ZVAIGŽŅOTA DEBESS 21 L A T V I J A S P S R Z I N Ā T Ņ U A K A D Ē M I J A S 1963. GADA RUDENS A S T R O F I Z I K A S L A B O R A T O R I J A S P O P U L Ā R Z I N Ā T N I S K S G A D A L A I K U I Z D E V U M S /. att. Ņ. Hruščovs un padomju kosmonauti Sarkanajā laukumā, kur tos sveic padomju tauta. N CIMAHOVICA JAUNS VAROŅDARBS KOSMOSA APGŪŠANĀ 1963. g a d a 14. j ūn i j ā zemeslodi pā r ša l ca pr iec īga vēs t s — kosmosā at­ kal l ido cilvēks. T a s bija piekta is padomju k o s m o n a u t s — P a d o m j u Armi ja s a p a k š p u l k v e d i s l ido tā j s Valer i js Bikovskis . K o s m o n a u t s - 5 l idoja kuģi «Vos- tok-5». Tā u z d e v u m o s ietilpa ci lvēka o r g a n i s m a d a r b ī b a s novēro jumi kosmosa l idojuma aps tāk ļos , k u ģ a s i s tēmu p ā r b a u d e un z inā tn i sk i novēro jumi orbī tā . Ar in teres i visi ga id ī ja t u r p m ā k o s z iņo jumus p a r l idojuma nor is i un kos­ m o n a u t a darbu . Un pēkšņi 16. j ūn i j ā TASS z iņo jums : «1963. g a d a 16. jū­ nijā pu lks ten 12.30 pēc M a s k a v a s laika P a d o m j u Savienībā t ika ievadī ts Zemes p a v a d o ņ a o rb ī t ā kosmosa kuģ i s «Vostok-6», ko p i rmore iz p a s a u l ē pi lotē sieviete — P a d o m j u Sav ien ības pi lsone k o s m o n a u t e b iedre Va len t īna I Tereškova. Šai l idojumā jop ro j ām pētīs d a ž ā d o kosmiskā l idojuma fak to ru ietekmi uz cilvēka o r g a n i s m u , pie t a m s a l ī d z i n ā j u m a no lūkos ana l i zē s šo- faktoru ietekmi uz vīr ieša un sievietes o r g a n i s m u , ve iks j a u n u medic īn iski b ioloģisko pēt ī jumu kompleksu un t ā l āk uz l abos un p i lnve idos p i l o t ē j amo kosmosa kuģu s i s t ēmas kopējā l ido juma aps t āk ļos .» Šis no t ikums iezīmē gluži j a u n u posmu k o s m o n a u t i k a s a t t ī s t ībā , jo t a s nozīmē, ka padomju kosmosa kuģu «Vostok» i e k ā r t o j u m s g a r a n t ē d roš ību pa t sievietei, kas fiziski v i spā r vā jāka p a r vīriet i . K o s m o n a u t s - 6 , p ro tams, , ir spor t i s t e . Viņa veikusi d a u d z u s lēc ienus ar izp le tn i , s lēpo, s l ido, b r auc ar divr i teni . Bet ci tādi v iņa ir gluži p a r a s t a p a d o m j u mei tene un nebū t ne izceļas ar pārspī lē t i a t lē t i sku a u g u m u . T ā t a d — l ido jums kosmosā iespē­ j a m s p laša i kosmonau tu sa imei . Ir i e spē jami g r u p v e i d a , tā l ie un p a t zi­ nā tn i sk ie l idojumi. No kosmosa kuģiem «Vostok» a t t ī s t ī s ies n ā k o t n e s s t a r p ­ p lanē tu kuģi , o rb i t ā l ā s s t ac i j a s , z i n ā t n i s k ā s l ab o ra to r i j a s . Sievietes l idojums kosmosā vēlreiz ap l iec ina p a d o m j u s ievietes l īdz t ie ­ sību vīr iet im v i sās j o m ā s . Mūsu sievietes ir ne vien va l s t s darbinieces, , inženieres , izci las z inā tn ieces , bet arī k o s m o n a u t e s . Un , ja mēs pasv ī t ro ­ j a m , ka Va len t īna Tereškova ir p a r a s t a p a d o m j u me i t ene , t ad t a s noz īmē nevis to, ka l idojums kosmosā ir v i enkā r ša l ieta, kas i e spē jama k u r a m kat­ r a m , bet g a n to, ka m u m s ir daudz t ā d u l iel isku mei teņu , k u r ā m p a d o m j u a p s t ā k ļ o s ir reāli i espē jams at t īs t ī t s a v a s g a r ī g ā s u n f iziskās spē ja s un a p g ū t v a r o n ī g o k o s m o n a u t a profesiju. G r i b a s domāt , ka v a r b ū t t ieši s ie ­ vietēm r a k s t u r ī g ā pacie t ība un iz tur ība p a v ē r s t ā m arv ien p l a š ā k a s kos­ mosa t ā l e s . Valer i j s Bikovskis un Va len t īna Te re škova be idza s avu l idojumu vienā un tai pa šā dienā — 19. jūn i jā . K o s m o n a u t s - 5 a t r a d ā s kosmosā 119 s tun­ das , v e i k d a m s tai laikā va i r āk nekā 3 300 000 km. T ā d ē j ā d i v iņa l ido jums kosmosā bija t ā l āka i s un i l g s to šāka i s . K o s m o n a u t s - 6 veica 49 lokus ap Zemi, t ā t a d 71 s t undā nol idoja a p m ē r a m 2 000 000 km. Abi k o s m o n a u t i labi pārc ie ta l ie lās pā r s lodzes p a c e l š a n ā s un n o l a i š a n ā s la ikā , labi j u t ā s i lga jā bezsva ra l idojumā. Viņi izpildīja visu p a r e d z ē t o d a r b a p r o g r a m u . Te j ā ­ piezīmē, ka Valen t īna i Tereškova i bija s a s t ā d ī t a s d i v a s p r o g r a m a s — mi­ n imā lā , v ienai dienai, un m a k s i m ā l ā — t r im d ienām. V a r o n ī g ā k o s m o n a u t e izpildīja m a k s i m ā l o p r o g r a m u . Šī ievērojamā g rupve ida l idojuma z inā tn i sk i e r ezu l t ā t i p i lnībā a tk l ā s i e s t ika i pēc i lg s tošas un r ū p ī g a s s a v ā k t o da tu a p s t r ā d e s , t aču j a u t a g a d va r novēr tē t lielo ieguldī jumu, ko šis l ido jums ir devis . I n t e r e san t āk i e rezul tā t i t ika iegūti m e d i c ī n a s u n s a k a r u jomā . Pē t ī t a kosmosa l idojuma a p s t ā k ļ u iedarb ība uz k o s m o n a u t u fizioloģisko u n psi­ hisko s tāvokl i , cilvēka d a r b a s p ē j ā m . I z rād ī j ā s , ka padomju kosmonau tu izvēles un t ren iņu p r o g r a m a ir i z s t r ā d ā t a pare iz i , ka droš i un pareiz i da rbo­ j a s d a u d z ā s cilvēka o r g a n i s m a funkciju kon t ro les t e l e m e t r i s k ā s s i s t ē m a s . Droš i un precīzi da rbo j a s arī kuģu «Vostok» m i k r o k l i m a t a ierīces, kas 2 2. att. Valerijs Bikovskis. g a r a n t ē k o s m o n a u t u drošību l idojuma laikā. Aps tāk ļ i kuģa kabīnē bija t ād i , ka bi ja i e spē jams izpildīt arī z inā tn i sko novēro jumu p r o g r a m u : no­ vēro t i zva igznā j i , fo tografē ta S a u l e , fo tografē ts Zemes disks S a u l e s lēktu u n rietu la ikā , veikt i opt iski un v izuā l i Zemes v i r s m a s novēro jumi . J a u n i p a n ā k u m i gūti kosmisko s a k a r u j omā . Teicami d a r b o j ā s īsvi ļņu 3. att. Valentīna Tereškova. un u l t ra ī sv i ļņu r a d i o s a k a r i gan s t a rp ab iem k o sm o sa kuģ iem, gan s t a r p kuģiem un Zemi. Pie t a m saka r i s t a rp kuģ iem bija nod roš inā t i v a i r ā k u tūks tošu ki lometru a t t ā l u m ā . Kā a tz īmē paši k o s m o n a u t i , dz i rdamība bija ļoti l aba . Uz labo ta bija arī a t tē lu p ā r r a i d e s s i s t ēma , t ā p ē c daudz ie televī- 4 ? i jas skat ī tā j i r edzē ja daudz l a b ā k u s k o s m o n a u t u a t tē lus neka iepr iekšējas re izēs . Kosmisko l ido jumu p r o g r a m a tiek sekmīgi rea l izē ta tāpēc , ka rūp īgu darbu veic v i sās a r to s a i s t ī t ā s noza rē s . Te s v a r ī g a loma ir a u t o m ā t i k a i un t e l emehān ika i , r ad io tehn ika i , m o d e r n a j a i e lek t ron ika i . Liels da rbs veikts kosmiska j ā b ioloģi jā , kur ie t i lpst daudz i ekspe r imen t i t epa t uz Zemes . Iz­ cila nozīme ir Z e m e s k o s m i s k ā s a p k ā r t n e s pēt ī jumiem, ko i zda ra ar as t ro­ n o m i s k a j ā m me todēm. Tā p i r m s biedru Bikovska un Te re škovas l idojuma rūpīg i novēro ta S a u l e s darb ība , lai p a s a r g ā t u k o s m o n a u t u s no va rbū tē j ām kosmisko s t a ru p l ū s m ā m . T ā p a t ar ģeof iz iska jām raķe tēm note ik ts arī a tmos fē r a s a u g š ē j o s l ā ņ u s t āvok l i s . Tā visu z i n ā t n e s noza ru kop īgā d a r b ā c i lvēkam p a v e r a s i espē jas arvien t ā l āk i em kosmosa pē t ī jumiem, kosmosa a p d z ī v o š a n a i . J E/DUSS SAKARU PROBLĒMA KOSMOSĀ (Pēc ārzemju literatūras avotiem) Ar j a u n o , l iel isko z inā tne s s a s n i e g u m u — opt i ska j iem k v a n t u ģenera ­ to r iem jeb « lāzer iem» lasī tāj i i epaz inuš ies j a u a g r ā k . 1 Šīs ierīces spēj ra idī t l ielas j a u d a s s t ing r i m o n o h r o m a t i s k u s g a i s m a s kūļus , kuri i zp la t ī šanās ceļā neizkl īs t , tā dodot iespēju p ā r r a i d ī t i evēro jamu ene rģ i j a s d a u d z u m u mi lz īgos a t t ā l u m o s . S is aps t āk l i s ir sevišķi s v a r ī g s tāpēc , ka līdz š im pas tā ­ v o š ā s e l e k t r o m a g n ē t i s k o vi ļņu ģ e n e r ē š a n a s un p ā r r a i d ī š a n a s metodes ne­ deva iespēju veidot p ie t iekami asi o r i en tē tus k ū ļ u s . T a s noz īmē, ka j ebkurš r a d i o s i g n ā l s , ko r a i d a te lpā, p a m a z ā m izklīst , u n ene rģ i j a s d a u d z u m s , kas n o n ā k uz tvērē ja a n t e n ā , ir jo v ā j ā k s , jo t ā l āk šis uz tvērē js a t r o d a s no vi ļņu avo ta . F iz ika m ā c a , k a s i g n ā l a i n t ens i t ā t e uz tvērē ja a n t e n ā ir pretēj i pro­ porc ionā la a t t ā l u m a k v a d r ā t a m s t a r p ra id ī tā ju un uztvērē ju . P a s t ā v o š i e rad io tehn i sk ie s a k a r u līdzekļi s a m ē r ā apmie r inoš i ra ida un uz tve r r a d i o s i g n ā l u s m ū s u p l a n ē t a s aps t āk ļos . Kā z inām, arī t uvākā kos­ miskā te lpa vēl iek ļau jas m ū s d i e n u r ad io t ehn ikas sn i edzamības robežās . J a u t ā j u m s kļūs t s a r e ž ģ ī t ā k s , kad r u n a ir pa r s t a r p p l a n ē t u a t t ā l u m i e m vai 1 Skat. A. Kundziņa rakstu «Gaismas ģeneratori un pastiprinātāji», «Zvaigžņotā de­ bess», 1962. gada rudens, 3. Ipp. 5 a t t ā lumiem, kuru l ie lums s a l ī d z i n ā m s ar m ū s u S a u l e s s i s t ē m a s izmēriem vāi pat sn i edzas G a l a k t i k a s mērogos . Tiesa, padomju rad io tehniķ i varē juš i p a n ā k t , ka s ignā l i no Zemes sa­ sniedz s t a r p p l a n ē t u kuģi , un uz Zemes novietot ie uz tvērē j i s a ņ e m no s t a rp ­ p lanē tu kuģa raidī to informāci ju no a t t ā l u m a , kas p ā r s n i e d z s imts mil jonu ki lometru . Tomēr v a r a m teikt, ka šeit r ad io t ehn ika a t r o d a s p rak t i sk i uz savu iespēju robežas , jo ir nepiec iešami ļoti komplicēt i īpaš i paņēmien i , lai no š ā d a a t t ā l u m a ra id ī tos s i g n ā l u s uz tve r tu un i zda l ī tu tos no pašu apa­ rā tu un kosmiskās t e lpas rad ī to t r o k š ņ u fona. S k a i d r s arī , ka t ādos aps tāk ­ ļos informāci jas d a u d z u m s , ko i e spē jams pā r r a id ī t un uz tver t , ir ļoti ne­ liels un sakar i nedroši . Lūk, kāpēc \ a r a m j a u t a g a d droši te ikt , ka kosmisko s a k a r u j a u t ā j u m a a t r i s i nā jums meklē jams tieši op t i ska jos k v a n t u ģ e n e r a t o r o s , kas vienīgie dos iespēju pā rva rē t p a s t ā v o š ā s g r ū t ī b a s . Šau ra j ā , asi or ientē ta jā g a i s m a s kūlī, ko r a i d a op t i ska i s kvan tu ģene ra ­ to rs , enerģi ja prakt iski neizkl īs t , un uz tvē rē jā n o n ā k piet iekami spēc īgs s i g n ā l s . I E T I L P Ī G S INFORMĀCIJAS NESĒJS Otrs faktors , kam ir izcila nozīme, rea l izē jo t kosmiskos s a k a r u s , ir ā rkā r t ī g i lielā «iet i lpība», kas piemīt g a i s m a s s t a r a m , ja to i zman to kā informāci jas nesēju. Ar v ā r d u «iet i lpība» šeit j ā s a p r o t t a s informāci jas d a u d z u m s , ko g a i s m a s s t a r s va r no te ik tā laikā p ā r r a i d ī t . Neiedzi ļ inot ies paš re iz j a u t ā j u m ā par to, kādā veidā g a i s m a s s t a r s šo informāci ju spēs pā rnes t — par to būs r u n a t ā l āk , — a t z ī m ē s i m t ika i , ka rad iov i ļņa infor­ māc i jas «iet i lpība» ir tieši sa i s t ī t a ar šā v i ļņa frekvenci jeb svā rs t ību ska i tu sekundē . G a i s m a s viļņu frekvence ir s a v a s d e s m i t t ū k s t o š reizes l ielāka par v i s ī sāko rad iovi ļņu frekvenci. T ikpa t d a u d z l ie lāka ir arī šo vi ļņu ieti lpība, kas ir s v a r ī g s aps t āk l i s ne t ikai kosmiska jo s s a k a r o s , bet arī Zemes aps t āk ļos , kur ē te rs j au sen k ļuvis p a r « š a u r u » daudza j i em radio­ ra idī tā ju kanā l i em un a izvien lielāka k ļūs t p r a s ība pēc j aun i em, ie t i lpīgā­ kiem rad iokanā l i em. I zman to jo t op t i skos k v a n t u ģ e n e r a t o r u s radiora id ī ju­ miem uz Zemes , pi lnīgi izzudīs p rob l ēma pa r j a u n u frekvenču kanā lu « iespiešanu» j a u p a s t ā v o š o s t a rpā , jo rad io l īn i ju ie t i lpība kļūs prakt iski neierobežoti liela. PIRMĀS G R Ū T Ī B A S Taču a tgr iez īs imies pie j a u t ā j u m a pa r r a d i o s a k a r i e m kosmosā . Redzē- jiim, ka opt i ska is kvan tu ģ e n e r a t o r s dod iespēju ra id ī t e l e k t r o m a g n ē t i s k o vi ļņu kūli , kura izkliede ir s a m ē r ā nel ie la , un līdz a r to va r n o g ā d ā t pietie­ kami j a u d ī g u s ignā lu līdz kosmiskā k u ģ a uz tvē rē j am. P rak t i sk i to va rē tu sa l īdz inā t ar iespēju izvilkt , teiksim, kau t ko l īdz īgu « v a d a m » s t a rp Zemi 6 u n k ā d u v i e t u k o s m o s ā . L n š e i t a r i s a k a s p i r m ā s g r ū t ī b a s . T i e š i g a i s m a s Kūļa š a u r u m s u n a s u m s , k a s i r t i k i z d e v ī g i , l a i e n e r ģ i j a n e i z k l ī s t u š a j ā « v a d ā » , s l c p j s e v i š ī s g r ū t ī b a s . S a m ē r ā p l a t a i s . \ e d ē k ļ \ e i d a i z k l i s t o s a i s r a d i o v i ļ ņ u k ū l i s v i e g l i a t r a d ī s c e ļ u uz k o s m i s k o k u ģ i , j a t ā a t r a š a n ā s v i e t a ir a p t u v e n i z i n ā m a . C i t ā d i ir a r l ā z e r a r a i d ī t o š a u r o g a i s m a s k u l i . T ā iz­ k l i e d e m i l z ī g a j o s k o s m i s k a j o s a t t ā l u m o s ir n e l i e l a , s n i e d z a s s i m t o , v a i t ū k s t o š o s k i l o m e t r u l i e l a r ā d i u s ā . T ā d a m š a u r a m g a i s m a s k o n u s a m j ā u z ­ t a u s t a s ī k a i s ķ e r m e n ī t i s — k o s m i s k a i s k u ģ i s k o s m o s a p l a š u m o s , ķ e r m e - n ī t i s , k a s t u r k l ā t k u s t a s a r d e s m i t i e m u n s i m t i e m t ū k s t o š u k i l o m e t r u ā t ­ r u m u s t u n d ā . P a p i l d u g r ū t ī b a ir t ā , k a Z e m e s a t m o s f ē r a n e ļ a u j l ā z e r a r a i ­ d ī t a m g a i s m a s k ū l i m i z l a u z t i e s t a i c a u r ' k o s m o s ā R a i d ī t ā j s j ā n o v i e t o uz k ā d a s p l a t f o r m a s ā r p u s a t m o s f ē r a s , u n n o t a s j ā r a i d a g a i s m a s s t a r s a r p a g a i d ā m p i l n ī g i n e i e d o m ā j a m u p r e c i z i t ā t i . J a u l e ņ ķ a s e k u n d e s t u k s t o š d a - ļ a s l i e la k ļ ū d a v a i n e l i e l a p l a t f o r m a s n e s t a b i l i t ā t e v a r a i z r a i d ī t s t a r u s i m ­ t i e m u n t ū k s t o š i e m k i l o m e t r u g a r ā m o b j e k t a m . R e d z a m , ka g r ū t ī b a s r o d a s , j a u i z \ e l k o t ^ g a i s m a s v a d u » no Ze­ m e s l ī d z o b j e k t a m k o s m o s ā . T ā s t o m ē r n a v v i e n ī g ā s p r o b l ē m a s , k a s j ā a t ­ r i s i n a f i z i ķ i e m u n i n ž e n i e r i e m , la i n o d i b i n ā t u d r o š u u n s t a b i l u s a k a r u l īn i ju k o s m o s a . I r t i k a i « i z v i l k t s v a d s » . Š a j ā v a d ā k a u t k ā d ā v e i d ā « j ā i e r u n ā » i n f o r m ā c i j a , u n šī i n f o r m ā c i j a v a d a o t r ā g a l a k a u t k ā d ā v e i d a ir j ā a t š i f r ē . L ī d z a r t o j ā n o s k a i d r o , kā v i s p ā r t i e k n o d o t a , p ā r r a i d ī t a u n u z t v e r t a j e b k u r a v e i d a i n f o r m ā c i j a . I z r ā d ā s , k a v i e n m ē r d a r b o j a s v i e n s u n t a s p a t s p a m a t p r i n c i p s : i n f o r m ā c i j a s a v o t s v i e n m ē r r a d a n o t e i k t a s m a i ņ a s t a j ā a ģ e n t ā , k a s i n f o r m ā c i j u p ā r n e s , b e t i n f o r m ā c i j a s s a ņ ē m ē j s , u z t v e r o t k o ­ d ē t o i n f o r m ā c i j a s n e s ē j u , š o k o d u a t k a l a t š i f r ē . PAlD ' ĪADA ANTENA FREK»EN- C Ī 3 G E N Ē - R A T O R S MOOU- LĒTĀ3S I N FORMA- C I 3 A S A V O T S U Z T V E R Ē M ANTENA 5TARPFAE KVENCES PASTIPRI­ NĀTĀJS TA3S UN IZEJAS SIGNĀLS ( 5. arr. Informācijas pārraidīšana un uztveršana, izmantojot elektromagnētiskos vi|ņus kā nesējus. A — nemodulē t s nesējv i ln i B — nesē jv i ln i s , m o d u l ē t s pēc a m p l i t ū d a s , C — nesē jv i ln i s , modu­ lēts pēc frekvences . Šis v i spārē ja i s p r inc ips i z p a u ž a s j au v i e n k ā r š ā divu c i lvēku s a r u n ā . Ci lvēks ar savu ba lss un r u n a s a p a r ā t u r a d a n o t e i k t a s p ā r m a i ņ a s g a i s ā , r a ida d a ž ā d a s frekvences un d a ž ā d a s a m p l i t ū d a s v i ļ ņ u s e l a s t i ska jā vidē — ga i s ā . O t r s cilvēks ar savu dzirdes a p a r ā t u š is s v ā r s t ī b a s ana l izē , v iņa s m a d z e n e s t ā s momen tā l i dekodē, un informāci ja ir s a ņ e m t a . Drusku sa r ežģ ī t āk nor i t s a r u n a pa telefonu. Šei t c i lvēka ba l s s