LATVIJAS UNIVERSIT?TES RAKSTI ACTA UNIVERSITATIS LATVIENSIS ??MIJAS FAKULT?TES SERIJA I S?JUMS ? TOMUS JVfc 13?17 R?GA, 1930 R?GA 1 9 2 9 / 19 3 0 ??MIJAS FAKULT?TES SERIJA LATVIJAS UNIVERSIT?TES RAKSTI CHEMICORUM ORDINIS SERIES ACTA UNIVERSITATIS LATVIENSIS IS E J U M S . TOMUS ?Lafvju Kult?ras' spiestuve, R?ga, Terbatas iel? 15/17. SATURS INDEX 1. A. I?vi ? s. Par c?lmet?lu re?ener??anu no atkritumiem ... 1 Zur Zur?ckgewinnung der Edelmetalle aus dem Gekr?tz ... 1 2. E. Rozen?teins (Rosenstein). Zur Struktur und Form der S?sswasserkalke 1 Sald?de?u ka??u strukt?ra un forma 2 3. J. Krusti?sons. Termisk?s disoci?cijas p?t?jumi 29 Studien ?ber thermische Dissoziation 6 4. A. ?e??ns (Keschan). Fosforsk?bes atdal??ana kvantitat?v? analiz? bism?ta fosf?ta veid? 6 Die Abscheidung der Phosphors?ure als Wismutphosphat in der quantitativen Analyse 12 5. E. Zar i ? ? (Sarin) un O. Auzi ? a. Latvijas kvie?u ??miskais sast?vs 12 ?ber die Zusammensetzung des in Lettland angebauten Weizens 13 6. A. Janeks. Paul Schutzenberger, l'Homme et l'Oeuvre ... 13 7. A. Liepi?? (Leepin). Par simmetriskiem di-n-alkil-fenil-etaniemun to stereoisomeriju . . 14 ?ber die symmetrischen Di-n-alkyl-di-phenyl-?thane und ihre Ste- reolsomerie , 228 8. K?rlis ?trenks (Carl Strenk). Par sera fluoridu S 2F2 .... 23 ?ber Schwefelfluorid S 2F 2 26 9. Waldemar M. Fischer (Fi?ers). Studien an ?bers?ttigten L?- sungen. 111 i . , , 26 P?rs?tin?tu ???dumu studijas. 111 27 10. B. Bru ? s and A. Jankauskis. Surface Energy of BaS04 272- Barija sulf?ta virsmas ener?ija 272-e 11 J. Krusti?sons. Cietas vielas disoci?cijas temperat?ras atkar?b? no kristalla grauda lieluma 27 Die Abh?ngigkeit der Dissoziationstemperatur fester Stoffe von der Gr?sse der Kristallk?rner 27 12. J. Au? k?ps (Auschkap). Kvantit?tivi p?t?jumi par organisko kr?s- vielu absorpcijas spektriem 27 Quantitative Untersuchungen ?ber die Absorptionsspektrien organi- scher Farbstoffe 36 Lapp. Pag. 13. V. ?t?ls (W. Stahl). Kvantitat?vi p?t?jumi par borsk?bes un spirta liesmas reakciju 369 Quantitative Untersuchungen ?ber die Bors?ure-Alkohol-Flammen- reaktion , , 399 14. V. ?t? 1 s (W. Stahl). Mazu borsk?bes daudzumu ?tra kvantitat?va noteik?ana pec liesmas kr?so?anas spilgtuma 401 Schnelle Bestimmung kleiner Bors?uremengen durch Intensit?t der Flammenf?rbung 407 15. C. Blacher (K. Blachers). Theorie und Praxis des Ingenieur- Chemikers ....... 409 In?enieris-??mi?is teorij? un praks? 423 16. J. Kupcis (Kupzis). P?t?jumi par joda saturu Latvijas ?de?os k?k??a izplat??an?s noskaidro?anai . 425 Untersuchungen ?ber den Jodgehalt der lettlandischen W?sser im Zusammenhang mit der Kropfverbreitung . 449 17. P. Kalni?? (Kalni?). Par fen?leti?sk?bes anhidrida polimeriz?- ?anos un termisko izir?anu. 1. Zi?ojums par ciklobutan-a-dioniem . 455 ?ber Polymerisation und pyrogene Zersetzung von Phenylessigs?ure- anhydrid. I. Mitteilung ?ber Cyclobutan-a-dione 468 ??mijas fakult?tes m?c?bas sp?ku darbi, kas iespiesti Latvijas ?ni- versit?tes Rakstu iepriek??jos I?XX s?jumos Memoires publi?s par le Corps enseignant de la Facult? de Chimie dans les volumes precedents de ~Acta Universitatis Latviensis" I?XX pendant des ann?es. 1920?1928 469 ACTA UNIVERSITATIS LATVIENSIS LATVIJAS UNIVERSIT?TES RAKSTI ??MIJAS FAKULT?TES S?RIJA I. 13. Kvantit?t?vi p?t?jumi par borsk?bes un spirta liesmas reakciju V. ?t?ls VISP?R?J? DA?A. levads. ?oti bie?i lietot? borsk?bes un spirta liesmas reakcija, kas zin?ma jau divi gadu simte?us ? to atrada 1732. g. Cl. Geoffroy, Par?z? 1 ), ? nav v?l l?dz ?im sistem?tiski p?t?ta. T?p?c l?dz?in?jie analitjskie priek?raksti nav vien?di. Vec?kos ?olaiku literat?ras priek?rakstos nav uzr?d?ts sam?rs ?emamiem rea?entiem ? spirtam un s?rsk?bei. Jau- n?kie gan l?ko r?gul?t rea?entu sam?ru, bet ?ie priek?raksti ir da??di un nav v?l l?dz ?im motiv?juma, kuram no vi?iem j?dod priek?roka. T?l?k, vien? otr? priek?rakst? aizr?d?ts, ka reakcija ar met?lspirtu ir lab?ka nek? ar etilspirtu, bet par cik lab?ki rea?? met?lspirts ? tr?kst sistem?tisku p?t?jumu. Nav noskaidrots ar?, cik liel? m?r? neg?t?vi iespaido ?dens. ?oti da??di ir liter?t?r? dati par reakcijas j?t?gumu. Lai noskaidrotu ?os jaut?jienus, es l?koju kvantitat?vi nov?rt?t liesmas intensit?ti jeb spilgtumu. Dibinoties uz We b c r'a -Fe c h - ner'a ps?chofizisko likumu 2), ko licis pamat? W. Ostwalds jau- najai m?c?bai par kr?s?m 3), es sast?d?ju kolorimetrisku sk?lu no t?du da??du koncentr?ciju ???dumiem, kas dod pak?peniski da??da !) Kopp, Gesch. d. Chem., 111, p. 343. 2 ) Kirschmann, Grundz?ge d. psychologischen Massmethoden (Ab- derhalden, Handbuch der biolog. Arbeitsmethoden, Abt. VI, Teil A, p. 375?381). 3) W. Ostwald, Die Farbenlehre I, 1921, p. 95?97; 11, 1919, p. 97?99; Farbkunde, 1923, p. 44?67. LUR. ??mijas fakult?tes s?rija I 24 spilgtuma liesmas efektus. Ar ?is skalas pal?dz?bu un attiec?gu aparat?ru es l?koju noskaidrot, k?du iespaidu atst?j uz reakciju: 1. temperat?ra, 2. koncentr?ta s?rsk?be, atsevi??i ?emot un kop? ar temperat?ras mai?u, 3. ?dens, atsevi??i ?emot un kop? ar iepriek??jiem diviem fak- toriem. ?ie p?t?jumi kritiski apgaismo l?dz?in?jos priek?rakstus un no- skaidro reakcijas optim?los apst?k?us, kam liels svars mazu un mini- m?la daudzuma borsk?bes konstat??anai. Ar sk?las pal?dz?bu var ar?, zin?m?s robe??s, kvantitat?vi nov?rt?t borsk?bi analiz?. Reakcija izvesta parast? Rosenbladt'a borsk?bes apar?t? 4), kas ir stikla trauks p?t?jamam ???dumam ? plats stobri?? vai erlen- meijers, ? ko nosl?dz aizb?znis ar divi caurumiem, kuros turas 2 stikla caurules. Viena no t?m ? gaisa pievedcaurule ? izliekta taisn- st?r?, t? iet dzi?i trauk?, un to var ielaist dzi??ki vai sekl?ki p?t?jam? ???dum?, bet otra ? g?zes izejcaurule ? maz?k izliekta, viens gals tai beidzas t?l?t zem aizb???a, bet otrs gals izvilkts kapill?ri. P??ot gaisu pa to cauruli, kas iet dzi??ki trauk?, tas rauj l?dz g?zes no bor- sk?bes apar?ta. T?s izpl?st pa otru cauruli, kam gals kapill?rs, un aiz- dedzin?tas, dod attiec?go liesmas efektu. Liesmas efekta mai?as p?t??anai lietots tas nov?ro?anas veids, kur liesmas lielumu var viegli noregul?t, t. i.: no apar?ta izpl?- sto??s g?zes ievad?tas vien? no Bunzendeg?a gaisa caurumiem, ievie- tojot tur apar?ta kapill?ro galu. Ja analiz? pietieko?i daudz bora, tad apar?ta g?zes, sajaukdamies ar degg?zi un gaisu, kr?so visu Bunzen- liesmu vienm?r?gi za?u. Ar ??du makroliesmu gan nevar kon- stat?t minim?los borsk?bes daudzumus. Minim?lo daudzumu borsk?bes konstat??anai vajadz?ga mikro- 1i es mi?a, kur liesmas efekts koncentr?jas. Mikroliesmi?u var viegli dab?t, uzliekot uz borsk?bes apar?ta kapill?ro caurules gali?u labi piel?gotu porcell?na uzga?u s). Pasildot apar?tu un p??ot gaisu caur rea??jo?o mais?jumu, ??ds uzgals ?auj liesmi?ai patst?v?gi degt. Uzgaia garums ? ap 2,5 cm, iek??js caurm?rs ? ap 3 mm (to var paga- tavot ar? no Rose's tige?a caurules). Lai uzgals tur?tos lab?ki uz ka- *) Z. anal. Chem., 26, (1887), 19. ?) Sal?dz. Qilm, Ber. 11 (1878), 712. 370 pill?ro caurules galu, ?is j?izliec drusku uz aug?u, kad stiklu ap- str?d?. Reiz?m liesmi?a nodziest; lai var?tu to t?l?t atkal aizdedzin?t, blakus j?tur Bunzenliesma. Kolorimetriska skala. Nov?rojumi ar patst?v?gi dego?o mikroliesmi?u r?da, ka vien?di borsk?bes daudzumi, atkar?gi no apst?k?iem, dod liesmas, kam da- ??ds lielums un pie tam da??ds spilgtums. Nosk?rst, kur? no ?iem efektiem ir liel?ks, ?oti bie?i nav iesp?jams, jo ?eit figur? 2 da??di faktori: da??ds liesmas lielums un da??ds spilgtums. Turpretim, ja efektu sal?dzin??anai ?em Bunzenliesmas, tad tie?i var redz?t, kur? efekts ir liel?ks: liesmas lieluma da??d?ba atkr?t, jo Bunzenliesmas var viegli noregul?t vien?da lieluma. lelai?ot g?zi no borsk?bes apar?ta vien? no deg?a gaisa caurumiem, t? izsauc zin?mo efektu, pie tam maz?k vai vair?k spilgtu, atka?r?b? no bora daudzuma. Ja nu ir t?da skala da??du ???dumu, kam cie?i noteikts borsk?bes saturs, tad, uz- mekl?jot to sk?las ???dumu, kuram vistuvaki st?v p?t?jam? ???duma efekts, iesp?jams noteikt vai nu borsk?bes saturu, vai to, par cik skaitliski main?jies efekts. Lai izdar?tu t?dus nov?rojumus, 1. vajadz?ga aparat?ra, ar kuras pal?dz?bu var ievad?t Bunzen- deg?u liesm?s, vien? un tai pa?? laik?, vien?dus g?zu tilpumus no vai- r?kiem borsk?bes apar?tiem, ? p?t?jam? ???duma un standart???dumu; 2. vajadz?ga sk?la da??du pamat- jeb standart???dumu, kas satur zin?mu daudzumu borsk?bes; 3. sal?dzin?m?s liesmas j?noregul? vien?di lielas. ?oti svar?ga loma ?eit racion?lai sk?las iedal??anai. ledal??anai pamat? likts psichofiziskais likums 2), kas saka: uztveres starp?bas (Empfindungsunterschiede) vien?das tad, ja attiec?go kairin?jumu at- tiec?bas (Reizverh?ltnisse) vien?das; jeb ar?: lai uztvere pamazi- n?tos aritm?tisk? progresij?, kairin?jumam j?pamazin?s ?eometrisk? progresij?. Uztveres daudzumam ?eit atbilst liesmas efekta spilgtums, bet kairin?juma daudzumam ? borsk?bes daudzums. ?emot ???du- mos borsk?bes daudzumu ?eometrisk? progresij?, vi?u efekti at??iras viens no otra pak?peniski, vienm?r?gi. K? zin?ms, no neskait?m?m ?eometrisk?m rind?m vis?rt?k? ir t?, kas dibin?s uz dekadisko skait?u sist?mu 3): ... 100, 10, 1, 0.1 utt., bet ?im darbam ??di intervalli izr?d?s daudz par lieliem un nov?rojumi 24* 371 r?da, ka lietojam? koncentr?ciju posm? starp katriem dekadiskas rindas locek?iem var iesl?gt 9 ?eometriskos viduskait?us. Starp skaitli 100, kam logaritms ir 2, un skaitli 10, kam logaritms ir 1, ievietojamos locek?us dab?, uzmekl?jot skait?us dekadiskiem logaritmiem: 2, 1.9, 1.8, 1.7, 1.6, 1,5, 1.4, 1.3, 1.2, 1.1, 1 un tie ir, noapa?oti: 100, 79.5, 63, 50, 40, 31.5, 25, 20, 16, 12.5, 10. Jau istabas temperat?r? un bez s?rsk?bes kl?tb?tnes dod borsk?be za?o liesmas efektu, kas sv?rst?s pla?? intervall?. T?p?c kolorimetriskai sk?lai gatavoti borsk?bes ???dumi met?lspirt? un sk?las ???dumu efekti ?emti par standartiem aizvienu istabas temperat?r?. Sk?las maz?k? koncentr?cija ir 0.0004 grammoiekulu litra, bet liel?k? ? 0.1000 gram- moiekulu litr?. Sk?las koncentr?ciju rinda ir ??da: 0.1000, 0.0795, 0.0630, 0.0500, 0.0400 0.00063, 0.00050, 0.00040. Visa sk?la redzama 1. tabul?. Tai ir 24 pak?pes. Pagatavojot met?lspirt? ???dumus, kas satur 1 litr? tik daudz grammoiekulu H 3 B0 3, resp. pusgrammolekulu B2Os, k? r?da tabula, sast?d?ti standarti kolorimetriskai sk?lai. Lai darbs b?tu ?rt?ks un prec?z?ks, katram sk?las ???dumam ir savs borsk?bes apar?ts, kur? ?em ikreiz p?c acum?ra ap 15 cm :) standart??iduma, bez tam ir v?l 50 cm 3 kolbi?a ar rezerves ???dumu 3 m??in?jumiem. Sk?las ???dumu liesmu efektiem glu?i relat?vs raksturs; tie atka- r?gi no ?r?jiem apst?k?iem ? no temperat?ras, no gaisa str?vas lieluma, k?du lai? cauri ???dumiem, un no liesmu lieluma. Bet tas nemazina sk?las noz?mi. Visp?r?gi ?emot, ?r?jie apst?k?i var b?t da??di, bet ikkatr? atsevi??? sal?dzin?jum? tiem j?b?t vien?diem. Piem., liesmas vienreiz var b?t liel?kas, otrreiz maz?kas, tik vien? un tai pa?? sal?- dzin?jum?, t?m j?b?t vien?d?m; t?pat gaisa str?vas, k?das iet cauri ???dumiem, var b?t liel?kas vai maz?kas, tik katr? atsevi??? sal?dzi- n?jum? t?m j?b?t vien?d?m. Aparat?ra un darba gaita. li z?m?jums r?da visu aparat?ru liesmas intensit?tes nov?rt??a- nai. Gaiss, kas vajadz?gs, lai ienestu Bunzenliesm? g?zes no borsk?bes apar?ta, n?k no ?denspl???m (Wasserstrahlgebl?se) A, iet cauri ska- 372 lotn?m B, kur?s koncentr?ta s?rsk?be, lai sausin?tos. Tad tas iepl?st 20 litru liel? balon? C, kas ir bufers vienm?r?ga spiediena regul?- ?anai. No bufera iet t?l?k 2 vadi: viens no tiem ? D ? uz ?dens monometru E un tur izbeidzas, bet otrs ? F ? ved gaisu t?l?k. Vadam F ir 2 nozarojumi: G ? kas ved gaisu uz 3 borsk?bes apa- r?tiem, un H, kam gal? aizgrieznis, smalk?kai gaisa iepl??anas regu- l??anai borsk?bes apar?tos: aizgrie?ot to vair?k, gaiss iepl?st stipr?k apar?tos, bet atgrie?ot to vaj? ? gaiss nepl?st vairs apar?tos, bet izpl?st pa aizgriezni. K? redzams, visiem 3 borsk?bes apar?tiem gaiss tiek pieg?d?ts ar vien?du spiedienu. Lai daudzos borsk?bes apar?tus var?tu novietot, kur vajadz?gs ?rti, bez stat?va, ?o apar?tu ???dumu trauki, nav stobri?i, bet erlenmeijeri (100 cm 3). Bunzendeg?i novietoti uz paaugstin?juma, lai b?tu iesp?ja ?rti nov?rot liesmas; ar? borsk?bes apar?ti atrodas uz attiec?ga paaugstin?juma. 1. tabula. 373 0.00795 1. z?m. Apar?t?ra 374 Lai vien? un tai pa?? laik? izpl?stu no katra borsk?bes apar?ta vien?ds tilpums g?zes: 1) j?noregul? apar?ta gaisa pieved- caurules tik dzi?i ???dum?, lai g?zes p?sl??i s?ktu atst?t katra apar?ta ???dumu vien? un tai pa?? moment?; 2) g?zes izejcauru?u kapill?- rajiem galiem j?b?t t?diem, kas ?aujas ?rti ievietoties Bunzendeg?a caurum?, un drusku uz aug?u izliektiem, lai g?ze kvantitat?vi iepl?stu degl?; bez tam tiem j?b?t vien?diem, kas kontrol?ts p?c ?dens izte- c??anas ?truma: ?emtas tik t?das caurules, caur kur?m, no vienas un t?s pa?as biretes, 25 sekund?s iztek 25 cm3 ?dens. Sal?dzin?m?m deg?u liesm?m j?b?t vien?da lieluma. Vien?d? lie- lum? j?b?t ne tikai liesmas ?r?jam konam, bet ar? iek??jam, tum?ajam, kur nenotiek deg?ana. Vajadz?go liesmas ?r?j? kona lielumu nor?gul? ar degg?zes vada aizgriezni. lek??jo konu nor?gul?, pagrie?ot deg?a gaisa regul?jamo ri??i t?, lai tad, kad borsk?bes apar?ta kapill?rais caurules gali?? ievietots Bunzendeg?a gaisa izpl??anas caurum?, bet g?zi no borsk?bes apar?ta v?l nespie? degl?, lai tad liesma b?tu ne- sp?d?ga un ar mazu sp?do?u zvaigzn?ti virs tum?? kona. ?? zvaigzn?te nor?da nepiln?gu gaisa iepl??anu degl? un izz?d tad, kad degl? spie? papilda gaisa str?vu caur borsk?bes apar?tu. P?c ??s zvaigzn?tes viegli noregul?t vien?dus tum?os konus. Lai liesmas degtu mier?g?ki, t?s iesl?gtas temperat?ras p?rmai?as izturo?? cilindr?. J?seko, lai ar? tad, kad visa aparat?ra darb?, t. i., kad spie? gaisu borsk?bes apar?tos, lai ar? tad sal?dzin?m?s liesmas b?tu vien?da lie- luma, jo deg?u liesmu lielums, kas apar?tam nedarbojoties, noregul?ts vien?ds, drusku izmain?s 2 ekstr?mos apst?k?os: 1) kad p?t?jamais ???dums satur daudz s?rsk?bes (piem., uz 2 tilpumiem spirta ? 1 tilpums vai vair?k sk?bes), tad no ???duma gaisa str?va rauj l?dz maz?k dego?u g??u un tamd?? liesma drusku maz?ka. Lai t? b?tu vien?da ar standarta liesmu, ?? drusku j?pamazina; 2) kad p?t?jamais ???dums augsti sasild?ts, piem. 60?, tad no t? izdal?s vair?k dego?as g?zes un ar to liesma drusku palielin?s. Lai t? b?tu vien?da ar standartliesmu, ?? jau iepriek? drusku j?palielina. Lai at??irtu p?c iesp?jas maz?kas liesmu nianses, j?nost?da kon- centr?tiem ???dumiem maz?k spilgtas liesmas, un to var, noregul?jot t?s p?c iesp?jas liel?kas un mazu g??u spiedienu; turpretim at??aid?tiem ???dumiem j?koncentr? liesmas spilgtums, un to var, noregul?jot p?c iesp?jas maz?kas liesmas un liel?ku g??u spiedienu. Caurpl?sto?? gaisa str?va aiznes ?tr?k boru, nek? spirtu, ar to 375 ???dumi nov?jin?s. T?p?c efektu nov?rt??anai ???dumi j?atjauno. ???- dumu nov?jin??an?s jo vair?k man?ma, jo vair?k efekts palielin?ts ar temperat?ru un koncentr?tu s?rsk?bi. T?p?c stipri palielin?tie efekti noturas pirmatn?j? augstum? tik nedaudz sekundes. Kvantitat?viem p?t?jumiem deg?iem j?b?t vien?diem un t?riem. Tie ?emti porcell?na. Nov?rojumi izdar?ti tums?, pret melnu fonu. Visa darba gaita t? tad ?sum? ??da: 1) j?noregul? gaisa pievedcaurules tik dzi?i ???dum?, lai gaisa p?sl??i s?ktu atst?t katra borsk?bes apar?ta ???dumu vien? un tai pa?? moment?; 2) j?noregul? attiec?g? lieluma Bunzenliesmas, pie tam t?, lai vi??m b?tu vien?ds ?r?jais un iek??jais kons; 3) ?emot jaunus, v?l nelietotus standart???dumus, j?uzzina, k?- dam sk?las efektam st?v vistuv?k p?t?jam? ???duma efekts. Skalas ???dumu pagatavo?ana. Sk?las ???dumus iesp?jams pagatavot cie?i noteiktas koncentr?cijas. Par izejviel?m ?emtas: B2Os un Merck'a met?lspirts ?Methanol, pu- rissim., acetonfrei", kam sp. sv. pie 15? 0,795?0,798. B203 ???st met?lspirt? jau istabas temperat?r?, turkl?t, to viegli pagatavot ??- miski t?ru. B 2 0 3 pagatavots no Merck'a borsk?bes purissim., beidzamo 3 reizes p?rkristalliz?jot un kars?jot plat?nas t??el? sarkan? kv?l?, l?dz beidz izdal?ties H 2 O. leg?tais bora oksids ? bezkr?saina, stiklvei- d?ga, stipri gaismas staru lauzo?a masa. T? t?r?ba kontrol?ta ??d?j?di: ?emts plat?nas t??el? 2 g bora oksida un uzliets tam virs? met?lspirts; ti?elitis sild?ts virs asbesta papes ap 60?, p?c tam uz atkl?tas liesmas. P?c ??das apstr?d??anas sverama atlikuma nebija, kas liecina prepa- r?ta t?r?bu. lev?rojot to, ka B2Os smalku saberzt ?rk?rt?gi gr?ti, un tas turkl?t ?oti ?tri pievelk gaisa mitrumu, ir ?oti gr?ti ?tri nosv?rt tie?i to daudzumu B 2 0 3, k?ds b?tu j??em, gatavojot vajadz?g?s kon- centr?cijas ???dumu, piem. 200 cm 3 ???duma, kas satur 0,1000 grammol. H 3 B0 3 litr? (skalas 24. konc). T?p?c, lai pagatavotu beidzamo, gatavots pirm???dums, kam drusku liel?ka nek? vajadz?gs, bet stingri noteikta koncentr?cija. T? pagatavo?anai ieb?rti svaru gl?z?t? un pre- c?zi nosv?rti t?da lieluma B 2 0 3 gabali, kas nav j?sasmalcina, lai tos 376 ievietotu m?rkolb? caur ?auro kaklu. P?c tam tie ieb?rti 200 cm :! m?rkolb? un, kad uzliets virs? spirts, ???din?ti, zvalstot laiku pa laikam kolbu, vai lai?ot dienu st?v?t. Apr??ina piem?rs. 200cm3-os sk?las 24. ???dumam j?satur 69,64 0,6964 gr ELOo.* J 2.0,1.1000 & 2 i Ja nosv?rts piem. agrB 203, tad viens kubikcentimetrs pirm???duma satur a : 200 =: bgr B203, bet vajadz?gais daudzums B2O s ir pirm???- duma 0,6964 : b kubikcentimetros. Ar biretu un m?rkolbu pal?dz?bu, no sk?las 24. ???duma gatavoti visi p?r?jie, attiec?gi at??aidot., 1. tabula r?da, k?ds daudzums koncen- tr?t?ka ???duma ?emts, lai pagatavotu no t? 50 cm3 v?j?ka ???duma. Lai ietaup?tu laiku, ???dumi gatavoti, s?kot ar visvair?k ??aid?tiem, jo tad n?ko?am, liel?kas koncentr?cijas ???dumam, m?rkolba var palikt net?r?ta. Sakar? ar bora estera ?oti lielo gaistam?bu, iev?rots seko?ais. Lai st?vot ???dumi nezaud?tu bora saturu, tie uzglab?ti labi aizkor- ??tos traukos. Katra borsk?bes apar?ta abu stikla cauru?u ?r?jie gali, p?c apar?ta lieto?anas, nosl?gti ar labi piegulo?u mazu gumijas caurules gabalu, kura galu savuk?rt nosl?dz stikla p?rle. Skalas re- zerves ???dumi gatavoti mazos daudzumos ? pa 50 cm3 ? un tur?ti tikpat liel?s labi aizkor??t?s pudel?t?s. EKSPERIMENT?L? DA?A. I. Temperat?ras iespaids uz liesmas efektu, ne?emot reakcijai klat koncentr?tu s?rsk?bi. Darbs r?d?ja, ka liesmas efektu var noverot ar? tad, kad reakcijas komponentiem un ar? gaisa str?vai, kas iet cauri borsk?bes apar?tam, neparasti zema temperat?ra: n?trija bor?ts ar met?lspirtu dod za?o liesmas efektu apm?ram pie ? 15?, bet borsk?be ar met?lspirtu dod za?o liesmu efektu jau pat apm. pie ? 