Z V A I G Þ Ò O T  D E B E S S 2 0 1 2 V A S A R A Z V A I G Þ Ò O T  D E B E S S Ce na L s 2 ,0 0 I n d e k s s 2 2 1 4 D i e n v i d u K r u s t s , P i e n a C e ï ð u n L i e l a i s M a g e l â n a M â k o n i s m i r d z p â r i p a r A t a k a m a s L i e l o m i l i m e t r u / s u b m i l i m e t r u r e þ ì i A L M A ( A t a c a m a L a r g e M i l l i m e t e r / s u b m i l l i m e t e r A r r a y ) u z C h a j n a n t o r P l a t e a u p l a k a n k a l n e s , t a m n o v ç r o j o t s k a i d r â n a k t î A g r î n â z i n â t n e s p o s m a l a i k â , k a d b i j a u z s t â d î t a s 2 0 a n t e n a s ( 2 0 1 1 ) . A t z i n î b a : C . P a d i l l a , N R A O / A U I / N S F S k . A l k s n i s A . A L M A p a l î d z i z p ç t î t p l a n ç t u s i s t ç m u a p F o m a l h a u t u . ‘ È A N D R A U Z G  J U S I K O S M I S K U V I E S U Ï V Ç T R U P U T N U C E Ï Â ‘ M I L J A R D I E M C I E T U P L A N Ç T U M Û S U G A L A K T I K  v i e n ! ‘ M A Z A A T S P O L Î T E X - 3 7 B S P A C E S H U T T L E V I E T  ‘ Z E M E I T U V  S K O S M I S K  S D R A Z A S D R A U D I ‘ M i n i P L A N E T  R I J S B A L D O N E S O B S E R V A T O R I J  ‘ D A L Î B A S S A U L E S P U L K S T E N I S – k a s T A S T  D S ? D i v u p l a n ç t s i s t ç m u 1 ) S a u l e s s i s t ç m a s p i e c u t u v â k o p l a n ç t u u n 2 ) z v a i g z n e s G l î z e 5 8 1 s i s t ç m a s s e ð u p a g a i d â m z i n â m o p l a n ç t u ( e , b , c , g , d , f ) î p a ð î b u s a l î d z i n â j u m s . P l a n ç t u a t t â l u m s n o s a i m n i e k z v a i g z n e s a s t r o n o m i s k a j â s v i e n î b â s n o r â d î t s u z h o r i z o n t â l â s a s s l o g a r i t m i s k â s k a l â . Z v a i g þ ò u m a s a S a u l e s m a s a s v i e n î b â s n o l a s â m a u z v e r t i k â l â s a s s . G a i ð â v i ï ò v e i d î g i i z l i e k t â j o s l a r â d a t o p l a n ç t a s a t t â l u m a i n t e r v â l u n o a t t i e c î g a s m a s a s z v a i g z n e s , k u r â a t r o d o t i e s , a p s t â k ï i u z p l a n ç t a s v a r ç t u b û t p i e m ç r o t i d z î v î b a s e k s i s t e n c e i u z t â s . P l a n ç t u s i m b o l u n o v i e t o j u m s a t t i e c î b â p r e t ð o a p d z î v o j a m î b a s j o s l a s v i d u s a s i r â d a , k a v i s v a i r â k p i e m ç r o t a d z î v î b a s e k s i s t e n c e i i r p l a n ç t a g G l î z e s 5 8 1 s i s t ç m â . A r î m û s u Z e m e – t r e ð a i s p l a n ç t a s s i m b o l s – a t t ç l a a u g ð â a t r o d a s ð a i j o s l â , k â m ç s v i s i t o l a b i z i n â m . A v o t s : E S O S k . A l k s n i s A . M i l j a r d i e m k l i n ð a i n u p l a n ç t u i r m û s u G a l a k t i k â . V â k u 1 . l p p . : 2 . a t t . I G R J 1 7 0 9 1 - 3 6 2 4 j e b I G R J 1 7 0 9 1 – b i n â r a s i s t ç m a , k u r â z v a i g z n e a p r i ò í o m e l n o c a u r u m u , – m â k s l i n i e k a s k a t î j u m â . V i e n a n o s i s t ç m a s k o m p o n e n t ç m – S a u l e s t i p a z v a i g z n e , o t r s – m e l n a i s c a u r u m s a r i e s p ç j a m o m a s u 3 - 6 S a u l e s m a s a s . Z v a i g þ ò u m a s a s m e l n â c a u r u m a ( p a k r e i s i ) s p ç c î g â g r a v i t â c i j a v e l k g â z i p r o m n o l î d z d a l î b n i e k a z v a i g z n e s ( p a l a b i ) , v e i d o j o t k a r s t a s g â z e s d i s k u a p m e l n o c a u r u m u . V ç j ð ( n o a k r ç c i j a s d i s k a i z m e s t â s v i e l a s p l û s m a ) ð a i s i s t ç m â i r n e p a r a s t i s p ç c î g s . P r e t ç j i v ç j i e m v i e s u ï v ç t r â s u z Z e m e s , v i e s u l i s , k a s a p ò e m ð o m e l n o c a u r u m u , p û ð d a þ â d o s v i r z i e n o s a t ð í i r î b â n o s t r û k l â m ( j e t s ) , k o p a r a s t i a t t ç l o m â k s l i n i e k i , z î m ç j o t m e l n o s c a u r u m u s ( s k . 3 . a t t . 7 9 . l p p . ) . S t r û k l a s u n v ç j i m e l n o c a u r u m u a p k â r t n ç r o d a s m e l n â c a u r u m a m a g n ç t i s k â l a u k a i e d a r b î b â . R e z u l t â t u i e t e k m ç m a g n ç t i s k â l a u k a ì e o m e t r i j a u n â t r u m s , a r k â d u v i e l a k r î t u z m e l n o c a u r u m u . I G R J 1 7 0 9 1 a t r o d a s m û s u G a l a k t i k â ~ 2 8 0 0 0 g a i s m a s g a d u a t t â l u m â S k o r p i o n a z v a i g z n â j a v i r z i e n â . A v o t s : i l u s t r â c i j a – N A S A / C X C / M . W e i s s S k . P u n d u r e I . È a n d r a a t r o d k o s m i s k u v i e s u ï v ç t r u P i e n a C e ï â . Ï 4 . a t t . V i e s î t e s B r î v î b a s p i e m i n e k l i s . Ð 8 . a t t . “ Ç r g ï a f î ” d a l î b n i e k i V i e s î t ç . F o t o : M . K r a s t i ò ð S k . K r a s t i ò ð M . Z v a i g þ ò u b â n î t i s S ç l i j â . 1LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS, LATVIJAS UNIVERSITÂTES ASTRONOMIJAS INSTITÛTA POPULÂRZINÂTNISKS GADALAIKU IZDEVUMS IZNÂK KOPÐ 1958. GADA RUDENS ÈETRAS REIZES GAD 2012. GADA VASARA (216) Redakcijas kolçìija: LZA kor. loc. Dr. hab. math. A. Andþâns (atbild. redaktors), LZA Dr. astron. h. c. Dr. phys. A. Alksnis, K. Bçrziòð, Dr. sc. comp. M. Gills (atb. red. vietn.), Ph. D. J. Jaunbergs, Dr. phil. R. Kûlis, I. Pundure (atbild. sekretâre), Dr. paed. I. Vilks Tâlrunis 67034581 E-pasts: astra@latnet.lv www.astr.lu.lv/zvd www.lu.lv/zvd Mâcîbu grâmata Rîga, 2012 ZVAIGÞÒOT DEBESS SATURS Pirms 40 gadiem “Zvaigþòotajâ debesî” No ieceres lîdz îstenîbai. Mûsu senèu priekðstati par debess íermeòiem un astronomiskajâm parâdîbâm .........2 Jaunumi Saules sistçmâ Ikaunieka vârdâ nosaukts Baldones observatorijâ atklâts asteroîds. Ilgmârs Eglîtis ....3 ALMA palîdz izpçtît plançtu sistçmu ap Fomalhautu. Andrejs Alksnis ...........................................................4 Radioteleskops atklâj 10 gaismas gadu garu kosmisko putekïu pavedienu. Andrejs Alksnis .................5 Miljardiem klinðainu plançtu ir mûsu Galaktikâ. Andrejs Alksnis ...........................................................7 Kosmosa pçtniecîba un apgûðana Slepenais maziòais Ðatls lido! Mârtiòð Sudârs ...............9 Problçmas ar atkritumiem? Ne ar tiem, kas izgâztuvç, bet ar tiem, kas kosmosâ! Mârtiòð Sudârs ....................13 “Enerìija un Pasaule” viesojas “Zvaigþòotajâ Debesî” Kâpçc jaunam cilvçkam jâmâcâs astronomija. Saruna ar LZA ârzemju locekli Daini Draviòu ...............21 Latvijas Universitâtes mâcîbu spçki Fizikas profesoram Jurim Zaíim – 75. Jânis Jansons .....27 Atskatoties pagâtnç Par Sauli pirms 100 gadiem. Ilgonis Vilks ...................36 LVU astronomijas specialitâtes studenti – 1952. gada diplomandi (turpinâjums). Andrejs Alksnis ....................40 Skolu jaunatnei Cilvçks gnomona lomâ. Mârtiòð Gills ...........................46 “Mini planetârijs” Baldones observatorijâ. Ilgmârs Eglîtis ............................................................49 Jauns seminârs astronomijas skolotâjiem Latvijâ. Mâris Krastiòð ...........................................................50 Marss tuvplânâ Marsa slçptie ledâji. Jânis Jaunbergs ...........................52 Amatieriem 7. debess vçrotâju salidojums Suntaþu observatorijâ. Mârtiòð Keruss ...........................................................57 Jupitera konjunkcija ar Vençru marta vidû. Raitis Misa ...58 Zvaigþòu bânîtis Sçlijâ. Mâris Krastiòð ........................59 Jaunas grâmatas Ìeologu skatîjums par dzîvîbu uz Saules sistçmas treðâs plançtas. Natâlija Cimahovièa ..........................62 Hipotçþu lokâ Noslçpumains ezers – Dþina krûka kosmiskas izcelsmes? Imants Jurìîtis ...........................................................64 Kosmosa tçma mâkslâ Caur margrietiòu galaktiku eju. Daiga Lapâne .............70 HST ieskatâs zvaigþòu mâkonî. I. P. ...........................71 Zvaigþòotâ debess 2012. gada vasarâ. Juris Kauliòð ...72 Èandra atrod kosmisku viesuïvçtru Piena Ceïâ. Irena Pundure ...........................................................78 2 ZVAIGÞÒOT DEBESS: 2012. GADA VASARA PIRMS 40 GADIEM ZVAIGÞÒOTAJ DEBESÎ NO IECERES LÎDZ ÎSTENÎBAI (Pirmie astronomiskie kupoli no stiklaplasta mûsu zemç) Kad 1968. gadâ Radioastrofizikas observatorijâ (RaO) kïuva aktuâli darbi zvaigþòu fotometrçðanâ un precizçjâs metodika – novçroðana ar dvîòu teleskopu, radâs praktisks jautâjums – kâ tikt pie nepiecieðamajiem astronomiskajiem kupoliem. Visiem atmiòâ vçl bija Ðmita sistçmas teleskopa paviljona celtniecîba jeb, kâ mçdzâm to saukt, – «operâcija Lielais Ðmits»! Nenolie- dzami, tâ deva bagâtîgu pieredzi un beidzâs ar to, ka Riekstukalnâ pacçlâs çka ar vienu no labâkajiem astronomiskajiem kupoliem mûsu zemç. Tomçr visi vçl labi atcerçjâs arî to, ka tas izmaksâja dârgi – gan ieguldîjumi celtniecîbâ, gan visa kolektîva ðajâ darbâ ieliktais laiks un nervu enerìija. Tradicionâlais tçrauda kupols, kâdu izmantoja Ðmita teleskopam, ir sareþìîts izgatavoðanâ un montâþâ, smags, tâtad arî dârgs – kâ celtniecîbâ, tâ ekspluatâcijâ. Ko darît? Iet kaut arî ne visai patîkamo, bet tomçr iemîto un droðo ceïu vai meklçt jaunu? Kâ vienmçr, pirmâ varianta piekritçju bija vairâk, toties otrajiem izrâdîjâs vairâk enerìijas un drosmes. Un tâ 1970. gadâ Riekstukalnâ nodeva ekspluatâcijâ mûsu zemç pirmos divus astronomiskos kupolus 6,5 m diametrâ no stiklaplasta. Ja esat tos redzçjuði, domâju, piekritîsiet daudzo speciâlistu domâm – tie ir vienkârði, glîti, vieglâk un lçtâk ekspluatçjami, ar augstâkiem siltumtehniskiem un aerodinamiskiem râdîtâjiem un, galvenais, lçtâki. Un ðodien, kad pilnâ sparâ rit celtniecîbas darbi ðâda kupola uzstâdîðanai Lietuvas Zinâtòu akadçmijas Astrofizikas observatorijâ un ieinteresçto organizâciju skaits pçc ðâdiem kupoliem aug augumâ, kad konstruktoru domas jau saistâs ar 10 lîdz 12 m kupoliem, atskatîsimies nedaudz – kâpçc tieði stiklaplasts nomainîja tçraudu un koku un kâdi galu galâ ir ðie kupoli. Tâtad ... kâ tas notika? Mûsdienu tehnikas progress ievçrojami paplaðinâjis konstrukciju materiâlu sarakstu. Nozîmîgu vietu to vidû ieòem anizotropie kompozîtmateriâli un vispirms stiklaplasti. Varçtu domât, ka laiks pârskatît arî astronomisko kupolu bûvniecîbâ izmantojamo materiâlu sarakstu. Tâ arî notika. Jau seðdesmito gadu sâkumâ kâda ASV firma piedâvâja trîsslâòu stiklaplasta astronomiskos kupolus 3 un 6 m diametrâ. 1968. gadâ RaO Speciâlajâ konstruçðanas un tehnoloìiskajâ birojâ sâkâs nopietns darbs, lai spertu soli optimâlas astronomisko kupolu konstrukcijas izveidoðanâ. (Saîsinâti pçc E. Bervalda raksta 14.-22. lpp.) MÛSU SENÈU PRIEKÐSTATI PAR DEBESS ÍERMEÒIEM UN ASTRONOMISKAJÂM PARÂDÎBÂM Ar astronomiskajâm parâdîbâm un debess íermeòiem sastopamies arî latvieðu tautas dziesmâs un mîklâs. Tajâs parasti ar salîdzinâjumu vai citu izteiksmes lîdzekïu palîdzîbu izteiktas atminamâ objekta raksturîgâkâs îpaðîbas, pçc iespçjas precîzâk un nepârprotamâk. Atminçjums drîkst bût tikai viens. Pçc mîklâm mçs varam gût ieskatu mûsu senèu priekðstatos par debess íermeòiem un to raksturîgâkajâm îpaðîbâm. Kâdas astronomiskâs parâdîbas cilvçks varçja vçrot, ja nebija vçl teleskopa? Tomçr arî tad viòð redzçja, ka virs zemes ir debesis, debesîs spîd Saule, Mçness un naktî parâdâs zvaigznes. Liels liels kalns, ne var pâri pârkâpt, ne apkârt apiet. [Debess] Skaista puíe kalnâ zied. [Saule] Visi òem, neviens nemaksâ. [Saules siltums] Liels, liels mâtes pûrs, neviens nevar izcilât. [Zeme] (Saîsinâti pçc A. Egles raksta 33.-40. lpp.) 32012. gada 28. aprîlî pagâja simts gadu kopð izcilâ Latvijas astronoma Jâòa Ikaunieka dzimðanas. Bez talantîgâs zinâtniskâs darbî- bas Ikaunieks bija vispusîgi izcils organiza- tors. Viens no viòa lieliskâ organizatora talan- ta pierâdîjumiem ir observatorijas izveide Baldones Riekstu kalna tuvumâ. 1957. gadâ tika uzcelta pirmâ laboratorijas çka nâkamâs observatorijas teritorijâ, tagad pazîstama ar nosaukumu Baltâ mâja. Bet jau 1964. gadâ no Vâcijas DR uzòçmuma Carl Zeiss Jena Baldones Riekstukalnâ pienâk Ðmita (Schmidt) sistçmas teleskops (sfçriskâ spoguïa diametrs – 120 cm, korekcijas plates diametrs – 80 cm, fokusa attâlums – 240 cm), vislielâkais ðâdas sistçmas teleskops Baltijâ un 4./5. lielâkais Eiropâ. Instrumentu uzstâ- da 1966. gadâ, un jau pirmie novçrojumi parâda, ka teleskopa optiskâ sistçma ir ïoti kvalitatîva. Tikai negaidîtâ Jâòa Ikaunieka nâve neilgi pçc doktora disertâcijas aizstâvçðanas izjau- ca tâlâkos ïoti plaðos un perspektîvos obser- vatorijas attîstîbas plânus radioastronomijas jomâ. Plânotâ lielas bâzes radiointerferomet- ra uzbûvçðana bûtu liels solis tâlaika astro- nomijas attîstîbâ ne tikai Latvijâ, bet arî pa- saulç. Gan realizçtais, gan plânotais râda Ikaunieka neparasti plaðo un progresîvo as- tronomijas attîstîbas redzçjumu. Baldones Lielais Ðmits devis iespçju atklât 70 jaunas novas, izpçtît to spoþuma izmai- òas, pierâdît, ka novas ir supermîkstâ staro- juma avoti Andromedas galaktikâ M31, no- teikt spoþuma maiòas un atklât ap 370 jaunu JAUNUMI Dr. phys. ILGMÂRS EGLÎTIS, LU AI Astrofizikas observatorijas vadîtâjs SAULES SISTÇM IKAUNIEKA VÂRD NOSAUKTS BALDONES OBSERVATORIJ ATKLÂTS ASTEROÎDS Asteroîda Ikaunieks orbîtas shematisks ataino- jums Saules sistçmâ. oglekïa zvaigþòu mûsu Galaktikâ, nodroðinâ- jis iespçju Latvijas astronomiem ieòemt vado- ðo lomu oglekïa (C) zvaigþòu pçtniecîbâ, devis iespçju izdalît jaunu C zvaigþòu mai- nîbas tipu – DY Per, ïâvis atklât 31 jaunu asteroîdu Saules sistçmâ. Noliecot galvu astronoma Jâòa Ikaunieka talantu priekðâ, uzskatîju par savu pienâkumu vienu no pirmajiem Latvijâ atklâtajiem aste- roîdiem 2010 GC158 = Nr. 284984 no- saukt Ikaunieka vârdâ. Asteroîdu Kosmonau- tikas dienâ 2010. gada 12. aprîlî Baldones observatorijâ atklâja astronoms Ilgmârs Eglîtis 4 ZVAIGÞÒOT DEBESS: 2012. GADA VASARA (Latvijas Universitâtes Astronomijas institûts), tâ orbîtas aprçíinus veica astronoms Kazi- miers Èernis (Viïòas universitâtes Teorçtiskâs fizikas un astronomijas institûts). Objekta orbî- tas izstiepums (sk. att.) un atraðanâs attâlums no Saules nosaka, ka tas ir galvenâs aste- roîdu joslas pârstâvis. Sauli tas apriòío 4,4 gados, tâ absolûtais lielums ir 16,8, kas ïauj novçrtçt íermeòa diametru, kas akmens aste- roîda pieòçmuma gadîjumâ ir 1,5 km. Ar Latviju saistîtus vârdus tagad nes 16 Saules sistçmas mazie íermeòi http://www. minorplanetcenter.net/iau/lists/MPNames. html, no kuriem divi ir atklâti Baldones ob- servatorijâ. Asteroîda Ikaunieks efemerîdas var atrast IAU Mazo plançtu centra mâjas lapâ http://www.minorplanetcenter.net/iau/ MPEph/MPEph.html. D Ka Èîles ziemeïos Atakamas tuksnesî top milzîgs parabolisku antenu reþìis jeb radio- interferometriska sistçma ALMA, kas paredzç- ta zemas temperatûras debess objektu staro- juma pçtîðanai milimetru un submilimetru viïòu garuma diapazonâ, Zvaigþòotajâ Debesî ir ziòots jau agrâk.1 Eiropas Dienvidobservatorijas ðâ gada 12. aprîïa ziòojumâ presei2 ALMA atklâj tuvas pla- nçtu sistçmas uzbûvi pastâstîts par pirmo zi- nâtnisko pçtîjumu, kas veikts ar ðo grandiozo milimetru viïòu astronomisko instrumentu. Paðas zinâtniskâs publikâcijas novilkumu3 30. martâ publicçjusi pçtnieku grupa no Flo- ridas universitâtes (ASV) un ALMA struk- tûrvienîbâm. Novçrojumi izdarîti 2011. gada septembrî un oktobrî, kad ALMA – Atacama Large Millimeter/submillimeter ANDREJS ALKSNIS ALMA PALÎDZ IZPÇTÎT PLANÇTU SISTÇMU AP FOMALHAUTU Array vçl nebija pilnîbâ pabeigts. Pçtnieku rîcîbâ bija tikai ceturtdaïa no plânotâm 66 antenâm (1. att. vâku 4. lpp.). Tomçr arî ðajâ agrînajâ zinâtnisko pçtîjuma posmâ ALMA izrâdîjâs pietiekami jaudîgs, lai ieraudzîtu veidojumus Fomalhauta diskâ, kas bija palikuði nepamanîti pçtniekiem, kuri pirms tam bija izdarîjuði objekta novçrojumus milimetru viïòu diapazonâ. Fomalhauts ir dienvidu puslodes spoþa (1,3 zvaigþòlieluma ) zvaigzne Alfa Dienvidu Zivs zvaigznâjâ. Tâ Latvijâ nav novçrojama, jo Rîgâ kulminâcijas laikâ paceïas tikai 3 grâdus virs horizonta. 2. att. Fomalhauta putekïu gredzena zie- meïu daïas attçls (sarkanâ-oranþâ krâsâ), kas iegûts ar Atakamas lielo milimetru viïòu interferometru un savietots (uzlikts uz) ar tâdu paðu attçlu, kas ar Habla kosmisko teleskopu iegûts redzamajâ gaismâ. Ðajâ attçlâ ziemeïi ir pa labi, rietumi uz leju. ALMA (ESO/NAOJ/NRAO, redzamâs gaismas (zilais) attçls: NASA/ESA Hubble Space Telescope 5Fomalhautam sâka pievçrst uzmanîbu cit- plançtu sistçmu meklçtâji 1980. gados pçc tam, kad orbitâlâ infrasarkanâ observatorija IRAS deva novçrojumu datus par zvaigþòu starojumu termâlâ infrasarkanâ diapazonâ. Visdroðâkie plançtu sistçmas saimniekzvaig- þòu kandidâti izrâdîjâs Vega, Fomalhauts un Gleznotâja Beta (β Pictoris)4. Dienvidu Zivs α jeb Fomalhauts 20. gs. 90. gados minçts kâ viens no èetru Vegai lîdzîgo zvaigþòu prototipiem blakus Vegai (α Lyrae), Gleznotâja Betai (β Pictoris) un Eri- dana Epsilonam5. Toreiz ðâdas zvaigznes ar neparasti spçcîgu infrasarkano starojumu 25- 100 µm viïòu garuma joslâ sauca par Vegai lîdzîgâm jeb Vegas tipa zvaigznçm, jo nekâ- du noteiktu ziòu par iespçjamo putekïu disku vai plançtu sistçmu ap tâm vçl nebija. Infra- sarkanâ starojuma vislielâkâ pârpilnîba bija konstatçta Gleznotâja Betas zvaigznei, tâpçc tâ tika visaktîvâk pçtîta.6 Tagad ar ALMA interferometru izdevies iegût ârkârtîgi asus ap Fomalhautu riòíojoðâ gruveðu diska vai gredzena attçlus. Ðie attçli râda, ka plânâ putekïu diska/gredzena ma- las, gan iekðçjâ, gan ârçjâ, ir ïoti asas. Ðî parâdîba un skaitliska modelçðana ïâvusi zi- nâtniekiem secinât, ka putekïu daïiòâm tu- rçties diskâ liek divu plançtu pievilkðanas spçks, pie tam viena plançta ir tuvâk zvaig- znei, bet otra tâlâk no tâs nekâ disks. Minçto pçtnieku aplçses râda, ka ðîs pla- nçtas varçtu bût lielâkas par Marsu, bet to caurmçrs nevar pârsniegt daþus Zemes dia- metrus. Lîdz ðim valdîja uzskats, ka tâs ir daudz lielâkas. Iekðçjo plançtu 2008. gadâ ar Habla teleskopu iegûtâ attçlâ saskatîja un novçrtçja kâ lielâku par Saturnu. Taèu vçlâk infrasarkanos staros neizdevâs ðo plançtu tieði saskatît. Vçres 1. Balklavs A. ALMA – jaunâ gadsimta instru- ments. – ZvD, 2002, Pavasaris, 19.-23. lpp. 2. eso1216 – Science Release, 12 April 2012 – http://www.eso.org/public 3. Boley A. C., Dent W., Hook R., Finley D., Hiramtsu M., Garnier W. Constraining the Planetary System of Fomalhaut Using High-Resolution ALMA Observations. – http://arxiv.org/abs/1204.0007 4. Alksne Z. Vai IRAS atklâjis topoðâs plançtu sistçmas? – ZvD, 1985, Rudens, 18.-20. lpp. 5. Alksne Z. Vegas tipa zvaigznes un diski ap tâm. – ZvD, 1997, Pavasaris, 8.-11. lpp. 6. Alksne Z., Alksnis A. Gleznotâja Betas pirmplançtu disks. – ZvD, 1994, Rudens, 11.-13. lpp. D ANDREJS ALKSNIS RADIOTELESKOPS ATKLÂJ 10 GAISMAS GADU GARU KOSMISKO PUTEKÏU PAVEDIENU Ar APEX* radioteleskopu nesen iegûtais Vçrða zvaigznâja molekulârâ mâkoòa attçls 1 mm viïòu garuma diapazonâ parâda ga- ru lîkumotu pavedienu, kas sastâv no auk- stiem kosmiskiem putekïiem un gâzes un stiepjas 10 gaismas gadu garumâ. Ðajâ pavedienâ ir paslçpuðâs jaundzimuðas zvaigznes, kâ arî blîvi gâzes mâkoòi blîvç- ðanâs stadijâ, veidojoties par jaunâm zvaigznçm. Vçrða molekulârais mâkonis 6 ZVAIGÞÒOT DEBESS: 2012. GADA VASARA atrodas ap 450 gaismas gadu attâlumâ no mums. 1. attçlâ sarkanâ krâsâ redzams, kâ iz- vietota aukstâ putekïu un gâzes viela, baltâ krâsâ redzam to paðu apgabalu, nofotogra- fçtu redzamajâ gaismâ. 2. attçlâ abi attçli parâdîti atseviðíi: redzamâs gaismas attçls pa kreisi, 1 mm viïòu garuma attçls – pa labi. 2. attçlâ manâms, ka tajâs attçla vietâs, kurâs stiepjas sarkanais pavediens, kreisajâ attçlâ zvaigþòu – balto punktiòu – tikpat kâ nav: pavediena putekïu masa kâ ekrâns aizsedz aiz tâ tâlâk esoðo zvaigþòu gaismu. Ðo zvaigþòu iztrûkumu jeb tumðâs joslas pamanîja un savâ debess atlantâ atzîmçja jau 20. gs. sâkumâ ASV astronoms E. Barnards (pavediena augðçjâ labâ daïa ir Barnard 211, apakðçjâ kreisâ – Barnard 213) un skaidroja ðo tumðo lauciòu cçloni ar pasaules telpâ eso- ðâs absorbçjoðâs vides ietekmi. 1. att. Debess apgabals redzamâ gaismâ – melnbaltais attçls, uz kura nokopçts tas pats apga- bals, bet 1 mm viïòu garuma infrasarkanâ gaismâ – sarkanais attçls. ESO PR 1209a 2. att. Tâ paða debess apgabala attçls redzamajâ gaismâ – pa kreisi un 1 mm viïòu garuma radioviïòos – pa labi. ESO PR 1209b 73. att. Vçrða zvaigznâja un apkârt- nes karte, kurâ ar sarkanu kvadrâtiòu ir iezîmçts 1. un 2. attçlâ parâdîtais debess lauks. ESO PR 1209c * APEX – Atacama Pathfinder EXperiment (Atakamas pirmatklâjçjs eksperiments) ir Maksa Planka Radio- astronomijas institûta (Vâcija), Onsa- las Kosmiskâs observatorijas (Zvied- rija) un Eiropas Dienvidobservatorijas kopdarbîba ALMA prototipa atsevið- ías antenas izveidoðanâ un izmanto- ðanâ 5104 m augstumâ augstkalnu apvidû Llano Chajnantor kalnienç Atakamas tuksnesî Èîlç. Sausâ kli- mata dçï ðî vieta ir ïoti piemçrota radioastronomijas novçrojumiem îsviï- òu jeb submilimetru viïòu diapazonâ. Pçc eso1209 – Photo Release ANDREJS ALKSNIS MILJARDIEM KLINÐAINU PLANÇTU IR MÛSU GALAKTIK Tâ nesen secinâjusi starptautiska pçtnieku grupa Grenobles universitâtes Observatorijas zinâtnieka Ksavjç Bonfila (Xavier Bonfils) va- dîbâ, veicot sarkano pundurzvaigþòu radiâlo âtrumu pçtîjumus ar aparatûru HARPS*. Ðî pçtnieku grupa meklçjusi citplançtas, kas riòío ap visparastâkajâm mûsu Galak- tikas zvaigznçm – sarkanajiem punduriem * HARPS – High Accuracy Radial velocity Planet Searcher ir augstas izðíirtspçjas spek- trogrâfs, kas pievienots Eiropas Dienvidob- servatorijas (ESO) 3,6 metru teleskopam (1. att.) Lasijâ (La Silla) Èîlç un paredzçts citpla- nçtu atraðanai. Ðî plançtu “medîðanas maðî- na” sâkusi darboties 2003. gadâ. Mayor, M. et al. 2003. The Messenger114, 20 1. att. Platleòía objektîva skats uz ESO 3,6 m teleskopu Lasijâ. ESO/A.Santerne nopelns 8 ZVAIGÞÒOT DEBESS: 2012. GADA VASARA jeb M spektra klases pundur- zvaigznçm. Apmçram 80% Galaktikas zvaigþòu pieder pie ðîs zvaigþòu klases. Pçtnieki saviem novçro- jumiem izvçlçjuðies 102 sar- kanos pundurus, kas redza- mi pie debess dienvidu pus- lodes, un seðus gadus mçrî- juði to radiâlos âtrumus. Ar to izdevies atklât deviòas cit- plançtas, kuru masa ir robe- þâs starp vienu un desmit Ze- mes masâm. Tâdâm citpla- nçtâm ir arî nosaukums “su- perzeme”. Izrâdâs, ka pa vie- nai no ðîm superzemçm riòío zvaigþòu Glîze (Gliese) 581 un Glîze (Gliese) 667 C ap- dzîvojamâs zonâs, tâtad tâ- dos termiskos apstâkïos, ka tur varçtu pastâvçt dzîvîba. Analizçjot visus datus arî par zvaigznçm, kam plançtas neatrada, pçtnieki secina, ka ap 40% plançtu – superzemju, kas riòío ap sarkanâm pundurzvaigznçm, atrodas apdzî- vojamîbas zonâ (sk. vâku 2. lpp.). Tâ kâ Galaktikâ ir ap 160 miljardu sarkano pundu- ru, pârsteidzoði liels iznâk superzemju skaits sarkano punduru apdzîvojamîbas zonâs: des- mitiem miljardu mûsu Galaktikâ vien. Turpretî milzu plançtas, kam masa ir starp 100 un 1000 Zemes masâm, sagaidâmas tikai pie 12% sarkano pundurzvaigþòu. Par zvaigznes Glîze 581 plançtu sistçmas (2. att.) îpaðîbâm un par vienu tâdu klinðainu plançtu jau 2010. gada 29. septembrî ASV Nacionâlâs astronautikas un kosmosa aìen- tûras (NASA) misijas ziòâs bija pastâstîts, kâ NASA un Nacionâlâ zinâtnes fonda (NSF) finansçtâ pçtîjumâ atrada pirmo iespçjami dzîvîbai piemçrotu plançtu. “Citplançtu med- nieku” grupa no Kalifornijas universitâtes San- takrusâ un no Kârnegija institûta Vaðingtonâ vairâk nekâ desmit gadu izdarîja novçro- jumus ar Havaju salâs uzstâdîto V. M. Keka (W. M. Keck) observatorijas teleskopu – vienu no vislielâkajiem optiskajiem teleskopiem pa- saulç. Galu galâ noskaidrojâs, ka uz vienas no zvaigznes Glîze 581 plançtâm ir tâdi apstâkïi, ka uz plançtas virsmas var pastâvçt ðíidrs (tâtad nesasalis un neiztvaikojis) ûdens. Ja ðis atklâjums apstiprinâsies, ðî bûs pirmâ zinâmâ Zemei visvairâk lîdzîgâ citplançta, pie tam ïoti iespçjams, ka apdzîvojama plançta. Astronomi par iespçjami apdzîvojamu uz- skata tâdu plançtu, uz kuras var pastâvçt kaut kâda dzîvîbas forma, ne obligâti cilvçku dzî- vei piemçroti apstâkïi. Jaunatklâtâs plançtas Gliese 581g masa trîs-èetras reizes pârsniedz Zemes masu, un tâ apriòío savu zvaigzni 37 dienâs. Sprieþot pçc masas, tâ ir klinðaina plançta ar cietu virsmu un pietiekami lielu gravitâcijas spçku, lai saturçtu atmosfçru. Pçc eso1214 – Science Release, NASA Mission News 09.29.10. un NSF Press Release 10-172 2. att. Glîze 581 sistçmas plançtu orbîtas salîdzinâjumâ ar Saules sistçmas plançtu orbîtâm. Zvaigznes Glîze 581 tâlâkâ plançta ir tuvâk savai zvaigznei nekâ Zeme Saulei. Ceturtâ plançta g var bût dzîvîbai piemçrota. Zina Deretsky, National Science Foundation nopelns 9Kopð 2011. gada vasaras, kad savu pçdç- jo lidojumu veica vienîgais pasaulç uzbûvçtais un izmantotais pilotçjamais daudzkârt izman- tojamais kosmosa kuìis Space Shuttle*, ASV tika atstâta bez neviena pilotçjama kosmosa kuìa. Tâ vietâ, lai izstrâdâtu jaunu ðatlu, vai- râkkârt tika paziòots par pilotçjamas kapsulas izstrâdi, kas bûtu lçtâka nekâ jauna daudzkârt izmantojama kosmosa kuìa izstrâde un no- droðinâtu droðâkus un lçtâkus lidojumus nekâ Space Shuttle. Tomçr… daudzi pamanîja, ka daudzkârt izmantojama orbitâlâ lidaparâta ideja netika pilnîbâ aizmirsta. Sabiedrîbai zinâms ar nosaukumu X-37B (“X” NASA un ASV gaisa spçku aprindâs tiek pieðíirts eksperimentâliem lidaparâtiem), tas ir neliels, 8,9 m garð un gandrîz 5 tonnas smags daudzkârt izmantojams kosmosa ku- ìis, pilnîbâ automâtisks, kas ir spçjîgs pavadît orbîtâ lîdz pat 270 dienâm (salîdzinâjumam Space Shuttle lîdz pat 17 dienâm), daudz- kârt mainît orbîtas un beigâs atgriezties uz zemes, pilnîgi automâtiski veicot nolaiðanos uz skrejceïa. Pirmâ misija norisçja no 2010. gada ap- rîïa un ilga 224 dienas, un palaiðana tika veikta ar ASV nesçjraíeti Atlas (sâkotnçji projektçjot bija plânots to palaist no Space Shuttle Columbia, bet Columbia traìçdija lika mainît ðos plânus). Lai gan X-37B forma ðíiet neredzçta un “jauna” utt., tomçr kosmiskâs izpçtes zinâ- KOSMOSA PÇTNIECÎBA UN APGÛÐANA MÂRTIÒÐ SUDÂRS, kompânija Thales Alenia Space (Turîna) SLEPENAIS MAZIÒAIS ÐATLS LIDO! tâjus tâ îpaði nepârsteidz. Praktiski identiskas formas lidaparâts X-40A tika izmçìinâts Ka- lifornijâ Draidenas lidojuma izmçìinâjuma centrâ jau vismaz pirms 10 gadiem, lai de- 1. att. X-37B nesçjraíetes Atlas aerodinamis- kajâ apvalkâ pirms sagatovoðanâs startam. Attçls no US Air Force * Sk. Gertâns M. Space Shuttle programma noslçgusies. – ZvD, 2012, Pavasaris, (215), 24.