Latvijas Universitāte Ekonomikas un Vadības fakultāte Armands Vēveris EIROPAS SAVIENĪBAS ATBALSTA LOMA LATVIJAS LAUKSAIMNIECĪBAS ATTĪSTĪBĀ Promocijas darbs Doktora zinātniskā grāda iegūšanai ekonomikas zinātnes nozarē Apakšnozare: Latvijas tautsaimniecība Zinātniskais vadītājs: Dr.oec. Ilmārs Kālis Šis darbs izstrādāts ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu projektā “Atbalsts doktora studijām Latvijas Universitātē” Rīga 2013 2ANOTĀCIJA Darba mērķis ir izvērtēt Eiropas Savienības lauksaimniecības atbalsta ietekmi uz lauksaimniecības attīstību Latvijā, kā arī izstrādāt priekšlikumus turpmākai atbalsta organizācijai, ievērojot lauku teritoriju attīstības intereses. Izstrādātais promocijas darbs ir aktuāls tādēļ, ka lai varētu racionāli plānot lauku atbalsta līdzekļus, ir nepieciešams novērtēt sniegtā atbalsta ietekmi uz lauku ekonomiku gan mikro, gan makro līmenī. Līdz šim Latvijā nebija izveidota noteikta lauku atbalsta ietekmes analīzes sistēma, kas pielāgota Latvijas interesēm un vajadzībām, kā arī veikts pietiekami plašs izlietoto līdzekļu ekonomiskās ietekmes izvērtējums. Darbs veidots no trim nodaļām, secinājumiem un priekšlikumiem. Pirmajā nodaļā autors analizē lauksaimniecības atbalsta rašanos un attīstību pasaulē, īpaši ES teritorijā, tās pamatojumu un kritiku, tajā analizēta atsevišķu atbalsta pasākumu ietekme uz ekonomiku. Nodaļa ietver arī lauku atbalsta politikas analīzes nozīmes, pielietoto instrumentu un metožu analīzi un izvērtējumu. Otrā nodaļa veltīta esošā stāvokļa analīzei Latvijā, atklājot Latvijas lauksaimniecības un lauku ekonomikas stiprās un vājās vietas. Ir definēti galvenie nepieciešamie atbalsta virzieni; analizētas līdzšinējo lauksaimniecības politiku sekas. Trešajā nodaļā apkopoti autora priekšlikumi Latvijā piemērojamas atbalsta ietekmes vērtēšanas metodikas un instrumentārija izveidei, kā arī veikts praktisks nozīmīgāko atbalsta pasākumu un to grupu (platību maksājumi, investīciju atbalsts) līdzšinējo rezultātu novērtējums un priekšlikumu izstrāde atbalsta efektivitātes paaugstināšanai. Darba rezultātā izveidota un daļēji aprobēta samērā vienkārša un efektīva lauku atbalsta ekonomiskās ietekmes novērtēšanas metodika, izvērtēti galvenie pašreizējās Lauku attīstības programmas ieguvumi un trūkumi, sniegti oriģināli priekšlikumi jaunu atbalsta formu, pasākumu un nosacījumu izveidei, ievērojot Latvijas lauku iedzīvotāju sociālās un ekonomiskās vajadzības. Promocijas darba pamatteksts ir izklāstīts uz 220 lappusēm, ilustrēts ar 38 tabulām un 35 attēliem un papildināts ar 7 pielikumiem. Darba rezultāti ir izmantojami lauksaimniecības un lauku atbalsta politikas veidošanā Latvijā, kā arī atbalsta ekonomiskās ietekmes novērtēšanai. Atslēgvārdi: atbalsts, lauksaimniecība, novērtēšana, ietekme. 3ANNOTATION The goal of the Doctoral Thesis is to evaluate an impact of the agricultural support provided by the European Union to development of agriculture in Latvia, and to prepare the recommendations for further organization of support, taking into consideration development interests of the rural areas. The Doctoral Thesis is topical due to the fact that the impact of the provided support on rural economy must be evaluated at the micro and macro level, in order to rationally plan resources for the rural support. A specific analysis system of the rural support impact, which would be adjusted to the interests and needs of Latvia, is yet to be created, and sufficient economic impact evaluation of the spent financial resources has not yet been performed. The Doctoral Thesis consists of three chapters, conclusions and recommendations. The author in the first chapter analyses the origination and development of the agriculture worldwide, especially in the EU territory, as well as its justification and critics. This chapter also analyzes and evaluates the importance of the rural support policy analysis, applied instruments and methods. The second chapter is dedicated to analysis of the current situation in Latvia, emphasizing the weaknesses and strengths of the Latvian agriculture and rural economy. This chapter defines the main necessary directions of support analyzes the consequences of the former agriculture policy. The third chapter contains the author’s recommendations for developing a support impact evaluation methodology and a set of instruments applicable in Latvia, a practical evaluation of the current results of the most significant support measures and their groups (area payments, investment support), as well as the recommendations for increasing support efficiency. The preparation of the Doctoral Thesis has resulted in creation and partial approbation of a relatively simple and effective methodology for the economic impact evaluation of rural support; evaluation of the principal benefits and deficiencies of the current Rural development programme, and preparation of original recommendations for designing new support methods, measures and conditions, taking into consideration the social and economic needs of the rural population of Latvia. The main body of the Doctoral Thesis is laid out on 220 pages, illustrated with 38 tables and 35 figures, and has 7 appendices. The results of the developed paper can be used for the creation of agricultural and rural support policy in Latvia and for the economic impact evaluation of support. Keywords: support, agriculture, evaluation, impact. 4SATURS Saīsinājumu un nosacīto apzīmējumu saraksts .................................................... 6 Ievads ....................................................................................................................... 8 1. Lauksaimniecības atbalsta teorētiskie aspekti un attīstība 21 1.1. Lauksaimniecības nozares specifika un atbalsta teorētiskais pamatojums 1.2. Lauksaimniecības un lauku atbalsta attīstība un galvenie instrumenti 1.2.1. Valsts regulējošās lomas veidošanās lauksaimniecības nozarē tirgus ekonomikas apstākļos 1.2.2. Lauksaimniecības atbalsta galvenie instrumenti un to ietekme 1.2.3. Lauksaimniecības un lauku atbalsta reformas un nākotnes perspektīvas 1.3. Lauku atbalsta pasākumu novērtēšanas nozīme, līdzšinējā attīstība un ieteicamās metodes 1.3.1. Novērtēšanas nepieciešamība, tās līmeņi un attīstība 1.3.2. Ieteicamie metodoloģiskie risinājumi lauku atbalsta ietekmes vērtēšanai Latvijā 21 30 30 38 55 62 62 67 2. Lauku attīstības un atbalsta politikas raksturojums Latvijā 2.1. Lauksaimniecības un lauku attīstības raksturojums Latvijā 2.1.1. Latvijas lauku raksturojums un galvenās problēmas 2.1.2. Lauksaimniecības nozares attīstība pēc Latvijas iestāšanās ES 2.2. Lauksaimniecības politikas attīstība un organizācija Latvijā 2.3. ES atbalsta ietekmes vērtējums makroekonomiskā līmenī 2.3.1. ES atbalsta fondu kopējā ietekme uz tautsaimniecības un lauksaimniecības nozares attīstību 2.3.2. Lauksaimniecibas subsīdiju ietekmes vērtējums uz nozares apkopojošiem rādītājiem 2.4. ES lauku atbalsta turpmākās attīstības tendences Latvijā 79 79 79 88 106 121 121 123 132 53. Lauku attīstības programmas 2007.-2013.gadam ekonomiskās ietekmes vērtēšana un nākotnē ieteicamie atbalsta risinājumi 137 3.1. LAP vērtēšanas metodiskie risinājumi Latvijā 3.1.1. Lauku attīstības programmas struktūra un plānotie rezultāti 3.1.2. Ekonomiskās ietekmes novērtēšanas organizācija, informācijas avoti un vērtēšanas procesa soļi 3.1.3. Ietekmes vērtēšanas kritēriji un rādītāji galvenajās atbalsta pasākumu grupās 137 137 142 155 3.2. Novērtēšanas metodikas aprobācija Lauku attīstības programmas ekonomiskās ietekmes vērtēšanā 2007.-2011.gados un ieteikumu izstrāde 3.2.1. Atbalsts lauku saimniecību konkurētspējai, tā rezultātu un ietekmes vērtējums 3.2.2. Kompensējošie platību maksājumi un to ietekme uz saimniecību ekonomiku 165 165 185 3.3. Kopējais programmas vērtējums un perspektīvie atbalsta virzieni un risinājumi 196 Secinājumi un priekšlikumi 213 Izmantotā literatūra un avoti 221 Pielikumi 232 6SAĪSINĀJUMU UN NOSACĪTO APZĪMĒJUMU SARAKSTS ANO – Apvienoto Nāciju Organizācija BDUZ – atbalsta apakšpasākums ”Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos” BLA – bioloģiskā lauksaimniecība BPV – bruto pievienotā vērtība CSP – Centrālā Statistikas pārvalde EAAE - Eiropas lauksaimniecības ekonomistu asociācija (European Association of Agricultural Economists – anglu val.) ECU – Eiropas naudas vienība (European Currency unit – angļu val.) EEK – Eiropas Ekonomiskā kopiena EK – Eiropas Kopiena ELFLA – Eiropas lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (2007.-2013.g.) ELGF - Eiropas lauksaimniecības garantiju fonds (Latvijā 2004.-2006.g.) ELV – Eiropas lieluma vienība ELVGF – Eiropas lauksaimniecības virzības un garantiju fonds (Latvijā 2004.-2006.g.) EP – Eiropas Padome ES – Eiropas Savienība ESAO – Ekonomiskās Sadarbības un Attīstības organizācija (OECD – angļu val.) GATT – Vispārējā vienošanās par tirdzniecību un tarifiem GDV – Lauksaimniecības gada darba vienība IDIV - atbalsta apakšpasākums ”Integrētās dārzkopības ieviešana un veicināšana” IKP – iekšzemes kopprodukts JDV – jaunradītās darbavietas (LAP pasākumu ietekmē) KLP – Kopējā lauksaimniecības politika LAP – Lauku attīstības programma LAD – Lauku atbalsta dienests LDC – Lauksaimniecības datu centrs LEADER - pieeja mērķtiecīgas un savstarpēji koordinētas aktivitātes lauku attīstības veicināšanai, kurā pamatprincips ir, ka iniciatīva nāk no vietējiem iedzīvotājiem, iesaistoties savas teritorijas problēmu risināšanā LEK – Lauksaimniecības ekonomiskais kopaprēķins (angl. – EAA) LIZ – Lauksaimniecībā izmantojamā zeme 7LLKC – Latvijas lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centrs LLU – Latvijas Lauksaimniecības universitāte LU – Latvijas Universitāte LVAEI – Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūts MLA – lauksaimniecībai mazāk labvēlīgie apvidi NNS – nepārtrauktās novērtēšanas sistēma PMLP – Pilsonības un migrācijas lietru pārvalde PPS – pirktspējas paritātes standarts PTO – Pasaules Tirdzniecības organizācija RLZP - atbalsta apakšpasākums ”Rugāju lauks ziemas periodā” RSEBAA – Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola SAPARD – ES pirmsiestāšanās atbalsta fondi lauksaimniecības un lauku attīstībai SBS – Standarta bruto segums SUDAT – Saimniecību uzskaites datu tīkls (angl. – FADN) VID – Valsts Ieņēmumu dienests VMD – Valsts meža dienests VRG – vietējās rīcības grupas VUNS – Vienotā uzraudzības un novērtēšanas sistēma (angl. – CMEF) VUNI – Vienotais uzraudzības un novērtēšanas ietvardokuments ZM –Zemkopības ministrija 8IEVADS „Ja nesaglabāsim laukus, Latvijas nebūs...” A.Bērziņš, Latvijas Valsts Prezidents Katras valsts interesēs ir gādāt par tās vienmērīgu un sabalansētu attīstību. Tomēr Latvijā, sakarā ar līdz šim nepietiekami līdzsvarotu teritoriālo attīstību, viena no aktuālākajām ekonomiskajām problēmām pēdējās desmitgadēs ir lauku reģionu salīdzinoši sliktāks ekonomiskais stāvoklis salīdzinot ar lielajām pilsētām. Arvien lielāka daļa iekšzemes kopprodukta tika radīta Rīgā un dažās citās lielajās pilsētās, bet laukos pakāpeniski iestājās ekonomiskā, sociālā un morālā degradācija. Reģionālā nesabalansētība īpaši pastiprinājās laikā no pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem līdz 2004.gadam: pievienotā vērtība uz vienu iedzīvotāju 2004.gadā Latgalē tika radīta 4 reizes mazāk, bet Zemgalē -3,5 reizes mazāk nekā Rīgā. Salīdzinājumam, 1995.gadā šī starpība bija krietni mazāka – tikai aptuveni 2 reizes abos minētajos reģionos1. Kopš 2004.gada, kad Latvijai kļuvuši pieejami ievērojami Eiropas Savienības fondu līdzekļi, statistika rāda nelielas pozitīvas izmaiņas – līdz 2009.gadam atpalicība pievienotās vērtības radīšanā uz vienu iedzīvotāju Latgalē salīdzinājumā ar Rīgu ir samazinājusies līdz 3 reizēm, bet Zemgalē – līdz 2,7 reizēm. Tomēr joprojām neatrisināti ir nodarbinātības un ienākumu jautājumi lielai lauku iedzīvotāju daļai, kas novedis pie izteikti nelabvēlīgām sociālām, migrācijas un demogrāfiskām tendencēm. Lauki gadu desmitiem ir bijuši demogrāfiski labvēlīgāka vide, un joprojām tajos ir augstāks dzimstības līmenis nekā pilsētās, taču pastāvošā nesabalansētība, kā arī salīdzinot ar attīstītākajām ES valstīm zemais ekonomiskās attīstības līmenis un atbilstošas politikas trūkums novedis pie situācijas, ka 11 gadu laikā (2000.-2011.g.) lielākajā daļā Latvijas teritorijas iedzīvotāju skaits samazinājies par vairāk kā 15%, turklāt tam ir tendence samazināties arī turpmāk, un ja situācija netiks radikāli mainīta, ir apdraudēta lauku kā sociāli ekonomiskas vides eksistence2. Pašreizējā Eiropas Savienības politika paredz ievērojamu atbalstu lauku teritorijām dažādu aktivitāšu veicināšanai. Katru gadu kopš Latvijas iestāšanās ES lauksaimniecības 1 www.csb.gov.lv 2 Leimane I., Miglavs A. Latvijas lauku telpas attīstība un iespējamie nākotnes scenāriji. Diskusiju materiāls. Rīga, LVAEI, 2011, 72 lpp. [Elektronisks resurss] http://www.laukutikls.lv/biblioteka/doc_details/157 9nozare vien saņem vismaz 200 miljonus latu Latvijas un ES budžeta līdzekļu, un šai summai joprojām ir tendence palielināties3. Savukārt Lauku attīstības programmas (kas tiek izmantota gan lauksaimniecības, gan citu aktivitāšu atbalstam lauku teritorijās) ietvaros 2007.- 2013.gados Latvijai ir pieejami 1 miljards latu publiskā finansējuma, izmantošanai lauku vajadzībām gan lauksaimniecībā, gan arī citās nozarēs. Tā ir iespēja panākt ekonomiskus, sociālus un cita veida uzlabojumus Latvijas laukos – tātad būtībā gandrīz visā Latvijas teritorijā, taču lai to panāktu, līdzekļi jāizmanto iespējami lietderīgi. Viens no priekšnoteikumiem atbalsta racionālai izmantošanai ir tā ietekmes izvērtēšana. Lai novērtētu sniegtā atbalsta atdevi, izvērtētu konkrētu pasākumu lietderību, jāveic apjomīgs vērtēšanas darbs. Latvijā līdz šim nav pieredzes šāda veida atbalsta vērtēšanā, tādēļ līdz šim nav tikusi izstrādāta arī konkrēta vērtēšanas metodoloģija. Pēdējos gadu desmitos gan ES, gan citur pasaulē lauksaimniecības atbalsts arvien ciešāk tiek saistīts ar atbalstu lauku teritorijām kopumā – līdz ar to par atbalsta saņēmēju kļūst ne tikai viena atsevišķa nozare, bet visa lauku teritorija. Šis process pakāpeniski notiek arī Latvijā, tādēļ autors šajā darbā centies vērtēt lauksaimniecības politiku un tās nākotni saistībā ar lauku teritoriju un tās iedzīvotāju interesēm, tajā skaitā ievērojot ES un Latvijas definētos lauku attīstības mērķus un prioritātes. Izstrādātais promocijas darbs ir aktuāls tādēļ, ka lai varētu racionāli plānot lauku atbalsta līdzekļus, ir nepieciešams novērtēt sniegtā atbalsta ietekmi uz lauku ekonomiku gan mikro, gan makro līmenī. Līdzšinējie pētījumi (piemēram, E.Dubra, Titarenko, D.Paula (2009)) norāda, ka viens no 2008.-2009.g. smagās ekonomiskās krīzes cēloņiem Latvijā bija nekonsekventā struktūrpolitika, nesabalansēta investīciju politika, nav skaidri noteiktas investīciju politikas prioritātes, līdz ar to Latvijas ekonomikai piemīt vāja spēja izmantot kapitālresursus. Kā vienu no galvenajām nesabalansētībām minētie autori piemin augstu investīciju aktivitātes koncentrāciju Rīgas un ostu reģionos, bet ārpus galvaspilsētas un lielāko ostu reģioniem tā paliek zemā līmenī4. Lauku atbalsta politikai ir būtisks potenciāls mainīt šo disproporciju – pie tam, ne tikai tieši piesaistot noteiktu līdzekļu apjomu caur investīcijām un cita veida atbalstu, bet jo vairāk netieši – padarot lauku teritojas pievilcīgas uzņēmējdarbībai, investīciju pieplūdei, cilvēku dzīvei kopumā. Lai tas varētu notikt, ir jābūt labi attīstītai analīzei – izstrādātiem kritērijiem, 3 www.lad.gov.lv 4 Dubra E., Titarenko D., Paula D. Latvijas investīciju vide un ekonomikas konkurētspējas izaicinājumi krīzes apstākļos. LU Raksti 743.sēj., Rīga 2009, 56.-67.lpp. 10 pēc kuriem noteikt, kāda veida atbalsts kādam nolūkam ir efektīvs, un kāds nav; jābūt iespējām salīdzināt dažādus atbalsta veidus un pasākumus; politikas veidotājiem skaidri jāzina, kāda ietekme būs katram pasākumam vai tā dažādiem nosacījumiem uz noteiktām mērķa grupām. Iepriekš Latvijā šāda visaptveroša analīze bija apgrūtināta, jo trūka izstrādātas metodikas pietiekami plašas analīzes veikšanai. Autora veiktā analīze rāda, ka šo metodiku nevar tieši aizgūt no kādas citas valsts vai ES institūcijām – pirmkārt tādēļ, ka katrā valstī situācija (vajadzības, atbalsta struktūra, pieejamie datu avoti u.c.) ir atšķirīga, otrkārt, tādēļ, ka vairumā ES valstu (īpaši jaunajās dalībvalstīs) vērtēšanas kritēriji atrodas tikai izstrādes procesā un tie nav unificēti arī ES institūciju līmenī – ir izdotas pirmās vadlīnijas, tomēr konkrētu vērtēšanas mehānismu un pieeju, rādītāju sistēmu izvēle ir katras dalībvalsts kompetencē. Ņemot vērā atšķirīgo situāciju katrā valstī, nav iespējams piemērot pilnīgi vienādu novērtēšanas metodiku arī Baltijas valstīs, tomēr sadarbība tās izstrādē un pilnveidošanā notiek gan ar Baltijas, gan ziemeļvalstīm. Novērtēšanas metodoloģiskajiem un praktiskajiem aspektiem pēdējos gados ir veltīta liela uzmanība vairākās Eiropas lauksaimniecības zinātnieku konferencēs un semināros, tajā skaitā ar autora piedalīšanos5. Kvalitatīvas ES atbalsta novērtēšanas sistēmas darbība ir arī Eiropas Komisijas prasība: sākot ar 2007.-2013.gada atbalsta programmas periodu, nepārtrauktās novērtēšanas sistēmas izveidošana ir obligāts priekšnoteikums līdzdalības Lauku atbalsta programmā katrā ES dalībvalstī. Līdzšinējie Latvijas un ārvalstu zinātnieku pētījumi dod pamatu secināt, ka veiksmīgas pielietošanas gadījumā Lauku attīstības programma, tāpat kā viss lauku atbalsts, var sniegt nozīmīgu ieguldījumu Latvijas tautsaimniecības stiprināšanā, īpaši ņemot vērā, ka lauku atbalsta programma tiek realizēta ekonomiski visvājāk attīstītajā valsts daļā – lauku teritorijās, turklāt augstāka atbalsta intensitāte bieži ir paredzēta tieši mazāk attīstītajos reģionos. Līdz ar to ekonomiski nozīmīgi ir izvēlēties pareizos kritērijus, kā mērīt un izvērtēt Programmas sniegto tautsaimniecisko efektu, ņemot vērā arī dažādos ietekmes veidus – ekonomisko (uzņēmumu attīstība un konkurētspēja), sociālo (lauku vides pievilcība, iedzīvotāju skaits un tā tendences, nodarbinātība, apmierinātības līmenis, pamatpakalpojumu pieejamība), kā arī ietekmi uz vidi. 5 Evidence-Based Agricultural and Rural Policy Making (Methodological and Empirical Challenges of Policy Evaluation). 122nd EAAE seminar, February 17th-18th, 2011, Ancona, Italy. [Elektronisks resurss] http://www.eaae-seminar.univpm.it/; Proceedings of the 118th EAAE Seminar “Rural development: governance, policy design and delivery”. Ljubljana, 25-27 August 2010. 11 Darba procesā autors pētījis līdzšinējo pieredzi lauksaimniecības un lauku atbalsta un tā ietekmes analīzē gan Latvijā, gan ārvalstīs. Latvijā ir veikti pētījumi par visu ES fondu kopējo ietekmi uz valsts makroekonomiskajiem rādītājiem (Baltijas starptautiskais ekonomikas politikas studiju centrs 2008; RSEBAA 2011), tomēr šo pētījumu rezultātus nepieciešams konkretizēt attiecībā uz tieši lauksaimniecības un lauku atbalsta programmu rezultātiem, kā arī konkrētu darbības priekšlikumu izstrādei nepieciešama daudz detalizētāka analīze. Dažādus agrārās politikas aspektus ir pētījuši Litavniece L. (2008), Pilvere I. (2007, 2008), Salputra G., Miglavs A. (2007), Upīte I. (2010) u.c., pielietojot atšķirīgas metodes, rādītājus un to kombinācijas. Taču autors līdzšinējā praksē nav saskāries ar visaptverošu pētījumu vai regulāri veiktu monitoringu, kas ļautu izvērtēt visu atbalsta pasākumu ietekmi un salīdzināt dažādu pasākumu efektivitāti (piemēram, platību maksājumi vai investīciju atbalsts) un ietekmi uz dažādām saimniecību grupām. Saskaņā ar autora rīcībā esošām ziņām, tikai 2009.gadā ar autora līdzdalību Latvijā tika uzsākts darbs pie rādītāju sistēmas izveides, ar kuras palīdzību izvērtēt lauku atbalsta pasākumu kompleksu ietekmi – gan mikro gan makro līmenī, kā arī gan atsevišķu pasākumu, gan atbalsta programmas un tās galveno sastāvdaļu (asu) kopējo ietekmi uz ekonomiku un vidi. Arī ārzemju zinātnieku darbos valsts atbalsta politikas ietekme ir analizēta, izmantojot dažādus rādītājus un to kombinācijas. Piemēram, Dr.hab. oec. Mickiewicz P. (Polija), vērtē publisko fondu ietekmi uz lauku saimniecībām Polijā; Shaxson L. (Lielbritānija) pēta, kā labāk sasaistīt zinātni un lauku politikas veidošanu; Fahrmann B. un Grajewski R. (Vācija) salīdzina lauku attīstības programmu ieviešanas izmaksas un ieguvumus no tām, veicot izmaksu-ieguvumu analīzi; Buysse J.& co (Beļģija), kā arī vairāki citi autori pēta atsevišķu KLP pīlāru ietekmi, analizējot mikroekonomiskos datus. Interesantus pētījumus veikuši grieķu pētnieki Efstratoglou S.& co, salīdzinot alternatīvu KLP scenāriju ietekmi, pielietojot sistēmdinamisko pieeju. Metodes, kas tiek pielietotas šajos pētījumos ir ļoti dažādas – tajā skaitā ekonometriskās, lineārās regresijas modelis un citi modeļi; tiek pielietotas arī vienkāršas rādītāju salīdzināšanas metodes (Targetti u.c., Itālija); kā arī samērā plaši tiek lieltotras kvalitatīvās metodes - aptauja un gadījumu izpēte (Mickiewicz; Hills; u.c.). Izvērtējot Latvijas un ārzemju pētnieku pieredzi un iegūtos rezultātus, kā arī metodiskos ieteikumus, ņemot vērā Latvijas faktisko situāciju, lauksaimniecības un lauku attīstības prioritātes un mērķus, autors pētījuma ietvaros veica ieguldījumu metodikas - metožu un rādītāju kopas izstrādē, ar kuras palīdzību Latvijā varētu pieņemamā precizitātē novērtēt galveno lauku atbalsta pasākumu ekonomisko ietekmi gan mikro, gan makro līmenī, 12 un līdz ar to sniegt informāciju politikas veidotājiem par pasākumu un to kopu (asu, programmu) efektivitāti; izstrādāt priekšlikumus esošo atbalsta programmu pilnveidošanai un jaunu izstrādei. Tomēr, ņemot vērā, ka metodikas izveide ir darbietilpīgs un arī resursu ietilpīgs process, kā arī tās aprobācija prasa ilgāku laika periodu (vajadzīgo datu uzkrāšana, dažādu analīzes metožu pielietošana, rezultātu izvērtēšana utt.), šī darba ietvaros nebija iespējams pilnībā izstrādāt novērtējumu metodiku. Līdz ar to darbs ir uzskatāms par ieguldījumu tās izveidošanā un esošo vērtēšanas paņēmienu pilnveidošanā, taču darba ietvaros vēl neaprobēto metožu izmantošanas iespēju apzināšanai nepieciešami tālāki pētījumi. Autors nepretendē uz pilnīgas un visaptverošas lauku atbalsta novērtēšanas metodikas izstrādi šī darba ietvaros, tomēr darbs būtu vērtējams kā ieguldījums šādas metodikas izveidošanā Latvijā, ņemot vērā Latvijas specifisko situāciju un izvirzītos lauku attīstības mērķus. Darba galvenā aktualitāte autora ieskatā ir saistīta ar būtiskāko atbalsta veidu ietekmes izvērtējumu uz Latvijas lauksaimniecības nozari un lauku attīstību, un ieteikumu izstrādi turpmākai atbalsta organizācijai, lai sabiedrības nauda dotu lielāku ieguldījumu lauku ekonomiskajā attīstībā. Darba tēma īpaši nozīmīga ir kļuvusi tagad, vairākus gadus pēc Latvijas iestāšanās ES. Ja pirms iestāšanās kopējais sabiedriskais atbalsts lauksaimniecības nozarei gadā sasniedza ne vairāk kā dažus desmitus miljonu latu, tad tagad tie ir vairāki simti miljoni latu, 2010. un 2011.gadā pārsniedzot jau 300 miljonus latu6. Sabiedrībai ir tiesības zināt, cik racionāli tiek izlietoti tik lieli līdzekļi, un kā tie ietekmē Latvijas laukus un visu Latvijas ekonomiku un sociālo dzīvi. Pētījuma objekts – Latvijas lauksaimniecības nozare un lauku teritorija. Pētījuma priekšmets – lauksaimniecībai un laukiem sniegtais atbalsts, tā vērtēšanas metodika, atbalsta ekonomiskā ietekme. Darbam izvirzīta šāda hipotēze: piešķirtais Eiropas Savienības atbalsts sniedz būtisku ieguldījumu Latvijas lauksaimniecības attīstībā, tomēr pastāv iespējas lietderīgākai tā izmantošanai lauku sociāli ekonomiskās attīstības jomā. 6 Latvijas lauku atbalsta dienests. [Elektronisks resurss] http://www.lad.gov.lv/files/kopsavilkums_31_12_2010.pdf 13 Promocijas darba mērķis ir izvērtēt Eiropas Savienības lauksaimniecības atbalsta ietekmi uz lauksaimniecības attīstību Latvijā, kā arī izstrādāt priekšlikumus turpmākai atbalsta organizācijai, ievērojot lauku teritoriju attīstības intereses. Lai mērķi sasniegtu, izvirzīti šādi galvenie uzdevumi: 1) izpētīt valsts regulējošās lomas lauksaimniecībā veidošanos un tās teorētiskos aspektus; 2) raksturot Latvijas lauksaimniecības un lauku attīstības galvenās tendences pēc Latvijas iestāšanās ES; 3) raksturot atbalsta nozīmi Latvijas lauksaimniecības un lauku attīstībai; izpētīt atbalsta politikas attīstību un galvenos principus gan vēsturiskā skatījumā, gan plānotajā perspektīvā; 4) atlasīt metodes, paņēmienus un rādītājus, ar kā palīdzību iespējams novērtēt lauku atbalsta pasākumu ietekmi uz Latvijas ekonomiku kopumā, kā arī nozaru un teritoriālā griezumā; 5) aprobēt izveidoto metožu kopu, veicot 2007.-2013.gada lauku attīstības programmas novērtēšanu; 6) sniegt esošās lauksaimniecības politikas vērtējumu un ieteikumus turpmākai tās pilnveidošanai, ievērojot lauku teritoriju attīstības vajadzības. Pētījuma metodes. Atbilstoši izvirzītajiem darba uzdevumiem, promocijas darba izstrādē pielietotas gan kvalitatīvās, gan kvantitatīvās pētījumu metodes, kā arī to kombinācija. o lauksaimniecības atbalsta teorētisko aspektu un attīstības izpētē izmantotas monogrāfiskā un grafiskā, kā arī loģiski konstruktīvā metodes; o lauksaimniecības un lauku attīstības raksturošanai, esošo problēmu izpētei un aktuālo atbalsta virzienu identificēšanai izmantotas statistiskās metodes – laikrindu analīzes, pamattendences atklāšana, aprēķinu konstruktīvā metode, datu vispārināšana, analīzes un sintēzes metode; o lauksaimniecības atbalsta ietekmes analīzē izmantotas salīdzinošā analīze, dinamiskās rindas, kā arī specifiskās novērtēšanas metodes – starpību starpības noteikšana, veidojot atbalstīto saimniecību un kontroles grupas, aptaujas metode; 14 o atbalsta ietekmes novērtēšanas ieteicamo metožu un paņēmienu izvēlē izmantoti Eiropas un Latvijas zinātnieku pētījumi un autora vērtējumi, ņemot vērā Latvijā pieejamos datu avotus un novērtēšanas vajadzības; o secinājumu un priekšlikumu izstrādē turpmākai lauksaimniecības un lauku atbalsta organizācijai izmantotas loģiski konstruktīvā analīze un interpretācija. Pētījuma novitātes Teorētiskās: o Pirmo reizi Latvijā formulēti novērtēšanas pamatprincipi, paņēmieni un izveidota rādītāju sistēma lauksaimniecības un lauku atbalsta ekonomiskās ietekmes novērtēšanai gan kopumā, gan pasākumu līmenī. o Formulēti kritēriji, saskaņā ar kuriem vērtēt lauksaimniecības kā tautsaimniecības nozares sabiedrisko nozīmību un tās attīstību. Praktiskās: o Pirmo reizi novērtēts kopējais lauksaimniecības subsīdiju ieguldījums lauksaimniecības apjomos un ienākumos Latvijā, izvērtēta atsevišķu apakšnozaru atkarība no subsīdijām. o Pirmo reizi Latvijā veikts detalizēts galveno lauku atbalsta pasākumu ietekmes vērtējums, tajā skaitā uz atsevišķam saimniecību grupām. o Latvijā aprobēta atbalsta ietekmes vērtēšana, veidojot atbalstāmo saimniecību un bāzes kopas, kā arī aprobēta aptaujas metodes izmantošana investīciju atbalsta novērtēšanā. o Izstrādāti oriģināli priekšlikumi valsts pārvaldes institūcijām atbalsta pasākumu efektivitātes kāpināšanai un labākai lauku attīstības mērķu sasniegšanai. Autora zinātniskais ieguldījums un pētījuma tautsaimnieciskā nozīme: 1) Pamatota lauksaimniecības atbalsta nepieciešamība Latvijā, ņemot vērā nozares īpatnības un Latvijas situāciju globālā ekonomikā. 2) Sniegts ieguldījums Latvijā piemērojamas metodoloģijas izstrādē, kas palīdz novērtēt valsts un ES atbalsta lomu nozares un atbalsta saņēmēju līmenī. 15 3) Darba ietvaros veikts būtiskāko lauksaimniecības atbalsta veidu tautsaimniecisks izvērtējums, to pozitīvie un negatīvie aspekti. 4) Izvērtēta līdzšinējā lauku atbalsta ietekme saistībā ar lauku attīstības aktualitātēm; akcentētas vājās vietas līdzšinējā lauku attīstības politikā. 5) Izstrādāti detalizēti priekšlikumi lauksaimniecības un lauku atbalsta turpmākai organizācijai dažādu pasākumu grupās, kas ļautu palielināt atbalsta pozitīvo ietekmi gan uz lauksaimniecības nozari, gan sekmētu lauku teritoriju sociāli ekonomisko attīstību. Darba apjoms un struktūra Atbilstoši darba uzdevumiem ir veidota promocijas darba struktūra. Darbs veidots no trim nodaļām, secinājumiem un priekšlikumiem. Promocijas darba pirmajā nodaļā autors aplūko lauksaimniecības atbalsta veidošanās teorētiskos un vēsturiskos aspektus, īpašu uzmanību pievēršot ES KLP izveidošanai un tās attīstībai, reformām. Ir analizēta arī teorētisko ekonomisko skolu attieksme pret valsts lomu ekonomikā un tai atbilstošā politika lauksaimniecībā, lauksaimniecības atbalsta rašanās un attīstība pasaulē un tās pamatojums, kā arī atjaunotās Latvijas Republikas valdību attieksme pret lauksaimniecības atbalstu. Nodaļa ietver arī plānoto un iespējamo lauku atbalsta politikas tālākas attīstības virzienu apskatu un šo iespējamo virzienu analīzi no Latvijas tautsaimniecības attīstības pozīcijām, bet tās pēdējā daļa veltīta lauku atbalsta ietekmes vērtēšanas nozīmes, pielietoto instrumentu un metožu analīzei un izvērtējumam. Otrā nodaļa veltīta lauksaimniecības un lauku attīstības, kā arī veikto atbalsta pasākumu analīzei Latvijā. Pētījuma rezultātā tiek atklātas Latvijas lauksaimniecības un lauku ekonomikas stiprās un vājās vietas, tas dod iespēju definēt galvenos nepieciešamos atbalsta virzienus; kā arī novērtēt līdzšinējo atbalsta politiku sekas makro līmenī. Trešajā nodaļā apkopoti autora priekšlikumi Latvijā piemērojamas atbalsta ietekmes vērtēšanas metodikas un instrumentārija izveidei, kā arī, aprobējot ieteikto metodiku, veikts praktisks nozīmīgāko atbalsta pasākumu un to grupu (platību maksājumi, investīciju atbalsts u.c.) līdzšinējo rezultātu novērtējums un priekšlikumu izstrāde atbalsta efektivitātes paaugstināšanai, nākamā perioda (2014.-2020.) pasākumu plānošanai, kā arī varbūtējām izmaiņām vēl šajā (2007.-2013.g). periodā. 16 Promocijas darba pamatteksts ir izklāstīts uz 220 lappusēm, labākai darba uztveramībai un rezultātu attēlošanai ir izveidotas 38 tabulas un 35 attēli. Literatūras sarakstā ir iekļauta 141 literatūras vienība. Papildus informācija apkopota 7 pielikumos. Analizējamais laika periods saskaņā ar pētījuma mērķi ir galvenokārt no 2001. līdz 2011.gadam, lai raksturotu izmaiņas, kas notikušas kopš Latvijas iestāšanās ES, tomēr salīdzinājumiem dažkārt ir analizēts garāks laika posms – kopš neatkarības atgūšanas un agrārās reformas 1990.gadu sākumā un pašreizējās subsīdiju sistēmas pirmsākumiem 1994.gadā. Vēsturiskai analīzei ir izmantota informācija par procesiem, kas notikuši 20.gadsimta laikā. Bez tam, vērtēta iespējamā situācijas attīstība perspektīvā, ievērojot plānotos atbalsta pasākumus līdz 2013.gadam, kā arī informāciju par turpmāko programmēšanas periodu no 2014. līdz 2020.gadam. Tēmas ierobežojumi: Darbā ir aplūkota atbalsta ekonomiskās ietekmes vērtēšanas metodika, kaut arī nenoliedzami, ka atbalsts rada ne tikai ekonomisko, bet arī cita veida ietekmes – uz vidi, sociālo jomu utt. Tādēļ, ņemot vērā, ka ekonomiskos jautājumus nav iespējams aplūkot nošķirti no pārējiem, darbā ir pieminētas arī citas nozīmīgākās atbalsta ietekmes jomas, taču konkrētā ietekme darba ietvaros nav analizēta. Izstrādājot priekšlikumus, nenoliedzami, jāņem vērā arī cita veida ietekme, kas pieejamās informācijas ietvaros ir darīts. ES lauksaimniecības atbalsta politika kļūst arvien ciešāk saistīta ar lauku atbalsta politiku, sniedzot atbalstu ne vien atsevišķai nozarei, bet arī citām ekonomikas nozarēm laukos, lauku infrastruktūrai utt. Līdz ar to lauksaimniecības atbalstu kļūst arvien grūtāk nodalīt no kopējā atbalsta laukiem. Tomēr darba ierobežotā apjoma dēļ detalizēta analīze ir veikta par tiem atbalsta pasākumiem, kuri tieši skar lauksaimniecību. Instrumentu loks, kas pieder pie valsts un ES institūciju atbalsta lauksaimniecībai un laukiem, ir ļoti plašs, un sakarā ar darba ierobežoto apjomu tos visus nav iespējams kvalitatīvi izanalizēt viena darba ietvaros. Tādēļ šajā darbā galvenā uzmanība veltīta pašreizējās – Latvijas Lauku attīstības programmas 2007.-2013.gadam – nozīmīgāko pasākumu analīzei un ar to saistītiem metodiskiem jautājumiem. Bez tam, metodikas attīstība ir uzskatāma par atvērtu procesu, kas pastāvīgi attīstītās un pilnveidojas, tādēļ autors šajā darbā aprobēto metodiku neuzskata kā pilnīgu un noslēgtu, kā arī vienīgo ieteicamo atbalsta ietekmes analīzei. Darbā aprakstītas atsevišķas novērtēšanas metodes, kuru aprobācijai nepieciešami papildus pētījumi. 17 Pētījuma metodoloģiskais un teorētiskais pamats ir Latvijas un ārvalstu zinātnieku darbi, speciālo pētījumu rezultāti, zinātnisko konferenču un semināru materiāli, metodoloģiskie materiāli. Pētījuma veikšanā izmantota literatūra un avoti: - ES un Latvijas normatīvie akti, kas reglamentē sabiedrisko atbalstu lauksaimniecībai un laukiem, tā piešķiršanas kārtību un vērtēšanu; - publicētie zinātniskie darbi un monogrāfijas; - zinātnisko konferenču un semināru materiāli; - publiski pieejamā informācija par sabiedrisko atbalstu, tā nākotni, diskusijas publiskā telpā; - Latvijas Republikas Zemkopības ministrijas publicētie pētījumi, normatīvie dokumenti, diskusiju rezultāti; - statistiskā informācija; - aptauju un interviju veidā iegūtā informācija; - ekspertu sniegtie vērtējumi; - autora patstāvīgi veiktā pētījuma rezultāti. Nepieciešamo statistisko informāciju nodrošina Lauku atbalsta dienesta, Zemkopības ministrijas rīcībā esošās datu bāzes, Centrālās statistikas pārvaldes ievāktie dati, Saimniecību uzskaites datu tīkla un Lauksaimniecības ekonomiskā kopaprēķina, kā arī lauksaimniecības attīstības programmas novērtēšanas datu bāzes (atrodas LVAEI), Eiropas Komisijas statistikas pārvaldes Eurostat datu bāzes, kā arī citu organizāciju un ārvalstu sadarbības partneru rīcībā esošā informācija. Tiek veiktas arī īpašas aptaujas un intervijas. Darba gaitā izmantoti salīdzinājumi ar citām ES valstīm, īpaši Baltijas valstīm – Lietuvu un Igauniju, kā arī tām valstīm, kurās klimatiskie apstākļi ir salīdzināmi ar Latviju, pirmām kārtām Polija kā jaunā ES dalībvalsts, kā arī Vācija, Francija, Zviedrija un Nīderlande kā attīstītas vecās ES dalībvalstis. Darba procesā notiek sadarbība ar ES lauku attīstības programmu novērtēšanas tīklu, citu ES valstu kolēģiem, kas strādā pie lauku atbalsta ietekmes novērtēšanas. Metodoloģijas jomā ir izveidota laba sadarbība ar Zviedrijas un Igaunijas partneriem. Aprobācija Darba izstrādes gaitā ir sagatavotas 11 publikācijas zinātnisku rakstu krājumos, vairākas populārzinātniskas publikācijas, rezultāti prezentēti starptautiskās un vietējās 18 konferencēs, kā arī Zemkopības ministrijā, lauksaimnieku organizāciju sanāksmēs un Latvijas Universitātes studentiem lekciju veidā. Par promocijas darba tēmu izdotas šādas publikācijas datubāzēs ar citējamības indeksu:  Veveris A. The Role of Structural Changes in Increasing Competitiveness of Baltic Dairy Farms // EAAE (The European Association of Agricultural Economists) 118th seminar „Rural development: governance, policy design and delivery” Ljubljana, 25-27 August, 2010, pp. 621-629. ISBN 978-961-6204-51-4. Indexed: AgEcon Search: http://ageconsearch.umn.edu/  Veveris A. Methodological and practical solutions for evaluation of economic impacts of RDP in Latvia. // EAAE 122nd Seminar, 17-18 February, 2011, Ancona, Italy; p.14. Indexed: AgEcon Search: http://ageconsearch.umn.edu/  Veveris A., Kalis I. The Impact of EU Agricultural Policy on the Competitiveness of the Farms in Latvia // “Economics & Management” 2011, No.16, Kaunas University of Technology; p.452-458. ISSN 1822-6515. Covered in: EBSCO, SCOPUS. Pārējās publikācijas recenzējamos zinātniskos izdevumos:  Veveris A. Analysis of the Cost Level and Production Efficiency at Agricultural Farms of Different Size // Proceedings of the International Scientific Conference “Economic Science for Rural Development”, 23-24 April, 2009, Latvian Academy of Agriculture and Forestry Sciences, Jelgava, No.18, pp. 194-201. ISSN 1691-3078. ISBN 978- 9984-9937-1-3.  Ozolins J., Veveris A. Gross Economic Effect of Dairy Sector in Latvia and Other Baltic States // „Research For Rural development 2009”. Annual 15th International Scientific Conference Proceedings. Jelgava, LLU, 2009, pp.248.-255. ISSN 1691-4031. Indexed: CABI, AGRIS etc.  Veveris A. Impact of area payments on land use and income of agricultural farms: Latvian case // Proceedings of 47th Croatian and 7th International Symposium on Agriculture, February 13-17, 2012, pp.254-258, Opatija, Croatia. ISBN 978-953-7878-01-6.  Veveris A., Kalis I., Kaire L. Development of Methodology for Evaluation of Public Support Influence on Small and Medium Sized Rural Enterprises. // Proceedings of 19 International Scientific Conference „Accounting, Audit, Analysis: Science in the Context of Innovation and Globalisation” Vilnius University, March 29-30, 2012, pp.784-794.  Vēveris A. Lauksaimnieciskās ražošanas efektivitāti noteicošo faktoru analīze Latvijā un citās Eiropas Savienības valstīs // Latvijas Universitātes Raksti 744.sējums. Ekonomika un vadības zinātne. Rīga, LU 2009. 202.-213.lpp. ISSN 1407-2157. ISBN 978- 9984-45-141-1.  Vēveris A. Piena ražošanas saimniecību rentabilitāte un to noteicošie faktori Latvijā. // Proceedings of the International Scientific Conference “Economic Science for Rural Development”, Latvian Academy of Agriculture and Forestry Sciences, Jelgava, No.21, 2010, pp.123-129. ISSN 1691-3078. ISBN 978-9984-9937-8-2. Indexed: AGRIS, EBSCO, etc.  Vēveris A. Politikas loma lauksaimniecības sektora stabilizācijā un attīstībā // Tautsaimniecības attīstības problēmas Latvijā Nr.7. Tautsaimniecības attīstības institūts, Rīga 2009. 172.-183.lpp. ISSN 1691-2918. ISBN 13: 978-9984-19-924-5.  Vēveris A. Graudu ražošanas potenciāla novērtējums Latvijā un tā sasniegšanas ekonomiskie nosacījumi. Latvijas Universitātes Raksti 771.sējums. Ekonomika. Vadības zinātne. Rīga, LU 2011. 318.-329.lpp. ISSN 1407-2157. ISBN 978-9984-45-421-4. Bez tam, sagatavotas nodaļas LR Zemkopības ministrijas ikgadējiem izdevumiem „Latvijas lauksaimniecība un lauki”, publicēti populārzinātniski raksti Latvijas lauku informatīvajā biļetenā „Agropols” (kopējais rakstu skaits kopš 2007.gada – ap 30), sērijā „Latvijas valsts Agrārās ekonomikas institūta pētījumu rezultāti” izdota publikācija: Vēveris A., Krieviņa A. Latvijas lauksaimniecības ekonomiskais kopaprēķins. LVAEI pētījumu rezultāti Nr.1(19) 2008, Rīga, 72 lpp. Ar pētījumu rezultātiem autors ir iepazīstinājis, uzstājoties 7 starptautiskās konferencēs, tajā skaitā piecās ārpus Latvijas (2010.gadā Slovēnijā, 2011.gadā Itālijā un Čehijā, 2012.gadā Horvātijā un Lietuvā). Bez tam, rezultāti prezentēti arī 69. un 70. LU konferencēs (2011.-2012.), Zemkopības ministrijā, 2007-2013.gada Latvijas Lauku attīstības programmas Uzraudzības komitejas sēdēs (2009.-2011.), vairākās lauksaimnieku organizāciju u.c. sanāksmēs, Latvijas Lauku atbalsta dienesta nodaļu vadītāju sanāksmē, Latvijas statistiķu asociācijas rīkotā lasījumā u.c.pasākumos. 20 Autors piedalījies šādos Latvijas Zinātnes Padomes un LR Zemkopības ministrijas finansētos pētījumu projektos: 1) Zemkopības ministrijas (ZM) Baltijas valstu starptautiskais projekts AGRIWEAL ietvaros „Eiropas Savienības lauksaimniecības un lauku attīstības politikas sagaidāmās pārmaiņas – perspektīvais novērtējums Latvijai un Baltijas valstīm”. Vad. Dr.oec.A.Miglavs. 2) Latvijas Zinātnes Padomes projekts „Latvijas tautsaimniecības resursi un tautsaimniecības attīstības iespējas”, vad.prof. A.Sproģis. 3) ZM pasūtītais projekts „Lauku attīstības programmas (2007-2013) Nepārtrauktās novērtēšanas sistēmas uzturēšana”. Vad.E.Benga. 4) ZM pasūtītais projekts „Lauksaimniecības ekonomiskā kopaprēķina sagatavošana, Latvijas lauku saimniecību uzskaits datu tīkla un Latvijas tirgus un cenu informācijas sistēmas darbības nodrošināšana”. Vad. Dr.oec.V.Bratka. 21 1. nodaļa LAUKSAIMNIECĪBAS ATBALSTA TEORĒTISKIE ASPEKTI UN ATTĪSTĪBA 1.1 Lauksaimniecības nozares specifika un atbalsta teorētiskais pamatojums Lauksaimniecība ir ekonomiska darbība, kas nodrošina pamatu iedzīvotāju eksistencei, ražojot pārtiku un izejvielas rūpniecībai. Lauksaimniecības ekonomika ir kopējās ekonomikas sastāvdaļa, tādēļ tā ir cieši saistīta ar valsts vispārējo ekonomisko stāvokli, un to ietekmē tie paši vispārējās jeb makroekonomikas faktori, kas skar arī citas ekonomikas sfēras – biznesa cikli, bezdarba un inflācijas cēloņi, finansu un monetārā politika. Tomēr lauksaimniecības un pārtikas nozarēm ir vairākas īpašas iezīmes, kas nosaka šo nozaru statusu pārējo vidū un arī veido pamatu īpašai lauksaimniecības sektora politikai, kura dažādos veidos tiek realizēta praktiski visās attīstītās un pārejas posma valstīs. Šajā nodaļā autors akcentē tās iezīmes, kas lauksaimniecību izceļ pārējo ekonomikas sektoru vidū, un saskaņā ar daudzu pētnieku uzskatiem, ir par pamatu tās īpašam atbalstam. Tajā pašā laikā pastāv arī citi uzskati – ka visu jānosaka tirgum, un valsts iejaukšanās padara ekonomiku neefektīvāku. Analizējot dažādus pētījumus šajā jomā, autors secina, ka ir valstis un teritorijas, kuras ekonomiski iegūtu no subsīdiju atcelšanas, bet ir vietas, kurās lauksaimnieciskā ražošana var pastāvēt tikai ar subsīdiju palīdzību. Ņemot vērā, ka šis darbs ir saistīts ar Latvijas tautsaimniecību, autors minēto vērtējumu veic galvenokārt no Latvijas tautsaimniecības viedokļa. Analizējot lauksaimniecības lomu tautsaimniecībā, nevar neievērot globālos procesus, kas saistīti ar šo nozari. Jau no senatnes katras valsts vai reģiona iedzīvotāji ir bijuši atkarīgi no pārtikas groza, kuru piepilda lauksaimnieki; tas nozīmē, ka ikviens bija atkarīgs no lauksaimniecības un bija ieinteresēts tās liktenī. Mūsdienās lauksaimniecībai visā pasaulē ir dots liels izaicinājums – no vienas puses, tai ir jāsaražo arvien vairāk produkcijas sakarā ar pieaugošo iedzīvotāju skaitu pasaulē un augošo pirktspējas līmeni. No otras puses, lauksaimniecība izjūt spiedienu ekonomiskā ziņā, jo to spiež gan kāpjošās resursu (enerģijas, darbaspēka, zemes u.c.) cenas, gan gatavās produkcijas cenas, kuras parasti nosaka nevis paši lauksaimnieki, bet gan pārstrādes industrija, situācija pasaules tirgū, valstu valdības; t.i. citi sektori, un lauksaimniekiem nākas ar to samierināties. 22 Līdz ar to kļūst aktuāla konkurētspējīgu ienākumu nodrošināšana lauksaimniecībā nodarbinātajiem, lai sektors varētu pastāvēt un attīstīties. Lauksaimniecība asi izjūt spiedienu uz nemitīgu efektivitātes kāpināšanu, ražošanas arvien lielāku modernizāciju, tādu tehnoloģiju attīstību, kas dod lielākus ienākumus pie mazākām izmaksām. Tā kā attīstītās valstīs vieni no dārgākajiem ir darbaspēka resursi, tad arī darba patēriņš lauksaimniecībā šajās valstīs ir strauji krities. Piemēram, laikā no 1973. līdz 2007.gadam nostrādāto cilvēkgadu skaits šajā sektorā Dānijā ir samazinājies 3,4 reizes, Spānijā – 3,2 reizes, Francijā – 2,6 reizes, bet Lielbritānijā (kur jau perioda sākumā tas bija mazāks nekā citās nosauktajās valstīs) – 2 reizes. Nodarbināto skaits nozarē joprojām turpina samazināties gan Eiropas Savienībā – par apmēram 2-3% gadā7, gan arī visā pasaulē. Šīs globālās izmaiņas lauksaimniecībā atstāj sekas uz lauku iedzīvotājiem. Daudzi cilvēki no lauku apvidiem ir pārcēlušies uz pilsētām un ir nodarbināti sekundārajā un terciārajā sektoros. Savukārt palikušajiem lauku iedzīvotājiem lauksaimniecība no dzīvesveida ir kļuvusi par profesiju, kurā tehnoloģiskās prasmes ieņem arvien pieaugošu lomu. Bieži mainās saimniecības organizācija un struktūra. Veidojas jaunas formas, piemēram, nepilna laika saimniekošana. Apvidos ar ļoti niecīgiem zemes gabaliem un nabadzīgu augsni, migrācija no laukiem uz pilsētām ir sasniegusi tādu stadiju, ka vienīgi vecie ļaudis dzīvo ciemos. Īpaši šādos apstākļos, blakus pārējiem lauksaimniecības uzdevumiem, arvien pieaug tās atbildība par dabas saglabāšanu8. Lauksaimnieki kā ražotāji ir ieinteresēti ražot iespējami efektīvāk un gūt no tā lielākus ienākumus. Sabiedrība kā minēto ražojumu patērētāji arī ir ieinteresēti, lai ražošana būt iespējami lētāka, jo tas lauksaimniecības preces darīs pieejamākas, taču no otras puses, sabiedrības interesēs ir noteikt tai pieņemamus kvalitātes standartus gan lauksaimniecības precēm, gan pašam ražošanas procesam, lai lauksaimnieciskā ražošana neradītu pārlieku slogu uz vidi. (Pie tiem pieder, piemēram, prasības notekūdeņiem, ierobežojumi augsnes apstrādē ar ķīmiskām vielām, veterinārie noteikumi utt.). Šo atšķirīgo interešu samērošana arī rada pamatu valsts lauksaimniecības politikai. Pārtika ir pirmās nepieciešamības prece, un uz tās pieejamības grūtībām cilvēki reaģē visasāk. Vienlaikus ar prasību nodrošināt pieejamas cenas pārtikai, valdībai jāsastopas ar lauksaimnieku prasību pēc pietiekama līmeņa ienākumiem. 7 Eurostat publiskā datu bāze [Elektronisks resurss] http://epp.eurostat.ec.europa.eu 8 Raisbeck D. W. The role of agriculture in the Global Economy. May 18, 2003. [Elektronisks resurss] http://www.ffa.cccs.edu/Advanced%20Ag%20Management/Advanced%20Agriscience%20Unit%205/Unit%205 ,%20Lesson%201/Agriculture_in_the_global_economy.pdf 23 Līdz ar to, lai apmierinātu abu pušu intereses, praktiski visas attīstītās valstis izmanto valsts subsīdijas. Par lauksaimniecības atbalsta nozīmi gan pasaulē, gan Latvijā ir izteikti ļoti dažādi, bieži vien pretrunīgi spriedumi. To galvenās atšķirības var sakopot divos virzienos: viens virziens, kurus dēvē par “tīrajiem ekonomistiem”, uzskata, ka tai, tāpat kā jebkurai nozarei, ir jābalstās uz tīriem biznesa principiem, un noteicošais kāda sektora attīstībā un nozīmībā ir tiešais ekonomiskais ieguvums, ko šis sektors spēj dot. Līdz ar to, tas būtībā nozīmē, ka tautsaimniecības efektivitātes kāpināšanai kopumā būtu jāattīsta tikai tās nozares, kuras dod lielāku pievienoto vērtību attiecībā pret ieguldīto darbu un kapitālu, bet jābremzē tās, kuras dod mazāku.9 Tomēr šāda, “tīri ekonomiska” pieeja, neiztur kritiku no daudziem citiem aspektiem. Sektora loma iekšzemes kopproduktā un tajā strādājošo jaunradītā vērtība ir tikai daži no daudziem tautsaimniecības sektoru raksturojošiem rādītājiem, kas bieži vien nepavisam neatsedz to patieso lomu valsts organismā kopumā. Lai to novērtētu iespējami pilnīgāk, ir labi jāizprot valsts ekonomiskā sistēma, tajā pastāvošās plūsmas – tautsaimniecības sektoru savstarpējā saistība, cilvēku skaits, kuru dzīvē ir nozīmīgs šis sektors un nozīmības pakāpe, kā arī dažādi sociāla, vides un citāda rakstura rādītāji. Prof. K.Špoģis, pieminot lauksaimniecības un mežsaimniecības ekonomisko vietu un īpašo lomu, ir izcēlis vairākas argumentu grupas: organisko vielu ražošana un enerģijas uzkrāšana; pārtikas ražošana, izejvielu avots rūpnieciskai pārstrādei, lauku un mežu apvidi kā dzīvojamā un atpūtas telpa10. Pie tā vēl gribētos piebilst, ka ģimeņu saimniecības, kurās pamatnozare ir lauksaimniecība, ir nozīmīga dzīves telpa, kurā salīdzinoši labvēlīgākos apstākļos var veidoties jaunā paaudze, mācīties darba tikumu. Laukos, kā zināms, ir augstāka dzimstība nekā pilsētās, un arī piemērotāki apstākļi lielākām ģimenēm, ņemot vērā gan plašāku caurmēra dzīvojamo platību un mazākas izmaksas tās uzturēšanai, gan iespēju saražot daļu pārtikas pašu patēriņam, kā arī iesaistīt bērnus savā saimniecībā, līdz ar to ļaujot tiem piedalīties iztikas līdzekļu iegūšanā. Bez tam lauku apvidos daudzas izdevumu pozīcijas mēdz būt krietni mazākas nekā pilsētās, kas atvieglo iztikas līdzekļu sagādi ģimenēm ar bērniem. Ģimeņu saimniecību svarīgo lomu latviskā dzīvesveida saglabāšanā un uzturēšanā akcentējis arī prof. A.Boruks (2003). Tāpat visā Eiropā gan agrāk, gan arī tagad ģimenes tipa 9 Boruks A. Zemnieks, zeme un zemkopība Latvijā.- Jelgava: LLU, 2003. - 717 lpp. 10 Šņuka R. Lauksaimniecības kopprodukts: Aprēķināšana, rezultātu pielietošana. Disertācija Dr.ekon. zin. grāda iegūšanai. LVAEI, R.: 1997. 