ra id ī t ie modulē t ie s k a ņ a s viļņi s ā k u m ā ar mikrofona s t a rpn iec ību p ā r v ē r š a s dažā­ d a s frekvences un a m p l i t ū d a s e lekt r iskos impu l sos . S t r ā v a pa vadu nonāk telefonā, kura m e m b r ā n a s t r ā v a s i m p u l s u s p ā r v ē r š a t p a k a ļ modu lē to s ska­ ņ a s v i ļņos un t ā d ā veidā sa sn iedz s a r u n a s p a r t n e r u . Vēl kompl icē tāks p rocess nori t r ad io ra id ī j umā . T u r s k a ņ a (vai a t tē l s ) s ā k u m ā p ā r v ē r š a s a t t iec īgos e lek t r i skās s t r ā v a s impu l sos . Taču šeit va i r s n a v vadu, k a s šos e lekt r i skos impu l sus v a r ē t u tieši novad ī t līdz informāci jas s a ņ ē m ē j a m . S t a rp in formāc i jas devēju un s a ņ ē m ē j u t iek izveidots «vads» no e l ek t romagnē t i ska j i em vi ļņiem, kam ir k ā d a no te ik t a frekvence. Šo vilni s auc par «nesēju vilni», un tā frekvenci s a u c pa r «nesēju frekvenci». Ša jā nesējā vilnī tad nu arī t iek « i e runā ta» e lek t r i skos impu l sos p ā r v ē r s t ā in­ formācija . J a s k a ņ a s viļņi ienes deformāci ju g a i s a vidē, ja telefona s a r u n ā -deformējas» s t r āva v a d ā , t a d šeit v a j a g «deformēt» jeb «modulēt» j a u n o informāci jas nesēju — p a š u rad iovi ln i . To v a r i zda r ī t d a ž ā d i . Mēs v a r a m note ik tā veidā mainī t nesē ja v i ļņa a m p l i t ū d u — t ad r u n ā p a r « a m p l i t ū d a s modulāc i ju» . Mēs v a r a m pēc t ā d a p a š a koda main ī t nesē ja v i ļņa frekvenci. Tā būs «frekvences modu lāc i j a» . Pēdē jā v i sva i r āk tiek l ietota m o d e r n a j ā rad io ra id ī jumu tehnikā . Uztvērē jā modulē ta i s rad iov i ln i s t iek «demodu lē t s» . Nesēja frekvence tiek a tda l ī t a no modu lāc i j a s frekvencēm, pēdē jās s a v u k ā r t p ā r v ē r s t a s at­ t iecīgos s t r ā v a s impulsos r ad io shēmā un t ad , pēc p a s t i p r i n ā š a n a s , šie impuls i p ā r v ē r š a s s k a ņ ā s ska ļ run ī vai a t t ē los uz te lev izora e k r ā n a . F rekvences modulāc i ja p rak t i sk i nozīmē, ka s v ā r s t ī b a s nesējā radiovi ln ī nor i s te ar lielāku, te ar m a z ā k u frekvenci nekā p a m a t s v ā r s t ī b a s . T a s no­ zīmē, ka tiek raidī ta nevis k ā d a viena no te ik ta frekvence, bet z ināma frek­ venču jos la . Jo lielāku un b a g ā t ā k u informāci ju g r i b a m nodot , jo šai jos la i j ā b ū t p l a t āka i . J a nu d a r b o j a s daudzi ra id ī tā j i , k a t r s a i z ņ e m d a m s s a v u 8 frekvenču jos lu , t ad jo s l a s sāk k lā t ies viena o t ra i pār i . Ē te rā kļūst šaur i . Bet , ja nesē jas f rekvences ir ļoti l ie las , t ad s k a i d r s , ka d a u d z v a i r ā k jos lu v a r novietot ies v iena o t ra i b l akus , un k ļūs t i e spē jams novērs t vienu no s m a g ā k a j ā m p r o b l ē m ā m r a d i o s a k a r o s . Ar i g a i s m a s s t a r s ir e l ek t romagnē t i sk s v i ln i s . Tikai t am, kā j a u minē t s , ir d a u d z lielāka frekvence nekā p a r a s t a j a m rad iov i ln im. J a mēs g r ibam i zman to t šo g a i s m a s s t a ru kā nesēju vilni m ū s u informāci ja i kosmosā , tad j ā i e m ā c ā s ac īmredzo t šo g a i s m a s s t a r u modulē t t ā p a t , kā to d a r a ar radio­ vi ļņ iem. Taču p a r a s t i e r ad io tehn i sk ie m o d u l ē š a n a s paņēmien i šeit va i r s neder , jo šeit ir d a r ī š a n a ar frekvencēm, ku ra s pa r če t r ām un piecām kār­ t ā m l ie lākas nekā rad iof rekvences . Pie t ā d ā m frekvencēm p a r ā d ā s d a ž ā d a s ī p a t n ī b a s , kas p r a s a pēc būtiski j aun i em paņēmien iem, t ā s a t r i s ino t . KĀ VAR M O D U L Ē T G A I S M A S STARU? Aplūkos im t a g a d , kā fiziķi šodien i edomājas a t r i s inā t j a u t ā j u m u par g a i s m a s s t a r a m o d u l ē š a n u , lai rea l izē tu s a k a r u s kosmosā . M o d u l ē š a n a s p a ņ ē m i e n a m j ā b ū t t ā d a m , kas dotu iespēju p i lnā mērā i z m a n t o t g a i s m a s s t a r a lielo in formāc i jas ieti lpību. J ā a t r o d , tātad., paņēmiens , lai va rē tu mo­ dulēt šo s t a r u p ie t iekami p la tā jos lā , pie t a m ar nel ielu j a u d a s pa t ē r i ņu un ar p ie t iekami p l a š u d inamisku d i apazonu . J ā s a k a , ka p rak t i sk i iegūtie r ezu l t ā t i p a g a i d ā m n a v visai iepriecinoši , kaut g a n fiziķi v isā p a s a u l ē veltī l ie las pūles , lai a t r i s i n ā t u šo izcili s v a r ī g o p rob lēmu . Opt i ska jā k v a n t u ģene ra to r ā rad ī to g a i s m a s kūli var modu lē t pēc t. iekšējā un ārē jā p a ņ ē m i e n a . Iekšē jā modulāc i j a i eda rbo jas uz g a i s m a s s t a ru tā r a š a n ā s la ikā , t ā t a d sa i s t ī t a ar kādu procesu, kas tiek iz ra i s ī t s p a š ā lāzerā . Arējā modulāc i j a i eda rbo ja s uz g a i s m a s s t a ru , k a s j au a t s tā ­ j i s l āzeru . Kaut g a n iekšējā modulāc i j a , šķiet, bū tu izdevīgāka , l ielākā da ļa p rak t i sk i i z m a n t o j a m o metožu s l iecas paš la ik uz ārējo modulāc i ju , jo pro­ cesi p a š ā l āzerā p a g a i d ā m n a v vēl līdz g a l a m izpētīti un p a k ļ a u t i dažā­ diem grū t i kon t ro l ē j amiem t r aucē jumiem. Ap lūkos im d a ž u s iekšē jās modu lāc i j a s p a ņ ē m i e n u s . Modulācija, izmantojot Stārka efektu. F iz ikā p a z ī s t a m a t ā d a pa rād ība , ka e lekt r iskā laukā novietoti a tomi vai mo leku la s m a i n a i z s t a ro t ā s 6. att. Lāzera stara modulācija, izmantojot Stārka efektu. A — lāzers , B — in formāc i jas avots , C — sprie­ g u m a ģenerators ar modula toru , kas pārvērš in formāci ju dažādas i n t e n s i t ā t e s elektriska lauka kodā, D — elektrodi. ,T?77 g a i s m a s frekvenci. So pa rād ību p i rma i s novēro ja vācu fiziķis S t ā r k s . Frek­ vences pārb īde ir p roporc ionā la e lek t r i skā lauka in t ens i t ā t e i . T ā t a d , ja opt isko kvan tu ģene ra to ru ievieto s t a r p d i v ā m v a d ī t ā j ā m p lāksnēm, s t a r p ku rām r ada elektr isko lauku, tad ir i e spē jams iegūt lāzera ga i smu , kura i frekvence mainīs ies a tka r ībā no piel iktā lauka in t ens i t ā t e s . T ā d a iekār ta dotu iespēju real izēt frekvences modu lāc i ju pie g a i s m a s s t a r a . J a op t i ska i s kvan tu ģ e n e r a t o r s ir rub īna k r i s t a i s , t ad , kā r ā d a aprēķ in i , lai ma in ī tu frekvenci pa r dažiem desmi t iem m e g a h e r c u , v a j a d z ī g ā lauka in t ens i t ā t e būtu ap 1000 voltu uz me t r a . Vē l ams bū tu iegūt vēl l ielāku modulāc i ju — 2p tūks toš megahe rcu , kas p ras ī tu l aukus , kuru in t ens i t ā t e bū tu ap 100 000 voltu uz me t ra . Kaut g a n šī metode vēl nav p ie t iekami p ā r b a u d ī t a p raksē , t omēr j au t a g a d p a r ā d ī j u š ā s d a u d z a s g rū t ī ba s t ā s s ekmīgā rea l izāc i jā . Lai iegūtu piet iekami p la tu modu lāc i j a s jos lu , va j adz īg i d i ezgan spēcīgi , pie t a m |oti v iendabīg i elektr iskie lauki , kā to r ā d a minēt ie ska i t ļ i . O t ra g rū t ība ir ta . ka l āze ram j ā i z s t a ro g a i s m a , kura i p a š a i ir ļoti as i definēta frekvence Tai j ābū t , kā optikā s aka , spekt rā l i ļoti t ī ra i . P a š r e i z eksis tējošie opt iskie kvan tu ģene ra to r i vēl nea tb i l s t šai p r a s ība i . Modulācija, izmantojot Zēmana efektu. Arī m a g n ē t i s k a i s l auks spēj main ī t g a i s m a s frekvenci. So pa r ād ību s a u c tā a tk lā jē ja , H o l a n d e s fiziķa Z ē m a n a v ā r d ā . J ā s a k a , ka arī šī me tode p rak t i sk i g rū t i i z m a n t o j a m a . Vis­ p i rms , lai iegūtu kau t cik ievērojamu f rekvences pā rb īd i , l āze rs jā ievie to s t a rp ļoti spēc īga m a g n ē t a poliem. T ā d s m a g n ē t s ne t ikai g rū t i p a g a t a v o ­ j a m s , bet ir arī ļoti liels un s m a g s , p a t ē r ē d a u d z e l ek t r i skās j a u d a s . Bez tam, arī šī metode p r a s a , lai kvan tu ģ e n e r a t o r a i z s t a ro t ā g a i s m a būtu a r l ielāku spek t rā lu tīrību, nekā p a g a i d ā m i e spē j ams rea l izē t . P l a š ā k a izvēle ir s t a r p d a ž ā d ā m ā r ē j ā m m o d u l ā c i j a s metodēm. Sīs metodes ap tver v i s ādus p a ņ ē m i e n u s , ar kur iem tiek dažād i vā j inā t a no lāzera izplūs tošā g a i s m a . Cit iem vā rd i em, tiek m a i n ī t a e l ek t romagnē t i skā v i ļņa amp l i t ūda . T ā t a d , ā r ē j ā s m o d u l ā c i j a s m e t o d e s varē tu s auk t pa r a m p l i t ū d a s modulāc i ju . Aplūkos im d a ž a s ā r ē j ā s m o d u l ā c i j a s metodes , ko paš la ik i zmēģina d a u d z ā s l abo ra to r i j ā s . Modulācija, mainot ierosinātājas g a i s m a s intensitāti . Lai da rb inā tu opt isku kvan tu ģ e n e r a t o r u , t a s j ā i e ros ina a r kādu ā rē ju g a i s m a s avotu, kas lāzerā «iepumpē» enerģ i ju . Lāzera i z s t a r o j u m a in t ens i t ā t e lielā mēra a t k a r ī g a no ene rģ i j a s d a u d z u m a , ko t a s s a ņ e m no š īs i e ros inā t ā j a s ga i s ­ m a s avota . J a nu ir k ā d s n e p ā r t r a u k t a s d a r b ī b a s op t i ska i s kvan tu ģene­ r a t o r s , t ad v ienmēr i e spē jams main ī t t a m p i e v a d ā m ā s ene rģ i j a s d a u d z u m u , a t t iec īgi iedarbojot ies uz ā rē jo g a i s m a s avo tu . Šī me tode , kau t g a n pr in­ cipā i z m a n t o j a m a , p a g a i d ā m nedod v ē l a m u efektu s a k a r ā ar g r ū t ī b ā m efektīvi regulē t lāzera « u z p u m p ē š a n a s » ene rģ i ju . Mehāniskā modulācija. Op t i skā k v a n t u ģ e n e r a t o r a g a i s m u var v ienmēr modulē t , mehānisk i iebīdot t ā s ceļā d a ž ā d u s e k r ā n u s , r e ž ģ u s , s p o g u ļ u s ut t . JO MAGNĒTISKAIS LAUKS 7 att. Lāzera stara modulācija, izmantojot Zēmana e[ektu. A — lāzers . B — i n f o r m ā c i j a s avo t s , C — s t r ā v a s ģene­ rators ar modula loru . kas pārvērš informāci ju dažād st ipruma s t r ā v a s kodā, D — m a g n e t i z ē j o š i e s t r ā v a s vijumi, E — e lektromagnēta polu u z g a l i ; vienā uzga l ī izurbts ka­ nāls i z e j o š a m lāzera s taram. F — po lar i za lors . ar kuru izdala modulē to lāzera s taru. J ā s a k a tomēr, ka j ebku ra m e h ā n i s k a ierīce ir ar p ā r ā k lielu inerci , lai v a r ē t u modulē t g a i s m a s s t a ru p ie t iekami ā t r i . Ar lielām pūlēm, būvējot s a m ē r ā s m a g a s un neveik­ las ierīces, i zdodas p a n ā k t modulāc i ju , kas a tb i l s tu d a ž u s m e g a h e r c u s p la ta i jos la i . Modulācija, izmantojot Faradeja efektu. I evē ro jama i s 19. g a d s i m t a fiziķis F a r a d e j s a tk lā ja , ka po la r i zē t a ga i sma (tā ir t āda g a i s m a , kurā e l e k t r o m a g n ē t i s k a i s vi lnis s v ā r s t ā s kādā v ienā , pi lnīgi no­ te iktā p l aknē ) v a r ma in ī t savu svārs t ību p lakni , ja tā iet caur kādu dzidru vielu, k a s a t r o d a s m a g n ē t i s k a j ā laukā . Svā r s t ī bu p laknes leņķis m a i n ā s tieši p roporc ionā l i p ie l ik ta jam m a g n ē t i s k a j a m l a u k a m . Tā t ad , liekot lāzera g a i s m a i p lūs t c a u r kādu gāz i , k a s a t r o d a s m a g n ē t i s k a j ā l aukā , ir iespē­ j a m s main ī t š ā s g a i s m a s svā r s t ību p lakni , ar ko s a v u k ā r t k ļūs t iespē jams mainī t š ā s g a i s m a s s t ip rumu. Š ā s metodes p r a k t i s k ā s i z m a n t o š a n a s grū­ t ības ir acīm r e d z a m a s . J a vē l amies iegūt p ie t iekami p la tu modu lāc i j a s joslu , a tka l k ļūs t nepieciešami spēcīgi m a g n ē t i a r v i sām no tā iz r ie tošām sekām. Prak t i sk i i e g ū s t a m ā modulāc i j a nepā r sn i edz d a ž u s m e g a h e r c u s . 8. att. Lāzera stara modulācija, izmantojot Faradeja efektu. A l āzers , li — g a i s m a s po lar izators , C e l ek tromagnē la poli ar kanā l i em, pa kuriem iziet g a i s m a , D — stobrs ar gāz i vai kādu citu dzidru vielu, £ — « a n a l i z a l o r s » , kas da|ēji vāj ina g a i s m u atkarībā no tās svārst ību p l a k n e s p a g r i e š a n ā s pakāpes m a g n ē t i s ­ kajā lauka , F — informāci jas avo t s , 0 s t rāvas ģenerators ar modula toru , kas pār­ vērš i n f o i m ā e i j u dažādu s trāva^ stiprumu kodā. H — m a g n e t i z ē j o š i e s t rāvas vi jumi. 3 NE MODULĒTS \ļr^\ ' = LĀZERA STARS MAGNĒTISKAIS LAUKS 77 rj-fr I LĀZERA STARS, J MODULĒTS PĒC AMPLITŪDAS Modulācija, izmantojot Ķerra efektu. Angju fiziķis Ker rs a tk l ā j a , ka daži šķidr i dielektriķi , ja tie a t r o d a s e lek t r i ska jā l a u k ā , iegūs t t. s. g a i s m a s d u b u l t l a u š a n a s spēju. Efekts ir a t k a r ī g s n o pie l iktā e lek t r i skā lauka in ten­ s i t ā tes . Šī pa rād ība ļoti sp i lg t i i z p a u ž a s pie n i t robenzo la , ko t ad arī i zman to Ķerra š ū n ā s . T a s ir t r a u c i ņ š a r n i t robenzo lu , kurā ievadīt i divi e lektrodi ar p a r a l ē l ā m p l ā k s n ī t ē m ga lo s . P o l a r i z ē t ā g a i s m a iziet c a u r s p r a u g u , ko veido a b a s p l āksn ī t e s , un a t k a r ī b ā no pie l ik tā s p r i e g u m a la iž caur i va i rāk vai m a z ā k g a i s m a s . Ķer ra š ū n a s p laš i i z m a n t o d a u d z ā s teh­ nikas noza rē s , kur ātr i j ā m a i n a g a i s m a s i n t e n s i t ā t e — p i emēram, t ā s l ieto skaņu k inematogrā f i j ā , vēl nesen i z m a n t o j a te lev īz i jas i e k ā r t ā s ut t . Ķ e r r a š ū n a s lielā pr iekšrocība ir tā , ka tā d a r b o j a s ar ļoti m a z u inerci . T a s dod iespēju p a n ā k t d iezgan efektīvu modu lāc i ju . T r ū k u m s — s a m ē r ā l ie la i s j a u d a s p a t ē r i ņ š un nepiec iešamība i z m a n t o t s t i p r u s e lek t r i skos l a u k u s . Modulācija, izmantojot Pokela efektu. D a ž ā s k r i s t ā l i s k ā s d ie lek t r i skās v ie lās rodas iekšējie sp r i egumi , ja t ā s n o n ā k e lek t r i ska jā l aukā . T a s s a i s t ā s ar t. s. p jezoe lek t r i skām īpaš ībām, k u r a s š īm v ie lām piemīt . I z r ā d ā s , ka t ā d s k r i s t a i s , ja t a s ir c a u r s p ī d ī g s , v i e n l a i k u s m a i n a ar ī s a v a s op t i skā s ī pa š ība s un polar izē tā g a i s m ā sāk i z tu rē t i e s a p m ē r a m tā , kā i z tu r a s Ķ e r r a š ū n a . Šo pa rād ību s auc p a r Poke la efektu. T ā t a d , j a mēs po la r izē jam ga i smu , kas nāk no opt i ska kvan tu ģ e n e r a t o r a , u n nov ie to jam g a i s m a s ceļā k r i s tā lu , kam piemīt Poke la efekts, k ļūs t i e spē jams šo g a i s m u modulē t l īdzīgi iepr iekšējam g a d ī j u m a m . Ari š is efekts ir a t k a r ī g s no k r i s t ā l am piel iktā e lekt r iskā lauka in t ens i t ā t e s . M a i n o t e lek t r i skā lauka in tens i t ā t i d i a p a z o n ā no nul les līdz kād iem 7500 vo l t i em uz me t ru , i e spē jams panākt , , lai g a i s m a s caur la id ība ma in ī t o s no nu l l e s līdz 100%. Sevišķu ievērību guvus i viela, ko paš l a ik mēdz sauk t K D P — kāl i ja d ihidrofosfāts . Tā , p i emēram, k ā d ā l abora to r i j ā izdevies i egū t 20 m e g a h e r c u p la tu modulāc i ­ j a s jos lu , i zmanto jo t K D P kr i s t ā lu . Arī šei t vēl j a u d a s p a t ē r i ņ š ir s a m ē r ā liels un at t iecīgi s m a g a ir visa i ekā r t a — ša jā g a d ī j u m ā j a u d a s p a t ē r i ņ š ir ap t r ī s ki lovat i . Taču ir cer ības , ka šo j a u d a s p a t ē r i ņ u izdosies ievēro­ j ami s a m a z i n ā t . K D P k r i s t a i s a r e l ek t rodu k l ā jumiem a b ā s t ā pusēs taču n a v n e k a s c i ts kā s a v a veida k o n d e n s a t o r s . Ir z i n ā m s , ka j a u d a s p a t ē r i ņ š ir p roporc ionā l s k o n d e n s a t o r a kapac i t ā t e i . Tāpēc j ā m ē ģ i n a s a m a z i n ā t ierī­ ces kapac i t ā t i , lai s a m a z i n ā t u sekmīga i d a r b i n ā š a n a i nep iec iešamo jaudu. . o r L Ā Z E R A S T A S i \^—t- N E M O D U L E T S I ^ ELEKTRISKAIS LAUKS 9. att. Lāzera stara modulācija, izmantojot Ķerra šiinu. A l āzers , B — g a i s m a s po lar iza tors , C — Ķerra S ū n a . D — in formāc i jas avo t s , E — s p r i e g u m a ģenerators ar m o d u ­ latoru, kas pārvērš in formāc i ju d a ž ā d a s in tens i tā te s elektrisk." lauka kodā, F — « a n a l i z a t o r s » , kas daļēji vā j ina caur Kerrr.