– 26. lpp. 10 ZVAIGÞÒOT DEBESS: 2012. GADA VASARA monstrçtu pilnîbâ autonomu nosçðanos uz skrejceïa. Ieskatoties sîkâk, var pamanît, ka spârnu forma un degungals ir identiskas for- mas kâ Space Shuttle kosmoplânam, un ne bez iemesla. Pateicoties Space Shuttle pro- grammai, no aerodinamiskâ viedokïa tâ de- gungals un spârni inþenieriem ir pat ïoti pazîstami, t.i., ar zinâmiem rak- sturlielumiem, lîdz ar to, veicot projek- tçðanu, nav nepiecieðams piemçrot tik augstus droðîbas koeficientus kâ jau- nas formas degunam vai spârniem, veikt neskaitâmus testus, izmçìinâju- mus un visâdâ citâdâ ziòâ tçrçt daudz naudas. Tas îpaði attiecas uz karstuma vairoga izstrâdi. Atðíirîbâ no Space Shuttle, X-37 kravas nodalîjumâ atrodas arî izlaiþami saules bateriju paneïi, lai varçtu to ilgstoði nodroðinât ar elektroenerìiju. Pirms X-37B pirmâ lidojuma tika izstrâ- dâta tâ atmosfçriskâ versija – X-37A, kas izmçros un svarâ bija identiska, bet tika iz- mantota tikai nolaiðanâs izmçìinâjumiem. Parasti ðâdi izmçìinâjumi NASA noris, orbi- tâlo lidaparâtu nometot no helikoptera vai îpaði pielâgota B-52 bumbvedçja, bet ðoreiz kâ nesçjs tika izmantots privâtais White- Knight 1, no kura palaida pirmo komerciâlo pilotçjamo kosmosa kuìi SpaceShipOne. X-37 nolaiþas uz skrejceïa lîdzîgi kâ parasta lidmaðîna, taèu neizmantojot dzinçjus. Bûtîbâ tas tâpat kâ Space Shuttle ir planieris. Òemot vçrâ nelielo spârnu laukumu un zemo aero- dinamisko efektivitâti zemskaòas âtrumâ (ðâ- diem kosmosa kuìiem aerodinamiskâs îpaðî- bas ir optimizçtas hiperskaòas âtrumiem), nolaiðanâs âtrums ir salîdzinoði liels – 360 km/h (salîdzinâjumam – Boeing 737-800, kâdus izmanto Ryanair, nosçðanâs âtrums ir 230-270 km/h atkarîbâ no masas). Detalizçta tehniskâ informâcija par X-37 ne vienmçr ir konsistenta daþâdos informâ- cijas avotos, un òemot vçrâ, ka projekts ir ASV Gaisa spçku pârvaldes pârziòâ, lielâkâ daïa informâcijas ir klasificçta un sabiedrîbai nav pieejama. Raksta autoram gan izdevâs 3. att. X-37B nolaiðanâs fâzç. NASA datorgrafika 2. att. X-37B iekðçjâ uzbûve ar tâ galvenajâm sastâvdaïâm. Attçls (pârveidots) no Daily Mail UK iegût samçrâ detalizçtu informâciju par aero- dinamisko stabilitâti, bet visticamâk, ka tâ pat ir mazâk aizsargâta nekâ informâcija par misiju un eksperimentiem. Interesanti, ka informâcija arî par paðu misiju, plânotajiem manevriem un plânoto atgrieðanos uz Zemes bija ârkârtîgi skopa, pat klasificçta kâ slepena. Par X-37 orbîtu 11 maiòâm pirmâs misijas laikâ sabiedrîba uzzi- nâja, pateicoties astronomijas amatieriem, kas ik dienu sekoja notikumiem orbîtâ. Arî informâcija par misijas mçríiem galvenokârt balstîjâs uz þurnâlistu spekulâcijâm, kas ie- kïâva slepenas novçroðanas misijas, ieroèu izmçìinâðanas simulâcijas utt. Íîna pat pa- manîjâs apsûdzçt ASV, ka to izmanto viòu jaunâs kosmiskâs stacijas Tiangang-1 izspie- goðanai. Tomçr tehniski visinteresantâkais ir fakts, ka tas ir jauns daudzkârt izmantojams kosmosa kuìis, un jautâjums ir – kâpçc gan tas tik ïoti interesç militâristus? Tâ nav ne hiper- skaòas lidmaðîna, kas bûtu spçjîga vest avio- bumbas, nedz arî spiegoðanas pavadonis ar ârkârtîgi lielas izðíirtspçjas teleskopiem. Un kâdçï vispâr bûtu nepiecieðama ðâda slepenîba jauna daudzkârt izmantojama kos- mosa kuìa izstrâdei? Iespçjams, ka iemesls ir ne tik daudz militârs kâ iekðpolitisks, bet tâ ir tikai ðî raksta autora hipotçze. Laikâ, kad pasaules un arî, protams, ASV ekonomiku vajâ krîzes, ir ïoti grûti valdîbas lîmenî pama- tot tçriòus projektiem, kas nenes tûlîtçjus ie- guvumus ekonomikai. Atcerçsimies nesen jau atceltos neskaitâmos un ambiciozos ASV kos- miskâs izpçtes plânus Constellation! Veicot projekta vadîbu caur ASV Gaisa spçku bi- roju, nav nepiecieðams publiskot un atskai- tîties sabiedrîbai par visiem tçriòiem, projekta progresu, ieguvumiem un neveiksmçm, lîdz ar to inþenieri var “netraucçti strâdât” un nebaidîties, ka ASV prezidenta priekðvçlçða- nu cîòu karstumâ projekts kuru katru mirkli varçtu vienkârði tikt apturçts. Ieguvums savu- kârt varçtu bût ilgtermiòâ – ASV atkal izdotos nostiprinât savu lîderpozîciju daudzkârt iz- mantojamu kosmosa kuìu sfçrâ un izmantot tos gan apkalpju, gan kravu nogâdâðanâ orbîtâ vai atpakaï uz zemi. Viens no misijas mçríiem, piemçram, ir zemu izmaksu un îsa laika pçcmisijas apkalpoðanas demonstrçða- na – pçc misijas nâkamajam lidojumam to sagatavo tikai 11 cilvçku komanda un paveic to trîs mçneðu laikâ (salîdzinâjumam – pie Space Shuttle strâdâja vairâki simti tehniíu un inþenieru). 2011. gadâ Boeing paziòoja par saviem plâniem izstrâdât treðo X-37 versiju – X37C, kas bûtu 180% no tâ priekðteèa X-37B, tâtad gandrîz divas reizes lielâks, un ne bez ie- 4. att. Ðâdi X-37 izskatâs orbîtâ ar atvçrtiem saules bateriju paneïiem. Attçls: NASA/EPA 5. att. X-37B îsi pçc nolaiðanâs Vandenbergas gaisa spçku bâzç. Pirms pie kosmosa kuìa tiek laisti daþâdi speciâlisti un inþenieri, droðîbas vir- snieks íîmiskajâ aizsargtçrpâ pârliecinâs, vai ne- notiek toksiskâ hidrazîna noplûde un vai uz kos- mosa kuìa nav neiztvaikojuði hidrazîna pârpa- likumi, kas varçtu apdraudçt cilvçku dzîvîbu. Attçls: US Air Force 12 ZVAIGÞÒOT DEBESS: 2012. GADA VASARA mesla – plânos ietilpst X-37C ietilpinât lîdz pat seðiem astronautiem, tâdçjâdi tas kïûtu par nopietnu konkurentu jebkurai paðreiz iz- strâdâjamai kapsulai. Òemot vçrâ, ka X-37 forma, vadîbas sistçma un karstuma vairogs jau ir pamatîgi pârbaudîti lidojumâ, ðâda soïa izmaksas bûtu mazâkas, salîdzinot ar pilnîgi jauna pilotçjama kosmosa kuìa iz- strâdi. Salîdzinot ar kapsulâm, galvenâ priekðrocîba ðâdam kosmosa kuìim bûtu ap- kalpes nolaiðanâs uz skrejceïa, tâpat kâ tas bija ar Space Shuttle, taèu nodroðinot lielâku astronautu droðîbu starta laikâ, jo kosmosa kuìis atrastos nesçjraíetes Atlas augðâ, kur avârijas gadîjumâ tas atdalîtos un veiktu avâ- 6. att. X-37 iespçjamâs pilotçjamâs konfigurâcijas: a) ar astronautiem aizmugurçjâ daïâ, videoka- merâm vizuâlâ skata nodroðinâðanai un izejai sânos; b) ar astronautiem kosmosa kuìa priekðdaïâ, logiem augðpusç un priekðâ un izeju augðdaïâ. Attçls: Boeing rijas nolaiðanos. Ðî X-37C versija zem nesçj- raíetes aerodinamiskâ apvalka vairs neie- tilptu, un arî lidojuma droðîbas dçï tas atrastos tieði nesçjraíetes augðdaïâ. Izklausâs vien- kârði, tomçr ðâds risinâjums parasti prasa ievçrojamu darbu nesçjraíetes vadîbas sistç- mas modificçðanâ un kvalificçðanâ, kas, pro- tams, patçrç daudz laika un naudas. Visti- camâk, ka ðis solis bez vismaz daïçjas NASA lîdzdalîbas nenotiks. Iespçjams, ka ðâ ZvD numura iznâkðanas brîdî jau bûs pieejams vairâk informâcijas gan par nupat notikuðo misiju, gan arî nâ- kotnes plâniem. Lai viòiem izdodas! Video resursi · Nosçðanâs fragmentu iespçjams noskatîties ðajâ adresç: http://www.youtube.com/ watch?v=XTxMbda-j4Q · X-37A nolaiðanâs izmçìinâjumi: http://www.youtube.com/ watch?v=H5vIpwJj4EE&feature=related D 13 Kas gan nav redzçjis kâdu Zemes mâk- slîgo pavadoni (ZMP) kâ mazu punktiòu nak- snîgajâs debesîs? Îpaði vasaras mçneðu nak- tîs, kad Saule pazûd tikai nedaudz grâdus zem apvârðòa, ðos punktiòus var ieraudzît ik pa pâris minûtçm. Kas debesîs skatîjies jau 30 vai vairâk gadu, iespçjams, bûs ievçrojis, ka ðo punktiòu ir kïuvis ievçrojami vairâk, un tâ tik tieðâm ir. Tomçr ne visi no saskatîtajiem ZMP ir funkcionçjoði, daudzi no tiem jau ir beiguði savu dzîvi un inerces dçï turpina kustî- bu orbîtâ ap Zemi, kur gaisa pretestîba ir ârkârtîgi maza. Patiesîbâ mâkslîgu cilvçka radîtu objektu skaits ir pat krietni lielâks, jo ar aci iespçjams ieraudzît tikai zemâkajâs orbîtâs esoðos lielâkos ZMP, bet lielâkâ daïa no tiem nemaz ar aci nav saredzama savu MÂRTIÒÐ SUDÂRS, kompânija Thales Alenia Space (Turîna) PROBLÇMAS AR ATKRITUMIEM? NE AR TIEM, KAS IZGÂZTUVÇ, BET AR TIEM, KAS KOSMOSÂ! nelielo izmçru dçï. Visus nefunkcionçjoðos ZMP, kâ arî to fragmentus kopumâ varçtu saukt par atlûzâm vai kosmiskajiem atkritu- miem, jo tie vairs nekâdam mçríim nekalpo, tomçr aizòem savu vietu Zemei tuvajâ kosmis- kajâ telpâ. Fakts, ka to paliek arvien vairâk, – nu kuru gan tas uztrauc? Vai tad tas kaut kâdâ veidâ var ietekmçt mûsu ikdienas dzîvi? Zinâmâ mçrâ tomçr var gan ietekmçt. Bet vispirms par to, kâ tas viss rodas. K RODAS ATLÛZAS? Visas zinâmâs orbitâlâs atlûzas ir cilvçku roku darbs, un to raðanâs ir pavisam vien- kârða. Tie pârsvarâ ir vai nu nolietotie un vairs nefunkcionçjoðie ZMP, vai to fragmenti (ja ir notikusi, piemçram, eksplozija). Kad kâdu tehnisku iemeslu dçï ir neatgriezeniski pârstâ- jis darboties ZMP un to vairs nav iespçjams kontrolçt, tas automâtiski kïûst par kosmisko drazu. Lîdzîgi nesçjraíeðu augðçjâs pakâpes, îpaði tâs, kas tiek izmantotas ZMP nogâdâ- ðanai ìeostacionârâs un augstâkâs orbîtâs, parasti tûlît pçc veiksmîgas palaiðanas tiek atstâtas likteòa varâ. Par laimi, parasti to perigejs ir zems un orbîtâ tâs nepavada vai- râk kâ pâris mçneðu vai gadu. Cita veida kosmisko drazu izcelsme ir da- þâdâs pilotçjamâs misijâs pazaudçts ekipç- jums (astronautu darbarîki, fiksçjoðâs skrû- ves, eksperimenti). Ðeit gan jâbilst, ka pilotç- jamo misiju laikâ pazaudçtais ekipçjums rada orbitâlo piesâròojumu tikai zemâs orbî- tâs (tuvâs tai, kurâ atrodas Starptautiskâ kos- miskâ stacija) un ilgâk par gadu vai diviem orbîtâ neturas – gaisa pretestîbas dçï pakâ- peniski samazinâs to augstums, lîdz tie ieiet atmosfçrâ un sadeg. 1. att. Tâ apmçram izskatâs Zemei tuvâs orbî- tas ar to iemîtniekiem – gan funkcionçjoðiem ZMP, gan arî “kosmiskajâm drazâm“. Attçls no NASA 14 ZVAIGÞÒOT DEBESS: 2012. GADA VASARA Kâ jau minçts, ja ZMP izbeidz darboties, sâkumâ tas bûtîbâ rada tikai vienu kosmisko drazu. Tomçr laika gaitâ tas var kïût par avotu skaitliski lielam daudzumam atlûzu. Pastâv risks, ka tajâ palikusî degviela var izraisît eksploziju. Tas tieðâm ir viens no visbieþâ- kajiem eksploziju cçloòiem gan vecos ZMP, gan likteòa varâ atstâtâs nesçjraíeðu aug- ðçjâs pakâpçs. Parasti ðâdâ gadîjumâ orbîtâ tiek izplatîti desmitiem vai simtiem nelielu atlûzu. Arî ZMP baterija laika gaitâ var de- gradçties, izdalît gâzes un eksplodçt. Saules radiâcijas un cikliskas termiskâs izpleðanâs/ sarauðanâs ietekmç daudzu gadu laikâ no veca ZMP virsmas var atdalîties tâ krâsojuma fragmenti, kuru skaits jau var bût mçrâms tûkstoðos. Viena no interesantâkajâm “drazâm” ra- dâs 1996. gadâ, kad no Space Shuttle “no- trûka” Itâlijâ bûvçts elektrodinamiskais eks- periments, kas bûtîbâ bija 20 km garas troses galâ piestiprinâta sfçra. Citâs pilotçjamâs misijâs astronautiem ir gadîjies pazaudçt pat veselu darbarîku somu. Visvairâk atlûzu tiek izkaisîtas kosmosâ, ja uz ZMP notiek mâkslîgi radîta eksplozija vai notiek sadursme ar citu ZMP.* Vislielâkais orbîtas piesâròojums lîdz ðim tika radîts 2007. gadâ, “pateicoties” kosmo- sa lielvalstij Íînai, pçc kuras militârajiem eks- perimentiem – veca Íînas meteoroloìiskâ ZMP Fengyun-1C pârtverðanas ar raíeti izmç- ìinâjumiem – 865 km augstumâ eksplozijas rezultâtâ tika izkaisîts tûkstoðiem atlûzu. Ðâ- da rîcîba pelnîti izraisîja lielu kosmosa izpç- tes sabiedrîbas un organizâciju kritiku. 865 km ir pietiekami liels augstums, lai tur esoðâs atlûzas riòíotu vçl vairâkus simtus gadu, ap- draudot citus pavadoòus lîdzîgâ augstumâ. Ja tas bûtu noticis aptuveni 200-300 km aug- stumâ, jau maksimums gada laikâ visas atlû- zas bûtu iegâjuðas atmosfçrâ un sadeguðas. Tomçr Íînai par vispârçju droðîbu orbîtâ, kâ izskatâs, lielâka prioritâte bija savu militâro iespçju demonstrçðana. ASV lîdzîgu “eksperimentu” veica gadu vçlâk, ar raíeti trâpot nefunkcionçjoðam mili- târam ZMP. Ðajâ gadîjumâ iespçjams, ka ASV rîcîba bija atbilde uz Íînas militâro de- monstrâciju. Atsaucoties uz ASV varasiestâþu izplatîto informâciju, – tika palaists militârs spiegoðanas pavadonis, kas pçc ievadîðanas zemâ orbîtâ nedarbojâs. Tâ kâ tas atradâs zemâ orbîtâ ap Zemi, atmosfçras pretestîbas rezultâtâ tuvâko mçneðu laikâ tas ieietu atmo- sfçrâ. Baidoties, ka tâ degvielas tvertnes pilnî- gas nesadegðanas gadîjumâ 450 kg toksiskâ 2. att. Ariane-5 raíetes augðçjâ pakâpe. Ie- spaidîga kosmiskâ “draza”! Attçls: ESA/IABG 3. att. Zinâmo atlûzu orbîtas no Fengyun-1C pavadoòa mçnesi pçc militârâs operâcijas. Attçls: NASA * Sk. Sudârs M. ZMP skaits un to iespçjamâs sadursmes. – ZvD, 2008/09, Ziema (202), 82.- 83. lpp. 15 hidrazîna varçtu apdraudçt cilvçkus un pie- sâròot dabu, tika pieòemts lçmums ðo pava- doni mâkslîgi iznîcinât, izmantojot pârtvçrçj- raíeti, lai garantçtu, ka uz Zemes nekâdas lielas atlûzas nenokritîs. Iespçjams, ka viss ðis scenârijs bija mâkslîgs iestudçjums ar militâru raksturu kâ atbilde Íînai, tomçr ASV gadî- jumâ pavadoòa augstums bija tikai 250 km un jau pçc seðiem mçneðiem atmosfçrâ bija iegâjuði 95% atlûzu, neradot ilgstoðu orbitâlo piesâròojumu. Video ar ðo ASV militâro ope- râciju ir brîvi pieejami publikai. ORBÎTAS UN TO DZÎVES ILGUMS Lai gan ir uzskats, ka orbîtas augstumâ ir vakuums un gaisa pretestîba praktiski ir nulle, tâ gluþi nav. Atmosfçras blîvums pietuvinâs ïoti mazâm vçrtîbâm (piemçram, 400 km augstumâ 1 km3 atmosfçras sver tikai 2,8 gramus, bet uz Zemes virsmas – 1,2 miljonus tonnu. Neskatoties uz to, ka starpîba ir mil- zîga, ikviens pavadonis ir pakïauts aerodina- miskâs pretestîbas ietekmei, kas samazina tâ orbitâlo âtrumu. Krîtoties âtrumam, samazi- nâs orbîtas augstums. Piemçram, no 400 km nonâkot 300 km augstumâ, aerodinamiskâs pretestîbas spçki pieaug septiòas reizes, 200 km augstumâ – jau 90 reizes. Jo tuvâk Zemei nonâk ZMP, jo straujâk tas zaudç augstumu, lîdz nonâk atmosfçras blîvajos slâòos aptuveni zem 100 km, kur gaisa pretestîbas un karða- nas rezultâtâ tas sâk sadalîties. Ieejot atmo- sfçrâ, lielâkoties visi ZMP komponenti sadeg, taèu iespçjams, ka izdzîvo blîvâs un smagâs detaïas vai arî raíeðdegvielas tvertnes, kas nokrît uz zemes vai lielâkoties okeânos. Tâtad – jo zemâkâ orbîtâ atrodas ZMP vai atlûza, jo îsâku laiku tie pavadîs kosmosâ. Ðâ efekta rezultâtâ zemâs orbîtas (zem 400 km) ir ïoti tîras no atlûzâm. Lielâkas problçmas ir 800-1000 km aug- stumâ, kur aerodinamiskâs pretestîbas spçki ir 5000 reiþu mazâki nekâ 400 km aug- stumâ, lîdz ar to saplîsis ZMP vai kâda atlûza tur pavadîtu jau 500-5000 gadu, pirms no- kristu atpakaï uz zemes. Ðis laiks ir ïoti atka- rîgs no Saules aktivitâtes, kas ietekmç augðçjo atmosfçras slâòu blîvumu, kâ arî no paða ZMP masas un ìeometriskajiem izmçriem. Vidçji gadâ notiek aptuveni 300-400 ne- kontrolçtas ieieðanas atmosfçrâ un aptuveni 10-15 kontrolçtas ZMP izvadîðanas no orbîtas. Lîdz ðim vecâkâ zinâmâ kosmiskâ draza ir ASV pavadonis Vanguard 1, kas orbîtâ jau pavadîjis vairâk nekâ 50 gadu. Òemot vçrâ, ka tâ apogejs ir ap 630 km augstumâ, pro- gnozçts, ka orbîtâ tas pavadîs vçl aptuveni 250 gadu. SADURSMJU PROBLÇMA Pateicoties orbitâlâs telpas milzîgajiem plaðumiem un ZMP (vai atlûzu) salîdzinoði nelielajiem izmçriem, sadursmju varbûtîba ir ârkârtîgi niecîga, tomçr ne pilnîbâ ignorç- jama, un ar katru gadu tâ kïûst arvien lielâka un reâlâka. Relatîvie âtrumi, ar kâdu pârvie- tojas objekti orbîtâs, ir tik lieli, ka sadursme pat ar pusgramu smagu fragmentu var radît nopietnas sekas – dehermetizâciju, sabojât saules bateriju paneïus utt. Sadursme ar citu ZMP nozîmçtu pilnîgu abu sadûruðos objektu iznîcinâðanu. 4. att. Kosmisko atlûzu blîvuma sadalîjums pa Zemei tuvo orbîtu augstumiem. Kâ redzams, vis- piesâròotâkâ zona ir starp 600 un 1600 km. Attçla informâcijas avots: NASA 16 ZVAIGÞÒOT DEBESS: 2012. GADA VASARA Piemçram, neliels 1 cm liels uzgrieznis, sa- duroties ar ZMP ar âtrumu aptuveni 10 km/s, var izraisît strauju Starptautiskâs kosmiskâs stacijas moduïa dehermetizâciju un nopietnus citu komponentu bojâjumus. Pirms daudziem gadiem no veca ZMP nolupis krâsas frag- ments Krievijas izbijuðâs kosmiskâs stacijas Mir ârçjâ apvalkâ uztaisîja labi pamanâmu bukti. Dehermetizâcijas dçï Starptautiskâs kosmiskâs stacijas (SKS) astronauti ðâdâ gadî- jumâ bûtu spiesti atstât staciju ar Soyuz kos- mosa kuìi, kas ir pastâvîgi piekabinâts sta- cijai. Lai novçrstu iespçju, ka pats Soyuz varçtu tikt bojâts, tas ir piekabinâts stacijas aizmugurç (attiecîbâ pret lidojuma virzienu), tâdçjâdi samazinot risku sadurties ar kâdâm atlûzâm. Kad uz SKS tika veikti lidojumi ar Space Shuttle, tika piekopta tâda pati taktika. Misijas vadîbas centram ir pieejama infor- mâcija par visâm uzskaitîtajâm kosmiskajâm atlûzâm, un, ja pastâv sadursmes risks (kas tiek definçts kâ pietuvoðanâs tuvâk par 8 km), var tikt veikts manevrs, lai palielinâtu attâlumu un samazinâtu sadursmes risku. Neraugoties uz visiem droðîbas pasâku- miem, sadursmes notiek, lielâkoties tâs ir ne- lielas un nav radîjuðas draudus Space Shuttle vai Kosmiskâs stacijas astronautiem, ne arî ZMP. Ir zinâmas sadursmes ar kosmiskajâm dra- zâm, kas izraisîjuðas ZMP bojâjumus. Viens no ievçrojamâkajiem gadîjumiem bija 1996. gadâ, kad no Francijas kosmodroma palais- tas Ariane-1 raíetes augðçjâ pakâpe sadûrâs ar Francijas (cik ironiski!) pavadoni Cerise, nocçrtot tam 4 metrus lielu gabalu no gravi- tâcijas gradienta orientâcijas stabilizâcijas masta. Pçc sadursmes ZMP, lai gan nopietni bojâts, bija izmantojams, izmantojot aktîvâs orientâcijas stabilizâcijas metodes. Tajâ paðâ gadâ ìeostacionârâ orbîtâ esoðais Krievijas telekomunikâciju pavadonis Express-AM11 sadûrâs ar nezinâmu objektu un paredzç- tajiem nolûkiem vairs nebija izmantojams. Tomçr 2009. gada 10. februârî notika tas, par ko lîdz ðim tikai teorçtiski diskutçja. Orbîtâ aptuveni 789 km augstumâ virs Sibî- rijas sadûrâs Krievijas Kosmos-2251 un ASV Iridium-33 pavadoòi.** Sadursmç ar relatîvo âtrumu aptuveni 11,7 km/s abi pavadoòi tika pilnîbâ iznîcinâti un izkaisîti tûkstoðiem mazu atlûzu pa apkârtçjâm orbîtâm. Sadursme ar ðâdu relatîvo âtrumu nozîmç, ka daïa pava- doòu iztvaiko lielâs enerìijas dçï, pârçjâs daïas tiek izkaisîtas pa orbîtâm tuvâm pava- doòu sâkotnçjâm orbîtâm. Kosmos-2251 bija 950 kg smags un vecs komunikâciju pavadonis, kas tika deaktivizçts jau pirms vairâkiem gadiem, taèu Iridium-33 bija aktîvs sakaru pavadonis (svars 560 kg), viens no 66 Iridium tîkla pavadoòiem. Pçc sadursmes Iridium satelîttelefonu tîklâ tika no- vçroti nelieli traucçjumi, taèu problçma tika novçrsta vçlâk, tâ vietâ ieliekot rezerves pava- ** Sk. Sudârs M. Pavadoòu sadursmes – vai apzinâmies to draudus? – ZvD, 2009, Vasara (204), 20.-22. lpp. 5. att. Space Shuttle Challenger misijas STS-7 laikâ logâ izsista plaisa. Pateicoties lielajam stikla biezumam un izturîbai, dehermetizâcija nenotika. Attçls: NASA 17 doni, kas jau atradâs orbîtâ. Ðâdi rezerves pavadoòi ir normâla prakse komunikâciju un navigâcijas pakalpojumu sniedzçjiem. Ja ga- dîjumâ kâds no pavadoòiem nav vairs izman- tojams, tâ vietâ ievieto rezerves pavadoni, tâdçjâdi atrisinot problçmu ïoti îsâ laikâ. Kas notika pçc tam? Ar diviem iznîcinâta- jiem pavadoòiem vçl nekas nebija beidzies. Milzîgais daudzums atlûzu radîja un jopro- jâm rada papildu draudus citiem pavado- òiem. Nepilnu mçnesi pçc sadursmes atlûzas no Kosmos jau bija 198 km lîdz 1689 km orbîtâs, un no Iridium-33 – no 582 km lîdz 1262 km augstumam. Viens no izskaidro- jumiem, kâdçï Kosmos atlûzas ir izkaisîtas lielâkâ zonâ, – tâ kâ pavadonis bijis hermç- tisks un ar iekðçjo spiedienu, sadursmç tas eksplodçjis, tâdçjâdi pieðíirot atlûzâm lielâku âtrumu. Ðobrîd pçc trim gadiem orbîtâ vçl atrodas aptuveni 93% no abu pavadoòu zinâmajâm atlûzâm. Pçc NASA datiem, 2010. gadâ septiòiem ZMP nâcâs veikt manevru, lai izvairîtos no iespçjamas sadursmes ar kâdu no zinâma- jiem orbitâlajiem objektiem, tie visi bija kâda izbijuða ZMP atlûzas. Manevrçðana ir vienî- gais veids, kâ izvairîties no nepatikðanâm gadîjumâ, ja iespçjama sadursme ar lielâm atlûzâm (lielâkâm par 1 cm). Izvairîties no sadursmçm ar mazajâm dra- zâm (pârsvarâ smilðu graudu lielumâ) ir prak- tiski neiespçjami, jo, pirmkârt, to ir ïoti daudz, otrkârt, to orbîtas nemaz nav zinâmas. Vienî- gais veids, kâ aizsargât ZMP ekipçjumu, ir speciâls mikrometeorîtu aizsardzîbas pârklâ- jums, kas ir viegls porains materiâls, kurâ tiek “uztvertas” un nobremzçtas mikroatlûzas. Pa- rasti ðâda veida aizsardzîba ir efektîva pret drazâm lîdz 1 mm izmçram, un varbûtîba sadursmei ar ðâda lieluma drazâm pâris ga- du ilgas misijas laikâ ir praktiski 100%. Tomçr arî ðajâ gadîjumâ jâòem vçrâ, ka ne visus ZMP komponentus iespçjams ar to aizsargât – piemçram, saules bateriju paneïus. Starptau- tiskâs kosmiskâs stacijas mikrometeorîtu pârklâ- jums spçj uztvert lîdz pat 1 cm lielas atlûzas, ja tâs trâpîjuðas moduïu korpusâ. Atsaucoties uz NASA zinâtnieka Donalda Keslera pçtîjumiem, ir iespçjama situâcija, ka lielâ ZMP blîvumâ orbîtâ ap Zemi viena sa- dursme var izraisît íçdes reakciju – izkaisît tûkstoðiem atlûzu, kas pçc tam sadurtos ar citiem ZMP un radîtu vçl vairâk atlûzu, kuras atkal sadurtos ar citiem ZMP utt. Ðâda situâ- cija praktiski nozîmçtu, ka pçc kâdiem ga- diem noteiktu augstumu orbîtas bûtu praktiski neizmantojamas augstâ sadursmju riska dçï. Tas savukârt nozîmçtu tâdu kâ telekomuni- kâciju krîzi – pakalpojumu deficîtu un krietni paaugstinâtas izmaksas. Pats Keslers apgal- vo, ka ðâdai íçdes reakcijai nepiecieðamais ZMP blîvums varçtu bût jau sasniegts, tâdçï nepiecieðama tûlîtçja pasaules kosmosa ap- guves organizâciju rîcîba. Vçl jo vairâk, íç- des reakcijas sâkums ir lçns, var paiet vairâki gadi, lîdz tâ tiktu konstatçta, taèu pçc tam aptuveni 100 gadus tâ turpinâtu postît apkâr- tçjâs orbîtâs esoðos ZMP. Par laimi, ðâda íçdes reakcija nav iespç- jama zemos augstumos (lîdz 400 km), kur atmosfçra orbîtu iztîrîtu pâris gadu laikâ. To- mçr 800-1200 km augstumâ pçc daþiem 6. att. Mikrometeorîtu aizsardzîbas pârklâjums kâdam ZMP instrumentam. Attçls: ERG Aerospace Corporation 18 ZVAIGÞÒOT DEBESS: 2012. GADA VASARA minçjumiem ðâda tipa reakcijas risks ir ïoti augsts vai pat tâ jau ir sâkusies. SKAITS UN SEKOÐANA Cik daudz atlûzu îsti ir orbîtâ ap Zemi, nevienam precîzas informâcijas nav, ir tikai daudzas hipotçzes un minçjumi. Daþâdos informâcijas avotos figurçjoðie skaitïi var pat ïoti atðíirties. Tam iemesls ir vienkârðs – ne- lielo (zem cm) vai tâlo (aiz ìeostacionârâs orbîtas) atlûzu atraðana ir gandrîz neiespç- jama, izmantojot mûsdienu novçroðanas me- todes, kas lielâkoties ir balstîtas uz optiska- jiem novçrojumiem. Tâpçc to skaits tiek aprç- íinâts, balstoties uz modeïiem, varbûtîbas sadalîjuma likumiem un informâciju, cik un kâdâs orbîtâs ZMP ir tikuði palaisti un kas ar tiem ir noticis. Pçc NASA datiem paðlaik orbîtâ atrodas gandrîz 20 000 zinâmu objektu, kas ir uz- skaitîti un kuru orbîtas izmaiòâm tiek sekots, no tiem vairums ir lielâki par 10 cm, lîdz ar to viegli atrodami, bet ïoti bîstami sadursmju gadîjumâ. Objekti ar izmçru 1-10 cm varçtu bût ap 500 000 un zem 1 cm (ieskaitot smilðu graudiòu lieluma) – vairâki miljoni. Pçc ESA datiem savukârt orbîtâs varçtu bût aptuveni 60 000 atlûzu, kas ir lielâkas par 1 cm. Par 1 cm mazâkas daïas ir ïoti grûti vai ar paðreizçjâm tehnoloìijâm pat neiespçjami identificçt, bet ESA prognozç, ka par 1 mm lielâku daïiòu ir aptuveni 300 miljonu. Ar zinâðanâm vien, ka orbîtas ir pilnas ar atlûzâm, diemþçl ir par maz, lai garantçtu droðîbu gan pilotçjamiem lidojumiem, gan ZMP. Ir nepiecieðams nepârtraukti sekot atlû- zu orbîtâm un attiecîgi rîkoties, ja ir palieli- nâts sadursmes risks ar kâdu no tâm. Ar atlûzu atraðanu un sekoðanu to orbîtu izmaiòâm nodarbojas vairâkas nacionâlâs organizâcijas, lielâkâ no tâm ir ASV organi- zâcija NORAD (North American Aerospace Defense Command), kas jau kopð kosmiskâs izpçtes pirmsâkumiem ir veidojusi kosmisko atlûzu katalogu. Starp citu – kataloga pirmais objekts bija pirmais ZMP pasaulç – PSRS pavadonis Sputòik-1. Atlûzu atraðanai un identificçðanai izman- to gan radarus, gan optiskos teleskopus visâ pasaulç, parasti teleskopi ir ar 1,5-3,5 m diametru un spçjîgi strâdât automâtiskâ ske- nçðanas un identificçðanas reþîmâ. Lielâkâ tîkla îpaðnieks ir ASV Space Surveillance Net- 7. att. Eksperiments Eiropas Kosmosa aìen- tûras (ESA) laboratorijâ. Neliela 1,2 cm liela un 1,7 gramus smaga alumînija lodîte (attçlâ), ar âtrumu 6,7 km/s ietriecoties 18 cm biezâ alumî- nija plâksnç, rada ðâdas sekas. Attçls: ESA 8. att. Zinâmo objektu orbîtâ iedalîjums (objekti virs 10 cm), pamatojoties uz 2009. gada NODO datiem. Dati no NODO/NASA 19 work, kas strâdâ NORAD uzdevumâ. Atse- viðíi instrumenti objektu meklçðanai ir arî Eiropâ. Tiek nepârtraukti izstrâdâtas jaunas meto- des, lai uzlabotu kosmisko atlûzu identifi- cçðanu un izsekoðanu, tanî skaitâ orbîtâ izvie- toti radari. No 1996. lîdz 2008. gadam tika izmçìinâts orbîtâ novietots vizuâlais sensors (praktiski infrasarkanais teleskops) uz ASV pavadoòa Midcourse Space Experiment (MSX), kura pamatmçríis gan bija ar militâru raksturu – ballistisko raíeðu atraðana un iden- tificçðana. K IZTÎRÎT ORBÎTU? Kopð sadursmju iespçja no teorçtiskas ir kïuvusi reâla, inþenieri ir sâkuði nopietni do- mât, ar kâdiem reâliem lîdzekïiem iespçjams cînîties pret atlûzu skaita palielinâðanos. Prin- cipâ eksistç divas filosofijas – atlûzu un atkri- tumu raðanâs novçrðana, un otra – jau esoðu atlûzu dabûðana laukâ no orbîtas vai vismaz novietoðana vietâ, kur tâs netraucçtu aktî- vajiem ZMP. Kâ jau iepriekð rakstâ minçts, ZMP atlû- zas, kas atrodas zemâs orbîtâs vai ar zemu perigeju (lîdz 400 km), pçc kâda laika (mç- neðiem vai ilgâkais gada) samazina savu augstumu, lîdz ieiet atmosfçras blîvajos slâ- òos un sadeg. Augstâkâs orbîtâs (1000 km) ðis laiks var bût simtiem gadu, kas pie pað- reizçjiem jaunu ZMP palaiðanas tempiem no- zîmçtu, ka pçc noteikta laika ðîs orbîtas kïûtu praktiski neizmantojamas augstâ sadursmju riska dçï. Tâtad nav citas izejas, kâ izstrâdât konkrçtu rîcîbas plânu. Piedâvâtie risinâjumi ir daþâdi katrai no anti-atlûzu filosofijâm. 1. Nepieïaut jaunu atlûzu raðanos. Te bûtiska nozîme ir starptautiskajai likum- doðanai, kas kâ standartu noteiktu, ka ZMP ir jâbût aprîkotiem ar raíeðdzinçju bloku, lai pçc misijas beigâm bûtu iespçjams tos ievadît trajektorijâ, kas beigtos ar ieieðanu atmosfçrâ un sadegðanu, vai vismaz samazinât to peri- geja augstumu lîdz aptuveni 500 km augstu- mam, kas nodroðinâtu to ieieðanu atmosfçrâ pâris gadu laikâ. Ðis risinâjums praktiski jau ir ieviests lielâkajai daïai komunikâciju un zinâtnisko ZMP. Likumiem bûtu arî stingri jânoteic jebkâdu militâru eksperimentu aizliegums, kuru sekas saistâs ar lielu daudzumu atlûzu orbîtâs virs 400 km. Viens no futûristiskâkiem konceptiem bûtu liela diska piepûðana vai atlocîðana, kas vai- râkkârt palielinâtu aerodinamisko pretestîbu, tâdçjâdi paâtrinot orbîtas augstuma zaudçðanu. 