35?, t? tad ap simts gr?du zem met?lspirt? Vir?anas temperat?ras. ?is fakts ir ?oti neparasts. L?dz ?im dom?ja, ka abos gadijienos vajadz?ga t?da temperat?ra, kas tuvu spirta vir?anai, jo za?ais liesmas efekts nov?rots, dedzinot tie?i 377 spirtu, kura iz???din?ta borskabe 6), vai aizdedzinot tie?i n?trija bo- r?ta un met?lspirt? mais?jumu 7 ). Ja liesmas efektu nov?ro ar etilspirtu, tad p?t?jamam ???dumam var b?t ar? zema temperat?ra, tik augst?ka nek? met?lspirtam. Pa- augstinot temperat?ru, efekta spilgtums stipri palielin?s. Patst?v?gi dego?a mikroliesmi?a par?d?s tik tad, kad p?t?jamam ???dumam pie- tieko?i augsta temperat?ra, jo tik tad gaisa str?va n?s l?dzi pietie- ko?i daudz spirta garai?u deg?anai. Temperat?ras iespaidu izteic patst?v?gi dego?a mikroliesmi?a cit?di, nek? makroliesma: ja temperat?ra ce?as, tad aug mikroliesmi?as lie- lums, pie tam vi?a? spilgtums nemain?s, bet paliek t?ds pat; tur- pretim ja efekta nov?ro?anu izdara ar noteikta lieluma Bunzenliesmu, tad temperat?rai ce?oties, pie?emas liesmas spilgtums, bet vi?as lie- lums nemain?s nojau?ami l?dz apm. -j-60?; tik sasniedzot ?o tem- perat?ru, top nojau?ama liesmas palielin??an?s. K? palielin?s liesmas efekts, kad temperat?ra ce?as, bet reakcijai ne?em kl?t koncentr?tu s?rsk?bi, tas p?t?ts seko?? k?rt?. K? trauks borsk?bes apar?tam ?emta 200 cm 3 liela pulverpudele (caurm?rs ? 5 cm). Apar?ta gumijas aizb?zn?, blakus 2 r?gul?r?m cau- rul?m, iestiprin?ts v?l termometrs, ???duma temperat?ras nov?ro?a- nai. Pudel? tika ?emts 100 cm 3 spirta. Borsk?be tika smalki sa- b?rzta un iesv?rta stikla spain?t?, bet beidzamais piesiets dieg? un pak?rts borsk?bes apar?t? virs spirta. Apar?ts novietots sald?jama mais?jum?. Tur novietota ar? stikla spir?le gaisa atv?sin??anai, kuru lai? borsk?bes apar?t?. Kad temperat?ra bija kritusi tik zemu, ka r?d?j?s ? t? zem?k vairs nekrit?s, tad spain??am ar borsk?bi laida iekrist spirt?. Tad apar?ts tika past?v?gi zvalst?ts, l?dz borsk?be iz- ???da, bet p?c tam izdar?ti liesmu efektu nov?rojumi. T? k? sald?- jamo mais?jumu vairs neatjaunoja, tad p?t?jam? ???duma temperat?ra un liesmas efekts past?v?gi kapa. No vis?m temperat?r?m tika re?istr?tas tikai t?s, kad p?t?jam? ???duma efekts sakrita ar sk?las efektu. Kad bija sasniegta istabas temperat?ra, tad to t?l?k paaug- stin?ja ieliekot borsk?bes apar?tu l?dz ar spir?li ?densvann? un t?l?k sildot. Str?d?jot ar vienu un to pa?u p?t?jamo ???dumu, t?d? k?rt? dab?ti vair?ki efektu nov?rojumi. Ja gaisa str?va iet cauri borsk?bes un spirta ???dumam, tad 6) Cl. J. Geoffroy, 1732. g. *) Pieszczek, Pharm. Ztg. 58 (1913), 850. 378 t? aiznes ?tr?ki borsk?bi nek? spirtu, un ar to mazin?s borsk?bes sa- turs p?t?jam? ???dum?. Tas ?oti stipri saj?tams, ja ???duma maz. T?p?c, lai izdar?tu vair?kus nov?rojumus ar vienu un to pa?u ???- dumu, kur bora zaud?jums neb?tu nojau?ams, aprakst?tie m??in?- jumi tais?ti ar sam?r? lielu ???duma daudzumu. Nov?rojumiem ?emts met?l-, ?t?l- un ar? prop?lspirts. 1. m??in?jums. ?emts: 100 cm3 met?lspirt? 0,15 g borsk?bes. Spain?tis iemests pie ? 25?. Kad borsk?be bija iz???dusi, tad ???duma temperat?ra bija ? 27?. S?kot no ??s temperat?ras s?kti nov?rojumi, kas sakopoti 2. tabul?. 2. tabula. 2. m??in?jums. ?emts: 100 cm 3 etilspirta, absol. 0,1 g borsk?bes. Spain?tis iemests pie ? 15?. Temperat?ra krita vel l?dz ? 17 5 un bija pec borsk?bes iz????anas ? 15?. Nov?rojumi sakopoti 3. tabul?. 3. tabula. 3. m??in?jums. ?emts: 100 cm3 isoprop?lspirta, absol. 0,1 g borsk?bes. Propilspirts dod daudz v?j?ku efektu neka etilspirts. Nov?ro- jumi izdar?ti istabas temperat?ra un sakopoti 4. tabul?. 379 Efekts.101214 -15 +7 +16 26 4. bula. 2. z?m. Temper?t?ras iespaids uz H3BO3+ alkohols 380 Visu ?o nov?rojumu dati sakopoti diagramm? (2. z?m.). Tur redzams, ka l?dz ar temperat?ras cel?anos aug vienm?r?gi liesmas efekts: met?lspirtam ? uz katriem 5 gr?diem par 1 pak?pi; etil- spirtam ?is pieaugums ir drusku maz?ks, bet prop?lspirtam ? v?l maz?ks. Diagramm? uzz?m?ta ar? taisne, kuras tr?s punkti atbilst 7. tabulas datiem (met?lspirt? ???dumam, kas satur litr? 0.0063 grammol. H3803 ? sk?las 12. koncentr.). K? redz?ms, abas taisnes met?l- spirtam parall?las. Tas nor?da, ka vien?dos apst?k?os liesmas efekts atkar?jas tikai no borsk?bes daudzuma un ar temperat?ras mai?u main?s parall?li. 11. Koncentr?tas s?rsk?bes iespaids uz liesmas efektu. Literat?ras dati. Darba gaita. P?t?jumi, kas aprakst?ti ?in? paragr?f?, r?da k? koncentr?tai s?r- sk?bei ir v?l cita noz?me nek? izspiest borsk?bi no vi?as s??iem, jo t?s kl?tb?tn?, ja t? ?emta zin?m? daudzum?, stipri palielin?s liesmas efekts. ?oti da??di literat?r? atz?m?tie dati par vajadz?go s?rsk?- bes daudzumu. Vec?kos ?olaiku priek?rakstos nav aizr?d?ts, cik j?- ?em s?rsk?bes, vai ar? aizr?d?ts ?oti nenoteikts daudzums. T? piem. Fresenius'a pla??s gr?matas beidzamaj? izdevum? 8 ), t?pat v?l k? glu?i vecos izdevumos 9), tur, kur ieteikts ?emt reakcijai etilspirtu, par s?rsk?bi sac?ts: ?Es ist konzentrierte Schwefels?ure und nich t zu wenig zu nehmen". T?pat tur 8) ar? ieteikts ?emt ?ein wenig konzentrierte Schwefels?ure und nach dem Erkalten etwas Methyl- alkohol zu". Treadwell's 10) un De Koninck's n ) ar? neuzdod spirta un s?rsk?bes daudzumu. Jaun?kie priek?raksti gan l?ko r?gul?t rea?entu sam?ru un reak- cijas temperat?ru, bet ?oti da??di ?ie priek?raksti. Piem?ri. leteic ?emt m??in?juma stobri??, kam priek?? aizb?znis, caur kuru iet ?sa stikla caurul?te, garai?u izpl??anai no stobri?a, kad to silda: 8) C. R. Fresen i v s, Anleit. zur qual. ehem. Anal., 17. Aufl. (1919), p. 376. 9) Piem. 8. izd., 1853. g. 10) Treadwell, Kurzes Lehrb. d. analyt. Chem., I, p. 354 (1922). n ) De K?ninck, Trait? de chimie analytique minerale qual. et quant. Deutsche Ausg., 1904. 11. p. 569. 381 Lenher's un WehYs 12): 10 cm3 alkohola -f 2 cm 3 konc. H2S04, Jannasch's un Noll's 13): 3 cm3 met?lalkohola -?- 1 cm 3 konc. H2S04> pie tam stobri?? j?silda l?dz vir?anai. Rosenbladt'a borsk?bes apar?t? ieteic ?emt: B?ttgerV 4): 2?lo cm3 CH3OH vai C 2HSOH -?- s?lopilienu konc. H 2 S0 4, Gu^bier's 15): s?lo cm 3 CH3OH-f-s?lo pilienu konc. H2S04> Gabriel's un Tanner's 16): 2 cm3 CH 3 OH 1 cm3 konc. H2S04, pie tam k? Bottger's, t? Gutbier's ieteic apar?tu sild?t l?dz vir?anai, bet Gabriel's un Tanner's liekas nesilda tik augstu, jo gaiss iet ?through the heated Solution". Speci?l? apar?t? ieteic ?emt Spindler's 1T): 50 cm3 met?lspirt? un ?mit wenigen Tropfen verd?nnter (1-1-4) Schwefels?ure leicht ange- s?uerte Substanz". Silda 65? ?densvann?. Beckmann'a smidzin?t?j? ieteic ?emt Mannich's un Priess's 18): 4 cm3 met?lspirt? un 2 cm3 konc. s?rsk?bes. Apar?tu nesilda. Cita veida aparat?r? ?em Mezger's 19): 15?20cm3 met?lspirt? un 2 cm 3 konc. s?rsk?bes. Silda 70? ?densvann?. Tik da??di ir literat?ras dati. Lai noskaidrotu jaut?jienu, iz- dar?ti sistem?tiski p?t?jumi. Ar patst?v?gi dego?as mikroliesmi?as pa- l?dz?bu nav dom?jams noskaidrot, optim?los apst?k?us. Piem., ja bor- sk?bes apar?tu A, Bun C stobri?os ?em pa 5 cm 3 vien?das koncen- tr?cijas borsk?bes un met?lspirt? ???dumu un ?em kl?t v?l: apar?t? A ? 0,2 cm3 H2S04, j) B 1,0 ~ ~ , C 2 5 ja silda visus ?os apar?tus l?dz vien?dai temperat?rai, piem. 60?, un visiem t,iem lai? cauri vien?da lieluma gaisa str?vu, tad vislie- l?ko liesmi?u dod apar?ts A, maz?ku ? B, bet vismaz?ko ? C, pie 12) Lenher and Wells, J. Am. Chem. Soc. 21 (1899), 417. *?) Jan nasch und Noll, J. prakt. Chem. [2] 99 (1919), 7. ") B?ttger, Qual. Analyse, 1925, p. 344. 15) Gut hier, Lehrb. d. qual. Analyse, 1921. p. 496. ") Gabriel and Tanner, J. Am. Chem. Soc. 50 (1928), 1385. ?) Spindler, Schweiz. Wochenschr. f. Chem. u. Pharm. 43 (1905), 662. ?) Mann ich u. Priess, Chem. Ztg. 32 (1908), 314. ") Mezger, Z. f. Unters. Nahr Katram m??in?jumam ?emts 18 cm ! pagatavot? mais?juma un liets kl?t ?dens. Lejot kl?t liel?ku daudzumu ?dens, ???dums sakarst; lai nezustu tad bora saturs, ???dums atv?sin?ts. 12. tabula r?da, k? iespaido ?dens liesmas efektu, ja katram m??in?jumam ?em pa 18 cm 3 optim?l? ???duma, lej tam nor?d?to daudzumu ?dens kl?t un nov?rojumus izdara istabas tempe- rat?r?. 13. tabula rada, ka iespaido ?dens liesmas efektu, ja m??in?ju- mam ?em 18 cm 3 optim?la ???duma un nov?rojumus izdara pie 60?. 393 uz 100cm3pirm? ???duma 20H2SO4. mais?juma un Abu iepriek??jo tabulu datus att?lo 111. un IV. l?kne diagramm?. 12. tabula 13. tabula. 6. z?m. ?dens iespaids da??d?s kombin?cij?s 394 1,1 1,8 2,5 9 7 4 ?dens iespaids uz liesmas efektu reakcija ar etilspirtu, konc. s?rsk?bei kl?tesot. M??in?jumiem ?emts jau agr?k nor?d?t?s koncentr?cijas ???dums. M??in?jumi izvesti t?, lai tie atbilstu Lenher'a un Wells'a 12) priek?- rakstam: ?emts pa 15 cm 3 aug??ja ???duma, pieliets tam kl?t, at- v?sinot un pa da??m, 3 cm3 HgSO?. Mais?jumam pieliets kl?t 14. ta- bul? nor?d?tais ?dens daudzums, tad tas sild?ts l?dz 70? un nov?rots efekts. M??in?jumu rezult?tus sniedz 14. tabula un V. l?kne dia- gramm?. 14. tabula. Sl?dzieni par ?dens iespaidu. 1. Diagramma (6. z?m.) r?da, k? iespaido ?dens daudzums vienu un to pa?u daudzumu borsk?bes, kas uzr?da ?etr?j?dus efektus (m?- ?in?jumi ar met?lspirtu). Analizei svar?ga t? diagrammas da?a, kas illustre maza daudzuma ?dens iespaidu. Un ?eit redzams, ka jo liel?ks efekts, jo maz?ku neg?t?vu iespaidu atst?j ?dens. 2. ?oti gf?ti iz??irt t?das efekta nianses, kas lielas pusi sk?las pak?pes. Bet optim?los apst?k?os efekts v?j?ks par puspak?pi tad, ja uz 15 cm3 CH3OH kl?t ap 0,5 cm 3 ?dens (sk. IV. l?kni diagramm?), jeb ja CH3OH apm. 97 procent?gs. T? tad liesmu efekts ar 97 pro- cent?gu CH3OH praktiski t?ds pats, k? ar augst?kprocent?gu. To apstiprina kontrolm??in?jumi ar mikroliesmi?u parastos laboratorijas apar?tos. 3. ?dens atst?j daudz liel?ku neg?t?vu iespaidu uz liesmas efektu ar ?t?l-, nek? ar met?lspirtu: V. l?kne diagramm?, t?pat k? ie- priek??jas C 2H S OH l?knes, kr?t daudz strauj?ki, nek? attiec?g? CH3OH l?kne. 395 svar?ga t? diagrammasda?a,kas IV. Reakcijas jut?gums. Literat?r? las?mie dati par borsk?bes un spirta liesmas reakcijas j?t?gumu ?oti da??di, tie sv?rst?s, apm. no I?o,ol mg H3B03. Chro- no lo?isk? k?rt?b? ?emti, tie ir ??di: Simmler's 22) uzdod vismaz?ko daudzumu ?zem 0.01 mg" H 3 B0 3 ; Lenh c r' s un We 11 s' s 12) uzdod vismaz?ko daudzumu 0.001 g B203 ; Spindler's 23) ? ? ? o.lmgH 3BO3 ; Mannich'sun Priess's 18) ? ~ ? o.lmgH3BO3 ; Jan nasch' s un Noll' s 13) ? ? ? 0.001gH 3 BO a ; Gabriel's un Tanner's 16) ? ~ o.2mgH 3BO3, Min?tos skait?os duras ac?s da??d?ba, bet pamatojums tai, man liekas, mekl?jams ne tik daudz nov?rot?ju individualit?t?, cik attie- c?g? eksperimenta sav?d?b?. Jau viss iepriek??jais r?da, ka reakcijas j?t?gums stipri atkar?gs no apst?k?iem, k?di ir reakcijai. ?emot to v?r?, izskaidrojami stipri lielie skait?i, kurus uzdod Lenher's, Wells' s un Jannasch's, Noll's. Lenher's, Wells's ??mu?i m??in?jumam 10 cm3 alkohola, 2 cm 3 konc. s?rsk?bes un 1 cm3 boraka ???duma. lev?rojot lielo ?dens daudzumu, k?ds kl?t p?t?jam? mais?jum? un ar? to, ka reakcija nav nov?rota ar patst?v?gi dego?o mikroliesmi?u, izskaidrojams, k?d?? re- akcijas j?t?gumam uzdotais skaitlis tik liels. ?emot 15 cm 3 absol. ?t?lspirta un 3 cm3 konc. H 2S04, pie 60?, es var?ju konstat?t ar pat- st?v?gi dego?o mikroliesmi?u 0.00008 g H3B03. Lai var?tu saskat?t ??du efektu, r?kojoties p?c Lenher'a, Wells'a priek?raksta, vajadz?tu ap 10 reiz vair?k H3B03, aiz seko?iem iemesliem: 1) liel? daudzuma ?dens kl?tb?tnes d?? vajadz?tu 5 reiz vair?k H 3 B0 3 : diagramma (6. z?m.) r?da, ka ja ir kl?t 1,5 cm 3 H 2 O, tad lie- smas efekts kr?t par 7 sk?las pak?p?m. T? tad tas neb?tu vairs sa- skat?ms. Lai to var?tu saskat?t, ???dum? vajaga b?t kl?t t?dam dau- dzumam H 3 B0 3, kas dod efektu par 7 pak?p?m liel?ku, un tas ir 5-k?rt?gs H3B03 daudzums (sk. 1. tabulu); 2) t?d??, ka apar?tam nav patst?v?gi dego?as mikroliesmi?as, va- jadz?tu v?l ap 2 reiz vair?k H3B03 (pie?emot, ka ar mikroliesmi?u var konstat?t ap 2 reiz maz?k H3B03). T? tad: 0.00008X5X2=0.0008 gH3BO g B2 O s. 22 ) Simmler, Annalen d. Chem. u. Phys., herausg. von Poggendorff, 115 (1862), 242, 425. 23) Spind ler, Schweiz, wochenschr. f. Chem. u. Pharm. 43 (1905), 406. 396 ?is skaitlis ar? st?v tuvu Lenher'a, Wells' a uzdotam skaitlim. P?c Jannasch'a, Noll'a metodes varot skaidri uzr?d?t 0.001 g borsk?bes, ja r?kojas sekosi: 20 cm gar? un 2i/2 cm plat? stobri?? ?em analizi ar 3 cm 3 CH 3 OH un 1 cm3 H 2 S0 4; stobri?u silda l?dz vir?anai un iz stobri?a izejo?os garai?us aizdedzina. Neskatoties uz labo rea?entu sam?ru un temperat?ru, autoru uzr?d?tais cipars ? 0.001 g ? ir tom?r augst?ks nek? citiem, kam rea?entu sam?rs nelabv?l?g?ks. Tas t?p?c, ka m??in?juma stobri?? p?r?k liels un liesma netiek kon- centr?ta. P?t?jumi r?d?ja, ka efekta j?t?gums stipri atkar?gs no t?s apa- r?ta telpas lieluma, kas atrodas virs p?t?jam? ???duma un kur vis- pirms j?izgaist bora ?stera garai?iem, lai tie, izn?kot no apar?ta, degtu; jo visp?r, noteicot reakcijas j?t?gumu, j??em v?r? tilpums, kur? viela atrodas. Jo liel?ks apar?ta tilpums virs ???duma, jo vair?k at??aid?s liesmas efektu rado?? g?ze, jo maz?ks j?t?gums. ?emot norm?lu laboratorijas stobri?u (160x18), es var?ju kon- stat?t ar met?lspirt? optim?lo mais?jumu 0.02 mg H3B03. Lai kon- stat?tu minim?lo daudzumu, pagatavots mikroapar?ts, kas at- ??iras no Rosenbladt'a apar?ta 4) ar to, ka vis?m apar?ta da??m ma- z?kas dimensijas: stobri?a garums ? 70 mm, diametrs aug?gal? (kur aizb?znis) 13 mm, bez zem?k 10 mm. Lai at?autu apar?t? iepl?st tikai mazai gaisa str?vai, caurul?tes gals, kas iet l?dz apar?ta dibenam, izvilkts kapill?rs. Bez tam v?l, ka jau iepriek? dar?ts, lai dab?tu pat- st?v?gi dego?u mikroliesmi?u, kas lab?ki nov?rojama, uz kapill?ro galu, pa kuru izpl?st g?ze no apar?ta, uzlikts porcell?na uzgals. Mikroapar?t? ?em sausu p?t?jamo vielu, bet ja t? ???dums, tad silda l?dz paliek sauss atlikums; taid pielej 1 cm.3 met?lspirt? opti- m?l? mais?juma, pasilda l?dz, apm. 60?, un, spie?ot viegli gaisu ar gumijas balonu, nov?ro mikroliesmi?u. Minim?lais daudzums H3B03, k?du var ??di konstat?t ar met?lspirtu, ir 0.005 mg. Attiec?b? uz etilspirtu, j??em v?r? seko?ais. Lai rastos ar etil- spirtu patst?v?gi un labi dego?a mikroliesmi?a, j?izved m??in?jumi ap 60? temperat?r?, kas drusku nelabv?l?g?ka nek? uzr?da diagramma makroefektiem (5. z?m.). Patst?v?gi dego?a etilspirta liesma ir ma- z?ka nek? met?lspirt? liesma, t?p?c pirmaj? efekts vair?k koncen- tr?jas. ?emot C 2H S OH un H 2 SO, k? 4:1, minim?lais H3B03 dau- dzums, ko var noteikt, ir ap 0.02 mg. Ar prop?lspirtu reakcija vel nej?t?g?ka (sal?dz. 2. z?m.). 397 V. Kopsavilkums. 1. Borsk?bes un met?lspirt? liesmas reakciju var nov?rot jau tad, kad abi rea??jo?ie komponenti ir ap 100 gr?du zem met?lspirt? vir?anas temperat?ras. Ar? borsk?bes un etilspirta liesmas reakciju var nov?rot analo?iskos apst?k?os. 2. Temperat?rai ce?oties, pie?emas regul?ri liesmas efekts. 3. Koncentr?tai s?rsk?bei ir v?l cita noz?me, nek? izspiest bor- sk?bi no vi?as s??iem. Pielieta kl?t l?dz zin?mam daudzumam, s?r- sk?be palielina regul?ri liesmas efektu, bet pielieta vair?k kl?t ? t? pamazina liesmas efektu. 4. Liesmas efekta spilgtumu var nov?rt?t ar kolorimetrisk?s sk?las pal?dz?bu, kas dibin?s uz Weber'a-Fechner'a ps?chofizisko likumu. 5. Optim?lo efektu reakcij? ar met?lspirtu var nov?rot tad, ja p?t?jam? ???duma temperat?ra ir tuva spirta vir?anas temperat?rai, un ja ?em k? rea?entu optim?lu mais?jumu, kas sast?v no augstprocent?ga met?lspirt? un koncentr?tas s?rsk?bes, ?emtiem tilpum- attiec?b? 5 :1. Optim?lais mais?jums nemain?s j?tami, apm?ram vienu ned??u. 6. Optim?los apst?k?os iesp?jams konstat?t 12 reiz maz?kus dau- dzumus borsk?bes, nek? istabas temperat?r? un bez s?rsk?bes. 7. Reakcijas j?t?gums atkar?jas ar? no apar?ta dimensijas. Stipri nelabv?l?gi iespaido reakcijas j?t?gumu p?r?k liela apar?ta telpa virs p?t?jam? ???duma. Lai konstat?tu vismaz?kos borsk?bes daudzumus,, j?samazina visas dimensijas Rosen bladt'a apar?tam, bet sevi??i tel- pa starp p?t?jamo ???dumu un aizb???i. T?l?k, lai dab?tu patst?v?gi de- go?u mikroliesmi?u, kas lab?ki nov?rojama, j?liek uz kapill?ro cau- rules galu, caur kuru izpl?st g?ze, porcell?na uzgals. Lai at?autu iepl?st apar?t? tikai mazai gaisa str?vai, otr?s caurul?tes galam, kas iet l?dz apar?ta dibenam, j?b?t kapill?ri izvilktam. 8. Minim?lais daudzums borsk?bes, k?du var konstat?t ar ie- priek? aprakst?to mikroapar?tu, ir 0.005 mg ? ja str?d? ar met?lspirtu, bet ap 0.02 mg ? ja str?d? ar etilspirtu. 9. ?dens pav?jina met?lspirt? liesmas efektu daudz maz?k, nek? etilspirta liesmas efektu. 398 10. Ja met?lspirtam ir klat 3% ?dens, tad tas nemazina no- jau?ami liesmas efektu, ja izved reakciju optim?los apst?k?os. ?is darbs veikts Latvijas Universit?tes ??mijas fakult?tes Lauk- saimnieku un Medi?u ??mijas laboratorij?, kuras ?efam prof. Dr. O. Lutz'a kgm izsaku sirsn?g?ko pateic?bu par tematu un par l?dzek?iem ?? darba izve?an?. lesniegts fakult?tei 1930. g. 26. maija. Quantitative Untersuchungen ?ber die Bors?ure-Alkohol-Flammenreaktion von W. Stahl Zusammenfassung. 1. Die Bors?ure-Methylalkohol-Flammenreaktion erscheint schon dann, wenn beide reagierenden Komponenten bei einer Temperatur sind, die etwa 100 Grad unter dem Siedepunkte des Methylalkohols liegt. Auch die Flammenreaktion mit Aethylalkohol erscheint unter analogen Temperaturbedingungen. 2. Mit Erh?hung der Temperatur vergr?ssert sich regelm?ssig der Flammeneffekt. 3. Die konzentrierte Schwefels?ure hat noch eine andere Aufgabe, als bloss die Bors?ure frei zu machen. Bis zu einer gewissen Grenze zugef?gt, erh?ht sie regelm?ssig den Flammeneffekt, doch bei gr?sseren Schwefels?uremengen vermindert sie denselben. 4. Die Intensit?t der Flammenf?rbung kann man sch?tzungs- weise mit Hilfe einer kolorimetrischen Skala, der das psychophysische Gesetz von Weber-Fechner zu Grunde liegt, bestimmen. 5. Die optimale Flammenf?rbung mit Methylalkohol erscheint dann, wenn die Temperatur der zu untersuchenden L?sung nahe dem Siedepunkte des Alkohols liegt, und wenn als Reagens eine optimale Mischung angewendet wird, die aus 5 Vol. Mathylalkohol und 1 Vol. konz. Schwefels?ure besteht. Die optimale Mischung ver?ndert sich nicht merklich ungef?hr im Laufe einer Woche. 399 6. Unter Ber?cksichtigung der optimalen Bedingungen, ist es m?glich ein zw?lffach kleineres Quantum der Bors?ure wahrzunehmen, als bei Zimmertemperatur und ohne Schwefels?ure. 7. Die Empfindlichkeit der Reaktion ist auch von den Dimen- sionen des Apparates abh?ngig. Ein sehr ung?nstiger Einfluss wird durch den allzu grossen Raum ?ber der L?sung verursacht. Um die minimalste Bors?uremenge zu konstatieren, muss man alle Dimensionen des Ro s enbla d fsehen Apparates (Z. an. Ch., 26 (1887), 19) ver- mindern, besonders den Raum, welcher sich zwischen der zu unter- suchenden L?sung und dem Gummistopfen befindet. Ferner, um eine selbstst?ndig brennende Mikroflamme zu erzielen, die besser zu be- obachten ist, w?re ein Porzellanrohraufsatz auf die Kapillare zu emp- fehlen. Um nur einem schwachen Luftstrom Durchgang zu gestatten, ist das Aussiehen des anderen, bis auf den Boden gehenden Rohres, zu einer Kapillare notwendig. 8. Die minimalste Bors?uremenge, die man mit dem vorher beschriebenen Mikroapparat nachweisen kann, betr?gt 0,005 mg ? wenn mit Methylalkohol, und etwa 0,02 mg ? wenn mit Aethyl- alkohol gearbeitet wird. 9. Die Flammenf?rbung mit Methylalkohol wird durch Wasser viel weniger beeintr?chtigt, als eine solche mit Aethylalkohol. 