- š ū n u i z g ā j u š o g a i s m u atkarībā n o pielikta lauka intensi tātes . . L A Z E R M S T A R s MODULĒTS PĒC AMPLITŪDAS Jāp iez īmē , ka tieši ar K D P modu la to r i em, i zmanto jo t Poke la efektu, paš l a ik gūti v i s l abāk ie p a n ā k u m i , modulējot l ā ze ra emitē to g a i s m u . Tiek i zmēģinā t i vēl daži citi paņēmien i , lai modulē tu lāzeru emitē to g a i s m u , m ē ģ i n a izveidot d a ž ā d u s j a u n u s opt i skus s l ēdžus , i zman to d a ž ā d u pusvad ī t ā ju ma te r i ā lu g a i s m a s absorbc i j a s a tka r ību no pieliktā e lekt r i skā lauka utt . Sie eksper iment i tomēr p a g a i d ā m a t r o d a s t ikai pašā s ā k u m a s tadi jā un pa r to efektivi tāt i p a g a i d ā m spr ies t ir grūt i KĀ UZTVERT MODULĒTĀ G A I S M A S STARA INFORMĀCIJU? Viss a p s k a t ī t a i s s a i s t ā s ar d a ž ā d ā m metodēm, kā « ie runā t» informā­ ciju g a i s m a s s t a r ā , k a s izveido s a k a r u līniju s t a r p kosmisko ra id ī tā ju un uz tvērē ju . Kā j a u minē j ām, informāci jas p ā r r a i d ī š a n a s p rocesā ne m a z ā k svar īg i ir izveidot iekār tu , kas modu lē tos g a i s m a s s i g n ā l u s uztver , «de- modulē» un izdod ā r ā ta jos iekodēto informāci ju . Pa š l a ik fiziķi uzska ta , ka k v a n t u e lek t ron ikā tā ir pa t vēl g r ū t ā k a p rob lēma nekā g a i s m a s modu­ lācija. Tieši u z t v e r š a n a s un d e t e k t ē š a n a s un nevis m o d u l ē š a n a s g rū t ības , šķiet, s p r a u d ī s r obežas derīgi p ā r r a i d ā m a j a m frekvenču j o s l a s p l a t u m a m . O p t i s k a j a m uz tvē rē j am ir j āve ic divi uzdevumi : t am j ā p ā r v ē r š s t a ro ­ j u m a enerģ i ja e lek t r i ska jā un j ā d e m o d u l ē s aņemt i e g a i s m a s s ignā l i , lai izlobītu šajos s i g n ā l o s ietverto informāciju. Uz tvē rē j am tiek u z s t ā d ī t a s ļoti a u g s t a s p r a s ī b a s j u t ības z iņā, jo uz tveramie s ignā l i kosmosa aps t āk ļos būs vāji . Tam j ā b ū t br īvam no t rokšņ iem; t am j ā b ū t ar a u g s t u l ie tder ības koeficientu, p ā r v ē r š o t g a i s m a s enerģ i ju e lek t r i ska jā . Tam, beidzot , j ābū t ar ļoti mazu inerci — momentā l i j ā r e a ģ ē uz ka t ru m a z ā k o p ā r m a i ņ u u z t v e r a m ā s ignā l a p a r a m e t r o s , jo ta isni š a j ā s nel ie la jās m a i ņ ā s s lēp jas der īgā informāci ja . Ir divi g a i s m a s r ad i āc i j a s uz tvērē ju tipi: t e rmisk ie un kvan tu uztvērēj i . Termiskie uztvērēj i , absorbējot g a i s m a s enerģ i ju , sas i l s t , un šis s a s i luma efekts t iek tā lāk i zman to t s , lai iegūtu dažāda s t i p r u m a e lekt r i skos s i g n ā lu s . S k a i d r s , ka termiskie uztvērēj i n a v visai izdevīgi šajā gad ī jumā . S a s i l š a n a norit s a m ē r ā lēni, uz tvērē j s ir ar lielu inerci. V i s l a b ā k a i s t e rmi ska i s uz- ivērējs p r a s a v i smaz tūks tošda ļu sekundes (vienu mi l i s ekund i ) , lai sas i l tu . T a s s a m a z i n a informāci jas u z t v e r š a n a s spē jas . U z t v e r a m ā s j o s l a s p l a t u m s nepā r sn i edz 160 ki lohercus . Kvan tu uztvērē jos g a i s m a s kvan t i a tbr īvo e lek t ronus . Pēdēj ie s a v u k ā r t da rbo j a s kā e l ek t r i skās s t r ā v a s nesēj i . Sva­ rīgi, ka t āda uz tvērē ja r e a ģ ē š a n a s laiks ir ļoti ī ss — daudz m a z ā k s par mikrosekund i (viena mik rosekunde — viena mil jona da ļa sekundes ) S k a i d r s , ka tieši t ā d a t ipa uz tvērē j s jā l ie to, lai ne tikai uz tver tu s a ņ e m t o s « a i s m a s s i g n ā l u s , bet arī lai r eaģē tu uz v i s s m a l k ā k a j ā m modu lāc i j a s n ian­ sēm ta jos . P r a s ī b a s , ko izvirza kvan tu uz tvērē jam, ir ļoti a u g s t a s . Visp i rms , g a i s m a s k v a n t a ene rģ i j a i j ā b ū t p ie t i ekamai , lai a tbr īvo tu e lek t ronu no uz tvērē ja m a t e r i ­ ā la ; citiem v ā r d i e m sako t , e lektroni uz tvērē ja viela nedr īks t bū t p ā r ā k cieši sa is t ī t i . Bez t a m vē lams , lai m a k s i m ā l i r ea l i zē tos s i tuāc i ja , kur ka t r s p i e n ā k o š a i s g a i s m a s k v a n t s a tb r īvo tu vienu e lek t ronu uz tvē rē jā , t. i., lai « i znākums» būtu i espē jami tuvu 100%. Paš l a ik l ieto t r e j ā d u s kvan tu uz tvērē jus . Uztvērēji ar fotoelektronu emisiju. So uz ­ tvērēju d a r b ī b a p a m a t o j a s uz ārē jā fotoelek- 10. ait. Fotošūna. t r iskā efekta. G a i s m a s kvan t i no uz tvērē ja ma te r i ā l a v i r s m a s iz rau j e l ek t ronus , kas no­ nāk apkā r t ē j ā te lpā . Vi rzo t šos e lek t ronus a r e lekt r i skā lauka pal īdzību, i e spē jams iegūt fo tos t rāvu . V i s v i e n k ā r š ā k ā t ā d a veida ierīce ir fotošūna. Pēdē jā laikā p laš i i z m a n t o fotoelektronu pava i ro ­ t ā jus , kur g a i s m a s k v a n t u izraut ie e lek t ron i n o n ā k nevis tieši uz anodu , bet v i sp i rms krīt uz s t a rpe lek t rod iem -— «dinodiem», no kur iem izrauj c i tus , s e k u n d ā r o s e lek t ronus , pas t ip r ino t e l ek t ronu p lūsmu un līdz ar to pas t ip r i ­ not arī s i g n ā l a in tens i tā t i , kas nonāk uz a n o d a . Ar fotoelektronu p a v a i r o ­ tāj iem ( F E P ) izdodas uz tve r t ā rkā r t ī g i v ā j u s g a i s m a s s i g n ā l u s . Sprostslāņa fotoelementi. Uz robežas s t a r p d a ž ā d a t ipa pusvad ī t ā j i em («p- t ipa» un «n-t ipa» pusvad ī t ā j i em) r o d a s « sp ros t s l ān i s» , k a s e l ek t ronus laiž caur i t ikai vienā v i rz ienā . J a g a i s m a s k v a n t s a tb r īvo e lek t ronu p u s ­ vad ī t ā j a ma te r i ā l ā tā , lai š is e lek t rons v a r ē t u vielā brīvi pārv ie to t ies , t a d t a s , ejot caur i t ikai vienā vi rz ienā cau r s p r o s t s l ā n i , a tka l r ada fo tos t rāvu , kuru iespē jams pas t i p r inā t un izmērīt . S P R I E G U M A AVOTS //. att. Fotoelektronu pavairotājs. CI a PAST1PRINĀTĀ3S U N S I G N Ā ­ L U PĀDVEIOOTĀ3S 12. att. Sprostslāna fotoelements. Fotopretestības. Daži pusvad ī t ā ju mate r i ā l i , kas n o r m ā l o s aps t āk ļos s t r ā v u nevada va i v a d a ļoti maz , i egūs t e lekt r i sku vadī t spē ju , t ik l īdz tos ap­ ga i smo . Sī pa r ād ība s a i s t ā s ar to , ka g a i s m a s kvan t i pusvad ī t ā j ā a tbr īvo e l ek t ronus , kuri t ad arī p ā r n e s e lek t r i skos lādi­ ņ u s — rada s t r ā v u , ja pusvad ī t ā j a ga l iem pieliek kādu s p r i e g u m u . Jo vai­ r āk g a i s m a s k v a n t u krīt uz pusvad ī t ā ju , jo v a i r ā k e lekt ronu ta jā p ā r v a d a e lektr ību, jo l ielāka k ļūs t vad ī t spē ja . P a g a i d ā m vēl g r ū t i pate ikt , ku r š no šiem uztvērē j iem iz rād īs ies visefektī­ v ā k a i s kosmisko s a k a r u p rob l ēmā . P a g a i d ā m labāki p a n ā k u m i gūt i ar d a ž ā d i e m fo toe lekt ronu pava i ro tā j i em. Liekas tomēr , ka š iem p a n ā k u m i e m ir p a g a i d u r a k s t u r s . Fo toe lek t ronu pava i ro t ā ju pr iekšroc ība ir t ā , ka ta jos s i g n ā l u ne t ikvien uztver , bet arī pa s t i p r ina . P a g a i d ā m ar t iem arī iespē­ j a m s uz tve r t p l a t ā k a s modu lāc i j a s j o s l a s nekā a r ci t iem k v a n t u uz tvērē­ j iem. Tomēr j ā i evē ro arī d i ezgan ievērojami būt iski t r ū k u m i , kas piemīt fo toelekt ronu pava i ro t ā j i em kā s i g n ā l u uz tvērē j iem. V i s p i r m s , dažād i ne jauš i procesi v a r rad ī t m a l d ī g u s s i g n ā l u s va i t r o k š ņ u s . O t r k ā r t , ierīcei p ie l ik ta i s a u g s t s p r i e g u m s s a i s t ā s a r t. s. t u m s a s s t r āvu , k a s eksis tē arī t ad , ja nekāda g a i s m a uz fo tokatodu nekrī t . Beidzot , v i s ā d a s p a r a z ī t i s k a s g a i s m a s un d a ž ā d a s l ādē t a s d a ļ i ņ a s r ada s i g n ā l u s , kas va r t r a u c ē t uztver­ š a n u . Teorē t i sk ie a p s v ē r u m i r ā d a , ka fotoelektronu p a v a i r o t ā j u r e a ģ ē š a n a s l a iks ir a p m ē r a m mik rosekunde . M a k s i m ā l a i s j o s l a s p l a t u m s nepā r sn i edz d a ž u s s imtus m e g a h e r c u . Fo toe lek t ronu « i znākums» n e p ā r s n i e d z 10%. D a u d z l i e lākas pe r spek t īvas ir d a ž ā d i e m pusvad ī t ā ju uztvērēj iem, P A S T I P R I N Ā T Ā J S UN S I G N Ā L A P Ā R V E I ­ D O T Ā J S G A I S M A F Ū T O P B E T E S T I B A 13. att. Fotopretestība. S P R I E G U M A A V O T S P A S T I P ­ R I N Ā T Ā J S U N SIGNĀLA 'PARVEJOO- TA3S vismaz nākotnē . Tiem ir daudz ī sāks r e a ģ ē š a n a s la iks — a p m ē r a m viena s ekundes mi l ja rdā d a | a . Att iecīgi l ie lāks ir u z t v e r a m ā s jo s l a s p l a t u m s — tas sn i edzas tūks tošos m e g a h e r c u . K v a n t u « i z n ā k u m s » t u v o j a s 100%- J a u t a g a d eksis tē dažādi pusvad ī t ā ju uztvērē j i , kas sekmīgi konkurē ar vis la­ bākaj iem fotoelektronu pava i ro tā j i em. J A U N A S GRŪTĪBAS Beidzot j ā n o r a d a uz vēl vienu nopie tnu p rob lēmu, k ā d a va r ras t ies kos- iisko s aka ru prak t i ska jā real izāci jā T a s ir Dop le ra efekts . Fizika ir paz ī s t ama šāda pa rād ība . J a k ā d s v i ļņu avots un šo vi ļņu uztvērē js a t r o d a s kust ībā viens a t t iecībā pre t ot ru , tad frekvence, ko uz tvērē js reģ is t rē , a t š ķ i r a s no viļņu avo ta emi tē to v i ļņu frekvences. J a viļņu avots un uztvērējs v iens o t ram tuvo ja s , uz tve r t ā frekvence ir l ielāka nar ra idī to; ja a t t ā l i n ā s m a z ā k a J o l ie lāks ir v i ļņu avota un uztvērēja re la t īva is ā t r u m s , jo l ielāka būs arī u z t v e r a m o frekvenču pārb īde . Pie aug­ t a j ā m frekvencēm, k ā d a s ir g a i s m a s s t a r i em , un pie lielajiem ā t rumiem, ar kādiem k u s t a s ķermeņi kosmosā , t a s v a r rad ī t d i ezgan lielas s t a r p ī b a s s i a r p ra id ī tā ja emi tē ta jām un uztvērēja s a ņ e m t a j ā m frekvencēm. To var labi i lustrēt ar piemēru. P i eņems im, ka l āze r s r a ida g a i s m a s s i gnā lu , kura frekvence ir 10 t e rahercu (10 miljonu m e g a h e r c u — tie būtu in f ra sa rkan ie s t a r i ) . Tad ik uz ka t ru 2000 km/s t lielu re la t īvo r a d i ā l o ā t r u m u rodas frek- enču pārb īde 17 m e g a h e r c u apmērā . Pie lieliem rad iā l i em ā t r u m i e m šī pārb īde var kļūt visai i evēro jama. Ja l āze r s r a ida r e d z a m o ga i smu (ap iOOO t e r a h e r c u ) , šī pā rb īde jau sn iedzas t ū k s t o š o s m e g a h e r c u . Tas s a i s t ā s ar ļoti nopie tnu problēmu, kā pareiz i u z s k a ņ o t uz tvērē ju , lai s i g n ā l s v i spā r neaizietu secen. Te v a i n u j ā izve ido t ā d s uz tvērē j s , k a m būtu ā rkā r t ī g i p la ta frekvenču u z t v e r š a n a s jos la ( tas s a v u k ā r t noz īmētu , ka iekār ta būtu «at­ vēr ta» v i sdažādāka j i em paraz ī t i sk iem s t a r o j u m i e m ) , vai arī īpaši j āpa ­ domā, kā kompensēt šo efektu. J a ievērojam, ka demodulāc i j a sa i s t ī t a ar dažādu s ta rpf rekvenču ģ e n e r ē š a n u paša, uz tvē rē ja k o n t ū r ā , ar de tek tēšanu un selektīvu p a s t i p r i n ā š a n u , tad kļūst s k a i d r s , ka tā ir ļoti nopie tna prob­ lēma, pie k u r a s a t r i s i n ā š a n a s fiziķi un rad io inžen ie r i pat vēl nav īsti ķērušies . CIK TĀLU VARĒS N O R A I D Ī T UN UZTVERT S I G N Ā L U S ? Atliek vel viens ļoti s v a r ī g s j a u t ā j u m s , kuru der iz t i rzā t , ap lūkojo t kos­ misko saka ru problēmu K ā d u s a t t ā l u m u s tad īsti v a r ē s p ā r v a r ē t opt iskā kvantu ģene ra to r a r a id ī t a i s « saka ru vads» , un cik t ā lu v a r a m a izra id ī t s i gnā lu cerībā, ka to va rēs uz tver t un a t sū t ī t a tb i ld i . Kā z ināms , opt iskajā kvan tu ģ e n e r a t o r a r a d ī t a j a m g a i s m a s s t a r a m piemīt d a ž a s īpa tn ības . G a i s m a , ko emi tē l āze rs , ir, kā fiziķi saka , kohe- renta visi punkti g a i s m a s vi ļņa frontē a t r o d a s v ienmēr vienā un tajā 16 pašā fazē. P a g a i d ā m mes vel z i n ā m samērā |oti maz par t ā d a s g a i s m a s īpaš ībām, jo t ikai nesen ci lvēks ir iemācījies t ā d u ga i smu iegūt Maz mēs z i n ā m arī pa r k o h e r e n t ā s g a i s m a s i zp l a t ī š anos — par t ā s absorbci ju , izkliedi, l au šanu ut t . S a m ē r ā m a z ir z ināms arī pa r to, kādi v a r būt pa ra ­ zīt iski g a i s m a s efekti kosmosā (p iemēram, g a i s m a no S a u l e s vai citiem debess ķ e r m e ņ i e m ) . O p t i s k a s s i s t ē m a s koherenta i ga i sma i ir daudz g rū t āk izve idojamas nekā p a r a s t a j a i . Lāzera ra id ī t a i s s t a r s jā fokusē , bet opt ikai ( lēcām, spo­ gu ļ i em) j ābū t ā r k ā r t ī g i precīzi nos t r ādā t i em . P ie la ides lēcām nepārsn iedz c e t u r t d a ļ u g a i s m a s v i ļņa g a r u m a (ap 0,1 m i k r o n a ) Spogu ļ i em jābū t vēl divreiz prec īzākiem (līdz 0,05 mikron iem) P rak t i sk i t as nozīmē, ka mēs, v i s m a z p a g a i d ā m , neva rēs im i zga t avo t liela d i ame t ra fokusējošas sistē­ m a s . Pēc spec iā l i s tu domam, 50 cm reflektors būtu m a k s i m ā l a i s , ko varē tu p a g a t a v o t . Ar ka t ru megac ik lu , ko i e g ū s t a m jos las p l a t u m a , p i eaug arī t rokšņu l īmenis , pie t a m d a u d z lielākā mērā nekā pie p a r a s t a j i e m rad iovi ļņ iem. Ari t a s ievērojami l imitē t ās robežas , ko spēs s a sn i eg t opt iskā k v a n t u ģene ra ­ to ra r a id ī t a i s s i g n ā l s . Va i r āk i z inā tn iek i mēģ inā juš i aprēķ inā t op t i sko kvan tu s i s tēmu snie­ g u m u u l t ra l ie los a t t ā l u m o s . Lielumi, kas ievēroti šajos ap rēķ inos , ir da­ žādi . Tā, p i emēram, kādā darbā pa r vērā ņ e m a m i e m p a r a m e t r i e m likti šādi l ielumi: ra id ī tā ja j a u d a , u z t v e r a m o g a i s m a s kvan tu ska i t s uz ka t ru pa tē rē to e n e r ģ i j a s vienību, op t i skās i ekā r t a s ( fokusējošās un savācē ja s ) vidējais d i a m e t r s . At t iecība s t a rp der īgo s ignā lu un t roksni tiek mēr ī ta decibelos ( ī p a š ā s v ienībās , p ropo rc ionā l ā s s ignā la un t r okšņa in t ens i t ā t e s a t t iec ības l o g a r i t m a m ) Sie aprēķini r a d a , ka, lietojot opt isku s i s tēmu ar apm. 1 cm lielu vidējo d i a m e t r u un lāzeru , kas izejā dod 10 džoulu lielu enerģi ju ka t r ā impulsā , va r nod ib inā t ļoti l abus s a k a r u s s t a r p Zemi un Mēnes i , pie kam s ignā la in t ens i t ā t e a t t iecībā pret t r okšņu in tens i tā t i bū tu ap 60 decibelu (mil jons r e i ž u ) . Šī pat i i ekā r t a , lietojot objektīvu ar d i amet ru 7,5 cm, nodroš inā tu s a k a r u s ar M a r s u pie s i g n ā l a / t r o k š ņ a a t t i ec ības 10 000 (40 dec ibe lu ) , bet 25 cm objekt īvs n o d r o š i n ā t u s a k a r u s ar Sau le s s i s t ēmas robežām pie s ig­ n ā l a / t rokšņa a t t i ec ības 30 decibelu (1000 reižu) Līdzīgi aprēķin i izdarī t i arī lieliem s t a r p z v a i g ž ņ u a t t ā lumiem. Tieši šeit būs v i s v a i r ā k grūt ību, ko rada p ras ība pēc liela d iamet ra opti­ kas . Teorēt iski a p r ē ķ i n ā t s , ka 10 ki lovatu s i g n ā l s , fokusēts ar te leskopu, kura objektīva d i a m e t r s 5 metr i (v is l ie lākais no paš la ik darbā esošajiem objek t īv iem) , būtu u z t v e r a m s a p m ē r a m d e s m i t d a ļ a s g a i s m a s gada at tā­ lumā. J a ievērojam, ka S a u l e s s i s t ēmas d i ame t r s ir t ikai a p m ē r a m viena t ū k s t o š d a ļ a g a i s m a s gada , t as , p r o t a m s , ir ievēr ības c ienīgs a t t ā l u m s . Jā ­ saka g a n , ka tas p a g a i d ā m ir ļoti h ipotē t i sks aprēķ ins , jo paš la ik izga tavot 2 i: t ādu objektīvu, kas a tb i l s tu kohe ren t ā s g a i s m a s p r a s ī b ā m , ir pi lnīgi ne­ reā l s uzdevums . Ja ievērojam reāli i z g a t a v o j a m ā s o p t i k a s robežas (25 cm liels d i a m e t r s ) , t a d s ignā lu , kas pēc i n t e n s i t ā t e s bū tu v i e n ā d s a r t r o k š ņ i e m (10 dec ibe lu ) , va rē tu uz tve r t a p m ē r a m g a i s m a s g a d a s i m t ā s d a ļ a s a t t ā l u m ā . Bet desmit g a i s m a s g a d u a t t ā l u m ā , t. i., a t t ā l u m ā , k ā d s , pēc d a ž u pētnieku d o m ā m , m ū s va rē tu šķir t no t u v ā k ā s Zemei l ī dz īg a s p l a n ē t a s , a r s a p r ā t ī g ā m būt­ nēm uz t ā s , — s i g n ā l a i n t ens i t ā t e butu t ikai v iena mi l jonā da ļa no t rokšņu in tens i t ā t e s , t ā t a d s i g n ā l s ga l īg i p a z ū d t r o k š ņ o s un ir a t š i f rē jams , ja t a s v i spā r i espē jams , t ikai ar m i l z ī g ā m g r ū t ī b ā m . Ir i z t e ik tas d o m a s , ka t ādos a t t ā l u m o s va