2. Esoðo atlûzu izvâkðana no or- bîtas. Ðajâ gadîjumâ ZMP no orbîtas tiktu izvadîti ar kâda ârçja spçka palîdzîbu. Sa- mçrâ populârs koncepts ir îpaðs servisa pa- vadonis, kas, izmantojot elektriskos raíeð- dzinçjus, ilgâkâ periodâ apbraukâtu un sa- vâktu lielâkos beigtos pavadoòus un to atlû- zas, lai pçc tam nogâdâtu tâdâ kâ atkritumu konteinerâ, kas atrastos zemâkâ orbîtâ, kuram pçc tam pieðíirot noteiktu impulsu, to varçtu nogâzt lejâ atmosfçrâ kontrolçtâ veidâ. Savâk- ðana varçtu notikt mehâniski (lielâkiem ZMP), vai arî izmantojot liela izmçra aerogela virsmu nelielu fragmentu savâkðanai. Servisa ZMP ir îpaði aktuâls risinâjums dar- bam ìeostacionârajâ orbîtâ, kura ir ïoti “ap- dzîvota” un ikviens beigtais ZMP var kïût par riska faktoru kâdam funkcionçjoðam komuni- kâciju ZMP. Ðâdâ gadîjumâ vecie ZMP netiktu nogâdâti atmosfçrâ (tas ir pârâk dârgi no patçrçtâs raíeðdegvielas viedokïa), bet gan 9. att. Svalbdas salâ novietotie EISCAT radari, ko arî izmanto objektu meklçðanai Zemei tuvâs orbîtâs. 20 ZVAIGÞÒOT DEBESS: 2012. GADA VASARA 10. att. Efektîvs piemçrs tîrîbas uzturçðanai kosmosâ. Pçc misijas beigâm ar raíeðdzinçja palîdzîbu tiek samazinâts perigeja (orbîtas zemâkâ punkta) augstums, lai ievçrojami palielinâtu atmo- sfçras radîto gaisa pretestîbu un pâris gadu laikâ pavadonis ieietu Zemes atmosfçrâ un sadegtu. Dati un attçls: NASA îpaðâs “kapsçtu orbîtâs” – mazliet augstâkâs par ìeostacionârajâm. Pirmo ðâda veida ser- visa ZMP plânots palaist 2015. gadâ. Alternatîvs un reâls risinâjums ir ZMP izva- dîðana no orbîtas, izmantojot lâzeru, kas atrastos vai nu uz zemes, vai cita ZMP. Ilg- stoði fokusçjot lâzera staru uz ZMP, bûtu ie- spçjams mainît tâ orbîtas perigeju lîdz aug- stumam, kas nodroðinâtu jau ievçrojami lielâ- ku atmosfçras pretestîbu, un jau prognozç- jamâ laikâ notiktu ieieðana atmosfçrâ. Lai cînîtos ar kosmiskajiem atkritumiem, jau 1993. gadâ tika nodibinâta organizâcija IADC (Inter-Agency Space Debris Coordina- tion Committee), kas vieno daþâdu valstu kosmiskâs aìentûras un ar vienu kopîgu mçríi – samazinât kosmisko atkritumu skaitu, izdo- dot daþâdas rekomendâcijas un “kosmiskâs telpas lietoðanas noteikumus”, ko akceptçtu visas organizâcijas dalîbvalstis. Lai gan dalî- ba ðâda tipa organizâcijâ ir brîvprâtîga, jeb- kuras kosmosa lielvalsts interesçs ir savu ZMP vai pilotçjamo misiju droðîbas saglabâðana. KOSMOSS K IZGÂZTUVE? Kamçr vieni domâ, kâ to iztîrît, tikmçr citiem prâtâ ir izmantot milzîgas kosmiskâs telpas, lai atbrîvotos no bîstamajiem un radio- aktîvajiem atkritumiem. Protams, ðâdâ gadî- jumâ vairs nav runa par zemâm orbîtâm ap Zemi, bet gan stabilâm augstâm orbîtâm, orbîtâm ap Mçnesi vai pat orbîtâm ap Sauli. Ideâls variants bûtu bîstamo atkritumu ieva- dîðana ap Sauli ïoti ekscentriskâ orbîtâ ar perigeju zem Saules virsmas, kas nozîmçtu to droðu nokriðanu uz Saules un iztvaikoðanu. Tehniski nepiecieðamais bremzçjoðais âtruma impulss, lai ieietu ðâdâ orbîtâ ap Sauli, ir pârâk liels, kas au- tomâtiski padara ðo ideju pil- nîbâ neracionâlu. Ðâdu projektu optimisti sa- skata iespçju uz mûþîgiem lai- kiem atbrîvoties no radioaktîvâ piesâròojuma avotiem, tomçr pesimistu ir vairâk, un tie pro- blçmu redz ne tikai kosmiskajâ piesâròojumâ, bet arî palaiða- nas droðîbâ. Kas notiktu, ja ne- sçjraíete ar radioaktîvajiem at- kritumiem avarçtu un nogâztos atpakaï uz sauszemes vai jûrâs netâlu no apdzîvotâm salâm? Òemot vçrâ pieminçtos dro- ðîbas aspektus, kâ arî pavisam bûtiski – pacelðanas izmaksas, pagaidâm tâs ir tikai spekulâci- jas un koncepta lîmeòa studi- jas, un ðâdi projekti dienas gaismu nez vai jebkad pârska- tâmâ nâkotnç ieraudzîs. D 21 Jau 13 gadus populârzinâtniskais þurnâls Enerìija un Pasaule seðas reizes gadâ dodas pie saviem lasîtâjiem – to vidû ir zinâtnieki, tautsaimniecîbas speciâlisti, studenti – vçstot par jaunumiem gan paðmâju, gan pasaules ener- ìçtikas tendencçs un norisçs, kâ arî stâstot par interesantâm personîbâm zinâtnç un mâkslâ un to, kur tâs smeïas savu “dzîves enerìiju”. LZA akadçmiía Jura Ekmaòa skatîjumâ “þurnâls ir spçjis ieòemt niðu starp labu zinâtniski populâru un zinâtniski pamatotu stilu. [..] Tas ir bezprecedenta gadîjums, kad izdevums ir atzîts gan tîro praktiíu, gan enerìçtikas nozares zinâtnieku vidû.” Þurnâls ir 100 lappuðu biezs, bagâtîgi un krâsaini ilustrçts. Kad E&P Redakcijas padomes loceklis akadçmiíis Jânis Stradiòð ierosinâja apmainîties rakstiem ar Latvijâ vecâko un cienîjamâko populârzinâtnisko þurnâlu Zvaigþòotâ Debess, tas abpusçji tika uzòemts ïoti atzinîgi. Ðâ gada aprîlî E&P Nr.2 (73) lasîtâjiem bija iespçja iepazîties ar îpaði mûsu þurnâlam sagatavotu Irenas Pundures rakstu, atzîmçjot ievçrojamâ astronoma un astronomijas zinâtnes organizçtâja Jâòa Ikaunieka simtgadi. Ievadu Par zvaigþòoto debesi, enerìiju un pasauli uzrakstîja mûsu cienîjamais padomes loceklis, aktîvs zinâtnes un zinâtnes vçstures popula- rizçtâjs þurnâla lappusçs akadçmiíis Jânis Stradiòð. Nu kârta atbildes vizîtei. Piedâvâjam Zvaigþòotâs Debess lasîtâjiem mûsu pastâvîgâs autores, þurnâlistes Zaigas Kiperes sarunu ar Latvijas Zinâtòu akadçmijas ârzemju locekli Daini Draviòu: Visgarlaicîgâkais zinâtnç ir tas, kas ir saprotams jeb Kâpçc jaunam cilvçkam jâmâcâs astronomija. Tâ publicçta ðâ gada aprîïa numurâ. Tuvâk par þurnâlu Enerìija un Pasaule un tajâ ievietotajâm publikâcijâm varat uzzinât internetâ, mûsu mâjas lapâ www.eunp.lza.lv. Cerîbâ uz turpmâku sadarbîbu Jûsu Enerìija un Pasaule ENERÌIJA UN PASAULE VIESOJAS ZVAIGÞÒOTAJ DEBESÎ 22 ZVAIGÞÒOT DEBESS: 2012. GADA VASARA VISGARLAICÎGÂKAIS ZINÂTNÇ IR TAS, KAS IR SAPROTAMS – Astronomija lîdz ar medicînu un alíîmiju ir viena no vissenâkajâm zinâtnçm pasaulç. Tagad ir daudzas jaunas zinâtnes, tâdas kâ informâcijas tehnoloìijas, gçnu inþenierija, molekulârâ bioloìija, vides zinâtnes, kas jau- niem cilvçkiem var ðíist simpâtiskas. Kas jo- projâm piesaista astronomijai jaunus cilvçkus? – Latvijas Saeimas priekðsçdçtâja Solvita Âboltiòa savâ uzrunâ kongresam teica, cik svarîgas ir jaunas idejas, starpdisciplinâra pieeja jautâjumiem gan politikâ, gan ekono- mikâ, gan zinâtnç. Ja mçs skatâmies, kam domâta astronomijas izglîtîba, – vai tâ ir VISGARLAICÎGÂKAIS ZINÂTNÇ IR TAS, KAS IR SAPROTAMS, jeb KÂPÇC JAUNAM CILVÇKAM JÂMÂCÂS ASTRONOMIJA Saruna ar LZA ârzemju locekli astronomijas profesoru DAINI DRAVIÒU (Zviedrija) Latvieðu izcelsmes astronoms Dainis Draviòð ir dzimis 1949. ga- da 10. septembrî Zviedrijâ. Kopð 1984. gada viòð ir Lundas univer- sitâtes astronomijas profesors. 1987. gadâ viòð kïuva par Zviedrijas Karaliskâs Zinâtòu akadçmijas locekli, bet 1992. gadâ – par Latvijas Zinâtòu akadçmijas ârzemju locekli. 1998. gadâ saòçma Latvijas Zinâtòu akadçmijas Lielo medaïu – augstâko apbalvojumu, kâdu Latvijâ var saòemt zinâtnieks, jo Dainis Draviòð jau kopð pirmâs viesoðanâs reizes toreizçjâ Zinâtòu akadçmijas Radioastrofizikas observatorijâ (tagad tâ ir Latvijas Universitâtes sastâvâ) 1981. gadâ ir aktîvs Latvijas astronomu sadarbîbas partneris un atbalstîtâjs. Îpaði tas izpaudâs dramatiskajos 1994. gada notikumos ar padomju seviðíi slepenâ spiegoðanas objekta Zvaigznîte pâròemðanu un vçlâkâ Ventspils Starptautiskâ radioastronomijas centra izveidoðanu. (Viena no Krievijas prasîbâm bija, lai tas kalpotu tikai zinâtniskâm vajadzîbâm un lai tajâ piedalîtos arî citas valstis. Zviedriju pârstâvçja tâs Zinâtòu akadçmija.) 2011. gada oktobrî profesors Dainis Draviòð bija Pasaules latvieðu zinâtnieku 3. kongresa dalîbnieks. Tad arî notika ðî saruna. domâta, lai kïûtu par profesionâliem astrono- miem? Nç. Tikai niecîga daïa no tiem, kas par astronomiju interesçjas vai nu kâ pus- audþi, vai sava vaïasprieka pçc, vai arî kâ studenti, turpina gaitas profesionâlajâ astro- nomijâ. Bet astronomijâ ir izaicinâjumi, kas rada jaunas idejas un arî veicina starpdiscip- linâru skatîjumu. Piemçram, divi izaicinâjumi. Viena ir kosmoloìija – par kosmosa izcelsmi. No kurienes mçs nâkam un kurp mçs ejam? 2011. gada Nobela prçmiju fizikâ saòçma zinâtnieki par to, ka pierâdîja, ka Visums ne tikai izpleðas, bet ka ðî izpleðanâs arî paâtri- nâs. Ka ir kâdi lîdz ðim nezinâmi spçki, kas attâlina galaktikas citu no citas. Tie ir jautâju- mi, uz kuriem atbildes ðobrîd nav izprotamas. Profesors Dainis Draviòð Pasau- les latvieðu zinâtnieku 3. kongresa laikâ 2011. gada 26. oktobrî. Foto: Jânis Brencis 23 ESO (European Southern Observatory) observatorija Paranala kalnâ, 2600 m virs jûras lîmeòa, Atakamas tuksnesî, Èîles ziemeïos. Te ir izveidots pasaulç lielâkais teleskopu komplekss astronomiskiem novçrojumiem redzamâ un infrasarkanâ gaismâ. Katrâ no èetrâm lielâkajâm celtnçm atrodas teleskops ar 8 metru spoguïa diametru. Visgarlaicîgâkais zinâtnç ir tas, kas ir saprotams. Izaicinâjums ir tas, kas nav saprotams. Ðajâ gadî- jumâ ir virkne precîzu, profesionâli veiktu novç- rojumu, kas ir pretrunâ ar veselo saprâtu. Tur ir vieta idejâm. Tas ir kaut kas, kas kutina intelektu, stimulç. Tas saista mûsdienu publiku un arî jaunieðus. Otra no mûsdienu astrofizikas frontes apakðnozarçm ir astrobioloìija. Tie ir jautâjumi par dzîvîbas iespçjâm kosmosâ – vai pastâv dzîvîba ârpus Zemes? Ðis jautâjums ir ârkârtîgi sens. Par to gudroja ne tikai senie grieíi, senie çìip- tieði, senie ðumeri. Tagad pirmo reizi vçsturç to ir iespçjams apskatît no dabzinâtniska vie- dokïa. Attîstîba nav tikai astronomijâ, bet arî tikpat bioloìijâ un íîmijâ. Piemçram, bio- loìijâ pçdçjos gadu desmitos ir noskaidrots, ka dzîvîba uz Zemes un arî Zemes iekðienç pastâv visekstremâlâkajos apstâkïos. Dziïâs ðahtâs, dziïi zem zemes, dziïi okeâna dzîlçs, kur ir karstie avoti. Vienlaikus mçs no astro- nomijas, kosmozinâtòu puses varam izpçtît tuvâkâs plançtas. Piemçram, uz Marsa vir- smas, kur reiz ir tecçjis ûdens, varçja bût vietas, kur dzîvîba kâdreiz ir attîstîjusies. Ðo- dien mçs nezinâm, vai tur ir vai arî kâdreiz ir bijusi dzîvîba, bet izpçte notiek. Tieði ðo- dien Floridâ, ASV, uz raíetes jau ir uzmontçts nâkamais Marsa automâtiskais paðgâjçjs, ko palaidîs kosmosâ novembrî un kas nolaidîsies uz Marsa 2012. gada augustâ. Tas ir viens no veselas virknes pçtniecîbas instrumentu, ar ko var izpçtît citu plançtu virsmas. Astronomi pçdçjos desmit gados ir atklâjuði milzîgu skai- tu, tûkstoðus tâ saucamo eksoplançtu, pla- nçtas ap citâm zvaigznçm, ne mûsu Sauli. Vçl pirms pârdesmit gadiem mçs nezinâjâm, vai mûsu plançta ir unikâla. Tagad zinâm, ka plançtas ir visur. Vismaz pusei no visâm zvaigznçm mûsu galaktikâ ir plançtas, un tâs var atklât, analizçt to atmosfçru, íîmisko sa- stâvu. Vairâkos gadîjumos var nosacîti konsta- tçt, ka ap ðîm plançtâm ir atmosfçras slâòi, un daþos gadîjumos pat var izmçrît to sa- stâvu. Var izmçrît vçja âtrumu uz ðîm planç- tâm – kaut kas, kas pirms pârdesmit gadiem bija pilnîgi neiespçjami. – Ar kâdâm metodçm? – Tiek izmantota spektroskopija. Ir gadî- jumi, kad plançta, skatoties no Zemes, pâriet savai zvaigznei pâri. Nâkamgad (2012. ga- dâ) mçs redzçsim, kâ Vençra pâriet pâri Sau- les diskam. Tajâ laikâ, kad zvaigznei pâriet pâri plançta, zvaigznes spoþums samazinâs, jo plançta aizklâj daïu no zvaigznes diska. Arî gaisma, kas atrodas aiz plançtas, iet caur tâs atmosfçru. Mçs plançtu nevaram sare- dzçt, lai to attçlotu, bet redzam gaismu. Ja atmosfçrâ ir metâna vai ûdens tvaiku mole- kulas, tad tâs radîs noteiktas lînijas zvaigznes 24 ZVAIGÞÒOT DEBESS: 2012. GADA VASARA spektrâ. Ja laikâ, kamçr plançta pâriet zvaig- znes disku, manâm spektrâlas pârmaiòas, tas, protams, ir grûti izmçrâms un prasa vis- lielâkos teleskopus, bet tas ir viens no vei- diem, kâ var meklçt biomaríierus, kas norâda uz dzîvîbas eksistenci. Kâ, piemçram, varçtu uzzinât, ka uz Zemes ir dzîvîba, ja mçs bûtu astronomi uz kâdas citas plançtas? Mçs ska- tîtos, kâds ir Zemes atmosfçras íîmiskais sa- stâvs, un atklâtu, ka ir ozons un skâbeklis. Tâs ir ârkârtîgi reaktîvas gâzes. Ja uz Zemes pazustu dzîvîba, tad îsâ laikâ, simttûkstoð gados, kas no astronomijas viedokïa ir îss laiks, pazustu arî skâbeklis, jo oksidçtu visu, kas tam ir apkârt. Skâbeklis var pastâvçt tikai tâpçc, ka dzîvîba uztur zinâmu íîmisku akti- vitâti. Tas ir viens spektroskopiskâs signatûras piemçrs, kas liecina, ka uz ðîs plançtas kaut kas notiek. Astrobioloìija ir zinâtne, kas ap- kopo astronomiju, bioloìiju, mikrobioloìiju, íîmiju, ìeoloìiju – kâ attîstâs Zemes konti- nenti un vispâr – kâ attîstâs jebkuras plançtas kontinenti, un tâtad ir multidisciplinâra. Pat ne tikai starpdisciplinâra, bet tieði daudz- disciplinâra zinâtne. Un nepârprotami tâ iz- raisa interesi studentu vidû, kâ tas ir pierâ- dîjies visâ pasaulç ar astrobioloìijas kursiem. Un galvenais, tas var veicinât starpdiscip- linâro domâðanu. Iepazîðanâs ar ðo zinâtni nesniedz atbildes, bet uzdod jautâjumus, un tâ ir bûtiska starpîba, jo veicina interesi par to, kâ izzinât lietas, par kurâm mçs vçl neko îsti fundamentâli nezinâm. Jautâjumi ir ïoti fundamentâli – no kurienes, kâ un kad uz Zemes radâs dzîvîba, vai un kâ dzîvîba var pastâvçt kaut kur citur un vai perspektîvâ cilvçcei bûs kâda iespçja sazinâties ar to. Tie ir fundamentâli, eksistenciâli jautâjumi, kas saskaras arî ar filozofiju un zinâtnes vçsturi. Tâdâ ziòâ astronomija var stimulçt jaunieðus un jaunietes izvçlçties ar zinâtni saistîtu dar- bîbu, nekïûstot par profesionâliem astrono- miem – to izraudzîsies tikai ïoti maza grupi- òa. Turpretî izmantot ðîs senâs zinâtnes piere- dzi ir lietderîgi gandrîz jebkurâ kvalificçtâ darbîbas jomâ. “PRAKTISK” ASTRONOMIJA – Vçl ir arî astronomijas otra puse. Jûs jau gadus divdesmit sadarbojaties ar Ventspils Starptautisko radioastronomijas centru, bijât arî lîdzdalîbnieks tajâ traìiskajâ “bûðanâ”, kâ akadçmija pâròçma padomju militâro ob- jektu. Toreizçjâ Zinâtòu akadçmijas prezi- denta mazie meli, domâjams, nebûs tie, par kuriem viòam nâktos sarkt mûþîbas taisnâs tiesas priekðâ. (Ministru kabinets lçmumu par objekta pâròemðanu gan bija pieòçmis, bet premjerministram nekâdi nebija laika to pa- rakstît. Tas varçja draudçt ar objekta uzspri- dzinâðanu, tâdçï Zinâtòu akadçmijas prezi- dents parakstîja akadçmijas lçmumu par ob- jekta pâròemðanu, atsaucoties uz vçl formâli spçkâ nestâjuðos MK lçmumu – red.). Un, lûk, tagad tâ ir bâze astronomijas praktiskajai lietoðanai. – Jâ. Radioastronomija un radiotehnika jau ir iegâjusi ikdienas apritç, seviðíi sakarâ ar GPS uztvçrçjiem, kas ïauj noteikt koor- dinâtes. Tie izmanto speciâla tipa pavadoòus orbîtâs ap Zemi, kas raida radiosignâlus; princips ir tas pats, kas radioastronomijas interferometrijai. Tas nozîmç, ka vairâkas an- tenas sadarbojas, lai iegûtu augstâku preci- zitâti. Kas attiecas uz Ventspils Radioastrono- mijas centru, kur mçs no Zviedrijas puses bijâm iesaistîti sakarâ ar bijuðâs padomju armijas aizieðanu, tur jau ir izveidojusies ievçrojama aktivitâte. Varbût tas, kas presç visvairâk ir manîts, ir Latvijas satelîta projekts Venta-1. Radioteleskopa praktiskâ izmanto- ðana vispirms ir tâ iesaistîðana kopîgâ novç- rojumu tîmeklî kopâ ar citâm lîdzîgâm ante- nâm. Eiropâ darbojas radiointerferometrijas tîkls, kas apvieno paprâvu skaitu institûtu dau- dzâs valstîs – Vâcijâ, Polijâ, Latvijâ, Krievijâ un kur svarîgi ir tas, lai ðîs vietas veiksmîgi sadarbotos – nevis lai vienâ vietâ, teiksim, Nîderlandç, vien bûtu laba aparatûra. Tâdai ir jâbût visâs vietâs, arî Latvijâ. Un tur vaja- dzîgi arî pilnvçrtîgi izglîtoti cilvçki. Tas nozî- mç, ka no ðâ Eiropas interferometrijas tîkla 25 smadzenes netiek aizpludinâtas uz kaut kâdu centru, bet tâs ir vajadzîgas katrâ vietâ. Tas rada priekðnoteikumus, lai Latvija varçtu pie- saistît doktorantus vai postdoktorantus no ci- tâm Eiropas valstîm. Tâda infrastruktûra kâ Latvijâ nav daudzviet, un tas varçtu pievilinât darbiniekus arî no citurienes. Kamçr garâkus radioviïòus var brîvi novç- rot no Ziemeïeiropas, optiski novçrojumi re- dzamâ gaismâ ir apgrûtinâti klimatisko ap- stâkïu dçï. Optiskie novçrojumi no zemes patlaban vairâk koncentrçjas tuksneðu ap- stâkïos – vai nu Kanâriju salâs ziemeïu pus- lodç vai Èîlç dienvidu puslodç. – Tâtad tâ varçtu bût iespçja piesaistît “smadzenes” arî no citâm valstîm, ne tikai noskatîties to aizplûðanâ no Latvijas, par ko mçs kongresâ runâjâm vakar un ðodien? – Protams. Tam ir vajadzîga atbilstoða zinâtniskâ infrastruktûra, un tâdu Latvijâ nav daudz. Lîdz ðim studentu apmaiòas program- mâs vairâkâs jomâs ir izteikts disbalanss, kad no valsts vairâk brauc projâm, nekâ tâ uz- òem. Tam ir vairâki iemesli. Valodas zinâ- ðanas ir viens aspekts. Ja tu gribi braukt uz Portugâli studçt matemâtiku, tad tev ir jâzina portugâïu valoda, un tâdu Eiropâ noteikti ir mazâk nekâ to, kas prot angliski un franciski. Bet vçl ir jâbût arî zinâmai infrastruktûrai, kas ïauj darboties un ïaus turpinât darboties Eiro- pas mçrogâ. Interferomet- rijâ vairâkâs valstîs ir tele- skopi, kas, tâpat kâ Vent- spilî, tiek savienoti ar op- tiskâs ðíiedras lînijâm. Tas nozîmç – ja projektu veic Ventspils centrâ, tad tas bûs kopîgs ar institûtiem citur un tam bûs loìisks turpinâjums Itâlijâ, Francijâ, Polijâ un Vâcijâ. Tâdu infrastruktûras kompleksu Latvijâ nav daudz. ASTRONOMIJAS ROMANTIKA – Vai Lundas universitâtç ir vçrojama stu- dentu interese par astronomiju? – Pçdçjos desmit gados fizikas specialitâtç ir palielinâjuðâs studiju programmas ar as- tronomijas ievirzi. Uz tâm piesakâs vairâk studentu nekâ uz tîro fiziku. Iemesls varçtu bût, ka jaunieði tajâs saskata manis iepriekð pieminçtos izaicinâjumus. Vairums ðo studen- tu neturpinâs tâlâkâs studijas astronomijâ, bet kâdâ no fizikas nozarçm, taèu studçt pa- matkursos bakalaura lîmenî ar astronomijas ievirzi viòi uzskata par vairâk izaicinoðu un garîgi stimulçjoðu. Maìistra studijâs jau ir lielâka specializâcija. Ðogad astrofizikas spe- cialitâtç Lundas universitâtç ir sâcis studijas arî viens maìistrants no Latvijas. Tur studç jaunieði no ïoti daudzâm pasaules valstîm, un zviedru studenti pat ir mazâkumâ. – Gandrîz vai sinonîms vârdam “astro- nomija” ir vârds “teleskops”. Dzirdam par milzu teleskopiem augstu kalnos un neap- dzîvotos tuksneðos. Arî tas rosina iztçli un apvij astronoma profesiju ar romantikas auru. ALMA (Atacama Large Millimeter Array) radioteleskopu komplekss Chajnantor lîdzenumâ Èîles ziemeïos, 5000 metru virs jûras lîmeòa, tuvu vietai, kur sastopas Èîles, Argentînas un Bolîvijas robeþas. Eiropas, Ziemeïamerikas un Âzijas institûti te kopîgi izveido interferometru ar pârvietojamâm radio- antenâm, lai izpçtîtu mikroviïòu starojumu no kosmosa. Attçli no ESO vietnes www.eso.org 26 ZVAIGÞÒOT DEBESS: 2012. GADA VASARA – Liels skaits Eiropas valstu ir dalîbvalstis organizâcijâ, kuru sauc ESO (European South- ern Observatory) – Eiropas Dienvidu obser- vatorija. Tâ tika dibinâta jau pirms gadiem piecdesmit. Tâs centrs atrodas Minhenç, Vâ- cijâ, bet teleskopi ir izvietoti vairâkâs vietâs Èîlç, un jaunâkais teleskopu komplekss seviðíi îsiem radioviïòu garumiem, mikroviïòiem, at- rodas Atakamas tuksnesî augstu kalnos, jo tur ir ârkârtîgi sauss gaiss. Atakamas tuksnesis ir pasaulç vissausâkais, ja neskaita Antark- tîdas iekðieni. Ûdens tvaiki aptur mikroviïòus, tâpat kâ mikroviïòu krâsnî – ja kaut kas ir mitrs, tas sasils, bet, ja ieliekam iekðâ sausu priekðmetu, tas nesasilst. Tas ir tâdçï, ka mik- roviïòus absorbç ûdens tvaiki. Arî mikroviïòus no kosmosa absorbç ûdens tvaiki Zemes at- mosfçrâ, tâpçc nav iespçjams visîsâkos radio- viïòus novçrot no mitrâkâm vietâm. Garâkos radioviïòus, tâdus, ar kâdiem darbojas Vents- pils radioteleskops, var novçrot arî Ziemeï- eiropâ, bet pavisam îsus, mikroviïòus, var novçrot tikai pavisam sausâs vietâs. – Tad nu pçtnieki brauc uz ðîm sausajâm vietâm? – Viòi vai nu paði brauc uz turieni – pie- sakâs uz novçrojumiem, iesniedz projekta pieteikumus îsâkiem vai garâkiem novçro- jumiem ar kâdu teleskopu... Var pieteikties izmantot teleskopu arî kaut vai tikai uz vienu stundu. Tâdos gadîjumos paði, protams, ne- brauc, bet novçrojumus veic vietçjie ðtata astronomi. Ir iespçjams pieteikt novçrojumus no jebkuras valsts, arî ja tâ nav dalîbvalsts. Pirmâ no bijuðâs Austrumeiropas, kas ir pilna dalîbvalsts, ir Èehija. 2011. gada pavasarî, kad Tartu observatorijai bija 200 gadu ju- bileja, uz konferenci Tartu bija ieradies ESO ìenerâldirektors, jo Igaunija apsver nopietnu iespçju drîzâkâ laikâ iesaistîties ESO. Taèu, kâ jau teicu, no jebkuras valsts, arî Latvijas, var iesniegt pieteikumu, protams, konkursa kârtâ. Arî agrâk ir bijuði gadîjumi, kad Lat- vijas astronomi ir izmantojuði ESO teleskopus. Tas ir veids, kâ strâdât ar zemes teleskopiem. Lielâkais ESO nâkotnes projekts ir E-ELT – European Extremely Large Telescope – Eiro- pas Ârkârtîgi lielais teleskops, ko paredz kâ gigantisku ierîci ar 40 m diametru lielu spo- guli. Tas nebûtu vienâ gabalâ, bet stikla mo- zaîkas veidâ. Tas bûs pasaulç lielâkais tele- skops. Tik lielu teleskopu, vismaz pârskatâmâ nâkotnç, kosmosâ palaist nevar. To arî cels Èîlç, kur ir vismaz 320 skaidras naktis gadâ, jo nebûtu prâtîgi to celt vietâ, kur to nevar pilnîbâ izmantot. – Baldones Riekstukalnâ to celt nevar. – Eiropâ nav tâdas vietas. Kandidâts bija Kanâriju salas, bet tur ierobeþojoðs faktors ir smilðu vçtras no Sahâras tuksneða. Arî zie- mas tur nav tik labas. Tas ir galvenais nâkot- nes projekts, kas droði vien prasîs 10 gadus. Paðlaik citviet Èîlç tiek pabeigts mikroviïòu teleskopu komplekss 5000 m augstumâ, bet ar E-ELT projektu Eiropa cer pâròemt iniciatîvu pâr Ameriku. Tas, kas ir vajadzîgs, lai meklçtu eventuâlas bioloìiskas dzîvîbas pazîmes uz citâm plançtâm, ir pietiekams daudzums gais- mas, lai spektroskopiju varçtu veikt ar pietie- kami lielu precizitâti. Tâ gaisma pie mums ceïo no gaismas gadu attâlumiem, un no tâ, kas nobirst tuksneða plaðumos, mçs varam analizçt tikai to pavisam nelielo daïu, ko uztver teleskops. Kosmosa teleskopi, arî Hab- la teleskops, tomçr ir diezgan mazi un nespçj “noíert” tik daudz gaismas kâ lieli zemes teleskopi. Teleskops ar spoguïa diametru 40 m dos bûtiski jaunas iespçjas, kuru per- spektîvas var sajûsminât publiku un veicinât studentu un vispâr jaunatnes interesi par kos- moloìiju un astrobioloìiju. Tas, kas kïûs ie- spçjams, ïaus ne tikai kâ senajiem grieíiem gudrot par dzîvîbas iespçjâm vai Visuma sâ- kumu un galu, bet to tagad varçs izpçtît ar dabzinâtniskâm metodçm. Tas dod pamatu ideju attîstîbai cilvçkos, kas savukârt kïûst par vissvarîgâko dzinçjspçku civilizâcijas attîstî- bai. – Paldies par sarunu! Zaiga Kipere 27 1. att. Profesors Juris Zaíis gadsimtu mijâ. Nesen apritçja 75 gadi, kopð nâcis pa- saulç ievçrojamais zinâtnieks, pedagogs, zi- nâtnes un izglîtîbas vadîtâjs, politiíis profe- sors Juris Zaíis. Liktenis viòu jau no bçrnîbas apveltîjis ar izcilâm gara spçjâm. Tâs viòð ar uzviju realizç vçl joprojâm visdaþâdâkâs jomâs, pie tam gûdams plaðu sabiedrîbas atzinîbu. Ar Latvijas Universitâtes (LU) Cietvielu fizi- kas institûtu (CFI) un tâ priekðteci – Pusvadîtâju fizikas problçmu laboratoriju (PFPL) Juris Zaíis bija cieði saistîts no 1960. lîdz 1984. gadam. Tur viòð kïuva par zinâtnieku, pedagogu, izau- dzinâja skolniekus un kïuva par PFPL vadîtâju un pçc tam par CFI direktoru. Var droði ap- galvot, ka vçl joprojâm CFI daudz kas liecina par viòa klâtbûtni, it îpaði pats galvenais – koleìiâlais vadîbas veids. Vçlâk viòð kïuva par Universitâtes prorektoru zinâtniskâ darbâ (no 1984. g.) un Universitâtes rektoru (1987- 2000), ar savâm vispusîgajâm zinâðanâm ïoti LATVIJAS UNIVERSITÂTES MÂCÎBU SPÇKI JÂNIS JANSONS FIZIKAS PROFESORAM JURIM ZAÍIM – 75 sekmîgi pârveidojot padomju sistçmas augst- skolu – Ar Darba Sarkanâ Karoga ordeni ap- balvoto Pçtera Stuèkas Latvijas Valsts univer- sitâti (LVU) par Rietumeiropas kultûrai atbilstoðu Latvijas Universitâti. Juris Zaíis piedzima 1936. gada 4. no- vembrî Ogrç Roderiha un Eiþenijas Zaíu ìi- menç (2. att.). Tçvs strâdâja Íeguma hidro- elektrostacijâ (HES) par galdnieku un pçc tam par ûdenslîdçju, bet mâte vadîja mâjsaim- niecîbu. Ìimenç pakâpeniski radâs pieci bçr- ni: divi brâïi un trîs mâsas. Juris bija otrais vecâkais. “No savas mâtes guvu tieksmi pçc stingras un noteiktas, pat viennozîmîgas kâr- tîbas, stingrîbu, noteiktîbu un nopietnîbu. Un zem tâ visa jutu kaut kâdas dziïas un tâlumâ ejoðas tieksmes, nepiepildîtus sapòus, cenða- nos izrauties no ikdienîbas. (..) Tçvs man ïâva saprast cilvçku attiecîbu daudzveidîbu, kura nebût nav ietverama kaut kâdos stingros, ie- priekð noteiktos râmjos. Redzçju, ka viòu velk sabiedriskas aktivitâtes un ka viòam piemît laba humora izjûta. Un tomçr viòð man likâs nedaudz noslçpumains un pat ne visai sapro- tams. Bet tieði tas mani visvairâk pievilka. To vçl vairâk pastiprinâja viòa darba vieta – Íeguma hidroelektrostacija...” [1]. Juris mâcîbas sâka 1944. gada rudenî Ogres pilsçtas nepilnâs vidusskolas 1. klasç. 1950. un 1951. gada vasarâ ìimenes ma- teriâlo apstâkïu dçï Juris strâdâja Íeguma HES par elektromontiera palîgu. 1951. gada pavasarî Juris saòçma apliecîbu par septiò- gadîgâs skolas beigðanu, kurâ bija tikai tei- camas atzîmes, un rudenî iestâjâs Ogres pil- sçtas 1. vidusskolas 8. klasç [2]. 28 ZVAIGÞÒOT DEBESS: 2012. GADA VASARA laborantu. Skolu Juris pabeidza 1955. gadâ ar apbalvojumu “Sudraba medaïa”, jo ga- tavîbas apliecîbâ starp teicamâm atzîmçm bija tikai viena atzîme 4 krievu valodâ. Ie- spçjams, ka “Zelta medaïa” viòam gâja se- cen tâpçc, ka Juris nestâjâs komjaunatnç. Skolas izdotajâ raksturojumâ rakstîts, ka Juris daudz lasîjis, interesçjies par tehniku (3. att.) un fizikâ uzrâdîjis izcilas zinâðanas, bijis kârtîgs un pieklâjîgs [2]. Rudenî Juris Zaíis iestâjâs mâcîties LVU Fizikas un matemâtikas fakultâtç, lai studçtu fiziku. Studçjot Juris ïoti mçrítiecîgi sekoja lîdzi mâcîbspçku lekcijâm un citâm nodarbî- bâm, visu kârtîgi pierakstot. Tas ïâva viòam jau pirmajâ eksâmenu sesijâ iegût tikai tei- camas atzîmes, un viòam pieðíîra îpaðo tâ saucamo J. V. Staïina stipendiju (vçlâk to pârdçvçja par V. I. Ïeòina). Tâ bija ievçrojami lielâka par parasto stipendiju – laba strâd- nieka darba algas apjomâ. Juris kïuva mate- riâli neatkarîgs no vecâkiem. Un tâ tas turpi- nâjâs visus piecus studiju gadus. J. Zaíis aktîvi piedalîjâs studentu sabied- riskajâ dzîvç, sportoja un nodarbojâs ar tûris- mu (4. att.). Bet visvairâk brîvo laiku viòð veltîja Studentu zinâtniskajai biedrîbai, par kuras priekðsçdçtâju viòu ievçlçja vairâkus 3. att. Skolnieks Juris Zaíis aizrâvâs ar radio- tehniku. 