10. Wird die Reaktion mit Ber?cksichtigung der optimalen Be- dingungen durchgef?hrt, so ?bt ein 3% Gehalt des Wassers im Methylalkohol keine wahrnehmbare Verminderung der Intensit?t der Flammenf?rbung aus. 400 ACTA UNIVERSITATIS LATVIENSIS LATVIJAS UNIVERSIT?TES RAKSTI ??MIJAS FAKULT?TES SERIJA I. 14. Mazu borsk?bes daudzumu ?tra kvantit?t?va noteik?ana p?c liesmas kr?so?an?s spilgtuma V. ?t?ls Borsk?bes kvantitat?vai noteik?anai izstr?d?tas ?oti labas svara un tilpumanalizes metodes, kas at?auj to noteikt ar lielu precizit?ti x ). Tom?r, lai to sasniegtu, borsk?bes daudzumam j?b?t virs zin?ma minimuma, jo da?us milligramus un to da?as nav dom?jams noteikt pietieko?i prec?zi ar svara un tilpumanalizes metod?m. To noteik- ?anai j?lieto citas metodes. Sevi??i mazus daudzumus bora ? no 0.1 mg l?dz 0.0005 mg B ? at?auj noteikt Bertrand'a un Agulhon'a 2) metode. P?c t?s noteic boru kolorimetriski ar kurkumu un standart- ???dumu pal?dz?bu, kas satur 0.1, 0.05, 0,01, 0.005, 0.001, 0.0005 un 0.0000 milligramus bora. B203 daudzumus, s?kot no 0.3 milligrama, t. i. s?kot apm?ram no t?s vietas, kur izbeidzas Bertrand'a un Agul- hon'a sk?la, var ?tri noteikt pielietojot metodi, kas dibin?s uz manu iepriek??jo darbu 3). P?c beidzam?s var noteikt bora daudzumu ar sv?rst?bu, kas norm?li ir no o?lso/o. Metodes princips. Bora met?l?steris ?oti viegli gaist jau istabas temperat?r?. Ja vi?a garai?us no analiz?jam? ???duma ievada, ar gaisa str?v?s pa- l?dz?bu, nesp?d?g? Bunzendeg?a liesm? (caur deg?a gaisa caurumu), tad visa liesma kr?sojas za?a, pie kam za??s nokr?sas spilgtums atka- *) Congdon, Rosso. Chem. News 129 (1924), 219. 2 ) Buli. Soc. Chim. [4] 15 (1914), 197, 292. 3) Kvantitat?vi p?t?jumi par borsk?bes un spirta liesmas reakciju. Latv. Oniversit. Raksti, ??mijas fak. ser., 1, 369. LUR. ??mijas fakult?tes s?rija I 26 rajas no bora satura ???duma. Pec ?? spilgtuma var nov?rt?t bora saturu analiz?. Darbam vajadz?gs: 1. kolorimetriska sk?la ? standart???dumi ar zin?mu bora saturu; 2. 3 vien?da lieluma Bunzendeg?a liesmas: vienu ? anali- z?jamam ???dumam, bet 2 ? standart???dumiem; 3. aparat?ra, ar kuras pal?dz?bu var vien? un tai pa?? laik? spiest caur analiz?jamo ???dumu un caur standart???dumu vien?das gaisa str?vas. Uzmekl?jot to standart???dumu, kuf? vien?dos apst?k?os dod t?da pa?a spilgtuma liesmas kr?sojumu k? analiz?jamais ???dums, var no- teikt bora saturu beidzamaj?. Darbam nav vajadz?gs p?rdestill?t bor- sk?bi ar met?lspirtu, jo citu, l?dz ?im piejaukto vielu kl?tb?tne, ne- trauc? liesmas efektu, iz?emot daudz ?dens un br?vas sk?bes un b?zes. Beidzam?s iepriek? j?neutr?liz?. Boram vajaga b?t analiz?- jam? viet? t?da savienojuma veid?, kur borsk?be var p?riet ???dum? vai nu apstr?d?jot analizi ar s?rsk?bi, vai ar s?rsk?bes un met?lspirta mais?jumu. Kolorimetrisk? sk?la. H 3 B0 3 milligrammolekulu skaits, ko satur katrs skalas ???dums, uzr?d?ts 1. tabulas otra graf?. ??s sk?las ???dumu koncentr?cijas dibin?s uz Weber'a-Fechner'a principu 4) un t?p?c visp?r?gi ?oti at- ??iras no taml?dz?g?m sk?l?m, piem.: jau iepriek? min?t?s Bertrand'a un Agulhon'a sk?las 2); Fendler'a 5) ? ari borsk?bes noteik?anai; Wiborgh'a 6 ) ? s?r?de?ra?a noteik?anai. Visu beidzamo sk?lu uz- b?v? ir kaut kas kop?js, ar ko t?s stipri at??ir/as no ?e lietot?s: vi?u pak?pju iedal?jums nav vienm?r?gs un to ir maz. Piem., Bertrand'a un Agulhon'a sk?l?, lai p?rietu no zem?kas pak?pes uz augst?ku, j?- reizina koncentr?cija ar 2 vai ar 5, pie tam visa skala iedal?ta tik 6 pak?pes. Turpretim ?e lietot? pak?pju iedal?jums vienm?r?gs: lai p?rietu no zem?kas uz augst?ku, j?reizina tik apm. ar 1,25. Koncentr?ciju *) W. Ostwald, Die Farbenlehre I, 1921, p. 95?97; 11, 1919, p. 97?99; Farbkunde, 1923, p. 44?67. 5 ) Fe ndler, Z. f. d. Unters, d. Nahr- u. Gen.-M. 11 (1905), 137. 6) Treadw e 11, Quant. Anal., 1921, p. 304. 402 intervallu, ko Bertrancfs un Agulhon's sadala 6 pak?p?s, ?eit sadal?tu 24 pak?p?s. 1. tabula. Darba gaita. lepriek??jais darbs r?d?ja, ka optim?lo liesmas efektu, istabas tem- perat?r? var dab?t, ?emot borsk?bi t?d? mais?jum?, kas sast?v no 100 tilpumda??m augstprocent?ga met?lspirta un 20 konc. s?rsk?bes, jeb kas satur 100 cm3 -os ???duma 17 cm 5 konc. H 2 S0 4. ??ds ???- dums ?eit apz?m?ts, ?suma p?c, ar nosaukumu ~optim ? 1 s mai- s?jums". ?emot beidzamo gatavoti vajadz?gie sk?las ???dumi un ar? 403 26* ???dums, kam I dod 50 cm 3 Skalas H 8 B0 3 saturs 50 cm3-os ???duma koncentr?cija! milligrammol. tllPums litr? cm3 ???duma, koncen- milligrammol. litr? kam skalas tr?cija mg koncentrac. 24 100.0 174.10 23 25.0 43.53 100 12.5 23 2222 21 20 20.0 16.0 34.82 27.86 10.0 8.0 21 2012.5 10.0 21.76 6.3 19 17.41 5.0 19 18 7.95 13.84 10 39.7 18 17 6.30 10.97 31.5 17 16 5.00 8.71 25.0 16V 15 4.00 6.96 20.0 15 14 3.15 5.47 15.8 14 13 2.50 4.35 12.5 13 12 2.00 3.48 2.79 10.0 12 11 1.60 ?? 8.0 11 10 1.25 1.00 2.18 6.3 10 9 1.74 50 9 8 7 6 0.795 630 1.38 1 39.7 8 71.10 31.5 500 0.87 25.0 6 5 4 3 400 0.70 20.0 6 315 0.55 15.8 4 250 0.44 0.35 0.28 ?? 12.5 3 2 200 10.0 2 1 160 8.0 1 analiz?jam? viela t? apstr?d?ta, k? t?s borsk?be p?riet ??d? mai- s?jum?. Analiz?jamo vielu ieved 50 cm 3-os optim?la ???duma. Ja viela sausa un t? ???st optim?l? mais?jum?, tad to ievieto tie?i 50 cm 3 m?rkolb? un tur ???dina. Ja analiz?jam? viela satur daudz ?dens, tad to iepriek? ievieto saus? J?nas stobri??. Beidzamo, ar stobri?a tur?t?ja pal?dz?bu, uz- man?gi silda virs liesmas, past?v?gi stobri?u grozot un kars?jot vis? gaj-um?, lai ?dens nekondens?tos uz stobri?a sien?m, bet izgaistu ?tr?ki. Kad ?dens izgaisis, ?auj atdzist stobri?am. Ja sausais atlikums ???st optim?l? mais?jum?, tad stobri?u vai- r?kk?rt?gi izskalina ar mais?jumu, to uzman?gi p?rlejot 50 cm 3 m?r- kolbi??. Ja sausais atlikums ne???st optim?l? mais?jum?, tad, lai izvilktu borsk?bi, to apstr?d? ??d? k?rt?. Sausajai vielai stobri?? uzlej virs? 3 cm3 ?dens, un tilpumu, k?du ie?em tagad stobri?a saturs, apz?m? uz t? ar z?muli. Tad pielej kl?t 3 cm 3 H 2 S0 4 un silda stobri?u 15 min., lai s?rsk?be iedarbotos uz analiz?jamo vielu. P?c tam, lai izgaisin?tu ?deni, turpina stobri?a sild??anu, k? augst?k sac?ts; j?silda tik ilgi, l?dz stobri?a satura tilpums ir ap 3 cm 3 , k;o r?da iepriek??jais ap- z?m?jums. Kad stobri?? atdzisis, tad no vi?a satura un 5,5 cm 3 H 2 S0 4 pagatavo 50 cm 3 optim?la analiz?jam? mais?juma, r?kojoties ??d?j?di. ?em 50 cm 3 m?rkolb? ap 30 cm 3 CH 3 OH. Atv?sinot kolbi?u ledus sald?jum?, lej kl?t pa da??m stobri?a saturu. Lai izdab?tu lauk? no stobri?a visu analizi, v?l vajadz?go 5,5 cm 3 H 2 S0 4 un CH 3 OH lej ar? iepriek? stobri?? un no turienes p?rlej m?rkolb?. Kolorimetrisk?s sk?las ???dumus gatavo no B203 un optim?l? mais?juma t?, kj? aizr?d?ts man? iepriek??j? darb? 7), t. i. vispirms pagatavo 100 cm 3 pirm???duma, kas satur litr? drusku vair?k nek? 0.1 grammol. H3B03. No t? pagatavo 100 cm 3 ???dumu, kas satur litr? prec?zi 0.1000 grammol. H3B03 , bet no beidzam? p?r?jos, ?? r?da 1. tabula. K? analiz?jamais, t? sk?las ???dumi ielieti Rosenbladt'a apar?tos (100 cm3 J?nas erlenmeijeri) 8). Ikkatram m??in?jumam ??m p?c acum?ra ap 15 cm 3 ???duma. Str?d?jot ki? nor?d?ts iepriek??j? darb? 9 ), ?) Kvantitat?vi p?t?jumi par borsk?bes un spirta liesmas reakciju. Latv. Oniversit. Raksti, ??mijas fak. ser., 1, 376. 8) Ibid., 370 lp. '?') Ibid., 372 lp. 404 vispirms ar 2 sk?las da??diem standartiem nov?rt? to intervaliu, kuf? ietilpst p?c sava bora satura analiz?jamais ???dums; beig?s, ?emot tikai vienu standartu, nov?rt? gal?gi liesmas efektu. Viss tas prasa jebkuj-ai analizei ne vair?k k? 6 sk?las ???dumus, kuj-us gatavo 50 cm3 m?rkolb?s, k? nor?da tabula. Liesmas nov?rojumi j?izdara nesteidzoties un p?c iesp?jas tad, kad nov?rot?js nav noguris no dienas darba. Ja telpa, kuf? notiek nov?rojumi, slauc?ta, tad j?nogaida l?dz nogulstas putek?i, kas gais?. Analizes. levests 100 cm3-os optim?l? mais?juma: 0.2000 g Na2B407 un 1.8000 g CuO (=???dums A). No ?? ???duma pagatavotas 5 atsevi- ??as analiz?s, ?emot da??du daudzumu ???duma A un lejot kl?t opti- m?lo mais?jumu, l?dz 50 cm;Mem. Tad vispirms nov?rots liesmas efekts un p?c tam tais?ts attiec?gais apr??ins. Cik milligrammu B 203 satur attiec?go efektu dev?js ???dums, r?da 1. tabulas 3. grafa. Darba rezul- t?tus sniedz seko?? tabula. Lai g?tu liel?ku p?rliec?bu par ?o metodi, es l?dzu prof. Dr. O. Lutz'u nosv?rt man analiz??anai ??miski t?ru Na2B407. Mans l?gums tika ?oti laipni izpild?ts un es sa??mu 4, man nezin?mas kon- centr?cijas bor?ta ?dens ???dumus, kuros, k? v?l?k dab?ju zin?t, bijis nosv?rts: t 1000cm3-os 1.9774 g Na28407. kas satur 1.3680 g B203 2. 100 ? 0.2000 g ? ? ? 0.1383 g ? 3. 100 ? 0.2000 g ? ? 0.1383 g ? 4. 100 ? 0.1000 g ? ? ~ 0 0691 g ? No pirm? ???duma ??mu analizei 1 /1000 da?u, no p?r?jiem 1/ 100 da?u. Analizei ?emto ???dumu izgaisin?ju un p?c tam atlikumu ? 405 Analiz?s sast?vs Nov?rotais Diferei efekts atrasts vajaga but mg mg rag 1. 4 cm sA+46 cm8 opt. mai i? )> ~r"43 ? 0.6 ? ? +49.4 ? ? ? 1.6 i, ? +48.4 i, ? ? 22-5 ? ? +27.5 ? ? ? 13-14 4.9 5.5 -0.6 2. 16-17 9.8 9.7 +0.1 3. 5- 6 0.78 0.83 -0.05 4. 9-10 2.0 2.2 ?0.2 5. 21 27.9 31.1 -3.2 gr?ti saskat?mu niec?gu plankumi?u stobri?a dibena ? apleju ar 50 cm3 optim?l? mais?juma. 3. analiz? izdar?ts tikai viens nov?rojums, t?p?c rezult?ts visv?j?- kais. P?r?j?s analiz?s izdar?ti 2 nov?rojumi un no vi?iem izvests vid?jais. Kopsavilkums. 1. Mazus daudzumus borsk?bes, sakot no 0.3 mg B203 var atri nov?rt?t p?c liesmas kr?so?an?s spilgtuma, ar sv?rst?bu no o?ls<>/o.0 ?15<>/o. 2. Metode pamatojas uz ?oti vieglo bora met?lestera gaista- mibu jau istabas temperat?r?. Ja estera garai?us ieved nesp?d?g? Bunzendeg?a liesm?, tad t? kr?sojas za?a un nokr?sas spilgtums atka- r?jas no bora satura. 3. Borsk?bes daudzumu nov?rt? ar vienk?r?u aparat?ru un stan- dart???dumu rindu. Standart???dumu koncentr?cijas sast?d?tas p?c We- ber'a-Fechher'a principa. 4. Borsk?bes atdal??ana no analiz?s, to p?rdestil?jot ar met?l- spirtu, lieka, jo citu, l?dz ?im piejauktu vielu kl?tb?tne (Na', Cu'\ S0 4") netrauc?, iz?emot daudz ?dens, br?vas sk?bes un b?zes. 5. T?dus daudzumus borsk?bes, k?dus ?em parasti darb? tilpuma un svara analiz?, ?? metode ar? var noteikt aug?? min?t? k??du ro- be??, un t?p?c t? pielai?ama tik tad, ja vajadz?ga ?tra orient??an?s par borsk?bes aptuv?nu daudzumu. 406 Nov?rotais ?aUs 50 cm8-os ???duma atrasts ! vajaga but Diference efekts mg mg mg 1. 9 1.74 8?9 1.56 1.65 1.65 1.37 +0.28 7?8 1.242. 8 1.38 1.32 1.32 1.38 ?0.06 3. 9 1.74 1.74 1.38 +0.36 4. 6 0.87 P-6 _079_ 0.83 0.690.83 +0.14 Izsaku sirsn?g?ko pateic?bu prof. Dr. O. Lutz'a kgm par lielo interesi, k?du tas piegrieza manam darbam un par l?dzek?iem darba veik?anai. R?g?, L. 0. ??mijas Fakult?tes Lauksaimnieku un Medi?u ??- mijas laboratorij?. lesniegts fakult?tei 1930. g. 26. maij?. Schnelle Bestimmung kleiner Bors?uremengen durch Intensit?t der Flammenf?rbung von W. Stahl Zusammenfassung. 1. Kleine Bors?uremengen, von 0,3 mg B2Os an, lassen sich schnell sch?tzungsweise durch die Flammenf?rbung, mit einer Ge- nauigkeit von o?lso/o, bestimmen. 2. Die Methode basiert auf der leichten Verdunstung des Me- thylesters schon bei Zimmertemperatur. Leitet man die D?mpfe des Esters in die nichtleuchtende Bunsenflamme, so f?rbt sie sich gr?n, und die Intensit?t der Flammenf?rbung h?ngt von dem Borgehalt ab. 3. Die Menge der Bors?ure wird mit Hilfe einer einfachen Appa- ratur und einer Reihe von Standartl?sungen bestimmt. Die Konzentra- tionen der Standartl?sungen sind nach dem Weber-Fechner'schen Prinzip hergestellt. 4. Die Abtrennung der Bors?ure von der Analyse durch Destilla- tion mit Methylalkohol ist ?berfl?ssig, denn die Anwesenheit anderer, bisher hinzugef?gten Substanzen (Na-, Cv SO/) ? Wasser, freie S?u- ren und Basen ausgenommen, ? st?rt nicht. 5. Die Bors?uremengen, mit denen man in Mass- und Gewichts- analyse operiert, kann diese Methode auch in der obenangegebenen Fehlergrenze bestimmen und deshalb ist sie nur dann anwendbar, wenn es n?tig ist sich schnell ?ber die ungef?hre Menge der Bors?ure zu orientieren. 407 LATVIJAS UNIVERSIT?TES RAKSTI ACTA UNIVERSITATIS LATVIENSIS ??MIJAS FAKULT?TES SERIJA I. 15. Theorie und Praxis des Ingenieur-Chemikers (Einiges aus der Berufspsychologie des Technikers) Von Prof. Dr. h. c. C. Blacher Nach einem am 28. 111. 30 zum zehnj?hrigen Jubil?um der lettlandischen Chemischen Gesellschaft gehaltenen Vortrage Die Richtung, von der ich mich diesem Thema n?here, liegt vielleicht etwas abseits der grossen Strasse. Mir scheint jedoch, dass man im technischen Leben bis jetzt ein Moment viel zu wenig betrachtet, welches f?r das Tun und Treiben der Menschen ?ber- haupt grundlegend und ausschlaggebend sein sollte: das ist die menschliche Seele als autonomes Gebilde. Die Philosophie, wie auch die Geschichtsphilosophie, speziell die V?lkerpsychologie, erforschen ja das eigenartig R?tselvolle der Seele, sowohl d?es einzelnen Indivi- duums, als auch der Gemeinschaften. Mir scheint aber doch, dass man im allgemeinen und besonderen viel zu wenig das menschliche Ge- schehen auf diesen Ursprung ? dieses Wort im weitesten Sinne ge- nommen ? aller menschlichen T?tigkeit zur?ckf?hrt. Man nehme doch zum Beispiel die soziale Frage und in ihr die sozialen K?mpfe, die ja letzten Endes das Gebilde menschlicher Gemeinschaft erzeugt haben, was uns in der unverst?ndlich anzusehenden unheimlichen Ge- stalt des Bolschewismus entgegentritt. Man nehme z. Bsp. die meisten Schriften der Vertreter der sozialistischen Lehre in die Hand, um zu sehen eine wie geringe Rolle das Seelische dort spielt. Man rechnet dort prinzipiell meist nur mit Materiellem und dadurch auch nur mit mate- riellen Werten. Was aber dazu die menschliche Seele sagt, dar?ber wird weniger gesprochen. So findet sich z. Bsp. in dem vorz?glichen von K. Ballod geschriebenen Buche ~Der Zukunftsstaat (Aufl. 1Q27, S. 67) folgende Stelle?: ?In den Fabriken geht bekanntlich die moderne Richtung auf die Organisation der Arbeit am laufenden Bande. Nat?rlich kann bei dieser Arbeit das Tempo ein so rasches sein, dass der Arbeiter k?rper- lich und geistig zu schnell verbraucht wird., Hier das richtige Tempo herauszufinden ist eine ?usserst wichtige Aufgabe. Bei Ford scheint trotz aller Arbeitsbeschleunigung f?r gut bezahlte somit gut gen?hrte Arbeiter beim 8-st?ndigen Arbeitstag das physisch auf die Dauer zu- l?ssige Tempo nicht ?berschritten zu sein." Man sieht also, dass bei Ford es garnicht in erster Linie auf den seelischen, sondern den physischen Zustand ankommt 1). Mit Recht weist der Verf. gleich hinterher daraufhin, dass es sich zugleich um die Hebung der Arbeitsethik handeln muss. Glaubt aber, dass ein Pr?mienlohnsystem es schaffen w?rde. Mir scheint, dass das allein doch nicht gen?gen d?rfte. Der Mensch wird am Bande zu einer see- lenlosen Maschine. Abgesehen davon, dass es nicht leicht fallen d?rfte, den Begriff der Arbeitsethik klar herauszusch?len scheint es mir, dass es hierbei weniger auf die Arbeitsethik, als auf die Gemeinschafts ethik ankommt. Diesen Begrift aufs Ganze ?bertragen ergibt sich die Staatsethik des Individuums, d. h. das innere Verh?ltnis des Arbeiters zum Staatsganzen. Nehmen wir z. Bsp. an, dass der Aufbau der kommunistischen Staates ? nicht eines nur so scheinenden ? gelingt, so d?rfte es vielleicht nur dadurch erreicht werden, dass der Staatsb?rger aus- schliesslich nach dem Staatsinteresse alle seine Handlungen einrichtet, also im Sinne einer absoluten Staatsethik. Ob er sich aber dabei als Individuum wohl f?hlen wird, ist eine andere Frage und ob diese, sagen wir, egoistische Belastung der Staatsethik des Individuums von x ) Die Psychotechnik hat ja auch mit diesen Dingen zu tun. Ich muss gestehen, dass bei mir sich im Inneren eine gewisse Antipathie der heutigen Psychotechnik gegen?ber festgesetzt hat. Ihr Verh?ltnis zur menschlichen Seele scheint mir nicht ganz einwandsfrei zu sein. Ich habe das Gef?hl, dass sie eher die Psyche der Technik ausliefert. Ich kann mich ja irren. Uebrigens ist f?r den Taylorismus der Mensch ebenso Maschine, wie f?r den Fordismus. Es kommt dazu, dass bei dieser Mechanisierung des Men- schen seine Brauchbarkeit f?r diese Arbeit und damit wohl auch f?r andere T?tigkeit mit etwa 40 Jahren ein Ende nimmt. Damit werden der Sozialpolit k fast unl?sbare Aufgaben auf dem Gebiete der Versorgung der sog. ?Alt- angestellten" (!) zugeschoben. 410 ihm ausgehalten werden wird, ist auch nicht ohne weiteres zu entschei- den. Es ist ?berhaupt die Frage, ob nicht die absolute Staatsethik den Menschen mechanisiert, ihn als Individuum negiert, d. h. seelisch vernichtet und sich selbst damit aufhebt. Dass aber die Lebensf?hig- keit des ?Staatssektors" gegen?ber einem Privatsektor und dabei der ganze kommunistische Staat mit dieser Belastungsprobe steht und f?llt ist ja klar. Sind doch im kommunistischen Staat bei Schwierigkeiten stets die kommunistischen Prinzipien selbst durchbrochen worden (Be- sonders durch Zulassung des Freihandels). Ich w?sste nun nicht, wo dieses psychische Grundproblem der sozialen Gegens?tze ersch?p- fend behandelt und zu l?sen versucht worden ist. In den sozialen Schriften scheint es nicht gar zu oft anzutreffen zu sein und die wissenschaftlich kritische Einstellung von Marx st?tzt sich ja be- kanntlich auf die rein materialistische Anschauung und nicht auf die Seele des Ganzen. Diese scheint f?r ihn garnicht zu existieren. Und doch werden die gr?ssten geschichtlichen Ereignisse ? so war es erst recht mit der kommunistischen Revolution ? durch entspre- chende seelische Zust?nde der Handelnden ausgel?st, die cv. durch zielbewusste suggestive Einwirkung aktiviert werden k?nnen. Ue- berhaupt ist man gerade bei der Behandlung sozialer und technischer Probleme mit Einf?hrung psychologischer Faktoren sehr sparsam. Man denke doch nur daran, wie wenig ?ber die Psychologie und Phih> sophie der Technik geschrieben worden ist 2 ). Es scheint mir aber durchaus zeitgem?ss zu sein, die praktische T?tigkeit der Ingenieure vom Standpunkt seelischer Faktoren mehr als bisher zu beurteilen. Schliesslich muss jeder scharfe in der Industrie t?tige Beobachter die Ueberzeugung gewinnen, dass bei den meisten Erscheiungen in der Technik und der T?tigkeit der Ingenieure in der Tiefe der menschlichen Psyche wurzelnde Faktoren ausschlaggebend sind. Ja die in der Technik massgebenden Pers?nlichkeit sind es ja wohl gerade, welche bewusst oder vielleicht meist unbewusst f?r sich selbst mit der Psyche des Personals und der Arbeiterschaft zielbewusst operieren. 2) Ausser dem Buch von Engelhardt ?Weltanschauung und Tech- nik" (1912), das stark auf materialistischer Anschauung fusst, w?re nur als bedeutendste Erscheinung das De s s a u e r'sche Werk ?Philosophie der Technik" zu nennen, das das Problem von h?herer Warte anfasst. Meine Ideen findet man angedeutet in dem Aufsatz ?Die Aufgaben und Ziele der chemischen Technologie und die philosophische Vertiefung der technischen Wissenschaften", diese Akta XVI, 1927. 