15. lpp. 24 zemnieku saimniecības tika un tiek uzlūkotas par lauksaimniecības pamatu un valsts stipruma un sociālā miera garantu.11 Būtiska joma, kas arī nozīmīgi pašķir svaru kausus par labu tam, ka lauksaimniecības tiek valstiski atbalstīta praktiski visās attīstītajās valstīs, tādējādi nodrošinot tās konkurētspēju, ir tas, ka tā ražo produktus, kas nav aizstājami un ir vitāli nepieciešami katram cilvēkam. Līdz ar to var secināt, ka pašu lauksaimniecība ir valsts suverenitātes nodrošināšanas viena no būtiskākajām sastāvdaļām.12 Ielūkojoties perspektīvā, var secināt, ka ņemot vērā arvien pieaugošo iedzīvotāju skaitu, kā arī par deficītu kļūstošos resursus, pasaules iedzīvotāju apgāde ar pārtiku kļūst par arvien aktuālāku problēmu. Tās aktualitāti apliecina arī straujais pārtikas cenu kāpums pēdējos gados. Līdz ar to ir pamats uzskatīt, ka lauksaimniecības nozīme tuvākajā laikā pieaugs, un ir ļoti būtiski Latvijā saglabāt un attīstīt šo sektoru, lai tas būtu konkurētspējīgs. Bez tam, lauksaimniecība ir izejvielu piegādātājs daudzām nozarēm, un tā rada nepieciešamību pēc daudziem pakalpojumiem utt., līdz ar to nevar aprobežot tās lomu tautsaimniecībā tikai ar šīs konkrētās nozares pievienoto vērtību vien. Uzskaitītie aspekti arī zināmā mērā pamato valsts (sabiedrības) atbalstu tādām nozarēm, kuru faktiski radītais sabiedriskais labums ir lielāks, nekā tas tiek novērtēts no brīvā tirgus. Par vienu no tādām ir atzīstama arī lauksaimniecība. Lai labāk raksturotu lauksaimniecības īpašo lomu starp tautsaimniecības nozarēm, Eiropā pazīstamais ekonomists Maikls Treisijs izdala šādas galvenās iezīmes13: Ražošanas struktūra. Rietumeiropā un Ziemeļamerikā pārsvarā pastāv ģimenes saimniecības. Daļa no tām ir pat diezgan lielas, tomēr neviena no tām pati par sevi nespēj mainīt tirgus nosacījumus. Tāpēc lauksaimniecības sektors parasti tiek dēvēts par ideālas konkurences piemēru. Dabas ietekme. Laika apstākļu pārmaiņas, slimību uzliesmojumi, kaitēkļu uzbrukumi u.c. dabiskie faktori padara lauksaimniecisko ražošanu zināmā mērā nekontrolējamu un neprognozējamu. Ražotās produkcijas apjomi var ievērojami svārstīties. Pieprasījuma neelastīgais raksturs. Cilvēki nevar dzīvot bez pārtikas, tāpēc vairākiem pārtikas produktiem cenu izmaiņas nespēj būtiski ietekmēt pieprasījuma apjomu. Tajā pašā 11 Treisijs M. Lauksaimniecība un pārtika tirgus ekonomikā. Rīga, LVAEI, 1996. 11.-12.lpp. 12 Eiropas Pārtikas suverenitātes foruma materiāli – Nyѐlѐni Eiropa 2011 http://www.llkc.lv/?id=401274 13 Treisijs M. Lauksaimniecība un pārtika tirgus ekonomikā. Rīga, LVAEI, 1996. 11.-12.lpp. 25 laikā piedāvājuma samazināšanās var izraisīt būtisku cenu pieaugumu, bet pārprodukcijas gadījumos ir nepieciešama būtiska cenu samazināšana, lai atjaunotu noietu. Pieaugot ienākumiem, cilvēku izdevumos samazinās pārtikas daļa. Šis tā sauktais Engela likums attiecas gan uz mājsaimniecībām, gan valsti kopumā – lauksaimniecības daļa nacionālajā ienākumā samazinās. Tas nozīmē, ka lauksaimniecības nozare, vērtējot absolūtos rādītājos, var paplašināties, bet attīstības gaitā tās īpatsvars ekonomikā kļūst mazāks. Kaut arī lauksaimniecības īpatsvars kopējā nodarbinātībā samazinās, tomēr sarūk arī individuālo ražotāju ienākumi no lauksaimniecības.  Saimniecību darbaspēks ir salīdzinoši nemobils. Lauksaimnieku ģimenei un, reizēm arī līgumstrādniekiem lauku saimniecība ir vienlaicīgi gan darba, gan dzīves vieta – tāpēc saimniecību darbaspēka mobilitāte ir ierobežota. (Pie minētā var vēl piebilst, ka mobilitāti kavē arī saimniecībā ieguldītais kapitāls, kas veido zināmu piesaisti pie nozares, kā arī pie noteiktas teritorijas). Šo faktoru kombinācija ir pamats lauksaimniecības nozares galvenajām problēmām tirgus ekonomikā. Tās var izdalīt šādas:  īstermiņa svārstības produktu cenās (bieži vien tās ir ievērojamas);  laika gaitā lauksaimniecības produktu cenas relatīvi samazinās salīdzinājumā ar citām cenām un izmaksām;  arī ienākumi no lauksaimniecības samazinās salīdzinājumā ar ienākumiem citās nozarēs. Lai risinātu šīs problēmas, valdības ir ieviesušas pasākumus, kas atbalsta lauksaimniekus – importa ierobežošana, eksporta veicināšana, tirgus stabilizēšana ar intervences palīdzību, dažāda veida subsīdijas, dažādu struktūrprogrammu realizācija, tai skaitā arī lai paātrinātu cilvēku virzību no lauksaimniecības uz citām nozarēm utt. Turklāt, tā kā tehnoloģiskais progress, neraugoties uz lauksaimnieku grūtībām, ir veicinājis produktivitātes pieaugumu un attīstītajās valstīs pēdējos gadu desmitos aktuāla kļuva pārprodukcija, valdības veic pasākumus piedāvājuma ierobežošanā, vienlaikus cenšoties saglabāt lauksaimnieku ienākumus. Arī Latvijas zinātnieki (Grinovskis 1996, Špoģis, Plēsums 1999, Pilvere 2001) apkopjot lauksaimniecības problēmas tirgus ekonomikā, ir norādījuši uz nozares specifiku, galvenokārt akcentējot lauksaimniecības preču tirgu kā tīrās konkurences modeli un nozares atkarību no 26 dabas resursiem un klimatiskajiem apstākļiem, kā arī darbaspēka izmantošanas specifisko raksturu, jo lauksaimniecības uzņēmums ir gan darba, gan dzīves vieta. Šīs problēmas detalizēti apraksta amerikāņu ekonomisti C.R.mcConnell un S.L.Brue (2007). Kā galvenās viņi izdala divas: viena no tām ir īstermiņa problēma – ikgadējas cenu svārstības, kuras mēdz būt daudz straujākas nekā iegūstamo produkcijas apjomu svārstības. To izsauc 3 galvenie faktori: 1) pieprasījuma uz lauksaimniecības precēm neelastīgais raksturs; 2) iegūstamās lauksaimniecības produkcijas svārstīgais apjoms; 3) pieprasījuma līknes uz lauksaimniecības precēm nobīde. Lauksaimniecības preču pieprasījums ir salīdzinoši maz atkarīgs no šo produktu cenām. Līdz ar to, pat nelielas izmaiņas produkcijas apjomā spēj izsaukt ievērojamas cenu svārstības. Pēdējo 20 gadu laikā, kopš Latvijā pastāv tirgus attiecības, to nācies piedzīvot daudzkārt. Viens no spilgtākajiem piemēriem ir 2009.gada krīze, kad strauji (pusotra gada laikā pat par 50%) samazinājās graudu un piena cenas, turklāt daudziem zemniekiem radās grūtības ar noietu pat pie šādām cenām. Līdz ar to, lai cik tas nebūtu savādi, lauksaimniekiem kopumā slikta raža var būt pat izdevīga, bet bagāta raža radīt lielas grūtības. Šāda situācija rodas tādēļ, ka lauksaimniekiem atšķirībā no daudzām citām nozarēm ir ļoti ierobežotas iespējas īstermiņā būtiski mainīt ražošanas apjomu, lai stabilizētu cenas un ienākumus. Īstemiņā lauksaimnieciskā ražošana ir diezgan neelastīga pret cenām, jo lielākā daļa izmaksu ir fiksētas, līdz ar to zemnieki ir spiesti ražot produkciju arī tad, ja tie cieš zaudējumus. Bez minētās pastāv arī ilgtermiņa problēma. Tās būtība, saskaņā ar iepriekš minētajiem autoriem, izpaužas, ka lauksaimniecības nozarei jau ilgu laika posmu ir tendence relatīvi samazināties salīdzinājumā ar pārējo ekonomiku. Līdz ar to nepieciešams pārdalīt resursus, kuri līdz šim tika izlietoti lauksaimniecībā, atrodot tiem citu izmantošanas veidu. Samazināšanās tendenci izraisa šādi divi galvenie faktori: 1) tehnoloģiskā progresa ietekmē laika gaitā ir būtiski audzis lauksaimnieciskās produkcijas piedāvājums; 2) pieprasījums uz lauksaimniecības precēm laika gaitā ir pieaudzis daudz mazāk, tādēļ, ka tas nav elastīgs attiecībā pret ienākumiem. 27 Grafiski tas atveidots 1.1.attēlā. Ilgtermiņā pieprasījuma pieaugums pēc lauksaimniecības precēm (no D1 līdz D2) atpaliek no piedāvājuma pieauguma (no S1 līdz S2), ko veicina tehniskais progress. Tā kā pieprasījums ir neelastīgs, piedāvājuma kāpums rada vēl straujāku cenu (no P1 līdz P2) un ienākumu kritumu (no 0P1aQ1 līdz 0P2bQ2), kaut arī produkcijas apjoms šajā gadījumā pieaug samērā nedaudz (no Q1 līdz Q2). 1.1. attēls. Lauksaimnieku ilgtermiņa problēmas grafisks attēlojums14. Tā rezultātā iestājas sekas, kas izriet no pilnīgas konkurences modeļa. Varam novērot, ka piedāvājuma un pieprasījuma izmaiņas noved pie minimālā efektīvā lieluma palielināšanās un pie cenu samazināšanās. Tā rezultātā daudzas saimniecības kļūst par mazu, lai gūtu ienākumus no masveida ražošanas vai produktivitātes kāpuma, un to kopējās izmaksas pārsniedz ieņēmumus no produkcijas (pie tam lauksaimniecības produktu cenām, salīdzinājumā ar vispārējo cenu līmeni valstī, ir samazinājuma tendence). Ilgtermiņā finansiālie zaudējumi izraisa darbaspēka masveida aizplūdumu no nozares, kā arī saimniecību skaita samazināšanos, savukārt tās, kas paliek nozarē, kļūst ievērojami lielākas. Abas iepriekš minētās lauksaimniecības problēmas Latvijā izteikti izpaužas pēdējos 20 gados. Šajā laikā bijuši periodi ar īpaši zemām cenām, lai arī atsevišķiem produktiem, piemēram, graudiem, dažos gados cenas ir bijušas neproporcionāli augstas. Savukārt nozares samazināšanās tendence vērojama pastāvīgi kopš 1991.gada, samazinoties gan tās īpatsvaram IKP, gan nodarbināto skaitam: ja 1990.gadā lauksaimniecības īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā sasniedza 20,1%, tad 2009.gadā – tikai 1,3%, savukārt nozares īpatsvars kopējā tautsaimniecībā nodarbināto skaitā šajā laikā samazinājies no 15,4% līdz 7,3%15. 14 Макконнелл K.P, Брю С.Л. Экономикс. 16-е изд. М., 2007. c.758. 15 Centrālās statistikas pārvaldes dati 28 Raugoties no ekonomista pozīcijām, minētos procesus varētu vērtēt par objektīviem, un šajā gadījumā centieni ar atbalsta palīdzību „mīkstināt” minēto procesu izraisītās sekas ir vairāk vērtējami kā valdību veiktās sociālās politikas sastāvdaļa. Tomēr tā ir būtiska, īpaši ņemot vērā, ka lauksaimniecības uzņēmumi bieži vien ir mazi ģimenes uzņēmumi, kuru galvenais uzdevums ir apgādāt ar iztiku īpašnieka ģimeni. Līdz ar to tām ir ierobežotas iespējas atrast citu nodarbošanos, turklāt tas bieži saistīts ar nozīmīgu valsts teritoriju apdzīvotību utt. Minētā problēma ir aktuāla arī Latvijā, jo strauji samazinoties lauksaimniecībā nodarbināto skaitam (no 1997. līdz 2010.gadam aptuveni 2 reizes, pārrēķinot pilna laika vienībās), arvien nozīmīgāka kļūst plašu lauku teritoriju apdzīvotības problēma – no laukiem strauji aizplūst iedzīvotāji (daudzos novados iedzīvotāju skaita samazinājums šajā laikā pārsniedz 25%). Nelielajām saimniecībām arī piemīt nozīmīga niša, jo tām ir daudz priekšrocības, ko nespēj sniegt lielās saimniecības – iespēja ražot specifiskus un augstas kvalitātes produktus, pielietojot roku darbu, tajās daudz mazāk tiek pielietotas kaitīgās ķīmiskās vielas, ir iespēja ražot nišas produktus, izpildīt specifiskus pasūtījumus mazos apjomos, kā arī ražot pašu un ģimenes patēriņam svaigus, kvalitatīvus lauku produktus. Līdz ar to ir pamats uzskatīt, ka sabiedriskais ieguvums no šāda veida lauksaimniecības ir lielāks, nekā to atalgo tirgus, līdz ar to rodas pamats sabiedriskajm atbalstam. Cits arguments lauksaimniecības atbalstam ir, ka ilgstošā laika periodā veidojas „cenu šķēru” efekts: cenas lauksaimnieku ražojumiem palielinās daudz lēnāk, nekā resursiem, kurus lauksaimnieki iegādājas. ASV, kur uzkrāta informācija par laiku kopš 1910.g., šī tendence īpaši spilgti izpaudusies kopš 1950.tajiem gadiem, kā rezultātā 2002.gadā par to pašu daudzumu lauksaimniecības produkcijas varēja iegādāties mazāk kā 40% no tā resursu daudzuma, kādu varēja iegādāties pirms 50 gadiem. Līdzīgas tendences izpaužas arī citās valstīs, tajā skaitā pēdējos 20 gados Latvijā. Par Latviju salīdzināmi dati apkopoti par laiku kopš 1996.gada, un arī tie uzskatāmi attēlo minēto tendenci (1.2.attēls). No attēla datiem redzams, ka straujš paritātes indeksa kritums bija laikā no 1996.- 1999.gadam, kā arī 2008. un 2009.gados, bret pārējā laikā cenas lauksaimniecības produktiem un resursiem mainījušās līdzīgi. Tomēr ar šiem periodiem pietiek, lai 2010.gadā par to pašu daudzumu lauksaimniecības produkcijas arī Latvijā varētu iegādāties tikai 59% no tā resursu daudzuma, ko 1996.gadā. 29 0 50 100 150 200 250 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 Produkcijas vērtības indekss Starppatēriņa indekss Paritātes indekss 1.2. attēls. Cenu paritātes indeksa aprēķins starp lauksaimniecības precēm un starppatēriņa izmaksām lauksaimniecībā Latvijā (1996.gads = 100)16. Salīdzinot ar citām nozarēm, lauksaimniecības pievilcību no investoru viedokļa mazina arī lēnākā kapitāla aprite šajā nozarē. Kā zināms, investoru interesēs ir iespējami ātrāk atgūt ieguldīto kapitālu, taču lauksaimniecībā tam parasti nepieciešami vairāk gadi, bet ieguldījumos būvniecībā – pat gadu desmiti.17 No iepriekš aprakstītā var secināt, ka lauksaimniecība, kaut tā ir ekonomikas sastāvdaļa un uz peļņu orientēta nozare, tajā pašā laikā savas specifikas dēļ nevar pilnīgi tikt pakļauta tirgus varai. Līdz ar to izveidojas gan ekonomiski, gan politiski priekšnosacījumi lauksaimniecības atbalstam. Pie nozares aizsardzības objektīviem iemesliem būtu pieskaitāma arī lauksaimniecības uzņēmumu struktūra, kura nosaka to, ka lauksaimniecībā pastāv gandrīz ideālās konkurences modelis (ja vien ražotāji nav nodibinājuši apvienības realizācijas jomā – tas lielā mērā darbojas ES-15 valstīs, bet vēl nav pietiekamā līmenī apgūts Latvijā), līdz ar to lauksaimnieki sastopas ar cenu diktātu gan no produkcijas pircēju, gan resursu pārdevēju 16 Autora aprēķins, izmantojot LEK datus. 17 Alston J.M. A Meta-Analysis of Rates of Return to Agricultural R&D. International Food Policy Research Institute, 2000. 148 p. 30 puses, bet paši tiek nostādīti neizdevīgākā situācijā. Bez tam pastāv politiski iemesli, kādēļ valstis labprāt izšķiras par šādu atbalstu. Kā vienu no tiem var minēt, ka ar atbalsta politiku ir iespējams koriģēt nozares attīstību, virzot to vēlamā virzienā. Maksājumi lauksaimniekiem palīdz arī uzturēt lauksaimnieku ienākumus, vienlaikus saglabājot salīdzinoši zemas cenas, kas ļauj eksportēt ES lauksaimniecības preces, kaut tiešas eksporta subsīdijas saskaņā ar starptautiskajiem nolīgumiem tiek izskaustas. Vienlaikus jāatzīst, ka izšķiršanās par lauksaimniecības atbalstu bieži vien ir politisks lēmums, kas saistīts ar attiecīgās valsts izvēli, turklāt lielā mērā to nosaka citu valstu rīcība. Līdzīgi kā Latvijas gadījumā – Latvijas valsts cīnās par līdzvērtīgiem tiešajiem maksājumiem salīdzinājumā ar citu ES valstu lauksaimniekiem, un šajā gadījumā noteicošais nav vairs maksājuma apmērs, bet gan attiecība starp maksājumu līmeni Latvijā un citās valstīs. Situācijā, kad pasaules attīstītajās valstīs lauksaimniecība tiek atbalstīta, tajā skaitā ES, Latvijai būtībā nav citas izvēles, kā realizēt tādu politiku, lai pašmāju ražotāji spētu saglabāt konkurētspēju iekšējā un ārējā tirgū. 1.2. Lauksaimniecības un lauku atbalsta attīstība un galvenie instrumenti 1.2.1. Valsts regulējošās lomas veidošanās lauksaimniecības nozarē tirgus ekonomikas apstākļos Lauksaimniecība kopš ekonomikas valstiskās regulēšanas sākuma ir bijusi viena no visvairāk centralizēti regulējamām nozarēm. Līdz ar to dažādu ekonomikas skolu pārstāvju, kā arī valdību uzskati par valsts lomu ekonomikas regulēšanā ir tieši ietekmējuši lauksaimniecības nozari. Laikā, kad dominējošā loma bija klasiskajai ekonomikas teorijai (pamatlicējs Ā. Smits), kas veidojās tirgus ekonomikas sākumposmā un valdīja pamatā līdz 1930.gadu Lielajai depresijai, arī lauksaimniecības nozarē valsts regulējošā loma bija neliela. Tā izpaudās galvenokārt muitas tarifu veidā, un ne visās valstīs18. No mūsdienu viedokļa raugoties, šo modeli var vērtēt kā reālās pasaules idealizējumu, kurā nav ņemts vērā, ka ne visi procesi norit racionāli. To savā pētījumā atzīmē arī citi autori, piemēram, Dr.oec.S.Eglīte (2006). 18 Treisijs M. Lauksaimniecība un pārtika tirgus ekonomikā. R.: LVAEI, 1996. -406 lpp. 31 Pēc Lielās depresijas (1929.-1933.g.) klasiskos uzskatus par tirgus pašregulācijas spējām nācās pārvērtēt, un tā iespaidā tapa angļu ekonomista Dž.M.Keinsa makroekonomiskā teorija. Šī teorija lielā mērā ir orientēta izskaidrot, kādēļ ekonomika var ieslīgt ilgstošā depresijā, ar zemu izlaides līmeni un augstu bezdarbu. Kā galveno ekonomikas regulēšanas instrumentu Keinss atzina fiskālo politiku, atzīstot, ka valstij vajag iejaukties ekonomikā, regulējot produkcijas izlaides un nodarbinātības līmeni, īpaši apstākļos, kad kopējais pieprasījums ir zems. Šajā situācijā palielinot valsts izdevumus, palielinātos kopējā ekonomiskā aktivitāte, kas izvestu ekonomiku no pagrimuma. Jāatzīst, ka Keinsa teorija ieguva lielu popularitāti, īpaši pēc 2.pasaules kara. Vispirms tā izplatījās Eiropā, kur būtiski pieauga valsts loma ekonomikā, tajā skaitā ieviešot pastāvīgu valsts atbalstu arī lauksaimniecības nozarē (līdz tam tas bija fragmentārs, un izpaudās galvenokārt krīzes laikā, kā galveno pasākumu izvirzot iekšējā tirgus aizsardzību). Daudzās Eiropas valstīs, tajā skaitā Vācijā, ieviesa tā saukto sociālās tirgus ekonomikas modeli, kur paralēli tirgus instrumentiem darbojās pietiekami nozīmīga sociālā aizsardzība, kā arī vairākas nozares tika regulētas no valsts. Domājams, šeit būtiska ietekme bija politiskajiem faktoriem, ko izraisīja sociālisma nometnes izveidošanās19. Kaut arī Keinsa pieprasījuma stimulēšanas politika un tās pielietošana savā laikā guva atzīstamus panākumus, 1970. un 80.gados attīstītajās valstīs notika ievērojamas ekonomikas svārstības, palēninājās izlaides kāpums, paaugstinājās bezdarbs un inflācija. Radās pārprodukcijas problēma, tajā skaitā lauksaimniecībā. Līdz ar to tika uzskatīts, ka Keinsa ieteiktie ekonomikas regulēšanas paņēmieni vairs nav efektīvi. Tā rezultātā izveidojās jaunas teorētiskās skolas, kuras lielā mērā balstījās uz klasisko ekonomikas teoriju. Pie tām pieskaitāms, piemēram, monetārisms, kuru izveidoja Čikāgas universitātes profesors, Nobela prēmijas laureāts Miltons Frīdmens. Monetāristi piedāvāja ietekmēt ekonomiku ar monetārās politikas instrumentiem, regulējot naudas masu. Otrs teorētiskais virziens, ko vadīja Roberts Lūkas no Čikāgas universitātes tiek dēvēts par "jauno klasisko" jeb neoklasiko skolu, jo viņu uzskati bija līdzīgi iepriekšējiem klasisko ekonomistu uzskatiem, lai gan neoklasiķi pieļāva īslaicīgu valsts iejaukšanos ekonomikā kritiskajos brīžos. Trešais ekonomikas teorijas virziens izveidojās 1980-tajos gados, un to sauca par reālā biznesa cikla teoriju. Reālā biznesa cikla teorētiķi, kurus vadīja Roberts Kings un Čarlzs Plosers no Ročesteras universitātes un Edvards Preskots no Minesotas universitātes attīstīja tālāk neoklasiķu uzskatus, un apgalvoja, 19 Rosch Michael. The German Social Market Economy and its transformations. [Elektronisks resurss] http://tiss.zdv.uni-tuebingen.de/webroot/sp/spsba01_W98_1/germany1b.htm 32 ka ekonomikas svārstībām nav sakara ar monetāro politiku, jo ekonomikas stāvokli nosaka tikai reālie faktori - jauni izgudrojumi, tehnoloģijas attīstība u.t.t. Pēc viņu domām izmaiņām valdības politikā nav nekādas reālas ietekmes, piemēram, ja valdība vairāk līdzekļu izlieto aizsardzībai, tad mazāk resursu tiek novirzīts citām vajadzībām, līdz ar to lēmumi par valdības izdevumiem neietekmē bezdarbu, bet tikai maina galaprodukta struktūru. Tāpat 1980-to gadu beigās, attīstot tālāk Keinsa pamatidejas par ekonomikas regulēšanu, parādījās neokeinsisma skola, kas uzskata, ka kopējās rīcības izpratne jābalsta uz firmu, mājsaimniecību un valdības mijiedarbību darbaspēka, preču un kapitāla tirgos. Kopumā neokeinsisti atzīst, ka valdības politika palīdz ekonomikai darboties labāk. Samērā sena ir Austriešu skola, kuras dibinātāja K.Mengera darbs Principles of Economics iznāca jau 1871.gadā, bet tās idejas tika tālāk attīstītas arī 20.gadsimtā (Mises, Schumpeter u.c.), pēc kā šī skola ieguva stipru balstu ASV. 1970.-tajos gados to tālāk attīstīja M.Rotbard un viņa domubiedri. Pie galvenajiem šīs skolas principiem pieder metodoloģiskais individuālisms un subjektīvisms, tā uzsvēra pircēju gaumes un prioritāšu izšķirošo lomu, ražošanas un patēriņa laika struktūru. Šo skolu kopumā var uzskatīt kā liberālu, tomēr tās uzskati atšķiras no klasiskajiem, un var atzīt, ka daudzi tās principi ir iekļauti neoklasiskajā jeb modernajā ekonomikā, līdz ar to atspoguļojas arī lauksaimniecības politikā (piemēram, pēdējā laika tendence atdalīt atbalstu no ražošanas nozīmē, ka zemnieks kļūst brīvāks lēmumu pieņemšanā, ko ražot – tiek cienīta viņa individuālā izvēle).20 Lauksaimniecības politikas attīstībā var saskatīt ievērojamu līdzību ar attiecīgajā laikā dominējošo ekonomikas modeli. Tā, pēc Otrā pasaules kara gan Eiropā gan ASV izveidojās spēcīga valsts regulēšana lauksaimniecības nozarē. Vēlāk, sākot no 1970.tajiem gadiem, atbalsta līmenis pamazām sāka samazināties un mainījās tā akcenti (par to tuvāk aprakstīts darba tālākajā izklāstā). No sniegtā apkopojuma autors secina, ka mūsdienās pastāv dažādas ekonomiskās koncepcijas, kuras ir savā starpā pat pretrunīgas – vieni (monetāristi, neoklasiķi, reālā biznesa cikla teorija) uzskata, ka tirgus kopumā darbojas sekmīgi un valstij iespējami mazāk jāiejaucas ekonomikā, tajā pašā laikā citi (neokeinsisma skola) atzīst, ka valsts regulēšana ir vajadzīga. Lauksaimniecības nozare gan ir viena no tām, kur valstiskā regulēšana Eiropas attīstītajās valstīs pastāvējusi visu laiku kopš 2.pasaules kara beigām, lai gan tās vērtējumi ir pretrunīgi. Līdz šim laikam notiek diskusijas par to, vai, kādā mērā un veidā valstiskā regulēšana šajā nozarē ir lietderīga, un vai tā atbilst tirgus ekonomikas principiem? Autors 20 Ludwig von Mises Institute. [Elektronisks resurss] mises.org 33 šajā sakarā ir analizējis pastāvošo tirgus ekonomikas veidus, un secina, ka kopumā valstiskā regulēšana ir nepieciešama, taču tās veidi ir rūpīgi analizējami, lai ieguvums sabiedrībai būtu lielāks nekā regulēšanas izmaksas. Pastāv vairākas tirgus ekonomikas definīcijas, taču tajās izteiktā doma ir līdzīga. Tā, Business Dictionary21 sniedz šādu definīciju: Tirgus ekonomika ir brīva tirgus sistēma, kurā lēmumi par resursu izvietošanu, ražošanu, patēriņu, cenu līmeņiem un konkurenci, tiek pieņemti atsevišķu indivīdu vai organizāciju līmenī, kas meklē savu izdevīgumu. Visās tirgus ekonomikās tomēr tirgus brīvība ir ierobežota un valdības palaikam iejaucas, lai stimulētu vai ierobežotu pieprasījumu, kā arī lai veicinātu konkurenci, kavējot monopolu rašanos. Ja salīdzinām galvenos ES KLP principus un pasākumus ar minētajām brīvā tirgus pazīmēm, varam secināt, ka lauksaimniecības politika saglabā lielāko daļu no šīm pazīmēm, tajā skaitā pamatpazīmi, ka saglabājas privātīpašums uz ražošanas līdzekļiem. Lauksaimniecības politikas vēsturē ne tikai Eiropā, bet arī ASV ir bijusi izplatīta cenu regulēšana (nosakot garantētās cenas, kuras ir faktiski augstākas par pasaules tirgus cenu), un tieši cenu regulēšanas politika ir izpelnījusies īpašu kritiku kā tirgu kropļojoša, tāda, kuras rezultātā rodas produkcijas pārpalikums, tā rada papildus izdevumus patērētājiem un kopumā ir neefektīva valstij, turklāt ar muitas barjerām un eksporta atmaksām tiek izkropļota arī starptautiskā konkurence, liedzot attīstību tām valstīm, kurās nav šādas atbalsta programmas. Šis ir viens no iemesliem, kādēļ jau 1994.gadā 128 PTO dalībvalstis vienojās samazināt lauksaimniecības atbalsta līmeni un importa ierobežojumus. Kopš tā laika ES lauksaimniecības atbalsta sistēma ir būtiski mainījusies, un tajā praktiski nepastāv ne tikai cenu atbalsts, bet arī piemaksas par konkrētu produktu ražošanu. Atbalsts kā tāds gan ir saglabājies, taču tas vairs nav saistīts ar konkrēta produkta ražošanu konkrētā gadā. Līdz ar to ir sperti soļi, lai atgrieztos pie tirgus ekonomikas principu darbības lauksaimnieku izvēlē, ko un cik daudz ražot. Tirgus ekonomikas veidi ir dažādi. Rietumeiropā pēc Otrā pasaules kara popularitāti guva sociālā tirgus ekonomika, kas balstīta uz brīvā tirgus ekonomiku, to kombinējot ar valsts regulējošiem pasākumiem, lai novērstu tirgus neveiksmes. Sociālās tirgus ekonomikas galvenie teorētiķi bija Walter Euhen un Andreas Muller-Armack, kas ieviesa nosaukumu Sociālā tirgus ekonomika. Šādas sistēmas rašanās bija saistīta ar vēsturisko situāciju – pēc 21 Business Dictionary. http://www.businessdictionary.com/definition/market-economy.html 34 kara galvenais uzdevums bija nodrošināt pamata dzīves apstākļus valsts iedzīvotājiem, pie tam tas notika laikā, kad tika asi pretnostatīti sociālistiskie un kapitālistiskie uzskati, tādēļ tika meklēts kompromiss – iespējamais „trešais ceļš”. Sociālās tirgus ekonomikas morālā koncepcija sastāv no trim elementāriem principiem:  individualitātes princips, kura mērķis ir liberālais individuālās brīvības ideāls,  solidaritātes princips, kas pamatots ar ideju, ka katra atsevišķa cilvēciska būtne atrodas savstarpēji atkarīgā sabiedrībā, kas uzliek par pienākumu pārvarēt netaisnību,  palīdzības princips, kas nozīmē institucionālu likumu, kas veidotu attiecības starp individualitāti un solidaritāti. Šim regulējumam jānodrošina individuālās tiesības, dodot tām augstāko prioritāti – kas nozīmē, ka visu, ko var izdarīt individuāla persona, arī būtu jādara viņam un nevis valstij. Liberālās individuālās tiesības un ekonomiskā brīvība ir redzami kā pamata nosacījumi, kuros tiek ieviesti sociālais taisnīgums un solidaritāte. Sociālā tirgus ekonomika mērķē uz līdzsvaru starp tirgus principu un sociālo principu. Tātad tā ir ekonomiska, sociāla un politiska programma. Sociālā tirgus ekonomika izplatījās daudzās valstīs, tajā skaitā ārpus Eiropas. Īpaši aktīvas tās ieviešanā ir Skandināvijas valstis – Dānija, Zviedrija, Somija, kurās rezlizēto paveidu sauc par Skandināvijas modeli. Šim modelim raksturīgs augsts sociālās aizsardzības izdevumu līmenis, sociālie pabalsti, aktīva darba tirgus politika, saspiesta algu struktūra, bet salīdzinoši vāja nodarbinātības aizsardzības likumdošana.22 Šī labklājības valsts koncepcija ir balstīta uz šādiem principiem:23  Universālisms – visi pilsoņi ir tiesīgi saņemt pamata sociālās garantijas  Augsti sociālie izdevumi – sociālie un veselības aprūpes pakalpojumi (90% apmērā tos sniedz publiskais sektors) tiek finansēti caur nodokļu sistēmu. Šos pakalpojumus bieži sniedz vietējā izpildvara  Augsti nodokļi  Pamatā liels valsts sektors – ap 30% no visiem nodarbinātajiem. 22 John Klaus Dieter, Ph.D., prof. The German Social Market Economy – (Still) a Model for the European Union? [Elektronisks resurss] http://www.ectap.ro/articole/3.pdf 23 Eugene Eteris, assoc.prof, European Social Market Economy: Flexibility Issues. // International Internet Magazine. Baltic States news & analytics 16.03.2010. [Elektronisks resurss] http://www.baltic-course.com/eng/baltic_states/?doc=24744 35 Kopējā lauksaimniecības politika Rietumeiropā sāka veidoties pēc Otrā pasaules kara, un šīs politikas mērķos, būtībā un izaugsmēs ir redzami sociālās tirgus ekonomikas principi. Tā, ar Romas līgumu noteiktajos KLP mērķos tika iekļauti arī sociālie elementi – panākt pietiekami augstu dzīves līmeni lauku iedzīvotājiem, nodrošināt piedāvāto produktu pieejamību tirgū; panākt, ka patērētāji piedāvātos produktus saņem par samērīgām cenām utt., tajā pašā laikā šos mērķus sasaistot ar lauksaimnieciskās ražošanas attīstību un ražošanas faktoru optimālu izvietojumu.24 No iepriekš teiktā autors secina, ka tirgus ekonomikas veidi ir dažādi un pašreizējā ES lauksaimniecības politika nenonāk pretrunā ar tās būtību, jo vēstures gaitā ir nonākts pie atziņas, ka saprātīga valsts iejaukšanās ekonomiskajos procesos ir vēlama, lai labāk realizētu sabiedrības intereses, novēršot tirgus nepilnības. Ņemot vērā, ka viens no brīvā tirgus principiem ir homo occonomicus darbība – ka cilvēka rīcības motīvus nosaka paša intereses, neievērojot sabiedrības intereses, ir nepieciešams mehānisms, kas šīs personiskās intereses līdzsvarotu ar sabiedriskajām. Šajā ziņā nozīmīgas ir gan rūpes par vides aizsardzību, kas pēdējā laikā ieņem arvien lielāku vietu KLP, gan vajadzība līdzsvarot ienākumus, saglabāt apdzīvotību mazāk labvēlīgās teritorijās u.c. mērķi, kas tiek risināti ar KLP. Atsevišķos gadījumos gan pārmērīga iejaukšanās var radīt negatīvu efektu. Kā nozīmīgu šādas iejaukšanās piemēru autors atzīmē cenu regulēšanu, gadījumos kad cenas pastāvīgi tiek noteiktas augstākas par tirgus cenām, līdz ar to kādu konkrētu produktu ražošanai novirzot vairāk resursu nekā tas notiktu normālos apstākļos, turklāt šo resursu izmantošana ir salīdzinoši neefektīva. Savukārt, ar piemaksām atbalstot eksportu, tiek kropļota starptautiskā konkurence. Taču atzīmējams, ka pēdējo 20 gadu laikā KLP ir nozīmīgi reformēta, praktiski atsakoties no tiešā cenu atbalsta. Tāpat PTO spiediena rezultātā tiek arvien samazinātas eksporta atmaksas (tuvāks atsevišķu KLP pasākumu izklāsts sniegts 1.2.2. punktā). Neraugoties uz minēto, dažkārt viedokļi par to, ka līdzšinējā ES Kopējā lauksaimniecības politika nav pietiekami efektīva un tā ir kardināli jāmaina, proti, lauksaimniecībai jātop atalgotai no tirgus, izskan pat atsevišķu dalībvalstu oficiālu pozīciju līmenī (piemēram, Lielbritānijas pozīcija 2006.gadā), tomēr līdz šim šāda nostāja nav ieguvusi ES dalībvalstu vairākuma atbalstu, kaut arī KLP tās pastāvēšanas vēsturē ir vairākkārt reformēta. 24 Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgums. 1957.g.ar grozījumiem. Pieejams: http://eur- lex.europa.eu/lv/treaties/dat/11957E/word/11957E.doc 36 Turpinājumā autors ir nedaudz analizējis Latvijas valdību realizēto politiku kopš neatkarības atjaunošanas. Latvijā tirgus ekonomikas principu darbība tika atjaunota 1990.gadu sākumā, iepriekš valdot plānveida ekonomikai. Kaut arī kopumā galvenais virziens, kas kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas valdījis Latvijas ekonomikā, ir liberālisms, tomēr atsevišķu valdību rīcībā var novērot arī atšķirības. Šajā jomā interesantu pētījumu veikusi Dr.oec.S.Eglīte, iedalot Latvijas valdības atbilstoši galveno ekonomisko teoriju virzieniem. Tajā tiek atzīts, ka pirmā atjaunotās Latvijas Republikas valdība (1990.-1993.), kuru vadīja I.Godmanis, bijusi tuva klasisko ekonomistu idejām (tirgus pašregulācija bez nozīmīgas valsts iejaukšanās). Nākamo valdību (V.Birkava un M.Gaiļa) laikā, pētījuma autores vērtējumā Latvijas ekonomiskā attīstība balstījās uz keinsistu idejām, lai gan tiek atzīts, ka arī šīs valdības pārstāvēja ekonomiskā liberālisma idejas. Par „keinsistiskām” tiek atzītas arī G.Krasta (1997.- 1998.), V.Krištopana (1998.-1999.) un A.Bērziņa (2000.-2002.) valdības, taču A.Šķēles valdības (1995.-1997. un 1999.-2000.) – par neoklasiskām, jo tās pārstāvējušas uzņēmēju intereses, šajā laikā notika aktīva privatizācija u.c. Savukārt 2002.-2004.gadā pastāvējusī E.Repšes valdība raksturota kā neokeinsistisku virzienu pārstāvoša, paredzot aktīvu fiskālo un monetāro politiku, bet Kalvīša valdība (no 2004.) – kā neoklasiska25. Salīdzinot minēto Latvijas valdību politiku lauksaimniecības jomā, patiešām var konstatēt zināmu līdzību ar aprakstīto iedalījumu. (skat.1.1. tabulu). Tieši I.Godmaņa valdības laikā tika veikti visradikālākie pasākumi liberalizācijas virzienā – 1991.gada Agrārā reforma, kas atjaunoja agrākos zemes īpašumus, likvidējot līdz tam pastāvošo saimniecību struktūru. Līdz ar to izveidojās daudzi jauni zemes īpašumi, taču lielākajai daļai jauno īpašnieku nebija ne vajadzīgo zināšanu, ne līdzekļu saimniecības attīstībai, un arī valsts tos būtībā „pameta likteņa varā”. Šajā laikā tika likvidēts cenu atbalsts lauksaimniecības precēm, kas bija galvenais lauksaimniecības atbalsta instruments padomju laikā. Tā vietā netika izveidoti gandrīz nekādi citi atbalsta instrumenti, izņemot muitas tarifus, kuru lomu gan būtiski samazināja izplatītā kontrabanda. Valsts subsīdiju sistēma sāka attīstīties vēlāk, sākot ar 1994.gadu, tomēr subsīdiju apjomi salīdzinoši bija ļoti nelieli, un ne visiem tās bija pieejamas. A.Šķēles valdības laikā (1996.gadā) subsīdiju apjoms sākotnēji tika pat samazināts, tomēr sakarā ar lieliem lauksaimnieku protestiem vēlāk pamazām nācās to palielināt, paredzot arī investīciju 25 Eglīte S. Fiskālās un monetārās politikas piemērošana Latvijas ekonomikas attīstībā. Promocijas darba kopsavilkums, Rīga 2006. 37 atbalstu. Tomēr jāatzīst, ka līdz pat 2003.gadam lauksaimniecības politikā valdīja izteikta tendence uz ražošanas koncentrāciju, praktiski nekādu atbalstu (izņemot nodokļu atlaides) nesniedzot mazajiem lauksaimniekiem, kādu bija absolūtais vairākums. Arī turpmāk galvenās izmaiņas lauksaimniecības un lauku atbalsta apjomā un struktūrā deva tieši Latvijas iestāšanās ES un Kopējās lauksaimniecības politikas piemērošana, bet nevis Latvijas politika. 1.1. tabula. Latvijas valdību nosacīts dalījums atbilstoši ekonomisko teoriju virzieniem un paveikto lauksaimniecības atbalsta jomā26 Skola Klasiķi Keinsisti Neoklasiķi Neokeinsisti Teorētiskais pamatprincips Pašregulējoša tirgus ekonomika Valstiski regulējama tirgus ekonomika Brīva konkurence Aktīva fiskālā un monetārā politika Nosacīti attiecināmās Latvijas valdības (vadītājs, gadi) I.Godmanis (1990.-1993.) V.Birkavs (1993.- 1994.) M.Gailis (1994.-1995.) G.Krasts (1997.- 1998.) V.Krištopans (1998.- 1999.) A.Bērziņš (2000.- 2002.) A.Šķēle (1995.- 1997., 1999.- 2000.) A.Kalvītis (2004.- 2007.) V.Dombrovskis (no 2009.) E.Repše (2002.-2004.) Raksturīgās darbības lauksaimnie- cības jomā Privatizācija, tirgus un cenu liberalizācija Valsts subsīdiju programmas izveidošana, investīciju atbalsts Valsts subsīdiju samazināšana, atbalsts ārkārtas gadījumos Atbalsta diversifikācija, platību maksājumu ieviešana V.Dombrovska vadīto valdību (no 2009.gada) laikā Latvijas valsts izmaksāto subsīdiju un cita veida atbalsta apjoms ir būtiski samazinājies, tādēļ autors minētajā klasifikācijā pēdējo gadu valdības nosacīti iekļauj pie neoklasiskā virziena. Šādu politiku var lielā mērā uzskatīt par piespiedu soli sakarā ar vajadzību samazināt valsts izdevumus, tomēr publiskajā telpā ir izskanējuši dažādi viedokļi par krīzes pārvarēšanas veidiem un iespējām (tajā skaitā ekonomikas „sildīšana” u.c.), arī citu valstu valdību nostāja bijusi atšķirīga; tādēļ varam runāt par noteiktu Latvijas valdības politisko izvēli arī pēdējos gados. Kopumā, autora vērtējumā, visu Latvijas valdību realizētā politika šajā jomā visu laiku kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas bijusi izteikti liberāla, kā rezultātā pakāpeniski virsroku guvuši lielie uzņēmumi, izspiežot no tirgus mazākos (lai gan šis process nav noticis pilnībā). Vien atsevišķos gadījumos tika realizēti pasākumi, kas paredzēja atbalstu lielākam 26 Eglīte S. (2006.) ar autora papildinājumiem. 38 lauksaimnieku skaitam (kompensāciju maksājumi par dabas apstākļu nodarītiem zaudējumiem utt.), un arī tie bieži notikuši pirmsvēlēšanu laikā (2002., 2006.g.utt.), līdz ar to nevar runāt par konsekventu politiku šādā virzienā. Līdz ar to jāatzīst, ka līdz šim Latvijas valdības nav veltījušas pietiekamas rūpes sociāli atbildīgas lauku politikas veidošanai, kas nodrošinātu līdzsvarotu ekonomisko attīstību valsts teritorijā, sekmētu darbavietu radīšanu laukos, kas savukārt saistīta ar cilvēku palikšanu uz dzīvi laukos, kā arī demogrāfiskā stāvokļa uzlabošanos. 1.2.2. Lauksaimniecības atbalsta galvenie instrumenti un to ietekme Lauksaimniecības atbalsta veidi un izmantotie instrumenti laika gaitā ir bijuši ļoti dažādi. Laika gaitā, īpaši pēdējās desmitgadēs, ir samērā būtiski mainījušies atbalsta mehānismi, kā arī atbalsta mērķi. Šajā apakšnodaļā ir analizēta atbalsta attīstība, kā arī dažādu pasākumu ietekme uz ekonomiku, no kā var secināt, kādi pasākumi Latvijas situācijā ir vēlamāki, un kādi nav tik vēlami. Parasti lauksaimniecības atbalsts tiek saprasts kā agrārais protekcionisms. Piemēram, Business Dictionary protekcionismu definē kā valdības politiku, kas ir vērsta uz jūtīgas ekonomikas, vāja vai kritiska sektora aizsargāšanu pret lētāku vai labāku importu. To realizē, ieviešot tarifus, kvotas, un / vai netarifu barjeras (kvalitātes prasības u.c.). Visas valstis praktizē protekcionismu tādā vai citādā, taču parasti nenonākt līdz ekstrēmiem27. Pētot atbalsta vēsturi lauksaimniecības sektorā, autors secina, ka šāds ir bijis galvenais mērķis kopš atbalsta izveidošanās daudz gadu desmitu garumā. Vairāku autoru darbos, kuri pētījuši atbalsta vēsturisko attīstību (Boruks 2003, Upīte 2010.u.c.) tā tiek aprakstīta sākot ar 19.gadsimta beigām, kad sakarā ar straujo graudkopības attīstību ASV, Kanādā un Argentīnā un šo valstu ienākšanu pasaules labības tirgū, strauji kritās labības cenas, līdz ar to sākās pirmais plašākais iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu vilnis Eiropā, kas galvenokārt izpaudās kā importa tarifi. Nākamā pārprodukcijas krīze radās 20.gadsimta trīsdesmitajos gados. Sakarā ar straujo lauksaimniecības attīstību bija izveidojušies lieli pārtikas krājumi (piemēram, līdz 1929.gada vidum pasaules kviešu krājumi pārsniedza visu eksportētājvalstu gada eksporta apjomu), un kopā ar vispārējās ekonomiskās krīzes sekām tas izraisīja cenu kritumu. Šādā situācijā pat ievērojami tarifi nespēja dot pietiekamus rezultātus. Tādēļ radās citi pasākumi. Kā pirmais un 27 Business Dictionary. http://www.businessdictionary.com/definition/protectionism.html 39 viens no efektīvākajiem tika pielietots ar likumu noteikts iekšzemes labības piemaluma procents kviešiem, un reizēm arī rudziem. Ar 1930.gadu tas izplatījās visā Eiropā un pat ārpus tās. Par nozīmīgu jaunā tipa instrumentu kļuva importa kvotas. Pirmā to pielietoja Francija – sākumā 1931.gadā kā ārkārtas pasākumu dažiem produktiem, vēlāk tās aptvēra faktiski visus lauksaimniecības, un arī dažus pārstrādes produktus. Dažādos veidos tās ieviesa arī citas valstis, piemēram, Beļģija, Nīderlande, Lielbritānija, Vācija un Itālija28. Vislielākā ietekme uz tālāko attīstību bija mēģinājumam organizēt iekšējo lauksaimniecības tirgu. Francijā 1932.gada lielā raža piesātināja tirgu, un vienīgi ar importa kontroli vairs nebija iespējams uzturēt cenu. Tad valdība daļu ražas iepirka par fiksētām cenām, tā izveidojot intervenci lauksaimniecības tirgū. Savukārt Lielbritānijā, lai neierobežotu importu no impērijas valstīm, lauksaimniecības aizsardzībā izmantoja subsīdijas, kā arī produkcijas realizācijas programmas. Kaut arī lauksaimnieki netika pavisam pasargāti no krīzes, tomēr viņi spēja izvairīties no sliktākajām sekām. Produkcijas ražošana nesamazinājās, bet pat pieauga. Tā kā krīzes rezultātā bija samazinājusies pirktspēja, iekšzemes ražošanas pieaugums nozīmēja importa samazināšanos. Tāpēc pastiprinājās cenu krišanās pasaules tirgū un samazinājās tirdzniecības apjomi. Pārtikas tirdzniecības apjoms vēl pēc krīzes - 1937.gadā bija par ceturto daļu mazāks nekā 1929.gadā. Tas savukārt grūtā stāvoklī nostādīja eksportētājvalstu zemniekus. Sākumā, piemēram, ASV, Kanāda un Argentīna no ražotājiem iepirka liekos krājumus, veidojot rezerves vai arī tos pārdodot iekšējā un ārējā tirgū. Kad šie pasākumi nedeva pietiekamus panākumus, ASV pieņēma Lauksaimniecības pārstrukturēšanas likumu (Agriculture Adjustment Act), ar mērķi nodrošināt efektīvāku un tālejošāku likumdošanas pamatu. Tā mērķis bija atjaunot līdzsvaru starp ražošanu un patēriņu un nodrošināt lauksaimniekiem paritātes cenas. Tika noteikta kompensācija par kviešu, kukurūzas, kokvilnas u.c platību samazināšanu, valdība uzpirka un nokāva cūkas, lai novērstu pārprodukciju. Tika izveidota Preču kredītsabiedrība (Commodity Credit Corporation – CCC), kas lauksaimniekiem deva aizdevumus pret piegādājamo preču garantijām. Daudzas valstis sāka subsidēt eksportu. Situācija radikāli mainījās Otrā pasaules kara laikā un pēc kara. Aktuālākā problēma tad bija pārtikas trūkums, līdz ar to visos iespējamos veidos vajadzēja sekmēt apgādi ar pārtiku un uzlabot valstu maksājumu bilanci. Šajā situācijā lauksaimniekiem tika dotas ienākumu 28 Treisijs M. Lauksaimniecība un pārtika tirgus ekonomikā. R.: LVAEI, 1996. -406 lpp. 40 garantijas, tika ieviests vai atjaunots cenu atbalsts. Ar kredītiem un subsīdijām veicināja investīcijas saimniecībās un sekmēja saimniekošanas metožu uzlabošanu. Ap 1953.gadu lauksaimniecība jau spēja apmierināt pieprasījumu, un tad par galvenajiem akcentiem kļuva atsevišķu nozaru paplašināšanās sekmēšana un lauksaimniecības efektivitātes kāpināšana. Tajā pašā laikā valdībām radās jaunas grūtības, jo pieaugošas bažas izraisīja saimniecību zemie ienākumi, bet lauksaimniekiem piedāvātās garantētās cenas veicināja pārprodukciju. Līdz ar to radās nepieciešamība pielietot arvien jaunus regulēšanas instrumentus, kuri neaprobežojās tikai ar protekcionismu klasiskajā nozīmē. Valsts uzņēmās rūpes par lauksaimnieku ienākumu līmeņa nodrošināšanu, produkcijas noieta garantēšanu, tāpat iesaistījās atbalsta pasākumos sektora tehniskās modernizācijas veicināšanai. Importētājvalstīs tika ieviestas visai augstas importa nodevas, bet lai eksportētu pārprodukciju, tika izmantotas eksporta subsīdijas. Eksportētājvalstīm iespēju veikt regulēšanas pasākumus bija mazāk, līdz ar to šo valstu lauksaimnieki bija spiesti vairāk rūpēties par efektivitātes kāpināšanu. No šo valstu valdību puses tika pielietoti dažādi tirgus organizācijas pasākumi, kā arī intervences. Radās arī tādas problēmas kā: a) ienākumu nevienlīdzība starp lauksaimniecību un citiem sektoriem, jo pārtikas preču pieprasījums kāpa mazāk nekā palielinājās iedzīvotāju ienākumi, līdz ar to lauksaimniecības daļa nacionālajā ienākumā samazinājās; b) pieauga atšķirības starp lielajām un mazajām saimniecībām, kā arī starp perspektīvajiem un mazāk labvēlīgiem rajoniem. Mazās saimniecības, kuras saražoja relatīvi nedaudz pārdodamās produkcijas, saņēma arī mazāk ieguvumu no cenu atbalsta. Kopumā, lielākās daļas Rietumeiropas valstu valdību izmantotie cenu atbalsta pasākumi stimulēja lauksaimniekus paplašināt ražošanu, taču nestimulēja produkcijas struktūru un apjomus pielāgot tirgus vajadzībām. Valdības arvien dziļāk iesaistījās sektora regulēšanā, bet lauksaimniecības atbalstīšanas izmaksas un aizsardzības pakāpe arvien pieauga. Minētie procesi radīja struktūrpolikas nepieciešamību, kas sākumā galvenokārt izpaudās kā fiziskā kapitāla (ieguldījumu) atbalsts lauku saimniecībām un saistītajām nozarēm, lai kāpinātu ražošanas produktivitāti un efektivitāti. Vēlāk šiem pasākumiem tika pievienoti arī ieguldījumi cilvēkkapitālā un teritoriālie elementi. Šos jautājumus pētījusi, piemēram, I.Upīte, 41 kas uzskata, ka strukturālās izmaiņas veicinoši pasākumi ir kļuvuši par daļu no lauku attīstības politikas un struktūrpolika ES kā atsevišķs pasākumu kopums vairs nepastāv29. Arī iepriekš strukturālajiem pasākumiem tika veltīts daudz mazāk resursu nekā cenu atbalstam, un šo pasākumu rezultāti, kā atzīst M.Treisijs, bija visai ierobežoti30. Nepieciešamība pilnveidot valsts atbalstu lauksaimniecībai, kā arī saskaņot to Eiropas Ekonomiskā Kopienas valstu starpā, izraisīja Eiropas Ekonomiskās Kopienas Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) izveidošanos. Tās attīstība sākās ar Romas līgumu, ar kuru sešas valstis – Beļģija, Vācijas Federatīvā Republika, Francija, Itālija, Luksemburga un Nīderlande - izveidoja Eiropas ekonomisko kopienu (EEK) un kurš stājās spēkā 1958.gadā. Tā ietvaros starp dalībvalstīm bija jāatceļ kvantitatīvos importa ierobežojumus, kā arī dažādos muitas nodokļus, nosakot kopīgus muitas tarifus. Saskaņā ar Romas līguma 39.pantu, KLP tiek izvirzīti šādi mērķi31: “a) celt lauksaimniecības ražīgumu, veicinot tehnikas attīstību un panākot lauksaimniecības ražošanas racionālu attīstību un ražošanas faktoru, jo īpaši darbaspēka, optimālu izmantojumu; b) šādi panākt pietiekami augstu dzīves līmeni lauku iedzīvotājiem, jo īpaši palielinot lauksaimniecībā nodarbināto personu individuālos ienākumus; c) stabilizēt tirgus; d) nodrošināt piedāvāto produktu pieejamību tirgū; e) panākt, ka patērētāji piedāvātos produktus saņem par samērīgām cenām. Tāpat tika noteikts, ka, veidojot kopējo lauksaimniecības politiku un plānojot īpašas metodes tās piemērošanai, jāņem vērā: a) lauksaimniecības īpatnības, ko rada lauksaimniecības sociālā struktūra un dažādu lauksaimniecības reģionu struktūras un dabas apstākļu atšķirības; b) vajadzība pakāpeniski īstenot attiecīgus pielāgojumus; c) tas, ka dalībvalstīs lauksaimniecības nozare ir cieši saistīta ar visu tautsaimniecību”. Eiropas Savienības 1992.gada Māstrihtas līgums Romas līgumu papildināja ar 130r pantu, kurā norādīts, ka “nosakot Kopienas politikas un to darbības mehānismus, tajos ir jāiekļauj vides aizsardzības prasības”. 29 Upīte I. Ieguldījumu atbalsta izmantošana Latvijas lauksaimniecībā. Promocijas darba kopsavilkums. LLU, Jelgava, 2010. – 96 lpp. 30 Treisijs M. Lauksaimniecība un pārtika tirgus ekonomikā. R.: LVAEI, 1996. -187. lpp 31 Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgums. 1957.g.ar grozījumiem. Pieejams: http://eur- lex.europa.eu/lv/treaties/dat/11957E/word/11957E.doc 42 Līdz ar to varam runāt jau par plašāku valsts ekonomisko regulēšanu lauksaimniecības jomā, kas orientēta arī uz patērētāju vajadzību apmierināšanu, dzīves līmeņa nodrošināšanu lauku iedzīvotājiem. 20.gadsimta 90.gados šiem mērķiem tika pievienota arī vides aizsardzības veicināšana, kā arī lauku teritoriju ekonomiskās attīstības stimulēšana (pēdējais nozīmēja būtiskas reformas atbalsta organizācijā, atbalstot ne vairs tikai lauksaimniecību kā nozari, bet lauku teritorijas un to iedzīvotājus)32. Galvenie KLP instrumenti laika gaitā bija šādi33: Intervences cenas, par kurām intervences institūcijas ir gatavas pirkt saražoto. Faktiski ar tām tiek noteiktas zemākās cenas vietējā tirgū. Sliekšņa cenas uz kopējās EEK robežas – tās faktiski ir minimālās importa cenas, kas kopā ar mainīgajām muitas nodevām neļauj importa produkcijai nonākt iekšējā tirgū par cenām, kas zemākas par sliekšņa cenām. Šīs cenas tika noteiktas augstākas par intervences cenām. Saskaņā ar 1995.gada 1.jūlijā spēkā stājušos GATT Urugvajas raunda noslēguma dokumentu sliekšņa cenas izzuda un mainīgās muitas nodevas tika pārveidotas par tarifiem. Eksporta subsīdijas (oficiāli – eksporta atmaksas) ļauj samazināt eksportējamās produkcijas cenas no iekšējā tirgus līmeņa līdz eksporta tirgus cenu līmenim. Eksports tiek subsidēts atkarībā no tirgus situācijas. Muitas nodevas (tagad tarifi), kuras, tāpat kā subsīdijas, tiek attiecinātas arī uz pārstrādāto produktu lauksaimnieciskās izcelsmes sastāvdaļām. Šādā veidā līdz 1960.gadu beigām lielākajai daļai produktu EEK bija radījusi sistēmu, kura efektīvi norobežoja iekšējo tirgu. Atbalsta sistēmu izmaksas uz saviem pleciem galvenokārt iznesa patērētāji, iegādājoties preces par cenām, kas pārsniedza pasaules līmeni. Bija paredzēts, ka sistēma kopumā dos peļņu, taču nebija ņemts vērā, ka eksporta atmaksas var pārsniegt ieņēmumus no importa nodokļiem. Palielinoties produktivitātei, arvien pieauga pašapgādes līmenis EK valstīs. Tika samazināts konkurējošo produktu imports, bet eksports uz trešajām valstīm palielinājās. Tas viss prasīja arvien lielākas izmaksas, un lauksaimniecībai izlietotie līdzekļi kļuva par galveno problēmu Kopienas budžetam. Līdz Makšerija reformai lielu daļu no izdevumiem veidoja 32 Jasjko u.c. Eiropas Savienības kopējā lauksaimniecības politika – kādu to veidosim Latvijā? 2.izd.R.: LVAEI, 2005. 99.lpp. 33 Treisijs M. Lauksaimniecība un pārtika tirgus ekonomikā. R.: LVAEI, 1996. -406 lpp. 43 eksporta subsīdijas. Šo produktu intervences uzkrājumi arī prasīja daudz līdzekļu, un reizēm valsts uzkrājumi sasniedza pat nepieļaujamus apmērus. Pirmais nopietnais solis ražošanas ierobežošanā bija kvotu noteikšana piena piegādēm 1984.gadā. Vēlāk ieviesa programmu “zemes atstāšana atmatā”. Tā paredzēja kompensāciju ražotajiem, kas vismaz uz 5 gadiem atstāja atmatā vismaz 20% savas aramzemes. Tam sekoja t.s. Makšerija plāns (Mcsharry plan) , ko parasti apzīmē kā KLP reformu. Šis plāns tika pieņemts 1992.gadā, un paredzēja būtiski samazināt kultūraugu cenas, tā vietā ieviešot kompensācijas maksājumus. Tā, sākot ar 1993./94.gadu intervences cena graudiem 3 gadu laikā bija jāpazemina līdz 100 ECU/t, kurpretī 1992./93.g. tā bija 168 ECU/t. Par to varēja saņemt kompensāciju 45 ECU par tonnu, koriģējot to atbilstoši ražībai katrā reģionā. Pirmajos reformas gados izdevās atjaunot tirgus līdzsvaru. Zemju atstāšana atmatā samazināja sējplatību un produkcijas apjomu, savukārt zemākās cenas sekmēja graudu izmantošanu lopbarībā, būtiski samazinājās intervences uzkrājumi (tas gan lielā mērā bija subsidētā eksporta rezultāts). Tirgus cenas kļuva stabilākas, turoties virs pazemināto intervences cenu līmeņa. Tā rezultātā, 1996.gadā atmatā bija jāatstāj vairs tikai 10% aramzemes. Situācija lauksaimniekiem kļuva labvēlīga, jo kompensāciju maksājumi netika samazināti, lai gan tirgus cenas nepazeminājās līdz paredzētajam līmenim. 