2. att. Eiþenijas un Roderiha Zaíu ìimene 1939. gadâ; Eriks (klçpî), Juris un Rasma. 1952. gada vasarâ Juris sâka strâdât Rî- gâ Teâtra biedrîbas fotodarbnîcâ par mâcek- li. Ðajâ sakarâ viòð 1952./53. mâcîbu gadâ pârgâja mâcîties uz Rîgas 8. strâdnieku jau- natnes vidusskolas 9. klasi, kur mâcîbas no- risa vakaros. 1953. gada augustâ Juris izstâ- jâs no darba fotodarbnîcâ un iestâjâs atpakaï Ogres pilsçtas 1. vidusskolâ. Lîdztekus mâcî- bâm skolâ viòð strâdâja par fizikas un íîmijas 4. att. Students Juris Zaíis II Baltijas alpiniâdç Kaukâza kalnos. 29 gadus pçc kârtas. Ar zinâtnisko darbu viòð cîtîgi nodarbojâs Eksperimentâlâs fizikas ka- tedras Fizikâlâs optikas laboratorijâ (5. att). Par iegûtajiem rezultâtiem pat uzstâjâs Balti- jas un Baltkrievijas studentu zinâtniski tehnis- kajâ konferencç Minskâ un Tallinâ. Vasaras brîvlaikos gan viòð parasti strâdâja algotu darbu, bet vakaros turpinâja nodarboties arî ar zinâtni. 1957. gada septembra sâkumâ vecâkais pasniedzçjs V. Ðmçlings organizçja pie Uni- versitâtes Zemes mâkslîgo pavadoòu (ZMP) vizuâlâs novçroðanas staciju, par novçrotâjiem uzaicinot studentus. Tâds bija dots rîkojums no Maskavas. Arî J. Zaíis pieteicâs. Tika izveidotas un apmâcîtas vairâkas studentu grupas, lai labvçlîgos laika apstâkïos vakara un nakts stundâs tiktu veikti nepiecieðamie novçrojumi. Ilgi nebija jâgaida – pasaulç pirmo ZMP palai- da orbîtâ ap zemeslodi 4. oktobrî PSRS. Tas bija liels sasniegums cilvçcei, kas ieva- dîja Kosmosa eksperimentâlâs apguves çru. Var teikt, ka tâs pirmsâkumos bija piedalîjies arî J. Zaíis, kaut arî nedaudz (6. att.). Pedagoìisko praksi J. Zaíis izgâja Rî- gas 2. vidusskolâ skolotâjas L. Grâves va- dîbâ. Viòas dotajâ raksturojumâ par stu- denta J. Zaía prakses gaitu ir lasâmi tikai atzinîgi vârdi un nobeigumâ: ”Ja stud. Za- 5. att. Students Juris Zaíis (vidû) veic pçtîjumus Fizikâlâs optikas laboratorijâ. 6. att. Zemes mâkslîgo pavadoòu (ZMP) novç- rotâjs students J. Zaíis veic pirmâ ZMP lidojuma trajektorijas vizuâlos mçrîjumus. 7. att. Diplomands J. Zaíis (pa labi) vec. pasnie- dzçja O. Ðmita vadîbâ uzòem absorbcijas spektrus sârmmetâlu halogenîdu kristâliem ar anjonu piejau- kumiem. íis strâdâtu par skolotâju – bûtu priekðzîmîgs, enerìisks, noteikts, no kura skolçni daudz ko varçtu iegût; îsts sava darba entuziasts.” Arî no raþoðanas prakses Ïeòingradas (tagad Sanktpçterburga) rûpnîcâ “Svetlana” ir ïoti pozitîvs vçrtçjums. 30 ZVAIGÞÒOT DEBESS: 2012. GADA VASARA Tuvojoties studiju nobeigu- mam, J. Zaíis izvçlçjâs diplom- darba tçmu “Sârmmetâlu halo- genîdu kristâlu ar sestâs grupas elementu piejaukumiem optis- kâs îpaðîbas”, kuru vadîja vecâ- kais pasniedzçjs O. Ðmits (7. att.) [3]. Tçmas novitâte bi- ja tâda, ka iepriekð pamatâ pla- ði tika pçtîti sârmmetâlu haloge- nîdu kristâli ar katjonu piejau- kumiem, bet ðajâ darbâ tika iz- vçlçti anjonu piejaukumi. Ðie pçtîjumi deva oriìinâlus rezul- tâtus. Diplomdarbu J. Zaíis ïo- ti sekmîgi veica un aizstâvçja. Jâatzîmç, ka darbâ iegûtos re- zultâtus viòð kopâ ar vadîtâju O. Ðmitu jau 1960. gada jûni- jâ referçja konferencç Kijevâ. Publicçtâs referâta tçzes [4] var uzskatît par J, Zaía pirmo zinâtnisko publikâciju, kas to- laik negadîjâs bieþi tikko augstskolu beigu- ðajiem. Absolventam J. Zaíim bija Universitâtes beigðanas teicamnieka diploms – labâkais no visiem (8. att.), un viòam bija tiesîbas pirmajam izvçlçties visizdevîgâko turpmâkâ darba vietu. Bet viòð izvçlçjâs laboranta amatu FMF ar algu 880,- rbï. mçnesî (vecajâ naudâ, tikai nedaudz lielâku par teicamnie- ka stipendiju). Laikam tâdai izvçlei zinâmu stimulu deva FMF zinâtniskais gars un samç- râ lielâ radoðâ brîvîba. Tâ J. Zaíis no 1960. gada 6. augusta sâka strâdât par laborantu FMF [5]. Tajâ laikâ dekâns O. Ðmits un vecâkais inþe- nieris I. Vîtols [6] ar lielâm pûlçm panâca atïauju un lîdzekïus, lai Universitâtç varçtu sâkt veidot pirmo fizikas zinâtniski pçtniecisko laboratoriju pçckara posmâ – PFPL [7]. Par tâs vadîtâju no 16. septembra tika nozîmçts I. Vîtols. Viòð sâka komplektçt darbiniekus. Kâ vienu no pirmajiem viòð izvçlçjâs J. Zaíi, piedâvâdams jaunâkâ zinâtniskâ lîdzstrâdnieka vietu ar algu 1050 rbï. mçnesî. J. Zaíis piekrita un 26. septem- brî sâka strâdât PFPL. Tâ sâkâs viòa samçrâ straujâ zinâtnieka karjera. Sâkumâ J. Zaíis turpinâja savus diplom- darbâ aizsâktos pçtîjumus, uzlabojot mçrie- kârtas un eksperimentu veikðanas metodes. Bieþi brauca komandçjumos uz daþâdâm Vis- savienîbas zinâtniskâm iestâdçm, lai gûtu pie- redzi un sagâdâtu nepiecieðamo aparatûru. Pildîja saimnieciskos lîgumdarbus, gâdâjot lîdzekïus. Lîdztekus apguva pusvadîtâju fiziku un sâka pasniegt lekcijas un nodarbîbas 4. kursa studentiem (no 1960. lîdz 1976. gadam). Jâatzîmç, ka studçjot J. Zaíis nebija mâcîjies pusvadîtâju fiziku, jo specializçjâs optikâ. Bet tas viòam nesagâ- dâja lielas grûtîbas îsâ laikâ apgût pilnîgi jaunu fizikas nozari. 1964. gada septembrî J. Zaíis iestâjâs aspirantûrâ. Viòð îsâ laikâ nokârtoja visus kandidâta minimuma eksâmenus, veica jau- nus pçtîjumus un publicçja apm. desmit zinât- niskos darbus. Iegûtos rezultâtus apkopoja disertâcijas darbâ [8] un 1966. gada okto- brî to sekmîgi aizstâvçja Tartu universitâtes Zinâtniskajâ padomç. J. Zaíis bija pirmais 8. att. Universitâtes 1960. gada fiziíu izlaidums, no kreisâs: sçþ Uldis Murziòð, Irçna Renebuða (vçlâk Brice), Guna Ozola (vçlâk Âbele), Kazimirs Lapuðka; stâv Imants Bçrsons, Ârijs Bricis, Ju- ris Zaíis, Gunârs Spuïìis, Mâris Âbele, Juris Kvelde, Uldis Saulîte, Aleksandrs Mihaloviès, Aleksandrs Dinduns un Pçteris Tomsons. 31 PFPL darbinieks, kam 1967. gada martâ Vis- savienîbas Augstâkâ atestâcijas komisija (VAAK) pieðíîra fizikas un matemâtikas zinât- òu kandidâta grâdu. PFPL strauji attîstîjâs. 1960. gadu vidû tur strâdâja jau ap 150 darbinieku: zinâtniskie lîdzstrâdnieki vairâkâs radoðâs grupâs, inþe- nieri radioelektronikas un konstruktoru noda- ïâs, daþâdi speciâlisti mehâniskajâ darbnîcâ un kriogçnajâ stacijâ. Tehniskâs nodaïas bija nepiecieðamas, lai apgâdâtu fiziíus ar nepie- cieðamajâm eksperimentâlajâm iekârtâm, jo tajos laikos praktiski bija neiespçjami nopirkt modernu zinâtnisko aparatûru ierindas augst- skolai. Visa tâ saucamâ vidçjâ maðînbûve bija paredzçta tikai PSRS militâri rûpnieciskâs varenîbas attîstîbai slçgtajos uzòçmumos. Bet parasti PFPL zinâtnieki sameklçja ar lîdzek- ïiem bagâtus uzòçmumus, kuru lîdzstrâdnie- kiem bija interese iegâdâties lîdzîgas ekspe- rimentâlâs iekârtas, un noslçdza ar viòiem saimnieciskus lîgumdarbus par iekârtu izstrâ- di un izgatavoðanu. Maketçðanas iekârta pa- lika mûsu fiziíiem. Tâdâ veidâ PFPL pakâ- peniski apgâdâja sevi ar samçrâ unikâlâm pçtniecîbas iekârtâm un kïuva slavena ar sa- vâm izstrâdçm Vissavienîbas mçrogâ. 1966. gadâ mûsu darbiniekiem notika liktenîga tikðanâs ar Maskavas Tehniskâ stik- la institûta (MTSI) lîdzstrâdnieku L. Landu. Viòu ïoti ieinteresçja mûsu cietvielu materiâlu optiskie pçtîjumi plaðâ spektra un tempera- tûru diapazonâ. MTSI nodarbojâs ar optisko materiâlu izstrâdi un izgatavoðanu kosmis- kajiem lidaparâtiem, ieskaitot iluminatorus kosmiskajiem kuìiem, un bija bagâta orga- nizâcija. Viena no problçmâm bija kvarca stiklu radiâcijas noturîba. Ar MTSI tika no- slçgts saimnieciskais lîgumdarbs Nr. 22 par 100 000 rbï. – lielâkais tajos laikos. Lîgum- darbâ tika ietverta automatizçtas iekârtas izstrâde un izgatavoðana absorbcijas un luminiscences spektru mçrîjumiem plaðâ tem- peratûru diapazonâ kvarca stiklu parau- giem. Tâdas iekârtas un tâs atseviðíie mezgli bija nepiecieðami arî mûsu fiziíiem. Tika noslçgts arî lîgums par kvarca stiklu fizikâlo îpaðîbu izpçti. Pçc disertâcijas aizstâvçðanas 1966. ga- da beigâs J. Zaíis kopâ ar lîdzstrâdniekiem A. Siliòu un A. Truhinu sâka intensîvi nodar- boties ar kvarca stiklu fiziku. Viòi sâka ar kvarca kristâlu un kvarca stiklu îpaðîbu salî- dzinâðanu. Pamazâm nonâca pie secinâju- ma, ka stikli nav pilnîgi nesakârtotas struk- tûras, bet gan raksturojas ar tâ saucamo tuvo kârtîbu. Bez tam pretstatâ vispârpieòemtajam uzskatam, ka stiklveida stâvoklis pats par sevi ir defekts, viòi secinâja, ka kvarca stiklos eksistç arî punktveida defekti lîdzîgi kâ kris- tâliskâm vielâm. Tâ diezgan strauji PFPL izvei- dojâs stikla fizikas skola, kurai par vadoðo speciâlistu kïuva J. Zaíis. Viòa vadîbâ A. Si- liòð 1971. gadâ un A. Truhins 1973. gadâ aizstâvçja fizikas un matemâtikas zinâtòu kandidâta disertâcijas stiklu fizikâ. Jâpiebilst, ka J. Zaíis turpinâja nodarboties arî ar jonu kristâlu fiziku, vadot vairâku lîdzstrâdnieku pçtîjumus (V. Zeikats, A. Maskaïonovs, I. Ðmi- te, A. Radionovs u. c.). Bez tam viòð uzrak- stîjis vairâkas populârzinâtniskas grâmatiòas un rakstus þurnâlâ “Zinâtne un Tehnika”. Tâ kâ PFPL strauji attîstîjâs, tâs vadîtâjs I. Vîtols viens vairs netika galâ ar daudza- jiem uzdevumiem. Viòð lûdza J. Zaíi kïût par savu vietnieku (sabiedriskâ kârtâ, jo tâdas ðtata vietas nebija paredzçtas). J. Zaíis ar savu iedzimto kârtîbu un lielajâm darba spç- jâm drîz kïuva par neaizstâjamu palîgu I. Vî- 9. att. Universitâtes Mâcîbu un zinâtniskais komplekss Íengaraga ielâ 8 1974./75. gada ziemâ. 32 ZVAIGÞÒOT DEBESS: 2012. GADA VASARA tolam. Tâ kâ I. Vîtols vçl nebija iz- strâdâjis un aizstâvçjis zinâtòu kan- didâta disertâciju lielâs noslodzes dçï, tad viòð 1968. gadâ atkâpâs no PFPL vadîtâja vietas, lai intensîvi sâktu strâdât pie disertâcijas. Par PFPL vadîtâju no 27. maija kïuva J. Zaíis. Viòð pretstatâ I. Vîtolam, kas pamatâ vadîja PFPL autoritâri, bija koleìiâlâs vadîbas piekritçjs un izveidoja laboratorijas Zinâtnisko padomi, kas svarîgâkos lçmumus pieòçma, tos vispusîgi izdiskutçjot. 1960. gadu beigâs PFPL sâka trûkt telpu. Tâ bija izvietojusies Universitâtes vecajâ çkâ Raiòa bulvârî 19 un nebija piemçrota mo- dernas eksperimentâlâs pçtnieciskâs iestâdes vajadzîbâm. Laboratorijas zinâtniskâs grupas un tehniskâs nodaïas bija izkaisîtas no çkas bçniòiem lîdz pagraba telpâm, ieskaitot pat pirmâ stâva gaiteni. Tâpçc PFPL vadîba nolç- ma, ka nepiecieðams uzbûvçt jaunu çku PFPL speciâlajâm vajadzîbâm. Ar lielâm grûtîbâm tika panâkta valdîbas piekriðana un iegûti nepiecieðamie lîdzekïi. Tika izstrâdâts çkas projekts ar plaðu darbinieku lîdzdalîbu arhi- tekta A. Ruïïa vadîbâ. 1970. gadâ sâkâs çkas celtniecîba Íengaraga ielâ 8. Jau 1975. gadâ pavasarî çka tika pabeigta (9. att.), aktîvi lîdzdarbojoties laboratorijas darbinie- kiem. Kaut arî tad PFPL jau strâdâja apm. 250 darbinieku, çka bija uzcelta ar lielu telpu re- zervi. Tâpçc 1968. gadâ tika piedâvâts doc. V. Fricberga dibinâtajai Segnetoelektriíu un pjezoelektriíu fizikas problçmu laborato- rijai (SPFPL) arî pârnâkt uz jauno çku. Tam SPFPL piekrita, un tâ 1975. gada rudenî abas laboratorijas un Pusvadîtâju fizikas katedra sâka darbîbu jaunâs telpâs ar kopçju neofi- ciâlo nosaukumu “Universitâtes Mâcîbu un zinâtniskais komplekss” (UMZK). To vadîja Apvienotâ zinâtniskâ padome, par priekðsç- dçtâju ievçlot J. Zaíi (10. att.). Tâ kâ UMZK darbinieku skaita un zinât- niskâs kvalifikâcijas ziòâ bija salîdzinâms ar lîdzîgiem zinâtnes centriem Latvijas Zinâtòu akadçmijas (LZA) sastâvâ, kur parasti tiem bija zinâtnisko institûtu statuss, radâs doma arî UMZK pârtapt par institûtu, bet pie Universitâtes. Republikas un Maskavas vadîbas institûcijâm nebija bûtisku iebildumu, izòemot to, ka UMZK nav neviena zinâtòu doktora. Ðajâ situâcijâ J. Zaíis atkal parâdîja savu erudîciju fizikâ un lielâs darba spçjas, îsâ laikâ apkopojot jaunos uzkrâto pçtîjumu rezultâtus un uzrakstot zinâtòu doktora diser- tâciju [9]. To viòð sekmîgi aizstâvçja LZA Pa- domç 1975. gada oktobrî (11. att.). VAAK Maskavâ viòam apstiprinâja fizikas un ma- temâtikas zinâtòu doktora grâdu 1977. gada 14. janvârî. Vçl vajadzçja gadu, lai tiktu izpil- dîtas visas pârçjâs formâlâs prasîbas institûta izveidoðanai. Beidzot 1978. gada martâ pie Universitâtes tika oficiâli nodibinâts zinâtniski pçtnieciskais institûts ar nosaukumu “Cietvielu fizikas institûts” (CFI) un Izglîtîbas un zinâtnes ministrijas kolçìija par CFI direktoru apstip- rinâja J. Zaíi 1978. gada 16. februârî. Institûts turpinâja augt darbinieku ziòâ, tuvojoties 300 septiòdesmito gadu beigâs, un radâs jaunas struktûrvienîbas. Direktoram J. Zaíim kïuva grûti izvçrtçt atseviðíu struk- tûrvienîbu un darbinieku atdevi. Tâpçc viòð ieviesa tâ saucamos Zaía rubïus (ZR) – katrai personâla tipveida darbîbai, piem., publi- kâcija vietçjos þurnâlos, vissavienîbas þurnâ- los, starptautiskos þurnâlos, uzstâðanâs attie- cîgâs konferencçs, izgudrojuma autoraplie- cîba, darbs pie disertâcijas, tâ novadîðana, 10. att. Universitâtes Mâcîbu un zinâtniskâ kompleksa Apvienotâ zinâtniskâ padome, uzstâjas tâs priekðsçdçtâjs J. Zaíis. 33 diplomdarba un kursa darba novadîðana, lîgumdarba izpilde u. c., bija noteikta cena atbilstoðos ZR. Struktûrvienîbas vadîtâjam kat- ru gada ceturkðòa beigâs vajadzçja iesniegt minçtâs ziòas ZR izteiksmç par katru darbi- nieku CFI direktoram. Tas bija samçrâ vien- kârðs un uzskatâms veids, kâ novçrtçt dar- binieka vai struktûrvienîbas darbîbas efek- tivitâti: ja darbinieks bija nopelnîjis tikpat ZR, cik saòçmis algâ, tad viòð bija viduvçjs dar- binieks, ja vairâk, tad labs, bet, ja mazâk un tas atkârtojas, tad slikts darbinieks. Lîdzîgi bija ar struktûrvienîbâm. Ðo ZR sistçmu akcep- tçja CFI Zinâtniskâ padome, un tâ bija dzîvot- spçjîga, lai arî kâ tas vienam otram nepatika, to uzskatot pat par padomju sociâlismam nepieòemamu. J. Zaíis ir piedalîjies ar referâtiem apm. 30 zinâtniskâs konferencçs un simpozijos daþâdâs valstîs. Viòð pieredzi bija ieguvis arî ârzemçs ilgâkos komandçjumos. Tâ viòð 1969./1970. gada ziemâ strâdâja Kornela, Ilinoisas un Oregonas universitâtçs ASV, bet 1972./1973. mâcîbu gadâ staþçjâs 10 mç- neðus Èikâgas universitâtç un Masaèûsetsas Tehnoloìiskajâ institûtâ. 1981. gadâ J. Zaíi Universitâtç ievçlçja par profesoru. Gadu vçlâk – par Latvijas Zi- nâtòu akadçmijas (LZA) korespondçtâjlocekli. 1986. gadâ prof. J. Zaíis ieguva LPSR No- pelniem bagâtâ zinâtnes darbinieka nosau- kumu un LZA M. Keldiða vârdâ nosaukto prç- miju. Viòð bija daudzu Vissavienîbas un starp- tautisko zinâtnisko padomju loceklis. Prof. J. Zaía plaðâs zinâðanas un labâs organizatora spçjas nebija gâjuðas secen Universitâtes vadîbas uzmanîbai. Tâpçc vi- òam tika piedâvâta vakantâ Universitâtes zi- nâtòu prorektora vieta, kuru viòð arî pieòçma (12. att.). Tâ ar 1984. gada 1. martu prof. J. Zaíis pârgâja strâdât uz Universitâtes rektorâtu. Visas lielâs Universitâtes zinâtòu prorek- tora amatâ prof. J. Zaíim lieti noderçja spçja uzklausît jebkuru darbinieku vai studentu un savstarpçjâs diskusijâs nonâkt pie optimâla problçmas risinâjuma. Ðajâ amatâ viòð izpel- nîjâs kolçìu atzinîbu. 1987. gadâ atbrîvojâs Universitâtes rek- tora amats, jo republikas vadîba rektoru V. Milleru pârcçla darbâ uz LPSR ZA. Bija sâcies PSRS vadîtâja M. Gorbaèova aizsâk- tais “perestroikas” un “glastnosí” laikmets. Pirmo reizi padomju laikâ tika organizçtas jauna rektora vçlçðanas, pie tam ar vairâkiem kandidâtiem, viòu tikðanos ar vçlçtâjiem – studentiem un darbiniekiem, turpmâkâs darbî- bas programmu popularizçðanu, pretstatâ ie- priekðçjiem laikiem, kad Universitâtes rektoru 11. att. Juris Zaíis aizstâv fizikas un mate- mâtikas zinâtòu doktora disertâciju. 12. att. CFI Padomes sçde 1984. gada 1. martâ, kurâ Universitâtes rektors V. Millers iero- sina direktoram J. Zaíim kïût par prorektoru zinât- niskajâ darbâ. 34 ZVAIGÞÒOT DEBESS: 2012. GADA VASARA iecçla amatâ “partija un valdîba no augðas”. Ðajâs vçlçðanâs piedalîjâs arî prof. J. Zaíis un pârliecinoði uzvarçja. Tâ no 1987. lîdz 2000. gadam prof. J. Zaíis vadîja Univer- sitâti, izturot vçl divas pârvçlçðanas rektora amatâ (13. att.). Tas bija laiks, kad sabruka PSRS, Latvija atjaunoja neatkarîbu un bija jâpârkârto visa dzîve no sociâlisma uz tirgus ekonomikas pamatiem. Rektors J. Zaíis ïoti sekmîgi pârveidoja Universitâti, atjaunoja tâs îsto nosaukumu – Latvijas Universitâte (LU) un visu vçsturisko atribûtiku, tâs satversmi un auto- nomiju. Bet tas jau ir cits stâsts par prof. J. Zaíi kâ izglîtîbas vadîbas organizatoru, sabied- risko darbinieku un politiíi. Prof. J. Zaíis ir autors vairâkâm zinât- niskâm monogrâfijâm, vairâk nekâ 300 rak- stiem zinâtniskos þurnâlos, vairâkâm populâr- zinâtniskâm un pârdomu grâmatâm un dau- dziem populârzinâtniskiem un publicistiskiem rakstiem periodikâ [10]. 1990. gadâ prof. J. Zaíi ievçlçja par LZA îsteno locekli. 2000. gadâ prof. J. Zaíim par nopelniem dzimtenes labâ pieðíîra Triju Zvaigþòu or- deòa virsnieka pakâpi un 2004. gadâ par 13. att. Latvijas Universitâtes rektors prof. Juris Zaíis savâ kabinetâ 1990. gados. mûþa ieguldîjumu Latvijas Universitâtes attîstî- bâ un pçtîjumiem stikla fizikâ – LU Ìerboòa Zelta zîmi Nr. 1. Prof. J. Zaíis vçl joprojâm aktîvi strâdâ, no 2004. gada ir Sociâlo tehnoloìiju augst- skolas rektors, ievçlçts par Latvijas Privâto augstskolu asociâcijas valdes priekðsçdçtâju. Atliek novçlçt prof. J. Zaíim labu veselîbu un vçl daudzus radoðâ darba panâkumus. Vçres: 1. Zaíis J. Pulksteòa atvçrðana. – Rîga: LU, 1995, 200 lpp. 2. LU Arhîvs, 6. apr. 1882. l., 27 lp. – Jura Zaía studenta lieta Nr. 550509. 3. Jansons J. LU fizikas docents Ojârs Ðmits (24.04.1930.–14.03.1993.). – “Zvaigþòotâ Debess”, 2010./2011. gada ziema (210), 14.-21. lpp. 4. Øìèò Î. À., Çàêèñ Þ. Ð. Îïòè÷åñêèå ñâîéñòâà ùåëî÷íî-ãàëîèäíûõ êðèñòàë- ëîôîñôîðîâ, àêòèâèðîâàííûõ O, S, Se. – Òåçèñû äîêëàäîâ IX ñîâåùàíèÿ ïî ëþ- ìèíåñöåíöèè (êðèñòàëëîôîñôîðû): Êè- åâ, èþíü 1960 ã. – Ìîñêâà: Èçä-âî ÀÍ ÑÑÑÐ, 1960. – ñ. 83. 5. LU Arhîvs, 7. apr. 13022. l., 162 lp. – Jura Zaía darbinieka lieta. 6. Jansons J. Latvijas Universitâtes profesoram Ilmâram Vîtolam – 70. – “Zvaigþòotâ Debess”, 2001./2002. gada ziema (174), 46.-48., 57.-59. lpp. 7. Jansons J. Fiziíu centieni 1950.–1960. gados atgriezt fundamentâlo zinâtni Universitâtç. – “Zvaigþòotâ Debess”, 2011./2012. gada zie- ma (214), 27.-32. lpp. 8. Çàêèñ Þ. Ð. Èññëåäîâàíèÿ ìîëåêóëÿð- íûõ öåíòðîâ â ùåëî÷íî-ãàëîèäíûõ êðèñ- òàëëàõ ñ ïðèìåñüþ ìåäè è êèñëîðîäî- ñîäåðæàùèõ àíèîíîâ. – Àâòîðåôåðàò äèññåðòàöèè íà ñîèñêàíèè ó÷åííîé ñòå- ïåíè êàíäèäàòà ôèçèêî-ìàòåìàòè÷åñ- êèõ íàóê. – Òàðòóññêèé ãîñ. óí-ò, Òàðòó, 1966. – 16 ñ. 9. Çàêèñ Þ. Ð. Äåôåêòû è óïîðÿäî÷åíîñòü òâåðäûõ òåë íà îñíîâå ùåëî÷íûõ ãàëî- ãåíûäîâ, äâóîêèñè êðåìíèÿ è õàëêîãå- íèäîâ ìûøÿêà (01.04.07. – ôèçèêà òâåð- äîãî òåëà). – Àâòîðåôåðàò äèññåðòàöèè 35 íà ñîèñêàíèå ó÷åííîé ñòåïåíè äîêòîðà ôèçèêî-ìàòåìàòè÷åñêèõ íàóê. – Ðèãà, 1975. – 35 ñ. 10. Profesors Juris Zaíis: Bibliogrâfiskais râdîtâjs/ LU b-ka; sast.: Z. Alika; bibliogrâf. red. D. Paukðçna. Rîga: LU, 1996. – 108 lpp. D ÐOVASAR ATCERAMIES , ÐOVASAR ATCERAMIES , ÐOVASAR ATCERAMIES Pirms 150 gadiem – 1862. g. 27. jûnijâ dzimis Hermanis Ernsts Pflaums (Hermann Ernst Pflaum), Baltijas vâcu astronoms un fiziíis, Rîgas Politehniskâ institûta adjunktprofesors fizikâ (1906). Pçtîjis komçtas un meteorus, pirmoreiz Krievijâ ieguvis rentgenstarus (1896) un eksperimentçjis ar tiem. Veicinâjis krievu zinâtnisko darbu popularizçðanu Vâcijâ un citâs Rietumeiropas zemçs. Miris 1912. g. 8. septembrî Siguldâ. I.D. Pirms 125 gadiem – 1887. g. 23. augustâ Rîgâ dzimis Frîdrihs Canders, padomju raíeðu tehnikas celmlauzis. Miris Kislovodskâ 1933. g. 28. martâ. Ar izcilîbu beidzis Rîgas Politehniskâ institûta Mehânikas nodaïu (1914), jau studiju gados nodarbojâs ar raíeðu kustîbas problçmâm. Kâ fabrikas Provodòik inþenieris evakuçjâs (1915) uz Maskavu, kur turpinâja pçtîjumus par reaktîvo aparâtu izmantoðanu starpplançtu lidojumos. Viens no F. Candera lîdzgaitniekiem bija vçlâkais padomju pilotçjamo kosmisko kuìu Vostok, Voshod, Sojuz galvenais konstruktors PSRS ZA akadçmiíis Sergejs Koroïovs (1907-1966). Candera vârdâ nosaukts krâteris (Tsander) uz Mçness. Latvijas Zinâtòu akadçmija iedibinâjusi (1967) Frîdriha Candera vârdâ nosauktu prçmiju mehânikâ un astronomijâ. Ar to apbalvoti arî LU Astronomijas institûta zinâtnieki – M. Âbele (2000), A. Balklavs- Grînhofs (2004), K.Lapuðka (2007), J. Þagars (2002). Par F. Candera dzîves gaitâm plaðâk sk. Zvaigþòotajâ Debesî: Balklavs A. Izcilais padomju astronauts - rîdzinieks F. Canders. – 1959, Ziema (2), 33.-44. lpp.; Jirgensene-Candere M. Mans brâlis Frîdels. – 1967, Ziema (34), 24.-33. lpp.; Salcçvièa S. Padomju raíeðu bûvniecîbas pionieris Frîdrihs Canders - Rîgas Politehniskâ institûta students. – 1979/80, Ziema (86), 60.-64.lpp.;Stradiòð J. Par «Zvaigþòoto Debesi», Frîdrihu Canderu, Valentînu Gluðko un kâdu polemiku. – 1995/96, Ziema (150), 4.-11. lpp.; Þagars J. Par F. Candera darba novçrtçjumu. – 1997, Vasara (156), 31.-34. lpp. u.c. rakstos. I.P. ABONÇ «ZVAIGÞÒOTO DEBESI»! ABONÇT LÇTÂK, NEK PIRKT! UZZIÒAS 67 325 322 36 ZVAIGÞÒOT DEBESS: 2012. GADA VASARA 1911. gadâ Jelgavas skolotâjs un astro- nomijas amatieris Vladimirs Zlatinskis (1884- 1921) izdeva grâmatu Saule, tâs daba un fizikâlâ uzbûve, kurâ diezgan plaði aplûkoja tâ laika astronomiskos priekðstatus par mûsu zvaigzni. Vladimirs Zlatinskis bija aktîvs de- bess spîdekïu pçtnieks, viòð novçroja aptum- sumus, Sauli (grâmatâ ievietoti arî viòa paða veiktie rûpîgie Saules plankumu zîmçjumi), plançtas un komçtas. 1914. gadâ viòð atklâ- ja komçtu, kas nosaukta viòa vârdâ. Tâ ir pirmâ un pagaidâm vienîgâ komçta, kas at- klâta Latvijas teritorijâ. Lai saprastu, cik tâlu astronomija aizgâjusi uz priekðu ðajos 100 gados, ielûkosimies Zlatinska grâmatâ. Jâòem vçrâ, ka pirms 100 gadiem nebija zinâms Saules enerìijas avots – kodoltermiskâs reakcijas. Priekðstati par atomu uzbûvi un jonizçtâm vielâm vçl tikai veidojâs. Gandrîz nekas nebija zinâms par magnçtisko lauku plazmâ. Stâstot par Saules plankumiem, Zlatinskis sâk ar 17. gadsimta idejâm, ka tie ir nelieli debess íermeòi, kas aizklâj Saules disku, un tûlît ðo ideju atmet, jo iekðçjâs plançtas neva- rçtu ðíçrsot Saules disku veselas divas nedç- ïas, kâ to dara plankumi. Tâlâk viòð aplûko Viljama Herðela hipotçzi, ka plankumi ir cau- rumi mâkoòu segâ, kas klâj iekðçjos, karstâ- kos Saules apgabalus, bet noraida to Saules augstâs temperatûras dçï. Plaðâk tiek aplû- kota franèu astronoma Ervç Faja (Herve Faye, 1814-1902) teorija, ka Saules plankumi varç- tu bût Saules atmosfçras virpuïi, kas lîdzîgi cikloniem Zemes atmosfçrâ. Pats Fajs domâ- jis, ka mazie plankumi bez pusçnas atbilst ATSKATOTIES PAGÂTNÇ ILGONIS VILKS PAR SAULI PIRMS 100 GADIEM tornado, bet lielie plankumi ar pusçnu – ciklo- niem. Taèu Zlatinskis atzîmç, ka plankumos reti novçro virpuïveida struktûras, turklât Sau- les rotâcijas âtruma atðíirîbas daþâdâ attâ- lumâ no ekvatora ir pârâk mazas, lai radîtu izteiktus virpuïus. Neko daudz labâk neklâjâs Vladimira Zlatinska grâmatas Saule, tâs daba un fizikâlâ uzbûve vâks. I. Vilka attçls 37 itâïu astronoma Andþelo Seki (Angelo Secchi, 1818-1878) teorijai, ka plankumi ir padzi- ïinâjumi, iespiedumi Saules fotosfçrâ, kur gâ- zes spiediens ir pazeminâts. Par labâko Zlatinskis atzîst franèu abata Teofila Moro (Theophile Moreux, 1867- 1954) teoriju, ka Saules plankumi ir apgabali ar paaugstinâtu temperatûru, kur gâzu un kvçlojoðu putekïu blîvums ir lielâks nekâ citviet fotosfçrâ. Blîvâ viela nelaiþ cauri zemâk eso- ðo slâòu starojumu, tâpçc plankums izskatâs tumðâks. Ðî un citas teorijas uzskatâmi parâ- da, ka ierobeþotos novçrojumu datu un teo- rçtisko priekðstatu apstâkïos bija grûti nonâkt lîdz pareiziem secinâjumiem. Mûsdienâs zi- nâms, ka Saules plankums, gluþi otrâdi, ir fotosfçras apgabals ar zemâku tempera- tûru. Tas izstaro mazâk enerìijas, tâpçc izska- tâs tumðâks par apkârtçjo fotosfçru. Tempe- ratûra plankumâ pazeminâs tâpçc, ka plan- kuma spçcîgais magnçtiskais lauks kavç kar- stâs gâzes pieplûdi no Saules apakðçjiem slâòiem. Atslçgas vârds ðeit ir “magnçtiskais lauks”, jo magnçtiskâ lauka ietekmei uz plaz- mu ir milzîga nozîme uz Saules notiekoðajos procesos. Par Saules magnçtisko lauku Zlatin- skis saka tikai to, ka, òemot vçrâ milzîgo Saules temperatûru, varbût nav pamatoti ru- nât par Saules magnçtismu. Taèu viòð piemin vâcu fiziíi Eiþenu Goldsteinu (Eugen Gold- stein, 1850-1930), kas vainaga spîdçðanu skaidroja ar katodstariem, bet vainaga veido- jumu lokveida struktûru – ar to noliekðanos magnçtiskajâ laukâ. Lielu diskusiju objekts ðajâ laikâ bija arî Saules virsmas temperatûra un tâs enerìijas avots. Zlatinskis aplûko daþâdu autoru Saules temperatûras vçrtçjumus. Piemçram, I. Òûtons domâjis, ka Saules temperatûra ir veseli 1 669 500 Celsija grâdi. Citi autori ieguvuði daudz mazâku vçrtîbu, sâkot ar 1398 Celsija grâdiem. Krievu astronoms Vitolds Ceraskis (Âèòîëüä Êàðëîâè÷ Öåðàñêèé, 1849-1925) veica eksperimentus ar ieliektiem spoguïiem metra diametrâ un to fokusâ ieguva temperatûru, kurâ kusa ne tikai platîns, bet arî daþâdi minerâli. No tâ Ceraskis secinâja, ka temperatûra spoguïa fokusâ bija ne ma- zâka par 3500 Celsija grâdiem. Un, tâ kâ temperatûra spoguïa fokusâ nevar bût mazâ- ka par siltuma avota temperatûru, Ceraskis novçrtçja, ka Saules temperatûra ir vismaz 3500 Celsija grâdi. Tâlâk Zlatinskis raksta par nesen atklâto Vîna nobîdes likumu, ka starojoðâ íermeòa absolûtâs temperatûras reizinâjums ar ðâ íer- meòa spektra maksimuma viïòa garumu ir konstants lielums. No eksperimentiem ar iz- Saules plankums 1905. gada 5. augustâ (pçc vecâ stila). V. Zlatinska zîmçjums Franèu astronoms Teofils Moro novçro Sauli paða izveidotajâ observatorijâ. Autors Patrick Lachassagne 38 ZVAIGÞÒOT DEBESS: 2012. GADA VASARA kausçtu platînu ir iegûta Vîna konstantes vçr- tîba. Lietojot ðo sakarîbu Saulei, Zlatinskis pilnîgi pareizi nosaka, ka tâs temperatûra ir 5800 grâdu pçc Kelvina skalas jeb aptuveni 6000 grâdu pçc Celsija skalas. Pçc visnotaï sadomâtajâm teorijâm par Saules plankumu dabu ir patîkami lasît ðo fizikâli precîzo un pamatoto fragmentu. Interesanti izsekot priekðstatu attîstîbai par Saules enerìijas avotu. Zlatinskis sâk ar ðo: ja uz Saules notiktu vienkârða degðana, pie- mçram, ogïu degðana skâbekïa klâtbûtnç, tad