411 In dem Vortrage ist nun der Versuch gemacht worden, aus der theoretischen und praktischen industriellen Bet?tigung des Ingenieur- Chemikers die in seiner Psyche t?tigen Faktoren mehr herauszu- sch?len. Im Wirtschaftsleben einer staatlichen Einheit spielen die Wert- faktoren eine ausschlaggebende Rolle. Als positive Seite kommen Naturreicht?mer, g?nstige Lage, billige Arbeitskr?fte und auch stabile Valuta in Betracht, wobei fraglich ist, ob bei letzterem nicht das psychologische Moment st?rker ist. Mir scheint aber, dass oft ?ber- sehen oder nicht gen?gend unterstrichen wird: die Bet?tigung der menschlichen Seele beim Schaffen von Werten. Denn das Erzeugen von maximalen Werten aus denselben Ausgangsprodukten ist doch schliesslich eine Funktion der F?higkeit technische Werte zu erzeu- gen, also eine Funktion seelischer Eigenschaften. Ohne mehr auf dieses Problem einzugehen, sei f?r erste nur folgender wohl ganz un- bestritten dastehender Satz vorangestellt: Je weniger ein Land nat?rliche Produkte und Hilfsmittel besitzt, desto h?her m?sste die F?higkeit der Techniker Werte zu produzieren in jeder Beziehung entwickelt werden. Mir scheint, dass dieser Satz wohl in seiner ganzen Bedeutung f?r Lett- land g?ltig sein sollte und daher glaube ich auch, dass die Betrachtung des Themas ?Theorie und Praxis des Ingenieur-Chemikers" vom psychologischen Standpunkt aus gerade f?r ein Jubil?um des lettlan- dischen Chemischen Gesellschaft geeignet ist. Wie das technisch Materielle allein nicht gen?gt, sieht man daran, dass eine rein mechanische Verpflanzung einer technischen Errungen- schaft oder aber auch einer Institution aus einem anderen Gebiet der menschlichen Kultur nicht durchf?hrbar ist. So hat bis jetzt nur die deutsche Technik den Zeppelin hervorgebracht, der das Luftmeer souver?n zu beherrschen scheint. Ungeachtet dessen, dass nichtdeut- sche Techniker und Ingenieure das Luftschiff besehen und die Fahrt mitmachen konnten, kommt die Technik der anderen L?nder nur sehr langsam nach. So geht es z. Bsp. mit den grossen englischen Luft- schiffen nur allm?hlich vorw?rts. Dagegen hat sich das in England geborene parlamentarische System nirgends in der Vollendung be- w?hrt wie dort. In anderen L?ndern, sieht es zuweilen wie ein 412 Zerrbild staatsm?nnischer Wohleinrichtung und demokratischen Prin- zips aus und wird beibehalten aus Mangel an etwas Besserem 3). Man sieht, dass man es hier durchaus mit realen Wirkungen zu tun hat, deren Ursachen jedoch im Imponderabilen wurzeln und sich wohl auch ins Transcendente, resp. Irrationale verlieren. Mir scheint im letzteren Zustande die Tatsache zum Ausdruck zu kommen, dass man mit einer materialistischen Geschichtsauffassung nicht das We- sen der realen Dinge treffen kann 4). Dass man in der Industrie nicht ohne Menschen auskommen kann, ist selbstverst?ndlich. Mir scheint aber gerade das Bewusstsein dieser Selbstverst?ndlichkeit gef?hrlich zu sein. Menschen machen's, aber wie das Wesen dieser selbstverst?ndlichen T?tigkeit ist, dar?ber denkt man nicht nach, wie man sich denn ?berhaupt ?ber die allt?glichen Erscheinungen nicht weiter aufregt und keine Gedanken macht, w?h- rend etwas Nichtallt?gliches, wenn es auch noch so einfach und selbstverst?ndlich ist, einen erregt und aufbringt. Man stellt in der Technik Nutzeffektsformeln auf, vergisst jedoch, wie mir scheint, dass bei technischer Bet?tigung auf der rechten Seite der Gleichung auch der psychologische Nutzeffekt als bedeutender, wenn nicht als Haupt- faktor auftritt. Ich will es nun versuchen auf Grund eigener Beobach- tungen und Eindr?cke zu zeigen, auf welchen psychischen Faktoren sich die Praxis des Ingenieur-Chemikers aufbaut und wie die Theorie in diese Praxis mit Hilfe psychologischer Faktoren untrennbar mit verschlungen ist. Daher das Thema ?Theorie und Praxis des Inge- nieur-Chemikers". Ich will meine Ausf?hrungen auf drei Momente st?tzen: 3) Garnicht zu reden von den unethischen Begleiterscheinungen, wie Beeinflussung der Massen durch fingierte Behauptungen, die bis zu per- s?nlichen Verd?chtigungen gehen, wie der ber?chtigte politische Kuhhandel. In England scheint sich alles dieses in ertr?glichen Grenzen zu halten. 4) Ich m?chte hier die ?beraus treffende Deduktion des amerikanischen pragmatischen Philosophen W. James anf?hren, der in seinem Buch ?Die religi?se Erfahrung in ihrer Mannigfaltigkeit" (deutsch von Wobbermin, 1014) sagt: ?Nun muss aber das, was in einer anderen Realit?tssph?re Wirkungen her- vorruft, selbst als Realit?t betrachtet werden." Ein in Riga aufgetretener an die Jugend sich wendender Redner suchte den Nachweis zu f?hren, dass das Handeln und die Einstellung des Menschen nur im Metaphysischen verankert sein kann, anderenfalls ist es ein von Zu- f?llen abh?ngiger schwankender Grund. Das erg?nzt sehr sch?n das Gesagte. 413 1) auf den unersch?tterlichen Glauben an die Konsequenz des Naturgeschehens, 2) auf die Tatsache der r?cksichtslosen dynamischen Labilit?t des technischen Fortschritts und 3) auf die Entfaltungsf?higkeit der Pers?nlichkeit. Es sieht auf den ersten Blick etwas merkw?rdig aus, dass ich vom praktischen Techniker nicht die Kenntnis der Naturgesetze, son- dern einen Glauben an das Naturgeschehen verlange. Man muss aber nicht vergessen, dass das eigentlich Bestimmende in der Hand- lung eines Menschen, wie sie auch sei, irrationaler Natur ist. Sagte doch Humbold, dass in dem Erkenntnisprozess dem genauen Wissen immer ein Ahnen vorausgeht. Das in mathematische Formeln gefasste Naturgesetz ist tot, da es ja bekannt ist, dass es Naturgesetze gibt, die sich in keine Formel fassen lassen. Die Formel ist immer ein Notbehelf und eigentlich nur ein Produkt unserer Denk- technik. Ohne Gef?hl f?r das Naturgeschehen kommt man eben nicht durch. Ich habe gerade in der Praxis die Beobachtung gemacht, dass, wenn praktische Ingenieure auf Irr- und Abwege geraten sind, es daran lag, dass sie nur logisch vorgingen und nicht in den Sinn des Gesche- hens eindrangen. Von diesem Gef?hl, das bis zum Glauben gesteigert werden kann, h?ngt es ab, mit welcher Durchschlagskraft und Energie der Ingenieur an die praktischen Probleme herantritt. Ich will es versuchen das Gesagte durch ein ganz einfaches praktisches Beispiel zu belegen. Man nehme die Vorg?nge in einem Regenerativ, ? bezw. Rekuperativ-Gasofen. Ich bemerke dabei, dass das, was ich sagen werde, als fast selbstverst?ndlich aussieht, dass aber gerade in der Praxis die einfache Linie, die ich hier entwickele, meist nicht be- gangen wird. F?r die Erreichung einer bestimmten Temperatur ist folgende Formel massgebend: W?rmewert des Brennstoffs T = Menge der Verbrennungsgase X ihre spez. W?rme. Es kommt theoretisch auf das Verh?ltnis zwischen erzeugter und verbrauchter, bezw. abgeleiteter W?rme an, was in der Formel klar und in den einzelnen Faktoren richtunggebend enthalten ist. Am ver- st?ndlichsten wird es nun vielleicht sein, wenn ich mir den Ofen zuerst einem reinen Praktiker anvertraut denke, einem mechanisch konstruk- tiven Empiriker. F?llt die Temperatur im Ofen ? bekanntlich eine sehr 414 unangenehme Erscheinung ? so wird der Techniker, nicht vorgebildet und mechanisch denkend und des Verst?ndnisses bar f?r die richtungge- benden Faktore eines mathematischen Ausdrucks, in der Eile sein Gl?ck durch Stellen von verschiedenen Ventilen versuchen, eine Manipula- tion, die er schon verschiedene Male mit Erfolg durchgef?hrt hat, die aber dieses Mal versagen k?nnte, weil der Grund f?r das Fallen der Temperatur ein anderer ist 5 ). Um nun das Richtige herauszufinden und in erster Linie den richtigen Grund f?r diese Erscheinung aufzu- kl?ren, ist eben ein Einblick in das sich abspielende Naturgeschehen erforderlich, der schon mehr den Charakter eines Glaubens annimmt. Je fester ferner die theoretisch mathematische Durchdringung des Stof- fes, desto sicherer der Glaubensweg. Daher ist auch der intuitivste Praktiker ohne theoretische Kenntnisse immer im Nachteil. Aus dem Wesen derPraxis heraus ergeben sich weitere Aufschl?sse. Geht der Betreffende aber auf wissenschaftlicher Basis ausschliesslich rein logisch theoretisch vor, so wird er zuerst alle logischen Gr?nde auf- suchen, die f?r das Fallen der Temperaturen sprechen k?nnten. Hat er sie ersch?pft, so liegt die Gefahr vor, dass er dar?ber hinaus weitere logische Erkl?rungsversuche herbeiholt, die aber aus der allgemeinen Logik des Geschehens herausfallen, was er, in logischer Denkweise erstarrt, nicht bemerkt. Nun ist solch eine Anlage, wie ein Regenerativ- Gasofen, ein sehr kompliziertes dynamisches Gebilde, wo nicht nur kaloridynamische, sondern hydrodynamische Prozesse stark mit ein- ander verkn?pft sind, Prozesse, welche von dem Zustand der ein- zelnen Konstruktionsteile stark beeinflusst werden. Man muss also beim Aufsuchen der Gr?nde auch den Zustand dieser s?mtlichen komplizierten Konstruktionseinzelheiten mit ber?cksichtigen. Die Va- riabilit?t der logischen Gedankeng?nge wird dann derart gross, dass mau sich in ihnen wie in einem Labyrinth venirren kann. Da gilt es nun die kleinsten Andeutungen mehr gef?hlsmassig, beherrscht von dem Glauben an die Konsequenz des Naturgeschehens innerlich er- fassen, um sich im Labyrinth zurecht zu finden 6 ). Hat man nun den 5 ) Leider ist diese Erscheinung gar zu h?ufig auch an akademisch ge- bildeten Ingenieuren zu bemerken ? immer meiner Auffassung nach ein schlechtes Zeichen. 6) Ich m?chte hier noch ein Erlebnis aus der Praxis anf?hren: In einem Gasherdofen, in welchem die aus der Stirnwand austretende Flamme sich teilen und durch zwei gleichfalls in der Stirnwand aber seitlich sich befindende Oeffnungen durch Rekuperatore abziehen sollte, lag die Flamme stets auf einer 415 festen Glauben, dass der in der industriellen Anlage ausgel?ste Natur- prozess, der nicht immer in Formeln zu bringen ist, genau seinen Weg nehmen muss, so kommt man ? ich betone wieder, ausgestattet mit theoretischen Kenntnissen und einem Blick f?r Naturgeschehen (man kann es auch so nennen) ? unter verh?ltnissmassig geringen Ab?nderungen der dynamischen Bedingungen durch Verstellen von Schiebern und drgl. sehr bald auf denjenigen Weg, der in dem Laby- rinth der Variabilit?t zum Ziel f?hrt. So kommt es, dass ein Ingenieur tagelang zwecklos hin und her wurstelt, w?hrend ein anderer schnell das Wesen des Prozesses erfasst und mit Erfolg eingreift. Am h?ch- sten ist dieses Verh?ltnis zu dem Naturgeschehen bei den grossen Erfindern ausgestaltet, die sogar die logisch-mathematische Schulung Seite und liess sich durch Einstellen der beiden Abzugsschieber nicht hin?ber zwingen, bezw. Gleichm?ssig verteilen. Auch Zuganzeige, Temperatur und Gas- analyse gaben kein klares Bild. Da die Abz?ge vor den Rekuperatoren nur durch eine Wand getrennt waren, musste nat?rlich die Hauptaufmerksamkeit auf den Zustand dieser Wand gelenkt werden, da im Falle ihrer Besch?digung ein Regulieren durch die Zugschieber nicht m?glich war. Ich hatte leider selbst nicht die M?glichkeit, mich vom Zustand dieser Wand zu ?berzeugen. Die Aufseher behaupteten, es sei nur ein ganz schmaler Spalt oben, der keine Bedeutung h?tte. Schliesslich gelang es auch mit M?h und Not die Flamme durch Verkleinern der viel zu grossen Abzugschieber einigermassen zu ver- teilen. Sie schwankte immerhin noch von links mach rechts. Als der Ofen ab- gerissen war und ich gelegentlich den ausl?ndischen praktischen Konstruk- teuren, der Betrieb und Bau leitete, nach dem Zustande der bewussten Wand fragte, verstand er erst nicht, was ich meinte, und als ich ihm genauer erkl?rte, welche Wand ich meine, sagte er, sie sei stark heruntergeschmolzen gewesen. Auf meine Bemerkung, dass ja dann die Schwierigkeit des Einstellens der Flamme ohne weiteres zu erkl?ren sei, reagierte er nicht sofort, sondern erst nachdem ich genauer auf den betreffenden Umstand hingewiesen hatte. Dieses ist ausserordentlich bezeichnend. Es deutet darauf hin, dass der beste Prak- tiker, der keine theoretischen Kenntnisse besitzt, doch nicht in der Lage ist, derart in die Konsequenz des Naturgeschehens Einblick zu gewinnen. Er hat also in diesem Falle garnicht seine Aufmerksamkeit auf den Hauptpunkt ge- lenkt, d. h. auf den konstruktiven Teil, der die zwangl?ufige Flammenvertei- lung st?ren konnte. Gewiss ist ihm dieser Umstand nicht entgangen, dass er aber f?r das wissenschaftlich wesentliche Erfassen der ganzen Ueberwachungsdynamik ausschlaggebend war, das ist ihm doch nicht so recht zum Bewusstsein gekommen. Irre ich mich nicht sehr, so h?tten andrenfalls schon viel fr?her konstruktive den Betrieb st?rende M?ngel beseitigt werden k?nnen. Wenn es gefunden ist, sieht es einfach aus. Bekanntlich kommt man nicht immer gleich auf das Einfachste und Selbstverst?ndliche, eben im Labyrinth der vielseitigen Erscheinungsseiten eines technischen Organismus. 416 ?berspringen k?nnen. Qanz ohne sie kommen sie jedoch nicht aus. Graf Zeppelin hat wohl aus dem Wesen der Natur gef?hlsmassig er- fasst und in einen unersch?tterlichen Glauben umgesetzt, dass das Luftmeer der Welt zu befahren ist. Zur Reise um die Welt geh?rt aber doch intensivste Ingenieur-Technik. Sehr charakteristisch und interessant Ist, wie zum Schluss noch die bei der gef?hrlichen Fahrt im Rhonetal aufgetretenen Erm?dungserscheinungen im Metall nur wissenschaftlich ?berwunden werden konnten. Ueberhaupt zeigen die grossen Erfinder, dass der praktische Ingenieur rein maschinell nichts erreichen kann, wenn nicht eine gewisse aus irrationellem Gebiet entlehnte Dosis ihn beseelt 6o). Damit, ist aber die T?tigkeit nicht ersch?pft, der Erfolg nicht immer gesichert, selbst wenn alles aufgeboten ist, was an apparatueller Kontrolle ?ber thermische, chemische und hydrodynamische Prozesse erh?ltlich ist. Es m?ge noch hinzugef?gt werden, dass gerade die Ausdeutung der Anze'gen dieser Apparate eine Kombination dieses irra- tionalen Momentes mit reinem technischen K?nnen verlangt. Der rein praktische Empiriker hat einen gewissen inneren Widerstand gegen diese Apparate in sich, weil er ihre Sprache nicht versteht und der zu mechanisch logisch denkende Ingenieur versteht sie nur bis zu einem gewissen Grade zu deuten. Ist nun die richtige Erkenntnis gefunden, so besteht sie als Realit?t vorl?ufig nur f?r den Betreffenden, der sie erkannt hat und es ist nicht immer leicht andere massgebende Pers?nlichkeiten, zu ?berzeugen, dass es wirklich die richtige Erkenntnis ist. Schliesslich wird es rein akademisch gedacht, auch nicht leicht sein, die ent- scheidende Instanz zu finden, welche bestimmen soll, wer recht hat, erst recht wird diese Instanz nicht immer zur Stelle sein. Es ist nun Sache des Betreffenden sich mit seiner Ansicht durchzusetzen. Ob- gleich diese Betrachtungen mehr zum dritten von mir genannten Mo- ment geh?ren, so sei hier jedoch schon angedeutet, dass das Sich- durchsetzen davon abh?ngt, wie der Betreffende sich von vorn herein zu seinen Mitarbeitern und den Menschen, mit denen er auch f?r kurze Zeit zu tun hat, stellt. Hier spielt eine grosse Rolle ein ge- wisses Sicheinf?hlen in die Psyche der anderen, bis zur suggestiven Einwirkung auf sie. Die psychologische T?tigkeit muss aber in dieser Richtung noch m). Dessauer (Fussn. 2., S. 11) sagt: ?Das typische Erfindertalent sp?rt L?sbarkeit und L?sungsweg." LUB. ??mijas fakult?tes s?rija 1 27 417 weitergehen. In dem ganzen technischen Prozess ist einer der gr?ssten Faktore der Mensch. Man l?sst sehr oft die Zuverl?ssigkeit oder Un- zuverl?ssigkeit dieses Faktors ausser acht. Man muss aber stets die Einsch?tzung dieses Grundfaktors zur Hand haben. Es gen?gt oft durch einige Fragen, aus dem Gesichtsausdruck und auf anderen ?hnlichen Wegen, ebenfalls rein gef?hlsmassig, die Aussagen und Behauptungen der Pers?nlichkeiten einzusch?tzen 7 ). Bevor ich diesen Teil verlasse, m?chte ich noch ein geradezu triviales Beispiel anf?hren. Der Ingenieur st?tzt seine logische De- duktion auf selbstverst?ndliche Erscheinungen und einfache Prozesse, wie z. Bsp. Temperaturmessungen. Wer zu sehr mechanisch logisch denkt, nimmt diese Grundlagen als fest gegeben an und l?sst sich irre leiten. Wer jedoch beim Experimentieren im bisher zur Ver- f?gung Stehenden logisch Deduzierten ?ber ein mehr seelisch er- f?hltes Missverh?ltnis zum sinngemassen Naturgeschehen nicht hin- ?berkommt, der f?ngt die selbstverst?ndlichsten Dinge an zu ?ber- pr?fen. So kann ich einen Fall aus der Praxis anf?hren, wo die Dis- krepanz sich so aufkl?rte, dass bei monatelangen Messungen nicht beachtet wurde, dass die Thermometerkugel nicht genau auf der richtigen Stelle sich befand. Im einfachen Laboratoriumsexperiment ist ein derartiger Fehler freilich leicht zu finden, im komplizierten Betriebsorganismus kann man jedoch nicht, wie bereits erw?hnt, die ganze Unzahl von Kleinigkeiten sofort ?bersehen und ?berpr?fen und kann erst nur durch kombiniertes, logisch intuitives Vorgehen auf den richtigen Weg im Labyrinth gef?hrt werden. Aus dem unersch?t- terlichen Glauben an die Konsequenz des Naturgeschehens heraus muss man sogar vor der Annahme nicht zur?ckschrecken, dass selbst der zuverl?ssigste Mitarbeiter gelegentlich kaum glaubliche und unerwar- tete Fehler und Unachtsamkeiten begehen kann, wie die eben er- w?hnten. Bei einem Mitarbeiter, der jedoch fest an die Konsequenz des Naturgeschehens glaubt, kann freilich sowas selten vorkommen, auf den kann man sich verlassen. Der beachtet aus dem Wesentlich- sten heraus das Geringste. 7) In etwas ?bertragener Schlussfolgerung ist es auch nicht richtig, sich auf die Formeln zu verlassen, weil es eben Menschenwerk ist. Wie oft st?rt die T?tigkeit ein unbewusster Glaube an die Unfehlbarkeit der Formel, den man dabei ?ber den Glauben an die Konsequenz des Naturgesehenes setzt. Uebrigens ?Naturgeschehens", nicht ?Naturgesetzes", denn ein Gesetz ist immer das Produkt einer Formulierung. 