rbū t izrādīs ies i zdevīgāk a tka l lietot r ad iof rekvences — mikro­ v i ļņus mi l imet ru d i apazonā , jo šeit ir v i eg l āk i z g a t a v o t p r a s ī b ā m a tb i l s tošu «opt iku» — a n t e n a s , un paš re iz i e spē jams n o d r o š i n ā t m a z ā k u t rokšņu l īmeni . Kā r edzam, j a u t ā j u m s p a r kosmisk iem s a k a r i e m a t r o d a s s a v a s a t r i s i ­ n ā š a n a s pašā s ā k u m a s t ad i j ā . Mi lzums g rū t ību ir vēl j ā p ā r v a r , p i rms va­ rēs nodroš inā t nāko tnes k o s m o n a u t a m d rošus , s t a b i l u s s a k a r u s ar mūsu p lanē tu . Taču t ikpat s k a i d r s ir arī t a s , ka šīs g r ū t ī b a s ir p ā r v a r a m a s un ka t ā s t iks p ā r v a r ē t a s , ka cilvēce s avā a t t ī s t ībā a t r o d a s j a u n u br īn išķ īgu no t ikumu p r i ekšvaka rā . KAS JAUNS ASTRONOMIJĀ J A U N U ZVAIGŽŅU GREDZENI A P GALAKTIKAS CENTRU Mūsu Ga lak t ika ir sp i r ā l i ska zva ig­ žņu s i s t ēma . Sp i rā ļu z a r u s veido g a l v e n o k ā r t s t a r j a u d ī g a s O un B spek t ra zva igznes , t. s. bal t ie milži . Sīs z v a i g z n e s s a s k a t ā m a s tā lu , tā­ pēc arī ir izdevies noska id ro t sp i r ā ļu za ru novie to jumu Sau le s a p k ā r t n ē . S a u l e a t r o d a s iekšējā m a l ā z a r a m , kas a p m ē r a m 8,5 kps a t t ā l u m ā no G a l a k t i k a s cen t ra s t iep jas uz vienu pus i Gulb ja z v a i g z n ā j a vi rz ienā, bet uz o t ru pus i B u r u un Kuģa Ķīļa vir­ z ienā . S im z a r a m S a u l e s t u v u m ā ir spēc īgs a t z a r o j u m s Or iona zva ig­ znā j a v i rz ienā . T ā p ē c v iss z a r s pa­ z ī s t a m s a r G u l b j a jeb Or iona za ra n o s a u k u m u . T u v ā k G a l a k t i k a s cen­ t r a m ( a p m ē r a m 6,5 kps a t t ā l u m ā no t ā ) a t r o d a s S t rē ln ieka za r s . Vēl v iens z a r s z i n ā m s Per se ja un Kasi - ope jas z v a i g z n ā j a v i rz ienā , bet šī z a r a a t t ā l u m s no G a l a k t i k a s cen t ra ir j a u a p m ē r a m 11 kps . T a s šķiet arī 18 STRĒLNIEKS m a z ā k b a g ā t s b a l t ā m z v a i g z n ē m nekā divi pirmie. Jāp iez īmē , ka šo­ dien s a m ē r ā s k a i d r ā sp i rā ļu za ru ai­ na S a u l e s t u v u m ā ir a s t r o n o m u ilgu pūl iņu r ezu l t ā t s . Sev i šķas g r ū t ī b a s r a d a t a s , ka s p i r ā ļ u za ros bez ba l ­ t iem mi lž iem un c i t ā m z v a i g z n ē m a t r o d a s ļoti daudz pu tek ļu un g ā z e s m ā k o ņ u . Tie p a v ā j i n a vai p a v i s a m izdzēš to zva igžņu ga i smu , kas at­ r o d a s aiz viņiem. Lai i zz inā tu zva ig ­ žņu pa t i eso s a d a l ī j u m u te lpā , rūp īg i j ā p ē t a abso rbē jo šā s m a t ē r i j a s izvie­ to jums un t ā s i e tekme uz z v a i g ž ņ u s t a r o j u m u , kas n o n ā k pie m u m s . Tomēr š im ļ a u n u m a m ir sava labā p u s e , prot i , gāzu m ā k o ņ u k l ā t b ū t n e v a r pa l īdzē t r a d i o a s t r o n o m i e m no­ teikt sp i r ā ļu za ru a t r a š a n ā s v ie tas . S t a r p z v a i g ž ņ u g ā z e s a s t ā v ga lveno ­ k ā r t no ū d e ņ r a ž a . L ie lākā ū d e ņ r a ž a da ļa a t r o d a s ne i t r ā l ā s tāvokl ī , un tā s t a r o j u m a m vi ļņa g a r u m s ir 21 cm. Be t ap k a r s t a j ā m z v a i g z n ē m ūdeņ­ rad i s ir jon izē t s un i z s t a ro c i tus v i ļņa g a r u m u s . Tā ar r ad ionovē ro - j u m u pa l īdz ību net iešā ceļā va r no­ ska id ro t p a t ba l to mi lžu koncen t rā ­ ciju v i e t a s . Kā v i s p ā r r a d ā s doma, ka mūsu z v a i g ž ņ u s i s tēmai v a r ē t u būt sp i rā- liska uzbūve? To note ikt i izraisī ja ci tu g a l a k t i k u a p l ū k o š a n a . Šie a s t ro ­ nomu « u z s k a t e s l īdzekļi» r āda , ka p a s t ā v g a n n e r e g u l ā r a s , g a n el ipt is­ kas , g a n s p i r ā l i s k a s fo rmas zva ig­ žņu s i s t ē m a s . P r o t a m s , a t rodot ies z v a i g ž ņ u s i s t ē m a s i ekšpusē , daudz g r ū t ā k s a ska t ī t t ā s uzbūvi . Tomēr t a g a d ir pi lnīgi s k a i d r s , ka m ū s u G a l a k t i k a pat ies i p ieder pie sp i rā - l i skām s i s t ē m ā m . Vēl v a i r ā k — pē­ tījumi r ā d a , ka tā šķiet kā dvīņu m ā s a l īdz īga tuvāka ja i sp i rā l i ska ja i ga l ak t ika i M 3 1 , t. s. A n d r o m ē d a s mig l ā j am. Šīs g a l a k t i k a s uzņēmu­ mos r e d z a m s nel iels kodols , kuru ap tver pu tek ļu un g ā z e s šķ iedras . 2 * 19 - t 1 1 1 1 1 1 — 0 2 4 6 8 KJ I ? K P S 15. att. Balto milžu sadalījums Andromēdas miglājā. Redzamas divas koncentrācijas jos­ las 6 un 9 kps attāluma no centra. Tālāk t ā s veido t u m š u s sp i rā ļu za­ rus , kuros tikai kr ie tnā a t t ā l u m ā no cen t ra p a r ā d ā s bal t ie milži. Pēc S. Be rga pētī jumiem r edzams , ka ga l ak t ikā M31 k a r s t a s O un B z v a i g z n e s izvie totas g a l v e n o k ā r t di­ vās koncent r i skās j o s l ā s . Tās a t ro­ d a s vidēji 6 un 9 kps a t t ā l u m ā no cen t ra . K r i m a s as t rof iz ikas obse rva to r i j a s l īdzs t rādnieki I. un V Pronik i no­ ska idro juš i , ka arī m ū s u Ga lak t ikā bal t ie milži veido š ā d a s jos las . Sau­ les t uvumā tās a tbi ls t Gulbja un St rē ln ieka sp i rā ļu za r i em. P a g a i d ā m va i rāk bal to milžu z i n ā m s Gulbja za rā , jo t a s a t r o d a s t u v ā k Saule i un labāk izpētī ts . S t rē ln ieka z a r s ir ne tikai tā lāk, bet to a izsedz arī lieli putekļu mākoņi , kas novietoti gan Gulbja za ra iekšējā m a l ā , gan paša S t rē ln ieka za rā . Tomēr pēdējo gadu pētījumi šajā zarā a tk lā j arvien j au­ nus bal to milžu g r u p ē j u m u s . Skaid­ r āka j ā s v ie tās O un B z v a i g z n e s re­ d z a m a s lielā skai tā ļoti tā lu . Tāpēc Pronik i secina, ka p l a t ā k s un b a g ā ­ t āks ar bal ta j iem milžiem pat ies ība ir iekšējais St rē lnieka za r s . T a s pil­ nīgi a tbi ls t bal to milžu izvietoju­ m a m A n d r o m ē d a s mig lā jā . Arī tur b a g ā t ā k ā ir iekšējā jos la . Lai noska id ro tu , vai šād i ba l to mi lžu p a a u g s t i n ā t a b l īvuma gre­ dzeni pa t ies i ap tver G a l a k t i k a s cen­ tru no v i s ā m pusēm, Pronik i iz­ m a n t o ar i r ad ionovē ro jumu datus G. V e s t e r h a u t s a t r ad i s , ka Va i roga z v a i g z n ā j a v i rz ienā a t r o d a s spēc īgs i n t e n s i t ā t e s m a k s i m u m s rad ios ta ro - j u m a m ar v i ļņa g a r u m u 21 ,6cm. V a r domāt , ka to r ada liels d a u d z u m s j on i zē t a s g ā z e s jeb emis i jas mig­ lāju, kas novietoti aiz G a l a k t i k a s cent ra a p m ē r a m 6 kps a t t ā l u m ā no tā . I e spē j ams , ka ū d e ņ r a d i t u r jonizē k o n c e n t r i s k a j ā m j o s l ā m p iederošas O spek t r a zva igznes . Pēc Pron iku novē r t ē juma tu r a t r o d a s a p m ē r a m 0,002—0,003 O spekt ra z v a i g z n e s uz ka t r i em 1000 p s 3 Tas pi lnīgi atbilst O spek t ra z v a i g ž ņ u b l ī vumam Sau­ lei t u v a j ā s g r e d z e n a d a l ā s . Precīzi noteikt emis i j a s miglā ju a t r a š a n ā s v ie tas t ā d a a t t ā l u m ā nav iespē jams. Tāpēc ar ī neva r tuvāk spr ies t par ba l to mi lžu sada l ī j umu g redzenos o t rā G a l a k t i k a s malā . Atliek noska id ro t , kapec as t rono­ mus tā in t e resē bal to milžu izvieto­ j u m s . I z r ā d ā s , ka šīs zva igznes iet i lpst z v a i g ž ņ u «šūpuļos» — aso­ c iāc i jās un n a v vecākas par dažiem desmi t iem mi l jonu gadu . Pē to t to iz­ v ie to jumu un bl īvumu d a ž ā d ā s Ga­ lak t ikas d a ļ ā s , p a v e r a s iespējas gūt j a u n u s s e c i n ā j u m u s par zva igžņu r a š a n ā s proces iem Pēc P ron iku at­ z i n u m a S t rē ln ieka za rā , t. i. iekšēja ba l to milžu koncen t rāc i j a s g r edzenā , z v a i g ž ņ u r a š a n ā s pēdējos 10 6 g a d o s ir nor i tē jus i s t r au j āk neka Gulbja z a r ā . t. i., mūsu tuvāka jā a p k ā r t n ē . Z. Alks,w 20 V I S V E C Ā K Ā S Z V A I G Z N E S A m e r i k ā ņ u ast rof iz iku g r u p a (Wal le r s te in , Greens t e in , P a r k e r , Helfer. Aller) ir a t r a d u š i , ka t r īs sa r ­ kano milžu z v a i g ž ņ u a tmosfē rās , kuru n u m u r i H e n r i Dre ipe ra ka t a ­ logā ir 122563, 165195 un 221170, ir ā r k ā r t ī g i m a z m e t ā l a . Šīs z v a i g z n e s a t t iec īgi s a t u r 800 un 500 reižu ma­ zāk me tā l a nekā S a u l e . Ļoti m a z ir arī citu s m a g o e lemen tu . P i e m ē r a m , z v a i g z n ē H D 122563 kopējais pārē jo s m a g o e lementu d a u d z u m s ir a p m . 50 000 reižu m a z ā k s nekā Sau le i . T a s nozīmē, ka m i n ē t ā s z v a i g z n e s prak­ tiski s a s t ā v no t īra ū d e ņ r a ž a . P a s t ā v uzska t s , ka, p i rms Ga lak­ tika sāka ras t ies zva igznes , tā sa­ s tāvē ja no ū d e ņ r a ž a . D o m ā j a m s , ka smag ie e lement i r o d a s a tomu kodolu reakc i jās z v a i g ž ņ u iekšienē. Novu eksploz i jas , korpusku lu p lūsmu ceļā un vēl c i tā ve idā z v a i g z n ē s r aduš i e s s m a g i e e lement i n o n ā k p a s a u l e s tel­ pā. T ā p ē c p i rmā z v a i g ž ņ u p a a u d z e rodas no tīra ū d e ņ r a ž a , bet ka t r a nākošā zva igžņu p a a u d z e s a ņ e m ar­ vien va i r āk un va i r āk s m a g o ele­ mentu , tai ska i ta arī me tā lu . T ā t a d v i s j a u n ā k ā s būs t ā s zva igznes , kuru a tmosfē rās novēro v i sva i rāk metā lu un citu s m a g o e lementu , bet visve­ cākās t ā s , ku rā s s m a g o e lementu v i smazāk . Minēt ie astrofiziķi domā, ka a p l ū k o t ā s z v a i g z n e s r a d u š ā s ne vēlāk kā mi l j a rds g a d u pēc t am, kad G a l a k t i k ā bija sāc ies zva igžņu ra­ š a n ā s p rocess . Šodien nav z i n ā m a s z v a i g z n e s , kas bū tu vecākas par šiem s a r k a n a j i e m milž iem. /. Ikaunieks «MARSS-1» UN K O S M I S K Ā S TELPAS PĒTĪJUMI 1 P a d o m j u a u t o m ā t i s k ā s s t a rpp la ­ nētu s t ac i j a s (ASS) «Marss -1» lido­ j u m s devis lielu un loti vēr t īgu ieguldī jumu kosmiskas t e lpas pētī­ š a n ā . G a n d r ī z piecus m ē n e š u s ilgā l idojuma laikā (no 1962. g. 1. no­ vembra līdz 1963. g. 21. m a r t a m ) ar A S S tika noo rgan i zē t s 61 radiosa­ karu s eans s , kuru laikā no A S S sa­ ņemta d a u d z p u s ī g a informāci ja pa r f izikālajiem aps tāk ļ iem kosmiskajā telpā un pa r p a š a s s tac i jas a p a r a t ū ­ ras da rbu . A S S «Marss -1» a tšķ i r ība no pir­ ma jam padomju Mēness raķe tēm un A S S «Venēra-1», kas šķērso ja t ikai Zemes ā r ē j ā s r ad iāc i j a s jos las nelie­ los ģ e o m a g n ē t i s k a j o s p l a t u m o s un neskāra Zemes iekšējo rad iāc i jas joslu , šķērso ja visas t r īs paš la ik zi­ n ā m ā s Zemes r ad iāc i j a s joslas lie­ los ģ e o m a g n ē t i s k a j o s p l a t u m o s . Uz «Marss-1» uzs tād ī t ā a p a r a t ū r a radi ­ āci jas in t ens i t ā t e s mēr ī jumiem kon­ s ta tē ja i evē ro jamas r ad iāc i j a s joslu robežu i zma iņas . P i e m ē r a m , izrādī­ j ā s , ka Zemei v i s t u v ā k ā s rad iāc i j a s jos las m a k s i m ā l ā s i n t ens i t ā t e s apvi­ dus paš la ik a t r o d a s t ā l āk no Zemes nekā 1958. g a d ā , kad to mērīja t re­ ša is Z M P No j a u n a aps t ip r inā j i es , ka pa­ domju z inā tn ieku 1959. g a d ā atklā­ tās no Zemes v i s t ā l ā k ā s rad iāc i j a s jos las robežas v i rz ī t a s ga r Zemes m a g n ē t i s k ā lauka spēka l īni jām. 1 Sīkākas zinas par ASS «Marss-I» teh­ nisko iekārtojumu un tiem zinātniskajiem uzdevumiem, kurus ar šīs stacijas palīdzību ir paredzēts risināt, skat. «Zvaigžņotās de­ bess» 1963. gada pavasara numura. 21 Ļoti vē r t ī ga s z iņas i egū t a s , mērot ar noteiktu enerģi ju apvel t ī tu e lekt ronu koncent rāc i ju no Zemes v i s t ā l ā k ā s r ad iāc i j a s jo s l a s vidū. I z rād ī j ā s , ka e lekt ronu p lūsma ar v a i r ā k nekā 50 eV enerģi ju sa sn iedza ievērojamu bl īvumu — 200—400 mil joniem elek­ t ronu šķērsojot I c m 2 1 sekundē . Ze­ mes ā rē jās r ad iāc i j a s jos las mērī­ jumi ar «Marss-1» pa l īdz ību rāda , ka ši jos la ir ļoti s tab i l s ve idojums, jo t ā s p a s t ā v ē š a n a r eģ i s t r ē t a j a u k o p š 1959. g a d a . J o s l a s robežas tomēr pa­ k ļ a u t a s d iezgan l ielām i z m a i ņ ā m . «Marss-1» a p a r a t ū r a reģ is t rē jus i arī j on i zē t a s gāzes p l ū s m a s , t. s. Sau le s vēju, ko izsviedusi S a u l e savu ak t iv i t ā tes procesu la ikā. Š īs plūs­ m a s i z rād ī jušās m a i n ī g a s . Ar «Marss-1» a p a r a t ū r a s palīdzī­ bu k o n s t a t ē t a s arī i evē ro jamas kosmiskā s t a ro juma i z m a i ņ a s Zemes a p k ā r t n ē un s t a r p p l a n ē t u te lpā . Sa­ l īdzinot ar 1959. g a d u , kosmisko s t a r u in tens i t ā t e p i eaugus i gand r ī z d ivkār t . Ir iz te ik tas d o m a s , ka a b a s iepriekš minē t ā s p a r ā d ī b a s , t. i., Ze­ mes r ad iāc i j a s jos las robežu izmai­ ņ a s un kosmisko s t a ru i n t ens i t ā t e s i z m a i ņ a s Zemes a p k ā r t n ē un s t a rp ­ p lanē tu te lpā , ir s a i s t ī t a s ar Sau le s ak t iv i t ā t e s i zma iņām. Tu rpmāk ie pē­ tī jumi Sau le s ak t iv i tā tes ciklu laikā ļaus p i ln īgāk noska id ro t šo ļoti inte­ r e s a n t o j a u t ā j u m u . «Marss-1» a p a r a t ū r a no j a u n a ap­ s t ipr inā jus i arī faktu, ka Zemi ap­ ņem s a v d a b ī g a «korona» — jonizē­ t a s gāzes apva lks , kas s n i e d z a s 10— 20 tūks tošus ki lometru a t t ā l u m ā . Ar «Marss-1» pal īdzību iegūta vēr­ t īga informāci ja par m a g n ē t i s k ā lauka sp r i eguma vēr t ībām kosmis­ kajā te lpa . P a r a s t i t a s iz rād ī jās 3 — 4 g a m m a s liels, bet kons ta t ē t i arī m a g n ē t i s k i e lauki pa t ar d ivkār t lie­ l āku s p r i e g u m u (6—9 g a m m a s ) . M a g n ē t i s k i e lauki kosmiska jā te lpā ir sa is t ī t i ar lādē tu daļ iņu p lū smām, jo ap t ā m kā ap j e b k u r ā m s t r ā v ā m eks i s tē m a g n ē t i s k a i s l auks . Sa l īdz i ­ n ā j u m a m der a tz īmēt , ka m a g n ē ­ t i skā l auka s p r i e g u m s uz Zemes v i r s m a s polu ra jonā a p m ē r a m 60 000 g a m m u . Ar «Mars s -1» pal īdz ību iegūt i ļoti noz īmīgi dat i pa r meteoru v ie las s a d a l ī j u m u ā r p u s Zemes o rb ī t as . 6000—40 000 ki lometru a t t ā l u m ā A S S «Marss -1» šķērsoja p a z ī s t a m o Taur īdu me teoru p lūsmu. Šis p lūs­ m a s me teoru da ļ iņu tr iecienu ska i t s bija a p m ē r a m v iens t r ieciens d ivās m i n ū t ē s . T ā t a d p lūsma nav sevišķi in t ens īva , jo A S S s tac i jas ā t r u m s s t a r p p l a n ē t u te lpā ir va i rāk i kilo­ met r i s ekundē . 