Saule spçtu spîdçt tikai 6000 gadu. Vâcu fiziíis Hermanis Helmholcs (Hermann von Helmholtz, 1821-1894) uzskatîja, ka Saule lçni saspieþas un ðajâ procesâ potenciâlâ enerìija pâriet siltumâ. Zlatinskis norâda, ka spîdçðanas uzturçðanai Saulei bûtu jâsama- zina savs diametrs tikai par 70 metriem ga- dâ. Gadsimtâ Saules redzamais diametrs sa- mazinâtos mazâk nekâ par 0,1 loka sekundi. Tik mazas izmaiòas tâ laika astronomi neva- rçja izmçrît. No Helmholca aprçíiniem izriet, ka Saules mûþa ilgums ir aptuveni 40 miljoni gadu. Vâcu fiziíis Roberts Maijers (Julius Robert von Mayer, 1814-1878) uzskatîja, ka Sauli sasilda uz to krîtoðie meteorîti, kuru kinçtiskâ enerìija sadursmç pârvçrðas siltumâ, bet Zla- tinska laikâ jau bija skaidrs, ka tas nevar bût galvenais Saules enerìijas avots. Mûsdienâs mçs zinâm, ka uz Saules tieðâm krît komçtas, taèu to sniegtais enerìijas papildinâjums ir niecîgs. Taèu nozîmîgs papildu enerìijas avots pçc Andþelo Seki domâm varçja bût nesen atklâtâ íîmisko savienojumu disoci- âcija, sadalîðanâs, kas notiek augstâ tempe- ratûrâ. Tiesa, ne pati disociâcija, bet pretçjais process, kad enerìija izdalâs, savienojuma sastâvdaïâm atkal apvienojoties. Kaut arî ta- gad zinâm, ka íîmisko saiðu enerìija ir pârâk maza, lai uzturçtu Saules spîdçðanu, Seki bija uz pareizâ ceïa. Viòð raksta: “Mçs varçtu attîstît ðo teoriju arî tâlâk. Iespçjams, ka tajâ temperatûrâ, kas valda uz Saules, notiek arî pirmelementu, vâcu filozofu aplûkotâs pa- matvielas disociâcija.” Ja vçlas, te var saskatît norâdi uz kodolreakcijâm. Kas notiks ar plançtâm pçc Saules nodzi- ðanas? Te Zlatinskis uzbur no mûsdienu priekðstatiem pavisam atðíirîgu ainu. Saspie- þoties Saules blîvums nemitîgi palielinâsies, lîdz saspieðanâs vairs nevarçs nodroðinât enerìijas izdalîðanos. Saule sâks atdzist, tâs krâsa mainîsies no dzeltenas uz sarkanu, tad rubînsarkanu, lîdz beidzot Saule nodzisîs un pârvçrtîsies par milzîgu plançtu ar cietu ga- rozu. Debesu izplatîjuma briesmîgais auk- stums iekals Zemi ledus vaþâs. Zemei pienâks gals, no civilizâcijas un tâs pieminekïiem ne- paliks ne pçdas. “Zemes dzîvîbas lappuses bûs izdzçstas no Pasaules hronikâm...” raksta Zlatinskis. Tâ ies bojâ visas plançtas. Inertie akmens kluèi turpinâs bezmçríîgi riòíot ap nodzisuðo Sauli. Starpplançtu vides pretestî- bas dçï plançtu orbîtas arvien vairâk tuvosies Saulei un pienâks brîdis, kad Merkurs ar ðaus- mîgu spçku ietrieksies Saulç. Uz brîdi Saule augðâmcelsies no miroòiem, bet tad atkal nodzisîs lîdz brîdim, kad tajâ ietrieksies Venç- Lovdþoja komçta, kas 2011. gadâ “izdzîvoja” pçc tuva pârlidojuma garâm Saulei. SOHO attçls 39 magnçtiskâs vçtras, zemeslodes vidçjâ tempe- ratûra, pat koku ziedçðanas un gâjputnu atli- doðanas laiks ir cieði saistîts ar Sauli. Francijâ konstatçta vîna cenu saistîba ar periodiska- jâm Saules aktivitâtes izmaiòâm. “Mçs vçl arvien nezinâm, kâdâ veidâ Saules plankumi ietekmç Zemi, taèu noliegt to ietekmi mums nav tiesîbu,” saka Zlatinskis. Mûsdienâs ie- spçjams paskaidrot, ka Zemi ietekmç lâdçtâs daïiòas, kas tiek izsviestas no Saules aktî- vajiem apgabaliem (ðajos apgabalos ietilpst arî Saules plankumi). Taèu, kas attiecas uz dzîvo dabu, lâdçto daïiòu iedarbîbas me- hânisms vçl arvien nav pilnîgi zinâms. Noslçgumâ gribçtos citçt daþas Vladimira Zlatinska atziòas par dabas pçtîðanu: “Vien- kârða Dabas vçroðana bez vienota novçrojumu plâna sagâdâ daudz mazâk gandarîjuma nekâ sistemâtiski novçrojumi. Mçs bûtu laimîgi, ja mûsu pieticîgais izdevums pievçrstu Saules no- vçrojumiem jaunus zinâtnes draugus. Ir jauki daþas mûsu dzîves stundas veltît Dabas izpçtei, domâs aizlidojot çtera tâlçs, no kurâm mirdz dieviðíâ Patiesîbas gaisma!”D Pçdçjâ cilvçku pâra mirstîgâs atliekas uz sasa- luðâs Zemes. Attçls no franèu astronomijas popula- rizçtâja Kamila Flamariona grâmatas “Populârâ astronomija”, 1880. gads. Attçls: C. Marpon, E. Flammarion ra. Tâ Saule pârmaiòus atdzims un mirs, lîdz uz tâs nokritîs pçdçjâ plançta. Pçc tam Saule turpinâs lidot izplatîjumâ. Ja tâ nejauði sadursies ar citu zvaigzni, izda- lîsies tik liels siltuma daudzums, ka bûs re- dzams spoþs uzliesmojums, bet no zvaigþòu atliekâm izveidosies miglâjs. Tâ, pçc Zlatin- ska domâm, notika novas uzliesmojums Per- seja zvaigznâjâ 1901. gadâ. Mçs varam ironizçt par ðo aprakstu, bet jâòem vçrâ, ka tas balstâs sava laika zinâtnes priekðstatos. Ïoti iespçjams, ka pçc 100 gadiem kâds tâpat pasmaidîs, lasot mûsdienu idejas par Visuma nâkotni un galu. Toties Zlatinska grâmatâ izklâstîtâs idejas par Saules-Zemes procesu saistîbu skan visai mûsdienîgi. Saule dod Zemei gaismu un siltu- mu, tâpçc nav brînums, ka dienas spîdekïa darbîbas pastiprinâðanâs un pavâjinâðanâs ietekmç dzîvi uz Zemes. Ziemeïblâzmas, Miglâjs, kas radies Perseja novas uzliesmo- jumâ 1901. gadâ. Vikipçdijas attçls 40 ZVAIGÞÒOT DEBESS: 2012. GADA VASARA ARODPRAKSE MASKAV UN 9. SEMESTRIS Jau minçtâ Maskavas universitâtes un GAIÐ’a vadoðo astronomu vçstule (sk. ZvD, 2012, Pav., 48. lpp.) LVU rektoram, kuras ierosinâtâjs bija Jânis Ikaunieks (3. att.), acîm- redzot veicinâja mûsu studentu grupai atli- kuðajâ mâcîbu posmâ astronomijas program- mas saglabâðanu. Un tâ augusta sâkumâ mçs devâmies uz arodpraksi Maskavâ. ros. (4. att.) Katrs students darbojâs kâdâ no GAIÐ’a tematiskajâm nodaïâm noteikta zi- nâtniskâ darbinieka vadîbâ. Mana darba vadîtâjs bija Jefremovs, Jurijs Ivanoviès (nesajaukt ar viòa jaunâku kolçìi, arî Jefremovu, Juriju Nikolajevièu) – maiò- zvaigþòu pçtnieks. Tâ kâ man bija zinâma pieredze vizuâlâ maiòzvaigþòu novçroðanâ amatieru lîmenî, pievilcîga likâs iespçja iz- mantot bagâtîgo GAIÐ’a stikla bibliotçku jeb debess fotouzòçmumu arhîvu kâdas maiò- zvaigznes spoþuma maiòu îpaðîbu izpçtîða- nâ. Kâpçc izvçlçta bija zvaigzne GM Cyg jeb Gulbja GM, neatceros. Prakses laikâ iz- devâs savâkt pietiekoði daudz ðîs zvaigznes spoþuma novçrtçjumu, lai iznâktu publikâcija zinâtniskajam þurnâlam Ïåðåìåííûå çâåç- äû (Maiòzvaigznes). Dzîves vieta mums praktikantiem sâkumâ bija ierâdîta Elektrotehniskâ institûta studentu kopmîtnç Aviomotornajas ielâ, no kurienes bija diezgan garð ceïð uz institûtu – vispirms ar tramvaju, tad cauri pilsçtas centram ar ANDREJS ALKSNIS LVU ASTRONOMIJAS STUDENTI – 1952. GADA DIPLOMANDI (Turpinâjums) 3. att. Jânis Ikaunieks Kazaòâ Maiòzvaigþòu pçtnieku konferences laikâ 1951. gada maijâ. Vçlâk izrâdîjâs, ka arodprakse Ðtern- berga institûtâ 1951. gada vasaras bei- gâs bija pçdçjais mums visiem septiòiem ko- pîgais pasâkums studiju programmas ietva- 4. att. Atpûtas dienâ Ostankinas rajonâ Mas- kavâ arodprakses laikâ (no kreisâs): Biruta, Vilma, Kriksis, Zenta un Andrejs (aizmugurç). 41 metro un vçl ar vienu tramvaju, kopâ ap- mçram vienu stundu. Tai paðâ kopmîtnç bija apmetuðies arî praksç ieraduðies LVU studenti – arhitekti. Nereti iznâca reizç braukt tramva- jâ un dzirdçt nâkamo arhitektu sarunas. Ðajâs sarunâs ïoti skaidrâ dikcijâ un labâ valodâ izcçlâs viena arhitektûras studenta – Gunâra Priedes teiktais. Vai toreiz jau viòu zinâjâm kâ rakstnieku un dramaturgu, neesmu droðs, bet ðo arhitektu grupu mçs – astronomijas zçni – pazinâm no kopîgâm nodarbîbâm LVU militârajâ katedrâ. Gadîjâs Maskavâ sîki, kuriozi pârpratumi veikalos krievu valodas pavâju zinâðanu dçï. Tâ Leonids stâstîja, kâ viòð mçìinâjis nopirkt þiletes jeb skuvekïus, mazliet krieviskodams ne visai latvisko nosaukumu “þilete” par “æè- ëåò”, un viòam pârdevçjs atnesis apìçrba gabalu – vesti. Savukârt, meklçdams pirti, es no tramvaja saskatîju izkârtni, kur, likâs, bija vârds “áàíè”, taèu vçlâk izrâdîjâs, ka tur ir banka – “áàíê”. Reiz, braucot ar eskalatoru lejâ, taisni gadîjâs man priekðâ viens pasaþieris, sadzir- dçjis latvieðu valodu, sâka ar mums runâties. Izrâdîjâs, ka viòð strâdâ skolâ, kas atrodas netâlu no mûsu kopmîtnes. Viòa dzimtene – Alûksne. Augusta beigâs bijâm spiesti pârcelties uz jaunu dzîves vietu, jo lîdzðinçjâ kopmîtnç mûs vairs neturçja. Pârcçlâmies uz kâdreizçjiem zirgu staïïiem – tobrîd GAIÐ’a Kuèinas astro- fizikas observatoriju (5. att., 6. att.) Kuèinas (Êó÷èíî) dzelzceïa pieturas tuvumâ ap 20 km no Maskavas; satiksme ar elektrisko vil- cienu. (7. att.) 7. att. Mûsu grupa arodprakses laikâ GAIÐ’a filiâlç Kuèinâ 1951. g. septembrî. No kreisâs: Leonids Roze, Leonora Blanka, Andrejs Alksnis, Zenta Pçtersone, Biruta Sala, Aleksandrs Mièulis. Mâjup devusies jau Vilma Vimba, dz. Kneìere. 6. att. GAIÐ’a Kuèinas astrofizikas observa- torijas 40 cm astrogrâfa tornis. Ar ðo astrogrâfu uzòemts daudz astronomisko fotouzòçmumu maiò- zvaigþòu pçtîðanai. 5. att. Mûsu meitenes Biruta Sala (no labâs), Vilma Vimba, Leonora Blanka, Zenta Pçtersone iekârto savu istabu Kuèinas bâzç. 42 ZVAIGÞÒOT DEBESS: 2012. GADA VASARA 24. sept. no kursa biedra Henrika – fizi- ía saòemu vçstuli: ”Ïoti neapmierinâti esam ar kopmîtni... Pad[omju] bulv.10.. Mûsu ista- bâ dzîvojam: es, Koïa un Boriss. Tev kop- mîtnç ir vieta, bet tikai blakus istabâ.. Par visiem ðâdiem “labvçlîgiem” dzîves apstâk- ïiem jâpateicas mûsu “ìeniâlâs” fakultâtes vadîbai.. mums ðogad lekciju slodze drusku mazâka.. ðoreiz beigðu, jo rakstu fizikas vçst[ures] lekcijâ.” 27. sept. pçc arodprakses beigâm izbrau- cam atpakaï uz Rîgu. (8. att.) kara komisariâtâ un milicijâ izrakstîðanâs. Va- kar dabûju karaklausîbas apliecîbu.. esmu ieskaitîts otrâs kategorijas rezervç. Tagad mie- rîgâk, jo lîdz ðim varçja vçl pagrâbt dienestâ, ja izstâjas no universitâtes.” Maskavâ uzreiz rodas dzîvokïa jautâjums; Zenta jau ir sarunâjusi gultas vietu pie viòas vecâku paziòas Veras Vasiïjevnas Ïeòingra- das ðosejâ, patâlu no GAIÐ. Mçs ar Saðu ceram iekârtoties kaut kur institûta tuvumâ. Ðai sakarâ no Maskavas, Ìàëûé Òðåõ- ãîðíûé ïåðåóëîê, 4, êâ. 6. 1951. 12. okt. rakstu: “Arî vçl tagad nav kârtîbâ dzîvokïa jautâjums. Trîs pirmâs naktis pârgulçjâm Insti- tûta [GAIБa] saimniecîbas pârzines dzîvoklî, pagâjuðo, t.i., ceturto, tai pat mâjâ otrâ stâ- vâ.. jâmaksâ mums par abiem 300 rubïu mçnesî.. Ar iestâðanos Universitâtç viss jau faktiski gandrîz nokârtots, tas tikai laika jautâ- jums. Pamazâm sâku iejusties mâcîbu gaitâ.” 21. okt.: ”Sçþu paðlaik savâ istabelç.. Tâ ir ap 2,5 m plata, 3,5 m gara, galâ logs, otrâ galâ durvis uz virtuvi un pie sânu sienas vçl durvis, nç – tikai durvju caurums uz istabu, kur dzîvo saimnieki..Vçl pierakstîti gan ne- esam, bet vakar jau dabûju zîmi no Univer- sitâtes priekð pierakstîðanâs. Mûsu dokumenti, ko pieprasîja MVU mâcîbu daïa, vçl no Rîgas nav pienâkuði. Kad bûs pavçle par mûsu ie- skaitîðanu Universitâtç, dabûsim gultas un gultas veïu.. Paðlaik guïam uz kastçm un krçs- liem, ko pârklâj ar vecâm panckâm..Vispâr mâju nevar nekâ salîdzinât ar tâdu, kâdu es biju iedomâjies pilsçtas mâju. Trepju telpa atgâdina ðíûni. No mûsu istabas pa sienas ðíirbâm spîd gaisma virtuvç. Bet te atkal gâ- ze, ûdensvads.. Lekcijas iet jau pilnâ sparâ. Man seviðíi daudz nav – ap 21 stundu nedç- ïâ, bet jâkârto parâdi: teorçtiskâ fizika un viens semestris no astronomijas vçstures .. stipendiju nezin, kad dabûsim. Daudz aiziet dzîvoklim – 150 mçnesî. Te lçtâk nez vai var dabût, galvenâ priekðrocîba, ka tuvu GAIÐ’am, var aiziet pa vienu minûti.” 31. okt. “Latvijas Universitâte vçl arvien nav atsûtîjusi mûsu personîgâs lietas – doku- 8. att. Dodoties prom no Kuèinas. Kopâ ar mûsu grupu ir LZA Astronomijas sektora zinâtniece Ilga Kurzemniece-Daube (labajâ malâ). Bet pçc daþâm dienâm mçs trîs – Zenta Pçtersone, Aleksandrs Mièulis un es jau doda- mies atkal prom uz Maskavu. Kaut kâdâ veidâ ir nokârtots jautâjums par to, ka mçs varçsim pçdçjo kursu studçt Maskavas uni- versitâtes Mehânikas un matemâtikas fakul- tâtç, kurâ ir astronomijas specialitâte, un mâ- cîbu darbs notiek GAIÐ’a telpâs un mâcîbu spçki ir institûta zinâtnieki. 4. okt. vçl no Rîgas uz Valmieru rakstu: “Sestdienas vakarâ braucu projâm.. pirmdien no rîta bûsim Maskavâ.. Paðlaik dzîvoju Pa- domju bulvârî 10 .. èetri vienâ istabâ, arî viens valmierietis.. No Ministrijas vçl pavçles nav un varbût tik âtri nebûs, tâpçc to negaidâm. Dokumentus jau mums te kârto. Vçl jânokârto 43 mentus, tâdçï neesam vçl ar pavçli ieskaitîti. Sakarâ ar to nevaram vçl dabût gultas, matra- èus u.c. piederumus.” VÇSTULES NO RÎGAS UN NO MASKAVAS “Rîdzinieki” Leonida personâ 51. g. 2. nov. raksta “30. okt. nokârtojâm visi peda- goìiju, kâ tas bija paredzçts ar rektora rîko- jumu. Gâja gludâk nekâ pie Tomsona, un ar to tad arî kopîgâs briesmas palaistas garâm. Man vçl atlikuði ìeometrijas pamati, bet pirms svçtkiem es pat domât negribu par ðo lietu.. Mûsu vasaras praksei ir kaut kâdas intere- santas atskaòas rektorâtâ (resp., mâcîbu daïâ). GAIÐ pieprasîjis kaut ko apmaksât 3000 rubïu apmçrâ. Es nezinu, par ko îsti (Ðteins arî nav redzçjis atsûtîto rakstu), bet [GAIÐ’a zinât- niskajai lîdzstrâdniecei] Perepelkinai vajagot samaksât par 15 lekcijâm zvaigþòu astronomi- jâ. Mâcîbu daïa 1) neatzîst, ka mums Maska- vâ vajadzçjis lekcijas klausîties, 2) saðutusi, ka mçs paði neko nejçguði par zvaigznçm un vçl vajadzçjis klausîties, ko citi stâsta, 3) pie- prasîja mûsu dienasgrâmatas un tur nevienu Perepelkinas lekciju neatrada. Mûsu atskaites mâcîbu daïâ esot kritizçtas, tâ atstâstîja Vîtols, kas ðai sakarîbâ bija uz turieni aizsûtîts. Mûsu ikdienas darbu jau Tu pârâk labi vari stâdîties priekðâ. Ðteins lasa 3 kursus, kuru kvalitâte taisni tâda pati kâ iepriekðçjos gados. Starp citu, viòð nesen pabeidza darbu par komçtu izcelðanos, ko, domâjams, jau aizsûtîjis [GAIÐ’a profesoram B.] Kukarki- nam4 rakstu krâjumam “Âîïðîñû êîñìîãî- íèè”. Îsti labi viòa darbu nesapratu. Viòa oriìinâlâ doma tâda, ka noteiktâ attâlumâ no Saules vairs nevar komçtu aplûkot sistçmâ, kuras koordinâtu sâkums Saulç, bet par ko- ordinâtu sâkumu jâòem Saules un Jupitera smaguma centrs. Liekas, viòð ir par komçtu noíerðanas hipotçzi. Savâ darbâ apskata kâdus 12 mâkslîgi konstruçtus gadîjumus un par 10 droði apgalvo, ka te darîðana ar Sau- les sistçmas locekïiem. .. Man Ikaunieks pra- sîja atskaiti par Struves lietu (VAÌB interesçs). Gribçju viòam aiznest glîto Saða iesçjumu, bet SZB [Studentu zinâtniskâs biedrîbas] vai zinâtòu daïa paguvusi to pazaudçt.” Maskavâ 6. nov. “Rît svçtki. Kaut arî mûs nespieþ, tomçr bûs jâiet demonstrâcijâ, un ir arî interesanti redzçt, kâ tas Maskavâ notiek. Rît 7:00 jau jâbût Universitâtç.” 11. nov. “Es arî piedalîjos demonstrâcijâ 7. nov. Bija jâceïas pusseðos... vienîgi ar autobusu varçja nokïût centra tuvumâ. Kâdas pâris stundas bija jâpavada Universitâtes pa- galmâ, spçlçja radio, katrs nodarbojâs, ar ko varçja, dancoja, sita futbolu utt., lai ne- saltu, jo iekðâ tikt sasildîties visi nevarçja.. Mçs beidzâm demonstrâciju samçrâ agri – ap 12iem.. No mûsu – zvaigþòu astronomijas – katedras visi profesori aizbrauca uz konfe- renci Erevanâ. Starp tiem arî divi, kas man lasa lekcijas, viòi atgriezîsies tikai ap 20. nov. Arî no Rîgas aizbrauca viens, tas, ar ko es kopâ biju Kazaòâ. Vakar biju viòam pretî stacijâ.. viòð apmçram pçc 3 stundâm brauca tâlâk uz Erevanu.” 17. nov. “Beidzot no Rîgas ir atsûtîti mûsu dokumenti.. Rîtvakar notiek kursa vakars, bûs jau jâiet.” Rîgâ Leonids 26. nov.: “Iepriekðçjâ vçs- tulç aizmirsu Tev izstâstît par draugiem igau- òiem. Tur visu laiku oficiâli nebija astronomi- jas specialitâtes. Ar ðo mâcîbu gadu Eelsalu5 III k. un vçl divi II k. studenti dabûjuði oficiâlu atïauju mâcîties pçc apstiprinâtas astrofiziíu programmas. .. Nupat jubileju nosvinçjâm Rîgai. “Tanî jautâjumâ” vakar Ðteins fakultâtei 4 Boriss Kukarkins (1909-1977), MVU profe- sors (1951), GAIÐ’a direktors (1952-1956), maiò- zvaigþòu, kâ arî zvaigþòu sistçmu pçtnieks. 5 Redakcijas kolçìija. Heino Çlsalu “Zvaig- þòotajâ Debesî” publicçto rakstu saraksts. – ZvD, 1998, Rudens, 64. lpp. 44 ZVAIGÞÒOT DEBESS: 2012. GADA VASARA bija uzrîkojis balli. (Viòð tagad kultorgs arod- komitejâ.) Mûsu akadçmiskajâ darbâ, liekas, nav nekâ ievçrojama pçdçjâ laikâ. Es iesâku mâ- cîties ìeometrijas pamatus, jo gribçju ðo pa- râdu likvidçt vçl novembrî. Diemþçl no ðî nodoma man nâcâs atteikties – Miðkis6 aiz- braucis uz Maskavu un atgriezîðoties tikai dec. sâkumâ. Viòam tagad esot apstiprinâts doktora grâds un Universitâtes padomç iero- sinâts jautâjums viòa ievçlçðanai par profe- soru. Vçl gribu Tev izstâstît, ka mçs ar Kriksi esam paredzçjuði ar sestdienu (1. dec.) pâriet uz citâdâm attiecîbâm, t.i., abi esam pare- dzçjuði vienlaicîgu ìimenes stâvokïa maiòu. Esmu pârliecinâts, ka tas Tevi seviðíi nepâr- steigs.” (9. att.) 12. dec. “Pçdçjâs dienâs biju stipri aiz- òemts – gatavoju eksâmenu elektrodinamikâ, kas mums papildus jâkârto, lekcijas mçs ðinî priekðmetâ neklausîjâmies. Ðodien laimîgi noliku pie prof. [J.] Ðklovska7 – dabûju “èetri”, labi, ka tâ. Pçc kâdâm 10 dienâm sâksies sesija. Stipendiju vçl neesam dabûjuði, kad nâks, tad nâks visa uz reizi; ïoti ilgi kârtojas formalitâtes. Jâiesniedz kadru anketa un auto- biogrâfija.” 1952. g. 5. janv. “Ðodien nokârtoju eksâ- menu vçsturiskâ materiâlismâ.. Tagad 4 eksâ- meni ir nokârtoti – divi teicami, divi labi, vçl 2 paliek, astronomijas vçsture 14. janv. (vai 12.I) un dubultzvaigznes, apmçram 21. janv. Pçc tam mçìinâðu tikt uz kâdu brîdi prom no Maskavas.” Rîgâ 11. janv. “Ðodien nokârtojâm dina- misko kosmogoniju. Ja vçl òem klât iepriekð nokârtoto astronomijas vçsturi, tad bilance ðâda: Vilmai – viduvçji un labi, pârçjie 6 ieraksti teicami. Îsumâ atreferçðu dinamiskâs kosmogonijas kursa apjomu. – Kustîbas stabi- litâte un librâcijas punkti (Ñóááîòèí). Lapla- sa Saules sistçmas stabilitâtes pierâdîjums. Kustîbas daudzuma momenta sadalîjums Sau- les sistçmâ, raugoties no Fesenkova8 hipo- tçzes redzes viedokïa (Ñàôðîíîâ). Hilmi darbi, kas pamato Ðmidta hipotçzes saíer- ðanu (çàõâàò). Kâ tâdi “stâstâmie gabali” vçl klât: kosmogonijas jautâjuma ideoloìiskâ no- stâdne, ziòas par Saules sistçmas kosmogo- nijas konferenci 1951. g. apr. Maskavâ, da- þâdu Saules sistçmas îpatnîbu un parâdîbu izskaidrojums pçc akad. Ðmita hipotçzes un Ðteina darbs par izlîdzinâto shçmu lietderîbu kosmogonijâ. 9. att. Leonids un Leonora Rozes ap 1952. gadu. Maskavâ 2. dec. “Drîz saòemsim stipen- diju. Ieskaitîti esam ar 16. nov., bet laboðot pavçli un ieskaitîðot ar 1. okt., tad saòemsim stipendiju arî par iepriekðçjiem mçneðiem. Rît vai parît dabûsim gultas, matraèus, segas, palagus u.c. Universitâte maksâs arî 30 rub- ïus mçnesî par dzîvokli. Mûsu saimnieks strâ- dâ tramvaju depo, pati [òåòÿ Ëèçà] ir pen- sionâre.. Ceru, ka janvâra beigâs varçðu aizbraukt uz Latviju.” 7 Josifs Ðklovskis (1916-1985), PSRS ZA ko- respondçtâjloceklis (1966), Maskavas Valsts uni- versitâtes profesors, astrofiziíis-teorçtiíis. 8 Vasilijs Fesenkovs (1889-1972), PSRS akadç- miíis (1935), debess mehânikas, kâ arî daudzu citu astronomijas nozaru speciâlists. 6 A. Miðkis (“Ûsainais”), matemâtiíis, LVU mâ- cîbspçks 50. gados. 45 Tâlâk jâdomâ par vçsturisko materiâlismu, ko kârtosim 18. janv. .. Bûtu priecîgs, ja Tu ieraudzîtu kâdâ grâmatu veikalâ broðûru par 52. g. 25. febr. Saules aptumsumu. .. Rîgâ ðo grâmatiòu varbût ieraudzîsim pçc gada. Vispâr Rîgâ nav dabûjams nekas no astro- nomijas grâmatâm, kas iznâkuðas pçdçjâ pusgada laikâ.” Maskavâ 14. janv. “Ðodien noliku ek- sâmenu.. Nâkoðo pirmdienu pçdçjais ek- sâmens.” 20. janv. Zentai pienâk telegramma no mâtes: “Ïðèåçæàé ñðî÷íî, åñëè ìîæíî ñàìîëåòîì” (“Steidzami brauc ðurp, ja iespç- jams, ar lidmaðînu”). Ir aizdomas, ka kâda nelaime ar viòas tçvu; paðu sliktâko nedrîkst telegrammâ ziòot, ja nav oficiâla dokumen- ta. Viòa paspçj tai paðâ dienâ izlidot. Pçc eksâmenu sesijas nokârtoðanas dodos uz Rîgu. Sameklçju Pçtersonu mâju un dzîvok- li, neviena nav. Paveras kaimiòu durvis, un uzzinu, ka Zentas tçvs ir miris. Maskavâ 28. janvârî Saða, kas pa brîv- laiku bija palicis Maskavâ, man raksta uz Valmieru: “Pagâjuðâ nedçïa aizgâja nejçdzî- gi tâdâ ziòâ, ka nekâ nedabûju padarît pie sava diplomdarba. Beigâs izrâdîjâs, ka pat laikam meteoroloìiskos datus nevarçs dabût, jo ðeit viss ir sekrçèits [slepens] un neko neda- bû. Tomçr ðodien ar lielâm grûtîbâm izdevâs noskaidrot, ka varçðu dabût, un jau pat rît- 9 Konstantins Kuïikovs (Êóëèêîâ, Êîíñòàíòèí Àëåêñååâè÷) (1902-1987), MVU Zvaigþòu astro- nomijas un astrometrijas katedras profesors. dien braukðu norakstît... [GAIÐ’a direktora vietnieks K.] Kuïikovs9 teica, ka Zenta var dzîvot pçc patikas ilgi Rîgâ.” Bûdami Maskavas studenti, mçs daþreiz varçjâm izpalîdzçt Latvijas astronomiem ar GAIÐ’â pieejamiem astronomiskiem datiem (10. att.). (Turpmâk par desmito semestri) 10. att. ZA Astronomijas sektora vadîtâja Jâòa Ikaunieka studentam A. Alksnim uz Maskavu sûtîta pastkartîte ar lûgumu GAIÐ’a stikla bibliotçkâ no- vçrtçt zvaigznes BD +23°123 spoþumu. Pamanîtas kïûdas 2012. gada Pavasara (215) laidienâ 3. lpp. rakstu uzskaitîjumâ A. Par Jâni Ikaunieku var izlasît publikâcijâs: 4., 6., 9., un 15. avotâ (4. lpp.) “Cimanovièa N.” vietâ jâbût “Cimahovièa N.”. 26. lpp. 2. tabula Lidojumu skaits “47" vietâ jâbût “48". 48. lpp. 2. sleja pçdçjâ rindkopa 1. rinda “19. jûnijâ” vietâ jâbût “19. jûlijâ”. Atvainojamies autoriem un lasîtâjiem. Sastâdîtâja 46 ZVAIGÞÒOT DEBESS: 2012. GADA VASARA Pirmais, ar ko asociçjas tradicionâls sau- les pulkstenis, ir kâda taisna vai ieliekta cipar- nîcas virsma ar stundu atzîmçm, uz kurâm çnu met kâds slîps elements stieòa, trijstûra vai kâdas netradicionâlas formas objekta vei- dâ. Tomçr eksistç arî specifisks saules pulk- steòu veids, kuriem nav ðî îpaðâ stieòa jeb gnomona. Saules pulkstenis var bût veidots pilnîgi plakans uz horizontâlas vai mazliet ieslîpas virsmas. Çna jâveido cilvçkam vai kâdam vertikâli novietotam priekðmetam kon- krçtâ vietâ pulksteòa ietvaros, kas atbilst aktu- âlajam datumam. Tos sauc par analemma- tiskajiem saules pulksteòiem. Daudzviet ikdie- nas lietoðanai tiem ir piemeklçts kâds vieglâk saprotams nosaukums, piemçram, daþviet angliski tos sauc par human gnomon sundial jeb cilvçka-gnomona saules pulksteòiem. 2010. gadâ ainavu arhitekte Gundega Linâ- re ierosinâja ðâ raksta auto- ram padomât par kâdu vieg- lâk lietojamu nosaukumu arî latvieðu valodâ. Tâ rezultâtâ kopâ ar ainavu arhitektiem tika darinâts nosaukums “dalî- bas saules pulkstenis”. Pama- tojums pavisam vienkârðs, – lai pulkstenis râdîtu pareizu laiku, cilvçkam paðam ir jâ- piedalâs – interesanti un izzi- noði kopâ ar nelielu fizisku aktivitâti. SKOLU JAUNATNEI MÂRTIÒÐ GILLS CILVÇKS GNOMONA LOM Tipisks dalîbas pulkstenis ir veidots elipses formâ ar 4 lîdz 8 m diametru, kur uz paðas elipses ir novietotas stundu zîmes, bet cen- trâlajâ daïâ – datumu zîmes (skat. 1. attçlu). Ir iespçjams veidot mazâkus dalîbas saules pulksteòus, un ðajâ gadîjumâ cilvçka vietâ vertikâli var novietot kâdu stieni. Ikviena stacionârâ saules pulksteòa veida konstrukcija, tajâ skaitâ, dalîbas, ir atkarîga no ìeogrâfiskajâm koordinâtâm, novietojuma îpaðîbâm, izmçra, kâ arî tâ, vai pulkstenis veidots vietçjam vai joslas laikam. Vietçjâ laika gadîjumâ pusdienas laiks jeb brîdis, kad Saule ir tieði dienvidos, ikvienâ atraðanâs vietâ ir pl. 12. Lai visa gada garumâ pulksteòi pareizi attçlotu joslas laiku, tiem laiks ir jâko- riìç atbilstoði laika vienâdojuma vçrtîbai vai arî paða pulksteòa konstrukcijai ir jâietver iespçja kompensçt periodiskâs laika variâci- 1. Dalîbas saules pulkstenis Sidnejas parkâ (Austrâlija). Autora foto 47 jas tâ, lai pareizs laiks bûtu nolasâms uzreiz bez papildu rçíinâðanas. Dalîbas saules pulk- steòu gadîjumâ bûtiskâkâs izmaiòas ir cen- trâlajâ datumu skalâ – vietçjo laiku attçlo- joðajiem pulksteòiem tâ ir lineâra, bet joslas laika gadîjumâ – astoònieka formâ. Ziemeïu puslodç stundu zîmes sarindojas pulksteòa râdîtâja kustîbas virzienâ un vasa- ras saulgrieþu diena ir datumu skalâ vistâlâk ziemeïu galâ esoðais punkts, bet ziemas saul- grieþi – visvairâk uz dienvidiem novietotais punkts. Dienvidu puslodç analemmas novieto- jums attiecîbâ pret debess pusçm nemainâs, bet stundu zîmju secîba ir pretçjâ virzienâ un dienvidu pusç no centrâlâs datumu skalas. Tas tâdçï, ka arî Saule pie debess ir ziemeïu pusç un kustas ðíietami pretçjâ virzienâ. Klâtienç ðíiet, ka dienvidu puslodes dalîbas saules pulksteòos analemma ir sagriezta par 180 grâdiem, lai gan îstenîbâ tas ir vienîgais ele- ments ar nemainîgu orientâciju neatkarîgi no ìeogrâfiskâs atraðanâs vietas. Dalîbas saules pulkstenim ir virkne îpaðî- bu, kas to padara labi piemçrotu sabiedris- kâm vietâm. Ja to veido zemes lîmenî, tas netraucç gâjçjiem un neprasa îpaðu kopðanu, tas ir noturîgs pret vandalismu. Citi risinâjumi var ietvert telpiskas formas. Ir sastopami vai- râki tradicionâli dizaina risinâjumi – cipar- nîca un datumu skala ir apkârtnç esoðas vir- smas lîmenî tâ, ka pret laukuma segumu to izceï neliels reljefs un atðíirîgi materiâli. Tâds, piemçram, ir saules pulkstenis Londonâ ie- pretim Lielbritânijas Parlamenta çkai (skat. 2. attçlu). Lîdzîgi risinâjumi ir arî zâlâjâ ievieto- tâm zîmçm zemes lîmenî, ïaujot brîvi pïaut zâli un staigât pulkstenim pâri bez aizíer- ðanâs riska. Otrs populârâkais veids ir veidot stundu zîmes ar vidçji augstiem akmens blo- kiem. Centrâlâ plâksne arî ðajâ gadîjumâ ir horizontâla. 2010. un 2011. gada vasarâ autors izmçìinâja jauna veida dizainu, kas lîdz ðim nav lietots citviet. Risinâjums padara dalîbas saules pulksteni par puíu dobi. Vieta starp centrâlo datumu skalu un stundu zîmçm ir aizpildîta ar visdaþâdâkajiem augiem – ziedoðiem vai mûþzaïiem. Stundu zîmes ir paceltas uz stabiòiem aptuveni pusmetra aug- stumâ. Tâdçjâdi augi neaizsedz pulksteòa bûtiskâkos elementus un ïauj veiksmîgi nolasît laiku (skat. 3. attçlu). Tâ kâ ðâdas konstruk- cijas saules pulkstenis pastâvîgâ formâ vçl 2. Dalîbas saules pulkstenis Londonâ pie Lielbri- tânijas Parlamenta ir veidots uz trotuâra tâ, ka neieinteresçti gâjçji tam var netraucçti pâriet pâri. Autora foto 3. Prototips saules pulkstenim, kas vienlaikus veic arî puíu dobes funkciju. 