3 gadu laikā no 1993. līdz 1996.gadam lauksaimnieku ienākumi Eiropas Savienības 15 dalībvalstīs pieauga par 20%34. Tomēr kompensāciju maksājumi kļuva par smagu nastu ES budžetam, un tie pārsniedza ar tirgus intervenci un eksporta subsidēšanu saistītos pirmsreformas izdevumus. Kaut arī bija paredzēts, ka politika, kas balstīta uz kompensācijas maksājumiem, būs daudz dārgāka par cenu atbalstīšanas politiku, tomēr bija cerēts, ka pamazām šīs izmaksas saruks, jo ražošanu samazinās zemju atmatā atstāšanas sistēma un cenu pazemināšana, bet patēriņš – īpaši graudu izmantošana lopbarībā, pieaugs. Taču izmaksas bija lielākas, nekā Komisija bija paredzējusi. Turklāt uz ES lauksaimniecības politiku tiek izdarīts spiediens no PTO puses, prasot atvērt tirgu trešajām valstīm, kā arī atcelt tirgu kropļojošo subsidēšanu, īpaši eksporta atmaksas. Tāpat ES paplašināšanās uz austrumiem, kas jau bija gaidāma 20.gs. deviņdesmitajos gados, aktualizēja šo jautājumu. Paplašināšanās sakarā gan tika noraidītas radikālas reformas, tomēr tika atzīts, ka arī līdzšinējais stāvoklis nav saglabājams. 34 Datu avots: Eurostat 44 D.Harvey, pētot KLP uz 21.gadsimta sliekšņa, atzīmē arī šādus neatrisinātus jautājumus35:  Pieaugoša kontrole pār lauksaimniekiem, kas nav savienojama ar konkurētspējīgu lauksaimniecību un ir dārga;  Nesaskaņotība starp reformēto KLP un izaicinājumiem sakarā ar jauno dalībvalstu pievienošanos ES;  Kvotu u.c. ierobežojumu pretruna ar ES sludināto vienotā tirgus principu un Eiropas vienību u.c. Kā solis KLP tālākai attīstībai bija 1997.gadā prezentētā un vēlāk pieņemtā Programma 2000 (Agenda 2000), kuras galvenie principi bija turpināt samazināt intervences cenas, eksporta subsīdijas, atbalstu ražošanai, bet palielināt tiešos maksājumus lauksaimniekiem ar mērķi kompensēt cenu un atbalsta maksājumu samazinājumu. Bez tam tika izstrādāta visaptveroša Lauku attīstības politika (KLP otrais pīlārs). Pirmie lauku attīstības maksājumi sākās jau ar 1992.gada reformu, bet 2000.gadā tie sasniedza 10% no KLP maksājumu apjoma. Tomēr ar to KLP izmaiņas neapstājās. Jau 2003.gada vasarā, nepilnu gadu pirms 10 jauno dalībvalstu (kuru skaitā bija arī Latvija) pievienošanās, Luksemburgā tika pieņemts lēmums par vienu no lielākām KLP reformām. Tās nepieciešamību izraisīja vairāki aspekti, kā:  Pasaules Tirdzniecības organizācijas jaunais sarunu raunds (prasība atdalīt maksājumus no ražošanas);  notika ES paplašināšanās;  samazinājās uzticība KLP patērētāju vidū;  bija jāsamazina budžeta izdevumi lauksaimniecībai. Galvenie deklarētie 2003.gada KLP reformas mērķi ir36: veicināt uz tirgu orientētas lauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstību, kas lauksaimniekiem pavērs plašākas iespējas pielāgoties tirgus vajadzībām, ņemot vērā pārmaiņas tirgū; rosināt videi draudzīgāku lauksaimniecības attīstību; 35 Ritson C., Harvey D. The Common Agricultural Policy. University of Newcastle upon Tyne, UK. 1997, p.440. 36 Jasjko D.u.c. Eiropas Savienības kopējā lauksaimniecības politika – kādu to veidosim Latvijā? 2.izd.R.: LVAEI, 2005. - 100 lpp. 45 veicināt lauku attīstību, novirzot tiešo ienākumu atbalstu no produkcijas ražošanas uz cilvēku, kurš šo produkciju ražo, un nodrošinot pietiekami augstu dzīves līmeni lauku iedzīvotājiem. Var teikt, ka KLP reforma pilnībā izmainīja līdzšinējo atbalsta sistēmu lauksaimniecībai. Kā galvenais jauninājums ir minams vienotā maksājuma ieviešana. Vienotais maksājums, kuru ES-15 dalībvalstīs bija jāievieš līdz 2007.gadam, bet jaunajās – līdz 2009.gadam, aizstāj lielāko daļu no līdz šim spēkā esošajiem atbalsta maksājumiem. Vienotā maksājuma princips ir: vienāds maksājums par lauksaimniecības zemes hektāru neatkarīgi no ražotās produkcijas veida, pie tam lauksaimnieciskās produkcijas ražošana nav obligāts nosacījums. Galvenais nosacījums ir zemes uzturēšana labā lauksaimniecības un vides stāvoklī. Tātad maksājumi tiek atdalīti no ražošanas. Bez tam arvien pieaugoša nozīme bija maksājumiem videi draudzīgas ražošanas sekmēšanai – Agrovides maksājumi, kā arī atbalsts lauksaimniecībai mazāk labvēlīgos apvidos.37 Bez vienotā maksājuma noteikšanas KLP reforma satur arī citus nosacījumus, kas būtiski var ietekmēt un jau ir ietekmējuši lauksaimniecības un tās nozaru stāvokli, tai skaitā Latvijā. Turpinās tirgus liberalizācija, samazinot ES ražotāju aizsardzības pakāpi. Piemēram, būtisks intervences cenu samazinājums skāra piena produktus. No 2003. līdz 2006.gadam tika samazinātas intervences cenas sviestam par 25% un sausajam vājpienam par 15%. Daļēji to paredzēja kompensēt atbalsta maksājumi piena ražotājiem. Tika veikta cukura reforma, kas paredzēja atteikties no līdz šim saglabājušās augstās ES ražotāju aizsardzības šajā tirgū. Tā rezultātā vairākās ES dalībvalstīs, arī Latvijā, tika pilnībā pārtraukta cukura ražošana, bet lielajās ražotājvalstīs (Vācija, Francija u.c.) tā palielinājās. KLP reforma lauksaimniekiem izvirza arī stingrākus nosacījumus atbalsta saņemšanai – tiek prasīts ievērot savstarpējo atbilstību jeb vides, pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un labturības standartus, kā arī uzturēt pieminēto labu lauksaimniecības un vides stāvokli zemē. Tādā veidā KLP tiek izmantota kā līdzeklis arī vides, kvalitātes, dzīvnieku labturības u.c. jautājumu risināšanā. Bez tam tiek paredzēta finanšu disciplīna – tiešo maksājumu korekcija, ja prognozes liecina, ka tirgus pasākumi un tiešais atbalsts konkrētajā gadā tiks pārsniegts. ES finanšu 37 Fragoso R. et al. The economic effects of common agricultural policy on Mediterranean montadoldehesa ecosystem. Journal of Policy Modelling 33 (2011), p.311-327. www.sciencedirect.com 46 disciplīnu lieto no 2007.gada. Latvijā to paredzēts ieviest līdz ar maksājumu izlīdzināšanu ar ES līmeni 2013.gadā. Darba izstrādes laikā tiek veidota Eiropas lauku attīstības programma 2014.- 2020.gadam. Vēl nav zināms precīzs paredzēto līdzekļu apjoms Latvijai, taču zināms, ka radikālas reformas lauksaimniecības un lauku politikā netiek plānotas. Plānots pamatos saglabāt līdzšinējos lauku atbalsta instrumentus, akcentu liekot uz „vides komponentes” iekļaušanu atbalsta maksājumos, kā arī mazo un vidējo lauku saimniecību atbalstu38. Apkopojums par ES KLP izmaksām un tās dažāda rakstura pasākumiem ES līmenī sniegts 1.3.attēlā. Tas parāda, ka KLP izdevumu absolūtais apjoms ir arvien pieaudzis (lai gan kopš jauno dalībvalstu pievienošanās 2004.gadā pieaugums ir ļoti neliels), taču atbalsta īpatsvars IKP samazinās, pēdējos gados sastādot 0,43% no ES IKP. 1.3.attēls. KLP kopējie izdevumi, to dalījums pa atbalsta veidiem un īpatsvars IKP 1980.-2008.gados39 38 Par ES daudzgadu budžetu 2014.-2020.gadam. [Elektronisks resurss] http://www.zm.gov.lv/index.php?sadala=323&id=12689 39 Avots: LR Zemkopības ministrija 47 Kopumā, atskatoties uz lauksaimniecības atbalsta attīstību Eiropā, nākas secināt, ka līdz pagājušā gadsimta 90.gadiem galvenokārt tika atbalstīts iekšējais tirgus (eksporta subsīdijas, importa ierobežojumi). Lauksaimniecība tika subsidēta caur garantētām cenām un saimniecību ienākumi bija atkarīgi no produkcijas apjomiem un cenām. Tas izraisīja pārprodukcijas problēmas, turklāt iekšzemes patērētājiem produkcija izmaksāja pat vairākas reizes dārgāk nekā pasaules tirgū. Piemēram, laikā no 1968. līdz 1980.gadam, saskaņā ar EK datiem, vidējās cenas Eiropas Kopienā pārsniedza pasaules cenas kviešiem un cukuram aptuveni 2 reizes, liellopu un teļa gaļai 1.6 reizes, cūkgaļai 1.4 reizes, sviestam – 4 reizes un vājpiena pulverim 3.5 reizes40. Savukārt pēdējās divās desmitgadēs atbalsta sistēma tika reformēta četras reizes: 1) Makšerija (MacShary) reforma 1992.gadā radikāli mainīja sniedzamā atbalsta veidu (galvenokārt laukaugiem un liellopu gaļai) – produktu cenas tika tuvinātas pasaules cenu līmenim, to samazinājumu kompensējot ar maksājumiem par laukaugu platībām un liellopu skaitu; 2) Otrā reforma, kas pazīstama kā Agenda 2000 (sākta 1999.gadā), aktualizēja konkurētspējas paaugstināšanas, ilgtspējas un lauksaimniecības daudzfunkcionalitātes mērķi. Tika ieviesta Lauku attīstības politika (KLP 2.pīlārs) un reformēta piena atbalsta sistēma; 3) 2003.gada reforma ieviesa jaunu atbalsta shēmu, ar kuru lielākā daļa atsevišķo atbalsta maksājumu tika apvienoti vienā saimniecības maksājumā (Single Farm payment). Šis maksājums tika izveidots, balstoties uz vēsturiskajiem kritērijiem, taču pie tam vairs netika prasīta produkcijas ieguve, bet tikai zemes uzturēšana „ labā lauksaimniecības un vides stāvoklī”. 4) KLP „veselības pārbaude” 2009.gadā pastiprināja atbalsta atdalīšanu no ražošanas. Galvenās izmaiņas bija visu kompensācijas maksājumu atdalīšana un to daļēja novirzīšana Lauku attīstības fondam41. Kā vērtēt katru no galvenajiem atbalsta veidiem, to ietekmi uz ekonomiku un tās subjektiem? Autors, apkopojot citu zinātnieku pētījumus, kā arī vērtējot Latvijas pieredzi, izdala šādus galveno atbalsta pasākumu vērtējumus: 40 Ritson C., Harvey D. The Common Agricultural Policy. University of Newcastle upon Tyne, UK. 1997, p.440. 41 Fragoso R. et al. The economic effects of common agricultural policy on Mediterranean montadoldehesa ecosystem. Journal of Policy Modelling 33 (2011), p.311-327. www.sciencedirect.com 48 Pirmajā apakšnodaļā aprakstītā cenu veidošanās analīze, akcentējot lauksaimniecības produktu cenām raksturīgo nestabilitāti, liek domāt, ka valsts intervence tirgū nolūkā to stabilizēt, ir vērtējama pozitīvi. Šādi pasākumi 1990.gados tika ieviesti arī Latvijā, un tas palīdzēja daudziem lauksaimniekiem daļēji kompensēt zaudējumus no tirgus cenu krituma. Pašlaik, kad intervencei tiek pielietoti ES nosacījumi, tās pielietošana ir ļoti ierobežota, jo intervences cena ir noteikta ļoti zema. Līdz ar to pat 2009.gadā, kad piena cena gada laikā samazinājās par 31%, bet kviešu cena par 24%, gandrīz netika pielietots intervences iepirkums (izņemot nelielu daļu miežu ražas)42, jo pat šādos apstākļos intervences cena nepārsniedza tirgus cenu. Tādēļ, autora ieskatā, intervences cenas līmeni varētu noteikt tādu, lai lauksaimnieki vismaz neciestu zaudējumus, pārdodot par šādu cenu, vai arī tie būtu minimāli, kā arī šo mehānismu padarīt pieejamāku, vismaz galvenajiem pārtikas produktiem (kvieši, mieži, piena produkti, gaļa). Tas varētu pasargāt daudzas strādājošas saimniecības no nespējas segt savas saistības un bankrota īslaicīgu tirgus svārstību dēļ. Ienākumu atbalstam, kas kļuvis par vienu no galvenajiem, ja ne pašu galveno lauksaimniecības atbalsta mērķi pēdējās desmitgadēs, no analītiskā viedokļa raugoties, ir cits pamatojums. Tas tiek pamatots ar iepriekš aprakstīto tendenci, ka lauksaimniecības ienākumi atpaliek no ienākumiem citās nozarēs. Kā jau iepriekš minēts, to saista ar lauksaimniecības īpatsvara samazināšanos nacionālajā ienākumā un ar saimniecībās strādājošo cilvēku ierobežoto mobilitāti. Ienākumu atbalstam var būt vairāki veidi: tas var būt tieši saistīts ar ražošanu (cenu atbalsts, resursu subsīdijas u.c.), maksājumi par platībām vai dzīvniekiem, kā arī maksājumi, kas ir atdalīti no ražošanas (summa nav atkarīga no produkcijas daudzuma, apsētās platības, dzīvnieku skaita u.c.). Gadu desmitiem tas ir izpaudies galvenokārt kā cenu atbalsts lauksaimniecības produktiem. Tā mērķis bija daļēji kompensēt lauksaimniecības produktu cenu relatīvu samazināšanos salīdzinot ar precēm un pakalpojumiem, kurus iegādājas lauksaimnieki. Cenu atbalsta politika ir vērtēta neviennozīmīgi un tā, iespējams, ir visvairāk kritizētā atbalsta politika, pamatoti norādot uz tās izraisītajām nelabvēlīgajām sekām. No taisnīguma viedokļa raugoties, šāds cenu atbalsts varētu būt attaisnojams (kā piebilst M.Treisijs – ja to sniedz veidā, kas šo problēmu nesaasina vai nepadara par mūžīgu)43. 42 LR Zemkopības ministrija. Latvijas lauksaimniecība un lauki 2010. Gada ziņojums. 38.-39.lpp. Pieejams: http://www.zm.gov.lv/doc_upl/LLS_GADA_ZIN_2009.pdf 43 Treisijs M. Lauksaimniecība un pārtika tirgus ekonomikā. R.: LVAEI, 1996. -406 lpp. 49 Viena no acīmredzamām negatīvām šādas politikas sekām ir produkcijas pārpalikuma rašanās. Cenu atbalsta ietekme uz piedāvājumu un pieprasījumu, pārprodukcijas rašanos un papildu nodokļu slogu ir grafiski attēlota 1.4.attēlā. 1.4. attēls. Produkcijas pārpalikumu un papildus nodokļu sloga izveidošanās cenu atbalsta ietekmē44. Augšminētajā attēlā Pe ir līdzsvara cena un Qe līdzsvara apjoms bez cenu atbalsta; paaugstinot cenu līdz Ps ražošanas apjoms kāpj līdz Qs, bet pārpalikums ir Qs – Qc. Ar iekrāsotu taisnstūri ir atzīmēts līdzekļu daudzums, kas no nodokļu maksātājiem tiek pārvirzīts lauksaimniekiem. Lauksaimnieku papildus ieņēmumi no cenu atbalsta šajā gadījumā ir starpība starp taisnstūri 0Pe bQe, kas būtu ieņēmumi brīvā tirgus apstākļos, un ieņēmumiem, kas tiek uzturēti ar cenu atbalstu, kurus atveido taisnstūris 0Ps aQs. Augstāk aprakstītās situācijas veidojas tad, ja cenas tiek atbalstītas krietni virs līmeņa, pie kura nacionālais (un starptautiskais) tirgus ir līdzsvarots. Šo problēmu pētīšanai ekonomisti ir pievērsuši lielu uzmanību, ieskaitot ESAO ziņojumu sērijas. Arī Latvijā 1990.gados lauksaimniecki pieprasīja iekļaut likumā prasību nodrošināt cenu paritāti starp lauksaimniecības produktiem un resursiem, un 1996.gadā pieņemtajā „Lauksaimniecības likumā” arī tika iekļauts punkts 10.4. „Ministru kabinets apstiprina noteikumus lauksaimniecības produkcijas un lauksaimniecībā izmantoto ražojumu un 44 Larry Neal. The CAP and reforms: feeding Europe and then some. The Economics of Europe and the EU. Cambridge, 2007. – 440 p. 50 pakalpojumu cenu un tarifu paritātes nodrošināšanai.”45 Praksē gan šāda paritāte netika nodrošināta, jo Latvijā valsts nenoteica lauksaimniecības produktu cenas, izņemot intervences iepirkumos. Augstāk aprakstītie tirgus izkropļojumi, pie kā noveda cenu atbalsts, nebija tikai EK, bet arī citu attīstīto valstu, pirmām kārtām ASV un Japānas problēma, jo šajās valstīs lauksaimniecības atbalsta pasākumi tika veikti aptuveni līdzīgā mērā. Priekšstatu par lauksaimniecības politikas ieguvumiem un zaudējumiem finansiālā izteiksmē rada dati, kas apkopoti 1.2. tabulā. 1.2. tabula.Lauksaimniecības politikas ieguvumi un izmaksas EEK, ASV un Japānā (1986./87.g., mljrd..USD)46 Valsts (valstu grupa) Ražotāju ieguvumi Patērētāju izmaksas Nodokļu maksātāju izmaksas Izmaksas pret ieguvumiem ASV 26,3 6,0 30,0 1,37 Eiropas Ekonomiskā kopiena 33,3 32,6 15,6 1,45 Japāna 22,6 27,7 5,7 1,48 Tabulas dati ļauj salīdzināt no vienas puses, ražotāju ieguvumus no lauksaimniecības atbalsta, un no otras puses, patērētāju un nodokļu maksātāju izmaksas. No tiem redzams, ka lauksaimniecības atbalsts nav tikai Eiropas problēma; izmaksas salīdzinājumā ar ieguvumiem ir līdzīgi augstas arī ASV un Japānā. Atšķīrās galvenokārt finansējuma modelis – ASV jau tajā laikā atbalsts galvenokārt tika finansēts no nodokļiem, taču Eiropā – caur cenu atbalstu. Autora rīcībā nav jaunāku datu, taču sagaidāms, ka pašlaik - pēc KLP reformas, kad tika atcelts cenu atbalsts, arī ES KLP izmaksas galvenokārt gulstas uz nodokļu maksātājiem, nevis uz patērētājiem. Kaut arī kopumā EEK KLP izmaksas, saskaņā ar minēto aprēķinu, gandrīz 1,5 reizes pārsniedza ieguvumus, kurus saņem paši lauksaimnieki, tomēr starp atsevišķām valstīm bija arī tādas, kurās bilance bija pat pozitīva. Saskaņā ar britu ekonomistu aprēķiniem, kas veikts 1980.gados, starp tolaik EEK 10 dalībvalstīm trijās – Īrijā, Dānijā un Nīderlandē – izmaksas bija ievērojami mazākas nekā ieguvumi (koeficienti attiecīgi 0,43, 0,54 un 0,74). Savukārt 45 Lauksaimniecības likums. 24.10.1996. likums ("LV", 189 (674), 08.11.1996.; Ziņotājs, 23, 12.12.1996.) [stājas spēkā 22.11.1996.; zaudējis spēku 24.04.2004.] 46 V.O.Roningen & P.M. Dixit, How Level Is the Playing Field ? An Economic Analysis of Agricultural Policy Reforms in Industrial Market Economies, Foreign Agricultural Economic Report no.239, Washington, D.C: Economic Research Service, United States department of Agriculture, 1989. 51 relatīvi visneizdevīgākā šī politika bija Lielbritānijai (2,07), Itālijai (1,87) un Vācijai (1,80)47. No šiem rezultātiem ir saprotams, kādēļ tieši Lielbritānija iestājas par lauksaimniecības politikas liberalizāciju, savukārt vairākas citas dalībvalstis aktīvi aizstāv esošo politiku (tuvāk par to aprakstīts 1.2.3. sadaļā). Cenu atbalsts rada arī citas negatīvas sekas. Pie tām var minēt nelietderīgu resursu patēriņu (papildus saražotās produkcijas robežizmaksas visai sabiedrībai pārsniedz robežienākumus no tās, tādēļ sabiedrība zaudē daļu efektivitātes), papildu nodokļu slogu, kā arī slogu uz vidi, ko rada papildus saražotā produkcija utt. Paaugstinātas iekšējās cenas lauksaimniecības precēm rada sekas arī starptautiskā līmenī. Augstas cenas iekšējā tirgū dara to pievilcīgu ārzemju ražotājiem. Taču, lai nepieļautu cenu krišanos, ES (līdzīgi kā ASV u.c.) izveidoja stingru iekšējā tirgus aizsardzības mehānismu, lai nepieļautu lētākas produkcijas nokļūšanu tajā. Tā rezultātā tiek kavēta salīdzinoši efektīvākā ražošana ārvalstīs, bet stimulēta neefektīvākā ražošana iekšzemē. Turklāt, tā kā produkcijas pārpalikumus pārtikušās valstis eksportē, pielietojot eksporta subsīdijas, pārējās valstis izjūt spiedienu uz cenām. Līdz ar to jaunattīstības valstis, kuras ir atkarīgas no eksporta, cieš zaudējumus sakarā ar mākslīgi samazinātām pasaules tirgus cenām. Šādā veidā nabadzīgākās valstis tiek kavētas izkļūt no nabadzības. Arī Latvijā ir spilgti piemēri, kā tika grauta vietējā ražošana, kad piemēram, 1998.-1999.gados masveidā ieplūda ES subsidētā cūkgaļa, un strauji nokritās vietējās cūkgaļas cenas un pieprasījums pēc tās. Kā viens no atbalsta politikas veidiem tiek izdalīti strukturālie pasākumi. Pie tiem pieder pasākumi, kas kopumā vērsti uz nozares efektivitātes paaugstināšanu - investīcijas cilvēkkapitālā, pasākumi ražošanas modernizēšanai un pārstrukturizēšaai, ražošanas izmaksu samazināšanai, jaunu un inovatīvu metožu ieviešana un kvalitāte pārtikas apritē (Upīte, 2010). Praksē kā viens no galvenajiem šāda rakstura pasākumiem, tajā skaitā Latvijā, ir investīciju atbalsts. Šāda veida atbalsta būtība ir kapitālieguldījumu subsidēšana, sedzot daļu no ieguldījumu izmaksām. Autora skatījumā, šāda veida atbalstam ir nozīmīga līdzība ar iepriekš minēto un daudz kritizēto cenu atbalstu, jo arī šeit atbalsts tiek sniegts līdzīgā veidā, tikai atbalsta objekts ir nevis ražotā produkcija, bet pirktie resursi. Latvijas un citu valstu zinātnieku pētījumi rāda, ka investīciju atbalsts mūsdienās ir neviennozīmīgi vērtēts atbalsta pasākums. Jaunākajos agrārās politikas pētījumos ieguldījumu 47 The Common Agricultural Policy of the European Community: Principles and Consequences, Occasional Paper no.62, Washington D.C., p.40. 52 atbalsta plaša pielietošana ir pakļauta kritikai, identificējot šo atbalsta veidu kā neefektīvu lauku saimniecību ienākumu palielināšanā.48 Šim nolūkam ir vērtēts, cik liela daļa ieguldīto līdzekļu palielina lauku saimniecību tīros ienākumus, jeb kāda ir „ienākumu sadalījuma efektivitāte”. ESAO ietvaros veiktā pētījuma rezultāti (Ash 2005) rāda, ka investīciju atbalsts ir visneefektīvākais lauku saimniecību ienākumu palielināšanas veids. 1.5.attēlā ir apkopoti trīs galveno atbalsta veidu finansējuma faktiskie (gala) saņēmēji. . 11,5 7,8 14 46,3 9,4 14 45 9,4 39,6 24,8 20,9 5,4 48,6 0,7 2,5 0% 20% 40% 60% 80% 100% Cenu kompensējoši maksājumi Platību maksājumi Ražošanas resursu subsīdijas Saimniecībā nodarbināto ienākumi Saimniecības īpašnieki Citi zemes īpašnieki Resursu piegādātāji Resursu izmaksas 1.5.attēls. Galveno lauksaimniecības atbalsta veidu finansējuma gala saņēmēji (atbalsta efektivitātes salīdzinājums)49 No tā redzams, ka saimniecību ienākumu palielinājumu (pirmās divas pozīcijas) rada tikai 17% no ieguldījumu atbalsta un 25% no cenu kompensējošiem maksājumiem. Platību maksājumu gadījumā šī daļa ir būtiski lielāka – 47%. Vēl daļa no atbalsta nokļūst pie zemes īpašniekiem. Ņemot vērā, ka Latvijā zemes nomas maksājumi ir ievērojami mazāki nekā vidēji ES valstīs (1,2% no produkcijas vērtības pret 2,7% vidēji ES50), kā arī zemes īpašnieki galvenokārt ir lauku saimniecību īpašnieki, vismaz lielākā daļa no šīs summas arī būtu attiecināma uz lauku saimniecību ienākumu palielinājumu. Savukārt pārējā daļa faktiski nonāk pie resursu piegādātājiem vai ceļ šo resursu izmaksas (ietverot arī projektu 48 Upīte I. Ieguldījumu atbalsta izmantošana Latvijas lauksaimniecībā. Promocijas darba kopsavilkums. LLU, Jelgava, 2010. – 96 lpp. 49 Upīte I. Promocijas darba kopsavilkums, 2010. 50 Eurostat dati par 2010.gadu. 53 administrēšanas izmaksas, kredītus utt.), tātad nenonāk lauksaimniecības sektorā. Šī daļa vislielākā ir tieši investīciju atbalsta gadījumā – pat 73%, bet platību maksājumos (saskaņā ar pētījumu) vismazākā – tikai 8%. Tomēr neraugoties uz to, investīciju subsīdijām tiek novirzīts ļoti liels atbalsta apjoms, īpaši ES un tajā skaitā Latvijā. Latvijā kopš 2002.gada šim atbalsta veidam novirzīti 30-40% no visām lauksaimniecības strukturālajām izmaiņām paredzēto fondu (SAPARD, struktūrfondi 2004.-2006.gadam un LAP 2007.-2013.gadam) līdzekļu. Viens no iemesliem tam var būt resursu piegādātāju ietekme, jo kā redzams no attēla, lielākā daļa šāda atbalsta galīgie saņēmēji ir resursu piegādātāji. Latvijas gadījumā tas nav valstiski izdevīgi, jo lauksaimniecības resursi galvenokārt tiek iepirkti. Pētījumu autori atzīmē, ka ienākumu sadalījuma efektivitātei ir tieša sakarība ar attiecīgā atbalsta veida kropļojošo iedarbību uz tirdzniecību. Šāda iedarbība rodas, ja palielinās vai pazeminās cenas un saražotais daudzums salīdzinājumā ar brīvas konkurences apstākļiem. Dewbre J., Anton J. un Thompson W. (2001) veiktā pētījuma rezultāti rāda, ka tieši ražošanas resursu subsidēšana ir atbalsta veids ar viskropļojošāko iedarbību. Arī ar produkcijas ražošanu saistītas subsīdijas un cenu atbalsts tiek atzīti par tirgu kropļojošām. Mazāk kropļojoši ir ar ražošanu saistīti platību maksājumi, bet vismazāk tirgu ietekmē no ražošanas atdalīti platību maksājumi. Salīdzināmi dati par kapitālieguldījumu cenām Latvijā ir apkopoti tikai no 2005.gada. Tie rāda, ka laikā no 2005.-2008.gadam ieguldījumu cenas pieauga vidēji par 40%, taču kopš 2009.gada, kad strauji samazinājās investīciju aktivitāte, saruka arī to cenas, un 2011.gadā kapitālieguldījumu vidējās cenas tikai par 26% pārsniedza 2005.gada rādītāju (LTVC dati). Tas rāda, ka pastāv pozitīva sakarība starp ieguldījumu cenām un veikto ieguldījumu apjomu, līdz ar to plašu atbalsta programmu atvēršana sekmē iegādājamo resursu sadārdzināšanos. Bez tam jāatzīst, ka šis atbalsta veids rada tiešu ietekmi uz konkurenci, tajā skaitā nostādot ievērojami sliktākā stāvoklī tos uzņēmējus, kuri šādu atbalstu nav saņēmuši (Latvijas LAP, piemēram, 1.2.1. pasākumā „Lauku saimniecību modernizācija” atbalstīt plānoto saimniecību skaits sasniedz tikai ap 4% no saimniecību kopskaita). Laika gaitā struktūrpolitikas uzstādījumi mainījās: ja tās sākuma posmā lauksaimniecības efektivitātes celšana tika saskatīta iespējā samazināt saimniecību skaitu un tajās strādājošo cilvēku skaitu (1964.gada ESAO pētījums par Zemo ienākumu līmeni lauksaimniecībā (Low Incomes on Agriculture)), tad kopš 1970.gadu vidus darbaspēka kustību no lauksaimniecības uz citām nozarēm sāka bremzēt vispārējā bezdarba 54 palielināšanās. Šādos apstākļos lauksaimniecības darbaspēka alternatīvās izmaksas samazinās. (Līdzīga tendence bija arī Latvijā – darbaspēka izmaksas ir ļoti atkarīgas no nodarbinātības iespējām un atalgojuma citās nozarēs, tikai ņemot vērā atrašanos ES kopējā tirgū, ir jāņem vērā arī ārvalstu darba tirgus.) Bez tam, bezdarbnieku pabalsti sociālās nodrošināšanas sistēmai var izmaksāt vairāk nekā saimniecību nepietiekoši nodarbināto strādnieku subsidēšana. Attieksmi izmainīja arī sociālo un ekonomisko izmaksu palielināšanās urbanizētās pārapdzīvotības gadījumā, kā arī apziņas veidošanās par vairākām lauku dzīves priekšrocībām. Tādējādi lauksaimniecības problēmu risināšanas metodes kļuva arvien sarežģītākas un kompleksākas. Pašreiz, atšķirībā no 1960.tajiem gadiem, ES līmenī netiek akcentēts mērķis izveidot lielākas saimniecības, bet tieši otrādi, pirmām kārtām atbalstīt ģimenes saimniecības. Palielinās atbalsts maksājumiem par tādiem sabiedrības pieprasītiem pakalpojumiem, kā lauku vides uzturēšana un uzlabošana, un – kas ir ļoti būtiski – tiek izstrādāti un ieviesti pasākumi, lai veicinātu ekonomikas attīstību un nodarbinātību lauku apvidos, tādējādi nodrošinot lauksaimnieku ģimenes ar alternatīvām darba iespējām tuvākajā apkaimē. Arī autors saredz perspektīvu tieši šajos atbalsta virzienos, sekmējot ienākumu gūšanas iespējas lauku apvidos dažādās nozarēs – gan lauksaimniecībā, gan ārpus tās. Kā risinājums situācijai, kā saglabāt lauksaimnieku ienākumus, vienlaikus izvairoties no pārprodukcijas, radās atbalsts, kas saistīts ar zemi. Tieši ar šādu atbalstu reformu procesā tiek aizstāts ražošanas vai cenu atbalsts gan ES, gan arī ASV un citās valstīs. Tas iezīmēja nozīmīgu pavērsienu arī tālākā politikas attīstībā: notika tas, par ko jau 1990.gadu sākumā M.Treisijs rakstīja, ka „daudzi ekonomisti, lai izsargātos no pārprodukcijas veicināšanas, aizstāv tiešo ienākumu atbalstu, kas vairāk ir saistīts ar personu nekā ar produkciju”. Kaut arī tiek atzīts, ka „kompensācijas maksājumi, kuri ir pilnīgi nošķirti no ražošanas, bet ir saistīti ar nepietiekamo ienākumu līmeni, lauksaimnieku vidū ir nepopulāri, tos ir grūti izstrādāt un ieviest”, tomēr tieši šāds atbalsta modelis laikā no 2000. līdz 2009.gadam pakāpeniski nomainīja līdzšinējo51. Ņemot vērā, ka šāds atbalsta veids pastāv samērā neilgi, vēl grūti izdarīt tālejošus secinājumus par tā ietekmi. Esošajos pētījumos secinājumi nav viennozīmīgi. Vācijā veiktajā pētījumā (Happe et al., 2008) secināts, ka atdalītie maksājumi būtiski ietekmē saimniecību struktūru. Negatīvu iespaidu tas atstāj uz nelielajām saimniecībām un tām, kurās ražošana nav rentabla, jo tās tiek stimulētas pārtraukt ražošanu. Līdz ar to atbrīvojas resursi citām saimniecībām, kas var sekmēt efektivitātes un ienākumu paaugstināšanos rentablajās 51 Treisijs M. Lauksaimniecība un pārtika tirgus ekonomikā. R.: LVAEI, 1996. -188. lpp 55 saimniecībās52. Citi pētnieki atzīmē, ka atdalītie maksājumi var radīt ražošanas pārtraukšanu lauksaimniecībai nelabvēlīgās teritorijās un mainīt lauksaimnieku domāšanu no ražotāja uz maksājumu saņēmēju jeb „pensionāru” (Tongeren 2008, Czyzewski, Poczta-Wajda, Stepien 2009). Jāatzīst, ka augšminētās tendences izteikti izpaužas arī Latvijā. Kopumā, izvērtējot pašreizējos un arī gaidāmos ES lauksaimniecības politikas pasākumus, jāsecina, ka tie lielā mērā tomēr atbilst lielo un ekonomiski attīstīto dalībvalstu, kā arī lielo korporāciju interesēm, jo visas ekonomiskās attiecības regulē tirgus, kurā galveno vietu ieņem lielie dalībnieki, bet tirgus aizsardzības mehānismu loma (intervence, kvotas utt.) tiek samazināta. Piemēram, laikā kopš Latvijas iestāšanās ES tikpat kā nav darbojusies intervence, kas agrāk bija viens no galvenajiem instrumentiem, lai regulētu produkcijas piedāvājumu tirgū un cenas; no 2015.gada plānots atcelt piena kvotas, kas līdz šim ierobežoja katras dalībvalsts pārdošanai saražotā piena apjomu. Galvenā problēma ES kontekstā, kuru parasti izvirza Latvijas valdība, ir nevienlīdzīgie tiešmaksājumi ar citām ES dalībvalstīm, taču bez tās arī citi līdz šim pieredzētie rezultāti - cukura nozares liktenis, problēmas piena sektorā, kā arī kopējās tendences Latvijas laukos, tai skaitā ražojošo saimniecību skaita samazināšanās, tā saucamo “dīvānzemnieku” rašanās, tāpat zemes cenas un tās nomas maksas celšanās, ārzemnieku ienākšana Latvijas laukos u.c. atsedz vajadzību pēc rūpīgas KLP ietekmes analīzes uz Latvijas lauksaimniecību un arī plašāk – uz laukiem un visu tautsaimniecību. 1.2.3. Lauksaimniecības un lauku atbalsta reformas un nākotnes perspektīvas Šajā sadaļā ir analizēta lauksaimniecības un lauku atbalsta tālākā attīstība un iespējamās reformas. Darba izstrādes laikā ES un Latvijā tiek spriests par konkrētiem pasākumiem un finanšu apjomu 2014.-2020.g.periodam, līdz ar to konkrēta finanšu un pasākumu plāna vēl nav, tomēr galvenās vadlīnijas ir zināmas. Jāatzīst, ka kopumā ES lauksaimniecības politikā reformas notiek samērā lēni, jo lēmumi jāsaskaņo starp daudzām dalībvalstīm, kurām bieži vien ir atšķirīgas intereses. Tomēr pēdējo 20 gadu laikā EK ir veikusi nozīmīgas reformas, kuru rezultātā atbalsts ir gandrīz pilnīgi atdalīts no ražošanas un piesaistīts konkrētam saņēmējam – saimniecībai, ievērojama daļa atbalsta tiek novirzīta vides pasākumiem, kā arī pēdējos gados – ekonomikas dažādošanai lauku teritorijās. 52 Happe K.et al. Does structure matter? The impact of switching the agricultural policy regime to farm structures. Journal of Economic Behaviour & Organization 67 (2008), p.431-444. 56 Pēdējās desmitgadēs gan Eiropā, gan citur pasaulē ir vērojama lauksaimniecības atbalsta līmeņa samazināšanās tendence. Atbalsta īpatsvars iekšzemes kopproduktā ESAO valstīs ir samazinājies no 2.5% 1986.-1988.gados līdz 0.9% 2006.-2008.gados, bet procentos no lauku saimniecību ienākumiem – attiecīgi no 38% līdz 23% (tajā skaitā ES – no 40% līdz 27%). Pie tam ES vidēji nebūt nav augstākās lauksaimniecības subsīdijas, salīdzinot ar lauksaimnieku gūtajiem ienākumiem. Augstāks līmenis ir dažās bagātajās Eiropas valstīs ārpus ES (Norvēģijā (62%), Šveicē (60%)), kā arī Āzijas valstīs – Korejā (61%) un Japānā (49%). Viszemākais atbalsta īpatsvars no ESAO valstīm ir Jaunzēlandē (1%) un Austrālijā (6% no lauksaimnieku ienākumiem) 53. Liela nozīme atbalsta līmeņa mazināšanā bija starptautiskām vienošanām, īpaši GATT Urugvajas raunda ietvaros, kur tika panākta lauksaimniecības pakļaušana starptautiskiem regulējumiem, kas paredzēja tirdzniecības liberalizāciju. Pētnieki, kas analizē šos procesus (Harvey 1997 u.c.) atzīmē, no vienas puses, pieaugošo spiedienu no lauksaimniecības preču eksportvalstīm, īpaši „Kairnas grupas”, kas prasīja lauksaimniecības regulēšanas reformu, bet tajā pašā laikā atzīst, ka galvenais impulss, kādēļ lauksaimniecība tika iekļauta Urugvajas raundā, ir bijuši pieaugošie izdevumi lauksaimniecības atbalstam gan Eiropā, gan ASV (piemēram, no 1980. līdz 1985.gadam izdevumi lauksaimniecības atbalsta programmām gandrīz divkāršojās (Harvey 1997)), ko izraisīja deprasīvais pasaules tirgus. Līdz ar to, lielvalstis uzskatīja daudzpusējās tirdzniecības sarunas kā iespēju atrisināt iekšējās problēmas caur pasaules cenu celšanos. Tas dotu iespēju samazināt vai labākajā gadījumā atcelt pavisam iekšējo atbalstu54. Tā rezultātā iesākās nozīmīgs reformu process, kurā līdz ar kopējā atbalsta līmeņa samazināšanos ir raksturīgas šādas divas galvenās tendences: o samazinās ar konkrētas produkcijas ražošanu saistītais atbalsts o pieaug maksājumu īpatsvars, kuru saņemšana ir atkarīga no vides aizsardzības, dzīvnieku labturības un pārtikas drošības prasību izpildes. Kaut arī PTO nosaka galveno ietvaru visa veida pasākumiem, kuri ietekmē starptautisko konkurenci, tajā skaitā lauksaimniecības atbalstam, tomēr saglabājas situācija, ka ekonomiski attīstītās valstis un to grupas tērē lielus līdzekļus lauksaimniecības atbalstam. Piemēram, 53 Agricultural Policies in OECD Countries. Monitoring and Evaluation. OECD 2009. p.13. [Elektronisks resurss] http://www.oecd.org/dataoecd/37/16/43239979.pdf 54 Ritson C., Harvey D. The Common Agricultural Policy. University of Newcastle upon Tyne, UK. 1997, p.440. 57 ESAO valstīs kopējais atbalsts, kas ietver ražošanas subsīdijas, atbalstu lauku infrastruktūrai, izglītībai, zinātnei un mārketingam, 2006.-2008.gadu periodā bijis 271 miljardu EUR (190 miljardi LVL)55. Kā redzams no 1.6. attēla, ES lauksaimniecībā vidēji subsīdiju daļa neto pievienotajā vērtībā ir 41% (2010.g.). Kopumā jaunajās dalībvalstīs šī daļa ir nedaudz augstāka – 44%. Savukārt Latvija, neraugoties uz mazākajiem tiešmaksājumiem uz LIZ platības vienību, kopš iestāšanās ES pieder pie valstīm ar augstu subsīdiju īpatsvaru, ja tās salīdzinām ar ražošanas apjomu. Valsts un ES subsīdijas, kuras veido lauksaimnieku ienākumus, vidēji 2010.gadā veidoja 67% no lauksaimnieku ienākumiem, tātad ievērojami vairāk nekā ES vidēji. Tas ir septītais augstākais rādītājs ES dalībvalstīs, arī vairāk nekā Lietuvā un Igunijā. Tas liecina, ka Latvijas lauksaimniecība ir vēl vairāk atkarība no atbalsta nekā ES kopumā, līdz ar to relatīvi, lauksaimniecības atbalsts jau pašreizējā līmenī palielina Latvijas lauksaimnieku konkurātspēju arī ES līmenī, salīdzinājumā ar situāciju bez tā. Autors vēlas piebilst, ka analizējot subsīdiju īpatsvaru ienākumos, ir jāņem vērā arī ienākumu absolūtais līmenis. Līdz ar to, šeit apskatītais rādītājs nekādi nenozīmē, ka Latvijā subsīdiju līmenis būtu relatīvi par lielu salīdzinot ar citām ES dalībvalstīm, jo viens no subsīdiju mērķiem objektīvi būtu ienākumu līmeņa izlīdzināšana, līdz ar to valstīs un teritorijās ar zemāku ienākumu līmeni uz vienu nodarbināto subsīdiju īpatsvaram būtu jābūt augstākam. 55 Agricultural Policies in OECD Countries. Monitoring and Evaluation. OECD 2009. p.13. [Elektronisks resurss] http://www.oecd.org/dataoecd/37/16/43239979.pdf 58 41% 44% 105% 97% 94% 76% 69% 69% 67% 67% 60% 58% 58% 57% 54% 50% 49% 48% 42% 41% 41% 32% 31% 30% 29% 15% 15% 0% 20% 40% 60% 80% 100% 120% ES-27 ES-12 (jaunās) Luksem burga Som ija Slovākija Čehija Īrija Zviedrija Latvija Austrija Slovēnija Vācija Ungārija Lie tuva Igaunija Polija Dānija Grieķ ija Francija Lie lbritānija Portugāle Bulgārija Beļģija Itālija Spānija Rum ānija Nīderlande 1.6. attēls. ES un nacionālo subsīdiju daļa lauksaimniecības neto pievienotajā vērtībā 2010.gadā ES un tās dalībvalstīs (%)56 Tā kā pašreizējās KLP darbība ES līmenī ir plānota līdz 2013.gadam, viens no visvairāk diskutētajiem jautājumiem saistībā ar lauku atbalstu ir – kādas izmaiņas plānots veikt atbalsta politikā nākamajam periodam – no 2014. līdz 2020.gadam? Vai pamatā tiks turpināta līdzšinējā politika, vai arī sagaidāmas būtiskas izmaiņas? 56 Aprēķins, izmantojot EUROSTAT datus. Iekļautas tikai subsīdijas, kuras saņem tieši lauksaimnieki un kuras veido kārtējā gada ienākumus 59 Šajā sakarā ir notikušas un turpinās intensīvas diskusijas gan zinātniskā, gan politiskā līmenī. Jau 2005.gadā Lielbritānija nāca klajā ar savu „KLP vīziju”, kas pēc būtības paredzēja nozīmīgu tiešā atbalsta samazināšanu, norādot uz esošās KLP neefektivitāti mērķu sasniegšanā, lielajiem sabiedriskajiem izdevumiem, kā arī to, ka šādas politikas rezultātā tiek būtiski sadārdzināta pārtika ES iekšienē. Līdz ar to minētā vīzija paredzēja atcelt KLP 1.pīlāra (lauksaimniecības attīstība, konkurētspējas paaugstināšana) maksājumus, paredzot, ka lauksaimniecībai kā preču ražošanai jātiek atalgotai no tirgus. Tomēr tā pieļāva, ka lauksaimniekiem kā sociālo labumu radītājiem ir jāsaglabā atlīdzība, kuru tie saņem no nodokļu maksātāju līdzekļiem par tiem labumiem, kurus tirgus nespēj atlīdzināt. Ar to tiek saprasti lauku attīstības maksājumi, kas saistīti ar vidi saudzējošu tehnoloģiju izmantošanu utt. – pašreizējās Lauku attīstības programmas 2.ass. 57 Tajā pašā laikā citu valstu pārstāvji šos plānus dēvē kā izdevīgus tām valstīm, kurās lauksaimniecība nav īpaši nozīmīga un ir izdevīgs lētas pārtikas imports. Jāatzīst, ka šie plāni ir sastapuši pretestību arī pašā Lielbritānijā. Piemēram, neatkarīgs pētījums, kuru veica lauksaimniecības un pārtikas politikas pētījumu institūts (FAPRI) par britu ieteiktās KLP reformas ietekmi uz Skotijas fermeriem uzrāda, ka reformas ietekmē līdz 2018.gadam: o liellopu ganāmpulks samazināsies par 33%, bet aitu – par 28% o aitu gaļas cenas samazinātos par 11% salīdzinot ar pašreiz plānotajām, bet piena cenas – par 3,7% o ieņēmumi no tirgus sagaidāmi par 17% zemāki salīdzinājumā ap pašreiz plānotajiem. Pētījuma autori atzīmē, ka Skotijas valdības ieskatā, lauksaimniecībai ir jāsniedz vairāki sabiedriskie labumi, īpaši vides saglabāšana, pārtikas ražošana un ekonomiskās aktivitātes, kā arī apdzīvotības uzturēšana attālākos apvidos, savukārt Lielbritānijas vīzija liek šauru uzsvaru tikai uz vides aspektu. Kopumā tiek atzīmēts, ka vietās, kur lauksaimniecība ir mazāk intensīva un ir tai mazāk piemēroti apstākļi, šāda reforma izraisītu negatīvākas sekas nekā attīstītos reģionos58. Kā atbildi Lielbritānijas vīzijai Francija kopā ar 11 citām ES dalībvalstīm izstrādāja „Memorandu par reformētās KLP izstrādāšanu un nākotni”, kurā principā noraida šādas radikālas reformas, tomēr paredz reformēt atsevišķus KLP elementus. Tajā pašā laikā 57 UK Position on CAP reform [Elektronisks resurss] http://www.birdlife.cz/wpimages/video/UK%20vision.pdf 58 UK agricultural plans. The Scottish Government. [Elektronisks resurss] http://www.scotland.gov.uk/News/Releases/2009/09/30103311 60 Memorands paredz neatteikties no vēsturiskajiem maksājumiem, kā arī saglabāt pašreiz izveidojušos situāciju, kas ļauj lauksaimniekiem atteikties no lauksaimnieciskās ražošanas un turpināt saņemt maksājumus. Šo iemeslu dēļ Latvija neatbalstīja Francijas memorandu59. Tajā pašā laikā LR Zemkopības ministrija, izstrādājot Latvijas pozīciju par Lielbritānijas vīziju, atzīmēja, ka Latvijā situācija ir atšķirīga nekā ES kopumā, jo o Latvijā lauksaimniecība ir galvenais nodarbošanās veids laukos (ES vidēji 14,9% saskaņā ar britu dokumentu, bet Latvijā 32% pamatdarbā) o Latvijā pēc KLP piemērošanas lielākā daļa atbalsta nonāk lauksaimniekiem o Lauksaimniecība ir ES līdzekļu piesaistes veids Latvijā. Tiek atzīts arī, ka liela daļa pašreizējās KLP mīnusu, kas minēti dokumentā, ir ar negatīvu ietekmi arī Latvijā: o Tā veicina intensīvu ražošanu, atstāj negatīvu ietekmi uz vidi un netiek nozīmīgi veicinātas vidi saudzējošas tehnoloģijas o Liela daļa atbalsta aizplūst no laukiem, un ekonomiski KLP nav sevišķi efektīva o KLP sekmē nelielo saimniecību likvidāciju, kurai ir videi draudzīgākas un ražo veselīgāku pārtiku. Analizējot šādas iespējamās reformas ieguvumus un zaudējumus, ZM atzīst, ka Latvijas ekonomiskie ieguvumi no reformas ir apšaubāmi, taču tā var zaudēt gan ES līdzekļus lauksaimniecības atbalsta veidā, gan – kas ir daudz būtiskāk – pašražotu pārtiku un dzīves un darba vietas laukos. Lauksaimniecības tirgus liberalizācija Latvijai nav izdevīga, jo klimata, kā arī augsto izmaksu dēļ ES iekšienē, tā nespēj konkurēt ar trešās pasaules valstīm. Bez tam, Latvijā ir ekonomiski vājāki uzņēmumi nekā ES kopumā, tādēļ jo lielāka liberalizācija, jo mazākas izredzes vietējai ražošanai. Tas padara lauksaimniecības kā nozares izdzīvošanu praktiski neiespējamu bez papildus atbalsta. Turklāt tiek atzīmēts risks pārtikas apgādē, samazinoties vietējai ražošanai un pieaugot globālajam pieprasījumam60. Autors kopumā piekrīt ZM secinājumiem, īpaši akcentējot mazo un vidējo saimniecību aizsardzības nepieciešamību, kas tirgus globalizācijas apstākļos ir visvairāk pakļautas riskam. Latvijā, protams, ir cita situācija nekā ekonomiski attīstītajās ES valstīs, 59 Atbalsta politikā jābūt vienlīdzīgiem nosacījumiem. [Elektronisks resurss] http://www.lvportals.lv/index.php?menu=doc&id=134620 60 Latvijas nostāja par Lielbritānijas KLP vīziju. LR Zemkopības ministrija., 2006. Nepublicēts materiāls. 61 kuras jau gadu desmitiem ir saņēmušas prāvus līdzekļus gan tiešo maksājumu veidā, gan kā atbalstu investīcijām, modernizācijai, vides aidzsardzībai utt. Turpmākā diskusiju gaitā arī citas valstis, tajā skaitā nelielās (Austrija, Čehija) nāca klajā ar saviem ierosinājumiem KLP. Astoņu ES valstu lauksaimniecības ministri 2009.gadā Vīnē nāca klajā ar „Vīnes principiem”, kuri tika apspriesti konferencē Tirolē (2009.g.decembris). Kā galvenie principi, uz kuriem jātiek balstītai lauksaimniecības politikai, tiek minēti – ilgtspēja un vides aizsardzība. Tas paredz saglabāt esošos 2 atbalsta pīlārus – pirmo kā konkurētspēju veicinošu, lai sekmētu nozares konkurētspēju ES un ārējā tirgū, un otro kā maksājumus par papildus pakalpojumiem kā saimniekošanu kalnu apvidos, bioloģisko lauksaimniecību, inovāciju ieviešanu, piemēram, atjaunotās enerģijas ražošana, lauku tūrisma pakalpojumi utt61. Kopīgu deklarāciju par KLP nākotni 2010.gada sākumā pauda arī deviņu ES jauno dalībvalstu – Bulgārijas, Kipras, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Polijas, Rumānijas un Slovākijas – pārstāvji. Tajā tiek izteikts atbalsts tiešo maksājumu saglabāšanai, uzsverot, ka tiem „jāpaliek par galveno KLP instrumentu, ka atbalsta un stabilizē lauksaimniecības ieņēmumus, kā arī nodrošina sabiedrību ar sabiedrisko labumu”62. Galvenais uzsvars šajā deklarācijā, ko īpaši uzsver arī Latvijas pārstāvji, ir prasība atteikties no vēsturiskā principa tiešmaksājumu sadalē un maksājumu līmeņa izlīdzināšana starp „vecajām” un „jaunajām” dalībvalstīm. Kopumā jāatzīst, ka arī ES līmenī, īpaši saistībā ar gaidāmo periodu (2014.-2020.g.), arvien noteiktāk izskan vēlme atbalstīt tieši ģimenes saimniecības, nevis lielos, industriālos lauksaimniecības uzņēmumus. Tas nozīmē, ka visas ES līmenī tiek atzīti ieguvumi, kurus sabalansēta lauksaimniecības un lauku attīstība spēj dot videi, cilvēkiem, kuri dzīvo valstī (gan laukos, gan pilsētās), bet netiek atbalstīta efektivitātes celšana ”par katru cenu”, nerēķinoties ar vidi, lauku iedzīvotājiem un saražotā produkta kvalitāti. 61 Greif V.F. Agro-political perspectives after 2013. Austria`s attitude towards Common Agricultural Policy. Agriregionieuropa n.20, 2010. Ancona, February 2011, p.8-11. 62 Deklarācija par Kopējās lauksaimniecības politikas nākotni pēc 2013.gada. Varšava, 2010.gada 3.februāris. [Elektronisks resurss] http://www.zm.gov.lv/print.php?sadala=349&id=9994 62 1.3. Lauku atbalsta pasākumu novērtēšanas nozīme, līdzšinējā attīstība un ieteicamās metodes 1.3.1. Novērtēšanas nepieciešamība, tās līmeņi un attīstība Valdību realizētā lauksaimniecības politika, kas kopš 1990.tajiem gadiem arvien ciešāk pārauga lauku politikā, nav iedomājama bez kvalitatīvas un pietiekami visaptverošas šīs politikas seku jeb ietekmes vērtēšanas. Ietekmes vērtēšanas saturs un metodes ir atkarīgas no jomas, kādā to veic. Politikas pasākumu ietekme var būt dažāda. Piemēram, varam izšķirt  ekonomisko ietekmi  ietekmi uz vidi  sociālo ietekmi. Nebūtu pareizi aplūkot šīs ietekmes pilnīgi atrauti vienu no otras, tādēļ darbā nav pieļauta strikta norobežošanās no pārējiem ietekmes veidiem, tomēr tā kā darba tiešais mērķis ir ekonomiskās ietekmes izvērtēšana, tuvāk ir analizēta šī ietekme un tās vērtēšana. Ekonomisko ietekmi vērtē, veicot ekonomisko analīzi. Tā ir izveidojusies un izriet no vajadzības padarīt ekonomisko sistēmu efektīvāku. Ekonomiskā analīze sākas no vajadzības apzināšanās, atbilstoši kurai tiek uzstādīts jautājums, un tad tiek meklētas atbildes un risinājumi. Pastāv 2 galvenie līmeņi, kādā analīze tiek veikta:  Makro līmenis (tautsaimniecības interesēs) un  Mikro līmenis (uzņēmuma interesēs). Ja analīzes sistēma ir sabiedrības veidota (makro līmenī), tad tās mērķis galvenokārt ir gūt sabiedrisku labumu – panākt efektīvāku resursu izlietošanu no sabiedrības viedokļa; sekmēt valsts izaugsmi; attīstīt nozares, kuras valstī vai reģionā ir atzītas par perspektīvām utt. Uzņēmuma interesēs (mikro līmenī) veiktas analīzes mērķis pamatā ir paaugstināt konkrētā uzņēmuma darbības efektivitāti - rast efektīvāko resursu izmantošanas veidu produkcijas ieguvei. Vairumā citu nozaru valsts loma ir salīdzinoši neliela. Galvenie valsts regulēšanas mehānismi ir tirgus barjeras (muitas politika), valsts veic zināmu tirgus regulēšanu, bet 63 pārējais notiek nozares iekšienē. Tādēļ arī valsts līmenī ekonomiskās analīzes bieži vien netiek veiktas – pamatā tas notiek uzņēmumu, dažkārt arī nozaru apvienību, profesionālo organizāciju u.tml. līmenī. Taču lauksaimniecība šajā ziņā atšķiras no visām citām nozarēm - tā ir visvairāk centralizēti regulētā nozare, īpaši attīstītās valstīs, un saistībā ar to šajā nozarē ir daudz attīstītāka ekonomiskā analīze, nekā vairumā citu nozaru. Līdz šim Latvijā, saskaņā ar autora novēroto, nav bijis vienotu principu vai metodikas, saskaņā ar kuriem tiktu vērtēta atsevišķu atbalsta pasākumu ietekme. Tas nenozīmē, ka nebūtu bijis pētījumu šajā jomā – agrārās politikas un tās atsevišķu aspektu izpētei pēdējos gados ir pievērsušies daudzi zinātnieki, piemēram, Litavniece L. (2008), Pilvere I. (2007, 2008), Rozentāle S. (2008), Saktiņa D., Meyers W.H. (2007), Sproģis A. (2007.), Sproģis J. u.c. (2008), Salputra G., Miglavs A. (2007), Upīte I. (2010) u.c., tomēr rādītāju loks, kurus autori izmanto, lai raksturotu agrārās politikas vai tās pasākumu ietekmi, ir atšķirīgs. Arī jāsecina, ka galvenokārt analīze tiek veikta mikro līmenī – proti, kā pasākums ietekmē konkrēto saimniecību – atbalsta saņēmēju ekonomiskos rādītājus; atsevišķos gadījumos tiek pētītas tendences nozares līmenī, piemēram, pētījumi par investīciju efektivitātes novērtēšanu (Rozentāle S.; Upīte I.), taču autors līdzšinējā praksē nav saskāries ar visaptverošu pētījumu vai regulāri veiktu monitoringu, kas ļautu izvērtēt visu atbalsta pasākumu ietekmi un salīdzināt dažādu pasākumu efektivitāti (piemēram, platību maksājumi vai investīciju atbalsts) un ietekmi uz dažādām saimniecību grupām. Pēc autora rīcībā esošām ziņām, tikai 2009.gadā ar autora līdzdalību Latvijā tika uzsākts darbs pie rādītāju sistēmas izveides, ar kuras palīdzību izvērtēt lauku atbalsta pasākumu kompleksu ietekmi – gan mikro gan makro līmenī, kā arī gan atsevišķu pasākumu, gan atbalsta programmas un tās galveno sastāvdaļu (asu) kopējo ietekmi uz ekonomiku un vidi. Vairāki interesanti pētījumi Latvijā ir veikti, lai novērtētu ES fondu makroekonomisko ietekmi. Viens no plašākajiem ir biedrības ”Baltijas Starptautiskais Ekonomikas Politikas studiju centrs” veiktais pētījums „ES fondu makroekonomiskās ietekmes izvērtējums” (2007- 2008). Pētījuma autori analizējuši dažādas pieejas, kas izmantotas līdzīgos pētījumos ES valstīs, un par piemērotāko Latvijas gadījumā atzinuši divu posmu pieeju: 1) secinājumi no pierādījumiem, izmantojot gan daļējo apkopoto piedāvājuma puses analīzi, gan daļējo apkopoto pieprasījuma puses analīzi; 2) apvienot piedāvājumu un pieprasījumu vienotā valsts piecu sektoru HERMIN tipa modelī. 64 Pētījuma autori pievērš uzmanību tam, ka dažādi modeļi vienai valstij ģenerē atšķirīgus rezultātus un norāda, ka šādos gadījumos nepastāv zinātniskas pieejas „vislabākā modeļa” izvēlei, bet nozīme ir pētāmās tautsaimniecības vērtējumam un izpratnei. Modeļa pielietošanas gadījumā bieži vien izšķiroša nozīme ir pieņēmumu izvēlei (piemēram, analizējot fondu ietekmi, tā ir izspiešanas efekta novērtēšana u.c.)63. Minētā pētījuma rezultāti ir izmantoti turpmākā šī darba izstrādē 2.nodaļā. Tomēr autora vērtējumā, ekonomiskās ietekmes analīze nevar aprobežoties tikai ar modeļu izmantošanu, jo lauksaimniecības politikas vajadzībām bieži ir nepieciešams konkrēts, tūlītējs, novērtējums, kam nav iespēju veltīt daudz laika, kā arī pieejamās informācijas apjoms bieži mēdz būt ļoti atšķirīgs, līdz ar to izmantotajām metodēm jābūt pietiekami elastīgām. Modelēšanas pielietošana varētu būt pamatota visdrīzāk iepriekš plānotu, paredzamu novērtējumu gadījumos, īpaši prognozējot plānoto ietekmi, kad trūkst faktiskās informācijas un ir nepieciešami pieņēmumi. Arī vairāku kaimiņvalstu – jauno ES dalībvalstu - zinātnieku darbos valsts atbalsta politikas ietekme ir analizēta, izmantojot dažādus rādītājus. Piemēram, Dr.hab. oec. P.Mickiewicz (Polija), vērtējot publisko fondu ietekmi uz lauku saimniecībām vienā no Polijas reģioniem, analizē vairākus parametrus, tajā skaitā respondentu vecumu, izglītības līmeni, saimniecību lielumu. Var piebilst, ka šos parametrus par nenozīmīgiem neuzskata arī autors, un veicot ES atbalsta ietekmes analīzi uz Latvijas lauksaimniecību un laukiem, tie ir ņemti vērā. Tomēr nenoliedzami, ka šie rādītāji raksturo tikai atbalsta saņēmēju struktūru, bet nevis reālo ietekmi uz atbalsta saņēmējiem un visu ekonomiku, tādēļ analīze nevar ar tiem aprobežoties. P. Mickiewicz savā darbā izdala šādus atbalsta materiālās ietekmes rādītājus, noskaidrojot tos ar aptaujas palīdzību: Būtisks ražošanas apjomu kāpums Apstrādātās zemes platību pieaugums Specializācijas kāpums Darba produktivitātes pieaugums Ieviestas jaunas tehnoloģijas Produkcijas kvalitātes kāpums Nelauksaimniecisko darbības veidu attīstība.64 63 ES fondu makroekonomiskās ietekmes izvērtējums. Pirmā posma ziņojums. Izpildītājs: biedrība „Baltijas Starptautiskais Ekonomikas Politikas Studiju centrs”. 