a s 
grūtības sagādāja vietējo B a z n ī c u uzstājīgā vē lme tās 
i ekausē t s a v ā v i d ū un p a n ā k t ātru s v e š z e m n i e k u 
asimilāciju. T o m ē r ar i lgu un neatlaidīgu skaidrošanas 
darbu latv iešu mācītā j i panāca , ka tika dib inātas gan 
pilnīgi neatkar īgas un patstāv īgas latv iešu draudzes , 
gan ari draudzes , kas tapa ar vietējo Baznīcu palīdzību 
un līdz ar to bija oficiāli pakļautas tām. 
D a r b a t u r p i n ā j u m ā d iezgan detalizēti t iek aprak­
st ī ta A S V u n K a n ā d ā d i b i n ā t o l a t v i e š u l u t e r ā ņ u 
draudžu att īst ība — māc ī tā ju darbs , d raudžu locekļu 
skaita nos tab i l i zēšanās , savu draudžu ī p a š u m u iegū­
šana , svētd ienas sko lu , j a u n a t n e s pulc iņu, d ā m u ko­
mi te ju , pa l īdz ības darbs u . tml . Ja pašā a i z s ā k u m ā 
draudžu darbu g a n A S V , gan K a n ā d ā koord inē ja pa 
v i enam a r h i b ī s k a p a p ā r s t ā v i m , tad gadu gai tā t ika 
izveidota a p g a b a l u s i s tēma un savas pārva ldes , kas 
ļāva d a u d z v e i k s m ī g ā k r i s i n ā t B a z n ī c a s d a r b a or­
ganizāciju. 
1957 . g a d ā A S V d r a u d z e s pēc i l g ā m d e b a t ē m 
p ieņēma kop īgu l ē m u m u apvienot ies savā organizāci­
j ā — Latv iešu evaņģēl iski luter isko draudžu apvienībā 
Amer ikā . D a ž u g a d u la ikā ta jā iesaistī jās gandr īz vi­
sas A S V draudzes — gan neatkar īgās , gan s inodālās , 
bet 1964. gadā - ari K a n ā d a s draudzes . Draudžu apvie­
nības u z d e v u m s bi ja v ienot tās kā Latv i jas ev. lut. 
Baznīcas d r a u d z e s v isos ar D z i m t e n e s Bazn ī cu sais­
tītajos j a u t ā j u m o s . T o m ē r tā nepretendē ja uz sinodes 
t iesībām pilnīgi note ikt darb ību arī v ietē jām Baznīcām 
piederoša jās la tv iešu d r a u d z ē s , tas noz īmē ja , ka š im 
draudzēm v i sp i rms bija jā i zp i lda saistības ar savu si­
nodi un tikai tad ar L E L D A A . 
Kopš 1966. g a d a B a z n i c a s apr indās i zvērsās no­
pietnas d iskus i jas par i e spē ju dibināt s a v u latv iešu 
sinodi . ŠI ideja par nac ionā lu sinodi bija radusies jau 
CEĻŠ 
pašā tr imdas gaitu sākumā, bet to realizēt neļāva tor­
eizējie apstākļi. Galīgais balso jums par savas Baznīcas 
d ib ināšanu notika 1975. gada augustā L E L D A A ģene -
rālkonferencē latv iešu centrā "Garezers" . Š im l ē m u ­
m a m nebi ja tikai jur id iska un administratīva noz īme , 
bet arī f inansiāla n o z i m e , j o nu v isas draudzes bi ja 
pakļautas tikai un vienīgi Latviešu evaņģēliski luteris­
kajai Baznīcai Amer ikā . Līdz ar to visi draudžu m a k ­
sājumi nonāca tieši LELBAi un tālāk tika novirzīti vai 
nu tās pro jekt iem, vai ari Baznīcas Virsvaldes va ja­
dz ībām. Savā d ib ināšanas brīdī L E L B A apvienoja 89 
draudzes A S V un Kanādā. 
Liela noz īme latv iešu luterāņu draudžu attīstībai 
Z i e m e ļ a m e r i k ā bi ja arī vietējai situāci jai - Bazn ī ca 
bija un ir svarīga A S V valsts un iedzīvotāju dzīves 
sastāvdaļa. Tās dibinātāji ir bijuši dievticīgi ci lvēki, šī 
valsts v i enmēr ir at ļāvusi t ic ības br īv ību, tāpēc tajā 
pastāv ļoti daudz un dažādas gan kristīgas konfesi jas , 
gan c i tu rel iģ i ju k o p i e n a s . M ē s v i spār ināt i v a r ē t u 
te ikt , k a A m e r i k a s Sav ienotās Vals t i s ir v i ena no 
" t i c īgāka jām" z e m ē m pasaulē . Šis apstākl is bija labs 
s t imuls arī la tv iešu lu terāņu t i c ības dzīves aktivi ­
tātēm. Neret i savos pārskatos Baznīcas vadītāj i salī­
dzināja nor ises savās draudzēs ar not iekošo v ietē jās 
a m e r i k ā ņ u d r a u d z ē s , p i e m ē r a m , d i evka lpo jumu a p ­
m e k l ē š a n u , z i edo jumus , draudzes locekļu mā jas ap­
meklē jumus u.tml.. Diemžēl sis sal īdzinājums parast i 
bija par labu amer ikāņiem. Manuprāt , šī labvēlīgā un 
" k o n k u r ē j o š ā " v ide b i ja n e n o l i e d z a m i ve i c inošs a p ­
stāklis latviešu draudžu attīstībai. 
Uzsākot darbu pie šī pēt ī juma, es rēķinājos ar to, 
ka tas būs apraksts par latviešu luterāņu Baznīcas kā 
s u v e r ē n a s o rgan izāc i jas i z v e i d o š a n o s . D a r b a ga i tā 
atklāju vēl kādu dimensi ju š im pēt ī jumam — tā nebi ja 
tikai Baznīcas , bet arī latviešu tautas lielas daļas vēs ­
ture. T a s nav ne jauš i , j o Latvi jas ev. lut. B a z n ī c a s 
Virsvalde j a u pašā bēgļu gaitu a i zsākumā centās pēc 
i espē jas v i eno t u n sa turē t k o p ā t a u t u un s a v a s 
draudzes . T ā kā lu terān isms bija v is izplat ī tākā lat­
viešu v i d ū , tad tas arī apvienoja v iņu l ie lāko da ļu . 
Baznīcas un tautas vēsture tr imdā, it sevišķi Z iemeļ ­
amerikā, iet roku rokā, tās ir neatdalāmas. 
B lakus stāstam par draudžu d ib ināšanos , p ieaug­
šanu, savu īpašumu iegādi mēs šo to uzzinājām arī par 
tautas dzīvi. Ja ir dibināta draudze , tad mēs r e d z a m , 
ka līdz ar to attiecīgajā vietā bija apmetuš ies uz dzīvi 
p iet iekoši daudz la tv iešu . A r la iku l ie lajās p i lsētās 
v iņu s k a i t s t u r p i n ā j a p i e a u g t , a c ī m r e d z o t t ā s 
CEĻŠ 
8 
p i e d ā v ā j a arī l a b ā k a s d a r b a i e spē jas . L īdz ar to 
p ieauga draudžu l ocek ļu z iedo jumi savām d r a u d z ē m , 
kas ļāva t ā m iep irkt savus ī p a š u m u s . Savs d ievnams 
vai draudzes n a m s v i sp i rms prasī ja daudz darba tā 
! ^ i ekār tošana i , k o parast i c e n t ā s veikt paši d raudzes 
^ locekļi . Šādi p a š u r o k ā m sakopt i nami deva iespēju 
1 0 pat īkami kopā pavad ī t la iku dažādos p a s ā k u m o s bez 
Ģļ kād iem i e robežo jumiem, nekā tas bija līdz t a m īrētās 
CJ te lpās . Līdz ar to ieguvēj i b i ja gan paši latvieš i , kas 
'S varēja būt kopā un nezaudēt saikni ar savu tautu, gan 
arī d r a u d z e s . N o s a v a s p i e r e d z e s v a r u t e i k t , ka 
CCi p l a š ā k a s d r a u d ž u te lpas t i k a i z m a n t o t a s b iež i . Tā 
PQ Č ikāgā C iānas d r a u d z e s n a m a te lpām arī 1996 . un 
aņ 1997. gadā bija sastādīts ļoti saspringts grafiks. Katru 
Cd svētdienu d ievka lpo jums , pēc tam kafijas galds . Otrdi-
IS* ēnās v ī ru kora m ē ģ i n ā j u m i , t rešd ienās tautas deju 
k o p a s n o d a r b ī b a s , c e t u r t d i e n ā s d r a u d z e s k o r a 
"jļ mēģinā jumi , sestd ienās no r ī ta latviešu skola, pēcpus-
dienā skautu un ga idu p a s ā k u m i , arī l i terātu kluba 
nodarbības . Tie — tikai regulār ie pasākumi , bet katros 
svētkos ari not ika dažādi citi sarīkojumi. 
Kad esam redzē juš i šo nesarau jamo saiti s tarp lat­
v iešu tautu t r i m d ā u n B a z n ī c u , tad nav b r ī n u m s , ar 
kādu lielu neuzt ic ību un nedroš ību emigrāci jas latvieši 
atgr iezās Latvi jā . Še i t uz v ie tas net ika p ie ļautas ne 
rel iģiskā, ne nac ionālā e lementa aktivitātes, kuras tur 
t ika uzskat ī tas par svar īgāka jām tautas izdzīvošanai . 
Līdz ar to v iņos radās š a u b a s par še j ienes la tv iešu 
tautas patieso identitāt i . Latv i jas latviešu arguments 
pret š ā d u n o n i e c i n ā š a n u b i ja v iņu saknes dz imta jā 
zemē un dzimtā valoda, kas neļāva nomirt ari apspies­
ta jām nac i onā la jām j ū t ā m . K u r a s ir s t iprākas - sak­
nes ticībā vai saknes dz imtajā zemē? Šis j autā jums lai 
paliek neatbi ldēts , be t v a r a m droši apgalvot , ka abas 
šīs saknes ļāva la tv iešu tautai pārciest va jāšanas un 
apspiešanu, lai atkal j a u n ā spēkā at jaunotu gan savu 
zemi, gan savu Baznīcu . Lai Dievs m u m s uz to palidz 
arī turpmāk! 
Avoti un literatūra 
Nepublicētie avoti: 
Māc. T. Gu lb i s . The Story of the Latvian Lutheran 
Immigrants in the United States of America, 45 lpp. 
Latvi jas B a z n i c a s vēs tures arhīvs : T. Gulbja per­
sonīgā lieta (P2 A 2 ) 
La tv i j a s B a z n ī c a s v ē s t u r e s a r h ī v s : Materiāli par 
mācītāju ieceļošanu ASV 
124 CELS 
Latvijas Baznīcas vēstures arhīvs: Zvēr. adv. P. Egllša, 
Latvijas ev. lut. Baznicas Virsvaldes prezidenta, ju­
ridisko dokumentu fonds 
Publicētie avoti un literatūra: 
Adrešu saraksts Latviešu ev. lut., draudžu apvienības 
ASV pārvalde — " L a t v i j a s ev . lut . B a z n ī c a s 
ka lendārs 1968. gadam" , Latvijas ev. lut. Baznīcas 
Virsvaldes i zdevums, 1967 (tālāk saīsināti " B K " un 
gads) , 185.-186. lpp. 
Adrešu saraksts Latviešu ev. lut. draudžu apvienības 
draudžu mācītāji — BK, 1976, 183.—190. lpp. 
A d r e š u saraks t s LELBAs Pārvalde- B K , 1 9 7 7 , 
198 . -199 . lpp. 
Prāv. A. Birznieks. Garīgais darbs ASV austrumos un 
vidienā - BK, 1959, 9 1 . - 9 2 . lpp. 
Zvēr . adv . P. Egl l t i s . Pārskats par Latvijas ev.-lut. 
Baznīcas darbu ASV- BK, 1952, 43 . -46 . lpp. 
Zver. adv . P. Egl l t i s . Pārskats par Latvijas ev.-lut. 
Baznīcas darbu ASV- BK, 1953, 2 6 . - 3 1 . lpp. 
Zvēr. adv . P. Egl l t i s . Pārskats par Latvijas ev.-lut. 
Baznīcas darbu ASV - BK, 1954, 2 8 . - 3 1 . lpp. 
Zvēr. adv . P. Egl l t i s . Pārskats par Latvijas ev.-lut. 
Baznīcas darbu A S V - BK, 1955, 45.^18. lpp. 
Zvēr. adv . P. Egl l t i s . Pārskats par Latvijas ev.-lut. 
Baznīcas darbu ASV - BK, 1956, 5 9 . - 6 3 . lpp. 
Zvēr. adv . P. Egl l t is . Pārskats par Latvijas ev.-lut. 
Baznīcas darbu ASV - BK, 1957, 66 . -68 . lpp. 
Zvēr. adv. P. Egl i t is . Pārskats par Latvijas ev. lut. 
Baznīcas darbu ASV- BK, 1958, 67 . - 69 . lpp. 
Prof. Dr . K. K u n d z i ņ š . Pārskats par Latviešu ev.-lut. 
draudžu dzīvi ASV rietumos līdz 1952. g. 30. jūni­
jam - BK, 1953, 3 1 . - 3 5 . lpp. 
Prof. Dr . K. K u n d z i ņ š . Pārskats par Latviešu ev.-lut. 
draudžu dzīvi ASV rietumos 1952.153. gadā — B K , 
1954, 32 . -36 . lpp. 
Prof. Dr. K. Kundz iņš . Pārskats par latviešu draudžu 
dzīvi ASV rietumos 1953. /54. gadā - B K , 1955 , 
4 9 . - 5 3 . lpp. 
Prof. Dr. K. Kundz iņš . Pārskats par latviešu draudžu 
dzīvi ASV rietumos 1954. j55. gadā - B K , 1956 , 
63 . - 67 . lpp. 
Prof. Dr . K. K u n d z i ņ š . Latviešu draudžu dzīve ASV 
rietumos 1955.156. gadā - BK, 1957, 69 . - 72 . lpp. 
Prof. Dr. K. Kundz iņš . Latviešu draudzes ASV rietu­
mos 1956. gadā - BK, 1958, 70 . -74 . lpp. 
CEĻŠ 
Prof. Dr. K. K u n d z i ņ š . Latviešu draudžu ASV vienības 
centieni un Baznīcas darbs ASV rietumos 1957.158. 
gadā - BK, 1959, 8 7 . - 9 0 . lpp . 
Prof. Dr. K. K u n d z i ņ š . Pārskats par Baznīcas dzīvi 
Amerikas Savienotās Valstīs no 1958. g marta līdz 
1959. g. aprīlim - BK, 1960, 8 8 . - 9 3 . lpp. 
Prof. Dr. K. K u n d z i ņ š . Latviešu ev.-lut. draudžu dzīve 
Amerikas Savienotajās Valstīs 1959.160. gadā -
BK, 1961, 1 2 8 . - 1 3 1 . lpp. 
Prof. Dr. K. K u n d z i ņ š . Latviešu ev.-lut. draudžu dzīve 
Amerikas Savienotās Valstīs 1960. / 61. gadā - BK, 
1962, 9 2 . - 9 6 . lpp . 
M a c . E. Ķ i p l o k s . Desmit sejas gadi - B K , 1965 , 
126 . -127 . lpp. 
Prav. J. Ķull ī t is . Pārskats par mūsu Baznīcas darbu 
amerikāņu un franču joslās 1948. gadā — B K , 1949, 
3 8 . - 4 1 . lpp. 
P r ā v . J . Ķ u l l ī t i s . Pārskats par Latvijas ev.-lut. 
Baznīcas garīgo darbu okupētās Vācijas amerikāņu 
un franču zonās — BK, 1950, 27.—30 lpp. 
P r ā v . J . Ķ u l l ī t i s . Pārskats par garīgo darbu un 
stāvokli Latvijas ev.-lut. DP Baznīcā amerikāņu un 
franču zonā 1950. gadā - B K , 1951, 35.—40.1pp. 
P r ā v . J . Ķ u l l ī t i s . Pārskats par draudžu dzīvi un 
Baznīcas darbu amerikāņu un franču joslā no 
1.1.1950.-30.6.1951.g. - B K , 1952, 2 3 . - 3 1 . lpp. 
Prav . J. Ķul l ī t i s . Baznīcas darba raksturojums ASV 
austrumu krastā — BK, 1953, 36.—40. lpp. 
Prāv . J . Ķul l ī t i s . Mūsu Baznīcas darba problēmas -
BK, 1954, 3 7 . - 4 3 . lpp. 
Prav. J. Ķull ī t is . Pārskats par latviešu ev.-lut. draudžu 
dzīvi ASV austrumu daļā 1953. gadā un tuvākie 
uzdevumi - B K , 1955, 5 3 . - 5 8 . lpp. 
Prāv. J. Ķull īt is . Pārskats par latviešu ev.-lut. draudžu 
dzīvi ASV austrumu daļā 1954. gadā un 1955. g. 
līdz 1. jūlijam - BK, 1956, 6 7 . - 7 1 . lpp. 
Prav. J. Ķull ī t is . Pārskats par latviešu ev.-lut. draudžu 
dzīvi ASV austrumu daļā 1955. gadā un 1956. g. 
līdz 1. maijam - BK, 1957, 73 . -78 . lpp. 
Prāv. J. Ķull ī t is . Pārskats par latviešu ev.-lut. draudžu 
dzīvi ASV austrumu daļā 1956. gadā un 1957. g. 
līdz 1. aprīlim - BK, 1958, 75 . -80 . lpp. 
E. L e i m a n i s . LELDAAs darbības pārskats par 1974. 
gadu - BK, 1976, 118 . -119 . lpp. 
E. L e i m a n i s . LELBA resp. LELDAAs darbības pār­
skats par 1975. gadu - B K , 1977, 124 . -125 . lpp. 
M ā c . P. N e s a u l e . Musu Baznīcas ārmisijas darbs -
BK, 1965, 128 . -129 . lpp. 
CELS 
Mac. P. Nesaule . Trimdas Baznicas ārmisijas darbs — Q 
BK, 1977, 193 . -195 . lpp. 5H 
Mac. E. Roz ī t i s . Latvijas ev.-lut. Baznīca Luterāņu R 
pasaules federācijā - BK, 1950, 5 6 . - 6 0 . lpp. «) 
Prāv. E. Rozī t is . Gaismas krusta zīmē - B K , 1973 , 'JJ 
114 . -116 . lpp. > 
L. R u m a k s . Latviešu reliģiska grāmata trimda - B K , 52 
1973, 98 . -105 . lpp. g 
L. R u m a k s . Latviešu reliģiska periodika trimdā — B K , IM 
1975 ,45 . -48 . lpp . g 
Mac . A. S k r o d e l i s . Pārskats par Baznīcas darbu 2 
Kanādā - BK, 1951, 50 . -54 . lpp. , S 
Prāv. A. Skrode l i s . Kanādas latviešu Baznīcas un 
draudžu dzīves gads — BK, 1952, 4 6 . - 5 2 . lpp. 52 
Prāv. A. Skrodel is . Latviešu draudzes - siržu ugun- «i—j 
skuri un latvietības cietokšņi — B K , 1953, 41.—51. 
lpp- "S 
Prav. A. Skrodel is . Latviešu Baznīcas dzīve un darbs 5^ 
Kanādā - BK, 1954, 43 . - 49 . lpp. w 
Prāv. A. Skrodelis . Skats Latvijas ev.-lut. Baznīcas un 
draudžu dzīvē un darbā Kanādā — B K , 1 9 5 5 , 
5 9 . - 6 2 . lpp. 
Prāv. A. Skrodel is . Latvijas ev.-lut. Baznīcas, latviešu 
draudžu un mācītāju darbs, uzdevumi un dzīve 
Kanādā - BK, 1956, 72 . -75 . lpp. 
Prāv. A. Skrode l i s . Latvijas ev.-lut. Baznīcas darbs, 
uzdevumi un dzīve Kanādā — BK, 1957, 78.—81. lpp. 
Prāv. A. Skrodel is . Latvijas ev.-lut. Baznīcas darbs un 
dzīve Kanādā - BK, 1958, 81 . -84 . lpp. 
Prāv. A. Skrodel is . Latvijas ev.-lut. Baznīcas darbs un 
dzīve Kanādā - BK, 1959, 9 3 . - 9 5 . lpp. 
Prāv. A. Skrodel is . Latvijas ev.-lut. Baznīcas darbs un 
dzīve Kanādā - BK, 1960, 94 . -98 . lpp. 
Prāv. A. Skrodelis . Latvijas ev.-lut Baznīcas darbs un 
dzīve Kanādā - BK, 1961, 132 . -134 . lpp. 
Prāv. A. Skrodel is . Latvijas ev.-lut Baznīcas darbs un 
dzīve Kanādā - BK, 1962, 97 . - 99 . lpp. 
Prāv. A. Skrodel is . Latvijas ev.-lut Baznīcas darbs un 
dzīve Kanādā - BK, 1963, 103 . -105 . lpp. 
Prāv. V. Šēfers. Latviešu draudžu darbs Kanada — B K , 
1967, 159 . -163 . lpp. 
Prav. V . Šefers . Latviešu draudžu darbsl966. gada 
Kanādā - BK, 1968, 162 . -166 . lpp. 
Prāv. V . Šēfers . Glabā uzticēto mantu! - B K , 1969 , 
152 . -154 . lpp. 
Prav. V . Še fe rs . Dzīves straume... — B K , 1 9 7 0 , 
176 . -179 . lpp. 
CELS 127 
Prav . V . Se fers . Padarītais un vel darāmais — BK, 
g 1971, 155 . -158 . lpp . 
H Prav. V. Šefers. Saules gaisma un ēnas Dieva druvā -
•5 BK, 1972, 1 3 6 . - 1 4 3 . lpp. 
,g Prāv. V. Šēfers. Paliek... - B K , 1973, 135 . -139 . lpp. 
^ Prav . V. Šē fers . Musu dzīves stiprums - B K , 1974, 
165 . -171 . lpp . 
ņj Prav . V. Se fers . Laikmeta brīdinājums - B K , 1975, 
9 133 . -139 . lpp . 
'S Mac . V. Varsbergs . Jo mes esam Dieva darba biedri... 
s - B K , 1972, 7 8 . - 8 7 . lpp. 
03 M a c . A. V e i n b e r g s . Latviešu ev. lut. draudžu dzīve 
PQ Amerikas Savienotās Valstīs - BK, 1963 , 9 8 . - 1 0 3 . 
«0 !PP-
03 Mac . A. Ve inbergs . Es to gribu, ar Dieva palīgu! - BK, 
IS» 1964, 9 1 . - 9 5 . lpp . 
Mac . A. Ve inberg s . Latviešu ev.-lut. draudzes Amerikā 
"g - BK, 1964, 9 7 . - 1 0 2 . lpp . 
J Prav. A. Ve inbergs . Latviešu ev.-lut. draudzes Amerikā 
- BK, 1965, 1 5 0 . - 1 5 9 . lpp. 
Prav. A. Ve inbergs . Latviešu draudzes Amerikas Savi­
enotajās Valstīs - BK, 1966, 128 . -135 . lpp. 
Prāv . A. V e i n b e r g s . Latviešu draudzes Kanādā — BK, 
1966, 1 3 5 . - 1 4 0 . lpp. 
Prav . A. V e i n b e r g s . Latviešu ev.-Lut. Draudžu Apvi­
enība Amerikā - BK, 1967 , 148 . -158 . lpp. 
Prāv. A . Ve inbergs . Latviešu draudzes Amerikā - BK, 
1968, 148 . -160 . lpp. 
Prāv. A. Ve inbergs . Latviešu draudzes Amerikas Savi­
enotajās Valstīs - BK, 1969, 136 . -151 . lpp. 
Prāv. A. Ve inberg s . Draudzes un to apvienība ASVal-
stīs - BK, 1970, 1 6 0 . - 1 7 1 . lpp. 
Prāv. A. Ve inbergs . Draudzes un to apvienība ASVal-
stīs-BK, 1971 , 138 . -154 . lpp. 
Prāv. A. Ve inbergs . LELDAA un ASV draudzes - BK, 
1972, 1 1 5 . - 1 3 5 . lpp. 
Prav . A. V e i n b e r g s . Latvijas Baznīca Amerikas Savi­
enotajās Valstīs. LELDAAs 15 gadi - B K , 1973, 
118 . -133 . lpp . 
Prav. A . Ve inberg s . Darba gads Amerikas draudzes -
BK, 1974, 1 4 9 . - 1 6 5 . lpp. 
Prāv . A. V e i n b e r g s . LELDA un draudzes Amerika -
BK, 1975, 1 1 3 . - 1 3 2 . lpp . 
P r a v . A . V e i n b e r g s . Draudžu apvienība un ASV 
draudzes - B K , 1976, 117 . -137 . lpp. 
Prav. A. Ve inberg s . Latviešu ev.-lut. Baznīca Amerika 
- B K , 1977, 1 1 1 . - 1 4 2 . lpp . 
128 CEĻŠ 
Mac. J. Vē j iņš . Kas nav ar Mani, tas ir pret Mani — 
BK, 1971, 2 2 8 . - 2 3 1 . lpp. 
Māc. J . V ē j i ņ š . Atbalstīsim ārmisijas darbu! — B K , 
1973, 163 . -165 . lpp. 
Māc. J . Vē j iņš . Lielai misionārei aizejot - BK, 1974 , 
143. -147. lpp . 
M ā c . J . V ē j i ņ š . Armisija - Kristus mācības 
apliecinājums - BK, 1975, 83 . -86 . lpp. 
Prāv. A . Vo i tkus . Draudžu darbs LELDAAs Kanādas 
apgabalā 1974. gadā - BK, 1976, 141 . -146 . lpp. 
Prāv. A. Vo i tkus . Pārskats par LELBAs Kanādas ap­
gabala darbu 1975. gadā - BK, 1977, 143 . -147 . lpp . 
Prāv. A . G r o s b a c h s . Atkal Indija, "Ce ļa B i e d r s " , 
Mineapo le : L E L D A A , 1972. g. septembris un okto ­
bris, 7./8. nr-s , 116.-118. lpp. 
Summary 
History of the Latvian Lutheran Congregations in 
North America from 1947 to 1975 is a research project 
conducted of that part o f the Evangel i ca l L u t h e r a n 
Church o f Latvia which fled its native country in 1945 
and after several years settled in the United States o f 
America or Canada . W h i l e search ing for a un i fy ing 
element in a strange country, these Latvians found it 
in their Church . The i r church and faith b e c a m e the 
people's source of strength for perseverance. In spite of 
various attempts by some local governments or church 
bodies to ass imi late these re fugee i m m i g r a n t s into 
their s t ructures , the Latv ian congregat ions over the 
years b e c a m e increas ing ly s tronger , bought or bu i l t 
their own churches , and in 1975 establ ished their o w n 
independent synod - the Latv ian Evange l i ca l L u ­
theran Church in America . 
In order to give a broader overv iew of the life o f 
Latvian L u t h e r a n s in the U.S.A. and C a n a d a , th is 
study deals briefly also with events from the end of the 
nineteenth century to 1947. The beginnings of the Lat ­
vian Evangel ical Lutheran Church in Amer i ca can be 
traced to 1888, when Jēkabs Zībergs immigrated to the 
U.S.A. and within a short t ime establ ished the first 
Latvian Lutheran congregat ions . T h u s this s tudy en­
compasses a lmost a century of deve lopment , dec l ine , 
and resurgence of Latv ian Lutheran congregat iona l 
life in North America. 
CEĻŠ 
Inese Runce 
V a l s t s u n n e t r a d i c i o n ā l o r e l i ģ i j u 
a t t i e c ī b a s L a t v i j ā ( 1 9 2 0 - 1 9 4 0 ) 
Latvija 1918. gada 18. novembr i pas ludināja savu neatkar ību . P o l i t i s k ā un e k o n o m i s k ā situāci ja j a u n a j ā va l s t ī neb i ja labvēl īga . K a u t arī neat­
kar ības d e k l a r ā c i j a p a s l u d i n ā j a v ā r d a , p reses , reli­
ģ isko un apz iņas br īv ību , par lamentārā l ikumdošana 
sniedza demokrāt i jas prior i tātes , sabiedrība, tai skaitā 
ari re l iģ i skās konfes i jas , to neapz inā jās . Pagrieziena 
punkts un u z s k a t u m a i ņ a Bazn ī cu apr indās notika, 
"pate i co t i es " P ē t e r a S t u č k a s komunis t i skās valdības 
ve ikta jam t e r o r a m un ant ire l iģ iskaj iem pasākumiem 
Tas re l iģ iska jām k o n f e s i j ā m l ika nosvērt ies par labu 
neatkar īgās valsts ide jām un Paga idu va ld ības atbal­
s t a m . N e a p š a u b ā m i , arī P a g a i d u va ld ība K. Ulmaņa 
vadībā apz inā jās , ka ir svarigi veidot savstarpē ju uz­
t i c ību ar e s o š a j ā m k o n f e s i j ā m , noregu lē t att iec ības 
s t a r p B a z n ī c u u n v a l s t i , j o pretē jā g a d ī j u m ā tas 
draudētu pārvērst ies par " b u m b u ar la ika degli" . Lat­
vi jas sabiedrība b i ja sašķe l ta savos pol it iskajos uzska­
t o s , m ē ģ i n o t i z v ē l ē t i e s k ā d u no t r i ju v a l d ī b u 
p i e d ā v ā t a j i e m n ā k o t n e s v a r i a n t i e m , taču Baznīcas 
apr indās š ī p r o b l ē m a b i j a vēl sarežģ ī tāka . Netradi­
c ionālās r e l i ģ i j a s , kas p i r m s t a m neb i ja baudī jušas 
nevienas varas labvē l ību u n privi lēģi jas , bija ieintere­
sētas s a ņ e m t s a v a i darb ība i labvē l īgus nosacī jumus, 
tāpēc diezgan cerīgi lūkojās uz demokrāt iskās iekārtas 
pr ior i tātēm, taču, ņemot vērā iepr iekšē jo va jāšanu un 
neuzt i c ības p ieredzi car iskajā Krievi jā , i eņēma nogai­
d o š u poziciju. 
P i rmais solis, ko P a g a i d u valdība spēra 1919. gada 
j ū l i j ā , c e n š o t i e s n o r e g u l ē t B a z n ī c a s un va l s t s at­
t iecības Latvi jā , b i ja Iekš l ietu ministr i jas Gar īgo lietu 
CEĻŠ 
departamenta o rgan izēšana . Šis u z d e v u m s no I e k š - ü 
lietu ministri jas puses tika uzticēts Ventspi ls luterāņu 
mācī tā jam T. G r ī n b e r g a m , k u r a m s t e i d z a m ā k ā r t ā £ 
lūdza izstrādāt un iesniegt projektu par šīs institūcijas OD 
iekārtu un funkci jām. 1 P a r Garīgo l ietu departamenta 
direktoru tika iecelts luterāņu mācī tā js F. Mī lenbahs . ^ 
Tas savā ziņā parāda, ka lielāku Pagaidu valdības uz - 52 
ticību baudīja tradicionālās kristīgās konfesijas. y 
Normal izē jot ies iekšpol i t iskajai situāci jai , be idzo - HH 
ties k a r a m , radās i e spē ja ve idot kval i tat īv i j a u n u S 
posmu demokrāt i skas valsts iekārtas ve idošanā Lat - £ļj 
vijā, taču jāuzsver , ka j a u n ā Latvi jas valsts m a n t o j a ^ 
ne t ikai s a b r u k u š u e k o n o m i s k o s i tuāc i ju un c i tas 
negāci jas , bet arī i epr iekšē jo g a d s i m t u varu r īc ības 52 
sekas nacionālajā un konfesionālajā sfērā. » i - s 
G a r ī g o l i e tu d e p a r t a m e n t a m b i ja j ā k ļ ū s t p a r , H . 
vidutāju starp Baznīcu un valsti 2 . 1923. gadā depar - -w 
tamentu pārdēvē ja par Gar īgo l ietu pārvaldi , k u r a s ^ 
" k o m p e t e n c ē i e t i lpa l i k u m d o š a n a B a z n ī c u l i e t ā s , M 
sarakste ar ministr i jām, vietējām valsts un pašvaldību 
iestādēm j a u t ā j u m o s , kas skar B a z n ī c a s , kul ta kal ­
potāju darb ības p ā r r a u d z ī b u , konfes i ju s a v s t a r p ē j o 
konfliktu i zšķ i ršanu , pārstāvju sūt ī šanu uz re l iģ isko 
organizāciju s a n ā k s m ē m , sektu draudžu reģ is t rēšanu 
un s ludinātāju apst ipr ināšanu amatos , statist iku par 
draudzēm un lūgšanu namiem, un garīdzniekiem" 3 . 
Lai nodroš inātu garīdzniec ības lojalitāti pret Lat ­
vijas valsti un va ld ibu , t ika kontro lē ta gar īdzn ieku 
ievēlēšana amatā. T ā m draudzēm, kurām garīdznieki 
nebija Latvi jas pavalstnieki , bija j ā g ā d ā , lai tie b ū t u , 
bet j a n e , tad draudē ja g a r ī d z n i e k a izra id īšana no 
valsts 4 . 
It īpaši tas skāra Mozus ticīgo draudzes , j o daudzi 
no šīs konfesi jas gar īdzniekiem bija ieradušies kalpot 
Latvijā no citām vals t īm 5 . N o valdības puses tas bi ja 
principiāls un konsekvents politisks solis , kas saistījās 
ar va lst iskuma nost ipr ināšanu. Garīgo lietu pārvaldei 
bija j ā i z s t rādā valsts un konfesi ju att iec ību savstar ­
pējā pol i t ika, kas bāzētos uz n o l i k u m u par katru at­
sevišķu konfes i ju darb ības pr inc ip iem Latvi jā . T a s 
Balevics Z. Baznīca un valsts buržuāziskajā Latvija. 
1920.-1940.- R.: Zvaigzne, 1964. - 21. lpp. 
J LWA, 1370.f., 1. apr., 2311.1. 
' Balevics Z. Baznīca un valsts buržuāziskajā Latvija. 
1920.-1940.- R.: Zvaigzne, 1964. - 22. lpp. 
' LWA, 1370.f., 1. apr., 18.1. 
' Turpat. 
CEĻŠ 131 
radīja t iesisku p a m a t u rel iģiskajai darbībai , garantēja 
g brīvību, nea izskaramību un valsts aizsardzību. 
V i e n s no t r ū k u m i e m , k a s t ika p ie ļauts Latvi jas 
valsts tapšanā , bi ja ne izdota is , kaut ari diskutētais un 
^ sabiedrībai n e p i e c i e š a m a i s l ikums par Baznīcas šķir-
^ šanu no valsts , l īdz ar to ari nebija nošķirtas ietekmes 
gl s fēras . Ir sarežģī t i atrast v i e n u v i saptverošu atbildi, 
ļļ kāpēc šāds l ikums netika p ieņemts . 
w Jau 1923. g a d ā I Sae imas publisko t iesību komisijā 
H r adās pro j ekts l i k u m a m p a r B a z n ī c a s š ķ i r š a n u no 
X valsts . 6 P r o j e k t a autors b i ja vācba l t i ešu minor i tātes 
03 pārs tāv is P. S ī m a n i s . Šis pro jekts dek larē ja t ic ības 
PQ brīvību, valsts a izsardzību rel iģ iskajām organizāci jām. 
111 Pro jekts paredzē ja valsts u n Baznīcas v i sc iešāko sa-
darbību, kā ari valsts pabalstus rel iģiskām konfesi jām: 
IJ? "Ja kāda rel iģiska savienība saņem pabalstu no valsts, 
fc> tad uz tādu pabals ta s a ņ e m š a n u ir t iesības arī visām 
*ņj c i tām re l iģ i skām s a v i e n ī b ā m proporc ionāl i to locekļu 
| ļ skaitam." 7 Jāuzsver , ka šis formulē jums tika akceptēts 
un valdības pabalst i konfes i jām 2 0 . - 3 0 . gados tika iz­
maksāt i pēc šī m o d e ļ a (skat . p ie l ikumā) , taču projektu 
pilnībā n e p i e ņ ē m a "niec īga" iemesla dēļ — projekta au­
tors bi ja v ā c b a l t i e t i s , u n l īdz ar to daudz i to būtu 
uztvēruši kā vāc iešu diktātu jaunajai valstij . 
1924. g a d ā Iekšl ietu ministri ja , ņemot par paraugu 
P. Š ī m a ņ a p r o j e k t u , i z s t rādā ja j a u n u l ikumpro jektu 
"L ikums par b a z n ī c ā m u n c i tām re l iģ iskām organizā­
c i jām" 8 . L i k u m p r o j e k t ā t ika note ikts , ka Baznīca i un 
c i tām re l iģ i ska jām organizāc i jām Latvi jā ir v ienādas 
t ies ības , p ieder ība pie k ā d a s rel iģ iskas organizāci jas 
vai n e p i e d e r ī b a pie n e v i e n a s ne ierobežo pi lsoniskās 
t iesības, nedod nekādas pr iekšroc ības un neatsvabina 
no p i l s o n i s k o p i e n ā k u m u p i l d ī š a n a s . K ā svarīgs 
punkts l ikumā t ika izcelta tēze , ka ikkatras reliģiskas 
organizāc i jas c ent rā la ja i pārva lde i va i augstāka ja i 
varai jāatrodas Latvi jas valsts robežās . 9 
Laika p o s m ā no 1920. l īdz 1934. g a d a m Latvijā 
k o p u m ā b i ja r e ģ i s t r ē t a s 26 d a ž ā d a s r e l i ģ i s k ā s 
kustības, sektas un konfes i jas . 1 0 
LWA, 1370.f, 1. apr, 265.1. 
Balevics Z. Baznīca un valsts buržuāziskajā Latvijā 
1920.-1940. - R.: Zvaigzne, 1964. - 23. lpp. 
L W A , 7469.f, 1. apr, 10.1. 
L W A , 1370.f, 1. apr, 18.1. 
LR II Saeimas stenogrammas.- R.: LR Saeimas izdevums, 
1925.-1928. 
132 CEĻŠ 
Pēc 1930. gada tautas skait īšanas dat iem, Latvi jā 
dzīvoja: vecticībnieki - 96802 ; M o z u s ticīgie - 9 3 7 4 1 ; 
p ro tes tant i ( i z ņ e m o t l u t e r ā ņ u s ) - 17069 ; p ā r ē j i e 
kristīgie — 297; pārēj ie nekrist īg ie — 255 ; n e z i n ā m i e 
ticīgie - 14169. 1 1 
K ā redzams , statistikas dati nesniedza precīzu in­
formāci ju par v isu netradic ionālo rel iģisko konfes i ju 
skaitu. I z ņ ē m u m s ir vec t i c ībn ieku un M o z u s t ic īgo 
kopienas, kas citu " sektu" vidū izcēlās ar l ielu p iede ­
rīgo skaitu. Latvijā 2 0 . - 3 0 . gados netradic ionālās kon­
fesijas varē ja iedalīt : netradic ionālās krist īgās konfe ­
sijas u n netradic ionālās reliģijas. Gan viens , gan otrs 
apz īmē jums bija s a m ē r ā pre trunīgs , l ingvist iski ne ­
precīzs, j o , p iemēram, apz īmē jumu "sekta" ir sarežģīti 
p iemērot M o z u s t i c īga j i em, vec t i c ībn iek iem, bapt i s ­
tiem, septītās dienas adventistiem. 
Pie netradic ionāla jām krist īgajām konfes i jām Lat ­
vijā pieskaitī ja vect i c ībniekus , advent istus , bapt is tus , 
metod i s tus u.c. konfes i jas un " s e k t a s " , k u r ā m bi ja 
noteikta saikne ar kristīgo mācību. Netradic ionālo ne ­
kristīgo konfesiju skaits bija salīdzinoši daudz m a z ā k s . 
Tie bi ja M o z u s t i c īg ie , budis t i , m u s u l m a ņ i , k ā arī 
d ievturu draudzes . V i s a s netrad i c i onā lās re l i ģ i skās 
konfesijas atradās Garīgo lietu pārvaldes pārziņā. Bal ­
stoties uz p ieņemto l i k u m u par b a z n ī c ā m un c i tām 
reliģiskām organizāc i jām, tika noteikts , ka pastāv pil­
nīga t i c ī bas un tās p r o p a g a n d a s , d i e v k a l p o š a n a s 
brīvība v i sām re l iģ iskām organizāc i jām, i zņemot tās , 
kuras s lud ina n e m o r ā l i s k a s , pretvalst iskas m ā c ī b a s 
vai ari piekopj net ikumīgu kul tu . 1 2 
Pēc P a g a i d u va ld ības 1920. g a d a 12. n o v e m b r a 
r īko juma, visas re l iģ isku sektu d r a u d ž u un b a z n ī c u 
zemes, kustamie un nekustamie īpašumi bija j ā n o d o d 
uz d e m o k r ā t i s k i e m p a m a t i e m ievē lē tu d r a u d ž u pa­
domju pārziņā un apsa imniekošanā , bet , ja tādas pa­
domes nepastāvēja , tad īpašums uz laiku līdz padomes 
ievēlēšanai pārgāja valsts ī pašumā . 1 3 
V i s ā m " s e k t ā m " un re l iģ i ska jām konfes i jām bi ja 
jāreģistrējas un jā ievēl sava pārvaldes institūci ja, kas 
atbilda valsts note ikta jām l ikumdošanas n o r m ā m . N o 
valsts puses t ika ve ikta st ingra uzraudz ība un kon-
11 Latvijas Statistiska gadagrāmata, 1930. gads.-R.,1931.-
8.-9. lpp. 
1 2 LWA, 3235.f., 1/22. apr., 474.1. 
1 3 Ķipurs R. Latvijas Septītās dienas adventistu draudžu 
vēsture. 1896.-1940.//Latvijas vēsture.-1998. Nr. 4 (32)-
21. lpp. 
CEĻŠ 
t ro le . N e t r a d i c i o n ā l o r e l i ģ i s k o k o n f e s i j u p ā r v a l d ē 
oficiāli t ika iecelts valsts pārstāvis ( ierēdnis) , kas kon­
trolēja n o t i e k o š o . 1 4 P a r n e l i k u m ī b u uzskatī ja faktu, j a 
t ika r īkotas pārva ldes sapu l ces bez valsts varas pār­
stāv j iem. Gar īgo l ietu p ā r v a l d e sadarb ībā ar polici ju 
kontro lē ja v ē l ē š a n u p r o c e s u un to , kādi c i lvēki t ika 
ievēlēt i p ā r v a l d e s ins t i tūc i jās . K ā ga lven ie kritēri j i 
t ika p ieprasī t i : Latv i jas pavalstniec ība , lo jal itāte val­
stij (ar to va i rāk izprotot , vai konkrētais ci lvēks ir dar­
bo j i es N i e d r a s va i S t u č k a s v a l d ī b ā ) , " . . . l i e l in i eku 
kust ības la ikā n a v p iedal ī j ies un arī vācu piekritējs 
n a v " 1 5 kā ari pārbaud ī ta i espē jamā saist ība ar sodā­
m ī b u . 1 6 
Lai darbotos oficiāli, a tsev išķ iem sludinātāj iem un 
mis ionār iem bi ja j ā s a ņ e m atļauja no Iekš l ietu minis­
tri jas. Tā dēvē tās " s e k t a n t u draudzes " neuzstā jās ar 
sev išķām pol i t i skām vai konfes ionālām pretenzi jām, jo 
par g a l v e n o uzskat ī ja p i ešķ i r tās br īv ības darbot ies , 
izrādot valsti j savu lojal itāti . P i e m ē r a m , Septītās die­
nas advent i s tu d r a u d ž u S a e i m a , nosūtot apsveikuma 
vēs tu l i M i n i s t r u p r e z i d e n t a m 1920 . g a d a aprī l ī , 
u z s v ē r a , k a " s a s k a ņ ā ar r a k s t i e m m ē s t i c a m , ka 
valdība iecelta no Dieva , l ū d z a m par to un dodam tai 
m e s l u s , m u i t u , b i j ā š a n u u n g o d u " . 1 7 L ī d z ī g a veida 
r e a k c i j a s e k o j a ar i n o c i t ā m n e t r a d i c i o n ā l a j ā m 
rel iģ iskajām konfes i jām — bapt ist iem, angl ikāņiem u.c. 
K ā v ien īga is n o s a c ī j u m s n o netrad ic ionā lo konfesi ju 
p u s e s , ņ e m o t v ē r ā šo k o n f e s i j u r ū g t o v ē s t u r i s k o 
p ieredzi , t ika i zv i rz ī ta pras ība par p i ln īgu Baznīcas 
š ķ i r š a n u n o v a l s t s , n e d o d o t n e v i e n a i konfes i ja i 
p r i ekšroc ības va i arī finansiālus paba l s tus . Lielākā 
daļa no n e t r a d i c i o n ā l a j ā m rel iģi jām valsts pabalstus 
n e s a ņ ē m a , i z ņ e m o t M o z u s t ic īgos , vec t i c ībn iekus un 
20 . gadu be igās bapt i s tus , kad , iekļūstot Sae imā bap­
t i s tu m ā c ī t ā j a m E. K i m b e n i e k a m , v a l s t s nostā ja 
mainī jās un l īdzekļ i bapt i s tu draudzei t ika piešķirti . 
T u r p m ā k a j o s g a d o s v a l d ī b a i zs t rādā ja u n p ieņēma 
n o t e i k u m u s par k a t r u netrad ic ionā lo re l iģ isko konfe­
siju atsevišķi . 
N e a p š a u b ā m i , v i e n a n o s k a i t l i s k i l i e l ā k a j ā m 
krist īgajām konfes i jām bi ja vect ic ībnieku Baznīca , kas 
1 4 Ķipurs R Latvijas Septītās dienas adventistu draudžu 
vēsture. 1896.-1940.//Latvijas vēsture.-1998. Nr. 4 (32)-
36. lpp. 
1 5 L W A , 1370.f, 1. apr, 194.1. 
1 6 L W A , 1370.f, 1. apr, 194.1. 
1 7 L W A , 1370.f, 1. apr, 194.1. 
CELS 
Latvijā pastāvē jus i kopš 17. g a d s i m t a . Oficiāli vec- Q 
t ic ībniekus pieskait ī ja pie " s e k t ā m " , bet tie z i n ā m ā 
mērā baudī ja tādas p a š a s pr iekšroc ības , kādas bi ja S 
tradic ionālajām kr is t īga jām konfes i jām - lau l ību u n CC 
civilstāvokļa aktu reģistrācijas atļauja, valsts pabalstu '© 
s a ņ e m š a n a , t ic ibas māc ības p a s n i e g š a n a sko lā u.c . ^ 
1920. gada 10. novembr ī Rēzeknē not ika pirmais Lat - 52 
vijas vect ic ībnieku kop i enu pārstāvju kongress , kurā y 
tika i zve idota Latv i jas vec t i c ībn ieku l ietu cent rā lā IM 
k o m i t e j a ( H e H T p a j ī b H M H K O M H T C T no Ä E J I A M e rapo - ö 
oöpjy i i ieB JlaTBHH), kas k ļuva par augstāko pārva ldes £ļ 
o r g ā n u v e c t i c ī b n i e k i e m . L a t v i j a s V e c t i c ī b n i e k u ^ 
baznīcas vēsturē tas bi ja pirmais precedents , kad iz-
veidojās v ienota pārva lde , kura bez ārēja sp ied iena 52 
varēja neatkar īg i darbot ies . Par centrālās komite jas «i—> 
priekšsēdētāju ievēlēja F. Pav lovu . 1 8 Kongresa u z r u n ā 
F. Pav lovs uzsvēra, ka Latvi jas valdība ļoti labvēl īgi 
attiecas pret vect i c ibniekiem un sniedz pi lnu iespē ju 'S 
brīvi ve ido t s a v u i e k š ē j o dziv i pēc v e c t i c ī b n i e k u W 
tradīcijām. 
J a u 1 9 2 1 . g a d ā v e c t i c ī b n i e k u d r a u d z e i t i k a 
piešķirti p irmie valsts finansiālie pabalsti baznīcu un 
l ū g š a n u n a m u r e m o n t i e m . 1 9 S e v i š ķ i a k t u ā l s š i s 
j autā jums bi ja Latga les lauku ra jonos , kur dz īvo ja 
lielākais vect i c ībnieku skaits un k u r e k o n o m i s k ā si­
tuācija bi ja sarežģītāka. Valsts labvēl īgā nostāja rosi­
nāja vec t i c ībn iekus u z s ā k t p lašas re l iģ i skās akt iv ­
itātes — veidot rel iģiskas organizāci jas un apv ien ības , 
izdot reliģiska satura grāmatas , kalendārus , organizēt 
svētdienas skolas u.t.t. Ar ī Vect ic ībnieku Baznīca Lat ­
vijā nebi ja pasargāta no pol it izēšanās tendencēm. J a u 
LR I Sae imas vēlēšanās Saeimā iekļuva "Vectic ībnieku 
saraksts", ko pārstāvēja deputāts M . Ka ļ i s t ra tovs . 2 0 II 
Saeimā no vec t i c ībn ieku saraksta atkārtot i i e k ļ u v a 
M. K a ļ i s t r a t o v s un J . J u p a t o v s , t a č u v ē l ā k b l o k s 
sašķē lās , j o ap 1928 . g a d u vec t i c ībn ieku apr indās 
iezīmējās iekšējā š ķ e l š a n ā s , kas daļēji balst ī jās pol i ­
tiskajās interesēs . 1928 . gada a u g u s t a s ā k u m ā Rē ­
zeknē not ika Latvi jas vect ic ībnieku kongress . Lai gan 
vairākums runātāju uzstājās par v ienota saraksta ne­
pieciešamību, domstarp ības starp " labē j iem" un "krei -
Staroobračestvo v Latvii. 1920.-1940.-R.: Zvaigzne, 
1961.- 45. l p p . 
a Staroobračestvo v Latvii. 1920.-1940. -R.: Zvaigzne, 
1961.- 46. l p p . 
2fl Feigmane T. Krievi Latvija un Saeimas velēšanas. 
1920.-1934JfLatwijas Arhīvi.- 1995.- Nr. 3 -29. l p p . 
CEĻŠ 135 
sā j iem" , s tarp S. K i r i l ova u n M . Ka ļ i s t ra tova piekri ­
t ē j i em g u v a v i r s roku . 2 1 D o m s t a r p ī b ā s " k r e i s i e " uz ­
varē ja , bet m a z ā k u m ā pa l ikuš ie " labēj ie" atstāja kon­
gresu . V i e n o t a pare izt i c īgo u n vect ic ībnieku vēlētāju 
b loka i zve idošana Sae imā tā arī pal ika ieceres formā, 
j o not ika š ķ e l š a n ā s vec t i c ībn ieku apr indās . III un IV 
S a e i m a s l a i k ā v e c t i c ī b n i e k u in tereses p ā r s t ā v ē j a 
"kreisās" apr indas un to deputāt i — M. Kaļ istratovs un 
T. P a v l o v s k i s , b e t " l a b ē j o " v e c t i c ī b n i e k u l īder is 
S. Kirilovs Sae imā neiekļuva. 
1934. gada 14. februāri Min is t ru kabinets p ieņēma 
" L i k u m u p a r v e c t i c ī b n i e k u k o p i e n ā m Latv i jā " , kas 
noregulē ja vec t i c ībn ieku jur id i sko statusu valstī . Vec­
t ic ībniekiem valsts l ikumā "nāca pretī , sniedzot iespē­
j u algot sekretārus māc ī tā j i em, kuri neprata latviešu 
va lodu un k u r i e m nebi ja v idē jās i zg l ī t ības" 2 2 . Skolās , 
kurās v a i r ā k u m s sko lēnu bi ja vectic ībnieki , ar l ikumu 
t ika at ļauts sv inē t re l iģ i skos svētkus pēc vecā stila. 
Valsts izdalī ja l īdzekļus vect i c ībnieku rel iģisko kursu 
organizēšanai , j o vēstur isko apstākļu dēļ i lgus gadsim­
tus vec t i c ībn iek iem bija l iegtas p lašākas izgl ī tošanās 
iespē jas . 2 3 K ā r a k s t ī j a v e c t i c ī b n i e k u B a z n ī c a s vēs­
turnieks I .Zavo loko , "1934 . gada 14. f ebruāra l ikums 
paver vect i c ībniec ībai p lašas iespējas augl īgai reliģis­
kajai un kulturāli izglītojošai darbībai" 2 4 . 
Valsts a t t i eksme pret netradic ionāla jām protestan-
t iskajām konfes i jām savā z iņā bija veidota pēc vienāda 
mode ļa . G a n bapt i s t i , gan ari angl ikāņi u.c . pauda 
savu nostā ju p a r Latv i jas valsts nod ib ināšanu un iz­
teica atbalstu P a g a i d u vald ībai . Valsts att ieksme pret 
netradic ionāla jām rel iģi jām bija veidota politiski neap­
zināti — pēc v i e n a m o d e ļ a un v ienas s i s t ēmas , bez 
b ū t i s k ā m a t š ķ i r ī b ā m . T i p i s k s p i e m ē r s t a m ir bija 
valsts un Septītās dienas adventistu attiecības. 
Sept ī tās d ienas advent i s tu draudzes Latvi jas teri­
torijā darbibu uzsāka 19. gads imta beigās. Lai organi­
zētu savu misi jas darb ību jauna jos apstākļos , ar Garī­
go l ietu d e p a r t a m e n t a at ļau ju Septītās d ienas adven­
tistu pārstāvj i 1920. gada 6 . - 8 . aprīlī sasauca draudžu 
S a e i m u . 2 5 II S a e i m a s s a p u l c e not ika tā p a š a gada 
rudenī , kurā p i e ņ ē m a l ē m u m u par "Latvi jas Septītās 
Feigmane T. Krievi Latvija un Saeimas vēlēšanas. 
1920.-1934.//Latviļm Arhīvi.- 1995.- Nr. 3 -31. lpp. 
Zavoloko N. Istorija cerkvi hristovoj.-R., 1990.- 159. lpp. 
Turpat. 
Turpat. 
L W A , 1370.f, 1. apr, 20.1. 
CEĻŠ 
dienas advent i s tu d r a u d ž u s a v i e n ī b a s " i zve idošanu Q 
Latvi jas valsts ter i tor i jā . 2 6 1928 . g a d a 30 . o k t o b r ī £ļ 
valdība p i eņēma n o t e i k u m u s , kas regulē ja Latv i jas g 
Septītās d ienas advent is tu draudžu t iesības un dar- CA 
bību. 2 7 'g 
Liela daļa advent istu draudžu bija skaitl iski m a - ^ 
zas. Vals ts pabalsti net ika izdalīti , j o , pastāvot idejai 2 
par Baznīcas šķ i ršanu no valsts , adventist i atsacī jās g 
no mater iā la j iem pabals t iem. 2 8 Septītās dienas adven- ijj 
tisti norobežojās no polit iskajām aktivitātēm, līdz ar to ö 
Saeimā netika pārstāvēti. 2 
Interesanta s i tuāci ja izve ido jās t.d. h e r n h ū t i e š u ^ 
brāļu draudzēs , kas jauna jos apstākļos pārorganizē ja 
savu darbību un izveidojās kā pastāvīga kristīgā kon - ^ 
fesija, ko valsts pieskaitī ja pie sektām. Latvijas valsti j « i -s 
nodibinot ies , izveidojās Latv iešu Brā ļu draudze , kas "S 
bija senās , tautā plaši paz īs tamās hernhūt iešu brā ļu 
draudzes pēcnācēja un darbības turpinātāja . T ika i z - ^ 
veidota biedrība "Latvi jas Evaņģēl iskā Brāļu draudze" , " 
bet j a u pašā sākumā biedrība atdūrās pret šķērš ļ i em, 
jo kā hernhūt iešu draudžu l ikumīgā organizāci ja 20 . 
gados piete icās Vāc i jas Brāļu draudžu Uni ta te , kas 
pre tendē ja uz h e r n h ū t i e š u ī p a š u m i e m . 2 9 Kon f l ik t s 
atrisinājās savstarpējās sarunās , un šoreiz valsts in­
stitūcijas konfliktā ne ie jaucās , bet i eņēma noga idošu 
un novērojošu pozīciju. 