20—40 mil jonu kilo­ met ru a t t ā l u m ā «Marss -1» šķērsoja a tka l vienu me teoru p lūsmu, ku ra s i n t ens i t ā t e bija a p m ē r a m t ikpat liela kā j a u a t z īmē ta j a i Taur īdu meteoru p l ū s m a i . Šo p lū smu p a g a i d ā m nav izdevies identif icēt ne ar vienu no p a z ī s t a m a j ā m meteoru p l ū s m ā m . Tādē jād i v ie las s ada l ī j uma pētījumi kosmiska jā t e lpā a r «Marss-1» palī­ dzību a tk lā juš i j a u n u meteoru plūs­ mu. T a s ļ a u s šo p lūsmu a tz īmēt « Z v a i g ž ņ u ceļu» ka r t ē un kosmonau­ t iem d rošāk vad ī t s avus k u ģ u s s t a rp ­ p lanē tu l ido jumos . «Mars s -1» s n i e g t ā s z i n ā t n i s k ā s in fo rmāc i j a s a p s t r ā d e t u r p i n ā s . Ne m a z ā k v ē r t ī g a s ir z iņas , kas i e g ū t a s pa r p a š a s a p a r a t ū r a s da rbu , kas uz s t ād ī t a uz «Marss-1» . Ļoti 22 sekmīgi a t r i s i n ā t s j a u t ā j u m s , lai s t ac i j a s t ehn isko l īdzekļu komplekss ne t raucē t i d a r b o t o s dziļa kosmiska v a k u u m a , k o s m i s k ā s rad iāc i j a s , bez­ sva ra un s a r e ž ģ ī t a t e m p e r a t ū r a s re­ ž īma aps t āk ļo s . J ā a t z ī m ē , ka, piemē­ ram, Sau le s s t a r o j u m a in tens i t ā t e , kuģim at tāl inotie . . no Sau les , lido­ j u m a laikā s a m a z i n ā s t r ī skār t , kas ar ī n o r ā d a , cik s a r e ž ģ ī t a t empe ra ­ t ū r a s režīma a p s t ā k ļ o s j ā d a r b o j a s A S S a p a r a t ū r a i . Te l eme t r i skās in­ formāci jas a p s t r ā d e l iecina, ka lido­ j u m a laikā he rmēt i sk i nos l ēg ta j ā noda l ī jumā , kurā a t r a d ā s a p a r a t ū r a , visu laiku bijuši nepiec iešamie nosa­ cījumi a p a r a t ū r a s n o r m ā l a i funkcio­ n ē š a n a i : t e m p e r a t ū r a -1-20° + 3 0 ° C , sp ied iens 850 mm H g . Sekmīgi a t r i s i n ā t s j a u t ā j u m s pa r A S S e l e k t r o a p g ā d i . Sau le s ba t e r i j a s kopā a r bu fe r akumula to r i em da rbo­ j u š ā s ļoti s tabi l i un pi lnībā a p g ā d ā ­ j u š a s ar nep iec iešamo e lekt roener­ ģi ju s tac i jas a p a r a t ū r u . Radiol īn i ju d a r b a da tu ana l i zē l iecināja, ka to j a u d a a tb i l s t a p r ē ķ i n ā t a j a i un dotu iespēju uz turē t s t ab i lus r ad io saka ­ r u s va i r āk nekā 300 mil jonu kilo­ me t ru a t t ā l u m ā . Līdz ar to aps t ip r i ­ nā j ies , ka pareiz i un efektīvi veikta radiol īn i ju p ro j ek t ē šana , t. i., pa­ reizi i z r a udz ī t a s s i g n ā l u modu lēša ­ n a s un k o d ē š a n a s metodes , s i gnā lu a t k l ā š a n a s un i z d a l ī š a n a s , kā arī s t a c i j a s kus t ības p a r a m e t r u mēr ī ša ­ n a s me todes . P i r m o reizi izdevies uz turē t abpusē jus s t ab i lus r ad iosa ­ k a r u s ar ASS , k a s a t r a d ā s 106 mil­ joni k i lometru a t t ā l u m a 1 Š im sa­ s n i e g u m a m kosmiskās t e lpas apgū­ š a n a s ne i lga jā vēs tu rē nav precen- denta , un t am ir ļoti t ā le joša nozīme t u r p m ā k o pasākumu o r g a n i z ē š a n ā . Tomēr t e l eme t r i skās informāci jas a p s t r ā d e rādī ja , ka p ienācīg i nedar ­ bojās «Marss -1» o r ien tāc i j as sistē­ ma . Šī iemesla dēļ s t ac i j a s a n t e n a s nav v a i r s p ievērs tas Zemei , un ar s taci ju pēc 21 . m a r t a nav izdevies nod ib inā t r a d i o s a k a r u s , kau t arī pā­ rējā a p a r a t ū r a da rbo j ā s normāl i . M ē ģ i n ā j u m i a t j auno t r a d i o s a k a r u s ar «Marss -1» t u r p i n ā s . Iegūt ie dat i pa r «Marss -1» apa ra ­ t ū r a s da rb ību ļaus m ū s u z inātnie­ kiem un kons t ruk to r i em radī t vēl p i l n ī g ā k a s ASS un vēl sekmīgāk r i s inā t g rū to un sa režģ ī to kosmis­ kās t e lpa s a p g ū š a n a s uzdevumu. A. Balklavs AMERIKĀŅU KOSMONAUTA L. G. KUPERA L I D O J U M S Šī g a d a 15. mai jā pu lks t en 16.04 pēc M a s k a v a s laika no K a n a v e r a l a s z e m e s r a g a tika p a l a i s t s a m e r i k ā ņ u «Mercurv» sēr i jas Zemes māk s l ī g a i s p a v a d o n i s «Fate-7» a r kosmonau­ tu — A S V kara av iāc i j a s majoru — Leroju G o r d o n u Kuperu . «Fate-7» 22 reizes apl idoja zemeslodi un at­ r a d ā s kosmosā 34 s t u n d a s 20 minū­ tes un 30 sekundes . Tā o rb ī t a s peri­ gejs a t r a d ā s 160 km a u g s t u m ā un apoge js 265 km a u g s t u m ā virs Ze­ mes . Kosmosa kuģa ā t r u m s orbī tā Jāatzīmē, ka šādā attālumā laika sprī­ dis starp radiosignāla nosūtīšanu un atbil­ des saņemšanu ir apmēram 12 minūtes. 23 bija 28074 kilometri s t u n d a , un vienu apgr iez ienu t a s veica 88 m i n ū t ē s un 45 sekundēs . Visa l idojuma laikā k o s m o n a u t s Kupers veica a p m ē r a m 960 000 k i lometrus . Lerojs Gordons Kupers ir cetur­ t a i s amer ikāņu k o s m o n a u t s . Viņš ir 36 g a d u s vecs, precējies un divu — 13 un 14 gadu vecu mei tu tēvs . Lidot Kupers sācis jau 17 g a d u ve­ cumā. Kadu laiku viņš dienēj is ar­ mijā , pēc t am flotē un vē lāk aviā­ cijā. 1945. g a d ā sācis mācī t ies jūr­ niecības akadēmi jā , taču to pame t i s un pec t am iestājies un ive r s i t ā t ē Ha- vaju s a l ā s . 1956. g a d ā Kupe r s iegu­ vis av iāc i jas inženiera g r ā d u . Kosmiskā l idojuma laikā Kupers izdarīja v a i r ā k u s ekspe r imen tus . Veicot t rešo apli , no p a v a d o ņ a t ika izmests lodveida konte iners (T3 cm d i a m e t r a ) , kurā a t r a d ā s impuls īvs g a i s m a s avots un ba te r i j as . Sis kon­ teiners bija p a v a d o ņ a p a v a d o n i s . Kad p a v a d o n i s un kon te ine r s a t r a ­ dās Zemes ēnā , k o s m o n a u t s uzņēma g a i s m a s uz l iesmojumus kinofilmā un arī reģis t rē ja tos pēc acumēra , p ie raks to t r ezu l t ā tus . Pēc l idojuma Kupera p ie raks tu s a l ī dz inā s ar ki­ n o k a m e r a s rezul tā t iem. Tā v a r ē s no­ skaidro t , cik precīzi k o s m o n a u t s būs spēj is noteikt a t t ā l u m u līdz spīdo­ š a m p r i ekšme tam kosmosā . Kupers fotografēja arī Mēnes i , Ze­ mes v i r smu, m ā k o ņ u s un Zemes ho­ r izontu . Viņš mērīja sev t empera ­ tūru un as inssp ied ienu , pā rbaud ī ja pu lsu un e lpošanas biežumu, kā arī i zmanto ja īpašu ierīci kāju «ielocīša- nai» . Līdz 19. apl im Kupera l idojums r i s i nā j ā s n o r m ā l i . Visi eksper iment i t ika izpildīt i a tb i l s toš i p r o g r a m a i . Taču 19. a p g r i e z i e n ā c i t s pēc c i t a no i e r indas i zgā ja a u t o m ā t i s k ā s orien­ t āc i j a s s i s t ē m a s a p a r ā t i . Or ien tāc i ­ j a s s i s t ēma i ir sevišķi sva r īga nozī­ me, kosmosa k u ģ i m izejot no orbī­ t a s . J a k u ģ i s - p a v a d o n i s nebūs pare iz i o r i en tē t s b r e m z ē š a n a s dzinēju ieslēg­ š a n a s brīdī, t ad k o s m o n a u t u ga ida nāve . Nepare iz i o r ien tē t s pava­ donis var nev i s nola is t ies uz Ze­ mes , bet g a n ieiet citā orbī tā , un t ad k o s m o n a u t s spēs dzīvot t ikai tik i lgi , cik ilgi v i ņ a m pietiks skābekļa . Nepare iz i o r i en tē t s p a v a d o n i s va r arī sāk t n o s ē š a n o s pa nepare izu t ra ­ jektor i ju un s a d e g t Zemes a tmo­ sfēra. Kupe ra r īcībā bija ar roku vadā ­ ma o r i en tāc i j a s s i s t ēma . Arī o t ra i s a m e r i k ā ņ u k o s m o n a u t s Skots Kar- pen te r s i zman to j a šo s i s t ēmu sava l idojuma laikā 1962. g a d a mai jā un pa l ika dzīvs, k a u t g a n n o l a i d ā s vai ­ r ā k u s s i m t u s k i lomet ru no pare ­ dzē tā r a jona . Nezaudē jo t auks t a s in ību , Kupers p ā r g ā j a uz r o k a s v a d ī b a s s i s tēmu. T a g a d v i ņ a m vajadzē ja p a š a m or ientē t ies v izuāl i pēc a p v ā r š ņ a un or ien tē t arī k u ģ i . Kad Kupers pa r to bija ziņoj is uz Zemi , Sko t s Karpen- ters , kas spec iā l i dežurē ja H a v a j u s a l ā s , deva K u p e r a m pa rad io s īkas ins t rukc i jas , kā d a r b i n ā t rokas vadī­ bas s i s tēmu, lai r egu lē tu kuģa āt­ rumu , a tg r i ežo t i e s a tmos fē ra s bl īva­ jos s l āņos , un novē r s tu kuģa s a d e g ­ š a n u . K u p e r a m i zdevās kuģi nos tād ī t v a ļ a d z ī g ā s tāvokl ī , un n o s ē š a n ā s no­ r i tē ja l a imīg i . «Fate-7» nosēdās 24 tieši pa redzē t a j ā ra jonā Klusajā okeānā 17 ma i j ā pu lk s t en 2.26 pēc M a s k a v a s la ika d i e n v i d a u s t r u m o s no Midve ja s s a l a s , t ikai 6 km a t t ā ­ lumā no speciāl i nor īkotā av iāc i jas b ā z e s kuģa « K e a r s a r g e » . Kosmo­ n a u t s Kupers pēc l idojuma j u t ā s labi, un medic īn i skās i zmek lēšanas rezu l t ā t i rādī ja , ka viņa vese l ības s tāvokl i s ir p i ln īg i apmie r inošs . Amer ikāņu prese no rāda , ka ar kosmosa k u ģ a «Fate-7» l idojumu pabe ig t s p i r m a i s a m e r i k ā ņ u kos­ mosa p ē t ī š a n a s p o s m s un ka kos­ m o s a kuģi pēc pro jekta «Mercurv» va i r s net iks p a l a i s t i . R o d a s j a u t ā j u m s , vai tad amer i ­ kāņi nevē las p a n ā k t P S R S ? Viņi to ka t r ā ziņā vē las , t aču amer ikāņ i em n a v p a g a i d ā m nesē j raķešu , kas j au­ das ziņā v a r ē t u l īdz inā t ies t ā m . ku­ r a s i zman to j a padomju p a v a d o ņ u «Vostok» p a l a i š a n a i . «Vostok» sva r s ir 5 t o n n a s , bet p a v a d o ņ u «Mercu­ rv» s v a r s t ikai 1,3 t o n n a s . Nesē j ra ­ ķetes nelielā j a u d a ierobežoja skā­ bekļa rezerves e lpošana i , ūdens re­ ze rves ska fand ra un kab īnes dzesi- n ā š a n a i , a k u m u l a t o r u bater i ju re­ ze rves e l ek t roene rģ i j a s i e g ū š a n a i un degvielu o r i en t āc i j a s s i s tēmai . Ir a p r ē ķ i n ā t s , ka, pa t v i sekonomiskāk izmanto jo t e l ek t roenerģ i ju un deg­ vielu, p a v a d o n i s «Fate-7» būtu va­ rējis veikt t ikai 34 ap ļus . P r o t a m s , ka bez d roš ības rezervēm nedr īks t lidot m a k s i m ā l o ap ļu skai tu , t ādē ļ p r o g r a m ā bija p a r e d z ē t a a tg r i e ša ­ nās uz Zemi pēc 22 apļ iem. /. Daube N O Z I E D Z Ī G A I S PROJEKTS « W E S T FORD» Jau 1959. g a d ā Ves t fordā (ASV) sāka i z s t r ādā t j a u n u projektu, kā pa l ie l inā t u l t ra ī sv i ļņu r a d i o s a k a r u a t t ā l u m u . Projekta ideja — izveidot a p k ā r t Zemei vienu vai va i r ākus g r e d z e n u s no s īkām v a r a a d a t i ņ ā m . Ka t r a a d a t i ņ a da rbo tos kā dipols, un t ā d s a d a t i ņ u g redzens varē tu lielos a t t ā l u m o s a t s t a ro t u l t ra ī sos radio­ vi ļņus , kur frekvence sakr i s tu ar a d a t i ņ u r ezonanse s frekvenci Šim n o l ū k a m projekta au tor i izvēlējās 1,77 cm g a r a s un 0,00286 cm re snas a d a t a s ; r ezonanses frekvence tad ir apm. 8500 megahe rcu . G a l ī g a i s pro­ jek ts «\Vest Ford» pa redz izmest kosmosā 3 līdz 4 tūks tošu ki lometru a u g s t u m ā va i r ākus desmi tus tonnu t ādu a d a t i ņ u . P i r m o mēģ inā jumu real izēt šo projektu amer ikāņ i izdar ī ja 1961. ga­ da oktobrī . A t l a s -Agena raķete kopa ar mi l i t ā ro pavadon i «Midas-4» iz­ nesa m ā k s l ī g ā p a v a d o ņ a orbī ta 35 k i l o g r a m u s minēto a d a t i ņ u . Tās bija diskveida sa iņos i e sa ldē ta s nafta­ l īnā. S a d a l ī t ā j s gr ieza d iskus ar āt­ rumu 400 apgr iez ienu minū tē , kos­ miska jā te lpā naf ta l īns pakāpenisk i iz tvaikoja , a t b r ī v o d a m s vienu ada­ t iņu pēc o t ras . Cen t rbēdzes spēks izsvieda a d a t i ņ a s te lpā ar ā t r u m u apm. 3 m sekundē . P ro jek ta autor i bija paredzē juš i , ka t r īs nedē ļas pēc p a l a i š a n a s ada­ t i ņ a s izveidos n e p ā r t r a u k t u gre­ dzenu, kas a tmos fē ra s a u g s t ā k o s l āņu p re tes t ības r ezu l t ā t ā pēc da­ žiem g a d i e m nobremzēs ies , n o n ā k s a tmosfērā un beigs savu eksis tenci . Tomēr a d a t i ņ a s nevis izkl īda gre­ dzenā , bet g a n ce|oja a p k ā r t Zemei kā kompak t s mākon i s . J a u toreiz v i sas p a s a u l e s z inā t ­ nieki pro tes tē ja pret pro jekta «West Ford» real izāci ju . SAS ( S t a r p t a u t i s ­ kas a s t ronomu sav ien ības ) kongres s , kas sapu lcē jā s 1961. g a d a a u g u s t ā ASV, v ienbals īg i p ieņēma speciā lu rezolūci ju, adresē tu ASV vald ība i . P ro jek tu nosodīja g a n d r ī z visi pa­ sau les ievērojamākie z inā tn iek i a s t ronomi j a s , r a d i o a s t r o n o m i j a s , k o s m o n a u t i k a s , kosmisko rad iosa ­ karu u. c. speciāl is t i . Kas g a n b ī s t ams s lēp jas šai pro­ jek tā? P i r m k ā r t , gredzeni ne t ika i a t s t a ­ ros a tpaka j uz Zemi r ad iov i ļņus , kas noraidī t i kādā citā zemes lodes vietā , bet arī kavēs rad iovi ļņ iem no kos­ mosa nonāk t uz Zemi. T a s t r a u c ē s r a d i o a s t r o n o m u pēt ī jumus. O t rkā r t , t ādu « rad iospogu la» gre ­ dzenu a t r a š a n ā s kosmosā Zemes t u v u m ā var t raucē t un izkropļot sa­ k a r u s s t a r p Zemi un kosmiskaj iem a p a r ā t i e m . Ada t iņu g r e d z e n s va r br īžiem p ā r t r a u k t vai izkropļot ra­ d i o s a k a r u s s t a r p p a v a d o ņ i e m un ra­ dīt avā r i j a s . Bez t a m as t ronomi veic p l a šus pē­ t ī jumus par meteoru m a t ē r i j a s un kosmisko putekļu s ada l ī j umu kos­ miska jā te lpā . Šiem pēt ī jumiem ir ļoti s va r ī ga nozīme k o s m o n a u t i k a s a t t ī s t ībā . Ada t iņu p a l a i š a n a loti ap­ g r ū t i n ā s šos pēt ī jumus, jo māksl ī ­ ga jos p a v a d o ņ o s un r aķe tēs uzs tā ­ dītie apa r ā t i nevarēs a t šķ i r t ī s to meteor ī tu t r iecienus no m ā k s l ī g a j ā m a d a t i ņ ā m . Kaut gan ada t iņu s v a r s ir nie­ c īgs — 0,1 m g , ā r k ā r t ī g a i s s adu r ­ s m e s ā t r u m s — līdz 16 km sekundē — p a d a r a k a t r u a d a t i ņ u b ī s t amu kos­ miska j i em a p a r ā t i e m . Kaut arī n a v j ā b a i d ā s , ka v iena a t sev i šķa a d a t i ņ a v a r ē t u cau r s i s t kosmiskā kuģa bru­ ņ a s , t ā d a a d a t i ņ a , bet it īpaš i a d a ­ t iņu m ā k o n i s , va r iznīc ināt v i eg lās un v ā r ī g ā s S a u l e s ba te r i j a s — kos­ misko a p a r ā t u ene rģ i j a s avotu — vai v ieglā s k a f a n d r ā t ē rp tu kosmo­ n a u t u . V i s l i e l ākās b r i e s m a s tomēr s lēp­ j a s ta i aps tāk l ī , ka n a v precīzi zi­ n ā m s , kā a d a t i ņ a s iz turēs ies te lpā . Aprēķ ins , ka t ā s pēc ne i lga la ika n o n ā k s a tmosfē rā un s a d e g s , va r iz­ rād ī t i es a p l a m s . Kosmiska jā p l a z m ā b e z s v a r a s t āvok l ī m a g n ē t i s k o l auku un j on i zāc i j a s ie tekmē va r eks is tē t vēl neizpēt ī t i procesi , kas l īdzsva­ rotu a tmos fē r a s pre tes t ību un cen­ stos « a t g r ū s t » a d a t i ņ a s no Zemes . T a d b ī s t a m ā s a d a t i ņ a s va rē tu eksis­ tēt Zemes t u v u m ā n e n o s a k ā m i i lgi . Tā kā kosmosa a p g ū š a n a n u p a t ti­ kai s ā k a s , v i s a s b r i e s m a s un t r aucē ­ j u m u s n ā k o t n ē grū t i pa t pa redzē t . Tomēr tūl ī t pēc p i rmā eksper i ­ m e n t a n e i z d o š a n ā s amer ikāņ i s āka g a t a v o t i e s tā a t k ā r t o š a n a i . Šore iz bija p a r e d z ē t s a d a t a s pa la i s t nevis au tomā t i sk i , bet pēc k o m a n d a s no Zemes . Lai sekotu a d a t i ņ u izkais īša­ n ā s ga i t a i , p a v a d o n ī pa redzē ja iebū­ vēt te levīz i jas iekār tu . Kau t gan zi­ nā tn i ek i p ro te s t ē j a , ek spe r imen t s šā g a d a mai jā t ika a t k ā r t o t s . Kas gan spiež A S V z inā tn iekus veikt t ik a p š a u b ā m u s p a s ā k u m u s , spī tē jo t c i lvēces s a p r ā t a balsi j? Iz­ r ā d ā s , ka p ro jek ta «West Fo rd» rea­ l izācija ir loti s v a r ī g a mi l i tā r i s t iem. Arvien p l a šāk izvēršot kosmiskās t e lpas i z m a n t o š a n u sp i egošana i un kara va j adz ībām, A S V ģenerā l i cer i zman to t «West F o r d a » g r e d z e n u s šāv iņu v a d ī š a n a i pa radio lielos at­ t ā l u m o s . / Sneiders VAI ZVAIGŽŅU Ī P A Š Ī B A S IR A T K A R Ī G A S NO D Z Ī V E S VIETAS? Ka z ināms , d a ž ā d ā s zemēs dzīvo dažād i ļaudis . Tie pēc s a v ā m īpašī­ bām, p iemēram, ā d a s k r ā s a s , k ras i var a t šķ i r t ies ci ts no c i ta . G a d u tūks tošos vides aps t āk ļu iespa idā tiem izve ido jušās nep iec ie šamās īpa tn ības . Pa lūkos imies , vai l īdzīga pa rā ­ dība n a v s a s t o p a m a arī zva igžņu p a s a u l ē . Sim n o l ū k a m ap lūkos im v i s s p o ž ā k ā s z v a i g z n e s — i lgper ioda m a i ņ z v a i g z n e s , k a s kā b ā k a s t ā lu s a s k a t ā m a s m ū s u zva igžņu p a s a u ­ les p l a š u m o s . Izvē lēs imies v i s a s t ā s ar t i t ā n a sav ieno jumiem b a g ā t ā s zva igznes , kas n a v v ā j ā k a s pa r 12. fotogrāf isko l ie lumu; līdz š im lielu­ m a m t ā s a t k l ā t a s j a u g a n d r ī z vai v i sas . K a t r a i zva igzne i i z rēķ inās im a t t ā l u m u pa r sekos (1 p a r s e k s vienlī­ dz īgs 3,26 g a i s m a s gad i em) no Sau­ les virz ienā uz G a l a k t i k a s cen t ru P O L S C E N T R S 16. att. Zvaigznes-Saules attāluma projek­ cijas Galaktikas ekvatora un tai perpendiku­ lāra plaknē. ( + x ) vai an t i cen t ru (—x) un a t tā ­ lumu no ekva tora p l ā k s n e s nea tka­ rīgi no vi rz iena ( z ) , kā t a s p a r ā d ī t s 16. a t tē lā . Ap lūkos im t i t āna i lgper ioda maiņ­ zva igžņu per iodus d a ž ā d o s a t t ā lu ­ mos no S a u l e s g a n cen t ra , gan an- t icent ra v i rz ienā . P e r i o d s ir v israk­ s t u r ī g ā k ā m a i ņ z v a i g ž ņ u īpaš ība , kas nosaka spožuma m a i ņ a s cikla il­ gumu , šoreiz d ienās . 