418 Die r?cksichtslose Labilit?t des technischen Fortschritts ist einem nicht immer bewusst. Vielleicht ist das noch ein Gl?ck, denn sie k?nnte einen nerv?s und unsicher machen. Bekannt ist ja Hindenburgs Anspruch im Weltkriege, dass derjenige siegen wird, der die st?rkeren Nerven hat. Wir wissen ja auch, dass im Sport nicht Kraft und Gewandtheit es allein machen, sondern Geistes- gegenwart, seelisches Gleichgewicht. Wenn man in einem Bericht ?ber einen Match liest, dass der eine der Partner oder eine Spielgr?uppe nerv?s wird, so gilt das schon als halbe Niederlage. Die T?tigkeit eines Ingenieurs kann man nun sehr wohl mit einem Sportwettspiel ver- gleichen. Beim Sport heisst es immer an der Spitze sein. In der Industrie ist es ebenso. Da muss man immer ?ber das Allerneueste orientiert sein. Dieses Letzte und Neueste wird aber getragen vom Wesen der ganzen bisherigen Entwicklung. Man muss also das Wesen derselben histo- risch und inhaltlich vollst?ndig beherrschen. Wie soll nun einer in die vorderen Reihen gelangen, wenn er weit vom Verst?ndnis des We- sens des technischen Fortschritts und der Naturprozesse entfernt ist. R?cksichtslos, in dynamischer wilder Jagd, ohne stehen zu bleiben rast der Fortschritt weiter und glaubt der Techniker f?r das Ver- st?ndnis des Gegenw?rtigen einen festen Boden gefunden zu haben, so entgleitet er ihm im n?chsten Moment und rechts und links sieht er neue Spitzen des technischen Fortschritts wie Sonnenprotuberanzen aufschiessen. Und das treibende Moment ist hier wieder und wieder die sch?pferische Macht der menschlichen Seele. Nur wer dieses Jagen mitmachen kann, die Nerven dazu besitzt und den richtigen Einblick in das Wesen des Naturgeschehens und auch der mensch- lichen Psyche hat, kann in diesem Dauerlauf vorne mitkommen. Ein einmal zugelassenes Vers?umnis ist da wohl kaum je nachzuho'en. Bef?higt wird er durch dauerndes Training. Als selbstverst?ndlich m?ssen vorhanden sein: Kenntnisse, Konsequenz des Handelns, Sy- stematik im Denken, Gewissenhaftigkeit. Das ist sozusagen nur der Muskelvorrat, der zu der Leistung bef?higt. Alles das meist psychischer Natur ist, muss bek?mpft und ?berwunden werden, wie Selbstgef?lligkeit, Selbstbetrug, Vogelstrausspolitik, Bequemlichkeit. Auch hier treten die Hemmungen durch die Mitmenschen auf. Oft ist das Ueberw?ltigen der Psyche der Situation schwieriger als das theo- retische L?sen des Problems. Und nun komme ich zum dritten Moment. Der schaffende Inge- nieur kann alle diese Hindernisse ?berw?ltigen und sich die Bahn frei 27* 419 machen durch die Entfaltung der Pers?nlichkeit. Wir sind hier so weit in das Irrationale der menschlichen Psyche gedrungen, dass es nicht leicht ist Worte zu finden. Wie weit und fest der Glaube an die Konsequenz des Naturgeschehens ist, wie weit daraus in eiserner Folgerichtigkeit das praktische Handeln beeinflusst wird und wie weit sich der Ingenieur im r?cksichtslosen labilen Prozesse des tech- nischen Fortschritts behauptet, h?ngt von der Macht seiner seelischen Energie von der Pers?nlichkeit ab. Die Macht des Spiels der Pers?n- lichkeit kann keine Hochschule, kein Kollektiv geben. Veranlagung. Erziehung, Umgang und das Leben selbst sind hier die sch?pferischen Faktoren. Es gibt hier keine Regeln und keine Ausnahmen, keine Wie- derholung, alles ist jedesmal neu, ja das Neueste. Die Aufgabe der > Pers?nlichkeit ist es, sich harmonisch in das ganze einzuordnen,:-nicht Sicheinf?gen im Sinne eines Sichf?gens, sondern im Sinne einer aktiven T?tigkeit, eines Beeinflussens, Modeins. Welche Rolle der Ingenieur in diesen Prozessen spielen wird, h?ngt von dem Grade der Entwicke- lung der Pers?nlichkeit ab. Diejenigen, die an der Spitze des Fort- schrittes stehen, haben es der Macht ihrer Pers?nlichkeit zu verdanken. Es gilt auch hier das Dichterwort: ?Das h?chste Gl?ck der Erden- kinder ist doch die Pers?nlichkeit". Kehren wir zur realen Wirklichkeit zur?ck; oder richtiger, zur ?usseren Seite dieser Wirklichkeit. Wie erw?hnt, ist Lettland mit na- t?rlichen Reichth?mern nicht besonders reichlich ausgestattet. Das erschwert ihm seine Stellung im allgemeinen Weltwirtschaftsorganis- mus. Es muss dieses Manko durch zeitliche Ueberziehung der Wald- reserven und wohl durch geringere Lebenshaltung der Bev?lkerung ausf?llen. Sollte es nicht unter diesen Verh?ltnissen geboten sein, all - seelische Energie dran zu setzen, um die Intensit?t der Arbeit im allgemeinen und der industriellen Arbeit im speziellen auf das Aeusser- ste zu steigern. Wir bearbeiten schliesslich nicht allein eigenes Roh- material, sondern importiertes (Gummiindustrie, chemische Fabriken u. dergl.). Ist nun einmal dieser Weg betreten, so kommt es sehr auf die Intensit?t der Arbeit an, denn schliesslich schaffen nicht die M i-, sehinen die Werte, sondern die Menschen, speziell die menschliche Seele, die die Maschinen zum Wertschaffen nur benutzt 8). Wenn man 8) Dass die Maschine ohne den seelenbegabten Menschen nichts kann, ist ja selbstverst?ndlich. So selbstverst?ndlich, dass man es kaum beachtet. Zuweilen aber geschieht etwas, was die Situation grell beleuchtet. So wurde bei einem der letzten Besuche des Luftschiffs ~Oraf Zeppelin" in Berlin, es 420 sich in unserer Praxis umsieht, so f?llt es einem besonders in den kleineren, nach dem Kriege entstandenen Betrieben auf, wie eine Aufgabe, die bei gr?sserer Intensit?t von I?2 Personen erledigt wer- den kann, infolge geringer Intensivir?t der Arbeit mehrere Personen beansprucht. Bei genauem Hinblick sieht man, dass es in dem Fehlen oder Versagen der akademischen Ingenieure liegt. Oft kommt es aber da vor, wo ein erfahrener Meister die Hauptaufgabe hat, dessen T?- tigkeit in ver?nderten Verh?ltnissen Grenzen gesetzt werden, zu dem gerade wegen der fehlenden Grundlagen oft ein pl?tzliches Misstrauen gefasst wird. Ist aber der Ingenieur auch t?chtig, so kann man nur zu leicht beobachten, wie er nicht imstande ist mit seinen soliden Kenntnissen sich bei den wirtschaftlichen massgebenden Pers?nlich- keiten durchzusetzen. Das Kapital seines Wissens liegt brach, er ver- sagt psychologisch; nat?rlich kommt es auch vor, dass er technisch wissenschaftlich versagt. Man k?nnte fast auf die Idee kommen, dass es w?nschenswert w?re, Instruktore iri die Industrie zu schicken, um den Ingenieuren beim technischen und psychischen Sicheinf?gen in den Betriebsorganismus behilflich zu sein. Da dieses aber nicht m?g- lich ist, m?ssen nat?rlich andere Wege und Mittel gesucht werden. Nun ist es ?usserst wichtig, wie die Hochschule den Techniker formt, solange sie ihn in ihrer Gewalt hat. Es ist vielleicht in dem Vorher- gehenden zu wenig von der Theorie die Rede gewesen, es muss aber ein jeder aus den Ausf?hrungen die Empfindung haben, dass ohne Theorie ?berhaupt nichts zu erreichen ist. Aufgabe der Hochschule ist es nun, nicht allein ohne unn?tze Ueberlastung die Grundlagen der Theorie zu geben 9), sondern sie auch so zu geben, dass sie in ihrer pl?tzlich ganz unerwartet vom Landungsplatz gerissen. Nur einem /oifal! war es zu verdanken, dass einer der F?hrer mitflog und das Schiff dadurch lenkbar blieb. Anders w?re es verloren gewesen. So berichtete zum mindesten Ende Juni die Berliner ?Deutsche Zeitung". Das ist die Mcs:hine ohne menschliche Seele! Und da tut man ihr die Ehre an, unsere Kultur verdorben zu haben. Nein, die menschliche Seele ist allein schuld und niemand anderes. Ihr eigenes Kind w?chst ihr ?ber den Kopf. 9 ) Warnungsrufe vor Ueberlastung der Programme k?nnen nicht energisch und h?ufig genug ausgestossen werden. Ich habe bei jeder Gelegenheit es getan. So in meinem in Fussnote 2 genanntem Aufsatz. Siehe auch meine Abhandlung ?Ueber die Organisation des chemisch-technischen Unterrichts im allgemeinen und ?ber das Programm der chemischen Technologie an der Lctt- l?ndischen Universit?t" im besonderen in Acta XX (1929). Daher war f?r mich h?chst interessant in der ?Deutschen Zeitung" Nr. 90 vom 16. April 1030 421 praktischen Anwendbarkeit klar dasteht. So habe ich versucht in einem speziellen Praktikum, welches im Buche ~Vom Laboratoriumspraktikurr? zur praktischen W?rmetechnik" begr?ndet ist, gerade die richtige Ein- stellung des angehenden theoretischen Technikers zur Praxis zu f?r- dern. Obgleich ja schon bereits im Unterricht die Grundlinien des richtigen psychologischen Handelns im pers?nlichen Verkehr skizziert werden k?nnen, so reicht dieses doch bei weitem nicht aus. Hier kann nur eine Organisation Nutzen bringen, welche Theorie und Praxis, Hochschule und Leben in sich zugleich vereinigt. Die L?sung dieser Aufgabe liegt in dem allgemein Erzieherischen, in den akademischen Vereinigungen. Hier muss der angehende Ingenieur-Chemiker aus dem Verkehr mit den in der Industrie stehenden Kollegen im Austausch der gegenseitigen Erfahrungen sowohl technischer wie psychologischer Natur, sich formen und zwar in dem Sinne, wie es in diesem Vor- trage geschildert worden ist. In Lettland f?llt diese Aufgabe zum gr?ssten Teil der lettlandischen Chemischen Gesellschaft zu, die ihr 10-j?hriges Bestehen feiert. Zwi- schen den dort vorhandenen Menschen und den technischen Ge- spr?chen und Vortr?gen liegt dieses Irrationale, das im praktischen Leben eine so gewaltige Bedeutung hat. Es kommt also in erster Linie auf den Geist, auf die Atmosph?re an, in welcher diese Menschen leben. Die Chemische Gesellschaft sch?pft diese Lebenskraft aus der chemischen Fakult?t, aus ihrem akademischen Geiste. Als ?lterer Hoch- schullehrer, der das Entstehen dieser Fakult?t mitgemacht hat, habe ich gesehen, wie dieser akademische Geist ? das irrationelle Mo- ment des Sch?pferischen ? sich allm?hlich geformt hat. Ich bin ?ber- zeugt, dass die Chemische Gesellschaft, die auf diesem Boden steht, die ihr in der Wirtschaft Lettlands zufallende Aufgabe zu l?sen imstande sein wird, die Intensit?t der technischen Arbeit immer weiter und weiter zu steigern. In diesem Sinne ist ihr im Interesse unseres Staats- wesens ein langes Bl?hen und Gedeihen zu w?nschen. Der Fakult?t vorgelegt den 26. Mai 1930. die Ansicht des ber?hmten Chirurgen Prof. Bier zu lesen, das immer h?hen Hinaufschrauben der Anforderungen in den Hochschulen f?hre zur ?Vergreisung der Welt", da die Akademiker alt und verbraucht in ihren Beruf treten. In einer Versammlung von Erneuerern des Medizinstudiums soll er br?sk er- kl?rt haben: ?Warum reformiert man immer an den Studenten herum, warum fangt ihr Professoren nicht einmal bei euch selbst an? Lernt euch beschr?nken, zieht euch auf das wesentliche zur?ck und stellt das Unwesentliche in den Hintergrund". 422 In?enieris ??mi?is teorij? un praks? Kopsavilkums. (No techni?a arodps?cholo?ijas) Prof. Dr. h. c. K. Blachers Nolas?ts Latvijas ??mijas biedr?bas desmitgadu jubilej? 28. 111. 1930. Nov?rt?jot in?eniej-a ??mi?a darb?bu praks?, palaikam piegrie? maz v?r?bas probl?mas ps?chiskai pusei. T? it sevi??i socialde?m )kra- tisk? literat?ra, kas iztirz? vissvar?g?k?s soci?l?s probl?mas, ir liel?ko da?u piln?gi materi?listiska virziena. Ar? soci?listisko resp. kommuni- stisko valsts probl?mu nav dom?jams atrisin?t cit?di, k? izejot no ps?chisk? viedok?a, jo t?das valsts iek?rtas realiz??ana prasa pilso?u atteik?anos no savas individualit?tes un tikai ?ai gad?jum? iesp?jama, ? un t? tad t?s pamat? gul masu un individa ps?chiskais noska?ojums. Valsts saimniecisk? dz?v? noteic?ja loma v?rt?bu ra?o?anai. ??s ra?o?anas intensivit?te atkar?ga no pilso?u darba sp?jas un pie tam liel? m?r? no ??s darba sp?jas ps?chisk? faktora. Ja k?da valsts, k? piem. Latvija, nav p?rm?r?gi apvelt?ta dabas bag?t?b?m, tai visiem sp?kiem j?cen?as pacelt savu pilso?u darba sp?ja un rad?t attiec?gu ps?chisko noska?ojumu. R?pniec?ba, saprotams, nevar iztikt bez cil- v?ka, bet taisni t?p?c, k? tas pats par sevi saprotams, palaikam piegrie? vair?k v?r?bas ma??n?m nek? cilv?kam, kas katr? zi?? nav pareizi. No ps?chisk? viedok?a in?eniera ??mi?a darb? sp?l? lomu tr?s mo- menti: 1) nesatricin?ma tic?ba dabas notikumu konsekvencei, 2) tech- nikas progresa nepast?v?ba un nesaudz?g? steiga uz priek?u (dina- misk? labilit?te), un 3) person?bas att?st?bas sp?ja. Kaut ar? in?enieris r??in?s ar formul?m, piedz?vojumiem, faktiem un teorij?m, un balst?s uz tiem, tom?r visam piedod ?sto b?t?bu visu ?o atsevi??o elementu sakaus??ana rado?? darb?b?, ko veic dv?sele. Technikas ier?ces, k? piem. regener?t?v? g?zes kr?sns, ir tik sare???ta teor?tisko pamatu pamatidejas praktisk?s iemieso?anas un konstruk- cijas da?u bie?i ?oti komplic?to deta?izveidojumu kombin?cija, ka t?ri lo?isks dedukt?vs ce?? caur ?o labirintu staig?jams ar liel?m gr?t?b?m. Nav ?aubu, ka tikai ?emot pal?g? intuit?vu faktoru, iesp?jams pareizi at- risin?t t?du praktisku uzdevumu, k?, piem., uztur?t vajadz?go tempe- rat?ru min?t? kr?sn?. T? tad in?eniera darb?ba sak?ojas ne materi?laj?, bet irracion?laj?, ja, v?l t?l?k dom?jot, metafiziskaj? pasaul?. ?e t? tad darbojas l?dz tic?bas elements, iek??ja attiec?ba pret dabu, kas izpau?as rechnisk? veidojuma. Bet j?run? netikai par attiec?bu pret ma??nu, bet art pret l?dz- darbinieku. Ja k?ds pareizi uztv?ris zin?mu ideju, vi?? tikai tad var atvasin?t no t?s praktiskas konsekvences, ja vi?am izdodas p?rliecin?t ar? savus l?dzdarbiniekus p?r sava uzskata pareiz?bu. T? tad n?k kl?t v?l psichisk?s ietekm??anas moments. Jo stipr?k in?enieris tic dabas notikumu konsekvencei, jo liel?ks spars un pan?kums vi?a darbiem un run?m. Tethnikas progresa nepast?v?ba (labilit?te) un att?st?bas steiga, ner??in?dam?s ne ar vienu un ne ar ko, ne?auj in?enierim elpu atvilkt. Cilv?ka dv?seles rado?ais sp?ks tik vareni tver mat?riju un ar tik lielu ?trumu sekm? r?pniec?bas att?st??anos, ka tikai in?enieris, kas nor?d?jis savus nervus un ieguvis pareizu attiec?bu pret dabas ritumu, tiek l?dz. Sekmes noteic person?bas izveidojums. Jo piln?g?k visas aug?a min?t?s ?pa??bas att?st?s uz dv?seles ener?ijas darb?bas pamata, jo dro??ks un noteikt?ks b?s in?eniera st?voklis sav? apk?rtn?, jo per- son.bas vaj-a ieg?s liel?ku svaru. Uzman?gi nov?rojot, nav gr?ti paman?t, ka in?eniera ??mi?a neizdev?bu c?lonis pa liel?kai da?ai ir ps?chiskas dabas. Pareizu dv?seles izskolo?anu augstskola, protams, nevar dot. Bet taisni starp augstskolu un dz?vi st?vo?as organiz?cijas, apvienodamas teor?ti?us un prakti?us, rada labv?l?gu augsnu ?sto prakti?u izvei- do?anai. ??mi?u biedr?ba, ku;as saknes mekl?jamas Universit?tes ??mijas fakult?t?, ir vislabv?l?g?k? augsna t?dai att?st?bai. 424 LATVIJAS UNIVERSIT?TES.RAKSTI ACTA UNIVERSITATIS LATVIENSIS ??MIJAS FAKULT?TES SERIJA I. 16. P?t?jumi par j?da saturu Latvijas ?de?os k?k??a izplat??an?s noskaidro?anai Prof. mag. pharm. J. Kupcis P?d?j? laik? s?k piegriezt lielu v?r?bu k?k??am, kas it ?pa?i p?c kara stipri izplat?s. K?k??a jaut?jums uzskat?ts par tik nopietnu, ka p?c tautu savien?bas ierosin?juma nodibin?tas komisijas k?k??a c?lo?u noskaidro?anai un ??s slim?bas izplat??anas apkaro?anai. K? zin?ms, par k?ksli sauc patalo?isku vairoga dziedzera palie- lin??anos, kam ir ?oti kaitgas sekas. K?kslis progres?jot iespaido liela m?r? kakla org?nus. T? vi?? spie? asins traukus, kas apg?d? sma- dzenes ar asin?m, un izsauc nenorm?lu asi?u piek???anu galv?. K?kslim spie?ot uz elpo?anas org?niem, rodas elpo?anas trauc?jumi, kas apr p?tina str?d??anu. Vairoga dziedzeram palielinoties, tiek ar? sirds par daudz nodarbin?ta. Visi k?k??a slimnieki nevar ne fiziski, ne gar gi att?st?ties, cie? no da??d?m vielu mai?as un nervu slim?b?m, da?i top pat par kr?tiniem un apg;utina k? tuv?jos, t? ar? valsti. ? Vienai pa?ai ?veicei j?uztur ap 500O 1) kr?tinu un 4000 slimiem gad? j?- oper? k?kslis. Bez tam v?l da??s skol?s b?rni ar ~resniem kaktiem" p?rsniedz 50%. T?pat daudz slimnieku ir cit?s zem?s. T? 1920. gad? Amerik? no 2Vo miljoniem kara dienesta apskatei iesauktiem jattr iiek?iem 12.000 slimoja ar k?ksli un 8700 ar Bazedova slim?bu. ?ik?gas un Cincin?tes skol?s slimo b?rnu skaits p?rsniedza 320/0 . Par bie?u k?k??a slimnieku sastap?anu zi?o ar? Francij?, Kauk?z? Svanetij?, Somij? un V?cij?. V?cijas vesel?bas departamenta k?k??a komisija 1926. g. konstat?ja, ka Saksij? un Bav?rij? bija skolas ar 50?90<><, slimojo?u b?rnu; slim.ba bija par c?loni sliktai b?rnu att?st?bai. Au- strij? da??s viet?s, kur priek? kara skol?s slimoja 2?3% b?rnu, p?c k?kslis pavairoj?s l?dz 20?600/o. Spor?diska k?k??a pa- r?d??an?s visur nov?rota. Ar? Latvij? k?kslis nav sve?s. Apce?ojot ?in? vasar? Madonas, Praulienas, Cesvaines un K?rzdabas apk?rtni, ?oti bie?i redz?ju lielus k?k??us pieaugu?iem, un v?l bie??k resnie kakli sastopami meiten?m 14?18 g. vecum?. Diem??l, m?su k?k??a slimnieki v?l nav re?istr?ti un nek?di profilaktiski l?dzek?i netiek lietoti. Pirmais Latvij? uz ?o slim?bu grieza v?r?bu prof. Adelheims 2), kas aizr?d?ja, ka pie 50/0 no visiem Latvijas Universit?tes patalo?isk?s anatomijas instit?t? nodotiem l??iem atrasts k?kslis. Adelheims ar? ierosin?jis k?k??a p?t??anu Latvij? un slimnieku re?istr??anu. P?c vi?a sav?ktiem datiem 8) k?ksli atradu?i Latvij?: Dr. Jansons Cesvaines vidusskol? 130/0 puis?nu un 43,50/0 meite?u starp?, skolas priek?nieks Ozols Priekules skola 180/0 un Dr. Abramovi?s Dobel? 8,4 <> 0 . Skol- niekiem ir pa liel?kai da?ai slim?ba viegl?k? form?, bet Latvij? p?c Adelheima datiem sastopami ari gr?t?ki atgad?jumi, un ari Bazedova slim?ba pagad?s. K?kslis ne tikvien sen jau paz?stams, bet ar? sen jau bija empi- riska ce?? atrasti l?dzek?i pret ?o slim?bu. T? vec?s tautas ieteica kaklu mazg?t ar j?ras ?deni, ieberz?t to ar N?las dub?iem, ?st ?dens kresi un ie?emt ogli, kas pagatavota no j?ras alg?m un s?cek?a. ?? ogle bija vidus laikos paz?stama aptiek?s ar nosaukumu Aethiops vege- tabilis. Kad Courtois' 1811. g. atrada algu pelnDS jodu, tad p?tnieki t?li? uzskat?ja ?o elementu par k?k??a terapijas prepar?tu galveno iedarbojo?o sast?vda?u. Da?us gadus v?l?ki Coindet's pagatavoja jod- kaliju un ieteica to par specifisku l?dzekli pret kaksli. Tie apst?k?i, ka jodu saturo?i prepar?ti atst?j labu iespaidu uz k?k??a slimniekiem, pamudin?ja fran?u ??mi?i Chatin'u3) mekl?t p?c k?k??a c?lo?a, pie- grie?ot sevi??u v?r?bu joda saturam. ?is ?oti aspr?t?gais p?tnhks analiz?ja gan gaisu un zemi, gan ?deni, augus, akme?ogles un da- ??dus j?ras dz?vniekus un n?ca pie ??diem galveniem sl?dzieniem 1850 g.: 1) jods visur dab? sastopams, bet da??dos daudzumos; 2) kur t? ir maz, tur ir k?kslis un kr?tinisms, bet kur t? vair?k, tur nav ??s slim?bas; 3) jods ir specifisks l?dzeklis pret k?ksli un vi?a tr?kums, it sevi??i gais?, ir k?k??a c?lonis. Chatin's iz??ir; p?c joda sa- tura 3 joslas: I. josl? cilv?ks dienas laik? uz?em ar gaisu, ?deni un uzturas viel?m ne maz?k par s?lo5?10 p joda, k? p. p. Par?z?, kur k?kslis un kr?tinisms nav paz?stami. Pie 11. joslas pieskait?ti apgabali, kur iedz?vot?ji uz?em tikai I?21 ?2 p joda dien?; ?e k?kslis sastopams, bet kr?tinisms nav paz?stams. Beidzot 111. josl? uz?emtais joda daudzums nep?rsniedz 0,5 |n un tur nu sastopams gan k?kslis, gan kr?tinisms. Par l?dzekli pret k?ksli Chatin's ieteic lietot lietus ?deni, kas n?k no 426 j?du saturo?a gaisa, tad ?deni no joda avotiem un uzturas vielas no apvidiem, kur k?k??a nav, un bez tam v?l jod?tu s?li. ?o p?t?jumu result?ti bija tik svar?gi, ka tiem vajadz?ja dot jaunu virzienu k?k??a jaut?jum?. Fran?u zin?t?u akad?mija iec?la komisiju, kas p?rbaud?ja Chatin'a atradumu. ?in? komisij? ietilpa ar? paz?stamie zin?tnieki The- nard's, Dumas', Regnault's. Komisija atzina gan joda daudzumu par pareizu un joda atra?anos ar? par pareizu, bet joda sakaru ar k?ksli atst?ja atkl?tu, jo atrada materi?lus v?l par nepietieko?iem un ap- ?aub?ja, vai t?di mazi joda daudzumi var t? iedarboties organism?. Toreiz v?l nebija zin?ms, ka jods ir vairoga dziedzera past?v?ga un vajadz?ga sast?vda?a. Lai gan Chatin's str?d?ja apbr?nojami r?p?gi, tad tom?r rad?s p?tnieki, kas ?o joda teoriju ap?aub?ja un apgalvoja, ka Chatin's jodu atradis, pateicoties jodu saturo?iem reakt?viem un tan? laik? v?l nepiln?g?m metod?m. Da?i analiti?i, atk?rtojot Chatin'a m??in?jumus, jodu neatrada pat ?dens kres?, kur t? p?c Chatin'a aiz- r?d?jumiem bija daudz. Pamaz?m joda teorija aizmirsta, kam?r Bau- manis 1895. g. neatrada vairoga dziedzer? jodu un neatzina to par nepiecie?amu organisma sast?vda?u. Nu s?k?s joda p?t??ana no jauna. T? k? k?k??a jaut?jums sevi??i ?veicei jo svar?gs, tad ?veices vald?ba uzdeva joda p?t??anu kantona ??mi?im Fellenbergam. Fellenbergs 3) izstr?d?ja ?oti prec?zas metodes un sevi??u v?r?bu piegrieza reakt?vu t?r??anai, lai no tiem jods neiek??tu izmekl?jam? objekt?. Ar ??m me- tod?m izp?t?ja gan ?eolo?iskas form?cijas, gan ?deni un gaisu un da?as uzturas vielas un noskaidroja, k?dos savienojumos atrasts jods. Starp citiem p?t?jumiem Fellenbergs ??ma 2 apgabalus: La Chaux de fonds, kur nekad k?k??a nav bijis, un Signau, kur sastopami k?kslis un kr?tini. Izr?d?j?s, ka La Chaux de fonds apgabal? ?dens satur 21 reiz vair?k joda nek? otra apgabala ?dens. Pirm? apgabala iedz?vot?ji ie??ma ar bar?bas viel?m dien? 31,3 joda, kam?r Signau' apgabala tikai 13 (Li. Vis? visum? Fellenberga p?t?jumi apstiprin?ja Chatin'a p?t?jumu result?tus, iz?emot gaisa lomu. Galven?m k?rt?m uz Fellen- berga p?t?jumu pamata ?veic? no 1923. g. ievesta lieto?an? jod?ta s?ls, kas satur 0,5 jodkalija 100 kilogramos s?ls. T?du pa?u s?li lieto tagad Bav?rij?, Austrij?, Francij?. Ne visi ar jod?t?s s?ls lieto?anu apmierin?ti, ir pat ar? aizr?d?- jumi, ka ?veic? tagad ap 1000 Bazedova slim?bas slimnieku vair?k nek? agr?k, un ??das slim?bas izplat??an? apvaino p?r?k lielu joda lie- to?anu. Bet nenoliedzams ir tas, ka skol?s, kur sistem?tiski tika lietot t jod?ta s?ls minim?los daudzumos, k?kslis stipri samazin?jies. 427 Mekl?jot p?c k?k??a c?lo?a, ne visi p?tnieki to atrod joda tr?