2007.gada janvāris, Rīga. 64 lpp. 64 Mickiewicz P. Influence of Public Funds on the Development of Arable Farms on the Territory of the West Pomeranian Voivodeship // Economic Science for Rural Development. Finances, Taxes, Investment and Support systems. No.17, 2008, Jelgava. p.102-109. 65 Autora vērtējumā, lielākā daļa no minētajiem rādītājiem ir izmantojami ietekmes novērtējumā, tomēr ne vienmēr ar aptaujas palīdzību tos var precīzi noteikt. Tādēļ autors rekomendē savienot aptaujas metodi ar saimniecību datu analīzi. Bez tam, kāda rādītāja kāpums konkrētā saimniecībā (piemēram, saimniecības zemes platības) vēl neliecina par pozitīvu efektu visā nozarē kopā, jo pastāv iespēja, ka atbalstu saņēmušie lauksaimnieki izspiež no tirgus tos, kuri strādā bez atbalsta (aizstāšanas efekts). Līdz ar to autors atzīmē nepieciešamību vērtēt atbalsta ietekmi makro līmenī – uz visu nozari, lauku kopienu, valsts tautsaimniecību. Kaimiņvalsts Igaunijas pētnieki Janno Reiljan & Dorel Tamm (2008) pētījuši valsts politikas ietekmi uz Igaunijas lauksaimniecības konkurētspēju, izdalot iekšējo un ārējo. Iekšējā konkurētspēja tiek mērīta ar tādiem rādītājiem kā: lauksaimniecības daļa IKP un nodarbinātībā (un to dinamika), kā arī algu līmeni lauksaimniecībā salīdzinājumā ar citiem sektoriem. Savukārt starptautiskā konkurētspēja mērīta, salīdzinot produktivitāti (pievienotā vērtība uz vienu strādājošo) Igaunijā un citās valstīs, ārējās tirdzniecības bilanci (lauksaimniecības preces kopā, piens, gaļa) un tās dinamiku, pašapgādes līmeni ar pārtiku. Šie rādītāji autora vērtējumā visnotaļ labi raksturo konkurētspēju makro līmenī, un arī autors savos pētījumos ir izmantojis pievienoto vērtību uz pilna laika nodarbināto kā vienu no efektivitātes rādītājiem, tomēr jāatzīst, ka aplūkojot šos rādītājus atrauti no detalizētas atbalsta politikas, kā arī ārējo faktoru analīzes, ir grūti novērtēt tieši atbalsta ietekmi. Tas tādēļ, ka apkopoto rādītāju līmenis un tendences var būtiski mainīties citu faktoru ietekmē. Piemēram, šajā valstī, tāpat kā Latvijā, visbūtiskākās izmaiņas nozarē notika tieši 1990.-1995.gados, kad strauji samazinājās gan ražošana, gan nozares daļa IKP un nodarbinātībā, gan ārējās tirdzniecības bilance no pozitīvas kļuva par izteikti negatīvu, bet tas, kā zināms, notika ekonomiskās sistēmas pārstrukturizācijas rezultātā.65 Savukārt Lietuvas pētnieces J.Čiburiene un Ž. Simanavičiene pētījušas korelatīvas sakarības starp dažādiem atbalsta instrumentiem un lauksaimnieku ienākumiem, pievienoto vērtību, lauksaimniecības produktu ražošanu u.c. Iegūtie rezultāti gan ir samērā pārsteidzoši, jo saskaņā ar publicētajiem rezultātiem uzrāda vāju sakarību starp lauksaimniecību produktu ražošanu un tiešajiem maksājumiem (0.7), vāju pozitīvo saistību (<0.9) starp pievienoto vērtību uz nodarbināto, kā arī lauksaimnieku ienākumiem un tiešajiem maksājumiem (0.863), 65 Reiljan J., Tamm D. The Impact of Governmental Policy on the Competitiveness of the Estonian Agricultural Sector / Economic Science for Rural Development No. 17, 2008, Jelgava, p.125-135. 66 garantētiem kredītiem (0.744), eksporta subsīdijām (0.681) u.c.66 Tomēr šāda veida analīze, autora ieskatā, sniedz visai maz iespējas rezultātu interpretācijai un secinājumu izdarīšanai, jo pēc viena šāda vērtējuma secināt, piemēram, ka pieminētie atbalsta instrumenti nav derīgi un ir pārtraucami u.tml., būtu ļoti pārsteidzīgi. ES vecajās dalībvalstīs apkopota ievērojami lielāka pieredze atbalsta ietekmes novērtēšanā gan makro, gan mikro līmenī. Kā atzīmē Mackay & Horton, 2003), laikā kopā 20.gadsimta 80.gadiem atbalsta ietekmes novērtēšana lauksaimniecībā attīstītajās valstīs ir ievorājami profesionalizējusies. Tā ir kļuvusi vairāk orientēta uz lietotāju - praktisko rezultātu iegūšanu, bieži vien tiek pielietotas jauktas metodes u.c. Novērtēšanas rezultāti arvien vairāk var tikt izmantoti operatīvā darbā67. Situācijas modelēšanai makro līmenī bez iepriekš pieminētā HERMIN modeļa, kas īpaši paredzēts struktūrfornu ietekmes modelēšanai, tiek izmantots arī ECOMOD (ļoti detalizēts modelis, kas izmantots lai novērtētu plānoto fondu ietekmi 2007.-2013.gadam jaunajās ES dalībvalstīs. Atsevišķās valstīs izmantots arī QUEST II modelis. Kopumā minētie pētījumi ļauj secināt, ka ES fondu ietekme uz ES veco dalībvalstu ekonomiskām bijusi pozitīva, taču neliela (papildus IKP pieaugums 0.2-2% gadā). Ievērojami lielāku efektu pētījumi paredz jaunajām dalībvalstīm. Piemēram, 2000.gadā pielietojot HERMIN modeli Latvijai laika posmam no 2002.-2010.gadam, konstatēts, ka plānotais papildus IKP pieaugums šajā laikā ir aptuveni 6% katru gadu (virs bāzes scenārija). Savukārt Igaunijai ietekme novērtēta vēl lielāka – 7-13.5% gadā (2004.-2010.gados)68. Daudzi pētījumi ir veikti, lai novērtētu ES lauksaimniecības politikas ietekmi uz konkrētiem faktoriem, piemēram, darbaspēka izmantošanu Vācijā (Petrick, Zier, 2012). Autori, izmantojot vairākus dinamiskus modeļus, cita starpā secina, ka tiešie maksājumi un kompensācijas par darbu mazāk labvēlīgos apvidos neietekmē nodarbinātību, ja maksājumi ir pilnīgi atdalīti no ražošanas69. Itāļu autori (Bartolini & Viaggi, 2012) pētījuši metodoloģiskās pieejas KLP efektu noteikšanai uz saimniecību lieluma izmaiņām, savukārt vairāku valstu pētnieku grupa – reformu ietekmi uz zemes pamešanu (Renwick et.al, 2012). Citos pētījumos 66 Čiburiene, J.& Simanavičiene, Ž. State Regulation of Agricultural Policy: Lithuanian case. / Economic Science for Rural development, No.17, 2008, Jelgava, p. 47-51. 67 Mackay R., Horton D. Expanding the use of impact assessment and evaluation in agricultural research and development. Agricultural systems 78 (2003). www.elsevier.com/locate/agsy. 68 ES fondu makroekonomiskās ietekmes izvērtējums. Pirmā posma ziņojums. Izpildītājs: biedrība „Baltijas Starptautiskais Ekonomikas Politikas Studiju centrs”. 2007.gada janvāris, Rīga. 64 lpp. 69 Petrick M., Zier P. Common Agricultural Policy effects on dynamic labour use in agriculture. Food policy 37 (2012). www.elsevier.com/locate/foodpol. 67 tiek rasta pieeja, lai novērtētu politisko pasākumu ietekmi uz vairākiem faktoriem, piemēram, reģionālais multi-aģentu stimulators (RegMAS) (Lobianco, Esposti, 2010), ar kā palīdzību novērtēta dažādu scenāriju ietekme uz saimniecību skaitu (lieluma grupās), platību, saimniecību ienākumiem un darba patēriņu. Portugāļu pētnieki (Fragoso et al, 2011) ar matemātiska piedāvājuma modeļa palīdzību secina, ka maksājumu atdalīšana no ražošanas atstāj negatīvu efektu uz lauksaimniecisko ražošanu un resursu izmantošanu. Bez tam, ir veikti vēl daudzi citi līdzīga rakstura pētījumi. Autora ieskatā, kaut arī šie novērtējumi var sniegt nozīmīgu indikatīvu informāciju, tomēr to interpretācija jāveic uzmanīgi. Piemēram, ne vienmēr rezultāti, kas iegūti citā valstī, būs vienlīdz attiecināmi arī uz Latviju, kā arī pielietotās vērtēšanas metodes ne vienmēr būs šeit izmantojamas (datu pieejamība, atšķirīgi nosacījumi u.c.). Tādēļ šī darba uzdevumā ietilpst izveidot pietiekami detalizētu novērtēšanas paņēmienu kopu, kas ļautu iegūt informāciju, kas nepieciešama ne tikai vispārējam priekšstatam, bet konkrētām lauksaimniecības un lauku politikas vajadzībām – pasākumu izvēlei, nosacījumu formulēšanai utt. Šim nolūkam, autora ieskatā, nepieciešams gan kopējais novērtējums, kas parādītu programmas makro ietekmi, gan arī konkrētu pasākumu ietekme mikro un makro līmenī. 1.3.2. Ieteicamie metodoloģiskie risinājumi lauku atbalsta ietekmes vērtēšanai Latvijā Apkopojot līdzšinējo lauksaimniecības un lauku atbalsta ietekmes novērtēšanas praksi, autors izdara secinājumu, ka galvenais metodoloģiskais izaicinājums ir – atdalīt tieši atbalsta izraisīto ietekmi no cita veida ietekmes. Autora vērtējumā, to ir grūti izdarīt makro līmenī, jo makroekonomisko rādītāju izmaiņas ietekmē ļoti daudzi faktori, no kuriem atbalsts bieži vien veido tikai mazāko daļu. Līdz ar to, lai veiktu kvalitatīvu vērtējumu, ir jāizdara precīzi pieņēmumi, kuriem bieži vien trūkst pietiekamas informācijas. Piemēram, ekonomiskā krīze radīja būtisku ietekmi uz makroekonomiskajiem rādītājiem Latvijā 2008.-2010.gados, un lai pietiekami ticami šādā mainīgā vidē novērtētu ES fondu ietekmi, ir nepieciešams ļoti precīzi novērtēt pašsvaru u.c. rādītājus. Arī pieminētā makroekonomiskā izvērtējuma autori uzsver, ka viņu iegūto rezultātu ticamība ir ļoti lielā mērā atkarīga no izdarīto pieņēmumu precizitātes, kuru starpā viens no būtiskākajiem ir pašsvara līmenis (t.i., kāda daļa no ieguldījumiem tiktu veikti arī, ja fondi netiktu piešķirti). Autori atzīst, ka viņiem nav zināms 68 faktiskais pašsvara īpatsvars, viņi tikai var izdarīt pieņēmumus, balstoties uz viņu rīcībā esošo informāciju70. Arī EK izvirzījusi šādus galvenos metodoloģiskos uzdevumus lauku atbalsta programmu ietekmes izvērtēšanai: 1) Atbildēt uz jautājumu: kas būtu noticis konkrētajā programmas sfērā bez dotās programmas? Ir vajadzība novērtēt programmas ietekmi, kur vien iespējams, ņemot vērā tās pretstatu, proti - aprēķināt, kādas izmaiņas būtu notikušas bez specifiskās intervences? 2) Nošķirt atsevišķu pasākumu vai programmas kopumā izraisītos efektus no citu iejaucošos faktoru sekām71. Autors, vairākus gadus strādājot pie novērtēšanas metodikas Latvijā, kā arī pētot citu valstu pieredzi, secina, ka minētos uzdevumus ir veikt vieglāk, ja analīzi veic mazāk apkopotā līmenī. Piemēram, pieminēto pašsvaru daudz vieglāk ir novērtēt konkrētam atbalsta pasākumam, konkrētam atbalstāmo saimniecību (uzņēmumu) lokam, izmantojot mikro līmeņa datus, nevis visā ekonomikā kopā, kur dažādos tās segmentos tas var būt būtiski atšķirīgs. Arī vairāki pētnieki (Pufahl & Weiss, 2009) atzīmē, ka pēdējā desmitgadē arvien vairāk datu kļūst pieejami mikro līmenī (par atsevišķām lauku saimniecībām), tādēļ ievērojami pieaudzis empīrisko pētījumu skaits par lauku politikas ietekmi uz atsevišķām saimniecībām (Salhofer and Streicher, 2005; Shaik and Helmers, 2006 u.c.). Novērtēšanas pieeja, kuru iesaka autors, ir vispirms veikt atsevišķu atbalsta pasākumu ietekmes vērtējumu, izmantojot informāciju par konkrētiem atbalsta saņēmējiem (pasākumus, var apvienot, ja to raksturs un mērķa kopa ir ļoti līdzīgi), un tad attiecīgo ietekmi summēt, tādā veidā aprēķinot kopējo programmas ietekmi makro līmenī. Šāds paņēmiens dod iespēju veikt detalizētu atsevišķu pasākumu vērtējumu,kas ļoti nepieciešams politikas veidošanā, atbalsta pasākumu un to nosacījumu plānošanā utt. Autora izveidotā pieeja ir pamatota ar EK novērtēšanas ekspertu tīkla tematiskajā darba grupā izstrādātajām metodoloģiskajām vadlīnijām, līdz ar to tā atbilst EK izvirzītajām prasībām Lauku attīstības programmas novērtēšanai. Tajā pašā laikā EK vadlīnijas nesniedz pabeigtu metodiku, kura būtu uzreiz izmantojama jebkurā dalībvalstī. Tiek sniegts galvenais 70 ES fondu makroekonomiskās ietekmes izvērtējums. Pirmā posma ziņojums. Izpildītājs: biedrība „Baltijas Starptautiskais Ekonomikas Politikas Studiju centrs”. 2007.gada janvāris, Rīga. 64 lpp. 71 Approaches for assessing the impacts of the Rural Development Programmes in the context of multiplie intervening factors. Working paper. European Evaluation Network for Rural Development.Brussels, 2010. 69 ietvars, norādot, ka vadlīniju mērķis nav ierobežot vērtētājus, bet tos iedvesmot un iedrošināt. Līdz ar to konkrētas metodoloģiskās pieejas un praktisko risinājumu izstrāde ir katras dalībvalsts ziņā, un šis darbs ir veidots ar mērķi sniegt ieguldījumu minētajā jomā. Minētajā dokumentā ir noteikti 3 vispārējie ekonomiskās ietekmes rādītāji, ar kuriem vērtēt lauku atbalsta programmas kopējo ietekmi72: 1. Ekonomiskā izaugsme. Saskaņā ar VUNS, to mēra kā tīro papildus bruto pievienoto vērtību, novērtējot pirktspējas paritātē. Šis rādītājs nevar tikt izmantots, lai mērītu nozares konkurētspēju, lauku ekonomikas diversifikāciju vai dzīves kvalitāti. Lai izdarītu šādus secinājumus, vadlīniju autori iesaka pielietot papildus rādītājus apkopotā līmenī (piemēram, izlaides struktūru), vai indeksus (piemēram, lauku attīstības indekss). 2. Nodarbinātības veicināšana. VUNS iesaka šo rādītāju mērīt kā papildus darba vietas pilna laika ekvivalentā kuras radītas gan tieši atbalstītajos projektos, gan netieši programmas ietekmē un ilgst vismaz 10 gadus. Papildus ietekmes aprēķinam tieši saimniecībās, pielietojot gan kvantitatīvās, gan kvalitatīvās metodes, jānovērtē arī iespējamie efekti ārpus lauksaimniecības, kā arī negatīvie efekti, kas rodas, piemēram, ceļot ražošanas faktoru izmantošanas produktivitāti. 3. Darba produktivitāte. Tā ir definēta kā izmaiņas bruto pievienotajā vērtībā uz pilna laika nodarbināto. Bruto pievienotā vērtība ir definēta kā izlaide mīnus starppatēriņš. Tiek atzīmēts, ka šo rādītāju novērtēšanā nav „standarta metodes”, kuru varētu pielietot mehāniski. Ekspertu komisija piedāvā vairākas metodes un veidus, kas atspoguļo 2 galvenos principus: tiekties pēc optimāliem pierādījumiem, kā arī novērtēt lauku sabiedrības, ekonomikas un teritorijas kompleksumu un unikalitāti. Autors atzīmē, ka piedāvātie vispārējie ietekmes rādītāji var sniegt būtisku indikatīvo informāciju par atbalsta ietekmi, tomēr tie nevar būt kā vienīgie un galvenie rādītāji, pēc kuriem vērtēt konkrēto atbalsta pasākumu rezultātus un lietderību (turklāt ne visiem pasākumiem šos rādītājus var pietiekami kvalitatīvi novērtēt). Autora ieteiktā novērtēšanas 72 Schuh B., Lukesch M. etc. Approaches for assessing the impacts of the Rural Development Programmes in the context of multiplie intervening factors. // Paper prepared for the 122th EAAE Seminar „Evidence-based agricultural and rural policy making: methodological and empirical challenges of policy evaluation”. Ancona, February 17-18, 2011. 70 rādītāju sistēma tuvāk aprakstīta darba 3.nodaļā, bet šīs nodaļas turpinājumā tuvāk apskatīti metodoloģiskie risinājumi. Pētījumos akcentētas vairākas grūtības, ar kurām jāsakaras vērtētājiem, nosakot atbalsta pasākumu ietekmi. Valdību programmas bieži vien satur dažādus (dažkārt pat pretrunīgus) mērķus, un katra programma bieži izmanto lielu skaitu dažādu instrumentu. Pat ja pētnieki fokusētos uz vienu instrumentu, arī tad novērtēšana ir sarežģīta, jo atbalsta pasākumi ietekmē ne tikai atsevišķas saimniecības tieši, bet rada netiešos efektus (piemēram, augsti tiešie maksājumi sekmē zemes un citu fiksēto resursu cenas celšanos (Key and Roberts, 2006)). Visbeidzot, tā kā piedalīšanās atbalsta programmās parasti ir brīvprātīga, tas nozīmē, ka normāli konkrēta saimniecība tajā piedalīsies tikai tad, ja uzskatīs, ka ieguvumi no programmas pārsniegs paildu izdevumus. Izdevumi un ieguvumi var atšķirties atkarībā no dažādiem saimniecību raksturlielumiem, no kuriem dažus ir grūti identificēt. Sistēmisko atšķirību eksistence starp programmu dalībniekiem un tiem, kas tajās nepiedalās, rada vajadzību nodalīt „īsto” programmas ietekmi no tās ietekmes, ko rada sākotnējās atšķirības divu minēto grupu raksturojumā. Tā rezultātā vērtētājs var gūt atbildi uz jautājumu – cik daudz programmas dalībnieki ir ieguvuši salīdzinot ar situāciju, ja tie nebūtu piedalījušies programmā? Fakts, ka šo salīdzinājumu tiešā veidā nav iespējams novērot, tiek definēts kā „klasiskā novērtēšanas problēma”73. Shematiski šo problēmu var attēlot šādi. Pieņemsim, ka X ir hipotētisks cēlonis un Y ir rezultāts. Mainot X vērtību, varam izmainīt (ietekmēt) Y vērtību. Pieņemot, ka X izmainās no uz , tad, lai izmērītu cēloņa ietekmi uz Y, jāsalīdzina divas Y vērtības: - ja x ir izmainījies, un - ja x nemainās. Turklāt, ja X izmainās, tad Y vērtība bez X izmaiņām, , nav novērojama. Līdz ar to, tieši nav iespējams novērtēt cēloņa radītās sekas bez hipotētiska pieņēmuma par to, kāda būtu Y vērtība, ja X vērtība nemainītos. Pasvītrotais izteikums attiecināms uz alternatīvo rezultātu (counterfactual), kas pēc būtības ir hipotētisks nenovērojams lielums. Balstoties uz iepriekš rakstīto, analizējot cēloņu radītās sekas, nepieciešams salīdzināt faktisko rezultātu ar alternatīvo rezultātu. Taču realitātē nav iespējams salīdzināt šī rādītāja izmaiņas vienām un tām pašām saimniecībām saņemot un vienlaikus arī nesaņemot atbalstu. Šī iemesla dēļ salīdzinājums ir 73 Pufahl A., Weiss Ch.R. Evaluating the effects of farm programmes: results from propensity score matching / European Review of Agricultural Economics. Official journal of the European Association of Agricultural Economists. Vol.36, No.1, March 2009, Oxford University Press; p. 79-102. 71 veicams starp līdzīgām saimniecībām, no kurām daļa ir saņēmusi atbalstu (atbalsta saņēmēji), bet daļa atbalstu nav saņēmusi (kontroles grupa, pret ko salīdzināt). Kontroles grupas izmantošanas mērķis ir atdalīt tās bruto pievienotās vērtības izmaiņas, kuras atbalsta saņēmējiem būtu notikušas arī tad, ja atbalsta nebūtu. Piemēram, ja pieņemt, ka ir divas identiskas saimniecības X1 un X2, no kurām X1 atbalstu ir saņēmusi, bet X2 atbalstu nav saņēmusi, tad tiešais bruto pievienotās vērtības pieaugums, kas ir izveidojies atbalsta dēļ, būtu b1 līmenī, jo a1-b1 pieaugums X1 saimniecībā (kas ir vienāds ar a2 lielumu X2 saimniecībā) notiktu arī bez atbalsta (1.7. attēls). 1.7. attēls. Atbalsta tiešās ietekmes novērtējuma shēma74 Izmantojot šo pieeju, ir jāaprēķina bruto pievienotās vērtības % izmaiņas atbalsta saņēmēju grupā, kuras ir notikušas pateicoties atbalsta saņemšanai. Ietekmes novērtējuma veikšanai ir pielietojamas vairākas metodes un to kombinācijas. Vienu no pirmajiem pētījumiem šajā ziņā Latvijā veica pētnieku grupa A.Nipera vadībā (2010.), izdalot šādu izmantojamo metožu spektru:  Kvantitatīvā analīze  “Naïve” tipa metodes:  pirms/pēc novērtējums;  atbalsta saņēmēju grupas salīdzināšana ar bez atbalsta strādājošo grupu;  atbalsta saņēmēju salīdzināšana ar valsts (reģiona, teritorijas) vidējiem datiem;  noteikta sliekšņa sasniegšanas novērtēšana;  vienkārša diferenču diferences pieeja.  Kvazi eksperimentālās metodes: 74 Metodoloģija LAP 2007.-2013.g.pasākumu ietekmes novērtēšanai. 1.redakcija. RSEBAA, 2010.g.maijs 72  PSM - (ATT - DiD) /Notikumu iespējamības atbilstība – vidējais ietekmes efekts uz ietekmētajiem – diferenču diference/;  GPS - (ATT - DiD) /Vispārinātā notikumu iespējamības atbilstība – vidējais ietekmes efekts uz ietekmētajiem – diferenču diference/.  Neeksperimentālā dizaina metodes:  OLS (Mazāko kvadrātu metode).  Kvalitatīvā analīze  Situāciju analīze (situation analysis);  Detalizētās izpētes (case studies).75 No minētajām metodēm gan Eiropas Komisija, gan pētījuma autori kā prioritāras ietekmes indikatoru novērtēšanai rekomendē kvazi eksperimentālās novērtējuma metodes un neeksperimentālā dizaina metodes76. Taču, ņemot vērā datu un resursu ierobežojumus, ne visos gadījumos minētās metodes ir pielietojamas. Šādā situācijā ir izmantojama kvalitatīvā analīze vai kvalitatīvās analīzes un “naïve” metožu kombinācija. Pētījuma autori atzīmē, ka teorētiski, ja ir pieejami vajadzīgie dati pietiekamā daudzumā un laika periodā, izmantojamas būtu visas šīs metodes. Autori ir analizējuši datu apjoma un pieejamības kritērijus, kas tiek izvirzīts kā pamatnosacījums metožu izvēlē. Vislielākās prasības pēc datiem ir kvazi eksperimentālo metožu pielietošanā (1.3. tabula). Tabulā ir norādīts skaits, cik attiecīgās metodes pielietošanai ir nepieciešams atlasīt atbalsta saņēmējus (lauku saimniecības vai citas saimnieciskās vienības, kas saņēmušas konkrētā veida atbalstu), un cik, ja metode to prasa, jāatlasa līdzīgas saimniecības (atlasot saskaņā ar iepriekš uzstādītajiem kritērijiem), kurām pēc iespējas vienīgai atšķirībai ar atbalsta saņēmējiem vajadzētu būt tajā, ka šī saimniecība atbalstu nav saņēmusi. Tā, ATT-DiD pielietošanai, vēlams, lai PSM metodes pielietošanas rezultātā būtu izlase, kurā ir vismaz 50 atbalsta saņēmēji un 200 līdzīgi bez atbalsta strādājošie. Tā kā PSM procedūras rezultātā izlašu lielums var būtiski samazināties, indikatīvi būtu vēlams, lai atbalsta saņēmēju grupa (pirms PSM pielietošanas) būtu aptuveni 100 un 400 bez atbalsta strādājošie. 75 Metodoloģija LAP 2007.-2013.g.pasākumu ietekmes novērtēšanai. 1.redakcija. RSEBAA, 2010.g.maijs 76 Approaches for assessing the impacts of the Rural Development Programmes in the context of multiplie intervening factors. Working paper. European Evaluation Network for Rural Development.Brussels, 2010. 73 1.3. tabula. Vēlamais izlašu lielums dažādu vērtēšanas metožu pielietošanas gadījumā77 Metode Atbalsta saņēmēji Bez atbalstastrādājošie Fona dati Kvazi eksperimentālās PSM - (ATT / DiD) >50 (pēc PSM pielietošanas) >200 GPS - (ATT / DiD) >250 (pēc GPS pielietošanas) Neeksperimentālā dizaina OLS >100 (ļoti atkarīgs no mainīgo skaita) “Naïve” Pirms/pēc novērtēšana x (vēlams >50) Atbalsta saņēmēju un bez atbalsta strādājošo salīdzināšana x (vēlams >50) x (vēlams >50) Atbalsta saņēmēju salīdzināšana ar reģiona vidējo x (vēlams >50) x Noteikto rādītāju/standartu sasniegšana x (vēlams >50) x Vienkāršā diferenču diferences metode x (vēlams >50) x (vēlams >50) Reģiona/teritorijas vidējo novērtēšana x Kvalitatīvā analīze Situācijas analīze > 30 - 40 Detalizētās izpētes > 5 - 10 Pamatojoties uz līdzīgu loģiku, GPS pielietošanas gadījumā vēlamā sākotnējā izlase būtu 500 objekti. Datu ietilpīga ir arī OLS metode. Izlases lielums šīs metodes pielietošanai ir ļoti atkarīgs no vienādojumā iekļauto izskaidrojošo mainīgo skaita, taču vēlamā izlase ir sākot ar 100 novērojumiem. Ir iespējams veikt aprēķinus arī ar nedaudz mazākām izlasēm, taču tas ietekmē aprēķinu precizitāti un palielina varbūtību, ka aprēķini neatspoguļo reālo situāciju. Attiecībā uz “naïve” metožu pielietošanu, vēlamās atbalsta saņēmēju un bez atbalsta strādājošo grupas ir lielākas par 50 novērojumiem. Kvalitatīvās analīzes kontekstā autori rekomendē divas metodes. Pirmā metode ir situācijas analīze, kas balstās uz nejauši izvēlētiem atbalsta saņēmējiem, lai saprastu, kas ir noticis, pateicoties atbalstam, un kas būtu noticis, ja atbalsta nebūtu. Šajā gadījumā vēlamais 77 Metodoloģija LAP 2007.-2013.g.pasākumu ietekmes novērtēšanai. 1.redakcija. RSEBAA, 2010.g.maijs 74 analizējamo objektu skaits ir vismaz 30-40 objekti (tas lielā mērā ir atkarīgs no pasākuma mēroga un atbalsta saņēmēju ekonomiskā viendabīguma). Otrā metode ir padziļinātās izpētes, kas paredz padziļināto pētījumu veikšanu gan ar atbalstu strādājošo, gan bez atbalsta strādājošo grupai. Šajā gadījumā ir jāizvēlas “tipiskie” uzņēmumi/saimniecības un detalizēti jāizanalizē situācija, par pamatu izmantojot finanšu datu un naudas plūsmu analīzi, modelējot, kas būtu noticis bez atbalsta. Šajā gadījumā vēlamais analizējamo objektu skaits ir 5-10, taču tas ir ļoti atkarīgs no pasākuma mēroga un atbalsta saņēmēju ekonomiskā viendabīguma. Minētā analīze ļauj secināt, ka Latvijā kvazi eksperimentālās metodes būtu piemērojamas tikai gadījumos, ja par lielu skaitu saimniecību būtu pieejami pietiekami precīzi dati (piemēram, precīza ekonomiskā informācija vairāk gadu garumā sākot no gada pirms atbalsta saņemšanas gan par atbalsta saņēmējiem, gan par līdzīgām saimniecībām, kuras strādājušas bez atbalsta, kas ļautu izveidot bāzes kopu. Daļēji tas attiecas arī uz neeksperimentāla dizaina metodēm. Ja par atbalsta saņēmējiem pašlaik Latvijā tiek vākta informācija, it īpaši lauksaimniecības ieguldījumu pasākumos (kaut arī minētā informācija ir nepietiekama tieši lai varētu spriest par šo saimniecību ekonomisko situāciju – tiek apkopoti tikai galvenie finanšu rādītāji: neto apgrozījums, izmaksas kopā un peļņa), tad par pārējām saimniecībām vienīgais ekonomisko datu avots ir SUDAT, kurā apkopo datus par pavisam 1000 Latvijas lauku saimniecībām. Līdz ar to rodas grūtības atlasīt salīdzināmu kopu, īpaši gadījumos, kad tā ir pietiekami specifiska (ja atlases kritērijiem atbilst tikai neliela saimniecību daļa). Šo metožu izmantošanā, īpaši gadījumos, kad nepieciešams atlasīt lielu skaitu saimniecisko vienību, uzreiz iezīmējas trūkums, kurš tiek atzīts gan metodiskajā, gan pētnieciskajā literatūrā78. Proti, reāli nevar likt vienlīdzības zīmi starp saimniecībām, kuras ir izmantojušas atbalstu, un tām, kuras to nav darījušas. Bieži vien atbalstu izmantojušās saimniecības ir ekonomiski aktīvākas, inovatīvākas, pielieto augstražīgākas tehnoloģijas utt., kas ne vienmēr ir saistīts ar atbalstu. Līdz ar to starp atbalsta saņēmējiem un pārējām saimniecībām radusies atšķirība var nebūt izskaidrojama tikai ar atbalsta ietekmi vien. Lai iespēju robežās novērtētu šo (netiešo) ietekmi, ir vajadzīgas papildu metodes. Lai arī līdz ar to jāatzīst, ka pilnīgi precīzi ietekmi novērtēt nav iespējams, tomēr daļēji iespējams minēto 78 Pufahl A., Weiss Ch.R. Evaluating the effects of farm programmes: results from propensity score matching / European Review of Agricultural Economics. Official journal of the European Association of Agricultural Economists. Vol.36, No.1, March 2009, Oxford University Press; p. 79-102. 75 trūkumu novērst, iespējami precīzi izvēloties kritērijus bāzes (bez atbalsta strādājošo) kopas izveidei. Papildus minētajām, ļoti nozīmīgas informācijas iegūšanas metodes ir aptaujas un fokusa grupas. Šīs metodes dod iespēju iegūt datus vajadzīgos griezumos, lai arī jārēķinās ar subjektīvu vērtējumu, kā arī ne vienmēr respondenti vajadzīgo informāciju spēj sniegt. 2011.gadā ar autora līdzdalību tika sagatavotas vairākas aptaujas, kur tika aptaujātas lauku saimniecības – atbalsta saņēmējas. Kopā atbildes tika saņemtas par vairāk kā 1000 lauku saimniecībām, un iegūta visai nozīmīga informācija gan par atbalsta rezultātiem, gan pasākumu vērtējums, gan ieteikumi turpmākai atbalsta organizācijai. Pārskats par mazo un vidējo lauku saimniecību aptaujas organizāciju un rezultātiem apkopots 3.pielikumā. Savukārt dzīves kvalitātes vērtēšanā aptaujas, kā arī citas tiešā kontakta metodes (fokusa grupas u.c.) atzīstamas par pamatmetodēm. Tādēļ tās vērtēšanai ir izstrādāta apjomīga anketa ar 68 jautājumiem (aptaujas rezultāti daļēji izmantoti arī šajā darbā, raksturojot situāciju Latvijas laukos). Šāda aptauja tika veikta 2011.gada 1.pusgadā, un atkārtotu aptauju ir plānots veikt pēc 2007.-2013.g. Programmas noslēguma, tādējādi nosakot izmaiņas Programmas realizācijas laikā. No prakses autors secina, ka Latvijas situācijā nākas pielietot metožu kombināciju, atkarībā no faktiskās situācijas (datu pieejamības, laika, kas pagājis kopš programmas vai pasākuma realizācijas, pasākuma dalībnieku skaita u.tml.). Pat viena pasākuma ietvaros dažkārt programmas sākuma posmā jāpiemēro viena metode (piemēram, kvalitatīvais vērtējums), bet vēlāk, kad iegūti faktiskie dati, var pielietot citas (kvazi-eksperimentālās vai “naïve” metodes). Autora ieteiktie novērtēšanas pamatprincipi Izvērtējot līdzšinējo pieredzi ES fondu vērtēšanā un ārvalstu pieredzi, EK metodiskos ieteikumus, kā arī ņemot vērā praktiskās iespējas un politikas veidotāju vajadzības, autors ir izvirzījis šādus galvenos principus novērtēšanas sistēmas organizācijai: 1) vienkāršība (alternatīvu metožu izvēles gadījumā priekšroka dodama vienkāršākajai, ja rezultātus iespējams iegūt vajadzīgajā kvalitātē) 2) datu pieejamība (priekšroka dodama tām metodēm, kurām nepieciešamā informācija jau tiek vākta vai to ir viegli iegūt, piemēram, aptauju ceļā, veidojot ekspertu grupas u.c.) 76 3) orientācija uz būtisko (analizēta tiek tāda informācija, kam ir būtiska loma politikas lēmumu pieņemšanā) 4) rezultātu viegla interpretējamība un izmantojamība politikas veidošanā. Vērtēšanai tiek rekomendēta divpakāpju struktūra. Viens līmenis ir analīze tautsaimniecības sektora, nozares vai valsts un tās reģionu mērogā, un otrs līmenis – konkrētu pasākumu mērogā, kur tiek veikta pietiekami detalizēta analīze, lai izpētītu tā ietekmi uz dažādām mērķa grupām. Pie tā pieder rezultātu analīze saimniecību grupās, teritoriāli (reģionu, novadu un nepieciešamības gadījumā arī pagastu līmenī). Apkopojošos rezultātus var iegūt divos veidos – summējot atsevišķu pasākumu rezultātus, vai arī sākot analīzi ar valsts mēroga datiem (sākumstāvokļa rādītāji), un tad novērtējot atbalsta lomu šo rādītāju izmaiņās. Abas pieejas viena otru papildina, caur to dodot iespēju rezultātu pārbaudei. Tomēr minēto pilnā mērā iespējams veikt tikai pēc programmas noslēguma, vērtējot galīgo ietekmi. Tajā pašā laikā jebkurā Programmas realizācijas posmā ir iespējams gūt informāciju par Programmas realizācijas gaitu, mērķu izpildes pakāpi, sasniegtajiem rādītājiem, atbilstoši pieejamai informācijai. Tuvāks aprakstīto metožu praktisks pielietojums ir aprakstīts darba 3.nodaļā, aprobējot tās Lauku attīstības programmas 2007.-2013 ietekmes novērtējumā. Apkopojot 1.nodaļas ietvaros veikto analīzi, autors izdara šādus galvenos secinājumus:  Lauksaimniecība, kaut tā ir ekonomikas sastāvdaļa un uz peļņu orientēta nozare, tajā pašā laikā savas specifikas dēļ nevar pilnīgi tikt pakļauta tirgus varai. Līdz ar to izveidojas gan ekonomiski, gan politiski priekšnosacījumi lauksaimniecības atbalstam.  Kā galvenās lauksaimniecības nozares īpatnības var izdalīt: specifiska ražošanas struktūra (daudz ražotāju, kuri vienatnē nespēj ietekmēt tirgu - ideālās konkurences piemērs.), dabas ietekme (neprognozējami produkcijas apjomi), pieprasījuma neelastīgais raksturs (tas var radīt strauju cenu kritumu pārprodukcijas gadījumā), relatīvi sarūkoša nozare (attīstoties ekonomikai, citas nozares pieaug straujāk un lauksaimniecības īpatsvars sarūk), salīdzinoši nemobils darbaspēks, kā arī ilgāka kapitāla aprite salīdzinot ar citām nozarēm. Šo īpatnību rezultātā lauksaimniecībai izveidojas sliktāki konkurences apstākļi salīdzinājumā ar citām nozarēm.  Lauksaimniecībai ir liela nozīme lauku sociāli-ekonomiskās vides veidošanā, kā arī ietekmē uz vidi. Līdz ar to tai ir sociāla loma, kas netiek atalgota no tirgus. Tādēļ autors 77 rekomendē lauksaimniecības kā tautsaimniecības nozares lomu vērtēt, izmantojot šādus galvenos kritērijus: 1) tās loma lauksaimniecības produktu ražošanā, valsts apgādē ar pārtiku 2) l/s loma nodarbinātībā, tajā skaitā lauku apvidos 3) l/s loma lauku vides veidošanā (tajā skaitā zemes izmantošana, ietekme uz vidi u.c. faktori). Minētais uzskaitījums var tikt papildināts. Ekonomikā plaši izplatītais nozaru salīdzinājuma mērs – tās īpatsvars iekšzemes kopproduktā – lauksaimniecības sakarā būtu lietojams nosacīti, jo pirmkārt, tā ir nozare, bez kuras neviens nevar iztikt, tādēļ tās vērtība nav tieši izsakāma naudā, otrkārt, ne visi labumi ir novērtējami naudā, vai arī nav izstrādāta metodoloģija, kā to izdarīt, piemēram, tīra vide, sakopta ainava, veselīgs dzīvesveids, kvalitatīvu, vietēji ražotu pārtikas produktu pieejamība, labvēlīga sociālā vide u.c.  Lauksaimniecības pamatfunkcija ir nodrošināt cilvēci ar pārtiku. Pasaulē pārtikas kopumā nepietiek, un ar iedzīvotāju skaita pieaugumu palielinās slodze uz vidi, līdz ar to šī problēma arvien saasinās. Tā rezultātā ir nepieciešama valstu valdību iejaukšanās, lai nodrošinātu iedzīvotājiem pārtiku par cenām, kas atbilst to pirktspējai.  Atbalsta attīstība pēc Otrā pasaules kara saistīta arī ar Rietumeiropā populāro sociālās tirgus ekonomikas koncepciju, kas paredz blakus tirgus spēkiem ieviest valsts kontrolētus sociālās drošības mehānismus.  Lauksaimniecības atbalsta politika pēdējās desmitgadēs piedzīvojusi vairākas reformas, no tiešā cenu atbalsta pārejot uz maksājumiem, kuri nav tieši saistīti ar ražošanu, bet orientēti uz laukos dzīvojošo ienākumu celšanu. Pētījumi pierāda cenu atbalsta, kā arī investīciju atbalsta salīdzinošo neefektivitāti ienākumu celšanā, bet par pašreiz populāro atbalstu, kas saistīts ar zemi, ir dažādi vērtējumi. Kā viens no negatīviem aspektiem ir, ka tas neveicina ražošanu, īpaši mazāk labvēlīgās teritorijās.  Latvijā pēc neatkarības atjaunošanas dominēja liberāli uzskati, līdz ar to (kā arī ņemot vērā valsts nelielās ekonomiskās iespējas) lauksaimniecības nacionālais atbalsts bija samērā vāji attīstīts. Taču no ES lauksaimniecības politikas Latvija kopumā iegūst, jo atbalsta līmenis attiecībā pret ražošanas apjomiem Latvijā ir pat augstāks nekā ES kopumā, turklāt caur lauksaimniecības un lauku atbalstu Latvijas ekonomikai tiek piesaistīti lieli ES līdzekļi (2010. un 2011.gados – virs 300 milj.LVL gadā). 78  Atbalsta ietekmes novērtēšanas galvenais metodoloģiskais izaicinājums ir novērtēt izmaiņas, salīdzinot ar hipotētisko situāciju, ja šāda atbalsta nebūtu bijis? Lai rastu piemērotu risinājumu Latvijas situācijai, autors ir analizējis veiktos pētījumus ārvalstīs un Latvijā un par piemērotāko atzīst novērtēšanu mikro (uzņēmumu) līmenī, pēc tam apkopojot datus, tādā veidā iegūstot kopējo programmas ietekmi.  Atbilstošākās ekonomiskās ietekmes vērtēšanas metodes ir jāizvēlas, ņemot vērā faktisko datu pieejamību, pasākuma mērogu u.c. Ieteicamākā būtu metode, kas paredz atbalsta saņēmēju rezultātus salīdzināt ar iespējami līdzīgu uzņēmumu rezultātiem, kuri strādā bez attiecīgā atbalsta. Bez tam, vajadzības gadījumā pielietojamas arī citas metodes (salīdzinājums ar nozares vidējo, aptaujas, fokusa grupas u.c.). 79 2. nodaļa LAUKU ATTĪSTĪBAS UN ATBALSTA POLITIKAS RAKSTUROJUMS LATVIJĀ 2.1 Lauksaimniecības un lauku attīstības raksturojums Latvijā 2.1.1. Latvijas lauku raksturojums un galvenās problēmas Promocijas darba otrajā nodaļā ir analizēta faktiskā situācija Latvijas lauksaimniecībā un laukos, ar mērķi atklāt galvenās problēmas un vajadzības, nepieciešamo politikas virzību, līdz ar to arī novērtēšanas kritērijus. Savukārt autora izstrādātie novērtēšanas metodikas praktiskie risinājumi, to aprobācija un iegūtie rezultāti ir aprakstīti darba 3.nodaļā. Lai varētu spriest par lauksaimniecības un lauku atbalsta nepieciešamību un tās vajadzīgajiem virzieniem, vispirms tiks sniegts Latvijas lauku ekonomiskās un sociālās situācijas raksturojums, tajā skaitā detalizēti aplūkojot galvenās nozares Latvijas laukos – lauksaimniecības - būtiskākos rakturlielumus. Nodaļas turpinājumā sniegts pārskats par līdzšinējo lauksaimniecības un lauku politiku, atbalsta veidiem, un analizēta to līdzšinējā ietekme uz lauksaimniecības nozari un tās uzņēmumiem. Lauku teritorija Latvijas Lauku attīstības programmā ir definēts, ka „lauku teritorija ir visa Latvijas teritorija, izņemot republikas pilsētas79 un novadu teritoriālās vienības – pilsētas ar iedzīvotāju skaitu virs 5000”. Iedzīvotāju skaitu nosaka saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem par iedzīvotāju skaitu Latvijas administratīvajās teritorijās iepriekšējā gada sākumā.”80 Savukārt ESAO nosaka, ka lauku kopienas ir vietējās struktūrvienības, kuru apdzīvotības blīvums ir mazāks par 150 iedzīvotājiem un kvadrātkilometru. Tā kā apdzīvotības blīvums Latvijas pagastos nepārsniedz minēto robežu, tad var uzskatīt, ka iedalījums pagasti un pilsētas ir ļoti tuvs ESAO definīcijai. 79 Rīga, Daugavpils, Rēzekne, Liepāja, Jelgava, Ventspils, Jūrmala, Valmiera, Jēkabpils. 80 LR Zemkopības ministrija. Latvijas lauku attīstības programma 2007.-2013.gads. 7.redakcija. Apstiprināta ar 28.06.2010. Eiropas Komisijas lēmumu. 80 Lauku teritorijas (ārpus pilsētām) aizņem 93% no Latvijas teritorijas. Tas nozīmē, ka no teritoriālā aspekta lauku attīstība Latvijā ir ļoti nozīmīga. Latvija pieder pie Eiropas valstīm ar vismazāko iedzīvotāju blīvumu – vidējais apdzīvotības blīvums, ieskaitot pilsētas, ir 35,3 cilvēki/km2, bet lauku teritorijās – tikai 12 cilvēki/ km2. Apdzīvotības blīvums Latvijas pagastos svārstās no 2,9 līdz 139 cilv./km2 (2009.). Šāda situācija no vienas puses, nodrošina plašāku dzīves telpu, kas ir viena no lauku teritorijas kā dzīves vietas priekšrocībām. No otras puses, tas ir ierobežojošs faktors, jo nosaka augstas infrastruktūras izmaksas uz vienu iedzīvotāju. No plašāka reģionālā redzes viedokļa, par dominējošām lauku teritorijām, saskaņā ar ESAO klasifikāciju, tiek atzītas tās teritorijas, kur vairāk kā 50% iedzīvotāju dzīvo lauku kopienās, bet ja lauku kopienās dzīvo no 25% līdz 50% iedzīvotāju, tā tiek atzīta par pārejas teritoriju. Saskaņā ar šo dalījumu, Pierīgas reģions atzīts par urbanizētu teritoriju (mazāk kā 25% iedzīvotāju dzīvo lauku kopienās), Kurzeme – par pārejas teritoriju, bet pārējie reģioni – Vidzeme, Zemgale un Latgale – par dominējošu lauku teritoriju. Savukārt, skatot novadu līmenī, tikai divi Latvijas novadi tiktu definēti kā urbanizētas teritorijas ar iedzīvotāju blīvumu virs 150 iedz./km2. Autora vērtējumā, šādam dalījumam ir zināma nozīme, vērtējot, cik liela nozīme konkrētā reģiona attīstībā ir sekmīgai lauku politikai. Vienlaikus, tas rāda, ka raugoties no teritoriālās attīstības viedokļa, lauku sekmīgai attīstībai ir ļoti liela nozīme visas Latvijas tautsaimniecībā. Iedzīvotāju skaits, izvietojums un kustība Ņemot vērā administratīvo iedalījumu (pilsētas – lauki), Latvijas laukos 2010.gada sākumā dzīvoja 727 tūkst.cilvēku (saskaņā ar PMLP datiem), kas ir 32,3% no Latvijas iedzīvotāju kopskaita. Salīdzinājumā ar 1991.gadu, iedzīvotāju skaits laukos ir samazinājies par 88,6 tūkst. vai par 11%, bet ar 2004.gadu – par 18,6 tūkst. jeb par 2.5%. Statistikas dati rāda, ka laukos iedzīvotāju skaits šajā laikā ir samazinājies mazāk nekā pilsētās, līdz ar to lauku iedzīvotāju īpatsvars ir nedaudz audzis. Tomēr faktiskais iedzīvotāju skaits laukos vērtējams mazāks, jo daudzi iedzīvotāji ir deklarējuši dzīvesvietu laukos, taču reāli dzīvo vai strādā citur; daļa ir izbraukuši uz ārvalstīm. Turklāt, Latvijas lauku teritorijā iedzīvotāju skaita izmaiņas nav viendabīgas. Laikā no 2000.-2011.gadiem izpaudusies izteikta iedzīvotāju koncentrācija ap galvaspilsētu un tās tuvumā. Analizējot iedzīvotāju skaita izmaiņas novadu griezumā (bez republikas nozīmes pilsētām), atzīmējams, ka ap Rīgu esošajos rajonos iedzīvotāju skaits ir audzis, savukārt teju visā pārējā Latvijas teritorijā – būtiski samazinājies. (2.1. attēls). 81 2.1. attēls. Iedzīvotāju skaita izmaiņas Latvijas novados, salīdzinot 2000. un 2011.gadu tautas skaitīšanas rezultātus (%) No attēla datiem redzams, ka iedzīvotāju skaita samazinājums kopumā laikā no 2000. līdz 2011.gadam lielā daļā Latvijas teritorijas ir uzskatāms pat par katastrofālu: 47 novados (vairāk nekā 40% no visiem) iedzīvotāju skaits samazinājies vairāk nekā par 20%. Šie novadi atrodas dažādos Latvijas reģionos: Latgalē 16, Kurzemē 11, Vidzemē 10, Zemgalē 7 un Pierīgā 3. Vislielākais procentuālais samazinājums ir Neretas novadā Zemgalē, kā arī Viļakas un Baltinavas novados Latgalē – 30% un vairāk. Pavisam iedzīvotāju skaits ir samazinājies 92 novados, bet palielinājies tikai 18 novados. Gandrīz visi novadi ar iedzīvotāju skaita pieaugumu atrodas Pierīgā, turklāt tiešā Rīgas tuvumā. Dažos no tiem pieaugums pārsniedz 40% (Garkalnes novadā pat 2,3 reizes). Pavisam Latvijas teritorijā (bez lielajām pilsētām) iedzīvotāju skaits šajā laikā samazinājies par 13,8%. No minētā varam secināt, ka Latvijas lauku teritorija ir pakļauta notikusi gan iekšējai, gan ārējai migrācijai, kā arī negatīvam dabiskam pieaugumam, un visi šie faktori visbūtiskāk samazina tieši attālo lauku teritoriju ekonomisko potenciālu. Iedzīvotāju izvietojums Latvijas lauku teritorijās ir nevienmērīgs. Lielākajā daļā pagastu tas nepārsniedz 10 cilvēkus/km2. Zemākais iedzīvotāju blīvums ir no Rīgas attālākās teritorijās – agrākajos Ventspils, Alūksnes, Valkas, Ludzas, Balvu, Krāslavas un lielā daļā 82 Aizkraukles rajonos.81. Lielāks iedzīvotāju blīvums ir Zemgales līdzenumā - Jelgavas, Bauskas un Dobeles rajonu laukos (ap 20 iedz./km2), bet vislielākais tas ir Rīgas tuvumā. Vērtējot iedzīvotāju kustību saistībā ar apdzīvotības blīvumu, varam secināt, ka šie procesi ir tikai pastiprinājuši teritoriālās atšķirības, kopējam apdzīvotības blīvumam samazinoties. Līdz ar to, plānojot lauku politiku, ir būtiski ievērot reģionālās atšķirības, jo no centra attālākos reģionos iedzīvotāju skaits ievērojami samazinās. Dabiskās kustības dēļ iedzīvotāju skaits ir samazinājies visos rajonos, lai arī atšķirīgā pakāpē. Visvairāk – par aptuveni 10% (no 2000. līdz 2008. gadam) šī iemesla dēļ iedzīvotāju skaits samazinājies Ludzas, Krāslavas, Rēzeknes un Daugavpils rajonos, bet vismazāk – tikai par 1-2% - Rīgas un Ogres rajonos.82. Reģionālās tendences dabiskajam pieaugumam ir ļoti līdzīgas kā migrācijai – piemēram, 2010.gadā Latgales reģionā dabiskais pieaugums bijis mīnus 10,2 uz 1000 iedzīvotājiem, bet Pierīgas reģionā – mīnus 1,6 uz 1000 iedzīvotājiem. Tomēr lauku apvidi ir labvēlīgāki iedzīvotāju pēctecības nodrošināšanai nekā pilsētas. Kaut arī Latgalē dzimstības vispārējais koeficients (dzimušo skaits uz 1000 iedzīvotājiem) ir zemākais Latvijā, tomēr tur, kā arī atsevišķos Kurzemes (Ventspils, Kuldīgas, Saldus) un Vidzemes (Alūksnes, Valkas, Madonas) un Aizkraukles rajonos ir lielākais īpatsvars trešo, ceturto un vairāk bērnu ģimenē. Analīze rāda, ka Latvijas laukos ir potenciāls iedzīvotāju atražošanai, taču ekonomiskie apstākļi jau kopš 1990.to gadu sākuma bijis pietiekams šķērslis, lai tas pilnvērtīgi notiktu. Tam, protams, ir saistība arī ar citiem apstākļiem, jo negatīvs vai ļoti zems iedzīvotāju dabiskais pieaugums pašreiz ir daudzu attīstīto valstu, kā arī Austrumeiropas problēma, taču Latvijā tā izpaužas īpaši izteikti. Kopš 1992.gada Latvija negatīva dabiskā pieauguma dēļ zaudējusi pie 200 tūkstošus cilvēku. Summārais dzimstības koeficients (vidējais bērnu skaits vienai sievietei pie attiecīgā gada dzimstības līmeņa) no 1990. līdz 1998.gadam samazinājās no 2,0 līdz 1,11, tad līdz 2008.gadam paaugstinājās līdz 1,45, bet pēc tam atkal strauji samazinājies (2011.gadā sasniedzot pat 1,1, kas ir līdz šim zemākais rādītājs). Kopumā pēdējos 15 gados (1995.-2010.) ik gadu piedzimuši tikai 60% bērnu salīdzinot ar 1983.- 1988.gadiem. Tādēļ var uzskatīt, ka viens no galvenajiem mērķiem lauku politikai Latvijā jābūt tādu apstākļu radīšana, kas sekmētu dzimstību un līdz ar to tautas atjaunošanos. 81 Latvijas statistikas gadagrāmata 2009. LR CSP 2010. 23.-35.lpp. 82 Latvijas statistikas gadagrāmata. LR Centrālā statistikas pārvalde, Rīga 2009. 83 Ekonomiskais potenciāls Retais apdzīvojums lielākajā daļā Latvijas teritorijas apgrūtina ekonomiskās aktivitātes, jo rodas grūtības gan atrast darbu, gan potenciālam uzņēmējam atrast darbaspēku, kā arī ir augstas infrastruktūras izmaksas. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ laukos ir ievērojami augstāks ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju īpatsvars. Vidzemē un Latgalē ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju īpatsvars 2008.gadā vecumā no 15 līdz 74 gadiem sasniedza 36,5%, Kurzemē 34,6% un Zemgalē 34% (salīdzinājumam Rīgā 28%)83. To skaitā ietilpst gan mācību iestāžu audzēkņi, gan personas, kas dažādu citu iemeslu dēļ nestrādā un nemeklē darbu. Tajā skaitā, 2009.gadā 6,5% no tiem jeb 38,7 tūkst. cilvēku visā Latvijā bija tādi, kas zaudējuši cerības atrast darbu. Darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitā vismazākais bija 2007.gadā – laukos 5,9%, pilsētās 6,1%, taču 2009.gadā pieauga teju dramatiskos apmēros, vidēji gadā sasniedzot 16,2% laukos un 17,2% pilsētās. Sevišķi straujas izmaiņas notika Latgalē: laikā no 2007. līdz 2010. gada martam darba meklētāju īpatsvars Latgales reģionā bija palielinājies no 8% līdz 22,9%. Līdz ar to īsā laikā krasi mainījās lauku prioritātes: ja 2005.-2008.gados bezdarba problēma bija samazinājusies un līdz ar to arī Lauku attīstības programmā 2007.-2013,gadam tā vairs netika ierindota kā pirmvietīgs uzdevums, tad 2009.gadā situācija pilnīgi mainījās. Neraugoties uz oficiāli reģistrētā bezdarba samazināšanos 2011.gadā, faktiskā situācija nodarbinātībā lauku reģionos ir uzlabojusies tikai nedaudz: 2011.gadā darba meklētāju īpatsvars vidēji gadā Latvijā bija 15,6%, salīdzinot ar 19,0% 2010.gadā, taču pozitīvās izmaiņas attiecas galvenokārt uz Rīgu un Pierīgu, bet Latgalē šis īpatsvars 2011.gadā samazinājās tikai par 0,7 procentu punktiem. Būtiski atzīmēt, ka nodarbināto skaita pieaugums 2011.gadā attiecas galvenokārt uz Rīgas pilsētu (par 15 tūkst.cilvēku), bet piemēram, Kurzemes reģionā tas pat samazinājies84. Līdz ar to, kā arī ņemot vērā turpmāk prognozētās problēmas lauku iedzīvotāju nodarbinātībā, sakarā ar darbaspēka vajadzības samazināšanos lauksaimniecībā un pārtikas ražošanā, par lauku attīstības prioritāti būtu izvirzāma darbavietu radīšana. Piebilstams, ka faktiskā nodarbinātības problēma laukos ir vēl lielāka nekā to uzrāda oficiālie dati, jo joprojām lauksaimniecībā pastāv slēptais bezdarbs – absolūti lielākā daļa 83 Latvijas statistikas gadagrāmata 2009. Rīga, CSP 2010. 255.lpp. 84 LR centrālās statistikas pārvaldes dati. Pieejams: www.csb.gov.lv 84 (94%) nozarē nodarbināto strādā nepilnu darba laiku85, un vairāk kā 50% ir nodarbināti saimniecībās, kuras pamatā ražo savam patēriņam. Statistikas pārvaldes, kā arī LURSOFT dati par ekonomiski aktīvajām saimnieciskajām vienībām liecina, ka lauku novados ekonomiskās aktivitātes līmenis ir zemāks nekā pārējā Latvijas teritorijā. Attālinoties no Rīgas, citām lielajām pilsētām un reģionālajiem attīstības centriem (RAC - 20 novadi, kuros ietilpst bijušie rajonu centri un Sigulda), ekonomiskās aktivitātes līmenis samazinās. 2009.gadā Latvijā lauku novados uz 1000 iedzīvotājiem bija 69 ekonomiski aktīvās vienības (komersanti), RAC – 81, Pierīgas reģiona novados – 90, bet Republikas pilsētās – 106 (2.2.attēls). 2.2. attēls. Ekonomiski aktīvo tirgus sektora vienību skaits uz 1000 iedzīvotājiem Latvijā atkarībā no teritorijas86 Lauku novados ((neieskaitot Pierīgas statistiskā reģiona novadus) 63% (14 843 vienības) ekonomiski aktīvo vienību darbojas lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarēs, 28% (6 471 vienības) strādā pakalpojumu87 nozarēs, 5% (1 079 vienības) apstrādes rūpniecībā, 2% (537 vienības) būvniecībā un 2% (471 vienības) pārējās88 85 Lauku saimniecību struktūra Latvijā 2007.gada jūnijā. Rīga, CSP, 2008. 65.lpp. 86 CSP dati . Pieejams: www.csb.gov.lv 87 atbilstoši NACE 2.red. klasifikācijai: H - Transports un uzglabāšana; G - Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu remonts; O - Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana; P - Izglītība; Q- Veselība un sociālā aprūpe; I-izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi; J- informācijas un komunikācijas pakalpojumi; K- finanšu un apdrošināšanas darbības; L - operācijas ar nekustamo īpašumu; M – profesionālie zinātniskie un tehniskie pakalpojumi; N- administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība; S- citi pakalpojumi. 88 pēc NACE klasifikācijas B+D+E+R+ bez NACE klasifikācijas (B-ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde; D- elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana; E- ūdensapgāde, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana, sanācija; R- māksla, izklaide un atpūta). 