2010. gada vasara, LU Botâniskais dârzs. Autora foto 48 ZVAIGÞÒOT DEBESS: 2012. GADA VASARA nav izveidots, kâdai interesantai un labi apmeklçtai vietai ir ie- spçja kïût par pirmo. Daudzviet dalîbas saules pulk- steòi netiek veidoti stingri zinât- niski, bet gan tiem vizuâli tiek pieðíirts spilgts un rotaïîgs nofor- mçjums. Tâdçjâdi tie labi iederas parkos, bçrnu rotaïu laukumu un skolu tuvumâ (piemçru skat. 4. attçlâ). Daþkârt tiek veidoti îpaði vertikâli akcenti (5. attçls). Dalîbas saules pulkstenis ko- pâ ar daþiem papildu elemen- tiem var sniegt arî citu noderîgu informâciju. Pats pulksteòa novie- tojums norâda uz debess pusçm – elipses saplacinâjums vienmçr ir Z-D virzienâ, bet platâkâ daïa – A-R virzienâ. Lai bûtu iespçja debess puses noteikt pavisam precîzi, nereti ar îpaðu punktu atzîmç pulksteòa centru un uz elipses novieto debess puðu maríierus. Vçl viena interesanta papildu iespçja ir maríieri saullçkta un saulrieta noteikðanai. Ðajâ gadîjumâ bûtiskâkais ir, lai centrâlâ datumu skala bûtu ar analemmu, kâ arî uz A-R ass atrastos divi maríieri. Lai noskaidrotu saullçkta virzienu, ir jânostâjas uz jebkura interesçjoðâ datuma un jâlûkojas uz austrumu pusç esoðo maríieri. Skata lînija norâdîs uz virzienu, kur atbilstoðajâ datumâ lçks Saule. Savukârt ar rietumu pusç esoðo maríieri bûs iespçjams noskaidrot saulrieta virzienu atbil- stoðajâ datumâ. Dalîbas saules pulksteòiem, tâpat kâ cita veida saules pulksteòiem, vispiemçrotâkâs ir pçc iespçjas klajas vietas. Ja vçlamies nodro- ðinât tâ darbîbu visas dienas ietvaros gada garumâ, vçrâ òemami ðíçrðïi drîkstçtu bût tikai sektorâ ZR-ZA, kâ arî dienvidu pusç objekti ne augstâki par 10°. Lai arî pçdçjâ laikâ sâk parâdîties dalîbas saules pulksteòi, autors uzskata, ka vçl tâls ceïð ejams, lîdz varçtu domât, ka to ir par daudz. Gnomoniíu (t.i., cilvçku, kas nodar- bojas ar saules pulksteòu izpçti un veidoðanu) 5. Dalîbas saules pulkstenis ar slîpi paceltu loku Genkas saules pulksteòu parkâ (Beïìija). Autora foto 4. No koðas mozaîkas veidots dalîbas saules pulkstenis ASV. Foto no interneta resursiem nerakstîts kodekss prasa neveidot divus vienâ- dus saules pulksteòu eksemplârus. Tâdçjâdi, lai arî kâdi jauni objekti tiks veidoti, tiem jâbût atðíirîgiem, un vienmçr bûs interesanti ikvienu no tiem apmeklçt un iepazît. D 49 LU Astronomijas institûta Astrofizikas ob- servatorijas (Baldones tuvumâ) apmeklçtâjiem iespçjams paceïot kosmosa dzîlçs, vçrojot zvaigznes un Saules sistçmas plançtas ar observatorijas Ðmita teleskopu (sk. 1. att.) naktîs, kad Mçness traucç profesionâlos novç- rojumus. Diemþçl gaisa virmoðana neïauj pilnîbâ izmantot Baldones un citu uz Zemes izvietoto teleskopu tehniskâs iespçjas (ðâ paða iemesla dçï zvaigznes mirgo). Astronomiem nâkas apmierinâties ar 200 lîdz 500 reiþu palie- linâjumu, kas nav pietiekams, lai vizuâli vçro- tu visu Saules sistçmas plançtu virsmas. Divu lielâko plançtu – Jupitera un Saturna diska detaïas pie labas caurspîdîbas ir izðíiramas labi (sk. 2. un 3. att.). Iespaidîga aina pave- ras, apskatot Mçness kalnus un krâterus. Pâ- rçjo plançtu virsmu detaïas praktiski nav sa- skatâmas. Lîdzîga situâcija ir, novçrojot tâlâ kosmosa objektus. Dubultzvaigznes pâros, kâ Albireo vai ε Lyr, ir labi izðíiramas, plaðâkâs kopas, kâ Plejâdes vai Perseja zvaigznâja dubultkopa, redzamas izci- li, tâpat kâ Oriona miglâjs. Tomçr, ja apskatâm tâlâk kosmosâ esoðâs kopas, kâ, piemçram, lodveida kopu M 13 Herkulesa zvaigznâjâ vai pat vistuvâk esoðâs galaktikas, kâ Andromedu vai M 106 Medîbu Suòa zvaigznâjâ, tad to vizuâlais izskats teleskopâ pavisam nav iespaidîgs. Lîdz ðim brîdim Observatorijas ap- meklçtâji varçja gût priekðstatu par va- reno Ðmita teleskopu un tâ kupola pa- viljonu kustîbâ, uzzinât Astrofizikas ob- servatorijas atklâjumus optikâ un ne- lielâs grupâs pavçrot debesis ar tele- skopu. Taèu kopð 2012. gada marta Baldones observatorija arî dienâ var piedâvât apskatît reâlo nakts debess ILGMÂRS EGLÎTIS “MINI PLANETÂRIJS” BALDONES OBSERVATORIJ 1. att. Ðmita teleskopa paviljons LU Astrono- mijas institûta Astrofizikas observatorijâ Baldones tuvumâ. 2. att. Jupitera attçla projekcija uz Ðmita teleskopa kupola. attçlu, Saules sistçmas plançtas un to pava- doòus tuvplânâ, kâ arî pietuvinât tâlos un vâjos kosmiskos objektus un apskatît tos, iz- mantojot kosmisko misiju sniegtâs iespçjas. 50 ZVAIGÞÒOT DEBESS: 2012. GADA VASARA “Mini planetârijs” ir realizçts, îpaði pielâgojot datorprojekto- ru, kas attçlo ar programmas Stellarium veidotos debess un Saules sistçmas objektu skatus un tehniskos râdîtâjus uz Ðmita teleskopa 12 metru lielâ kupo- la. Pie tam ðo ceïojumu var veikt neatkarîgi no laika ap- stâkïiem, kas, kâ zinâms, Lat- vijâ ir ïoti nestabili. Tâ kâ kupo- la telpu nedrîkst apkurinât, lai izvairîtos no Ðmita teleskopa spoguïa aizsvîðanas vai apsar- moðanas ziemâ, tad “mini pla- netârija” iespçju novçrtçðanai labâkais laika intervâls ir, kad âra temperatûra ir virs nulles (tas ir no aprîïa lîdz novem- brim). D Viens no Latvijas Astronomijas biedrîbas (LAB) pamatuzdevumiem kopð tâs pirmsâkumiem ir bijis vis- pârizglîtojoðo mâcîbu iestâþu astro- nomijas skolotâju tâlâkizglîtîbas vei- cinâðana. Tâ kâ 2011. gads bija Eiropas Brîvprâtîgâ darba gads, Ei- ropas Parlamenta Informâcijas birojs Latvijâ sadarbîbâ ar LAB 28. maijâ rîkoja seminâru Sabiedriskais darbs astronomijas izglîtîbâ. Par seminâra norises vietu tika izraudzîta Ventspils 2. pamatskola (sk. 1. att.), jo pçdç- jos gados Ventspils ir kïuvusi par vienu no Latvijas astronomijas zinât- nes un izglîtîbas centriem. Seminâru atklâja organizatoru ievadvârdi un Latvijas Universitâtes Astronomijas institûta pçtnieka MÂRIS KRASTIÒÐ JAUNS SEMINÂRS ASTRONOMIJAS SKOLOTÂJIEM LATVIJ 1. att. Seminâra Sabiedriskais darbs astronomijas izglî- tîbâ dalîbnieki Ventspils 2. pamatskolâ. 3. att. Saturna attçla projekcija uz Ðmita teleskopa kupola. 51 4. att. Ventspils Jaunrades nams un tâ obser- vatorija. Visi I. Vilka foto 2. att. Vienkârða spektroskopa izgatavoðana. 3. att. Astronomijas uzdevuma risinâðanâ tiek izmantota interaktîvâ tâfele. Dr. paed. Ilgoòa Vilka stâstîjums par astrono- mijas pedagogu starptautisko sadarbîbu. Sa- vukârt pçcpusdienas sesija turpinâjâs ar I. Vil- ka lekciju par astronomiju daþâda vecuma skolçniem un Ivetas Murânes pârskatu par astronomijas pulciòu darbîbas iespçjâm. Se- minâra praktiskajâ daïâ tâ dalîbniekiem bija iespçja izgatavot vienkârðu spektroskopu, tal- kâ òemot sçrkociòu kârbiòas un kompaktdiskus (sk. 2. att.), kâ arî pârliecinâties par interak- tîvâs tâfeles daudzveidîgajâm iespçjâm, risinot astronomijas uzdevumus (sk. 3. att.). Seminâra noslçgumâ vakarpusç tâ dalîb- nieki devâs uz Ventspils Jaunrades namu (sk. 4. att.), kurâ ar lielu interesi tika sagaidîts planetârija seanss. Seminâra dalîbniekiem ðis bija îpaðs pasâkums, jo bija iespçja sîki iepa- zîties ar planetârija programmas niansçm, kâ arî pârrunât ar planetârija saimniekiem daþâ- dus jautâjumus, kas saistîti ar demonstrçjumu saturu un tehniskâs realizâcijas detaïâm. 28. maija vakara stundas kïuva aizvien dzes- trâkas, taèu debesis bija skaidras, tâdçï se- minâra dalîbniekiem izdevâs simtprocentîgi realizçt savus plânus, jo bija iespçjams ap- meklçt arî Ventspils Jaunrades nama obser- vatoriju un novçrtçt tajâ esoðâ teleskopa ie- spçjas, novçrojot Saturnu. Lai vispusîgi iepazîtos ar Latvijas astrono- mijas aktualitâtçm, nâkamajâ dienâ pçc semi- nâra noslçguma tâ dalîbnieki devâs uz Vents- pils Starptautisko radioastronomijas centru (VSRC) Irbenç. Tur seminâra dalîbniekus sa- gaidîja un ar jaunâkajiem VSRC projektiem iepazîstinâja Vladislavs Bezrukovs. Ïoti sais- toðs bija arî V. Bezrukova stâstîjums par VSRC vçsturi un nâkotnes izaicinâjumiem, izstai- gâjot telpas, kurâs atrodas gan tehnoloìiski moderns aprîkojums, gan arî ðobrîd jau salî- dzinoði senas vçstures liecîbas. Ar ðâdâm ne- daudz nostalìiskâm, bet ar nâkotnes cerîbâm saistîtâm sajûtâm noslçdzâs divu dienu ceïo- jums uz Ventspili. Seminâra dalîbnieki bija vienisprâtis, ka atjaunotâ tradîcija ir jâturpina, tâdçï 2012. gada rudenî LAB plâno rîkot nâ- kamo seminâru, lai skolotâjiem bûtu iespçja dalîties jaunâkajâ pieredzç, zinâðanâs un arî idejâs par astronomijas lomu un vietu izglîtîbas sistçmâ Latvijâ. D 52 ZVAIGÞÒOT DEBESS: 2012. GADA VASARA Akmeòi, to putekïi un divu veidu ledus ir Marsa dabas stihijas, no kurâm veidojas vi- sas brûnâs, rûsganâs, okera un bâlgani dzel- tenîgâs krâsas, ko uz Marsa redz cilvçka acs. Visbaltâkais ledus ir Marsa mâkoòos un plâ- najâ sarmâ, kas klâj zemi saltos rîtos un veido mirdzoðas ziemas ainavas. Polu cepurçs le- dus nav gluþi balts, jo kopâ ar parastâ un sausâ ledus sniegu atmosfçra tiek izslaucîta no sarkanîgajiem putekïiem, kas nâk no pu- tekïu vçtrâm siltâkos Marsa apgabalos. Citviet ledus ir tik ïoti noputçjis, ka vizuâli nemaz nav atðíirams no sausajiem ieþiem, un par tâdiem slçptajiem Marsa ledâjiem bûs ðis nelielais stâsts. Pagaidâm ir tikai trîs veidi, kâ no pava- doòa atrast Marsa gruntî apslçptu ûdens ledu. Visvienkârðâkais ir vizuâlais, – ar cilvçka acîm un intuîciju raugoties pavadoòu uzòem- tâs fotogrâfijâs. Ledus bûtiski atðíiras no ak- meòiem, jo temperatûrâs no nulles pçc Celsija lîdz daþiem desmitiem grâdu zem nulles ledus spçj lçnâm de- formçties un plûst, lîdzîgi kâ tas notiek ðïûdoòos uz Zemes. Mar- sa fotogrâfijâs vairâkus simtus metru biezi un desmitiem kilo- metru gari ðïûdoòu kandidâti ir identificçti jau pirms trîsdesmit MARSS TUVPLÂN JÂNIS JAUNBERGS MARSA SLÇPTIE LEDÂJI Ðo kalnu Hellâdas baseina aus- trumos no visâm pusçm ietver slçpti ledâji. Meteorîtu krâteri liecina, ka ledâji ir miljoniem gadu veci. Mars Reconnaisance Orbiter/ NASA foto pieciem gadiem, taèu ilgi nevarçja iegût pie- râdîjumus par ledus saturu tajos. Hipotçzes bija visdaþâdâkâs – no samçrâ tîra ledus lîdz akmeòu ðïûdoòiem, kuros akmeòus kopâ satur un lçnu kustîbu pieïauj pavisam plâna ledus kârtiòa starp tiem. Ðïûdoòu kustîba ir atkarîga no topogrâ- fijas – ledus var plûst lejâ no kalna, taèu nepârvietojas lîdzenumâ. Ðïûdoòi arî neattîs- tâs Marsa polârajos apgabalos, jo tâlâk par 60. platuma grâdu no ekvatora grunts arî vasarâ vienkârði ir pârâk auksta, lai ledus viskozi deformçtos. Otrs ledâju noteikðanas veids nav atkarîgs no topogrâfijas, kas ir nepiecieðama ledâjiem raksturîgo formu iz- veidei, un to arî neietekmç temperatûra. Tâ ir neitronu spektrometrija, kas ïauj pamanît ûdeòradi saturoðus savienojumus, tostarp ûdens ledu grunts virskârtâ lîdz metra dziïu- mam. Marsa neitronu starojuma kartes, sâkot ar 2002. gadu, tiek uzòemtas no Mars Odys- 53 sey, kas ðobrîd ir sasniedzis rekordu kâ visil- gâk funkcionçjoðais Marsa pavadonis. Protams, arî neitronu spektrometrijai ir trûkumi – gan ilgais mçrîjumiem nepiecieða- mais laiks, jo neitronu starojums ir ïoti vâjð, gan arî zemâ izðíirtspçja, jo neitronu detek- tors uztver neitronus, nefiksçjot punktu, no kura tie nâk, – tâtad katrs neitrons, kura ener- ìija liecina par ûdeòraþa klâtbûtni, var bût radies kaut kur zem pavadoòa, kas atbilst vairâkus simtus kilometru plaðam apgabalam. Neitronu raðanâs ir atkarîga no kosmiskajiem stariem, tâpçc analizçjamais dziïums nav liels – tikai lîdz metram. Dziïâk par neitronu spektrometru un krietni precîzâk Marsa gruntî var ieskatîties ar rada- riem, kâdi paðlaik orbîtâ ap Marsu ir divi – Mars Express 0,1-5,5 MHz radars MARSIS un Mars Reconnaisance Orbiter 20 MHz ra- dars SHARAD. Ðie radari ir paredzçti tieði ledâju meklçðanai un izpçtei un viens otru papildina tâdâ ziòâ, ka MARSIS garâkie ra- dioviïòi ïauj ieskatîties dziïâk, kamçr SHARAD îsâkais viïòa garums nodroðina labâku iz- ðíirtspçju – lîdz 15 metriem vertikâlâ virzienâ. Tas nenozîmç, ka ar radaru var darboties tikpat vienkârði kâ ar fotokameru. Megahercu frekvences radara enerìijas kûlis nav fokusçts kâ gaismas stars, un radioviïòi atstarojas ne tikai no tâ Marsa virsmas punkta, kas ir tieði zem pavadoòa. Punkts zem pavadoòa var enerìiju neatstarot gandrîz nemaz, ja tur gadâs stâva nogâze, kura radioviïòus novirza prom no pavadoòa. Tâdas nogâzes var gadî- ties arî lîdzâs pçtâmajam objektam un radît maldîgas radara atbalsis. Lai ðajâ çnu spçlç gûtu panâkumus, vispirms ir jâbût detalizçtai topogrâfiskajai informâcijai un priekðstatam par pçtâmo materiâlu – daþâdu akmeòu un ledus maisîjumu – dielektriskajâm îpaðîbâm, kâ arî lieliem skaitïoðanas resursiem paðâ radara instrumentâ. Ja òem vçrâ visus ðos apsvçrumus, tad da- torâ var modelçt sagaidâmo radara atbalsi no zinâma virsmas reljefa un salîdzinât ar reâli iegûtajiem datiem. Ðî metode pçdçjos gados Slçptie ledâji radara atbalsîs – datora modelis [A], signâla atgrieðanâs laiks [B] un aprçíinâtais dziïums, òemot vçrâ radioviïòu âtrumu daþâdâs vidçs [C]. Mars Reconnaisance Orbiter/NASA attçli, apkopoti rakstâ Holt, J.W. et al. – Science, Vol.322, 21 November 2008, p. 1235-1238. 54 ZVAIGÞÒOT DEBESS: 2012. GADA VASARA ir izmantota daudzâs Marsa vietâs, kur zem putekïu kârtas varçtu slçpties ledâji, un iegûti skaidri pierâdîjumi, ka tâdos ledâjos tâlu no Marsa poliem, jau sâkot ar 30. platuma grâ- diem, glabâjas simtiem miljardu tonnu ûdens. Nevienu vairs nevar pârsteigt ar faktu, ka polârajos rajonos Marsa gruntî it visur ir mûþî- gâ sasaluma ledus. Ledus pastâvçðana kïûst mazâk saprotama, attâlinoties no poliem, jo tuvâk ekvatoram par 60. platuma grâdiem vasarâ grunts uzsilst pietiekami stipri, lai ze- mâ atmosfçras spiediena un sauso vçju dçï virskârta zaudçtu visu íîmiski nesaistîto ûdeni. Ûdens tvaiku spiediens, kas pastâv lîdzsvarâ ar ledu pat -30 grâdos pçc Celsija, ir krietni lielâks par ûdens tvaiku koncentrâciju Marsa atmosfçrâ, jo gandrîz viss brîvais ûdens tvaiks kondensçjas polârajos ledâjos. Ðâ iemesla dçï vaïçjs ledus Marsa tropiskajos rajonos nevar ilgi pastâvçt, bet gan sublimçjas un aizceïo uz krietni aukstâkajiem poliem, jo seviðíi to polu, kur tajâ laikâ ir ziema. Tomçr, ja ûdens tvaika spiediens nepârsniedz Marsa atmosfçras spiedienu, kas notiktu vienîgi aug- stâkajos Marsa apvidus punktos, tad sacie- tçjusî putekïu garoza var gluþi labi pasargât ledu no iztvaikoðanas. Pat uz Zemes, Antark- tîdas sausajâs ielejâs ir atrodams astoòus miljonus gadu vecs ledus, kas nav sublimç- jies, jo ir pârklâts ar grunti. Tieði tâ tagad skaidro Marsa abâs pus- lodçs mçrenajâ klimata zonâ sastopamo mas- kçto ledâju paveidu, ko lat- viski varbût varçtu nosaukt par gruþu noslîdeòiem vai akmeòu mçlçm (lobate debris aprons – angl.). Tâdas ainaviskâs pa- râdîbas apjoþ daudzus Marsa kalnus mçrenajâ klimatiskajâ zonâ, bet jo îpaði Hellâdas baseina austrumu perifçrijâ, krâteru izdangâtajâs Deuteronilus Mensae un Protonilus Mensae provincçs Zie- meïu lîdzenuma piekrastç un Phlegra Montes kalnos uz ziemeïaustrumiem no Elysium Mons vulkâna. Acîmredzot kâdreiz ðie kalni bija sniegiem klâti, bet ðodienas Marsa klimatâ tur nokriðòu nav, un ledâjiem nebûtu no kâ veidoties. Statistiskâ analîze liecina, ka vis- vairâk akmeòu mçles sastopamas tieði ap 40. platuma grâdiem, tâtad noteiktos Marsa vçs- tures posmos tur ir bijis maksimâlais nokriðòu Ledus iegulas Marsa mçrenajos platuma grâ- dos (zilâ krâsâ). NASA zîmçjums pçc Mars Reconnaisance Orbiter radara datiem Marsa ledâjs slçpjas krâterî: datora projicçta Mars Express pa- vadoòa fotogrâfija (pa kreisi) un ledus izvietojuma interpretâcija (pa labi). 55 daudzums. Modelçjot Marsa rotâcijas ass slîpuma svâr- stîbas, var parâdît, ka ðâdi ledus laikmeti atkârtojas ik pçc aptuveni 100 tûkstoðiem gadu, bet visdziïâkais ledus laik- mets bija pirms viena miljona gadu, kad Marsa ass slîpums sasniedza 35 grâdus un polârie ledâji sublimçjâs, lai pârvietotos uz mçrenajiem platuma grâdiem. Toreiz, kad vasaras saulgrieþos virs pola Saule pacçlâs 35 grâdu augstumâ, polârais loks bija pie 55. paralçles, un ziemas laikâ mçrenajos platuma grâdos varçja uzkrâties no vasarâ sasiluðâ pretçjâ pola iztvaicçtais mitrums. Ðâdiem ledus laikmetiem visâ Marsa vçsturç atkârtojoties desmitiem tûkstoðu reiþu, regulâri izveidojâs masîvi ðïûdoòi, kas kal- nos izgrauza ielejas un kuru atliekas tur vçl joprojâm saglabâjas zem sakaltuðas putekïu garozas. Svîtrainâs ielejas (lineated valley fill – angl.) ir otrs slçpto ledâju veids, kas radara datos atbilst samçrâ tîram ûdens ledum. Tâs ir kâ sastinguðas ledus upes, atrodamas daudzâs mçreno platuma grâdu ielejâs. Savu nosaukumu ðî ainavas forma ieguva no gareniskâm svîtrâm, kuras iezîmçjas to rûsganajâ, putekïiem klâtajâ virsmâ. Fotogra- fçjot slîpos Saules staros, var noteikt, ka svîtru reljefs ir lîdz pâris metriem un tur ir sastopamas arî plaisas, gluþi Ï Pavisam svaigs meteorîta krâteris atklâj baltu ledu Phlegra Montes rajonâ netâlu no Marsa 40. ziemeïu paralçles. Î Svîtraino ieleju piemçrs Coloe Fossae rajonâ (35,2o zie- meïu platums, 57,3o austrumu garums). Mars Reconnaisance Orbiter/NASA foto 56 ZVAIGÞÒOT DEBESS: 2012. GADA VASARA praktiski, lai marsieðiem nebûtu pçc ûdens jâdodas aiz polârâ loka? Meteorîtu krâteru apskate liecina, ka slçpto ledâju virspusç pu- tekïu un akmeòu kârta var bût pat 100 metrus bieza, jo vairumam mazo krâteru ir visnotaï parasta, kausveida forma, kas bûtu mainîju- sies, ja triecieni bûtu atklâjuði ledus slâni. Acîm- redzot tur ledu nevar sasniegt bez nopietnas urbðanas, kas ir nereâli mazai robotzondei un visai nopietns pasâkums arî apdzîvotai Marsa bâzei, kam ir vajadzîga piekïuve ûdens re- sursiem. Tomçr ir citas vietas, kur pat daþus metrus lieli meteorîtu krâteri atsedz baltu ledu, un Mars Reconnaisance Orbiter pavadonim ir paveicies uzòemt to fotogrâfijas, pirms ledus paspçja iztvaikot. Nav ðaubu, ka tur marsieði ledum varçtu piekïût ar parastu lâpstu vai sprâgstvielâm, bet roboti – ar urbi vai precîzi vadîtas triecienzondes palîdzîbu. kâ Zemes ledâjos. Acîmredzot ðis svîtrainais ieleju pildîjums kâdreiz ir viskozi plûdis, aug- stumu starpîbas vai ledâju spiediena dzîts. Tagad tas vairs nenotiek, vismaz ne tâdâ âtrumâ, lai pavadoòu fotogrâfijâs vairâkos gados izveidotos pamanâmas izmaiòas. Var- bût, sasniedzot miljons gadu vecumu, ðie le- dâji beidz kustçties, jo ir jau atraduði mehâ- nisko lîdzsvaru un vairs nav uz kurieni slîdçt. Var bût, ka lçnajâ ledus sublimâcijâ virspusç ir sakrâjusies pietiekami bieza akmeòu kârta, lai ledâjs nejustu praktiski nekâdas gadalaiku temperatûras svârstîbas, kas varçtu veicinât tâ kustîbu. Par to arî liecina retie, taèu skaid- rie meteorîtu triecienkrâteri, kâdi pavisam noteikti nesaglabâtos uz aktîviem ðïûdoòiem. Cik viegli ðim reliktajam ledum varçtu pie- kïût zinâtniskos nolûkos, lai datçtu tâ vecumu un analizçtu sastâvu? Vai to varçtu izmantot Avoti • C. Souness, B. Hubbard, R. E. Milliken, D. Quincey. An inventory and population-scale analysis of martian glacier-like forms. – Icarus, 217 (2012), 243-255. http://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0019103511004131 • C. J. Souness, B. Hubbard. Crevasse-like openings as indicators of flow in martian glacier- like forms. – 43rd Lunar and Planetary Science Conference (2012). http://www.lpi.usra.edu/meetings/lpsc2012/pdf/1070.pdf • David M. H. Baker, James W. Head, David R. Marchant. Flow patterns of lobate debris aprons and lineated valley fill north of Ismeniae Fossae, Mars: Evidence for extensive mid-latitude glaciation in the Late Amazonian. – Icarus, 207 (2010), 186-209. http://www.planetary.brown.edu/pdfs/3464.pdf • Forget, F., Haberle, R. M., Montmessin, F., Levrard, B., Head, J. W. Formation of Glaciers on Mars by Atmospheric Precipitation at High Obliquity. – Science 311, 368 (2006). http://montmessin.page.latmos.ipsl.fr/Publications_files/Forget-SCI-2006.pdf • James W. Head, John F. Mustard, Mikhail A. Kreslavsky, Ralph E. Milliken, David R. Mar- chant. Recent ice ages on Mars. – Nature, Vol. 426, 18/25 December 2003, p. 797- 802. http://www.planetary.brown.edu/pdfs/2957.pdf • John W. Holt, Ali Safaeinili, Jeffrey J. Plaut, James W. Head, Roger J. Phillips, Roberto Seu, Scott D. Kempf, Prateek Choudhary, Duncan A. Young, Nathaniel E. Putzig, Daniela Biccari, Yonggyu Gim. Radar Sounding Evidence for Buried Glaciers in the Southern Mid- Latitudes of Mars. – Science, Vol. 322, 21 November 2008, p.1235-1238. http://www.sciencemag.org/content/322/5905/1235.full.pdf • Jeffrey J. Plaut, Ali Safaeinili, John W. Holt, Roger J. Phillips, James W. Head III, Roberto Seu, Nathaniel E. Putzig, and Alessandro Frigeri. Radar evidence for ice in lobate debris aprons in the mid-northern latitudes of Mars. – Geophysical Research Letters, Vol. 36, 2009, LO2203. http://www.planetary.brown.edu/pdfs/3733.pdf D 57 7. aprîlî (Klusajâ sestdienâ) notika jau 7. Starspace obser- vatorijas rîkotais astronomijas amatieru salidojums Starparty netâlu no Suntaþiem, Katliòos, kas pulcçja aptuveni 50 da- lîbnieku. Debesis bija apmâ- kuðâs, tâpçc neko daudz neiz- devâs novçrot, taèu visa pasâ- kuma laikâ bija iespçja noklau- sîties vairâkas ïoti interesantas lekcijas, kas bija veltîtas cilvç- ka lidojuma kosmosâ tçmai. Jevgeòijs Sidorovs no Ano- mâlo parâdîbu pçtîjuma centra nolasîja referâtu par nepiecie- ðamîbu mainît priekðstatus par ârpuszemes civilizâcijâm, lai AMATIERIEM MÂRTIÒÐ KERUSS 7. DEBESS VÇROTÂJU SALIDOJUMS SUNTAÞU OBSERVATORIJ Skats no Starspace observatorijas toròa. Foto: M. Keruss paplaðinâtu to meklçðanas loku. Kâ loìisks turpinâjums pirmajai lekcijai bija LU dokto- rantes Andas Hûnas uzstâðanâs par organis- mu izturîbas robeþâm Visumâ. Ilmârs Bite no Fantastikas biedrîbas pastâstîja par to vçr- tîgâko, kas PSRS laika fantastikas darbos bija veltîti kosmosa kolonizâcijai. Iveta Murâne pçc uzstâðanâs par raíeðu vçsturi, pamato- joties uz lekcijâ dzirdçto, piedâvâja klau- sîtâjiem paðiem izvçlçties, cik gadu ir raíetei, un visbeidzot Ints Íeðâns pastâstîja par hipo- tçtiskiem dzinçjiem, ar kuriem bûtu iespçjams kaut kad nâkotnç ceïot Visumâ. Lekciju noslçgumâ tika izziòots ikgadçjais fotokonkurss un varçja vçrot Aivja Meijera demonstrçtus fizikas eksperimentus. Ðogad arî pirmo reizi bija iespçja iegâ- dâties Starspace suvenîrus. D Pasâkuma dalîbnieki. Avots: Anomâlo parâdîbu pçtniecîbas centrs 58 ZVAIGÞÒOT DEBESS: 2012. GADA VASARA RAITIS MISA JUPITERA KONJUNKCIJA AR VENÇRU MARTA VIDÛ Ðogad marta vidû jau drîz pçc saulrieta ïoti labi varçja vçrot divus ïoti spoþus debess spîdekïus rietumu pusç: Jupiteru, kura redzamais spoþums bija ap -2m, bet Vençras spoþums pat pârsniedza -4m. 11.-13. martâ uzòemtâs Vençras un Jupitera “kopbildes”. Ekspozîcijas ir ap 10 s (no 20 lîdz 8 s). Uzòemts ar Canon G1 X. Uzòemðanas vieta – manas virtuves logs Íengaragâ (Rîga), apmçram 56.90799, 24.18823. D Uzòemts 11. martâ plkst. 21:07 un 21:25, Saule rietçja 18:19. Uzòemts 12. martâ plkst. 19:37 un 22:02, Saule rietçja 18:21. Uzòemts 13. martâ plkst. 21:38 un 21:50, Saule rietçja 18:23. 59 Augusta naktis ir laiks, kad gaiðâs vasaras debesis sâk pamazâm iezîmçt rudens vçsmas un lîdz ar krîtoðâm zvaigznçm atgâdina par ikgadçjo Latvijas Astronomijas biedrîbas (LAB) amatieru astronomijas seminâru. Turpi- not 2010. gadâ iesâkto ceïojumu pa Sçlijas novadiem, 2011. gadâ no 12. lîdz 14. au- gustam seminârs tika rîkots Viesîtç. Par Çrgïa fî norises vietu tika izraudzîta mâjîgâ Viesîtes arodvidusskola. Kaut gan 2011. gada augusts nepriecçja ar labvçlîgiem laika apstâkïiem, seminâra dalîbnieki ar prieku izbaudîja pasâkuma îpa- ðo auru un izglîtojoðo programmu. Liela loma seminâra veiksmîgajâ norisç bija arî mâjî- gajiem sadzîves apstâkïiem, par kuriem LAB îpaði pateicas Viesîtes arodvidusskolas di- rektorei Aijai Kukulei. Tâpat ïoti saistoða bija 13. augusta kultûras programma, kuru bija sagatavojusi Viesîtes novadpçtniecîbas muze- ja Sçlija vadîtâja Ilma Svilâne. Seminâru Çrgïa fî ievadîja oficiâlâ atklâ- ðana ar apsveikuma vârdiem tâ dalîbniekiem un komandu veidoðana projektu izstrâdei. Pçc daþu gadu pârtraukuma seminâra orga- nizatori bija nolçmuði dalîbniekiem atkal uzti- cçt gan dienas, gan nakts projektu izstrâdi, kâ arî ïaut izmçìinât spçkus astrofotografç- MÂRIS KRASTIÒÐ ZVAIGÞÒU BÂNÎTIS SÇLIJ ðanâ. Pirmâs dienas vakarpuses lekciju ciklâ Ilgonis Vilks pastâstîja par Çrgïa seminâru vçsturi (sk. 1. att.), ðo rindu autors iepazîsti- nâja ar meteoru novçroðanas praktiskajâm niansçm, bet Gatis Ðíila deva vçrtîgus pa- domus astrofotografçðanas interesentiem. Uz- reiz pçc lekcijâm seminâra dalîbnieku ska- tieni vçrsâs debesîs, lai noskaidrotu, vai mâ- koòi atsegs kâdu debess apgabalu, lai vis- maz minimâlâ apjomâ bûtu iespçjams reali- zçt iecerçtos novçrojumus. Pçc ilgâkas gaidî- ðanas, paralçli vçrojot Aivja Meijera daudz- veidîgos fizikas eksperimentus, pienâca brî- dis, kad debesis nedaudz noskaidrojâs. Tâs diem- þçl izgaismoja gandrîz pilnais Mçness, tomçr arî ðâdos apstâkïos kaut neil- gi izdevâs paraudzîties uz daþiem objektiem, iz- mantojot SIA Starspace teleskopus, un piefiksçt daþas Perseîdas. Nakts stundâm skrienot, drîz vien debesis atkal aizklâ- ja mâkoòu palagi, un at- 1. att. Ilgonis Vilks stâsta par Çrgïa seminâru vçsturi. Nikolaja Nikolajeva foto 2. att. Viesîtes novadpçtniecîbas muzejs Sçlija. M. Krastiòa foto 60 ZVAIGÞÒOT DEBESS: 2012. GADA VASARA lika cerçt, ka nâkamais vakars bûs novçroju- miem labvçlîgâks. Mâkoòaini pelçcîgs uzausa 13. augusta rîts. Ðajâ dienâ bija ieplânotas ne tikai lek- cijas, spçles un praktiskâs nodarbîbas, bet arî ekskursija pa vçsturiskajâm Viesîtes vie- tâm. Dienas programmu ievadîja Mâra Ger- tâna stâstîjums par iespaidiem, klâtienç vç- rojot pçdçjo atspoïkuìa Atlantis startu, bet uzreiz pçc lekcijas seminâra dalîbnieki devâs uz Viesîtes novadpçtniecîbas muzeju Sçlija (sk. 2. att.). Tajâ viesus gaidîja gan saistoðâ un bagâtîgâ ekspozîcija par novada kultûr- vçsturi, gan arî muzeja galvenais eksponâts – Viesîtes 600 mm ðaurslieþu dzelzceïa loko- motîve ar vairâkiem restaurçtiem vçsturiska- jiem vagoniem (sk. 3. att.). Pçc muzeja ap- meklçjuma seminâra dalîbnieki devâs uz Vie- sîtes Brîvîbas baznîcu un unikâlo Viesîtes Brî- vîbas pieminekli (pieminekli Viesîtes atbrîvo- tâjiem 1919. gadâ), kas, spîtçjot Latvijai nai- dîgajâm lielvarâm, gandrîz neskarts savâ vie- tâ ir nostâvçjis kopð tâ atklâðanas 1935. ga- dâ (sk. 4. att. vâku 3. lpp.). Ekskursijas nobei- gumâ seminâra dalîbnieki vçl mirkli uzkavç- jâs Paula Stradiòa memoriâlajâ muzejâ, kas ierîkots çkâ, kur profesors aizvadîjis savus bçrnîbas gadus. Jaukâ pastaiga pa Viesîti noslçdzâs cerîgâ noskaòojumâ uz labvçlî- giem laika apstâkïiem, jo debesis ap pusdien- laiku noskaidrojâs un tajâs vairs nebija jauða- mi negaisu un lietus draudi. 