1. t a b u l a s p i rmajā r i ndā ir norādī t i tie a t t ā l u m a intervāl i cen t ra vir­ zienā, kur iem izrēķināt i zva igžņu vidējie per iodi . Iz rēķ inā t ie vidējie periodi a t t iec īga in t e rvā la zva ig­ znēm (n) doti t a b u l a s o t ra jā r indā . Tikpat lieliem in te rvā l iem, bet t ikai an t i cen t r a virz ienā arī iz rēķināt i at­ tiecīgie z v a i g ž ņ u vidējie periodi , kas ievietoti t a b u l a s t r e ša j ā r indā . t a b u l a 0—250 251 —500 501—1000 1001- P ( C ; P(Ai 340 340 112 88 310 320 105 50 280 300 131 64 220 270 82 29 27 K ā d a s z iņa s slēpj sevī 1. t a b u l a s ska i t | i ? Kā cen t ra , tā an t i cen t r a vir­ zienā, a t t ā l u m a m no S a u l e s kļūstot l ie lākam, periodi s a m a z i n ā s . Per ioda s a m a z i n ā š a n ā s ir divu aps t āk ļu se­ kas . P i rmkā r t , l ielākā a t t ā l u m ā zva igznes ir vā jākas , un noteikt t ā m lielu per iodu, teiksim 500 d ienas , ir daudz g r ū t ā k nekā īsāku periodu, p iemēram, 100 dienas . J o t ā l ā k a s un v ā j ā k a s zva igznes , jo va i r āk s t a rp t ām būs ī sāka per ioda z v a i g ž ņ u . O t rkā r t , d a u d z a s m ū s u m a i ņ z v a i g ­ znes a t k l ā t a s un izpēt ī tas v izuāl i , bet vizuāl i lielā a t t ā l u m ā labāk var re­ dzēt īsa per ioda z v a i g z n e s . T a s tā­ pēc, ka g a r a per ioda z v a i g ž ņ u at­ mosfē rās ir va i rāk t i t āna savieno­ jumu, kas kave tās novērot . Tādē jād i va r s a p r a s t , kāpēc pe­ riodi s a m a z i n ā s , ejot no S a u l e s kā G a l a k t i k a s cen t ra , tā an t i cen t r a vir­ zienā. Tomēr šīs per ioda i z m a i ņ a s abos v i rz ienos nenotiek v ienmēr īg i . Pa lūkojo t ies 1. t a b u l a s o t ra jā un t reša jā r indā , redzam, ka, a t t ā l ino­ t ies no Sau les , periodi s t r a u j ā k sa­ m a z i n ā s cent ra v i rz ienā nekā an t i cen t ra vi rz ienā. Pe r ioda paliel i­ n ā š a n ā s an t i cen t ra v i rz ienā p a r ā d ī t a 2. t abu lā . 2. t a b u l a x 0—250 2 5 1 - 5 0 0 501—1000 1001 — P 0 10 20 50 Tas nozīme, ka, ejot no G a l a k t i k a s cent ra virz ienā uz tās ma lu . mēs sa­ s topam arvien biežāk i lgper ioda 17 att. Apgabali, kuros absorbcijas dē| zvaigznes nav redzamas. m a i ņ z v a i g z n e s a r l ielākiem perio­ diem. Cit iem vā rd iem, t ā s i lgper ioda m a i ņ z v a i g z n e s , k a s t ā l ā k no cen t ra , l ēnāk m a i n a s a v u spožumu . T ā t a d i lgper ioda m a i ņ z v a i g ž ņ u īpaš ības t i e š ā m ir a t k a r ī g a s no a t r a š a n a s v ie tas p a s a u l e s t e lpā . V a r b ū t k ā d s n e z i n ā m s iemesls iz­ r a i sa ap lūko to per ioda m a i ņ u ? Aiz­ d o m a s r ada vienīgi g a i s m a s absorb­ cija putekļu un gāzes m ā k o ņ o s G a l a k t i k a s ekva to ra p lāksnē . Attā­ l inot ies no S a u l e s , absorbc i jas dēļ mēs r edzēs im arv ien m a z ā k un ma­ zāk z v a i g ž ņ u p a š ā ekva to ra p l āksnē ( ska t . 17. a t t . ) , t āpēc t ā l ā k ā s zva ig ­ znes būs t ā l ā k no ekva to ra p lāksnes . Absorbci ja p a m a z ā m s a m a z i n ā s nc G a l a k t i k a s c e n t r a uz t ā s m a l ā m , un z v a i g z n e s a n t i c e n t r a v i rz ienā bus n e d a u d z t u v ā k ekva to ra p lāksne i nekā cen t r a v i rz ienā . Ekva to ra p l ā k s n ē i lgpe r ioda m a i ņ z v a i g z n ē m ir l ielāks per iods nekā ā r p u s šīs p l āksnes , t āpēc m a z ā k a s absorbc i j a s dēļ ir i e spē jama per ioda pa l i e l ināša ­ n ā s an t i cen t r a v i rz iena . P ā r b a u d ī ­ sim, vai t a s tā arī ir Ņ e m a m v i s a s t i t āna i lgper ioda m a i ņ z v a i g z n e s bez ierobežojuma pēc n o v ē r o j a m ā spožuma . Aplūko­ sim tikai t ā s zva igznes , k a s a t r o d a s jos lā ā r p u s ekva to ra līdz 500 pa r se - kiem; i z rēķ inās im šīm z v a i g z n ē m t iem paš i em a t t ā l u m i e m kā 1. t abu lā vidējo per iodu un vidējo a t t ā l u m u no ekva to ra p l ā k s n e s . Iegūt ie rezul­ tāti ievietoti 3. t abu l ā . P O L S A N T I C Ē N T B S C E N T R S 0 - 2 5 0 251—500 n P(C) 350 105 330 85 z 160 160 IJ(A) 360 84 340 43 z 190 170 3. t a b u l a s l ielumi rāda , p i r m k ā r t , ka per iods pa l i e l inās an t i cen t ra vir­ zienā ari t ad , kad neierobežojam z v a i g z n e s pēc novē ro jamā spožuma un zva igžņu ska i t s va i r s nav pilnīgs- O t r k ā r t , r edzam, ka absorbci ja p rak­ tiski ne iespa ido per ioda i zmainu . Līdz 1000 pa r sek iem absorbci ja vie­ nād i i zmaina a t t ā l u m u no ekva to ra p l āksnes abos v i rz ienos . Vienīgi vis­ t ā l ā k a j ā m z v a i g z n ē m absorbci ja an­ t icen t ra v i rz ienā n e d a u d z m a z ā k a kā cent rā . Tomēr arī t a s nav pietie­ kami , lai r ad ī tu novēro to per iodu m a i ņ u . Tāpēc nav šaubu , ka mūsu zva ig­ žņu p a s a u l e , ejot no centra uz malu , mēs s a s t a p s i m i lgper ioda ma iņ ­ z v a i g z n e s ar a rv ien lielākiem un l ielākiem periodiem. Bet m a i ņ z v a i g ­ znes ir kā iezīmētie a tomi, kas jauj spr ies t par p a r a s t ā m zva igznēm. T ā t a d v a r a m teikt , ka mūsu z v a i g ž ņ u p a s a u l e s d a ž ā d ā s vie tās pat iesi dzīvo zva igznes ar d a ž ā d ā m īpašī­ bām. M ū s u p iemērs r āda vēl vienu z v a i g ž ņ u p a s a u l e s l ikumību. Kā zi­ n ā m s , ejot no G a l a k t i k a s cen t ra uz m a l ā m , z v a i g ž ņ u ska i t s s a m a z i n ā s . T a s p a t s notiek arī ar t i t āna i lgpe­ r ioda m a i ņ z v a i g z n ē m . Ja i z s a k ā m 1. t a b u l a s z v a i g ž ņ u skai tu m a i ņ u procen tos a t t iec īg iem a t t ā lumiem, t ad i e g ū s t a m s k a i t ļ u s , kas ievietoti 4. t abu l ā . 3. t a b u l a 5 0 1 - 1 0 0 0 n 1001 — 300 124 260 76 210 280 330 61 310 12 210 250 4. a b u 1 a 0—250 251—500 501 — 1000 1001 — % 44 32 26 Skai t | i r ada , ka t ā l āk p a r 1000 pa r sek iem no Saules zva igžņu s k a i t s an t i cen t r a virz ienā ir s amaz inā j i e s no 4 4 % līdz 2 6 % , t. gand r ī z d ivas reizes. Šeit minēt ie un citi p iemēri nepār­ p ro tami r āda , ka m a i ņ z v a i g z n ē m patiesi nav mazāka loma zva igžņu p a s a u l e s i zz ināšanā kā iezīmētaj iem a tomiem sa režģ ī to procesu pē t ī šanā . Kaut arī pa šu m a i ņ z v a i g ž ņ u loma nelielā ska i t a dēļ z v a i g ž ņ u pasau le s no t ikumos nevar but sevišķi nozī­ mīga , t omēr savu īpaš ību dēļ maiņ­ z v a i g z n e s ir v i s sva r īgāk ie Visuma p ē t ī š a n a s objekti . Nel ie la is zva igžņu ska i t s , s a m ē r ā v i enkā r šā metodika un a p a r a t ū r a ļauj s a m ē r ā īsā laikā izpētīt a t sevišķu m a i ņ z v a i g ž ņ u tipu īpaš ības . M a i ņ z v a i g ž ņ u n o v ē r o š a n a jopro­ jām ir p iee jama a s t r o n o m i j a s nespe­ ciāl is t iem — amat ie r iem, turpre t ī m a i ņ z v a i g ž ņ u p ē t ī š a n a s ga i ta iegūt ie rezul tā t i ir j o p r o j ā m visno­ z īmīgākie zva igžņu p a s a u ļ u uzbūves un a t t ī s t ības pē t ī šana i . /. Ikaitnieks No ASTRONOMIJAS VĒSTURES 17. G A D S I M T A R A Ķ E Š U IZGUDROTĀJS KAZIMIRS S1MONOV1CS D a u d z a s feodāl isma vēs tu re s l a p p u s e s s t ā s t a p a r tā laika z inā tne s un t ā s veidotāju t r aģ i sko l ikteni . V a l d o š ā s š ķ i r a s c e n t ā s i zman to t z inā tn i sa­ vās in te resēs un pak ļ au t z inā tn i ekus s av i em s a v t ī g a j i e m mērķiem. Viens no tādiem z inā tn iekiem, kas deva ievēro jamu ieguld ī jumu z ināt ­ nes a t t ī s t ībā , bija Kaz imi r s S imonovičs . V i ņ š dzīvoja 17. g a d s i m t a p i rma jā puse ( d z i m š a n a s un m i r š a n a s gadi p a g a i d ā m nav noska id ro t i , z i nāms t ikai , ka mi r i s v iņš drīz pēc 1651. g a d a ) K- S imonov ič s s a raks t ī j i s un izdevis savā laikā p laš i paz ī s t amo , bet t a g a d j au a i zmi r s to d a r b u «Lielā a r t i l ē r i j as māks la , I d.». 1 Arī p a t s a u t o r s m ū s u sab iedr ība i m a z p a z ī s t a m s . D a u d z a s monogrāf i jā a p s k a t ī t ā s p r o b l ē m a s t a g a d noveco jušās , un t ā m tikai vēs tur i ska nozīme, bet d a ž a s no t ām ir i n t e r e s a n t a s vēl šodien, sevišķi pa r r aķe tēm un r aķešu būvi. Kaz imi r s S imonovičs dz imis Lietuvā ( Ž e m a i t i j a ) . Uz monogrā f i j a s ti- iu l l apas pa t s au tors n o s a u c sevi p a r l ie tuviešu muižn ieku . V iņš mācī j ies Vi ļņas un ivers i t ā tē , kur 1651 g a d ā v i ņ a m piešķīra m a ģ i s t r a g r ā d u . V iņš labi pā r z inā j a grieķu, romiešu un vē lāko laiku l i t e r a tū ru , sevišķi j a u t ā ­ jumus , kas viņu in teresēja . K. S imonovičs raks t ī ja , ka, lai labi iepazī tos ar v i s ā m ar t i l ē r i j as z ināt­ nes p rob l ēmām, v iņam bijis p a m a t ī g i j ā i z s t u d ē ar ī c i t a s z i n ā t n e s n o z a r e s : a r i tmēt ika , graf ika, op t ika , ka r a t ak t ika , fizika un ķīmija . No tā r e d z a m s , cik s t i p r s teorē t i sks p a m a t s bij is v iņa t ā l āka j i em pēt ī jumiem ar t i lēr i jā un inžen ie rz inā tnēs . K. S imonovičs daudz ceļoj is : j a u j a u n ī b ā v iņš apmek lē ja Beļģi ju , bet vēlāk ceļoja pa Reinas provincēm, Aus t r i ju , B a v ā r i j u , Sveici un I tāl i ju. Teorēt isko z i n ā š a n u p a p i l d i n ā š a n a i V l a d i s l a v s IV a izsū t ī ja K. S imono- viču uz Ho land i , kur v iņš tu rp inā ja spec ia l izē t ies a r t i l ē r i jā . So s tudi ju r ezu l t ā t ā ar i r a d ā s d a r b s «Lielā a r t i l ē r i j a s m ā k s l a , I d.». S a p r a z d a m s sava d a r b a nozīmi un vē l ēdamies popu la r i zē t to p l a š ā k arī c i t ā s zemēs, K S imonov ičs rakst ī ja l a t īņu v a l o d ā — tā laika s t a r p t a u - Artis Magnae Artilleriae. Pars Prima. Siudio ct Opera Casinūra Siemienowicz. Equitis Lithuani, olim Artilleriae Regni Poloniae Propreļehti, Amsterdami, apud Joanaem J anssnnium, 1650. t i skaja z inā tn ieku va loda . G r ā m a t u izdeva A m s t e r d a m ā 1650. g a d ā . J a u 1651. g a d ā to pā r tu lko j a franču va­ lodā un arī izdeva A m s t e r d a m ā . Tul­ kojumu vācu va lodā izdeva F r a n k ­ furtē pie M a i n a s 1676. g a d ā . Sis i z d e v u m s p a p i l d i n ā t s ar II da ļu , ko uz raks t ī j i s vācu a r t i l ē r i j a s kap te in i s Danie ls E l r ihs . 1729. g a d ā p a r ā d ī j ā s tu lko jumi a n g ļ u un ho land iešu va­ lodā. A n g ļ u t u lko jums veikts no franču i zdevuma , jo , kā no rāda tu lko­ tā js Žoržs Še lkovs , o r iģ inā lu nav bijis i e spē jams dabūt . Pol i jā tas esot liels 18. att. Kazimira Simonoviča darba vāks. r e tums , un to s lēpjot kā lielu dār­ g u m u . K. S imonoviča monogrāf i j a i ir 5 n o d a ļ a s , 305 l appuses in folio, 206 r a sē jumi ( f igūras) un daudz tabu lu . Visi rasē jumi un t i tu l l apa ir paša a u t o r a da rbs . P i r m a j ā noda ļā ir r una par liel­ gaba lu kal ibru un to kons t rukc i ju . Tā lāk a u t o r s sniedz informāciju par me tā lu kausē jumiem, kā arī dod s a k a r ī b a s s t a rp d a ž ā d u va ls tu g a r u m a un sva ra v ien ībām, sākot ar sena j iem laikiem. C i t ā s n o d a ļ ā s au to r s a p s k a t a pulvera un citu ar­ ti lērijā l ie to jamo vielu tehnoloģi ju , kā arī u g u n s d r o š u m a t e r i ā l u un rokas g r a n ā t u i z g a t a v o š a n u , piro­ t ehn i skās m a š ī n a s u. c. Trešā noda ļa vel t ī ta raķešu k o n s t r u ē š a n a i , to r a ž o š a n a i un īpa- A R T I S AI A V, N JE A R T I L L E R I A E i' R S P R ļ Srtiilio 5i o j ' t r i A 5 I \ ! [ K I s I F M I E N O \ V I C Z l ' ( i< i i tH L i t i i i u m , 19. att. Kazimira Simonoviča darba titullapa. ntl Pirmais daudzpakāpju raķete pasau­ les vēsture. baterijas var iants ; raķešu Raķete slabilizaloru — koka stieni. raķete. «delta» tormas s tabi l lzatorlem. š ībām. Sei t K. S imonov ičs izsaka d a ž a s idejas pa r v i e n k ā r š a m un sa l ik tam, tai ska i t ā d a u d z p a k ā p j u , raķe tēm. Viņš a p s k a t a to r a ž o š a n a s tehnoloģi ju , ana l i zē raķešu r a ž o š a n a s tehnisko a t t ī s t ību 17 g a d s i m t ā , ka arī pa ša au­ tora teorē t i sko un ekspe r imen tā lo da rbu , sevišķi j a u n u raķešu t ipu un j a u n u pu lve ra s a s t ā v u i z g a t a v o š a n u . G r ā m a t ā p a r ā d ī t a s raķe tes , kas p iemēro tas kus t ība i ūdenī un zem ūdens s a l i k t a s raķe tes , kuru s p r a u s l a s v ē r s t a s pretē­ jos v i rz ienos tā, ka , vienai raķete i s adego t , uz l iesmo ot ra , kas kus t a s jau pretējā virzienā. T ā d a s raķe tes , d o m ā j a m s , i z m a n t o j a m a s tikai laika ka­ vēklim. No K- S imonoviča r a sē juma un a p r a k s t a r e d z a m s , ka raķešu ba te r i j a s ideja pieder v iņam. T ā d a ba te r i j a s a s t ā v no s e p t i ņ ā m raķe tēm, k u r ā m va­ j adzē ja sāk t da rbo t i e s v i sām reizē. Autors dod arī div- un t r ī spakāp ju r aķe tes r a s ē j u m u s . Atsevišķo p a k ā p j u s v a r s a tb i l s t at t iecīgi 820 g, 307 g un 128 g. Kat ra p a k ā p e da rbo j a s pa t s t āv īg i ( ska t . 20. att .) Raķe tes līdz­ s v a r a s a g l a b ā š a n a i l idojuma la ikā K. S imonovičs i zmanto ja raķetei pie­ s t i p r i n ā t u s koka s t i eņus . S t ieņiem va jadzē ja būt s ep t iņas a s t o ņ a s reizes g a r ā k i e m par p a š u raķe t i . Pēc v a i r ā k k ā r t ī g i e m m ē ģ i n ā j u m i e m K- S imonov ičs sec ināja , ka raķetei jāl ido, arī bez s t i eņa . Šo uzdevumu v iņš a t r i s inā ja , pieliekot r aķe tes kor­ p u s a m «del ta» f o r m a s s p ā r n i ņ u s ( t r i j s t ū r u s ) . J ā a t z ī m ē , ka S imonovičs cen t ā s s a m a z i n ā t g a i s a pre tes t ību , kas rodas , raķete i lidojot, piešķirot t ā s k o r p u s a m p lūd l īn i j a s formu. N a v z i n ā m s , k ā d ā mērā p rak t i sk i t ika i z g a t a v o t a s un pie l ie to tas K. Si­ monoviča k o n s t r u ē t ā s d a u d z p a k ā p j u raķe tes . Bez t a m j ā d o m ā , ka v i spār runa šeit ir pa r m a z ā m ar pulver i p i ld ī tām raķe tēm, kas i z m a n t o j a m a s t ikai k a r a aps t āk ļo s un izpr iecām. Taču j ā a t z ī m ē , ka S imonov ičs bija p i rma i s , kas izplat ī ja un publicēja d a u d z p a k ā p j u raķe tes de ta l izē tu kon­ s t rukc i ju , fo rmulas un t ehno loģ i skos da tus . Viņa nope lns ir arī t a s , ka v iņš nes lēpa s avus i z g u d r o j u m u s , kā to darī ja viņa la ikabiedr i . P a t s pa r sevi s a p r o t a m s , ka d a u d z p a k ā p j u raķe tes pro jek ts 17 gad­ s imtā nevarē ja p r e t endē t uz kosmisk iem l idojumiem. Šo ideju p i rmo reizi formulēja K- Cio lkovskis , un v iņa d a u d z p a k ā p j u raķe tes pro jek ts bāzē jas uz šķ idru k u r i n ā m o . K- S imonoviča z inā tn i sko da rbu kavēja dažād i nelabvēļi un māņt ic īg i mē lneš i . B ū d a m s liels h u m ā n i s t s , v iņš n e p r o p a g a n d ē j a karu . V iņš rakst ī ja , ka nežēl īg i kari — p a t s l ie lākais un b r i e smīgāka i s cilvēces ļ a u n u m s . Tie r aduš i e s tikai ci tu t a u t u a p s p i e š a n a i . Auto rs uzsvēr i s , ka v iens no iemes­ liem, kas viņu p a m u d i n ā j i s uz raks t ī t minēto da rbu , bijis — pa l īdzē t sava i dz imtenei un t a u t a i . A. Ivaškavičus 3 1313 33 VILJAMS H E R Š E L S Šā g a d a 15. novembrī ap r i t 225 ga­ di, kopš dz imis i evē ro jamais as t ro­ n o m s un mūz iķ i s V i l j ams Herše l s . Viņa tēvs , p ē c t au t ī ba s vācie t i s , bija pu lka m u z i k a n t s H a n o v e r ā . Šeit 1738. g a d a 15. novembr ī p iedz ima Vil­ j a m s . J a u a g r ā bērn ībā zēns izrādī ja in teres i pa r d a ž ā d ā m z inā tnēm, kā arī izci las spē j a s mūz ikā , t ādē ļ vecāki viņu g a t a v o j a mūz iķa profesi jai . Piec­ p a d s m i t g a d u vecumā Vi l j ams jau bija sasn iedz i s d i e z g a n a u g s t u mūz iķa meis ta r ību . Sāko t i e s S e p t i ņ g a d u k a r a m , V H e r š e l s p i eda l ī j ā s k a r a g ā j i e n o s , bet vā j ā s vese l ības dēļ 1757. g a d ā vecāki viņu i zņēma no k a r a d i e n e s t a un aiz­ sūt ī ja uz Angl i ju , lai tur n o d a r b o t o s t ikai ar mūz iku . Angl i j ā Her še l s drīz vien ieguva lielu popu l a r i t ā t i g a n kā 22. att. Viljams Heršels ē rģe ln ieks , g a n kā m ū z i k a s skolo tā js . (1738.—1822.). V iņš a t s k a ņ o j a , d i r iģēja un arī kom­ ponē ja . S t u d ē d a m s harmoni ju , He r še l s s āka in te resē t ies pa r m a t e m ā t i k u . Izla­ sījis r o k a s g r ā m a t u a s t ronomi jā , v i ņ š gr ibē ja p a t s visu redzēt ar ī pie de­ besīm, tādēļ nonomāja te leskopu. Z v a i g ž ņ o t ā debess H e r š e l u t ā ie in teresēja , ka v iņš ka t rā ziņā gr ibē ja te leskopu iegūt s avā ī p a š u m ā . Taču v iņa lī­ dzekļi to nea t ļ āva . Tā H e r š e l a m r a d ā s doma , ka t e l e skops j ā i z g a t a v o pa­ šam. Ar lielu nea t la id ību v iņš sāka slīpēt m e t ā l a s p o g u ļ u s . Pēc daudz iem nesekmīg iem m ē ģ i n ā j u m i e m v i ņ a m beidzot i zdevās i z g a t a v o t p ā r n e s a m u reflektoru (d = 20 cm; [ » 2 m ) . 