85 nozarēs. Šī situācija pasvītro lauksaimniecības un mežsaimniecības kā nodarbinātības avotu ļoti lielo nozīmi Latvijas laukos. Lauku novados ik gadu tiek reģistrētas desmit reižu mazāk jaunas saimnieciskās vienības nekā Republikas pilsētās. Kopš 2004. gada jaunu uzņēmumu reģistrēšana lauku novados ir paaugstinājusies, tomēr pieauguma temps nav pietiekams, lai nodrošinātu citām Latvijas teritorijām līdzvērtīgas ekonomiskās aktivitātes attīstību.89 Turklāt laukos kopumā uzņēmumi ir mazāki nekā pilsētās, absolūtais vairums no tiem ir ģimenes uzņēmumi, kas nedod daudz iespēju strādāt algotu darbu. Tā, mikrouzņēmumu īpatsvars90 2010.gadā visā Latvijā bija 91,2%, tajā skaitā Rīgā 87,3%, bet Latgales reģionā – 95%. Savukārt, starp mazajiem uzņēmumiem (nodarbināto skaits no 10 līdz 49 vai bilances/ apgrozījuma summa līdz 7 milj.latu) jau 68% atrodas 7 lielajās pilsētās, un pārējā Latvijā šādu uzņēmumu ir mazāk par 4000; no vidējiem uzņēmumiem jau 70% ir koncentrēti lielajās pilsētās (ārpus tām tādu ir ap 750), bet no lielajiem uzņēmumiem – 80% jeb 320 atrodas lielajās pilsētās un tikai 20% jeb 81 – novados. No visiem lielajiem uzņēmumiem 60% atrodas Rīgā. Pētījums, kurā salīdzināti Eiropas reģioni, rāda, ka Latgalei raksturīgs viens no nelabvēlīgākajiem sociālo un ekonomisko faktoru kopuma raksturojumiem ne tikai Latvijā, bet pat salīdzinājumā ar reģioniem citās jaunajās ES dalībvalstīs91. Lauku teritorijas nodarbinātības struktūrā dominē primārās nozares – lauksaimniecība un mežsaimniecība. Tajās nodarbināti ap 30% no nodarbinātajiem lauku teritoriju iedzīvotājiem. Lauku teritorijā pakalpojumu nozarēs nodarbināti ap 45% nodarbināto, bet rūpniecībā – 25%. Lauksaimniecība un mežsaimniecība līdz 2008. gadam diezgan strauji zaudēja savu lomu nodarbinātības struktūrā – ja 2004.gadā šajās nozarēs pamatdarbā bija nodarbināti 132,5 tūkst. cilvēku jeb 13% no kopējā nodarbināto skaita valstī, tad 2008.gadā vairs tikai 88,8 tūkst. jeb 7,9%. Tomēr 2009.gadā ekonomiskās krīzes iespaidā šajās nozarēs nodarbināto skaits samazinājies tikai nedaudz – līdz 86,9 tūkst. cilvēku, bet to īpatsvars kopējā struktūrā pat nedaudz audzis – līdz 8,8%92. Tas tādēļ, ka šajās nozarēs lielākā daļa strādā savā saimniecībā, līdz ar to tās zināmā mērā tās var pildīt darbaspēka „amortizatora” lomu. 89 I.Leimane, A.Miglavs. Latvijas lauku telpas attīstība un iespējamie nākotnes scenāriji. Diskusiju materiāls. (nepublicēts avots). 90 Mikro statistikas vienības – ar nodarbināto skaitu mazāk par 10 vai gada apgrozījumu vai bilances kopsummu ne lielāku par 1,4 miljoniem latu. 91 Typology of Rural Areas in the Central And Eastern European EU New Member States, Institute of Agricultural development in Central and Eastern Europe, 2004 92 www.csb.gov.lv 86 Tikai nelielai daļai (5%) lauku saimniecību ir papildus ienākumu avoti bez lauksaimniecības. Tie galvenokārt ir mežsaimniecība un līgumdarbi, izmantojot saimniecības tehniku, pie tam šī daļa samazinās – 2001.gadā šādu saimniecību bija 12%93. Jāatzīmē, ka no lauku saimniecībām izbrīvētajam darbaspēkam līdz 2008.gadam bija labākas iespējas atrast darbu ārpus lauksaimniecības – būvniecībā u.c., taču 2009.-2010. gados būvniecību skārusi smaga krīze, tādēļ izveidojusies kritiska situācija nodarbinātībā. Ņemot vērā, ka arī pilsētās bezdarbs strauji audzis, izveidojusies sociāli nelabvēlīga vide. Dzīves kvalitātes novērtējums Samērā detalizēts pētījums par dzīves kvalitātes dažādiem aspektiem Latvijas laukos veikts 2011.gadā. Šī pētījuma galvenais datu avots ir lauku iedzīvotāju aptauja (aptaujāti 2008 respondenti, izmantojot reprezentatīvu izlases metodi). Tajā analizētas šādas 3 galvenās jomas: o Dzīves vietas pievilcība o Nodarbinātība uzņēmējdarbības attīstība o Attīstības tendences. Pētījums rāda, ka augstāk ir vērtēts dzīves vietas pievilcības indekss, zemāk – nodarbinātības un uzņēmējdarbības iespēju indekss: trīs ceturtdaļas respondentu pilnībā vai drīzāk piekrīt, ka viņu dzīves vieta ir laba vieta, kur dzīvot vai atpūsties; 65% piekrīt, ka dzīves vide ir estētiska, pievilcīga. Jau mazāks skaits (nedaudz virs 50%) novērtē savu dzīvesvietu kā piemērotu ģimenēm vai ieteiktu to citiem – šeit vērtējumā parādās arī pakalpojumu pieejamība u.tml. Tomēr būtiski, ka daudz mazāks īpatsvars pozitīvi vērtē iespējas realizēt prasmes, talantus, īstenot mērķus (tam pilnībā piekrīt tikai 10% un daļēji piekrīt 23% aptaujāto), bet viszemāko vērtējumu saņem apgalvojums – „šī ir laba vieta, kur strādāt” – pilnībā vai daļēji piekrīt tikai 26% aptaujāto, bet nepiekrīt – 53%. (2.3. attēls). Tas nozīmē, ka Latvijas lauki ir potenciāli dzīvei ļoti pievilcīga vide, taču lai šo potenciālu izmantotu, viens no galvenajiem uzdevumiem ir darbavietas. 93 LR Centrālā statistikas pārvalde. Latvijas 2001.gada lauksaimniecības skaitīšanas rezultāti. Statistisko datu krājums. Rīga, 2003. 416 lpp. 87 10% 10% 10% 21% 19% 26% 33% 34% 36% 16% 23% 24% 30% 34% 39% 38% 37% 40% 16% 21% 20% 22% 25% 20% 15% 15% 14% 24% 24% 24% 11% 10% 8% 8% 8% 6% 29% 18% 17% 8% 5% 3% 3% 4% 2% 6% 4% 6% 8% 8% 4% 3% 3% 2% 0% 20% 40% 60% 80% 100% Šī ir laba vieta, kur strādāt Es šeit varu īstenot savus mērķus, sapņus Es šeit varu realizēt savas prasmes, izmantot talantus Es ieteiktu šo vietu dzīvošanai citiem Šī vieta ir piemērota ģimenēm Šeit ir estētiska, pievilcīga dzīves vide Esmu apmierināts /-a ar iespējām plānot savu laiku Šī ir laba vieta, kur atpūsties Šī ir laba vieta, kur dzīvot Vietas raksturojums Pilnībā piekrītu Drīzāk piekrītu Ne piekrītu, ne nepiekrītu Drīzāk nepiekrītu Pilnībā nepiekrītu Grūti pateikt / NA J: Domājot par vietu, kurā Jūs dzīvojat, cik lielā mērā Jūs piekrītat vai nepiekrītat šādiem apgalvojumiem? Bāze: visi respondenti, n=2008 2.3. attēls. Dzīves vietas kvalitātes raksturojums Latvijas laukos (respondentu atbildes)94 Uzņēmējdarbības vides vērtējums Vairāki eksperti, analizējot uzņēmējdarbības vidi laukos saskaņā ar M.Portera konkurētspējas analīzi – piecu konkurences spēku modeli, to novērtējuši kā kritisku (vidējais konkurētspējas novērtējuma rādītājs 2,40). Analīze rāda, ka lauku uzņēmējdarbības konkurētspēju lielā mērā nosaka spēja veidot un attīstīt jaunus uzņēmumus, kā arī saimnieciskās darbības dažādošana. Kā galvenās vājās puses lauku uzņēmējdarbībā tika iezīmētas zemā ekonomiskā aktivitāte laukos, kvalificēta darbaspēka trūkums, zems iedzīvotāju blīvums, kas nosaka augstas infrastruktūras izmaksas, slikta un nepietiekama satiksmes un sakaru infrastruktūra, vāji attīstīts pakalpojumu sektors, kā arī darbaspēka aizplūšana no lauku teritorijām. No pieciem konkurences spēkiem viszemāk novērtēta jaunu uzņēmumu izveides konkurētspēja laukos – ar 2,12, kas ir slikts novērtējums. Kā būtiskākais un 94 Zobena A., Lāce I. Lauku attīstības programmas 2007.-2013.gadam 3. un 4. ass pasākumu ietekme uz Latvijas lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāti. 12.lpp. [Elektronisks resurss] http://www.lvaei.lv/upload/LVAEI_LAP_2007- 13_LOSP_15_06_2011%20..pdf 88 kritiskākais faktors ir atzīmēts naudas līdzekļi un spēja piesaistīt kreditorus. Pētījumi ietver laiku no 2005. līdz 2008.gadam95. Jāatzīst gan, ka Latvijas situāciju šajā ziņā nevar uzskatīt par unikālu. Šajā ziņā kā piemēru var pieminēt pētījumu Polijā, kurā norādīts, ka viena no galvenajām atšķirībām starp pilsētu un lauku iedzīvotājiem ir būtiski zemāka lauku iedzīvotāju ekonomiskā aktivitāte. Tam par iemeslu pētnieki min attālumu līdz ekonomiskajiem centriem saistībā ar vāji attīstītu sabiedrisko transportu un tehnisko infrastruktūru, kā arī teritoriju ekonomisko vājumu, kas ietekmē gan patēriņa līmeni, gan potenciālās investīciju iespējas, kā arī relatīvi zemu izglītības līmeni starp iedzīvotājiem.96 Iepriekš veiktā analīze ļauj secināt, ka ekonomiskā situācija laukos ir būtiski sliktāka nekā pilsētās, lai arī laukiem piemīt samērā liels potenciāls (zemes, darbaspēka resursi, dzīves telpa u.c.). Ievērojot esošo situāciju, autora skatījumā kā pašreizējās prioritātes lauku attīstībai būtu izvirzāmas ekonomiskās aktivitātes stumulēšana un darbavietu radīšana. Lai sekmētu darbspējīgo iedzīvotāju, īpaši jauniešu, palikšanu laukos, šajā darbavietās jābūt iespējai nopelnīt vismaz 80% no vidējā algas līmeņa pilsētās. Paliek jautājums par to, cik daudz šādu darbavietu spēj dot lauksaimniecība, un cik lielā mērā ir jāorientējas uz citu nozaru atbalstu, lai radītu darbavietas tur? Šim nolūkam ir analizēta lauksaimniecības un ar to saistīto nozares attīstība Latvijā pirms un pēc iestāšanās ES, un sagaidāmās tendences tuvākajā nākotnē. 2.1.2. Lauksaimniecības nozares attīstība pēc Latvijas iestāšanās ES Pirmajā nodaļā aprakstītās globālās tendences, kuras vērojamas pasaules lauksaimniecībā, tādā vai citādā mērā izpaužas arī Latvijā. Arī Latvijā lauku iedzīvotāju labklājības nodrošināšana ir cieši saistīta ar lauksaimniecības attīstību. Lauksaimniecība mūsu zemē allaž bijusi tradicionāla un izplatīta nozare, un ilgus gadsimtus, līdz pat 20.gadsimta vidum, tā bija galvenā tautsaimniecības nozare Latvijā. Arī turpmāk lauksaimniecība ieņēmusi nozīmīgu vietu, un vēl šodien par tās nozīmi Latvijas saimnieciskajā dzīvē liecina kaut vai fakts, ka saskaņā ar 2010.gada lauksaimniecības skaitīšanas provizoriskajiem datiem, lauksaimniecībā bijuši nodarbināti (pilnu vai nepilnu laiku) ap 200 tūkstoši cilvēku, bet aktīvo saimniecību skaits sasniedz ap 100 tūkstošus, kas salīdzinot ar valsts iedzīvotāju skaitu, ir 95 Konstantinova E. Mentorings kā zināšanu pārneses process uzņēmējdarbības veicināšanai Latvijas laukos. Promocijas darba kopsavilkums. Jelgava, 2008. 96 Brodzinski Z. Spatial differentiation of Polish rural inhabitants’ economic activity. // Proceedings of the International Scientific conference “Economic Science for Rural Development”. Nr.12, Jelgava, 2007, p.152- 157. 89 viens no augstākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā97. Turklāt šo cilvēku darbs rada izejvielas citām nozarēm – pārtikas rūpniecībai, apģērbu ražošanai u.c., kas savukārt rada vajadzību pēc pakalpojumiem, līdz ar to radot vēl lielāku skaitu darbavietu, pievienoto vērtību, un ražo produkciju eksportam. Lauksaimniecības un pārtikas produkti ir kļuvuši par vienu no vadošajām Latvijas eksportprecēm: no 2000. līdz 2011.gadam šo produktu eksporta vērtība ir pieaugusi teju 15 reizes, sasniedzot 982,3 miljonus latu, bet to īpatsvars Latvijas preču eksporta vērtībā šajā laikā audzis no 5,8% līdz 16,4%98. Lauksaimniecībai joprojām ir liela nozīme lauku iedzīvotāju pašapgādē ar pārtiku – tikai 2,6% saimniecību pārdod visu saražoto produkciju99. Ar vides prasībām saskaņotai lauksaimniecībai ir nozīmīga loma lauku vides un apdzīvotības uzturēšanā, kā arī kvalitatīvas vietēja ražojuma pārtikas ražošanā Latvijas patērētājiem un eksportam. Latvijas dalība Eiropas Savienībā nozīmē to, ka esam iesaistīti vienotā Eiropas tirgū, kurā pastāv asa konkurence, tajā skaitā lauksaimniecībā. Salīdzinot dabas apstākļus tās atšķirīgos reģionos, īpaši augkopībā salīdzinošas priekšrocības rodas dienvidu valstīm, kurās lauksaimniecības sektors pārsvarā arī aizņem būtiskāku vietu ekonomikā (lauksaimniecības daļa IKP ir ES-27 vidēji ap 1,5%, bet, piemēram, Grieķijā 3,5%). Ņemot vērā lauksaimniecības lielo nozīmi valsts ekonomikā, kas izpaužas ne tikai pievienotās vērtības veidošanā, bet tai ir daudz plašāka sociāla, ekonomiska, politiska u.c ietekme, ikviena valsts cenšas atbalstīt savu lauksaimniecību, un to pielietotie instrumenti un pasākumi, kā arī lauksaimniecības sektora rezultāti samērā nozīmīgi atšķiras, pat Eiropas Savienības ietvaros. Tā, piemēram, ienākumu līmenis uz vienu lauksaimniecībā nodarbināto dažādās ES valstīs atšķiras pat 15 reižu – no gandrīz 30 tūkst.EUR gadā Lielbritānijā līdz 2 tūkst.EUR Rumānijā100. Latvijā ienākumi ir vieni no zemākajiem ES, tādēļ Latvijas valstij ir nepieciešamība nopietni gādāt par savas valsts lauksaimnieku konkurētspēju, jo tas saistīts gan ar nozares, gan lauku kā dzīves vides uzturēšanu un attīstību. Par Latvijas lauksaimniecības konkurētspēju pēc iestāšanās ES ir veikti daži pētījumi, tajā skaitā arī ar autora līdzdalību101, tomēr šī tēma prasa padziļinātu izpēti, gan sakarā ar tās 97 LR Centrālās statistikas pārvaldes datu bāze. [Elektronisks resurss] www.csb.gov.lv 98 LR Centrālās statistikas pārvaldes datu bāze. www.csb.gov.lv 99 Lauku saimniecību struktūra Latvijā 2007.gada jūnijā. LR Centrālā statistikas pārvalde. Rīga, 2008. 76 lpp. 100 Eurostat datu bāze [elektronisks resurss] http://epp.eurostat.ec.europa.eu/portal/page/portal/eurostat/home/ 101 Veveris A., Krievina A., Leimane I. “Efficiency analysis of agricultural sector in Latvia compared to other EU countries, based on FADN data” // Proceedings of the International Scientific Conference “Economic 90 nozīmīgumu, gan ņemot vērā strauji mainīgo ekonomisko situāciju. Valstij ir iespēja ietekmēt konkurētspēju galvenokārt ar atbalsta pasākumu starpniecību, un lauksaimniecībā šo pasākumu loma ir ļoti būtiska. Ražošanas rādītāji Lauksaimniecības nozares analīzei vispirms tiks apskatīti naturālie rādītāji (zemes resursi, lauksaimniecības dzīvnieki, saražotās produkcijas apjomi un dinamika, nodrošinājums ar tehniku un būvēm, nodarbinātība), pēc tam analizēta sektora ekonomiskā situācija (produktu cenas, vērtība, subsīdijas, pievienotā vērtība un ienākumi). 2.1. tabula. Lauksaimniecības zeme Latvijā un tās izmantošana lauku saimniecībās102 Rādītāji Tūkst.ha % no LIZ lauku saimniecībās 2003 2010 2003 2010 Zemes kopplatība 6458,9 6458,9 x x LIZ 2474,4 2430,0 x x no tās: lauku saimniecībās* 1835,3 1933,8 100 100 sējumu platība 838,7 1045,0 45,7 54,0 izmantotās pļavas un ganības 528,6 496,0 28,8 25,6 ilggadīgie stādījumi 13,1 8,3 0,7 0,4 neizmantotā LIZ 340,4 137,5 18,5 7,1 * iekļautas saimniecības, kuras pārsniedz struktūras apsekojuma vai skaitīšanas slieksni Zemes izmantošanas rādītāji Latvijā apkopoti 2.1. tabulā, salīdzinot laiku pirms iestāšanās ES – 2003.gadu, un jaunākos lauksaimniecības skaitīšanas datus (2010.gads). Latvijas teritorija aizņem 64,5 tūkst. km2. Kaut arī pierasts domāt, ka Latvija ir maza valsts, tomēr pat starp 27 ES dalībvalstīm Latvija platības ziņā ieņem 18.vietu. Tas nozīmē, ka deviņās valstīs kopplatība ir mazāka nekā Latvijā, tajā skaitā Dānijā, Nīderlandē, Beļģijā, Slovākijā, Igaunijā, Slovēnijā. Bez tam, Latvijas kopplatība ir gandrīz vienāda ar Lietuvu un Īriju, un tikai par 25% atpaliek no tādām valstīm kā Portugāle un Austrija. Lauksaimniecībā izmantojamā zeme (LIZ) aizņem nedaudz vairāk kā trešdaļu (38%) no Latvijas kopplatības. Arī šīs zemes platība Latvijā ir tuva Nīderlandei, Slovākijai, pat Somijai, un pārsniedz platības Beļģijā, Igaunijā, Slovēnijā, kā arī mazākās valstīs – Luksemburgā, Maltā un Kiprā. Ņemot vērā, ka vairākas no šīm valstīm ir nozīmīgas lauksaimniecības produkcijas ražotājas, arī Latvijā ir šis potenciāls. Science for Rural Development”, No.13, 2007, Latvian Academy of Agriculture and Forestry Sciences, Jelgava, p. 13-19.; kā arī šī darba ietvaros. 102 LR Centrālās statistikas pārvaldes dati. Dati par kopējo LIZ – Valsts zemes dienests. 91 Tomēr Latvijā ne visa zeme tiek izmantota. Saskaņā ar CSP datiem, faktiski lauksaimniecībā tiek izmantoti ap 1,8 milj.ha (74% no visas reģistrētās LIZ), no kuriem 0,5 milj.ha ir pļavas un ganības, kuras tiek izmantotas samērā maz intensīvi, ņemot vērā nelielo lopu blīvumu Latvijā. Detalizēta statistikas uzskaite ir tikai par to LIZ, kas atrodas lauku saimniecību rīcībā, un kuras pārsniedz apsekojuma slieksni (1 ha). Šāda zeme 2010.gadā bija 1933,8 tūkst.ha jeb 80% no visas LIZ, kura iekļauta zemes bilancē. Ārpus tās paliek, piemēram, zeme mazdārziņu kooperatīvu rīcībā, privātie dārziņi un pašas mazākās lauku saimniecības, kā arī zeme, uz kuras netiek veikta aktīva lauksaimnieciskā darbība. Pēdējā var sasniegt arī lielas platības. 2010. gadā tika veikts visas LIZ apsekojums (to darīja LAD, apsekojot zemes gabalus, kuru platība pārsniedz 1 ha – tie veido 2 352 tūkst.ha). Saskaņā ar LAD veikto apsekojumu, 84% no valstī esošās LIZ atzīti par koptu (2.4. attēls). Tātad šī zeme – ap 2 miljoni ha - potenciāli ir izmantojama kultūraugu audzēšanai. 1983; 85% 316; 13% 50; 2% 3; 0% Kopta LIZ Nekopta LIZ Aizaugusi LIZ Būvniecība 2.4. attēls. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes stāvoklis (tūkst.ha; % no visas apsekotās)103 Jāatzīmē, ka kopš Latvijas iestāšanās ES zemes izmantošana ir kļuvusi intensīvāka. Kā rāda 2.1. tabulā apkopotie dati, 2010.gadā salīdzinot ar 2003. gadu, sējumu platības (graudi, tehniskās kultūras, sētie ilggadīgie zālāji u.c.) ir palielinājušās par vairāk kā 200 tūkst.ha jeb par 24,5%. Tas daļēji noticis uz pļavu un ganību rēķina – to izmantošana samazinājusies pr 6,2%, bet par 37% ir samazinājusies ilggadīgo stādījumu platība. Pēdējais galvenokārt saistīts ar veco augļu dārzu izmantošanas pārtraukšanu. Taču vislabāk par zemes izmantošanas 103 LAD apsekojuma dati 2010.g. 92 intensificēšanos liecina neizmantotās LIZ samazinājums lauku saimniecībās šajā laikā par 200 tūkst.ha jeb 2,5 reizes. 2010.gadā neizmantota bija tikai 7% no lauku saimniecību LIZ, kurpretī 2003.gadā- 18,5%. Pie tam, šajā ziņā Latvijā ir labākais rezultāts starp jaunajām dalībvalstīm, kuras iestājās ES 2004.gadā. Citās Baltijas valstīs izmantotā LIZ arī ir palielinājusies, tomēr mazākā mērā (Igaunijā par 18%, Lietuvā par 10%, bet Latvijā par 20%), taču kopumā ES 10 jaunajās dalībvalstīs izmantotā LIZ šajā laikā palielinājusies tikai par 2%.104 Sējumu struktūrā kopš Latvijas iestāšanās ES notikušas būtiskas izmaiņas (2.2. tabula). Kviešu platības pieaugušas gandrīz 2 reizes, bet rapšu – 4 reizes. Vienlaikus samazinājusies dažu citu graudaugu – rudzu un miežu – audzēšana, kā arī gandrīz divreiz sarukušas kartupeļu un dārzeņu platības. Šādas izmaiņas liecina, ka arvien lielāku nozīmi ieņem masveidā audzējamie kultūraugi, kas tiek audzēti eksportam (kvieši un rapši), bet vietējam tirgum audzējamo produktu īpatsvars samazinās. Divu kultūraugu audzēšana Latvijā ir praktiski pārtraukta – tie ir cukurbietes un garšķiedras lini. Tas bija saistīts ar ES cukura reformu un nacionālo subsīdiju izmaksas pārtraukšanu linšķiedrai. 2.2. tabula. Galveno kultūraugu sējumu platības un to izmaiņas 2003.-2010.gados105 2003 2005 2007 2010 2010./2003.(%) Sējumu kopplatība 851,1 999,6 1126,2 1102,7 130% Graudaugi 428,5 468,9 521,9 541,5 126% Kvieši 167,8 187,4 224,6 307,6 183% Rudzi 44,2 39,3 57,5 34,6 78% Mieži 132,6 148,7 145,3 106,5 80% Auzas 49,4 58 62,4 63,3 128% Rapši 25,9 71,4 99,2 110,6 427% Cukurbietes 14,4 13,5 0,3 x 0% Kartupeļi 54,6 45,1 40,3 30,1 55% Lauka dārzeņi 14,3 12,9 11 8,1 57% Lopbarības-zaļbarības kultūras 294,5 372,2 443,3 400,7 136% Latvijā abas galvenās lauksaimniecības apakšnozares – augkopība un lopkopība – ir aptuveni vienlīdz nozīmīgas, ņemot vērā saražotās produkcijas daudzumu. Jāatzīmē, ka Latvijai atrodoties Padomju Savienības (PSRS) sastāvā, lopkopības nozares bija prioritāras, un Latvijai bija nozīmīga loma citu PSRS reģionu apgādē ar lopkopības produktiem. Taču pēc PSRS sabrukuma lopkopība Latvijā piedzīvoja ļoti lielu kritumu: 2000.gadā lopkopības apjomi bija vairs tikai 27% no 1990.gada līmeņa. Nozīmīgu kritumu piedzīvoja arī augkopība, 104 Eurostat dati. 105 LR Centrālās statistikas pārvaldes dati 93 tomēr ne tik lielu - augkopības apjomi 2000.gadā bija 59% no 1990.gada līmeņa. Pēc 2000.gada sākās atkopšanās, tomēr lopkopībā tā ir notikusi lēnāk nekā augkopībā. Galveno lauksaimniecības dzīvnieku skaita izmaiņas ir apkopotas 2.3. tabulā. No datiem redzams, ka visstraujāk – 2 reizes – ir pieaudzis aitu skaits. Tam par iemeslu ir bijis apjomīgais ES un valsts atbalsts aitu audzēšanai, kā arī platību maksājumu politika un noieta iespēju palielināšanās. Par 24% audzis mājputnu skaits, kuru audzēšana koncentrējas dažos putnu nobarošanas un olu ražošanas kompleksos. Liellopu kopskaits saglabājies 2003.gada līmenī, taču arvien lielāku nozīmi ieņem gaļas liellopu audzēšana, savukārt slaucamo govju skaits ir samazinājies līdzīgi kā cūku skaits – par 12%. 2.3. tabula. Galveno lauksaimniecības dzīvnieku skaits un tā izmaiņas 2003.-2010.gados106 2003 2005 2007 2010 2010./2003.(%) Liellopi 378,6 385,2 398,7 379,5 100% t.sk.slaucamās govis 186,3 185,2 180,4 164,1 88% Cūkas 444,4 427,9 414,4 389,7 88% Aitas 39,2 41,6 53,9 76,8 196% Kazas 15 14,9 13,0 13,5 90% Zirgi 15,4 13,9 13,0 12,0 78% Mājputni 4002,6 4092,3 4756,8 4948,7 124% t.sk. dējējvistas 1999,3 2121,8 2260,4 2549,5 128% Bišu saimes 45,9 52,4 53 ... x Bez minētajiem rādītājiem (sējumu platības un dzīvnieku skaits) lauksaimniecības produkcijas apjomus ietekmē lauksaimniecības kultūru ražība un dzīvnieku produktivitāte. Kā redzams no 2.4. tabulas datiem, laikā no 2003. līdz 2010.gadam ražība vai produktivitāte ir pieaugusi visiem nozīmīgākajiem produktu veidiem, turklāt tās pieaugums lielākajai to daļai bijis līdzīgs – par aptuveni 15 līdz 20%. 2.4. tabula. Galveno lauksaimniecības kultūru ražības un dzīvnieku produktivitātes dinamika Latvijā 2003.-2010.gados107 2003 2005 2007 2010 2010./2003.(%) Kvieši, cnt/ha 27,9 36,1 36,0 32,2 115% Mieži, cnt/ha 18,6 24,6 24,1 21,5 116% Rapši, cnt/ha 14,4 20,4 19,8 20,5 142% Kartupeļi, cnt/ha 135 146 159 161 119% Lauka dārzeņi, cnt/ha 140 123 129 172 123% Vidējais piena izslaukums no govs, kg 4261 4364 4636 4998 117% Vidējā olu ieguve no dējējvistas, gab. 240 257 267 274 114% 106 LR Centrālās statistikas pārvaldes dati. Dzīvnieku skaits norādīts gada beigās. 107 LR Centrālās statistikas pārvaldes dati 94 Lielāks rapšu ražības pieaugums (par 42%) saistīts ar to, ka 2003.gads bija rapšiem izteikti nelabvēlīgs, kā arī tajā laikā rapši vēl netika audzēti tik nozīmīgos apjomos kā pašlaik, līdz ar to nebija tik attīstītas tehnoloģijas. Ražības kāpumu, īpaši kartupeļiem, dārzeņiem, kā arī piena izslaukumus no govs sekmēja arī struktūras izmaiņas – arvien lielāka daļa produkcijas tiek saražota lielajās saimniecībās, kurās pielieto intensīvākas saimniekošanas metodes. Saražotās produkcijas apjomus ietekmē gan platību, gan ražības izmaiņas (lopkopībā – lopu skaits un produktivitāte), līdz ar to ir spēkā jau pieminētās tendences. Aplūkojot galveno augkopības produktu saražotos apjomus un to izmaiņas kopš Latvijas iestāšanās ES (2.5. tabula), var secināt, ka būtiski audzis galvenokārt to kultūru apjoms, kuras tiek audzētas lielražošanā un kurām ir eksporta tirgus (kvieši, rapši). Nozīmīgi palielinājusies zāles lopbarības kultūru ražošana, taču kā redzams no 2.3. tabulas, zālēdāju dzīvnieku skaits nav attiecīgi pieaudzis. 2.5. tabula. Galveno augkopības kultūru kopraža 2003.-2010.gados Latvijā (tūkst.tonnu)108 2003 2005 2007 2010 2010./2003.(%) Graudaugi 932,4 1314,3 1535,2 1435,5 154% Kvieši 468,4 676,5 807,3 989,3 211% Rudzi 87,6 87,2 181,1 70,2 80% Mieži 246,6 365,8 350,5 228,5 93% Auzas 78,3 122,0 130,5 100,6 128% Rapši 37,4 145,7 196,9 226,3 605% Cukurbietes 532,4 519,9 10,8 x 0% Kartupeļi 739,0 658,2 642,1 484,3 66% Dārzeņi 217,5 172,2 155,9 151 69% Augļi un ogas 46,3 55,0 37,1 12,0 26% Sausais siens 708,9 920,8 1129,1 997,8 141% Zaļbarības un skābbarības kultūras 184,6 170,1 271,2 291,6 158% Šāda situācija saistīta ar ES atbalsta saņemšanas nosacījumiem (zālāju sējumi, pļavas un ganības jāappļauj vai jānogana, un iegūtā zāle jāsavāc). Līdz ar to strauji pieaudzis iegūtās zaļās masas un siena daudzums, taču tas nav devis attiecīgu lopkopības produkcijas palielinājumu, kā tas redzams no 2.6. tabulas datiem. Savukārt nozīmīgi samazinājusies vairāku Latvijā līdz šim plaši izplatītu, uz vietējo patēriņu orientētu produktu ražošana. Starp nozīmīgākajiem produktiem šeit minami kartupeļi un dārzeņi, kuru ražošana no 2003. līdz 2010.gadam samazinājusies par trešdaļu, taču 108 LR Centrālās statistikas pārvaldes dati 95 viskrasāk samazinājums skāris šādus produktus: cukurbiešu un linšķiedras komerciālā ražošana ir pārtraukta, bet augļu un ogu ieguve samazinājusies 4 reizes! Šāda situācija ir saistīta gan ar lauksaimniecības politiku, gan tirgus situāciju (ES tika realizēta „cukura reforma”, linšķiedrai tika pārtraukts izmaksāt valsts subsīdijas, bet bez tām šī kultūra bija pilnīgi nekonkurētspējīga, jo ap 80% no ieņēmumiem veidoja subsīdijas, savukārt augļu un ogu (kā arī dārzeņu) samazinājumu lielā mērā ietekmē relatīvi augstākas izmaksas Latvijā salīdzinot ar galvenajām šo produktu audzētājvalstīm. Kartupeļu starpvalstu tirdzniecības apjomi ir salīdzinoši nelieli (ap 5% no patēriņa), taču tie (tāpat kā dārzeņi, augļi un ogas) zaudē konkurencē ar citām augkopības kultūrām, tādēļ, ka šīs kultūras ir darbietilpīgākas, turklāt par tām netiek maksāts platību maksājums, kāds pienākas par laukaugu platībām. 2.6. tabula. Galveno lopkopības produktu ražošana Latvijā 2003.-2010.gados (tūkst.tonnu)*109 2003 2005 2007 2010 2010./2003.(%) Gaļa kopā (kautsvarā) 71,1 76,7 84,4 79,9 112% t.sk.liellopu 21,2 20,4 22,8 18,4 87% cūku 36,9 38,5 40,4 37,2 101% aitu un kazu 0,4 0,4 0,5 0,6 150% mājputnu 12,4 17,2 20,5 23,5 190% Piens (iesk.kazu pienu) 785,7 810,3 841,6 834,5 106% Olas (milj.gab.) 508,8 545,7 630,4 714,9 141% Vilna (tonnas) 66 93 65 69 105% Medus (tonnas) 552 916 901 676 122% * izņemot kur norādīta cita mērvienība No lopkopības produktiem, kā rāda 2.6. tabulas dati, laikā kopš 2003.gada stabili pieaugusi mājputnu gaļas, kā arī aitu gaļas un olu ražošana (to apliecina arī attiecīgo dzīvnieku skaita pieaugums). Vienīgais samazinājums skar liellopu gaļas ražošanu, lai arī līdz 2007.gadam bija pieaugums. Šīs nozares lielākā problēma ir zemās liellopu iepirkuma cenas, kuras joprojām būtiski atpaliek no ES vidējās. Tomēr Latvijas lauksaimnieki pamazām attīsta gaļas liellopu audzēšanu un meklē tiem noieta tirgus. Pārējo nozaru kopējie apjomi, kā redzams no tabulas datiem, mainījušies samērā maz, tajā skaitā arī viena no galvenajām nozarēm Latvijā – piena ražošana. Te gan jāpiebilst, ka šajā laikā notikušas lielas strukturālas ražošanas specializācijas un koncentrācijas ziņā. Praktiski visu produktu ražošana strauji samazinās mazajās saimniecībās (līdz 8 ELV), bet pieaug lielajās – virs 40 ELV. Piemēram, mazajās saimniecībās vēl 2006.gadā tika saražots 109 LR Centrālās statistikas pārvaldes dati 96 gandrīz puse piena (47%), bet 2010.gadā – vairs tikai 27%. Līdzīga tendence ir arī pārējiem produktiem. Tā kā liela daļa mazo saimniecību pārtrauc ražošanu vai to samazina, tiek kavēts arī kopējais apjomu pieaugums, neraugoties uz apjomu kāpumu lielajās saimniecībās. Būtiskas pārmaiņas notikušas arī saimniecību specializācijā – arvien pieaug saimniecību specializācija, bet samazinās jauktās specializācijas saimniecību skaits. Šie jautājumi tuvāk aplūkoti nākamajā apakšnodaļā. Aprakstītās izmaiņas, protams, nedrīkst attiecināt tikai uz atbalsta politikas ietekmi, jo ražošanas lēmumus lauksaimnieki pieņem, ne tikai ņemot vērā atbalsta maksājumus un to nosacījumus, bet arī lauksaimniecības produktu tirgus – noieta iespējas, cenas utt. neapšaubāmi, ka ļoti lielu ietekmi radīja arī pievienošanās ES vienotajam tirgum – gan pozitīvu (vieglāka produkcijas realizācija citās ES valstīs, lielāka ietekme citu ES valstu cenām, līdz ar to arī Latvijas lauksaimniecības precēm vidējās realizācijas cenas nozīmīghi kāpa, īpaši pirmajos gados pēc pievienošanās), gan arī negatīvu (samazinās to produktu rentabilitāte, kuru audzēšanas izmaksas citās valstīs ir objektīvi zemākas – agrie dārzeņi, augļi utt.). Tādēļ darba 3.nodaļa veltīta tieši atbalsta ietekmes izvērtēšanai, iespēju robežās nodalot pārējos faktorus. Lauksaimniecības apakšnozaru struktūra Latvijā ir samērā daudzveidīga, taču tajā dominē 2 nozares – graudu un piena ražošana. Šīs divas apakšnozares kopā veido nepilnus 50% no produkcijas vērtības (2.6.attēls). Pie tam, piena nozares loma faktiski ir vēl lielāka, jo tā patērē citu apakšnozaru produkciju, īpaši lopbarību, bez tam arī graudus un citus produktus. Saskaņā ar autora aplēsēm, piena nozare (ieskaitot lopbarību u.c.) faktiski veido ap 40% no lauksaimniecības galaprodukta Latvijā. Pārējo nozaru, kaut arī to ir daudz, īpatsvars ir salīdzinoši neliels, un no tām sistemātiski paplašinās tikai viena nozare – rapšu audzēšana, kas 2010.gadā sasniedza līdz šim lielāko īpatsvaru – 8% no lauksaimniecības produkcijas vērtības; turpretī citu nozaru (tajā skaitā kartupeļu, dārzeņu, augļu un ogu audzēšana u.c.) īpatsvaram ir tendence nedaudz samazināties. Kopš 2006.gada Latvijā ir izzudušas 2 apakšnozares – cukurbiešu un linšķiedras (kā preču produkcijas) audzēšana, kas pirms tam gadu desmitiem un pat simtiem Latvijā bija tradicionālas nozares. 97 Lopbar.kult. 10,5% Citi augk. prod. 2,2% Citi lopk. prod. 2,2% Piens 22,1% Cūkgaļa 8,2% Liellopu gaļa 4,5% Olas 4,7% Putnu gaļa 3,5% Rapšu sēklas 8,2% Dārzeņi 4,6% Kartupeļi 5,6% Graudi 23,8% 2.6. attēls. Lauksaimniecības preču struktūra Latvijā 2010.gadā (bāzes cenās)110 Svarīgs rādītājs, kas raksturo lauksaimniecības attīstības pakāpi, ir pašnodrošinātības līmenis ar lauksaimniecības un pārtikas precēm un tirdzniecības bilance. Latvijā līdz 1990.gadu sākumam tika saražots ievērojami vairāk pārtikas, nekā patērēts. Tomēr, līdz ar tirdzniecības samazināšanos ar bijušās PSRS republikām un grūtībām jaunu tirgu atrašanā, 1990.to gadu laikā tirdzniecības bilance ievērojami pasliktinājās un kļuva negatīva. Laikā pēc Latvijas iestāšanās ES strauji pieauga gan lauksaimniecības un pārtikas preču eksports, gan imports, un līdz 2007.gadam nedaudz palielinājās arī kopējais nagatīvais tirdzniecības saldo ar šīm precēm (no 212 milj.LVL 2003.gadā līdz 291 milj.LVL 2007.gadā). Tajā pašā laikā citos tautsaimniecības sektoros negatīvais tirdzniecības saldo palielinājās vēl straujāk, līdz ar to pārtikas un lauksaimniecības produktu tirdzniecība veidoja arvien mazāku daļu no importa pārsnieguma pār eksportu visā ekonomikā: 2003.gadā šī daļa bija 16%, bet 2007.gadā vairs tikai 7,8%. Kopš 2008.gada tendence izmainījās - tirdzniecības bilance ar lauksaimniecības un pārtikas produktiem ievērojami uzlabojās: ja 2007.gadā šo preču importa vērtība par 50% pārsniedza eksporta vērtību, tad 2010.gadā vairs tikai par 14,8%. Tā rezultātā arī negatīvais tirdzniecības saldo samazinājās un 2010.gadā sasniedza vairs tikai 124 milj.LVL (42% no 2007.gada līmeņa) (2.6.attēls). Plānojot tālāko lauksaimniecības un pārtikas sektoru attīstību Latvijā, ir uzstādīts mērķis ilgtermiņā panākt pozitīvu tirdzniecības 110 Autora aprēķini (LEK metodika) 98 bilanci ar šim precēm. Ņemot vērā līdzšinējās tendences, sektorā ieguldītos līdzekļus, kā arī vēl neizmanotās iespējas, autora skatījumā šis ir reāls un nepieciešams mērķis. -400 -200 0 200 400 600 800 1000 1200 1400 2001 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 mi lj.L VL 0% 2% 4% 6% 8% 10% 12% 14% 16% 18% 20% Eksports (milj.LVL) Imports (milj.LVL) Saldo (milj.LVL) L/s un pārtikas preču tirdzn. saldo % pret kopējo tirdzn.saldo 2.6.attēls. Ārējā tirdzniecība ar lauksaimniecības un pārtikas precēm (I-IV preču grupas) Latvijā 2001.-2010.g. (milj.LVL), un šo preču tirdzniecības saldo īpatsvars kopējā Latvijas eksporta un importa saldo (%)111 Līdz ar to, vērtējot kopējo lauksaimniecības un pārtikas preču bilanci, varam secināt, ka pēc iestāšanās ES tā sākotnēji nedaudz pasliktinājās (taču importa pārsniegums pār eksportu procentuālā izteiksmē stabili samazinājās), bet kopš 2008.gada arī pati tirdzniecības bilance ir būtiski uzlabojusies, un imports pārsniedz eksportu tikai par 15-20%. Pie nosacījuma, ja izdosies sekmīgi attīstīt lauksaimniecisko ražošanu un pārstrādi turpmāk, ir izredzes atjaunot pozitīvu tirdzniecības bilanci ar šīm precēm. Protams, ne visas lauksaimniecības preces Latvijā iespējams saražot, līdz ar to tās objektīvi nepieciešams importēt. Tādēļ turpmāk aplūkotas galveno Latvijā ražoto lauksaimniecības preču bilances, salīdzinot šo produktu ražošanas un patēriņa līmeni laikā no 2003. līdz 2010.gadiem. No 2.7.attēlā apkopotajiem datiem var secināt, ka kopumā pašnodrošinātības līmenis ar galvenajiem produktiem ir pozitīvs. Īpaši augsta pozitīvā bilance ir graudiem (labas ražas gados Latvija eksportējusi pat virs 1 milj.tonnu graudu gadā), samērā stabila tā ir pienam un 111 LR Centrālās statistikas pārvaldes dati. 99 piena produktiem, pēdējos gados tā būtiski uzlabojusies olām (2010.gadā ražošana par 47% pārsniedza patēriņu), kā arī kopš 2007.gada Latvija kļuvusi par liellopu gaļas neto eksportētāju (tomēr jāatzīmē, ka ievērojamais bilances uzlabojums vienlaikus saistīts ar patēriņa samazināšanos iekšzemē). Izteikti negatīva tirdzniecības bilance aplūkoto produktu starpā Latvijā ir tikai ar cūkgaļu un putnu gaļu (ieskaitot to izstrādājumus). Tomēr arī šo produktu grupā kopš 2007.gada pašnodrošinājuma līmenis ir audzis no 47% līdz 55%, lai gan tas joprojām ir ļoti zems. Kartupeļi Latvijā tradicionāli tiek saražoti aptuveni iekšzemes vajadzību apmērā. 0% 20% 40% 60% 80% 100% 120% 140% 160% 180% 200% 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 Ra žo ša na pr et pa tēr iņu Graudi Kartupeļi Lie llopu gaļa Cūkgaļa un putnu gaļa Piens Olas 2.7.attēls. Pašnodrošinājuma līmenis (ražošana pret patēriņu %) galvenajiem Latvijā ražotajiem lauksaimniecības produktiem (ieskaitot to izstrādājumus) 2003.-2010.gados No apskata var secināt, ka galveno lauksaimniecības produktu pašnodrošinātības līmenis Latvijā pēdejos gados pieaudzis, turklāt vairākiem produktiem tiek eksportēta ievērojama daļa saražotā. Tomēr visur netiek izmantots vietējās ražošanas potenciāls, piemēram, daļu no vietēji izauzētiem graudiem, kas pašlaik tiek eksportēti, varētu izmantot cūkkopībā un putnu gaļas ražošanā. Tādēļ turpmāk būtu lietderīgi atbalstīt ne vien graudkopību kā lauksaimniecības nozari, bet sekmēt tās iesaisti ķēdē graudi – lopbarība – lopkopības produkcija – lopkopības pārstrādes produkcija, tādā veidā iegūstot augstāku pievienoto vērtību. 100 Ekonomiskā situācija Ekonomiskā situācija Latvijas lauksaimniecībā ir bijusi cieši saistīta ar valsts atbalstu. Pagājušā gadsimta 90.gadu sākumā, kad atbalsts strauji samazinājās, būtiski saruka arī lauksaimniecības radītā pievienotā vērtība gan faktiskajās, gan salīdzināmās cenās. Kopumā laikā no 1990. līdz 2000.gadam lauksaimniecība piedzīvoja ļoti strauju sarukumu, kas bija daudz straujāks kā ekonomikā kopumā. Ja Latvijas iekšzemes kopprodukts salīdzināmās cenās šajā laikā samazinājās par 39,5%, tad lauksaimniecības īpatsvars tajā, rēķinot faktiskās cenās, šajā laikā ir samazinājies turpat desmitkārt – no 20,1% 1990.gadā līdz 2,6% 2000.gadā.112 Galvenais iemesls tik krasam samazinājumam nebūt nebija neefektīvāka ražošana, bet gan cenu attiecības izmaiņas starp lauksaimniecībā izmantojamiem resursiem un gatavo produkciju, kas krasi samazināja ražošanas izdevīgumu, līdz ar to gan samazinot pievienoto vērtību uz produkcijas vienību, gan arī ražotās produkcijas apjomus. Savukārt lauksaimniecības kultūru ražība un lopu produktivitāte kopumā līdz 1995.gadam samazinājās, bet vēlāk sāka pieaugt, līdz ar to 2000.gadā būtiski neatšķīrās no 1990.gada. Lauksaimnieku ienākumi 2000.gadā vidēji sasniedza tikai 470 latus gadā uz pilna laika nodarbināto. Sākot ar 2000.gadu, lauksaimniecības nozare pamazām sāka atkopties. Tas saistīts gan ar cenu atgūšanos pasaules tirgos (2001.gadā cenas vidēji kāpa par 8,6%, tomēr nozīmīgāks kāpums sākās tikai līdz ar Latvijas pievienošanos ES 2004.gadā), gan ar valsts atbalsta palielināšanos un Eiropas Savienības fondu pieejamību. Līdz ar to jau 2001.gadā ienākumi uz vienu nodarbināto pieauga par aptuveni 30%, un kaut arī nākamajos gados nozari skāra vairākas problēmas (cenu kritums vairākiem produktiem, nelabvēlīgi laika apstākļi), ienākumi turpināja augt. Tomēr pirms Latvijas iestāšanās ES tie nesasniedza pietiekami augstu līmeni, lai nozare varētu pilnvērtīgi attīstīties – 2003.gadā vidējie ienākumi uz nodarbināto bija 682 lati gadā, kas veidoja tikai 41% no valstī vidējās neto darba samaksas113. Pievienotās vērtības, kā arī nodarbināto skaita dinamika laikā no 2001. līdz 2010.gadam attēloti 2.7. tabulā. 112 Sproģis A., Sproģis J., Sproģe I. Latvijas lauksaimniecība gadu gaitā. // Tautsaimniecības attīstības problēmas Latvijā nr.5. R.: Tautsaimniecības attīstības institūts, 2007. 59.-117.lpp. 113 Vēveris A., Krieviņa A. Latvijas lauksaimniecības ekonomiskais kopaprēķins 2007-2008. Pētījumu rezultāti nr.1(19)/2008, R.: LVAEI, 2008, 72 lpp. 101 2.7. tabula. Pievienotās vērtības un nodarbinātības līmeņa izmaiņas Latvijas lauksaimniecībā 2001.-2010.gados114 Gadi 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 Kopējā pievienotā vērtība faktiskās cenās lauksaimniecībā, milj.latu 129,7 135,1 133,7 181,7 198,5 215,9 250,7 209,0 154,0 213,8 Pievienotās vērtības indekss salīdzināmās cenās pret iepr.gadu, % (lauksaimn., mežsaimn.un zvejniecība) 108,2 108,1 96,5 103,4 108,6 96,0 107,6 97,8 109,1 102,0 Lauksaimniecības īpatsvars kopējā pievienotā vērtībā, % 2,75 2,60 2,34 2,73 2,47 2,20 1,92 1,45 1,30 1,87 Nodarbināto skaits lauksaimniecībā (pilna laika vienībās), tūkst. 145,2 143,1 140,9 139,6 138,2 122,8 107,4 96,8 93,4 88,5 Kādi bija galvenie iemesli uzrādītajai pievienotās vērtības pieauguma tendencei? Iestāšanās ES atstāja nozīmīgu iespaidu uz lauksaimniecības produktu cenām – tās sāka nozīmīgi palielināties, tuvojoties ES līmenim. Tas pirmām kārtām skāra produktus, kuriem līdz ar pievienošanos ES nozīmīgi pieauga tirgus iespējas. Piena cena jau 2004.gadā palielinājās par 35% pret iepriekšējo gadu, un 2005.gadā – vēl par 22%. Tāpat nozīmīgi kāpa liellopu gaļas cenas, kuras līdz tam bija neadekvāti zemas. Bez tam, līdz ar Latvijas iedzīvotāju pirktspējas pieaugumu cēlās arī tādu produktu cenas, kuri galvenokārt tiek patērēti vietējā tirgū – kartupeļi, dārzeņi, augļi un ogas, kā arī liellopu gaļa un cūkgaļa. Ietekmi uz šo produktu (īpaši gaļas) cenām atstāja arī tas, ka līdz ar pievienošanos vienotai ES muitas telpai Latvijā tika ierobežots pārtikas imports no trešajām valstīm. Tā rezultātā kopējais lauksaimniecības produktu cenu līmenis jūtami palielinājās: 2004.gadā par 11,5%, 2005.gadā sakarā ar graudu cenu samazinājumu kopējais cenu pieaugums bija mazāks – par 5,4%, bet 2006.gadā cenas atkal kāpa vidēji par 14,1%, un 2007.gadā – vēl par 18,3%. Līdz ar to kopējais cenu kāpums lauksaimniecības precēm no 2003. līdz 2007.gadam sasniedza 59%. Sakarā ar veiktajiem ieguldījumiem lauksaimniecības modernizācijā būtiski pieauga darba ražīgums, kas samazināja darbaspēka vajadzību nozarē. Lai arī lauksaimniecība joprojām ir viens no nozīmīgākajiem nodarbinātības veidiem Latvijā, īpaši lauku apvidos, 114 CSP dati un autora aprēķini 102 tomēr tās īpatsvars ir būtiski samazinājies. Ja 1996.gadā, saskaņā ar CSP datiem, lauksaimniecība Latvijā bija pamatdarbs 14,6% nodarbināto iedzīvotāju, 2003.gadā – 10,4%, bet 2009.gadā vairs tikai 7,3% (vēlāko gadu dati tiek precizēti). Tomēr arī pašreizējais rādītājs ir augsts salīdzinot ar citām ES valstīm, jo ES-27 vidēji lauksaimniecībā strādā 5,2%, bet ES- 15 (vecās dalībvalstis) – 3,1% no nodarbinātajiem iedzīvotājiem115. Darbaspēka izlietojuma dinamika (pilna laika vienībās) uz 1 ha izmantotās LIZ un 1000 LVL produkcijas, kā arī salīdzinājums ar ES valstīm ir apkopoti 2.8.attēlā. Attēla dati rāda, ka nodarbinātības līmenis (pilna laika vienībās uz 1 ha lauksaimniecības zemes Latvijā pēdējos gados ir pat mazāks nekā vidēji ES (kur šo rādītāju būtiski paaugstina Rumānija un Polija), taču tas ir tuvs pat ES-15 valstīm (attiecīgi 4,9 nodarbinātie uz 100 ha zemes Latvijā un 4,3 ES-15). 9,4 8,1 6,0 4,9 6,2 4,3 26,2 18,6 10,3 9,3 3,1 1,8 0,0 5,0 10,0 15,0 20,0 25,0 30,0 LV 2003 LV 2005 LV 2007 LV 2010 ES-27 (2010.) ES-15 (2010.) L/s nodarbinātības līmenis uz 100 ha LIZ Nod.līmenis uz 100 000 EUR produkcijas 2.8.attēls. Nodarbinātības līmenis (pilna laika vienībās) uz 100 ha izmantotās LIZ un 100 000 EUR saražotās produkcijas Latvijā (2003.-2010.g.) un vidēji ES valstīs Taču Latvija būtiski atpaliek produkcijas ražošanā uz vienu nodarbināto: ja uz 100 000 EUR produkcijas ES vidēji nodarbināti 3,1 cilvēki (ES-15 tikai 1,8), tad Latvijā tajā pašā laikā 9,3. Minētā situācija ļauj secināt, ka drīzāk nevis Latvijā lauksaimniecībā būtu par daudz nodarbināto, bet gan tiek saražots daudz mazāk produkcijas, nekā tas būtu iespējams. Līdz ar to, rezerves lauksaimniecības attīstībai un ienākumu celšanai meklējamas tieši produkcijas 115 Eurostat dati. 103 apjomu un tās vērtības kāpināšanā (tajā skaitā, ražojot produktus ar augstāku pievienoto vērtību utt.). Ienākumu kāpumu (2.9.attēls) bez minētajiem faktoriem ietekmēja arī resursu cenas, kuru kāpums laikā no 2003. līdz 2007.gadam resursu cenu kāpums nebija tik straujš kā produktiem – starppatēriņa resursiem cenas šajā laikā pieauga par 46,5%, bet ilgtermiņa ieguldījumiem – par 43,5%, līdz ar to lauksaimniecības pievienotā vērtība cenu ietekmē šajā laikā palielinājās. Stāvoklis strauji mainījās 2008. un 2009.gados, kad cenas produktiem tirgus ietekmē samazinājās, bet resursu cenas vēl 2008.gadā turpināja strauji augt. Tā, 2008.gadā lauksaimniecības produktu cenas jau samazinājās par 1,5%, bet resursu cenas turpināja strauji augt – starppatēriņam par 12% un ilgtermiņa ieguldījumiem – pat par 15,6%. 682 1 313 1 461 2 122 2 573 2 091 2 001 2 721 2944107 195 221 285 303 225 213 265 288 0 500 1 000 1 500 2 000 2 500 3 000 3 500 2003. 2004. 2005. 2006. 2007. 2008 2009 2010 2011 (p) Ls /ga dā 0 50 100 150 200 250 300 350 m ilj. Ls Neto ienākumi uz 1 lauksaimniecībā nodarbināto, Ls gadā Ienākumi no lauksaimniecības, milj. Ls 2.9. attēls. Ienākumi no lauksaimniecības Latvijā 2003.-2011.gados116 Savukārt 2009.gadā gan samazinājušās arī resursu cenas (starppatēriņam par 9% un kapitālieguldījumiem par 7,4%), tomēr lauksaimniecības produktu cenas kritušās daudz straujāk – par 19,3%. Šādu izmaiņu dēļ cenu ietekmē lauksaimniekiem samazinājās ienākumi 2008.gadā par aptuveni 95 miljoniem latu, un 2009.gadā vēl par 80 miljoniem latu. Tomēr 2010.gadā, ņemot vērā labvēlīgo tirgus situāciju (neraža daudzās valstīs izraisīja strauju cenu pieaugumu galvenajiem lauksaimniecības (īpaši – augkopības) produktiem, kā arī situāciju, ka 116 Autora aprēķini, izmantojot Lauksaimniecības ekonomiskā kopaprēķina (LEK) metodiku 104 resursu cenas vēl 2010.gadā būtiski nepalielinājās, tika novērots būtisks ienākumu pieaugums, ienākumiem uz vienu nodarbināto pārsniedzot līdzšinējo labāko rezultātu kopš neatkarības atjaunošanas. Par 2011.gadu ir iegūti provizoriskie rezultāti, kuri liecina, ka ienākumu pieaugums ir turpinājies. Būtiskākā ietekme uz ienākumu pieaugumu pēc iestāšanās ES bija subsīdiju apjomu kāpumam. Sākot ar 2004.gadu, Latvijā tika piemērota ES Kopējā lauksaimniecības politika (KLP), kas paredzēja tādus atbalsta veidus, kādi tiek piemēroti Eiropas Savienībā. Kaut arī atsevišķu maksājumu līmenis bija zemāks nekā citās ES valstīs (vienotais platību maksājums, kas sākotnēji tika noteikts 25% līmenī no veco dalībvalstu līmeņa un tiek pakāpeniski paaugstināts, kā arī platību maksājumi graudiem, kuri ir aprēķināti, ņemot vērā graudu vidējo ražību), tomēr kopumā maksājumu pieaugums bija ievērojams. Turklāt ja līdz šim subsīdijas galvenokārt tika izmaksātas konkrēta produkta atbalstam (vai arī ieguldījumiem saimniecībā), tad Eiropas Savienībā līdz ar 2003.gada KLP reformu tika nolemts pāriet no ražošanas atbalsta uz lauksaimnieka atbalstu – pāriet uz vienoto saimniecības maksājumu117. Latvijā un citās jaunajās dalībvalstīs šī pāreja notiek pakāpeniski, taču jau no 2004.gada lielāko maksājumu daļu lauksaimnieki saņēma kā maksājumus par zemes platībām, nevis par produkcijas ražošanu. Šie maksājumi, kuri neattiecas uz konkrētu produktu, saskaņā ar metodiku netiek iekļauti lauksaimniecības pievienotajā vērtībā bāzes cenās, tomēr saņēmēju ienākumus tie, protams, palielina. Tomēr nenoliedzami, ka salīdzinājumā ar ES valstīm ienākumu līmenis lauksaimniecībā ir vēl ļoti zems, kā jau to rāda darba izlietojuma efektivitātes salīdzinājums. Lai arī Latvijā laikā no 2003. līdz 2010.gadam, saskaņā ar Eurostat datiem, ir bijis trešais lielākais neto pievienotās vērtības pieaugums ES uz vienu lauksaimniecībā nodarbināto (izsakot EUR - 2,33 reizes, atpaliekot tikai no Igaunijas un Polijas), tomēr absolūtā izteiksmē ienākumi Latvijā uz vienu nodarbināto (4,3 tūkst.EUR, šeit atšķirībā no 2.9.attēla ir uzrādīti ienākumi pirms nodokļiem) ir vienā no pēdējām vietām ES, apsteidzot tikai Rumāniju, Bulgāriju, Poliju un arī Lietuvu, un veido 41% no ES-27 vidējiem (2.10.attēls). 117 Eiropas Savienības kopējā lauksaimniecības politika – kādu to veidosim Latvijā? 2.izd.R.: LVAEI, 2005. - 100 lpp. 105 10,5 3,6 34,2 32,2 27,3 23,5 22,8 22,7 18,1 17,5 16,2 15,4 13,9 12,3 12,2 11,7 11,5 11,5 11,3 9,3 5,7 5,5 5,1 4,7 4,3 4,0 3,8 3,4 2,2 0,0 5,0 10,0 15,0 20,0 25,0 30,0 35,0 40,0 ES-27 ES-12 (jaunās) Beļģija Lie lbritānija Nīderlande Francija Spānija Som ija Zviedrija Vācija Austrija Malta Īrija Dānija Kipra Luksem burga Čehija Itālija Igaunija Grieķ ija Slovākija Portugāle Slovēnija Ungārija Latvija Polija Lie tuva Bulgārija Rum ānija 2.10. attēls. Ienākumi no lauksaimniecības ES dalībvalstīs 2010.gadā (tūkst.EUR uz darbaspēka vienību)118 Attēla dati arī rāda ļoti lielu nevienlīdzību ienākumu ziņā starp vecajām un jaunajām dalībvalstīm. Kaut arī ienākumu atšķirībām ir tendence samazināties, tomēr tā ir salīdzinoši lēna, un no ES-12 valstīm vienīgi Čehijas un Igaunijas rādītāji ir virs ES-27 vidējiem. Tas rāda, ka ienākumu paaugstināšana jaunajās dalībvalstīs būtu izvirzāma kā viena no prioritātēm atbalsta plānošanā ES līmenī, lai izvairītos no starpvalstu migrācijas pieauguma. 118 Datu avots: EUROSTAT 106 2.2 Lauksaimniecības politikas attīstība un organizācija Latvijā Latvijā realizētā lauksaimniecības politika, kā rāda vēsture un šodiena, nav bijusi atrauta no notikumiem pasaulē, kaut arī, protams, bijusi un ir tiešā veidā atkarīga no attiecīgā laika posmā valdošās varas realizētās politikas Latvijas teritorijā. Tādēļ arī, ņemot vērā, ka pētījuma objekts ir tieši atbalsta ietekme uz lauksaimniecības nozari Latvijā, tiks sniegts neliels vēsturisks ieskats Latvijas teritorijā realizētajā lauksaimniecības politikā. Kā jau aprakstīts 1.nodaļā, līdz 1.pasaules karam lauksaimniecības politika pamatā izpaudās kā ārējās tirdzniecības ierobežojumi, galvenokārt tarifu veidā. Tā kā no Latvijas teritorijas jau agrākajos gadsimtos lauksaimniecības preces vairāk izveda, nekā ieveda, tad šie tarifi, laikā, kad tie pastāvēja citās valstīs, drīzāk varēja būt šķērslis lauksaimniecības attīstībai. Par to ietekmi gan tiešu ziņu trūkst, taču ir zināms, ka sākot ar 19.gadsimta 80.gadiem, augkopībā iestājās zināma krīze, bet toties nozīmīgi attīstījās lopkopība, kurai tirdzniecības nosacījumi bija labvēlīgāki. Nozīmīgu attīstību lauksaimniecības politika guva pirmās Latvijas brīvvalsts laikā 20.gadsimta 20.-30.gados. Šos jautājumus ir pētījuši vairāki pazīstami zinātnieki, kā A.Boruks (2003.), A.Sproģis (2007.) u.c. Raksturojot minēto laika posmu, vispirms pieminama agrārā reforma, kad tika sadalītas muižu zemes un izveidotas daudzas jaunsaimniecības, kuras gan bija pamatā tikai līdz 22 ha lielas. Jaunsaimniekiem valsts nereti piešķīra, ja ēkas tika kapitāli būvētas, neatmaksājamu kredītu. Plaši tika izsniegti arī banku aizdevumi. Rezultātā laikā no 1920. līdz 1925.g. lauksaimnieciskā ražošana bija strauji pieaugusi un atguvusi pirmskara līmeni. Svarīga ietekme bija arī valsts monopoliem un ieviestajai kontrolei vairākās nozarēs, piemēram, linu monopols, valsts kontrole pār sviesta eksportu, kas sakārtoja tirdzniecību, kā arī kvalitātes jautājumus, līdz ar to ļoti sekmējot attiecīgo nozaru attīstību. Valsts sniedza atbalstu arī resursu iegādē, piemēram, tā kompensēja daļu no minerālmēslu cenas, daļu no importa mašīnu cenas u.c. Bija arī pretēji ierobežojumi, piemēram, lai nepamatoti neceltu pārtikas preču cenas, tika ierobežotas graudu izstrādājumu cenas gan vairumtirdzniecībā, gan mazumtirdzniecībā. Pārdevējus, kas pārkāpa šos noteikumus, varēja ļoti bargi sodīt. Rezultātā pārtikas cenas nevarēja patvarīgi kāpt, un ieguvēji bija mazturīgie iedzīvotāji. 