- kum?. Tas apst?klis, ka k?kslis par?d?s it sevi??i kalnainos ap- gabalos, deva aizr?d?jumu mekl?t c?loni apgabalu ?eolo?isk? uzb?v?. Pie ??s ?eolo?isk?s teorijas pieturas it sevi??i Birchers 4), kas atrod, ka k?ksli nevar sastapt tur, kur kalnu masas izn?ku?as no zemes ??idr? veid?, k? tas piem. ir ar granitu etc. Nevarot ar? ?o slim?bu sastapt kr?ta un j?ras form?cij?s, kas izc?lu??s no j?ras sedimentiem. Citi p?tnieki l ), k? Grange's, Garrigou, Berry, Repin's, Carrison's, nesaista k?ksli taisni ar ?eolo?isk?m form?cij?m, bet ar da??diem ie?iem, kas ieiet ?o form?ciju sast?v?. P?c vi?u dom?m k?k??a izcel?anos veicina magn?zija, ka??a un dzelzs s??i, k? ari organiskas vielas. T? k? Lat- vija ir taisni ?os savienojumus saturp?i ie?i, k? dolom?ts, ?ipss un smil?akmens, tad ?ie aizr?d?jumi mums jo svar?gi, un m?s tiem pie- griez?m sav? darba sevi??u v?r?bu. V?l batu j?aizr?da, ka norv??u p?tnieks Repins atrod k?k??a c?loni radioakt?v?s vielas, un Birchers dom?, ka bez ka??a s??iem k?k??a izplat??anos veicina ar? organiskas vielas, kas iet caur Berkfelda filtri, bet 70? temperat?r? k??st ne- kait.gas. Netr?kst ar? p?tnieku, kas aizr?da uz mikroorganismiem, k? k?k??a c?loni. ??s teorijas piekrit?ji Carrisons 1 ), Qaylord's, infic?ju?i ar ne- t?ra ?dens bakt?rij?m ?urkas un peles un m??in?ju?i atrast vain?go mikrobu k?d? koli grupas priek?st?v?; bet mikrobu, kas izsauc k?ksli, v?l neviens nav atradis. T?pat nav pier?d?tas da?u autoru domas, ka k?k??a c?lonis ir nehigi?niski dzivok?i, ar vit?miniem nabadz?gie ?dieni, jeb ?dieni, kuros v?tamini saskald?ju?ies, un nelabv?l?gu uzturu vielu sast?vs. (Aizr?d?ts, ka it sevi??i ka??a s??i palielinot vairoga dziedzeri.) Kak??a apkaro?ana ir viens no svar.g?kiem higi?nas uzdevumiem. T?p?c ari saprotams, ka vis?s valst?s p?ti k?k??a c?loni un mekl? l?dzek?us, ??s slim?bas apkaro?anai. P?d?jos gados par?d?ju?ies vair?k k? 30G darbu. Lielu da?u no ?iem p?t?jumiem apskata Dr. Eriks Adler- kreutz's sav? disert?cij? ~Orientierende Untersuchung ?ber die Ver- breitung des Kropfes in Finnland und ?ber deren Zusammenhang mit dem Jodvorkommen im Wasser", kas visp?r interesants darbs. Ja nu m?s apskatam visu ?o daudzo darbu svar?g?kos sl?dzienus, tad redzam, ka literat?ra pie??ir joda tr?kumam lielu lomu, ? bet neuz- skata to par vien?go k?k??a c?loni, un aizr?da, ka var b?t citi mums nezin?mi faktori, kas izsauc jeb iespaido k?k??a izcel?anos, un pie tam da??d?s zem?s da??di, ko m??ina pier?d?t ar? ar to, ka pa?i k?k??i p?c savas anatomisk?s uzb?ves ir da??d?s zem?s da??di, k? p. p. tas 428 nov?rots, sal?dzinot Amerikas, Indijas un ?veices k?k??us. Tom?r visi autori vien? jaut?jum? vienojas. Visi aizr?da uz ?dens sast?va lielo lomu k?k??a izplat??an?, ko jau Pl?nijs atzina, sac?dams, ka k?kslis att?st?s k? pie cilv?kiem, t? ar? pie c?k?m t?d? m?r?, k?d? tie lieto sliktu ?deni. T?du atzinumu p?tnieki pamato ar to, ka ?den? p?riet visas ???sto?as zemes sast?vda?as, un t?d?? ar? visur, kur p?t? k?ksli, ?dens p?t??anai pie??ir vienu no iev?rojam?k?m viet?m. Latvij? v?l l?dz p?d?jam laikam nebija p?t?ti ne ?de?i, ne zeme, ne ar? izdar?ti citi p?t?jumi sakar? ar k?k??a jaut?jumu, un t?d?? es dar?ju ?o darbu kop? ar farm?cijas kandid?tiem un stud. J. Jansoni, A. Kopu, A, Kanavi?u, A. Kupci un E. Idelevici. Ja m?s apskatam citu zemju analiz?s, tad tan?s redzam da?us tr?kumus, kas trauc? ?oti svar?gu jaut?jumu noskaidro?anu. Da?i p?tnieki taisa savus sl?dzienus pa liel?kai da?ai tikai p?c vienas sast?vda?as, galven? k?rt? p?c joda satura ?den?, ner??inoties ar cit?m sast?vda??m un nepiegrie?ot v?r?bu ne ?dens izcel?an?s jaut?jumam, ne ?dens tvert?u apk?rtnes saboj?- ?anai, ne zemes m?slo?anai, ne citiem apst?k?iem, no kam rodas ?aubas un pretrunas. T?, par piem.i, uzskata par k?k??a c?loni ne joda tr?- kumu, bet ka??a, magn?zija un organisko vielu p?rpiln.bu; t?pat joda teorijas pretinieki aizr?da uz viel?m, kur joda ?den? maz, bet k?k??a tom?r nav, un an uz apvidiem, kur vien? m?j? ir k?kslis, bet I?21 ?2 klm. att?lum? t? nav. Lai var?tu noskaidrot pretrunas un Latvijas ?dens sast?vu, m?s izdar?j?m piln?g?kas ?dens analiz?s un m??in?j?m no- skaidrot joda c?loni, kad t? bija ?den? daudz, jeb ar?, k?p?c t? tr?ika pret?j? gad?jum?. T???k piegriez?m v?r?bu da?u uzturas vielu sa- st?vam, zemes ?pa??b?m un apstr?d??anas veidam un r?pnie:?bai, kas ?? vai t? iespaido joda saturu. Tika ar? piegriezta v?r?ba ?dens sabo- j??anai ar cilv?ku un kusto?u atkritumiem. ?de?us m?s dal?j?m ?etr?s kategorij?s, pie kam I. kat. ir ?de?i, ku;u tvertn?s iek??st virssl??u saboj?ti ?de?i, ko pier?da sl?pek?a sk?bes, pask?bes, amonjaka un organisko vielu daudzums. 11. kategorij? ir tvertnes, kir?s iek??st virssl??u ?de?i, bet nesaboj?ti. 111. kategorijas udeji n?k no liel?kiem dzi?umiem un tiem virssl??u ?de?u piemais?jumu nav. IV. kategorijas ?de?u joda saturs st?v sakar? ar ?eolo?isko form?ciju. ?deni analiz?m m?s ??m?m galvenam k?rt?m no div?j?diem ap- gabaliem: no t?diem, kuros k?kslis pie viet?jiem iedz?vot?jiem nav nov?rots, un no t?diem, kur k?kslis bie?i sastopams. Pie pirmajiem pieder ?emeri un R?gas J?rmalas pils?ta, pie otriem Priekule. C?su tuvuma un Cesvaines apgabals. Bez tam v?l analiz?ti R?gas, Zilupes, 429 Valmieras, Jelgavas un citu vietu ?de?i nelielos daudzumos. Da??s no p?d?j?m viet?m k?kslis par?d?s ?ad un tad, bet gr?ti konstat?t slim?bas sakaru ar dz?ves vietu, kas ir tikusi bie?i main?ta. Zi?as par k?k??a izplat??anos sav?ktas no viet?jiem ?rstiem un skolot?jiem, ?de?i ?emti pa liel?kai da?ai no jaun?m ak?m un ak?m, par kur?m zin?ms, no k?diem ie?iem jeb zemes sl??iem ?de?i n?k. Katru reiz izdar?ta viet?j? apk?rtnes apskate. Bez ?de?iem analiz?ti ar? zemes un da?as galven?s uzturas vielas, k? ar? noteikts jods veselu un slimo iedz?vo- t?ju m?zalos. ?de?u analiz?s result?ti uzr?d?ti tabul?. Pirms aprakst?t analiz?s result?tus, turu par vajadz?gu aizr?d?t s?k?ki uz joda noteik?anas metod?m, k?du tagad ir daudz, bet ne visas dod vien?dus result?tus. Glu?i pareizi literat?r? aizr?d?ts, ka bie?i vien k?k??a jaut?jum? nepareizi sl?dzieni atkar?gi no lietotas metodes. Fellenbergs uzst?d?jis kolorimetrisku metodi, ar kuru vi?? noteic pat 0,1 n joda. T? k? kolorimetrisk?s metodes subjekt?vas un, lietojot mazus daudzumus, objekta analiz? k??da var daudz reiz palie- lin?ties, m?s apstr?d?j?m vair?k materi?la un noteic?m jodu p?c Vink- lera titrimetrisk?s metodes. Odeni analiz?j?m t?: 10?20 litrus ?dens pas?rmoj?m ar jodu nesaturo?u pota?as ???dumu, iztvaic?j?m vakuum- apar?t? un mitro atlikumu izvilk?m, l?ni sildot, 2 reizes ar 85? spirtu. P?c tam atlikumu dedzin?j?m l?ni porcel?na b?odi??, lai izn?cin?tu organisk?s vielas, un izvilk?m pelnus atkal 2 reizes ar 85? spirtu. Savienotos spirta izvilkumus ietvaic?j?m porcel?na b?odi??, piepili- n?j?m p?ra pilienus pota?a ??idruma un viegli sakars?j?m otru reiz, lai sadedzin?tu atliku??s organisk?s vielas. Niec?go atlikumu izvilk?m sasildot atkal ar spirtu, izvilkumu ietvaic?j?m un p?c ???din?j?m 5 cm3 ?den?. Odens ???dumam piel?j?m 1 cm 3 n?trija hypochl?rita ???duma, lai p?rvestu jodidus par jod?tiem un mais?jumu v?r?j?m ar 5 cm 3 400/o fosfora sk?bes tik ilgi, kam?r br?vais chl?rs izgaroja. Ja ??idrums nebija bez chl?ra, tad v?r??anu atk?rtoj?m ar jauniem pie- lietiem 5 cm 3 ?dens. Piln?gi svabadam no chl?ra ???dumam piel?j?m 1 cm 3 1% KJ ???duma, pie kam izdal?s 6 reiz vair?k joda, nek? bija un ?dens ieg?ta jod?ta. Reakcija norit ??d? veid?: KJO 3 fSKJ+6H3P04=3J- :-6KH2P04-[-3H20. Izdal?ju?os jodu titr?j?m ar svaigi pagatavotu VioooN Na2S203, lietojot cietes ???dumu par indikatoru. T? k? ?e tiek atrasts 6 reiz vair?k joda, nek? bija objekt?, tad ieg?tie result?ti j?dala ar 6 un 1 cm 3 1 1000 N Na 2 S 2 0 3 uzr?da 21,16 \x joda ?den?. Joda noteik?ana augu da??s, d???s, k?dr?, un zemes sl??os m?s 430 izdar?j?m p?c Fellenberga metodes, t. i. katriem 100 g. objekta pie- lik?m 7 g. kalcija hidrooksida, 3 cm. pota?as ???duma un tik daudz ?dens, kam?r viss mais?jums bija vien?di saslapin?ts. Tad to ietvai- c?j?m dzelzs katli??, uz g?zes liesmas dedzin?j?m, pelnus izvilk?m vair?k reizes ar ?deni un p?d?jo apstr?d?j?m, k? teikts, run?jot par ?de?u izmekl??anu. Dedzin??ana ar pota?as ???duma pie'ik?anu j?at- k?rto parasti vair?k reizes, kam?r pan?k piln?g?ku organisko vielu izn?cin??anu. Dz?vnieku org?ni un anim?l?s uzturas vielas tika uzsl?gtas ar 1 cm 3 pota?as ???dumu un 1 g kalcija hidrooksida uz 10 g substances, sakars?jot tos f/g stundas pie 2 atmosf?r?m autokl?v?. leg?to ???dumu ietvaic?j?m, dedzin?j?m un apstr?d?j?m, k? sac?ts aug??. Pie vis?m joda noteik?an?m j??em v?r?, ka objektu dedzinot, nedr?kst to p?r?k stipri sakars?t, lai tas nezaud?tu jodu. Pirmo dedzin??anu izdar?- j?m dzelzs katli?? vai b?odi?? un v?l?kus izvilkumus p?rnes?m por- cel?na b?odi??, pie kam p?rliecin?j?mies, ka dedzin??ana labi izdev?s ar? Berl?nes porcel?na b?odi??, kam?r plat?nas b?odi?? cie??kas sa- kars??anas d?? notiek joda zaud?jumi. Noteik?anas result?ti ?de?os sakr?t diezgan labi, bet slikt?ka sakri?ana ir tur, kur dedzinot j?izn?cina organisk?s vielas, k? uzturas viel?s, d???s, v. t. p., kur pie stipr?kas sakars??anas aizvien rodas joda zaud?jumi, neskatoties uz pota?as un ka??a pielik?anu. Zaud?jumi ir da?ureiz 10?200/0. Lai dab?tu reak- t?vus br?vus no j?da, 1 kg t?ras pota?as, kas tom?r v?l satur jodu, tika apliets un krat?ts p?c Fellenberga aizr?d?jumiem ar 80? spirtu. Mais?jumu kratot, jods p?rg?ja spirt?, bet k?lija karbon?ts uz??ma no spirta ?deni un k?uva ??idrs. Spirta sl?nis tika nodal?ts no pota?as sl???, kas tagad nesatur?ja jodidu, un p?rdestil?ts, kam?r atlikum? kolb? palika tie joda savienojumi, kurus spirts bija izvilcis no po- ta?as. Kalcija hidrooksids tika no joda t?r?ts, aplejot to ar ?deni, kuru p?c neilgas st?v??anas vair?k reizes nolej. Ar t? ieg?tiem reakt?viem tika analiz?ti apak?? min?tie ?de?i. Lai lab?k var?tu noskaidrot ?dens sakaru ar t? joda saturu, m?s bez m?su galveno ie?u un zemes sl??u izmekl??anas, ??m?m v?r? ar? to jodu, kas var?ja iek??t ak?s no zemes m?slo?anas, cilv?ku un ku- sto?u atkritumiem, k? ar? atmosf?ras nokri??iem, k?d?? viet?jo ap- st?k?u apskats bija jo svar?gs. Apl?kosim tagad da?u vietu ?dens tvert?u tuv?k?s apk?rtnes. J?rmalas pils?tas un ?emeru turienes ie- dz?vot?ji k?ksli nepaz?st un ?emeros pat ir nov?rota k?k??a slimnieku ?tra uzlabo?an?s. Min?t?s viet?s virs?j? zemes k?rta pa liel?kai da?ai 431 ir smilts, kas apaugusi kokiem. Viet?m ir ar? purvi. Zem pirm? sl?na parasti sastopams vair?k vai maz?k biezs k?dras sl?nis, zem kura main?s dolom?ts, ?ipss, m?li, smil?akmens da??dos biezumos. Lie- l?k? da?a aku ir seklas un ?dens n?k no virs?jiem k?dras sl??iem, uz ko aizr?da ?dens iedzelten? nokr?sa un huma vielu bag?t?ba. Dzi??kas akas ir art?ziskas, Urbtas cauri dolom?tiem, ?ip?iem un m?liem. To ?dens ir br?vs no aug??jo k?rtu ?dens piemais?juma. Cit?di apst?k?i ir apgabalos, kur k?kslis sastopams. T? Cesvaines un Madonas apgabalos zeme nel?dzena un past?v no ?oti daudziem 2?3 metri augstiem pauguriem, starp ku-iem velkas ieejas, kur satek visi ?de?i no pauguriem, izgrauzdami da?u reiz dzi??kas g avas. Pau- guri ir ?oti nevien?da sast?va mor?na. Uz viena un t? pa?a hekt?ra sastopama gan huma zeme, mais?ta ar maziem akmenti?iem, gan balt? un dzelt?n? smilts, gan m?li un ka??akme?u o?i. T?da zeme lai? ?oti viegli "?deni cauri, kas t?li? p?c lietus nos?c?s ielej?s, kur ari tikai ir iesp?jams uzrakt akas jeb dab?t ?deni no avotiem. Prieku?u k?k??a apgabals ir augsts l.dzenums un t? mal?s atrodas dzi?as ielejas, kur ar? visi augstienes ?de?i viegli notek. Pati a;amzemes k?rta atrodas vai nu uz dolom?ta jeb m?liem, kas abi ?deni cauri nelai?. Analiz?tie ie?i k? aramzemes paraugi sav?kti no vienas m?jas t?rumu daudz?m viet?m un tan?s noteikts jods, pie kam atrad?m 1 kilogram? p?rr?- ?in?ta par 100?t ??v?t? materi?la: Mellu?u k?pu smilt!s 0,2 m. dzi?uma 420 v joda ?eir.eru me?a smiltis 0,2 m. dzi?um? 3090 ju, ~ ?emeru m?sbt?s d?rzu zemes smil?ain? virssl?nl 5060 ja MesLt? aramzeme no Cesvaines apgabala K?rziabas ?belti?u m. 7700 ?u, ? Pirms Ig. mesl. aramzeme no Cesvaines aig. K?rzdabas Veteju m. 1400 ?i ? Nem?slot? aramzeme no Madonas apgabala 1600 ?u ? Slokas apk?rtnes gai?? dolom?t? 14?110 jJ- ? Slokas apk?rtnes pel?k? dolom?t? 160?220 ?u Ka?iefa ezera gai?? dolom?t? 45?60 ?Li ~ Slokas mer?e?a m?l? 135?250 fi ~ Devona sarkan? m?l? 210?300 ?u ?ips? no Stopi?iem 0 v ? ?emeru d???s, kas ?emtas no sausas p?avas 2280 ?u, ~ ?emeru d???s, kas ?emtas no purva 31700 ?u. ~ ?emeru d???s, kas gais? ??v?tas 130 jli ~ Pogu?ankas d???s 6500?9500 ?u Baldones d???s 5580 ji ~ Liep?jas svaig?s d???s 28.000 f.l Liep?jas d???s p?c da?u m?ne?u st?v??anas 714 ?ut ~ 432 ?ie dati nor?da, ka da?os m?su ie?os, k? ?ips? un gai?? dolom?ta, joda ir maz. Vair?k jau tas sastopams tum?? dolom?t? un m?los, kur organisk?s vielas b?s jodu fiks?ju?as. Juras tuvums atst?jis lab- v?l?gu iespaidu uz smilt?m, un m?s redzam, ka pat smilt?s ir diezgan daudz joda, it sevi??i ?emeros. Ar jodu ?oti bag?tas ir ar? d??as, pie kam pirmo vietu ie?em ?emeru sl?ksn?ju d??as. Zin?ms, ka da?i ?dens augi sp?j labi uz?emt jodu no ?dens, un ja nu t?di augi k?drojas, tad jods paliek k?dr?, kuras koloid?l?s vielas aiztur iz- skalo?anu. T? k? ?emeru d??as izc?lu??s j?;as tuvum?, no kurienes aizvien n?ca jods aizaugu?am purvam kl?t, tad ar? izskaidrojama j?da bag?t?ba ?emeros. Tas apst?klis, ka pat m?slot?s d?rza smilt?s, kas p?rkl?j k?dru, ir maz?k joda nek? k?dr?, nor?da, ka jods var tikt no smilt?m ar nokri??u ?de?iem izskalots un aiznests caur smilt?m k?dras sl?n?. ? Aizaugu?o Pcgu?ankas ezeru d???s ir ar? jods, bet daudz maz?k nek? ?emeros, jo tur nebija tuvum? bag?ta joda reser- vu?ra ? j?ras, no k? var?tu vairot jodu ?de?os. Liep?jas d??u joda saturs izskaidrojams ar to, ka bez j?;as tuvuma, j?ras v?jiem p??ot, j?ras ?dens iespie?as Liep?jas ezer? un p?rpludina d??u laukus. Acis duras tas, ka tiklab no ?emeru k? ar? Liep?jas sl?ksn?ju d???m jods p?c da?u m?ne?u st?v??anas izz?d. C?lonis ir mekl?jams mikroorga- nismu darb?b?, kas rada sk?bes, kuras izdala jodu. Min?t?s d??ar> neutr?las purv?, bet kad t?s gaisa iespaidam padotas, tad tan?s rodas sk?bes, k? to jau agr?k pier?d?ju 5). Analiz?ta tika ar? mor?nu zeme no K?rzdabas V?teru un ?bel- ti?u m?j?m, kur atrodas k?k??a slimnieki. Abas m?jas 2 kilom. at- t?lum? viena no otras. ?belti?u t?rum? zeme svaigi m?slota un sa- gatavota rudzu s??anai, bet V?teru t?rums m?slots 1 gadu agr?k un rudzu ra?a jau nov?kta. ?belti?u t?rum? bija 7700 p. joda un V?teru zem? 1400 ju 1 klgr. zemes. Lai gan g;?ti dab?t no ?oti raibas mo- r?nas sast?va pareizo vid?jo paraugu analizei, tom?r starp?ba abu t?rumu joda satur? ir tik liela, ka m?s varam konstat?t joda izzu?anu vai nu k? izskalo?anas jeb izgaro?anas sekas. Analiz?jot V?teru t?- rum? uzaugu?o rudzu maizi, tan? atrasts jods, 30 ,v 1 kilogram?, bet kartupe?os 30?70 ?emeros izaugu?o kartupe?u joda saturs bija 110 ?u 1 kilogram?. T? k? zemes sl??u sast?vs atspogu?ojas ?de?os, tad ar? m?s varam sagaid?t da??da sast?va ?de?us sakar? ar zemes ?pa??b?m. T? smiltis lai? ?de?us labi cauri un atmosf?ras ?dens izskalo visas t?s sast?v- da?as, kas rodas no gaisa, zemi m?slojot, no cilv?ku un kusto?u, LUR. ??mijas fakult?tes s?rija I 2S 433 ka ari r?pniec?bas atkritumiem. Visas ??s izskalot?s sast?vda?as nu var ies?kties ak?s un avotos. K?dra dod saviem ?de?iem daudz hum- vielu, bet ja zem k?dras ir m?ls, tad ?ie abi sl??i nosl?dz t?l?ko virs- sl??u ?de?u iespie?anos zem?. Dolom?ta ?de?i ir vid?ja cietuma ar nelielu chloridu un sulf?tu saturu, kam?r ?ip?a ?de?i, lai gan bag?ti miner?liz?ti ar ka??i, satur maz chloridu. Maza miner?liz?cija b?s ari tiem ?de?iem, kas n?k no smil?akme?a. Mor?nu ?de?i ?oti viegli iz- s?ksies cauri zemei un b?s l?dz?gi smil?u ?de?iem. Aprakst?tie ?dens ?dens ?de?i no viet?m, kur k?kslis nav sastopams ? 434 J?rmalaspils?ta tipi spilgti izpau?as t?l?kos no j?ras apgabalos, bet J?rmalas pil- s?ta tos iespaido j?ras tuvums, un m?s sastopam ?e visur palielin?tu chl?ra un s?rsk?bes daudzumu. Ja nu m?s negrieztu uz aug?a min?tiem apst?k?iem v?r?bu un tais?ti, sl?dzienu par k?k??a c?loni p?c vienas jeb otras sast?vda?as vai joda p?rpiln?bas vai tr?kuma, tad dab?tu t?dus pa?us pretrun?gus rezult?tus, k?dus ieguvu?i agr?kie p?tnieki. Bet tikl?dz m?s ?emam v?r? ari citus apst?k?us, tad var nov?rot zin?mu likum?bu. analiz?s W?sser aus kropffreien Gesenden 435 analizes ?de?i no viet?m, kur k?kslis nav sastopams - 436 Eksportkautuve W?sser aus kropffreien Gegenden 437 W?sserauskropffreien Geggenden Ude?l no viet?m, kur k?kslis bie?i sastopams Apskatot tabul?s ievietotos anali?u datus un neraugoties uz citu, ka uz joda satura da??d?bu, m?s redzam, ka joda daudzums vis?s ak?s un avotos, kas n?k no virs?jiem sl??iem, liel?ks. T?pat daudz joda ir tan?s ?dens tvertn?s, kur?s ies?cas ?de?i, 'kas saboj?ti ar cilv?ku un kusto?u atkritumiem (kategorij? [.). Ka mums ?e dar??ana ar virssl??u un saboj?tiem ?de?iem, to pier?da bez aku sekluma ar? organisko vielu NH3, N?8 un NOL, daudzums. No 15 J?rmalas pils?tas un ?emeru ?de?iem tr?spadsmit ?de- ?iem ir joda saturs no 2?15 v litr?, kas l?dzin?j?s 86,60/o visu iz- imekl?to ?de?u. It sevi??i liels joda saturs ir saboj?tos ?de?os. Tik- l?dz ?dens n?k no dzi??kiem sl??iem, kur virs?jie ?de?i vai nu caur m?liem jeb ie?iem nevar iespiesties, ari jods pamaz?m izz?d. To redzam ?oti labi ?emeru dzi?urbumu akas (kategorij? III.). Dzi?urbumu ak?s tikai tad joda ir vair?k, ja ?o ?de?u pieg?d?t?ji sl??i ir ar jodu bag?ti, k? tas redzams Valmieras eksport-kautuves (N. 21) un art?zisk?s akas (N. 22) ?de?os. Pirmais ?dens savu jodu ?em no virssilura. Otras akas smil?akme?u ?de?am piemaisijies jodu saturo?s dzi??ko sl??u ?dens, uz ko aizr?da akas dzi?ums un palielin?ts chl?ra saturs. P?d?jais nevar n?kt no virssl??iem, jo ?den? tr?kst amonjaks, nitr?ti un nitr?ti, un organiskas vielas ir maz. ? Upju ?de?i, k? Daugavas, Sv?tes, V?r??pes un Gaujas, ar? ar jodu sam?ra 438 Nok?dasvietas?emti?de?i ? W?sser aus Krop?gegenden bag?ti un t? saturs ?e izskaidrojams ar zemes virssl??u izskalo?anas ?de?u iepl??anu. Ziem? zem ledus joda saturs Daugavas ?den? bija maz?ks, bet pavasari, zemei atk?stot, virs?jie ?de?i t?li? pavairoja Daugavas j?du. Ka ar cilv?ku un kusto?u atkritumiem saboj?ts ?dens bag?ts ar jodu, to ?oti spilgti pier?da Valmieras aka (Nr. 24), kas atrodas ie- brauk?anas vietas s?t? un kuras ?denim piemais?s visi s?tas ne- t?rumi. Tas pats ir ar Zilupes ak?m (Nr. 47 un 48). Akas ?e atrodas sl?p? ielej?, viszem?k? viet?, pie kam atejas un sta??i ir tikai da?us metrus t?l?ki augst?k? viet?, un visas to ??idr?s sast?vda?as viegli ies?cas caur mor?nu smilt?m ak?s, kuru ?dens ir ?oti saboj?ts, jc? r?da analiz?s. Ar labu ?deni Zilup? ir skolas aka (Nr. 46), kas at- rodas kalna gal? atsevi??i, bet t?s ?dens ar? jodu nesatur daudz. Pie joda satura noskaidro?anas ?de?os l?dz ?im v?l nebija ?emts v?r? tas jods, kas iepl?st zem? un ?de?os no cilv?ku un kusto?u atkritumiem, bet ?is joda daudzums tie??m liels. Ja nu mes ap- skat?m visas m?su vec?s pils?tas, k? Limba?us, Valmieru, Valku, tad 700 gadu eksistences laik? visi atkritumi Ar turpat s?t?s un d?rzos paliku?i, no kurienes tad ar? ?o atkritumu sast?vda?as, to starp? ari jods, ies?ku??s ak?s. K? zin?ms, m?su maz?s pils?t?s ne kanaliz?cijas, ne ?densvadu nav. R?gas iek?pils?tas da?? ir visas vec?s akas aiz- 439 z?mes b?rtas un bez ?densvada ?dens lieto vel da?u art?zisko aku ?deni. Sekl?kas akas ir tikai nomales, kur ari nav kanaliz?cijas. Parasti nom?ju d?rzus m?slo ar pils?tas ateju saturu un noma?u sekl?s ak?s ir ari daudz joda (Nr. 34 un 36). Spilgts piem?rs ir aka Dreili?u apk?rtn?, kas atrodas ar ateju saturu m?sloto d?rzu vidu, un t?s ?dens (Nr. 36) bez liel? joda daudzuma satur ar? daudz amonjaka, nitr?tu, nitr?tu un organisko vielu. Turpreti dzi??s art?zisk?s ak?s R?gas apk?rtn? (Nr. 35) joda ?oti maz. Maz joda, jeb ar? da?u reiz tas pavisam nav atrodams, R?gas ?densvada ?den?. K? zin?ms, ?is ?dens n?k no Baltezera apk?rtnes avotiem, kas atrodas ar net?rumiem nesaboj?t? viet?. ? Cik maz bija iesp?jams noskaidrot pie viet?jiem ?rstiem Limba?os, Valmiera, Valk?, past?v?gie iedz?vot?ji ar k?ksli neslimo, t?pat k? J?rmal? un ?emeros, bet ?resnie kakli" ir gan sastopami R?g?. ja pie?emam joda tr?kumu tikai ?den? par k?k??a c?loni, tad vaja- dz?ja R?g? b?t 'daudz vair?k k?k??a slimnieku, nek? to tagad ir. Mums t?d?? j?pielai?, ka bez joda ?den? mums vajadz?gais jods at- rodas citur kur un t?d?? mums j?mekl? p?c ?? joda avota, no k? r?dzinieki, pa?iem nezinot, papilda sava ?dens joda tr?kumu, ? un t?di avoti tie??m ar? ir. ? Ari Par?zes gaisa un ?dens joda bag?t?bas, uz ko jau aizr?da Chatin's (5?IG> 1 ?dens litr?) nav nejau?s c?lonis, bet b?s tie pa?i cilv?ka un kusto?u atkritumi, kas daudzos gadu sim- te?os Par?z?, k? vec? pils?t? sakr?ju?ies, ies?cas ?de?os, jo agr?k ar? Par?z? t?pat k? pie mums, nebija ne ?dens vada, ne kanaliz?cijas. T?pat ?oti maz k?k??a ir Krievij? 