1774\ g a d a m a r t ā r eģ i s t r ē t s Her še l a pir­ mais novēro jums — Or iona mig lā j s . Šo laiku, k a d H e r š e l a m bija j au 36 gad i , va r uzskat ī t p a r v iņa a s t r o n o m i s k ā s k a r j e r a s s ā k u m u , kaut g a n mūzika vēl i lgu laiku pa l ika v iņa eks i s t ences a v o t s . Sāko t ar 1775. g a d u , H e r š e l s s i s t emā t i sk i novēro ja zva igžņo to debesi un a tz īmēja visu, k a s v i ņ a m l ikās i n t e r e s a n t s . Š ā d u s i s t emā t i sku debess a p l ū k o š a n u Herše l s s a v ā mūžā a t k ā r t o j a p a v i s a m če t r a s re izes , l ietojot arvien l ie lākus t e leskopus . O t r ā a p s k a t a la ikā , novēro jo t debesi Vēr ša un Dvīņu zva igznā jā , 1781. g a d a 13. m a r t ā H e r š e l s ievēroja n e p a z ī s t a m u spī­ dekli, kas pā rv ie to jās s t a r p z v a i g z n ē m . H e r š e l s p a t s s ā k u m ā domāja , ka v iņš a tk lā j i s j a u n u komētu , taču, novēro jo t to i lgāk un mēģ ino t noteikt orbī tu, izrādī jās , ka š is spīdekl is n a v komēta , bet g a n sept ī tā Sau le s s is- 34 t ē m a s p lanē ta . To ga l īg i pieradī ja P ē t e r b u r g a s a s t r o n o m s A. Leksels , kas ap rēķ inā j a , ka j a u n a t k l ā t a i s sp īdek l i s , kuru vē lāk nosauca p a r U r ā n u , kus­ t a s pa r iņķa orb ī tu a p k ā r t Sau le i 19 reizes l ielākā a t t ā l u m ā nekā Zeme u n g a n d r ī z 2 re izes t ā l ā k no S a u l e s nekā S a t u r n s . Līdz ar šo a t k l ā j u m u H e r š e l s ieguva p a s a u l e s s lavu. Ang l i j a s ka ra l i s D ž o r d ž s III to iecēla pa r g a l m a a s t r o n o m u . V iņa a lga g a n nebija sevišķi liela, tomēr t a g a d H e r š e l s va rē ja pi lnīgi nodot ies a s t ronomi ja i . Bez t am v i ņ š piepelnī jās ar te leskopu būvi, jo pēc U r ā n a a t k l ā š a n a s v iņš s aņēma ļoti daudz pasū t ī j umu g a n no k a r a l i s k ā s ģ imenes , gan arī no citu zemju a s t ronomiem. Visā m ū ž ā H e r š e l s ir izslīpējis va i r āk nekā 400 d a ž ā d a lie­ luma spogu ļu . 1783. gadā H e r š e l s pabe idza sava l ielākā te leskopa būvi (d = 1,22 m. f ~ 11,9 m ) . T a s bija tā laika l ie lākais t e leskops pa sau l ē un pal ika t a d s vēl d a u d z u s gadu desmi tus . Ar šo i n s t rumen tu H e r š e l s veica s a v u s ievēroja­ m ā k o s da rbus . Tūl ī t pec tā i z g a t a v o š a n a s v iņš a tklāja S a t u r n a tuvākos p a v a d o ņ u s — M i m a s un Ence lādu , bet 1787 g a d ā divus U r ā n a pavado­ ņ u s — Oberonu un Ti tān i ju . Novērojo t z v a i g ž ņ o t o debesi , H e r š e l s redzēja , ka d a u d z a s zva igznes ir d i v k ā r š a s vai pa t v a i r ā k k ā r t ī g a s . Pēc 25 g a d u i lgiem d ivkā r šo zva igžņu s a v s t a r p ē j o s tāvokļu novēro jumiem Herše l s sec inā ja , ka viena daļa no tām ir fiziski sa is t ī t i pā r i , kas r iņķo ap kopēju s m a g u m a centru . Tādē jād i ap­ s t i p r i n ā j ā s , ka Ņ ū t o n a g rav i t āc i j a s l ikums, k a s d e r S a u l e s s i s tēmā, ir spēkā arī tā la jā z v a i g ž ņ u p a s a u l ē un t ā t ad ir un ive r sā l s d a b a s l ikums. H e r š e l s izdevis 3 d ivkāršo z v a i g ž ņ u k a t a l o g u s : p i rmo — 1782. gadā , kura iet i lpa 269 z v a i g ž ņ u pār i , o t ro — 1784. g a d ā ar 434 pā r iem un t rešo 1821. g a d ā , kurā iet i lpa vēl 145 pār i . Sevišķi noz īmīg i Herše la pēt ī jumi bija mūsu zva igžņu s i s tēmas P u t n u Ceļa — uzbūves n o s k a i d r o š a n ā . 'Jau p i r m s He r še l a daži z inā tn ieki , sevišķi I. K a n t s 1755. g a d ā un J . Lam- ber t s 1761. g a d ā , pamato jo t i e s uz tā lu ejošiem z inā tn i sk iem sec inā jumiem, a p g a l v o j a , ka P u t n u Ceļš nav n e j a u š s z v a i g ž ņ u s a k o p o j u m s , bet gan zva ig ­ ž ņ u s i s t ēma un ka t ādu zva igžņu sis­ t ēmu V i s u m ā ir bezga l īg i daudz , ku­ r a s s a v u k ā r t apv i eno ja s vēl g r a n d i o ­ z ā k ā s s i s t ēmās . Herše l s bija p i rma i s z i n ā t n e s 23. att. V Heršela lielais teleskops ar spoguļa diametru d = 122 cm un fokusa attālumu f = 11,9 m. 24. att Galaktikas šķērsgriezums no Heršela darba, kas iespiests Philo- sophical Transactions. vēsturē , kas mēģinā ja noska id ro t P u t n u C e | a uzbūvi nevis prā to jo t , bet pa­ mato jo t ies uz novēro jumiem. Sākot šo da rbu , v iņa rīcībā nebija da tu ne par zva igžņu pat iesaj iem spožumiem, ne pa r to izv ie to jumu te lpā . L ikās t ikai n e a p š a u b ā m i , ka pa t v i s tuvāko z v a i g ž ņ u a t t ā l u m i e m j ā b ū t s imt iem tūk­ s tošu reižu lielākiem pa r a t t ā l u m u Zeme Sau le . H e r š e l s p ieņēma, ka Sau le a t r o d a s tuvu z v a i g ž ņ u s i s t ēmas c e n t r a m , ka z v a i g z n e s t e lpā ir s a d a ­ l ī tas v ienmēr īg i un ka v i s ā m t ām ir v i e n ā d a s t a r j a u d a . Bez t a m vēl Her še l s p ieņēma, ka viņa te leskopā ir s a r e d z a m a s v i sas P u t n u Ceļa z v a i g z n e s līdz pa t s i s t ēmas robežai . Ievērojot šos p r i ekšno te ikumus , Her še l s saskai t ī ja zva igznes s ava lielā t e leskopa redzes l aukā , t. i., r iņķve ida l a u k u m ā ar d iamet ru 15' dažādos debess a p g a b a l o s . Pie t a m v iņš spr ieda t ā : ja zvaig­ znes telpā ir s a d a l ī t a s v ienmēr īg i , t ad t a jā v i rz ienā , kur r e d z a m s va i r āk zva igžņu , P u t n u Ceļa s i s t ēma ir v a i r ā k izs t iepta , š i e Herše la darbi lika p a m a t u s zva igžņu s t a t i s t ika i . P a m a t o j o t i e s uz d a u d z u gadu novēro jumiem 683 d a ž ā d o s debess lau­ kumiņos , Her še l s sec inā ja , ka m ū s u z v a i g ž ņ u s i s t ēma i Ga l ak t i ka i ir iz l iektas lēcas veids, pie kam lēcas g a r u m s ir vē r s t s r e d z a m ā P u t n u Ce |a v i rz ienā un a p m ē r a m 5 re izes pā r sn i edz t ā s b iezumu (24. a t t . ) . So Herše la s lēdzienu v i spā r īgā veidā aps t ip r ina ar ī mūsd i enu z i n ā t n e . P r o t a m s , Her­ šela pētī jumi nevarēja dot pare izu p r i ekšs t a tu pa r G a l a k t i k a s s t r u k t ū r u un izmēriem, jo nepareiz i bija viņa sākotnē j ie p i eņēmumi . ī s t en ībā zva igznes G a l a k t i k ā nav s a d a l ī t a s v ienmēr īg i un to pat ies ie spožumi ir ļoti dažād i . Turk lā t arī Sau le a t r o d a s tā lu no G a l a k t i k a s c en t r a . Nepare i z s bija arī Herše la p ieņēmums, ka viņa te leskopā r e d z a m a s v i sas P u t n u Ce|a zva igznes . S a v u t ā l ā k o pēt ī jumu ga i tā H e r š e l s v i sp i rms pā r l i e c inā j ā s par to, ka z v a i g z n e s p a s a u l e s te lpā n a v izv ie to tas v i enmēr īg i . V i ņ š p a t s a tk lā ja vai­ r ā k a s d a ž ā d a b l īvuma z v a i g ž ņ u k o p a s un arī d a u d z mig lā ju . 1786. g a d a Her še l s iesniedza Kara l i ska jā biedrībā k a t a l o g u , ku rā ietilpa 1000 j a u n a t ­ klātu mig lā ju un z v a i g ž ņ u kopu. Tr īs g a d u s vē lāk izdota jā k a t a l o g ā a tkal ieti lpa 1000 šādu j a u n u objektu, bet 1802. g a d ā i zdo ta jā t r e ša j ā k a t a l o g ā — vēl 500. Tā Herše l s redzēja , ka ar ī difūzā ma tē r i j a V i s u m ā ir ļoti izp la t ī ta . P a r j au a g r ā k p a z ī s t a m o mig lā ju A n d r o m ē d a s z v a i g z n ā j ā Her še l s t ā p a t kā K a n t s un L a m b e r t s domāja , ka tā ir P u t n u C e ļ a m l īdz īga z v a i g ž ņ u sis­ tēma un t ikai lielā a t t ā l u m a dēj ta jā n a v s a s k a t ā m a s a t s e v i š ķ a s zva igznes . Līdzīgi s avam pr iekš tec im I. K a n t a m un l a i k a b i e d r a m P . L a p l a s a m 30 H e r š e l s dziļi i n t e resē jās pa r debess ķermeņu izce l šanos un a t t ī s t ību. Sa jā j a u t ā j u m ā arī H e r š e l a m bija nep iec iešams bāzē t ies uz p r ā t a s lēdzieniem. Viņš domāja , ka z v a i g z n e s rodas no mig lā jve ida vie las un ka tie pašre iz novēro jamie mig lā j i , kuri vēl n e s a s t ā v no z v a i g z n ē m , ir m a t e r i ā l s , no kura ar laiku radīs ies z v a i g z n e s . H e r š e l s t ā p a t kā mūsd i enu z inā tn ieki uzskat ī ja , ka z v a i g ž ņ u v e i d o š a n ā s process t u r p i n ā s n e p ā r t r a u k t i , un nol iedza vēl ilgi pēc H e r š e l a p a s t ā v o š o metaf iz isko uzska tu , ka v i sas z v a i g z n e s ir r a d u š ā s vienā la ikā. J a u savu s t a t i s t i sko zva igžņu pētī jumu s ā k u m ā 1783. g a d ā Herše l s ievēroja Sau le s kust ību att iecībā pret pā rē j ām z v a i g z n ē m un kons ta t ē j a , ka tā vē r s t a Herku le sa zva igznā j a v i rz ienā . Viņš ap tuven i noteica arī šīs kus­ t ības ā t r u m u . Herše la pētījumi pa r P u t n u Ceļa uzbūvi bija a izs te iguš ies pr iekšā sa­ v a m la ikmetam, tādē ļ 18. g a d s i m t a be igās un 19. g a d s i m t a s ā k u m ā tie ne­ guva t iešu t u r p i n ā j u m u citu z inā tn ieku da rbos . Tikai pēc va i rāk iem gadu desmi t iem Herše l a s ā k t ā s p r o b l ē m a s t u rp inā j a r i s inā t V S t ruve , kas at­ klāja l ikumus par zva igžņu sada l ī jumu Ga lak t ikā un kosmisko g a i s m a s absorbci ju . S t ruve norādī ja arī, ka Sau le n e a t r o d a s mūsu z v a i g ž ņ u sistē­ m a s cen t rā , bet g a n tā lu no tā. Līdz ar to v iņš lika p a m a t u s moderna j i em uzska t i em par G a l a k t i k a s uzbūvi . S t ruve a tz in īg i novērtēja Her še l a da rbus un uzska t ī ja Herše lu par t a l a n t ī g u zva igžņu a s t r o n o m i j a s pamat l icē ju . Bez j au minē ta j i em darb iem H e r š e l s vēl sas tād ī j i s (1796.--1799.) 4 z v a i g ž ņ u spožuma k a t a l o g u s , kuros ieti lpa a p m ē r a m 3000 zva igžņu . Daudz u z m a n ī b a s H e r š e l s veltījis arī S a t u r n a m . Viņš noteica S a t u r n a sasp iedumu pie poliem, novēroja un apraks t ī j a tā v i r s m a s d a ž ā d ā s d e t a ļ a s un iekšējo g r edzenu . 1790. g a d ā viņš noteica S a t u r n a a p g r i e š a n ā s laiku ap asi 10 st. 16 min. kas no mūsd ienu vērt ī­ bas a t š ķ i r a s pa r nep i lnam 2 minū t ēm. Her še l s kons ta tē ja arī to, ka S a t u r n a p a v a d o ņ a J a p e t a spožuma ma iņa ir s t ingr i per iodiska un šis per iods sa­ krīt ar J a p e t a a p g r i e š a n ā s per iodu ap S a t u r n u . Viņš ievēroja arī ba l to p lan­ kumu per iodisko pa l i e l i nā šanos un s a m a z i n ā š a n o s pie M a r s a pol iem un to, ka no v i sām p l a n ē t ā m M a r s s ir v i sva i r āk l īdzīgs Zemei . H e r š e l s daudz u z m a n ī b a s veltīja 25. att. Heršela liela teleskopa atliekas, kas tagad atrodas viņa bijušas observatorijas dārza Slou (Slough). netālu no Vindzoras. arī ga i sma i un s i l t umam. 1780. gadā v iņš a tk lā ja s i l t u m a ( i n f r a sa rkanos ) s t a r u s S a u l e s spektrā un kons ta t ē j a , ka t iem der tie paš i s t a ru l a u š a n a s l ikumi, k a s r e d z a m ā s g a i s m a s s t a r i em. Vi l j ama Herše l a n o p e l n u s a tz ina d a u d z u va l s tu z i n ā t n i s k ā s i e s t ādes . V i ņ a m bija ciešs s a k a r s ar P ē t e r b u r g a s Z i n ā t ņ u a k a d ē m i j u . Kopš 1789. g a d a H e r š e l s bija š īs akadēmi j a s goda loceklis . S a v a m ū ž a b e i g ā s H e r š e l s pie­ dal ī jās p a s a u l ē v i svecākās z i n ā t n i s k ā s b iedr ības — L o n d o n a s K a r a l i s k ā s a s t r o n o m u biedr ības (Royal As t ronomica l Societv) d i b i n ā š a n ā u n bija t ā s p i rma i s p rez iden t s . Vi l jams H e r š e l s mi ra 1822. g a d ā 25. a u g u s t ā — s a v ā 84. dzīves g a d ā . Tēva darbu t u rp inā j a dēls Džons H e r š e l s (1782.—1871.) , k u r a m lieli nopeln i debess dienvidu pus lodes p ē t ī š a n ā . J ā a t z ī m ē , ka arī V. He r še l a m ā s a Karo l ina Herše la (1750.—1848.) bija i evē ro jama a s t r o n o m e . V iņa bija n e n o g u r d i n ā m a Vi l j ama Herše l a pa l īdze n o v ē r o š a n ā un pa t i a tk lā ja 14 mig lā jus un 8 komētas , t a i skai tā p a z ī s t a m o E n k e s komētu . I zman to jo t a n g ļ u a s t r o n o m a Dž. F l e m s t ī d a n o v ē r o j u m u s , Ka ro l ina Her še l a sas tād ī ja ar ī zva igžņu ka t a logu , kurā ieti lpa 561 z v a i g z n e . /. Daube ANTIRELIĢISKĀ LAPPUSE KAS STIPRĀKS? Zinā tnes u n re l iģ i jas at t iecību vē s tu r e r āda , ka re l iģ iska j iem izdomā­ jumiem nemit īg i j ā a t k ā p j a s z inā tnes pa t ies ību pr iekšā . Taču naīvi būtu domāt , ka, z inā tne i a t t ī s to t ies , baznīca pat i a tz ī s s a v u sakāv i . Ka t ru j a u n u a tk l ā jumu, kas a izskar re l iģ i jas d o g m a s , bazn īca v i e n m ē r cen tus ies un cen­ š a s d iskredi tē t vai nol iegt . N a v gan va i r s i e spē j ams i z m a n t o t s p ī d z i n ā š a ­ n a s un s ā r t u s , t aču to vieta nākuš i j a u n i c ī ņ a s p a ņ ē m i e n i . Rēķ inādamies a r z i nā tne s au tor i t ā t i , s lud inā tā j i s u t a n ā s c e n š a s z i n ā t n e s a t k l ā j u m u s saska ­ ņo t ar b a z n ī c a s d o g m ā m , i zman to t tos dieva e s a m ī b a s p i e r ā d ī š a n a i . Raks tu ­ r īgs ir V a t i k ā n a radio z iņo jums , ko t a s sn iedz is s a k a r ā ar J. G a g a r i n a l ido jumu: «Tehnikas a t t ī s t ība , ko ve ikušas ci lvēku rokas , slēpj sevī milzī­ g a s b r iesmas . Cilvēks va r iedomāt ies , ka t ieši v iņš ir r ad ī t ā j s , ka viss , ko r ad ī j u ša s viņa rokas , ir t ikai viņa p r ā t a un roku d a r b s . Bet c i lvēks n a v rad ī tā j s , viņš atklāj t ika i to, kas v i ņ a m p iee jams un uz ko t a m n o r ā d a 38 dievs . T e h n i s k a j a m p r o g r e s a m jāpiespiež cilvēki mes t ies uz ceļiem un ar vēl l ie lāku ticību l ūg t dievu.» Bazn īca vel a rv ien tu rp ina a p g a l v o t , ka dievs ir v i s u v a r e n s , bet c i lvēka p r ā t a spē ja s i e robežo tas . Taču ci lvēka s a p r ā t s j a u sen pā r spē j i s visu to , ko k ā d r e i z d ievam pieraks t ī ja ci lvēka fan tāz i ja . P i e m ē r a m , ķīmiķi ir radī juši d a u d z v a i r ā k j a u n u o rgan i sku sav ieno jumu, nekā to ir dabā , t ā t a d daudz va i r āk , nekā to, kā domā ticīgie, radī j is dievs. Ci t s p iemērs . Līdz 1956. g a d a m bija z ināmi 1198 izotopi. N o t iem t ikai 327 ir dabiskie , bet pārē j ie 871 — fiziķu roku rad ī t i . J a ticēt t am , ka visu d a b ā radī j i s d ievs , t ad j a u no ši p iemēra vien j ā sec ina , ka ci lvēks ir t r ī s r e i ze s v a r e n ā k s p a r v i suva reno dievu. Sevišķi j u t īga bazn īca ir p re t pēt ī jumiem kosmosā , jo tie a i z s k a r t ieši « d e b e s u » p a r ā d ī b a s . V i s ā s re l iģ i jās kosmiska i s faktors v ienmēr ir bijis d ievs . Tikai t a s it kā v a r izmainī t kosmiskos p rocesus . Kosmiskie l idojumi j a u t a g a d rāda , ka nev i s dievs, bet ci lvēks k ļūs t pa r kosmisko faktoru . K o s m o s ā lido m ā k s l ī g i , cilvēku roku i zga t avo t i debess ķermeņi — g a n Ze­ m e s p a v a d o ņ i , g a n m ā k s l ī g a s p l a n ē t a s . Un n a v v a i r s tā lu tā d iena, kad m ā k s l ī g i p a v a d o ņ i būs ar ī Mēnes im, M a r s a m , V e n ē r a i . Taču baznīca n e k a u t r ē j a s p a t māks l īgo p a v a d o ņ u p a l a i š a n u i zman to t dieva e s a m ī b a s p i e r ā d ī š a n a i . Tā kāda i tā l iešu av īze s a k a r ā ar o t rā padomju p a v a d o ņ a p a l a i š a n u raks t ī ja : «Ot rā padomju m ā k s l ī g ā p a v a d o ņ a p a l a i š a n a a p s t i p r i n a svē tā s b a z n ī c a s dogmu pa r to, ka dievs radī j is debess ķ e r m e ņ u s . J a j a u debess ķe rmen i varē ja r ad ī t padomju z inā tn iek i , t ad jo v a i r ā k to v a r ē j a izdar ī t v i su spēc īga i s dievs.» P ie rād ī jumi v isa i nepār l iec inoš i ! Bet — sl īcējs ķe r a s arī pie s a l m i ņ a . Ci lvēks ir u z s ā c i s S a u l e s s i s t ē m a s p ā r v e i d o š a n u . Taču t a s ir t ika i kos­ m o s a ē r a s pa t s s ā k u m s . T a g a d g rū t i p a t i edomāt i e s , k ā d a s i z m a i ņ a s iz­ da r ī s ci lvēki S a u l e s s i s t ēmā . P ie redze rāda , ka sab iedr ības a t t ī s t ība n e s a r a u j a m i sa i s t ī t a ar arvien p i e a u g o š u ene rģ i j a s pa tē r iņu . Ci lvēkiem n e p ā r t r a u k t i j āmek lē j a u n a s ener­ ģ i j a s r eze rves . T ā p ē c z inātnieki domā , ka r a d i k ā l a s i z m a i ņ a s S a u l e s s is­ t ē m ā g a l v e n a m k ā r t ā m būs sa i s t ī t a s ar j a u n u e n e r ģ i j a s rezervju a p g ū š a n u . Viens no t ād iem perspekt īv iem e n e r ģ i j a s avot iem ir Sau le . S a u l e ka t ru se­ k u n d i i z s t a ro tik d a u d z ene rģ i j a s , ka a r to v a r ē t u izkausē t 1000 km biezu l edus s l ān i , kas a p t v e r t u Zemi. Lai iegūtu t ā d u ene rģ i j a s d a u d z u m u , jā­ s a