13. augusta pçcpusdienas programmu ievadîja astronomiskâ spçle Kosmiskais cirks, Ivetas Murânes stâstîjums par intereðu izglî- tîbas pasâkumiem Latvijâ un tradicionâlâs teleskopa Alkor salikðanas un izjaukðanas âtrumsacensîbas (sk. 5. att.). Savukârt pçc vakariòâm ar seminâra centrâlo lekciju uzstâ- jâs Dmitrijs Docenko (sk. 6. att.), sniedzot vispusîgu un ïoti saistoðu ieskatu rentgenastro- nomijâ. Dienas un arî visa seminâra lekciju ciklu noslçdza Aròa Gintera prezentâcija par3. att. Seminâra dalîbnieki iepazîstas ar Viesî- tes ðaurslieþu dzelzceïa vagoniem un lokomotîvi. M. Krastiòa foto 5. att. Seminâra dalîbnieki piedalâs teleskopa Alkor salikðanas âtrumsacensîbâs. N. Nikolajeva foto 6. att. Dmitrijs Docenko lasa lekciju par radio- astronomiju. M. Krastiòa foto 61 SIA Starspace iesûtîtajiem amatieru fotouz- òçmumiem. Diemþçl dienâ izlolotâs cerîbas par skaidrâm debesîm vakarpusç bija izgai- suðas un laika apstâkïi seminâra otrajâ naktî bija astronomiskajiem novçrojumiem nelab- vçlîgi. Seminâra noslçguma dienas rîts iesâkâs ar pavisam draudîgâm noskaòâm. Kad pçc brokastîm seminâra dalîbnieki devâs uz savu projektu prezentâcijâm, virs Viesîtes savil- kuðies negaisa mâkoòi dienu pârvçrta tumðâ naktî. Taèu neierastâ tumsa netraucçja pro- jektu izstrâdâtâjiem ar degsmi izstâstît, ko izdevies paveikt seminâra laikâ. Îpaðs prieks seminâra organizatoriem bija par Viesîtes vidusskolas audzçkòu iesaistîðanos projektu izstrâdç (sk. 7. att.). Çrgïa fî noslçgumâ sekmîgâkâs komandas saòçma nelielas piemiòas balvas un seminâra diplomus. Taèu ieguvçji noteikti bija visi semi- nâra dalîbnieki (sk. 8. att. vâku 3. lpp.), jo kopâ pavadîtais laiks, jauna informâcija un pieredzes apmaiòa ir galvenâs lietas, kas pa- liek atmiòâ kâ Çrgïa seminâru pamatvçrtîbas. 7. att. Seminâra projektu aizstâvçðana. M. Krastiòa foto Turpinot tradîcijas, 2012. gada augustâ 24. amatieru astronomijas seminârs Çrgïa hî tiks rîkots Suntaþos. Sîkâka informâcija par ðâ gada seminâru bûs pieejama internetâ LAB mâjas lapâ www.lab.lv un SIA Starspace mâjas lapâ www.starspace.lv. D PIRMO REIZI ZVAIGÞÒOTAJ DEBESÎ Mârtiòð Keruss: strâdâju IT nozarç VAS “Latvijas Dzelz- ceïð”. Interesçjos par astronomiju jau gandrîz kopð dzimðanas. Latvijas Universitâtç esmu ieguvis maìistra grâdus – fizikâ (1997) un datorzinâtnçs (2009). Vadu debess demonstrçjumus LU Astronomiskajâ tornî. Ar Zvaigþòoto Debesi pazîstams jau kopð mazotnes, no laikiem, kad tçvs to lasîja. Tas laikam arî noteica tâlâko interesi par astronomiju un eksaktajâm zinâtnçm. 62 ZVAIGÞÒOT DEBESS: 2012. GADA VASARA Dzîvîbas izcelðanâs noslçpums vçl arvien ir slçpts pat uz mûsu paðu Zemes. Nediskutçjot par dzîvîbas raðanâs iracionâlajâm hipotç- zçm, daudzi gan teorçtiski, gan eksperimentâli pçtîjumi ir apstâjuðies pie robeþðíirtnes starp organisko molekulu kompleksiem un primitîva- jâm, bet jau dzîvajâm bûtnçm. Ðai robeþðíirtnei lûko pietuvoties arî ìeo- logi, pçtot informâciju, kas iekïauta Zemes ieþos. Dzîvîbas pamatsavienojumu – oglekïa savienojumu evolûcijas gaitu Zemes ieþos nu jau pusgadsimtu pçtî Maskavas Valsts univer- sitâtes ìeologu grupa profesores V. Florov- skas vadîbâ. Ðo pçtîjumu rezultâti ir apkopoti nupat iznâkuðajâ grâmatâ Oglekïa savienoju- mu pirmsbioloìiska evolûcija uz agrînâs Ze- mes: ìeoloìisks skatîjums (krievu val.). Problç- mas izklâstâ iekïauti gan autoru paðu, gan pasaules literatûrâ publicçto datu rezultâti, izsekojot ogïûdeòraþu likteògaitâm no to no- nâkðanas uz pirmatnçjâs treðâs plançtas lîdz polimerizçtiem molekulu kompleksiem agrî- nâs Zemes virsmas ûdens lâmu plânajâs kârti- òâs (264 literatûras avoti). Zemei veidojoties no kosmisko ieþu frag- mentiem, tajos ietvertie oglekïa savienojumi – aminoskâbes u.c. tika pakïauti Zemes globâ- lajiem izslâòoðanâs procesiem un radioaktî- vajam siltumam. Pârveidoti vienkârðâkos sa- vienojumos, tie piedalîjâs ieþu degazâcijas procesos un gâzu un ðíidrumu plûsmâ caur apkârtçjiem ieþiem uz augðu – uz Zemes virspusi. Ðis ceïojums ir iegrâmatots Zemes ieþos nelielu organisko molekulu veidâ. Tos, pçtot ieþu struktûru, atklâj ìeologi. Maskavas Valsts universitâtç ðim nolûkam ir izstrâdâta îpaða luminiscçjoðâs analîzes metode, ar ku- ras palîdzîbu ir izpçtîti daudzi ieþu paraugi. JAUNAS GRÂMATAS NATÂLIJA CIMAHOVIÈA ÌEOLOGU SKATÎJUMS PAR DZÎVÎBU UZ SAULES SISTÇMAS TREÐÂS PLANÇTAS Izdevniecîba Êíèæíûé äîì «ËÈÁÐÎÊÎÌ», Ì., 2012, 224 ñ. 63 Svarîgâkais ir apstâklis, ka ogïûdeòraþi, spraucoties cauri daþâdiem ieþiem un nonâ- kot cieðâ kontaktâ ar ieþu kristâliskajâm struk- tûrâm, fizikâli ar tâm mijiedarbojas un pâr- veidojas, ietverot sevî daþâdus íîmiskos ele- mentus. Rezultâtâ lîdz Zemes virsmai nonâk jau ïoti raiba ogïûdeòraþu populâcija. Visinteresantâkie pirmsbioloìiskie procesi tomçr notika uz Zemes virsmas. Plançtai at- dziestot, ogïûdeòraþiem radâs apstâkïi, kas piemçroti to apvienojumam par polimçriem. Bet pirmatnçjie polimçri – tâs bija struktûras, kas, pçc vairâku zinâtnieku uzskatiem, bija pçdçjais pirmsbioloìiskâs evolûcijas posms. V. Frolovska ir izvirzîjusi Embrino hipotçzi. Tâ varçtu saukt ogïûdeòraþu polimçru kom- pleksus, kuru komplicçtâs struktûras ir jau pilnîgi pietuvojuðâs spçjai paðorganizçties. Vçl tikai viens solîtis... Pçtîjumi turpinâs arî tuvçjâs jomâs. Supra- molekulâros kompleksus kopð pagâjuðâ gad- simta beigâm pçtî jauns íîmijas virziens. Ðo kompleksu pçtîjumos ir kïuvis zinâms, ka starpmolekulu informatîvâs saites padara ðîs sistçmas pârsteidzoði lîdzîgas biogçnajâm struktûrâm. Tâdâ kârtâ dzîvîbas izcelsmes problçmâ minçjumus un hipotçzes arvien bie- þâk aizstâj eksperiments. D “ZVAIGÞÒOTO DEBESI” VAR ABONÇT: • Latvijas Pasta nodaïâs, þurnâla indekss 2214, pa tâlruni 67008001 vai internetâ www.pasts.lv; • Abonçðanas centrâ “Diena” internetâ www.abone.lv; • Izdevniecîbâ “Mâcîbu grâmata” Rîgâ, Klijânu ielâ 2d-414 – skaidrâ naudâ vai, pieprasot rçíinu, pa tâlr. 67 325 322 vai e-pastu macibu.gramata@apollo.lv. Abonçðanas cena 2012. gadam Ls 6.- (Rudens laidiena pielikumâ – Astronomiskais kalendârs 2013), vienam numuram – Ls 1.50. KUR RÎG VAR IEGÂDÂTIES “ZVAIGÞÒOTO DEBESI”? • Izdevniecîbâ “Mâcîbu grâmata” Klijânu ielâ 2d-414 • Izdevniecîbas LU Akadçmiskais apgâds tirdzniecîbas vietâ Raiòa bulvârî 19 I stâvâ (blakus garderobei) • Izdevniecîbas Zinâtne grâmatnîcâ Zinâtòu akadçmijas Augstceltnç • Grâmatu namâ Valters un Rapa Aspazijas bulvârî 24 • Jâòa Rozes grâmatnîcâ Kriðjâòa Barona ielâ 5 • Karðu veikalâ Jâòa sçta Elizabetes ielâ 83/85 • Rçriha grâmatu veikalâ A.Èaka ielâ 50 u.c. Prasiet arî novadu grâmatnîcâs! Visçrtâk un lçtâk – abonçt. Uzziòas 67 325 322 64 ZVAIGÞÒOT DEBESS: 2012. GADA VASARA Ziemeïkaukâza priekðkalnçs ap 30 km uz dienvidiem no Kabardas-Balkârijas galvaspil- sçtas Naïèikas brâþas straujâ un nevaldâmâ Èerekas Balkâru kalnu upe. Aizbrâzdamâs garâm Augðçjâs Balkârijas ciematam un iz- lauzdamâs cauri vairâk nekâ 3 km augstajai Klinðu grçdai pa grandiozu un diþenu kan- jonu, kura sienas bieþi slçpjas mâkoòos, mi- nçtâ upe nokïûst Kaukâza meþiem noaugu- ðajâs priekðkalnçs, kur tâs plûdums kïûst râ- mâks. Ðeit tad arî meklçjama dabas objektu grupa, ko visos tûrisma ceïveþos dçvç par Zilajiem ezeriem. Pavisam to ir èetri, upei vistuvâko un viszemâk novietoto sauc par Lejas Zilo ezeru, bet pârçjos trîs, kas atrodas tâlâk uz austrumiem un ir augstâk, sauc par Augðç- jiem Zilajiem ezeriem. Taèu mûs interesç tikai viens no tiem – Lejas Zilais ezers (sk. 1. att.), kas atrodas tikai kâdus 200 m no straujâs Èerekas Balkâru upes 825 m v.j.l. Tas ir arî pats interesantâkais, neparastâkais un noslç- pumainâkais no visu èetru ezeru grupas. Ðim ezeram ir vairâki nosaukumi. Vispla- ðâk tas pazîstams kâ Lejas Zilais ezers. Ma- zâk, galvenokârt vietçjo iedzîvotâju vidû, to pazîst ar nosaukumu Èerek keï. Taèu pavisam nesen izdevâs noskaidrot vçl vienu – senâku ðâ ezera nosaukumu, kas tulkojumâ no balkâ- ru valodas nozîmç – Dþina krûka. Ðâdu nepa- rastu un intriìçjoðu nosaukumu vienai ezera izpçtes ekspedîcijai pavçstîja 115 gadu vecs balkârietis Tokajs Kazijevs. Ðî ekspedîcija aprakstîta þurnâlâ National Geographic Ðîñ- ñèÿ (ìàðò 2012, ¹102) - Àëåêñàíäð Ãðåê “Êóâøèí äæèííà”. HIPOTÇÞU LOK IMANTS JURÌÎTIS NOSLÇPUMAINS EZERS DÞINA KRÛKA – KOSMISKAS IZCELSMES? 1. att. Fragments no Ziemeïkaukâza kartes ar Lejas Zilo ezeru un tûrbâzi Ãîëóáîå Îçåðî centrâ, ko izdevusi (1988) Ãëàâíîå óïðàâëåíèå ãåî- äåçèè è êàðòîãðàôèè ïðè Ñîâåòå Ìèíèñ- òðîâ ÑÑÑÐ. DÞINA KRÛKA – SKAISTA, MÎKLAINA UN BÎSTAMA Ðis ezers izceïas ar apbrînojami kristâl- dzidru ûdeni. Ezeru ieskauj skaistas, meþiem noauguðas kalnu nogâzes. Daþâdu dabas 65 pçtnieku vçrtçjumâ Lejas Zilais ezers – Dþina krûka – ir ne tikai unikâls, tas ir ezers-feno- mens. Oficiâlajâ versijâ ezeram tiek piedç- vçta karsta izcelsme. Tas vienlaicîgi ir gan karsta avots, gan karsta ðahta. Faktiski tas ir ezers-bezdibenis: Lejas Zilais ezers ðobrîd tiek uzskatîts par otro dziïâko karsta izcelsmes ezeru pasaulç. Pats Lejas Zilais ezers nav liels pçc platîbas – tâ vidçjais platums knapi sa- sniedz 200 m. Taèu pârsteidz tâ dziïums – 258 m! Ûdens temperatûra no +9 °C 100- 120 m dziïumâ nokrît lîdz +7 °C. No Lejas Zilâ ezera pastâvîgi izplûst dzidra upe (aiztek uz Èereku Balkâru), bet neieplûst neviena virszemes upe vai strauts. Ìeologiem un hid- rologiem ezera izcelsme ðajâ vietâ joprojâm ir mîkla. Nav atklâts arî zemûdens avots, kas nepârtraukti pievadîtu ezeram svaigu ûdeni. Ezera augðçjâ ûdens slânî, kur gaismas pie- tiek, netrûkst zaïo zemûdens augu. Taèu dzi- ïâk, kur valda krçsla un mûþîgâ tumsa, ezera flora izzûd un stâvâs nogâzes veido vien kaili akmeòi un klintis. Nav ziòu par ezera faunu, taèu, ðíiet, ezerâ nemâjo neviena zivs. Tâ kâ ezers ir augðupkâpjoðs (izverd ûdeni no dzî- lçm uz augðu), ezera stâvajâs zemûdens klin- ðainajâs nogâzçs neuzkrâjas nekâdi nosç- dumi un duïíes. Mûsdienâs notiek strauja ûdens apmaiòa, un ðis unikâlais ezers lieliski izskalo laukâ no sevis jebkâdu drazu, tâpçc tâ ûdens ir kristâldzidrs un tîrs. Zilâ ezera dibena forma ir konusveida. Neparastais nosaukums Dþina krûka esot ra- dies no veco balkâru pârliecîbas, ka ezera dibena (gultnes) profils vertikâlâ griezumâ at- gâdinot otrâdi apgrieztu ûdens krûku, kuras ðaurais kakls, pavçrsts uz leju, tad arî esot tâ zemûdens ala, no kurienes pieplûstot ûdens. Ðâdai versijai principâ piekrît arî ìeologi. Pçc vienas no leìendâm ezers izveidojies, kad no debesîm ðajâ vietâ nokritis pûíis, kuru pieveicis kâds no kaukâzieðu mitoloìiskajiem varoòiem. Pçc citas leìendas briesmonis jo- projâm dzîvojot ezerâ, daþkârt izlienot laukâ, lai pievâktu kâdu laupîjumu: ezera krastos pastâvîgi pazûdot aitas, bet daþreiz arî cilvçki. ZEMÛDENS KOSMONAUTI Neraugoties uz nelielajiem izmçriem (pla- tîbas ziòâ), ðo Zilo ezeru neviens tâ îsti nav izpçtîjis. No valsts puses nopietni pçtîjumi ðeit nekad nav veikti, tâpçc iniciatîvu atrast ezera zemûdens avotus, par kuriem nav pat zinâms, kâdâ dziïumâ tie varçtu bût, un pie reizes gût lielâku skaidrîbu par ezera izcelsmi, ðoreiz bija pâròçmuði ne zinâtnieki, bet dziïûdens izpçtes entuziasti – nirçji jeb daiveri, starp kuriem îpaði jâizdala t.s. tehniskie daiveri (saîsinâti tehnodaiveri). Pçc tehniskâ aprîko- juma un augstâs riska pakâpes tos daþkârt dçvç par zemûdens kosmonautiem un ne bez pamata. Tehniskais daivings – viena no visbîs- tamâkajâm profesijâm pasaulç. No parastâ daivinga tehniskais atðíiras ar to, ka tad, ja gadîjumâ dziïumâ tehnodaiveram ir radusies kâda kïûme vai íibele, viòam praktiski nav izredþu dzîvam sasniegt ûdens virsmu. Cçlo- nis tam – dekompresijas jeb kesona slimîba. Tâ saistîta ar organismâ, galvenokârt asinîs, izðíîduðo gâzu (pamatâ slâpekïa) strauju iz- dalîðanos burbulîðu veidâ, nirçjam strauji pa- ceïoties ûdens virspusç, un draud ar dzîvîbas briesmâm. Lai novçrstu ðâdas slimîbas raða- nos, nirçjam ir jâpaceïas ûdens virspusç ïoti lçnâm, pakâpeniski, ar ilgâm apstâðanâs rei- zçm mazâkos dziïumos, lai asinîs izðíîduðais slâpeklis izdalîtos caur plauðâm. Tas, pro- tams, ir pamatprincips, tâ sakot, âbeces patie- sîba. Praksç tas viss ir daudz sareþìîtâk: lielâ dziïumâ tehnodaiveru sagaida vçl vienas briesmas, proti, aukstums. Te arî slçpjas gal- venâ problçma: +7° zem ûdens pârâk ilgi neizturçsi, bet tieði ðâda ûdens temperatûra valda Zilâ ezera dzîlçs. Plus vçl milzîgais ûdens spiediens un mûþîgâ tumsa ðeit. Tâpçc tehnodaiveru kombinezonâ iemontçta speciâ- la elektriska sildierîce. Ja tâ gadîjumâ sabo- jâjas, pastâv tikai divi varianti: vai nu lçna, mokoða nâve dziïumâ no aukstuma, vai âtra, bet ne mazâk mokoða nâve, strauji paceïo- ties, – cilvçku burtiski saraustîs no viòa orga- nisma strauji izdalîjuðâs gâzes. Piedevâm 66 ZVAIGÞÒOT DEBESS: 2012. GADA VASARA radioraidîtâjam vai mobilajam telefonam ðeit nav nekâdas nozîmes – radiosakari ðâdos dziïumos nedarbojas vispâr, ûdens masas vienkârði noslâpç radioviïòus. Jo dziïâk ie- gremdçjas tehnodaivers, jo lielâkam riskam viòð pakïauj sevi. Neskatoties uz vismoder- nâko tehnisko aprîkojumu. TRAÌISK 2011./2012. GADA ZIEMAS EKSPEDÎCIJA Ðî rudens-ziemas tehnodaiveru ekspedîcija uz Lejas Zilo ezeru startçja jau 2011. gada rudenî. Ðajâ pieredzçjuðo vîru komandâ no Krievijas tika iekïauts arî bijuðais britu spec- vienîbas kareivis Martins Robsons, vîrs ar lielu pieredzi ienirðanâ ar dziïûdens aparâtiem. Tieði ar viòu saistîja vislielâkâs cerîbas eks- pedîcijas vadîba. Ekspedîcija bija izvirzîjusi ambiciozu mçríi jau paðâ sâkumâ – izpçtît Lejas Zilâ ezera varbûtçjo dziïûdens alu sistç- mu un galu galâ pierâdît, ka minçtais akva- torijs ir dziïâkais karsta izcelsmes ezers pa- saulç. Pie viena tâ cerçja beidzot noskaidrot ûdens pieplûdes vietu (zemûdens avotu) eze- ra klinðainajâs zemûdens nogâzçs. Negaidîti ðis smagais un riskantais pçtnie- cîbas darbs beidzâs ar traìçdiju. Tas notika 2012. gada 13. janvârî. Mel- najâ piektdienâ. Tajâ liktenîgajâ dienâ Rob- sons iegremdçjâs savu plânoto 160 m dziïu- mâ. Paceïoties lîdz 90 m dziïumam, Martins tur sastapa divus palîgus – droðinâtâjus. Pa- gaidâm viss ritçja pçc plâna. Taèu, kad ðî trijotne pacçlâs lîdz 60 m dziïumam, viòi sev par pârsteigumu atbalsta pârinieku tur neatra- da. Kaut kas bija nogâjis greizi. Paceïoties vçl augstâk, Martina droðinâtâju pâris atrada Andreju Rodionovu (kam vajadzçja deþurçt 60 m dziïumâ kopâ ar vçl vienu dziïûdens nirçju) nekustîgi guïam uz klints karnîzes 16 m dziïumâ, neizrâdot ne mazâkâs dzîvî- bas pazîmes. Pârinieks viòu steigðus nogâ- dâja virszemç, kur ârsts viòam konstatçja nâves iestâðanos jau pirms krietna laika. Rea- nimçðana beidzâs bez rezultâta: Andreja Rodionova nâves cçlonis izrâdîjâs tehniska rakstura kïûme elpojamâ gâzu maisîjuma pa- deves sistçmâ – skâbekïa vietâ viòð bija ieel- pojis ogïskâbo gâzi. Ðî traìçdija notika tikai 2 m dziïumâ. An- dreju bûtu varçjis izglâbt kompanjons, bet viòa tuvumâ nebija. Neskatoties uz to, Andrejs bija nolçmis iegremdçties vienatnç, bet tas bija rupjð droðîbas noteikumu pârkâpums. Pçc samaòas zaudçðanas viòa inertais íermenis noslîdçja gar zemûdens nogâzi lîdz 16 m dziïumam, kur aizíçrâs aiz klints karnîzes. Neraugoties uz notikuðo nelaimi, bija no- lemts turpinât ezera dzîïu izpçti. Visas cerîbas ðoreiz tika liktas uz britu nirçju Martinu Rob- sonu. Ekspedîcijas noslçguma fâzç viòam bi- ja ieplânota iegremdçðanâs rekordlielâ dzi- ïumâ, ko vçl neviens nebija izdarîjis pirms Martina Robsona (sk. 2. att.). Un Martins to paveica. Viòð uzdroðinâjâs nolaisties lîdz 209 m dziïumam, kur sasniedza ezera klin- ðaino dibenu (tiesa, ne paðâ dziïâkajâ vietâ, kas ir 258 m). Taèu ar saviem 209 m Martins uzstâdîja absolûto iegremdçðanâs dziïuma rekordu, kas tâlu pârspçj lîdzðinçjo Krievijas rekordu ðai paðâ ezerâ – 180 m. 209 m dziïumâ Martins bija divas minûtes. Mçdz teikt, ka nelaime nenâk viena. Tâ arî ðoreiz. Ðis savdabîgais rekords Martinam gandrîz maksâja dzîvîbu. Tas notika pacel- ðanâs laikâ. Sâkumâ viss noritçja, kâ pare- dzçts. Nopietnas problçmas Martinam sâkâs 23 m dziïumâ. Asas, nepatîkamas sâpes kâ- jâs brîdinâja – sâkas dekompresijas pazîmes. Martins nolaidâs zemâk – lîdz 37 m. Pçc kâda laika Martins mçìinâja pacelties no jauna, bet asas sâpes viòu atkal iedzina dziïu- mâ. Trîsreiz ðis drosmîgais britu ûdenslîdçjs mçìinâja izdarît rekompresiju, mainot dziïu- mu (un ne reizi nekrîtot panikâ), kamçr auk- stums viòu galîgi izdzina virspusç, kur viòu gaidîja Ì×Ñ maðîna ar iesildîtiem dzinçjiem. Lîdz maðînai viòð aizgâja saviem spçkiem, bet izkâpt no tâs Naïèikâ pie slimnîcas vairs nebi- ja spçjîgs – iestâjâs kâju paralîze. Drîzumâ 67 paralîze jau sasniedza ribas. Martins lçnâm mira, viòam izrâdîjâs bojâts mugurkauls. Galu galâ, pateicoties mediíu varonîga- jâm pûlçm un specializçtai pârvietojamai ba- rokamerai, ko ar lidmaðînu nogâdâja uz Kau- kâzu Martina vajadzîbâm, talantîgo nirçju un pasaulç pieredzçjuðâko instruktoru izdevâs izglâbt. Bet noslçpumainais pazemes avots tâ arî palika neatklâts. NOSLÇPUMAIN KLINTS SIENA EZERA DZELMÇ Ekspedîcijas fotogrâfs Viktors Ïa- guðkins (viòð arî ir tehnodaivers) starp daudziem neparastiem un aizraujo- ðiem Zilâ ezera zemûdens uzòçmu- miem bija iemûþinâjis arî Martinu Robsonu ar pilnu tehnisko apbruòo- jumu brîdî, kad viòð ezera dzelmç pârvietojas jeb slîd gar stâvu klinðai- nu nogâzi. Gluþi kâ kosmonauts, kad tas kosmosâ bezsvara stâvoklî drei- fçtu gar kâdu asteroîdu. Ar ðo vienrei- zçji iespaidîgo zemûdens uzòçmu- mu, kas izdarîts vismaz 70 m dziïu- mâ, var iepazîties arî Zvaigþòotâs Debess lasîtâji (2. att.). Ðis uzòçmums sniedz kaut aptu- venu priekðstatu par to, kâds ekipç- jums nepiecieðams ðiem drosmîgajiem cilvçkiem-tehnodaiveriem, lai piekïûtu tâdiem dzelmes dziïumiem, kas ar pa- rasto akvalangu nav izdarâms. Ðajâ uzòçmumâ ir redzams arî kaut kas cits. Ðo rindu autora ska- tîjumâ, fotogrâfs ðeit iemûþinâjis uni- kâlu klints sienas fragmentu. Vispirms klints siena ðeit izveido terases, kas gan vçl nav nekas neparasts. Taèu tâlâk sâkas kaut kas dîvains... Vis- pirms uzmanîbu ðeit piesaista tumðas zilgan- pelçkas stipri sazarotas joslas, kas kâ rupjð tîmeklis caurauþ gaiðo klintssienu (domâjams, kaïíakmeni). Tâlâk, rûpîgâk ielûkojoties ðajâ zemûdens uzòçmumâ, nevar nepamanît klints masîva lielo sadrumstalotîbas pakâpi pa ne- skaitâmâm plaisâm. Tâpat nevar nepamanît, ka minçtais tumðais materiâls daudzviet ir aizpildîjis lielâkas plaisas, pamatâ uzklâjies uz klints teraðu augðçjâm daïâm, bet uz ver- tikâlâs sienas – tikai atseviðíu saliòu veidâ. Rûpîgâk ielûkojoties attçlâ, var ievçrot vçl ko neparastu: tumðais materiâls vietumis pârklâj plaisas pilnîbâ, bet citviet uzklâtâ materiâla 2. att. Britu ûdenslîdçjs Martins Robsons pilnâ tehniskâ apbruòojumâ slîd gar zemûdens klinti. Pârsimt metru ezera dzelmç viòð var païauties tikai uz sevi. Foto: V. Ïaguðkins 68 ZVAIGÞÒOT DEBESS: 2012. GADA VASARA slânîtî vîd “caurumi” atseviðíu saliòu veidâ, kurâs atsedzas gaiðais pamatiezis. Uz citu bloku sâniem vîd simtiem sîku graudu. Ðis fakts pilnîgi un viennozîmîgi liedz ðo tumðo matçriju pieskaitît pie ezera nogulumiem, pie- mçram, dûòâm. Dûòu nogulumi nekad ðâdas saliòas nevar izveidot. Tas pirmkârt. Otrkârt, ðajâ ezerâ dûòu tipa nogulumi vispâr nevei- dojas un nevar izveidoties tâ vienkârðâ ie- mesla dçï, ka ezers to visu izvada (izskalo) no sevis laukâ, ezerâ neuzkrâjas nekâda vei- da draza. Rûpîgâk izpçtot ðo neparasto zemûdens klinti (sk. 3. att.), nevar neievçrot daþâdus ieþu gabaliòus, kas iestrçguði kâ tâdi sveð- íermeòi ðajâ tumðajâ materiâlâ, par ko mi- nçts iepriekð. Vieni atgâdina oïus, citi lîdzinâs asâm ðíçpelçm un ieþu atlûzâm. Taèu pâr- svarâ tie ir tumðas krâsas akmentiòi un vairâk lîdzinâs tam noslçpumainajam tumði zilgan- pelçkajam uzslâòojumam, kurâ paði ir iestrç- guði. Taèu netrûkst arî ievçrojami gaiðâkas krâsas (daþi pat spilgti zilganbalti) akmen- tiòu, kas krasi kontrastç ar fonu. Turklât daþas tumðas krâsas ðíçpelîtes at- rauti no citâm ir dîvainâ veidâ “pielipuðas” pie pilnîgi vertikâla sienas bloka un nekrît nost. Rodas pamatots jautâjums – kâds mehânisms tâs ðâdâ veidâ ir piestiprinâjis pie klints sienas? Interesantas ir jau pieminçtâs plaisas. To ðeit ir satriecoði daudz. Ðî zemûdens klints sadrumstalota pa ïoti îpatnçju plaisu sistçmu, kas krasi atðíiras no klasiskajâm, ko izraisa daþâdi ìeoloìiskie procesi (ieþu tektonika, dçdçðana u.c.). Ðajâ plaisu sistçmâ vçrojama iespaidîga plaisu selektivitâte. Lai sistçma bûtu pârskatâmâka, plaisas iedalîsim trîs nosacîtâs grupâs: rupjâs, vidçjâs un smalkâs. Nav grûti ievçrot, ka rupjo jeb lielo plaisu vidû dominç tieði vertikâlâs. Hori- zontâlo plaisu ir maz. Tâs pilnîgi vai daïçji aizpilda iepriekð minçtais tumðais materiâls, kas acîmredzot cementç ðîs plaisas. Arî vidç- jâ lieluma plaisâm visbieþâk piemît vertikâla (vai mazliet ieslîpa) orientâcija. Klints masîvs ir burtiski saskaldîts (sadrumstalots) ar ðâda tipa un orientâcijas plaisâm. Nereti ðeit vçro- jamas sareþìîtâka rakstura (kombinçtas) plai- sas, tajâ skaitâ arî “igrek” (Y) formas veido- jumi, kas saskalda iezi íîïveida formas blo- kos. Daþu ðâdu bloku sânos redzams savda- bîgs vertikâls ðvîkojums, kas atgâdina ieþu slîdvirsmas pçdas. Ðâda aina ir kaut kur re- dzçta... (Sk. 4. att.) Taèu visvairâk ðeit ir smalko plaisu. Arî to orientâcija un formas variç visplaðâkajâs ro- beþâs. Bet ðo plaisiòu koncentrâcija ir ârkâr- tîgi nevienmçrîga, un ðeit vçrojama izteikta 3. att. Dþina krûkas zemûdens klints fragments. Foto: V. Ïaguðkins 69 selektivitâte. Vienviet to skaits uz laukuma vienîbu ir vienkârði neiedomâjams, bet turpat blakus to tikpat kâ nav nemaz. Uz daudzu klints bloku sâniem redzami blîvi sîko plaisiòu saiðíi, kas caurauþ tos kâ tâds dzirksteïu spiets vienâ virzienâ, bet citur plaisiòas izvei- do sareþìîtas konfigurâcijas tîklojumu, kas spilgti kontrastç ar gaiðo pamatiezi. Tâds ir aptuvens 3. attçlâ redzamo ano- mâliju îss raksturojums. Kâdus secinâjumus varam gût? Apkopojot visas ðîs anomâlijas, jâsecina, ka minçtâ klints siena vizuâli ârkâr- tîgi lîdzinâs autigçno (trieciena) brekèiju ie- zim, kâds rodas spçcîga sprâdziena rezul- tâtâ. To varçja izraisît tikai viens dabîgs fak- tors – prâva meteorîta eksplozija, tam ietrie- coties ðajos ieþos ar kosmisko âtrumu. Ðî eks- plozija tad arî sadragâja sâkotnçji monolîto klinti, radot tajâ ðîs pieminçtâs plaisas. Savu- 4. att. Meteorîtkrâteris Victoria uz Marsa virsmas. Krâtera iekðçjâs malas borts, ko no krâtera kraujas ar panorâmas kameru nofotografçjis (2007, maijs) paðgâjçjs Opportunity. Ap 700 m diametra krâteri kâdreiz izsitis prâvs meteorîts. Ðajâ uzòçmumâ (mâkslîgâs krâsâs) lieliski redzami meteorîta eksplozijas rezultâtâ deformçtie un sadragâtie Marsa klintsieþi vertikâlajâ griezumâ. Îpaði uzskatâmi redzamas daudzâs plaisas, kas saðíçluðas kâdreiz monolîtos Sarkanâs plançtas nogulumieþus. Zvaigþòotâs Debess lasîtâjs aicinâts rûpîgi ielûkoties ðajâs plaisu sadrumstalotajâs Marsa klintîs un salîdzinât ðîs plaisas ar Dþina krûkas zemûdens klints sienas plaisâm (sk. 3. att.). Avots: NASA/JPL/Cornell kârt iepriekðminçtais tumðais zilganpelçkas krâsas materiâls, visticamâk, ir kosmiskâ ma- teriâla (meteorîta) kondensâts, kas ðeit uzklâ- jies îsu brîdi pçc plaisu sistçmas izveidoða- nâs. Ðis izkausçtâ meteorîta materiâls ir bur- tiski uzcepinâts galvenokârt uz tâm ieþa (klints) virsmas daïâm, kuru plaknes bija orien- tçtas uz augðu – uz virzienu, no kura nâkusi ðî matçrija. Tas arî izskaidro tâs îpatnîbas, kâdas vçrojamas ðâ tumðâ zilganpelçcîgâ materiâla “uzvedîbâ” uz klints sienas – Zilâ ezera stâvajâs zemûdens nogâzçs. Tâdçjâdi viens pats zemûdens uzòçmums, ko izdarîjis ðîs ekspedîcijas fotogrâfs Viktors Ïaguðkins, ðo rindu autora skatîjumâ sniedz arî atbildi par ðâ unikâlâ ezera iespçjamo izcelsmi, proti, Lejas Zilais ezers jeb Dþina krûka ir radies, pateicoties kosmiskajam vie- sim – meteorîtam. D 70 ZVAIGÞÒOT DEBESS: 2012. GADA VASARA Zvaigþòu lietus Zvaigznes sadevâs rokâs, savijâs spârnotâm liesmâm, vienâ gaismas kamolâ ultravioletâ, izskrçja spietot, nolaidâs lejâ uz zemes dejot starp samteòu ziediem naksnîgi zeltainâ dârzâ. KOSMOSA TÇMA MÂKSL DAIGA LAPÂNE CAUR MARGRIETIÒU GALAKTIKU EJU Dzeja un zîmçjumi *** Nâc, iedegsim zvaigznes pa vienai! Lai arî tâlas, tik tâlas – tâs skaistas, lai arî siltumu savu nespçj dot, par sapòiem un dvçseli stâsta. Nâc, iedegsim zvaigznes pa vienai, es tavâ logâ, tu – manâ, jo tâs rokas, kas zvaigznes dedz, vienmçr siltas, tik siltas, jo tâs acis, kas viòas redz, vienmçr patiesas, dzîvas – tavâ logâ un manâ. Ikreiz, kad tu iesmçjies – skaisti un sirdî viegli, pâr mani kâ veldzçjums, dzidrs un liegs, nolija zvaigþòu lietus... Dvçseles sadevâs rokâs vienâ gaismas kamolâ – sasildît zvaigznes, rasas savilguðâs, un atkal debesîs palaist. Vasaras saulgrieþi. Zvaigþòu gaisma. Saule-margrietiòa. 71 Vasaras saulgrieþu sonets Caur margrietiòu galaktiku eju. Viz Saules meitas jostas, ziedainîtes, un stiepjas laika sudrabainâs nîtis pa Zemes mirkïu neskaitâmâm skrejâm. Ar gaismas upi augðup-lejup tiecos, un zili baltas zvaigþòu dejas viïòo, kad rotâjos zem Saules vârtu ciïòiem ar vasarîgo ziedçðanas prieku. Es ievijos kâ vainagâ, kâ vîtnç, ar dzidro kalmju smarþu saaugusi, ar vîbotnçm un rasu vienâ pînç. Kad ugunskuru liesmas saplaukuðas un dzirksteles lec lielâ debess kausâ, laiks mirgo saulgrieþos un aizrit gausâk. D HST ieskatâs zvaigþòu mâkonî (no Habla paslçptajiem dârgumiem). Ðîs spoþâs zvaigznes, mirdzçdamas cauri it kâ dû- makai nakts debesîs, ir daïa jauno zvaigþòu grupçjuma vienâ no visplaðâk zinâmajiem zvaigþòu veidoðanâs apgabaliem Liela- jâ Magelâna Mâkonî (LMM), kas ir Piena Ceïa pavadonis, pun- durgalaktika. LMM ir treðâ Piena Ceïam tuvâkâ galaktika. Tâ novietota kâdus 160 000 gaismas gadu tâlu un ir apmçram 100 reiþu mazâka par mûsu Galaktiku. Redzamais zvaigþòu grupçjums astronomiem ir zinâms kâ NGC 2040 vai LH 88. Tâ îstenîbâ ir ïoti vaïîga zvaigþòu kopa, kuras zvaigznçm ir kopîga izcelsme un kas kopâ dreifç cauri kosmiskajai telpai. Ir trîs daþâdi zvaigþòu asociâciju tipi. NGC 2040 ir OB asociâcija, kas parasti satur 10-100 O un B tipa zvaigznes – lielas masas zvaigznes (zilos milþus) ar îsiem, bet spoþiem dzîves laikiem. Ir pieòemts, ka vairums zvaigþòu Piena Ceïâ ir dzimuðas OB asociâcijâs. LMM ir vairâki tâdi zvaigþòu grupçjumi. Lîdzîgi citiem LH 88 sastâv no daþâm lielas masas jaunâm zvaigznçm daïçji jonizçtas ûdeòraþa gâzes plaðajâ miglâjâ, kas ir zinâms kâ pârmilþu zvaigþòu gâzu apvalks ar nosaukumu LMM 4. Vairâku miljonu gadu laikâ var veidoties tûkstoðiem zvaigþòu ðajos pârmilþu apvalkos, kas ir vislielâkâs starpzvaigþòu struktûras galaktikâs. Tiek uzskatîts, ka masîvo zvaigþòu pârnovu sprâdzienos apvalkus izraisa spçcîgs zvaigþòu vçjð, kas pûð prom apkârtçjos putekïus un gâzi, paverot zvaigþòu veidoðanâs nâkamâs epizodes. Habla Paslçpto dârgumu attçlu apstrâdes konkurss (Hubble’s Hidden Treasures Image Processing Competition) ir ierosme uzaicinât astronomijas entuziastus, lai Habla arhîvâ sameklçtu pârsteidzoðus attçlus, ko ne reizi nav redzçjusi vispârçjâ sabiedrîba. I.P. , JAUNUMI ÎSUM , JAUNUMI ÎSUM , Attçls iegûts ar NASA/ESA Habla Kos- miskâ teleskopa HST plaða lauka planetâro kameru 2 UV, redzamajâ un IS gaismâ un aptver lauku aptuveni 1.8x1.8 loka minû- tes. Habla Paslçpto dârgumu programmas ietvaros attçlu apstrâdâjis sacensîbas dalîb- nieks Eedresha Sturdivant. Avots: ESA/Hubble, NASA and D. A Gouliermis Atzinîba: Flickr user Eedresha Sturdivant 72 ZVAIGÞÒOT DEBESS: 2012. GADA VASARA Vasaras saulgrieþi un astronomiskâs vasa- ras sâkums 2012. gadâ bûs 21. jûnijâ plkst. 