L a t v i j ā 1920 . g a d ā bi ja r e ģ i s t r ē t a s 15 b r ā ļ u 
draudzes, kas apvienoja 1800 ticīgos l o cek ļus . 3 0 Va ls ts 
finansiāli neatbalstī ja brāļu draudzes , j o savā ziņā tās 
uztvēra kā daļu no evaņģēliski luteriskās Baznīcas. 
Sev i šķa uzmanība un vērība no valsts puses t ika 
p ievērsta a t s e v i š ķ ā m m a z ā m u n t .s . " a i zdomīgām" 
sektantu grupām, kuru priekšgalā atradās sludinātāj i 
ar a p š a u b ā m u reputāc i ju . A r š ā d u sektantu l ie tu 
izskat īšanu nodarbo jās Polit iskā pārvalde , ī p a š u u z ­
manību pievēršot kr ievu tautības c i lvēku veidotajām 
sektām, kuru garīgie vadītāji bieži v ien uzturēja saka­
rus ar P S R S dzīvo joša j iem garigaj iem vadītā j iem. 20 . 
Ķipurs R. Latvijas Septītās dienas adventistu draudžu 
vēsture. 1896.-2940.//Latvijas vēsture.-1998.- Nr. 4 (32) -
36. lpp. 
Valdības Vēstnesis.- R., 1919.-1940. 
Ķipurs R. Latvijas Septītās dienas adventistu draudžu 
vēsture. 1896.-1940.//Latvijas vēsture.-1998.- Nr. 4 (32) -
36. lpp. 
LWA, 1370.f, 1. apr., 1582.1. 
Turpat. 
CEĻŠ 137 
g a d u s ā k u m ā L a t g a l ē bi ja parād ī jus ies sekta , kura 
sevi dēvēja par " D u h o v n o n r a v s t v e n n i e t rezveņņik i " 
j e b "bogomol i " , kas savas darb ības aizsegā bi ja veikusi 
savdabīgu komunis t i sku aģ i tāc i ju . 3 1 Sekta pēc būtības 
u n i e k š ē j ā s d z ī v e s k ā r t ī b a s atgādināja k o m u n i s t u 
š ū n i ņ u un b iež i v ien ve i ca k o m u n i s t i s k u aģi tāc i ju . 
D . Kononovs , kas bija sektas garīgais l īderis, ieguva no 
sektas b iedr iem finansiālus l īdzekļus, ar ko viņš varēja 
a tmaksāt b a n k a i savas s a i m n i e c ī b a s p a r ā d u s . 3 2 Lai 
satiktos ar P S R S dz īvo joša j iem garīgaj iem vadītā j iem, 
kas bija a izbēguši no Latv i jas , sektas locekļi bieži vien 
nelegāli šķērso ja Latvijas robežu . Līdz ar to šāda veida 
sektas t ika pas lud inātas par a iz l iegtām, j o tās veica 
ka i t īgu pre tva l s t i sku un n e ē t i s k u darbību . Pol i t iskā 
pārvalde izseko ja gan sektas locekļus , gan arī garīgos 
vadītā jus , kur i b i ja turēti a i zdomās par pret l ikumīgu 
darbību. 
Valsts nostā ja pret nekr i s t īgām rel iģi jām balstījās 
l ikumdošanā , kas note ica apz iņas brīvību. Sevišķi lab­
vēl īgu att ieksmi no valsts puses saņēma M o z u s ticīgo 
draudzes , ko dēvē ja arī p a r ebre ju draudzēm. P irmā 
pasaules kara laikā ebre ju kopiena Latvi jā bija cietusi 
diezgan i evēro jamus zaudē jumus . Vesela v irkne ebreju 
kopienu bija i z z u d u š a s , un bi ja nep iec iešams sākt at­
j a u n o t un dib ināt j a u n a s kop ienu inst i tūc i jas . 3 3 1923. 
gadā Latv i jā k o p u m ā bija 88 M o z u s ticigo s inagogas 
un 77 lūgšanu n a m i . 3 4 Daudz i no t iem, it īpaši Latgalē, 
20. gadu s ā k u m ā atradās diezgan sarežģītā finansiālā 
s i t u ā c i j ā . V a l s t s p i e š ķ ī r a s a m ē r ā l i e l u s n a u d a s 
l īdzekļus , lai pa l īdzē tu Mozus tic īgaj iem uzturēt viņu 
s i n a g o g a s un l ū g š a n u n a m u s (skat. p i e l i k u m ā ) . Šo 
faktu var izskaidrot ar to, ka , pirmkārt , ebreji bija otra 
l ie lākā n a c i o n ā l ā m i n o r i t ā t e Latvi jā : "Lai turpinātu 
s a d a r b ī b u s t a r p l a t v i e š i e m un Latv i jas m a z ā k u m ­
taut ībām, pēc Latv i jas pol i t isko grupu pārstāv ju ini­
c i a t ī v a s v a l s t ī t i k a n o l e m t s ī s t e n o t minoritāšu 
pol i t iku, integrē jot tās va ls ts struktūrā un garantējot 
v iņu izglītības un nacionālās t ies ības . " 3 5 
Otrkārt , l ielu l omu valsts pozitīvajā att ieksmē pret 
Mozus t ic īgaj iem spēlēja tas , ka , salīdzinot ar krieviem 
L W A , 3235.f, 1/22. apr., 474.1. 
Turpat. 
Bobe M. Jews in Latvia.- Tel Aviv, 1971.-p. 221. 
LWA, 1370.f, 1. apr, 288.1. 
Levins D. Ebreju vesture Latvijā. No apmešanās 
sākumiem līdz mūsu dienām.- R.: lad Vashem, Vaga, 
1998. -35. lpp. 
CEĻŠ 
CT 
cd 
:5s 
un vāc i eš i em, la tv ieš iem nebija vēstur iska na ida vai Q ) 
nepatikas pret ebre j iem, un vēsturnieks D. Levins rak-
stija, ka līdztiesība, tāpat kā citiem Latvijas p i lsoņiem, P 
t ika p a s l u d i n ā t a arī e b r e j i e m , p ā r t r a u c o t v i ņ u 03 
d iskr imināc i ju nac ional i tātes un t i c ības dē ļ . M o z u s 
ticīgo intereses t ika ievērotas pat , izraugot I Sae imas ^ 
vēlēšanu termiņu, kurš tika pārcelts no 1922. g. sep- 52 
tembra s ā k u m a uz m ē n e š a be igām, j o sākotnē jā ter - y 
miņa laikā notika ebreju svētki. HH 
M o z u s t i c īga j iem t ika p iešķ i r ta t i c ības a p z i ņ a s H 
brīvība un iespēja brīvi organizēt savu reliģisko kultu. ^ 
Valsts finansiāli atbalstī ja ari ebreju reliģiskās skolas , ^ 
k u r ā s k o p ā ar v i s p ā r ē j i e m m ā c ī b u p r i e k š m e t i e m 
mācīja T a l m u d u un ebreju l i k u m u s . 3 7 F inansiā lā palī­
dzība no valsts 1920 . -1934 . gadā tika sniegta ari M o ­
zus ticīgo garīgā semināra "Ješ ibot" uzturēšanai (skat. 
piel ikumā). - M 
1932. gadā not ika p i rmā Latvi jas rab īnu konfer - 3^ 
ence, ko apmeklē ja gandrīz visi Latvi jas rab īn i . 3 8 N o " 
Latvijas rabīnu vidus nāca ari izcili Toras pazinēji u n 
gar īgās autor i tā tes , k ā G a o n s R a g a č o v e r s , M e i e r s 
S i m h a u . c , kas b i ja p a z ī s t a m i u n s l a v e n i v i s ā 
pasaulē . 3 9 
M o z u s ticīgie iesaistī jās Latvijas polit iskajā dz īvē , 
v iņu intereses S a e i m ā pārstāvē ja ebre ju a p v i e n ī b a 
"Agudat Israel", kuras priekšgalā atradās S imons Vit -
tenbergs , Mordeha j s Dub ins un rab īns K i l o v s . 4 0 P ē c 
valdības i zs t rādāta j i em n o t e i k u m i e m tika i z v e i d o t a 
sinagogu un lūgšanu n a m u garīgā valde , kas uzturē ja 
attiecības ar valsti regulēja kopienu iekšējo re l iģ isko, 
saimniecisko dzīvi. V a l d e izstrādāja svinīgo zvērestu , 
kas bija jānodod ikv ienam valdes locekl im un kurā bija 
teikts: " [ . . . ] zvēram ar labu s i rdsapz iņu pildīt m u m s 
uzliktos s inagogas ( lūgšanu n a m a ) garīgās va ldes lo­
cekļa p i e n ā k u m u s un ar pi lnīgu saskan ību ar tagad 
3 6 Levins D. Ebreju vesture Latvijā. No apmešanas 
sākumiem līdz mūsu dienām.- R.: lad Vashem, Vaga, 
1998. -45.-46. lpp. 
1 7 Bobe M. Jews in Latvia.- Tel Aviv, 1971. -p. 221. 
3 8 Turpat, p. 229. 
3 9 Levins D. Ebreju vesture Latvijā. No apmešanas sāku­
miem līdz mūsu dienām.- R.: lad Vashem, Vaga, 1998. -
70. lpp. 
4 0 Mednis I. Politiskās partijas Latvijas Republikā// Latvi­
jas Arhīvi.- 1995.- Nr. 5 -19. lpp. 
4 1 L W A , 1370.f., 1. apr, 343.1. 
CEĻŠ 139 
Latv i jā p a s t ā v o š a j i e m l i k u m i e m un m ū s u t i c ības 
2 no te ikumiem" . 4 2 
j3 Izvērtē jot M o z u s t ic īgo re l iģ isko darb ību , Gar īgo 
lietu departaments 1923. gadā secināja, ka pēc novēro­
ja j u m i e m v a r spriest , ka ebreju lielākā daļa stingri turas 
^ pie ticības un p a r a ž ā m un pat viskreisākie ebreji iztu-
ras ar pietāti pret savu rel iģ i ju un svē tumiem. Līdz 
gļ ar to M o z u s t ic īgie neizrais ī ja past ipr inātu valsts in-
O teres i s a v a s l o ja l i tā tes dē ļ . V i e n s no g a l v e n a j i e m 
ģ n o t e i k u m i e m , ko va l s t s no M o z u s t ic īgo k o p i e n ā m 
S p i e p r a s ī j a , b i j a L a t v i j a s p a v a l s t n i e c ī b a s i egūšana 
Cd rab īn iem. Ja tas net ika ve ikts saziņā ar Gar īgo lietu 
PQ departamentu , tad valsts paturēja tiesības izraidīt šos 
5J5 rabīnus no Latvi jas , anulējot t iem darba atļauju. Ar to 
Cd nodarbo jās Iekš l i e tu min is t r i jas Ā r z e m n i e k u nodaļa. 
IJ? T ā , p i e m ē r a m , 1920. g a d ā Gar īgo l ietu departaments 
^ vēstulē R ē z e k n e s a p r i ņ ķ a p r i e k š n i e k a m l ū d z a kon-
~ņļ t ro lē t R o z e n t o v a s p a g a s t a M a l t a s m i e s t u ebre ju 
I ļ draudzes , lai tās gādātu par rabīnu Girša Ā b r a m a dēla 
E r v i n a un M e n d e l a L i t m a n a dēla M e h a h i m a pa­
valstniecības l ietu dr īzāku kārtošanu, kuri nebi ja Lat­
vijas pi lsoņi . J a tas net iktu veikts laikā, tad minētos 
rabīnus sagaid ī tu i zra id īšana no valsts. Izraidīšanas 
procedūra bija ļoti rets gad ī jums , bet , ja not ika, tad tas 
tika veikts korekti . 
Savdab īga s i tuāci ja va ls ts un Baznīcas attiecībās 
i z v e i d o j ā s , k a d L a t v i j ā n a c i o n ā l i s m a u z p l a u k u m a 
i e spa idā p a r ā d ī j ā s n a c i o n ā l i t aut i ska u n re l iģ iska 
kustība - dievturi , kas Gar īgo lietu pārvaldē 1926. ga­
dā i e s n i e d z a p i e t e i k u m u reģ i s t rē t šo k u s t ī b u kā 
Dievturu draudz i . D i e v t u r u draudžu Satversmē tika 
definēts, ka "Latv ju d ievturu draudze" ir rel iģiska or­
ganizāci ja , k u r a s no lūks ir at jaunot un piekopt latvju 
s e n č u ī p a t n ē j o d i e v t u r ī b u g a r ī g ā s u n l a i c ī g ā s 
labklājības ve i c ināšanai . 4 5 
Vals ts p ā r v a l d e s inst i tūc i jas bi ja ne i zpratnē par 
i zve ido jušos p r e c e d e n t u , j o dievturi savā rel iģiskajā 
darb ībā par g a l v e n o s l u d i n ā j a p a g ā n i s k ā ku l ta at­
j a u n o š a n u , tādējādi nonāko t pretrunā ar valsts l ikum­
došanu. D iev turu vadonis E. Brast iņš 1926. gadā tika 
v a i r ā k k ā r t i z s a u k t s uz G a r ī g o l i e tu p ā r v a l d i , lai 
p l a š ā k p a s k a i d r o t u d i e v t u r u d a r b ī b a s p r i n c i p u s , 
m ē r ķ u s utt . , bet pati D i e v t u r u draudzes Satversme 
Turpat. 
LWA, 1370.f., 1. apr., 288.1. 
LWA, 1370.f., 1. apr., 19.1. 
L W A , 1370.f., 1. apr., 838.1. 
140 CEĻŠ 
tika vairākkārt atdota atpakaļ pārstrādāšanai un pa­
pi ldināšanai . Šie soļi t ika sperti , lai ac īmredzami no ­
v i l c inātu la iku g a n noska idro j o t d a ž ā d u po l i t i sku , 
re l iģ isku un sab iedr isku apr indu at t ieksmi pret šo 
kust ību, gan novēro jot d ievturu iekšē jās akt iv i tātes , 
gan arī pārvaldes inst itūci ju p ieredzes t rūkuma dēļ . 
Garīgo lietu pārvalde 1926. gada aprīlī nosūtīja vēstuli 
LU Fi lo loģi jas un filozofijas fakul tātes domei , kurā 
lūdza neatte ikt dot atsauksmi par šo māc ību , j o v iņi 
aicina p a m e s t kr ist īgo t ic ību. L ū g u m s v ē l ā k t ika 
pāradresēts LU Teoloģi jas fakultātei , kura savukār t 
izdarīja slēdzienu, ka dievturi ir sektanti , kuru mērķis 
ir at jaunot sektantu e lku varas ku l tu , un to darb ība 
neatbilst L R l ikumdošanai . 4 7 Konkrētas rekomendāc i ­
jas teo logu slēdziens nedeva , taču par spiti d iev turu 
pretenzi jām un protest iem kustība tika pieskaitīta pie 
sektantiem, nevis tradic ionālajām rel iģ iskajām konfe ­
si jām, kā to dievturi paš i vēlē jās , j o valsts pārva ldes 
institūcijas baidījās izsaukt neapmier ināt ību no tradi­
cionālo kristīgo konfesi ju puses , kas pasl ikt inātu j a u 
tā neuzt i c ības p i lnās valsts un B a z n ī c a s at t iec ības 
Latvijā. T a č u tas dr īzāk izsauca diskusi ju s ā k š a n o s 
tradicionālo kristīgo konfesi ju iekš ienē , it īpaši tas at­
tiecās uz evaņģēl iski luter isko Bazn ī cu . Al f rēds In-
driksons 1935. gadā savā brošūrā "Domas par latvisku 
tautas b a z n ī c u " s e c i n ā j a : " D i e v t u r ī b a ir dz īvs at­
gādinājums par Baznīcas pagātnes k ļūdām un tagadē­
jiem uzdevumiem. " 4 8 
1926. gadā dievturu draudzes t ika reģistrētas un 
to darbība oficiāli l egal izēta . 4 9 Valsts institūcijas veica 
sevišķi st ingru kontrol i un uzraudz ību pār d ievturu 
kustību un tās vadoni E. Brast iņu, taču šīs draudzes 
salīdzinoši ātri izplatī jās un guva lielu atbalstu, īpaši 
inteliģences aprindās. 
Latvi jā 1 9 2 0 . - 1 9 3 4 . gadā eksistē ja arī budist i un 
musulmaņi , taču tie bija tikai atsevišķi indivīdi , kas 
piekopa attiecīgu kultu, un atsevišķas kopienas net ika 
reģistrētas. 5 0 
K o p u m ā raksturo jot s i tuāci ju valsts un netrad i ­
cionālo reliģisko konfesi ju attiecībās par lamentār i sma 
LWA, 1370.f, 1. apr., 838.1. 
Turpat. 
Indriksons A. Domas par latvisku tautas baznīcu.- R., 
1934. -14. lpp. 
LWA, 137.f, 1. apr., 838.1. 
LR II Saeimas stenogrammas.- R.: LR Saeimas izdevums, 
1925.-1928. -628. lpp. 
CEĻŠ 
periodā, var sec ināt , ka Latv i jā pastāvējusi demokrā­
tiski real izēta va ls ts po l i t ika att iecībā pret netradi ­
c ionā la jām k o n f e s i j ā m , i evēro jo t gan valsts droš ības 
n o r m a s , gan arī c i lvēku re l iģ i sko apz iņu , bet tradi­
c ionā la jām kr i s t īga jām kon fes i j ām valsts un l ikuma 
priekšā bija m a z ā k a s kontroles saistības nekā netradi­
c ionāla jām k o n f e s i j ā m . S a v u k ā r t n e t r a d i c i o n ā l o 
re l iģ i ju s t a r p ā M o z u s t i c ī g i e un vec t i c ībn iek i bi ja 
p r iv i l eģē tākā s i tuāc i j ā , j o no va ls ts puses s a ņ ē m a 
lielākas privi lēģi jas , un v iņus īstenībā gan vēsturisku, 
gan ari r e l i ģ i sku a p s v ē r u m u dēļ n e v a r ē j a n o s a u k t 
nedz par sektām, nedz ari par netradic ionāla jām kon­
fesijām. 
1934. g a d a 15. mai jā K. U l m a ņ a īstenotais valsts 
a p v ē r s u m s s i tuāc i ju valsts un Bazn ī cas savstarpē jo 
attiecību pol it ikā ievēro jami mainī ja . Valsts att ieksme 
pret Bazn ī cu nebi ja krasi mainī jus ies , taču, pastipri­
not ies K. U l m a ņ a dek larē ta j i em l o z u n g i e m par na­
c i onā lu un v i e n o t u va l s t i , ve ido jās t a m atb i l s toša 
Baznicas pol i t ika. Baznīca i bi ja jāpal īdz r e ž ī m a m , tā 
st iprināšanai , i z rādot s l a v i n ā š a n u un s impāt i jas jau­
najai iekārtai . K. U l m a ņ a rež īma vīzijās Baznīcai bija 
j ā k a l p o valsts mater iā la ja i un garīgajai labklāj ībai . 
Pats K. U l m a n i s p i e d e r ē j a evaņģēl i sk i luteriskajai 
Bazn ī ca i , t a č u i r sarežģ ī t i anal izēt K. U l m a ņ a per­
sonīgo att ieksmi pret t ic ības l ietām, un diez vai šoreiz 
tas būtu n e p i e c i e š a m s , j o personīga p ieder ība kādai 
konfesi ja i nespē lē ja r e d z a m u l o m u , j o U l m a n i s bija 
pilnīgi sekulārs c i lvēks . 5 1 
L a i s t i p r i n ā t u r e ž ī m a p o z ī c i j a s s a b i e d r ī b ā , 
K. U l m a n i m bija j ā p a n ā k ticīgo un Baznīcas augstāko 
a p r i n d u s i m p ā t i j a s . N o v i e n a a s p e k t a tas nebi ja 
sarežģīt i , j o va ls ts un B a z n ī c a s agrākās nesaskaņas 
bi ja rad ī jušas c i lvēkos n e a p m i e r i n ā t ī b u un aizvaino­
j u m u . K. U l m a ņ a v a l d ī b a cerē ja s a ņ e m t B a z n ī c a s 
apr indu a t b a l s t u , r ea l i zē j o t saskaņotu B a z n ī c a s un 
va ls ts r ī c ību , k ā arī p a p l a š i n o t B a z n ī c a s iespaidu 
sab iedr ības d z ī v ē : " T a g a d vairs n e v a r b ū t p la isas , 
v ē s u m a , v iena ldz ības s tarp valsti un baznīcu . Tautas 
vienības princips ietilpst ari visā garīgā dz īvē . " 5 2 
Salīdzinot ar par lamentār i sma periodu Latvi jā, pēc 
a p v ē r s u m a B a z n ī c a s un va ls ts att iec ību kārtošanai 
t ika p iešķir ta v i ena no pr ior i tāra jām l o m ā m . K. Ul­
m a ņ a j a u n ā s va ld ības izglīt ības ministrs L. Adamovičs 
Stranga A. Ebreji un diktatūras Baltija. 1926.-1940. - R, 
1997. -52. lpp. 
Ticība un Dzīve.- R , 1934.-1940. 
CEĻŠ 
> 
a 
0 
1934. g a d a 5. jūn i jā evaņģēl iski luter iskās Bazn ī cas CD 
mācītāju konferencē minēja , ka tiek pārrunātas j aunās H 
valsts un Baznīcas at t iec ības . 5 3 L i k u m s par Baznīcas g 
un va l s t s š ķ i r š a n u n e t i k a p i e ņ e m t s , j o tas b ū t u cc 
nonāc is pre t runā ar K. U l m a ņ a s lud ināta jām īpaš i 'JÖ 
draudzīgajām at t iec ībām ar Bazn ī cu . I e spē jams , ka 
K. U l m a n i s ba id ī jās n e k a v ē j o t i e s p i evērs t i e s š i m 
s a s ā p ē j u š a j a m j a u t ā j u m a m , un t ikai pēc a t s e v i š ķ u 
soļu rea l i zēšanas , kā p i emēram, t ic ības māc ības ob - IM 
l igātās pasn iegšanas sko lās , armi jas draudžu inten- S 
sivās ve idošanas u.c. K. U l m a ņ a valdība uzdrīkstē jās i 
sākt r i s ināt j a u t ā j u m u par valsts un B a z n ī c a s at- ^ 
t iec ībām l i k u m d o š a n a s ceļā. 1939. gada be igās t ika 
p a b e i g t a l i k u m p r o j e k t a " L i k u m s par b a z n ī c ā m " ^ 
i z s t rādāšana , k u r a m būtu bijis j ā r e g u l ē evaņģē l i sk i 
luteriskās, pareizticīgo, baptistu un metodistu Baznīcu 
darbība. 5 4 Uz katoļu Bazn ī cu l ikums nevarē ja att iek- -w 
ties, ņ e m o t vērā tās kanoniskās n o r m a s un Latv i jas ^ 
valsts nos lēgto konkordātu ar Vat ikānu . Konfes i j ām " 
bija paredzēts izstrādāt j a u n u s statūtus sešu m ē n e š u 
la ikā. 5 5 A r šo l ikumu t ika iecerēts pap laš ināt valsts 
(valdības) iespējas ie jaukties Baznīcas iekšējās l ietās. 
Luterāņu un pareizticīgo bīskapi , ko ievēlēja Bazn ī cu 
augstākie pārvaldes orgāni , pēc iecerētās shēmas bija 
jāapst ipr ina valsts prez identam. Iekš l ietu ministri jai 
un Gar īgo l ietu pārvaldei paredzē ja plašas p i lnvaras 
Baznīcas administrat īva jās un p ā r v a l d e s l ie tās . Li ­
kumpro jekts paredzē ja st ingru valsts uzraudz ību un 
s istēmas b irokrat izāc i ju , taču tas vē lāko vēs tur i sko 
apstākļu dēļ netika pieņemts. 
Vals ts un Baznīcas att iecību kār tošanu turpināja 
veikt Gar īgo l ietu pārva lde , ko ar 1937. gada 2. no­
v e m b r a M i n i s t r u k a b i n e t a l ē m u m u p ā r d ē v ē j a par 
B a z n ī c u u n kon fes i ju d e p a r t a m e n t u , kas a t r a d ā s 
Iekšlietu ministri jas pakļautībā un kuram bija p lašas 
funkcijas un pi lnvaras — draudžu reģistrs , sadarb ība 
ar c i t ā m valsts p ā r v a l d e s ins t i tūc i j ām, kas s k ā r a 
rel iģiskus un konfes ionālus j au tā j umus , valsts pabal ­
stu p i ešķ i r šana un kontro le , kā arī neoficiālais pie­
nākums - K. Ulmaņa režīma ideoloģijas propaganda . 5 6 
5 3 Balevics Z. Baznīca un valsts buržuāziskajā Latvija. 
1920.-1940. -R.: Zvaigzne, 1964. -84. lpp. 
5 4 Balevics Z. Baznīca un valsts buržuāziskajā Latvijā. 
1920.-1940. -R.: Zvaigzne, 1964. -101. lpp. 
5 5 L W A , 1370.f., 1. apr., 2311.1. 
™ LWA, 1370.f, 1. apr., 2701.1. 
CEĻŠ 143 
'S 
K. U l m a ņ a autor i tārā r ež īma ideoloģija negāja se -
£ cen ari Baznīcai , k a m tā bija j āakceptē , lai nesarežģītu 
3 att iecibas ar V a d o ņ a inst i tūc i jām. Ideoloģi jas uzturē-
tāja un propagandēta jā l o m a bi ja jāp i lda Bazn ī cu un 
^ konfesi ju departamenta pr iekšn iekam. Kad 1935. gada 
^ 8. augustā no toreizējās Garīgo l ietu pārvaldes pr iekš-
1 0 n i e k a a m a t a k o n f e s i o n ā l a i e m e s l a dēļ bi ja sp ies ts 
ņļ aiziet luterāņu mācītā js J . Ozols , v iņa vietā tika iecelts 
w pro fes ionā ls j u r i s t s E. D i m i ņ š . 5 7 V i ņ š ša jā a m a t ā 
atradās līdz pat 1940. gada jūn i ja be igām, kad depar-
N taments t ika slēgts. E. D i m i ņ š spoži t ika galā ar savu 
Cd propagandēta jā p i e n ā k u m u , i zs t rādā jo t ideo loģ i skas 
PQ tēzes un publ icē jot rel iģiski p a m ā c o š u s rakstus m a s u 
gņ m e d i j o s , kas b i ja d o m ā t i v i s u konfes i ju t i c īga j i em. 
Od Baznīcu augs tāka jām p ā r v a l d ē m raksti t ika piesūtit i 
I H 9 oficiāli ar l ū g u m u ņ e m t tos vērā savā darbībā. Depar-
> t a m e n t a i d e o l o ģ i s k ā s a k t i v i t ā t e s v a i r ā k l īdz inā jās 
veiktajai V a d o ņ a r e k l ā m a s k a m p a ņ a i ar K. U l m a ņ a 
. j pozitīvo īpaš ību un s lavas darbu uzskait īšanu: "Prezi ­
dents ar l i k u m d o š a n u un mater iā la j iem atbalst iem un 
d ā v i n ā j u m i e m s n i e d z i s b a z n ī c a i b e z k o n f e s i j u 
izšķir ības pal īdz īgu r o k u . . . " 5 8 P a r augstāko ideā lu , uz 
ko v i s i em bija j ā t i e c a s , tai skai tā arī Bazn ī ca i , t ika 
pasludināta valsts labklāj ība. Baznīcas labklāj ība tika 
atvasināta no va ls ts l abk lā j ības , kuras garants bi ja 
K. U l m a n i s : "Svēt ie rakst i atz īst vadonības pr inc ipu 
kā augstākās valsts varas nesē ju . Un tautas spēks ir 
p a k l a u s ī b ā pret t o , k a m D i e v s ir uz t i cē j i s v a d ī t 
tautu . " 5 9 
Ideoloģi jas ga lvena is u z d e v u m s bija l ikt Baznīca i 
no t i cē t d i k t a t ū r a s n e p i e c i e š a m ī b a i . T ā , p i e m ē r a m , 
1936 . gada 12 . aprī l ī t ika p i e ņ e m t a ins trukc i ja , ar 
k u r u note ica š ā d u a i z l ū g š a n a s kārt ību d ievkalpo ju ­
mos : 
1) par Latvijas valsti ; 
2) par valsts u n ministru prezidentu K. Ulmani ; 
3) par valdību; 
4) par armiju; 
5) par aizsargiem-
6) par visu tautu. 
Balevics Z. Baznīca un valsts buržuāziskajā Latvijā. 
1920.-1940. -R.: Zvaigzne, 1964. -93. lpp. 
L W A , 1370.f, 1. apr, 2701.1. 
Turpat. 
LWA, 1370.f, 1. apr, 2311.1. 
144 CEĻŠ 
Šī a i z l ū g š a n a s k ā r t ī b a b i ja j ā i e v ē r o i k v i e n ā 
reliģiskā konfesijā un katrā dievkalpojumā. 
J a p a r l a m e n t ā r i s m a per i odā , 1 9 2 0 . - 1 9 3 4 . gadā 
valsts pabalst i konfes i jām bija nelieli un neregulār i , 
atkarīgi no tā, kura politiskā spārna parti ju pārstāvj i 
sastādī ja va ld ību , tad pēc 1934. g a d a a p v ē r s u m a si­
tuāci ja pabalstu i z sn iegšanā stabi l izējās un l īdzekļu 
apjoms pieauga. Mater iā lā pabalsta l ie lums svārstī jās 
gan pēc t i c īgo s k a i t a , gan lo ja l i tā tes i z r ā d ī š a n a s 
r e ž ī m a m , gan ari pēc tā , vai šī konfesi ja bi ja tradi ­
cionāla vai netradicionāla. 
Šķelšanās sīkās sektās , kas v iena otru apkaro , bi ja 
n e v ē l a m a parādība , ņ e m o t vērā centrā lo tautas v ie ­
notības ideju. Reliģiskā dažādība (daudzveidība) runā­
j a pretī autor i tār isma pausta jam vienot ības m ē r ķ i m . 
N o va ld ības puses , bija vēro jama sektu darbības izse­
k o š a n a , kā arī ierobežošana. 1934. gada augustā t ika 
p ieņemta instrukci ja , kas regulēja sektu darbību Lat ­
vijā un ar kuru pārvalde ieguva plašas tiesības revidēt 
s e k t u d a r b ī b u un finanses. P ē c i n s t r u k c i j a s 
re l iģ iskajām sektām bija jāpārreģistrē jas trīs m ē n e š u 
la ikā , un tā rezu l tā tā 1936. g a d ā Latv i jā b i ja 28 
r e l i ģ i s k a s a p v i e n ī b a s , kas k o p u m ā bi ja a p m ē r a m 
desmitā daļa no iepr iekšē jā ska i ta . 6 1 Pr inc ipā ne t ika 
formulēts , kuras rel iģiskās apvienības un konfesi jas ir 
vai ari nav sektas. Ja līdz 1934. gada 15. mai jam Lat ­
v i jā p a r t r a d i c i o n ā l ā m r e l i ģ i s k a j ā m k o n f e s i j ā m 
uzskatī ja katoļu, evaņģēl iski luterisko un pareizt ic īgo 
B a z n ī c u , tad pēc tam šo loku vajadzēja paplaš ināt , 
iekļaujot baptistus un vecticībniekus. 
Gan no sektām, gan ari no tradic ionāla jām kon fe ­
s i jām t ika pieprasīta valst iski nac ionāla or ientāc i ja . 
Tā bija savdabīga rezonanse vispārējai " latv iskošanas" 
k a m p a ņ a i s a b i e d r ī b ā . T e o l o g i , filozofi, B a z n ī c a s 
vadītāji pauda savu nostāju šajās diskusi jās . Aktuā l s 
k ļuva j a u t ā j u m s , vai kr is t īgā re l iģ i ja spēj bū t na ­
c ionā la , j a tā ir b i jus i in te rnac i onā la kopš s a v i e m 
a izsākumiem un tās pamatā ir vispārci lvēciskas vērt ī ­
bas . Savā ziņā bi ja r e d z a m a tendence pēc la tv i skas 
krist iet ības, kas spētu apmierināt K. U l m a ņ a piekopto 
latv iskošanas un nac ionāl isma polit iku. E. Dimiņš sa­
vos ideo loģ iska jos apcerē jumos sec ināja : "Krist iet ība 
n e v a r n o n ā k t na id īgās at t iec ībās ar n a c i o n ā l i s m u . 
Krist iet ība ne vien ve ic ina nac ionā l i smu, bet arī pa-
Balevics Z. Baznīca un valsts buržuāziskajā Latvija. 
1920.-1940.- R.: Zvaigzne, 1964. - 90.-91. lpp. 
CEĻŠ 
pi ld ina. Savukārt n a c i o n ā l i s m s papi ld ina ari krist ie-
g t ību . " 6 2 
2 Līdz ar š ī m t e n d e n c ē m l i k u m s a k a r ī g a bi ja neuz -
tic ības p i eaugšana pret t ā m re l iģ iska jām konfes i jām, 
, g kas bija izteikti " n e l a t v i s k a s " , - kato ļu , pareizt ic īgo 
^ B a z n ī c a , M o z u s t i c īg ie , V ā c u Evaņģē l i sk i lu ter i skā 
1 0 bazn īca u.c. Šo re l iģ i sko kon fes i ju i ekšē jo n o s k a ņ o -
j u m u pret K. U l m a ņ a r e ž ī m u novēro ja Pol i t iskās pār-
w valdes aģentūra. 
'5 Baznīcas latv iskošanas t i eksme noveda pie a b -
straktas i d e j a s p a r T a u t a s B a z n ī c u , k a s b ū t u 
Cd " . . . saaugusi dzīvā, reālā ve idā ar nacionāli latv iskiem 
PQ pr inc ip iem un kur skaista jā krist īgās ticības va iņagā 
( 0 n e t r ū k t u arī v i s k r ā š ņ ā k o l a t v j u tautas k u l t ū r a s 
Cd z iedu" 6 3 . U z T a u t a s B a z n ī c a s n o s a u k u m u pretendē ja 
'.ļ? evaņģēl iski luter iskā Bazn ī ca , balstot ies uz faktu , ka 
£ tā ir skaitl iski l ie lākā kr ist īgā konfesi ja un nacionāl i 
mono l i tākā ( la tv i skākā) B a z n ī c a valst ī . T a č u arī tā 
I *ļ p i ln ībā n e a t b i l d a i e c e r ē t a j a m T a u t a s B a z n ī c a s ide ­
ā lam. No va ld ības puses t ika māksl īg i veic ināta kris­
t i e š u a p v i e n o š a n a s i d e j a , t a č u , b a l s t o t i e s uz 
i e p r i e k š ē j o g a d u " k o n f e s i o n ā l o k a r u " p i e r e d z i , 
K. U l m a ņ a r e ž ī m a e k u m ē n i s k ā ideja n e v a r ē j a būt 
ī s teno jama tuvāka jā n ā k o t n ē , it īpaši l ielo konfesi ju 
starpā: "Starpkonfes ionālo "Latvi jas ticīgo apvienību" , 
kurā ieti lpa lu terāņu , bapt i s tu , metodis tu un pareiz ­
t ic īgo gar īdzn iec ības pārstāv j i , neatbalst ī ja šo konfe­
siju vadī tā j i . " 6 4 L īdz ar to š īs apvienības darbs sevišķi 
ve iksmīgs neb i ja , k a u t ari t ika panākta draudz ības 
l ī guma n o s l ē g š a n a s tarp Latv i jas Evaņģē l i sk i luter­
isko un a n g l i k ā ņ u B a z n ī c u . 6 5 P a r godu š i m p a n ā k u ­
m a m ārl ietu min i s t r s V . M u n t e r s rikoja svē tku mie­
lastu Rīgas Latv iešu b iedr ībā . 6 6 
K. U l m a n i s , b a l s t o t i e s uz B. M u s o l ī n i paraugu , 
veidoja c iešu Baznīcas un skolas sadarbību. Valstī tika 
no te ik ta ob l igāta t i c ības m ā c ī b a s k o l ā s , k o l e k t ī v a 
baznīcas a p m e k l ē š a n a , m ā c ī b u gadu uzsākot , daudzi 
gar īdzniek i i e ņ ē m a v a d o š u s a m a t u s sko lās un ģ i m ­
nāzi jās. Valstī parādī jās cenzūras institūcija, kas cītīgi 
sekoja v i sam n o t i e k o š a j a m m a s u medi jos , m ā k s l ā un 
LWA, 1370.f, 1. apr, 2701.1. 
Vairogs.- R , 1938.-1940. 
Balevics Z. Baznica un valsts buržuāziskajā Latvijā. 
1920.-1940. -R.: Zvaigzne, 1964. -100. lpp. 
Jaunākās Zinas. - R , 1920.—1940. 
LWA, 6636.f, 5. apr, 108.1. 
146 CELS 
l i teratūrā . 1936. gadā valstī sāka i zņemt no apr i tes 
izdoto antireliģisko l i teratūru. 6 7 
Netradic ionālās konfesijas un reliģiskās apvienības 
pēc 1934. gada 15. mai ja saskārās ar dažādiem t īš iem 
ierobežo jumiem, kas traucēja v iņu rel iģ isko darb ību . 
P ē c 1935 . g a d a 8. m a r t a i zdotās ins t rukc i jas p a r 
re l iģ iskām apv ien ībām un to sav ien ībām mazskai t l i -
gāko reliģisko organizāciju skaits saruka trīskārtīgi . 6 8 
G a r ī g o l i e tu p ā r v a l d e pēc l i k u m a bi ja t i e s īga 
stingri kontrolēt visu netradicionālo konfesi ju darbību. 
Lai a t ļ a u t u sv inēt d i e v k a l p o j u m u s va i arī v e i k t u 
note ik tu re l iģ isku d a r b ī b u , no Iekš l ietu ministr i jas 
bija j ā s a ņ e m ikreizēja atļauja, kā arī jāsamier inās ar 
to , k a p a s ā k u m u s n o v ē r o j a po l i c i jas i e c i rkņa dar­
binieki. Netradic ionālām konfesi jām līdz pat 1940. ga­
dam bija regulāri jāatskai tās Iekšl ietu ministri jai . A r 
1939 . g a d a 17. o k t o b r a g r o z ī j u m i e m l i k u m ā p a r 
re l iģ i skām organizāc i jām un to sav ien ībām visa kon­
trole pār re l iģ iskām organizāc i jām ar atšķir īgu rel i ­
ģ isku kultu tika koncentrēta Iekšl ietu ministr i jā , bet 
I ekš l i e tu ministr i ja i b i ja t ies ības atcelt no a m a t a 
draudžu sludinātājus un amatpersonas . 6 9 
Lie lā b i rokrat izāc i ja un s t ingrā kontro le nevei ­
c inā ja n e t r a d i c i o n ā l o kon fes i ju ak t i v i tā tes . T a č u , 
m ē ģ i n o t rast arī " s e k t a n t u " s impāt i jas , K. U l m a n i s 
bieži v ien ve ica takt i skus gā j i enus . T ā , p i e m ē r a m , 
1939. g a d ā valsts paba ls t s bapt i s tu d r a u d z ē m bi ja 
Ls 500 liels — to "valsts prezidents ziedojis Ka l tenes 
bapt is tu draudzei l ū g š a n a s n a m a r e m o n t a m " 7 0 . Ša jā 
faktā tika uzsvērts , ka piešķirtā naudas s u m m a nav 
va ls ts , bet gan prez identa personīg ie l īdzekļ i . Š ā d u 
p iemēru, kad prezidents piešķīra personīgos l īdzekļus 
" sektant iem" , bija s a m ē r ā daudz , tā cerot s a ņ e m t lo­
jalitāti Vadonim un viņa režīmam. 
Lai tuvāk izprastu K. U l m a ņ a valdības pol it ikas 
n ianses pret netrad ic ionā la jām re l iģ iskajām konfes i ­
j ā m , ir jāsa l īdz ina atšķir īg i p iemēri - vec t i c ībnieku, 
M o z u s t ic īgo un d ievturu att iec ības ar valsts s truk­
tūrām. 
Vect ic ībnieki , psiholoģiski pieraduši būt izolēti un 
p i e d z ī v o j u š i d a u d z p ā r d a r ī j u m u s s a v a s B a z n ī c a s 
Balevics Z. Baznīca un valsts buržuāziskajā Latvija. 
1920.-1940.- R.: Zvaigzne, 1964. -108. lpp. 
Turpat, 90.-91. lpp. 
Balevics Z. Baznica un valsts buržuāziskajā Latvija. 
1920.-1940.-R.: Zvaigzne, 1964. -94. lpp. 
L W A , 1370.f, 1. apr., 1978.1. 
CEĻŠ 
pastāvēšanas vēs turē , K. U l m a ņ a apvērsumu uztvēra 
mierīgi , cerot , ka a t t i eksme no valsts puses līdz ar to 
nemainīsies . 
V e c t i c i b n i e k u a p r i n d ā s b i j a v ē r o j a m a l ie la l o ­
ja l i tāte j a u n a j a m r e ž ī m a m , k ā arī K. U l m a n i m per­
sonīg i . Dr īz pēc a p v ē r s u m a vec t i c ībn ieku de legāc i ja 
devās pie K. U l m a ņ a un i z t e i ca atba ls tu j a u n a j ā m 
p ā r m a i ņ ā m . 7 1 1935. gadā va ld ības pieņemtais "L ikums 
p a r v e c t i c ī b n i e k u k o p i e n ā m " n o s t i p r i n ā j a k o p i e n u 
vadītāju gar īgo un laic īgo autor i tāt i 7 2 , tādējādi nost ip ­
rinot ari kopienu iekšē jo dzīvi , kas nebija cieši v ienota, 
ņ e m o t vērā " labē jo " un "kre i so " pol it iskās nesaskaņas 
p a r l a m e n t ā r i s m a per i odā . N e a p š a u b ā m i , š īs struk­
t u r ā l ā s p ā r m a i ņ a s v e c t i c ī b n i e k u a p r i n d ā s n e t i k a 
uzņemtas v iennoz īmīg i . Neapmier inā t i e mēģ inā ja at­
dal īt ies un i zve ido t n e a t k a r ī g a s vect i c ībnieku kopie ­
n a s , kas n e p a k ļ a u t o s va l s t s d i k t ā t a m , taču va ls ts 
nostājas dēļ tas nebi ja iespē jams. Līdz ar to 1935. gada 
l ikums novērsa k o p i e n a s š ķ e l š a n ā s iespējas . Pēc ap ­
v ē r s u m a t ika at la ista centrālā vect ic ībnieku p a d o m e , 
taču drīz pēc t a m t ika atļauts ve idot j a u n u , pārveidotu 
organizāc i ju , bet n u j a u ar va l s t s kontro l ē t i em vē­
l ēšanu proces iem. V a d o š o s gar īgos un laicīgos amatus 
vect i c ībnieku k o p i e n ā s varē ja i e ņ e m t t ikai tās perso­
nas , kas bi ja valst iski uz t i camas un kuras bija apst ip­
r inājusi G a r ī g o l i e tu p ā r v a l d e . 7 3 T a č u vec t i c ībn ieku 
apol i t iskā nos tā ja pret K. U l m a ņ a va ld ību n e k ā d u s 
sarežģ ī jumus a p s t i p r i n ā š a n a s procesā nerad ī ja . Ar i 
Polit iskās pārvaldes aģentūras materiāl i nel iec ina, ka 
droš ības d i enes t i em b ū t u bi jusi sev išķa interese par 
vect ic ībnieku a p r i n d ā m . Vect i c ībnieku presē ša jā laik­
p o s m ā bija v ē r o j a m a t e n d e n c e ve idot vec t i c ībn ieku 
valst isko apz iņu : "Vec t i c ībn iec ība ir n e a p š a u b ā m i vi­
sas Latvijas tautas sastāvdaļa . L īdz ar to tā ir aicināta 
dzīvot , s t rādāt un d o m ā t ar v i e n u mērķi - savai val­
s t i j . " 7 4 Va ls t i skās apz iņas ve idošana t ika sap ludināta 
k o p ā ar v e c t i c ī b n i e k u c i e š ā k u integrāc i ju Latvijas 
sabiedrībā. N e a p š a u b ā m a lojal itāte attiecībās ar valsti 
kopā ar dedz īgu k a l p o š a n u Baznīca i ve idoja vect ic īb­
n i e k u B a z n ī c a s p a m a t m ē r ķ u s , kas norādī ja uz vec­
ticībnieku Baznīcas un valsts labvēl īgajām attiecībām. 
1937. g a d a j a n v ā r ī Po l i jā i z n ā k o š a i s i z d e v u m s 
"Judische R e v u e " rakst ī ja , ka pēc Ulmaņa parti jas dik-
71 Staroobračestvo v Latvii. 1920.-1940. -R, 1961. - 57. lpp. 
72 Nastavnik. -R., 1937. -5. lpp. 
7 3 Turpat. 
7 4 Turpat. 
CEĻŠ 
tatūras n ā k š a n a s pie varas 1934. gada mai jā daudz 
kas k ļuvis c itāds. Ebre ju ekonomiskās un pol i t iskās 
aktivitātes tika ierobežotas , taču apvērsuma sekas n e ­
ie tekmēja Mozus t ic igo rel iģ iskās aktivitātes . M o z u s 
ticīgo draudzes turpināja saņemt valsts pabalstus , kā 
arī nost ipr inā jās re l iģ isko skolu stāvokl is . Po l i t i skā 
pārva lde , izsekojot ebre ju pol i t iskās akt iv i tātes , no 
sava interešu loka izslēdza M o z u s ticīgo darbību. M o ­
zus t ic īgo re l iģ iskās apv ienības bi ja v ienīgās ebre ju 
sabiedr iskās s truktūras , ko K. U l m a ņ a rež īms n e a i z ­
l iedza, bet atbalstī ja, tādējādi nodroš inot Mozus ticīgo 
atbalstu savam rež īmam. 
Interesanta situāci ja aizvien saglabājās valsts at­
t ieksmē pret Dievturu draudzi . Dievturu draudze 30 -
tajos gados bija guvusi l ielu popularitāt i la tv iešu in­
tel iģences aprindās , popularizējot latv iešu senatni un 
nac ionā lās tradīc i jas , ve idojot māks l īgu rel iģi ju. P a r 
d ievturu vadon i k ļ u v a šīs kus t ības pamat l i cē j s u n 
galvenais ideo logs E. Bras t iņš . Po l i t i skā pārvalde 
veica s t ingru E.Brast iņa i z sekošanu , j o "1933 . g a d a 
be igās v iņš bija akt īvs pol i t iskās part i jas " P ē r k o ņ -
krus t s " b iedrs" 5 . E. Bras t iņa vadi ta jā "Dievturu sa -
d r a u d z ē " p u l c ē j ā s pa l i e lāka i da ļa i organizāc i jas 
"Pērkoņkrusts " dal ībnieki . 1939. gadā Pol i t iskās pār ­
valdes uzskaitē bija 250 Rīgas dievturu, kas tika turēti 
a izdomās ne tikai par s impat i zēšanu u l tranac ionāla -
j i em pērkoņkrust ieš iem, bet ari t ika uzskatīti par š īs 
organizāc i jas b iedr iem. K. U l m a n i m bi ja n a i d ī g a 
nostā ja pret "Pērkoņkrus tu" , l idz ar to neradās uz ­
ticība arī pret d ievtur iem par spīti v iņu nac ionāla ja i 
un pat r i o t i ska ja i s tā ja i , kā arī ide ja i par D i e v u -
latvieti , kas savā z iņā bija tuva valdības nacionālajai 
politikai. 
Pārē jās netradic ionālās re l iģ iskās konfesi jas bi ja 
sp ies tas pārkār to t s a v u darb ību atbi lstoš i j a u n a j a i 
valsts un Baznīcas att iecību pol it ikai . Sal īdzinoši ar 
par lamentāro republ ikas la ikposmu bija r edzams , ka 
pēc K. U l m a ņ a v e i k t ā a p v ē r s u m a p a l i e l i n ā j i e s 
a u t o r i t ā r ā r e ž ī m a s p i e d i e n s p r e t m a z a j ā m 
reliģiskajām konfesi jām un to organizāci jām. 
T o m ē r , kopumā vērtējot K. U l m a ņ a valdības veikto 
Baznīcas un valsts attiecību politiku, var secināt, ka tā 
nav v iennoz īmīga , bet dr īzāk j a u pretrunīga : att iek­
sme pret Bazn ī cu bi ja nenote ikta , no v ienas p u s e s , 
p iešķ irot pr iv i lēģ i jas , be t , no otras puses , B a z n ī c a s 
L W A , 3235.f., 1/1. apr., 507.1 
Turpat. 
CEĻŠ 
darb ība t ika p a k ļ a u t a s t ingra i kontro le i u n i zs trā ­
dā ta j i em va ls ts n o s a c ī j u m i e m . K. U l m a ņ a ve ido tās 
B a z n ī c a s un va ls ts a t t i e c ības nebals t ī jās "privātajā 
ticības lietā", bet gan merkant i los apsvērumos. 
Baznīcas j a u t ā j u m a r is ināšanā K. Ulmanis 
v a d ī j ā s pēc I tā l i jas u n V ā c i j a s au to r i tā ro r e ž ī m u 
parauga , l idz ar to arī va lsts u n Baznīcas att iec ībās 
par paraugu tika ņemt i Itāli jas u n Vāci jas modeļ i . Tā , 
p i e m ē r a m , i n s t r u k c i j a p a r s e k t ā m un to d a r b ī b u 
b ū t ī b ā i r l ī d z ī g a V ā c i j a s l i k u m a m , bet s k o l a s un 
Bazn ī cas att iec ību p a m a t ā i r B . Musol īn i pol i t iskais 
model is . 
Vēstur iskie apstākļ i un d a ž ā d u varu atstātā m a n ­
to juma sekas t raucē ja ve idot g a n l īdzsvarotas valsts 
un Baznīcas att iec ības , gan arī saskaņotas starpkonfe-
sionālās attiecības. 
J a u p a r l a m e n t ā r i s m a p e r i o d ā parād ī jās va l s t s 
t ieksme ie jaukt ies (ne tikai uzraudz ī t ) Baznīcā notie­
k o š a j o s p r o c e s o s , i t ī p a š i a t t i e c ī b ā pret n e t r a d i ­
c ionālajām konfesi jām. 
Par lamentār i sma per iodā valsts f inansiālie pabal ­
sti konfes i jām bi ja neregu lār i un samērā niecīgi un 
nespē ja segt l i e lāko da ļu B a z n ī c a s i z d e v u m u . F inan­
siāl ie pabalst i b i ja atkar īg i g a n no e k o n o m i s k ā s si­
tuāci jas , gan ari no tā , kura pol i t iskā spektra parti jas 
tobr īd a tradās pie varas un sastādī ja va ld ību . Vē lāk 
šis apstākl is k ļuva p a r labu i eganstu tam, ka K. Ul­
m a ņ a pol it ika p l a š ā m B a z n ī c a s apr indām radī ja s im­
pātijas. 
Not ikuša is va lsts a p v ē r s u m s 1934. gada 15. mai jā 
ne tikai i zmain ī ja Latv i jas po l i t i sko un e k o n o m i s k o 
ainu, bet ari skāra Baznīcas dzīvi . Ņ e m o t par paraugu 
c i tu E i r o p a s a u t o r i t ā r o v a l s t u ( I tā l i j as , V ā c i j a s ) 
p ieredzi , K. U l m a n i s t iecās ve idot tādu B a z n ī c u , kas 
v isādā ziņā atbi ls tu v iņa i d e ā l a m par Baznīcas vietu 
atjaunotajā valstī . 
A u t o r i t ā r i s m s v a r a s b a l s t a m un kārt ības sargā­
šanai i zmanto ja tādus tradic ionālus spēkus kā armija, 
valsts i e rēdņu s i s tēma, pol ic i ja un Baznīca , kuri savā 
starpā bija spiesti sadarbot ies un kontrolēt viens otru. 
St ingrā kont ro l e pār v i s u not i ekošo , kas ir neat ­
ņ e m a m a autor i tār i sma i e z ī m e , negāja secen ari B a z ­
nīcai Latvi jā 1934.—1940. gadā . Kontrol i varē ja iedalīt 
divos s lāņos: p i rmais — "redzamais" , kas bija oficiāls un 
tika uzrādīts d a ž ā d o s p ieņemta jos l ikumos , instrukci ­
j ā s , no te ikumos , kā ari "s lēptais" , kas saistījās ar poli­
t iskās pārvaldes aģentūras darbību un attiecās uz tām 
re l iģ i ska jām k o n f e s i j ā m u n to akt iv i tā tēm, kas bi ja 
CEĻŠ 
valst iski b ī s tamas K. U l m a ņ a r e ž ī m a m . K. U l m a ņ a 
real izētā vienot ības ide ja guva atspulgu arī B a z n ī c a s 
dz īvē . M a z s k a i t l ī g ā k ā s rel iģi jas un apv ien ības pēc 
1934. g a d a t ika l ikv idētas vai arī nevarē ja s a ņ e m t 
a t ļ a u j u d a r b o t i e s . V a l d ī b a s i e j a u k š a n ā s B a z n ī c a s 
iekšējā dzīvē kļuva daudz atklātāka un redzamāka. 
B a z n ī c a s vēs ture i r n e a t ņ e m a m a visas Latv i jas 
tautas sastāvdaļa, kas jāpēta kopsakarībā ar pārē j iem 
va l s t s u n pasaules po l i t i ska j i em, e k o n o m i s k a j i e m , 
ku l tūras un soc iā la j iem proces iem. T ie procesi , kas 
nor is inājās pasaulē , iespaidoja katru valsti a tsev išķi , 
un otrādi . Līdz ar to var secināt, ka valsts un netradi ­
c ionā lo konfes i ju at t iec ības Latv i jā 20 . gs . 20.—30. 
g a d o s neb i ja n e k a s ārkār tē j s , be t gan t ikai v i sas 
pārējās Eiropas un pasaules pol it isko, ekonomisko un 
kultūras nor išu atspulgs ar savām īpatnējām iez īmēm. 
Nepublicētie avoti 
L W A , 1370.f., 1. apr., 18.1. 
L W A , 1370.f., 1. apr., 19.1. 
L W A , 1370.f., 1. apr., 20.1. 
L W A , 1370.f., 1. apr., 194.1. 
L W A , 1370.f., 1. apr., 265.1. 
L W A , 1370. f , 1. apr., 288.1. 
L W A , 1370.f., 1. apr. , 343.1. 
L W A , 1370. f , 1. apr., 838.1. 
L W A , 1370. f , 1. apr., 1582.1. 
L W A , 1370. f , 1. apr. , 1978.1. 
L W A , 1370. f , 1. apr. , 2311.1. 
L W A , 1370 . f , 1. apr., 2701.1. 
L W A , 3235 . f , 1/1. apr., 507.1. 
L W A , 3235 . f , 1/22. apr. , 474.1. 
L W A , 6636 . f , 5. apr., 108.1. 
L W A , 7469 . f , 1. apr. , 10.1. 
Publicētie avoti 
Latvijas Statistiskā gadagrāmata. 1930.-K., 1931 . - 511 
lpp. 
LR II Saeimas stenogrammas. -R . : L R S a e i m a s 
i zdevums , 1923 . -1925 . 
Indr iksons A. Domas par latviešu tautas baznīcu. -R. , 
1934. -15 lpp. 
Valdības Vēstnesis . -R., 1919 . -1940 . 
Jaunākās Ziņas. -R., 1920 . -1940 . 
Ticiba un Dzīve. -R., 1934 . -1940 . 