8 ) ? p?c Chlopina datiem tjkai 0,50/o starp 116,458 skolas b?rniem. M?s zin?m, ka kanaliz?cija Krievij? ?oti maz att?st?ta un Liel?ka da?a aku ir ?oti primit?v? st?vokli, it sevi??i s?d??s, un ?e ir liela iesp?ja ar cilv?ku un kusto?u ekskrementiem saboj?tiem virssl??u ?de?iem ies?kties ak?s un t? ienest jodu dzeram? ?den?. K?di tad nu ir ?de?i k?k??a apgabalos? Izmekl?tie Priekules ?de?i ir avotu un aku ?de?i (Nr. 50?53). Visi vi?i tiek ?emti no nesaboj?t?m ar cilv?k? un kusto?u atkritumiem tvertn?m. ??miskais sast?vs atbilst laba ?de?a pras?b?m. Tikai joda vi?? nav, jeb t? ir ?oti maz. Izp?t?jot ?os ?de?us bakteriolo?iski, m?s atrodam, ka mikro- organismu skaits nep?rsniedz 50 koloniju 1 kub. cm. Atsevi??us mi- krobus p?t?jot izol?ti: B. fiuorescens liquefac, B. gracilescens, B. aqua- tilis albus, B. Proteus Zenkeri, B. Coli commune., B. mycoides, B. ra- diatus. Kolititrs nebija zem 20 kub. cm. Visi dati nor?da, ka Prie- 440 kulea ?de?i ir dolom?tu sl??u avotu ?de?i un ?dens no dzi??kiem sl??iem. Vi?os joda ?oti maz, un zem? t? ar nevar but daudz, jo vie- t?jie apst?k?i veicina joda izskalo?anu. Cesvaines ?de?i ir div?j?di: avotu ?de?i, kas nos?cas no paugu- riem lej? un aku ?de?i, kas n?k no liel?kiem dzi?umiem. P?c sava ??misk? sast?va tie ir ar vid?ju miner?liz?ciju un cietumu, mazu chloridu un sulf?tu saturu. Organisko vielu ir turpret? vair?k, nek? parasts dzi?urbumu ?de?os. ?oti mazs ir joda saturs pat avotos, kas s?cas no pauguriem. M?j?s, kur?s atrodas k?k??a slimnieki, ?dens satur?ja 0,29?0,33 p. joda. Ar? dzi?urbumu ?de?os joda saturs ne- p?rsniedz 1 p. Izskaidrojums te j?mekl? zemes ?pa??b?s viegli laist cauri ?deni, un atmosf?riskie ?de?i izskalo to jodu, kas atrodas zem? no zemes m?slo?anas jeb ar? non?k ar lietu. ? Avots Nr. 60 Prau- lien? atrodas l?dzen? p?av?, kas diezgan mitra. Joda saturs ?e ari bija liel?ks. Aka Nr. 59 atrodas sta??a tuvum? un t?s ?deni var?ja ies?kties sta??a ??idrumi. M?su ?dens analiz?s noskaidro ari da?as literat?r? sastopamas pretrunas. Aizr?d?jumi, ka ka??a magn?zija vai organisko vielu p?r- piln?ba ir k?k??a c?lonis, neatbilst ?sten?bai, jo visi J?rmalas pils?tas un ?emeru ?de?i ir cieti un liel?k? da?a aku satur daudz humvielu. ?iem ?de?iem ir t?ds sast?vs, ku;a d?? higi?nisti tos nosauc par slik- tiem dzeramiem ?de?iem, bet k?kslis tom?r tur nav sastopams. M?- reni cietie Priekules un Cesvaines ?de?i neaiztur k?k??a izplat??anos. T?pat m?su dati r?da, cik nepareizi ir spriest no da?u aku ?de?u joda satura par visas apk?rtnes joda bag?t?bu un tais?t sl?dzienu no t? par k?ksli, ne?emot v?r? ne ?eolo?iskos apst?k?us, ne joda iepl??anas varb?t?bu no ?rienes. ?? nepareiz?ba v?l palielin?s, ja ?emam v?r? joda daudzuma nepast?v?bu ?de?os, k?du analiti?i bie?i vien nov?ro. Izskaidrojums ?ai par?d?bai ir mekl?jams virs?jo ?de?u piepl??an?, un ?ie ?de?i var satur?t da??das net?rumu sast?vda?as, k? ar? jodu da??d? daudzum?. ?oti labi to illustre ?emeru akas. Aka Nr. 13 ir 6m. dzi?a ar virssl??u ?dens saturu. Joda tan? 6,05 fi. Ak? Nr. 14 joda 9,3 \x. ?? aka ir sm. dzi?a un atrodas 60 m. at- t?lum? no pirm?s un satur ar? virssl??u ?deni. Rokot jaunu Nr. 15 aku tikai 7 m. att?lu no Nr. 14 un izurbjoties tikai 2 m. dzi?am m?lu sl?nim un V 2m. biezam dolom?tam cauri, pan?ca, ka virs?de?iem jau pieejas vairs nav un joda saturs te ar? pamazin?jies l?dz 2,8 p litr?. No ??m ak?m, apm., 200?300 m. att?lu ir art?zisk?s akas Nr. 6, 7, 8, 9, kur joda daudzums, sal?dzinot ar iepriek??jo aku ?de- 441 ?iem, ir daudz maz?ks. Ja nu k?ds grib?tu tais?t l?mumu par ?emeru joda saturu p?c art?zisko aku ?de?iem, tad rezult?ti b?tu pavisam nepareizi, jo ?emeri pieder pie jodu bag?t?kiem apvidiem, k? to pier?da joda saturs d???s, d?rza zem? un lietus ?den?. P?d?j?, p?c tam, kad lietus bija ilg?ku laiku lijis, tom?r v?l atrad?s 0,67 ?x litr? un vid?jais joda saturs no 10 ?emeru ?de?iem ir 4,52 ju litr?. Odens var tikai visp?r?gos vilcienos noder?t par joda indikatoru. Ka jods ir cilv?ka organismam nepiecie?ami vajadz?ga sast?v- da?a, to p?c Bauma?a p?t?jumiem, kas atrada ?o elementu vairoga dziedzer?, vairs neviens neap?auba. Bet k?d? savienojum? jods tur atrodas, to m?s v?l glu?i noteikti nezin?m. Kendalls, kas izol?ja joda savienojumu, nosauca to par t?roks?nu un Harringtons un Bargers uzskata to par tetra jod. p. oksifeniltirozinu. Ne visi p?tnieki pie- kr?t Harringtona formulai: J J ?/ ? CH 2 CH ,NH 2COH, J J un vai t?roks?nu piln?gi var atvietot ar joda s??iem, vel nav pie- rad?ts. Lielu skaidr?bu j?da jaut?jum? un k?k??a probl?mas atrisin??anai var?tu dot dati, kas teiktu, cik tad joda ir cilv?kam vajadz?gs, un no kurienes vi?? to dab?. ?in? virzien? mums v?l nav pietieko?i daudz p?t?jumu, k?dus vajadz?ja izdar?t visos apgabalos, kur k?kslis sastopams. Bet tie pa?i, kas ir, vair?k k? skaidri nor?da, ka tie da?i joda mikrogrami, ko m?s varam dien? ie?emt ar ?deni, ir piln?gi nepietieko?i, lai segtu joda pat?ri?u organism?. No Fellen- berga p?t?jumiem m?s redzam, ka cilv?ks katru dienu izdala zin?mu daudzumu joda ar ?r?nu, sviedriem, ekskrementiem un kr?p?m, pie kam p?c m??in?jumiem, k?dus autors pats pie sevis izdar?jis, iz- dal?j?s ar m?zaliem 700/o no visa organism? ievest? joda, ja tika lie- tota ar jodu nabag?ka bar?ba, bet 50?0 , ja ?? bar?ba bija bag?t?ka ar jodu. Joda noteik?ana visos cilv?ka izdal?jumos ir diezgan kom- plic?ta, bet sevi??i liela k??da neb?s, ja noteiksim to tikai m?zalos un [ ie?emsim, ka ar m?zaliem izdal?s 60c< >0 Pec Staudingera 4) dom?m ?o anhidridu polimerizacijas pro- duktiem ir uzb?ve: H 3 C CH 3 H 3 C CH 3 H 3 C CH 8 >c< >O?O.CO. C.CO.O.CO. C.CO. O.CO. C.C0... H S C/ MX)/ Pec Staudingera 5) ari adipinsk?bes anhidrida polimeriz??an?s produktiem ir l?dz?ga uzb?ve: *) ?is darbs, iesl?dzot v?sturisku atskatu, pie?emts fakult?te par habilit?- cijas rakstu. J ) Einhorn, Lieb. Arm. 359, 150 (1908). 2) Staudinger und E. Ott, Ber. 41, 2208 (1908). 3) Staudinger, Ber. 53, 1084, 1085 (1920). *) loc. cit. 5 ) loc. cit. CH 2 ?CH 2 ?C(X f >0?>...0.C0.(CH 2 ),..C0.0.C0.(CH2)4 .C0.0. CH 2 -CH 2 -CCV .C0.(CH 2),.C0... ?? darba rezult?ti r?da, ka sk?bju anhidridu polimeriz??an?s var ?emt ar? citu virzienu. Vismaz tas z?m?jas uz t?diem anhidridiem, kas enoliz?jas. Str?d?jot gar Perkina sintez?s mechanismu 6) ?? darba autoram bij vajadz?gs ar? fenileti?sk?bes anhidrids. To pagatavoju p?c A v te n- r?ta 7 ), kars?jot fenileti?sk?bi ar eti?sk?bes anhidridu. Tad notiek reakcija: 2C 6 H 5 . CH 2 . COOH+(CH3 . CO)2O=(C6HS. CH2 . CO)2O+2CH3. COOH Eti?sk?bi un eti?sk?bes anhidrida p?rpalikumu attvaic? pie atmos- f?ras spiediena, bet fenileti?sk?bes anhidridu frakcion? vakuum?. Pie tam var nov?rot interesantus kr?su efektus: Papriek? p?rtvaic?jas bez- kr?sains, tad dzelt?ns un beidzot sarkans ??idrums, bet destil?cijas kolb? paliek atpaka? tum?i sarkans ??idrums, kas saciet? ?oti trausl?, viegli pulveriz?jam? mas?. T? k? centos p?c iesp?jami liel?ka fenileti?sk?bes anhidrida iz- n?kuma, tad ?? sarkan? viela bij nepat?kams blakus produkts, kas ac?m- redzot bij radies, fenileti?sk?bes anhidridam sadaloties. Konstat?jams bij, ka visas anhidrida frakcijas satur?ja stipri daudz fenL'eti?sk?bes, t? ka ?in? zi?? nevar?u apstiprin?t Autenr?ta datus. Fenileti?- sk?bes piemais?jumi bij pat visaugst?k?s frakcij?s, kas bij ieg?tas temperat?r?s, kad fenileti?sk?bei vajadz?ja jau sen b?t p?rg?ju?ai. Daudzreiz atk?rtojot destill?cijas procesu, n?cu pie p?rliec?bas, ka fenileti?sk?be rodas k?d? anhidrida sadal??an?s proces?, kura gala rezult?ts ir sarkan? viela. Lai nov?rstu ?o nepat?kamo sadal??anos, s?ku anhidridu p?rtvaic?t augst? vakuum? ar e??as pumpja pal?dz?bu. Vlan par lielu p?rsteigumu augst? vakuum? sarkano vielu ieguvu v?l vair?k. So par?d?bu nevar?ju no sakuma izskaidrot. Bij zin?ms, ka fenileti?sk?bes anhidrids viegli enolizejams B), un tapec bij j?pie?em k?da enolformas reakcija. Karbonsk?bju anhidridu 6 ) P. Kalni?, Diss. Z?rich, 1928. ?) W. A utenrieth v. Georg Thomae, Ber. 57, 423 (1924). ?) P. Kalni?, Helv. chim. acta, 11, 994 (1928). 456 enolformas var uzskat?t par ket?nu deriv?tiem. Bet ket?ni, sevi??i aldoketeni, ?oti viegli polimeriz?jas 9). ?os polimeriz??an?s produktus ?oti pamat?gi izp?t?jis Herrn. Staudingers ar saviem daudziem l?dzstr?dniekiem. Staudingers pie tam nov?rojis, ka arvien rodas s i m - metriski polimeriz??an?s produkti. T? piem. no fenilket?na l?) vi?? ieguva: C 6H S?CH-CO5 ?CH-CO i L OC ? CH?C G H 5 1,3 ? difenil ? 2,4 ? diketo ? ciklobutanu un t? enolformu: C 6H 5 -C=C-OH II OC-CH-C 6 H 5 T? ka fenileti?sk?bes anhidridu var uzskat?t par fenilket?na un fenileti?sk?bes pievieno?an?s produktu, tad ar? ?e bij j?sagaida se- ko?a simmetriska polimeriz??an?s: C 6H 5 . CH 2 . CO C C H 5 . CH 2 . CO >0 ' >0 C 6H 5 . CH=C-OH C G H 5 . CH?C-OH + - II HO?C=CH.C 6H 5 HO-C ? CH-C 6 H 5 0< 0< OC.CH 2 . C a H 8 OC. CH 2 . C 6H 5 ?is dom?jamais starpprodukts sadaloties dotu divas molekulas fenileti?sk?bes un no Staudingera darbiem jau paz?stamo fenil- ket?na dimeru: ciklo-butan-?-dionu: C 6H 5 .CH 2 .C0 > C 6H 5 . CH-C-OH C 6H 5 -CH-CO II -> I I + HO-C?CH.G 6 H 6 OC - CH?C G H 5 ?< OC. CH 2 . C G H 5 + 2C(; H 5 . CH 2 . COOH 9) Staudinger, Ketene 1912, Kap. 2: Polymerisation der Ketene. Staudinger, Ber. 44, 533?535 (1911). 457 Bet es velt?gi mekl?ju pec ?? 1,3-diketona sarkanaj? viel?. Stau- dingera 1,3-diketons ir bezkr?sains, k? visi citi ciklo-butana-?-dioni, kam?r sarkan? kr?sa ir manas vielas rakstur?g?k? ?pa??ba. Ar? ?-ketona enolformu neatradu, bet mekl?jot p?c t?s un rea??jot uz sarkano vielu ar n?trija hidroksida s?rmu, nov?roju kr?su efektus, k?di rak- stur?gi a -d i k c to n i cm. T? ir t? saukt? Bambergera reakcija 11) uz a-diketoniem, kura st?v sakar? ar k?du molekul?ru p?rgrup??anos. ?o reakciju izmekl?ju tuv?k, un t? deva interesantus rezult?tus. Sarkano vielu var viegli p?rgrup?t k?d? sk?b?. Pietiek sarkan?s vielas benzola ???dumam pieliet n?trija alkohol?tu. Tad p?c 12?24 stundu st?v??anas parast? istabas temperat?r? var no reakcijas mai- s?juma izol?t amorfu sk?bi, kas k?st pie 117?118?. Ja izkaus?to sk?bi uzman?gi uzkars? l?dz 125?, tad notiek ogjra?a dioksida g?zes at- skald??an?s. Sevi??i stipru g?zes atskald??anos var nov?rot pie 13S?140?, bet sadal??an?s produkts rea?? k? aldehids, piem. reduc? amonjak?lisku sudraba ???dumu. Bet oglra?a dioksidu un aldehidu ieg?st no a-keto-sk?bes. P?r- grup??an?s sk?be dod ar? visas citas rakstur?g?s a-keto-sk?bju reakcijas. K? zin?ms, rakstur?ga a-keto-sk?b?m ir vi?u sadal??an?s pie kar- s??anas, kas norit p?c ??diem diviem nol?dzin?jumiem: R.CO.COOH = R.CHO+ C0 2 R. CO . COOH =R. COOH f CO Ari p?rgrup??an?s sk?be sadal?s abos virzienos. Pirmo sadal?- ?an?s procesu sevi??i viegli var realiz?t ar b?zisk?m viel?m, piem. anil?nu. P?rtvaic?jot p?rgrup??an?s sk?bi ar anil?nu, ?emot anil?nu at- lik?mj ieg?stam anilu un izdal?s og?ra?a dioksids un ?dens: R. CO. COOH -f H 2 N. C G H 5 = RCH =N.C 6H 5 + CO s + H2O. Rakstur?ga ar? sk?bes reakcija ar hidroksilamlnu. Parast? ce?a ieg?st oksimu, kas k?st pie 109?113?, sadaloties un izdalot g?zi. Oksims sadal?s ar?, ja uz to s?rmai?? viel?j? rea?? ar hidroksila- v ) H. Meyer, Analyse und Konstitutionsermittlung organischer Ver- bindungen, 111 A, Seite 712. 458 minu atlikam. ?? sadal??an?s atg?dina Han?a l2) nov?rojumu, kur? t?d? ce?? no bencoilskudru sk?bes ieguva attiec?go nitrilu: C 6H 5 .C ?COOH ?* C 6H r> + C0 2 +H 2 0 II N I OH Uz ?o reakciju pamata mums ir j?pie?em, ka p?rgrup??an?s sk?be ir a-keto-sk?be. a-keto-sk?bes ra?an?s izskaidrojama ar difenil-ciklo- butan-ct-diona molekul?ru p?rgrup??anos zem n?trija alkohol?ta ie- spaida. T? ir norm?la ciklisko a-diketonu bencilsk?bes tipa molekul?ra p?rgrup??an?s, ko var formul?t ??di: 111. C 6H, . CH?CO C,Hr>. CH ?C ?ONa | | +Na?OC,HS= |v* | ?? C 6H 5. CH? CO C6Hr,. CH_C=0 \ v OC 2 H r> C 6H 5 . CH?C-OK C 6H 5. CH-C- OH CGH5. CH-C=o ?? l/l 'l/l ~* l/Hl C fi H S .CH C=o C (; H r,.CH COOH C 6HS .CH COOH OC 2 H 5 y, ?-difenil-a-okso-sviestskabe. ?? sk?be l?dz ?im vel nav paz?stama. Vi?as ra?an?s ir lab?kais pier?d?jums, ka fenileti?sk?bes enolforma polimeriz?jas nesimme- tri s k i un ka attiec?gais kondens??an?s produkts ? sarkan? viela ir difenil-ciklobutan-a-dions, kas ar? l?dz ?im vel nav paz?stams: C 6H 5 . CH,. CO C 6H,. CH.,. CO > > C e H, .CH=:C-OH CG H 5 . CH-C-OH C 6H 5. CH?CO + = ll'-? II C G H-. CH=C-OH CGHr,. CH-C-OH CCH5. CH -CO /? /? + C 6H 5 . CH 2 . CO C 6H 5 . CH 2 . CO 2C 6 H 6CH, . COOH i2) A. Hantzsch, Ber. 24, 42 (1891). 459 Tas ir rets iz??muma gad?jums, kad nepies?tin?tas molekulas po- limeriz?jas nesimmetriski, un stipri atg?dina kan?jsk?bes p?reju 3-truksinsk?b?: C GH,.CH-CH.COOH 2C 6 H S CH=CH.COOH-> | | C 6H S .CH-CH.COOH No jauna pagatavojot ciklobutan-a-dionu, nesen mums izdev?s no?ert reakcijas starpproduktu, kura ?pa??bas apstiprina aug?? min?to reakcijas sch?mu. Starpprodukts gan v?l nav piln?gi izp?t?ts, bet da?as t? ?pa??bas tik rakstur?gas, ka pelna atz?m??anu. Ja fenileti?sk?bes anhidrida p?rtvaic??anu p?rtrauc tan? br?di, kad izbeidzas dzelt?n? destill?ta p?rie?ana, bet v?l nav s?kusies polimeri- z??an?s produkta sadal??an?s, ko signaliz? balt?s miglas par?d??an?s apar?t?, tad kolb? paliek sarkani dzelt?ns ??idrums, kas atdzisdams p?riet sarkani dzelt?n? lip?g? pusciet? mas?, kuru var viegli izvilkt diegos, bet kura spilgti at??iras no sarkan?s vielas tai zi??, ka to nevar pulveriz?t. Benzol? t? ???st gr?t?k par fenileti?sk?bes anhi- dridu un daudz gr?t?k par sarkano vielu. Tas nor?da, ka m?su priek?? ir noteikts savienojums, kas nav ne fenileti?sk?bes anhidrids, ne t? termisk?s izir?anas produkts ? sarkan? viela" (difenil-ciklo- butan-a-dions) un ka ?ai jaunieg?tai vielai ir liel?ka molekula, nek? ab?m min?t?m viel?m. Starpproduktu var viegli t?r?t. Tas loti viegli ???st aukst? chl?ro- form?. Pielejot chloroforma ???dumam zemi v?ro?os bencinu, skaisti izkristalliz?jas bezkr?sainas adati?as, kas ar laiku pie?em dzelt?nu nokr?su. Ka ?? viela ir fenileti?sk?bes enolformas nesimmetriskas polime- riz??an?s produkts, redzams no t?s iztur??an?s pret b?zisk?m viel?m. Kars?jot starpproduktu ar at?de?otu n?trija acet?tu vai sodu, ieg?st sarkano vielu. Sk?bes atskald??anu var izdar?t ar? ar n?trija hidroksida s?rmu istabas temperat?r?. Ja fenileti?sk?bi atskalda ar n?trija alkohol?tu, tad var radu?os ciklobutan-a-dionu t?li? t?l?k p?rgrup?t a-keto-sk?b? un pie tam no- v?rot Bambergera reakcijas kr?su efektus. Molekul?rsvara noteik?ana, ko izdar?ja koll?ga Krustinsons p?c krioskopisk?s metodes benzol?, deva ??dus rezult?tus: atrasts: 497,2 apr??in?ts: 508 460 Elementaranalize: C H atrasts: 75,43 o/0 5,29 o/0 apr??in?ts: 75,590/0 5,51 o/0 T?l?k ?? viela nav izp?t?ta. Difenil-ciklobutan-a-diketona molekul?rsvara noteik?ana deva in- teresantus rezult?tus. Jakobi, izdar?dams to, ieguva p?c krioskopisk?s metodes benzol? 410?500, pie kam molekul?rsvars k?pa ar koncentr?- cijas palielin??anos. T? k? difenil-ciklobutan-a-diona apre mo- lekul?rsvars ir 236, tad mums j?pie?em, ka koncentr?tos benzola ???dumos istabas temperat?r? un v?l zem?k? tas atrodas asoci?t? st?vokli: /c 6 H S CH-CO\ ?>C 6H 5 . CH-CO \C G H 5 . CH?CO/2 2C 6 H S .CH=C=O C 6H 5. CH-CO Staudin g c r s 13) r?dija, ka ?etrlocek?u gredzeniem ir tendence izirt div?s nepies?tin?t?s da??s. L?dz ?im paz?stamie un Staudingera 14) izp?t?tie ciklobutan-?-dioni ir labil?ki par vienk?r?iem ciklobutana de riv?tiem. Labil?ki par vienk?r?iem ciklobutana deriv?tiem, k? liekas, ir ar? ciklobutan-a-dioni. Paaugstin?t? temperat?r? da??s kondens?- cijas reakcij?s ar karbonilgrupu saturo?iem savienojumiem difenil-ciklo- butan-a-dions izturas k? ketens. Keteni, k? zin?ms, pievienojas kar- bonilsavienojumiem, dodot ?-laktonus, kas sadal?s nepies?tin?tos sa- vienojumos un og?ra?a dioksid? 15): R 2 C=CO R.C-CO R 2 C CO + - "I I?> 11+ II R 2 C=O R,C-0 R 2 C O 13) H. Staudinger, Ueber Bildung und Spaltung von Vierringen, Bei. 44, 521 (1911). u) H. Staudinger, Ueber die Konstitution der dirneren Ketene, ein Bei- trag zum Valenzproblem der organischen Chemie, Helv. chim. acta 7, 3 (1924). 15) H. Staudinger, Ketene, S. 60; Anlagerung an die C:0-Doppel- bindung. 461 L?dz?gas reakcijas, atskaldot og?ra?a dioksidu, dod ar? difenil- ciklobutan-dions, piem. ar chinonu 16). Lielas gr?t?bas rad?ja difenil-ciklobutan-a-diona t?r??ana. L?dz ?im tas ir ieg?ts tikai amorf? veid?. T? k? galven? piemai- s?juma ? anhidrida dimera ? ?pa??bas nebij paz?stamas, tad arvien ieguvu vielu ar liel?kiem vai maz?kiem piemais?jumiem. No l?dz ?im izm??in?tiem t?r??anas l?dzek?iem lab?kais ir de- still?cija vakuum?, piln?gi noteiktos apst?k?os. P?rtvaic?jot piln?gi j?- sadala anhidrida dimers un piln?gi j?attvaic? atskald?t? fenileti?sk?be. Bet pie tam nedr?kst uzdz?t temperat?ru par augstu, jo tad s?kas stipra difenil-ciklobutan-a-diona sadal??an?s. Lab?kais no paraugiem, kas l?dz ?im pagatavoti un izmekl?ti, deva ??dus analiz?s rezult?tus: C H atrasts: 81,17 o/0 4,520/0 apr??in?ts: 81,300/o 5,08 o/0 ?is paraugs pulveriz?t? veid? ir ?ie?e?u sarkan? kr?s?. Tas ?oti labi ??ist benzol?, chloroform?, ?ter? un eti?sk?bes etilester?. Labi tas ???st ar? tetrachlorog?rad? un aceton?. Maz tas ???st 960/o?g? al- kohol?, bet daudz lab?k absol?t? alkohol?. Alkoholiskais ???dums fluoresc?. J?piez?m?, ka difenil-ciklobutan-a-diketons nedod a-diketonu rak- stur?go chinoksali?a reakciju. Tas tom?r nerun? pret? ?? sa- vienojuma a-diketona uzb?vei, jo keto-grupu, ja tai l?dz?s neatrodas metil?na grupa, daudzreiz gr?ti pierad?t 17-18 ). ") Staudinger, Ber. 41, 1355 (1908); Staudinger und St. Be- reza, Lieb. Arm. 380, 244. i?) B. Haller und Bauer, C r. 148, 1643 (1909). ") H. Staudinger und S vt e r, Ber. 53, 1093 (1920). 