2h09m, kad Saule ieies Vçþa zodiaka zîmç (H). Tâtad patiesâ Jâòu nakts ðogad bûs no 20. uz 21. jûniju. 5. jûlijâ plkst. 7h Zeme atradîsies vistâlâk no Saules (afçlijâ), tad attâlums bûs 1.0167 astronomiskâs vienîbas (a.v.). Rudens ekvinokcija un astronomiskâs va- saras beigas bûs 22. septembrî plkst. 17h49m. Ðajâ brîdî Saule ieies Svaru zodiaka zîmç (K), diena un nakts tad bûs aptuveni vienâdi garas. Vasaras pirmajâ pusç redzamas tikai vis- spoþâkâs zvaigznes. Par debess dzîïu objektu novçroðanu nevar bût pat runa. Orientçties var pçc daþâm spoþâkajâm zvaigznçm – Vegas (Liras α), Deneba (Gulbja α) un Altaira (Çrgïa α), kuras veido t.s. vasaras trijstûri. Vçl vairâkas spoþas zvaigznes ir Skorpiona zvaigznâjâ, bet tas mûsu platuma grâdos ir grûti novçrojams, jo pat kulminâcijâ ir ïoti zemu pie horizonta. Turpretî vasaras otrajâ pusç var iepazîties un aplûkot Èûsku, Herkulesu, Ziemeïu Vaina- gu, Èûsknesi, Bultu, Lapsiòu, Strçlnieku, Meþ- âzi, Delfînu un Mazo Zirgu. Siltâs un pietie- koði tumðâs naktis tad ir labvçlîgas debess dzî- ïu objektu novçroðanai: Herkulesa zvaigznâ- jâ var redzçt lodveida zvaigþòu kopas M 13 un M 92; Èûskas un Èûskneða zvaigznâjos lodveida kopas M 5, M 10 un M 12; Liras zvaigznâjâ planetâro miglâju M 57; Lapsiòas zvaigznâjâ planetâro miglâju M 27; Strçlnieka zvaigznâjâ miglâjus – M 8, M 17 un M 20. Saules ðíietamais ceïð 2012.gada vasarâ kopâ ar plançtâm parâdîts 1. attçlâ. Interesanta dabas parâdîba vasaras nak- tîs ir sudrabainie mâkoòi. Ziemeïu pusç, krçs- las segmenta zonâ ðad tad var redzçt gaiðas JURIS KAULIÒÐ ZVAIGÞÒOT DEBESS 2012. GADA VASAR svîtras, joslas, viïòus, virpuïus. Tie arî ir visaug- stâkie (80-85 km) un caurspîdîgâkie no atmo- sfçras mâkoòiem – sudrabainie mâkoòi. Jûlija beigas un augusta pirmâ puse ir ïoti piemçrota meteoru novçrojumiem. Tad pavi- sam neilgâ laikâ var cerçt ieraudzît kâdu no “krîtoðajâm zvaigznçm”. PLANÇTAS Vasaras sâkumâ Merkuram bûs liela elongâcija – 1. jûlijâ tas atradîsies maksi- mâlajâ austrumu elongâcijâ (26°) un rietçs vairâk nekâ 1,5 h pçc Saules. Tomçr Latvijâ ðajâ laikâ tas praktiski nebûs novçrojams – traucçs ïoti gaiðâs naktis. Savukârt jau 28. jûlijâ Merkurs nonâks apakðçjâ konjunkcijâ ar Sauli (starp Zemi un Sauli) un jûlija beigâs, augusta sâkumâ vçl arvien nebûs novçrojams. Tomçr jau 16. au- gustâ Merkurs bûs maksimâlajâ rietumu elon- gâcijâ (19°). Tâpçc augusta otrajâ pusç tas kïûs diezgan labi redzams rîtos, neilgi pirms Saules lçkta, zemu pie horizonta austrumu pusç. Pçc tam, lîdz pat vasaras beigâm, to atkal nevarçs novçrot – 10. septembrî Mer- kurs atradîsies augðçjâ konjunkcijâ ar Sauli (aiz Saules). 21. jûnijâ plkst. 19h Mçness paies garâm 5,5° uz leju, 20. jûlijâ plkst. 10h 0,5° uz leju, 16. augustâ plkst. 6h 3° uz leju un 16. sep- tembrî plkst. 14h 5,5° uz leju no Merkura. Paðâ vasaras sâkumâ Vençras novçroða- na bûs apgrûtinâta, jo tâs rietumu elongâcija bûs neliela un naktis gaiðas. Tomçr tâs redza- mîbas apstâkïi strauji uzlabosies un jau ap jûlija vidu Vençra kïûs labi novçrojama rîtos, neilgi pirms Saules lçkta, debess ziemeïaustru- mu, austrumu pusç. Tâs redzamais spoþums sasniegs ïoti lielu vçrtîbu – -4m,5. 73 15. augustâ Vençra atradîsies maksimâla- jâ rietumu elongâcijâ (46°). Tâpçc augustâ tâ bûs ïoti labi novçrojama vairâkas stundas pirms Saules lçkta, austrumu pusç, kâ -4m,3 spoþuma spîdeklis. Septembrî Vençras novçroðanas apstâkïi bûs lîdzîgi kâ augustâ – tâ vçl arvien bûs labi redzama kâ rîta spîdeklis (Auseklis). Vienîgi redzamais spoþums paðâs vasaras beigâs samazinâsies lîdz -4m,1. 15. jûlijâ plkst. 17h Mçness paies garâm 3° uz augðu, 13. augustâ plkst. 22h Mçness bûs 0,5° uz augðu no Vençras un 12. septem- brî plkst. 18h 4° uz leju no tâs. Paðâ vasaras sâkumâ un jûlija pirmajâ pu- sç Marss bûs redzams nakts pirmajâ pusç. Tâ spoþums jûnija beigâs bûs +0m,8. Tomçr traucçs gaiðâs naktis. Ðajâ laikâ un lîdz sep- tembra pirmajiem datumiem tas atradîsies Jau- navas zvaigznâjâ. Pçc tam tas pâries uz Svaru 74 ZVAIGÞÒOT DEBESS: 2012. GADA VASARA 2. att. Jupitera spoþâko pavadoòu redzamîba 2012. gada vasarâ. Jo (J), Eiropa (E), Ganimçds (G), Kallisto (K). Austrumi attçlâ atrodas pa labi, rietumi – pa kreisi. 75 zvaigznâju, kur bûs lîdz vasaras beigâm. Marsa novçroðanas apstâkïi visu laiku pa- sliktinâsies – jûlija otrajâ pusç to vçl varçs redzçt neilgu laiku pçc Saules rieta. Sâkot ar augustu, tas praktiski vairs nebûs redzams, jo rietçs drîz pçc Saules rieta. 26. jûnijâ plkst. 13h Mçness paies garâm 6° uz leju, 24. jûlijâ plkst. 22h 5° uz leju, 22. augustâ plkst. 9h 3° uz leju un 19. sep- tembrî plkst. 23h 0,5° uz leju no Marsa. Paðâ vasaras sâkumâ Jupiters bûs novç- rojams rîtos. Tâ spoþums bûs -2m,0. Jupitera no- vçroðanas apstâkïi visu laiku uzlabosies. Jûlijâ tas bûs redzams nakts otrajâ pusç. Sâkot ar augustu, tâ novçroðanas intervâls jau bûs lie- lâkâ nakts daïa, izòemot vakara stundas. Tâ spoþums vasaras beigâs sasniegs -2m,5. Visu vasaru Jupiters atradîsies Vçrða zvaig- znâjâ. Jupitera spoþâko pavadoòu redzamîba 2012. gada vasarâ parâdîta 2. attçlâ. 15. jûlijâ plkst. 5h Mçness aizklâs Jupiteru, 11. augustâ plkst. 23h Mçness paies garâm 0,5° uz leju un 8. septembrî plkst. 14h 1° uz leju no Jupitera. Paðâ vasaras sâkumâ Saturns bûs re- dzams nakts pirmajâ pusç. Tâ spoþums ðajâ laikâ bûs +0m,7. Saturna redzamîbas apstâkïi visu laiku pasliktinâsies. Jûlijâ un augusta pirmajâ pusç tas vçl bûs novçrojams vakaros, uzreiz pçc Saules rieta. Augusta otrajâ pusç un septem- brî Saturns vairs praktiski nebûs novçrojams. Visu vasaru Saturns atradîsies Jaunavas zvaigznâjâ. 28. jûnijâ plkst. 11h Mçness paies garâm 7° uz leju, 25. jûlijâ plkst. 18h 6° uz leju, 22. augustâ plkst. 2h 6° uz leju un 18. sep- tembrî plkst. 14h 5,5° uz leju no Saturna. Paðâ vasaras sâkumâ un jûlija pirmajâ pusç Urâns bûs novçrojams nakts otrajâ pusç. Tomçr ðajâ laikâ traucçs ïoti gaiðâs naktis. Jûlija otrajâ pusç un augusta sâkumâ tas bûs redzams jau gandrîz visu nakti, izòemot vakara stundas. Augusta otrajâ pusç un lîdz pat vasaras beigâm tas bûs novçrojams prak- tiski visu nakti. Turklât tad vairs netraucçs arî gaiðâs naktis. Urâna spoþums ðajâ laikâ bûs +5m,7, tâ atraðanai un aplûkoðanai nepie- cieðams vismaz binoklis un zvaigþòu karte. Visu vasaru tas atradîsies Zivju zvaigznâjâ. 10. jûlijâ plkst. 7h Mçness paies garâm 4° uz augðu, 6. augustâ plkst. 15h 4° uz augðu un 2. septembrî plkst. 23h 4° uz augðu no Urâna. Saules un plançtu kustîbu zodiaka zîmçs sk. 3. attçlâ. 3. att. Saules un plançtu kustîba zodiaka zîmçs. i – Saule – sâkuma punkts 21. jûnijâ plkst. 0h, beigu punkts 23. septembrî plkst. 0h (ðie mo- menti attiecas arî uz plançtâm; simbolu novie- tojums atbilst sâkuma punktam). a – Merkurs b – Vençra c – Marss d – Jupiters e – Saturns f – Urâns g – Neptûns 1 – 27. jûnijs 18h; 2 – 15. jûlijs 5h, 3 – 8. augusts 9h. 76 ZVAIGÞÒOT DEBESS: 2012. GADA VASARA Cerera: Datums α2000 δ2000 Attâlums no Zemes, a. v. Attâlums no Saules, a. v. Spoþums 10.08. 5h05m +19°14’ 3.120 2.770 9.0 20.08. 5 18 +19 42 2.993 2.762 9.0 30.08. 5 31 +20 06 2.860 2.754 8.9 9.09. 5 42 +20 27 2.722 2.746 8.8 19.09. 5 53 +20 46 2.582 2.738 8.7 Pallâda: Datums α2000 δ2000 Attâlums no Zemes, a. v. Attâlums no Saules, a. v. Spoþums 10.08. 0h44m +2°21’ 2.334 3.048 9.3 20.08. 0 43 +0 39 2.209 3.029 9.1 30.08. 0 40 –1 24 2.105 3.008 8.8 9.09. 0 35 –3 45 2.025 2.988 8.6 19.09. 0 28 –6 17 1.975 2.966 8.3 Vesta: Datums α2000 δ2000 Attâlums no Zemes, a. v. Attâlums no Saules, a. v. Spoþums 21.07. 4h12m +15°51’ 2.989 2.539 8.4 31.07. 4 27 +16 25 2.886 2.544 8.3 10.08. 4 41 +16 50 2.776 2.548 8.3 20.08. 4 55 +17 09 2.659 2.552 8.2 30.08. 5 07 +17 22 2.536 2.556 8.1 9.09. 5 18 +17 29 2.411 2.559 8.0 19.09. 5 27 +17 32 2.283 2.562 7.9 Parthenope: Datums α2000 δ2000 Attâlums no Zemes, a. v. Attâlums no Saules, a. v. Spoþums 20.08. 23h09m –10°07’ 1.232 2.218 9.3 30.08. 23 02 –11 24 1.216 2.221 9.0 9.09. 22 53 –12 37 1.224 2.225 9.1 19.09. 22 45 –13 38 1.257 2.229 9.4 MAZÂS PLANÇTAS 2012. g. vasarâ opozîcijâ vai tuvu opozîcijai un spoþâkas par +9m bûs èetras mazâs plançtas – Cerera (1), Pallâda (2), Vesta (4) un Parthenope (11). Datums α2000 δ2000 Attâlums no Zemes, a. v. Attâlums no Saules, a. v. Spoþums 20.07. 8h47m +30°04’ 1.025 0.258 6.0 25.07. 9 54 +30 33 0.936 0.418 8.3 30.07. 10 58 +27 52 0.897 0.560 9.7 4.08. 11 54 +23 14 0.902 0.689 10.8 KOMÇTAS Maèholca (96P/Machholz) komçta Ðî periodiskâ komçta 2012. g. 14. jûlijâ bûs perihçlijâ. Drîz pçc tam neilgu laiku to varçs mçìinât novçrot ar teleskopiem un labiem binokïiem. Komçtas efemerîda ir ðâda (0h U.T.): 77 MÇNESS Perigejâ: 1. jûlijâ 21h; 29. jûlijâ 11h; 23. augustâ 22h, 19. septembrî 6h. Apogejâ: 13. jûlijâ plkst. 20h; 10. augustâ 13h.; 7. septembrî 8h. Mçness ieiet zodiaka zîmçs (sk. 4.att.): 22. jûnijâ 6h49m Lauvâ (I) 24. jûnijâ 14h44m Jaunavâ (J) 26. jûnijâ 20h17m Svaros (K) 28. jûnijâ 23h34m Skorpionâ (L) 1. jûlijâ 1h05m Strçlniekâ (M) 3. jûlijâ 1h52m Meþâzî (N) 5. jûlijâ 3h27m Ûdensvîrâ (O) 7. jûlijâ 7h30m Zivîs (P) 9. jûlijâ 15h15m Aunâ (E) 12. jûlijâ 2h32m Vçrsî (F) 14. jûlijâ 15h28m Dvîòos (G) 17. jûlijâ 3h33m Vçzî (H) 19. jûlijâ 13h15m Lauvâ 21. jûlijâ 20h26m Jaunavâ 24. jûlijâ 1h40m Svaros 26. jûlijâ 5h31m Skorpionâ 28. jûlijâ 8h19m Strçlniekâ 30. jûlijâ 10h31m Meþâzî 1. augustâ 12h57m Ûdensvîrâ 3. augustâ 16h59m Zivîs 6. augustâ 0h00m Aunâ 8. augustâ 10h29m Vçrsî 10. augustâ 23h12m Dvîòos 13. augustâ 11h29m Vçzî 15. augustâ 21h06m Lauvâ 4. att. Mçness kustîba zodiaka zîmçs. Mçness kustîbas treka iedaïa ir viena dien- nakts. H Jauns Mçness: 19. jûlijâ 7h24m; 17. augustâ 18h54m; 16. septembrî 5h11m. U Pirmais ceturksnis: 27. jûnijâ 6h30m; 26. jûlijâ 11h56m; 24. augustâ 16h58m. I Pilns Mçness: 3. jûlijâ 21h52m; 2. augustâ 6h27m; 31. augustâ 16h58m. T Pçdçjais ceturksnis: 11. jûlijâ 4h48m; 9. au- gustâ 21h55m; 8. septembrî 16h15m. 18. augustâ 3h35m Jaunavâ 20. augustâ 7h47m Svaros 22. augustâ 10h55m Skorpionâ 24. augustâ 13h52m Strçlniekâ 26. augustâ 17h00m Meþâzî 28. augustâ 20h40m Ûdensvîrâ 31. augustâ 1h32m Zivîs 2. septembrî 8h39m Aunâ 4. septembrî 18h43m Vçrsî 7. septembrî 7h11m Dvîòos 9. septembrî 19h51m Vçzî 12. septembrî 6h02m Lauvâ 14. septembrî 12h32m Jaunavâ 16. septembrî 15h56m Svaros 18. septembrî 17h47m Skorpionâ 20. septembrî 19h35m Strçlniekâ METEORI Jûlija otrajâ pusç un augustâ ir novçro- jamas vairâkas meteoru plûsmas. 1. Delta (δ) Akvarîdas. Plûsmas aktivitâtes periods ir no 12. jûlija lîdz 23. augustam. Maksi- mums gaidâms 29. jûlijâ, kad vienas stundas laikâ var cerçt ieraudzît lîdz 20 meteoriem. Ap to paðu periodu aktîvas ir vçl daþas vâjâkas plûsmas. Tâpçc reâli novçrojamais meteoru skaits var bût vçl lielâks, vienîgi visi tie nepiederçs pie δ Akva- 78 ZVAIGÞÒOT DEBESS: 2012. GADA VASARA Datums Zvaigzne Spoþums Aizklâðana Atklâðana Mçness Mçness vai plançta augstums fâze 15.VII ϖ Tau 4m,9 3h09m 3h34m 9°–13° 16% 15.VII Jupiters -1m,9 4h53m 5h31m 23°–28° 15% Laiki aprçíinâti Rîgai. Pârçjâ Latvijâ laika nobîde var sasniegt 5 minûtes uz vienu vai otru pusi. Mçness aizklâj spoþâkâs zvaigznes un plançtas rîdu meteoru plûsmas. 2. Perseîdas. Pieskaitâma pie paðâm aktîvâka- jâm plûsmâm. Tâs aktivitâtes periods ir no 17. jûlija lîdz 24. augustam. Maksimums gaidâms 12. augustâ no plkst. 15h-17h30m. Tad intensitâte var sasniegt pat 100-110 meteoru stundâ. D IRENA PUNDURE ÈANDRA ATROD KOSMISKU VIESUÏVÇTRU PIENA CEÏ Pie interesanta atklâjuma nonâkuði astro- nomi, kas izmanto NASA’s kosmiskâ tele- skopa Èandra* (1. att.) datus: viòi atraduði pçc âtruma rekordvçju, kas pûð no zvaigþòu masas melnâ cauruma apkârtnes. “Vçja” ât- rums sasniedz ap 20 milj. jûdþu stundâ (~32 milj. km/h ≈ ~9 000 km/s) jeb 3% no gais- mas âtruma! Ar “vçju” astronomi saprot no akrçcijas diska izmestâs vielas plûsmu. Tieði ðîs vielas kustîbu prom no diska arî ir pratuði izmçrît astronomi. Zvaigþòu masas melnie caurumi (stellar- mass black hole) veidojas, masîvâm (vismaz 5-10 reizes smagâkâm par Sauli) zvaigznçm sabrûkot savu dzîves ciklu beigâs. Tiek uz- skatîts, ka Piena Ceïa galaktika satur vairâkus ðâdus zvaigþòu masas melnos caurumus. Ðoreiz zinâtnieku uzmanîba bija pievçrsta binârai sistçmai IGR J17091-3624 jeb IGR J17091. Par melnâ cauruma esamîbu ðai sistçmâ bija aizdomas jau 2003. gadâ. No 1. att. Kopð tâs izvietoðanas 23.VII 1999. augstu virs Zemes atmosfçras eliptiskâ orbîtâ (apo- gejs ~140 000 km, perigejs ~10 000 km) X-staru observatorija Èandra (Chandra X-ray Observa- tory), nosaukta par godu Nobela prçmijas lau- reâtam (1983) astrofiziíim S.Èandrasekaram, ir NASA’s flagmanis rentgenstaru astronomijâ, ieòe- mot savu vietu NASA’s Lielo observatoriju flotilç. Dati no Èandras caur Tâlâ kosmosa tîkla stacijâm (Deep Space Network stations) tiek noraidîti uz Reaktîvâs velkmes laboratoriju (Jet Propulsion Labo- ratory) un no turienes uz Èandras Darbîbas vadî- bas centru (Chandra Operations Control Center) Kembridþâ (Masaèûsetsas pavalsts ASV), no kurie- nes tie izanalizçðanai tiek sadalîti zinâtniekiem visâ pasaulç. *Sk. arî rakstus ZvD: Balklavs A. Vai «Èandra» tâlâ galaktikâ saskatîjusi melnos caurumus? – 2005, Pavasaris (187), 18.-21.lpp. un Pundure I. «Chandra» jau desmit gadus caurskata Visumu. – 2009/10, Ziema (206), 16.lpp. http://chandra.harvard.edu/ (ilustrâcija: CXC) 79 tâ laika objektu tika pçtîjuðas vairâkas zinât- nieku grupas un 2011. gadâ tika pieòemts, ka melnais caurums IGR J17091, iespçjams, ir pats mazâkais no zinâmajiem. Pçtnieki atzîst, ka nebija gaidîjuði tik spç- cîgu viesuïvçtru, un ir pârsteigti, ka mazs melnais caurums ir spçjîgs izraisît tâdu vçja âtrumu, kas raksturîgs milzîgajiem melnajiem caurumiem galaktiku centros – miljons vai miljards reiþu masîvâkiem par IGR J17091. Vçja âtrums tika novçrtçts no Èandras 2011. gadâ iegûtâ spektra. Vispârîgos vilcienos “vçja” âtrumu nosaka sa- mçrâ vienkârði: melnais caurums, pârvilkdams vie- lu no zvaigznes lîdzdalîbnieka, iegrieþ to akrçcijas diskâ. Plazma berzes rezultâtâ sakarst lîdz ïoti augstâm temperatûrâm un sâk izstarot spektra rentgendiapazonâ. Ar Èandras palîdzîbu pçtot spektru, zinâtnieki nosaka vielas kustîbas âtrumu un virzienu diskâ, precîzi izmçrot spektrâllîniju novirzîðanos uz zilo vai sarkano rentgenspektra apgabalu (Doplera efekts). Un rezultâtâ atrasts apbrînojami liels vielas iztecçðanas âtrums no diska, kas pârsteidza atklâjçjus. Bez viesuïa radîðanas IGR J17091 izceïas arî ar citâm neparastâm raksturiezîmçm. Ne- parasti ir tas, ka atðíirîgi no vairuma vçju viesuïvçtrâs uz Zemes, vçjð no IGR J17091 (sk. 2. att. vâku 1. lpp.) pûð daudzos daþâ- dos virzienos. Vçl kâds neparasts un negaidîts atklâjums ir tas, ka viesulis, kas apòem melno caurumu, var izmest kosmiskajâ telpâ daudz vairâk vie- las, nekâ melnais caurums paspçj to satvert: pretçji izplatîtajam viedoklim, ka melnie caurumi “aprij” visu matçriju, kas patrâpâs pietiekoði tuvu tiem, zinâtnieki ir novçrtçjuði, ka lîdz 95% vielas no akrçcijas diska ap IGR J17091 tiek izmesta ârâ ar vçju. Èandras iegûtie dzelzs jonu spektri divus mçneðus agrâk neuzrâdîja liecîbas par lielu vçja âtrumu, tas nozîmç, ka vçjð, acîmredzot, mainâs. IGR J17091 gadîjumâ atrasts, ka strûklas tika novçrotas tikai tais momentos, kad “vçjð” nedaudz pierima. Tas saskan ar citu zvaigþòu masas melno caurumu (3. att.) novçrojumiem un apstiprina hipotçzi, ka “vç- ji” pie melnajiem caurumiem vâjina strûklas. Astronomi uzskata, ka vçjus vai strûklas izraisa tie paði magnçtiskie lauki melno cau- rumu diskos. Domâjams, ka viesuïus iedar- bina pastâvîgas izmaiòas melno caurumu iespaidîgajos magnçtiskajos laukos. ASV un AK astronomu pçtîjums publicçts þur- nâlâ The Astrophysical Journal Letters (February 20, 2012), vol. 746, N2. D 3. att. Viena cita tâ saucamâ zvaigþòu masas melnâ cauruma Cygnus X-1 piemçrs. Pa kreisi: optiskais attçls no Digitalizçtâ debess apskata (Digitized Sky Survey) râda Cygnus X-1 (sarkanâ lodziòâ), kas atrodas Gulbja zvaigznâja virzienâ ap 6100 gaismas gadu attâlumâ un ir novietots tuvu lielam aktîvam zvaigþòu veidoðanâs apgabalam Piena Ceïâ. Mâkslinieka ilustrâcija pa labi attçlo, ko astronomi domâ par to, kas ir noticis Cygnus X-1 divdaïîgâ sistçmâ. Melnais caurums rauj vielu no masîvâ lîdzdalîbnieka – zilâs zvaigznes. Ðî viela veido disku (parâdîts ar sarkanu un oranþu), kas rotç ap melno caurumu pirms iekrît tajâ vai tiek novirzîta prom no melnâ cauruma spçcîgu strûklu veidâ. Strûklas – ïoti ðauri vielas kûïi, novirzîti perpendikulâri akrçcijas diska plaknei. Matçrijas âtrums strûklâs var tuvoties gaismas âtrumam. Avots: optiskais: DSS; ilustrâcija – NASA/CXC/M.Weiss 80 ZVAIGÞÒOT DEBESS: 2012. GADA VASARA THE STARRY SKY, No. 216, SUMMER 2012 Compiled by Irena Pundure “Mâcîbu grâmata”, Rîga, 2012 In Latvian ZVAIGÞÒOT DEBESS, 2012. GADA VASARA Reì. apl. Nr. 0426 Sastâdîjusi Irena Pundure © Apgâds “Mâcîbu grâmata”, Rîga, 2012 Redaktore Anita Bula Datorsalicçjs Jânis Kuzmanis CONTENTS “ZVAIGÞÒOT DEBESS” FORTY YEARS AGO From Intention to Reality. E.Bervalds (abridged). Conceptions of Our Ancestry About Heavenly Bodies and Astronomical Phenomena. A.Egle (abridged). NEWS Asteroid Discovered at Baldone Observatory Named after Ikaunieks. I.Eglîtis. ALMA Helps to Study Planetary System of Star Fomalhaut. A.Alksnis. More than 10 Light-Years Long Filament of Cosmic Dust Discovered. A.Alksnis. Billions of Rocky Planets in the Milky Way. A.Alksnis. SPACE RESEARCH and EXPLORATION The Little Secret Space Shuttle Is Flying! M.Sudârs. Too Much Litter! Not in Rubbish Dump, but in the Space! M.Sudârs. “ENERÌIJA un PASAULE” VISITS “ZVAIGÞÒOT DEBESS” Most Perspicious is Tedious in Science or Why Young People Must Learn Astronomy. Talk with Dainis Draviòð, Foreign Member of the Latvian Academy of Sciences. ACADEMIC STAFF of the UNIVERSITY of LATVIA Professor in Physics Juris Zaíis – 75. J.Jansons. FLASHBACK About the Sun 100 Years Ago. I.Vilks. Astronomy Students of the Latvian State University – Graduates of 1952 (continuation). A.Alksnis. For SCHOOL YOUTH Humans in the Role of Gnomon. M.Gills. “Mini Planetarium” in Baldone Observatory. I.Eglîtis. New Seminar for Teachers of Astronomy in Latvia. M.Krastiòð. MARS in the FOREGROUND Hidden Glaciers of Mars. J.Jaunbergs. For AMATEURS 7th Gathering of Skygazers at Suntaþi Observatory. M.Keruss. Jupiter Conjunction with Venus in Middle of March. R.Misa. Train of Stars in Sçlija. Star Party ϕ Aquilae. M.Krastiòð. NEW BOOKS Geology on Development of Life on the Earth. N.Cimahovièa. AMID HYPOTHESES Enigmatic Lake – Genie’s Jar of Cosmic Origin? I.Jurìîtis. COSMOS as an ART THEME Through Galaxy of Daisies (Poetry and Drawing). D.Lapâne. Hubble Looks into Stellar Cloud (from Hubble’s Hidden Treasures). I.P. The STARRY SKY in the SUMMER of 2012. J.Kauliòð. Chandra Finds Cosmic Hurricane in the Milky Way. I.Pundure ÑÎÄÅÐÆÀÍÈÅ (¹216, Ëåòî, 2012)  «ZVAIGÞÒOT DEBESS» 40 ËÅÒ ÒÎÌÓ ÍÀÇÀÄ Îò çàìûñëà äî äåéñòâèòåëüíîñòè (ïî ñòàòüå Ý.Áåðâàëäñà). Ïðåäñòàâëåíèÿ íàøèõ ïðåäêîâ î íåáåñíûõ òåëàõ è àñòðîíîìè÷åñêèõ ÿâëåíèÿõ (ïî ñòàòüå À.Ýãëå). ÍÎÂÎÑÒÈ Èìåíåì Ikaunieks íàçâàí àñòåðîèä îòêðûòûé â Áàëäîíñêîé îáñåðâàòîðèè. È.Ýãëèòèñ. ALMA ïîìîãàåò èññëåäîâàòü ïëàíåòíóþ ñèñòåìó Ôîìàëüãàóòà. À.Àëêñíèñ. Ðàäèîòåëåñêîï îáíàðóæèë âîëîêíî êîñìè÷åñêîé ïûëè äëèíîé áîëåå 10 ñâåòîâûõ ëåò. À.Àëêñíèñ. Ìèëëèàðäû ñêàëèñòûõ ïëàíåò â íàøåé Ãàëàêòèêå. À.Àëêñíèñ. ÈÑÑËÅÄÎÂÀÍÈÅ è ÎÑÂÎÅÍÈÅ ÊÎÑÌÎÑÀ Ñåêðåòíûé ìàëåíüêèé Shuttle ëåòàåò! Ì.Ñóäàðñ. Ïðîáëåìû ñ ìóñîðîì? Íå ñ òåì, ÷òî íà ñâàëêå, à ñ òåì, ÷òî â êîñìîñå! Ì.Ñóäàðñ. «ENERÌIJA un PASAULE» â ÃÎÑÒßÕ ó «ZVAIGÞÒOT DEBESS» Ñàìîå ñêó÷íîå â íàóêå òî, ÷òî ïîíÿòíî, èëè Ïî÷åìó ìîëîäîìó ÷åëîâåêó íàäî èçó÷àòü àñòðîíîìèþ. Áåñåäà ñ çàðóáåæíûì ÷ëåíîì Ëàòâèéñêîé Àêàäåìèè íàóê Äàéíèñîì Äðàâèíüøåì. ÏÐÅÏÎÄÀÂÀÒÅËÈ ËÀÒÂÈÉÑÊÎÃÎ ÓÍÈÂÅÐÑÈÒÅÒÀ Ïðîôåññîðó ôèçèêè Þðèñó Çàêèñó – 75. ß.ßíñîíñ. ÎÃËßÄÛÂÀßÑÜ â ÏÐÎØËÎÅ Î Ñîëíöå 100 ëåò òîìó íàçàä. È.Âèëêñ. Ñòóäåíòû àñòðîíîìèè ËÃÓ – âûïóñêíèêè 1952 ãîäà (ïðîäîëæåíèå). À.Àëêñíèñ. ØÊÎËÜÍÎÉ ÌÎËÎÄÅÆÈ ×åëîâåê â ðîëè ãíîìîíà. Ì.Ãèëëñ. «Ìèíè ïëàíåòàðèé» â Áàëäîíñêîé îáñåðâàòîðèè. È.Ýãëèòèñ. Íîâûé ñåìèíàð äëÿ ó÷èòåëåé àñòðîíîìèè â Ëàòâèè. Ì.Êðàñòèíüø. ÌÀÐÑ ÂÁËÈÇÈ Ñêðûòûå ëåäíèêè Ìàðñà. ß.ßóíáåðãñ. ËÞÁÈÒÅËßÌ 7-îé ñëåò íàáëþäàòåëåé íåáà â Ñóíòàæñêîé îáñåðâàòîðèè. Ì.Êåðóññ. Ñîåäèíåíèå Þïèòåðà ñ Âåíåðîé â ñåðåäèíå ìàðòà. Ð.Ìèñà. Çâåçäíûé ïîåçä â Ñåëèè. Ì.Êðàñòèíüø. ÍÎÂÛÅ ÊÍÈÃÈ Âçãëÿä ãåîëîãîâ íà âîçíèêíîâåíèå æèçíè íà òðåòüåé ïëàíåòå îò Ñîëíöà. Í.Öèìàõîâè÷.  ÊÐÓÃÓ ÃÈÏÎÒÅÇ Çàãàäî÷íîå îçåðî – Êóâøèí äæèííà êîñìè÷åñêîãî ïðîèñõîæäåíèÿ? È.Þðãèòèñ. ÒÅÌÀ ÊÎÑÌÎÑÀ â ÈÑÊÓÑÑÒÂÅ Â Ðîìàøêîâîé ãàëàêòèêå ñèÿåò ìîå Ñîëíöå (ñòèõè è ðèñóíêè). Ä.Ëàïàíå. HST çàãëÿäûâàåò â çâåçäíîå îáëàêî (èç ñêðûòûõ ñîêðîâèù Õàááëà). È.Ï. ÇÂÅÇÄÍÎÅ ÍÅÁÎ ëåòîì 2012 ãîäà. Þ.Êàóëèíüø. ×àíäðà îáíàðóæèâàåò êîñìè÷åñêèé øòîðì â Ìëå÷íîì Ïóòè. È.Ïóíäóðå D i v u p l a n ç t s i s t ç m u 1 ) S a u l e s s i s t ç m a s p i e c u t u v â k o p l a n ç t u u n 2 ) z v a i g z n e s G l î z e 5 8 1 s i s t ç m a s s e ð u p a g a i d â m z i n â m o p l a n ç t u ( e , b , c , g , d , f ) î p a ð î b u s a l î d z i n â j u m s . P l a n ç t u a t t â l u m s n o s a i m n i e k z v a i g z n e s a s t r o n o m i s k a j â s v i e n î b â s n o r â d î t s u z h o r i z o n t â l â s a s s l o g a r i t m i s k â s k a l â . Z v a i g þ ò u m a s a S a u l e s m a s a s v i e n î b â s n o l a s â m a u z v e r t i k â l â s a s s . G a i ð â v i ï ò v e i d î g i i z l i e k t â j o s l a r â d a t o p l a n ç t a s a t t â l u m a i n t e r v â l u n o a t t i e c î g a s m a s a s z v a i g z n e s , k u r â a t r o d o t i e s , a p s t â k ï i u z p l a n ç t a s v a r ç t u b û t p i e m ç r o t i d z î v î b a s e k s i s t e n c e i u z t â s . P l a n ç t u s i m b o l u n o v i e t o j u m s a t t i e c î b â p r e t ð o a p d z î v o j a m î b a s j o s l a s v i d u s a s i r â d a , k a v i s v a i r â k p i e m ç r o t a d z î v î b a s e k s i s t e n c e i i r p l a n ç t a g G l î z e s 5 8 1 s i s t ç m â . A r î m û s u Z e m e – t r e ð a i s p l a n ç t a s s i m b o l s – a t t ç l a a u g ð â a t r o d a s ð a i j o s l â , k â m ç s v i s i t o l a b i z i n â m . A v o t s : E S O S k . A l k s n i s A . M i l j a r d i e m k l i n ð a i n u p l a n ç t u i r m û s u G a l a k t i k â . V â k u 1 . l p p . : 2 . a t t . I G R J 1 7 0 9 1 - 3 6 2 4 j e b I G R J 1 7 0 9 1 – b i n â r a s i s t ç m a , k u r â z v a i g z n e a p r i ò í o m e l n o c a u r u m u , – m â k s l i n i e k a s k a t î j u m â . V i e n a n o s i s t ç m a s k o m p o n e n t ç m – S a u l e s t i p a z v a i g z n e , o t r s – m e l n a i s c a u r u m s a r i e s p ç j a m o m a s u 3 - 6 S a u l e s m a s a s . Z v a i g þ ò u m a s a s m e l n â c a u r u m a ( p a k r e i s i ) s p ç c î g â g r a v i t â c i j a v e l k g â z i p r o m n o l î d z d a l î b n i e k a z v a i g z n e s ( p a l a b i ) , v e i d o j o t k a r s t a s g â z e s d i s k u a p m e l n o c a u r u m u . V ç j ð ( n o a k r ç c i j a s d i s k a i z m e s t â s v i e l a s p l û s m a ) ð a i s i s t ç m â i r n e p a r a s t i s p ç c î g s . P r e t ç j i v ç j i e m v i e s u ï v ç t r â s u z Z e m e s , v i e s u l i s , k a s a p ò e m ð o m e l n o c a u r u m u , p û ð d a þ â d o s v i r z i e n o s a t ð í i r î b â n o s t r û k l â m ( j e t s ) , k o p a r a s t i a t t ç l o m â k s l i n i e k i , z î m ç j o t m e l n o s c a u r u m u s ( s k . 3 . a t t . 7 9 . l p p . ) . S t r û k l a s u n v ç j i m e l n o c a u r u m u a p k â r t n ç r o d a s m e l n â c a u r u m a m a g n ç t i s k â l a u k a i e d a r b î b â . R e z u l t â t u i e t e k m ç m a g n ç t i s k â l a u k a ì e o m e t r i j a u n â t r u m s , a r k â d u v i e l a k r î t u z m e l n o c a u r u m u . I G R J 1 7 0 9 1 a t r o d a s m û s u G a l a k t i k â ~ 2 8 0 0 0 g a i s m a s g a d u a t t â l u m â S k o r p i o n a z v a i g z n â j a v i r z i e n â . A v o t s : i l u s t r â c i j a – N A S A / C X C / M . W e i s s S k . P u n d u r e I . È a n d r a a t r o d k o s m i s k u v i e s u ï v ç t r u P i e n a C e ï â . Ï 4 . a t t . V i e s î t e s B r î v î b a s p i e m i n e k l i s . Ð 8 . a t t . “ Ç r g ï a f î ” d a l î b n i e k i V i e s î t ç . F o t o : M . K r a s t i ò ð S k . K r a s t i ò ð M . Z v a i g þ ò u b â n î t i s S ç l i j â . Z V A I G Þ Ò O T  D E B E S S 2 0 1 2 V A S A R A Z V A I G Þ Ò O T  D E B E S S Ce na L s 2 ,0 0 I n d e k s s 2 2 1 4 D i e n v i d u K r u s t s , P i e n a C e ï ð u n L i e l a i s M a g e l â n a M â k o n i s m i r d z p â r i p a r A t a k a m a s L i e l o m i l i m e t r u / s u b m i l i m e t r u r e þ ì i A L M A ( A t a c a m a L a r g e M i l l i m e t e r / s u b m i l l i m e t e r A r r a y ) u z C h a j n a n t o r P l a t e a u p l a k a n k a l n e s , t a m n o v ç r o j o t s k a i d r â n a k t î A g r î n â z i n â t n e s p o s m a l a i k â , k a d b i j a u z s t â d î t a s 2 0 a n t e n a s ( 2 0 1 1 ) . A t z i n î b a : C . P a d i l l a , N R A O / A U I / N S F S k . A l k s n i s A . A L M A p a l î d z i z p ç t î t p l a n ç t u s i s t ç m u a p F o m a l h a u t u . ‘ È A N D R A U Z G  J U S I K O S M I S K U V I E S U Ï V Ç T R U P U T N U C E Ï Â ‘ M I L J A R D I E M C I E T U P L A N Ç T U M Û S U G A L A K T I K  v i e n ! ‘ M A Z A A T S P O L Î T E X - 3 7 B S P A C E S H U T T L E V I E T  ‘ Z E M E I T U V  S K O S M I S K  S D R A Z A S D R A U D I ‘ M i n i P L A N E T  R I J S B A L D O N E S O B S E R V A T O R I J  ‘ D A L Î B A S S A U L E S P U L K S T E N I S – k a s T A S T  D S ?