Vairogs . -R., 1938 . -1940 . 
Nastavņik. -R., 1937. 
CEĻŠ 
Literatūra 
Balevics Z. Baznīca un valsts buržuāziskajā Latvijā. 
1920.-1940. -R.: Zvaigzne , 1964.-270 lpp. 
F e i g m a n e T. Krievi Latvija un Saeimas velēšanas. 
1920.-1934. / /Latvi jas Arhīv i . -1995 . - Nr . 3- 2 9 . - 3 3 . 
lpp. 
Ķipurs R. Latvijas Septītās dienas adventistu draudžu 
vēsture. 1896.-1940./fLatvijas vēsture. -1998. -Nr. 4 
(32) - 34 . -40 . lpp . 
L e v i n s D . Ebreju vesture Latvija. No apmešanās 
sākumiem līdz mūsu dienām. -R. : l a d V a s h e m , 
Vaga , 1998. -144 lpp. 
M e d n i s I. Politiskas partijas Latvijas Republika 
/ /Latvijas Arhīvi . -1995. -Nr. 5-17. -23 lpp. 
Stranga Ā. Ebreji un diktatūras Baltija. 1926.-1940. -
R., 1997. -142 lpp . 
Bobe M. Jews in Latvia. -Tel Av iv , 1971.-p. 298. 
Zavo loko I. Istorija cerkvi hristovoj. - R. , 1990. -159 
lpp. 
Piel ikums 
Valsts pabalsti konfesijām 
Valsts pabalsti 1924.-25. g. 
Evaņģēliski luteriskā Baznīca — 240 000 Ls 
Romas katoļu Baznīca — 100 000 Ls 
Pare izt i c īgo B a z n ī c a ( s i n o d ē m , gar īdzn ieku k u r s i e m , 
atsevišķu draudžu baznīcām) — 45 000 Ls 
Vecticībnieki - 20 000 Ls 
Ebreji ( lūgšanu n a m i e m , s inagogām) - 20 000 Ls 
Valsts pabalsti 1931.-32. g. 
Evaņģēliski luteriskā Baznīca — 29 400 Ls 
Romas katoļu Baznīca — 12 250 Ls 
Pareizticigo Baznīca - 12 050 Ls 
Vecticībnieki - 6020 Ls 
Mozus ticīgie - 6950 Ls (seminārs Ješibotas — 3674 Ls) 
Valsts pabalsti 1938.-39. g. 
Evaņģēliski luteriskā Baznīca — 88 000 Ls 
Romas katoļu Baznīca — 39 000 Ls 
Pareizticīgo Baznīca - 15 000 Ls 
Vecticībnieki - 7 000 Ls 
Ebreji - 7 000 
CEĻŠ 
Valsts pabalsti 1940.g. (9 mēnešiem) 
konfesija 
Ev. lut. Baznīca 
R.-kat. Baznīca 
Pareizt. Baznīca 
Vecticībnieki 
Mozus ticīgie 
ticīgo skaits 
1075641 
476963 
174 389 
107 195 
93406 
summa, Ls 
66 000 
29 000 
1 1 0 0 0 
6000 
6000 
3674 
112000 
seminars "Ješibot" 
kopā: 1834188 
K o p u m a piešķirts 158 500 Ls 
Budžeta pārpa l ikums bija 46 500 Ls - rezervēts pēc 
atsevišķu draudžu lūgumiem pabalst iem d i evnamu 
jaunce l tnēm un remontiem. 
L W A , 1 3 7 0 , 1 . apr. 
Summary 
This article deals with the history of the C h u r c h , 
especial ly with nontradit ional confessions, and the re ­
lation between Church and state in Latvia, 1920—1940. 
B a s e d on the regulat ions o f the state, the t radi ­
t ional Christ ian confess ions were Lutheran , Catho l i c 
and Russ ian Orthodox. The rest were defined as non -
tradit ional - even the bel ievers o f Moses and the Old 
Believers — even with a very large n u m b e r of bel ievers . 
Latvia 's church history could be divided into two peri­
ods that are quite dif ferent pol it ical ly, social ly , and 
economica l ly - first, the par l iamentary period ( 1 9 2 0 -
34) , second, the authoritarian period of the Kārl is U l ­
manis regime. 
Each nontradit ional confession or "sect" (as it w a s 
unofficially called) had to be registered with the gov­
ernment . The state delegated one of its representatives 
to oversee each nontradit ional confession. A n y activity 
without the representative 's approval was defined as a 
disregard for the law. The State Depar tment of Rel ig ­
ion, together with the police, established over nontra ­
dit ional confessions a control system that d e m a n d e d 
loyalty toward the State o f Latvia and noninvo lvement 
wi th the Bo lshev ic r eg ime or N iedra ' s g o v e r n m e n t . 
However , as a major point of this period, was f reedom 
of re l ig ious act ivit ies and re l ig ious p r o p a g a n d a for 
nontrad i t i ona l c on fess i ons , and for this they w e r e 
grateful. 
CEĻŠ 
T h e U l m a n i s r e g i m e per iod w a s contrary to the 
previous one. T h e nontrad i t i ona l confess ions encoun-
tered var ious obstac les t oward the ir activities. T h e s e 
obstac les were b a s e d on U l m a n i s ' abstract ideas for 
the nat ion 's un i ty . T h u s nontrad i t i ona l con fess ions 
exper ienced ser ious d iscr iminat ion that reduced their 
n u m b e r s to a lmost one half. Str ict regulat ions o f re-
l ig ious activit ies s t r e n g t h e n e d t h e role of po l i ce , the 
Department o f Rel ig ion , and the Ministry of Social Af-
fairs. Even though the rel igious politics of K. U l m a n i s 
w e r e not strictly def ined, his reg ime 's ideal re l ig ious 
mode l approached Musso l in i ' s mode l . Overal l , Latv ia 
reflected the re l ig ious pol it ics o f Europe dur ing that 
t ime. 
CELŠ 
Ilmars Hires 
Ticības apliecību izveidošanās u n attīstība 
1. No atziņas līdz ticības apliecībai 
Līdz ar kr i s t ī gās t i c ības r a š a n o s d r a u d z ē i z ­
v e i d o j ā s arī f o r m u l v e i d a i z t e i k u m i , kas k o n c e n ­
t rē tā v e i d ā def inēja j a u n ā s t i c ī bas p a m a t a t z i ņ a s . 
Sākotnē j i š ie i z t e ikumi t ika nodot i tā lāk k ā m u t ­
v ā r d u t rad ī c i j a , bet vē lāk t ika ietverti J a u n ā s 
D e r ī b a s a u t o r u r a k s t o s u n p i r m k r i s t i e š u a p o -
k r ī f a j ā l i t e ra tūrā . V i e n l a i c i g i n o t i k a šo f o r m u l u 
t ā l ā k a p a p l a š i n ā š a n ā s un i z te ikumi i e g u v a 
d o g m a t i s k u r a k s t u r u . 
J a u 2. gs . v i d ū n o s t a b i l i z ē j ā s v i s p ā r a t z ī t a s 
t i c ības a p l i e c ī b a s , uz k u r u p a m a t a vēs tures g a i t ā 
v i sas k r i s t ī g ā s k o n f e s i j a s ir c e n t u š ā s i zve idot s a ­
vas k o n f e s i o n ā l ā s t i c ības a p l i e c ī b a s , kas k a l p o 
par v i spārē ju d i s c i p l ī n a s u n k o m u n i k ā c i j a s 
s t a n d a r t u u n ir svar īgs l ī d z e k l i s p a t i e s ī b a s 
p a s l u d i n ā š a n a i u n a i z s t ā v ē š a n a i . 
T i c ī b a s atz iņas pēc savas b ū t ī b a s ir k r i s t ī g ā s 
m ā c ī b a s i z t e i k u m u k o p s a v i l k u m s , ar ko t i e k 
f o r m u l ē t a s d r a u d z e s t i c ības p a m a t n o s t ā d n e s , 
kas n o r m ē s l u d i n ā š a n u , n o f o r m u l ē m ā c ī b a s 
s a t u r a robežas pret m a l d u m ā c ī b ā m u n ļ a u j 
ska idr i note ikt d r a u d z e s ident i tāt i . A p o l o ģ ē t i k ā 
tās i egūs t m ā c ī b u n o r m a s r a k s t u r u . 
T i c ī b a s a p l i e c ī b a sākotnē j i bi ja b i b l i s k i 
k r i s t ī g ā s m ā c ī b a s f o r m u l v e i d a k o p s a v i l k u m s , k o 
sena jā b a z n ī c ā k r i s t ā m a i s n o d e v a k ā savas a t z i ­
ņ a s l i e c ību pie k r i s t ī b ā m . Atb i l s t oš i t a m šī 
t i c ības a p l i e c ī b a b i ja arī p i r m s k r i s t ī b u a p ­
m ā c ī b a s p a m a t s . 
T i c ī b a s atz iņu f o r m u l a s ir ne t ikai k r i s t ī g ā s 
t i c ības p a m a t ā , bet s ā k u m s k r i s t ī g a j a i t e o l o ģ i j a i 
CEĻŠ 155 
v i spār . J a u n a j ā D e r ī b ā š īs f o r m u l a s vēl nav p i l ­
n īg i i z v e i d o j u š ā s , u n t o m ē r ir s a s t o p a m a s s h ē ­
m a s , kas bieži a t k ā r t o j a s . Sev i šķ i to var teikt p a r 
J a u n ā s D e r ī b a s v ē s t u ļ u d a ļ u . 
lļļ> L īdz š i m nav a p t v e r o š a J a u n ā s D e r ī b a s f o r -
-Sū m u l u v a l o d a s a t t ē l o j u m a . 1 N o l i t u r ģ i s k a j ā m f o r -
O m u l ā m ir j ā a t š ķ i r tād i k a t e h ē z e s un d o g m a t i s k o 
""q f o rmulu veidi k ā : 
4) - k r i s t o l o ģ i s k ā s t i c ī b a s f o r m u l a s , k a s ir k r i s -
£ H t o l o ģ i s k ā s k e r i g m a s c e n t r ā l ā sa tura k o p s a v i l ­
k u m s ; 2 
- f o r m u l v e i d a h o m o l o ģ i j a s ; 3 
- k e r i g m ā t i s k ā s f o r m u l a s - m i s i o n ā r i s k ā s s lu ­
d i n ā š a n a s g a l v e n ā s a t u r a k o p s a v i l k u m s ; 4 
- h i m n a s 0 u . c . 
Ar ī l i turģ i skās f o r m u l a s ir d a ž ā d a s : 
- f o r m u l v e i d a d o k s o l o ģ i j a s ; 6 
- svē t ību u n lās ta f o r m u l a s ; 7 
- f o r m u l v e i d a l ū g š a n u s a u c i e n i ; 8 
- s a k r a m e n t ā l a s f o r m u l a s 9 u . c . 
V e c ā k ā s a tz iņu f o r m u l a s re f lektē jas Jes 5 3 1 0 
un Ps H O . 1 1 Citi v e c ā k o f o r m u l u a tz iņu z a r i 
aptver s o t e r i o l o ģ i s k o n o t i k u m u 1 2 u n K r i s t u s 
e s h a t o l o ģ i s k o c e ļ u . 1 3 
1 Sk. E. Käsemann, Art. "Formeln", RGG II, 992. 
2 Piem., Rom l,3f; 5,8; 8,34; IKor 15,3-5. 
3 Piem., IKor 8,6; 1J 4,2; Rom 10,9; Fil 2,11. 
* Piem., ITes l,9f; Pētera runas Apd 2,22-24.32-33; 
3,15; 4,10; 5,30-31; 10,39-40. 
5 Dieva himnas, piem., Rom 11,33-36; Ef 1,3-14; lPēt 
l,3ff. Kristus himnas, piem., Fil 2,6-11; Kol 1,15-20; 
ITim 3,16. 
6 Šeit jāizšķir formulas, kas runa par Dieva godību 
(Sō^a, piem., Rom 11,36; Gal 1,5; Fil 4,20 u.c), un 
formulas, kuras Dievs tiek godināts un slavēts 
(EŪXOYT1TO<;, piem., Rom 1,25; 9,5; lPēt 1,3; sal. Lk 
1,68). 
Sai grupai pieder visi makarismi; sal. Mt 5,3-11. 
8 "Maranata" - IKor 16,23; Atkl 22,20. "Abba Tēvs" -
Rom 8,15. 
9 Piem., kristību un Sv. Vakarēdiena formulas; sal. 
Mt 28,19; IKor 11,23-26; Lk 22,19-20. 
™ "Viņš mušu grēku deļ nodots"; sal. Rom 4,25; IKor 
15,3; 2Kor 5,21; Gal 1,4; 2,20; Ef 5,2.25; ITim 2,5f; Ti-
tam 2,14; 1J 2,2; 4,10. 
a "Viņš ir pie Dieva labas rokas"; sal. Lk 22,65; Rom 
8,34; Kol 3,1; Ebr l,3f; 8,1. 
a Piem., ITes 1,10; IKor 1,30; 2Kor 5,19; ITim 1,15. 
1 3 Rom l,3f; 2Tim 2,8 u.c. 
156 CEĻŠ 
J a u n ā s D e r ī b a s , īpaš i Pāv i la vēstuļu , a t z i ņ u pj 
f o r m u l u a n a l ī z e 1 4 r ā d a , ka šo f o r m u l u p a m a t ā i r ;j5 
k ā d a j a u vārd isk i n o f o r m ē j u s i e s t rad ī c i j a . I K o r »Ol 
15,3 ir p a v i s a m ska idr i s a s k a t ā m s , ka šīs f r ā z e s O 
n a v P ā v i l a p a š a m a t e r i ā l s , bet v iņš a t s a u c a s u n ' Q 
n o d o d tā lāk k ā d u t r a d ī c i j u . V a k a r ē d i e n a ŌJ 
a p r a k s t ā I K o r l l , 2 3 f f š is t r a d ī c i j a s r a k s t u r s t i e k ļ«H 
a p s t i p r i n ā t s t ā d ē j ā d i , ka ar l ī dz īgu tekstu m ē s 
s a s t o p a m i e s arī M k e v a ņ ģ ē l i j ā , 1 6 kas ir v e c ā k s 
n e k ā V ē s t u l e s k o r i n t i e š i e m . 
J D a tz iņu i z t e i k u m u s var a p s k a t ī t no d i v i e m 
redzes p u n k t i e m : 
- a t z i ņ a s , 1 7 k a s a t t i e c i n ā t a s uz Jēzus p e r s o n u , 
p i em. : "Jēzus ir K u n g s " ; 1 8 
- t i c ī bas i z t e ikumi j e b k r e d o , 1 9 kas n o r ā d a uz 
p e s t ī š a n a s d a r b u , p i e m , "Jēzus ir n o m i r i s u n 
a u g š ā m c ē l i e s " 2 0 , vai arī p a r t i c i p i ā l i i z t e ikumi k ā 
" (D ievs ) J ē z u u z m o d i n ā j i s no m i r o ņ i e m " 2 1 . 
I e z ī m ī g a v ieta ir R o m 10,9, k u r p a r ā d ā s a b a s 
p a m a t f o r m a s - g a n h o m o l o ģ i j a , g a n k r e d o - , k a s 
a t š ķ i r a s v iena no o tras pēc f o r m a s u n s a t u r a . 
H o m o l o ģ i j a ir a tz iņa par Jēzu , kas šeit f o r m u l ē t a 
k ā a k l a m ā c i j a . 2 2 K r e d o a t t i ecas uz D i e v a 
p e s t ī š a n a s d a r b u : t i c īga is a tz ī s t , k a Dievs J ē z u i r 
u z m o d i n ā j i s no m i r u š a j i e m . 
V i s s e n ā k ā k r i s t ī g ā s atz iņas f o r m u l a ir " K r i s ­
tus ir K u n g s " . 2 3 Šī f o r m u l a j a u p i r m k r i s t i e š u 
d r a u d z e s la ikā t ika tā lāk p a p l a š i n ā t a , i e v e d o t 
ta jā i z t e i k u m u s par J ē z u s ceļu, sevišķi par V i ņ a 
k r u s t a nāv i un a u g š ā m c e l š a n o s , par V iņa D i e v a 
14 Sk. K. Wegenast, Das Verständnis der Tradition bei 
Paulus und in den Deuteropaulinen, Neukirchen, 
1962. 
1 5 Tas ir izteikts ar atslēgas vārdiem TtapaXctußdveiv 
un 7tapa5i6dvai. 
1 6 Par tradīciju liek domāt ari izteikumi ITes 2,13; 
Gal 1,9; Fil 4,9 u.c. 
17 Atslēgas vārds: ÖUOXOYECO = atzīt. 
18 Šāda homoloģija tīrā veidā ir IKor 12,3b. 
1 9 Atslēgas vārds M C R C E I X O = ticēt. 
2 0 ITes 4,14. 
2 1 Piem, Rom 8,11. 
2 2 Aklamācija bija dievkalpojuma sastāvdaļa (sal. 
IKor 12,3), pie tās piederēja arī draudzes atziņas 
proklamēšana pasaules priekšā: draudze atklāti 
paziņoja, kas ir tās Kungs. 
2 3 Sal. Rom 10,9; IKor 12,3; Fil 2,11; Apd 16,31; lKlem 
49,6; 50,7; 2Klem 14,2; Barn 2,6 u.c. 
CEĻŠ 157 
D ē l a d a b u , p a r V i ņ a p a z e m o š a n o s u n p a a u g ­
s t i n ā š a n u . 
A p u s t u l i s Pāv i l s citē š ā d u p a p l a š i n ā t u a t z i ­
ņ a s f o rmulu I K o r 15 ,3 -5 : 
" . .ka Kr i s tus ir m i r i s p a r m ū s u g r ē k i e m , p ē c 
r a k s t i e m , un k a v i ņ š a p r a k t s u n t reša jā d i e n ā 
a u g š ā m c ē l i e s , pēc r a k s t i e m , un k a viņš ir p a r ā ­
dījies K ē f a m , p ē c t a m t iem d i v p a d s m i t i e m . " 
Daž i vē lāk i r o k r a k s t i 2 4 r ā d a arī k r i s t o l o ģ i s -
kās a t z i ņ a s f o r m u l u k r i s t ī b u a k t ā . 2 5 
L i e l ā k ā d a ļ a J a u n ā s D e r ī b a s t i c ības a t z i ņ u 
r u n ā p a r J ē z u , 2 6 be t drīz v i e n , ša i sākotnē j i v i e n ­
k ā r š a j a i a tz iņas f o r m a i p a p l a š i n o t i e s , ta jā v a r ē ­
j a a trast j a u d ivus l o c e k ļ u s , kur i tika a t t i e c i n ā t i 
u z D i e v u un J ē z u . 2 7 V i e n a š ā d a d i v d a ļ ī g a a t z i ņ a s 
f o rma a t r o d a m a I K o r 8,6: " B e t m u m s ir t ik v i e n s 
Dievs , Tēvs , n o k u r a visas l ie tas u n kurš ir m ū s u 
i lgu mērķ i s ; u n t ik viens K u n g s , Jēzus K r i s t u s , 
caur k u r u v i s a s l i e tas , arī m ē s c a u r v i ņ u . " 
D o m ā j a m s , ka š ā d a s d i v d a ļ ī g a s a tz iņu f o r ­
m u l a s ir r a d u š ā s v ē l ā k . J ū d a i s m ā n e b i j a n e p i e ­
c i e š a m s uzsvēr t m ā c ī b u p a r v i enu Dievu , t u r p r e t ī 
p a g ā n u m i s i o n ē ta i b i j a j ā t i e k s k a i d r i f o r ­
m u l ē t a i . 2 8 V ē l ā k d i v d a ļ ī g ā s a t z iņas p r i e k š p l ā n ā 
i zv i r z ī j ā s k r i s t o l o g i s k ā d a ļ a . 2 9 
T u r k l ā t k r i s t o l o ģ i s k a i s ar t iku ls v a r būt f o r ­
mulē ts kā i z t e i k u m s par J ē z u s p e r s o n u vai k ā iz ­
t e i k u m s par V i ņ a d a r b u . 
I z t e ikumi par J ē z u s p e r s o n u : Jēzus t i ek a t z ī t s 
- p a r K u n g u 
- p a r M e s i j u 3 0 
- p a r D i e v a D ē l u . 3 1 
I z t e i k u m i par J ē z u s d a r b u : t e i k u m s , ka D i e v s 
Jēzu ir u z m o d i n ā j i s n o m i r u š a j i e m , t i ek 
p a p l a š i n ā t s ar i z t e i k u m i e m p a r J ē z u s nāvi u n 
tās n o z ī m i . J ē z u s ir n o m i r i s " p a r m ū s u 
* Galvenokārt Bizantijas tekstu majuskuļi E. 36. 945. 
1739. 
2 5 Sk. Apd 8,37: "Es ticu, ka Jēzus Kristus ir Dieva 
Dēls." šī atziņa tiek citēta, resp., ir priekšnotei­
kums ari 1J 4,15; 5,5; Ebr 4,14. 
2 6 Piem., IKor 15,3-5; ITes 4,14. 
2 7 Sk. IKor 8,6; ITes l,9f. 
a ITes l,9f lietota formula ļoti skaidri parada šo 
kopsakarību. 
2 3 ITim 2,5f; 6,13. 
3 0 Mk 8,29 (sal. Lk 9,20); Mt 16,16. 
3 1 1J 4,15; ITes 1,10. 
CEĻŠ 
g r ē k i e m " 3 2 , Dievs V i ņ u ir " n o d e v i s n ā v ē " 3 3 , n o l i c i s ņj 
par " g r ē k u i zp i r cē ju V i ņ a a s i n ī s " . 3 4 Šo i z t e i k u m u ; r j 
b ū t ī b a ir s o t e r i o l o ģ i s k a : Jēzus m i r š a n a n o z ī m ē -51 
g l ā b š a n u t iem, k a s t ic š īs n ā v e s g l ā b j o š a j a m O 
s p ē k a m . Atz iņa p a r Jēzus a u g š ā m c e l š a n o s n o *Q 
m i r u š a j i e m z i n ā m ā m ē r ā nav n e k a s cits kā V i ņ a OJ 
nāves i n t e r p r e t ā c i j a : Dievs n a v atstā j is J ē z u £ H 
nāvē , bet p a a u g s t i n ā j i s V i ņ u caur a u g š ā m ­
c e l š a n u . P a m a t a teksts i r Pāv i la I K o r 15,3ff c i ­
tētā f o r m u l a . 3 5 
D a u d z f o r m u l u , ar k u r u p a l ī d z ī b u t iek i z ­
te ikta t i c ības a tz iņa , satur Pāv i la vēstules , ī p a š i 
V ē s t u l e r o m i e š i e m , taču šīs f o r m u l a s a p t v e r 
g a l v e n o k ā r t t ikai k r i s t o l o ģ i s k o a r t i k u l u . 
T ā l ā k ā f o r m u l v e i d a atz iņas uzbūve a t t ī s t ā s 
d ivos v i r z i e n o s : 
- a t t ī s tās t r in i tāra f o r m u l a ar trešo a r t i k u l u 
par Svē to G a r u 3 6 
- k r i s t o l o ģ i s k a i s art ikuls t iek sada l ī t s , u n 
tajā t iek i e s t r ā d ā t s e k s k u r s s . 3 7 
T r ī s d a ļ ī g u f o r m u l u satur kr i s t ību pavēle Mt 
28 ,19 : ".. tās kr i s t īdami T ē v a , D ē l a un Svētā G a r a 
v ā r d ā . " 3 8 
T r ī s d a ļ ī g ā s a tz iņu f o r m a s l īdzās d i v d a ļ ī ­
g a j ā m a t z i ņ ā m p a r D ievu un Kr is tu ( I K o r 8,6; 
3 2 IKor 15,3; sal. Rom 4,25. 
3 3 Rom 8,32. 
3 4 Rom 3,25; sal. an lKlem 21,6a: "..Kungs Jēzus, kura 
asinis pār mums ir izlietas". 
3 6 Formulas autors nav Pāvils pats. Uz tradīciju 
norāda kaut vai tas, ka d|iapTtctt šeit ir lietots 
daudzskaitlī. Pāvils pats par "grēku" pastāvīgi 
runā vienskaitlī (sal. Rom 11,27; Gal 1,4; IKor 
15,17). Tāpat ari izteiciens K c c t a -uac, ypcapdc, (sal. Jēk 
2,8) un "divpadsmitu" pieminēšana. Valoda rāda 
semītisku iespaidu. (H. Conzelmann, Grundriss der 
Theologie des Neuen Testaments, 50.) 
3 6 Mt 28,19; sal. 2Kor 13,13. 
3 7 Vienu šādu ekskursa veidu rada Ef 4,4f: "Viena mi­
esa, viens gars .. viens Kungs, viena ticība, viena 
kristība; viens visu Dievs un Tēvs." Cits kris-
toloģiska ekskursa veids ir ITes l,9f. Šeit, kur tiek 
runāts par "dzīvo un patieso Dievu" un par "viņa 
Dēla no debesīm" gaidīšanu, tiek ievesti divi 
paplašinājumi: a) kuru viņš uzmodinājis no mi­
roņiem; b) kas mūs atpestīs no nākamās dusmības. 
3 8 Citas trīsdaļīgās formulas atrodas 2Kor 13,13; IKor 
12,4-6; lPēt 1,2. Tomēr visas šīs formulas ir pārvei­
dotas un nav viendabīgas savā uzbūvē. 
CEĻŠ 159 
I T i m 6,13) , k a arī a tz iņa i t i k a i par Kr i s tu ( I K o r 
12,3; 15,3ff; R o m l ,3f : 10,9; Fil 5-11) s a s t o p a m a s 
j a u J a u n a j ā D e r ī b a . 
ļļ V i s a s trīs š īs s e n ā k ā s f o r m a s - v i e n d a ļ ī g ā 
l£ļ> Kr i s tus a tz iņa , d i v d a ļ ī g ā ( b i n i t ā r ā ) u n t r ī s d a ļ ī g ā 
-OB ( t r in i tārā ) - v ē l ā k ā l a i k ā t ā l ā k a j ā t i c ības a t z i ņ u 
O v e i d o š a n ā s p r o c e s ā ir t i k u š a s k o m b i n ē t a s c i ta a r 
*Q c i t u . 4 0 Par v a l d o š o t o m ē r p a v i s a m drīz k ļ u v a 
© t r ī s d a ļ ī g ā a t z i ņ a s f o r m a p a r T ē v u , Dē lu un S v ē t o 
G a r u , kurā o t ra i s a r t i k u l s , a t z i ņ a par Dē lu , t i k a 
sevišķi p a p l a š i n ā t s u n p a p i l d i n ā t s . 
Z i n ā m u n o s l ē g u m u šo f o r m u l u a t t ī s t ība s a ­
sniedz Romanum,42 be t " t i c ī b a s l i k u m u " (regula 
fidei) noz īmi tās i e g ū s t 2. g s . b e i g ā s . 4 3 
S v a r ī g ā k ā s s e n ā s b a z n ī c a s t i c ības a p l i e c ī b a s 
ir: Romanum ( R ) , 2. gs . v i d u s , Apostolicum ( T ) , 4 4 
3 9 Sal. Mt 28,16; 2Kor 13,13. 
4 0 Interesanta ir četrdaļīga formula lKlem 46,6: 
"Viens Dievs, viens Kristus, viens žēlastības Gars, 
viens aicinājums Kristū." 
4 1 Iemesls tam bija maldu mācības par Kristu. 
42 Romanum: 
"Es ticu uz Dievu Tēvu, Visuvaldītāju; 
un uz Jēzu Kristu, Viņa vienpiedzimušo Dēlu, mūsu 
Kungu, 
kas piedzimis no Svētā Gara un jaunavas Marijas, 
tika krustā sists no Poncija Pilāta, aprakts, 
trešajā dienā augšāmcēlās no mirušajiem, 
uzbrauca debesīs, sēž pie Tēva labās rokas, 
no turienes Viņš nāks, lai tiesātu dzīvos un mirušos; 
un uz Svēto Garu, svēto baznīcu, grēku piedošanu, 
miesas augšāmcelšanos." 
* Sal. A.M. Ritter, TRE 13, 402-405. 
44 Romanum, kas radies 2. gs. beigas un sākotnēji bi­
jis Romas draudzes kristību atziņa, vēlāk ticis 
paplašināts un tam pievienoti vairāki pielikumi 
(kā piem., "debess un zemes Radītājs"), kas droši 
vien kalpojuši aizsardzībai pret gnosticisma maldu 
mācībām. Tā kopš 5. gs. Gallijā un Spānijā radās 
vispāratzīts Apostolicum teksts. Nosaukums "Apos­
tolicum" cēlies no vēlākas leģendas (sk. H.G. Pöhl-
mann, Unser Glaube, 29; H. Steubing, Bekenntnisse 
der Kirche, 15). Var izsekot ticības apliecibu at­
tīstībai no pavisam īsām formulām Jaunajā Derībā 
līdz Apostolicum (sk. E.V. Dobschütz, Das Apostoli­
cum, 1932; J.N.D. Kelly, Altchristliche Glaubens­
bekenntnisse. Geschichte und Theologie, UTB 1746, 
1993). 
160 CEĻŠ 
Nicaenum (N ) , 325 . g., Nicaeno-Constantinopoli- gļ 
tanum (C ) , 381 . g. 4 5 ;p 
P i r m s Romanum 2. gs bi ja z i n ā m a s ī s ā k a s 
vai g a r ā k a s t r ī s d a ļ ī g a s atz iņas f o r m a s arī ā r p u s O 
P a l e s t ī n a s . 4 6 ' Q 
Bet t i c ības atz iņa t iek a t tē lo tas arī t i c ības a t - OJ 
t i ec ības ar vēs tur i sko a t k l ā s m i . 4 7 Sis v ē s t u r i s k a i s £»4 
a tz iņas raksturs t iek s a g l a b ā t s arī p i r m k r i s t i e š u 
" t r e š a j ā p a a u d z ē " , bet tas m o d i n c ē j a s d i v o s 
v i r z i e n o s : 
- s a g l a b ā j a s k o n t i n u i t ā t e , c iktā l sa turs p a l i e k 
tas pats . T u r , kur a tz iņa f o r m ā l i t iek p a p l a ­
š ināta , r u n a nav par j a u n u s a t u r u . L ie lāko t i e su 
v i e n k ā r š i s k a i d r ā k t iek izte ikts tas , k a s j a u 
sākotnē j i t i c ības p ā r l i e c ī b ā bi j is i m p l i c ē t s 
- ar to, bez š a u b ā m , sa is tās t ā l ā k a a t t ī s t ī b a . 
T i c ī b a arv ien v a i r ā k u n v a i r ā k tiek s a p r a s t a 
k ā no l a i k a n e a t k a r ī g a m ā c ī b a . T ā k ļūst par u z ­
t i c ē š a n o s D i e v a m (fides quae creditur) u n t a g a d 
var t ikt s a p r a s t a k ā p ā r l i e c ī b a p a r šīs m ā c ī b a s 
p a t i e s ī g u m u . 4 8 
2. Svarīgākās ticības apliecības 
protestantu draudzēs Latvijā šodien 
T i c ī b a s ap l i ec ību t ā l ā k a j ā a t t ī s t ībā l i e l a 
l o m a ir b i jusi arī v ē s t u r i s k o t r a d ī c i j u f a k t o r a m . 
" T i c ī b a s " te ikumi i z m a i n ā s , a t tē lo jo t t i c ī b a s 
j ē g u . Šie t e ikumi nav atraut i no l oģ ikas , s a v a 
l a ika , nav s a s t i n g u š a s , n e d z ī v a s f o r m u l a s , b e t 
gan vēs tur i sk i t e i k u m i , a t k l ā s m e s v ē s t u r i s k a i n ­
t e r p r e t ā c i j a . T a s n o z ī m ē , ka t i c ības a t z i ņ a s v e i ­
d o š a n ā s u n f o r m u l ē š a n a s process ir d i n a m i s k s . 
Vēs ture r ā d a , ka t i c ības atz iņai ir divi i z e j a s 
punkt i : no v ienas puses , tā p a m a t o j a s c i l v ē k a 
d i e v a t z i ņ ā u n atbi ld uz Dieva m ī l e s t ī b a s d ā v a n u ; 
no o t r a s , tā i zaug no v ē s t u r i s k ā s s i t u ā c i j a s . J a u 
Izraē ls iepret ī c i t iem d iev iem a t z i n a v ienu D i e v u , 
* Sal. H. Lahr, Art. "Bekenntnisbildung", RGG I, 1009. 
4 6 Ēģiptē 2. gs. vidū bija pazīstama šāda ticības atzi­
ņas formula: "Es ticu uz Dievu Tēvu, Visuvaldītāju; 
un uz Jēzu Kristu, Viņa vienpiedzimušo Dēlu, mūsu 
Kungu; un uz Svēto Garu, svēto baznīcu un miesas 
augšāmcelšanos." 
4 7 Ja šīs attiecības pazūd, seko draudzes formas pār­
vērtības. Tā notika 2. gs. kristīgajā gnosticismā. 
4 8 R. Bultmann, Theologie des Neuen Testaments, 488. 
CEĻŠ 161 
kas bi ja tā v i e n ī g a i s K u n g s . 4 9 B a z n ī c a s v ē s t u r ē 
a tz iņa ir i z p a u d u s i e s t r ī s f o r m ā s : k ā t i c ī b a s i z ­
t e ikumi , k ā p r a k t i s k ā s dz īves p i e p i l d ī j u m s u n k ā 
ņļ fiksēts d o k u m e n t s . 
IZ? 1. K r i s t ī g ā a t z i ņ a ir t i c ī b a s pos tu lā t s . T r ī s v i e -
-Sd n īgā D i e v a d a r b ī b ā t iek a k c e n t ē t a p a s a u l e s 
0 p e s t ī š a n a , p a m a t o t a D i e v a s lava , p a s l u d i n ā t a 
"Q J ē z u s Kr i s tus v a l s t ī b a s u n Svē tā G a r a n ā k š a n a . 
Cü Sī atz iņas f o r m a b i ja s a s t o p a m a j a u a g r a j ā k r i s -
£ H t ie t ībā kā m u t i s k a u n r a k s t i s k a t r a d ī c i j a . 
2. K r i s t ī g ā a t z i ņ a dz īvē i z p a u ž a s k ā a t ­
s a u k š a n ā s D i e v a m ī l e s t ī b a i , u z t i c ē š a n ā s V i ņ a 
v a d ī b a i , t i c ī b a s v i e n o t ī b a a r c i t i e m k r i s t i e š i e m , 
bet arī a t t e i k š a n ā s no i z n ī c ī g ā s p a s a u l e s . Šī 
f o rma ir ļot i d a u d z v e i d ī g i s a s t o p a m a a t s e v i š ķ u 
kr i s t i e šu u n arī k r i s t i gās d r a u d z e s dz īvē . 
3. Kr i s t ī go a t z i ņ u p a m a t s u n esence ir fiksēti 
d o k u m e n t i , kas ir r a d u š i e s n o t e i k t ā v ē s t u r i s k ā 
s i tuāc i jā u n t i k u š i l e ģ i t i m ē t i ar b a z n ī c a s n o r ­
m ā m vai v i s p ā r ē j u l i e t o š a n u . Ša jā f o r m ā t i c ī b a s 
a tz iņa p a r ā d ā s k ā Svēto R a k s t u i n t e r p r e t ā c i j a , 
tā n o r ā d a ce ļu (ar ī pret m a l d u m ā c ī b ā m ) u n 
s imbo l i zē d r a u d ž u va i b a z n ī c a s t i c ības v i e n o t ī b u . 
V i s ā s tr īs f o r m ā s a t z i ņ a ir i z t e i k u m i p a r 
t r ī sv ien īgo D i e v u , n e v i s t ika i p i e k r i š a n a k ā d a i 
no te ik ta i m ā c ī b a i . A t z i ņ a s t i c ī b a s i z t e i k u m u u n 
p r a k t i s k ā s dz īves p i e p i l d ī j u m a f o r m a b a z n ī c a s 
vēs tures g a i t ā ir t ikus i a t k a l u n atka l p ā r ­
s t r ā d ā t a u n a t j a u n o t a , t u r p r e t ī a tz iņas fiksēta 
d o k u m e n t a f o r m ā ir p a l i e k o š ā k a s u n s a i s t o š ā k a s 
vēr t ības . T ā s ir k ļ u v u š a s p a r t i c ības r a k s t i e m , 
kas i e g u v u š i v i e n ā vai v a i r ā k ā s b a z n ī c ā s n o t e i ­
cošu , v a d o š u a u t o r i t ā t i . U n tā l i e l ā k ā d a ļ a 
kr i s t īgo k o n f e s i j u u n g r u p ē j u m u ir s a g l a b ā j u s i 
no te ik tu a t z i ņ a s k o n t i n u i t ā t i u n par savu š o d i ­
enas t i c ī bas a p l i e c ī b u p a m a t u ir p a t u r ē j u s i 
t ā d a s p i r m k r i s t i e š u a t z i ņ a s f o r m a s k ā Apostoli­
cum, N ī k a j a s - K o n s t a n t i n o p o l e s t i c ības a p l i e c ī b a 
u .c . 
Apustuliskā ticības apliecība savā t a g a d ē j a 
f o r m ā r a k s t i s k i n o s t i p r i n ā j u s i e s k o p š 5. g s . 
s ā k u m a . T o atz īst e v a ņ ģ ē l i s k ā b a z n ī c a , R o m a s 
k a t o ļ u b a z n ī c a , a n g l i k ā ņ u b a z n ī c a u n d a u d z a s 
5Moz 6,4-5. 
Pazīstamākais piemērs ir Kristus himna ap. Pāvi la 
Vēstulē filipiešiem. 
162 CEĻŠ 
c i t a s . 5 1 T ā ir i eguvus i t r a d i c i o n ā l u vietu d a ž ā d u 
k o n f e s i j u d i e v k a l p o j u m o s . 
Nīkajas-Konstantinopoles ticības apliecība 
t ikus i f o r m u l ē t a j a u 381 . g a d ā u n satur l ī d z ā s 
t r ī s d a ļ ī g a i t i c ības a p l i e c ī b a i vēl t r ī sda ļ īg i i z ­
te iktu ce tur to a r t i k u l u . 5 2 P l a š ā k ā noz īmē tā i r 
e k u m e n i s k a t i c ības ap l i e c ība , kas apv i eno v i s u 
k r i s t i e t ī b u . 
N o d a ļ ā par Svēto G a r u v i enā v ietā ir s a g l a ­
b ā j u s i e s a t š ķ i r ī g a t rad ī c i ja . O r t o d o k s ā b a z n ī c a 
turas pie s ā k o t n ē j ā f o r m u l ē j u m a : " M ē s t i c a m u z 
Svēto G a r u , . .kas no Tēva iz iet . " V ē l ā k a i s p i e l i ­
k u m s "un no Dē la " ir r a d i e s v i d u s l a i k o s . 
M a r t i n a L u t e r a Mazais katehisms t icis s a s t ā ­
dīts 1529. g a d ā . T i c ī b a s p a m a t i - 10 b a u š ļ u , t i c ī ­
bas a t z iņa , l ū g š a n a " M ū s u Tēvs " , k r i s t ī b a , 
Svēta is V a k a r ē d i e n s , grēku i z s ū d z ē š a n a - t a j ā 
izte ikt i u n skaidrot i j a u t ā j u m u u n a t b i l ž u f o r m ā . 
Vē l v a r p i eminēt 1563. g a d ā i zve idoto Heidel-
bergas katehismu, kas k r i s t ī g ā s t i c ības p a m a t u s 
129 j a u t ā j u m u un atb i l žu f o rmā a p s k a t a no r e ­
f o r m ā c i j a s r e d z e s p u n k t a . Heidelbergas kate­
hisms i e z īmē jas ar s i s t e m ā t i s k u uzbūv i , tas s a t u r 
trīs l ie las d a ļ a s : 
- par c i lvēka p o s t u 
- par c i lvēka p e s t ī š a n u 
- p a r pate i c ību . 
Augsburgas ticības apliecība (Confessio Au-
gustana) s a r a k s t ī t a 1530. g a d ā u n no las ī ta svē­
tās R o m a s i m p ē r i j a s ķe i zara K ā r ļ a V pr i ekšā k ā 
of ic iā ls p a z i ņ o j u m s p a r to, k a m tic l u t e r ā ņ i . 
A u g s b u r g a s s a n ā k s m e s g a l v e n a i s j a u t ā j u m s b i j a 
i m p ē r i j a s r e l i ģ i s k ā s v i eno t ības s a g l a b ā š a n a . 
K a t o ļ u teo logs J o h a n s Eks b i ja s a g a t a v o j i s 4 0 4 
a r t i k u l o s i z te iktu a p s ū d z ī b u " j a u n a j a i t i c ī b a i " . 
Pēc i m p e r a t o r a a i c i n ā j u m a lu terāņ i i e s n i e d z a 
savu - F i l ipa M e l a n h t o n a i z s t r ā d ā t o t i c ī b a s 
ap l i e c ību . Ta jā ne t i ek skart i toreiz d i skutēt ie u n 
d o m s t a r p ī b a s i z ra i soš ie j a u t ā j u m i k a t o ļ u u n 
l u t e r ā ņ u a t t i e c ībās . Augsburgas ticības apliecība 
ir iz te ikt i s a m i e r i n o š a , un tā a p l i e c i n a a t z i ņ a s 
Arī baptistu savienība Latvijā. 
"Mēs apliecinām vienu vienīgu kristību uz grēku 
piedošanu un gaidām uz mirušo augšāmce l šanos 
un dzīvošanu nākamā pasaulē." Apustuliskajā ticī­
bas apliecībā šīs atziņas ir iekļautas trešajā arti­
kulā . 
CEĻŠ 
v i e n o t ī b u ar s e n o b a z n ī c u . T ā t a d s ā k o t n ē j i t ā s 
m ē r ķ i s b i ja b a z n ī c a s v i e n o t ī b a s s a g l a b ā š a n a . 
Lai gan š ā d ā i z p r a t n ē Augsburgas ticības aplie-
ņļ čību varē tu p a t n o s a u k t p a r e k u m e n i s k u m ē ģ i n ā ­
ja» j u m u , t o m ē r tas n a v t r a u c ē j i s tai k ļū t p a r v i e n u 
»QJQ no s v a r ī g ā m l u t e r i s k ā s b a z n ī c a s t i c ības a p l i e -
O č ī b ā m . 
' Q 16. g a d s i m t ā p i e ņ e m t i e d o k u m e n t i , k u r o s 
0) lu terāņ i p a s l u d i n ā j a s a v u k r i s t ī g o t i c ību u n i z -
£ H p r a t n i p a r S v ē t a j i e m R a k s t i e m , 1580. g a d ā t i k a 
a p k o p o t i u n p u b l i c ē t i v i e n k o p u s Konkordijas 
grāmatā. 
20. g a d s i m t ā n o z ī m ī g s t i c ī b a s atz iņu a p k o p o ­
j u m s b i ja B a r m e n a s s i n o d e s 5 3 Teoloģiskais 
skaidrojums. N a c i o n ā l s o c i ā l i s t i s k ā s d i k t a t ū r a s 
la iks V ā c i j ā r a d ī j a d r a u d u s arī b a z n ī c a i , u n š a ­
j o s a p s t ā k ļ o s b i ja n e p i e c i e š a m s f o rmulē t a t z i ņ u 
i z t e i k u m u s par b a z n ī c a s b ū t ī b u u n u z d e v u m u u n 
n e š a u b ī g i vērs t i es pret tās i d e o l o ģ i s k o g r a u š a n u . 
L īdz ar to B a r m e n a s t e o l o ģ i s k a i s s k a i d r o j u m s ir 
v i e n a no r e t a j ā m l i e c ī b ā m p a r b a z n ī c a s p r e ­
test ību v a l s t s d i k t a t ū r a i t a j ā l a i k ā . 
Lai arī b a p t i s t u d r a u d ž u e k s p a n s ī v a i s s p ē k s 
ir a t sev i šķo d r a u d ž u d e m o k r ā t i s k a j ā s t r u k t ū r ā , 
t o m ē r v ē s t u r e s g a i t ā arī t ā m ir b i j u š a s s a v a s 
v i s p ā r ē j a s t i c ī bas a t z i ņ u a p l i e c ī b a s . S v a r ī g ā k ā s 
n o t ā m ir : 
- London Confessia, 1644 . g a d s 5 4 
- Baptist Confession, 1 6 8 9 . g a d s 5 5 
- Philadelphia Confession, 1742 . gads 
- New Hampshire Confession, 1833 . g a d s . 
L īdzās š ī m ir j ā m i n arī n a c i o n ā l o b a p t i s t u 
s a v i e n ī b u t i c ī b a s a p l i e c ī b a s . 5 6 
Latv i j a s b a p t i s t u d r a u d z ē m to p a s t ā v ē š a n a s 
l a i k ā k o p š 1860. g a d a n a v bi j is v i e n o t u t i c ī b a s 
a p l i e c ī b u . K a t r a d r a u d z e i r b i jus i v a i r ā k v a i 
m a z ā k b r ī v a s a v ā a t z i ņ ā u n s l u d i n ā š a n ā . P a r 
v i e n o t ā j u g a l v e n o k ā r t ir k a l p o j u s i v ē s t u r i s k ā 
t r a d ī c i j a . D a ž i b a p t i s t u m ā c ī t ā j i g a n ir arī r a k ­
st iski f o r m u l ē j u š i s a v u s u z s k a t u s p a r a t ­
s e v i š ķ i e m d o g m a t i k a s j a u t ā j u m i e m , bet š ie d a r b i 
1934. gada 29.-3l.maijs, Vācija. 
Angļu baptisti, kalvinistiska virziena pārstāvji ar 
to norobežojās no General Baptist konvencijas. 
Uzrakstīta un anonīmi publicēta jau 1677. gadā. 
Piem, vācu baptistu ticības apliecība 1847. gadā. 
164 CEĻŠ 
n a v b i j u š i s i s t e m a t i z ē t a s t i c ības a p l i e c ī b a s . 5 7 ņj 
T i c ī b a s ap l i e c ība Latv i jas b a p t i s t i e m š o d i e n i r 
ļoti n e p i e c i e š a m a , lai a p z i n ā t o s u n definētu s a v u »oi 
i dent i tā t i r e l i ģ i sko uzskatu p l u r ā l i s m a a p - O 
s t ā k ļ o s . "Q 
Literatūra 
Bībe le , 1965. 
N e s t l e - A l a n d , Novum Testamentum Graece, 27 . 
Aufl . , 1995 . 
A n d r e s e n , C , Handbuch der Dogmen- und The­
ologiegeschichte, Bd . I, G ö t t i n g e n , 1989. " K e -
r y g m a t i s c h e B e k e n n t n i s f o r m e n " , 1 5 - 2 5 . 
Barth , K., Kirchliche Dogmatik, Bd. I-IV, Zürich, 1 9 6 7 -
1 9 8 9 . 
C o n z e l m a n n , H., Grundriss der Theologie des Neuen 
Testaments, Tüb ingen , 1992 , 4 6 - 5 7 ; 1 7 8 - 1 8 1 ; 
3 3 4 - 3 3 8 . 
E r i c k s o n , M.J . , Christian Theology, G r a n d R a p ­
ids , 1985. 
G a r r e t t , J .L. , Systematic Theology, Vol . 1, G r a n d 
R a p i d s , 1990. 
G n i l k a , J . , Theologie des Neuen Testaments, 
B a s e l , 1999 . 
G o p p e l t , L , Theologie des Neuen Testaments, 
G ö t t i n g e n , 1985 . 
Hübner , H., Biblische Theologie des Neuen Testaments, 
B d . 1 . - 2 , Göt t ingen , 1990. , 1993 . 
Iņķ is , R , Kam mes ticam? R ī g a , 1933 . 
Joes t , W , Dogmatik, B d . 1.-2. , Göt t ingen , 1990 . 
K ä s e m a n n , E , Ar t . Formeln II , 5, R G G II, 3. Auf l . , 
9 9 2 - 9 9 6 . 
Lahr , H , Art . Bekenntnisbildung, R G G I, 3. Auf l . , 
1 0 0 9 - 1 0 1 1 . 
M a l d o n i s , V , Evaņģēliska dogmatika, R ī g a , 
1 9 3 9 . 
P a n n e n b e r g , W , Systematische Theologie, B d . 
1 . - 2 , Göt t ingen , 1 9 8 8 , 1991 . 
P ö h l m a n n , H.G., Abriss der Dogmatik, Güters loh , 
1 9 8 5 . 
Kā nopietnākie baptistu ticības atziņu apkopojošie 
un ar citām kristīgajām konfesijām salīdzinošie 
darbi ir vērtējami vairāk nekā 400 lpp. biezā 1933. 
gadā iznākusi R. Iņķa grāmata "Kam mēs ticam" 
un J. Tervita brošūra "Mēs esam baptisti" (1990). 
CELS 165 
Pöhlmann , H.G. , Unser Glaube. Die Bekenntnisschriften 
der evangelisch-lutherischen Kirche, Güters loh , 
1 9 9 1 . 
S a ņ ņ i k o v , S.V., Istorija baptizma, O d e s s a , 1996 . 
(kr ievu v a l . ) . 
S c h m i d t , W . , Alttestamentlicher Glaube, N e u -
k i r c h e n e r , 1996 . 
S t e u b i n g , H . , Bekenntnisse der Kirche. Bek­
enntnistexte aus zwanzig Jahrhunderten, 
W u p p e r t a l , 1 9 8 5 . 
S t recker , G., Theologie des Neuen Testaments, 
Berl in , 1 9 9 6 . 
S t u h l m a c h e r , P., Biblische Theologie des Neuen 
Testaments, B d . 1.-2. , G ö t t i n g e n , 1992 . , 1999 . 
Wolf , E. , Art . Bekenntnisschriften, R G G I, 3. Auf l . , 
1 0 1 2 - 1 0 1 7 . 
Z u s a m m e n f a s s u n g 
Die Entstehung und Entwicklung 
der Bekenntnisschriften 
V o n Anfang an h a t die G e m e i n d e ihrem G l a u b e n 
in Bekenntn issen e ine erkennbare Gestalt gegeben , in 
der d e r e inzelne u n d die Kirche insgesamt bezeugen 
und we i tergeben konnten , w a s sie g laubten . Die Be­
kenntnisse s ind W e s e n s m e r k m a l einer Kirche , d ie in 
Verkündigung, Got tesd ienst , Lehre und Miss i on den 
Dreieinigen G o t t b e z e u g t u n d in so lchem Zeugnis als 
Gemeinschaf t der G l a u b e n d e n lebt. 
E in G l a u b e n s b e k e n n t n i s ist eine formelhafte 
Z u s a m m e n f a s s u n g d e r biblisch-christl ichen G l a u b e n s ­
lehre. D ie Forme ln lassen s ich d a n a c h klassi f iz ieren, 
ob sie nur e inen Glaubensar t ike l enthal ten : d a s Be­
kenntnis zu C h r i s t u s , oder zwei : das Bekenntn is zu 
Gott u n d zu Chr i s tus . Dabe i k a n n der christologische 
Artikel formuliert se in als A u s s a g e über die Person 
oder a l s A u s s a g e ü b e r das W e r k Christ i . 
1. A u s s a g e n ü b e r die P e r s o n Christi : J e s u s wird 
b e k a n n t als d e r Messias ( M k 8,29) oder a ls Sohn Got­
tes ( U n 4,14), oder a l s Herr ( R o m 10,9; I K o r 12 ,3) . 
2 . A u s s a g e n ü b e r das W e r k Christi : Der Satz , 
dass Got t J e s u s von den T o t e n auferweckt hat , wird 
erweitert durch A u s s a g e n ü b e r das Sterben J e s u und 
dessen Hei lss inn ( I K o r 15,3; R o m 3,25; 8 ,32) . 
D i e meis ten d i eser F o r m e l n umfassen nur einen 
„Artikel" , den chr isto log ischen. Die Urform aller christ-
CEĻŠ 
licher Bekenntnisse heisst : „Jesus ist Herr" (vgl. R o m 
10,9 ; I K o r 12,3; Phi l 2 ,11 ; A p g 16 ,31) . Sie wird schon 
in neutestament l i cher Zeit gefüllt und erweitert , in­
d e m A u s s a g e n über den W e g Jesu hinzutreten, insbe ­
sondere über seinen Kreuzestod und seine Auferste­
hung , über seine Gottessohnschaft , seine Erniedrigung 
und Erhöhung. Paulus zitiert e ine solche erweiterte 
Bekenntnis formel in I K o r 15,3-5. 
N e b e n der inhaltl ichen Fül lung des eingliedrigen 
Chris tusbekenntnisses findet aber auch eine Er­
wei terung auf zwei und auf drei Glieder statt , j e 
n a c h d e m ob der Vater oder auch der Geist e inbezogen 
w u r d e . Ein zweigliedriges Bekenntnis findet sich in 
I K o r 8,6, dreigliedriges in M t 28,19 statt. 
Alle drei Formen , das eingliedrige Chr is tusbe ­
kenntnis , das zweigliedrige (binitarische) und d a s 
dreigliedrige (trinitarische) Bekenntnis , h a b e n sich in 
nachneutestament l i cher Zeit weiterentwickelt . 
Herrschend geworden ist j edoch schon bald das drei­
gliedrige Bekenntnis z u m Vater , z u m Sohn und z u m 
Heiligen Geist . Dabe i wird der christologische Artikel 
besonders gefüllt und erweitert . 
Grundlegende Glaubensbekenntn i sse der Al ten 
Kirche s ind: Römanum, 2. Jahrhunder t (= R ) , Apo­
stolicum (= T ) , Nicaenum, 325 . n. Chr . (= N) , Nicaeno -
Constantinopolitanum, 3 8 1 . n. Chr . (= C) . 
D ie wicht igsten protestant ischen Bekenntnisse 
unserer Zeit sind fo lgende: 
der Kleine Katech i smus Luthers ( 1 5 2 9 ) ; 
die Erklärung der Zehn Gebote in thesenart igen 
Fragen und Antworten . 
D a s Augsburger Bekenntnis (Confessio 
Augustana, 1530). 
Der Heidelberger Katech ismus von 1563. 
D e n Absch luss innerlutherischer theologischer 
Streitigkeiten, die n a c h Luthers Tod ausgebrochen 
waren , b i lden Konkord ienwerk und Konkordienformel 
von 1580 . Die wichtigste Le is tung im Bereich der 
Entwicklung der Bekenntnisschri ften des 20 . J a h r ­
hunderts ist die Barmer theologische Erklärung von 
1 9 3 4 . 
O b w o h l auch die lokalen Bapt i s tengemeinden 
grosse A u t o n o m i e haben , in der Geschichte erscheinen 
sich a l lgemeine G laubensbekenntn i sse . Die wichtig­
sten sind: 
- London Confessia (1644) ; 
- Baptist Confession (1689) ; 
- Philadelphia Confession (1742) ; 
CEĻŠ 
- New Hampshire Confession (1833) . 
Die Bapt i s ten in Let t land h a b e n kein einheitl iches 
G l a u b e n s b e k e n n t n i s . D e r u m f a s s e n d e Faktor ist vor­
wiegend die geschichtl iche Tradi t ion . Ein G l a u b e n s ­
bekenntn is für d ie Bapt i s t engeme inden Le t t lands 
heute ist sehr erforderl ich, u m ihre Identität zu erken­
nen und zu def inieren. 