107 Valsts nozīmīgi atbalstīja arī lauksaimniecības zinātni un speciālistu sagatavošanu. Tika izveidotas 17 izmēģinājumu un selekcijas stacijas, kā arī daudzas izglītības iestādes. Pasākumi eksporta veicināšanai un importa ierobežošanai deva rezultātu. Ja no 1920. līdz 1935.gadam eksports no importa veidoja apmēram divas trešdaļas, tad no 1935.gada jau eksports pārsniedza importu119. Tad sekoja padomju varas nodibināšana un 2.pasaules karš, kas būtiski izmainīja agrārās attiecības un stāvokli nozarē kopumā. Padomju varas gados notika jauna agrāro attiecību pārkārtošana, likvidējot privātīpašumu uz zemi un ieviešot kolektīvo saimniekošanu – kolhozus jeb kolektīvās saimniecības, kā arī valsts jeb padomju saimniecības. Sevišķi padomju perioda sākumā lauksaimniecības organizācijā noteicošie bija politiskie apsvērumi. Tomēr no 1960.gadu sākuma nopietni tika domāts arī par lauksaimniecības ekonomisko attīstību. Galvenie pasākumi bija vērienīgi kapitālieguldījumi, it īpaši meliorācijā, kā rezultātā, saskaņā ar atskaiti par zemes fonda stāvokli, līdz 1989.gadam tika meliorēti 64% no lauksaimniecībā izmantojamās zemes120. Paralēli tam tika vairākkārt paaugstinātas lauksaimniecības preču iepirkuma cenas, kā arī notika strauja zinātnes un izglītības attīstība. Rezultātā lauksaimniecības rādītāji bija uzlabojušies un Latvija ražoja pārtiku ne tikai savām vajadzībām, bet notika plašas piegādes Vissavienības fondā. 1990.gadā lauksaimniecība veidoja ap 20% no Latvijas iekšzemes kopprodukta, lauksaimniecībā bija nodarbināti 15,7% no darbaspēka un vidējā izpeļņa lauksaimniecībā bija tuva vidējai tautsaimniecībā. Laikā kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas 1990.-1991.gadā, lauksaimniecības sektors, tāpat kā visa Latvijas tautsaimniecība, ir piedzīvojis kardinālas izmaiņas. Visnozīmīgākās reformas tika veiktas 1990. gadu sākumā, kad tika atjaunots privātais īpašums uz zemi un strauji mainījās lauku saimniecību struktūra – ja līdz tam vadošās bija kolektīvās un valsts lielsaimniecības (sabiedriskā lietošanā 1989.gadā bija 93% lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kas atradās uzņēmumu un saimniecību lietošanā, bet zemnieku saimniecību lietošanā – tikai 2% zemes)121, tad 1996.gada sākumā situācija bija kļuvusi jau gluži pretēja - valsts saimniecību lietošanā bija vairs tikai 2% lauksaimnieciskās zemes, bet 83% zemes apsaimniekoja zemnieku, piemājas saimniecības un personiskās 119 Sproģis A., Sproģis J., Sproģe I. Latvijas lauksaimniecība gadu gaitā. // Tautsaimniecības attīstības problēmas Latvijā nr.5. R.: Tautsaimniecības attīstības institūts, 2007. 59.-117.lpp. 120 Boruks A. Zemnieks, zeme un zemkopība Latvijā.- Jelgava: LLU, 2003. 121 Latvijas PSR tautas saimniecība 1989.gadā. Statistikas gadagrāmata. LPSR Valsts statistikas komiteja. Rīga, “Avots”, 1990. 216. lpp. 108 palīgsaimniecības122. Reizē ar privātā īpašuma atjaunošanu bija notikusi zemes sadrumstalošanās – ja 1989.gadā galveno lauksaimniecisko ražotāju – kolhozu un padomju saimniecību – vidējā lauksaimnieciskās zemes platība bija 3828 ha, tad 1996.gadā bija reģistrētas 74 tūkst. zemnieku saimniecību un 126 tūkst. piemājas saimniecību, un visu minēto saimniecību vidējā lauksaimnieciskās zemes platība bija tikai 6,65 ha (turpat). Bez tam ļoti būtiski mainījās lauksaimniecības politika, kā arī tirgus. Sabrūkot padomju ekonomiskajai politikai un strauji stājoties spēkā brīvā tirgus attiecībām, kļuva redzams, ka pastāvošie lauksaimniecības uzņēmumi kopumā nebija gatavi tirgus attiecībām. Kopējā ekonomiskās situācijas pasliktināšanās bijušās PSRS telpā, atšķirīgās naudas reformas (Latvijas nauda kļuva relatīvi vērtīgāka nekā citu bijušo PSRS republiku nauda) u.c.faktori krasi samazināja produkcijas noietu gan Latvijā gan ārpus tās. Jaunus tirgus ārpus bijušās PSRS izdevās apgūt tikai ļoti pamazām. Pakāpeniski pieauga lauksaimniecības preču imports Latvijā, īpaši dažādas izcelsmes lētā produkcija. Visu šo faktoru rezultātā lauksaimniecības apjomi 1990.to gadu laikā ļoti saruka: jau 1994.gadā lauksaimniecības produkcijas apjomi salīdzināmās cenās veidoja tikai 50% no 1990.gada, bet viszemāko līmeni ražošanas apjomi sasniedza 1999.gadā – tikai 35% no 1990.gada. Smagākais kritums skāra lopkopību – tās apjomi 1999.gadā samazinājās līdz 26% no 1990.gada līmeņa, bet augkopībā – līdz 56%. Arī sējumu platības samazinājās gandrīz divkārt: no 1627 tūkst. ha 1990.gadā līdz 881 tūkst.ha 2000.gadā. Precizitātes labā jāatzīst, ka statistika par pieminēto laika posmu varētu arī nebūt sevišķi precīza, taču kopējās tendences ir ļoti izteiktas, lai varētu atzīt, ka kopumā tās sniedz priekšstatu par faktisko situāciju. Neraugoties uz šādu kritumu, lauksaimniecības subsidēšana attīstījās samērā vēlu un vāji. Tika gan piešķirtas nodokļu atlaides, taču arī tās 1990.gadu otrajā pusē tika arvien samazinātas. Pirmo reizi valsts budžetā subsīdijas tika iekļautas ar 1994.gadu kopsummā par 6,2 milj.latu. Galvenokārt tās tika novirzītas šķirnes lopkopībai un sējumiem, kā arī eksporta atbalstam. Arī turpmāk subsīdiju apjomi pieauga tikai palēnām, pastāvot lielam lauksaimnieku spiedienam uz valdību. Tomēr nenoteiktība bija Latvijas lauksaimniecības politikas raksturīga iezīme praktiski visu laiku līdz iestāšanās laikam ES. Subsīdiju programmas tika apstiprinātas katru gadu no jauna, nebija ilglaicīgas programmas. Subsidējamie objekti bieži tika mainīti, līdz ar to neviens nevarēja būt drošs, cik ilgi kāds pasākums tika subsidēts. Tas zināmā mērā arī bremzēja attīstību. Tā piemēram, šķiedras linu 122 Latvijas Republikas lauksaimnieciskās ražošanas rādītāji1995.gadā. LR Zemkopības ministrija. Rīga, 1996, 32 lpp. 109 atbalstam katru gadu valsts tērēja lielas summas, pat 300-400 tūkst.latu, un subsīdijas deva pat līdz 80% no šīs nozares ieņēmumiem, tomēr trūka ilglaicīgas valsts programmas, un rezultātā nozare tā arī neguva nozīmīgu attīstību. Valsts subsidēšanas attīstība laikā no 1994. līdz 2010.gadam attēlota 2.8. tabulā. Tabulā attēlotie dati ir aprēķins, saskaņā ar ES metodoloģiju iekļaujot tos maksājumus, kurus no valsts institūcijām saņem tieši lauksaimniecības produktu ražotāji. Atsevišķi uzskaitīti maksājumi, kas tieši ietekmē kārtējā gada ienākumus (tajā skaitā izdalot t.s. produktu subsīdijas – kuru apjomi ir atkarīgi no noteikta produkta ražošanas konkrētā gadā, un pārējās, kuru saņemšana nav saistīta ar prasību ražot noteiktu produktu). Investīciju subsīdijas uzrādītas atsevišķi. Par vienu no aktuālākajām problēmām, sevišķi 1990.gadu beigās, kļuva vajadzība pēc investīcijām. Ienākumi sektorā bija tik niecīgi, ka iespēju ieguldīt gandrīz vispār nebija. Šādā situācijā izdarīt aizņēmumus arī praktiski nebija iespējams. Tā rezultātā investīciju apjoms bija krities gandrīz līdz nullei. Saskaņā ar statistikas datiem, kapitālieguldījumi lauksaimniecībā un mežsaimniecībā 1994.gadā veidoja tikai 1,2% (!) no 1990.gada apjoma salīdzināmās cenās, bet 1996.gadā – 2,8%123. Tad, sākot ar 1997.gadu, tika piešķirtas subsīdijas investīcijām, galvenokārt tehnoloģiju modernizācijai. 1998.gadā šim nolūkam piešķīra 7,4 milj.latu, un tas deva investīciju pieaugumu, bet pēc tam summa atkal samazinājās, un attiecīgi samazinājās arī ieguldījumu apjoms. Turklāt lielākā daļa banku nelabprāt kreditēja lauksaimniecību, un arī kredītu nosacījumi bija salīdzinoši neizdevīgi. Būtisks investīciju kāpums notika tikai sākot ar 2002.gadu, kad plaši sāka izmantot ES pirmsiestāšanās fonda SAPARD līdzekļus. Šajā gadā pirmoreiz pēc neatkarības atjaunošanas kopējais investīciju apjoms aptuveni sasniedza teorētiski aprēķināto pamatkapitāla nolietojumu, bet sākot ar nākamo, 2003.gadu, to jau būtiski pārsniedza. Jau 2005.gadā, kurš bija kulminācijas gads 2004.-2006.gadam paredzēto ES struktūrfondu apgūšanā, ieguldījumu subsīdijas sasniedza ap 55 milj.latu, bet pašas veiktās investīcijas – nepilnus 200 milj.latu. Savukārt 2007. un 2008.gados, saskaņā ar SUDAT informāciju, ieguldījumu apjoms lauksaimniecībā pārsniedzis 200 miljonus latu124. 123 Latvijas lauksaimniecība. Statistisko datu krājums. Rīga, LR Valsts statistikas komiteja, 1997. 45 lpp. 124 Lauksaimniecības ekonomiskais kopaprēķins. Eurostat datu bāze [Elektronisks resurs] ec.europa.eu 110 2.8.tabula. Lauksaimniekiem piešķirtais valsts un ES subsīdiju atbalsts un tā īpatsvars produkcijā Latvijā 1994.-2010.gados (milj.latu)125 Gadi 1994. 1995. 1996. 1997. 1998. 1999. 2000. 2001. 2002. 2003. 2004. 2005. 2006. 2007. 2008. 2009. 2010. Produktu subsīdijas* 4,3 9,6 4,4 5,2 8,3 6,5 8,5 10,0 19,2 24,3 40,6 40,4 51,1 31,3 30,6 34,4 9,3 Cits tiešais atbalsts** 0,7 0,7 0,9 5,4 10,4 11,3 8,2 7,6 6,5 7,5 60,0 88,8 141,0 154,1 159,9 169,1 196,2 Kopējais atbalsts gada ienākumiem 5,0 10,3 5,3 10,6 18,7 17,8 16,7 17,6 25,7 31,8 100,6 129,2 187,2 185,4 190,5 203,5 205,5 Lauksaimniecības gala produkcijas vērtība (faktiskās bāzes cenās) 321,7 351,6 368,4 351,8 298,5 254,7 265,6 310,6 337,2 377,7 450,0 523,0 592,4 735,5 728,3 613,1 665,5 Atbalsta īpatsvars produkcijas vērtībā (%) 1,6% 2,9% 1,4% 3,0% 6,3% 7,0% 6,3% 5,7% 7,6% 8,4% 22,4% 24,7% 31,6% 25,2% 26,1% 33,2% 30,9% Bez tam, atbalsts ilgtermiņa ieguldījumiem*** 0,2 0,3 0,1 0,9 9,2 5,3 4,6 4,9 6,4 16,6 17,5 55,4 42,7 37,3 33,7 33,1 44,6 * Iekļautas tikai tās subsīdijas, kuras tiek izmaksātas tieši par konkrēta produkta ražošanu konkrētā gadā. ** Iekļauti platību u.c. maksājumi, kuri nav saistīti ar konkrētu produktu. Ir iekļauta arī akcīzes kompensācija degvielai. *** Iekļauts gada laikā saņemtais gan Latvijas, gan ES finansējums pasākumiem, no kuriem atdeve sagaidāma vairāku gadu laikā. 125 Autora aprēķini, izmantojot CSP, ZM un LAD datus. (dati orientējoši) 111 Šāds straujš ieguldījumu kāpums gan deva iespēju daļai saimniecību, īpaši reģionos ar attīstītāko lauksaimniecību, būtiski uzlabot tehnoloģijas, tomēr tas sekmēja arī saimniecību noslāņošanos bagātākajās jeb perspektīvās, un nabadzīgajās, kurām tāda veida lieli projekti nav pa spēkam. Vēlāk gan tika atvērtas atsevišķas programmas nelielajām (t.s.daļēji naturālajām) saimniecībām, kuras grib palielināt savus apjomus un ražot tirgum, tomēr šo programmu apjoms bija salīdzinoši neliels. Iestāšanās ES ne tikai deva iespēju piekļūt pie investīciju atbalsta, bet vispār kardināli pārmainīja agrāro politiku un stāvokli sektorā kopumā, un šīs pārmaiņas vēl ir tikai procesā. Attīstījās jauni un samērā daudzveidīgi sektora politikas instrumenti, kas ietilpst ES KLP. Šī politika gan Latvijā tiek piemērota ar dažiem pārejas periodiem, arī maksājumu apmērs tikai pakāpeniski pieaug līdz ES “veco” dalībvalstu līmenim, tomēr kopumā pārmaiņas ir straujas, un tas bieži vien rada arī dažādas problēmas. Piemēram, zemes cenas straujš kāpums, kuru sekmē tiešmaksājumu saņemšanas iespējas tikai par zemes uzturēšanu labā lauksaimniecības stāvoklī. Tāpat līdz ar lauksaimnieku ienākumu kāpumu ceļas cenas arī sektoru apkalpojošās sfērās. Politikas pasākumu daudzveidība un lielie finanšu līdzekļi, kas kopš 2004.gada ieplūst sektorā, kā arī atrašanās vienotajā ES tirgū, kur vairs nepastāv muitas barjeras (bet tajā pašā laikā tās pastāv attiecībā pret trešajām valstīm), rada sevišķi nopietnu vajadzību pēc padziļinātas sektora analīzes, pētījumiem, perspektīvu aplēsēm, pie tam dažādos līmeņos. No otras puses, Latvijā pēc iestāšanās Eiropas Savienībā, lauksaimniecības politika ir kļuvusi par ES Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) sastāvdaļu, un Latvijai ir maz iespēju ietekmēt šīs nozares konkurētspēju, veicot tiešus politikas pasākumus. Arī stratēģiskie mērķi un galvenie veicamie pasākumi tiek noteikti ES līmenī. Tomēr valstij ir tiesības izvēlēties atsevišķus konkrētus pasākumus, ņemot vērā tās specifiku, kā arī vajadzības gadījumā sniegt papildus atbalstu, saskaņojot ar Eiropas Komisiju. Galvenie normatīvie akti, kas nosaka lauku teritoriju attīstību Galvenais normatīvais akts Latvijā, kas pieņemts ar mērķi noteikt vadlīnijas lauku attīstībai, ir Lauksaimniecības un lauku attīstības likums (pieņemts 25.04.2004.). Tas aizstāja iepriekšējo Lauksaimniecības likumu. Likumā vairākkārt veikti grozījumi. Zemkopības ministrija ir izstrādājusi vidēja termiņa politikas plānošanas dokumentu „Latvijas lauku attīstības valsts stratēģijas plāns 2007. – 2013.gadam” saskaņā ar Padomes 112 Regulas (EK) Nr.1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai 11.pantā noteikto, kuru 2006.gada 10.oktobrī apstiprināja Ministru kabinetā. Dokuments, saskaņā ar kuru tiek piešķirts valsts un ES atbalsts lauku teritoriju attīstībai, ir Lauku attīstības programma 2007.-2013.gadam. Šī programma ir vairākkārt koriģēta kopš tās apstiprināšanas, un 07.12.2012. ar Eiropas Komisijas lēmumu apstiprināta tās 11.redakcija. Tā nosaka, kādi pasākumi ar kādiem nosacījumiem tiek realizēti lauku atbalstam. Bez tam, pastāv MK noteikumi, kuri regulē atsevišķu nozaru atbalstu – Noteikumi par ikgadējo valsts atbalstu un tā piešķiršanas kārtību (tiek pieņemti katru gadu no jauna konkrētam gadam), kā arī virkne Eiropas Padomes un Eiropas Komisijas regulu, kas tiek piemērotas Latvijā: - Padomes 2005.gada 21.jūnija Regula (EK) Nr. 1290/2005 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu - Padomes 2005.gada 20. septembra Regula (EK) Nr.1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) - Komisijas 2006.gada 21.jūnija Regula (EK) Nr. 885/2006, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1290/2005 attiecībā uz maksājumu aģentūru un citu struktūru akreditāciju un ELGF un ELFLA grāmatojumu - Komisijas 2006.gada 5.septembra Regula (EK) Nr. 1320/2006, ar ko paredz noteikumus pārejai uz lauku attīstības atbalstu, kurš noteikts ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 - Komisijas 2006.gada 15.decembra Regula (EK) Nr. 1974/2006, ar ko paredz sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) - Komisijas 2006.gada 7.decembra Regula (EK) Nr. 1975/2006, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 attiecībā uz pārbaudes kārtību, kā arī savstarpējo atbilstību saistībā ar lauku attīstības atbalsta pasākumi Tāpat, lai realizētu Lauku attīstības plāna pasākumus, ir izdoti virkne MK noteikumu, kas paredz konkrētu kārtību, kādā realizējams atbalsts. 113 KLP realizācija Latvijā Latvijā kopš 2002.gada tiek realizētas vairākas ES atbalsta programmas. Vispirms tā bija pirmsiestāšanās atbalsta programma SAPARD, kuras galvenais mērķis bija veicināt saimniecību modernizāciju, lai paaugstinātu to konkurētspēju ES tirgū. Pēc iestāšanās ES Latvijai kļuva pieejami daudz plašāki līdzekļi gan tiešo maksājumu veidā (platību maksājumi, atbalsts par dzīvniekiem), gan arī investīciju atbalsts. Katru gadu kopš 2005.gadā lauksaimniecības un lauku attīstībai ir novirzīti ap 200 miljoni latu ES un Latvijas līdzekļu, bet kopš 2010.gada summa pārsniedz 300 miljonus latu (2.9. tabula). 2.9. tabula. Latvijas Lauku atbalsta dienesta izmaksātā atbalsta apjoms un struktūra 2004.-2011. gados lauksaimniecībai, pārtikas nozarei un lauku attīstībai (milj.LVL)126 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 ELVGF Lauku attīstības plāns (mazāk labvēlīgie apvidi, bioloģiskā lauks.u.c.2004.- 2006.g.programmas) 24,2 65,7 61,9 66,7 41,5 0 0 0 ELFLA (2007.-2013.g.Lauku attīstības Programmas pasākumi) 0 0 0 0 63,7 98,6 162,2 167,7 ELGF (vienotais platību maksājums, cukurrūpniecības restrukturiz.fonds u.c.) 16,0 25,2 19,3 48,0 67,9 98,5 70,7 108,1 Papildu valsts tiešie maksājumi (par laukaugu platībām, liellopiem, piena kvotām u.c.) 13,9 41,3 39,2 18,7 66,0 42,2 72,7 35,8 Struktūrfondi (2004.- 2006.g.investīciju pasākumi) 10,2 46,8 30,4 20,3 16,6 0 0 0 SAPARD (pirmsiestāšanās fonds lauku attīstībai) 27,4 16,7 2,4 0 0 0 0 0 Nacionālās subsīdijas 18,8 23,4 57,6 32,2 29,7 25,2 10,3 5,5 KOPĀ 110,5 219,1 210,8 185,9 285,4 264,5 315,9 317,1 Šajā tabulā, atšķirībā no 2.15.tabulas, iekļautas ne tikai atbalsta summas, kuras saņēmuši tieši lauksaimnieki, bet arī cits LAD izmaksātais atbalsts, kas tieši vai pastarpināti saistīts ar lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēm, kā arī lauku attīstību (nav iekļauti zivsaimniecības fondi un citi specifiski atbalsta veidi, piemēram, valsts atbalsts biodegvielas ražošanai). Nozīmīgās svārstības starp atsevišķiem gadiem fondu ietvaros izskaidrojamas ar to, ka tabulā iekļautas izmaksas kalendārā gada laikā, taču ikgadējo subsīdiju izmaksas par konkrēto gadu notiek parasti sākot ar decembri, taču atsevišķos gados jau sākot ar 15.oktobri, līdz ar to izmaksu summa viena kalendārā gada ietvaros atšķiras. 126 Lauku atbalsta dienesta dati [Elektronisks resurss] www.lad.gov.lv Minētajās summās ietilpst gan ES, gan Latvijas valsts budžeta līdzekļi. 114 Pašreizējo (2007.-2013.g.) KLP veido 2 pīlāri: lauksaimniecība (tiešie maksājumi, tirgus kopējās organizācijas un tirgus veicināšanas pasākumi) un lauku attīstība. Shematiski šo pīlāru mērķi, saturs un piešķirtais finansējums ir attēloti 2.11. attēlā. KLP I Pīlārs - nodrošina finansējumu tirgus un ienākumu atbalstam KLP II Pīlārs – nodrošina finansējumu konkurētspējai, vides un dabas resursu aizsardzībai Tiešie maksājumi Tirgus veicināšanas pasākumi Tirgus kopējās organizācijas Kopējā lauksaimniecības politika līdz 2013.gadam ikgadējs atbalsts lauksaimniekiem ar mērķi nodrošināt ienākumu atbalstu lauksaimniekiem un veicināt vairāk uz tirgu orientētu un ilgtspējīgāku lauksamniecību informēt patērētājus par lauksaimniecī bas produktiem un kā tie ir ražoti, par to kvalitāti, uzturvērtību un drošību apvieno dažādu lauksaimniecības politikas instrumentu kopumu, lai regulētu kāda produkta vai produktu grupas cenu un tirgus līdzsvaru un tādējādi nodrošinātu brīvu preču kustību visā ES: intervence; eksporta kompensācijas, kvotas, skolas piens, skolas auglis u.c. Lauksaimniecības un mežsaimniecības sektora konkurētspējas veicināšana, pārstrukturizēšana, attīstība un inovācijas Vides un lauku ainavas uzlabošana - lauksaimniecības zemes, dabas resursu ilgtspējīga izmantošana, vidi saudzējošas ražošanas metožu pielietošanu Lauku dzīves kvalitātes un ekonomikas dažādošanas veicināšana - attīstīt uzņēmējdarbību lauku teritorijā, uzlabot esošo lauku infrastruktūru LEADER – vietējo rīcībgrupu atbalstīšana LV pieejamais ES finansējums 2007-2013 = 1,054 mljr.eiro LV pieejamais ES finansējums 2007- 2013 = 731 milj.eiro LV līdz šim saņemtais ES finansējums 2007-2013 = 1,4 milj.eiro LV līdz šim saņemtais un plānotais ES finansējums 2007-2013 = 150 milj.eiro 2.11.attēls. KLP organizācijas shematisks attēlojums un Latvijai piešķirtais ES finansējums 2007.-2013.g.periodā127 1.pīlārs nodrošina finansējumu tirgus un ienākumu atbalstam. Tiešie maksājumi ir ikgadējs atbalsts lauksaimniekiem ar mērķi nodrošināt ienākumu atbalstu lauksaimniekiem un veicināt vairāk uz tirgu orientētu un ilgtspējīgāku lauksamniecību. Tirgus veicināšanas pasākumu mērķis ir pilnībā informēt patērētājus par lauksaimniecības produktiem un kā tie ir ražoti, par to kvalitāti, uzturvērtību un drošību. Veicināšanas programmas palīdz atvērt jaunus tirgus ārpus ES. 127 Avots: LR Zemkopības ministrija 115 Eiropas Savienības tirgus kopējās organizācijas (TKO) aptver dažādus pasākumus, lai sasniegtu KLP mērķus - cenu regulēšanu, palīdzību dažādu produktu ražošanai un tirdzniecībai, glabāšanas un pārvadāšanas noteikumus un kopīgus paņēmienus importa un eksporta stabilizācijai. 2.pīlārs ir lauku attīstības politika. Galvenie mērķi, kurus paredzēts sasniegt ar lauku atbalsta palīdzību: 1) lauksaimniecības un mežsaimniecības konkurētspējas uzlabošana, atbalstot pārstrukturēšanu, attīstību un inovāciju; 1) vides un lauku ainavas uzlabošana, atbalstot zemes apsaimniekošanu; 2) dzīves kvalitātes uzlabošana lauku apvidos un ekonomiskās darbības dažādošanas veicināšana. Ņemot vērā šos mērķus un Eiropas prioritātes, ES dalībvalstis izstrādā lauku attīstības stratēģijas un, pamatojoties uz situācijas analīzi to teritorijās, izvēlas, kuri pasākumi katras īpašās stratēģijas ietvaros ir vispiemērotākie īstenošanai. Lauku attīstības programmas (2007.- 2013.g.) stratēģiju pārvērš darbībā, īstenojot pasākumus, kuri paredzēti četrās darbības asīs128: 1. ass. Lauksaimniecības un mežsaimniecības sektora konkurētspējas veicināšana. Pasākumu mērķis ir paaugstināt lauksaimniecības un mežsaimniecības uzņēmumu konkurētspēju, atbalstot to pārstrukturizēšanu, attīstību un inovāciju, kā arī paaugstināt iedzīvotāju profesionālo kvalifikāciju un zināšanas, nodrošinot nepieciešamo konsultāciju pakalpojumu pieejamību. 2. ass. Vides un lauku ainavas uzlabošana. Pasākumu mērķis ir veicināt un nodrošināt lauksaimniecības zemes ilgtspējīgu izmantošanu, atbalstot vidi saudzējošu ražošanas metožu pielietošanu, aizsargājot, bagātinot un ilgtspējīgi izmantojot dabas resursus un ainavas lauku apvidos. 3. ass. Lauku dzīves kvalitātes un ekonomikas dažādošanas veicināšana. Pasākuma mērķis ir dažādot un attīstīt uzņēmējdarbību lauku teritorijā, uzlabot esošo lauku infrastruktūru, lai apturētu ekonomisku un sociālu lejupslīdi un lauku iedzīvotāju skaita samazināšanos. 4.ass. LEADER pieejas īstenošana. LEADER ir mērķtiecīgas un savstarpēji koordinētas aktivitātes lauku attīstības veicināšanai, kurā pamatprincips ir, ka iniciatīva nāk no vietējiem 128 Eiropas Padomes Regulas Nr. 1698/2005 20., 36., 52., un 63. pants 116 iedzīvotājiem, iesaistoties savas teritorijas problēmu risināšanā. Pārstāvji no dažādiem sektoriem (ekonomiskie, sociālie un pašvaldību pārstāvji) apvienojas un izveido vietējo rīcības grupu. Tā izstrādā uz vietējo iedzīvotāju vajadzībām balstītu vietējo attīstības stratēģiju, nosaka teritorijas attīstības prioritātes un sniedz iespēju vietējiem iedzīvotājiem realizēt pašu izstrādātus projektus saskaņotus ar attīstības stratēģiju. Atbilstoši Padomes 2005.gada 20.septembra Regulai (EK) Nr. 1698/2005 Latvija ir sagatavojusi un iesniegusi Lauku attīstības programmu (LAP) ar pasākumiem Latvijas lauku attīstības atbalstam. Finansējuma sadales principi Bieži paceļas jautājums – saskaņā ar kādiem kritērijiem ir noteikts atbalsta lielums Latvijai, un cik atbilstoši ir šie kritēriji? No pašlaik aktuālajiem KLP maksājumu veidiem skaidrākie kritēriji ir tiešmaksājumiem (TM) (tabulā 2.16. tie ir ELGF (Eiropas lauksaimniecības garantiju fonds) un PVTM (papildu valsts tiešie maksājumi)). Eiropas Savienības (ES) Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) tiešo maksājumu aplokšņu noteikšana Latvijai norisinājās laikā, kad notika sarunas par Latvijas pievienošanos ES. Tas bija 2000. – 2002. gads, kad Latvijas lauksaimnieciskās ražošanas rādītāji joprojām bija sarukuši un ražotāji vēl nebija atguvušies no 1990.to gadu krīzes. Pievienošanās sarunu procesā (2000. - 2002.gadā) katrai jaunajai dalībvalstij, kas pievienojās ES 2004.gadā, kopējo TM finanšu aploksni aprēķināja pēc vienotām formulām:  balstoties uz pirmsiestāšanās periodā panāktajiem dalībvalstu references rādītājiem, kuri tika noteikti, pamatojoties uz oficiāliem statistikas rādītājiem (EUROSTAT un CSP), un  veicot aprēķinu katram maksājuma veidam (kopumā tie bija 13, taču nozīmīgākais bija laukaugu maksājums). Kopējo tiešo maksājumu finanšu aploksni, kādu dalībvalsts būtu tiesīga saņemt attiecīgajā gadā (2004. – 2013. gada periodā) sākotnēji aprēķināja 100% līmenī, tomēr reāli (saskaņā ar noslēguma sarunu vienošanos jeb kompromisu) tika piemērots pakāpenisks TM ieviešanas grafiks visām jaunajām dalībvalstīm (2.12.attēls). 117 2.12. attēls. ES KLP tiešo atbalsta maksājumu ieviešanas grafiks jaunajām ES dalībvalstīm (ES-10)129 Lai iegūtu kopējo TM finanšu aploksni, tika aprēķināts atbalsts pa 13 dažādiem atbalsta veidiem - par laukaugu platību, piena tonnu, liellopu kaušanas prēmija u. c., kurus summējot ieguva kopējo (100%) TM finanšu aploksni, kurā Latvijai vislielāko īpatsvaru – 50 procentus - veidoja laukaugu aploksnes daļa (2.13. attēls). Laukaugu maksājuma finanšu aploksnes aprēķinam visām ES – 10 dalībvalstīm piemēroja vienādu formulu (1). Laukaugu maksājuma finanšu aploksnes aprēķins130 Izmantojot šo formulu, Latvijai laukaugu maksājuma aploksne iznāca šāda: 443 580 ha X 63 EUR/t X 2,5 t/ha = 69 863 850 EUR References ražības noteikšanai bija jāizmanto vidējais rādītājs 3 gadu laika periodā no 1994./1995. līdz 1998./1999. gadam, kā rezultātā Latvijai saskaņā ar statistikas datiem references ražība būtu 2,03 t/ha. Lai situāciju kaut nedaudz uzlabotu, sarunu ietvaros Latvija izvirzīja prasību maksājumu aprēķināšanai noteikt references ražību 3,0 t/ha. Šādu prasību ZM pamatoja ar to, ka specializētajās graudkopības saimniecībās, kurās ražo preču produkciju, izmantojot intensīvās graudu audzēšanas tehnoloģijas, vidējā graudu ražība bija 3,0 t/ha (daļā saimniecību pat 6,0 t/ha), kas ir atbilstoša Latvijas klimatiskajiem un augsnes 129 Avots: LR Zemkopības ministrija 130 Avots: LR Zemkopības ministrija References platības, ha x likme, EUR/t x references ražība, t/ha 118 apstākļiem. Sarunu rezultātā Latvijai references platību noteica 443 580 ha un references ražību palielināja līdz 2,5 t/ha. 2.13. attēls. Atbalsta veidu procentuālais sadalījums Latvijas tiešo maksājumu aploksnē131 Tātad var rezumēt:  pirms pievienošanās Eiropas Savienībai Latvijai bija ļoti zemi statistikas rādītāji. Tam par iemeslu bija sekas, ko izraisīja saimniekošanas sistēmas maiņa uz tirgus ekonomiku, kā arī tendence, ka lauksaimnieki dažkārt nedeklarēja reālās apsētās platības (laukaugu hektāru skaitu) un iegūto ražu, kā rezultātā veidojās maza references platība un zema references raža, kas tika izmantoti TM aploksnes aprēķināšanā,  iepriekš minētais nozīmē, ka Latvija ieguva mazāku TM finanšu aploksni, bet pēc 2004. gada Latvijā strauji pieauga laukaugu platības un izmantotā lauksaimniecībā izmantojamā zeme. Tādējādi pieauga arī TM pieteikto platību skaits. Rezultātā, dalot iepriekš noteikto finanšu aploksni ar reāli pieteikto hektāru skaitu katrā gadā (kas palielinājās no 443 580 ha sarunu rezultāta 2002. gadā līdz 640 153 ha 2009. gadā, taču TM finanšu 131 Avots: LR Zemkopības ministrija 119 aploksne, kur lielākais īpatsvars ir laukaugu aploksnei, tiek izmaksāti uz 1 577 056 ha) atbalsta apjoms uz hektāru proporcionāli samazinās. Konkrētie vēsturiskie references rādītāji Latvijai pašlaik jau ir ievērojami augstāki, nekā tie bija pievienošanās laikā. Pat pieņemot, ja nākotnes KLP tiktu saglabāta esošā TM aplokšņu aprēķināšanas sistēma, pamatojoties uz pašreizējo laukaugu platību un laukaugu ražību, Latvijai noteiktie saņemamie TM būtu ievērojami augstāki. Turklāt, nosakot atbalsta lielumu, būtu jāvērtē arī nepieciešamais ieguldījums un ražošanas izmaksas, tās salīdzinot starp visām ES- 27 dalībvalstīm. Tāpēc ir pamatota Latvijas valsts pozīcija sarunās par KLP nākotni, kategoriski uzstājot, ka, aprēķinot dalībvalstīm nākotnes TM aploksnes, ir jāatsakās no vēsturisko ražošanas rādītāju kā kritēriju izmantošanas. Savukārt, ES dalībvalstu Lauku attīstības programmām laikposmam no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim finansējums tika noteikts ar EK 2006.gada 12.septembra Lēmumu 2006/636, pielietojot vairāku kritēriju kopumu, tai skaitā konkrētu dalībvalstu situācijas un vajadzības, kas balstītas uz kritērijiem (lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība, nodarbināto skaits lauksaimniecībā, IKP uz vienu iedzīvotāju, utt. ); rezervētās summas īpaši atbalstāmiem reģioniem; iepriekšējā periodā piešķirtais Eiropas Lauksaimniecības vadības un garantiju fonda finansējums. Tomēr precīzi aprēķini, kā tieši tika iegūtas konkrētās atbalsta summas, netiek publiskoti. Tiek atzīts, ka lēmums par LAP finansējuma sadali pieņemts „politiski”, sarunu rezultātā, nevis tieši balstīts uz konkrētiem ekonomiskajiem un vides kritērijiem.132 ES finansējums LAP ietvaros katrai dalībvalstij ir norādīts 1.pielikumā. Pavisam ES- 25 (lēmuma pieņemšanas laikā Rumānija un Bulgārija vēl nebija ES dalībvalstis) 7 gadu posmam ir atvēlēti 77 662 milj. EUR. Ņemot vērā ES dalībvalstu ļoti atšķirīgo lielumu, absolūtie skaitļi ir grūti izmantojami, lai rastu reālu priekšstatu, cik attiecīgās summas ir daudz vai maz konkrētai dalībvalstij. Lai rastu iespēju aptuveni salīdzināt dalībvalstīm piešķirto līdzekļu apjomu un izvērtēt Latvijas situāciju šajā jomā, autors ir attiecinājis piešķirtos līdzekļus pret lauksaimniecībā nodarbināto skaitu katrā dalībvalstī (pilna laika vienībās). Jāatzīst, grūti ir atrast vienu kritēriju, ar kā palīdzību varētu veikt objektīvu salīdzinājumu. Arī šim kritērijam ir savi mīnusi (atbalsts attiecas ne tikai uz lauksaimniecību utt.), tomēr salīdzinot ar citiem (zemes platības, produkcija utt.), tam ir savas priekšrocības. Rezultāti ir apkopoti 2.14. attēlā. 132 LR Zemkopības ministrijas informācija 120 918 7 306 61 281 77 275 61 258 70 253 35 253 16 253 09 160 60 156 33 151 34 121 55 121 21 115 72 102 57 871 4 821 9 779 5 739 2 677 6 676 5 663 6 651 7 639 3 273 8 198 8 110 54 0 5000 10000 15000 20000 25000 30000 35000 ES- 25 ES- 10 (jau nās ) Zvi edr ija Iga uni ja Aus trijaČeh ija Som ija Slo vāk ija Luk sem bur ga ĪrijaMal ta Vāc ija Lie tuv a Lat vija Slo vēn ija Por tug āle Ung ārij a Dān ija Spā nija Fra nci ja Lie lbri tān ija Beļ ģijaPol ija Gri eķij a Kip ra Nīd erla nde Itāl ija 2.14.attēls. EK atbalsts lauku attīstībai (2007.-2013.g.) sadalījumā pa dalībvalstīm uz vienu pilna laika nodarbināto lauksaimniecībā 2010.g. (EUR/nodarbināto)133 No 2.14.attēla redzam, ka lauku attīstības atbalsta ziņā Latvijas stāvoklis ir salīdzinoši labāks nekā tiešmaksājumos: uz katru lauksaimniecībā pilna laika nodarbināto Latvijai plānots saņemt 12,1 tūkst.EUR, kas ir nedaudz virs ES vidējā līmeņa (9,18 tūkst.EUR) un arī virs jauno dalībvalstu vidējā līmeņa (11,05 tūkst.EUR). Minētā summa gan būtiski atpaliek no tādām jaunajām dalībvalstīm kā Igaunija, Čehija un Slovākija, kurās attiecībā pret lauksaimnieciskās ražošanas apjomu ir mazāk nodarbināto, kā arī no Zviedrijas, Austrijas un Somijas, kurās ir augsts atbalsta līmenis sakarā ar īpaši atbalstāmām teritorijām (ziemeļu reģioni, kalnu teritorijas utt.). Bet salīdzinājumā ar Lietuvu, atbalsta līmenis Latvijā saskaņā ar izvirzīto kritēriju ir līdzvērtīgs, un salīdzinot ar Poliju – gandrīz 2 reizes augstāks. 133 2006/636/EK: Komisijas Lēmums ( 2006. gada 12. septembris ), ar ko nosaka Kopienas atbalsta lauku attīstībai apjoma sadalījumu dalībvalstīm pa gadiem laikposmā no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim (izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 4024); Eurostat dati 121 2.3. ES atbalsta ietekmes vērtējums makroekonomiskā līmenī 2.3.1. ES atbalsta fondu kopējā ietekme uz tautsaimniecības un lauksaimniecības nozares attīstību Lai makro līmenī novērtētu ES atbalsta fondu ietekmi, ir lietderīgi vērtēt vairākus fondus kopā. Latvijā ir veikti ES fondu makroekonomiskās ietekmes izvērtējumi, kur ir vērtēts ne tikai lauksaimniecības un lauku atbalsts, bet visi ES fondi kopā, tos atsevišķi nesadalot. Autors kā metodoloģiski un rezultātu ziņā interesantu un nozīmīgu tālākai pētniecībai atzīmē biedrības ”Baltijas Starptautiskais Ekonomikas Politikas studiju centrs” veikto pētījumu „ES fondu makroekonomiskās ietekmes izvērtējums” (2008). Fondu ietekmes izvērtējums ir veikts, izmantojot piecu sektoru makroekonomisko HERMIN modeli katrā no diviem programmēšanas periodiem – no 2004.līdz 2006.gadam un no 2007.līdz 2013.gadam. Iegūtie rezultāti liecina par fondu samērā ievērojamu pozitīvu ietekmi uz IKP, budžeta bilanci un darba ražīgumu, tajā pašā laikā ietekmējot arī inflāciju un tirdzniecības bilanci. Tomēr secināts, ka ietekme uz diviem pēdējiem rādītājiem nav tik nozīmīga, lai to vērtētu kā destabilizējošu; drīzāk, jo īpaši 2007.-2013.gadu periodā, tiem ir ļoti liela nozīme kā ekonomisko lejupslīdi kompensējošam faktoram. Fondu ietekme uz makroekonomiskajiem rādītājiem tika aprēķināta, salīdzinot „ar” un „bez” fondu situāciju. 2004.-2006.gadu periodam „fondu neesamības” situācijai tika modelēta, atņemot fondus un to novērtēto netiešo ietekmi no faktiskā iznākuma. Savukārt 2007.-2013.gadu periodam vispirms tika modelēta bez-fondu situācija (veikti pieņēmumi par kopējā darba ražīguma attīstību, IKP, tirdzniecības partneru cenu dinamiku utt.), un pēc tam tika pievienoti fondi.134 Pētījumā izdarīti vairāki nozīmīgi pieņēmumi, piemēram, investīciju izspiešanas pakāpe jeb pašsvars (proti, kāda daļa no investīcijām būtu veikta arī tad, ja atbalsts netiktu piešķirts) novērtēts ar 30% (ņemot vērā, ka aptuveni tāds ir vidējais pašfinansējuma līmenis), bet izlaides elastība novērtēta 2 variantos – 0,8 un 0,5. Pirmajā gadījumā (kas ir pamata pieņēmums), visu ES fondu135 kopējā ietekme uz IKP 5 gados (2004.-2008.) tiek lēsta 21,3 procentpunktu apmērā, bet kopējā ietekme uz cenu līmeni – 8,5 procentpunkti (gada inflācijas ietekme robežās no mīnus 0,5 līdz 3,4 procentpunktiem). Tas nozīmē, ka no 41,3% izaugsmes laikā no 2003. līdz 2008.gadam vairāk kā puse (21,3/41,3 = 51,5%) tiek novērtēti kā fondu nopelns. Savukārt 2007.-2013.g.fondu potenciālā ietekme laikā līdz 2015.gadam ir aplēsta ar 134 ES fondu makroekonomiskās ietekmes izvērtējums. Otrā posma ziņojums. Izpildītājs: biedrība „Baltijas Starptautiskais Ekonomikas Politikas Studiju centrs”. 2008.gada jūnijs, Rīga. 20 lpp. 135 Iekļauti šādi ES fondi: struktūrfondi, Kohēzijas fonds, ISPA, SAPARD un Phare. 122 nedaudz virs 30% IKP kopējo pieaugumu laikā no 2007. līdz 2015.gadam, bet piesardzīgajā variantā (ar ražošanas apjomu elastību 0,3) plānots, ka fondi dos 24,4% IKP pieaugumu šajā laikā. Analizējot fondu ietekmi pa tautsaimniecības sektoriem, iegūts, ka lauksaimniecība ir viena no lielākajām ieguvējām no fondu izmantošanas (kā arī privātie pakalpojumi). 2004.- 2008.gadu periodā kopējās izmaiņas pievienotajā vērtībā (salīdzināmās 2000.gada cenās) salīdzinot ar bezfondu situāciju ir novērtētas ar 27,2%, bet privātajos pakalpojumos 27,9%. Pārējos modelī iekļautajos sektoros šāda ietekme bijusi daudz mazāka: būvniecībā 14,1%, rūpniecībā 8,6%, bet sabiedriskajos pakalpojumos 6,2%. Ņemot vērā, ka lauksaimniecībā (A sektors) kopējais IKP pieaugums attiecīgajā laikā bija 13,4%, tas nozīmē, ka bez-fondu situācijā, saskaņā ar pētījuma rezultātu, būtu sagaidāms 13,8% samazinājums. Savukārt 2007.-2013.g.programmēšanas perioda fondu plānotais devums lauksaimniecības IKP laikā līdz 2015.gadam ir 55% pieaugums (tajā skaitā līdz 2011.gadam – 24,5% pieaugums). Tātad arī šis rādītājs ievērojami pārsniedz faktisko kāpumu (2007.-2011.gados 8,8%). Pie tam, katra perioda fondu ietekme ir analizēta atsevišķi, līdz ar to iepriekšējais periods te nav ņemts vērā (2.10.tabula). 2.10. tabula. Gaidāmā summārā ietekme uz IKP un sektoru pievienoto vērtību 2007.- 2013.gadu perioda ES fondiem (% salīdzinot ar bezfondu situāciju)136 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 IKP 0,0 1,0 4,4 8,9 13,0 17,6 22,5 27,4 31,2 tai sk.: Lauksaimniecība 0,0 2,8 9,1 16,7 24,5 33,1 41,6 50,0 54,9 Privātie pakalpojumi 0,0 0,2 4,1 10,1 15,5 21,6 28,4 35,2 41,8 Būvniecība 0,0 0,0 1,0 3,9 7,1 10,8 14,6 18,3 22,1 Rūpniecība 0,0 0,5 0,9 1,6 2,8 4,6 6,4 8,1 9,3 Sabiedriskie pakalpojumi 0,0 0,2 1,4 2,8 3,9 4,9 5,8 6,5 6,7 Jāpiebilst, ka līdzīgi pievienotajai vērtībai, pozitīva uzkrātā ietekme šī perioda fondiem plānota arī uz nodarbinātību (par 11,3%), darba ražīgumu (16,5%), valdības budžeta bilanci (par 4,2% no IKP), reālo algu pieaugumu (par 2,8%). Kā negatīvus blakusefektus var atzīmēt patēriņa cenu summāro pieaugumu par 9,3%, un tirdzniecības bilances (% no IKP) pasliktināšanos par 3,1 procentpunktiem. Tomēr salīdzinoši minētie negatīvie efekti ir vērtējami kā nelieli, pie tam perioda beigās to darbība būtiski mazinās. Lielākā ietekme uz 136 Avots: ES fondu makroekonomiskās ietekmes izvērtējums. Otrā posma ziņojums. Izpildītājs: biedrība „Baltijas Starptautiskais Ekonomikas Politikas Studiju centrs”. 2008.gada jūnijs, Rīga. 12., 15. lpp. Rādītājos ir pieņemts, ka izspiešanas efekts ir 30% un ražošanas apjoma elastība 0,5. 123 gada inflāciju gaidāma tieši ap 2010.gadu – laikā kad projekti tiek aktīvi apgūti (2,8% gadā), bet kopš 2013.gada tā vairs nepārsniedz 0,5%, sakarā ar darba ražīguma ietekmes pieaugumu. Analoga tendence raksturīga arī ietekmei uz tirdzniecības bilanci. Tomēr precīzākai novērtēšanai, īpaši viena sektora ietvaros, aprakstītais modelis nav sevišķi labi piemērojams. Tam būtu vajadzīgs vērtējums sektora, kā arī uzņēmumu līmenī, ko iesaka arī iepriekš aprakstītā modeļa veidotāji. Līdz ar to autors ietekmes analīzei uz lauksaimniecības sektoru izmantojis arī citas metodes, gan sektora, gan atbalstu saņēmušo uzņēmumu līmenī. 2.3.2. Lauksaimniecības subsīdiju ietekmes vērtējums uz nozares apkopojošiem rādītājiem Sektora līmenī, lai pārliecinātos, vai lauksaimniecībā ES atbalsta loma patiešām ir vērtējama tik augstu (divkārt pārsniedzot pievienotās vērtības pieaugumu), autors izmantojis divus paņēmienus: ienākumu līmeņa analīzi un ieguldījumu analīzi. Turpmākā analīzē ir iekļauti tie atbalsta maksājumi, kurus tieši saņēmuši lauksaimnieki (tie ir KLP maksājumi, ELFLA, kā arī neliels nacionālais atbalsts, saskaņā ar apkopoto 2.16.tabulā). No minētajiem maksājumiem ienākumu analīzē nav iekļauts ieguldījumu atbalsts, kas ir aplūkots atsevišķi, vērtējot ieguldījumus. Šajā analīzē autors vēlas nošķirt divus jautājumus: kāda ir atbalsta faktiskā ietekme uz lauksaimniecības apjomiem un ienākumiem; kā arī – vai šī ietekme ir pietiekami liela salīdzinot ar iespējamo, un vai ir (bija) iespējams to paaugstināt? Kā rāda 2.15.attēla dati, lauksaimnieku ienākumi visā laika posmā no 2000. līdz 2007.gadam ir stabili auguši, turklāt pieauguma apmērs tikai nedaudz pārsniedza subsīdiju kāpumu. 2008.-2009.gados ekonomiskās krīzes iespaidā ienākumi samazinājās (divu gadu laikā par 30%), tomēr jāatzīst, ka kaut arī krīze bija ļoti spēcīga (vairāku galveno lauksaimniecības produktu - graudaugu, piena - cenas samazinājās pat 2 reizes), tās iespaidu uz lauksaimnieku ienākumiem ļoti mīkstināja ievērojamais subsīdiju apjoms. Kopš iestāšanās ES subsīdiju īpatsvars lauksaimniecības produkcijā sasniedza jau aptuveni 25%, pie tam ar pieaugošu tendenci (sakarā ar atsevišķu maksājumu palielināšanos). 2009.gadā, kad cenu samazināšanās dēļ strauji saruka produkcijas vērtība, subsīdiju īpatsvars pieauga sevišķi strauji, un to īpatsvars produkcijā sasniedza rekordlīmeni - 34%. 124 0 100 200 300 400 500 600 700 800 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011(p) Produkcijas vērtība Lauksaimniecības ienākumi S ubsīdijas (ienākumiem) 2.15. attēls. Sabiedriskā atbalsta loma lauksaimniecības produkcijā un ienākumos Latvijā 2001.-2011.gados (milj.LVL) 137 Lauksaimniecības produktu vērtība ir palielinājusies ne tikai subsīdiju, bet lielā mērā arī cenu pieauguma dēļ, tomēr, kā iepriekš izklāstīts, cenu izmaiņu tendences lauksaimniecības produktiem un resursiem ir bijušas samērā līdzīgas, izņamot atsevišķus posmus (kā 2008.-2009.g.), kad attiecība mainās nelabvēlīgi lauksaimniekiem. Līdz ar to ilgtermiņā cenu izmaiņas nekalpo kā lauksaimnieku ienākumu palielinājuma avots – tieši otrādi, lauksaimniekiem nepieciešams kāpināt efektivitāti, lai nosegtu cenu izmaiņu nelabvēlīgās sekas. Arī vizuāli no 2.15.attēla redzams, ka 10 gadu laikā (2001.-2011.) lauksaimnieku ienākumi ir pieauguši gandrīz tieši par subsīdiju vērtību. Līdz ar to varam secināt, ka ikgadējie maksājumi lauksaimniekiem (par platībām, produkciju utt.) praktiski pilnā apmērā ir papildinājuši lauksaimnieku ienākumus, vienlaikus aptuveni 2,5 reizes palielinot lauksaimniecības produktu vērtību. Turklāt, pie esošā atbalsta līmeņa lauksaimnieciskā ražošana sasniegusi zināmu stabilitātes pakāpi, jo atbalsta kopējais apjoms (ienākumiem) saglabājas līdzīgs jau kopš 2006.gada (lai arī atbalsta veidi ir mainījušies), un arī produkcijas vērtība, neskaitot samazinājumu krīzes laikā sakarā ar zemajām cenām, sasniegusi noteiktu līmeni (ap 735 milj.LVL). 137 Autora aprēķini, saskaņā ar LEK metodiku 125 Lai arī produkcijas apjomi auguši samērā nedaudz (par aptuveni 30%), tomēr ekonomiskā situācija pirms 10 gadiem un pašlaik ir pilnīgi cita (ienākumu līmenis, iespējas atrast alternatīvu nodarbošanos utt.), līdz ar to, ja nebūtu noticis aprakstītais ienākumu palielinājums, būtu pilnīgi nereāli saglabāt arī iepriekšējos, pirmsiestāšanās, ražošanas apjomus. To apliecina ari situācija, ka vairāku produktu ražošana šajā laikā ir pārtraukta (cukurbietes, linšķiedra), kā arī citu, kuri tiek salīdzinoši mazāk atbalstīti, nozīmīgi samazinās (augļi un ogas, dārzeņi, kartupeļi utt.). Līdz ar to faktiskais subsīdiju devums Latvijas ekonomikā (šajā gadījumā – tieši lauksaimniecības nozarē) ir vērtējams augstāk nekā šo subsīdiju summa: laikā no 2004. līdz 2011.gadam – 1,38 miljardi LVL. Lai precīzāk novērtētu minēto ietekmi, autors analizējis subsīdiju nozīmi katra atsevišķa produkta ražošanā. Subsīdiju īpatsvars katra konkrētā produkcijas veida ražošanā un ienākumos ir attēlota 2.16.attēlā (nozīmīgākajiem produktiem). 0% 50% 100% 150% 200% 250% Ziem as k vieš i Vas ara s kv ieši Rud zi Mie ži Auz as Rap sis Zaļā ma sa Sie ns Dār zeņ i, la uka Kar tup eļi Pie ns Liel lop u g aļa Cūk gaļa Put nu gaļ a Ola s Subsīdijas pret prod.vērtību Subsīdiju īpatsvars ienākumos 2.16. attēls. Lauksaimnieku saņemto kārtējo subsīdiju attiecība pret produktu tirgus vērtību un īpatsvars konkrēto produktu ienākumos 2010.gadā (orientējoši)138 Analīze rāda, ka subsidēšanas līmenis dažādiem produktiem ir ļoti atšķirīgs. Starp nozīmīgākajiem produktiem augstākais tas ir liellopu gaļai, sienam, rudziem un miežiem, 138 Autora aprēķini, izmantojot LEK. Subsīdiju dalījums veikts, ņemot vērā maksājumus, kādus vidēji Latvijā saņem, ja tiek ražots konkrētais produkts. Piena ražošanā iekļauti 2 ha lopbarības platību, liellopu gaļas ražošanā – 1,5 ha uz gada vidējo dzīvnieku. Liellopu gaļai un cūkgaļai 2010.gadā ienākumu līmenis kopumā Latvijā bija negatīvs, tādēļ subsīdiju īpatsvars ienākumos šiem produktiem nav uzrādīts. 126 savukārt cūkkopībā un putnkopībā – tuvs nullei. Arī dārzeņu un kartupeļu audzēšanā tas nepārsniedz 10%. Pārējiem svarīgākajiem augkopības produktiem subsīdiju līmenis ienākumos ir vismaz 47% (ziemas kvieši, rapši) vai vairāk. Lopkopības produktiem kopumā subsīdiju līmenis ir zemāks. Tas tādēļ, ka galvenā atbalsta forma pašreizējā KLP ir platību maksājumi, līdz ar to šajā aprēķinā tie tiek attiecināti uz augkopības kultūru platībām. Par to, kāds būtu iespējamais ražošanas līmenis bez subsīdijām, vēl precīzāk var spriest, ņemot vērā ienākumu apjomu, kuru lauksaimnieki saņemtu no viena hektāra vai lauksaimniecības dzīvnieka, ja subsīdijas netiktu maksātas. Šāds orientējošs aprēķins 2010.gadam, ņemot vērā vidējo produktivitāti, cenas un izmaksas, apkopots 2.11.tabulā. Kā liecina iegūtie rezultāti, bez subsīdijām Latvijā rentabla būtu kviešu un rapšu audzēšana, kā arī piena ražošana un putnkopība. Pie tam, jāņem vērā, ka Latvijas teritorijā ir ļoti atšķirīgi audzēšanas apstākļi, un laukaugu audzēšanai īsti piemērots ir tikai Zemgales līdzenums, kā arī atsevišķas vietas Kurzemē u.c. Līdz ar to nevar apgalvot, ka ražošanas apjomi pat vidēji rentablajām kultūrām saglabātos līdzšinējie. 2.11.tabula. Ienākumi no atsevišķu lauksaimniecības preču ražošanas bez subsīdijām (vidēji Latvijā 2010.gadā)139 Kultūra/ dzīvnieki Mērvien. Ienākumi, LVL Ziemas kvieši Ls/ ha 145,2 Rapsis Ls/ ha 139,8 Mieži Ls/ ha -4,5 Siens Ls/ ha -6,7 Pākšaugi Ls/ ha -16,0 Rudzi Ls/ ha -34,8 Auzas Ls/ ha -70,8 Augļi un ogas Ls/ ha -292,1 Slaucamās govis Ls/ dzīvn.gadā 265,1 Mājputni gaļai Ls/ dzīvn.gadā 6,3 Dējējvistas Ls/ dzīvn.gadā 1,2 Nobarojamās cūkas Ls/ dzīvn.gadā -6,0 Audzējamie liellopi Ls/ dzīvn.gadā -164,1 Jāpiebilst, ka tabulā nav iekļauti vairāki produkti (kartupeļi, dārzeņi u.c.) kuriem iegūts samērā augsts ienākums, taču autora rīcībā nav pietiekami kvalitatīvu datu par šo kultūru vidējām izmaksām, lai rezultāti būtu ticami. Tomēr indikatīvi autors vērtē, ka vismaz daļēji 139 Autora aprēķini, izmantojot LEK. 127 Latvijā saglabātos kartupeļu, kā arī dārzeņu audzēšana vietējam patēriņam, jo kā iepriekš minēts, šīm kultūrām subsīdiju īpatsvars nav liels. Tāpat, kaut arī mazākā mērā, saglabātos miežu audzēšana lopbarībai u.c. Apkopojot iepriekš minēto, autors vērtē, ka esošā ienākuma atbalsta faktiskā ietekme ir aptuveni 50% no pašreizējās lauksaimniecības produkcijas (ap 370 milj.latu gadā). No šīs summas aptuveni 20% var tikt attiecināti uz resursu importu (bez PVN), līdz ar to ap 300 milj.LVL ik gadu paliek Latvijā. Iepriekš minētā summa 1,5 reizes pārsniedz šī veida izmaksāto atbalstu, kas kopš 2006.gada veido ap 200 milj.LVL. Turklāt minētajā aprēķinā nav iekļauts, ka pie 50% zemāka ražošanas un par 2/3 zemāka ienākumu līmeņa, vismaz divkārt būtu jāsamazina arī lauksaimniecībā nodarbināto skaits, kas šajā gadījumā negatīvi ietekmētu valsts budžetu, kā arī sociāli-ekonomisko situāciju laukos, palielinātu lauku pamešanu utt. Ienākumu atbalsts nav vienīgais atbalsta veids. Tam papildus ražošanu ietekmē arī ieguldījumu atbalsts. Arī tas Latvijā, kopš 2002.gada, kad sākās SAPARD līdzekļu apgūšana, ir ļoti ievērojams. Tieši ieguldījumu fondu atdeve tika novērtēta šīs apakšnodaļas sākumā, vērtējot visu fondu ietekmi. Autors ieguldījumu atbalsta lomu nozares attīstībā pētījis, vispirms provizoriski novērtējot tā lomu pamatlīdzekļu veidošanā lauksaimniecības nozarē, bet pēc tam izdarot detalizētu analīzi konkrētu atbalsta pasākumu līmenī (darba 3.nodaļā). Ieguldījumu subsīdiju kopvērtība laikā no 2001. līdz 2010.gadam sasniedz 282 milj.LVL. Ievērojot pašu līdzfinansējumu (vidēji pieņemts 40%) un izspiešanas pakāpi (pieņemts 30%), iegūstam, ka ar atbalsta palīdzību lauksaimniecībai šajā laikā papildus piesaistīti pamatlīdzekļi ap 330 milj.LVL apmērā. Tas aptuveni atbilst pamatlīdzekļu atlikušai vērtībai 2002.gadā visā Latvijas lauksaimniecībā. Kopumā ar atbalsta palīdzību veikti ap 40% nozares kapitālieguldījumu šajos 10 gados. Ieguldījumu aktivitātes 2004.-2008.gados stimulēja, protams, arī ienākumu pieaugums lauksaimniecībā, taču kopš 2009.gada, kā redzams 2.17.attēlā, ieguldījumu atbalsta loma ir ievērojami pieaugusi: 2009.gadā subsidēto investīciju īpatsvars, saskaņā ar aprēķinu, sasniedzis ap 60%, bet 2010.gadā – 72%. Tas saistīts ar ienākumu kritumu šajos gados, kā arī lauku atbalsta līdzekļu plašāku pieejamību. 128 0 50 100 150 200 250 300 350 400 450 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 Atbalsts ilgtermiņa ieguldījumiem Ieguldījumu vērtība Bruto produkcija 2000.gada cenās 2.17.attēls. Investīcijas un ražošanas apjomu izmaiņas Latvijas lauksaimniecībā 2001.- 2010.gados (milj.LVL)140. No 2.17. attēla datiem var spriest, ka pastāv pozitīva sakarība starp ieguldījumu apjomu un produkcijas ražošanu, tomēr nenoliedzami, ka pamatlīdzekļu vērtības pieaugums ir bijis straujāks, nekā ražošanas kāpums. Jāņem arī vērā, ka Latvijas lauksaimniecība 1990.gados bija pārcietusi smagu krīzi, un tās pamatlīdzekļi bija nolietoti, līdz ar to steidzama to atjaunošana bija vajadzīga arī lai saglabātu ražošanu esošajā līmenī. Lai indikatīvi salīdzinātu lauksaimniecības atbalsta ekonomisko efektu Latvijā un citās jaunajās ES dalībvalstīs, ir veikta subsīdiju un pievienotās vērtības izmaiņu analīze laikā no 2003. līdz 2010.gadam valstīs, kuras iestājās ES 2004.gadā. Kā zināms, šo dalībvalstu (ES- 10) iestāšanās nosacījumi, tajā skaitā lauksaimniecībā, bija aptuveni līdzīgi. Dati par neto pievienotās vērtības izmaiņu attiecībām pret ienākumu subsīdiju izmaiņām 2010.gadā salīdzinot ar 2003.gadu ir apkopoti 2.18.attēlā. 