d e d z i n a 11,5 mi l j a rd i tonnu a k m e ņ o g ļ u . Bet s au l e izs ta ro enerģ i ju uz v i s ā m p u s ē m v ienmēr īg i , un Zeme s a ņ e m tikai t ā s v ienu d ivmi l j a rdo daļu . V i sa pā rē j ā ene rģ i j a izkl iedējas p a s a u l e s t e lpā . Lai i z m a n t o t u visu Sau les i z s t a ro to enerģ i ju , p a z ī s t a m a i s a m e r i k ā ņ u fiziķis teorē t iķ is D a i s o n s 1960. g a d ā ieteica š ā d u projektu: « s a m a l t » Jup i ­ t e ru un no šīs izejvielas izveidot ap Sau l i a p m ē r a m 150 mi l jonu km at tā­ lumā no t ā s mi lz īgu sfēru. I zman to jo t visu J u p i t e r a masu , sfēra i znāk tu v a i r ā k u s me t rus bieza. T a s ir p i ln īg i piet iekoši , lai to varē tu apdz īvot un 39 izveidot tur māks l īgu biosfēru. Š ā d a sfēra ne la i s tu caur i S a u l e s i z s t a r o - j u m u , t āpēc no kosmi skās t e lpa s to v a r ē t u novēro t t ika i kā ļoti spēc īgu in­ f r a sa rkano ( s i l tuma) s t a r u avotu. «Da i sona sfēra» n a v v ien īga i s S a u l e s s i s t ē m a s p ā r v e i d o š a n a s pro jek ts . E n e r ģ i j a s i egūšana i i e spē jams i zman to t ar ī lielo p l a n ē t u m a s u kā kodol- degvie lu s in tēzes reakc i jās . J a kodo lenerģ i ju a tb r īvo tu pakāpen i sk i , pie­ m ē r a m , 4-10 3 3 e rgi s ekundē ( t āda ir S a u l e s i z s t a r o t ā enerģ i ja s e k u n d ē ) , tad Jup i t e r a m a s a s vien piet iktu a p m ē r a m 300 mi l jon iem gadu . Ir i espē jams, ka a u g s t i a t t ī s t ī ta c ivi l izāci ja p ā r v e i d o s pa t savu cen t r ā lo zva igzn i — Saul i , a i zņemot ies no t ā s m a s u kodo l reakc i j ām vai ar ī izmai­ not t ā s spek t r ā lo s a s t ā v u . Visi šie projekti p a g a i d ā m vēl ir t ā l a s n ā k o t n e s j a u t ā j u m s . D a u d z reā­ lāka, p iemēram, ir S a g ā n a ideja pa r V e n ē r a s a t m o s f ē r a s p ā r v e i d o š a n u . V e n ē r a s a tmosfēra b a g ā t a ar og ļ skābo gāz i , kas dz īvniekiem ir ļoti s t ip ra inde. Arī V e n ē r a s t e m p e r a t ū r a , kā r ā d a j a u n ā k i e r a d i o a s t r o n o m i s k i e pētī­ jumi , ir a u g s t a — ap 300°C. Lai i zmain ī tu V e n ē r a s a t m o s f ē r a s s a s t ā v u , S a - g a n s ieteic ienest ta jā piet iekošā d a u d z u m ā v i e n š ū n a s aļģi — hlore l lu . Fo tos in tēzes procesā h lore l la uzsūc og ļ skāb i un i zda l a skābekl i . Tā kā hlo- rel la ļoti s t rauj i va i ro ja s , tad skābekļa d a u d z u m s V e n ē r a s a tmosfē rā pakā­ peniski pa l ie l inās ies . I zmaino t i e s a t m o s f ē r a s s a s t ā v a m , s a m a z i n ā s i e s arī t ā s t e m p e r a t ū r a un p l anē t a k ļūs a p d z ī v o j a m a . I e spē jams , ka c ivi l izāci jas a t t ī s t ības ga i t ā t iks i z s t r ā d ā t i daudz rac ionā­ lāki Sau le s s i s t ēmas p ā r v e i d o š a n a s projekt i un nev iena no m i n ē t a j ā m ide­ j ā m net iks rea l izē ta . Taču s k a i d r s ir t a s , ka v i en īga i s r eā l a i s spēks , kas spēj apz in īg i pārve idot dabu , ir c i lvēks . Ne dievs , bet ci lvēks ir ī s t a i s p a s a u l e s sa imnieks . Ci lvēks pā rve ido dabu s a v ā s in te resēs , un šīs t i t ān i s ­ kās c īņas a v a n g a r d ā iet mūsu P a d o m j u zemes ļ aud i s . A. Alksne VĒLREIZ PAR LIDOJOŠIEM Š Ķ Ī V Ī Š I E M « Z v a i g ž ņ o t ā s debess» 1962. g a d a r u d e n s i z d e v u m ā ap lūko t s krievu va­ lodā p ā r t u l k o t ā s D. Menze la g r ā m a t a s « P a r l idojoš iem šķīvīšiem» īss sa­ tu r s . Sai ap ska t ā minē t s , ka D. Menze l s ( i evē ro jams A S V astrof iz iķis) p ie rāda , ka kņada ap l idojošaj iem šķīvīš iem ir d a b a s ne i zp ra tne s un ļaunu a izdomu sekas , kas r a d u š ā s s t a r p t a u t i s k ā s a s p ī l ē j u m a dēļ. Lidojošie šķīvīši g a n eksis tē , bet tie ir i z s k a i d r o j a m a s d a b a s p a r ā d ī b a s . Varē tu domāt , ka s a t r a c i n ā t i e p rā t i n o m i e r i n ā s i e s un l idojošo šķīvīšu lieta izbeigsies . Bet, ja m ū s u pr iekšā noliek J a p ā n ā izdotu un plaš i izpla­ tītu žu rnā lu «Brāļ i» ( \Vorldwide Un ique M a g a z i n e for F lv ing S a u c e r s and Space — people Bro the r s . S u m m e r , A u t u m n 1962), ko izdod s t a r p t a u t i s k ā o rgan izāc i j a «Kosmiskās b rā l ības asoc iāc i ja» (Cosmic Bro therhood Asso- 40 cia t ion) un kur a p r a k s t o s s t a rp c i t ām ne ie spē jamībām r u n ā t s pa r to, ka kāda j a u n a mei tene Mivaka H a m a daudzkā r t t ikus ies ar «b rā | i em» ' (bro- t h e r s ) , t ad t a s liek m u m s pa r šo lietu nopietni p a d o m ā t . Lai las ī tā j iem, kas a r šo j a u t ā j u m u paz ī s t ami tikai no d ienas preses īsa j iem z iņojumiem 50. ga­ dos, būtu p i l n īgāks p r i ekšs t a t s pa r š īm l ie tām, īsi j ā p a s t ā s t a pa r l idojošo šķīvīšu problēmu. 1947 g a d a 24. jūn i jā kāds ASV veika ln ieks K- Arno lds no l i d m a š ī n a s novēroj is g rupu a p a ļ u pr iekšmetu , kas lidojuši kās ī pāri ka ln iem. Arno lds ziņoj is va ld ības i e s t ādēm pa r redzē to . Ka ra min is t r i j a padar ī jus i šo lietu pa r s lepenu , n a v ļāvus i z inā tn iek iem noska id ro t p a r ā d ī b a s būtību. Tai p a š ā laikā un vēlāk ļoti daudz i cilvēki ASV, ieskai tot pa t a s t r o n o m u s , redzējuši d a ž ā d a veida « l idoņus», ko n o v ē r o š a n a s laikā n a v p ra tuš i identificēt ar pa­ z ī s t amiem pr iekšmet iem vai p a r ā d ī b ā m . ASV prese kāri uz tvērus i d a u d z ā s z iņa s un i zp la t ī t ā s b a u m a s , ka lidojošie pr iekšmet i ir krievu izlūki vai pa t ka tie ir citu Visuma p lanē tu ga i sa kuģi ar dzīviem lidotājiem. Šķīvīši bi­ juš i g a n lieli, g a n maz i , novēro jami g a n dienu, g a n nakt i , g a n no Zemes , g a n no l i d m a š ī n ā m . G r ā m a t a s a u t o r s Menze l s personīgi novēroj i s vai­ r ā k k ā r t l idojošos p r iekšmetus . Kad šī z iņa izp la t ī jās c i tās va ls t ī s , lido­ jo šos šķīv īšus s ā k a novērot arī tu r , p iemēram, Zviedri jā , Somijā , K a n ā d ā u. c. Drošs i rd īg i l idotāji pa t s āka medīt s a v ā d o s «l idoņus», pie t am kāds l idotājs , vajājot tos , gā ja bojā. A S V t ika pub l i cē ta s 3 g r ā m a t a s , kas m ē ģ i n ā j a pierādī t , ka l idojošaj iem šķīvīšiem i zce l šanās vieta ir ā r p u s Zemes . ASV šai s a k a r ā s ā k ā s īsta pa­ nika un bai les no n e z i n ā m ā m br i e smām. Lai vēl va i rāk s a t r a u k t u ļaužu p r ā t u s , jokdar i da r i nā j a l idojošos šķīvīšus , meto t no augs tu n a m u jumt iem a p a ļ u s p r i ekšmetus , un fotografēja šos p r i ekšme tus . P re se s a v u k ā r t š ā d a s fotogrāf i jas i zman to ja par p a m a t u apga lvo jumiem, ka lidojošie šķīvīši p a s t ā v un t iem ir s t a r p p l a n ē t u i zce l šanās . Visa tā rezul tā tā ve ido jas lido­ jošo šķīvīšu kul t s , ve ido jās o r g a n i z ā c i j a s , kas s l ud inā j a ticību s a p r ā t ī g a m bū tnēm, k u r a s a t l i do jušas no kosmosa ar l idojošiem šķīvīšiem, izmantojot m a g n ē t i s k o s t a ru enerģ i ju , vai t aml īdz īg i . Šķīvīši j au kļuva par re l iģisku s imbolu . Viens pras ī ja o t r a m sa t iekot ies : «Vai tu tici l idojošiem šķīvīšiem?» Ārkā r t ī gu paniku izraisī ja k ā d s ASV rad io ra id ī jums ta is cilvēkos, kas ievadu nebi ja dz i rdē juš i . Ra id lugā tika s t ā s t ī t s , ka lidojošie šķīvīši nolai­ dušies un d e s a n t s , iekarojot v a r u vals t ī , tomēr a izgā j i s bojā no Zemes iedzīvotāju s l imībām. Kāds lektors (uzvā rdā Ņū tons ) ļoti dzīvi un tē la ini pat a u g s t s k o l a s k laus ī tā j iem skaidro j i s , ka venēr ieš i no la iduš ies uz Zemes , i zmanto jo t savos l i d a p a r ā t o s m a g n ē t i s k o spēku, un ka viņi esot mazi cilvē­ ciņi, un daudzi ar t iem jau t ikuš ies . Tā kā lektors uzdevies pa r z inā tn ieku, tad k laus ī tā j i t am lekcijas laikā pi lnīgi not icējuši . At tapuš ies t ikai tad , kad lektors j a u bijis p rom bez pēdām. Par «brāļiem» žurnāla sauc kosmiskos atceļotājus no citam pasaulēm. 41 Š ā d o s a p s t ā k | o s k ļuva nep iec iešama A S V z inā tn i eku i e j a u k š a n ā s , lai noska id ro tu l idojošo šķīvīšu ī s to dabu. Tā kā K a r a min i s t r i j a s ā k u m ā zi­ nā tn iek iem neizsniedza v i s a s v iņu rīcībā e s o š ā s z i ņ a s pa r l idojošo šķīvīšu novēro jumiem, t ad t a s m a n ā m i a p g r ū t i n ā j a z inā tn ieku pūles . Vēlāk H a r v a r d a s un ive r s i t ā t e s p ro fe so ram D o n a l d a m M e n z e l a m a t ļ ā v a iepazī t ies ar visiem ma te r i ā l i em, un v i ņ š s a r aks t ī j a j a u minē to g rāmatu , , kurā sīki noska id ro t s , kas ka t rā g a d ī j u m ā ir n o v ē r o t a i s l idojoša is šķīvī t is . V a i r u m ā gad ī jumu, kā j a u te ikts , l idojošie šķīvīši ir no Zemes ra idī t i p r iekšmet i — l idmaš īnas , baloni , s t a r u a t s p ī d u m s u. c. P ā r ē j o s gad ī jumus . D. Menze l s v i spus īg i noska id ro . P a m a t o j o t i e s uz pe r son īg i em novēroju­ miem, v iņš v i sp i rms a tz ī s t , ka l idojošie šķīvīši ir r e ā l a p a r ā d ī b a . Šķ ie t amos šķīv īšus dažos gad ī jumos r ada ledus kr i s tā l i a tmos fē r ā g a i s m a s s t a r o s , ci tos gad ī jumos mig la , t u r b u l e n t a s g a i s a p l ū s m a s g a i s m a s a t s t a r o j u m s , a u g s t s , n e r e d z a m s m ā k o n i s , a tmos fē r a s lēcas , d a ž ā d u Zemes pr iekšmetu a t s t a ro jumi . D. Menze l s bez t a m min vēl d a u d z u s c i tu s šīs p a r ā d ī b a s cēlo­ ņus . P a t g a i s ā u z r a u t a av īze no tu rē t a p a r l idojošo šķīvī t i . Bijuši gad ī jumi , kad Venēru un Sī r iusu uzska t ī juš i pa r l idojoš iem šķīvīš iem. D. Menze l s , p r o t a m s , a tbi ld arī uz t ād i em j a u t ā j u m i e m : 1) k ā p ē c a g r ā k šķīvīši n a v novērot i? 2) Kāpēc tie novēro t i t ikai z i n ā m ā A S V d a ļ ā (Kara min i s t r i j a s ieroču i zmēģ inā juma r a j o n o s ) ? 3) Kāpēc c i tās va l s t ī s šķīvīši nel ido? Iz­ pētīj is d a u d z vēs tur i sku m a t e r i ā l u , D. M e n z e l s n o r ā d a , ka l idojošu pr iekš­ metu novē rošana ir ļoti sena p a r ā d ī b a . P a š ā s A S V 1897. g a d ā bijusi l īdz īga p a n i k a , kad visi ga idī juš i p i rmo l i d m a š ī n u i z g u d r o š a n u . M a z ā k p laš i no­ vēro jumi bijuši arī 1859., 1863., 1882., 1886., 1898. u. c. g a d o s ASV, F r a n ­ cijā un ci tur . Pa t v idus l a ikos bijuši l īdzīgi novē ro jumi . Bībeles l eģendās , kas runā p a r debesu ra t i em, arī v a r bū t l idojošo šķīvīšu veida p a r ā d ī b a s . D. Menze l s pama to t i a tbi ld arī uz pā rē j i em j a u t ā j u m i e m . Br īn i šķ īgākas p a r ā d ī b a s p a r va rav īksn i t aču nav , t omēr p a r to nev iens n e u z t r a u c a s , jo to novēro visi ļoti bieži note ik tos a p s t ā k ļ o s un šī p a r ā d ī b a ir z inā tn i sk i iz­ ska id ro ta . Savā ziņā t icība p ā r d a b i s k a j a m (do ta jā g a d ī j u m ā l idoņiem no kosmosa ) ir p rogres īva p a r ā d ī b a , jo m ē ģ i n a i z s k a i d r o t n e s a p r o t a m o . To­ mēr z inā tne s uzdevums ir dot p i lnvē r t īgu p a r ā d ī b a s i z ska id ro jumu un va­ j a d z ī g o p a m a t o j u m u . Tā kā v i d u s m ē r a a m e r i k ā n i s n e v a r ē j a š ā d u izska id­ ro jumu ras t , tad izveidoja l idojošo šķīvīšu ku l tu . P ē c Velsa r o m ā n a pa­ r a u g a («Dr. Moro sa l a» ) izplat ī ja b a u m a s , ka a m e r i k ā ņ u z inātnieki s lēpjot pa t ies ību no t a u t a s , lai, izpētī juši p rob lēmu , i egū tu t ā d u s l īdzekļus , a r ko v a r ē t u iekarot varu . D. Menze l s a r s avu g r ā m a t u izk l īd inā ja v i s a s b a u m a s , un z inā tn iek i visu p a r ā d ī b u kopumu n o s k a i d r o j a p ie rādo t , ka šķīvīši ir reāl i esoša pa r ād ība , t i kpa t reā la kā s a u l e s zaķ ī t i s uz s i enas . D. M e n z e l s vēl uzsver , ka tad , ja šķīvīši bū tu kosmosa l idoņi , t iem nebū tu šķīvīša fo rmas , jo tā nav p iemēro ta t ād iem l ido jumiem. T o m ē r p rā to jumi pa r kos­ miska j iem l idojošaj iem šķīvīš iem vēl j o p r o j ā m t u r p i n ā s . S a r u n a s t u r p i n ā j ā s arī pēc t am, kad 1957. g a d a 4. oktobrī P S R S t ika p a l a i s t s p i r m a i s M Z P ^ 42 ko D. Menze l s s a v a s g r ā m a t a s pēdēja noda ļā , kas speciāl i s a r a k s t ī t a kr ievu t u lko jumam, n o s a u c pa r p i rmo īs to l idojošo šķīvīti . Ž u r n ā l a «Brā ļ i» i e v a d r a k s t s , ko uzraks t ī j i s tā izdevējs Dr. T a n g e , da­ ļēji j a u atbi ld uz j a u t ā j u m u , kāpēc p a r l idojošaj iem šķīvīšiem r u n a ne t ikai ASV, bet arī c i t ā s zemēs , sevišķi J a p ā n ā . Viņš r aks t a , ka a tomieroču piln­ v e i d o š a n a neko citu nevar solīt kā iznīcību v isa i cilvēcei. I zmēģ inā jumi vien j a u veicina ci lvēku p a s t i p r i n ā t u s a s l i m š a n u , rodas p lūdu b r i e smas un c i tas ne l a imes . Uz m ū s u p l a n ē t a s g l āb iņa nav . S a p r o t a m s , ka j a p ā ņ i e m grū t i t icēt m ie r īga s l īdzās p a s t ā v ē š a n a s iespējai . Tādēļ v ien īga i s g lābējs v a r n ā k t no k o s m o s a : l idojošos šķīvīšos l id inās virs m u m s «brāļ i», citu p a s a u ļ u iedzīvotāj i , kas l abp rā t pa l īdzē tu m u m s dibināt mie rmī l īgu pa­ sau l i , j a tik m ē s būtu uz to ga t av i . Kosmiskie «brāļ i» ar va ru m u m s nepa­ l īdzēs. Tie g a i d a , lai mēs i z aug tu līdz t ā d a m l īmenim, ka ienīstu karu un g r ibē tu mieru un brā l ību . Pēc ž u r n ā l a raks t i em r edzams , ka J a p ā n ā un c i tās zemēs p a s t ā v l idojošo šķīvīšu (F lv ing Sauce r s ) kul ts — notiek sa­ p u l c ē š a n ā s , l ū g s n a s parād ī t ies l idojošiem šķīvīšiem, to v ē r o š a n a debesīs , fo togra fēšana utt . P l a š i tiekot a tz īmēt i 15 gad i , kopš Arno lds novēroja p i rmos šķīvīšus . G a d a d i e n ā novēro t s daudz šķīvīšu. P a r « K o s m i s k ā s brālī­ bas asoc iāc i jas» vadī tā ju J a p ā n ā izvirzī ts kāds J u s u k e M a t s u m u r a , kas esot bijis l idotā js un t a g a d esot a e r o n a u t i k a s un a s t r o n a u t i k a s inženier is . Viņu r a k s t o s dēvē pa r mediju ( c o n t a c t m a n ) , kas pro t ar t e lepā t i j a s me todēm s a p r a s t i e s ar «brā ļ iem», kuri l id inās l idojošos šķīvīšos . Ž u r n ā l ā plaši ap­ g a i s m o t a l idojošo šķīvīšu p a r ā d ī š a n ā s s e n a t n ē , k a s esot r e d z a m a pēc ar­ heoloģiska j iem zīmējumiem. J a u s ena tnē «brāļ i» mācī juši cilvēcei kosmosa l ikumus un kār t ību , pa l īdzējuš i va ldn iek iem pare iz i valdīt . Visi b r īnumi ar bībeles ugun īga j i em zirgiem un ra t iem, dievi J ehova , S a m a š s u. c. esot s e n a t n e s kosmiskie «brāļ i», kas v isādi pa l īdzē juš i Zemes ļaudīm, pa t vadī­ juši Mozu ar I z raē la bērniem no Ēģ ip t e s ve rdz ības uz Pa l e s t ī nu . No Var ­ š a v a s kāds Zaļeckis ziņo, ka Pol i jā gan l idojošos šķīvīšus n e v a r o t novērot , jo z i n ā m s esot t ikai viens a p š a u b ā m s gad ī jums . T a s esot it kā ASV M Z P « S a m o s » . P a t s M a t s u m u r a ziņo, ka p a s a u l ē esot 40 medi ju , bet tie neesot mediji v ā r d a t iešā nozīmē, jo viņu uzdevums neeso t būt pa r s t a rpn iek iem s t a r p Zemes un kosmiskiem cilvēkiem, bet gan a u d z i n ā t un o rgan izē t Ze­ mes ci lvēkus j a u n a j a m miera un d r a u d z ī b a s l a ikmetam, uz ko a ic ina lido­ jošo šķīvīšu kosmiskie «brāļi». Kā pēc ž u r n ā l a r e d z a m s , t iekot izdoti arī citi p reses izdevumi pa r šo t ema tu . «Brāļ i» esot t ikpat p a r a s t i cilvēki kā mēs , neb rauco t vis ciemos, bet p i ldot v i s p ā r ī g u s kosmiskus u z d e v u m u s . Ar v iņ iem varo t s a r u n ā t i e s va igu v a i g ā . Viņi neeso t dievi. S a r u n ā t i e s v a r o t a r z īmju kodu: piem., -*• nozīmē «Jā» , « P ā r d o m ā ! » utt . Viņi prot j a u uz tver t mūsu s a z i n ā š a n o s , jo uz sauc ien iem atbi ld . Ir ar ī z i ņa s pa r šķī­ vīšu n o l a i š a n o s un pēkšņu p a c e l š a n o s . Viņi a ic ina ticēt šķīvīš iem, jo t a d visi būšo t la imīgi . K ā d a mei tene , p a r ko j a u m i n ē t s r aks t a s ā k u m ā , ļoti i lgojus ies redzēt kosmisko brāl i . Viņa a p r a k s t a d a u d z u s gad ī jumus , kad 43 ) — antenas spēja uztvert signālu no virziena ) punktiem, kuros A (