CEĻŠ 
Gatis Līdums 
D a b a , G a r s u n k r i s t ī g a i s Es: 
t r a n s c e n d e n c e N ī b ū r a a n t r o p o l o ģ i j ā 
Re i n h o l d a N ī b ū r a m o n u m e n t ā l a i s d i v s ē j u m u s a c e r ē j u m s The Nature and Destiny of Man t iek neret i u z s k a t ī t s g a n p a r ats lēgu v i s a i 
N ī b ū r a t e o l o ģ i s k a j a i d o m ā š a n a i , gan arī p a r 
n o z ī m ī g ā k o j e b k a d u z r a k s t ī t o N ī b ū r a d a r b u . Š i s 
p a m a t ā a n t r o p o l o ģ i s k a i s darbs t omēr aptver a r ī 
c i tas t eo l oģ i j a s n o z a r e s u n m ū s d i e n u k r i s t i e t ī b a i 
a k t u ā l o s j a u t ā j u m u s . K ā r a k s t a v iens no N ī b ū r a 
b i ogrā f i em Bobs P a t e r s o n s : 
N ī b ū r s n e k a d nav d o m ā j i s i zk lāst ī t v isu k r i s ­
t īgo t eo loģ i ju . V i ņ a i zve ido tās s i s t ēmas c e n t r ā 
a t r o d a s d o k t r ī n a p a r c i lvēku, t u r p r e t ī p ā r ē j ā s 
d o k t r ī n a s tiek s k a r t a s it kā g a r ā m e j o t . D o k t r ī n a 
p a r c i l vēku , kas ir N ī b ū r a l i e lāka i s p i e n e s u m s 
t e o l o ģ i j a i , n o s a k a arī v iņa ē t iku , v iņa u z s k a t u s 
p a r vēstur i , k r i s t o l o ģ i j u , p e s t ī š a n u , u n e s h a -
to loģ i ju . T a č u v iņš s a p r a t a , k a c i lvēka d o k t r ī n a 
n e p a s t ā v izo lēt i , a t r a u t a no k r i s t ī g ā s t i c ī b a s 
k o p u m a . Viņš velt ī ja savus r a k s t u s c i lvēka t e ­
m a t i k a i , kaut ari v i ņ a m bi ja v a j a d z ī g i d a u d z i 
gad i , lai pi lnīgi n o f o r m u l ē t u s a v u p o z ī c i j u . 1 
N ī b ū r a The Nature and Destiny of Man, k u r ā 
a p k o p o t a s v iņa 1939. g a d ā n o l a s ī t ā s G i f o r d a 
l ekc i jas , p i rmo reizi d ienas g a i s m u i e r a u d z ī j a 
tad , k a d visu c iv i l i zēto p a s a u l i p los ī ja O t r a i s 
p a s a u l e s karš - p i r m a i s s ē j u m s 1941. g a d ā u n 
otra is - 1943. g a d ā . Šī d a r b a r a k s t ī š a n a s l a i k s , 
1 Bob E Patterson, Makers of the Modern Theological 
Mind. Reinhold Niebuhr. (Waco, TX: Word Books, 
1977), 63. Šeit un turpmāk citāti autora tulkoti. 
CEĻŠ 169 
v i s t i c a m ā k , ir v i e n a l i e ta , k a s to varē tu p a d a r ī t 
i n t e r e s a n t u m u m s , kas d z ī v o j a m p a s a u l ē p ē c 
11 . s e p t e m b r a t e r o r a a k t i e m . Otra l i e ta , k a s 
varē tu dar ī t m i n ē t a j ā d a r b ā skarto p r o b l e m ā t i -
;j3» k u i n t e r e s a n t u , ir , p a š a N ī b ū r a v ā r d i e m r u n ā j o t , 
-OJD g a l v e n ā šī d a r b a tēze j e b j a u t ā j u m s , k a s 
O c i l v ē k a m v i sos l a i k o s ir b i j i s v iens no v i s a k -
' Q t u ā l ā k a j i e m , prot i - k ā v i ņ a m ( c i l v ē k a m ) sevi 
CO vērtēt? Šis j a u t ā j u m s , a r k o N ī b ū r s a tk lā j s a v u 
£ H G i f o r d a l e k c i j u sēr i ju , p a t i e s ī b ā ir ari v i ņ a p a š a 
t eo l oģ i j a s v i r z o š a i s p r i n c i p s , kas k o p š N ī b ū r a 
a i z i e š a n a s no m ā c ī t ā j a d a r b a Detro i tā 1 9 2 8 . g a ­
dā , lai k ļū tu p a r t e o l o ģ i j a s s e m i n ā r a m ā c ī b s p ē ­
ku , ir v i ņ u v irz ī j i s pretī i n t e g r ē t a i k r i s t ī g a Es i z ­
p r a t n e i . 2 
The Nature and Destiny of Man 1963. g a d a 
i z d e v u m a p r i e k š v ā r d ā N ī b ū r s f o rmulē d i v a s 
g a l v e n ā s R i e t u m u k u l t ū r ā d o m i n ē j o š ā s t ē m a s , 
k a s abas s a k ņ o j a s j ū d u - k r i s t i e š u b i b l i s k a j ā 
p a s a u l e s u z s k a t ā . T ā s ir: u z s v a r s uz c i l vēka i n d i -
Nībūra lietotais termins self šeit tiek tulkots kā 
"Es". Pēdējos gados latviešu valodā iznākošajā lite­
ratūrā (vairāk gan tas attiecas uz psiholoģiju) 
termins self tiek tulkots kā "patība." īpaši šāda 
prakse tiek piekopta, runājot par analītisko un di­
namisko pieeju psiholoģijā, galvenokārt tāpēc, ka 
pirmais, kurš izvērsti pētīja un aprakstīja self 
fenomenu, bija K.G. Jungs. Junga psiholoģijā 
patība ir "centrālais arhetips, dvēseles, veseluma 
centrs, kārtības un iekšējas vadības arhetips." (A. 
Karpova, Personība. Teorijas un to radītāji, Rīga: 
Zvaigzne ABC, 1998, 59. lpp.). Ar vārdu "Es" vairāk 
pierasts apzīmēt ego jeb to "psihes aktivitātes daļu, 
kuru uzskata par domu, vēlmju un apzinīgas 
rīcības producētāju." (A.O. Nucho, M. Vidnere, Iztē­
les psiholoģija, Rīga: AGB, 2000, 145. lpp) Pastāv 
ari ieskats, ka vārdi "Es" un "patība" ir sinonīmi: 
"Patība, Es - personības kodols, kas izpaužas gan 
uzvedībā, gan ari paštēlā, pašvērtējumā un pašiz-
jūtā." (Red. G. Breslavs, Psiholoģijas vārdnīca, 
Rīga: Mācību grāmata, 1999, 101. lpp.) Nībūra iz­
pratnē self ietver kaut ko gan no "patības" šī vārda 
arhetipālā izpratnē, gan no "Es". Tomēr, lai 
neradītu nekorektu iespaidu, ka Nībūrs savā teo­
loģiskajā antropoloģijā kaut kādā veidā balstās uz 
analītisko psiholoģiju, šī raksta ietvaros self tiks 
tulkots kā "Es" . 
170 CEĻŠ 
v i d u a l i t ā t i un u z s v a r s uz vēstures n o z ī m ī g u m u . 3 ņj 
A n t r o p o l o ģ i j a s d i s k u r s a k o n t e k s t ā c i lvēka i n d i - ; ņ 
v i d u a l i t ā t e s t ē m a izv irzās p r i e k š p l ā n ā . S a i s t ī b ā -Sfl 
ar šo t ē m u N ī b ū r s f ormulē trīs g a l v e n ā s p r o - O 
b l ē m a s j e b p r i n c i p u s , kas t a d ari k a l p o p a r ' Q 
ģ e n e r a t o r u t u r p m ā k a j a i a n t r o p o l o ģ i s k a j a i d i s - Ci) 
k u s i j a i : * H 
1. I n d i v i d u ā l ā pa t ība {selfhood) t iek i z t e i k t a 
Es t r a n s c e n d e n t a j ā k a p a c i t ā t ē , kas s a v u k ā r t t i e k 
p r e t n o s t a t ī t a c i l vēka r a c i o n ā l a j a i k a p a c i t ā t e i 
v e i k t a n a l ī t i s k a s darb ības u n k o n c e p t u a l i z ē t . 
2. C i l vēka Es (self) ir d i n a m i s k i v i e n o t s 
ķ e r m e n ī , p rā tā , g a r ā un br īv ībā : " K r i s t ī g a i s u z ­
s k a t s par c i lvēku savā t ī r ā k a j ā formā u z l ū k o 
c i l vēku k ā rad ī tas būtnes u n Dieva l īdz ību n e ­
s o š a s būtnes a p v i e n o j u m u . T u r k l ā t ša jā s t ā v o k l ī 
c i l vēks pa l i ek r a d ī j u m s pat savas e k s i s t e n c e s 
a u g s t ā k a j ā s g a r ī g a j ā s d i m e n s i j ā s , tāpat k ā v iņš 
var sevī a tk lāt D i e v a l īdz ības e l ementus p a t 
v i s z e m ā k a j o s s a v a s d a b i s k ā s dzīves a s p e k t o s . " 4 
3. C i l vēc i ska i s ļ a u n u m s ir i z k r o p ļ o t a c i l v ē ­
c i s k ā s br īv ības f o r m a ; p i e a u g o t br īv ība i , p i e a u g 
ari ļ a u n u m s . Šis c i l vēc i ska i s ļ a u n u m s g a l v e n o ­
k ā r t i z p a u ž a s k ā n e p a m a t o t a s u n p ā r m ē r ī g a s 
r ū p e s p a š a m par sev i . 
N e s k a t o t i e s uz to , k a N ī b ū r s c i lvēku u z s k a t a 
par l īdz g a l a m n e i z p ē t ā m u m ī k l u , šie trīs p r i n ­
cipi ir t o m ē r tās r o b e ž a s , k u r ā s Nībūrs s t r ā d ā , 
a t t ī s t ī d a m s savu Es f e n o m e n o l o ģ i j u , ar ko s a s k a ­
ņā c i l vēks ir v i e n l a i c ī g i gan D i e v a tēls , g a n a r ī 
e g o i s t i s k s g rē c in i eks . Līdz ar to c i lvēks ir v i e n ­
la i c īg i g a n br īvs , g a n ierobežots . T a č u , p a t e i c o ­
ties t a m , ka c i lvēks ir D ieva tēls , v iņš ir v i e n o t s 
savā Es u n spē j īgs g a n uz p a š - t r a n s c e n d e n c i 6 , 
3 Reinhold Niebuhr, The Nature and Destiny of Man. 
Vol. 1. (New York: Charles Scribner's Sons, 1964), 
vii — ix. 
1 Ibid, 150. 
5 Ibid. Šeit Nībūrs ļoti skaidri norada, ka plaši iz­
platītais uzskats, ar kuru saskaņā cilvēciskais 
ļaunums izriet no vienkāršas nezināšanas un/vai 
miesiskām kaislībām, ir gluži vienkārši kļūdains. 
6 Nībūrs šeit lieto terminu self-transcendence, kas šī 
raksta ietvaros tiks tulkots burtiski. Latviešu 
valodā vārda transcendents nozīme ir: "tāds, kas 
pārsniedz izziņas vai pieredzes robežas". 
(Svešvārdu vārdnīca, Rīga: Norden, 1996, 761. lpp.) 
Nībūra antropoloģijā termins self-transcendence 
CEĻŠ 171 
g a n arī uz p a š - a p z i n ā š a n o s . 7 T u r k l ā t , N ī b ū r s u z ­
sver, šīs a b a s p a t i e s ī b a s p a r c i l vēku ir j ā u z t v e r 
v i enād i n o p i e t n i . 8 Prot i , d iv i k ā d a s p r o b l ē m a s 
ņļ aspekt i t iek n o p i e t n i i z a n a l i z ē t i , ņ e m o t v ē r ā k a -
IS> tra a s p e k t a p o z i t ī v ā s u n n e g a t ī v ā s i e z ī m e s . T a d 
-So t iek k o r e l ē t a s p o z i t ī v ā a s p e k t a n e g ā c i j a s a r n e -
O g a t ī v ā a s p e k t a p r i e k š r o c ī b ā m u n t iek m e k l ē t a 
""Q k r i s t ī g a a tb i lde u z p r o b l ē m u v i sā tās k o m p l i c ē ­
tu t ī b ā . 
£ H ŠĪ pēc b ū t ī b a s d i a l e k t i s k ā piee ja t iek d ē v ē t a 
vai n u par " N ī b ū r a a n a l ī z i , " 9 va i arī p a r " k r i s ­
t īgo r e ā l i s m u . " 1 0 T a č u , la i n o v ē r s t u p ā r p r a t u ­
m u s , k a s v a r ē t u ras t i e s g a d ī j u m ā , j a k ā d s n o 
N ī b ū r a p i e d ā v ā t a j i e m a n a l ī z e s e l e m e n t i e m t i e k 
i z rauts no a t t i e c ī b u k o n t e k s t a ar p ā r ē j i e m e le ­
m e n t i e m , e p i s k o p ā ļ u teo logs V i l j a m s D ž o n s V o l f s 
ir ieteic is N ī b ū r a p iee ju d ē v ē t nevis p a r d i a l e k ­
t i sku , bet g a n p a r a t t i e c ī b u p iee ju ( p a r a d i g m u ) . 1 1 
V o l f a m var p i l n ī b ā p i ekr i s t , it ī paš i , ņ e m o t v ē r ā 
to , k a N ī b ū r s p a t s v i s u m ū ž u u z s v ē r a , k a 
n e u z s k a t a sevi p a r t e o l o g u , b e t gan p a r c i l v ē k u , 
kurš c e n š a s s a p r a s t c i tus c i l v ē k u s v i ņ u e k s i s t e n ­
c i ā l a j ā s p r o b l ē m ā s . V ē l m e i s a p r a s t c i tus c i l v ē k u s 
tiek vairāk gan lietots eksistenciālā un garīgā iz­
pratnē (kas, protams, neizslēdz izziņas un pieredzes 
robežu pārsniegšanu). Tāpēc, lai paliktu pēc iespē­
jas tuvāk Nībūra domai, termins self-transcendence 
šeit un turpmāk tiks tulkots kā paš-transcendence. 
7 Ibid., 43. 
8 Pec Nībūra domam, tie antropoloģiskie uzskati, kas 
ir vēsturiski izveidojušies kā Bībelē atrodamajai 
patiesībai par cilvēku alternatīvas pozīcijas, paras­
ti grēko, vai nu par daudz izceļot cilvēka kā radī­
bas ierobežoto eksistenci uz cilvēciskās brīvības rē­
ķina, vai arī otrādi. Klasiski piemēri šajā sakarā ir 
reformācijai raksturīgais uzskats, ka cilvēks ir pil­
nīgi samaitāts grēcinieks, kurš pat pēc kļūšanas 
par atpestītu Dieva bērnu vēl arvien turpina savu 
egoistisko un grēcīgo uzvedību, un renesanses pozī­
cija, ar ko saskaņā cilvēks tiek uzskatīts par 
samērā pašpietiekamu būtni, kas bez īpašas Dieva 
palīdzības spēj adekvāti veidot savu likteni. 
9 William J. Wolf "Reinhold Niebuhr's Doctrine of 
Man" in Keagley, Charles W. and Bretall, Robert W. 
eds. Reinhold Niebuhr. His Religious, Social, and 
Political Thought, New York: The Macmillan Com­
pany, 1961, 231. 
1 0 Patterson, 45. 
1 1 Wolf, 232. 
172 CEĻŠ 
v i ņ u eks is tences k o m p l e k s u m a t e r m i n s " a t t i e c ī b u 
p a r a d i g m a " p i e d e r a s i t in labi . 
Paš-transcendences atslēga 
teoloģiskajai antropoloģijai 
Pēc p a z i ņ o j u m a , k a c i lvēks pats sev ir v i s a k ­
t u ā l ā k ā p r o b l ē m a , N ī b ū r s pos tu lē , k a visi c i l v ē k a 
p a š i z z i ņ a s p a r a d o k s i ī s t en ībā v a r tikt n o r e d u c ē t i 
l īdz d i v i e m f a k t i e m par c i l vēku . P i r m k ā r t , 
c i lvēks ir d a b a s bērns , kurš d a b ā stāv ar a b ā m 
k ā j ā m . T a č u , lai arī c i lvēks ir r a d ī j u m s , k a s 
p a k ļ a u t s d a b a s u n t u m i e m u n i m p u l s i e m , v iņš 
t o m ē r reizē ir arī g a r s , kas s tāv ā rpus u n p ā r i 
d a b a i u n ir spē j īgs pats sevi p a d a r ī t par s a v a s 
izpētes ob jektu . V i e n ā v ā r d ā šī o tra l ieta t i e k 
s a u k t a p a r p a š - t r a n s c e n d e n c i , u n p a š - t r a n s -
c e n d e n c e ir tas f e n o m e n s , k a s a t šķ i r c i lvēku n o 
d z ī v n i e k a : "C i l vēka a p z i ņ a kras i n o d a l a c i l v ē k a 
Es n o p a s a u l e s k o p u m a . Līdz ar to p a š i z z i ņ a 
k ļūst p a r p a m a t u d i skrē ta i i n d i v i d u a l i t ā t e i . [...] 
C i l vēka apz iņa p a c e ļ a s pāri ne t ikai d a b a s 
p r o c e s i e m , tā t r a n s c e n d ē pat i s e v i . " 1 2 
Līdz ar to N ī b ū r a a t t ī s t ī ta jā s i s t ē m ā c i l v ē k a 
p a š - t r a n s c e n d e n c e , k a s s a k ņ o j a s p a š i z z i ņ ā , i r 
v i en l īdz svar īga g a n , lai i z p r a s t u c i lvēka p r o ­
b l ē m a s u n konf l iktus , g a n arī , lai i egūtu a k u r ā t u 
u n prec ī zu imago Dei d o k t r ī n a s f o r m u l ē j u m u . 
B ū t ī b ā šeit ir r u n a p a r v i e n a s m o n ē t a s d i v ā m 
p u s ē m . 
L ie to j o t Bībeles a n t r o p o l o ģ i j u u n p a š r e i z ē j o 
c i lvēka s i tuāc i jas n o v ē r t ē j u m u k ā divus i z e j a s 
p u n k t u s , N ībūrs ir f o r m u l ē j i s če t ras g a l v e n ā s 
p r o b l ē m u j o m a s , kas r a k s t u r o m o d e r n ā s a n t r o ­
p o l o ģ i j a s 1 s t u d i j a s : 
1. C i l vēka g a r ī g ā s t r a n s c e n d e n c e s s p ē j a s 
p r e t n o s t a t ī j u m ā d a b a s i e r o b e ž o j u m i e m , k a s i e ­
skau j c i l vēku no v i s ā m p u s ē m , ir n o v e d u š a s 
s t r u p c e ļ ā v isas debates s tarp n a t u r ā l i s t i e m u n 
i d e ā l i s t i s k a j i e m r a c i o n ā l i s t i e m . 
12 The Nature and Destiny, vol. 1, p. 55. 
1 3 Šeit būtu vietā paturēt prātā, ka ar terminu " m o ­
dernā antropoloģija" šajā gadījumā būtu j ā s a p r o t 
tās zinātniskās antropoloģijas tendences, kas p a r 
modernām tika uzskatītas pirms apmēram p u s ­
gadsimta. Tas pats attiecas arī uz termina "moder ­
nā kultūra" lietojumu Nībūra darbos . 
CEĻŠ 
2. D e b a t e s vēl k o m p l i c ē t ā k a s p a d a r ī j u š i r o ­
m a n t i s k i e n a t u r ā l i s t i , k a s o p o n ē p i r m a j ā m 
d i v ā m r a c i o n ā l i s t u g r u p ā m . 
3. M o d e r n ā k u l t ū r a ir p a z a u d ē j u s i c i l v ē k a 
i n d i v i d u a l i t ā t e s ide ju s a v ā m ē ģ i n ā j u m ā a t b r ī v o t 
c i l vēku k ā i n d i v i d u ā l u imago Dei no a t t i e c ī b ā m 
ar v i ņ a r a d ī t ā j u — D i e v u . T ā k ā šīs a t b r ī v o š a n a s 
g a l v e n a i s t r u m p i s ir c i l v ē k a g a r a n e i e r o b e ž o t ā s 
i e spē jas , tad v iens no šī p r o c e s a i z n ā k u m i e m i r 
t ā d s , ka c i l vēka Es p r e c ī z a i z p r a t n e i r 
p a z a u d ē t a . 
4. M o d e r n ā k u l t ū r a p a r spīti v ē s t u r e s 
l i e c ībām ir c e n t u s i e s v i e n k ā r š o t i i z s k a i d r o t c i l v ē ­
c i skā ļ a u n u m a p r o b l ē m u , k ā r e z u l t ā t ā p r o g r e s a 
ide ja i ir t ic is p i e š ķ i r t s v ē s t u r e s filozofijas 
s t a t u s s . 1 4 
N ī b ū r s u z s k a t a , k a , i e d z i ļ i n o t i e s v i sās t a j ā s 
filozofiskajās s i s t ē m ā s , ar k u r u p a l ī d z ī b u i r 
m ē ģ i n ā t s i z s k a i d r o t c i l vēka b ū t ī b u , m ē s r e d z a m , 
k ā šīs s i s t ē m a s n a v s p ē j u š a s sniegt k a u t c i k 
l ī d z s v a r o t u u n p i l n ī g u atb i ld i c i l vēka i d e n t i t ā t e s 
p r o b l ē m a i . I d e ā l i s m s ir c ent i e s pa l īdzēt c i l v ē k a m 
pace l t ies pāri d a b a s s p ē k u i e t e k m e i , ta ču tas v i s s 
ir be idz ies ar i n d i v ī d a i z š ķ ī š a n u b e z p e r s o n i s k a 
prā ta u n i v e r s ā l i s m ā . K l a s i s k a j ā n a t u r ā l i s m ā 
c i lvēks v a r p i e d z ī v o t i n d i v i d u a l i t ā t e s sa jū tu , t a č u 
tā ir g a u ž ā m ī s l a i c ī g a , u n pat i esas i n d i v i d u ­
a l i tātes sa jū ta tā arī ne t i ek s a s n i e g t a , j o p a š -
t r a n s c e n d e n c i , b r ī v ī b u u n p a š a i d e n t i t ā t e s a p ­
z iņu (ga lven ie i n d i v i d u a l i t ā t e s a t r ibūt i ) n a t u r ā ­
l i sms no l i edz p r i n c i p ā . R o m a n t i s k a j ā n a t u r ā ­
l i smā s a v u k ā r t c i l vēka i n d i v i d u a l i t ā t e t i e k 
p a k ļ a u t a s o c i ā l ā s g r u p a s ident i tā te i . V i s b e i d z o t 
N ī b ū r s p i e m i n arī N ī č e s r o m a n t i s m u , kurš g a n 
p a m a n ā s s a g l a b ā t c i l v ē k a i n d i v i d u a l i t ā t i , v i e n ­
la i c īg i p a d a r o t to p a r i n s t r u m e n t u d ē m o n i s k a s 
re l iģ i jas r o k ā s , k u r c i l v ē k a p a š a a m b ī c i j a s ir v ie ­
n ī g a i s reāl i e k s i s t ē j o š a i s D i e v s . K u r tad ras t a t ­
bi ldi uz c i l vēka i d e n t i t ā t e s j a u t ā j u m i e m ? N ī b ū r s 
u z s k a t a , k a tā m e k l ē j a m a dzi ļā u n i z p r a s t ā 
k r i s t ī g a j ā t i c ī b ā : 
B e z b a l s t ī š a n ā s u z k r i s t ī g ā s t i c ības p a m a t p a ­
t i e s ī b ā m i n d i v ī d s vai n u p ā r v ē r š a s p a r " n e k o " , 
vai arī t iek p a d a r ī t s p a r " v i s u " . K r i s t ī g a j ā t i c ī b ā 
14 Patterson, Makers, 67-68. Sīkāk Nībūrs šeit piemi­
nētās problēmu jomas iztirzā The Nature and Des­
tiny 1. sējuma 2. nodaļā (26. -53. lpp.). 
CEĻŠ 
s a v u k ā r t c i lvēka k ā la ika u n d a b a s p r o c e s i e m 
p i e s a i s t ī t a r a d ī j u m a n e n o z ī m ī b a t iek p a c e l t a l ī d z 
n o z ī m ī g u m a m ta jā D i e v a žē las t ībā u n s p ē k ā , k a s 
uz tur dz īv ību . Bet šī b r ī v a m g a r a m d o t ā 
n o z ī m ī b a tiek s a p r a s t a k ā k a u t kas D i e v a 
br īv ība i p a k ļ a u t s . C i lvēka nos l i e ce nepare iz i i z ­
m a n t o t savu br īv ību , pārvēr tē t savus s p ē k u s u n 
n o z ī m ī b u u n c e n š a n ā s p a š a m k ļūt par " v i s u " t i e k 
s a p r a s t a kā c i lvēka g r ē c ī g u m a g a l v e n ā s i z p a u s ­
m e s . T ieš i tāpēc , k a c i lvēks n e i z b ē g a m i iekr ī t š a ­
j o s g r ē k o s , v i ņ a m ir l emts D i e v u v i s u p i r m s s a ­
s tapt k ā soģi , kurš i z n ī c i n a v i ņ a t u k š ā s i e d o m a s 
u n satr iec v iņa l e p n ī b u . 1 5 
Šeit ļoti labi ir r e d z a m s , k ā p ē c Vol fs u z s k a t a , 
k a N ī b ū r a piee ja a n t r o p o l o ģ i j a s j a u t ā j u m i e m ir 
pēc b ū t ī b a s j ā u z s k a t a par a t t i e c ību p a r a d i g m u . 
C i lvēks u n v iņa p r o b l ē m a s N ī b ū r a t e o l o ģ i j ā t i e k 
a p l ū k o t a s trīs g a l v e n o a t t i ec ību k o n t e k s t ā : 
c i l vēks -Dievs , c i l v ē k s - s a b i e d r ī b a , c i l v ē k s - r a d ī b a . 
Tas pats ir s a k ā m s arī p a r c i lvēka p a š -
t r a n s c e n d e n c i , ko N ī b ū r s p a š u p a r sevi n e a p r a k ­
sta k ā a t t i ec ību f e n o m e n u , v i e n l a i k u s s k a i d r i 
n o r ā d o t , k a tieši t r a n s c e n d e n c e ir tā, kas i r 
p a m a t ā v i s ā m c i lvēka d a r b ī b ā m u n a t t i e c ī b ā m . 
Labā un ļaunā jēdzieni transcendences idejā 
K ā j a u iepr iekš m i n ē t s , a n t r o p o l o ģ i j a a t r o d a s 
R e i n h o l d a N ī b ū r a t e o l o ģ i s k ā s d o m a s centrā . P a š -
t r a n s c e n d e n c i s a v u k ā r t N ībūrs a p r a k s t a k ā a t ­
s lēgu, ar k u r a s p a l ī d z ī b u v a r p i ek ļū t imago Dei 
d o k t r ī n a s īs ta ja i n o z ī m e i , kas t a d arī būtu k o n ­
c e p t u ā l a a tb i lde uz c i l vēka d z i ļ ā k a j i e m e k s i s t e n ­
c i ā l a j i e m j a u t ā j u m i e m . T a č u ar p a š - t r a n s -
c e n d e n c i sa is tās vēl kād i k a t r a m c i l v ē k a m ļ o t i 
n o z ī m ī g i proces i , proti — c i lvēka izvēle s tarp l a b o 
u n ļ a u n o . Č i k ā g a s U n i v e r s i t ā t e s m ā c ī b s p ē k s 
D a n i e l s V i l j a m s s p a r šo N ī b ū r a t eo l oģ i j as a s ­
pektu ir te ic is : " C i l v ē k a m r a k s t u r ī g ā ļ a u n u m a 
p r o b l ē m a s lēpjas c i l vēkā kā b ū t n ē , kas ar s a v u 
prā tu u n iztēl i spēj t r a n s c e n d ē t k o n k r ē t u s v ē s t u ­
r i s k u s a p s t ā k ļ u s . J e b , c i t iem v ā r d i e m sakot , t ā 
Niebuhr, The Nature..., vol. 1 , 9 2 . 
Daniel D. Williams "Niebuhr and Liberalism" in 
Keagley, Charles W. and Bretall, Robert W. eds. 
Reinhold Niebuhr. His Religious, Social, and Politi­
cal Thought, New York: The Macmillan Company, 
1961, 199. 
CELŠ 
vietā , lai p a š - t r a n s c e n d e n c e dotu c i l v ē k a m 
g a r a n t i j u pret ļ a u n u m u , tā pat i p a r sevi i r 
c i l vēka dzīves l i e l ā k o ļ a u n u m u s a k n e . 
K o n t r a s t s s tarp labo u n ļ a u n o īpaš i s p ē c ī g i 
t iek i z t i rzāts N ī b ū r a g r ā m a t ā The Children of 
Light and The Children of Darkness, kas t i ek 
r a k s t ī t a gan kā p o l e m i k a pret l i b e r ā l i s m u , g a n 
k ā a i z s t ā v ī b a d e m o k r ā t i j a i . C i ta s t a r p ā š a j ā 
d a r b ā N ī b ū r s , a i z s t ā v ē d a m s d e m o k r ā t i j u , v i e n ­
la ikus kr i t izē d e m o k r ā t i j a i r a k s t u r ī g o p ā r ā k o p ­
t i m i s t i s k o c i l v ē k a m o r ā l e s v ē r t ē j u m u : 
Ļ a u n u m s v i e n m ē r ir k ā d u savt īgu i n t e r e š u 
a i z s t ā v ē š a n a , p i ln īg i n e ņ e m o t v ē r ā k o p u m u , v i e n ­
a lga , va i k o p u m s t i ek u z t v e r t s k ā v i s t u v ā k e s o š ā 
s a b i e d r ī b a s da ļa , v a i arī k ā v i sa c i l v ē c e , vai p a t -
p a s a u l ē p a s t ā v o š ā k ā r t ī b a . U n o trād i - l a b a i s 
v i e n m ē r n o z ī m ē k o p u m a h a r m o n i j u v i s o s 
l ī m e ņ o s . [...] T u m s a s bērn i ir ļ a u n i , j o tie n e p a z ī s t 
a u g s t ā k u , sev pār i s t ā v o š u l i k u m u . V iņ i ir g u d r i 
u n t o m ē r ļ a u n i , j o v iņi s a p r o t s a v u e g o i s t i s k o i n ­
terešu spēku . G a i s m a s bērn i ir t i k u m ī g i , j o t i e m 
ir n o j a u s m a p a r v i ņ u p a š u gr iba i pār i s t ā v o š u 
l i k u m u . Viņi p a r a s t i nav g u d r i , j o nav i e p a z i n u š i 
savu e g o i s t i s k o i n t e r e š u s p ē k u . 1 7 
Šeit ir r e d z a m s , k a s a s k a ņ ā ar N ī b ū r a 
u z s k a t u p a š i z z i ņ a u n p a š - t r a n s c e n d e n c e ir c i eš i 
sa i s t ī tas ar l a b ā - ļ a u n ā d i a l e k t i k u c i l v ē k ā . T a č u 
v i s s k a i d r ā k s a i s t ī b a s tarp p a š - t r a n s c e n d e n c i u n 
a u n u m u p a r ā d ā s N ī b ū r a l i b e r ā l i s m a m v e l t ī t a j ā 
crit ikā. N ī b ū r s u z s k a t a , k a s e k u l ā r ā , g luž i t ā p a t 
tā kr i s t ī gā l i b e r ā l i s m a l i e l ā k ā k ļ ū d a ir n e p i l n ī g s 
u n n e a d e k v ā t s c i l vēka d a b a s n o v ē r t ē j u m s . 
Ci lvēks ir re izē g a n r a d ī j u m s , g a n gars , k u r š s p ē j 
dz īvot g a n r a d ī t ā s d a b a s dz ī lēs , g a n g a r a 
a u g s t u m o s . T ieš i š is d u ā l i s m s ir a t b i l d ī g s p a r 
c i l vēka dz i ļo e k s i s t e n c i ā l o n e m i e r u , k u r š s a ­
v u k ā r t c i l vēku n o v e d pie d i v i e m " g a l v e n a j i e m " 
g r ē k i e m - l e p n ī b a s un s e n s u a l i t ā t e s . Lai a r ī 
c i l vēka prāts n o d r o š i n a c i l v ē k a m t r a n s c e n d e n c e s 
spē ju l īdz z i n ā m a i r o b e ž a i , tas t omēr n a v t ik v i s ­
s p ē c ī g s , k ā l i b e r ā ļ i e m g r i b ē t o s t icēt : " L i b e r ā ļ i 
paras t i p i e ņ e m , k a prā ts spē j pace l t c i l vēku p ā r i 
d a b a s n o t e i k t a j i e m i e r o b e ž o j u m i e m u n d o t 
c i l v ē k a m s p ē k u k o n t r o l ē t v ē s t u r e s ga i tu . T a č u 
17 Reinhold Niebuhr, The Children of Light and the 
Children of Darkness, New York: Charles Scribner's 
Sons, 1960, 9-11. 
CEĻŠ 
viņi a i z m i r s t , ka šis prāts pats ir i e robežots s a v o s ņj 
m e k l ē j u m o s un ir p a k ļ a u t s b a i ļ u u n l e p n ī b a s ;ŗļs 
p o s t o š a j a m i e s p a i d a m . " 1 8 Bībelē s a k ņ o t a s t i c ī b a s »öl 
p r a v i e t i s k ā k o n c e p c i j a s a v u k ā r t a t r o d a s k r a s ā O 
pre ts ta tā l i b e r ā l a j a m u z s k a t a m par c i l v ē k a 
prātu u n tā s p ē j ā m . Bībe les p r a v i e t i s k ā r e l i ģ i j a 2 
spēj i zbēgt no r o m a n t i s k ā s i m p u l s u g l o r i f i k ā c i - £ H 
j a s , v i e n l a i k u s šos i m p u l s u s p a k ļ a u j o t t r a n s ­
c e n d e n t i e m kr i t ē r i j i em. Be idzot N ī b ū r s n o n ā k p i e 
s l ēdz i ena , k a " m o r ā l a i s ļ a u n u m s ir a t r o d a m s 
vietā, k u r s a s t o p a s d a b a u n g a r s " 1 9 . 
A i z s ā k u m i m o r ā l ā ļ a u n u m a j ē d z i e n a m , k ā a r ī 
ar to s a i s t ī t a j a i m o r ā l ā s a tb i ld ības ide ja i ir m e k ­
l ē jami s tās tā par g r ē k ā k r i š a n u , kurš a t t ē l o 
D ievu kā Dievu , kurš n o s a k a c i l vēka d a r b ī b a i 
z i n ā m a s r o b e ž a s . D ievs a iz l iedz c i l v ē k a m ēst n o 
laba u n ļ a u n a a t z ī š a n a s k o k a a u g ļ i e m . Šie i e r o ­
b e ž o j u m i n o Dieva p u s e s nebūt nav , k ā u z s k a t a 
m o d e r n ā k u l t ū r a , k ā d a s p r i m i t ī v a s ba i les v a i 
bažas p a r i e s p ē j a m u s ā n c e n s ī b u . Šī i e r o b e ž o š a n a 
ir n e p i e c i e š a m ī b a , k a s s a k ņ o j a s D i e v a m ī l e s t ī b ā 
uz s a v u radī jumu,— v i e n k ā r š i t āpēc , k a v ē l m e 
kļūt p a š a m par D i e v u ir visu c i l vēka p r o b l ē m u 
p a m a t u p a m a t s . M i n ē t ā vē lme n e b ū t u i e s p ē j a m a , 
j a " c i lvēks n e b ū t u rad ī t s pēc D i e v a tēla - prot i , j a 
v i ņ a m n e b ū t u dota p a š - t r a n s c e n d e n c e s spē ja , k a s 
ļauj v i ņ a m skat ī t s a v u i e r o b e ž o t o eks i s tenc i n o 
v iņa p a š a m ū ž ī g ā s esences p e r s p e k t ī v a s . " 2 0 Še i t 
ir r e d z a m s , ka N ī b ū r a d o m ā imago Dei, t r a n s ­
c e n d e n c e s spē ja , u n c i l vēka spē ja dar ī t ļ a u n u i r 
cieši sa i s t ī tas k o p ā : " C i l v ē k a m p i e m ī t o š ā p a š -
t r a n s c e n d e n c e j e b spē ja skat ī t i es tā lāk , n e k ā 
sn iedzas r e d z a m ā p a s a u l e , u n i e r a u d z ī t a r v i e n 
v a i r ā k u n v a i r ā k i n k l u z ī v a s l o ja l i tā tes u n 
1 8 Williams, 200. Viljamss uzskata, ka Nībūrs ar ter­
minu "kristīgais liberālisms" apzīmē to modernās 
kristietības novirzienu, kas no apgaismības laik­
meta ir aizņēmies uzskatu par cilvēka pamatā labo 
dabu un viņa potencēm morālai izaugsmei. Bez 
tam, liberālisms ir no jauna iztulkojis un savā ziņā 
pārdefinējis evaņģēliju saskaņā ar vērtību sistēmu, 
kas balstās uz trīs vaļiem - individuālismā, tole­
rances un progresīvas tuvošanās taisnīgai un 
brīvai sabiedrības iekārtai. 
19 Reinhold Niebuhr, An Interpretation of Christian 
Ethics, New York: The Seabury Press, 1935, 51. 
2 0 Ibid., 53. 
CEĻŠ 111 
vēr t ības i r p a m a t s v i s a m l a b a j a m u n v i s a m 
ļ a u n a j a m c i l v ē k a d a b ā . " 2 1 
Transcendence hamartioloģijā 
L a b ā u n ļ a u n ā j ē d z i e n i un to s a i s t ī b a a r 
»OJD t r a n s c e n d e n c i n e v a r t ikt n o d a l ī t i no p l a š ā k a t e o -
0 l o ģ i s k a s d i s k u s i j a s k o n t e k s t a , kas ietver arī h a -
' Q m a r t i o l o ģ i j u . V i r k n ē s a v u d a r b u N ī b ū r s ir 
Cv s k a i d r i a p r a k s t ī j i s s a i s t ī b u s tarp c i l vēka t r a n s -
£ H c e n d e n c e s s p ē j u u n g r ē k u , k a s s a v u k ā r t izr iet n o 
spr i edzes s tarp c i l v ē k a i e r o b e ž o t ī b u ( f i n i t e n e s s ) 
u n br īv ību . G r ē k a j ē d z i e n a i z t i r z ā j u m s N ī b ū r a 
t e o l o ģ i j ā p a m a t ā b a l s t ā s uz t r im s a v s t a r p ē j i 
sa i s t ī tu a r g u m e n t u g r u p ā m : 
1. C i l v ē k s k ā br īvs r a d ī j u m s a t r o d a s u n i k ā l ā 
poz ī c i jā s tarp d a b u u n g a r u . 
2. Ve lns k ā r d i n a c i l v ē k u n o r a i d ī t to s t ā v o k l i , 
k u r a m Dievs v i ņ u ir a i c i n ā j i s . 
3. C i lvēks i z jūt t r a u k s m i u n n e m i e r u , k a s 
saist īt i ar v ē l m i n o d r o š i n ā t savu p a š a p o z ī c i j u 
i epre t im D i e v a n o l i k t a j a i . 
C i lvēks ir sa i s t ī t s ar v i d i , k u r ā dz īvo fiziski, 
taču savas t r a n s c e n d e n c e s spē jas dēļ v iņš 
pace ļas pār i v i d e i gar īg i . P a š - t r a n s c e n d e n c e p a t i 
par sevi n a v n e d z g r ē k s , n e d z ļ a u n u m s . G r ē k u 
p a d a r a i e s p ē j a m u c i l v ē k a m e k l ē j u m i pēc D i e v a 
u n dzīves j ē g a s , k a s s a s k a ņ ā ar D i e v a n o d o m u ir 
c i lvēka u n i k a l i t ā t e s i e z ī m e s . L i e l ā k a i s k ā r d i n ā ­
j u m s c i l v ē k a m ir p a d a r ī t p a š a m sevi p a r d i e v u , 
t ā d ē j ā d i p ā r t r a u c o t p a t i e s o s D i e v a m e k l ē j u m u s , 
tāpēc k a D i e v a m e k l ē j u m i p i e p r a s a no c i l v ē k a 
p a z e m ī b u u n g a l u g a l ā n o v e d pie savas i e r o b e ­
žot ības u n s a m a i t ā t ī b a s a p z i ņ a s : 
T a s , k a c i l v ē k s b e z g a l ī g ā regres i jā , t r a n s -
cendē j o t pa t s sev i , n e v a r a t ras t citu dz īves p ie ­
p i l d ī j u m u k ā D i e v u , ir c i l v ē k a r a d o š ā p o t e n c i ā l a 
u n u n i k a l i t ā t e s p a z ī m e . R o k u r o k ā ar šo p a z ī m i 
iet c i lvēka n o s l i e c e c ens t i e s u z d o t savu n e p i l n ī g o 
un i e r o b e ž o t o E s u n s a v a s n e p i l n ī g ā s u n i e r o ­
bežo tās v ē r t ī b a s k ā a b s o l ū t o l a b u m u . Šeit a r ī 
s lēp jas c i l v ē k a g r ē c ī g u m s . 2 2 
Ibid., 56. 
The Nature..., vol. 1., 122. Šeit būtu lietderīgi p iemi­
nēt, ka Nībūrs bieži lieto vārdus "grēks" un 
" ļaunums" kā s inonīmus , nedefinējot katru šo 
jēdzienu atsevišķi. 
178 CEĻŠ 
S k a i d r o j o t g r ē k a i z ce l smi , N ī b ū r s a t s a u c a s u z ņj 
A l b e r t a R i č l a ( R i t s c h l ) tēzi , k a v i sas r e l i ģ i j a s 
p a m a t ā ir spr iedze s t a r p c i lvēka v i e n l a i c ī g o i e r o - »St 
bežot ību un b r ī v ī b u . C i lvēks ir n e m i t ī g i O 
p a k ļ a u t s šai spr i edzes u n tai l ī d z e j o š a s ' Q 
n e d r o š ī b a s sa jūta i , k u r u viņš c e n š a s k a u t k ā 
p ā r v a r ē t . C i lvēka g r ē k ā k r i š a n a s stāstā m ē s £ H 
r e d z a m , k a Ve lns b a l s t a k ā r d i n ā j u m u uz n e k o ­
rektu u n n e p a r e i z u c i lvēka s i tuāc i jas a n a l ī z i . 
Prot i , c i l vēks t iek k ā r d i n ā t s p ā r k ā p t Dieva n o ­
l iktās eks i s tences r o b e ž a s . C i lvēks krīt g r ē k ā 
tāpēc , k a v i ņ š , no v i enas puses , ir i e robežots g a r s , 
k a m trūkst u n i v e r s ā l ā " k o p u m a " ident i tā tes . N o 
otras p u s e s , v i e n l a i k u s c i lvēks spēj k a u t k ā d ā 
ve idā n o j a u s t šo k o p u m u un tad p ie ļaut k ļ ū d u , 
i e d o m ā d a m i e s , k a v iņš pats arī ir tas a p j a u s t a i s 
u n i v e r s ā l a i s . V i e n k ā r š ā k i z sako t i e s , c i lvēks v i e n ­
m ē r gr ib sevi p a s a r g ā t no d a b a s n e p r o g n o z ē j a ­
m a j ā m k a p r ī z ē m , ko prakt i sk i nav i e s p ē j a m s 
izdar ī t , n e p ā r k ā p j o t D i e v a n o s p r a u s t ā s c i l v ē k a 
eks i s tences r obežas . U z šo p ā r k ā p š a n u c i l v ē k u 
dzen nemit īg i i z justā , bet ne v i e n m ē r a p z i n ā t ā 
t r a u k s m e s i z jūta (anxiety): 
T r a u k s m e ir l ī d z e j o š a b r ī v ī b a s u n i e r ­
o b e ž o t ī b a s p a r a d o k s a m , k u r ā c i lvēks ir i e ­
sa ist ī ts . T r a u k s m e ir g r ē k a m ū ž ī g a i s p r i e k š n o ­
s a c ī j u m s . Šī t r a u k s m e ir n e i z b ē g a m s g a r ī g a i s 
s tā vok l i s c i l v ē k a m , k u r š stāv br īv ības u n i e r ­
o b e ž o t ī b a s p a r a d o k s ā . T r a u k s m e ir k ā r d i n ā j u m a 
s t ā v o k ļ a i ekšē ja i s a p r a k s t s . 2 4 
Ibid. Šeit Nībūrs ļoti skaidri uzsver, ka stāvokl is , 
kurā cilvēks atrodas, pats par sevi nav iemesls 
grēka izdarīšanai. Nībūrs uzskata, ka "nebūt nav 
obligāti jāpieņem, ka cilvēka situācijas a m -
bigvitāte, cilvēkam vienlaicīgi atrodoties p i ln īg i 
dabas varā un tomēr tai stāvot ari pāri, ne izbēgami 
rezultē grēka izdarīšanā." Vienlaicīgi ir tieši t ikpat 
skaidrs, ka stāvoklis, kurā cilvēks atrodas, ir 
Priekšnosacījums grēkā krišanai, eit Nībūrs ļoti cieši seko Serena Kirkegora 
trauksmes fenomena definīcijai, kuru Kirkegors 
grāmatā Der Begriff der Angst definē kā "ps i ­
holoģisku stāvokli, kas ir grēka priekšvēstnesis". 
Šis ir tikai viens piemērs Kirkegora ietekmes k lāt ­
būtnei Nībūra teoloģijā, ko tomēr nevajadzētu 
uzskatīt par ideju "aizņemšanos" no Nībūra puses. 
Šeit drīzāk taisnība būs Ričardam Kroneram, kurš 
uzskata, ka līdzību starp Kirkegoru un Nībūru 
CEĻŠ 179 
T ā r e z u l t ā t ā c i l vēks e v e n t u ā l i t iek n o v e s t s p i e 
v i e n a s n o d i v ā m g r ē k a " p a m a t f o r m ā m " (basie 
ļļ types of sin) - l e p n ī b a s va i s e n s u a l i t ā t e s . C i l v ē k s 
lp> kr ī t l e p n ī b a s g r ē k ā , j o v iņš c e n š a s p ā r v a r ē t s a v u 
-ofi n e d r o š ī b u , t i e co t i es pēc s p ē k a u n k o n t r o l e s , l ī d z 
O ar to p ā r k ā p j o t r o b e ž a s , k a s v i ņ a m k ā r a d ī t a i 
*Q būtne i ir n o s p r a u s t a s . C i l v ē k a prāts ir i e r o b e ž o t s , 
CD taču viņš u z v e d a s tā , it k ā v a r ē t u l ē n ā m p a c e l t i e s 
E"H ša i i e r o b e ž o t ī b a i pār i u n at t ī s t ī t savu p r ā t u l ī d z 
u n i v e r s ā l ā p r ā t a l ī m e n i m . L ī d z ar to v is i c i l v ē k a 
i n t e l e k t u ā l i e u n k u l t ū r a s c ent i en i t iek inf icēt i a r 
l e p n ī b u . Šī l e p n ī b a v i e n ā d i i e t e k m ē c i l v ē k a a t ­
t i e c ības g a n ar D i e v u , g a n ar pārē jo r a d ī b u . T ā 
i z p a u ž a s k ā d u m p ī b a a t t i e c ī b ā s ar D i e v u u n k ā 
n e t a i s n ī b a c i l v ē k a e k s i s t e n c e s m o r ā l a j ā u n s o ­
c iā la jā d i m e n s i j ā . 
N ī b ū r s g r ā m a t ā The Nature and Destiny of 
Man a p s k a t a č e t r a s l e p n ī b a s g r ē k a f o r m a s : 
1. l e p n ī b u , k a s s a i s t ī t a a r s p ē k u , 2. l e p n ī b u , k a s 
sa i s t ī ta ar z i n ā š a n ā m , 3. m o r ā l o l e p n ī b u u n 
4. gar ī go l e p n ī b u . V i s a s š īs l e p n ī b a s g r ē k a 
a p a k š k a t e g o r i j a s ir c ieš i s a i s t ī t a s u n v a i r u m ā 
g a d ī j u m u tās arī v i e n a n o o t ras i z r ie t . 
K o p u m ā v a r sac ī t , k a l e p n ī b a m a n i f e s t ē j a s 
va i nu k ā p a š - p i e t i e k a m ī b a u n tai l ī d z e j o š ā 
m ā n ī g a s d r o š ī b a s i z jū ta , v a i arī k ā šo d ivu l i e t u 
p r e t p o l s - n e d r o š ī b a . A b o s g a d ī j u m o s l e p n ī b a s 
grēks ir sa is t ī t s ar d z ī š a n o s pēc s p ē k a u n k o n ­
troles (the will-to-power). Šī d z ī š a n ā s pēc s p ē k a 
u n kontro les b ū t ī b ā ir " t i e ša f o r m a un net i ešs i n ­
s t r u m e n t s l e p n ī b a i , k o k r i s t i e t ī b a u z s k a t a p a r 
v isu g r ē k u k v i n t e s e n c i . " 2 5 L e p n ī b a , kas s a i s t ī t a 
ar z i n ā š a n ā m , ir t ik s t ipr i sa is t ī ta ar p i r m o 
g r ē k a f o r m u , k a v a r t ikt p a t u z s k a t ī t a p a r tās 
s u b l i m ā c i j u . T a s ir t ā p ē c , k a i n t e l e k t u ā l ā s l e p ­
n ī b a s d z i n ē j s p ē k s i r s a p r ā t s , "kas a i zmirs t , k a ir 
i esa is t ī ts l a ika i e r o b e ž o t ā p r o c e s ā , u n i e d o m ā j a s , 
dažu jēdzienu definēšanā un interpretācijā var salī­
dzināt ar divu diženu domātāju garīgu radniec ību , 
kuri, katrs savu ceļu iedami, ir nonākuši pie 
līdzīgām atziņām. (Richard Kroner "The Historical 
Roots of Niebuhr's Thought," in Keagley, Charles W. 
and Bretall, Robert W. eds. Reinhold Niebuhr. His 
Religious, Social, and Political Thought, New York: 
The Macmillan Company, 1961., p. 182.) 
The Nature..., vol. 1., 192. 
180 CEĻŠ 
k a a t r o d a s p i ln īgas t r a n s c e n d e n c e s s tāvokl ī p ā r i 
v ē s t u r e i . " 2 6 C i t i em v ā r d i e m sakot , i n t e l e k t u ā l a i s 
l e p n u m s sa i s tās ar u z s k a t u , redzes v iedokl i v a i 
teor i ju , ko c i lvēks ir padar ī j i s sev par a b s o l ū t o 
pat i es ību . T u r k l ā t , to daro t , c i lvēks ignorē v i e n ­
l īdz k o n s e k v e n t i g a n pats savu c i l vēc i sko i e r o ­
bežo t ību , gan arī tā m e h ā n i s m a i e r o b e ž o t ī b u , a r 
kā p a l ī d z ī b u a t t i e c īgā " a b s o l ū t ā " pa t i e s ība i r 
f o r m u l ē t a . Arī š ā d u s a v a s i e r o b e ž o t ī b a s i g ­
n o r ē š a n u N ī b ū r s u z s k a t a p a r l e p n ī b a s g r ē k a 
p a v e i d u . Treša i s l e p n ī b a s ve ids ir m o r ā l ā l e p ­
n ī b a , k a s s a k ņ o j a s i n t e l e k t u ā l a j ā l e p n ī b ā . A r ļ o t i 
r e t i em i z ņ ē m u m i e m ci lvēki paras t i m ē ģ i n a 
p a n ā k t , lai t ieši v i ņ u m o r ā l e s kritēri j i t i k t u 
p i e ņ e m t i p a r b e z n o s a c ī j u m u s t a n d a r t u , pie k u r a 
tad t iek mērī t i visi cit i uzskat i . C i l v ē c i s k a i s E s 
s a l ī d z i n a sevi pats ar savu s t a n d a r t u u n s e c i n a , 
ka pats ir labs . Vis i pārē j i e , p r o t a m s , n e a t b i l s t 
š i m s t a n d a r t a m , u n tāpēc viņi t iek n o s a u k t i p a r 
n e - l a b i e m vai v i e n k ā r š i — ļ a u n i e m . T a s p ē c 
b ū t ī b a s n a v n e k a s cits k ā p a š - t a i s n u m s , k a s k ā 
m o r ā l a l e p n ī b a ir p i r m a i s sol is pretī c i e t s i r d ī b a i 
pret c i t i e m . 
T o m ē r , r u n ā j o t par g rēka v e i d i e m , šķiet , v i s ­
i n t e r e s a n t ā k a i s N ī b ū r a h a m a r t i o l o ģ i j ā ir t i eš i 
g a r ī g ā s l e p n ī b a s g r ē k a t r a k t ē j u m s . G a r ī g ā l e p ­
n ība ir a u g s t ā k ā l e p n ī b a s g rēka f o rma , pie k u r a s 
eventuā l i n o v e d i epr iekš a p r a k s t ī t ā s f o r m a s : 
G a l ē j ā g rēka i z p a u s m e ir r e l i ģ i ska i s g rēks , k ā 
r e z u l t ā t ā m o r ā l a j ā l e p n ī b ā a p s l ē p t ā p a š -
de i f ikāc i ja t iek p a d a r ī t a r e d z a m a . Tas n o t i e k 
tad , k a d m ū s u n e p i l n ī g i e s t a n d a r t i u n r e l a t ī v i e 
s a s n i e g u m i t iek u z s k a t ā m i saist ī t i ar a b s o l ū t ā 
l a b u m a ideju un t i em tiek p i e š ķ i r t a s d i e v i š ķ a s 
s a n k c i j a s . Ši i e m e s l a dēļ re l iģ i ja vis nav , k ā 
p i e ņ e m t s d o m ā t , pēc b ū t ī b a s t i k u m i s k i D i e v a 
m e k l ē j u m i no c i lvēku p u s e s , bet gan pēdē jā k a u j a 
s tarp D i e v u un c i lvēka p a š l e p n u m u . Ša jā k a u j ā 
pat v i s d i e v b i j ī g ā k ā s d a r b ī b a s v a r t ikt i z m a n t o ­
tas k ā l e p n ī b a s i n s t r u m e n t i . 2 7 
N ī b ū r s u z s k a t a , k a kr i s t i e t ība i ša jā z iņā i r 
mi l zu p r i e k š r o c ī b a s s a l ī d z i n ā j u m ā ar c i t ā m 
r e l i ģ i s k a j ā m s i s t ē m ā m , j o k r i s t i e t ī b a sevi n e p i e ­
s a k a k ā c i lvēka m e k l ē j u m u s pēc D ieva , bet g a n 
m ū ž ī g ā u n m ī l o š ā D i e v a a tk lāsmi c i l v ē k a m . C a u r 
Ibid, 194. 
Ibid, 200. 
CEĻŠ 
šo Dieva k ā c i l v ē k a dz īves g a l ē j a p i e p i l d ī j u m a 
a t k l ā s m i t iek p i ln īg i a t ņ e m t s j e b k ā d s l o ģ i s k s 
p a m a t s r e l i ģ i s k a i l e p n ī b a i . T a č u arī p a š u 
ņj a t k l ā s m e s f a k t u c i l vēk i p a m a n ā s i z m a n t o t p a r 
•*"a p a m a t u , lai r a u d z ī t o s paš i u z sevi k ā s v ē t ā k i e m 
-Ofl p a r c i t iem. T ā v a i r o j a s p a š - t a i s n u m s , l īdz ar t o 
O re l iģ i ja , k a m j ā p a s a r g ā c i l vēks no l e p n ī b a s , a t -
"Q k a l t iek p a d a r ī t a p a r i n s t r u m e n t u l e p n ī b a s 
OJ r o k ā s . V i s b e i d z o t N ī b ū r s k o n s t a t ē , k a " r e l i ģ i j a , 
£ H v i e n a l g a , k ā d ā v ā r d ā lai ar ī to n o s a u k t u , ir n e i z ­
b ē g a m s c i l vēka g a r ī g ā s b ū t ī b a s a u g l i s , u n 
r e l i ģ i s k a s t o l e r a n c e s t r ū k u m s ir c i l vēka g r ē ­
c ī g u m a g a l ē j ā i z p a u s m e * 2 8 . 