140 Autora aprēķini, izmantojot LEK. 129 1,18 5,12 1,40 1,13 1,10 0,97 0,97 0,93 0,85 0,66 0,39 0 200 400 600 800 1000 1200 1400 1600 ES- 10 ( j) Kip ra Pol ija Slo vēn ija Igau nija Liet uva Čeh ija Lat vija Ung ārij a Slo vāk ija Mal ta EU R/h a 0 1 2 3 4 5 6 rei ze s NPV pieaugums S ubsīdiju pieaugums Attiecība (NPV izm./ subsīd.izm.) 2.18.attēls. Lauksaimniecības neto pievienotās vērtības un subsīdiju dinamika (bez investīciju subsīdijām) ES jaunajās dalībvalstīs (ES-10) laikā no 2003. līdz 2010.gadam (EUR/ ha LIZ)141 No attēla datiem redzams, ka Latvijā salīdzinājumā ar citām ES-10 valstīm ir teju zemākais gan subsīdiju, gan pievienotās vērtības kāpums uz vienu LIZ hektāru. Tas arī saprotams, ņemot vērā zemo LIZ izmantošanas intensitāti (tikai 40% no izmantotās LIZ aizņem sētās viengadīgās kultūras, lielas ekstensīvi izmantotu zālāju platības ar zemu lopu blīvumu uc.c.). Arī pievienotās vērtības pieauguma attiecība pret subsīdiju kāpumu Latvijā ir viena no zemākajām šo valstu starpā, apsteidzot tikai Maltu, Slovākiju un Ungāriju. Šeit gan jāpiebilst, ka ES-15 jeb vecajās ES dalībvalstīs minētā pievienotās vērtības un subsīdiju izmaiņu attiecība šajā laikā ir izteikti negatīva: subsīdijām palielinoties par 18 EUR/ha, neto pievienotā vērtība ir samazinājusies par 76 EUR/ha. Tas nozīmē, ka salīdzinoši lauksaimniecības attīstība jaunajās dalībvalstīs ir bijusi ievērojami sekmīgāka, ko ietekmēja gan subsīdiju palielinājums, gan arī citi faktori, kā pieeja jauniem tirgiem, cenu palielinājums utt., turklāt lauksaimniecības ienākumu samazinājumu ir izraisījuši citi faktori, un subsīdiju pieaugums bijis kompensējošs faktors. Iegūtie rezultāti ļauj secināt, ka citās ES jaunajās dalībvalstīs, tajā skaitā Baltijas valstīs, ieguvums no papildus saņemtā ES atbalsta tomēr bijis lielāks. Lai labāk noskaidrotu 141 Autora aprēķini, izmantojot Eurostat datus. 130 šādas situācijas iemeslus, autors ir analizējis, kā mainījusies lauksaimnieciskās ražošanas efektivitāte lauksaimniecībā laikā pēc Latvijas iestāšanās ES. Tas darīts, veicot izmaksu un produkcijas vērtības salīdzinājumu Latvijā un citās Eiropas Savienības valstīs 2004. un 2008.gados (gadi izvēlēti, ņemot vērā datu pieejamību, kā arī 2009.gadu atzīstot par netipisku sakarā ar krīzi). Salīdzinājumam izvēlētas 3 ES valstis – Vācija, Polija un Lietuva, kā arī vidējais līmenis ES, kas pieņemts kā 100%. Līdz ar to, šajā salīdzinājumā skaitļu vērtības virs 100% norāda, ka attiecīgo izmaksu īpatsvars produkcijas vērtībā konkrētā valstī ir lielāks nekā ES vidēji, bet vērtības zem 100% - ka mazāks. Salīdzinot 2004. un 2008.gadu datus, varam spriest kādas izmaiņas pret ES vidējo līmeni notikušas katrā valstī. Šajā gadījumā varam salīdzināt arī, kā izmaksu relatīvais līmenis ir mainījies Latvijā attiecībā pret citām salīdzinājumā minētajām valstīm. Vācija un Polija ir izvēlētas kā vienas no lielākajiem lauksaimnieciskiem ražotājiem ES, no kurām viena pārstāv vecās, bet otra – jaunās dalībvalstis, un produkcijas struktūra tajās ir salīdzināma ar Latviju, bet Lietuva ir izvēlēta kā kaimiņvalsts ar līdzīgiem apstākļiem, turklāt visām šīm valstīm ir nozīmīga ietekme uz Latvijas iekšējo tirgu. Skaitliskie dati par izmaksu īpatsvara produkcijā izmaiņām salīdzinot ar vidējo līmeni Eiropas Savienībā attēloti 2.12.tabulā. 2.12.tabula. Izmaksu attiecība pret lauksaimniecības produkcijas vērtību (ražotāju cenās) salīdzinājumā ar vidējo līmeni ES 2004. un 2008.gados (%) 142 Latvija Vācija Polija Lietuva Gads 2004 2008 2004 2008 2004 2008 2004 2008 Kopējās izmaksas 97 105 113 106 91 92 106 105 t.sk.starppatēriņš 119 123 115 113 113 110 129 120 enerģija 248 187 116 97 246 211 200 148 mēslojums 144 160 108 112 147 137 257 243 lopbarība 108 104 119 128 120 115 143 110 remonts un uzturēšana 107 147 129 123 157 166 78 92 darba izmaksas 52 95 79 77 44 52 87 103 pamatlīdzekļu nolietojums 59 65 124 104 64 53 74 69 nomas un procentu maksājumi 48 78 133 109 29 47 36 70 Rindā „kopējās izmaksas” ietilpst visas faktiskās izmaksas, kas saistītas ar ražošanu (ieskaitot darba, kapitāla apmaksu utt.), bet produkcija ir novērtēta tirgus cenās (neiekļaujot subsīdijas), līdz ar to ir salīdzināta tieši ražošanas efektivitāte neatkarīgi no atbalsta. Šajā tabulā uzrādīts relatīvais konkrēto izmaksu līmenis attiecībā pret ES vidējo, pēdējo pieņemot 142 Autora aprēķini, izmantojot Eurostat datus 131 par 100%. Piemēram, kopējo izmaksu līmenis Latvijā 105% nozīmē, ka kopējo izmaksu īpatsvars produkcijas vērtībā Latvijā 2008.gadā bija 105% no attiecīgā īpatsvara vidēji ES. No 2.12.tabulas datiem var secināt, ka Vācijā relatīvais izmaksu īpatsvars produkcijā šajā laikā ir samazinājies – no 113% līdz 106%. Līdzīgs stāvoklis ir arī citās vecajās dalībvalstīs. Tas liecina, ka šo valstu salīdzinošā efektivitāte ir cēlusies. Savukārt jaunajās ES dalībvalstīs Polijā un Lietuvā, uz kurām tika attiecināti tādi paši nosacījumi saistībā ar pievienošanos ES kā uz Latviju, salīdzinošā efektivitāte ir saglabājusies iepriekšējā līmenī – Polijā izmaksu īpatsvars saglabājies zemāks nekā ES vidēji – 92% no tā, bet Lietuvā 105% no ES vidējā. Latvijā turpretī minētais īpatsvars ir pieaudzis, šajā laikā pārsniedzot ES vidējo. Iepriekš Latvijai nozīmīgākie konkurētspējas „trumpji” bija zemākas darbaspēka un kapitāla izmaksas. Taču 4 gadu laikā darba izmaksu īpatsvars ir pieaudzis no 52% līdz 95% pret ES vidējo. Tas nozīmē, ka ievērojamais algu pieaugums pēc iestāšanās ES ir jūtami ietekmējis konkurētspēju arī lauksaimniecībā, jo nav bijis samērīgs ar produktivitātes kāpumu. Līdzīgs kāpums bijis arī procentu un nomas maksājumiem, ko izraisīja gan kredītu apjomu, gan procentu likmju kāpums, kā arī zemes cenas kāpums, ko sekmēja arī platībmaksājumu ieviešana. Sakarā ar SUDAT pāreju uz jauno tipoloģiju, 2010.gada dati Eurostat datu bāzē darba izstrādes laikā nebija apkopoti, bet 2009.gada dati nav izmantoti sakarā ar krīzes ietekmi uz rezultātiem. Kopumā, izvērtējot iepriekš minēto informāciju, autors secina, ka atbalsta kopapjoms lauksaimniecības sektoram pašreizējā apjomā ir nepieciešams, lai uzturētu ražošanas un ienākumu līmeni esošajā līmenī. Atbalsta līmenim paaugstinoties, iespējams ražošanas un ienākumu pieaugums, un otrādi. Līdzšinējie dati par 2001.-2011.gadiem rāda, ka sabiedrisko izdevumu multiplikators (ienākumu pieauguma attiecība pret atbalsta līmeni) ir aptuveni 1,5 – tātad, katrs lats atbalsta devis aptuveni 1,5 latus ienākumus lauksaimniecības nozarē. Tajā pašā laikā, atkarībā no atbalsta izmantošanas ir iespējams šo multiplikatoru būtiski izmainīt. Investīciju atbalstam īpaša nozīme ir laikā, kad ienākumi ir zemi, jo tad saimniecībām trūkst līdzekļu pamatlīdzekļu atjaunošanai. Tomēr, lai investīciju atbalstam būtu pietiekami augsta atdeve, tās nepieciešams pareizi virzīt, atbalstot tās saimniecību grupas, nozares utt., kurām pašām trūkst līdzekļu ieguldījumiem, taču sekmīgu ieguldījumu gadījumā tās spēs produktīvi darboties. Minētais norāda uz kvalitatīvas šo subsīdiju vadības vajadzību. Lai varētu labāk izvērtēt ieguldījumu subsīdiju efektivitāti, autors ir detalizēti pētījis galvenos investīciju pasākumus LAP 2007.-2013.gadu periodā. Šo pētījumu rezultāti apkopoti darba 3.nodaļā. 132 2.4. ES lauku atbalsta turpmākās attīstības tendences Latvijā Plānojot lauksaimniecības politikas turpmāku pilnveidošanu, nākas rēķināties ar izmaiņām, kas saistītas ar „100% atbalsta līmeņa” sasniegšanu tiešmaksājumos 2013.gadā, kā arī jauna programmēšanas perioda sākumu ES finanšu plānošanā 2014.gadā. Būtiskas izmaiņas lauksaimniecības nozares atbalsta apjomā un veidā ir plānotas jau sākot ar 2013.gadu, īpaši tiešmaksājumos. Līdz 2012.gadam ieskaitot, kamēr Latvijas TM aploksne nav sasniegusi nosacīto 100% līmeni, lauksaimnieki var saņemt papildu valsts tiešos maksājumus, taču sākot ar 2013.gadu, šie maksājumi ir jāpārtrauc. Aprēķins par šādu izmaiņu sekām uz galveno lauksaimniecības produktu ražotāju saņemtajiem kopējiem maksājumiem apkopots 2.13.tabulā (tajā apkopotas arī atsevišķu maksājumu faktiskās likmes 2004.- 2011.gados un provizoriskās 2012.-2013.gados). 2.13.tabula. Tiešo maksājumu likmes Latvijā laika periodā no 2004. līdz 2013.gadam143 Atbalsta shēma 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 Vienotais platības maksājums, LVL/ha 13,65 18,4 22,1 25,57 32,7 39,08 44,35 53,5 59 65 PTVM: par laukaugu platībām, LVL/ha 41,68 40,08 37,44 20,29 20,1 19,42 ATDALĪTAIS par laukaugu platībām, LVL/ha 25,52 20,37 19 ATDALĪTAIS par platībām, LVL/ha 17,97 21,6 25,08 22,71 22,88 17 par lopbarības platībām, LVL/ha 11,82 10,89 8,87 7,88 7,88 4,66 ATDALĪTAIS par lopbarības platībām, LVL/ha 2,48 par zīdītājgovi, LVL/dzīvnieku 91,51 93,58 90,4 92,41 117,78 130,58 131,08 120 132 par nokauto vai eksport. liellopu, LVL/dzīvn. 52,83 55,68 55,68 22,52 22,68 22,65 22,69 22,7 ATDALĪTAIS par nok.vai eksp.liell., LVL/dzīvn. 32,71 32,92 32,89 32,96 22 ATDALĪTIAS par liellopiem, LVL/dzīvnieku 35,55 30 par aitu māti, LVL/dzīvnieku 8,73 8,77 8,29 8,5 8 7,65 7,21 9 9 par pienu, LVL/tonna 4,17 11,49 20,07 ATDALĪTAIS par pienu, LVL/tonna 24,63 23,68 22,46 21,18 19,85 18 par kartupeļu cieti, LVL/tonna 36,61 41,38 44,08 46,68 46,99 46,95 47,05 47,04 ATDALĪTAIS par kartupeļu cieti, LVL/tonna 47 ATDALĪTAIS jaunajiem lauksaimn., LVL/ha 18,83 19,55 20,11 19,21 19,57 16 Atsevišķais maksājums par cukuru, LVL/t 7 8,66 10,32 11,16 8,39 5,58 5,5 5,5 Par kultūraugiem ar augstu enerģētisko vērtību, LVL/ha 22,28 31,88 31,85 Atbalsts pārstrādei paredzēto aveņu un zemeņu platībām, LVL/ha 283,44 283,16 283,76 283,72 Īpašais atbalsts par pienu, LVL/t: 7,63 7,12 8,5 8,5 6,87 6,4 7,6 7,6 Kopsumma: uz 1 ha laukaugu 55 58 60 64 74 84 93 97 95 65 par 1 tonnu piena* 9 17 26 31 32 31 38 37 38 21 par 1 gaļas liellopu* 202 215 216 223 265 285 292 299 317 146 Ja realizēts 30-80 tonnas Ja realizēts 80 vai vairāk tonnas Faktiski piemērotās likmes Provizoriskāslikmes * Nosacīts aprēķins, uz 1 ha rēķinot vienu govi ar vidējo produktivitāti ** Nosacīts aprēķins, paredzot 1,5 ha vienam liellopam un 1,5 gadu audzēšanas laiku Kā redzams no tabulas, ar 2013.gadu kopējais atbalsta līmenis būtiski samazinās: laukaugiem (graudi, eļļaugi) tas samazinās par 30 LVL/ha jeb par trešdaļu un kļūst salīdzināms ar līmeni līdz 2007.gadam, bet lopkopības nozarēs izmaiņas ir vēl krasākas: 143 LR Zemkopības ministrijas dati ar autora aprēķinu 133 atbalsts pārēķinot uz tonnu piena samazinās par 40% (vai par 17 LVL/tonnu), bet par gaļas liellopiem – pat vairāk kā divkārt. Tas nozīmē, ka gaļas liellopu nozare, kas attīstījusies pēc Latvijas iestāšanās ES, kļūst būtiski apdraudēta, un arī vairāku citu nzīmīgo nozaru darbība ir apgrūtināta. Minētās izmaiņas tieši neskar tās nozares, kurām netika piešķirti papildu valsts tiešie maksājumi: kartupeļu (izņemot cietes), dārzeņu un citu mazāk nozīmīgu kultūru audzēšana, putnkopība, cūkkopība utt. Jāatzīmē, ka pieminētais „100% tiešmaksājumu līmenis” nenozīmē 100% no ES vidējā vai veco dalībvalstu vidējā līmeņa. Latvijas „100% līmenis” – 97 EUR/ha, saskaņā ar ZM veiktajiem aprēķiniem, ir tikai 35% no ES-27 vidējā līmeņa (268 EUR/ha). Tas vairāk kā 2 reizes atpaliek arī no vidējā jauno dalībvalstu (ES-12) līmeņa – 210 EUR/ha, bet 3 reizes – no ES-15 līmeņa (290 EUR/ha)144. Šāda situācija izveidojusies, ņemot vērā iepriekš aprakstīto tiešmaksājumu aprēķināšanas kārtību, kas ir Latvijai ļoti neizdevīga. Tādēļ saprotams, ka Latvija sarunu procesā stingri uzstāj, ka aprēķinot dalībvalstīm nākotnes tiešo maksājumu aploksnes ir jāatsakās no vēsturisko ražošanas rādītāju kā kritēriju izmantošanas. 2010.gada beigās arī Eiropas Komisija nāca klajā ar priekšlikumiem KLP 2014.- 2020.gada periodam, reizē izsludinot par tiem publisku diskusiju. Kā galvenie izaicinājumi, kurus ar KLP palīdzību plānots risināt, tiek minēti145: o Pārtikas drošība o Vides un klimata izmaiņas o Teritoriju attīstības līdzsvarošana Kā galveno atbalsta instrumentu plānots saglabāt tiešos maksājumus, tomēr ar atsevišķām būtiskām izmaiņām: - tiek pievienota „zaļā komponente”: Lai veicinātu izvirzīto vides un klimata mērķu sasniegšanu, papildus jau spēkā esošajām savstarpējās atbilstības prasībām tiek ierosināts 30% tiešā atbalsta sasaistīt ar „zaļo komponenti”, t.i., visiem lauksaimniekiem būs jānodrošina videi draudzīgas aktivitātes; - Komisija piedāvā pakāpenisku tiešo maksājumu (turpmāk - TM) izlīdzināšanu – plānošanas perioda laikā visām ES dalībvalstīm, kuru TM ir zem 90% no ES vidējā līmeņa, tiktu par 1/3 samazināta starpība starp esošajiem TM un 90% no ES vidējā. Šo 144 LR Zemkopības ministrijas informācija. 145 European Commission. The CAP towards 2020: Meeting the food, natural resources and territorial challenges of the future. Brussels, 18.11.2010. p.15. [Elektronisks resurss] http://eur- lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2010:0672:FIN:en:PDF 134 starpību proporcionāli finansētu tās ES dalībvalstis, kuras saņem TM virs ES vidējā līmeņa; - atbalsta apjoma ierobežojumi: Komisija ierosina ierobežot tiešā atbalsta apjomu lielajām saimniecībām. Šādi ietaupītos līdzekļus Komisija ierosina novirzīt Lauku attīstībai, saglabājot šo finansējumu attiecīgās valsts nacionālās aploksnes ietvaros; - savukārt mazajām saimniecībām tiek plānots ieviest speciālas vienkāršotas atbalsta shēmas, lai sekmētu šo saimniecību konkurētspēju, kā arī samazinātu birokrātiju atbalsta saņemšanā. Bez tiešmaksājumiem tiek plānoti šādi atbalsta instrumenti: o Tirgus pasākumi (pamatvilcienos plānots saglabāt esošos instrumentus, taču tiek akcentēta vajadzība reaģēt tirgus satricinājumu gadījumos, kā 2009.gadā piena tirgū u.c.) o Lauku attīstības pasākumi (vēlāk publicētais finanšu plāns lauku attīstībai jeb 2.pīlāram paredz tikai 23% no kopējiem KLP līdzekļiem, pārējos atvēlt 1.pīlāram – tiešajiem maksājumiem un tirgus pārvaldības instrumentiem) o Papildus tam paredzētu vēl EUR 15,2 mljrd. (3,9% no KLP) citās budžeta kategorijās, kā pētniecībai pārtikas drošības jomā, palīdzības sniegšanai trūcīgajiem iedzīvotājiem u.c. LR Zemkopības ministrija ir publiskojusi Latvijas viedokli par būtiskākajiem ES budžeta priekšlikumiem 2014.-2020.gadu periodam saistībā ar KLP. Tajā uzsvērts, ka Latvijai nav pieņemams pašreizējais tiešmaksājumu pārdales mehānisms, jo tas ir nepietiekams - tā rezultātā Latvija līdz 2020.gadam tikai par 20% pietuvotos ES vidējam tiešo maksājumu līmenim. Latvijas pozīcija ir noteikt jau no 2014.gada ikvienai dalībvalstij minimālo tiešmaksājumu līmeni 80% no ES vidējā, nosakot arī maksimālo – 120% no vidējā, kuru nedrīkst pārsniegt. Pie tam, ņemot vērā nepilnīgo maksājumu izlīdzināšanu, Latvijas pozīcija pašlaik neatbalsta arī 30% tiešo maksājumu obligāto novirzīšanu „zaļajai komponentei”. Tāpat Latvijas pozīcija kā pārāk vāju un neskaidru apzīmē Komisijas piedāvājumu tirgus instrumentu pārveidei, kā arī atzīmē, ka trūkst konkrētības lauku attīstības pasākumu 135 jomā (2.pīlārs)146. Pozīcijā atzīmēts, ka Latvijai svarīgi, lai tiktu saglabāti maksājumi mazāk labvēlīgiem apvidiem. Autors, analizējot EK piedāvājumu un Latvijas pozīciju, atzīmē, ka patiešām ES piedāvājums vēl ir samērā nekonkrēts un vispārīgs. To varētu, iespējams, skaidrot ar EK vēlmi izzināt dalībvalstu reakciju uz priekšlikumiem, lai vēlāk tos varētu konkretizēt. Rodas iespaids, ka arī Eiropas Komisijai nav viegli izstrādāt šādus dokumentus, jo nākas rēķināties ar situāciju, ka ES ar 27 dalībvalstīm ir ļoti daudzveidīga, un tās pārstāv atšķirīgas intereses, kuras ir ļoti grūti vai pat neiespējami savienot. Pie tam, pēdējos gados pastiprinājusies finanšu nestabilitāte, kas novedusi līdz situācijai, ka tiek skarta pat visas ES finanšu sistēmas stabilitāte. Šādā situācijā, domājams, neviena valsts nebūs mierā ar būtisku atbalsta līmeņa samazinājumu. Tajā pašā laikā ES vadības pienākums būtu atrast objektīvus kritērijus, pēc kuriem var pārskatīt atbalsta līmeni. Piemēram, nosakot platībmaksājumu līmeni 2004.gadā, tika ņemta vērā vidējā graudaugu ražība 1995.-1999.gados. Latvijā šajos gados tā bija ļoti zema, un šī iemesla dēļ hektārmaksājumu standarta likme iznāca ievērojami zemāka nekā citur ES. Pašlaik 10 gadu laikā ražība ir ievērojami pieaugusi, un no šī viedokļa vien būtu loģiski, ja nākamajam periodam tiktu izmantota 2005.-2009.gadu vidējā ražība. Tāpat var tikt piesaistīti citi kritēriji maksājumu līmeņa noteikšanai: LIZ platības, IKP uz vienu iedzīvotāju, NATURA 2000 teritorijas u.c., kas tiek ieteikti arī Latvijas pozīcijā. Problēma šeit ir - lai kādus kritērijus izvirzītu, katrā valstī tas tiek analizēts, ņemot vērā principu – kādas šāda scenārija gadījumā būs izmaiņas atbalsta līmenī, līdz ar to ražošanas līmenī, ienākumos u.c. Protams, ja šādas izmaiņas ir negatīvas, tad valsts aplūkoto scenāriju atbalstīt nevēlas. Lai gan ES praksē bijuši arī izņēmumi: KLP reforma, kas tika apstiprināta 2003.gadā, un paredzēja atteikties no tieša ražošanas atbalsta, paredzēja ienākumu samazinājumu tādām vadošām lauksaimniecības valstīm kā Francija u.c., taču reforma tomēr tika pieņemta. Par plānotajām KLP izmaiņām kopš 2014.gada vēl plānots diskutēt, un konkrētus pasākumus izstrādāt 2012.gada laikā. Taču pašreiz kļūst skaidrs, ka kardinālas reformas nav plānotas. Autora skatījumā kā pozitīvi momenti ir vērtējami atbalsta programmas mazajiem lauksaimniekiem ieviešana (līdzšinējās programmās standarta pasākumi tiem bija grūti pieejami), „zaļā komponente” (prasība ikvienam atbalsta saņēmējam savu darbību saskaņot ar vides aizsardzības prasībām, taču bažas rada samērā nelielais finansējums 2.pīlāra pasākumiem (pašreizējā KLP Latvijā 1. un 2.pīlāra pasākumu finansējums ir apmēram 146 Par ES daudzgadu budžetu 2014.-2020.gadam. [Elektronisks resurss] http://www.zm.gov.lv/index.php?sadala=323&id=12689 136 vienāds, taču jaunajā plānā visas ES līmenī 2.pīlāram plānoti tikai 23% KLP finansējuma). Bez tam, Latvijai būtiska ir iespēja atbalstīt ne tikai lauksaimniecību kā nozari, bet lauku attīstību kopumā, tajā skaitā cita veida ekonomisko darbību laukos (tas būtu ekvivalents pašreizējās LAP 3. un 4.asu pasākumiem, kuru apjomu eksperti iesaka palielināt). Komisijas piedāvājumā par šādām aktivitātēm nav skaidri minēts. Secinājumi par nodaļu Novērtējot sociāli ekonomisko situāciju Latvijas laukos, stāvokli un attīstības tendences lauksaimniecības nozarē, kā arī pašreizējo lauku atbalsta organizāciju, autors secina, ka sekmīga atbalsta politika iespējama tad, ja tā ne tikai teorētiski, bet arī praksē ir orientēta uz sabiedrības lielākās daļas interesēm. Ar to ir domāta praktiska Lauku attīstības stratēģijas virsmērķa „Pārticis cilvēks apdzīvotos laukos” sekmēšana. Tādēļ plānojot atbalsta politiku, kā arī veicot tās ietekmes vērtēšanu, galvenā uzmanība būtu pievēršama šādiem kritērijiem:  atbalsta ieguldījums darba vietu radīšanā un saglabāšanā laukos. Par vienu no galvenajiem atbalsta kritērijiem būtu izvirzāma konkrētā projekt vai pasākuma ietekme uz darbavietām gan tuvākā nākotnē, gan perspektīvā.  atbalstam jābūt orientētam ne tikai uz konkrētu nozaru atbalstu, bet uz lauku vides atbalstu, saprotot to plašākā nozīmē – ietverot gan sociālo, kultūrvidi, ekonomiskās iespējas, ekoloģiju u.c.  prioritāte piešķirama ražošanas uzņēmējdarbības attīstībai, īpaši mazo un vidējo lauku saimniecību attīstībai, tajā skaitā attīstot tajās nelauksaimnieciska rakstura uzņēmējdarbību  īpaši veicināmi inovatīvi projekti, produktu ar augstu pievienoto vērtību radīšana, projekti, kas sekmē mazo lauku saimniecību kooperāciju  ierobežota finansējuma apstākļos vajadzētu izvairīties no dārgiem projektiem, kuriem ir ļoti augstas izmaksas uz vienu darbavietu. Kopumā lauksaimniecības atbalsta ietekme uz Latvijas ekonomiku ir vērtējama pozitīvi, tomēr identificēti vairāki riski, tajā skaitā Latvijas lauksaimniecība kļūst ļoti atkarīga no ES atbalsta – pat lielākā mērā, nekā vidēji ES dalībvalstis. Esošā atbalsta sistēma nav sekmējusi ražošanas efektivitātes palielināšanu, arī samērā maz palielinājies ražošanas apjoms. 137 3. nodaļa LAUKU ATTĪSTĪBAS PROGRAMMAS 2007.-2013.GADAM EKONOMISKĀS IETEKMES VĒRTĒŠANA UN NĀKOTNĒ IETEICAMIE ATBALSTA RISINĀJUMI 3.1 LAP vērtēšanas metodiskie risinājumi Latvijā 3.1.1. Lauku attīstības programmas struktūra un plānotie rezultāti Šajā nodaļā apkopoti autora izstrādātie praktiski risinājumi lauksaimniecības un lauku atbalsta ekonomiskās ietekmes novērtēšanai, aprobējot 1.nodaļā ieteiktos vērtēšanas principus. Darba rezultātā sniegts Latvijas Lauku attīstības programmas 2007.-2013.gadam pašreizējā posma vērtējums, un pamatojoties uz veiktās analīzes rezultātiem, izstrādāti ieteikumi turpmākai atbalsta organizācijai. No iepriekšējās nodaļas izklāsta izriet, ka kopš 2008.gada tieši Lauku attīstības programma 2007.-2013. gadam kļūst par galveno lauksaimniecības un lauku atbalsta pasākumu kopu. Latvijai pieejamais finansējums lauku attīstības politikai 2007.-2013.gada Finanšu perspektīvas ietvaros ir 1,04 miljardi EUR (0,74 miljardi LVL) Kopienas līdzfinansējums un kopā ar Latvijas līdzfinansējumu tas sastāda – 0,97 miljardi LVL publiskā finansējuma. Līdz ar to šajā darbā, analizējot ES atbalsta ietekmi, detalizētāk ir vērtēta tieši šī programma. Turpmāk ir sniegts detalizētāks tās apraksts un sagaidāmā ietekme Latvijā, kā arī aprakstīri metodiskie principi un izmantojamie rādītāji tās ietekmes novērtēšanai. Kā jau aprakstīts 2.2.sadaļā, LAP ir sadalīta 4 darbības asīs. Katrai LAP darbības asij ir definēts pamatmērķis, kurš sadalās apakšmērķos, kuri savukārt sadalīti pasākumu jeb darbības mērķos, un kuru sasniegšanai ir noteikti konkrēti atbalsta pasākumi jeb aktivitātes. Tajā skaitā, 1. un 2. asīs ietilpst pasākumi, kas galvenokārt attiecas uz lauksaimniecības, mežsaimniecības un pārtikas ražošanas atbalstu, bet 3. un 4.asis – uz ekonomikas dažādošanu un lauku teritoriju infrastruktūras attīstību. Pārskats par 1. un 2. asu pasākumiem, tiem plānoto finansējumu un tā izlietojumu līdz 2012.gada 1.septembrim sniegts 3.1. tabulā, bet par 3. un 4.asu pasākumiem – 3.2. tabulā. 138 3.1. tabula. Pārskats par Latvijā realizētajiem LAP pasākumiem lauksaimniecības, mežsaimniecības un pārtikas ražošanas attīstībai (1. un 2.ass) - publiskā finansējuma izlietojums līdz 01.09. 2012. (milj.LVL)* 147 uzņemtās saistības Pasā- kuma nr. Pasākuma nosaukums Pieejamais publiskais finansēj. Apmak- sātais publis- kais fin. Projekti, kuri tiek īstenoti (noslēgti līgumi) Atlikums publ.fin. (vai iztrūkums), ar izslud. kārtām Atlikums % no pieejamā publ.fin. 111 Arodapmācības un informācijas pasākumi 0,86 0,3 0,0 0,3 67% 112 Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem 10,5 7,6 2,6 -0,3 -4% 114 konsultāciju pakalpojumi 0,0 0,0 0,0 0,0 0% 121 Lauku saimniecību modernizācija 229,8 151,2 84,3 -18,8 -8% 122 Mežu ekonomiskās vērtības uzlabošana 13,6 2,4 2,1 8,5 62% 123 Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana 49,7 16,5 19,9 -7,4 -15% 125 Infrastruktūra (meliorācija) 24,2 13,8 10,2 3,0 12% 141 Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizēšanai 18,4 14,3 1,7 2,1 11% 142 Ražotāju grupas 1,0 0,6 0,0 0,4 41% 1.ass kopā 373,7 220,8 129,4 -8,9 -2,4% 212 Maksājumi par nelabvēlīgiem apstākļiem 166,2 138,0 51,2 -23,0 -14% 213 Natura 2000 maksājumi 9,2 7,4 3,1 -1,2 -13% 214 Agrovides maksājumi 161,1 98,8 32,3 30,0 19% 223 Lauksaimniecībā neizmantojamās zemes apmežošana 14,1 7,1 4,9 2,1 15% 224 NATURA 2000 maksājumi (meža īpašniekiem) 10,8 3,5 2,5 4,8 44% 226 Mežsaimniecības potenciāla atjaunošana un preventīvie pasākumi 6,0 1,3 0,8 2,4 40% 2.ass kopā 367,5 256,1 94,8 15,1 4% * Bez pasākumiem, kuros ir tikai 2004.-2006.gadu perioda pārejošās saistības 147 LAD informācija. Pieejams: www.lad.gov.lv 139 Pavisam Latvijas LAP tiek vai tikuši realizēti 24 pasākumi, no kuriem tikai deviņos izmaksātais publiskais finansējums uz 01.09.2012. sasniedz 10 miljonus latu, ko var uzskatīt par vidēja vai liela mēroga pasākumu. Plašākie pasākumi, kuros atbalstītas lauku saimniecības, ir 2.ass platību maksājumi (212., 213. un 214.pasākumi), 121.pasākums „Lauku saimniecību modernizācija”, kā arī samērā plašs skaita ziņā, bet mazāk ietilpīgs finansiāli, ir pasākums 141 „Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijai”. Vēl arī caur 411. pasākumu (LEADER) var realizēt 1.ass lauksaimniecības atbalsta pasākumus. Pasākumi, kas aptverti 1.asī, orientēti uz ražošanas attīstību un konkurētspējas veicināšanu. Tas ir saistīts ar Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2007.-2013.gadam noteiktās otrās prioritātes –„saimnieciskās darbības veicēju tehnoloģiskā izcilība un elastība” – sekmēšanu, kā arī Latvijas Lauku attīstības valsts stratēģijas plāna 2007.-2013.gadam otro darbības virzienu – no darba gūto ienākumu vairošana laukos148. No tiem galvenais pasākums ir “Lauku saimniecību modernizācija”, kas ir ieguldījumu atbalsta pasākums, subsidējot daļu izdevumu jaunu pamatlīdzekļu iegādei. Otrās ass pasākumi orientēti uz videi saudzīgu saimniekošanas metožu sekmēšanu, kā arī lauksaimniecības saglabāšanu mazāk labvēlīgos apvidos. Šeit galvenie pasākumi ir “Maksājumi par nelabvēlīgiem apstākļiem”, kā arī “Agrovide”. Pēdējais pasākums ir sadalīts vairākos apakšpasākumos – bioloģiskās lauksaimniecības attīstība, Natura 2000 maksājumi, bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos u.c. Promocijas darba ietvaros veicot vērtēšanas metodikas aprobāciju, par piemēru izvēlēti pieminētie nozīmīgākie LAP atbalsta pasākumi. Pārējos līdzīga rakstura pasākumos vērtēšanas principi ir līdzīgi. Trešajā asī ietilpst pasākumi, kuru mērķis ir uzņēmējdarbības dažādošana lauku apvidos, lai radītu alternatīvas nodarbinātības iespējas tiem lauku iedzīvotājiem, kuri atstāj primārās nozareres. Papildu atbalsta virziens ir dzīves kvalitātes uzlabošana (ieguldījumi infrastruktūrā, kultūras mantoijuma saglabāšana u.c.). Caur 4.asi (LEADER) tiek realizēti 1. un 3. asu pasākumi. Šeit atšķiras to realizācijas veids – projekti tiek pieteikti caur vietējām rīcības grupām, ar mērķi, lai tiktu atbalstīti tādi 148 Latvijas lauku attīstības valsts stratēģiijas plāns 2007.-2013.gadam. LR Zemkopības ministrija, R.,2006. (precizēts 11.10.2011.). 48.-50.lpp. http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=3076 140 projekti, kurus par nozīmīgiem uzskata ne tikai projekta pieteicējs, bet arī citi teritorijā (novadā, pagastā) dzīvojošie. 3.2. tabula. Pārskats par Latvijā realizētajiem LAP pasākumiem uzņēmējdarbības dažādošanai un dzīves kvalitātes uzlabošanai (3. un 4.ass) - publiskā finansējuma izlietojums līdz 01.09. 2012. (milj.LVL)*149 Pasā- kuma nr. Pasākuma nosaukums Pieejamais publiskais finansēj. Apmak- sātais publis- kais fin. Projekti, kuri tiek īstenoti (noslēgti līgumi) Atlikums publ.fin. (vai iztrūkums), ar izslud. kārtām Atlikums % no pieejamā publ.fin. 312 Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai (ne-lauks.) 91,8 34,4 18,0 -37,5 -41% 313 Tūrisma aktivitāšu veicināšana 8,3 1,8 2,4 3,4 41% 321 Pamatpakalpojumi ekonomikai un iedzīvotājiem 65,8 49,3 13,5 3,9 6% 323 Lauku mantojuma saglabāšana un atjaunošana 1,2 0,8 0,0 0,4 33% 3.ass kopā 167,1 60,9 61,2 23,9 14% 411 Konkurētspējas veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā 5,1 0,0 0,1 413 Lauku ekonomikas dažādošana un dzīves kvalitātes veicināšana 13,2 10,6 2,0 0,9 5% 421 Starpteritoriālā un starpvalstu sadarbība 2,3 0 0,1 1,5 65% 431 Vietējās rīcības grupas darbības nodrošināšana 4,1 1,8 1,4 0,9 22% 4.ass kopā 24,7 12,5 3,6 3,1 12% 511 Tehniskā palīdzība 39,1 13,4 17,1 8,5 22% LAP kopā 972,5 589,2 279,0 --11,8 -1,2% * Bez pasākumiem, kuros ir tikai 2004.-2006.gadu perioda pārejošās saistības No minētajiem pasākumiem, saskaņā ar to mērķiem, tiešu ekonomisko ietekmi paredzēts sasniegt 1. un 3. asu pasākumos. 2.ass pasākumi galvenokārt ir kompensējoša rakstura, tādēļ to galvenā ietekme vērtējama zemes pamešanas samazinājumā, vidi saudzējošu lauksaimniecības metožu veicināšanā un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā (pēdējais 149 LAD informācija. Pieejams: www.lad.gov.lv 141 ietekmes aspekts ir ārpus promocijas darba tēmas, bet iepriekšējie divi ir konspektīvi aplūkoti 3.3.apakšnodaļā, analizējot attiecīgo pasākumu devumu). Lauku attīstības programmas plānotā ietekme Lai novērtētu programmas ietekmi, ir nepieciešams zināt, ko no tās ir cerēts sagaidīt? Tādēļ ilustrācijai No minētās programmas realizācijas tiek sagaidīta šāda indikatīvā ietekme: Saskaņā ar aprēķiniem, septiņu gadu periodā Programmas pasākumiem papildus ir jāpalielina lauku teritoriju IKP par aptuveni 8%, kas ir vidēji aptuveni 1,1% gadā. Savukārt valsts IKP pateicoties realizējamiem pasākumiem septiņu gadu periodā varētu pieaugt par aptuveni 4,2% vai 0,6% gadā. Ievērojami lielāku attīstības impulsu Programmas pasākumi dos lauksaimniecības nozarei. Ņemot vērā ieplānoto investīciju apjomu, septiņu gadu periodā Programmai papildus ir jāstimulē lauksaimniecības attīstība, palielinot nozares pievienoto vērtību par aptuveni 52%, kas ir vidēji papildus 6,1% gadā. Darba produktivitātei uz vienu nozarē nodarbināto septiņu gadu periodā papildus jāpalielinās par vidēji 1678 EUR, kas ir aptuveni 66% pieaugums pret sākotnējo līmeni. Programmas ietekme uz meža nozari ir paredzama kā nozares IKP palielinoša par vidēji 1,2% gadā, kas ir papildus 8,5% septiņu gadu periodā. Realizējamo pasākumu ietekmē darba produktivitāte šajā laika periodā varētu pieaugt par aptuveni 546 EUR, kas ir papildus 13% pie pašreizējās bāzes vērtības. Pateicoties Programmas ietvaros realizējamiem pasākumiem, laukos ir plānots izveidot 6,2 tūkst. jaunas darbavietas. Tomēr vienlaikus realizējamo pasākumu rezultātā (veicinot strukturālas pārmaiņas lauksaimniecībā) lauksaimniecībā nodarbināto skaits salīdzinājumā ar bāzi varētu samazināties par apmēram 8,5 tūkst. Tādējādi kopumā Programmas pasākumu ietekmē nodarbināto skaits laukos varētu samazināties par apmēram 2,3 tūkst. Sakarā ar produktivitātes līmeņa pieaugumu, palielināsies arī atalgojuma līmenis. Programmas ietvaros realizējamo pasākumu rezultātā lauku iedzīvotāju vidējais gada atalgojuma līmenis līdz 2013.gadam varētu palielināties par aptuveni 600 EUR, t.sk lauksaimniecībā un mežsaimniecībā strādājošiem par aptuveni 1400 EUR. Plānoto pasākumu rezultātā papildus par aptuveni 305 tūkst. hektāriem varētu palielināties zemes platības, kuru apsaimniekošanā tiek izmantotas no zemes un apkārtējās 142 vides piesārņojuma viedokļa dabu saudzējošas apsaimniekošanas metodes. Papildus tam par aptuveni 83 tūkst. hektāriem attiecībā pret bāzi pieaugtu (par 20 tūkstošiem palielinātos un par 63 tūkstošiem nesamazinātos) no ainaviska viedokļa pievilcīgas (apsaimniekotas) zemes platības. Jāpiebilst, ka jau ex-ante ziņojuma sastādītāji brīdināja, ka šajā programmā ļoti maza vērība ir pievērsta nodarbinātības jautājumam, kas nonāk pretrunā ar Lauku attīstības Stratēgijas plānā definēto lauku teritoriju ilgtspējīgas apdzīvotības mērķi. Kā norāda ziņojuma autori, faktiski no trim definētajiem stratēģiskajiem mērķiem – palielināt lauku iedzīvotāju ienākumu līmeni, palielināt nodarbinātības līmeni lauku apvidū un saglabāt lauku teritorijas apdzīvotības līmeni, Programma dod izteikti saskatāmu efektu tikai pirmajam, attiecībā uz nodarbinātību tiek sasniegts pretējais efekts, kā rezultātā ieguldījums ilgtspējīgai apdzīvotībai ir tikai daļējs.150 3.1.2. Ekonomiskās ietekmes novērtēšanas organizācija, informācijas avoti un vērtēšanas procesa soļi Nodaļas turpinājumā sniegts pārskats par LAP vērtēšanas organizāciju, autora piedāvātajiem metodiskajiem risinājumiem, bet nākamajā apakšnodaļā sniegta to konspektīva aprobācija. Darba ierobežotā apjoma dēļ tajā nevarēja pilnībā iekļaut veiktā darba apjomu un sasniegtos rezultātus. Tādēļ tie sniegti iespējami konspektīvā formā. Informācija par autora nozīmīgāko ieguldījumu lauku atbalsta vērtēšanas metodikas izveidē un aprobācijā apkopota 3.3.tabulā. Lauku attīstības programmas novērtēšanas pamatmērķis ir izvērtēt, kādā mērā LAP realizācija ir sekmējusi ES un Latvijas noteikto lauku attīstības mērķu sasniegšanu, izvirzot rekomendācijas gan esošās programmas uzlabošanai tās realizācijas gaitā, gan nākamajam periodam. Veidojot Latvijas LAP novērtēšanas sistēmu, par pamatu izmantotas EK vadlīnijas, nepieciešamība atbildēt uz tajās izvirzītajiem novērtēšanas jautājumiem (atsevišķu pasākumu, asu un programmas līmenī), kā arī vajadzība rast atbildes, vai un cik lielā mērā LAP ir spējusi panākt Latvijas izvirzīto mērķu sasniegšanu. Papildus EK rādītājiem līdz ar to pasākumu un asu līmenī ir iekļauti arī papildus rādītāji un novērtēšanas jautājumi. Tādēļ 3.1.apakšnodaļas turpinājumā sniegts neliels ieskats novērtēšanas organizācijā, kas izriet no Lauku attīstības 150 Latvijas Lauku attīstības programma 2007.-2013.gads. 10.redakcija. Apstiprināta 26.06.2012. http://www.zm.gov.lv/doc_upl/LAP_10_versija.pdf 143 programmas uzbūves (noteiktie mērķi, prioritātes, asis, pasākumi, un tiem piesaistītie novērtēšanas rādītāji), tālāk izklāstot autora rekomendētos praktiskos risinājumus, kā šo procesu organizēt Latvijā. 3.3.tabula. Kopsavilkums par autora ieguldījumu lauku atbalsta vērtēšanas metodikas izveidē, aprobācijā un veiktajiem pētījumiem151 Darba saturs Laiks Metodoloģisko jautājumu analīze. Rādītāju identificēšana, datu avotu apzināšana. Rādītāju un novērtēšanas jautājumu loģiskās ķēdes izveidošana (sadarbībā ar citiem ekspertiem) 2009.g. ar vēlākiem papildinājumiem LAP Novērtēšanas Rokasgrāmatas izveidošana (autora ieguldījums - metodoloģiskā sadaļa) 2010.g. I cet. (ar papildinājumiem 2011.g.) Novērtēšanas metodoloģijas aprobācija, veicot LAP Vidustermiņa novērtēšanu (autora ieguldījums - 112, 121, 123, 141, 312 (311.) pasākumu analīze, kopsavilkums, gala secinājumu un ieteikumu izstrāde) 2010.g. II pusg., atkārtoti – 2012.g.beigās Aptauju metodikas izstrāde lauksaimniecības pasākumu analīzei. Tās aprobācija, veicot 2 lauku saimniecību aptaujas (investīciju atbalstam un mazo un vidējo saimniecību aptauja). Rezultātu apkopojums, analīze. 2011.g. I pusg. Mazo un vidējo saimniecību (MVS) analīzes metodikas izstrāde. Pētījuma veikšana, priekšlikumi MVS attīstībai. 2011.g. LAP platību maksājumu ekonomiskās novērtēšanas metodikas aprobācija, pētījums par šo maksājumu ietekmi, ieteikumi 2011.g. Pētījums: Investīciju un to atdeves analīze LAP pasākumos 2011.-2012.g. Pētījums: LAP ietekme uz jaunu uzņēmumu un jaunu darba vietu radīšanu laukos 2012.g. Ieteikumi nākamā (2014.-2020.g.) perioda lauku atbalsta pasākumiem, to nosacījumiem un novērtēšanas rādītājiem 2012.g. Saskaņā ar Vienoto uzraudzības un novērtēšanas ietvardokumentu (VUNI), atbalsta ietekmes novērtēšanai ir šādi galvenie uzdevumi: 1) nodrošināt empīrisku pierādījumu, vai konkrētā politika ir vai nav bijusi iedarbīga. Sniedz arī informāciju par noteiktās intervences efektu ilgtspēju. 2) Salīdzinot politikas intervences rezultātus ar mērķa rādītājiem, tiek iegūta informācija par dotās intervences efektivitāti un vispārēju sabiedrisku mērķu sasniegšanu (kuri saistīti ar izaugsmi vai attīstību), pielietojot attiecīgo politikas instrumentu. 3) palīdz intervences (programmas) plānošanā, lai darītu to iedarbīgāku un efektīvāku (ņemot vērā intervences izmaksas). 151 Tabulu izveidojis autors 144 4) rada argumentus politiku/programmu turpināšanai vai neturpināšanai, salīdzinot specifisku programmas intervenču sociālos ieguvumus ar to izmaksām. 5) palīdz iegūt zināšanas par ekonomisko, sociālo un vides procesu norisi. 6) paaugstina institucionālo kapacitāti organizācijām, kas iesaistītas ietekmes novērtēšanā. 7) uzlabo lēmumu pieņemšanu visos līmeņos. 8) sniedz kādu informāciju par institūciju, kuras ir iesaistītas politikas formulēšanā un ieviešanā, atbildīguma līmeni. Lai sasniegtu plānotos uzdevumus ir izveidota LAP intervences loģika, kas saista ieguldījumus, iznākumu, rezultātus un ietekmi loģiskā ķēdē un attiecina to uz programmas mērķiem (3.1. attēls). 3.1.attēls. Novērtēšanas rādītāju savstarpējās iedarbības shēma152 LAP ietekme tiek analizēta ar rādītāju palīdzību, kuri attiecas uz programmas ieguvumiem aiz tūlītējā efekta pie tās tiešajiem saņēmējiem abos līmeņos – gan intervences, gan vispārīgāk – programmas līmenī. Šie rādītāji ir saistīti ar programmas plašākajiem mērķiem. Parasti tie ir izteikti “neto” izteiksmē, kas nozīmē atņemt tos efektus, kuri nevar tikt attiecināti uz intervenci (t.sk. dubultā ieskaitīšana, pašsvars), bet savukārt tiek ņemti vērā netiešie efekti (aizstāšana un multiplikators). Piemēri: nodarbinātības pieaugums lauku apvidos; produktivitātes pieaugums lauksaimniecības sektorā, atjaunojamās enerģijas ražošanas palielinājums. 152 Lukesch R., Schuh B. et al. “Approaches for assessing the impact of the Rural Development Programmes in the context of multiple intervening factors”, European Evaluation Network for Rural Development, Working paper, Brussels,2010. p.12. Uz mērķi attiecināmie sākumstāvokļa rādītāji Konteksta sākumstāvokļa rādītāji SVID Ieguldījums Stratēģiskie mērķi Ietekme Iznākums Rezultāts Mērķu hierarhija Noteiktie pasākumi 145 Lai noteiktu lietderību, nosakām, cik lielā mērā ir sasniegti paredzētie rezultāti, t.i., vērtējam LAP sasniedzamo rādītāju lielumus. Lai noteiktu programmas un pasākumu efektivitāti, izvērtē attiecību starp izmantotajiem resursiem un sasniegtajiem rezultātiem. Lai noteiktu būtiskumu, izvērtē, cik lielā mērā intervences mērķi ir piemēroti vajadzībām, problēmām un jautājumiem. Saskaņā ar VUNI, intervences loģika sākas no vajadzībām, kas raksturo sociāli ekonomiskās vai vides prasības, kuras jārisina programmā un/vai pasākumā. Ievērojot intervences loģikas cēlonisko ķēdi, „rādītāju hierarhija” sākas no ieguldījumiem (input), t. i., finanšu un/vai administratīvajiem resursiem, kuri radīs programmas pasākumu iznākumus (output) saskaņā ar mērķiem, kas saistīti ar darbībām vai pasākumiem. Sekojošie rezultāti (result) ir intervences tūlītējā ietekme, kura palīdz sasniegt specifiskos mērķus. Ietekmei (impact) jādod savs ieguldījums programmas vispārējo mērķu sasniegšanā, kuriem labi izstrādātā programmā jāatbilst sākotnēji noteiktajām vajadzībām. Lauku attīstības programmu novērtēšanas nolūkos izšķir šādus rādītāju veidus: Ieguldījuma rādītāji attiecas uz budžetu vai citiem līdzekļiem, kas piešķirti katrā atbalsta līmenī. (piem. izdevumi pa pasākumiem, kas deklarēti Komisijai). Tas attiecas gan uz sabiedrisko (veidojas no ELFLA un Latvijas valsts budžeta līdzekļiem), gan privāto ieguldījumu, un tie abi veido kopējo ieguldījumu. Iznākuma rādītāji: attiecas uz darbības jeb pasākuma mērķiem (piem., apmācību dienu skaits, kopējais investīciju apjoms, atbalstīto lauksaimnieku/ mežsaimnieku skaits). Rādītājs vienmēr ir kvantificējams un tieši iegūstams no pasākuma. Mūsu gadījumā tie ir iegūstami no LAD datu bāzes. Šie rādītāji sniedz atbildes uz konkrētā pasākuma ieguvumiem, kas ir pasākumu līmenis. Novērtējot iznākuma un rezultāta rādītājus vienmēr ir jāņem vērā attiecīgais ieguldījums. Rezultāta rādītāji attiecas uz specifiskajiem mērķiem, rāda izmaiņas tiešo saņēmēju rīcībā (piem. veiktie ieguldījumi, lauksaimnieku skaits, kas veiksmīgi piedalās saimnieciskajā darbībā). Tie var būt gan konkrēti iegūstami un kvantificējami rādītāji, gan arī aprēķināmi (piem., Atbalstīto saimniecību īpatsvars tirgū -Atbalstīto saimniecību realizētās produkcijas vērtību dala ar kopējo pārdevumu apjomu valstī). Pārsvarā rezultāta rādītāji parāda izmaiņas piem., pieaugumu kādā vērtībā. Attiecīgi rezultāta rādītāji sniedz atbildes uz jautājumiem, cik lielā mērā atbalsts ir ietekmējis gan pasākuma mērķi, gan arī ass mērķi. 146 Ietekmes rādītāji attiecas uz programmas ieguvumiem un saistīti ar vispārējiem mērķiem programmas līmenī. Ietekmes rādītāju kvantificējamās vērtības no katra pasākuma var tikt summētas, lai zinātu visas programmas ietekmi kopumā. Ietekme veido noslēdzošo posmu rezultātu ķēdei, kura sākas ar ieguldījumiem (intervenci), kas rada iznākumu, kura izlietojums caur atbalsta saņēmējiem rada rezultātus, kas savukārt rada ietekmi. Ietekme līdz ar to ir saistīta ar trim galvenajiem LAP mērķiem. Sākumstāvokļa rādītāju tendences. Papildus šiem rādītājiem, ietekmes noteikšana tiek atbalstīta ar ietekmes novērtējumu, veicot sākumstāvokļa rādītāju dinamikas salīdzināšanu – izmantojot vispārējo sākumstāvokļa rādītāju kopu un šo rādītāju vērtības izmaiņas LAP dzīves cikla laikā. Gadījumos, kad nav iespējams tieši saistīt programmas ietekmi ar sākumstāvokļa rādītāju tendencēm (sakarā ar intervences mērogu vai sākumstāvokļa rādītāju trūkumu vajadzīgajā līmenī u.tml.), ietekmes novērtēšana balstīta uz apgrieztu pieeju, lai atklātu programmas efektus. Šajā gadījumā vērtētāji meklē saistību starp programmas ietekmi un sākumstāvokļa tendencēm, bet tai nav noteikti jābūt novērtētai kvantitatīvā izteiksmē153. Papildus programmas specifiskie rādītāji. Kā jau 1.nodaļā rezumēts, VUNI definētie vispārējie ietekmes rādītāji var tikt izmantoti, lai gūtu priekšstatu par dažādu atšķirīgu pasākumu ietekmi, kā arī salīdzinātu šo ietekmi pa pasākumu veidiem, valstīm utt., tomēr šie rādītāji nekādā ziņā nav uzskatāmi par galveno kritēriju, lai izvērtētu konkrētu pasākumu nozīmi un vajadzību. Tam nepieciešams definēt arī citus rādītājus, atkarībā no konkrētās situācijas un vajadzības. Ņemot vērā, ka vispārējie rādītāji var pilnīgi neaptvert visus programmas aktivitāšu efektus, it īpaši kuri saistīti ar nacionālajām prioritātēm un vietējiem specifiskiem pasākumiem, arī EK paredz iespēju katrā valstī definēt papildus rādītājus. Latvijas gadījumā šādus rādītājus ir definējusi Zemkopības ministrija (apzīmēti ar LV), un tam papildus virkni rādītāju ir ieteicis autors (tie apzīmēti ar NNS) (rādītāju izklāsts sniegts 3.1.3. punktā, kā arī 3.pielikumā). Autora ieteiktie galvenokārt ir papildus rezultāta rādītāji, kuri ieviesti, lai: 1) labāk parādītu pasākuma sākotnējo efektu, atbilstoši konkrētajām pasākumā plānotajām aktivitātēm; 153 Handbook on CMEF – Guidance Note A (2007) 147 2) labāk parādītu pasākumu ekonomisko efektu, tajā skaitā dotu iespēju salīdzināt vairākus pasākumus, izmantojot līdzīgu rādītāju vairākos līdzīga rakstura pasākumos (piemēram, 1. un 3.ass investīciju pasākumiem ieviests rezultātu rādītājs “Investīciju spēja radīt pievienoto vērtību [Papildus bruto pievienotā vērtība uz vienu ieguldītā finansējuma vienību atbalstītajos uzņēmumu projektos]”, kurš dod iespēju salīdzināt dažādu uz investīcijām orientētu pasākumu efektivitāti. Vispārējie un specifiskie novērtēšanas jautājumi. Rādītāju noteikšana ir novērtēšanas līdzeklis, bet nevis noslēgums. To īpašā funkcija ir spēja sniegt atbildes uz vispārējiem novērtēšanas jautājumiem, kas izvirzīti katrai asij, kā arī kopā visām asīm (horizontālie jautājumi). Atbildēs uz šiem jautājumiem plānots sniegt, pamatojot ar liecībām, kas balstītas uz izmērītajiem vai novērtētajiem rādītājiem un svarīgiem vērtējuma kritērijiem, kā arī papildus kvantitatīvo un kvalitatīvo informāciju no publiskās statistikas, specifiskiem apsekojumiem/ aptaujām vai citiem avotiem. Atsevišķiem pasākumiem ir noteikti papildu specifiskie novērtēšanas jautājumi, lai varētu sniegt atbildes uz konkrēti Latvijas LAP mērķu sasniegšanas pakāpi (piemēram, 121.pasākumā). Izmantojamie informācijas avoti Viens no svarīgākajiem faktoriem, kas nosaka novērtēšanai pielietojamās metodes un arī iegūto rezultātu kvalitāti, ir pieejamā informācija. Tādēļ ir dots neliels ieskats pieejamo avotu klāstā, uz kuriem pamatojoties, autors ir aprobējis rādītājus un metodes, kā iespējams novērtēt programmas un atsevišķu tās daļu ekonomisko ietekmi. Ņemot vērā, ka līdz LAP 2007.-2013.g. uzsākšanai šāda apjoma dati novērtēšanas vajadzībām netika uzkrāti, informācijas avotu identificēšana LAP novērtēšanas vajadzībām ir sarežģīts process, kas nav vēl līdz galam noslēdzies. Galvenais veids, kā ir paredzēts ievākt vērtēšanai nepieciešamo informāciju, ir tās tiešā ieguve no atbalsta saņēmējiem caur maksājumu aģentūru – Lauku atbalsta dienestu. Klientam jāsniedz dati aģentūrai, gan aizpildot iesniegumu atbalsta saņemšanai, gan saskaņā ar atbalsta noteikumiem reizi gadā vai pēc noteikta perioda (3 -5 gadiem). Dati par atbalsta saņēmēju ļauj to identificēt citās datu bāzēs, tāpēc iespējama papildus informācijas ieguve, ko neievāc Lauku atbalsta dienests, bet kas atrodama Uzņēmumu Reģistrā vai Valsts ieņēmumu dienesta datu bāzē. 148 Par būtiskāko ekonomiskās informācijas avotu par lauku saimniecībām uzskatāms SUDAT (Saimniecību uzskaites datu tīkls). SUDAT Latvijā katru gadu apkopo datus par aptuveni 1000 saimniecībām, tās atlasot atkarībā no lieluma, specializācijas un teritoriālā izvietojuma. Tiek atlasītas aktīvās saimniecības (ar ekonomisko lielumu virs 2 ELV154, tādēļ izlases kopā liels īpatsvars ir atbalstu saņēmušām saimniecībām. Centrālās Statistikas pārvaldes dati izmantoti galvenokārt sākumstāvokļa rādītāju ieguvei (vispārēji nozari raksturojoši rādītāji). LAP novērtējumam paredz apkopot ievērojamu sākumstāvokļa rādītāju skaitu – ap 50. Daļu rādītāju, kuri nav tieši iegūstami no CSP datiem, plānots iegūt no citām valsts institūcijām, kā arī biedrībām, nozaru apvienībām (īpaši vides rādītāji, ar konkrētu nozari, piemēram, tūrismu, muzeju darbību saistīti dati tml.). LAP novērtēšana neaprobežojas tikai ar skaitliskās informācijas apkopošanu un analīzi. Papildus tam, tiek rīkotas aptaujas, intervijas un fokusa grupu diskusijas, kā arī veikti ekspertu novērtējumi. Atsevišķos gadījumos šie ir galvenie veidi, kā novērtēt pasākuma ietekmi. Piemēram, pasākumā nr.111 „Arodapmācības un informācijas pasākumi” novērtējums veikts, pamatojoties uz apmācību dalībnieku aptauju, kura tika veikta aptuveni gadu pēc apmācību beigām. Aptaujas rezultāti rāda, ka apmācības ir devušas pozitīvu ietekmi uz saimniecību attīstību, tomēr paši aptaujas dalībnieki to novērtējuši kā nelielu. Tāpat pasākumā nr. 323 „Pamatpakalpojumi iedzīvotājiem un ekonomikai” galvenais informatīvais pamats secinājumu izdarīšanai bija fokusa grupu diskusijas, kas tika organizētas katrā reģionā. Praktiskie risinājumi Latvijas LAP novērtēšanai ir veidoti, pamatojoties uz VUNI vadlīnijās izvirzītajām metodoloģiskajām prasībām un principiem, ņemot vērā Latvijā pieejamo datu kvantitāti un kvalitāti, pieejamos tehniskos risinājumus, kā arī izvērtējot vajadzību konkrētu metodoloģisko rīku pielietošanai. Ņemot vērā Latvijā realizējamos pasākumus un pieejamo informāciju, autors ir identificējis šādus 5 soļus LAP novērtējuma praktiskai realizācijai (3.4. tabula): 154 Eiropas lieluma vienība (1200 Eiro standarta bruto seguma). Kopš 2010.gada ELV vietā tiek izmantota standarta izlaide (SI), kas ir standartizētās cenās aprēķināta lauksaimniecības produkcijas vērtība, ko iegūst saimniecībā. SUDAT ietilpst saimniecības ar gada kopējo SI virs 4000 EUR. 149 3.4. tabula Novērtēšanas soļu kopsavilkums155 Vērtēšanas solis Informācijas avoti Iegūtie rezultāti 1. Ieguldījuma un iznākuma rādītāji Secinājumi par pasākuma ieviešanas gaitu (finansējuma apguve, saņēmēju struktūra) 2. Rezultāta rādītāji Secinājumi par pasākuma sākotnējiem rezultātiem un atbilstību mērķiem 3. Ietekmes rādītāji pasākumu līmenī Atbalsta ietekmes novērtējums saņēmēju līmenī, ņemot vērā arī netiešo ietekmi 4. Ietekmes, sākumstāvokļa rādītāji u.c. Atbalsta ietekmes novērtējums programmas/ asu līmenī 5. Visa iepriekš apkopotā informācija Kvantitatīvā un kvalitatīvā analīze, novērtējot mērķu sasniegšanas pakāpi, izstrādātas rekomendācijas turpmākai politikai Turpinājumā seko minēto vērtēšanas soļu detalizēts apraksts. 1.solis. Datu apkopošana par LAP realizēto pasākumu ieguldījuma un iznākuma rādītājiem. Tas dod iespēju izdarīt secinājumus par pasākumu ieviešanas gaitu – finansējuma apguves pakāpi, apkopot datus par atbalsta saņēmēju struktūru utt. Izmantojot šos datus, tiek atbildēts uz atbilstošajiem novērtēšanas jautājumiem pasākumu līmenī. Iegūtie rezultāti tiek salīdzināti ar plānotajiem, un no tā izdarīti secinājumi par pasākumu realizācijas gaitas atbilstību plānotajam – finansējuma apgūšanas ziņā, aptverto saimniecību/ uzņēmumu, veikto ieguldījumu u.c. jomā. 2.solis. Izmantojot pieejamo informāciju par atbalsta saņēmējiem, aprēķina rezultātu rādītājus pasākumu līmenī. Salīdzinot iegūtos rezultātus ar plānotajiem, izdara secinājumus par pasākumu sākotnējiem rezultātiem. (Piemēram, bruto pievienotās vērtības pieaugums atbalstītajos uzņēmumos; saimniecību skaits, kas ievieš jaunus produktus vai tehnoloģijas u.c.). Vērtējot sasniegto rezultātu atbilstību plānotajiem, tiek ņemta vērā finansējuma apguves pakāpe attiecīgajā pasākumā, kā arī laiks, kāds pagājis konkrētajos uzņēmumos/saimniecībās kopš pasākuma realizācijas sākuma. Vērtēšanā tiek izmantoti attiecīgajiem rādītājiem definētie novērtēšanas kritēriji. 