462 Eksperiment?l? da?a. Difenil-ciklobutan-?-diona pagatavo?ana. T? jau diezgan s?ki aprakst?ta teor?tiskaj? da??. Lab?ko rezult?tu ieguvu p?rtvaic?jot fenileti?sk?bes anhidridu 30 mm. vakuum? hdz 240?. Pie tam p?rejo?ais ??idrums jau ir sarkan? kr?s?. Ja destill?cijas kolbas karsto saturu izlej, tad ieg?st tum?i sarkanu ??idrumu, kas sa- ciet? tum?i sarkan? gl??ain? mas?. T? ir ?oti trausla un viegli pulve- riz?jama. Pulvers ir ?ie?e?u sarkan? kr?s?, tas nedod noteiktu ku?anas punktu, bet kust starp 40? un 70?. K? zin?ms, da?iem jau paz?sta- miem a-diketoniem ir neass ku?anas punkts. Man l?dz ?im nav izdevies ?o vielu ieg?t piln?gi t?r? veid?, jo t? ?oti j?t?ga un viegli p?rgru,- p?jas. Tom?r, ja ar? viela, bez ?aub?m, v?l nav piln?gi t?ra, tad pie- mais?jumi nevar b?t tik lieli, ka tie aizsegtu vai pat modific?tu sa- vienojuma rakstur?g?s kvalit?t?v?s ?pa??bas. Un tikai par vielas kva- litat?v?m ?pa??b?m pagaid?m ?e ir un var b?t runa. Pateicoties vielas ?patn?b?m, ? ???dumos viegli disoci?t un ari asoci?t, ? m?su dro??kais pamats konstit?cijas formulas uzst?d??anai ? molekul?rsvars ? var gan dot v?rt?gus aizr?d?jumus, bet ne pil- n?gi noteiktu atbildi. Par to jau ar? bij runa teor?tiskaj? da??. Vielas iztur??an?s pret n?trija alkohol?tu dod tom?r nep?rprotamus aizr?- d?jumus par t?s uzb?vi. Sarkan?s vielas iztur??an?s pret natrija alkohol?tu. Ja vielu iz???dina absol?t? alkohol?, tad ieg?st intens?vi sarkanu ???dumu. Ja alkohola ???dumam pielej n?trija alkohol?tu, tad kr?sa paliek daudz tum??ka un ?oti dr?zi ieg?st intens?vi violetu kr?su. Neilg? kars??an? kr?sa nemain?s. Ja alkoholisko ???dumu at??aida ar ?deni, tad viss ???dums intens?vi violet? kr?s?. Ar? vielas benzola ???dums dod ar n?trija alkohol?tu violetu kr?su. Tas atg?dina kr?su efektus, k?dus var nov?rot, bencilsk?bei p?rgrup?joties. T?p?c rad?s cer?bas, ka ar? sarkano vielu var?s p?rgrup?t sk?b?. P?rgrup??an?s pagaidu m??in?jums. Sarkano vielu iz???din?ju benzol? m??in?juma stobri??; benzola ???dumam piel?ju n?trija alkohol?tu un atst?ju pa nakti st?v?t. Otr? dien? benzola ???dumu izskaloja ar ?deni, atdal?ja benzola k?rtu, bet 463 ?dens izvilkumu kars?ju uz ?dens vannas, lai piln?gi aizdz?tu ben- zolu. P?c ?dens ???duma atdzes??anas atfiltr?ju nelielo nogulsni un ieguvu sarkanu ???dumu. Sask?binot to ar s?lssk?bi, izkrita nogilsne ?ie?e?u sarkan? kr?s?, ko nofiltr?ju un iz??v?ju. leg?t? ?ie?e?u sarkan? pulvera kr?sa gan atg?dina izejmateri?la kr?su, bet ir gai??ka un ar dzelt?nu nokr?su. Sk?be nedod asu ku?anas punktu. Jau zem 100? var nov?rot mazu saku?anu, bet sk?be piln?gi izkususi pie 117,?118?. Ja temperat?ru pace? v?l augst?k, tad var nov?rot stipru g?zes iz- dal??anos. T? k? tas stipri atg?din?ja a-keto-sk?bju iztur??anos, tad m??in?jumu atk?rtoju m??in?juma stobri??. Turot m??in?juma sto- bri?u, kur? atrodas viela, virs liesmas, dr?z var nov?rot vielas ku?anu un p?c neilga laika stipru g?zes izdal??anos. Sakaus?tais m??in?juma stobri?a atlikums ???st alkohol? un kr?so to dzelt?n? kr?s?. Ja siltam alkoholiskam ???dumam pielej amonjak?lisku sudraba ???dumu, tad moment?ni izdal?s melna nogulsne. Bet ja aukstam alkoholiskam ???- dumam pielej amonjak?lisku sudraba ???dumu un atst?j to st?v?t, tad n?ko?aj? dien? var konstat?t sudraba spogu?a ra?anos. T? tad p?rgrup??an?s sk?be ir a-keto-sk?be, kas kars??an? viegli atdala og?- ra?a dioksidu un p?riet aldehid?. P?rgrup??an?s m??in?jums ar vienu natrija atomu uz vienu ?-diketona molekulu. 4,7 gr. sarkan?s vielas (a-diketona) iz???din?ju 100 ccm. benzola un ???dumam piel?ju n?trija alkohol?ta ???dumu, ko pagatavoju no 0,5 gr. metalliska n?trija un 10 ccm. 960/o?ga alkohola. Reakcijas ???dumu novietoju apm. 200 ccm. saturo?? pudel?, kuru uzpild?ju l?dz aizb?znim ar benzolu un atst?ju st?v?t ?etras dienas parast? istabas temperat?r?. Tad pudeles saturu ieskaloju ar ?deni dal?m? piltuv? un piltuves saturu labi sakrat?ju. ?dens k?rta pie tam kr?- soj?m violet? kr?s?. To stipr?k kratot, rodas emulsija gai?i br?n? kr?s?. Emulsija neizz?d ar?, ilg?k st?vot. M??in?ju benzolu atdal?t, pielejot ?teru un sakratot dal?m?s piltuves saturu. Rodas v?l liel?ka emulsija, ko atst?ju st?v?t l?dz n?ko?ai dienai. Otr? dien? var?ja no- v?rot, ka aug??j? benzola-etera k?rt? v?l atrad?s emulsija, bet apak- ??j? ?dens k?rt? bij izkritu?i daudzi sp?gu?ojo?i violeti kristalli, kas ?oti atg?dina k?lija permangan?ta kristallus. Odens k?rtu l?dz ar kri- stalliem atdal?ju, apstr?d?ju t?pat k? iepriek??j? m??in?jum?, un ie- guvu taisni 1 gr. p?rgrup??an?s sk?bes. Tai ir fenileti?sk?bei ?oti l?- 464 dziga smaka. Laikam t? satur k? piemais?jumu fenileti?sk?bi. letvai- c?jot nitr?tu, kas ieg?ts p?rgrup??an?s sk?bi atfiltrejot, dab? nelielu daudzumu fenileti?sk?bes. T? ir radusies vai nu no anhidrida enol- formas dimera, vai ari a-diketonam sadaloties ket?n?. Apstr?d?jot emulsiju un benzola-?tera k?rtu ar ?deni, var?ju v?l ieg?t ap 0,1 gr. p?rgrup??an?s sk?bes. K?ds t?l?ks m??in?jums ar diviem n?trija atomiem uz vienu a-diona molekulu deva 24 stund?s 1,5 gr. p?rgrup??an?s sk?bes. L?dz ?im visliel?ko p?rgrup??an?s sk?bes izn?kumu ieguvu no t? sarkan?s vielas parauga, kura molekul?rsvars un element?ranalize at- z?m?ti teor?tiskaj? da??, un kuru apz?m?ju par t?r?ko. ?emot divus n?trija atomus uz vienu diona molekulu un ar? cit?di str?d?jot pil- n?gi l?dz?gos apst?k?os, ieguvu 2,2 gr. p?rgrup??an?s sk?bes no 4,7 gr. sarkan?s vielas. Reakcijas benzols sav?kts no vair?kiem m??in?jumiem, ar n?trija s?rmu izkrat?ts, ar ?deni izskalots un ar kalcija chl?ridu izsusin?ts. P?c benzola attvaic??anas ieguvu p?ris gramu k?das krist?liiniskas vielas, kas v?l nav izmekl?ta. T? tad benzol? difenil-ciklobutan-a-diona vairs nav. Bet t? k? lab?kais p?rgrup??anas m??in?jums nedeva ne pusi sk?bes no iesp?jam? teor?tisk? izn?kuma, tad ce?as jaut?jums: kur gan paliek vielas otra puse. T? k? nav dom?jams, ka sarkan? viela (difenil-ciklobutan-a-dion?) b?tu vair?k par pusi piemais?jumu, tad j?pie?em, ka liela da?a no difenil-ciklobutan-a-diona rea?? v?l cit? virzien?. Visvair?k dom?jama ir difenil-ciklobutana disoci??ana fenilket?n?, kas dod fenileti?sk?bi un t?s deriv?tus. Fenileti?sk?bes kvantitat?va noteik?ana reakcijas pro- duktos te dos liel?ku skaidr?bu. Ka difenil-ciklobutan-a-dions tie??m rea?? k? ket?ns, redzams no t? iztur??an?s, kars?jot to ar chinonu. Tad izdal?s g?ze, ko ar b?rija hidroksida ???dumu var identific?t k? ogjra?a dioks?du. P?rsteigums bij, ka difenil-ciklobutans nedod a-diketoniem rak- stur?go chinoksalina reakciju. P?rgrup??an?s sk?bes t?l?k?s ?pa??bas. T? k? ne ?, y-difenil-a-okso-sviestsk?be, ne attiec?g? ciklopropana sk?be nav paz?stama, tad ir gr?t?bas ar p?rgrup??an?s produktu iden- tific??anu. P?rgrup??an?s sk?bes izp?t??ana ievad?ta vair?kos virzienos. LUR. ??mijas fakult?tes s?rija 3 465 Te b?tu j?atz?m? sk?bes iztur??an?s pret hidroksilam?nu. Str?- d?jot p?c Han?a 19) metodes ieguvu oksimu, kas k?st pie 109?113?. Izejot no 1 gr. sk?bes, ieguvu 0,6 gr. oksima. Cits pie tam sadal?s k?d? viel?, kas k?st pie 151?156?; no t?s ieguvu 0,3 gr. un t? j?- uzskata par attiec?go nitrilu (skat. teor?tisko da?u). Vielas gan nav v?l piln?gi t?ras, jo Dombrovskas izdar?t?s mikro- analizes deva apm. 1 ?/o maz?k sl?pek?a nek? bij apr??in?ts. Fenileti?sk?bes anhidrida dimers. Vien?ga piln?gi t?ra viela, kas l?dz ?im ieg?ta, ir nesen izol?tais anhidrida dimers. Ta ir bezkr?saina kristall?niska viela, kas p?c p?rkristalliz??an?s no chl?roforma un bencina k?st pie 113?123 (laikam pie tam pa da?ai sadaloties atpaka? sav? monomer?-fetiileti?sk?bes anhidrida enol?). Kaus?jumam ir dzelt?n? kr?sa. Viela noteikti at??iras ir no fenileti?sk?bes anhidrida, ir no fenil- eti?sk?bes anhidrida kondens??an?s produkta ? difenil-ciklobutan-a- -diona. Anhidrida dimers ???st koncentr?t? s?rsk?be ar dzelt?nu kr?su, kam?r difenil-ciklobutan-a-dions dod tum?u, stipri fluoresc?jo?u ???- dumu. Dimeru var viegli p?rv?rst difenil-ciklobutan-a-dion?, kars?jot to ar sk?bi atskaldo??m viel?m. Demonstr??anai labi noder ??ds m??in?jums: No chl?roforma ???- duma, pielejot zemi v?ro?os bencinu, ?auj uz stikla irbuliti kristallize- ties bezkr?saina dimera adati??m. P?c tam stikla irbul?ti gais? iz- susina un ieb?? uz ?su laici?u silt? n?trija hidroks?da s?rm?. P?c k?da laika irbul?tis tik t?li, cik tas bij iem?rkts s?rm?, p?rkl?jas ar tum?i sarkanu vielu. 19") A. Hantzsch, loc cit. 466 Kopsavilkums. Pagatavojot fenileti?sk?bes anhidridu p?c Autenr?ta un frakcio- n?jot to vakuum?, var nov?rot stipru anhidrida sadal??anos. Ka sa- dal??an?s produkti rodas: 1) fenileti?sk?be, kas attvaic?jas, un 2) k?da sarkana viela, kura paliek atpaka? kolb?. Rea??jot uz sarkano vielu benzola ???dum? ar n?trija alkohol?tu ieg?st kr?su efektus, k?di rakstur?gi a-diketoniem. Izmekl?jot reak- cijas produktus, izr?d?j?s, ka sarkan? viela ir p?rgrup?jusies sk?b? ar ?-ketosk?bju ?pa??b?m. No tam j?sl?dz, ka sarkan? viela ir difenil- ciklobutan-ct-dions, kas rodas fenileti?sk?bes anhidrida enolformai ne - simmetriski polimeriz?joties un no polimeriz??an?s produkta at- skaldoties div?m molekul?m fenileti?sk?bes. ?o starpproduktu var izol?t. T? ir bezkr?saina krist?li?niska viela, kuru viegli var p?rv?rst sarkanaj? viel?. Difenil-ciklobutan-a-dions ar n?trija alkohol?tu dod norm?lu ben- cilsk?bes tipa molekul?ru p?rgrup??anos, kuras rezult?t? roda ?, y-di- fenil-a-okso-sviestsk?be. Fenileti?sk?bes anhidrida enolformas nesimmetriska polime- riz??an?s ir rets iz??muma gad?jums, jo nepies?tin?tie savienojumi parasti polimeriz?jas simmetriski. No v?sturisk? atskata redzam, ka visi l?dz?in?jie m??in?jumi pa- gatavot ciklobutan-u-diketonus paliku?i bez pan?kumiem. Ir cer?ba, ka no citu sk?bju anhidridu enolform?m var?s pagatavot v?l citus ciklobutan-ci-dionus. Autors, n?kot klaj? ar ?o iepriek??jo pazi?ojumu, grib nodro- ?in?t savu priorit?ti un ties?bu bez trauc?juma t?l?k str?d?t gar jauno savienojumu grupu. lesniegts fakult?tei 1930. g. 27. novembri. 30* ?ber Polymerisation und pyrogene Zersetzung von Phenylessigs?ureanhydrid I Mitteilung ?ber Cyclobutan-a-dione Zusammenfassung. von P. Kalnin Bei der Darstellung von Phenylessigs?ureanhydrid nach Auten- rieth und der Fraktionierung des Anhydrids im Vacuum beobachtet man eine starke Zersetzung desselben, wobei unter Bildung einer roten Substanz, die im Destillationskolben zur?ckbleibt, Phenylessigs?ure abdestilliert. Diese rote Substanz gibt mit Natriumalkoholat Farbeneffekte, die charakteristisch f?r a-Diketone sind. Die Untersuchung der Reak- tionsprodukte ergab eine a-Ketos?ure. Daraus muss man schliessen, dass die rote Substanz Diphenyl-cyclobutan-a-dion ist, der durch un- symmetrische Polymerisation der Enolform des Phenylessigs?ureanhy- drids unter Abspaltung von zwei Molekeln Phenylessigs?ure ent- standen ist. Es ist m?glich das Zwischenprodukt der Polymerisation zu iso- lieren. Daselbe ist eine farblose kristallinische Substanz, die man leicht in die rote Substanz umwandeln kann. Diphenyl-cyclobutan-a-dion gibt mit Natriumalkoholat eine mole- kulare Umlagerung vom Typus der Benzils?ure-Umlagerung. Als Reak- tionsprodukt derselben bildet sich y, ?-Diphenyl-a-oxo-butters?ure. Die unsymmetrische Polymerisation der Enolform des Phenyl- essigs?ureanhydrids ist ein seltener Ausnahmefall, denn in der Regel polymerisieren sich unges?ttigte Verbindungen symetrisch. Aus dem Schrifttum ist zu ersehen, dass man bis jetzt vergeblich versucht hat, Cyclobutan-a-diketone herzustellen. Es ist zu hoffen, dass es gelingen wird aus den Enolformen an- derer S?ureanhydride noch weitere Cyclobutan-a-dione zu gewinnen. Der Autor ver?ffentlicht diese vorl?ufige Mitteilung, um sich die Priorit?t und ungest?rte Weiterbearbeitung dieser neuen Ver- bindungsgruppe zu sichern. ??mijas fakult?tes m?c?bas spe?u darbi, kas iespiesti Latvijas Universit?tes Rakstu iepriek??jos I?XX s?jumos Memoires publies par le corps enseignant de la Facult? de Chimie dans les volumes precedents de ?Acta Universitatis Latviensis" I?XX pendant des annees 1920.?1928. S?jums Lapp. Volume Page Au?k?ps, J. ? M. Bertelo (Berthelot) sintez?s un nopelni lieti??? ??mij? XVII. 719 Blacher, C. ? Die p?dagogische Systematisierung der feuerungs- technischen Einrichtungen IV. 223 Blacher, C. ? Die rationelle analytische Klassifizierung der Brennstoffe IX. 209 Blacher, C. ? Zur Frage der Bestimmung des Vertorfungs- grades X. 539 Blacher, C. ? Das Konvektionsmaximum, ein p?dagogischer Hilfsbegriff f?r die Feuerungstechnik XV. 479 Blacher, C. ? Die Aufgaben und Ziele der chemischen Tech- nologie und die philosophische Vertiefung der techni- schen Wissenschaften XVI. 579 Blacher, C. ? ?ber die Organisation des chemisch-technischen Unterrichts im Allgemeinen und ?ber das Programm der chemischen Technologie an der Lettlandischen Uni- versit?t im Besonderen XX. 275 Bru?s, B. ? Radiation and distribution laws XX. 433 Centnerszwer, M. u. Krustinson, J. ? ?ber einige elektrolyti- sche Versuche mit freien Elektroden V. 193 Centnerszwer, M. ? Die L?sungsgeschwindigkeit des Magne- siums . VI. 239 Centnerszwer, M. ? ?ber einige Folgerungen der Gleichung von van der Waals VI. 254 Centnerszwer, M. and L. Andrusow ?? The Dissociation of Cad- mium Carbonate and a New Method to Determin? Dissociation Pressures X. 495 Centnerszwer, M. and Bru?s, B. ? The Succesive Dissociation of Magnesium Carbonate X. 524 S?jums Lapp. Volume Page Centnerszwer, M. and Bru?s, B. ? The Velocity of Decompo- sition of Solid Matter I. Velocity of Decomposition of Magnesium Carbonate XI. 271 Centnerszwer, M., Falk, G. und Awerbuch, A. ? ?ber die Dissoziation des Bleikarbonats XI. 289 Centnerszwer, M. und Bru?s, B. ? Zerfallsgeschwindigkeit fe- ster Stoffe. 11. Geschwindigkeit der Dissoziation des Cadmiumkarbonats XIV. 485 Centnerszwer, M. und Bru?s, B. ? Zerfallsgeschwindigkeit fe- ster Stoffe. 111. Geschwindigkeit der Dissoziation des Silberkarbonats XIV. 505 Centnerszwer, M. und Awerbuch, A. ? Zerfallsgeschwindigkeit fester Stoffe. IV. Geschwindigkeit der Dissoziation des Bleikorbonats XIV. 545 Centnerszwer, M. und Straumanis, M. ? Die katalytischen Er- scheinungen bei der Aufl?sung des Zinks in S?uren . XV. 361 Centnerszwer, M. ? Pierre Eugene Marcelin Berthelot . . XVII. 727 Davs, J. ? Sur la preparation du carbonate neutre de zinc. XVIII. 539 Fischer, Waldemar M. und Schmidt, A. ? ?ber eine neue quan- titative Bestimmung der Alkohole. I. Die Bestimmung und Trennung des Methylalkohols IX. 163 Fischer, Waldemar M. und Schmidt, A. ? ?ber eine neue quan- titative Bestimmung der Alkohole. 11. Die Bestimmung des ?thylalkohols und anderer Stoffe XI. 461 Fischer, Waldemar M. ? Studien an ?bers?ttigten L?sungen. I. ?ber den Mechanismus der Ausscheidung von Salzen aus ?berges?ttigten L?sungen und die Bildung rhytmi- scher Niederschl?ge in Gallerten XIV. 559 Fischer, Waldemar M. ? Studien an ?bers?ttigten L?sungen. 11. Die ?bers?ttigten L?sungen des Magnesiumoxalates und die Oxalattrennung von Calcium und Magnesium . XV. 343 Fischer, Waldemar M. und Schmidt, A. ? ?ber die Hydrate des Calciumoxyds und die rhytmische F?llung derselben XVI. 597 Gutmans, M. ? Daugavas kr??u izcel?an?s XIII. 457 The origin of the rapids of the Daugava (D?na, Za- padnaja Dvina) : 471 Janeks, A. un jirgensons, Br. ? Alkohola iespaids uz dis- persoidu koagul?ciju XVI. 507 Einfluss der Alkohole auf die Koagulation von disper- soiden L?sungen 541 470 S?jums Lapp. Volume Page Janek, A. ? Ein neues Kapillarph?nomen XVII. 68i Jirgensons, Br. ? Der Einfluss von Alkohol auf die Koagu- lation von H?moglobin XVII. 639 Jirgensons, Br. ? Organisko vielu iespaids uz hemoglob?na koagul?ciju un spektru XX. 399 Kalni?, P. ? Reaktionen bei hoher Temperatur und unter hohem Druck. [. Hydrolyse und Oxydation von Benzyl- alkohol XI. % 467 Krusti?sons, J. ? Dissoziation des Silberkarbonats und die Abh?ngigkeit der Dissoziationstemperatur von der Korn- gr?sse XVII, 665 Krusti?sons, J. ? Die Dissoziation des Quecksilberoxyds . XVIII. 569 ?e?ans, A. ? Fosforsk?bes atdal??ana kvalitat?v?s analiz?s gait? ar bismuta savienojumu pal?dz?bu X. 573 ?e?ans, A. ? Sk?bensk?bes atdal??ana kvalitat?v?s analiz?s gait? ar bismuta oksimitr?ta pal?dz?bu XVI. 649 Lutz, O. und Jacoby, J. ? ?ber die Empfindlichkeit und Ver- wendbarkeit der qualitativen Reaktionen. IV. Das Cr -"- Kation und das CrO/'-An:on 111. 109 Maizlts, J. ? Par bornilj?didu . X. 595 ?ber das Bornyliodid 602 Maiz?ts, J. ? P?t?jumi par ?rstniec?b? lietojam?m Latvijas pa- pard?m un vi?u prepar?tiem XII. 591 ?ber die Extrakte einiger Lettlandischer Farnen ... 631 Petrikaln, A. ? Zur Photokatalyse der Jodreduktion. I. . V. 173 Petrikaln, A. ? Zur Photokatalyse der Jodreduktion. 11.. . VII. 343 Petrikalns, A. ? Par virsmas un tilpuma luminescenses spektr?lanal?zi XIII. 669 Petrikalns, A. ? Piez?mes pie darba gaitas fotoelektrisk? fotometrij? XVI. 617 Rozen?teins, E. ? Svina glaz?ru piem?ro?anas likum?bas pa- rastiem m?liem ar da??du miner?lo?isku sast?vu . . . IX. 177 Svirlovsk!s, E. ? Semire?as apgabala farmakoflora .... I. 136 Die Pharmakoflora des Ssemirjetsch-Gebietes . . . 140 Svirlovskis, E. ? Latvij? kultiv?t?s piparm?tras e??a un salnas iespaids uz piparm?tras e??as sast?vu VIII. 399 Das Oel der in Lettland kultivierten Pfefferminze und der Einfluss des Frostes auf die Zusammensetzung des Pfefferminz?les 412 471 S?jums Lapp- Volume Page Straumanis, M. ? Die Aufl?sungsgeschwindigkeit des Zinks, Cadmiums und Eisens in S?uren vom Standpunkte der Lokalstr?me aus betrachtet XX. 325 ?ili??, A. ? Divv?rt?go mang?na s?ju kr?sa XX. 443 Colour of Manganons Salts 445 Shillin, A. ? Trichloreti?sk?be k? krioskopisks ???din?t?js . XX. 453 Trichloracetic Acid asa Cryoscopic Solvent .... Zari?? (Sarin), E. ? Organisko sk?bju iespaids uz medus ra- ?anos un nogatavo?anos I. 3 Einfluss organischer S?uren auf die Bildung und Reifung des Honigs 10 Zari?? (Sarin), E. ? ?ber die Fermente der' Verdauungsorgane der Skorpione f. 101 Zari?? (Sarin), E. ? Beitr?ge zur Chemie der Bildung und Reifung des Bienenhonigs I. 130 Zari?? (Sarin), E. ? Medus v?ni I. 141 Beitr?ge zur Kenntnis der Honigweine 151 Zari?? (Sarin), E. ? ?ber Fermente der Verdauungsorgane der Honigbiene H. 59 472 L?H ?lm. I. AUL ehem. I. Nr. 13. V. ?t?ls (W. Stahl). Kvantit?t?vi p?- t?jumi par borsk?bes un spirta lie- smas reakciju 369 Quantitative Untersuchungen ?ber die Bors?ure- Alkohol-Flammenre- aktion 399 Nr. 14. V. ?t?ls (W. Stahl). Mazu borsk?bes daudzumu ?tra kvantit?t?va noteik- ?ana p?c liesmas kr?so?anas spilg- tuma 401 Schnelle Bestimmung kleiner Bor- s?uremengen durch Intensit?t der Flammenf?rbung 407 Nr. 15. C. Blacher (K. Blachers). Theorie und Praxis des Ingenieur-Chemikers 409 In?enieris ??mi?is teorij? un praks? 423 Nr. 16. J. Kupcis (J. Kupzis). P?t?jumi par j?da saturu Latvijas ?de?os k?k??a izplat??an?s noskaidro?anai .... 425 Untersuchungen ?ber den Jodgehalt der lettlandischen W?sser imZusam- menhang mit der Kropfverbreitung 449 Nr. 17. P. Kalni?? (Kalni?). Par fenileti?- sk?bes anhidridapolimeriz??anos un termisko izir?anu. I. zi?ojums par ciklobutan-a-dioniem 455 ?ber Polymerisation und pyrogene Zersetzung von Phenylessigs?ure anhydrid. I. Mitteilung ?ber Cyclo- butan-a-dione 468 JLatvju Kult?ras" spiestuve. R?g?, T?ibata? iel? 13/17.