G r ē k a o t ra p a m a t f o r m a j e b otrs e k s t r ē m s ir 
s e n s u a l i t ā t e . C i l v ē k s kr ī t s e n s u a l i t ā t e s g r ē k ā , 
k a d v iņš no l i edz s a v u b r ī v ī b u u n c e n š a s no t ā s 
pas l ēp t i e s p a s a u l e s p i e d ā v ā t a j ā s a i z m i r š a n ā s 
i e spē jās . N ī b ū r s ļoti n o p i e t n i uzsver , k a s e n s u ­
a l i tāte n e k a d n a v t ika i k ā d a c i l vēkā s a s t o p a m a 
d a b i s k a i m p u l s a i z p a u s m e ; tā v i e n m ē r ir g a l ē j ā 
k o n s e k v e n c e n e v e i k s m ī g a m c i lvēka m ē ģ i n ā ­
j u m a m a t r i s i n ā t b r ī v ī b a s u n i e r o b e ž o t ī b a s 
p r o b l ē m u . 2 9 J ā s a k a t o m ē r , k a s e n s u a l i t ā t e s g r ē k s 
N ī b ū r a d a r b o s n a v t ik p laš i u n de ta l i z ē t i a p r a k ­
stīts un i z t i r zā ts k ā l e p n ī b a . I e s p ē j a m s , tas ir 
t āpēc , ka N ī b ū r s l e p n ī b u u z s k a t a p a r t ā d u k ā 
" p r i m ā r ā k u " g r ē k u , t u r p r e t ī s e n s u a l i t ā t e t i e k 
a n a l i z ē t a k ā s a v d a b ī g s l e p n ī b a s a t v a s i n ā j u m s . 
S e n s u a l i t ā t e ir k ā l e p n ī b a s g r ē k a m o n ē t a s o t r a 
p u s e , pro t i , j a l e p n ī b a r o d a s no c i lvēka v ē l ē š a n ā s 
k ļū t par d i evu , t a d s e n s u a l i t ā t e ir c i l v ē k a 
m ē ģ i n ā j u m s a t r i s i n ā t b r ī v ī b a s u n i e r o b e ž o t ī b a s 
p r o b l ē m u , ident i f i c ē j o t i e s ar d a b u , m e k l ē j o t d a b ā 
u n v isā d a b i s k a j ā p a t v ē r u m u no t r a u k s m e s s a ­
j ū t a s . 
Sa i s t ībā ar s e n s u a l i t ā t e s g r ē k u N ī b ū r s u z d o d 
sev j a u t ā j u m u : " V a i s e n s u a l i t ā t e ir v i e n a n o e l k -
Ibid, 203. Nībūrs šeit principā liek vienlīdzības 
zīmi starp katolicismam raksturīgo tieksmi uzska­
tīt savu patiesību par galējo patiesības standartu, 
kā ari katoļu Baznīcas pašidentifikāciju ar Dieva 
valstību virs zemes un protestantismā populāro 
doktrīnu par visu ticīgo priesterību (tās individu­
ālistiska ekstrēmisma versijā), kas abas vienlīdz 
sekmīgi var kalpot gan, lai pamatotu reliģisku 
neiecietību, gan ari vienkārši kā pamats reliģiskai 
(garīgai) lepnībai. 
Ibid, 179. 
182 CEĻŠ 
d i e v ī b a s f o r m ā m , k u r ā c i lvēks c e n š a s sev i 
p a d a r ī t par D ievu , va i arī tā i r a l t e r n a t ī v a e l k -
d iev ība i , k u r ā c i l vēks c e n š a s patver t ies , reiz i z j u ­
tis p a š - p i e l ū g s m e s n e a d e k v ā t u m u ? " M e k l ē j u m o s 
pēc a tb i ldes N ī b ū r s l īdz īg i sv. A u g u s t ī n a m n o n ā k 
pie s e c i n ā j u m a , prot i , k a s e n s u a l i t ā t e ir j ā d e f i n ē 
u n to j ā c e n š a s i zpras t Vēs tu les r o m i e š i e m 1. n o ­
da ļas k o n t e k s t ā . T a s n o z ī m ē , k a sensua l i tā te i r 
j ā s a p r o t kā k o n s e k v e n c e u n sods k ā d a m p r i ­
m ā r ā k a m g r ē k a m j e b l epnība i . N ī b ū r s u z s k a t a , 
k a l a b a i lus t rāc i j a š i m p r i n c i p a m ir r e d z a m a 
seksā . Sekss pats par sevi nav grēks . T a č u , j a re iz 
c i l vēka p a š - m ī l e s t ī b a s r ezu l tā tā s ā k o t n ē j ā h a r ­
m o n i j a r a d ī t a j ā p a s a u l ē ir i z j a u k t a , s e k s u ā l i e 
ins t inkt i k ļūst par īpaš i e f e k t ī g i e m l ī d z e k ļ i e m , 
lai g a n p a š - a p l i e c i n ā t o s , gan reizē arī b ē g t u n o 
sev i s . 
T ā p ē c c i lvēka s e k s u ā l a j a i dzīvei p i e m ī t 
t r a u k s m a i n u m s . Tā ir reizē g a n i n s t r u m e n t s 
c i l vēka p a š - d e i f i k ā c i j a s p a m a t g r ē k a m , gan a r ī 
i z t e i k s m e s f o rma n e m i e r ī g a i s i r d s a p z i ņ a i , k a s 
vē las no sevis a i zbēgt , m ē ģ i n o t p a r dievu p a d a r ī t 
k ā d u c itu. [...] S e k s u ā l ā s ka is les anal īze a p s t i ­
pr ina š ķ i e t a m i p r e t r u n ī g ā k r i s t ī g ā u z s k a t a p a r 
sasa i s t i s tarp s e n s u a l i t ā t i u n p a š - m ī l e s t ī b u k o ­
r e k t u m u . [Ka is le ] i e tver sevī g a n p a š - m ī l e s t ī b a s 
g rēka t u r p i n ā j u m u , g a n arī m ē ģ i n ā j u m u no t ā 
izbēgt . Šis m ē ģ i n ā j u m s gan b e i d z a s ar m u ļ ķ ī g o 
p i e l ū g s m e s aktu , k u r ā " r a d ī b a tiek p i e l ū g t a 
r a d ī t ā j a v i e t ā . " 3 0 
T ā t a d šeit r e d z a m , k a N ī b ū r a teo loģ i jā s e n ­
sua l i tā te tiek def inēta un a p r a k s t ī t a k ā p a š -
m ī l e s t ī b a s ga lē jā f o r m a (1) , k ā m ē ģ i n ā j u m s a r 
cita c i l vēka de i f ikāc i j as p a l ī d z ī b u a i zbēgt n o 
p a š - m ī l e s t ī b a s (2) vai ari k ā m ē ģ i n ā j u m s a i z b ē g t 
no p i r m a j ā m d i v ā m i e s p ē j ā m , ident i f i cē jo t ies a r 
dabu u n it k ā " i en i r s to t " b e z a p z i ņ ā (3 ) . 
N o s l ē d z o t šo p a v i s a m īso i e s k a t u N ī b ū r a h a -
m a r t i o l o ģ i j ā , ī p a š u u z m a n ī b u p ievēršot p a š -
t r a n s c e n d e n c e s f e n o m e n a m , ir j ā s e c i n a , k a 
N ī b ū r s v i e n m ē r sa ista grēku ar p i e v i l š a n u ( V e l n s 
3 0 Ibid., 237. Te gan Nībūrs pats norāda, ka sakarības 
noskaidrošanā starp sensualitāti un otra cilvēka 
deifikāciju viņš ir parādnieks Emīlam Brunneram, 
kurš šo dinamiku ļoti daiļrunīgi ir aprakstījis sava 
darba Der Mensch im Widerspruch 15. nodaļā. 
CEĻŠ 
pievi ļ c i l v ē k u p i r m s g r ē k ā k r i š a n a s ) u n / v a i 
p i e v i l s a n o s ( c i l vēks pievi ļ sevi , pats s a v u e k s i s ­
t e n c i ā l o u n g a r ī g o j a u t ā j u m u atb i ldes m e k l ē j o t 
ņj ā r p u s D i e v a ) . 
Šī p i e v i l š a n a s d i n a m i k a ir t ikus i n o v ē r o t a u n 
«Sfl a p r a k s t ī t a g a n m a r k s i s m ā , i z m a n t o j o t s o c i ā l o 
O t e r m i n o l o ģ i j u , g a n m ū s d i e n u p s i h o l o ģ i j ā , l i e t o j o t 
' Q t e r m i n u " p s i h o l o ģ i s k i e a i z s a r g m e h ā n i s m i " -
ŌJ r u n ā j o t p a r a t s e v i š ķ ā m n e a d a p t ī v ā m c i l v ē k a u z -
£ H v e d ī b a s f o r m ā m . 
V i e n ī g o i e s p ē j u a d e k v ā t i i zpras t ar p a š -
t r a n s c e n d e n c i a p v e l t ī t ā E s sa i s t ību ar " g r ē c ī g o 
p a š - m ī l e s t ī b u " , k a s s a k ņ o j a s p i e v i l š a n ā , N ī b ū r s 
s a r e d z k r i s t ī g a j ā t i c ī b ā . 
Lai l a b ā k i z p r a s t u m e l u u n p i e v i l š a n a s i n -
t r a p s i h i s k o i z c e l s m i , N ī b ū r s r u n ā p a r d i a l e k t i k u 
s tarp " g r ē k a s t ā v o k l i , k u r ā a t r o d a s c i l vēka E s , " 
u n " e s e n c i ā l o E s " 3 1 . G r ē k a s tāvok l i s ir t a s 
s t ā v o k l i s , k u r ā a t r o d o t i e s , c i lvēka Es n o l i e d z 
savu i e r o b e ž o t ī b u u n p a ģ ē r ē p a š - g l o r i f i k ā c i j u . 
T u r p r e t ī e s e n c i ā l a i s Es i r tā Es d a ļ a , k u r a s 
z i n ā š a n a s p a r p a t i e s ī b u n e k a d n e v a r t ikt p i l n ī g i 
p ā r m ā k t a s . T ā ir tā d a ļ a , kas a p z i n ā s Es i e r o ­
bežo t ību , k ā arī to , ka tai n e k ā d a g l o r i f i k ā c i j a 
n e p i e n ā k a s . L a i a p s l ā p ē t u e s e n c i ā l ā Es ba l s i , Es 
g rēka s t ā v o k l i m ir v a j a d z ī g a a i zv ien j a u n a 
p i e v i l š a n a u n m a l d i n ā š a n a . T ā v e i d o j a s a p b u r ­
tais l oks . Jo v a i r ā k m e l u u n p i e v i l š a n a s t iek i z ­
m a n t o t s E s " f a s ā d e s " u z t u r ē š a n a i , j o v a i r ā k p a t s 
Es ir nob i j i e s , k a k ā d r e i z varē tu t ikt a t m a s k o t s . 
T ā d ā ve idā g r ē k s , d a r b o j o t i e s c a u r c i l v ē k a E s , 
sas lēdz k o p ā " d a b a s d i k t ē t o n e d r o š ī b u ar s v a i g u 
g a r ī g a s a t u r a n e d r o š ī b u . " 3 2 T ā d s tad n u ir tas 
m e h ā n i s m s , k o D i e v a l ī d z ī b ā r a d ī t a i s c i l vēka Es 
p ie l ie to , lai ar p a š - t r a n s c e n d e n c e s p a l ī d z ī b u p a t s 
m ē ģ i n ā t u k ļ ū t p a r d i e v u . 
Nībūra antropoloģiskās pieejas nozīme 
R u n ā j o t p a r R e i n h o l d a N ī b ū r a t e o l o ģ i s k a j i e m 
u z s k a t i e m k o p u m ā u n ī p a š i par N ī b ū r a a n t r o ­
p o l o ģ i j u , k a s i z k l ā s t ī t a d ivos m o n u m e n t ā l a j o s 
The Nature and Destiny of Man s ē j u m o s , p a m a ­
toti v a r u z d o t j a u t ā j u m u — vai š o d i e n a s p a s a u l ē 
d z ī v o j o š a m c i l v ē k a m t e o l o ģ i s k i e u z s k a t i , k a s 
f o rmulē t i O t r ā p a s a u l e s k a r a l a i k ā , v a r p a t e i k t 
Ib id , 206. 
I b i d , 207. 
184 CEĻŠ 
k a u t ko sva igu u n n o d e r ī g u v i ņ a s / v iņa d z ī v e i 
š o d i e n . G a l u g a l ā tād i N ī b ū r a teo loģ i jā b ieži l i e - JJJ 
toti t ermini k ā " m o d e r n i s m s " , " m o d e r n ā s a b i e d - «St 
riba", " l i b e r ā l i s m s " un vēl v i rkne citu ir p ē d ē j ā O 
p u s g a d s i m t a l a ikā t ikuši g a n dažād i de f inēt i , ' Q 
g a n ari dažād i saprast i . N e j a u velt i N ī b ū r a CD 
kr i t iķ i v i ņ a m ir p ā r m e t u š i v isu, s ā k o t a r £ H 
ne ie c i e t ību pret k a t o l i c i s m u u n be idzot ar p a t r i -
a r h ā l i s m u at t i eksmē pret s i e v i e t ē m . 
N o p i e t n ā k i e a r g u m e n t i , ko vērts k a u t v a i 
g a r ā m e j o t p ieminēt , t iek adresēt i , p i r m k ā r t , 
N ī b ū r a sensua l i tā tes a n a l ī z e i . N ī b ū r a m s i m ­
pat i zē j o š i e teo logi ir i z te ikuši nožē lu , k a N ī b ū r s 
velt ī j is sa l īdz inoš i m a z l a ika u n enerģ i jas s e n s u ­
a l i tā tes grēka a p r a k s t ī š a n a i u n i z t i r z ā š a n a i . U n 
t i e š ā m , tās 12 l a p p u s e s , ko N ī b ū r s ve l ta s e n s u -
al i tāte i g r ā m a t a s The Nature and Destiny of Man 
p i r m a j ā da ļā , i z s k a t ā s g a u ž ā m piet i c īg i uz 
b a g ā t ī g ā u n p l a š ā l epn ības g r ē k a m velt ī tā m a ­
te r iā la f ona . 
O t r k ā r t , N ī b ū r a m tiek p ā r m e s t s , k a v iņa t e o ­
l oģ i j ā s e n s u a l i t ā t e i epre t im l epn ība i p a r ā d ā s k ā 
o t r š ķ i r ī g s u n p a k ā r t o t s grēks . J a tas tā b ū t u , 
kr i t iķ i uzsver , tad pret s e n s u a l i t ā t i derē tu tās 
p a š a s " zā les " , kas pret l e p n ī b u , proti - s a t r i e k ­
š a n a u n s a l a u š a n a . T a č u t iek n o r ā d ī t s , k a p a š a 
N ī b ū r a teo loģ i ja pos tu lē , ka sensua l i tā tes v a l g o s 
paras t i n o n ā k t ā d a c i lvēka E s , kurš ir vā j š u n 
k a m j a u tāpat p ie t rūkst p a š p ā r l i e c ī b a s u n 
p a š a p l i e c i n ā š a n ā s s p ē j a s . 3 3 Š ā d a m c i l v ē k a m 
Clayton E. Beish "The Doctrines of Sin and Atone­
ment in Reinhold Niebuhr's Theology: An Analysis 
and a Proposed Corrective," Consensus, Vol. 23, no 
2 (1997): 27-42. Šeit gan uzreiz jāpiebilst, ka te­
ologi, kas norada uz šo trūkumu Nībūra teoloģija, 
nereti paši nepievērš pārāk daudz uzmanības tam, 
ko Nībūrs ir rakstījis par cilvēka Es transformāciju 
Kristus pestījošā darba rezultātā. Iespējams, viens 
iemesls šeit minētās kritikas argumentiem ir 
Nībūra uzsvars uz miršanu kopā ar Kristu (un līdz 
ar to arī vecā Es dekonstrukciju) kā nepieciešamu 
priekšnosacījumu jauna Es rekonstrukcijas 
procesā: "... tikai Dievs Kristū ir spējīgs salauzt un 
rekonstruēt grēcīgo Es". (The Nature..., Vol. 2., 118.) 
Termins "lauzt" gan šeit, gan citur Nībūra teoloģijā 
ir vairāk domāts kā sinonīms fundamentālām 
pārmaiņām indivīda dzīvē, kas izriet no dzīvošanas 
Kristū. Lauzt šajā kontekstā nenozīmē kaut ko vul-
CEĻŠ 185 
" l a u š a n a " n o d a r ī t u t ika i ļ a u n u . Līdz ar to t i ek 
kr i t i zē ta p ā r ā k un i f i c ē tā u n it k ā v i e n v e i d ī g ā 
N ī b ū r a p iee ja g r ē k a u n p e s t ī š a n a s j a u t ā j u m i e m . 
ļļ T r e š k ā r t , N ī b ū r a m d a u d z p ā r m e t u m u ir 
lO> ve l t ī ts no f e m i n i s t u p u s e s . J a u 1960. g a d ā V a l ē -
«Sō r i ja S e i v i n g a ( S a i v i n g ) p ā r m e t a N ī b ū r a m , k a 
O v iņš h a m a r t i o l o ģ i j a s f o r m u l ē j u m o s ir b a l s t ī j i e s 
' Q speci f iski uz v ī r i e š u p i e redz i u n to p a s l u d i n ā j i s 
O par u n i v e r s ā l u v i s a s c i l vēces p ieredz i . S e i v i n g a 
£H u z s k a t a , k a s iev ie tes p i e d z ī v o ī p a š a v e i d a 
k ā r d i n ā j u m u s u n i zdara ī p a š a ve ida g r ē k u s , k a s 
ir raks tur īg i t ika i s i e v i e t ē m , j o " izr iet no s i ev i e tes 
d a b a s (character) s t r u k t ū r a s " 3 4 . K ā v i e n u s p e ­
cif iski " s i e v i e š u " g r ē k u p r e t s t a t ā " v ī r i e š u " l e p ­
n ība i S e i v i n g a m i n sava E s a p s p i e š a n u u n p i e ­
n ā c ī g u n e a t t ī s t ī š a n u . P ā r i s d e s m i t g a d e s v ē l ā k 
J u d ī t e P l a s k o v a ( P l a s k o w ) ir būt i sk i p a p i l d ­
inā jus i S e i v i n g a s d i e z g a n v i s p ā r i n ā t o k r i t i k u , 
pos tu lē j o t , k a N ī b ū r a tēzes n e a t t i e c a s uz 
s i ev ie tēm g luž i v i e n k ā r š i t ā p ē c , ka , a p r a k s t o t 
s e n s u a l i t ā t i , N ī b ū r s f o k u s ē j a s " t ikai uz t i e m s e n ­
sua l i tā tes a s p e k t i e m , kas izr iet no l e p n ī b a s , v i e n ­
la ikus p i ln īg i n o r a i d o t s v a r ī g a s d i m e n s i j a s 
c i l vēka b ē g š a n a i n o b r ī v ī b a s . " 3 5 
T o m ē r s v a r ī g a i s v i sos š a j o s u n vēl c i tos a r ­
g u m e n t o s u n k r i t i k ā s ir t a s , k a g a n d r ī z n e v i e n s 
kr i t iķ is vai o p o n e n t s n a v tā īsti vērsies pret k ā d u 
ļoti b ū t i s k u N ī b ū r a a n t r o p o l o ģ i j a s tēzi , p r o t i , 
ide ju , k a c i l v ē k a k ā imago Dei v i s r a k s t u r ī g ā k ā 
k v a l i t ā t e ir p a š - t r a n s c e n d e n c e s spē ja . T ieš i 
c i lvēka spē ja t r a n s c e n d ē t d a b a s u z l i k t o s i e r o ­
b e ž o j u m u s , k a m c i lvēks ir p a k ļ a u t s , l ie lā m ē r ā 
k a l p o p a r p r i e k š n o s a c ī j u m u u n z i n ā m ā m ē r ā v a r 
gāri demolēt, bet gan mirt kopā ar Kristu kādai 
konkrētai dzīves realitātei Vēstules galatiešiem 2:20 
izpratnē. 
3 4 Valerie Saiving "The Human Situation: A Feminine 
View." Journal of Religion, Vol. 40 (April 1960), 109. 
3 5 Judith Plaskow, Sex, Sin and Grace: Women's Expe­
rience and the Theologies of Reinhold Niebuhr and 
Paul Tillich, Lanham, MD: University Press of 
America, Inc., 1980, 63. Ari šeit jāsaka, ka Nībūrs 
gan runā par cilvēka bēgšanu no brīvības, tikai 
viņš to dara sev raksturīgi - diskusiju atkal iesākot 
ar lepnības grēku kā pamatu visām cilvēka 
problēmām. Tas ari nosaka fokusu, ievirzi un 
zināmā mērā nosprauž robežas visai tālākajai 
diskusijai. 
186 CEĻŠ 
pat t ikt u z s k a t ī t a par i emes lu c i lvēka g r ē k ā 
k r i š a n a i . P a š - t r a n s c e n d e n c e , k ā to a p r a k s t ī j i s 
N ī b ū r s , ne t ikai ļauj m u m s i e lūkot i es n e d a u d z 
d z i ļ ā k c i lvēka g r ē k ā k r i š a n a s d r ā m ā , bet ļauj a r ī 
s k a i d r ā k i zpras t d ivu c i lvēka p a m a t g r ē k u - l e p ­
n ī b a s u n s e n s u a l i t ā t e s - t r a ģ i s k o d i n a m i k u . 
T ā p a t p a š - t r a n s c e n d e n c e ļauj p i l n ī g ā k i z p r a s t 
c i l v ē k a p e s t ī š a n a s mis tēr i ju c a u r Kristus k r u s t u . 
V i s b e i d z o t tā i z g a i s m o u n pa l īdz p i eņemt agape 
m ī l e s t ī b u k ā c i l vēc i skā Es eks i s tences a u g s t ā k o 
i e s p ē j a m o f o rmu at t iec ībās ar c i t i em c i l v ē k i e m . 
V i e n k ā r š ā k sakot , ar p a š - t r a n s c e n d e n c i k ā 
imago Dei a t r ibūtu ir sa i s t ī tas dzi ļas u n tā l ­
e j o ša s k o n s e k v e n c e s p r a k t i s k i v isās c i l v ē k a 
dz īves j o m ā s . 
Bez šeit m i n ē t a j i e m d a ž i e m a r g u m e n t i e m pre t 
N ī b ū r a teo loģ i ju ir vērsta vēl v i rkne citu v a i r ā k 
vai m a z ā k p a m a t o t u a r g u m e n t u , ko d e t a l i z ē t i 
a p l ū k o t nav šī r a k s t a u z d e v u m s . Vai k ā d a t e o -
loģe va i teo logs ir spē j is i z s t r ā d ā t tik p i l n ī g u s i s ­
t e m ā t i s k u f o r m u l ē j u m u k ā d a i t e o l o ģ i s k a i k o n ­
cepc i ja i va i doktr īna i , lai c i t i em tur vairs n e b ū t u 
n e k a s p i e b i l s t a m s ? P r o t a m s , k a ne. J a tā b ū t u , 
t e o l o ģ i j a n e p a s t ā v ē t u nedz k ā z inātne , n e d z a r ī 
k ā dz īvesve ids . R e i n h o l d s N ī b ū r s šeit nav n e k ā d s 
i z ņ ē m u m s . Pie v iņa s a v u l a i k sac ī tā var u n v a j a g 
p ieb i l s t d a u d z ko . T o m ē r k a t r a teo loģe u n t e o ­
l ogs , k a s savu a i c i n ā j u m u uztver un i z d z ī v o n o ­
p ietni , d a r a t eo l oģ i ju b a g ā t ā k u tik l ielā m ē r ā , 
cik viņi ir c e n t u š i e s D i e v a p a t i e s ī b ā rast a t b i l d e s 
uz s a v u s l a i k a b i e d r u s n o d a r b i n o š i e m e k s i s t e n ­
c i ā l i e m j a u t ā j u m i e m . Tieši tā s a v a m l a i k a m u n 
l a i k a b i e d r i e m ir k a l p o j i s R e i n h o l d s N ī b ū r s . U n 
par to v i ņ u ir c i en ī juš i un turp ina cienīt g a n v i ņ a 
t e o l o ģ i s k ā s ievirzes sekotā j i , g a n ari v i ņ a o p o ­
nent i u n o p o n e n t e s . 
Summary 
T h e doc t r ine o f m a n s tands in the very c e n t e r 
of R e i n h o l d N i e b u h r ' s t h e o l o g y , as it is d e v e l o p e d 
in p e r h a p s the m o s t inf luent ia l b o o k ever w r i t t e n 
by N i e b u h r - The Nature and Destiny of Man. I n 
this b o o k N i e b u h r is try ing to define the n a t u r e o f 
m a n , and w h y m a n h a s b e c o m e his own m o s t vex ­
ing p r o b l e m . 
N i e b u h r a r g u e s that h u m a n be ings a s 
c r e a t u r e s be l ong to na ture , and as such , they 
possess n a t u r a l i m p u l s e s a n d desires . A t the 
CEĻŠ 
s a m e t i m e , h u m a n b e i n g s are c rea ted i n the 
i m a g e o f G o d a n d are e n d o w e d wi th the abi l i ty o f 
s e l f - t r a n s c e n d e n c e . T h u s t h e two b a s i c types o f 
h u m a n sin - p r i d e a n d s e n s u a l i t y - g r o w out o f 
the tens ion b e t w e e n h u m a n s as mere c r e a t u r e s o n 
one h a n d , a n d s e l f - t r a n s c e n d i n g spir i ts o n the 
o ther h a n d . 
T h i s art ic le f o c u s e s on the p h e n o m e n o n o f self-
t r a n s c e n d e n c e , w h i c h in N i e b u h r ' s theo logy is the 
key at t r ibute o f the h u m a n b e i n g as the i m a g e o f 
God . T h e i m p o r t a n c e o f s e l f - t r a n s c e n d e n c e i n 
N i e b u h r ' s h a m a r t i o l o g y , a n d the poss ib l e r e l e ­
v a n c e o f this c o n c e p t for the l ives o f peop le in the 
2 1 s t century , is d i s c u s s e d p a y i n g spec ia l a t t e n t i o n 
to several k e y o b j e c t i o n s c o m m o n l y r a i s e d 
a g a i n s t N i e b u h r ' s a n t h r o p o l o g i c a l d i s c o u r s e . 
CEĻŠ 
' Ö D 
o 
o 
03 
Laura Hansone "*~ļ 
ICD 
Laiks sv. August īna epistemoloģijā J> 
Par August īnu un v iņa teoloģiju ir rakstīts , raksta u n rakst ī s t ik d a u d z k ā ne par v i e n u c i tu domātā ju . No v ienas puses , var l ikties, ka vairs 
neko j a u n u pateikt nevar. T o m ē r August īna teoloģi jas 
f enomens ir tas, ka faktiski tādas August īna teoloģi jas 
nemaz nav. Ja mēs vārdu teoloģija saprotam kā vārdu, 
kas norāda uz mācību, tad August īna pētnieki v i enmēr 
v a r ē s d i skutē t par A u g u s t ī n a m ā c ī b u v i s p ā r , p a r 
A u g u s t ī n a kr isto loģi ju , ep is temoloģ i ju , soter io loģ i ju , 
predest ināci jas māc ību un c i tām "uzskatu k o p ā m " , j o 
A u g u s t ī n s (p iemēram, pretēji sv. Akv īnas T o m a m ar 
v iņa Summa theologiae un c i t iem darb iem) nav rak­
stī j is s i s t e m ā t i s k u s d a r b u s . U n arī A u g u s t ī n a De 
Trinitate nav s i s temāt isks darbs tādā noz īmē , k ā to 
t a g a d s a p r o t s i s t e m ā t i s k a j ā t eo l oģ i jā . A u g u s t ī n u 
d r ī z ā k varē tu saukt p a r eks is tenc iā lu B ībe l es ek-
segētu , ar to saprotot c i lvēku, kurš , pateicoties savai 
p i e r e d z e i , u n t ikai š īs p i e redzes dēļ (un vis i z in 
Augus t īna mek lē jumu ceļu caur m a n i h e i s m u un neo -
p latonismu pie kristietības) skaidro Bībeli un krist īgās 
dogmas, priekšstatus Bībeles gaismā. 
Ja domā par August īna epistemoloģi ju, tad faktiski 
no dažādiem darbiem ir j āvāc kopā domas , kas var at­
t iekt ies uz šo māc ību (un tas tāpat att iecas ari uz 
c i tām t ē m ā m ) , un ari v iena darba ietvaros August īna 
d o m u gāj iens nav s is temātisks . Šī iemesla dēļ kat ru 
g a d s i m t u atkal un atkal pētnieki p ievēršas A u g u s -
t ī n a m , lasa , d o m ā un l iek no š i e m i z m ē t ā t a j i e m 
k l u c ī š i e m kopā m ā j u , ko tad lepni vai m a z ā k lepni 
CELŠ 189 
sauc par " svētā A u g u s t ī n a i z z iņas teor i ju " 1 , " svē tā 
A u g u s t ī n a a t g r i e š a n ā s t eo r i ju " 2 , " A u g u s t ī n a p r ā t a 
filosofiju"3, " svētā Augus t īna krist īgo filosofiju" 4 . V i e n ­
la ikus ir t ū k s t o š i e m g r ā m a t u u n rakstu , kas daudz 
nepre tenc i ozāk n o r ā d a uz A u g u s t ī n a māc ības nesis -
t e m ā t i s k u m u , n e v i e n n o z ī m ī g u m u (ko ļoti i e tekmē ari 
A u g u s t ī n a d o m u a t t ī s t ība u n m a i ņ a g a d u g a i t ā ) , 
iezīmējot prob lēmas , neska idr ības , diskusijas moderno 
t e o l o g u v i d ū : " A u g u s t ī n a i z z i ņ a s m ā c ī b a s p a m a t ­
problēmas" , 5 " L a i k a p a r a d o k s i s v ē t ā A u g u s t ī n a 
mācībā" 6 , " V ā c u d i s k u s i j a p a r sv . A u g u s t ī n a i lu­
mināci jas teori ju" 7 . Šī Augus t īna daudzšķautņa inā un 
nesistematizētā m ā c ī b a nosaka to , ka arvien no j a u n a s 
puses var p a s k a t ī t i e s uz v i e n i e m u n t i em p a š i e m 
vārd iem, saatt iec ināt dažādus teoloģi jas aspektus (kā 
šajā gad ī jumā — m ā c ī b u par la iku ar ep istemoloģ i ju ) ; 
ka pārsvarā t iek rakst ī ts par specif iskām l i e tām spe­
cif iskā s k a t ī j u m ā , b e t n e a i z m i r s t o t ari j a u m i n ē t o s 
A u g u s t ī n a p ē t n i e k u m ū ž a d a r b u s , kas m ē ģ i n a sis­
tematizēt m ā c ī b u k o p u m ā ; un k a būs daudz diskusi ju 
par to , ko ir vai n a v domāj i s š is dižais 4. g a d s i m t a 
beigu domātājs . 
Tātad A u g u s t ī n a m ā c ī b a par laiku un māc ība par 
izziņu j a u pati par sevi ir sava veida interpretāci ja , un 
šo divu lietu sa is t ī šana var l ikties pilnīgi hipotēt iska. 
T o m ē r šī sa ikne ir spēc īga un interesanta, un, lai gan 
gandr īz visi pētnieki , kas raks ta par A u g u s t ī n a epis­
t e m o l o ģ i j u , k a u t va i a r d a ž i e m v ā r d i e m p i e m i n 
August īna domas p a r laiku, t o m ē r maz ir tādu , kas to 
īpaši uzsvērtu. Tieš i A u g u s t ī n a māc ība par la iku (vai, 
kā vēlāk būs r e d z a m s , faktiski — pret laiku) un mūžību 
1 R.H. Nash, The Light of the Mind...St. Augustine's The­
ory of Knowledge (Lexington, 1969). 
2 F. van Flatteren, St. Augustine's Theory of Conversion. II 
In: Collectanea Augustiniana (New York, 1990), p. 65—80. 
3 G. O'Daly, Augustine's Philosophy of Mind (London, 
1987). 
4 E. Gilson, The Christian Philosophy of Saint Augustine 
(New York: Random House, 1960). 
5 M.E. Korger, Grundprobleme der augustinischen Erk­
enntnislehre. Erläutert am Beispiel von De Genesi ad lit-
teram XII. - Recherches Augustiniennes, II (Paris, 1962), 
S. 33-57. 
6 R. J. Teske, Paradoxes of Time in Saint Augustine (Mil­
waukee: Marquette University Press, 1996). 
7 C.E. Scheutzinger, The German Controversy on St. 
Augustine's Ulumination Theory (New York: Pegeant 
Press, 1960). 
CELŠ 
varētu būt v iena no August ina epistemoloģi jas atslē­
g ā m , un šī diskusija nebūt nav filosofiska. Faktiski pat 
i zbr īna teo logu d i s tancēšanās no t ē m ā m A u g u s t ī n a 
m ā c ī b ā , kas šķiet filosofiskas (sevišķi tas att iecas uz 
māc ību par laiku, it kā būtu iespē jams tās nodal ī t ) , j o 
t iek aizmirsts , ka viss, ko August īns rakstīja, t ika rak­
stīts no krist ieša, krist ieša teologa viedokļa, p ro tams , 
August īna domas ir iespaidojušas arī filosofijas vēsturi 
— varbūt pat vēl va i rāk nekā P la tona , Aristote ļa vai 
Dekarta filosofija. 
Šajā rakstā vēlos norādīt , kā August īna domas par 
laiku i e t e k m ē d a ž ā d u s j a u t ā j u m u s un k o n c e p t u s 
( p i e m ē r a m , att iecībā uz atmiņu un i lumināci ju) v iņa 
m ā c ī b ā par ci lvēka spē jām vai nespē ju kaut ko zināt . 
U n , tā k ā šīs d ivas t ēmas v i s c i e š ā k saskaras tieši 
A u g u s t ī n a d a r b ā Atzīšanās (Confessiones), k u r X 
grāmatā t iek daudz runāts par izz iņu (un faktiski j a u 
visa August īna tā dēvētā psihobiogrāfi ja ir August īna 
Dieva m e k l ē j u m u ceļš) un kur XI g rāmatas l ie lākā 
daļa ir velt īta v iņa laika izpratnei , tad tieši d o m a s , 
kas ir ša jā d a r b ā , ir šī raks ta centrā . U n tādē ļ 
v ispirms — īss atskats svarīgākajās darba "Atz ī šanās " 
X un XI grāmatas domās. 
Atzīšanās X grāmata ir p i rmā ša jā d a r b ā , k u r 
A u g u s t ī n s vairs nestāsta savu biogrāfi ju. N o v ienas 
puses , tā ir v iena no četrām darba " t e o l o ģ i s k a j ā m " 
g r ā m a t ā m , v ien la ikus tā ir kā pāre ja (kā dēļ b iež i 
dēvē ta par interpo lāc i ju 8 ) uz p ē d ē j ā m t r im d a r b a 
g r ā m a t ā m , kurās August īns skaidro Radišanas stāstu, 
kas aprakst ī ts Gen . 1. noda ļā . X g r ā m a t a ir it kā 
anal īze par to, ko August īns darī j is , rakstot p i rmās 
dev iņas darba g r ā m a t a s , proti , v iņš pēc a tmiņas ir 
stāstī j is par savu dzīvi un d o m u tuvošanos D i e v a m . 
K a u t k ā d ā ziņā var te ikt , ka kopš X grāmatas pats 
teksts ir kā no t ikums 9 - dvēseles pacelšanās pie Dieva , 
i e spē ja ms , mēģ inot real izēt vai vārdos izteikt to , ko 
" iemācī jās" Osti jā 1 0 . 
Lai gan Augustīns to darbā Retractationes sauc par 
grāmatu, kas rakstīta par viņu: "..de me scripsi sunt." 
(Retr. Il.vi.l), un daudzi pētnieki to drīzāk saredz kā 
grāmatas centru, kam liek piekrist arī daudzas paralēles, 
norādes un saistības ar citām "Atzīšanās" daļām. 
Sal.: biogrāfija kā dzīves notikumu atstāsts. 
Kad kopā ar māti viņš piedzīvoja tā dēvēto "Ostijas vīzi­
ju", tiešu, mistisku redzējumu, izziņu, kur viņi, domās 
iziedami cauri dabai, pāri tai, "nonākuši līdz pašām de­
besīm" (sk. Conf. IX,x,23-26). 
CEĻŠ 
Visa X grāmata būt ībā rāda ceļu, kā dvēsele 
mek lē Dievu , un t o , k u r tā V i ņ u atrod. August īns ir 
iemīlēj is D ievu , un v iņš mek lē D ievu , j o gr ib saprast : 
" K o tad es m ī l u , k a d m ī l u T e v i ? " 1 1 August īns rāda 
i z z iņas p a c e l š a n ā s c e ļ u p ie D i e v a caur j u t e k l i s k i 
uz tveramo pasau l i 1 2 , a t m i ņ u 1 3 u n v i sbe idzot - pat ie ­
s ību 1 4 . Pat ies ību tādēļ , ka Augustīns Dieva m e k l ē š a n u 
saista ar la imīgas dz īves m e k l ē š a n u un la imīgu dzīvi 
saprot kā pr ieku par pat ies ību : "Pr ieks par Tev i , kas 
esi p a t i e s ī b a , D i e v s . " (Conf . X , x x i i i , 3 3 ) . T u r k l ā t 
la imīgo dzīvi i r j ā m ē ģ i n a atkal atrast , j o , j a mēs visi to 
vē lamies , tad k a u t k a d " e s a m bi juši l a imīg i " (Conf. 
X ,xx ,29 ) . Bet A u g u s t ī n s arī , u n tas ir vē l būt i skāk , 
parāda , ka c i lvēks atkrīt no š ī m z ināšanām caur con-
cupiscentia carnis, oculorum u n ambitio saeculi15. U n 
tas n o r ā d a , k a c i l v ē k a m ir p r o b l ē m a s ar D i e v a 
i zz ināšanu , c i l v ē k a m p a š a m tā nav iespē jama, ir ne­
p i e c i e š a m a D i e v a a t k l ā s m e , i l u m i n ā c i j a — D i e v a 
G a i s m a s n ā k š a n a —, ir v a j a d z ī g s s tarpn ieks , prot i , 
Kr istus . Tā tad Kr i s tus ir īstais ceļš pie Dieva , īstais 
izziņas ceļš. 
Lai gan n e v a r no l i egt , k a neop la ton i skās d o m a s 
par dvēseles p a c e l š a n o s , a tka l sav ienošanos ar D i e v u 
vi jas cauri kā ce ļa m o t ī v s v i s a m d a r b a m Atzīšanās, 
n o r ā d o t uz peregrinatio m ē r ķ i , t o m ē r n e d r ī k s t aiz­
m i r s t , k a tas c e ļ š , pa k u r u p a z u d u š a j a m d ē l a m ir 
j ā n ā k atpakaļ pie T ē v a , ir nevis neoplatoniska ekstāze, 
be t gan K r i s t u s . U n tas n e a t t i e c a s t ikai uz sote-
rioloģiju, tam ir v isc iešākais sakars ar epistemoloģiju. 
Atzīšanās XI grāmata l a ikam ir v ispopulārākais no 
August īna apcerē jumiem. Diskusi ja par laiku izvēršas , 
A u g u s t ī n a m atbi ldot uz d a u d z u epikūr iešu , p latoniķu 
un manihe ju j a u t ā j u m u : "Ko darī ja Dievs , p i rms V iņš 
rādi ja debesis un z e m i ? " 1 6 A t b i l d o t , ka Dievs iet pa 
pr iekšu pasaule i nev i s la ikā , bet m ū ž i b ā , A u g u s t ī n s 
arī p ievēršas m ē ģ i n ā j u m a m paska idro t , kas ir la iks 
j e b , precīzāk, kā mēs m ē r ā m la iku. 
1 1 Conf. X,vi,8. 
1 2 Conf. X,vi,8-vii,ll. 
1 3 Conf. X,viii,12-xvii,26. 
1 4 Conf.X,xviii,27-xxvii,38. 
1 5 Conf. X,xxx,41-xxxix,64. Sal. l.Jņ. 2,16. Viegli ievērot, 
kā šīs trīs atbilst pirmajam trim pakāpēm pacelšanas 
ceļā. 
1 6 Conf. XI,x,12. 
CEĻŠ 
P a g ā t n e s va irs n a v , n ā k o t n e s vēl nav , be t , kā .2, 
atklāj August īns , pat "tagadnei nav nekāda i l guma" 1 7 . T ? 
U n , lai gan pietuvojies skeptiķu domai , ka laika v ispār Q 
nav, August īns t omēr redz , ka ir "pagājušo n o t i k u m u <—t 
tagadne , tagadējo no t ikumu tagadne un nākotnes no- 5 
t i k u m u tagadne . U n š ie trīs laiki kaut kādā ve idā ir +» 
[c i lvēka] dvēse lē 1 8 , un citur es tos neredzu, - pagā jušo , j * 
n o t i k u m u tagadne — atmiņa , tagadē jo n o t i k u m u ta- ^ 
g a d n e — v ē r o š a n a , n ā k o t n e s n o t i k u m u t a g a d n e — CC 
gaid īšana" 1 9 . Tātad v ienīgā vieta, kur var mērī t la iku , 
ir c i lvēka dvēse le : " Inde mihi v i s u m est nihi l a l iud ļļ 
t e m p u s q u a m distentionem: sed cu ius rei, nesc io , et , "*jļ 
m i r u m , si non ipsius a n i m i . " 2 0 Laiks - kā dvēseles i z -
ka is ī t ība , izst ieptība, sašķel t ība . U n pāri šai c i lvēka ^ 
i z k a i s ī t ī b a i ir D i e v a m ū ž ī b a . C i l v ē k a m ir j ā b ē g , 
j ā v a i r ā s no i zs t iept ības , sašķe l t ības laikā un j ā b ū t 
"non d is tentus , sed e x t e n t u s " (nevis i zs t ieptam, bet 
tādam, kurš stiepjas), jāstiepjas uz Dieva mūžību. 
Fakt iski t iek pretstatītas divas " tagadnes" . V iena 
ir D ieva mūž ība , kas , pēc August īna vārd iem, visa ir 
tagadne ; otra ir laicīgā tagadne, turklāt arī pagātne un 
n ā k o t n e t iek r educē ta uz tagadn i . C i t iem v ā r d i e m , 
izst ieptajai , izkais ī ta jai , izkl iedētajai , sašķelta ja i u n 
laikā saraustītajai dvēselei ir nep iec iešama cer ība uz 
mūž ību , un , lai gan neoplatoniķi zina mērķi - mūž ību , 
v iņi n e z i n a ceļu uz to , bet A u g u s t ī n s ir to atradis 
Kristū. 
1. Atminas loma izzinās procesā 
un tās saistība ar laiku 
Atzīšanās X g r ā m a t ā August īns tātad raks ta , k a 
m ū s u atmiņā , dvēselē , prātā ir j ā b ū t iespiestiem kaut 
k ā d i e m pr iekšs ta t i em (notitiae) p a r l a i m ī g u dz īv i , 
pr ieku par patiesību, kas liek to meklēt , tas ir, z ināt , 
izzināt. Runājot par šādu atmiņu, tai ir saistība gan ar 
laiku, gan pārlaiku. 
N o vienas puses , j a runā par a tmiņu , kas kaut ko 
atceras , j e b , precīzāk, dvēsel i , kura atceras, j o v iņā ir 
šī l ielā a tmiņu g labātuve ar daudza j i em k a m b a r i e m , 
17 Praesens nullum habet spatium, Conf. XI,xv,20. 
1 8 Šī iemesla dēļ bieži Augustīna laika teoriju sauc par psi­
holoģisku laika attēlojumu. 
1 9 Conf. XI,xx,26. 
2 0 "Tādēļ man liekas, ka laiks nav nekas cits kā izstieptība, 
bet, kādas lietas, nezinu. Brīnums, ja ne pašas dvēseles." 
(Conf. XXV1.33) 
2 1 Sk. Conf. VII,xx,26. 
CEĻŠ 193 
no k u r i e m var i zv i lkt l a u k ā k a t r u reizi to , k a s ne­
p i e c i e šams , tad šī dvēse le n e a p š a u b ā m i k a u t ko at­
ceras no p a g ā t n e s . J a tā atceras kaut ko dzīves laikā 
iemācī tu va i p iedz īvo tu , tad šī atcerēšanās ir saistīta 
ar laiku pagātnē. E p i s t e m o l o ģ i s k i t a m ir repetitio -
mater studiorum funkci ja , kā arī izziņas n o z ī m e , seci­
not no v ienām l ie tām par c i tām. 
T o m ē r še i t i r p r o b l ē m a , pro t i : " T ā k ā p a g ā t n e 
neeksistē , tad t iešas z i n ā š a n a s m u m s varēja būt tikai 
tad , kad tā eksistē ja . Tādē ļ pagātnes atcerēšanās (un 
j ebkura r u n ā š a n a par pagātn i ) ir kaut kāda veida ver­
sija par pagātn i , k o m ē s sag labā jam savos prātos . [ . . ] 
P r o b l ē m a s a t t i ecas uz z i n ā š a n u par sens ib i lo l ietu 
turp ināšanos , n o k u r ā m īstas z ināšanas var t ikt sa­
sn iegtas t ikai t ieš i . [ . . ] P a t j a m u m s k a u t k a d bi ja 
z i n ā š a n a s p a r t o , k a s i r p a g ā j i s , k ā m ē s v a r a m 
mēģināt tās sag labāt? [ . . ] " 2 2 
No otras puses — j a dvēsele atceras (meklē atmiņā) 
k a u t ko , ko tā n a v i e m ā c ī j u s i e s dz īves l a i k ā (kā 
la imīgu dzīvi u . tml . ) , tad šī atcerēšanās ir saistīta ar 
kaut ko ārpus laika esošu, kaut ko mūžībā , p i rms laika 
bi jušu. 
J e b k u r ā g a d ī j u m ā tai ir sa is t ība ar k a u t k ā d a 
ve ida dvēseles preeksistenci, lai gan ne dvēse ļu trans-
migrāci ju no v iena ķ e r m e ņ a o trā , j o tad varē tu runāt 
par laikā, tikai c i tā , esošu l ietu atcerēšanos. T o m ē r , lai 
g a n ir v a i r ā k i A u g u s t ī n a p ē t n i e k i , k a s d o m ā , ka 
dvēseles preeks is tenc iā l i sms ir būt iska Augus t īna teo­
loģi jas d a ļ a 2 3 un ka A u g u s t ī n a m visa teoloģi ja sastāv 
no t ikpat d a u d z n e o p l a t o n i s m a iespa ida , c ik daudz 
kr is t ie t ības , t o m ē r r u n ā t par a t cerēšanos k ā episte-
moloģ i sku kategor i ju , ie tverot dvēseles preeksistenc i , 
var tikai pav i sam nel ie lu A u g u s t ī n a radošās darbības 
per iodu — no 386. l īdz 3 9 1 . g a d a m 2 4 , kas gan , t iesa, ir 
J.M. Rist, Augustine: Ancient Thought Baptized (New 
York: Cambridge University Press, 1994), p.47. 
Sevišķi Roberts O'Konnels visos savos darbos, piem, R.J. 
O'Connell, Saint Augustine's Confessions - The Odyssey 
of Soul (New York: Fordham University Press, 1989). 
Kā norāda Leo Svīnijs, jautājums par Augustīna neopla-
tonismu ir koņtroversijas centrā jau kopš 1888. gada, 
kad to uzdeva Ž. Buasjē (G. Boissier), 1918. gadā atkār­
toja P. Alfariks (P. Alfaric) un 1950. gadā no jauna 
uzdeva viens no fundamentālākajiem Augustīna "Confes-
siones" pētniekiem P. Kurseils (P. Courcelle): L. 
Sweeney, Was St. Augustine a Neoplatonist or a Chris­
tian? Old Question, New Approach.// In Collectanea 
Augustinianae (New York, 1990). 
CEĻŠ 
tikai dažus gadus p irms Atzīšanās sarakst īšanas (ap 
397 . -98 . gadu ) , j o arī pats A u g u s t ī n s daudzos savos 'gļ. 
darbos vēlāk šīs domas vairs neatbalsta . 2 5 q 
P r o t a m s , A u g u s t ī n a d o m ā m par atmiņas u n at- p—* 
c e r ē š a n ā s (būt ībā v a r r u n ā t p a r a t m i ņ ā m d a u d z - 5 
skaitlī , runājot par kaut ko laicīgu, a posteriori, un par 
a tmiņu kā kaut ko metafizisku, a priori) l omu ci lvēka 
izz iņas procesā ir daudzas paralēles ar Plotīna māc ību ^ 
par äväuvT)c>i<;, t omēr šķiet , ka , j a u rakstot Atzīšanos, 03 
August īns šo atcerēšanos saprata citādi nekā Plotīns. 
T o m ē r , "kad A u g u s t ī n s sāka pārve idot (un tad Jj 
apzināti noliegt) p latonisma teori ju par atcerēšanos -
i e spē jams , ap 389. gadu , kad rakstī ja De magistro, - KJJ 
viņš atklāja, ka saduras ar to pašu fenomenu un t ā m ^ 
p a š ā m ep i s t emo loģ i ska jām g r ū t ī b ā m , kas m u d i n ā j a 
P la tonu formulēt šo teori ju. Tādē ļ , lai gan August īns 
atmeta uzskatu, ka māc īšanās ir tā atcerēšanās, kas ir 
piedzīvots vai tieši zināts kādā iepriekšējā dzīvē, v iņš 
p i e ņ ē m a gan darbā De magistro, gan vē lāk Confes-
siones, k a m ē s savā atmiņā g l abā jam n e m a t e r i ā l u 
pr inc ipu k o p u m u (rationes) vai iespiestas , ierakstītas 
idejas, pr iekšstatus (impressae notiones), kas l i ekas 
l īdz īg i v i s m a z z i n ā m a m s k a i t a m P l a t o n a f o r m u : 
p i e m ē r a m , l a i m e i , pa t i e s ī ba i un ( ī p a t n ē j ā c e ļ ā ) 
D i e v a m . Šīs l ietas vairs nav saglabātas i epr iekšē jās 
dzīves atmiņas , bet tās z ināmā mērā ir cilvēka dvēseli 
veidojošas. Šajā sakarā var redzēt ari saistību s tarp 
m ī l e s t ī b u un i e raks t ī ta jām i d e j ā m — mī les t ību v a r 
salīdzināt ar atmiņas iedegšanos par vecu paz īšanos . 2 7 
Par to , ka šādi ierakstīt i pr iekšstat i , a t cerēšanās 
j e b a tmiņas par l a i m ī g u dzīvi ir , August īns ir pār ­
l iecināts, viņš tikai nezina, "kādā veidā" tās ir: 
"Tas , ka atmiņā ir z ināšanas par laimi, šķiet 
neno l i edzams , bet ve ids , kā tās rodas vai nāk , pal iek 
mīk la . " 2 9 
Piemēram, O'Deilijs (O'Daly) visur runā par to, ka visi 
Augustīna agrīnie teksti, kur parādās atcerēšanās, ir 
jālasa figuratīvi, ar to saprotot teoriju par zināšanām 
caur ilumināciju; Augustīns nekur neesot pieļāvis preek-
sistenci, runājot par zināšanām, un nekad zem tā neesot 
parakstījies. Citi (sev. O'Connell (1980), Teske (1985)) 
tam pilnīgi nepiekrita, ka ari senāki teologi (sev. Gilson, 
1960), bet, kā uzskata Dž. Rists (J. Rist), tas, ka viņš 
pieņēma, ka mūsos iespiesta ideja par laimi, neradās no 
šīs teorijas un nav ar to jāaizstāv. 
J.M. Rist, Augustine..., p.31. 
Sk. De Trin. 9,16,11; 11,7,12; 13,1,2. 
Conf. X,xx,29. 
CEĻŠ 195 
U n August īns norāda uz to , kas vairs neļauj domāt 
par v iņu kā pār l iec inātu dvēse les preeksistenc iā l isma 
aizstāvi , proti : " . .kādreiz j a u m ē s esam bijuši la imīgi 
(vai nu katrs atsev išķi , vai ari tajā cilvēkā30, kas pir­
ma is grēkoja , k u r ā arī m ē s visi e sam miruš i u n kura 
dēļ mēs visi e s a m dz imuši ar g rēku) . " 3 1 
2. Prom no "distentio" laikā, ar "extentio" 
uz mūžību un caur "illuminatio" - pie patiesības 
(epistemoloģiskas un eksistenciālas) 
T a s , ka m ē s z a u d ē j a m šo la imi , šo z i n ā š a n u par 
la imīgu dzīvi , pa t i es ību , D i e v u , tās ir s ekas Ā d a m a 
g r ē k a m (kā arī m ū s u i z z i ņ a s i e r o b e ž o t ī b a m ū s u 
sašķel t ībā , i zst iept ībā — distentio — la ikā) , bet m ē s to 
visu atgūstām Kr i s tū (ar m ū s u st iepšanos — extentio — 
pie Viņa) . Šķiet , t ieš i tādēļ A u g u s t ī n a epistemolog i jā 
t ik būt i sku v ietu i e ņ e m i lumināc i jas (illuminatio) j eb 
a p g a i s m o š a n a s m ā c ī b a . U n t ieš i tāpēc arī pagātnes 
atcerēšanās ir jāa izs tā j ar tagadnes a t c e r ē š a n o s 3 2 , kā 
to , pēc K l a u s a G r o c a d o m ā m , saprot Augus t ins . Var ­
būt t iešām šo v i e n m ē r i lgstošo , transcendento tagadni , 
uz kuru j ā v ē r š u z m a n ī b a , lai atcerētos la imīgo dzīvi , 
mēs varam saistīt ar mūžīgā Kristus nākšanu laikā. 
J a pēc Ā d a m a grēka m ē s e s a m zaudē juš i la imīgo 
dzīvi un arī m ū ž ī b u , tad i z n ā k , ka laiks ir kaut kas 
slikts, uz ko arī n o r ā d a A u g u s t ī n a l ietotais "distentio" 
ar negat īvo pr iedēkl i "d is - " , kā arī citi l īdzīgi uz la iku 
attiecināti vārdi . Tādē ļ O 'Konne l s raksta , ka dvēsele 
krīt no k o n t e m p l a t ī v ā s m ū ž ī b a s la ika izkais ī t ībā un 
sašķelt ībā 3 3 . U n v i ņ a m viss ir " ska idrs " — dvēseles ek­
s istence la ikā, tās i e g r i m š a n a darbībās ir tās kr i tušā 
stāvokļa l iec ība. T o m ē r ir a t šķ i r ība , j o P lo t īns ar šo 
kr išanu saprata t a p š a n u kā tādu , kristietībā savukārt 
ar k r i š a n u s a p r o t g r ē k ā k r i š a n u , kas n o t i k a pēc 
rad īšanas , pašu r a d ī š a n u vērtē jot kā pi lnībā pozi t īvu 
aktu. Tādēf u z s k a t s , ka " m ū s u esamība la ikā ir sods 
par grēku un K r i s t u s n ā k š a n a s m ē r ķ i s bi j is "at ­
br īvot m ū s no l a i k a " 3 5 , nav gluži adekvāts un pi lnībā 
G. O'Daly, Augustine's Philosophy...p.203-204. 
Proti, Ādamā. 
Conf. X,xx,29. 
"Die Erinnerung an etwas Vergangenes durch die Erin­
nerung an etwas Gegenwärtiges ersetzt." K. Grotz, Die 
Einheit der "Confessiones" (Tübingen, Inauguraldisserta­
tion, 1970), S. 55. 
Sk. O'Connel, The Odyssey... p.142. 
R. J. Teske, Paradoxes of Time... p. 30. 
Ibid., p.31. 
CEĻŠ 
kristīgs. Tāpat arī August īna inteorizētā laika koncep - «2Ļ 
cija nebūt nav nesav ieno jama ar Bībeles objekti v izēto *Cj 
v ē s t u r i s k o la iku , j o , šķ iet , ka p i rmā parādās t ikai Q 
domāšanā par otro. 
U n Varbūt A u g u s t ī n s ar š i em visnotaļ negat īva - 5 
j i e m vārd iem, kas att iec ināti uz la iku , aic ina nev is ^ 
p a m e s t šo pasaul i , be t gan ienest, precīzāk - laut 
ienākt, mūžībai laikā (kas , p ro tams , ir meta fora ) , kā ^ 
l īdzīgi uz neop laton isma un krist iet ības "metaf iz ikas" cfi 
a t šķ i r ībām norāda arī L. Svīni js : "Plot īna metafizika *jj 
a t šķ i ras no kr is t ie t ības ar ind iv īda n e n o v ē r t ē š a n u . £ 
P lo t īnam individualitāte vai indivīds ir tas, kas rodas , 
atkrītot no V iena . Tā ir atkr išana sašķelt ībā . T a s ir i<p 
k a u t kas negat īvs , n e e s a m ī b a , nereal i tāte . . . Kr is t ie - ^ 
t ībā katrai z iedam un c i lvēkam ir vērt ība p a š a m par 
sevi . D i e v a Dēls i emieso jās v ē s t u r ē kā ind iv iduā la 
c i lvēc iska būtne , lai varētu pestīt ind iv iduālu vīrieti 
un sieviet i . " 3 6 
U n tomēr - kur tad ir šī laika negatīvā b īs tamība? 
Tā t omēr slēpjas šajā vārdā "distentio" , j o mēs līdz ar 
la iku izšķ īs tam, k ļūs tam par neko , kā norāda Svīni js : 
"Es e s m u izšķiests, izvilkts un izstiepts uz to, kā n a v 3 7 . 
Ša jā s tāvokl ī es pats e s m u tas , kas t iecas uz n e ­
e s a m ī b u un nerea l i tāt i . . . , un la iks ir šī t e n d e n c e , 
tādējādi es esmu la iks . " 3 8 
Tātad bez mūžīgās realitātes k lātesamības c i lvēks 
ir "prope nihil". Bez d iev i šķās un mūž īgās g a i s m a s 
c i l v ē k s p a t i e š ā m v a r k ļū t p a r n e k o l a i k ā . U n 
A u g u s t ī n s saka par sevi : "Es nevēlē jos sašķelt ies ze­
mes l abumos , šķ iezdams laiku un izšķiests laikā, kad 
Tavā mūžīga jā v ienkārš ībā m a n bija cita labība, v īns 
un e ļ ļa . " 3 9 
Šaja sakara ir interesanti , ka A . Buhers raksta , ka 
"August īnam "occultum" ir n e e s a m ī b a s izz iņa p a š ā 
i z z i ņ ā . A u g u s t ī n a m "occultum" n a v o n t o l o ģ i s k s 
j ē d z i e n s , bet gan izz iņas krit isks j ē d z i e n s " 4 0 . A r šo 
c i tātu, kurā tiek runāts par Augus t īna frāzi, ka la iks 
nāk u n aiziet kaut kādā aps lēpt ībā 4 1 , es vēlos norādī t , 
L. Sweeney, Was St. Augustine... p. 410. 
Proti, pagātnes un nākotnes. 
L. Sweeney, Was St. Augustine... p. 412. 
Conf. XI,xxix,39. 
A.J. Bucher. Der Ursprung der Zeit aus dem Nichts. Zum 
Zeitbegriff Augustīns. II Recherches Augustiniennes, Vol. 
XI (Paris, 1975). 
"Ex aliquo procedit occulto, cum ex futuro fit praesens, et 
in aliquod recedit occultum." (Conf. XI,xvii,22) 
CEĻŠ 197 
ka varbūt cilvēks pats nesašķīst laikā, bet tas var no­
tikt nepareizā izziņā, j o p a t i e š ā m - šis "distentus" j a u 
tiek attiecināts uz ci lvēka dvēsel i , kas mēra la iku. Pati 
c i lvēka esamība la ikā vēl v iņu neapdraud , drauds ir šī 
l a i k a u z t v e r š a n a p a r v i e n ī g o e s a m ī b u , i z s l ē d z o t 
m ū ž i b u ; faktiski te va i rāk b ū t u runa j a u par "saecu-
lum" (kā p i e v ē r š a n o s l a i c ī g ā m , seku lārām vēr t ībām) , 
nevis "tempus". N e velti A u g u s t ī n s runā arī par divu 
veidu z ināšanām: "sapientia" un "scientia". 
Un, kā j a u minēts , ar j ē d z i e n u "extentio" August īns 
norāda uz to ize ju, kuru v iņš saredz , proti , ko viņš ir 
izlasījis Pāv i la V ē s t u l ē f i l ip i eš i em 4 2 ( 3 , 1 3 - 1 4 ) : "Brāļ i , 
es vēl n e d o m ā j u , ka pats b ū t u to satvēris , bet v ienu 
gan - a i zmirsdams to , kas aiz manis , s t iepdamies (ex-
tentus) pēc tā, kas pr iekšā , es dzenos pret im m ē r ķ i m , 
goda balvai — D i e v a debesu a i c inā jumam Jēzū Kristū . " 
Sī stiepšanās pretim mūžībai, p rom no laika, š is vārds 
"extentio", ko A u g u s t ī n s ar Pāv i la pa l īdz ību ir pret­
nostatī j is "distentio", k ļūst p a r būt i sku a t r i s inā jumu 
August īna la ika u n arī izz iņas māc ības prob lemāt ikā , 
un "August īns to j a u uzsver savos agrīnajos traktātos 
un v isva irāk — darbā De Trinitate" . Turk lāt izst iep-
tība laikā un s t iepšanās uz m ū ž ī b u ir lielāks pretstats, 
n e k ā la tv iska jā t u l k o j u m ā i z k l a u s ā s 4 4 , lai g a n arī 
lat īņu va lodā tie ir v ienas s a k n e s vārdi ar dažād iem 
priedēkļiem. 
Spr ingh i las k o l e d ž a s p r o f e s o r s Šer i js K a c s 4 5 ir 
A u g u s t ī n a e p i s t e m o l o g i j u n o s a u c i s par inkarnatīvu. 
U n pat i ešām — j a m ē s g r i b a m zināt vai v i s m a z iztē­
loties pat ies ību , vēl k o n k r ē t ā k un pi ln īgāk — D i e v u , 
tad m u m s ir n e p i e c i e š a m s , lai šajā laic īgajā pasaulē 
ienāk mūž īga i s , iespīd Dieva ga isma (līdzīgi k ā tas ir 
ar Kristus inkarnāc i ju pes t ī šanas labad) , tā ari m ū s u 
z ināšanu dēļ ir n e p i e c i e š a m a Dieva žē last ība , D ieva 
g a i s m a , k a s , J ā ņ a e v a ņ ģ ē l i j a v ā r d i e m runā jo t , a p ­
ga ismo katru c i lvēku, - tas t iek dēvēts par Augus t īna 
iluminācijas teori ju. 
4 2 Šķiet, tas tiešām ir īstais avots, lai gan Augustīna laika 
diskusijās parādījās termini diavsthma, diavstasi", 
paravtasi" un tas ļoti atbilst Plotīna frāzei: diavstasi" 
ouj~n zwh~" crovnon eij~ce. 
4 3 G.J.P. O'Daly, Time as Distentio and St. Augustine's Exe­
gesis of Philippians 3,12-14 (Paris, 1977), p.271. 
4 4 Latīniski: "non distentus, sed extentus" (Conf. 
XI,xxix,39). 
4 5 Shery Katz, Memory and Mind: an Introduction to 
Augustine's epistemology (internetā). 
CEĻŠ 
August īna i lumināci jas teorija ir "intuīcijas teorija, , 2 J 
teori ja par t iešu kontaktu un piedal īšanos dievišķajā "Cļ, 
ga ismā" 4 6 . August īns lieto sal īdzinājumu: tāpat kā acij Q 
saules ga isma palīdz saredzēt l ietas , tāpat arī c i lvēka »-H 
dvēsele i Dieva g a i s m a palīdz saredzēt mūž īgo patie- J 
s ību. T o m ē r " i lumināci jas teorija nav domāta , lai no-
l iegtu prāta īpašo izz iņas spē ju . Tā nav pārdab i ska ,gg 
invāzi ja cilvēka prātā. Gluži pretēji , tas ir l īdzeklis , kā ^ 
tiek realizēta cilvēka patiesā mentālā daba" 4 7 . CC 
— i 
N o v ienas puses , "distentio" norada uz šo prata "S 
i zs t iept ību , kas ļauj domāt par laic īgo , domāt la ikā , i<U 
atcerēties^ secināt. A tmiņa ir tā , kas ietver v isas kog- ^ 
nit īvās spējas , tajā ir z ināšanas un pieredzes, sajūtas , 
u z t v ē r u m i , d o m a s , sapņi , cer ības , ba i les , sevis apzi ­
n ā š a n ā s . Caur a tmiņu (tātad šo d iezgan būt isko in­
s t rumentu izziņas procesā) "gan pagātne, gan nākotne 
k ļūst t a g a d n e " . " C a u r m ū s u a t m i ņ u m ē s paš i sa­
g labā jam savas mentā lās eksistences kontinuitāti pāri 
l a i k a m . " 4 9 
N o otras p u s e s , šī c i lvēka sašķe l t ība , f r a g m e n -
t ā r u m s , i z s t i ept ība l a ikā , š is " d i s t e n t i o " un la iks 
v ispār ir kā traucēkl is izziņā. Fakt iski pat šajā ziņā 
var runāt nevis par August īna m ā c ī b u par la iku , bet 
g a n pret la iku , j o m ū ž ī b a ir tā pozit īvais pre tpo l s . 
Turklāt August īns tic, ka "Dievs perfekti zina pagātni , 
ja viņš perfekti to var saturēt tagadnē , bet m ē s — ne­
p ie c i e šami z e m ā k a s būtnes - c i e š a m no nep i ln īgas 
atmiņas vai v ismaz - kopš grēkā kr išanas - no nepi l ­
n ī g a s spē jas atcerēt ies . . . T a s , k o A u g u s t ī n s s tās ta 
D i e v a m par savu pagātni , ir l ietas, kas bija ierakstītas 
v iņa a t m i ņ ā un p i egādātas v i ņ a m no m a ņ ā m . Bet 
D i e v a m nav m a ņ u , un būtu j ā u z s k a t a , ka V i ņ a m ir 
tikai z ināšanas par mūžīgo un nemain īgo . " 5 0 
Turpret im cilvēks par izziņu ārpus laika var runāt 
tikai mist iskā pieredzē (tādā kā Osti jas vīzija, tādā, kā 
daudz iem kristīgajiem mist iķ iem, savā ziņā - tādā, kā 
P lo t inam) . Bet cik daudzi cilvēki to spēj? Cik daudzi 
spēj ieiet mūžībā? 
August īns p iedāvā nevis i e i ešanu , bet s t iepšanos 
("extentio") uz m ū ž ī b u , a l k š a n u pēc debesu l i e t ā m , 
C.E. Scheutzinger, The German... p, 77. 
G. O'Daly, Augustine's Philosophy...p, 206. 
S. Katz, Memory... 
J. Rist, Augustine... p. 84. 
Ibid., p. 79. 
CEĻŠ 199 
t i c ību Kr i s tus d o t a j a m (un ticība v i s p ā r ir būt i sks 
p r i e k š n o t e i k u m s , lai n o t i k t u i l u m i n ā c i j a , u n t ikai 
t icība var darbot ies to l ietu izz iņā , kas neatrodas šeit 
la ikā un nav i z z i n ā m a s ar m a ņ ā m , p i e m ē r a m , Dieva 
Trīsvienība, ko A u g u s t ī n s d iezgan skanīgi pasaka vie­
nā no savām vēstu lēm: "Praesentia videntur, creduntur 
absentia'*1), u n ep is temoloģ i jā prec īzāk - ļ a u š a n u , lai 
prāts tiek Dieva G a i s m a s i zga i smots , lai tādējādi caur 
šo s tarpn ieku K r i s t u dvēse lē i e sp īdētu , i zga i smotos 
Dieva mūžība. 
S u m m a r y 
St. Augustine's Teaching on Time 
and its Connection with His Epistemology 
The article deals with the quest ion of t ime as a key 
e lement of St. August ine ' s ep is temology , espec ia l ly in 
focusing on Books X (on the w a y how a soul seeks God, 
inc lud ing in the m e m o r y ) and XI (on the t ime , espe­
cially how w e measure it) o f his Confessions. 
T h e w o r d s t h a t h e l p us to u n d e r s t a n d St . 
August ine ' s t h o u g h t s are: "d is tent io " , " ex tent i o " and 
" i l luminat io" . D i s tent i on p r o v i d e s us with the possi­
bi l ity to th ink in t i m e , to r e m e m b e r and keep some­
thing from our past , and m e m o r y helps us to have this 
connect ion wi th a n y thought or deed in the pas t — in 
t ime. 
O n the other hand , distention is a negative power 
that stretches and splits us : w e are distended in t ime. 
A d a m ' s sin and b e i n g in t ime has caused the loss of 
the direct connect ion be tween h u m a n life and God , of 
f orget t ing the h a p p y life a n d T r u t h , w h i c h is God 
Himself . Wi thout divine eternity , m a n dis integrates in 
t i m e , w h i c h can h a p p e n t h r o u g h false c o g n i t i o n o f 
things that are subject to t ime. 
T h u s , w e have to strive to extend our eternity (not 
to break in, for w e can speak about the cognit ion out­
side the t ime only in a myst i ca l exper ience , w h i c h is 
accessible only to a few) , to be l ieve , to let the L ight of 
God come into our souls , and to let Christ i l luminate 
our m i n d so that w e could k n o w and unders tand any­
thing. 
The right cognit ion of ep is temology helps t ime not 
to be negat ive if our souls are turned and open to eter­
nity, which has c o m e into t ime through Jesus Christ . 
5 1 (Klātesošas lietas tiek redzētas, klat neesošas - ticētas.) 
Ep. 147,2,7. 
CEĻŠ 
i 
cd 
a 
I CD Olga Gļebova »3 
03 
R a d i k a l a i s f e m i n i s m s *£ 
a n g ļ u l i t e r a t ū r ā u n v a l o d ā M 
Mū s d i e n ā s f e m i n i s m s ir v i e n a no v i s i e t e k ­m ī g ā k a j ā m u n p r e t r u n ī g ā k a j ā m socioloģis­k a j ā m teor i jām, v ienla ikus tā ir arī popu lāra 
po l i t i ska kust ība A S V un R i e t u m e i r o p ā . M ū s d i e n u 
f e m i n i s m u ir grūti v iennozīmīgi noformulēt , j o tas ir 
d a u d z v e i d ī g s . Bez t r im p a m a t v i r z i e n i e m — l iberā lā 
f emin isma, sociāl istiskā f emin isma un radikālā femi ­
n i s m a - , kuri f emin i sma ietvaros tr iumfēja t.s. otrā 
v i ļņa la ikā (1960-t ie l īdz 1980-t ie gadi ) un turp ina 
pastāvēt arī mūsd ienās , šodienas feminisma ietvaros 
pastāv arī tādas v iena otru izs lēdzošas , bet vienlaicīgi 
arī krusto jošās p lūsmas kā, p i emēram, afroamerikāņu 
f e m i n i s m s , a m a z o ņ u f e m i n i s m s , a n a r h o f e m i n i s m s , 
k u l t ū r a s f e m i n i s m s , e k o f e m i n i s m s , eks i s tenc iā la i s 
f emin i sms , individuālais feminisms, ps ihoanal ī t iskais 
f e m i n i s m s , p o s t m o d e r n i s k a i s f e m i n i s m s , l e sb i ska i s 
separāt i ska is f emin i sms u.c. P a r spīti tādai d a u d z ­
ve id ībai v isu feminist isko teori ju kopsaucē js ir poli ­
t i skās , ekonomiskās un sociālās v ienl īdzības pr inc ipa 
v ī r i e šu un s iev iešu s tarpā ap l i e c ināšana . S a v u k ā r t 
iemesli un metodes , ar kādām tiek apkarota vīr iešu un 
s ieviešu nevienl īdzība sabiedrībā, ievērojami atšķiras . 
Dažādas feministiskas teorijas viena no otras p irmkārt 
atšķiras ar to , ka balstās uz d a ž ā d ā m personības teo ­
r i j ā m : tās v a r u z s v ē r t vai n u l ī d z ī b a s , va i ar i 
atšķirības vīriešu un sieviešu starpā. 
Šis raksts ir veltīts radikāla jam feminismam un tā 
e k s t r ē m a j ā m i z p a u s m ē m . Raks tā t iek ap lūkota ra­
dikālā feminisma izce lšanās , tā atšķir ības no l iberālā 
1 No krievu valodas tulkojusi E. Sinkeviča. 
CEĻŠ 201 
un sociāl ist iskā f emin i sma ; īsi t iek iezīmēti radikālā 
f e m i n i s m a p a m a t p o s t u l ā t i u n sniegta to kr i t ika no 
d a ž ā d ā m poz ī c i j ām, kā arī apspr ies ts rad ikā lā femi­
nisma nākotnes redzē jums analīt iķu skatī jumā. 
Lai parādī tu radikālā f emin i sma ietekmi uz m ū s ­
d i e n u R i e t u m u s a b i e d r ī b u u n s n i e g t u d z i ļ ā k u 
pr iekšstatu par šo ideo loģi ju , i lustrāci ju vietā t iek iz­
m a n t o t i m ā k s l a s darb i , k a s ņ e m t i g a l v e n o k ā r t no 
a m e r i k ā ņ u l i t e ra tūras un k a s no socio loģi jas skata 
punkta var tikt izskat i t i vai n u kā d o k u m e n t i , kas 
l iec ina p a r n o t e i k t ā m soc iā lām p a r ā d ī b ā m , k u r a s ir 
īpaši interesantas radikālā f emin i sma ideo log iem, vai 
arī kā šīs ideoloģi jas produkt i , kas atklātā vai slēptā 
veidā veicina tās izplat ību ar mērķi izmainīt pastāvošo 
so c iā l o k ā r t ī b u v a i ar ī , t i e š i p re tē j i , k r i t i z ē šo 
ideoloģiju. Rakstā īsi t iek skarts ari j autā jums par ra­
dikālā f emin i sma ietekmi uz m ū s d i e n u angļu valodu 
saistībā ar t.s. "pol i t iskā k o r e k t u m a " (political correct­
ness) parādību. 
R a d i k ā l a i s f e m i n i s m s ( tā m ū s d i e n u i z p r a t n ē ) 
ga lvenokārt saistās ar kus t ības par p i lsoņu t ies ībām 
attīst ību A S V 1960-to g a d u v idū , kad dažādu sabied­
rībā d iskr iminēto s lāņu protest i s ievietes i edvesmo ja 
uz l īdzīgu protesta k a m p a ņ u r īkošanu , m a s u aģitāciju 
un sociālu kr i t iku ar n o l ū k u — uzlabot savu stāvokl i 
sab iedr ībā . P a r r a d i k ā l ā f e m i n i s m a k u s t ī b a s ideo ­
loģisko pamatl icē ju t iek uzskat ī ta Simona de Bovuāra 
(Simone de Beauvoir), p a s a u l ē s lavenā bes tse l l e ra 
"Otrais d z i m u m s " (Le Deuxieme sexe, 1949) autore. 
S ā k u m ā r a d i k ā l a i s f e m i n i s m s ve ido jās kā m a z -
skaitliga balto amer ikān iešu marģ inā la kust ība , kuras 
bi ja p ieder īgas v i d ē j a m s l ā n i m un k u r ā m bi ja aug­
stākā izglītība. T o m ē r ļoti drīz šī kustība paplaš inājās 
un pārvēr tās p a r p o p u l ā r u un karo jošu f emin i sma 
avangardu. 
R a d i k ā l a i s f e m i n i s m s i zve ido jās kā reakc i ja uz 
l iberālo ( m ē r e n o ) f e m i n i s m u , no v ienas , un soc iāl is ­
t i s k o ( m a r k s i s t i s k o ) f e m i n i s m u , no o t r a s p u s e s . 
Liberālais f eminisms ir re formiska kust iba, kuras pār­
stāvji c īnās par v ien l īdz īgām c i lvēkt ies ībām s ievietēm 
— ar i z m a i ņ ā m l i k u m d o š a n ā pas tāvošo po l i t i sko un 
ekonomisko s t ruktūru ie tvaros . Atšķ ir ībā no l iberālā 
r a d i k ā l a i s f e m i n i s m s n o l i e d z s i e v i e š u integrācijas 
i e s p ē j u s a b i e d r ī b a s dz īves s f ē r ā s , j o u z s k a t a , ka 
s iev iešu pak ļauta i s s tāvokl i s izr iet no paša soc iā lā , 
proti , patr iarhālā sabiedr ības mode ļa , kā rezultātā pa­
tiesa s iev iešu a tbr īvošanās b ū t u iespē jama tikai tad, 
j a pašos p a m a t o s t iktu i z m a i n ī t a p a s t ā v o š ā soc iā lā 
202 CEĻŠ 
s truktūra . Sociāl ist iskais f e m i n i s m s , kas ba ls tās uz 
vēstur iskā mater iā l i sma filozofijas pamat iem, v isu so­
ciālo p rob lēmu cēloni redz dzives mater iā la jā sfērā. 
Radikāla is feminisms nol iedz sociāl ist iskā f emin i sma 
redzes v iedok l i , s a s k a ņ ā ar k u r u s i ev iešu nev ien­
l īdzības cēlonis ir meklē jams sabiedrības kapitāl ist is ­
k a j ā u z b ū v ē , be t s i e v i e š u a t b r ī v o š a n ā s v a r t ikt 
ī s tenota ar sociālās revolūci jas pal īdzību. Rad ikā la i s 
f emin isms kritizē sociāl ist iskā feminisma personīgās , 
kā ari garigās pretošanās no l i egumu cīņā par sociālo 
pārkārtos anos. 
A t šķ i r ībā no l iberālā un sociāl ist iskā f emin i sma 
radikālais feminisms cenšas izcelt vīriešu un s ieviešu 
nevienl īdz ības dz i ļākos cē loņus . Balstot ies uz v ā r d a 
" rad ikā ls " et imoloģi ju, kurš radies no latīņu vārda ra­
dix, kas noz īmē "saknes" , radikālais feminisms uzsver , 
ka atšķirībā no l iberālā feminisma, kurš tikai "apcērp" 
patriarhātu, tas izrauj to ar saknēm (Sarachild, 1973). 
Nepastāv vienota radikālā feminisma teorija, bet ir 
i e spē jams izcelt dažas kopīgas p a m a t n o s t ā d n e s . Ra ­
dikālās feministes uzskata , ka sieviešu pakļaušanai ir 
galvenokārt bioloģisks pamats un tā sakņojas tajā, ka 
vīrieši kontrolē s iev iešu seksualitāti un reprodukci jas 
spēju, kas var tikt īstenota ar laulības un ģ imenes in­
st i tūc i ju pal īdz ibu . 1960 . gados populārais l o zungs 
"The Personal is Pol it ical" ("Personiskais - tas noz īmē 
po l i t i ska is " ) i z s a k a šo rad ikā lā f e m i n i s m a p a m a t -
dogmu. 
Pēc s laveno feminisma kritiķu S. Gubāra , G. Grīna 
un K. K ā n a d o m ā m , viens no svarīgākajiem l iteratūras 
tekst iem, kurā metafor iski attēlota patriarhālās kon­
troles pār s ieviešu seksualitāti ideoloģi ja , kā ari pro ­
t e s t s , k a s v ē r s t s p r e t t o , i r s i e v i e š u romānu 
rakstn ieces Karenas Bl iksenas (Karen Blixen), k u r a 
rakstīja angliski ar pse idonimu Izaks Dainesens (īsāk 
Dinesen) stāsts "Bal tā lapa" ("The Blank Page") no 
stāstu krā juma Last Tales (1957) . Stāstā t iek aprak­
stīts s i ev iešu k loster is Por tugā lē , kura m ū ķ e n e s ir 
izs lavētas ar savu m ā k u izaudzēt , savērpt un noaus t 
v i s smalkāko l inu v isā valstī . D a u d z u s gads imtus v i ­
ņ ā m bi jusi pr iv i lēģ i ja l inu k ā z u pa lagus p i e g ā d ā t 
k a r a ļ u ģ i m e n e s p r i n c e s ē m . Š ie pa lag i ar a s i ņ u 
tra ip iem nākamajā rītā pēc k ā z ā m tikuši izkārti pār 
pils b a l k o n u , un kara ļa ga lma pārva ldnieks svinīgi 
teicis: "Mēs paziņojam, k a viņa bija jaunava" . Klosterī 
ir ga ler i ja , kurā apzelt ī tos rāmjos karājas no kara ļu 
kāzu pa lag iem izgriezt i kvadrātve ida gabal i , uz ku­
riem r e d z a m a s i zba lē jušas kāzu nakts pēdas . K a t r u 
CEĻŠ 
rāmi rotā zelta p lāksnīte , uz kuras iegravēts princeses 
vārds . Savas t u r p m ā k ā s dzīves laikā pr inceses m ē d z a 
doties uz klosteri svētce ļo jumā un "ar s lepenu pr ieku" 
a p m e k l ē t g a l e r i j u , d o m ā j o t p a r vēs tur i , ko s tās ta 
audekli . T o m ē r šīs garās audeklu rindas vidū bija kāds 
a u d u m s , kas atšķ īrās no c i t iem. K a u t gan ari tas bija 
ierāmēts apzelt ī tā rāmī un t a m klāt bija p lāksnīte ar 
k a r a ļ n a m a ģ e r b o n i , uz tās n e b i j a v ā r d a , be t l ina 
audums rāmī bija sniegbalts k ā balta lapa. Tieši šī tīri 
baltā a u d u m a pr iekšā , gr imstot dziļās p ā r d o m ā s , v is ­
b iežāk mēdza uzkavēt ies vecās un jaunās princeses. 
L i teratūras f emin i s t i skās kr i t iķes "bal tās l a p a s " 
tē lu interpretē kā " n o s l ē p u m a i n u , bet ārkārt īg i spē­
c īgu p r e t o š a n ā s a k t u " ( G u b a r 1981 :259) , kā v i enas 
sievietes i za ic inā jumu patr iarhātam, neskatot ies uz to, 
ka tas viņai varē ja m a k s ā t reputāc i ju vai pat dz īv ību 
(ibid.) . Karenas Bl iksenas stāstā v iņas saskata spilgtu 
patr iarhālās ku l tūras krit iku. P ē c v iņu d o m ā m , Blik-
s e n a ī s t eno v a l d o š ā v ī r i e š u d o m ā š a n a s v e i d a u n 
vīr iešu sociālās kārt ības dekonstrukci ju un rekonstruē 
s ieviešu dzīves p ieredzi , kas agrāk bijusi aps lēpta vai 
nepamanīta (Green and Kahn 1986:6) . 
R a d i k ā l a i s f e m i n i s m s u z s k a t a , ka p a t r i a r h ā l a i s 
ģ i m e n e s m o d e l i s i zo lē un i e r o b e ž o s i ev ie tes un ir 
šķērs l i s t a m , lai v iņas varē tu pi lnvērt īgi p iedal ī t ies 
dz īves sab iedr iska jā sfērā. Rad ikā la i s f e m i n i s m s asi 
krit izē patr iarhātu par s i ev iešu sabiedr isko funkci ju 
ierobežošanu līdz mātes funkc i jām, kas tiek uzskat ī ta 
par viņu p iemērotāko un v ien īgo l o m u sabiedrībā. Ra ­
d i k ā l a i s f e m i n i s m s u z s v e r , k a r a d ī t va i n e r a d ī t 
pēcnācē jus ir katras s ievietes br īva izvēle . Tādē ļ ra­
dikālais f emin isms aizstāv s iev iešu reprodukt īvās tie­
sības un kritizē pronatāl isma doktrīnas. 
Pēc r a d i k ā l o f e m i n i s t u d o m ā m , tādas s i ev ie tes 
t r a ģ ē d i j u , k u r a d z ī v o p a s a u l ē , kurā d o m i n ē patr i ­
a rhā las l a u l ā t o a t t i e c ības , v i s l a b ā k ir aprakst ī jus i 
Ke i ta Šopēna (Kate Chopin) r o m ā n ā " A t m o d a " ( "The 
A w a k e n i n g " ) . K a u t arī š is r o m ā n s j a u ir kļuvis par 
amer ikāņu l i teratūras k las iku, tā publ icēšana 1899. g. 
izraisī ja skandā lu , pēc kura g r ā m a t a tika nodota a iz ­
mirst ība i , un lasītāj i to no j a u n a atklāja t ikai 1969. 
g a d ā , kad divos s ē j u m o s t ika i zdots Ke i tas Š o p ē n a s 
darbu k r ā j u m s . K ā a t z ī m ē feminis t i sk ie kr i t iķ i , "At­
m o d ā " ir a p r a k s t ī t a s i ev ie tes gar īgā a t t ī s t ība sek­
suālās un emoc ionā lās autonomi jas v irz ienā. Ga lvenā 
varone E d n a Ponte jē (Edna Ponteliier) p i lnībā nol iedz 
sievietei tradic ionālo sievas un mātes l o m u , j o jū t , ka 
tā v iņai t r a u c ē s a s n i e g t p e r s o n i s k o br īv ību . B e i g u 
204 CEĻŠ 
beigās viņa par sava " e s " saglabāšanas līdzekli sabied­
r ībā, kas viņai ne ļāva iegūt to neatkar ību , pēc kuras 
v iņa t i e cās , i zvē las p a š n ā v ī b u (Gi lbert and G u b a r 
1985:991-993) . 
Feminis t i ska j iem kri t iķ iem E d n a Ponte je i emieso 
varon i , kas piepi lda ārkārt īg i svar īgu misi ju — pār­
skata s iev ietes l o m u sab iedr ībā u n r īko jas pretē j i 
v ispārpieņemtajām normām. T o m ē r Ednas izvēlēšanās 
dižas f emin i sma mocek les s ta tusam va i rāku kr i t iķu 
v idū , kur i ve ikuši r o m ā n a ps ihoanal ī t i sku l a s ī š a n u , 
rada šaubas (sk., p iem. , anonīmu eseju: "The Awaken­
ing b y K a t e Chop in" , nav datēta ) . T ā v i smaz daļē j i 
norāda uz to, ka varones konflikts ar sabiedrību v a r 
tikt skaidrots ar viņas idiosinkrāzi ju, viņai raksturīgu 
t ieksmi uz pašiznīc ināšanos . P i emēram, viņas nicīgais 
viedoklis par vīru ir balstīts pastāvīgā nepareizā v iņa 
uzvedības interpretāci jā , kurā v iņa ir gatava saskatīt 
t ikai n e v ē r ī g u at t ieksmi pret sevi , ne ievēro jo t v iņa 
laipnību un uzmanību . Rezultātā Ednas psihiskā nel­
īdzsvarot ība noved v i ņ u pie ārprāta un p a š n ā v ī b a s , 
kas diez vai var tikt raksturota kā vīrišķīga rīcība, bet 
Ednas tēls nevar būt adekvāts feminisma simbols. 
R a d i k ā l a i s f e m i n i s m s ir p laš i paz ī s tams arī ar 
savu pornogrāf i jas , seksuālās vardarb ības , prostitūci ­
j a s , " p i e s p i e d u " h e t e r o s e k s u a l i t ā t e s u n l e s b i e š u 
diskr imināci jas krit iku. Radikālais feminisms hetero-
s e k s u ā l i s m u u z s k a t a p a r d e s p o t i s k u s i s t ē m u , k o 
uzspiež patr iarhālā sabiedrība un padara par normu . 
Pēc radikālo feministu v iedokļa , tradic ionālais patri­
arhālais heteroseksuāl i sms liedz sievietei personisku 
autonomi ju un pārvērš v iņu par objektu. Literatūras 
diskursā savdabīgs protests pret p ieņemto sabiedrības 
n o r m u d iktēto n e p i e c i e š a m ī b u s iev iete i p ieda l ī t i es 
he te roseksuā lā aktā ir , p i e m ē r a m , m ū s d i e n u a n g ļ u 
dze jn ie ces F lēras E d k o k a s (Fleur Adcock) dze jo l i s 
"Pret pārošanos " ( "Against Coupl ing" , 1971) . Šis dze­
j o l i s , kas uzrakst ī ts par agrāk nep ied ien īgu un ne ­
p ie ļau jamu tēmu - "s lavinājums aktam v ienatnē" ("in 
praise o f the solitary act ) , t.i., masturbāci jai , - hetero­
seksuā lu aktu rāda kā banā lu , apnic īgu un grotesku 
izrādi , k a m nepiec iešamas īpašas dekorāci jas , kost īmi 
un runas : 
[...] 
There is much to be said for abandoning 
this no longer novel exercise -
for not "participating in 
a total experience" - when 
CEĻŠ 
one feels l ike the lady in Leeds w h o 
had seen The Sound of Music eighty-six t imes ; 
or more , perhaps , like the school drama mistress 
producing A Midsummer Night's Dream 
for the seventh y e a r running , with 
yet another cast from 5B. 
Pyramus and Thisbe are dead , but 
the hole in the wal l can still be troublesome. 
I advise you , then , to embrace it without 
encumbrance . N o need to set the scene, 
dress up (or undress ) , m a k e speeches. 
Five minutes o f sol itude are 
enough - in the bath , or to fill 
that gap be tween the Sunday papers and lunch. 
Tādē jādi dzejoli t iek deromant izē ts un semantiski 
pazemināts h e t e r o s e k s u ā l a i s akts un v ienla ic īg i ap ­
stiprināta s ievietes seksuālā autonomi ja šī vārda vis­
radikālākajā noz īmē. 
Daudzas rad ikā lās feministes uzskata , ka hetero­
seksuālas at t iec ības ir i z v a r o š a n a s ve ids , j o v īr iešos 
rada varas u n prest iža i z jūtu , bet s ievietēs - pasivi­
tātes un p a k ļ a u t ī b a s s a j ū t u ( p i e m . , Mehrhof and 
Kearon, 1971) . L īdz īg i uzskat i a tspoguļo jas radikālā 
feminisma retor ikā , kas "bagāt inā j i s " ang ļu va lodu ar 
tādiem neo loģ i smiem kā , p i e m ē r a m , " legalized rapist" 
("legalizēts izvarotājs" ) - i z te ic iens , ko radikālās femi­
nistes l ieto vārda " h u s b a n d " ("vīrs") v ietā ; " legal ized 
r a p e " ( " legal izēta i z v a r o š a n a " ) , "domest i c incarcera ­
t ion" ("mājas arests" ) , " legal ized prost i tut ion" ("legali­
zēta pros t i tūc i ja " ) — v ā r d i , k u r i e m b ū t u j ā a i z v i e t o 
v ā r d s " m a r r i a g e " ( " l a u l ī b a " ) ; " u n p a i d s e x - w o r k e r " 
("bezalgas seksa s t rādniece " ) , "domest ic incarcerat ion 
surv ivor" ( " izdzīvojusī mā jas ies lodzī tā" ) būtu jā l ieto 
vārda "wife" ("sieva") vietā; "heterosexual imper ia l i sm" 
("heteroseksuāls imper iā l i sms" ) t iek l ietots vārda "he-
t e r o s e x u a l i t y " ( " h e t e r o s e k s u ā l a s a t t i e c ības " ) v i e tā ; 
" b o d y d e c o l o n i z a t i o n " ( " ķ e r m e ņ a d e k o l o n i z ā c i j a " ) 
n o z ī m ē s ievietes a t t e i k š a n o s no p ieda l ī šanās hetero­
seksuālās attiecībās u n l ē m u m u kļūt par lesbieti. 
A u g s t ā k minē t i e , kā ari daudzi citi interesant i un 
absurdi rad ikā lā f e m i n i s m a j a u n r a d e s p iemēr i ir ap­
kopot i h u m o r i s t i s k ā i z d e v u m ā "Oficiālā pol i t iski ko­
rektā vārdnīca un r o k a s g r ā m a t a " {"The Official Politi­
cally Correct Dictionary and Handbook"), ko 1995. 
g a d ā i z d e v u š i H e n r i j s B ē r d s un K r i s t o f e r s Sērfs 
(Henry Beard and Christopher Cerf). G r ā m a t a izsmej 
CEĻŠ 
A S V polit iskā k o r e k t u m a parād ību , t.sk. k l i šē to ra­
dikālā feminisma vārdnīcu un tās uzsp iešanu sabied­
rībai. 
Radikālais feminisms kritizē "mīlest ības" j ēdz ienu , 
apga lvo j o t , ka r o m a n t i s k a mī les t ība ir t ikai "patr i ­
arhāla mistifikācija", z em kuras maskē jas p iespiešana 
h e t e r o s e k s u ā l ā s a t t i e c ī b ā s ( J a g g a r 1 9 8 1 : 2 6 5 ) . 
Mī lest ība sabiedrībā, kas balstās patr iarhātā, pēc ra­
d ikālo feministu d o m ā m , ir "ne irastēniska a t k a r ī b a " 
( T a x 1970) , " izkropļots j ēdz iens" , k a m pamatā ir vē ­
l ē š a n ā s kontro lē t par tner i , bet ne pūles p iedal ī t ies 
viņa garīgajā attīstībā (Kreps 1970). 
Radikā lo feministu domas dalās jautā jumā par to, 
ar k ā d i e m l īdzekļ iem s iev iešu d iskr imināc i ju varē tu 
l ikvidēt . P i e m ē r a m , t .s . kul tūras f emin isms p iedāvā 
attīstīt un popularizēt s ieviešu kul tūru (mūziku , l ite­
ratūru, ko ir radī jušas sievietes) , s ieviešu pieredzi un 
sev išķās īpaš ības , kas re izēm v a r p ieņemt rad ikā las 
f o rmas , p i e m ē r a m , menstruāc i ju s lav ināšana Šat las 
un Redgrouvas (Shuttle and Redgrove , 1980) grāmatā . 
Kul tūras feminisma pārstāves uzskata , ka sabiedrība 
ir jā izg l ī to no j auna uz tādu vērt ību pamata , kuras ir 
noz īmīgas ci lvēku attiecībās, kā atvērtība un uztic ība. 
Separāt iskais feminisms radies no šī radikālā femi­
nisma spārna. 
Dažas radikālā feminisma grupas aicina s ievietes 
atteikties no bērnu dzemdēšanas un tās vietā izmantot 
j a u n ā k ā s reprodukt īvās tehnoloģi jas — no māks l ī gās 
apaugļošanas līdz klonēšanai (piem., Firestone, 1970). 
E k s t r ē m i s k ā k n o s k a ņ o t s r a d i k ā l ā f e m i n i s m a 
spārns , kura pārstāves uzskata , ka agresi ja sakņojas 
pašā vīr ieša būtībā, propagandē pilnīgu atdalīšanos no 
v īr ieš iem un lesb iešu sabiedrības ve idošanu (t .s . les -
b i e š u s e p a r ā t i s t e s ) . S e p a r ā t i s m a i d e j u r a k s t u r o 
s lavenā radikālo feministu izveidotā frāze: "A w o m a n 
n e e d s a m a n l ike a fish needs b i c y c l e " ( "s ieviete i 
vīrietis nep iec iešams kā zivij velosipēds") . Interesanti 
en passant p ieminēt i ronisku šī f razeologisma dekon-
s t rukc i ju m ū s d i e n u a m e r i k ā ņ u raks tn ie ces Lor i j as 
M ū r a s (Lorrie Moore) s tāsta "To Fi l i " (1985) frag­
mentā : 
" In t h e L e i g e n b a u m ' s e m p l o y e e s ' l ad ies ' r o o m , 
someone has written: I 'm a virgin w h a t is w r o n g wi th 
me? Beneath that, o ther people have written a str ing 
of feminist graffiti to reassure her , and underneath 
that , s o m e o n e else has written in h u g e red letters : I 
don't care i f I'm a fish, I still want a bicycle." 
CEĻŠ 
" L e i g e n b a u m a universā lve ika la darb in ieku sievie­
šu tualetē kāda bi ja uzrakstī jusi : es esmu j a u n a v a , kas 
ar mani nav kārt ībā? Z e m ā k , lai v iņu mier inātu , citas 
bija uzrakst ī jušas z ināmo f emin i sma lozungu, bet zem 
tā visa k ā d a c ita b i ja uzrakst ī jus i ar t r e k n i e m , sar­
k a n i e m b u r t i e m : m a n ir nosp ļaut ies , k a e s m u z ivs , 
man vienalga ir vajadzīgs velosipēds" . 
A u t o r e s i r on i j u i z ra i sa n a i v i e cent ien i rad ikā l i 
f emin iskās k l i š e jas i z m a n t o t seksuā lās f rustrāc i jas 
pārvarēšanai ; Lori ja M ū r a uzsver , ka nav iespē jams ar 
rad ikālu ideo loģ i ju aizvietot va jadz ibu pēc mī lest ības 
un tuvības , pēc h a r m o n i s k ā m vīr ieša un s ievietes at­
t iecībām. 
Visniknākais un šokē jošāka is pretvīriešu retorikas 
piemērs ir The SCUM Manifesto, ko sarakstī jusi Valē ­
rija So lanasa (Valerie Solanas). SCUM man i f e s ta no ­
saukumā ir savdabīga vārdu spēle : no v ienas puses , tā 
ir So lanasas d ib inātās b iedr ības n o s a u k u m a — T h e So­
ciety for Cutt ing U p M e n ("Vīriešu iznīc ināšanas bied­
r ība" ) abrev ia tūra , kas t i ek l ietota arī š is biedrības 
b i edru a p z ī m ē š a n a i ; no o t ras puses , scum ir a n g ļ u 
v ā r d s , kas n o z ī m ē " n o l a i d i e s c i lvēks" , " s a b i e d r ī b a s 
padibenes" . So lanasai vārds scum iegūst pozi t īvu kon-
notāci ju un apz īmē s ievietes nekonformistes att iecībā 
pret patriarhālo sabiedrības model i . 
Solanasas pamattēze ir, ka vīrietis nav pi lnvērtīga 
c i lvēc iska b ū t n e : v ī r i e š a Y h r o m o s o m a ir n e p i l n a 
s ievietes X h r o m o s o m a , tādē ļ v īr iet is ir "nep i ln īga 
s ieviete" ("an incomple te w o m a n " ) , "s ta igājošs aborta 
u p u r i s " ("a w a l k i n g abort ion" ) . V i r ie t im nav pat ieso 
c i lvēc isko i ez īmju , kuras ir s i ev ie tēm v iņu ģenēt i sko 
īpaš ību dē ļ . T ā l ā k S o l a n a s a uzska i ta v i sas v ī r i ešu 
negat īvās ī p a š ī b a s u n p ā r k ā p u m u s un v a i n o v iņus 
ta jā , ka v iņ i c e n š a s n o v i l k t s iev ie tes l īdz s a v a m 
l ī m e n i m . M a n i f e s t a t e k s t ā ir i e t v e r t a s d a u d z a s 
spilgtas un atmiņā pal iekošas ep igrammatiskas frāzes, 
kas attēlo c i lvēku d z i m u m a v īr iešu puses n i e c ī g u m u , 
p iemēram: 
"vīrieši ir emoc ionāl i krop ļ i " ("males are emot ional 
cr ipples" ) ; "v īr iet is nav der īgs pat t a m , lai b ū t u par 
t ēv iņu — d z i m t a s t u r p i n ā t ā j u " , j o v iņš " ir v a i n a s , 
k a u n a , ba i ļu un n e d r o š ī b a s j ū t u pārp i lns , k u r a s tik 
dziļi ir i e s a k ņ o j u š ā s v īr ieša būt ībā , ka pat v i s labākā 
izglītība tās var t ikai n e d a u d z maz ināt " ("the male is 
unfit even for s t u d serv i ce " because he "is eaten up 
with guilt , s h a m e , fear and insecurity , feel ings rooted 
in male na ture , w h i c h the m o s t enl ightened tra ining 
can only m i n i m i s e " ) ; " n o s a u k t vīrieti p a r dz īvn ieku 
208 CEĻŠ 
nozīmē v iņam gla imot" ("To call a m a n an animal is to 
flatter h i m " ) ; "v īr iet im piemīt ķēniņa Midasa sl iktais 
p ieskār ien — viss , k a m viņš p ieskaras , pārvēršas par 
mēs l i em" ("the male has a negative Midas touch - eve­
rything he touches turns to shit"). 
A t b i l d ī b u par v i s ā m soc iā la jām p r o b l ē m ā m So­
lanasa l iek uz vīr ieš iem un piedāvā v ienkāršu un efek­
t īvu r i s inā jumu: v ī r iešus iznīc ināt . Otra v iņas man i ­
festa daļa ir sociālo re formu plāns, kas veicinātu tādas 
sabiedr ības att īst ību, kura sastāvētu tikai un vienīgi 
no sievietēm. 
Solanasas manifests ir tik ekstrēms un atrodas tik 
tā lu aiz v i s ā m v e s e l ā s a p r ā t a r o b e ž ā m , ka t i e k 
uztverts k ā parodi ja . Pēc krit iķa Bi la Mei jersa (Bili 
Meyers) i z t e ikumiem, Solanasas mani fests ir feminis -
tisks Mein Kampf. 
B e z š a u b ā m , daži V . So lanasas biogrāfi jas fakti 
d a r a s a p r o t a m ā k u v i ņ a s d z i ļ o a n t i p ā t i j u p r e t 
v īr ieš iem. K a d viņa bija vēl bērns , v iņa kļuva par sek­
suālas vardarb ības upur i . Studi ju la ikā M e r i l e n d a s 
š ta ta un ivers i tā tē v iņa bi ja sp iesta nodarbo t i e s ar 
prostitūci ju, lai varētu apmaksāt mācības . The SCUM 
Manifesto t ika uzraks t ī t s 1967. g a d ā un pub l i cē t s 
1968. g a d ā , pēc tam kad Solanasa bi ja šāvusi uz 60 . 
gadu popārta karali , s laveno amer ikāņu māks l in ieku 
un rež isoru Endi ju V o r h o l u (Andy Warhol). So lanasa 
bija cerējusi , ka Vorhols palīdzēs viņai publicēt man i ­
festu. T o m ē r viņa v ienaldz ība , kā arī Vorhola paz iņu 
n ievā jošā at t ieksme v iņu izprovocē ja uz vardarbību. 
Vorho lam bija jākļūst par pirmo no t iem nederīgaj iem 
v ī r i e š i e m , kurus S C U M b iedr ība b i ja a p ņ ē m u s i e s 
l ikvidēt . Vorho la s lepkavības m ē ģ i n ā j u m s ne i zdevās , 
bet Solanasai atnesa l ielu s lavu, v iņas manifests t ika 
publ icēts un k ļuva par v ienu no rad ikā lā f emin i sma 
kanoniskaj iem tekstiem. 
Interese par So lanasas personu no j a u n a atdz ima 
1996. g a d ā , kad t ika la ista k la jā rež isores M ē r i j a s 
Haronas (Mary Harron) filma "Es š ā v u uz Endi ju Vor ­
ho lu" ("I Shot A n d y Warhol " ) ar Liliju Teilori (Liii Tai­
lor) u n D ž a r e d u H a r i s u (Jared Harris) ga lvena jās 
lomās. 
R a d i k ā l a i s f e m i n i s m s t iek p a k ļ a u t s kr i t ikai no 
va i rākām pusēm. Tā bioloģiskais determinisms ignorē 
c i lvēka indiv idual i tāt i un s ievietes un v īr ieša l o m u 
s a b i e d r ī b ā ap lūko k ā n e m a i n ī g a s , kas n o z ī m ē , k a 
s ievietes v i e n m ē r būs v īr iešu agresi jas pasīvi upur i . 
Šāds pesimist isks skats ierobežo att iecību ve idošanās 
iespēju dz imumu starpā. 
CEĻŠ 
Radikā lās f emin is tes t iek va inotas ta jā , k a v iņas 
stipri pārsp ī lē s i e v i e š u s tāvok l i kā patr iarhālās sa ­
biedrības u p u r i e m . A r s a v u " n a i d a " kul tu pret patri­
arhātu radikālais f emin i sms veic ina negat īv i sma jū tu 
izp lat ību s a b i e d r ī b ā . R a d i k ā l a i s f emin i sms n o m e l n o 
v ī r iešus , noved pie v ī r i ešu n ī š a n a s , pie antagonisma 
p a d z i ļ i n ā š a n ā s v ī r i e š u un s i ev i ešu s tarpā , pie sek­
suā las segregāc i j as . R a d i k ā l ā s f emin is tes "vardarb -
n ieka" b irku p iešuj v is iem vīr ieš iem bez i z ņ ē m u m a , j o , 
pēc viņu d o m ā m , visi vīrieši b a u d a patr iarhāta radītās 
" vardarb ības k u l t ū r a s " pr iv i lēģ i jas . N o s o d o t hetero -
seksuāl i smu un propagandē jo t lesbisku dzīves sti lu kā 
v i e n ī g o i e s p ē j a m o n e a t k a r ī b a s i e g ū š a n a s v e i d u , 
separāt iskais f emin i sms , tāpat kā tā krit izētais patri­
arhāts , ierobežo s ieviešu seksualitāti . 
Radikālais f emin isms n e ņ e m vērā ēt ikas , izgl īt ības 
u n s lāņu a t šķ i r ības s i ev i ešu v i d ū un n e r o d saist ību 
s t a r p s e k s u ā l o d i s k r i m i n ā c i j u un c i t i e m s i e v i e š u 
d i skr imināc i jas v e i d i e m . R a d i k ā l a i s f e m i n i s m s t iek 
apsūdzēts ta jā , ka r īko jas k ā ideo loģ iska pol ic i ja un 
savu ideoloģi ju uzsp iež ar v a l o d a s manipulāc i ju palī­
dzību - ieviešot un izplatot "polit iski korektu" frazeo­
loģi ju . R a d i k ā l o f e m i n i s m u k ā ant ib ib l i sku un an-
t ikrist īgu k u s t ī b u kr i t i zē ari B a z n ī c a ( T u r n e r n.d. ; 
Grabinska 1999). 
R a d i k ā l ā f e m i n i s m a e k s c e s u s r o m ā n ā " P a s a u l e 
Garpa a c ī m " ( "The W o r l d A c c o r d i n g to G a r p " , 1978) 
krit izē D ž o n s I rv ings (John Irving). I rv ings apraksta 
ekscentr i sku r a d i k ā l ā f e m i n i s m a g r u p u , kas saucas 
"E lenas D ž e i m s a s s a b i e d r ī b a " ("The Ellen J a m e s i a n 
Soc i e ty " ) . G r u p a i e d v e s m o j a s no E l e n a s D ž e i m s a s 
dzīves s tāsta , k u r u v i e n p a d s m i t gadu v e c u m ā izvaro­
juš i divi vīr ieši , kuri viņai pēc t a m nogriezuši mēl i , lai 
v i ņ a n e v a r ē t u i z s t ā s t ī t p a r n o z i e g u m u . E l e n a s 
Džeimsas biedrības b iedrenes ari nogriež sev mē les , lai 
ar šo p a š s a k r o p ļ o š a n ā s a k t u iz te iktu pro tes tu pret 
vardarb ību . I rv ings rāda š ā d a protesta ve ida absur-
d u m u ; viņš E l e n a s D ž e i m s a s b iedr ības b iedres attēlo 
k ā n e p r ā t i g u s u n b ī s t a m u s ļ a u d i s , kur i E l e n a s 
D ž e i m s a s dzi ļo p e r s o n i s k o d r ā m u ir pārvēr tuš i lētā 
politiskā izrādē , kuras v ienīgais nolūks ir pievērst sev 
u z m a n ī b u . I r v i n g s d e m o n s t r ē rad ikā lās ideo loģ i jas 
postošo ietekmi , kas pārvēršas fanāt ismā. Viņš uzsver 
t.s. d z i m u m u k a r a , d ivu rad ikā lo p lūsmu konfl ikta -
f a n ā t i s k ā f e m i n i s m a u n v ī r i e š u š o v i n i s m a —, kas 
r a d u š i e s k ā s e k s u ā l ā s r evo lūc i j a s b l a k u s p r o d u k t i , 
a b s u r d u m u u n b ī s t a m ī b u . I rv inga r o m ā n ā v īr iet is -
s iev iešu n īdē js n o g a l i n a r o m ā n a varoni Džen i ju , bet 
210 CEĻŠ 
s i ev ie te - v ī r i e š u n īdē ja n o g a l i n a D ž e n i j a s d ē l u , 
raks tn ieku Garpu . Šie s lepkavas sevī i emieso to , ko 
I rv ings sauc p a r " m ū s d i e n u f a š i s m a garu , n a c i s m a 
a tdz imšanas ve idu - ne t i camu pašapmier ināt ības un 
s a v a s t a i s n ī b a s s a j ū t u , [ v ē l ē š a n o s ] ... a u d z i n ā t , 
i z labot" (Reil ly 1991:73) . R o m ā n s ir br īd inā jums par 
to , kas var not ikt , j a radikāl istu fanātiskā apsēst ība 
gūs virsroku pār saprātu. 
Citu kritikas veidu izvēlas Dže imss Finns Garners 
(James Finn Garner), kurš p ā r v e i d o t rad i c i onā lās 
p a s a k a s , i zmanto jot radikālā f emin i sma s tereot ipus , 
un rada parod iskus teks tus , kas apkopot i g r ā m a t ā 
"Pol it iski korektas p a s a k a s " (Politically Correct Bed­
time Stories, 1994 ) . T ā , p i e m ē r a m , " S n i e g b a l t ī t ē " 
Garners ironizē par feminist iskā diskursa š t a m p i e m , 
kur s ieviešu skaistuma jēdziens t iek definēts kā patri­
arhālās sabiedr ības odioza konstrukc i ja , kas p a z e m o 
sievietes un izraisa v iņās sacensības un antagon isma 
g a r u , k ā nereā ls s tandarts , ko uzsp iež v ī r i e šu he ­
g e m o n i j a , kas sievieti traktē tikai un vienīgi kā ob ­
j e k t u . K a r a l i e n e - p a m ā t e , kas ir s ievietes s k a i s t u m a 
v īr iešu ideāla upur i s , c ieš no z e m a p a š n o v ē r t ē j u m a , 
p iedzīvo garīgu " a t m o d u " un no lemj savu dzīvi velt īt 
" s i e v i e t e s dvēse les un ķ e r m e ņ a a t šķ i r t ības sav ie ­
n o š a n a i " . V i ņ a un S n i e g b a l t ī t e k ļ ū s t p a r l a b ā m 
d r a u d z e n ē m , rūķ īšu māj iņas v ietā , kuri no tur ienes 
padz ī t i p a r v ī r i e š u š o v i n i s m u , i z v e i d o d z i e d n ī c u 
s iev ietēm un i emanto l ielu slavu par ieguldī jumu "vi ­
sas pasaules m ā s u savienības" attīstībā. Pr inc is , kas 
pie sept iņiem rūķīš iem ārstējies no impotences j e b , kā 
v iņam p a š a m labpaticis izteikties, no "negribētas fallo-
c e n t r i s k ā s d a r b ī b a s i z b e i g š a n ā s " , dz iednīcā p a l i e k 
s t rādāt par s impāt i sku un nekai t īgu tenisa trener i . 
Radikālā feminisma ideja savienojumā ar tradic ionālo 
bērnu pasaku G ā r n e r a m ļauj radīt l iel isku h u m o r i s ­
t isku efektu un parādīt mūsdienu j aun inā jumu absur-
dumu. 
K ā d a rādās f e m i n i s m a n ā k o t n e ? Pēc v a i r ā k u 
pē tn ieku d o m ā m , d z i m u m u l īdzt ies ība sab iedr ībā ir 
pr inc ipā ne iespē jama. Visas līdz š im z ināmās sabied­
rības ir b i jušas vai nu matr iarhālas vai patr iarhālas . 
Sieviešu cīņas par savām tiesībām rezultātā var not ikt 
r a d i k ā l a sab iedr ības v i rz ība m a t r i a r h ā t a v i r z i e n ā . 
Tieši tādēļ radikālā feminisma ideoloģi ja nākotnē var 
sag labāt ies . Bez t a m , d a u d z a s j a u n a s s a b i e d r i s k ā s 
idejas to parādīšanās brīdī t iek uztvertas kā visai ra­
d ikā las , bet laika gaitā kļūst v i spārp ieņemtas . T ā ir 
noticis ar mūsd ienu l iberālā feminisma ide jām; pilnīgi 
CEĻŠ 
i e s p ē j a m s , k a v i s m a z daž i r a d i k ā l ā f e m i n i s m a pos­
tulāti pārcelsies l iberālo kategori jā . 
Citi pē tn iek i u z s k a t a , k a ir i e s p ē j a m a rad ikā lā 
f emin i sma n o m a i ņ a ar a l t e rnat īvu teor i ju , t .s . indi ­
v iduā lo f e m i n i s m u , kas a t šķ i r ībā no r a d i k ā l ā femi­
n i s m a uzsver c i lvēka dabas d u ā l i s m u un no l i edz i e ­
dz imtas ps iho loģ i skas a t šķ i r ības v īr iešu un s iev iešu 
starpā. Indiv iduāla is f emin i sms noliedz konfl iktu dzi­
m u m u s tarpā . F a k t s , k a s i ev ie tes p a g ā t n ē t i k u š a s 
d i s k r i m i n ē t a s , n e n o z ī m ē , k a v i ņ a s n o t e i k t i t iks 
d i s k r i m i n ē t a s n ā k o t n ē . I n d i v i d u ā l a i s f e m i n i s m s 
nostā jas pret v ī r i e š u n ī š a n a s ideo loģ i ju , tas ir p a r 
iec iet ību seksa j a u t ā j u m o s , n o s o d a "po l i t i sko korek­
t u m u " un , pēc tā p iekr i tē ju d o m ā m , m ū s d i e n u femi­
nismā ienes skaidro saprātu (McElroy , 1998). 
P a r v i e n u n o p i r m a j i e m i n d i v i d u ā l ā f e m i n i s m a 
mani fes t i em v a r uzskat ī t U r s u l a s Le Gvinas (Ursula 
Le Guin) r o m ā n u " T u m s a s kre isā roka" (The Left Hand 
of Darkness, 1969 ) , kurā autore mēģ ina dekonstruēt 
m ū s u s tereo t ip i skos p r i e k š s t a t u s par ob l igā t i em so­
ciālās uzvedības m o d e ļ i e m s iev ie tēm un v ī r ieš iem, kā 
arī kultūras p a r a d i g m a s , kas uz tur šos stereot ipus. U. 
Le Gvina izvē las z inātn i skās fantast ikas žanru , kas 
t i ek i z m a n t o t s k ā " d o m ā š a n a s e k s p e r i m e n t s " , k ā 
meta fora , kas at tē lo r eā lu m ū s d i e n u sab iedr ību . Le 
G v i n a a p r a k s t a k ā d u c i v i l i z ā c i j u u z i z d o m ā t a s 
planētas Getenas (Gethen). Ge tenas iedzīvotāj i nav ne 
vīr ieš i , ne s iev ietes , viņi ir androg in i , kuros apvieno­
j u š ā s abu d z i m u m u ī p a š ī b a s . T ā kā katrs p lanētas 
iedzīvotājs d a ž ā d o s savas dz īves posmos var būt gan 
v ī r ie t i s , g a n s i e v i e t e , visi s a b i e d r ī b a s l ocek ļ i spē j 
d z e m d ē t b ē r n u s un n e p a s t ā v tradic ionālais m ā š u un 
tēvu lomu dal ī jums. Šāda sabiedr ības mode ļa rezultātā 
n e p a s t ā v tād i k r a s i p re t s ta t i kā " s t i p r a i s - v ā j a i s " , 
"a i zsargātā j s -a i zsargā jamais " , "va ldoša i s -pak ļauta i s " , 
k u r u t e r m i n o s t i e k a p r a k s t ī t a s d z i m u m u att iec ības 
pat r iarhā la jā k u l t ū r ā . G e t e n a s p lanētas i edz īvotā j i 
nepaz īs t karu un i zvarošanas . V ienādi p i e ņ e m a m a ir 
gan po l igāmi ja , g a n m o n o g ā m i j a . Rādot š ā d u sabied­
r ību , Le G v i n a m ē ģ i n a p a r ā d ī t to , ka ir i e s p ē j a m a 
sarežģ ī tas u n at t ī s t ī tas k u l t ū r a s p a s t ā v ē š a n a , kurā 
n a v patr iarhāla ja i kul tūra i t rad i c ionā lā s i ev iešu un 
vir iešu savstarpēj i i zs lēdzošo l o m u dal ī juma. Le Gvina 
pasv ī t ro , k a ka t rā c i lvēkā ir v ī r i šķais un s iev išķa is 
p i r m s ā k u m s , k a d z i m u m a p a z ī m e s nav r e l e v a n t a s 
c i lvēka person ības v ē r t ē j u m a m , ka t ikai , izejot ārpus 
m ū s u s tereo t ip i ska j i em p r i e k š s t a t i e m par vir iet i un 
sievieti, mēs varēs im kļūt par īst iem ci lvēkiem. 
212 CEĻŠ 
Literatūra i j j 
A n o n y m o u s . "The Awakening by K a t e C h o p i n " , n.d. 
[http: / /geocit ies.com/Athens/Crete/4158/awake- £ 
n ing .html] , acc. 13.03.2001. ^ 
A d c o c k , F leur . " A g a i n s t Coup l ing" , [ in:] S a n d r a M . H 
Gilbert and Susan Gubar (eds) The Norton Anthol- ~ 
ogy of Literature by Women: The Tradition in Eng-
lish. W . W . N o r t o n and C o m p a n y , N e w Y o r k and 2 
London, 1985, pp. 2245-2246. •£ 
B e a r d , H e n r y and Chr is topher Cerf. The Official Po- "K 
litically Correct Dictionary and Handbook. Vi l lard 
Books , N e w York , 1995. "g 
Beauvoir , Simone de. Le Deuxieme sexe, 1949. 
Chopin , Kate . The Awakening , [ in:] Sandra M. Gi lbert A 
and Susan G u b a r (eds) . The Norton Anthology of * 
Literature by Women: The Tradition in English. 
W . W . Norton and Company , N e w York and London , 
1985, pp. 993-1102. 
D i n e s e n , Isak. " T h e B l a n k P a g e " , [ in:] S a n d r a M . 
Gi lbert and Susan Gubar (eds) . The Norton Anthol­
ogy of Literature by Women: The Tradition in Eng­
lish. W . W . N o r t o n and C o m p a n y , N e w Y o r k a n d 
London, 1985, pp. 1418-1423. 
F i res tone , Shulamith . The Dialectics of Sex: The Case 
for Feminist Revolution. W i l l i a m M o r r o w , N e w 
York , 1970. 
Garner , J a m e s Finn. Politically Correct Bedtime Sto­
ries. Souvenir Press , 1995 (first edition 1994). 
Gi lbert , Sandra M. and Susan Gubar . The Norton An­
thology of Literature by Women: The Tradition in 
English. W.W. Norton and Company , N e w Y o r k and 
London, 1985. 
Grab inska , Teresa . "Kobieta w nauczaniu J a n a P a w l a 
II " , [w : ] Jan P r o k o p (red. ) , Droga w trzecie tysia-
clecie. "Educator" , Czestochowa, 1999, s. 43-52. 
Greene , Gayle and Coppel ia Kahn . "Feminist Scholar­
ship and the Social Construct ion of W o m e n " , [ in:] 
G a y l e Greene and Coppel ia K a h n (eds ) , Making 
Difference: Feminist Literary Criticism. M e t h u e n , 
L o n d o n and N e w Y o r k , 1986, pp. 1-36 (first edit ion 
1985). 
G u b a r , Susan . "The Blank Page and the Issues o f F e ­
male Creativity" , [ in:] Critical Inquiry (Winter ) , pp . 
243-263. 
Irv ing , J o h n . The World According to Garp. D u t t o n , 
N e w York , 1979. 
CEĻŠ 213 
Jaggar , A l i son . Feminist Politics and Human Nature. 
Harvester , Br ighton, 1981. 
Kreps , Bonnie . "Radica l F e m i n i s m 1", [in:] A n n e Koedt 
et al. ( red . ) , Radical Feminism. Crown Pub l i sh ing 
Group, 1973. 
Le G u i n , U r s u l a . The Left Hand of Darkness. A c e 
Books , N e w York , 1999. 
McElroy , W e n d y . The Reasonable Woman: A Guide to 
Intellectual Survival. Prometheus Books , 1998. 
Mehrhof , B a r b a r a a n d P a m e l a Kearon . "Rape : A n Act 
o f Terror" , [in:] Notes from the Third Year, W o m e n ' s 
Liberation Press , N e w Y o r k , 1972. 
Meyers , Bill . R e v i e w of The SCUM Manifesto by Vale ­
rie S o l a n a s . A K P r e s s , n .d . , [ht tp : / /www. i i i pub -
l ishing .com/scum.htp] , acc. 30 .03.2001. 
Moore , Lorr ie . "To Fil l" , [ in:] Self-help: Stories. W a r n e r 
Books , 1995. 
Rei l ly , E d w a r d C. Understanding John Irving. Univer ­
sity of South Carol ina Press , Columbia , 1991. 
Sarachi ld , Kath ie . "Consc iousness -Ra is ing : A Radica l 
Weapon" , [in:] Feminist Revolution, R a n d o m House , 
N e w York , 1978, pp . 144-150. 
S o l a n a s , V a l e r i e . The SCUM Manifesto. 
[http : / /www.cat .org .au/gender /SCUM_Manifesto .ht 
m ] , acc. 30 .03 .2001 . 
S h u t t l e , P e n e l o p e a n d P e t e r R e d g r o v e . The Wise 
Wound: Menstruation and Everywoman. Pengu in , 
Harmondswor th , 1980. 
Tax , Mered i th . " W o m a n and H e r Mind" , [ in:] Barbara 
Crow (ed . ) Radical Feminism: A Documentary 
Reader. N e w Y o r k U n i v e r s i t y Press , N e w Y o r k , 
2000. 
T u r n e r , A l lan . "Rad i ca l F e m i n i s m : Ant i -B ib l e , Ant i -
G o d and A n t i - C h r i s t " , n .d . , [h t tp : / / a l l an turner . 
com/article 12 h t m l ] , acc. 12.03.2001. 
Summary 
T h e article deals w i th radica l f eminism. It briefly 
d iscusses the or ig in of rad ica l f e m i n i s m , the differ­
ences be tween l iberal and soc ia l ist f emin ism, and the 
bas ic tenets o f radica l f e m i n i s m as well as their cri­
t ique from a var iety o f perspec t ives . The art ic le also 
cons iders t h e fu ture o f a n d a l te rnat ives to radica l 
feminism. To show the i m p a c t o f radical f emin i sm on 
contemporary W e s t e r n soc iety and to provide a fuller 
insight into its ideology , the author draws on i l lustra­
tions from a n u m b e r o f Eng l i sh and Amer i can literary 
works which from the sociological point of v iew m a y be 
214 CEĻŠ 
seen as d o c u m e n t i n g some soc ial p h e n o m e n a that 
radical feminists are part icular ly concerned wi th , or 
wh i ch as products of radical f eminis t ideo logy they 
m a y explicit ly or implicit ly be promot ing . The artic le 
also touches upon the influence o f radical feminism on 
the Engl ish language (the phenomenon of political cor­
rectness) . 
CEĻŠ 
Egils Grīslis 
K o n s t a n t i n a R a u d i v e s 
r e l i ģ i s k ā s k u l t ū r f i l o z o f i j a s r e l e v a n c e 
Ko n s t a n t i n s R a u d i v e ( 3 0 . 4 . 1 9 0 9 . - 2 . 9 . 1 9 7 4 . ) i r p a z ī s t a m s k ā Z e n t a s M a u r i ņ a s m ū ž a d r a u g s , kultūrfi lozofs u n rakstn ieks . V iņa sarakst ī to un 
tulkoto g rāmatu raža ir b a g ā t a . 1 Viņa izglītība ir bijusi 
p laša , va lodu z ināšanas — ievēro jamas (Raud ive lasīja 
1 Šeit apskatīšu tikai Raudives kultūrfilozofiskos darbus: 
I Dzīves kultūrai, Rīga, 1940. 
II Pārpersonīgais un personīgais, Rīga, 1943. 
III Der Chaosmensch und seine Uberwindung, 
Memmingen, 1951. 
IV Gaisma un mijkrēslis: Silvestra Pērkona memuāri, 
New York, 1967. 
V Laikmeta atjaunotāji, 1976, New York. 
Būs vietā pieminēt arī tulkojumus un romānus (sp. = 
Raudives tulkots no spāņu valodas, d = Zentas Mauriņas 
tulkots vācu valodā): 
Miguel de Unamuno, Migla (sp.), Rīga, 1935. 
Ramon del Valle Inclan, Pavasara sonata (sp.), Rīga. 
Armando Palacio-Valdes, Māsa San Sulpija (sp.), Rīga, 
1935. 
Miguel de Unamuno, Dzīves traģiskas jutas (sp.), Rīga, 
1936. 
Miguel de Cervantes, Don Kichots (sp.) I daļa, Rīga, 
1937. 
Miguel de Cervantes, Don Kichots (sp.) II daļa, Rīga, 
1938. 
Don Kichots un mūsdienu cilvēks, Rīga, 1938. 
Dzīves kultūrai, Rīga, 1940, II izdevums, Rīga, 1942. 
Miguel de Cervantes, Parauga noveles (sp), Rīga, 1943. 
Silvestra Pērkona memuāri, I daļa, Rīga, 1944. 
Die Memoiren des Sylvester Pērkons (d), I daļa, Ziemets-
hausen, 1947. 
CEĻŠ 
krievu, spāņu, franču, itāl iešu, angļu , vācu un zviedru 2 
v a l o d ā ) un v iņa re l iģ i skās intereses — i e r o s i n o š a s . 
Raudive dzimis A s ū n ē , Latgalē, v iņa tēvs Vincents bija 
latgalietis un māte Rozāli ja baltkrievu izcelsmes. 2 
Iesāktās studijas Rigas Kato ļu seminārā Raud ive ^ 
nenobe idz , bet dodas uz Parīzi , Londonu un Madr id i . 3 H 
Spāni jā Raud ive i egūst doktora g r ā d u 4 un d a u d z u s 5 
gadus vēlāk saņem Upsalas Universitātes d ip lomu. 5 
03 
a 
Die Memoiren des Sylvester Perkons (d) II daļa, O 
Memmingen, 1948. t/3 
Nolādētās dvēseles, Lübeck, 1948. Cß 
Die Memoiren des Sylvester Perkons (d), III daļa, *2 
Memmingen. 
Divējādi dzīves veidi, Upsala, 1952. " 
Aiz pēdējām robežām, Upsala, 1952. 
Dieva zīmogs, Toronto, 1953. 
Neredzama gaisma, Toronto, 1954. 
Jose Ortega y Gasset, Meditācija par mīlestību (sp.), 
Toronto, 1954. 
Sapņi un īstenība, Chicago, 1956. 
Das unsichtbare Licht (d), Zürich, 1956. 
Die Person als Hauptprädikat der Biographie: 
Literaturhistorische Studie, manuskripts,1957. 
Un piedod mums mūsu vainu, Chicago, 1959. 
Asche und Glut (d), Memmingen, 1961. 
Dzīvības bads, New York, 1964. 
Heiligkeit und Zwielicht (d), Silvestra Pērkona triloģija 
vienā sējumā, München, 1966. 
Unhörbares wird hörbar, Beitrag zur experimentellen 
Parapsychologie (d), Remagen,1968. 
Breakthrough (paplašināts Unhörbares.., Gerards 
Cross, 1971. 
Voci dal! Aldila (itāliešu tulk. Unhörbares.., Firenze, 
1973. 
Überleben wir den Tod? Neue Experimente mit dem 
Stimmenphänomen (d), Remagen, 1973. 
Laikmeta ārdītāji, New York, 1974. 
Der Fall Wellensittich, Forschungsbericht (d), Remagen, 
1975. 
Laikmeta cēlēji, New York, 1975. 
2 Biogrāfiskus ieskatus esmu guvis no trim darbiem: 
A Zenta Maurina, Konstantin Raudive zum Gedächtnis, 
Memmingen, 1975; A.15,28. 
B Irene Mellis, Trīsdesmit divi gadi kopa ar Zentu 
Mauriņu, Rīga, 1997. 
C Ingrida Sokolova, Zenta Mauriņa: Pielūgta un pelta, 
Rīga, 2000. 
3 A.16, 26, 27. 
4 A.61. 
5 A.64. 
CEĻŠ 217 
1941. gadā R a u d i v e dodas t r imdā kopā ar Zentu 
M a u r i ņ u , p a r k u r u v iņš paša iz l i edz īg i r ū p ē j a s l īdz 
sava m ū ž a b e i g ā m . I rene M e l l i s , Z e n t a s M a u r i ņ a s 
s e k r e t ā r e , t u v a d r a u d z e n e , c i e n ī t ā j a u n b i o g r ā f e , 
Raudivi raksturo kā Zentas M a u r i ņ a s "dzīves drošāko 
ba ls tu un labāko pa l īgu" 6 . I n g r ī d a Soko lova ap jūsmo 
R a u d i v e s r ū p ī b u i e v ē r o j a m ā s d e t a ļ ā s 7 u n d o d 
vēr tē jumu: "Bez R a u d i v e s n e b ū t u M a u r i ņ a s ! V i s m a z 
tādas , k ā d u to pazīst un c iena pasaule ! T ā p a t kā bez 
Aspazi jas nebūtu R a i ņ a ! " 8 Ari Irene Mell is par Raudiv i 
i z s a k ā s ļot i a t z i n ī g i : v i ņ a m t r ū k a " v i l t ī b a s u n 
godkār ības . V iņš s trādā ja k ā t ic īgs pionier is , kas cer , 
ka pa labo darbu s a ņ e m s pe ln ī tu atz īšanu. Raksto t 
pats par sevi , Raud ive parast i i r kautrīgi izvairīgs. Tā 
Z e n t a M a u r i ņ a s k a i d r o , k a R a u d i v e s a v ā r o m ā n ā 
Gaisma un mijkrēslis: Silvestra Pērkona memuāri ir 
gan autobiogrāfisks, attēlojot savu garīgo att īst ibu, bet 
ļ o t i u z m a n ī g s , la i r ū p ī g i n o s l ē p t u savas d z ī v e s 
deta ļas . 1 0 Tādēļ Ingr idas Sokolovas atstāstītā anekdote 
v a r ari dez in formēt : " K a d v ies ībās g leznotā ja Miķe ļa 
R o z e n t ā l a ģ i m e n ē s p r i e d a p a r R a u d i v e s n u l e 
i znākuš iem "S i lvestra P ē r k o n a m e m u ā r i e m " un R a u ­
dive teica: "Es raks tu pats p a r sevi ," viens no v ies iem 
izmeta : "Tad tu esi pamat īg i same lo j i e s . " " 1 1 R a u d i v e 
ac īmredzot nebi ja p iet iekami izskaidroj is savu galveno 
o r i e n t ā c i j u uz i d e j ā m , t u r p r e t ī v ies i s b i j a p ā r ā k 
primitīvi domājis vienīgi par ārējo not ikumu norisi . 
It sevišķi , tuvo jo t ies dz īves n o s l ē g u m a m , Raud ive 
in teresē jās par p ē c n ā v e s dz īves real i tāt i . Te Z e n t a 
M a u r i ņ a t i e š i n e p r e t o j ā s , b e t ar ī e n t u z i a s t i s k i 
n e s e k o j a . (Šo p r i n c i p ā i n t e r e s a n t o p r o b l ē m u t ā l ā k 
neapskat īšu, j o n e e s m u eksperts šādā jautā jumā. ) 
I 
T a g a d p i e v ē r š o t t i e š u u z m a n ī b u R a u d i v e s 
reliģiskajai kultūrfi lozofi jai , v i sp i rms ir j ākons ta tē , ka 
Raudives rel iģiskā nostā ja nav dogmatiski precīza. Pat 
Zenta M a u r i ņ a atzīst , ka R a u d i v e nebi ja prakt izē jošs 
k a t o l i s , b e t t o m ē r g a r ī g i o r i e n t ē t s c i l v ē k s ar 
6 B. 16. 
7 C. 140-141. 
8 C. 152. 
9 B. 180. 
1 0 A. 12. 
1 1 C. 139. 
CEĻŠ 
n e m ā k s l o t u t i c ību . R a u d i v e n e d z p i eķērās k a t o ļ u 
d o g m ā m , nedz ari tās apstrīdēja. Tomēr Raudives sirdī 
bija dziļi iesakņojies katoļu baznīcas gars, kas v iņu tad 
arī it sevišķi saistīja ar romāņu zemēm. Irene Mel l is 
R a u d i v e s re l iģ ioz i tā t i pasv ī t ro vēl i z t e i k t ā k , p a r 
p iemēru minot Raudives rūpes par nedziedināmi sl imo 
August i Skuju: "Pie viņas sl imības laikā gāja Raudive , 
un v iņu s i rmā A u g u s t e aizvien gaidī ja , arī tad , kad 
n e v i e n u ā r p u s n i e k u va irs n e p i e ņ ē m a . V i ņ š p r a t a 
s l imnieci mier ināt , pateikt īsto atvieglotāju v ārdu un 
kopā skaitīt lūgsnu. Doktore [tas ir, Zenta M a u r i ņ a , -
E. G.ļ t e i ca : N e v i e n s tā n e p r o t D i e v u l ū g t k ā 
Konstant ins . Visas nastas nokrīt . V iņa līdzcietība bija 
īsta , vārdi nāca no sirds, un tas bija to spēks . " 1 3 K a d 
pēc Raud ives nāves Zenta M a u r i ņ a "spēra i zšķ ir īgu 
soli un sava drauga prelāta gar īgā vadībā pēc gada 
p ā r g ā j a k a t o ļ t i c ī b ā , " I r ene M e l l i s ska idro : " V i ņ a 
meklē ja balstu, patvērumu un mier inā jumu Kons tan ­
t ina t i c ībā . " 1 4 Vai tas nevarētu norādīt , ka R a u d i v e s 
t u v ī b a arī t r a d i c i o n ā l a m k a t o l i c i s m a m bija d a u d z 
dziļāka, nekā viņš to apliecināja savos rakstos? 
K a t r ā gad ī jumā j a u Raud ives izteiktie re l iģ iskie 
vēro jumi ir pozitīvi un celsmīgi un var tikt izvērtēt i 
par Eiropas mēroga devumiem. Pie tam, tie attiecas ne 
tikai uz v iņa dzīves la iku , bet uzrunā ari m ū s d i e n u 
c i lvēku, j o Raudive nopietni izvērtē visu Eiropas gara 
kultūru un tās nākotni. 
Te Raudive sevišķu uzmanību pievērsa n ih i l i smam 
tā dažādos pave idos kā sadrumsta lo t ības , na ida un 
i z n ī c ī b a s c ē l o n i m . P i e r e d z ē j i s n i h i l i s m a v a r u un 
b a ž ī j o t i e s p a r E i r o p a s n ā k o t n i , R a u d i v e t o m ē r 
neuzskat ī ja destrukci ju par ne izbēgamu - j o pretstatā 
la ikmeta ārdītāj iem darbojās ari la ikmeta atjaunotāji , 
kristīgie domātāj i . Tā Raudives uztverē ir skaidrs , ka 
c in i sms , p e s i m i s m s , pat ne t i c ī ba c īnās ar t i c ī b u , 
moral i tāt i un tāpēc krist īgo eksistenci . Šim l i e la jam 
t e m a t a m R a u d i v e s ā k a t u v o t i e s j a u p i r m s O t r ā 
pasaules kara un to padziļināja kara laikā un pēc kara 
b e i g ā m . T e m a t s i r a k t u ā l s vē l š o d i e n . R i e t u m u 
p a s a u l e savas eks i s t ences v a i n a s un to e v e n t u ā l u 
dz iedināšanu pārāk bieži ir apskatījusi ekonomiskā un 
po l i t i skā perspekt īvā , it kā v ienīg i n a u d a un v a r a 
va ld ī tu pasaul i . R a u d i v e bija pār l iec ināts , ka pārāk 
1 2 A.37. 
1 3 B. 43. 
1 4 B. 267. Sokolova šo konvertēšanos datē ar 1974. g. 24. 
sept, C. 152. 
CEĻŠ 
bieži t ieši gara k u l t ū r a , ide jas u n rel iģi ja pa l ikušas 
atstātas novārtā. Šo lielo robu v iņš nu centās aizpildīt. 
G a d u gai tā R a u d i v e s uzskat i nobr ieda . Sākotnēj i 
R a u d i v e s u b j e k t ī v i un e k s i s t e n c i ā l i n o p i e t n i par 
rel iģi jām runā ja daudzskai t l ī u n re izēm tās izvērtē ja 
v ienā l īmeni . P i e m ē r ā m , R a u d i v e definē: "Rel iģ i jas tā 
tad nav nekas c its , k ā tikai D i e v a esamības atklājējas 
matēr i jā . " 1 5 V ispārē j i dažādas rel iģi jas t iek izvērtētas 
pozit īv i . 1 6 T o m ē r v i s l a b ā k ā l i e c ī b a i r p a t a u p i t a 
kristietībai: " N o v i sām rel iģ i jām visdzi ļākā un visindi­
v iduālākā" , ne c i lvēku radīta , bet "dievišķa parādība . " 
Te centrā s tāv Kr i s tus , " n ā v e s uzvarētā js " . U n šajā 
u z v a r ā p ieda lās v is i kr i s t i eš i : " A u g š ā m c e l š a n ā s no 
miroņiem ir kr is t iānisma ize jas punkts . " 1 7 Te Raudive 
atsaucas gan uz apustu l i P ā v i l u , gan ari uz sav iem 
iemī ļo ta j iem s p ā ņ u kato ļu d o m ā t ā j i e m . L ū k , " l ielais 
kr ist iet is U n a m u n o " l i e c ina : " K a s net ic ša i Kr i s tus 
mies īgai a tdz imšana i no m i r o ņ i e m , varēs būt Kr is tus 
mī lētā js , be t ne specif iski kr is t īga is . " T ikpat jūsmīg i 
R a u d i v e i z ce ļ arī sv. A v i l a s T e r ē z e s (1515—1582) 
m ā c ī b u : " K r i s t i ā n i s m a s p ē k s u n v a r e n ī b a i r t i c ība 
a u g š ā m c e l š a n ā s i e spē ja i n o m i r o ņ i e m . " U n tā lāk : 
" N ā v e n o z ī m ē p a t i e s a s d z ī v e s s ā k u m u . Šī subt ī lā 
kr is t iānisma a t z i ņ a a p g a r o v i s u s K r i s t u s m ā c ī b a s 
p iep i ld ī tā jus — m o c e k ļ u s u n svē tos , kas ar s m a i d u 
i z turē ja v i s b r i e s m ī g ā k ā s m o c ī b a s un drosmīg i gāja 
v i sšausmīgākā nāvē . Kr is t iān ismā nāve zaudē ne tikai 
savu varu, bet tās vārds k ļūst par saldāko skaņu , par 
a t s p i r d z i n o š o ū d e n s m a l k u d z ī v e s t u k s n e š a i n a j ā 
ie le jā . " 1 8 Tūl ī t R a u d i v e m o c e k ļ i e m pievieno ari v idus ­
la iku m i s t i ķ u s , j o ari tur a tk lā jas " īstais K r i s t u s . " 1 9 
M o c e k ļ u u n m i s t i ķ u d e v u m s ir ari v i enre izē j i cēls 
ē t i s k ā p l ā k s n ē . R a u d i v e a p l i e c i n a : " K r i s t i ā n i s m a 
visīstākā morā le ir k lostera askē t i sms . " 2 0 Pretstatā tā 
sauktais " rac ionāl i s t i skais kr i s t iān isms" , kas iesākās 
r e n e s a n s e s l a i k m e t ā , i r s a v ā b ū t ī b ā n e g a t ī v a 
parādība . 2 1 U z s k a t o t 14. gs . be igas un 15. gs . s ā k u m u 
note iktā ve idā j a u p a r p r o t e s t a n t u gara i e s ā k u m u , 
R a u d i v e s k a i d r o : "Ša i l a i k ā k r i s t i ā n i s m s p ā r d z ī v o 
dzi ļu krīz i , r odas tā s a u c a m ā s re formas . [..] Mār t iņš 
1 5 1.27. 
1 6 I. 22-112. 
1 7 I. 113. 
1 8 I. 114. 
1 9 I. 114-115. 
2 0 I. 115. 
2 1 I. 114. 
220 CEĻŠ 
Luters , kr ist iānismu reformējot , no tā svītro mist isko 
un s iev išķ īgo e l ementu . Un j ā s a k a , k a kr i s t iān i sms 
bez mis t ikas un M a d o n n a s kul ta vairs n a v kr i s t i ­
ā n i s m s , bet gan kr i s t iān isma v ienkāršo ta f o r m a . " 2 2 
Raudive te piekrīt Fr idr iham Nīčem, ka luterānisms ir 
" k r i s t i ā n i s m a d i l e t a n t i s m s . " R a u d i v e pat apgalvo: 
"Protestantiskais krist iānisms ir raksturīgs vācu gara 
rad ī jums: tā ir v isnepiemērotākā kr ist iānisma forma, 
proti , racionālistiskā forma." 2 3 
Pretstatā Raudive apliecina savu dziļāko c ieņu sv. 
Akv īnas T o m a m (Thomas Aquinas) . Raudive atzīst , ka 
"Akvīnas T o m a m vajadzē ja p a š a m helenizēties u n ar 
Ar i s to te ļa pa l īdz ību g lābt kr ist īgo baznīcu , kas bez 
A k v ī n a s T o m a n e z ' vai b ū t u i z turē jus i to m i l z ī g o 
reakc i ju , ko vē lākos gads imtos radī ja renesanse" . So 
savu ieskatu Raudive attīsta vēl tā lāk un paskaidro : 
" U n , j a kristīgo baznīca šodien vēl pastāv, par to tai 
jāpate icas vienīgi Akvīnas T o m a lielajam ģēni jam. Bez 
A k v ī n a s T o m a st ingrās , loģiskās un apbrīnojami e las ­
t īgās d o g m a s k r i s t i ā n i s m s r e f o r m u kus t ibās b ū t u 
sašķe l ts un pārvērsts par s īkām sektām, kas n e b ū t u 
nekādā ziņā spējīgas spītēt j a u n ā m cilvēku ka is l ībām 
un t iem pasaules uzskat iem, kādi radās apgaismības 
un sev išķ i pēckara la ikmetā . A k v ī n a s T o m a l ie la is 
nopelns slēpjas tai apstāklī , ka tas izl īdzina konfl iktu, 
kāds mistiķos bija radies starp dzīvi un kristīgo ideālu , 
starp sirdi un prātu. Šo darbu v iņam palīdzēja ve ikt 
g r i e ķ u z i n ā t n i s k a i s g a r s , ko v iņš m ā c ī j ā s p a z ī t 
Aristotel ī . [..] Ja apustul is Pāvi ls bija pirmais l ie lais 
krist īgās pasaules teologs , tad otrais lielais krist īgās 
pasaules teologs, bez šaubām, ir Akvīnas T o m s . " 2 4 
Ta jā pašā la ikā Raud ives s a j ū s m a par A k v ī n a s 
T o m u nav nedalīta: "reliģiozās mist ikas vietā krist īgā 
baznīcā sāk valdīt rel iģiskais rac ionāl i sms . " Te R a u ­
dive pat atsaucas uz Dosto jevski un Solov jovu, kur i 
"racionālist isko R o m a s baznīcas kr ist iānismu uzskata 
par b ī s t a m ā k o k r i s t i ā n i s m a i e n a i d n i e k u " . R a u d i v e 
šādai krit ikai piekrīt un apgalvo , ka "Nīče pamato t i 
a izrāda , ka baznīcas dogmatiskais kr ist iānisms k ļūst 
p a r a n t i k r i s t i ā n i s m u " . Š ā d u k r i t i k u s a v i e n o t a r 
A k v ī n a s T o m a god ināšanu nav viegl i ; m a n u p r ā t , tas 
pat nav iespējams. Raudive to tomēr mēģina , norādot 
uz Spāni jas kato l i c i sma savdab ību : "Akv īnas T o m a 
oficiālā baznīcas dogmat ika nev ienu kato ļu zemi n a v 
2 2 1.115. 
2 3 I. 126. 
2 4 1.116. 
CEĻŠ 
t ik m a z ā m ē r ā i e tekmējus i kā Spāni ju . ī s ta is katol is 
Spāni jā ir vai n u svētās T e r ē z a s vai sv. H u a n a de la 
Krusa lēnīgā un kontemplat īvā gara sekotājs , vai Iņigo 
de L o j o l a s k a r e i v ī g ā g a r a l ī d z g a i t n i e k s . " 2 5 I z ce ļ o t 
spāņu kato l i c i smu, Raud ive t o m ē r gluži neatstā jas no 
A k v ī n a s T o m a un pat uzsver v iņa s intēzes spē jas un 
sasn iegumus , lai tūlīt konstatē tu , ka "Akvīnas T o m s , 
p i ešķ i rdams prior i tāt i p r ā t a m , nostā jas pretī mist i s ­
ka jam kr is t iān ismam" 2 6 . 
L iekas , ka d i sonanse pal iek neiz l īdzināta, j o savos 
turpmāka jos darbos R a u d i v e ekskluzīvi c i ldina spāņu 
m i s t i ķ u s , it s ev i šķ i sv. A v i l a s Terēz i . R a u d i v e tad 
m i s t i ķ u s u n s v ē t o s k o n t r a s t ē ar f i lozof iem: " svētā 
domas v i e n m ē r d z i m s t pārdz īvo jumā un tās v i e n m ē r 
t iecas pārvērs t i es d a r b o s , be t filozofa d o m a s dz imst 
prā tā un t i e cas p ā r v ē r s t i e s teor i jās u n s i s t ē m ā s " . 
Cit iem vārdiem: "Ja svētais ir pilnīgi subjektīva būtne , 
tad filozofs, cik n u v i ņ a m ir i e spē jams , c enšas palikt 
ob jekt iv i tā tes r o b e ž ā s . " 2 7 K ā r a k s t u r ī g u p i e m ē r u 
R a u d i v e c i tē sv . Terēz i : s v ē t a j a m "par v i su va i rāk 
dzīvē j ā rūpē jas p a r dvēseli u n jādz īvo tā, it kā zemes 
virsū nebūtu n e k ā va i rāk , kā Dievs un dvēse le " 2 8 . Sv. 
T e r ē z e s p i e m i n ē š a n a n a v n e j a u š a . P ē c R a u d i v e s 
pārl iec ības , sv. T e r ē z e "savas dvēseles pārdz īvo jumus 
pratus i t ik dai ļ i i z te ikt k ā n e v i e n s p i r m s v i ņ a s " 2 9 . 
Daļēji autobiogrāf iskajā r o m ā n ā Gaisma un mijkrēslis: 
Silvestra Pērkona memuāri R a u d i v e j ū s m o : " E s atkal 
n o g r i m u svētās T e r ē z e s r a k s t o s un dz i rdē ju v iņas 
bals i , redzē ju v iņas t u m š ā s ac is , v iņas skaisto , b rūn ­
g a n a s i l tuma p ie l i jušo se ju : v i ņ a , D i e v a i z redzē tā , 
l ikās kā a g r ī n a p a v a s a r a d i e n a , kad v i sa rad ība 
uzgavi lē dzīvības m ū ž ī g u m a m un neiznīcībai . [..] Svētā 
m a n l ikās kā pasakas putns , kas savā v i s u m a skrejā 
bija iemaldi jusies zemes šaura jā ielejā. Savus skaistos 
s p ā r n u s p l e z d a m s p l a š ā k a m l i d o j u m a m , v iņš cē la 
cilvēka dvēseles pāri zemes un laiku robežām. " 3 0 
Šādas s a j ū s m a s i z s k a i d r o j u m s nav j ā m e k l ē tālu. 
P a t s R a u d i v e s a v u t i c ī b u p ā r d z ī v o j a s u b j e k t ī v i , 
ekstāt i sk i u n t o l e rant i . S v ē t o p i e m ē r s atb i l s t v iņa 
i d e ā l i e m : " S v ē t o s v a r ē t u s a u k t arī p a r d z ī v e s 
gudra j i em, j o viņi v i e n m ē r ir b i juši iecietīgi un brīvi , 
2 5 1.117. 
2 6 I. 119. 
2 7 1.202. 
2 8 1.203. 
2 9 11.54. 
3 0 IV. 494 
222 CEĻŠ 
kā ļ a u n i e m , tā lab iem rādījuši personīgās g lābšanas 
ceļu, mūsdienu valodā varētu teikt - palīdzējuši atklāt 
dz īves j ē g u . " U n š i s ceļš n a v svē to fantāz i ja . T e 
Raudive atsaucas uz sv. August īnu, kas subjekt īv ismā 
atklāj v isaugstāko patiesību: "Sv. August īns atz īstas , 
ka D i e v u meklē j is v isur , bet be idzot to atklājis pats 
sevī . " 3 1 Līdzīgu ieskatu Raudive atrod Tolstoja darbos : 
"Sirds ir dzīves centrs , patiesība ir ceļš uz Dievu . K u r 
s i rds be idz r u n ā t , tur apk lus t D i e v s . " 3 2 R a u d i v e s 
izpratnē šāda nostāja nav ne v ienkārša , ne viegla. Te 
Raudive atzinīgi citē Romēnu Rolānu: "Katoļi t iešām ir 
ne iz turami v iņu mist iskajā droš ibā . Mist ikas būt ība , 
g luži pretē j i , ir n e u z v a r a m s nemiers . K a s d o m ā , ka 
svētie bi juši mierīgi kungi , tas t i ešām maldās . " 3 3 Pats 
Raud ive , mistisko pārdz īvo jumu uzskat īdams par vēt­
r a i n u ekstāz i un n e v i s par s e k o š a n u s a s t i n g u š u 
f o rmulu n o r ā d ī j u m i e m , saprotami atsaucas uz t iem 
kato l iskiem avot iem, kur iem viņš stāv tuvu: "Svētais 
i lgās pēc Dieva lauž matēri jas šaurās robežas. Pareizi 
a izrāda U n a m u n o , ka sv. Terēzes dzīves darbs bi ja 
br īv ības meklētā jas darbs : " T i e š ā m , tās bija br īv ības 
a lkas , iekšē jās br īv ības , kas šajos inkvizīci jas n e m i e ­
r īga jos la ikos vēr t ī gākās dvēse les a izveda k loster ī . 
Viņi sevi ieslēdza, lai va irāk iz justu brīvību. "Vai tā 
nav br īnišķīga l ieta, ka nabaga San Hose m ū ķ e n e var 
kļūt par visas zemes un e lementu valdnieci?" Sacīja sv. 
T e r ē z e savā " D z ī v ē " . " 3 4 Š ā d ā mis t i skā p iee jā , vēro 
Raudive , ticīgais ci lvēks "ir meklēj is Dievu, nevis ideju 
par Dievu" . K ā sev išķus p iemērus te Raudive p iemin 
P a s k ā l u , K i rkegoru un U n a m u n o . Bet v i s ska idrāko 
l i ec ību R a u d i v e t o m ē r atrod pie sv . T e r ē z e s : "Sv . 
Terēze , apraks t īdama tos p ā r d z ī v o j u m u br īžus , k a d 
v iņa sevī v i s intens īvāk pārdzīvojusi Dieva a tk lāsmi , 
stāsta , ka pirmā lūgsna , kas viņai l ikusies pārdabīga , 
izraisī jusi v iņā tādu pārdz īvo jumu, ka dvēsele ju tus i 
p a v i s a m c i tus j u t e k ļ u s n e k ā ārē j o s , tie t i e k u š i e s 
atdal ī t ies no ārē j iem; tad uznākot vē lēšanās a izvērt 
acis , netīkoties vairs ne dzirdēt, ne redzēt , ne saprast , 
bet vienīgi piederēt dvēselei , kas vientulībā satiekas ar 
D i e v u . U n be idzot , sv. Terēze piebi lst , ka tas , k a m 
D i e v s šo l ie lo ž ē l a s t ī b u b ū s a t k l ā j i s , t a m v i ņ a s 
p ā r d z ī v o j u m s b ū š o t v iegl i s a p r o t a m s , bet , k a m tā 
nebūs dota, to ar vārd iem un sal īdzinājumiem nāksies 
3 1 1.200. 
3 2 V. 12. 
3 3 V. 92. 
3 4 1.205. 
CEĻŠ 
ä 
CÖ 
B 
V 
Vi 
grūti pār l iec ināt" 3 5 . L i e k a s , ka Raud ive sevi uzskata 
par šādu p ā r d z ī v o j u m u l īdzga i tn ieku , j o v iņš šo pār­
d o m u k o p s a v i l k u m ā sniedz seko jošu l iecību: " T i e š ā m , 
svē tuma p ā r d z ī v o j u m u n a v iespē jams ne p ierādīt , ne 
definēt, tas a t rodas ārpus m ū s u prāta r o b e ž ā m , un 
tādēļ svēt ie v i e n m ē r ir m ā c ī j u š i k a t r a m sevī atklāt 
D i e v u , bet n e k a d D i e v u n a v mēģ inā juš i p ierād ī t ar 
prāta s l ē d z i e n i e m . " 3 6 T o m ē r ir i e s p ē j a m s , k a s a v u 
tuv ību svēto p ā r d z ī v o j u m i e m R a u d i v e i zpro t ana lo ­
ģiski , j o v iņš tūlīt dod sekulāru sa l īdz inā jumu: "Dze j ­
n ieku pasaules iz jūta v i e n m ē r bi jusi tuvākā sakar ībā 
ar s v ē t a j i e m n e k ā filozofiem. R a d ī š a n a v i e n m ē r i r 
ekstāze , radot mēs it kā uz k ā d u laiku atstā jam paši 
sevi un p i e d e r a m k ā d a i a u g s t ā k a i p a s a u l e i , kas 
atrodas ārpus m u m s . " 3 7 B e t c ik dzi ļa ir šī analoģi ja , 
pa l iek n e i z s k a i d r o t s . Prot i , eks tāzes v a r būt Dieva 
iedvesmas i e ros inātas , bet ekstāzes var būt arī t ikai 
paša ci lvēka radī tas vai pat māks l īgas , k ā p i emēram, 
lietojot narkotikas. 
II 
Seko j o t š ā d ā m R a u d i v e s p ā r d o m ā m , j a u e s a m 
p a m a z ā m pārgā juš i sekular i tā tes robežai . To v a r a m 
saskatīt , lasot divus Raudives aforismus: 
" M ū s u k a i s l ī b a s , j a v i e n tās i r ī s tas , ir v i e n m ē r 
auglīgākas nekā m ū s u prāto jumi . . . " 3 8 
"Lielas kais l ības sa l īdz ināmas ar uguni — tās m ū s 
šķ ī s t ī u n m ū s s a d a l a m ū s u ī s t a j o s e l e m e n t o s . 
Pārdz īvo jo t l ie las k a i s l ī b a s , m ē s pār l i ec ināmies par 
savas dabas sas tāvda ļām. " 3 9 
Neskaidr ība ir gandr īz vai raksturīga, nav pateikts 
par gara un miesas savs tarpē jām mi jat t iec ībām. Nav 
gan š a u b u , ka R a u d i v e te d o m ā personīg i u n sub ­
jekt īv i . V a r b ū t t ieši tādēļ R a u d i v e sevišķi izceļ skatī­
šanās lomu: "Ci lvēks ir skatītāja būtne , un tas ir viņa 
skats , kas v iņā m o d i n a apz iņu un viņa d o m ā m norāda 
note iktu v i rz ienu . V e c ā k a n e k ā d o m ā š a n a ir c i lvēka 
skat išana: m ū s u p i rmsenč i v i sp i rms skatī jās un tikai 
pēc t a m d o m ā j a . S k a t ī š a n ā s ir bi jusi ne t ikai eks is ­
tences , bet arī re l iģ i jas , dze jas , z inātnes un m ā k s l a s 
3 5 I. 206-207. 
3 6 1.207. 
3 7 I. 209. Skat. ari IV. 257. 
3 8 IV. 246. 
3 9 IV. 357. 
224 CEĻŠ 
p a m a t s . S k a t ī š a n ā uz tver tā pasau le c i lvēkā rad ī ja 
i zbr īnu , un izbr īns c i lvēku pamodinā ja pētīt redzētā 
būt ību un tā tiešos sakarus ar pašu skatītāju. Ja m ū s u 
skats kļūst truls , k ļūst trula ari dzīves a inava . " 4 0 K ā 
r e d z a m , s e k u l ā r ā p e r s p e k t ī v a s a p l ū s t k o p ā a r 
r e l i ģ i sko . C i t i em v ā r d i e m , s k a t ī š a n ā s n a v n e k ā d a 
v i e n k ā r š a s k a t ī š a n ā s , bet s a g a t a v o š a n ā s uz dz īves 
i zprašanu , arī uz reliģiski orientētu dzīves saprašanu . 
Raud ive formulē sekojoš i : " S a p r a š a n a ir l īdzekl is , ar 
k u r a pal īdz ību c i lvēks nod ib ina sakaru ar d a b u un 
garu , starp ci lvēku un c i lvēku." 4 1 U n beidzot , ari s tarp 
c i lvēku un pašu Dievu . T u v ā k pieskarot ies B e r g s o n a 
filozofijai, Raudive s a p r a š a n u pārve ido par intuīc i ju : 
" . . . tā n a v jēdz ien iska , bet kval i tat īva, radoša noģ ida , 
k a s b a l s t ā s r e a l i t ā t ē " . " A b s o l ū t a i s ir dots t ika i 
intuīci jā , turpretī viss pārējais atklājas anal īzē ," saka 
B e r g s o n s . 4 2 U n R a u d i v e skaidro tā lāk : "Paskā l i skās 
" s i rds" v ietā Bergsons l ieto " intuīc i ju" , prāts p ierāda , 
sirds z ina ; intuīcija ir metaf iz iskā sirds: tā z ina . " 4 3 U n 
Raud ive turpina sekot vēl tālāk: "mist iķu v idū va lda 
l iela v ienprāt ība" , kas savukārt " l iecina par intuīc i jas 
ident i tāt i , ko v i sv ienkāršāk var izskaidrot ar B ū t n e s 
eks i s tenc i , ar ko tie atrodas v i en ībā " 4 4 . Šādā p iee jā 
Raud ive iesāk ar konkrēt i laic īgo un drīz vien pāriet 
uz m ū ž ī g o un d i e v i š ķ o — k a u t arī šī pāre ja n a v 
v i e n m ē r sevišķi ska idra . L īdz īgu noris i v a r a m vērot 
arī att iec ībā uz mī les t ību . Mī les t ība saista zemi ar 
d e b e s ī m . Daudzre i z tas n o t i e k v a i r ā k va i m a z ā k 
i z te ik tā s e k s u ā l ā l ī m e n ī . Tā Gaismā un mijkrēslī 
l a s ā m p a r S i lves t ra P ē r k o n a v i e n t u l ī b u F r a n c i j a s 
pilsētā Marseļā . T u r Pērkons beidzot sastop i emī lamu 
sievieti u n stāsta: "Es vairs nedzīvoju, tā bija v iņa , kas 
dzīvoja. V iņa bija m a n a dz īv ība . " 4 5 Šī tuvība izirst, kad 
atklājas , ka iemīlētā ir prostitūta. N ā k a m ā iemīlētā ir 
Žoržeta : "Es gribēju atdzerties da i ļumā, bet, j o va i rāk 
es to dzēru , j o m a n a s slāpes kļuva l ielākas. N u seko 
filozofisks v ispārinājums: "Sieviete ir mīlestība. Tikl īdz 
kā ds n o v ē r š a s no s iev ietes , v iņš novēršas no d a b a s 
dvēseles , no p i rmspēka , kas viņā uztur dz īv ību. " 4 7 K a d 
mī les t ība ir sek la , tad j ā k o n s t a t ē : "Es pal iku v i ņ a s 
4 0 1.18. 
4 1 1.14. 
4 2 V. 59 un 61. 
4 3 V. 61. 
4 4 V. 85. 
4 5 IV. 23. 
4 6 IV. 23. 
4 7 rv. 30. 
CEĻŠ 
dvēseles ā r p u s ē . " 4 8 B e t p iep i ld ī juma brīži ir dai ļ i : "Es 
cieši a p s k ā v u M a g d a l ē n u . E s sadz i rdē ju v iņas sirds 
p u k s t i e n u s , j u t u v iņas a tdeves m a i g u m u : v iņa mani 
apņēma, kā ū d e n s m ē d z a p ņ e m t pr iekšmetu , kas tajā 
nogr imis . " 4 9 U n t ā l ā k : " V i s a m a n a i e k š ē j ā dz īve 
atvērās tikai mī lest ības b r īd ī . " 5 0 U n vēl par k ā d u citu 
s iev iet i l a s ā m : " A i n a , t u es i m a n a g a i s m a . T a v ā 
k lāt ienē es ska idr i r edzu s a v u m ē r ķ i , es v a r u droši 
pastāvēt , u n n e k a s m a n i n e a p d r a u d . Pie tevis nol ie ­
cies, es pārdz īvo ju savu p i rmdz imten i . " 5 1 K ā z inām no 
v a i r ā k i e m l i e c i n i e k i e m , Z e n t u M a u r i ņ u i e s k a i t o t , 
R a u d i v e b i ja c ienī j i s d a u d z a s s iev ietes . K a u t n e n o ­
l i edzot R a u d i v e s a p r a k s t u u n a t m i ņ u seksua l i tā t i , 
R a u d i v e s p a m a t o r i e n t ā c i j a t o m ē r i r t e o l o ģ i s k i 
filozofiska. P r o t i , m ī l e s t ī b a s a v ā dz i ļākā b ū t ī b ā ir 
Dieva " n e a p t v e r a m ā s žē las t ības " dāvana un v iens no 
"V iņa l i e lāka j i em b r ī n u m i e m " : "Ja v a r a m mī lē t , tad 
v i ss ir g l ā b t s , t a d p i e d z i m š a n a n a v l ā s t s , n ā v e 
n e p ā r k ā p j a m a š a u s m u robeža . Mīlest ība p i edz imšanu 
vērš svē t cerē , nāv i - m ū ž ī g ā pate i c ības k l u s u m ā . " 5 2 
Tieši tādēļ R a u d i v e var apgalvot , ka "visas reliģijas [ir] 
d z i m u š a s m ī l e s t ī b a s p ā r d z ī v o j u m ā , j o n a v c i ta 
n o t i k u m a m ū s u i e k š ķ ī g ā dz īvē , k a m b ū t u t ik c ieša 
s a s k a r s m e ar dz īv ības p i r m a v o t u " 5 3 . Sv . A u g u s t ī n s 
mūž ību definēja kā totum simul, bet Raudive sapņo , ka 
s ievietes mī l e s t ība i eved m ū ž ī b ā : " M i r a n d e l l a , tavā 
k l ā t i e n ē z u d a l a i k s , z u d a t e l p a , es b i ju m ū ž ī g ā 
tagadnē, k a s , b a u d o t savu pi lnību, mani darī ja l īdzīgu 
d iev iem." 5 4 P r o t a m s , te ir r u n a par augstas kvalitātes 
mī lest ību; b ieži def inēta kā eross , tā savā būt ībā nav 
p iep i ldāma: "Diev i n e v ē l a s , lai l iela mī les t ība zemes 
virsū p iepi ld ī tos . " 5 5 Re i zēm tomēr , nesniedzot termino­
loģ iskas spec i f ikāc i jas , R a u d i v e apl iec ina mī les t ības 
p iep i ld ī jumu (tas i r , m ī l e s t ī b u apraksto t k ā krist īgo 
agape): " ī s t a s m ī l e s t ī b a s m ē r s ir — c ik d a u d z m ē s 
a izmirs tam sevi , t ik daudz m ē s citu m ī l a m . " 5 6 B iežāk 
tomēr Raud ive kavē jas pie erosa . Tā kāds komponis ts 
a t c e r a s : " E s k a t r u o p e r u k o m p o n ē j u , s k a t ī d a m i e s 
4 8 IV. 136. 
4 9 IV. 136. 
5 0 IV. 137. 
5 1 IV. 413. 
5 2 IV. 78. 
5 3 IV. 81, sk. 90. 
5 4 IV. 98. 
5 5 IV. 195. 
5 6 IV. 201. 
226 CEĻŠ 
kādas sievietes ac ī s . " 5 7 Bet ari šeit Raudive apzinās , ka 
ne a g a p e , ne eross kopā vai a tsev išķ i n e i z s k a i d r o 
dzīves lielo mīklu , j o "ci lvēka daba ir pretrunīga" 5 8 . Šī 
pretrunība c i lvēku gan ierobežo, gan ari ierosina, bet 
ari potenciāl i noved iznīcībā. Raksto t īsi p i rms Otrā 
pasaules kara un Latvijas okupāc i jām, Raudive uzdro ­
š inās pateikt : "Par mūsdienu cilvēka lielāko pretrunu 
uzskatu fašisma, nacionāl isma un komunisma savstar­
pējo antagon i smu. Šie virzieni nost ipr inā juš ies pēc 
pasaules kara un, šķiet , vienīgi tādēļ , lai savā starpā 
cīnītos uz nāvi un dzīvību." Tieši šāds vēro jums devis 
i e m e s l u R a u d i v e s v i s p ā r i n ā j u m a m : "C i l vēks v i sos 
laikos ir cinījies pret savām pretrunām un ilgojies pēc 
br īv ības . " 5 9 R a u d i v e labi z ina , ka šāda c īņa ir ne 
v i e n m ē r bi jusi v e i k s m ī g a , j o i lgas pēc b r ī v ī b a s ir 
pretrunā ar i lgām pēc varas — varas situācijās c i lvēka 
brīvība tiek ierobežota. Raudive gan citē Gēti , ka "tikai 
norobežo jumā parādās īstais m e i s t a r s " 6 0 , bet m o d e r ­
na jam c i lvēkam un tādēļ la ikam ari pašam R a u d i v e m 
n a v g luž i s k a i d r s , kur i i r destrukt īv i un kur i ir 
labest īg i ierobežo jumi . Katrā gadī jumā Raudive ir ar 
m i e r u p i e ņ e m t sub jekt īvu p a r a d o k s a a t r i s i n ā j u m u : 
" M ū s u d v ē s e l e s d z ī v e p a n ī k s t , t ik l īdz tā j ū t a s 
ierobežota . " U n te vairs nav runa vienīgi par negat ī ­
v iem ierobežo jumiem: "Katrs šab lons , lai tas būtu , cik 
ideā l s b ū d a m s , n o g a l i n a c i lvēka indiv iduālās īpat ­
nības . A r šablonu pal īdzību m ē s sabiedrībā iznīc inām 
ie le jas un k a l n u s , m ē s r a d ā m l ī d z e n u m u , tas ir , 
indiv idual izēto s a b i e d r ī b u p ā r v ē r š a m m a s ā . T ā 
p a m a z ā m ar šab lonu palīdzību t iek iznīcinātas ci lvēka 
dvēse les v ienre iz īgās un īpatnējās f o rmas , un v i sas 
c i lvēku dvēseles kļūst l īdzīgas gatavo apģērbu ve ika ­
l a m . " Š ā d ā i z v ē r t ē j u m ā konfl ikta d inamika i p i eder 
rad ī tā ja l oma: "Konf l ikts , ko i zra isa m ū s u dvēse l ē 
pāre jošās un m ū ž ī g ā s atziņas, nav nekas va i rāk , kā 
patiesības meklētāju cīņa ar šķērš ļ iem un grūt ībām. " 6 1 
T o m ē r R a u d i v e n o š ķ i r š ā d u v e s e l ī g u , p o z i t ī v u 
konfl iktu un destrukt īvu haosu, pie kā atgriezis imies 
tālāk. 
IV. 226. 
I. 127. 
I. 127. Par vienu no rūgtas pieredzes iemesliem 
nonākšanai nacionālsociālistu apcietinājumā var uzska­
tīt arī Raudives skarbos kritikas vārdus par Alfrēdu 
Rozenbergu, skat. I. 195, nr. 2. 
I. 130. 
I. 179. 
CEĻŠ 
Lai šāda konfl ikta situāci ja neieslīgtu haosā , tas ir, 
lai ind iv īds n e k ļ ū t u p a r p ū ļ a c i l v ē k u , R a u d i v e — 
l ī d z t e k u s r e l i ģ i j a i u n m ī l e s t ī b a i — n o r ā d a uz 
v ientul ības rad ī tā ju l o m u . T e teori ja un p ieredze iet 
r oku rokā : " C i l v ē k s , a ize jot savā v i entu l ībā , no tās 
allaž atgriežas ar k ā d u j a u n u atziņu. Ci lvēks , pal iekot 
ar sevi v ienatnē , sajūt , ka v isas l ietas, kad tās apzinīgi 
u z l ū k o , u z s t ā d a v i ņ a m j a u t ā j u m u s . " 6 2 R a u d i v e 
nepastāsta , kā v iņš z ina , k a šād i vēro jumi ir patiesi . 
V i ņ š v ienīg i t u r p i n a l i e c ināt : "Ja c i lvēks ir spē j īgs 
atvērt savas v ientu l ības durvis un tās mājok ļos palikt 
v ienatnē ar sevi - tad tas n o z ī m ē , ka v iņš nogr imst 
s a v a s b ū t ī b a s v i s i n t ī m ā k ā s d z ī l ē s . " S k a i d r s , k a 
Raudive ir t ik pār l iec ināts p a r savu uzskatu redzamo 
pat ies ību, ka n e k ā d i tā lāki p ierādī jumi n a v nep iec ie ­
š a m i , prot i : " C i l v ē k a v i e n t u l ī b a ir p r o b l ē m u ka lve , 
v iņa iztēles s k a t u v e , kur v iņš cenšas atr is ināt visus 
tos j a u t ā j u m u s , no k u r i e m atkarā jas v iņa e s a m ī b a s 
individuālais l ik ten i s . " 6 3 T i e š i tādē ļ , ka R a u d i v e pie 
v ientu l ības t ē m a s turas t ik neat la id īg i , v iņa l iec iba 
kļūst par apl iec inā jumu, pat par viņa dvēseles dz i ļuma 
atk lāsmi . 6 4 T e p r e t s t a t s i r m a s u c i lvēka p s i h e , kas 
n e k o ne jautā u n tādē ļ gar īg i iet bo jā : " M a s u darbā 
c i lvēks sevi p a z a u d ē un a i z m i r s t ; pats savā darbā 
ci lvēks sevi atrod un v i e n m ē r sevi a tceras . . . " Pro tams , 
ari š ā d s m a s u c i l vēks v a r p iedz īvo t a t š ķ i r t ī b u no 
c i t iem, bet tas tad j a u ir p i e redzē jums citā p lāksnē . 
R a u d i v e s k a i d r o t ā l ā k : " M a s a s c i l vēks v a r j u s t i e s 
i z o l ē t s , b e t n e k a d v i e n t u ļ š . " U n , k a s nepiedzīvo 
v i e n t u l ī b u , n e a t k l ā j s a v u b ū t ī b u un n e s p ē j "dz īvo t 
v ienībā ar c i t i em" 6 5 . R a u d i v e te atkārtoti atgriežas pie 
sava ga lvenā ieskata : "Visdz i ļākā būtībā katrs ci lvēks 
ir v i e n s . " 6 6 B e t tā n a v s t a t i s k a , koka in i n e m a i n ī g a 
atziņa, tieši v ientul ībā paveras j auns skats uz nākotni : 
" V i e n t u l ī b a ir m ū s u o t r re i zē jā p i e d z i m š a n a , m ū s u 
apzinīgās dzīves pavasar is , vasara un rudens . Iekšķīgi 
nabadzīgi c i lvēki nepaz īs t v ientul ību , viņi dzīvo vai nu 
k o l e k t ī v u dz īv i , va i ari j ū t a s izolēt i n o k o l e k t ī v a s 
dz īves . " U n i zo lē ta dz īve , a p g a l v o R a u d i v e , ir savā 
būt ībā destrukt īva , j o " izolāci jā ci lvēks nav spēj īgs ne 
6 2 1 . 2 2 5 . 
6 3 1 . 2 2 6 . 
6 4 1 .228 . 
6 5 1 . 2 3 2 . 
6 6 I. 2 3 3 . 
228 CEĻŠ 
d o m ā t , ne s trādāt , v ientul ībā turpret im rodas visas 
lielās domas un ievērojamie darbi" 6 7 . 
Pro tams , te Raudive nav pievērsis uzmanību tikai 
kādai filozofiski abstraktai s ituāci jai . Mēs s a p r o t a m , 
k a R a u d i v e j a u ir p a m a z ā m iesācis izvērtēt R i e t u m ­
e i ropas l ikteni - apskat ī t gan dz īves ārd ī tā jus , tā 
sauktos haosa c i lvēkus , gan arī dzīves at jaunotā jus . 
Š ā d ā m p ā r d o m ā m paša c i lvēka būt ības i zpra tne ir 
b ū t i s k a . R a d o š a i s , pasaul i a t jaunotā js c i lvēks " t op 
vientul ībā; tādēļ vajadzīga dziļa vientulība, lai c i lvēks 
ieraudzī tu pats sevi , vajadzīga i lgstoša vientul ība, lai 
piepildītu sevi". Turpretī "izolētais cilvēks v ienmēr bēg 
no sev is , bet t omēr no sevis n e k u r neaizbēg, j o nevar 
pamest pats sevi". Ja šādu bēgšanu mēģina, tad sekas 
ir ne izbēgamas : "Bai lēs no izolācijas cilvēks pārvēršas 
par dīvainu fantomu, kas visu nīst un nevienu nemīl . 
V iņš v isur jū tas nedrošs , v iņam l iekas , ka v isur v iņu 
kā ds apdraud . Šās uzmāc igās ba i les viņš p iemirs t , 
i e jaucot ies pūlī un piederot tam nevis kā ind iv idua ­
l izēta un sevī noslēgta būtne, bet gan kā kāda ķīmiska 
vie la , k a s , iemesta ūdenī , izkūst . " Par spīti dažād iem 
b ē g š a n a s m ē ģ i n ā j u m i e m b ē g š a n a t omēr ne izdodas . 
"Paz ī s to t sevi , m ē s nekad n e b ē g a m no tā, kas m ē s 
e s a m . N o s e v i s n e k u r n e v a r i z b ē g t . " 6 8 D a ļ ē j i 
a u t o b i o g r ā f i s k a j ā r o m ā n ā Gaisma un mijkrēslis 
Raudive apgalvo, ka vientulība ir "kopš agras bērnības 
t iekusies pēc m a n a s s i rds" 6 9 . U n tā lāk lasām dažādos 
variantos : "Es dzīvoju sevī un baudī ju savu vientul ību, 
k u r a s k a u s ā bi ja s lēpts d a u d z r ū g t u m a u n dz i ļas 
p a m e s t ī b a s . C i l v ē k s i r v i e n t u ļ š . S l a v a , d r a u g i , 
pret inieki nāk un aiziet kā vē j š . . . 7 0 Sāpīga ir l iecība: 
"Pār m a n ā m d ienām nolaidās v ientul ība . " 7 1 No š ā d a s 
"vientul ības var nomirt " 7 2 . U n j a ne uzreiz nomirt , tad 
n o t e i k t i p ā r d z ī v o t dz i ļu d v ē s e l e s i z m i s u m u . T a d 
v i e n t u l ī b a va i rs n a v n e m a z p iev i l c īga : " M a n sāka 
r i ebt i es v i entu l ība , m a n l ikās , k a lēni apk lā jos ar 
pe lē juma kārtu . " 7 3 K ā filozofs Raudive spēja v ientul ību 
c i ld ināt . Bet kā raks tn ieks v iņš uz sav iem p lec i em 
izjuta vientul ības smago slogu - j o vientulība distancē 
no c i lvēkiem un tādēļ arī no pašas dzīves. Bet arī tad , 
6 7 1.234. 
6 8 1.235. 
6 9 IV. 87. 
7 0 IV. 165. 
7 1 IV. 238. 
7 2 IV. 239. 
7 3 IV. 262. 
CEĻŠ 229 
k a d R a u d i v e p a r v ientul ību n e j ū s m o , pal iek izpratne, 
k a s a t v e r l o g u uz t a g a d ē j ā s R i e t u m e i r o p a s l ie lo 
prob lēmu — uz d isonans i s tarp la ikmeta ārdītāj iem un 
atjaunotāj iem. 
III 
N e a p š a u b ā m i , te R a u d i v e p ievērš u z m a n ī b u ļoti 
g r ū t a m t e m a t a m . K ā R a u d i v e to v a i r ā k k ā r t i r 
apl iec inā j is , v iņš ir eks i s tenc iā l s kr ist iet is , katol iski 
or ientēts , daudz lasī j is , d o m ā j i s un piedzīvo j is . V iņš 
pazīst gan s irds d z i ļ u m u s , g a n ari dvēse les l ielo sa ­
d r u m s t a l o t ī b u . A t k ā r t o t i v i ņ š p a s v ī t r o re l iģ iska 
pārdz īvo juma noz īmi : " U z v a r t ie , kuru vitālos spēkus 
a p g a r o e n t u z i a s m s u n t i c ī b a . T a j ā p a š ā l a i k ā 
Raudive br īd ina no nepārdz īvotas padošanās intelekta 
vadībai : " Inte lekts c i lvēkus savā starpā nivelē un t iem 
laupa v iņu p a š u dvēse l i . P a m a t o t i U n a m u n o 19. gs . 
i n t e l e k t u ā l o k u l t ū r u n o s a u c par H e l ē n u , k a s " a r 
sav iem s k ū p s t i e m izsūc m ū s u dvēse l i " . " 7 5 U n šī n a v 
t ikai g a d ī j u m a a p s t ā k ļ u l i e c ī b a , be t dz i ļ i i z jus ta 
nostā ja : " T ā t a d in te l ekts , k ļ ū d a m s par m ū s u dzives 
s a t u r u , m ū s o s i z n ī c i n a m ū s u d v ē s e l e s d z ī v i . . . " 
P r o t a m s , R a u d i v e n o i n t e l e k t a p i ln īg i atbrīvoties 
n e s p ē j , j o n e v ē l a s p ā r i e t p i e n i h i l i s m a k a l p i e m . 
R a u d i v e s a t r i s i n ā j u m s ir — i n t e l e k t a m ierādī t min i ­
m ā l u o r g a n i z a t o r a l o m u : " . . . m ē s v a r a m a tz ī t , k a 
inte lekts m ū s u i e k š ē j ā dz īvē n a v n e k a s v a i r ā k kā 
l īdzekl is , ar k u r a pa l īdz ību m ē s kār to jam spontānos 
un radošos dvēse les i m p u l s u s . Bet mūsd ienās diemžēl 
ar intelektu ne tikai grib kārtot , bet ari rad ī t . " 7 6 
N e s k a t o t i e s uz š ā d ā m p ā r d o m ā m u n b r ī d i n ā j u ­
m i e m , R a u d i v e — n e i z b ē g a m i in te lektuā lā l īmenī — 
p i evērš u z m a n ī b u v i sa i R i e t u m e i r o p a s l i t e rāra ja i 
eksistencei , lai apskat ī tu un izvērtētu tā sauktā haosa 
c i lvēka r a š a n o s v iņa r a k s t u r a des t rukt īv i smu un tā 
p ā r v a r ē š a n u . Š a i l i e l a j a i t ē m a i R a u d i v e p i e i e t , 
apskatot rakstn iekus un filozofus. V ienu daļu no t iem 
R a u d i v e klasi f icē kā Laikmeta ārdītājus ( 1974 . ) un 
o tru daļu — kā Laikmeta atjaunotājus (1976 . ) . Tādi ir 
ari Raud ives d ivu ese ju k r ā j u m u virsrakst i . Šeit gan 
j ā p i e m i n , ka š ā d i e m ide ju k o m p l e k t i e m R a u d i v e sāk 
pievērst u z m a n ī b u j a u esejās Dzīves kultūra. 
7 4 1.146. 
7 5 I. 183. 
7 6 I. 189. 
230 CEĻŠ 
Nodarbo jo t i e s ar šādu t emat iku , R a u d i v e atklāj 
gan savus dziļos ieskatus, gan ari savus ierobežojumus 
u n a i z s p r i e d u m u s . S a p r o t a m s , n e v a r s a g a i d ī t , lai 
R a u d i v e b ū t u iz las ī j i s un i zprat i s v isus R i e t u m u 
pasau les r a k s t n i e k u s . Tādē ļ nepārs te igs , k a varbūt 
i k v i e n a m l i t eratūras c i en ī tā jam Raud ives k r ā j u m ā 
pietrūks vairāku iemīļotu rakstnieku, par dze jniekiem 
j a u n e m a z nerunā jo t , j o tie v isā v i sumā t iek atstāti 
n o v ā r t ā . T ā p a t p i e t r ū k s t n o p i e t n a d i a l o g a a r 
sekundāro l i teratūru. Raudive nepaskaidro , c ik daudz 
v iņš ir paļāvies pats uz saviem izvērtē jumiem un cik 
māc ī j i e s no eksper t i em. Tādē ļ nāks ies akceptēt , ka 
Raud ive saviem lasītāj iem ir sniedzis savu pārl iecību, 
lai no kādiem avotiem tā ari būtu iegūta. 
Poz i t īv i s k a t o t i e s , R a u d i v e ir ap l iec inā j i s l i t e ­
ra tūras ievēro jamo l omu kultūras eksistencē un attīs­
t ībā . V i ņ š a p r ā d a , kā negat īvas idejas s a d r u m s t a l o 
c i lvēkus un tautas . Haosa cilvēki citus noved netic ībā, 
c i n i s m ā , pat i zn īc ībā . Turpret ī , kaut l īdztekus , t ieši 
poz i t īvām d o m ā m piemīt liels ce lsmes spēks. Tās spēj 
ierosināt un atjaunot kā ticību, tā dzīvi. 
Pa l ikdams uztic īgs savai metodoloģiskajai pieejai , 
Raudive ir analizējis intuitīvi un tādēļ subjektīvi . Viņa 
i n t e l e k t s ir centies pal ikt t ikai atbi ld īgs ka lpo tā j s 
savākto datu apkopošanā . Tādēļ te nebūs vietā runāt 
par vēstures filozofiju vai teoloģiju - to analīzei Raudi -
v e m pietrūkst intereses un , šķ iet , arī p l a š ā k u z inā­
š a n u . T r ū k s t arī i e s k a t u e k o n o m i s k o s j a u t ā j u m o s , 
socioloģijā un politiskās zinībās, par tehnoloģiju nemaz 
nerunājot . Raudive dzīvo l i teratūras pasaulē , pie tam 
pašizvēlētā , un daudz tālāk par to v iņa skats nesnie­
dzas. 
J a u 1940. g. publicētajās esejās , kas bija rakst ītas 
p i r m a j ā L a t v i j a s b r ī v ī b a s l a i k ā , Dzīves kultūrai, 
Raudive apraksta ci lvēces eksistenciālo situāciju: "Vis ­
zemāka is stāvoklis kosmosā ir haoss , v isaugstākais -
harmoni ja . Starp haosa un harmoni jas poliem atrodas 
c i l vēka un v i sas c i lvēces dz īves ek l ipse . " V e r o t i e s 
pagātnē , Raudive konstatē , ka samērā klusajā 19. gs . 
be igu per iodā nav trūcis dzīves nedroš ības un bažu : 
"Ci lvēkā bija pamodušās šaubas par savu eksistenci . " 7 7 
P r o t a m s , c i lvēcei š a u b a s ir v i e n m ē r b i jušas paz ī s ­
t a m a s . Verot ies tālā pagātnē , R a u d i v e kā p i e m ē r u s 
m i n romiešus M a r k u Aurēl i ju un P l īn i ju . 7 8 Modernos 
7 7 I. 139. 
7 8 III. 148,149. 
CEĻŠ 
la ikos , p r o t a m s , h a o s a c i lvēku ir ļoti d a u d z , turk lāt 
daudz vairāk par la ikmeta at jaunotāj iem. 
H a o s a c i l v ē k i e m k o p ī g a ir " p ā r m ē r ī g a r a c i o n a -
l i tāte" , t i e k s m e r i s ināt p r o b l ē m a s sekulārā perspek ­
t īvā, kur "dievišķajam p r i n c i p a m " vairs nav vietas. 7 9 
Šei t R a u d i v e v i s a s ā k k r i t i z ē Nīč i : E i r o p a " N ī č e s 
pārsvar iga jā i e t e k m ē s lāpst rac ionālā inte lektuāl isma 
ž ņ a u g o s , un šīs dvēse l i skās p a š n ā v ī b a s m o k a s pauž 
re lat iv isms, a te i sms , n i h i l i s m s . . . " Te uzkrīt , ka dodot 
s a v u s de f in i t ī v i n e g a t i v o s s p r i e d u m u s , R a u d i v e 
n e s a r e d z n e k o p o z i t ī v u . P ē c Raudives p ā r l i e c ī b a s , 
sekulārisms m ā k s l ā u n l i t e r a t ū r ā ir i z v ē r t i e s 
"pato loģ iskā n ih i l i smā" , p i e m ē r a m , Pols Valer i (Paul 
V a l e r y ) , M a r s e l s P r u s t s ( M a r c e l P r u s t ) un T o m a s s 
M a n n s ( T h o m a s M a n n ) ; filozofijā - Oskars Spenglers 
( O s k a r S p e n g l e r ) , p s i h o l o ģ i j a s fa l l i ska jā k u l t ā — 
Z i g m u n d s F r e i d s ( S i g m u n d F r e u d ) , l i t e r a t ū r ā — 
naturāl ist iskajā d e t e r m i n i s m ā un aklo dz iņu t u m s ā , 
D . H . Lorenss ( D . H. L a w r e n c e ) , D ž . Džo i ss ( James 
J o y c e ) , z i n ā t n ē - pa d a ļ a i a t e i s m ā , pa d a ļ a i 
re l iģ iozitātē . 8 0 A c ī m r e d z o t š e i t , r a k s t o t a p t u v e n i 
t r ī s d e s m i t g a d u s p ē c O t r ā p a s a u l e s k a r a b e i g ā m , 
Raud ive nebi ja atklāj is n e k ā d a s j a u n r a d o š a s tenden­
ces, nega t īvas va i poz i t ī vas . R a u d i v e n e p i e m i n , ka 
R i e t u m e i r o p a s teo loģ i jā š ie ir koš i z iedu la ik i , kas 
pozitīvi i espa ido gandr īz vai v isu pasaul i , p i e m ē r a m , 
G u s t a v s O l ē n s ( G u s t a f A u l e n ) , K a r l s B a r t s (Kar l 
Barth) , Pauls Ti l l ihs (Paul Ti l l i ch) , Karls Rāners (Karl 
R a h n e r , S .J . ) , kā arī J i r g e n s M o l t m a n s ( J ü r g e n 
M o l t m a n n ) un V o l f h a r t s P a n n e n b e r g s ( W o l f h a r t 
P a n n e n b e r g ) . N e i e v ē r o j o t š ā d u s r a d o š u s t e o l o g u s , 
Raud ive nocērt kā ar cirvi un nocērt daudz par īsu: 
"Eiropa morā l i sk i guļ d r u p ā s , pa to plosās iznīc inošs 
p r e t r u n u un n e v i e n p r ā t ī b a s g a r s , kas no t u k š ā m 
frāzēm uzcēlis mi lz īgu Bābe les torni , kas gāžoties zem 
g r u v e š i e m a p r o k p a š d i e v i n ā š a n a s e l k u s un 
mater i ā l i s t i skā u z s k a t a i d e ā l u s : m ē s , pa l ikuš i bez 
iekšē jas g a i s m a s , a p j u k u m ā un t u m s ā s a s a u c a m i e s , 
dvēse les b e z g a l ī g a j ā i zo lāc i jā d z i r d a m a r a u d ā š a n a , 
tversmes m e k l ē š a n a — m ē s e s a m izdzītu, i zk l īdušu un 
n e l a i m ī g u ļ a u ž u b a r s , ne t ika i m ē s , bez d z i m t e n e s 
kl īstošās ē n a s , bet visi t ie , k a m zudis Dievs kā v iņu 
dvēseles īstā, nea izs tā jamā dz imtene . " 8 1 Te nebūs vietā 
Raudivem pārmest , ka v iņa izmis īg i daiļā retor ika vēl 
7 9 V. 5. 
8 0 V. 6. 
8 1 V . 5 . 
232 CEĻŠ 
va i rāk padzi ļ ina to gara haosu , kuru viņš tik skarbi 
n o s o d a . D r ī z ā k p ienāks ies atz ī t , ka R a u d i v e gluži 
prav ie t i sk i ap l iec ina to R i e t u m u pasaules real i tāt i , 
k u r u v iņš pazīst . R a u d i v e m ir ta isnība, ka R i e t u m u 
pasau le ar savu tuvredzīgo n ih i l i smu un net i c ību ir 
b e z d i b e n ī i e g r ū d u s i d a u d z u s n e v a i n ī g u s c i l v ē k u s , 
i e s k a i t o t m ū s u la tv i e šu tautu gan d z i m t e n ē , gan 
k la idā . Ir v ie tā atz ī t , ka t ieši l ielās R i e t u m e i r o p a s 
ku l tūras tautas n e s v is l ie lāko atbi ld ību par d iv iem 
pasaules kar iem un tiem nāves , naida un nebr īv ības 
la ik iem, kas šiem kariem sekoja. 
J a u pirms p irmās komunis tu okupāci jas 1940. g. 
publ i cē ta jā Dzīves kultūrai a t r o d a m dziļ i i z jus tu 
g a r ī g ā s dz īves nop ie tn ību . Te R a u d i v e u z s v e r , ka 
p a g ā t n e saistās ar nākotni : "Ja mēs i zpos tam savu 
pagātn i , tad m ū s u d o m ā m nav vairs nekādas varas 
pār dzīvi. Jātic pagātnes gaišaj iem spēkiem, j o tie m ū s 
p a m u d i n a t icēt ar ī n ā k o t n e i . " 8 2 P a g ā t n ē R a u d i v e 
skatās kristocentriski - uz pašu Kristu un ari apustuli 
Pāvi lu . Raudivem nav šaubu: v iņu "gars pasaulei palī­
dzē ja dz īvot " 8 3 . B e t tajā p a š ā la ikā noz īmīg i ir ari 
" tagadnes c i lvēka" ideāli . Te Raud ive sev išķ i izceļ 
" i l g a s p ē c ī s t ī b a s " 8 5 , " pē c v a r o n ī b a s " 8 6 , p a t pēc 
a tdz imušas " jaunas rel iģi jas" 8 7 . Šeit ekskluzīva uzma­
n ī b a t iek p ievērsta katoļt ic ībai , kas c i lvēku uzskata 
p a r " t e o c e n t r i s k u būtn i " . R a u d i v e ska idro t ā l ā k : 
" . . .mūsd ienu h o m o rel ig iosus at jauno A k v ī n a s T o m a 
m ā c ī b u par Dievu kā visas esamības centru. Akv īnas 
T o m a m it kā vēl reiz j ā s a v e d kārt ībā pasau le , kas , 
i e r a u t a soc iā l i s t i sko revo lūc i ju un re f o rmu drudz ī , 
taisās aiziet bo jā . " 8 8 Šāds norādī jums ir domāts plaši 
u n sevī ies lēdz pat a i c inā jumu lasīt kr is t īgo k a t e ­
h i s m u . "Tur atradīs im atbi ldes uz v is iem svar īg iem 
jautā jumiem. " 8 9 T ā p a t Raudive arī norāda uz kato ļu 
ēt ikas re levanci moderna jā pasaulē , tajā p a š ā laikā 
atgādinot , ka "vispatiesāk kristīgā morāle izpaudusies 
v idus la iku klosteru askēt ismā" . Tagad šo indiv iduālo 
pieeju pienākas attiecināt uz v isu sabiedr ību . 9 0 T o m ē r 
ar ī p ē c š ā d i e m n o v ē r o j u m i e m R a u d i v e g a l v e n o 
8 2 I. 154. 
8 3 I. 158. 
8 4 I. 161. 
8 5 I, 163. 
8 6 I. 164. 
8 7 1.165. 
8 8 1.166. 
8 9 I. 166, 167. 
9 0 I. 167. 
CEĻŠ 
u z m a n ī b u vel t ī p ā r d z ī v o j u m a m , p ieredze i un tādē ļ 
r a k s t u r a a t t ī s t ī b a i : " K a t o ļ u b a z n ī c a i v a r t u r 
p i ev i eno t i e s , k u r tā u z s t ā d a p a r savu m ē r ķ i nev i s 
māc ī t morāl i , bet gan ļaužu sirdīs to i edvesmot un tos 
vērs t m o r ā l i s k ā s b ū t n ē s . Še s l ēp jas l i e la i s k a t o ļ u 
baznīcas audz inātā jas d a r b s , kas katoļ t ic īgo pakļauj 
baznīcai un kvēlā sa jūsmā pilda morāl iskos l ikumus . " 
T o m ē r k a t o ļ u b a z n ī c a i n e p i e d e r o š o s R a u d i v e 
neaic ina pievienot ies . Raudive vienīgi konstatē , ka šie 
c i lvēki , "re l iģ isko iz jūtu mud ināt i " , meklē "universālo 
rel iģi ju" 9 1 . B e t tad Raud ive tūl īt atzīstas , ka personīgi 
v i ņ u šī un iversā lā re l iģ i ja nepār l i ec ina . K o R a u d i v e 
ident i f i cē k ā šo u n i v e r s ā l o re l i ģ i ju , pa l i ek m a z l i e t 
neska idrs . L i e k a s , ka R a u d i v e , šeit p ieminot R ā m a -
kr išnas d a r b ī b u Ind i jā , n o r ā d a uz teozo fu k u s t ī b u . 
T o m ē r arī t r a d i c i o n ā l ā k r i s t i e t ī b a , p ē c R a u d i v e s 
d o m ā m , neatb i l s t m o d e r n i t ā t e s p r a s ī b ā m . Iemes l i ir 
n o p i e t n i . J a s ā k o t n ē j i k r i s t ī g ā t i c ība i e m i e s o j u s i 
mī l es t ību u n i e c i e t ī bu , tad " t i e k s m e pēc v a r a s " un 
"pārspēt c i tu " j a u g a d s i m t i e m ilgi raksturo R i e t u m u 
kr ist iet ību. A i z m i r s i s dz īvot u n smel t spēkus gar īgā 
kontemplāc i jā , m o d e r n a i s " c i lvēks tagad i r i zsmel ts " . 
" M ū s u d v ē s e l e s d z ī v e p a n ī k s t , t i k l ī d z tā j ū t a s 
iežogota" 9 2 , j o dvēsele savas " s a k n e s " spēj pilnīgi atrast 
vienīgi eksistenciālā br īv ībā . 9 3 T e Raudive atsaucas uz 
S e r v a n t e s a p ā r l i e c ī b u : " N e ārē jās f o r m ā s , be t gan 
i e k š ē j o s t i k u m o s s l ēp jas c i l v ē k a a u g s t ā k ā l a i m e . " 9 4 
R a u d i v e a t s a u c a s arī uz s l a v e n o b a z n ī c t ē v u : "Sv . 
A u g u s t ī n s a t z ī s t a s , k a D i e v u m e k l ē j i s v i s u r , bet 
b e i d z o t to a t k l ā j i s pa t s s e v ī . " 9 5 U n , v i s s v a r ī g ā k , 
R a u d i v e n o r ā d a uz K r i s t u , k u r š " savu dz īves j ē g u 
atklā ja savā g a r ā , tas ir , s a v ā dz i ļākā b ū t ī b ā . " Ko 
Kristus bija atklāj is , tā lāk p a u d a apustul is Pāvi l s un 
"v iņa māc ības piepildītāj i sv. Franc is un sv. T e r ē z e " 9 6 . 
Šāds "gara v a r e n u m s i e m ā j o dz īva jā c i lvēkā" , — bet 
tiek ierobežots d o g m ā s . 9 7 
Pēc pārdz īvotās k o m u n i s t u okupāci jas 1940.—1941. 
gadā Raud ive p ē k š ņ i atklā j d o g m u vērt ību : "Kādre iz 
u z t r a u c ā s p a r k a t o ļ u b a z n ī c a s s t ingro d o g m u , bet , 
sa l īdz inot to ar b o ļ š e v i s m a d o g m u , varē tu te ikt , ka 
9 1 I. 168. 
9 2 I. 174-175, 177-178. 
9 3 I. 184. 
9 4 I. 192, Don Kichots, H.d. xxxii. 
9 5 I. 200, Confessiones, 10,27. 
9 6 1.252. 
9 7 1.253. 
234 CEĻŠ 
k a t o ļ u d o g m a a t s p o g u ļ o j a s go t i ska jās k a t e d r ā l ē s , 
daudza jās telpās un blakus te lpās , daudzajās ejās un 
i z e j ā s , d a u d z a j o s t o r ņ o s un t o r n ī š o s , no k u r i e m 
c i l v ē k a m a t k l ā j a s z e m e s u n d e b e s s l i e t a s , b e t 
bo ļ šev iku dogma atspoguļojas čekas drūmajos moc ību 
p a g r a b o s , uz k u r u iee jas varē ja rēgot ies s laven ie 
D a n t e s elles vārd i : "Lasc iate ogni speranza , voi ch ' 
entrate" - atmet iet katru cer ību, j ū s , kas i e n ā k a t . " 9 8 
Tieši tādēļ , ka Raudive ir pieredzējis cilvēku ļ a u n u m u 
- g a n i n d i v i d u ā l u , gan sab iedr i sk i kopē ju —, v iņš 
l i e lāku u z m a n ī b u pievērš re l iģ iski or ientēt iem diž ­
g a r i e m un to v a r e n a j ā m ide jām. Tie visi ir r i e t u m -
e i rop ieš i : trīs s p ā ņ i , divi kr iev i , divi f ranči , v i ens 
vāc i e t i s - un n e v i e n s latv iet is . Trūks t pat R a i ņ a , 
Zentas Maur iņas un paša Raud ives ; te redzam taktu 
un sava veida objektivitāti. 
Savu uzskaiti Raudive iesāk ar diviem kr iev iem — 
T o l s t o j u un M e r e ž k o v s k i . I e v a d a vārd i i z s k a i d r o 
R a u d i v e s i z v ē r t ē j u m a s e c ī b a s k ā r t ī b u : " E i r o p a s 
ku l tūras dzīvē haoss sākās ar D ieva n o g a l i n ā š a n a s 
d o m u , tā p ā r v a r ē š a n a - ar D i e v a a tz ī šanu . Ļ e v u 
Tolsto ju Raudive godina par viņa Dieva izpratni. Proti , 
tieši tādēļ , ka Dievs ir "absolūtā mēraukla" 9 9 , V iņš nav 
pakļau jams nev ienam cilvēcīgas izvērtēšanas ve idam. 
R u n a v a r būt v i en īg i par D i e v a m e k l ē š a n u . Šeit 
R a u d i v e it sevišķi norāda uz c i lvēka " s i r d s a p z i ņ u " 1 0 0 
un atsaucas uz paz ī s tamo kontrastu starp prātu un 
sirdi : "Prāta konstrukci jas dzīvē vai mākslā be idzas 
nožēlo jamā di letant ismā, tukšās frāzēs. Sirds ir m ū s u 
metaf iz iskās esmes s imbols , tā ietver sevi visus m ū s u 
dzīves saturus: jū tas , domas , no jausmas , apzinīgās un 
n e a p z i n ī g ā s d z ī v e s e l e m e n t u s , un p r ā t s š a j ā 
k o p s u m m ā i r t i k a i n i e c i g s u n n e n o z ī m ī g s 
f ragments . " 1 0 1 Š ā d ā p e r s p e k t ī v ā R a u d i v e i z p r o t 
Tolstoja konfliktu ar ortodokso baznīcu , kuras dogmas 
un administrāc i jas struktūra bi ja pretstatā To ls to ja 
s irds rel iģi jai : "Viņš nevarē ja k lusēt , r e d z ē d a m s , cik 
ļaunprāt īg i , c ik v ieg lprāt īg i un neatbi ld īg i K r i s t u s 
māc ība tika iemīdīta ikdienas d u b ļ o s . " 1 0 2 Raudive dod 
p iemēru : " K ā baznīca savu eksistenci var attaisnot, j a 
tā p ie ļau j n ā v e s s o d u , k a r u s , ve rdz ību un t u v ā k u 
i z m a n t o š a n u ? " R a u d i v e ar i p i e v i e n o j a s T o l s t o j a 
9 8 II. 10,11. 
9 9 V. 11. īoo Y 1 2 
1 0 1 V. 13. 
1 0 2 V. 23. 
CEĻŠ 
s p r i e d u m a m : "Bazn ī ca k ļuvus i p a r Kr i s tus k a p u un 
māc ī tā j i p a r š ī n ā v e s k a p a s a r g i e m . " 1 0 3 B e t s a v ā 
patiesajā būt ībā bazn īca ir t ranscendentā la real i tāte , 
"kurā not iek c i lvēka un Kr is tus apv ienošanās Dievā" . 
Pro tams , Tolsto ja aizstāvētā Kristus subordināci ja tiek 
u z s k a t ī t a p a r h e r ē z i g a n k a t o ļ u , g a n o r t o d o k s ā 
baznīcā . Šādā kopsakar ībā R a u d i v e ari p iemin Tolstoja 
i e skatu , ka "pats Kr i s tus n a v D i e v s , bet gan Dieva 
D ē l s , k u r ā b i ja a tk lā j i e s D i e v a prā ts u n g r iba " . 
Neskatot ies uz s a v u būtiski katol isko nostāju, Raudive 
t o m ē r T o l s t o j u a i zs tāv : " T o l s t o j a " a n t i k r i s t i ā n i s m s " 
varē ja spokot ies v ienīgi š a u r o s dogmat iskos a izspr ie ­
d u m o s , bet nevis pašas Kr i s tus māc ības būt ībā . " K a 
Tolstojs šeit ir nostāj ies pret tradic ionālās kristietības 
centrālo māc ību , Raudive k a u t kā n e ņ e m vērā. Sajūs­
m ā Raudive ci ldina Tolsto ju k ā " la ikmeta at jaunotāju." 
L i e k a s , k a te d a u d z kas ir pal ic is ne ievēro t s , nesa­
prasts un tādēļ nepate ikts . Apsve i co t Tolsto ja degsmi 
s ludināt un dzīvot "pat ies ību un mī lest ību" 1 , Raudive 
nepārdomā, vai pat ies ība var būt bez konkrēta satura, 
it sevišķi s ituāci jā , kur t iek no l iegta visa tradic ionālā 
kr i s to log i ja? P r e c ī z ā k i , vai d r o s m e pal ikt p ie savas 
s u b j e k t ī v ā s re l i ģ i j as i z p r a t n e s ir v i en īga i s , k a s ir 
nepiec iešams " la ikmeta at jaunošanai"? 
A p s k a t o t D i m i t r i j u M e r e ž k o v s k i , R a u d i v e arī 
v i sp i rms uzsver v iņa t i c ibas d i n a m i k u - "v iņa dzīve 
bi ja ce ļo jums c a u r c i lvēku uz Dievu" . U n tālāk: "Visa 
v iņa dzīve bija c īņa pret S ā t a n u , pret ļ a u n u m a mate -
rializāciju c i l v ē k ā , v i ņ a a p z i ņ a bi ja a t v ē r t a d iev -
c i lvēc ības ide ja i , no tās v iņš d z ī v o j a . " 1 0 6 Te R a u d i v e 
atsaucas uz p i rmkr is t īgās bazn i cas deif ikācijas ideju, 
l a b i p a z ī s t a m u o r t o d o k s ā b a z n ī c ā , b e t l u t e r ā ņ u 
aprindās atklātu tikai nesen , pateicoties s o m u teologu 
d a r b a m . Š ā d a b ū t i s k a v i e n ī b a ar K r i s t u , tas ir , 
metaf iz iska pārrad īšana uzrāda mist isku dz i ļumu, kas 
v a r pietrūkt protestantu p iet i smā pazīstamajai sankti-
fikācijai. Raud ive š ā d ā s p ā r d o m ā s tā lāk ne iedz i ļ inās 
u n tūlīt p i evērš u z m a n ī b u M e r e ž k o v s k a p r e t k o m u -
nistiskajai nostājai . Prot i , izbēdzis no k o m u n i s m a varā 
n o n ā k u š ā s Kr iev i jas , M e r e ž k o v s k i s atk lā ja , k a v iņa 
br īd inā jumi p a r šo A n t i k r i s t a v a l s t ī b u R i e t u m o s 
p a l i k u š i g a n d r ī z n e u z k l a u s ī t i . 1 0 7 R a u d i v e c i t ē 
1 0 3 V. 24. 
1 0 4 V. 29. los v 3 7 
1 0 6 V. 40. 
1 0 7 V.44. 
236 CEĻŠ 
Merežkovska i zmisuma un d u s m u pilnos vārdus : "Jūs 
esat nolādēti , j ūs esat akli k ļuvuši ! J a zemes virsū ir 
a u n ā , v e l n a a b s o l ū t ā i n k a r n ā c i j a , t a d t a s i r 
j o ļ šev isms . " 1 0 8 K a s a t t i e c a s uz re l iģ i jas p o z i t ī v o 
DŪtību, tad to Merežkovsk i s saskata Kristus uzvarā 
p ā r n ā v i . 1 0 9 P re t s ta tā To l s t o jam v iņam a u g š ā m c e l ­
šanās t ic ība ir kristietībai centrāla : "Ticība A u g š ā m ­
ce lšanai ir visas krist īgās cilvēces kustinātājs spēks -
t a s ir M e r e ž k o v s k a c r e d o . " 1 1 0 T o m ē r t ā l ā k v a i r s 
R a u d i v e n e c e n š a s i z ska idro t ; i e s p ē j a m s , ka v i ņ u 
kristoloģijas jautājumi nesaista. 
R a k s t u r o j o t f r a n c ū z i A n r ī B e r g s o n u ( H e n r i 
Bergson ) kā "metafizikas at jaunotāju" , Raudive par 
centrā lu izvērtē v iņa ieskatu, k a Dieva personība ir 
v i s u m a cent r s , bet k a s a v u k ā r t " c i lvēka g a r s ir 
s tarpnieks starp Dievu un dabu" 1 1 2 . Jo sevišķi Raudive 
c iena Bergsona radošo intuīci ju, kas atspoguļojas ari 
p a š a Raudives d a r b o s . 1 1 3 Raudive arī pievērš uzmanī ­
b u B e r g s o n a p ā r d o m ā m par l ik ten i : "No k u r i e n e s 
n ā k a m ? K o īsteni te darām? K u r p ejam? No Dieva mēs 
n ā k a m . D i e v ā m ē s d a r b o j a m i e s . P ie D i e v a m ē s 
atgr iežamies . Nemirs t ība nav i lūzija, bet eksper imen­
tāli p ierādāma pat ies ība . " 1 1 4 A r šādu ievadu R a u d i v e 
risina tā lāk Bergsona l ikteņa izskaidro jumu: ne aklā 
nep iec iešamībā , bet " intel iģences un instinkta sintēzē 
atklājas intuīci ja, kas pārspēj inst inktu un inteliģenci ; 
i n t u ī c i j a ir spē j īga apz ināt i es pasaul i l īdz b e z g a ­
l ībai" 1 1 . Att iec ībā uz dzīvi pēc nāves tomēr Bergsons 
ap l iec ina , ka " m ē s nekā note ikta nez inām." Raud ive 
tūl īt p iez īmē, ka v iņa paša pētī jumi pierādot ne tikai 
n e m i r s t ī b u , bet ari i espē ju stāt ies komunikāc i jā ar 
m i r u š i e m . 1 1 6 
R o m ē n s R o l ā n s ( R o m a i n Ro l land) l iekas sevišķi 
tuvs Raud ivem tieši v iņa gatavībā visu mūžu cīnīties 
1 0 8 V. 45. 
1 0 9 V. 51. 
1 1 0 V. 53. 
1 1 1 V .55 . 
1 1 2 V. 57. 
1 1 3 V. 59. 
1 1 4 V. 63. Francūža Pola Gogena (Paul Gaugin) slavena glez­
na (1897.) no Tahiti salas, citē pirmos trīs jautājumus: 
"D'ou venons-nous? Que sommes-nous? Ou allons-nous?" 
Vairāk nekā 12 pēdu plata, glezna tagad atrodas 
Bostonas Mākslas muzejā, ASV. 
1 1 5 V. 66. ne Y 7 2 
CEĻŠ 
par "c i lvēces ideā lu u z v a r u " 1 1 7 . R o l ā n a m šie ideāl i ir 
būt ībā re l i ģ i sk i : " D z ī v e b e z re l iģ i jas i r d z ī v e bez 
s p ā r n i e m , dz īve b e z D i e v a ir dz īve bez sa tura , bez 
j ē g a s , b e z m ē r ķ a . " K a u t R o l ā n s ska ļ i n o k r i t i z ē 
d o g m a t i s k u š a u r s i r d ī b u , v i ņ š i r " p ā r l i e c i n ā t s , k a 
k a t o l i c i s m s , p a t i e s a i s , d i ža i s k a t o l i c i s m s , n e u z l i e k 
važas nevienai varenai domai , v i smazāk kādas tautas 
vai ģēnija d o m a i . " 1 1 8 
Tālāk R a u d i v e sev i šķu vēr ību pievērš Mige lam de 
U n a m u n o (Migue l de U n a m u n o ) , ko v iņš uzskata arī 
par savu d r a u g u . " U n a m u n o r a k s t u m ē r ķ i s : "dar ī t 
v isu, lai visi dz īvotu nemier īg i un alku pi lni . " U n to , 
pēc Unamuno d o m ā m , ir darī juši visi spāņu domātāj i — 
no lat inizētā k o r d o v i e š a S e n e k a s līdz sv. Terēze i , no 
S e r v a n t e s a l īdz m ū s d i e n ā m ; n e m i e r s un m ū ž ī g ā 
kust ība, s lāpes pēc l ie l iem un nea i zsn iedzamiem mēr ­
ķ i e m , i lgas pēc savas dvēse les nemirst ibas u n Dieva 
pazīšanas . " 1 Šādas ilgas t o m ē r nepiepi ldās t ieš i , bet 
vienīgi caur i z m i s u m u , no kura " izaug" t i c ī b a . 1 2 0 Par 
ateistiem pal iek vienīgi visi D ieva n īdē j i . 1 2 1 
H o s ē O r t e g u i G a s s e t u ( J o s ē O r t e g a y Gasse t ) 
R a u d i v e s tāda p r i e k š ā k ā m a s u d u m p o š a n ā s pare -
dzētā ju un r ū p ī g u anal izētā ju . Bet , kr it izē R a u d i v e , 
" k u r v iņš i e r u n ā j a s p a r m i s t i k u va i D i e v u " , t u r 
atk lā jas n e i z d e v i e s m ē ģ i n ā j u m s saist ī t teo loģ i ju ar 
mist i c i smu un pēdē jo sa jaukt ar e ro t iku . 1 2 2 ( Ironi ja ir 
tā, ka tieši šāda kr i t ika i r i e spē jama ari att iecībā uz 
pašu Raudivi . ) 
P ē d ē j a i s l a i k m e t a a t j a u n o t ā j s , k u r u R a u d i v e 
a p s k a t a , i r v ā c i e t i s R a i n e r s M a r i j a R i lke ( R e i n e r 
M a r i a R i lke ) . R a u d i v e s e n t u z i a s m s n u sasn iedz ļoti 
augstu l īmeni : "Va i tās n a v v isu m ū s u kop īgās ilgas 
pēc k lusuma , pēc v ientul ības ar kosmu u n tā p i rmgaru 
- D i e v u ? Va i tas n a v m ū s u in t īmāka is a i c inā jums — 
atgriezties savā E s n o s l ē p u m ā ? " 1 2 3 Un vēlre iz : "Ri lkes 
dzīvības mis t i skā inspirāci ja b l ā z m o kā tāla, bet reāla 
r ī tausma, u n , kas l iekas m ū s o s mir is , ir tikai dusēj is , 
l a i , j a u n a i d i e n a i a t n ā k o t , a t k a l m o s t o s . " 1 
Konkrētāk i , pēc Raud ives d o m ā m , Rilke ir orientēj ies 
1 1 7 V. 92. 
1 1 8 V. 95. 
1 1 9 V. 113, 114. 
1 2 0 V. 117. 
1 2 1 V. 121. 
1 2 2 V. 162. 
1 2 3 V. 163. 
1 2 4 V. 164. 
238 CEĻŠ 
divos v irz ienos - uz dabu un uz ci lvēka s i rd i . 1 2 5 Šeit 
mīlest ībai pieder sevišķa loma, j o tā cilvēku pieved pie 
D i e v a . 1 2 6 Bet kas ir Dievs? Te Ri lke raksta mist ikai 
p a z ī s t a m ā , be t t o m ē r n e p r e c ī z ā v a l o d ā : D i e v s ir 
"klusētājs bezdibenis , kurā viss cilvēcīgais nogr imst un 
no kura atkal v iss c i lvēcīgais iznirst , viss no j a u n a 
s ā k a s . " Šādā f o r m u l ē j u m ā R a u d i v e saskata z i n ā m u 
l īdz ību ar T o l s t o j u . 1 2 7 Tā it sev i šķ i parādās R i lkes 
k r i t i s k a j ā n o s t ā j ā pret b a z n ī c u . T ā d ē ļ , i z d a r o t 
k o p s a v i l k u m u , R a u d i v e i e r i n d o R i lk i k o p ā ar 
M e r e ž k o v s k i , R o l ā n u un U n a m u n o , k u r i " g l u ž i 
p a m a t o t i br īd ināja krist igo bazn ī cu no birokrātiskā, 
ierēdniec iskā un mietpi lsoniskā gara" 1 2 8 . Savas pār­
d o m a s R a u d i v e nos l ēdz ar s k a r b u v i s p ā r i n ā j u m u : 
"Vese lu pusgadsimtu viņi kristīgo pasauli brīdināja no 
b r i e s m ā m , nenogurs toš i pūlē jās a tmodināt baznīcas 
v a l d o š a j ā s a p r i n d ā s a p z i ņ u , k a kr i s t īgā b a z n ī c a 
k ļuvusi par Kristus kapa akmeni un pilsonisku pļāpu 
tukšas izrunāšanās arēnu, ka īstais Kristus ir nozudis 
k ā a d a t a v ē s t u r i s k u a t k r i t u m u k a u d z ē . K r i s t ī g ā 
b a z n i c a savu vēs tur i sko un d iev išķo u z d e v u m u nav 
izpi ldī jusi : tā savā starpā sašķē lus ies , sanaido jus ies , 
K r i s t u s pat ies ības patvaļ īg i un ļaunprāt īg i i z m a n ­
to jus i , ar varas un v a r m ā c ī b a s as in īm aptraipījusi 
savu dievišķi ci lvēcigo misiju. īs i : Kristus ir izdzīts no 
kr i s t ī gās b a z n ī c a s , u n v iņa t u k š a j ā v ietā apsēd ies 
Ant ikr is ts . " 1 2 9 Neskato t i es uz nosod ī juma skarba j i em 
v ā r d i e m , Raudive turpina godināt "kristīgās kultūras 
i d e ā l u s " un atsakās kaut kādu pal īdzību m e k l ē t pie 
bud isma, konfuciānisma un pagānisma. 1 3 0 
Vai tā ir d i sonanse , pretruna, v ienkārša neapdo ­
m ī b a ? K a d kara laiki ir be iguš ies un dzīves haoss 
s a m ē r ā aprimis , nav viegli izprast , kā haosu redz tie, 
k a s dz īvo p a š ā h a o s a v idū . A p g a l v o š u , k a b ū t u 
n e t a i s n i R a u d i v i i zvēr tē t pēc ikv iena v iņa te ik tā 
v ā r d a . H a o s a v i d ū u z a u g o t , s a s t o p o t i e s ar n ā v i , 
c i n i s m u un l iekul ību , par net ic ību nemaz nerunā jo t , 
i edomājos , ka Raudiv i var attaisnot pat tad, kad viņš 
n e t a i s n i nokr i t i zē b a z n ī c u u n kr is t īgos R i e t u m u s . 
P r o t a m s , viņš ne v i e n m ē r bijis objekt īvs . V iņš savu 
kato l i sko identitāti n a v piet iekami skaidri apl iec inā-
1 2 5 V. 165. 
1 2 6 V. 167. 
1 2 7 V. 168. 
1 2 8 V. 169, 170. 
1 2 9 V. 170. 
1 3 0 V. 182, 183. 
CEĻŠ 
j i s — be t g a l u g a l ā to arī n a v n o l i e d z i s . T o m ē r 
neaizmirs īs im, k a R a u d i v e ar s a v u dzīvi un t i c ību pie 
savas kato ļu baznīcas spē ja piesaist īt Zentu M a u r i ņ u . 
Raudive bi ja ievēro jams latv iešu gara kultūras ci lvēks. 
D z ī v e s vē trās v i ņ š n e p a z a u d ē j a or ientāci ju u n galu 
ga lā atstāja i evēro jamu gara m a n t o j u m u . Lai š is īsais 
ievads ierosina Raudivi lasīt tā lāk! 
S u m m a r y 
The Relevance of Konstantin Raudive's 
Religious Philosophy of Culture 
Konstant in Raud ive (April 3 0 , 1909 — September 2, 
1974 ) has been b e s t k n o w n a s the h u s b a n d o f the 
Latv ian novel ist and scholar o f comparat ive l i terature 
prof . Dr . Z e n t a M a u r i n a . T h i s s tudy a r g u e s that 
Raudive has been a notable th inker , scholar, and nove­
list and his own right. 
In his wr i t ings shortly before and after W o r l d W a r 
II , R a u d i v e has o f fered an ins ight ful analys is of the 
c h a o s , i n d e e d t h e spir i tual c o l lapse , o f the W e s t e r n 
wor ld . Raudive 's offered so lut ion , complex and wise , is 
essential ly re l ig ious and Chr is t ian . H a v i n g d isp layed 
respec t for the w o r l d re l i g i ons , s e ldom found in his 
t i m e , R a u d i v e s ta ted a pos i t i on of a l iberal R o m a n 
Catholic myst i c , a n d s a w in medieval Spanish Cathol ic 
Chr is t ian i ty the bes t h o p e for the r e g e n e r a t i o n and 
renewal o f life. 
A l i f e - l ong a d m i r e r o f St . T h e r e s a o f A v i l a , a 
R o m a n Cathol ic n u n and a f a m o u s mystic in Spain , in 
the 16th century , Raudive ' s re l ig ious ins ights repea ­
tedly ce lebrate h e r d iv ine w i s d o m - part i cu lar ly her 
devo t i on to C h r i s t , h e r f ierce a s c e t i c i s m , a n d her 
af fect ion for sp i r i tua l i ty r a t h e r than the deta i ls o f 
d o g m a s . In add i t i on , R a u d i v e d r e w deeply f r om the 
m y s t i c a l a n d e x i s t e n t i a l i n s i g h t s o f P a s c a l , 
Kierkegaard , and U n a m u n o . 
A t the s a m e t i m e , R a u d i v e ' s v iew of L u t h e r and 
Pro tes tant i sm is po l i te bu t n e g a t i v e . A c c o r d i n g to 
Raud ive , Luther ' s greatest fa i l ings were his re ject ion 
of the mystical a n d feminine d imens ions o f Christ iani ­
ty . B y c o n t r a s t , St . T h o m a s A q u i n a s r e c e i v e s the 
h ighest praise. St . T h o m a s is eva luated as the second 
greatest Chr i s t ian theo log ian ( the first be ing Apost le 
St. Paul ) , even t h o u g h at t imes Raud ive crit ic izes St. 
T h o m a ' s r a t i o n a l i s m a n d r e c o r d s his pre ference for 
Spanish Cathol ic myst ics . 
240 CEĻŠ 
W h i l e Raudive does not deny any R o m a n Cathol ic 
doctr ines , his m a i n concern seems to be to integrate 
Span ish R o m a n Cathol ic myst i c i sm with the creat ive 
e x p e r i e n c e s o f p a s s i o n , e cs tasy and , p a r t i c u l a r l y , 
in tu i t i on . H e r e R a u d i v e ' s e m p h a t i c c oncerns wi th 
erot ic l ove , suppl ies a secular counterpart . O n bo th 
l eve l s , authent i c so l i tude prov ides the appropr ia te 
setting. 
A t the same t ime , Raudive 's positive and creative 
aff irmations of myst ical Spanish Catholic ism has also 
a critical dimension. The chaos of the Western world is 
not mere ly political o r economic . Its basic causes are 
rel igious, i.e. the result of the neglect by the church. In 
a c lear ly b e g r u d g i n g way , R a u d i v e apprec iates the 
great critics of the Christian faith. Nevertheless , in his 
v iew, these are destroyers, not builders. 
A t the s a m e t i m e , Raudive has selected several 
posit ive Christ ian contr ibutors . Tolstoy and M e r e z h -
kovsky, both Russ ians , are celebrated for their love of 
Chr is t , his s imple teachings , and the ascetic w a y of 
l i fe. T h e Christo log ica l heres ies of Tolstoy R a u d i v e 
hardly observes. 
F r o m H e n r i B e r g s o n R a u d i v e has l e a r n e d the 
c reat ive role o f intui t ion . R o m a i n Ro l land rece ives 
special attention on account o f his creative ideal ism. 
A n d U n a m u n o is pra ised for his equal ly s ignif icant 
creat ive rest lessness . Final ly , in Reiner Mar ia Ri lke 
R a u d i v e appreciates his nature myst ic ism as wel l as 
the ob jec t ive cr i t ique of the abuse of ecc les iast i ca l 
power. 
In his own life, perhaps more than in his thought , 
Raudive has succeeded in fusing these various moti fs . 
In particular, his own Latvian nature mystic ism seems 
to resonate with the myst i c i sm of Spanish ascet ics . 
R a u d i v e cer ta in ly r e m a i n s as a ser ious C a t h o l i c 
thinker and merits serious attention. 
CEĻŠ 
Autori 
Juris Cālītis 
D r . h . c , asoc.prof. 
Latvijas Universitāte 
Olga GĻebova 
Dr., Prof. 
Wyzsza Szkola Pedagogiczna iv Czestochowie 
Egils Grīslis 
P h D , Prof., 
University of Mani toba , Canada ; 
Latvijas Universitāte 
LauraHansone 
M.Theol . , doktorante 
Latvijas Universitāte 
Ilmārs Hiršs 
M.Theol . , 
Latvijas Bapt istu draudžu savienības 
Teoloģiskā semināra rektors 
Ieva Kļaviņa 
M.Theol . , 
LR Aizsardzības Ministri ja 
Gatis Līdums 
M.Theol . , Studi ju p rogrammas direktors 
Latvijas Universitāte 
Inese Runce 
M.hist. , doktorante 
Latvijas Universitāte