155 Tabulu izveidojis autors 150 Izmantojot iegūto informāciju, tiek sagatavotas atbildes uz atbilstošajiem novērtēšanas jautājumiem pasākumu līmenī. Rezultātu rādītāju analīze sniedz būtiskas atbildes par konkrētu pasākumu faktiskajiem rezultātiem un to atbilstību pasākumu mērķiem. Pirmām kārtām, tiek vērtēta faktisko rezultātu atbilstība plānotajiem (vai sasniegts plānotais rādītāju līmenis attiecīgajā laika posmā)? Nākamajā posmā tiek analizētas rādītāju izmaiņas saistībā ar finansējuma apguves pakāpi. Līdz ar to var izdarīt secinājumus gan par plānoto izmaiņu sasniegšanas pakāpi absolūtā izteiksme, gan relatīvi attiecībā pret piešķirto finansējumu. Tas nozīmē, ja piemēram, pasākumā bijis paredzēts izlietot 200 miljonus EUR, bet apgūti 150, savukārt paredzamā papildus bruto pievienotā vērtība bijusi 150 miljoni EUR, taču reāli sasniegti 120 milj.EUR, tad varam secināt, ka investīciju atdeve bijusi pat nedaudz augstāka par gaidīto (attiecīgi 80% pret 70%), taču finansējums apgūts tikai 75% līmenī, līdz ar to paredzētais rezultāts absolūtā izteiksmē sasniegts tikai 80% līmenī. Šajā gadījumā nepieciešams vērtēt, kādi apstākļi bijuši par iemeslu finansējuma neapgūšanai, līdz ar to kavējot sasniegt kopējo efektu. Savukārt, ja finansējums apgūts pilnībā, bet gaidītais ekonomiskais efekts nav sasniegts, tad jāvērtē fons, uz kāda šāds rādītājs iegūts: vispārējā ekonomiskā situācija, nelabvēlīgs tirgus konkrētās nozarēs, utt. Šādu analīzi veic, analizējot atbalsta saņēmēju struktūru (saimniecību tips, lielums, ģeogrāfiskais izvietojums, kapitāla nodrošinātība ar kapitālu u.c. rādītāji) un pētot rezultāta rādītāju izpildi atsevišķās saņēmēju kategorijās. Tas dos iespēju izpētīt, kurās atbalsta saņēmēju grupās atbalsts devis labākus rezultātus. Ārējo faktoru ietekmi paredzēts izslēgt, aprēķinot ietekmes rādītājus, kuri paredzēti neto jeb tīrās ietekmes vērtēšanai (skat.3.soli). 3.solis. Ietekmes rādītāju novērtēšana pasākumu līmenī. Aprēķinot vispārējos ietekmes rādītājus (kuri paredz vērtēt ne tikai atbalsta saņēmējus), būtu jāņem vērā šādas ietekmes (efekti): 1. Tiešā ietekme atbalsta saņēmēju līmenī; 2. Netiešā ietekme atbalsta saņēmēju līmenī (pašsvars, aizvietošanas efekts u.c.); 3. Netiešā programmas ietekme (vispārējā līdzsvara efekts) uz citām personām/ uzņēmumiem, kuri nav atbalsta saņēmēji, bet kas tiek ietekmēti no realizētās LAP. 151 Pārskats par ietekmes novērtēšanas metodēm un to pielietošanas iespējām sniegts darba 1.nodaļā. Autors, izvērtējot pielietojamās vērtēšanas metodes, izmantoja ekspertu grupas A.Nipera vadībā izstrādātos ieteikumus (2010.), tos tālāk izstrādājot, ņemot vērā novērtēšanas procesā iegūto praktisko pieredzi. Tiešās ietekmes novērtēšana mikro līmenī Ietekmes novērtēšanai tiešo atbalsta saņēmēju līmenī pasākumos, kuriem tas iespējams, tiek konstruētas kontroles grupas. Tajā atlasa saimniecības (uzņēmumus), kuriem pirms programmas sākuma ir bijuši līdzīgi ekonomiskie rādītāji, kādi tie ir atbalstu saņēmušo saimniecību grupā (zemes platības, nodarbinātības līmenis, aktīvu vērtība u.c.), tā lai iespējami vienīgā atšķirība starp abām grupām būtu LAP atbalsta saņemšanas fakts. Lauku saimniecībām kā datu avots ir noderīga SUDAT datu bāze, tomēr atsevišķos gadījumos tas var nebūt iespējams, ņemot vērā SUDAT ierobežoto saimniecību loku. Tomēr pasākumos, kuros piedalās lielāks saimniecību skaits (121., 141. u.c. pasākumos), SUDAT izmantošana pasākumu vērtēšanā ir iespējama. SUDAT datubāzē ir dati par aptuveni 1000 saimniecībām, no kurām vairāk kā 200 saimniecības ir saņēmušas LAP atbalstu saimniecību modernizācijas pasākuma ietvaros. Līdz ar to SUDAT dati ir laba bāze novērtējuma veikšanai, izmantojot VUNS ieteikto PSM-DiD pieeju – tie veido pietiekami lielas grupas gan atbalsta saņēmēju, gan kontroles grupas veidošanai, kur PSM ir notikuma iespējamības atbilstības metode (propensity scores matching) un DiD ir diferenču – differences metode (differences- in- differences). Pasākumiem, kuros piedalās nelauksaimniecības uzņēmumi, iespējamais datu avots ar VID dati (gada pārskati) – gan par atbalsta saņēmējiem, gan kontroles grupas izveidei. Pirmais šāda veida datu ievākšanas mēģinājums ar autora līdzdalību tika veikts 2010.gadā (123., 312. un 313. pasākumiem), tomēr tehnisku problēmu dēļ iegūtos rezultātus nevarēja uzskatīt par pietiekami reprezentabliem, tādēļ šo datu izmantošana promocijas darbā nav atspoguļota. 2012.gada otrajā pusē ir iegūti VID dati par atbalsta saņēmējiem, bet lai varētu iegūt kvalitatīvu kontroles grupu, būtu nepieciešams attiecīgos jautājumus risināt starpinstitūciju Dubultās uzskaites novēršana (Double counting) Šī problēma parādītos tad, ja viena un tā paša atbalsta ietekme tiktu uzskaitīta vairākas reizes (pie vairākiem pasākumiem). Atbalstīto saimniecību un bāzes kopas izveide balstās uz atbalsta saņēmēju un nesaņēmēju identificēšanu un novērš dubultās uzskaites problēmu 152 ietekmes novērtēšanas aprēķinu veikšanas procesā. Šajā situācija svarīgi izvēlēties iespējami precīzus kritērijus bāzes kopas izveidei. Piemēram, analizējot atbalsta veidu, kurā saņemtā atbalsta summa ir neliela, jāņem vērā citi saņemtie atbalsta veidi. Tas ievērots, piemēram, analizējot 141.pasākumu – ne atbalstāmo saimniecību, ne bāzes kopā netika iekļautas tās saimniecības, kuras saņēmušas pasākumu 121.pasākumā (tajā atbalsts uz vienu saimniecību ir daudz lielāks). Pašsvara zuduma efekts (Deadweight) Šis ir viens no problemātiskākajiem efektiem atbalsta programmu ietekmes vērtēšanā, uz ko norādījuši arī iepriekšējo pētījumu autori (ES fondu makroekonomiskās...., 2007-2008). Tās ir izmaiņas, kas notikušas publiskā atbalsta saņēmējiem, kuras būtu notikušas arī tad, ja atbalsts netiktu piešķirts156. Piemēram, ja tiek vērtēta investīcijas atbalstoša pasākuma ietekme uz investīciju apjomu, tad no investīciju kopapjoma, kuru ir veikuši atbalsta saņēmēji, būtu jāatņem tās investīcijas, kuras šie uzņēmumi būtu veikuši arī tad, ja atbalsts netiktu saņemts. Bāzes kopas veidošana (ar bez atbalsta strādājošiem) sniedz visai labu iespēju nodalīt šo efektu. Situācijās, kad bāzes kopu izveidot nav iespējams (atbalstu saņem gandrīz visi, trūkst datu u.tml.), pašsvara zudums ir jānovērtē. Autors apkopojis citu ES valstu – sadarbības partneru pieredzi šajā jomā. Zviedrijā un Dānijā šādu novērtējumu veic aptaujas veidā. Zviedrijā aptaujā uzņēmumu grāmatvežus, bet Dānijā – pašus uzņēmējus. Arī Latvijā autors eksperimenta kārtā atbalstīto saimniecību aptaujā iekļāva jautājumu „Vai saimniecība būtu veikusi attiecīgos ieguldījumus bez LAP atbalsta”? No respondentiem 52% izvēlējās atbildi – jā, bet mazākā apjomā, un 35% - nē, jo tam nebūtu līdzekļu. (Pilns aptaujas rezultātu apkopojums sniegts 5. un 6. pielikumos). Tomēr autora vērtējumā, nav lietderīgi pašsvara novērtējumā aptaujas izmantot kā galveno datu avotu. Novērtējot ieguldījuma subsīdiju lomu sektora līmenī, autors salīdzinājis ar un bez atbalsta veikto ieguldījumu apjomu, kas dod iespēju spriest par pašsvaru (sk. 2.3.2. nodaļu). Speciālajā literatūrā ir norādīti vēl citi atbalsta ietekmi samazinošie efekti, kā aizstāšanas (substitution) un pārvietošanas efekts (displacement).157 Ja aizstāšanas efekts atspoguļo to, cik lielā mērā atbalsta saņēmēji izspiež bez atbalsta strādājošus kādā reģionā, tad pārvietošanas efekts eksistē, ja atšķirīgu atbalsta apjomu/intensitātes dēļ, ekonomiskā aktivitāte pārvietojas uz reģioniem ar augstiem atbalsta apjomiem/intensitāti. Līdz ar to 156 Handbook of CMEF, Guidance Note N, p.3. 157 Approaches for assessing the impacts of the Rural Development Programmes in the context of multiplie intervening factors. Working paper. European Evaluation Network for Rural Development.Brussels, 2010. 153 atbalsta dēļ vienā reģionā, citā veidojas negatīva ietekme. Šo efektu novērtēšanas iespējas Latvijā ir pētījis A.Nipers u.c. (2010.), iesakot gan matemātiskās metodes (atlasīt savstarpēji līdzīgu saimniecību grupas reģionos ar augstu un ar zemu atbalsta intensitāti), kā alternatīvu iesakot situāciju izpētes un analītiskos aprēķinus. Autors, vērtējot saimniecību rezultātus, aizstāšanas efektu novērojis tādā veidā, ka lielās saimniecības, kurās atbalsta intensitāte ir augstāka, izspiež no tirgus mazās un vidējās saimniecības. Savukārt pārvietošanas efekts starp reģioniem Latvijā nav izteikts, jo nepastāv tik būtiskas reģionālās atšķirības atbalsta ziņā. Multiplikatora efekts (multiplier) Atšķirībā no iepriekš minētajiem, šis ir pozitīvs netiešais efekts. Multiplikatora efekta būtība lauku atbalsta ietekmes novērtēšanā ir parādīt, cik lielā mērā ekonomiskais efekts, kas konstatēts konkrētā atbalstītā uzņēmumā, iespaido tā paša rādītāja pieaugumu citos ekonomikas subjektos bez konkrētā atbalsta saņēmēja. Tas izpaužas, piemēram, sakarā ar izejvielu, resursu papildus vajadzību konkrētajam uzņēmumam, kurā atbalsta rezultātā ir paplašinājis ražošanu, vai arī caur patēriņa palielināšanos, Multiplikatora efekta noteikšanai būtu izmantojami vispārējā līdzsvara modeļi lauku teritorijai, taču šobrīd Latvijā šādi modeļi politikas efektu ietekmes uz lauku teritoriju noteikšanai neeksistē. Savukārt, šāda modeļa izveide ir gan cilvēkresursu, gan laika ietilpīgs process. A.Nipers norāda, ka multiplikatora efekta aprēķināšanai labi izmantojamas ir aktualizētas Latvijas izmaksu-izlaides (input-output) tabulas. Ierobežojums veidojas tādēļ, ka šīs tabulas nav veidotas atsevišķi lauku teritorijai. Taču pie zināmiem pieņēmumiem ir iespējams veikt multiplikatora efekta aprēķinus, izmantojot (1.) formulu. ),a1/(a)a..aaa1(aa..aaa n32n32  (1.) kur a – patēriņa daļa (jeb patēriņa robežtieksme = MPC) (n = 1, ∞)158. Autoram šī darba izstrādes procesā nebija iespējams izmantot aktualizētās izmaksu - izlaides tabulas, tādēļ šī rādītāja aprēķinos tika meklēta alternatīva pieeja – novērtējot, kāda daļa no papildus izdevumiem attiecas uz lauku reģioniem. Šajā daļā tiek iekļauta: papildus iegādātā sēkla, lopbarība, kā arī daļa no būvmateriāliem un darba izlietojuma. Diemžēl, gan šie aprēķini, gan ekspertu vērtējums rāda, ka Latvijas lauku teritorijā multiplikatora efekts ir mazs: tas tiek aplēsts ap 1,2 (salīdzinājumam Zviedrijā ap 1,8). Proti, tas nozīmē, ka papildus 158 Metodoloģija LAP 2007.-2013.g.pasākumu ietekmes novērtēšanai. 1.redakcija. RSEBAA, 2010.g.maijs 154 tam labumam, ko iegūst atbalsta saņēmējs, citi lauku iedzīvotāji netieši iegūst vēl tikai ap 20% (no tā, ka palielinās atbalsta saņēmēja izdevumi). Tas norāda, ka atbalsta rezultātā saņemtā nauda ātri aizplūst no Latvijas laukiem. Vēl vairāk, ja projekta rezultātā tiek iegādāta importa tehnika, tad rezultātā no Latvijas aizplūst ne tikai atbalsta summa, bet arī atbalsta saņēmēja līdzfinansējums. Ja iegādātais pirkums sevi atpelnītu, tad šī summa vēlā tiktu atgūta, tomēr tālākā analīze rāda, ka ne vienmēr tā ir. Kopējā efekta aprēķināšana Kopējā pasākuma neto ietekme tiek aprēķināta, summējot aprēķināto neto ietekmi gan uz tiešajiem, gan netiešajiem atbalsta saņēmējiem. Pie netiešajiem atbalsta saņēmējiem pieskaitāmi resursu piegādātāji, pircēji, citas saimniecības utt., kuras guvušas netiešu labumu no atbalsta. Ņemot vērā, ka daļa saimniecību piedalās vairākos LAP pasākumos, nepieciešams novērst dubulto ietekmi. Tādēļ, ja saimniecība saņem vairāk kā viena veida atbalstu, tad kopējo papildus pievienoto vērtību paredzēts attiecināt uz visiem šiem pasākumiem, izmantojot saņemtā atbalsta apjomu un katra atbalsta veida vidējo efektu. 4.solis. Veikt vispārējo ietekmes rādītāju novērtēšanu programmas/ asu līmenī, kā arī novērtēt programmas ietekmi, izmantojot sākumstāvokļa rādītāju izmaiņas. Šim nolūkam iegūtie dati par atsevišķiem pasākumiem tiek salīdzināti ar sākumstāvokļa rādītāju izmaiņām programmas līmenī novērtējot, kādu daļu no rādītāja izmaiņām ir ietekmējis LAP. Šos datus savstarpēji salīdzinot ar 3.solī iegūtajiem aprēķiniem pasākumu līmenī, iegūstam neto ietekmi no atsevišķiem pasākumiem. Kumulatīvās neto izmaiņas ietekmes rādītājos (pievienotā vērtība, nodarbinātības līmenis utt.) programmas (sektoru, reģionu) līmenī tiek novērtētas, summējot atsevišķus neto efektus visām LAP ietekmētajām grupām. Izmantojot novērtētos neto efektus programmas un asu līmenī, kā arī sākuma stāvokļa rādītāju izmaiņas, tiek sniegtas atbildes uz horizontālajiem novērtēšanas jautājumiem (programmas līmenī). Kā galvenos kritērijus, saskaņā ar kuriem jāveic novērtēšana, autors izvirza: 1) vērtēt rādītāju tendences – vai process ir attīstījies vēlamajā virzienā? 155 2) atklāt galvenos faktorus, kuri noteikuši rādītāja izmaiņas (t.sk. LAP vai citi faktori). 3) vai izmaiņu apjoms ir pietiekams (t.sk. vai ir sasniegts plānotais sasniedzamais līmenis – rādītājiem, kuriem tas ir noteikts LAP, vai arī iepriekš no novērtētājiem norādīts konkrēts vēlamais sasniedzamais līmenis 4) ja izmaiņu apjoms nav pietiekams, vai gaidāmā tendence nav novērota, atklāt tā iemeslus. Novērtēt LAP ieguldījumu – vai LAP ir sekmējusi mērķu sasniegšanu, bet to lieguši ārējie faktori, vai tieši LAP ietekme nav bijusi pietiekami nozīmīga. Analizēt šo procesu iemeslus un sniegt rekomendācijas. 5.solis. Izmantojot apkopoto informāciju, tiek veikta kvantitatīvā un kvalitatīvā analīze, cik lielā mērā ir sasniegti programmas mērķi (vispārējie un atsevišķu pasākumu). Tiek analizēts LAP un tās atsevišķu pasākumu ieguldījums izmaiņās, sniegtas rekomendācijas tālākai lauku attīstības politikai. Izvērtēta atsevišķu pasākumu lietderība, apkopoti to pozitīvie un iespējamie negatīvie efekti. Ieteikumi tiek pamatoti ar veiktās analīzes rezultātiem. Tiek analizēta sniegto vērtējumu ticamība. 3.1.3. Ietekmes vērtēšanas kritēriji un rādītāji galvenajās lauku atbalsta pasākumu grupās Kā iepriekšējā sadaļā aprakstīts, atbalsta ietekmes novērtēšana tiek veikta, izmantojot šim nolūkam paredzētus konkrētus rādītājus. Jau 2008.gadā autors izveidoja indikatoru sarakstu, kas samērā vispusīgi raksturotu lauksaimniecības un pārtikas sektoru attīstību. Taču šie rādītāji nebija paredzēti kādas konkrētas programmas vai pasākumu ietekmes analīzei, bet to mērķis bija raksturot galvenās tendences, kas notiek šajās nozarēs (ražošanas apjomi, zemes izmantošana, atbalsta apjoms, kapitālieguldījumi un to struktūra, ārējā tirdzniecība, saimniecību ienākumi un rentabilitāte u.c.). Lai vērtētu konkrētu atbalsta pasākumu ietekmi, jāizvēlas rādītāji, kas saistīti ar šo pasākumu mērķiem, kā arī aktivitātēm (piemēram, atbalstot ieguldījumus, tiek detalizēts, kādi tieši ieguldījumi veikti utt.). Šajā darba sadaļā ir uzskaitīts, kādus rādītājus autors ierosina izmantot galveno atbalsta pasākumu grupu vērtēšanā, norādot kuri no rādītājiem ir EK noteikti, kuri Latvijas institūciju, bet kuri – autora ierosināti (kā papildus programmas specifiskie rādītāji (sk. 3.1.2. sadaļu)). 156 Lauku atbalsta politikas pasākumus, atbilstoši to mērķiem, atbalsta saņēmēju lokam un pasākumu raksturam, var nosacīti iedalīt 3 galvenajās grupās: o Konkurētspēju veicinošie pasākumi o Ilgtspējīgu zemes izmantošanu veicinošie pasākumi o Lauku ekonomikas dažādošanas, dzīves kvalitātes uzlabošanas pasākumi. Ievērojot katrā no grupām ietilpstošo pasākumu atšķirīgo raksturu, mērķus, atbalstāmo saimniecību (uzņēmumu) loku utt., atšķiras arī to vērtēšana. Tādēļ šajā sadaļā tiks aprakstīti galvenie rādītāji, kā arī principi katras šīs pasākumu grupas vērtēšanā (no ekonomiskā viedokļa). Konkurētspēju veicinošie pasākumi Šajā grupā ietilpst LAP 2007-2013. 1.ass pasākumi. Pasākumu skaits 1.asī ir liels - LAP 9.redakcija ietver 11 pasākumus, turklāt tie ir ļoti atšķirīgi gan pēc apjoma (publiskais finansējums svārstās no dažiem tūkst. EUR līdz simtiem miljonu EUR), gan iesaistīto dalībnieku skaita, gan pasākuma rakstura (apmācības, investīciju atbalsts, saimniecību pārstrukturizācija u.c.), gan nozares (atbalsts paredzēts gan lauksaimniecībai, gan mežsaimniecībai, gan pārtikas pārstrādei). Līdz ar to nav iespējams piemērot vienotu metodiku visiem pasākumiem. Tādēļ ir izveidoti kritēriji, saskaņā ar kuriem izvēlēties vērtēšanas metodes. Tie ir: o Pasākuma nozīmība (atkarībā no publiskā finansējuma apjoma) o Atbalsta saņēmēju skaits o Pieejamā informācija par atbalsta saņēmējiem o Iespēja izveidot bāzes kopu Sākot no vidēji nozīmīgiem pasākumiem (publiskais finansējums virs 2 milj.EUR), tiek rēķināta ekonomiskā ietekme, izmantojot atbalstīto saimniecību datus. Datu avoti par lauksaimniecības uzņēmumiem ir SUDAT un LAD, mežsaimniecības - VMD, bet pārtikas pārstrādes uzņēmumiem – LAD, kā arī VID dati. Galvenie rādītāji, kas būtu izmantojami šīs grupas pasākumu ekonomiskā efekta novērtēšanā, ir šādi: 1) Izmantotos finanšu/ administratīvos resursus vērtē ar ieguldījuma rādītāju: Atbalsta sabiedriskais finansējums (kopā un ES). Šis rādītājs ir piemērots visiem pasākumiem, un ar to mēra plānoto, kā arī izmantoto valsts un ES ieguldījumu. 157 2) Primāros rezultātus vērtē ar iznākuma rādītājiem. Galvenie iznākuma rādītāji, kas sastopami gandrīz visos šīs grupas pasākumos, ir „Kopējais investīciju apjoms”, kas raksturo kopējos ieguldījumus, kuri veikti ar atbalsta palīdzību, kā arī atbalstīto uzņēmumu/ saimniecību skaits – tas raksturo, cik daudz uzņēmumi / saimniecības ir tieši atbalstīti konkrētā pasākumā. Bez tam, katrā pasākumā definēti atšķirīgi iznākuma rādītāji, atkarībā no pasākuma specifikas. Tajā skaitā, tie sniedz informāciju par ieguldījumu veidiem (tehnika – pa grupām, būvniecība - pa būvju veidiem utt.). 3) Pasākumu specifisko mērķu sasniegšanu vērtē ar rezultāta rādītājiem. Galvenais rezultāta rādītājs tiem pasākumiem, kuru raksturs tieši saistīts ar pievienotās vērtības pieaugumu, ir „Bruto pievienotās vērtības pieaugums atbalstītajās saimniecībās/ uzņēmumos”. Ņemot vērā izvirzītos mērķus tehnoloģiju atjaunošanā, investīciju pasākumos izplatīts rādītājs ir arī „saimniecību/ uzņēmumu skaits, kas ievieš jaunas tehnoloģijas vai produktus”, kvalitātes celšanas pasākumos – „Atzītas kvalitātes lauksaimniecības produkcijas vērtība”, bet pasākumos, kas sekmē strukturālās izmaiņas – „Saimniecību skaits, kas uzsāk produkcijas ražošanu tirgum”. Bez tam, atsevišķos pasākumos ir vairāki Latvijas definētie rādītāji, kā arī novērtēšanas papildu rādītāji, atbilstoši pasākumu specifikai. 4) Programmas vispārējo mērķu sasniegšanu vērtē ar ietekmes rādītājiem. Konkurētspējas pasākumu vērtēšanai paredzēti 2 vispārējie ietekmes rādītāji: Ekonomiskā izaugsme (neto papildus pievienotā vērtība pirktspējas paritātē), kā arī Darba ražīgums (produktivitāte) (Kopējās pievienotās vērtības uz vienu gadā nodarbināto darbaspēka vienību izmaiņas). Taču, novērtējot Programmas kopējo ietekmi, tiek ņemta vērā visu pasākumu, tajā skaitā 1.ass, ietekme uz visiem 7 EK definētajiem ietekmes rādītājiem. 5) Papildus minētajiem rādītājiem, Programmas ietekmes novērtēšana tiek atbalstīta ar virkni t.s. sākumstāvokļa (baseline) rādītājiem, kas raksturo visas tautsaimniecības, sektoru, teritoriju u.c. attīstību. Šie rādītāji atšķirībā no iepriekšējiem tiek ietekmēti ne tikai no LAP, bet arī citiem faktoriem, tādēļ tos sauc par fona rādītājiem, tādēļ ietekmes novērtēšanā tiem atvēlēta blakus loma. Tomēr sākumstāvokļa rādītāju tendenču analīze ir būtiska, lai novērtētu attīstību kopumā. Galvenie sākumstāvokļa rādītāji, kas attiecināmi uz 1.grupas pasākumiem, ir Darba ražīgums (produktivitāte) lauksaimniecībā (EUR/GDV), kā arī Kopējā pievienotā vērtība primārajā sektorā (milj.EUR). Atsevišķiem pasākumiem definēti konkrēti sākumstāvokļa 158 rādītāji. Pilns rādītāju saraksts, kā arī to plānotās un faktiski sasniegtās vērtības uz programmas rezultātu Vidustermiņa novērtējumu, ievietots 3.pielikumā. Bez EK un Latvijas institūciju definētajiem, autors ir rekomendējis samērā lielu skaitu papildus rādītāju, lai labāk raksturoru attiecīgo pasākumu ietekmi. Pārskats par autora piedāvātajiem rādītājiem sniegts 3.5. tabulā (tajā nav iekļauti iepriekš uzskaitītie pamatrādītāji, kas jau definēti Programmā). 3.5. tabula. Pārskats par autora ieteiktajiem novērtēšanas papildus rādītājiem LAP konkurētspējas veicināšanas pasākumos159 Pasāk. nr. Rādītāja tips Nosaukums Detalizācijas pakāpe Mērvien. Datu avots 121 Sākumstāvokļa Pārdotās produkcijas apjoms visās saimniecībās Latvijā valsts milj.EUR Aprēķins (LEK) 112 Iznākuma Nodarbināto skaits atbalstītajās saimniecībās reģioni skaits LAD 112 Iznākuma Atbalstīto saimniecību LIZ platība reģioni ha LAD 111 Rezultāta Kursu beigušo skaits, kas turpina strādā nozarē reģioni skaits/ īpatsvars % Aptauja 111 Rezultāta Saimniecību īpatsvars, kurām kursu rezultātā uzlabojusies ekonomiskā situācija reģioni % no atbalstītām Aptauja, saimn.dati 112, 121, 123, 141 Rezultāta Neto apgrozījuma pieaugums atbalstītajās saimniecībās/ uzņēmumos saimniecību grupas (lielums, specializācija) EUR LAD 112, 121, 122, 123, 125, 141 Rezultāta Investīciju spēja radīt pievienoto vērtību [Papildus bruto pievienotā vērtība uz vienu ieguldītā finansējuma vienību atbalstītajos uzņēmumu projektos] saimniecību grupas (lielums, specializācija) EUR LAD, SUDAT 112, 121, 123,141 Rezultāta Atbalstīto saimniecību aizņemtā tirgus daļa Latvijā valsts % LAD, SUDAT, CSP 121 Rezultāta Preču produkcijas struktūras izmaiņas atbalstītajās saimniecībās valsts % izmaiņas SUDAT 123 Rezultāta Peļņas palielinājums atbalstītajos uzņēmumos valsts EUR LAD 142 Rezultāta Biedru skaits atbalstītajās ražotāju grupās apakšnozares skaits LAD 142 Rezultāta Atbalstīto ražotāju grupu apgrozījums vidēji uz vienu biedru valsts EUR LAD 142 Rezultāta Atbalstīto ražotāju grupu realizētās produkcijas apjoms/vērtības pieaugums valsts EUR LAD 159 Tabulu izveidojis autors 159 Kā redzams no tabulas, galvenie autora ieteiktie apkopojošie rādītāji, ar kuriem var ne tikai izmērīt ieguldījumu atdevi šajos pasākumos, bet arī salīdzināt dažādu pasākumu efektivitāti, ir Papildus bruto pievienotā vērtība uz vienu ieguldītā finansējuma vienību atbalstītajos uzņēmumu projektos, kā arī atbalstīto saimniecību aizņemtās tirgus daļas izmaiņas. Šie rādītāji ir samērā vienkārši aprēķināmi, un tie autora skatījumā raksturo atbalsta izmantošanas efektivitāti. Atsevišķiem pasākumiem definēti daži specifiski rādītāji. Jāpiebilst, ka autors centies samazināt rādītāju skaitu līdz nepieciešamam minimumam, lai pārlieku nesarežģītu novērtēšanas procesu. Bez tam, ņemot vērā arvien pieaugošo mazo un vidējo saimniecību atpalicību (tehnoloģisko, ekonomisko) no lielajām, autors lauksaimniecības pasākumu apjomus un ietekmi ir analizējis dalījumā pa saimniecību lieluma grupām. Autora skatījumā, rezultātu un ietekmes rādītājos EK ieteikto bruto pievienoto vērtību lietderīgi būtu aizstāt ar neto pievienoto vērtību. No autora rīcībā esošām ziņām, sākotnēji tā arī bija domāts, un nākamā perioda (2014.-2020.g.) analīzei, iespējams, atkal tiks akceptēta neto pievienotā vērtība. Starpība starp šīm divām vērtībām ir pamatlīdzekļu nolietojums, taču faktiski tas neveido ienākumus, bet gan iegādāto pamatlīdzekļu apmaksu. Lielu investīciju gadījumā augsts bruto pievienotās vērtības pieaugums var maldīgi radīt priekšstatu par ekonomisko izaugsmi, lai gan faktiski pieaug nevis ienākumi (peļņa), bet gan amortizācijas atskaitījumi. Jāpiebilst, ka pētījumos un analīzē faktiski izmantojamie rādītāji neaprobežojas tikai ar minētajiem. Rādītāju klāsts var tikt brīvi papildināts atbilstoši vajadzībai. Piemēram, aktualizējoties jautājumam par projektu lieluma samērību ar saimniecību iespējām, tika ieviests rādītājs Atbalsta summas attiecība pret neto apgrozījumu pirms projekta, un pētījuma ietekmē tika ieviests ierobežojums, ka atbalsta summa tehnikas iegādes nevar pārsniegt saimniecības gada apgrozījumu vairāk kā 3 reizes, bet būvniecības projektos – 8 reizes. Ilgtspējīgu zemes izmantošanu veicinošie pasākumi LAP ietilpstošo platībmaksājumu mērķis, saskaņā ar LAP 2007-2013. sniegto definīciju (2.ass), ir „lauksaimniecības zemes ilgtspējīga izmantošana, atbalstot vidi saudzējošu ražošanas metožu pielietošanu, aizsargājot, bagātinot un ilgtspējīgi izmantojot dabas resursus un ainavas lauku apvidos”. LAP neaplūko visus platību maksājumus, kurus saņem lauksaimnieki. Pašlaik tajā ietilpst šādi platību maksājumu veidi: Lauksaimniecībā: 160 1) Maksājumi lauksaimniekiem par nelabvēlīgiem dabas apstākļiem teritorijās, kas nav kalnu teritorijas 2) NATURA 2000 maksājumi un maksājumi, kas saistīti ar Direktīvu 2000/60/EKK 3) Agrovides maksājumi. Mežsaimniecībā: 1) Lauksaimniecībā neizmantojamās zemes pirmreizējā apmežošana 2) NATURA 2000 maksājumi (meža īpašniekiem) 3) Mežsaimniecības ražošanas potenciāla atjaunošana un preventīvo pasākumu ieviešana. Bez minētajiem, lauksaimnieki saņem vienoto platību maksājumu, atdalītos un saistītos tiešmaksājumus utt., kuru ietekmes vērtēšana pašlaik netiek paredzēta, taču perspektīvā iespējams arī šo maksājumu novērtēšanā izmantot līdzīgas metodes. Līdzīgi kā cita veida pasākumiem, izmantotos finanšu/ administratīvos resursus arī šeit vērtē ar ieguldījuma rādītāju: Atbalsta sabiedriskais finansējums (kopā un ES). Šis rādītājs ir piemērots visiem pasākumiem, un ar to mēra plānoto, kā arī izmantoto valsts un ES ieguldījumu. Primāros rezultātus vērtē ar iznākuma rādītājiem. Galvenie iznākuma rādītāji, kas sastopami gandrīz visos šīs grupas pasākumos, ir Atbalstīto īpašumu skaits, kā arī Atbalstītā platība, kas lauksaimnieciskos pasākumos raksturo atbalstīto LIZ platību, bet mežsaimnieciskos – mežu platību (apmežoto platību, platību, par kuru saņemti atbalsta maksājumi, atjaunoto cietušo platību u.c. atkarībā no pasākuma). Bez tam, tiek analizēta atbalsta saņēmēju struktūra, gan saimniecību lieluma, gan reģionālā griezumā. Tas ļauj secināt, cik veiksmīgi atbalsts tiek izmantots to saimniecību grupu un reģionu atbalstam, kuru darbības turpināšana ir visvairāk apdraudēta. Vienotais rezultāta rādītājs visos pasākumos, kuru definējusi EK, ir Platība, kurā veiksmīgi ievēro prasības. Tomēr plašākai analīzei ir definēti arī Latvijas (LV) un novērtēšanas (NNS) rezultāta rādītāji, tai skaitā Lauksaimniecībā neizmantotās zemes (LIZ) kopējā platība, ar bioloģiskām metodēm apstrādātās LIZ īpatsvars u.c. Rezultāta, kā arī ietekmes novērtēšana ir saistīta ar dažādiem ietekmes veidiem, kurus rada platību maksājumi, un katram no tiem ir izdalīti atšķirīgi rādītāji. Ietekmes vērtēšanā šī veida pasākumiem tiek vērtēti šādi ietekmes veidi: 161 1) ietekme uz zemes izmantošanu 2) ietekme uz vides saglabāšanu 3) ietekme uz atbalsta saņēmēju ekonomisko situāciju. Šajā atbalsta pasākumu grupā EK netika definējusi nevienu ekonomiskās ietekmes rādītāju, lai arī ir norādīts, ka arī šiem pasākumiem ekonomiskā ietekme ir jāvērtē. Līdz ar to attiecīgo rādītāju izvēle bija autora ziņā. Rādītāju atlasē autors pētīja arī līdzīgu Igaunijas pieredzi. Autora izvēlētie ieteicamie vērtēšanas rādītāji apkopoti 3.6. tabulā. Maksājumu ietekme uz zemes izmantošanu tiek vērtēta, analizējot izmantotās un neizmantotās LIZ platības atbalstītajās teritorijās un ārpus tām, kā arī zemes izmantošanas struktūru. Tiek vērtēta arī produkcijas ieguve atbalstītajās platībās un tās dinamika (pasākumos, kuru mērķis ir saistīts ar produkcijas ieguvi, piemēram, „Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība”, arī „Maksājumi lauksaimniekiem par nelabvēlīgiem dabas apstākļiem teritorijās, kas nav kalnu teritorijas”. Lai novērtētu platību maksājumu lomu saimniecību ekonomikā, tajā skaitā izvērtētu šo maksājumu ieguldījumu lauksaimnieciskās aktivitātes saglabāšanā atbalstāmajās teritorijās, kā galvenais rādītājs ir izvēlēts – Neto pievienotā vērtība uz darbaspēka vienību (LVL/gadā). Šis rādītājs tiek aprēķināts salīdzinājumā atbalstāmajās saimniecībās un pārējās, ievērojot dalījumu pa saimniecību lieluma grupām, kā arī specializācijas virzieniem. Lai novērtētu, kāda daļa no saimniecībām ekonomiski nebūtu spējīgas pastāvēt, ja nesaņemtu attiecīgo samaksājumus, ieviests rādītājs – Saimniecību skaits, kurām ar MLA atbalstu segti zaudējumi. Tas rāda, cik ir tādu saimniecību, kuru NPV bez attiecīgo maksājumu saņemšanas būtu negatīva, bet ieskaitot analizējamo maksājumu, ir pozitīva. Analizējamo maksājumu nozīme saimniecības NPV veidošanā tiek vērtēta ar rādītāju – Kompensācijas pakāpe (maksājuma līmenis % no NPV starpības starp attiecīgā maksājuma saņēmējiem un pārējām saimniecībām). Šī rādītāja mērķis ir parādīt, cik lielā mērā attiecīgais maksājums kompensē negūtos ienākumus (saistībā ar saimniecības atrašanos MLA teritorijā, NATURA 2000 teritorijā, vai sakarā ar bioloģisko saimniekošanas metožu pielietošanu). Tā piemēram, saskaņā ar aprēķiniem, kompensācijas pakāpe MLA maksājumiem 2009.gadā bija 101%, tas nozīmē, ka minētajā gadā MLA atbalsts kopumā valstī (ņemot vērā pieejamos datus) pilnībā kompensējis negūtos ienākumus MLA esošajās saimniecībās, salīdzinot ar ārpus MLA esošajām. Aprēķinu piemēri ir sniegti darba 3.3. apakšnodaļā. 162 3.6. tabula. Pārskats par autora ieteiktajiem novērtēšanas rādītājiem ilgtspējīgas zemes izmantošanas veicināšanas pasākumos160 Pasāk. nr. Rādītāja tips Nosaukums Detalizā- cijas pakāpe Mērvien. Datu avots 212 Sākumstāvokļa Izmantotā LIZ MLA teritorijās reģioni, novadi ha LAD, CSP 212 Sākumstāvokļa Sējumu platības MLA teritorijās reģioni, novadi ha LAD, CSP 212 Sākumstāvokļa Apsaimniekotās LIZ īpatsvars MLA reģioni, novadi % LAD, CSP 212 Sākumstāvokļa Neizmantotās LIZ izmaiņas MLA reģioni, novadi ha, % LAD, CSP 212 Sākumstāvokļa Nodarbināto skaits MLA lauku saimniecībās reģioni, novadi skaits, GDV CSP 214 Sākumstāvokļa Bioloģiskajās saimniecībās nodarbināto skaits reģioni skaits, GDV CSP u.c. 212 Rezultāta Neto pievienotā vērtība uz darbaspēka vienību atbalstītajās saimniecībās s-bu lieluma grupas LVL (EUR) SUDAT 212 Rezultāta Saimniecību īpatsvars, kurām ar MLA atbalstu segti zaudējumi s-bu lieluma grupas % SUDAT 212 Rezultāta Kompensācijas pakāpe (maksājuma līmenis no NPV starpības starp attiecīgā maksājuma saņēmējiem un pārējām saimniecībām s-bu lieluma grupas % SUDAT 213, 214 Rezultāta Minerālmēslu lietošana atbalstītajās platībās reģioni kg/ha, Ls/ha (izmaiņas) CSP 213, 214 Rezultāta Pesticīdu lietošana atbalstītajās platībās reģioni kg/ha, Ls/ha (izmaiņas) CSP 214 Rezultāta Bioloģiski saražotās produkcijas vērtība atbalstītajās saimniecībās reģioni LVL (EUR) CSP 214 Rezultāta Realizētās bioloģiskās produkcijas vērtība reģioni LVL (EUR) ZM 214 Rezultāta Bruto peļņa atbalstītajās bioloģiskajās saiminiecībās reģioni LVL (EUR)/ saimn. SUDAT 214 Rezultāta Bioloģiski saražotās produkcijas vērtības īpatsvars kopējā produkcijā valsts % ZM, aprēķins Lauku ekonomikas dažādošanas, dzīves kvalitātes uzlabošanas pasākumi Šajā LAP daļā iekļauti pasākumi, kuru mērķis ir „dažādot un attīstīt uzņēmējdarbību lauku teritorijā, uzlabot esošo lauku infrastruktūru, lai apturētu ekonomisku un sociālu lejupslīdi un lauku iedzīvotāju skaita samazināšanos”. 160 Tabulu izveidojis autors 163 Šie pasākumi sekmē tādas ekonomiskās darbības, kas nav tieši saistītas ar lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarēm, kā arī palīdz uzlabot lauku infrastruktūru, nodrošināt pamatpakalpojumus, veicina vietējo rīcības grupu darbību (caur LEADER programmu), caur to tiek atbalstītas darbības, kas iekļautas vietējās attīstības stratēģijās (tajā skaitā var būt arī lauksaimniecības attīstību sekmējoši projekti). Līdz ar to, šajā prioritātē ietilpstošie projekti dalās 2 daļās: 1) Privātie (orientēti uz konkrēta privāta investora peļņas gūšanu) 2) Sabiedriskie (galvenokārt infrastruktūras projekti, kurus realizē pašvaldības). Projektu vērtēšana minētajās divās kategorijās ir atšķirīga. Pirmajā no tām ir vieglāk noteikt ekonomiskos ieguvumus, jo tie ir tieši izmērāmi konkrētajā projektā, un uz šo rādītāju noteikšanu arī pamatā balstās projektu vērtēšana (papildus vērtējot arī netiešo ietekmi attiecīgās teritorijas (novada, reģiona, visas Latvijas lauku teritorijas u.c.) līmenī. Savukārt nekomerciāliem projektiem, kuru pamatmērķis nav ekonomiskais ieguvums no konkrētā projekta, bet gan lauku vides sakārtošana, dzīves kvalitātes uzlabošana u.c., novērtējumu var veikt galvenokārt netiešā veidā, izvērtējot teritorijas ekonomiskos un sociālos rādītājus un to izmaiņas, kā arī novērtējot LAP ieguldījumu ietekmi šajās izmaiņās. Galvenie rādītāji, ar kuru palīdzību izvērtē šīs grupas pasākumus, ir šādi: 1) Izmantotos finanšu/ administratīvos resursus, tāpat kā citos pasākumos, vērtē ar ieguldījuma rādītāju: Atbalsta sabiedriskais finansējums (kopā un ES). 2) Primāros rezultātus vērtē ar iznākuma rādītājiem. Galvenie iznākuma rādītāji, kas sastopami gandrīz visos šīs grupas pasākumos, ir „Kopējais investīciju apjoms”, kas raksturo kopējos ieguldījumus, kuri veikti ar atbalsta palīdzību, kā arī atbalsta saņēmēju skaits – tas raksturo, cik daudz uzņēmumi / saimniecības ir tieši atbalstīti konkrētā pasākumā. Bez tam, atkarībā no pasākumu specifikas, ir definēti specifiski iznākuma rādītāji. Šo rādītāju klāsts ir visai plašs. Tajā skaitā, tie sniedz informāciju par konkrētām aktivitātēm infrastruktūras uzlabošanā, pārstrādāto biomasu atbalstītajās saimniecībās utt. Pilns rādītāju saraksts, kuriem ir aprēķinātas vērtības uz vidustermiņa novērtējumu, atrodams 3.pielikumā. 3) Pasākumu specifisko mērķu sasniegšanu vērtē ar rezultāta rādītājiem. Pasākumos, kuru ekonomiskais ieguvums ir tieši izmērāms, galvenie rezultāta rādītāji atbilstoši pasākumu mērķiem ir Nelauksaimnieciskās bruto pievienotās vērtības palielinājums atbalstītajos uzņēmumos, kā arī Kopējais izveidoto darba vietu skaits. Savukārt infrastruktūras 164 attīstības pasākumos kā galvenais rezultāta rādītājs ir definēts Lauku iedzīvotāju skaits, kuri gūst labumu no uzlabotiem pakalpojumiem. Arī šajā pasākumu grupā autors būtiski papildinājis piedāvāto novērtēšanas rādītāju klāstu ar šādiem rādītājiem (3.7.tabula): 3.7. tabula. Pārskats par autora ieteiktajiem novērtēšanas papildus rādītājiem lauku ekonomikas dažādošanas un dzīves kvalitātes uzlabošanas pasākumos161 Pasāk. nr. Rādītāja tips Nosaukums Detalizā- cijas pakāpe Mēr- vien. Datu avots 312, 313 Sākumstāvokļa Darbojošos uzņēmumu skaits lauku apvidos (pamatnozare - ne lauks.) reģioni, apgrozī- juma interv. skaits CSP 312, 313 Sākumstāvokļa Nodarbināto skaits ārpus lauksaimniecības lauku apvidos: pilnu; nepilnu darba dienu reģioni skaits CSP visi Rezultāta Investīciju apjoms uz vienu darba vietu (saglabāto+jaunizveidoto) reģioni EUR LAD 312, 313 Rezultāta Investīciju atdeves koeficients [papildus bruto peļņa uz vienu ieguldītā finansējuma vienību atbalstīto uzņēmumu projektos] reģioni, lieluma grupas EUR LAD 312/3 Rezultāta No biomasas saražotās un pārdotās enerģijas daudzums reģioni ktoe LAD 312/3, 321 Rezultāta Siltumenerģijas lietotāju mājsaimniecību skaita pieaugums reģioni skaits LAD 323 Rezultāta Muzeju (atbalsta saņēmēju) apmeklētāju skaita izmaiņas reģioni skaits LAD u.c. 321 Ietekmes Izmaiņas teritorijas attīstības indeksā novadi, pagasti vērtība, tās izmaiņas CSP 321, 323 Ietekmes Iedzīvotāju apmierinātības līmenis (skalā no 1 – 10) reģioni vai novadi vērtība, tās izmaiņas Aptauja 4) Atbilstoši pasākumu specifikai šīs grupas pasākumu ietekmi vērtē ar šādiem ietekmes rādītājiem: Ekonomiskā izaugsme (neto papildus pievienotā vērtība pirktspējas paritātē), kā arī Nodarbinātības veicināšana [Neto papildus izveidoto darbavietu skaits pilnā darbalaika ekvivalentā]. Bez tam, novērtējot Programmas kopējo ietekmi, tiek ņemta vērā visu pasākumu ietekme uz visiem 7 EK definētajiem ietekmes rādītājiem (no tiem 3 raksturo ekonomisko ietekmi un ir tuvāk aprakstīti šajā darbā). 161 Tabulu izveidojis autors 165 Kā redzams 3.7. tabulā, autors šai pasākumu grupai piedāvā papildus ietekmes rādītājus, kuri specifiski dzīves kvalitātes mērīšanai. Šie rādītāji nepieciešami, jo pasākumus, kuri nav orientēti uz peļņas gūišanu, praktiski nav iespējams novērtēt ar papildus pievienoto vērtību, turklāt kā tas atzīmēts diskusijās (EAAE konference Ankonā, Itālija 2011), pašreizējā LAP viens no trūkumiem ir, ka nav paredzēts neviens ietekmes rādītājs dzīves kvalitātes vērtēšanai. 5) Papildus minētajiem rādītājiem, lauku ekonomikas dažādošanas ietekme tiek vērtēta ar vairākiem t.s. sākumstāvokļa (baseline) rādītājiem. Ņemot vērā, ka daļai no šīs grupas pasākumiem (infrastruktūras attīstība) ir apgrūtināta tiešās ietekmes novērtēšana, nozīmīgi pieaug sākumstāvokļa rādītāju tendenču analīzes loma. Lauku ekonomikas dažādošanas un dzīves kvalitātes izvērtējumam ir definēti šādi sākumstāvokļa konteksta rādītāji: Iedzīvotāju blīvums Vecuma struktūra [Iedzīvotāju skaita īpatsvars sadalījumā pēc vecuma grupām] Ekonomikas struktūra [Kopējās pievienotās vērtības īpatsvars nozarēs], Nodarbinātības struktūra [Nodarbināto skaita īpatsvars nozarēs] Ilgtermiņa bezdarbs [Darba meklētāju, kuri nav bijuši nodarbināti 12 un vairāk mēnešus, īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitā] Izglītības līmenis [Vidējo un augstāko izglītību ieguvušo pieaugušo (25-64 gadu vecumā) īpatsvars] Interneta infrastruktūra [Iedzīvotāju īpatsvars, kuriem ir pieejams ciparu abonentlīnijas (DSL ) pārklājums]. Bez minētajiem, atsevišķiem pasākumiem ir definēti konkrēti sākumstāvokļa rādītāji. Arī šeit autors definējis vairākus rādītājus (3.7.tabula). Autors praktiski vērtējis privāto investoru projektus 312.(311.) pasākumā “Uzņēmumu radīšana un attīstība”. Promocijas darba ierobežotā apjoma dēļ šīs sadaļas pasākumu novērtējuma aprobācija darbā nav iekļauta, jo nav tieši saistīta ar darba pamattēmu. 3.2. Vērtēšanas metodikas aprobācija Lauku attīstības programmas ekonomiskās ietekmes vērtēšanā 2007.-2011.gados un ieteikumu izstrāde 3.2.1. Atbalsts lauku saimniecību konkurētspējai, tā rezultātu un ietekmes vērtējums Pēdējos 3 gados autors veicis vairākus pētījumus, lai novērtētu dažādu lauku atbalsta pasākumu un to grupu ekonomisko ietekmi. Viens no plašākajiem publiski pieejamiem pētījumu rezultātu apkopojumiem ir „Lauku attīstības programmas 2007.-2013.gadam Vidustermiņa novērtējuma ziņojums” (2010.g.decembris). Ziņojuma gatavošanā piedalījušies 166 vairāku institūciju speciālisti, tajā skaitā šī promocijas darba autors izstrādāja lauksaimniecības atbalsta pasākumu ekonomisko vērtējumu, kā arī vairākas apkopojuma sadaļas162. Turpmāk autors veica vairākus atsevišķus pētījumus ar mērķi detalizētāk izpētīt problēmas, kuras atklātas Vidustermiņa ziņojumā. To skaitā par konkurētspējas veicināšanas pasākumiem veikti šādi pētījumi: o Lauku saimniecību modernizācijas pasākuma izvērtējums: atbalsta saņēmēju analīze saistībā ar ilgtermiņa perspektīvām un investīciju apjomu o Mazo un vidējo saimniecību attīstības iespējas un ieteicamie risinājumi o 1.4.1. pasākuma”Daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācija” padziļināta risinājumu un iespējamo ieguvumu analīze.163 Arī 2012.gadā tiek veikti vairāki pētījumi šajā jomā (sk. 3.3.tabulu). Ar pētījumu rezultātiem autors uzstājies vairākās starptautiskās un vietējās konferencēs un ir izdotas zinātniskas publikācijas164. Tomēr promocijas darba apjoms nedod iespēju detalizēti izklāstīt veikto pētījumu rezultātus, tādēļ šajā darbā autors pievērš uzmanību 3.1.2. apakšnodaļā aprakstītās metodikas aprobācijai, ilustrējot tās pielietojumu pa norādītajiem vērtēšanas soļiem. Šajā pasākumu grupā finanšu ietilpīgākais ir 121.pasākums „Lauku saimniecību modernizācija”, tādēļ tas ir izvēlēts par piemēru. Atsevišķi rādītāji ir summēti, iekļaujot arī citus ieguldījumu pasākumus. 121. pasākuma mērķis ir modernizēt lauksaimniecības uzņēmumus, lai uzlabotu to ekonomiskās darbības rādītājus, konkurētspēju, paaugstinātu lauksaimniecības produktu kvalitāti un saimniecību diversifikāciju lauksaimniecības jomā, lai veicinātu augstāku dzīvnieku labturības, darba drošības un vides standartu ieviešanu, mazinātu lauksaimniecības uzņēmumu ietekmi uz vidi. Šajā programmēšanas periodā īpaši plānots veicināt ilgtermiņa investīcijas, kas kalpo ilgāk par 5 gadiem, kas pamatā ir būves. Pasākumā atbalstītās aktivitātes ir šādas: 162 Ziņojuma pilns teksts pieejams http://www.zm.gov.lv/doc_upl/MTE_gala_20122010.pdf 163 Uzskaitītie pētījumi ir publiski pieejami http://www.lvaei.lv/?lang=1&menu=54&itemid=194 164 Piemēram: Veveris A., Kalis I. The Impact of EU Agricultural Policy on the Competitiveness of the Farms in Latvia // “Economics & Management” 2011, No.16, Kaunas University of Technology; p.452-458; Veveris A., Kalis I., Kaire L. Development of Methodology for Evaluation of Public Support Influence on Small and Medium Sized Rural Enterprises. // Proceedings of International Scientific Conference „Accounting, Audit, Analysis: Science in the Context of Innovation and Globalisation” Vilnius University, March 29-30, 2012. 167 1) Investīcijas jaunu iekārtu, tehnikas, aprīkojuma, informācijas tehnoloģiju un programmu nodrošinājuma iegādei un uzstādīšanai, kas paredzētas lauksaimniecības produktu ražošanai, t.sk. pašu saražotās produkcijas iepakošanai 2) Lauksaimniecības produktu ražošanas būvju jauna būvniecība, rekonstrukcija un nepieciešamo būvmateriālu iegāde Šis ir LAP 1.ass finansiāli apjomīgākais pasākums. Plānotais publiskais finansējums ir 305 milj.EUR (229,8 milj.LVL), kas ir lielākā summa ne tikai starp 1.ass pasākumiem, bet visā LAP. Šim pasākumam atvēlēti 22% no kopējā LAP un 56% no 1.ass publiskā finansējuma. Ieskaitot privāto finansējumu, plānotais investīciju apjoms sasniedz 764 milj.EUR. Saskaņā ar plānotajiem sasniedzamajiem rādītājiem, pasākumā plānots atbalstīt 3400 lauku saimniecības, no tām 2250 saimniecībās ieviest jaunas tehnoloģijas vai jaunu produktu, sasniegt neto papildus pievienotās vērtības pieaugumu 245 milj.EUR (pirktspējas paritātē), bet uzbūvēto vai atjaunoto ēku platība ieplānota 380 tūkst.m2. Vērtēšanas 1.solis Šajā solī tiek analizēti ieguldījuma un iznākuma rādītāji. Ieguldījuma rādītāji ir apkopoti 3.1. tabulā. No tās redzams, ka finansējuma apguve minētajā pasākumā (kā arī konkurētspējas pasākumos kopumā, izņemot dažus pasākumus) noritējusi aktīvi. Uz 2012.g.1.septembri jau izmaksāti 151 milj. LVL, kas ir 65% no pasākumam plānotā publiskā finansējuma, bet ieskaitot realizācijā un vērtēšanā esošos projektus, ir pat finansējuma iztrūkums 18,8 milj.LVL (8% no plānotā). Tas gan nenozīmē faktisko līdzekļu iztrūkumu, jo ietver arī iesniegtos projektus, kuri nav vēl apstiprināti, turklāt daļa rezervētās summas vēlāk atbrīvojas, sakarā ar to, ka līgumi tiek lauzti (uz 01.09.2012. ir lauzti līgumi par publisko finansējumu 27 milj.LVL). Viens no biežākajiem iemesliem tam ir, ka projekta pieteicējs nav spējis sagādāt paša līdzfinansējumu. Saskaņā ar metodiku, tiek vērtēta atbalsta reģionālā struktūra. Atbalsta summas un veikto ieguldījumu (iznākuma rādītājs) reģionālais dalījums parādīts 3.8.tabulā. Kā redzams no 3.8.tabulā apkopotajiem datiem, projektu reģionālā dalījumā projektu skaita ziņā līderis ir Latgales reģions, taču visvairāk finansējuma piesaistīts Zemgalē – 25%. Tomēr nozīmīgi, ka gada laikā Zemgalē piesaistītā finansējuma īpatsvars ir samazinājies (iepriekš bija 30%), bet Vidzemes īpatsvars pieaudzis no 18% līdz 24%. Autora skatījumā, šeit liela nozīme bijusi noteiktajām reģionu kvotām, jo Zemgale savu kvotu izsmēlusi ātrāk. 168 3.8.tabula. Projektu skaits un finansējums pa reģioniem LAP 1.2.1. pasākumā (stāvoklis 2012.g.jūlijā, projekti, par kuriem ir noslēgti līgumi)165 Reģions Projektu skaits Pieteiktais publiskais finansējums, tūkst. LVL Kopā ieguldījumi, tūkst. LVL Izmaksātais publiskais finansējums, tūkst. LVL Pieteiktais finansējums vidēji projektā, LVL % no kopējā publiskā finansējuma Pierīga 758 37 371 84 463 19 856 49 302 16% Zemgale 1221 59 403 159 703 38 080 48 651 25% Kurzeme 1312 43 561 105 946 30 843 33 202 18% Vidzeme 1702 56 162 119 065 27 441 32 998 24% Latgale 1948 41 160 97 032 23 388 21 129 17% Kopā 6941 237 657 566 209 139 608 34 240 100% Diezgan būtiski atšķiras reģionālās tendences projektu rakstura ziņā – Latgalē un Vidzemē ir daudz mazāk būvniecības projektu, salīdzinot ar tehnikas un iekārtu iegādi. (3.9.tabula). 3.9. tabula. Iegādātā tehnika un uzbūvētās ēkas Latvijas reģionos 1.2.1. pasākumā166 Reģions Iegādātā tehnika un iekārtas, tūkst. LVL Ēkas un būves*, tūkst. LVL Ēku un būvju īpatsvars, % Pierīga 23 294 19 516 46% Zemgale 58 948 37 163 39% Kurzeme 42 762 16 569 28% Vidzeme 39 374 9 919 20% Latgale 40 778 8 697 18% Kopā 205 156 91 864 31% * ieskaitot būvmateriālu iegādi Atbalsta reģionālo intensitāti labāk var salīdzināt, izmantojot relatīvos rādītājus. Šim nolūkam izmaksātais publiskais finansējums ir attiecināts uz izmantotās LIZ platību reģionos, bet projektu skaits – uz aktīvo saimniecību skaitu (saskaņā ar jaunākās – 2010.gada skaitīšanas datiem) (3.2.attēls). No šiem datiem var secināt, ka Zemgales reģionā ir augstākais finansējuma īpatsvars arī uz LIZ hektāru, tomēr šajā ziņā atšķirība starp reģioniem nav tik liela, izņemot Latgali, kur atbalsta intensitāte ir pārliecinoši zemākā. 165 Autora apkopojums no LAD datu bāzes 166 Datu avots: LAD (2011.g.dati). 169 0 20 40 60 80 100 120 Zemgale Kurzeme Vidzeme Latgale Pierīga Finansējums uz ha LIZ, LVL Projektu skaits uz 1000 saimn. 3.2.attēls. 1.2.1. pasākuma reģionālā intensitāte – finansējums uz 1 ha izmantotās LIZ un projektu skaits uz 1000 aktīvām saimniecībām (stāvoklis 2012.g.jūlijā)167 Nozīmīgs iznākuma rādītājs ir atbalsta nozaru struktūra, jo tā ietekmē turpmākās tendencies lauksaimniecības produktu ražošanā Latvijā. Analizējot projektu ieviešanas nozares, jāatzīmē, ka izteikti liels īpatsvars (virs 70%) projektu tiek realizēti divās nozarēs – graudkopībā un piensaimniecībā (3.3.attēls), ko nevar vērtēt viennozīmīgi pozitīvi, tādēļ ka tas paaugstina riskus, kas saistīti ar šo divu nozaru tirgu, sekmē monokultūras izplatību augkopībā, un arī nonāk pretrunā ar pasākumā izvirzīto mērķi „paaugstināt ... saimniecību diversifikāciju lauksaimniecības jomā”. Turpmākā atbalsta plānošanā ieteicams lielāku uzmanību pievērst diversifikācijai. Pašlaik bez divām vadošajām apakšnozarēm vēl vienīgi nobarojamo liellopu audzēšanā un aitkopībā realizējamo projektu īpatsvars ir lielāks par šo nozaru īpatsvaru produkcijas struktūrā 167 Datu avoti: LAD, CSP. 170 Piena lie llopi; 34% Augļi/ dārzeņi; 5% Cūkkopība; 2% Aitkopība; 2% Jaukta (laukk./lopk.); 6% Nobarojam ie lie llopi; 8% Graudaugi; 38% Kartupeļi; 1%Cita nozare; 6% 3.3.attēls. Projektu dalījums pa ieviešanas nozarēm 1.2.1. pasākumā (stāvoklis 2012.g.jūlijā, % no apstiprināto projektu skaita)168 Latvijas lauku saimniecību lielums ir ļoti atšķirīgs. Autora veiktajos pētījumos norādīts, ka skaita ziņā absolūtais vairākums saimniecību Latvijā uzrāda ievērojami sliktākus ekonomiskos rezultātus, nekā neliels skaits lielāku saimniecību169. Turklāt, kā atzīmēts pētījumā par mazo un vidējo saimniecību attīstības iespējām (Vēveris, 2011.), saimniecību darbības efektivitāte resursu izmantošanas ziņā būtiski neatšķiras, taču vairākkārt atšķiras saimniekošanas apjomi, līdz ar to lielai daļai saimniecību nav iespējams iegūt pietiekamu pievienoto vērtību, lai nodrošinātu tās turpmāku eksistenci170. Kā rezultāts, lielā daļā saimniecību ražošanas apjomi samazinās, to resursi (zeme, darbaspēks, arī esošie kapitālieguldījumi) netiek pietiekami izmantoti un nenotiek arī šo saimniecību pamatlīdzekļu atjaunošana un modernizācija, ilgtspējīga attīstība. Tā vietā lauksaimnieciskā ražošana strauji koncentrējas ļoti neliela skaita saimniecību rokās (pat vairs daži simti). 168 Autora aprēķins, izmantojot LAD datubāzes informāciju. 169 Veveris A. Analysis of the Cost Level and Production Efficiency at Agricultural Farms of Different Size // Proceedings of the International Scientific Conference “Economic Science for Rural Development”, 23-24 April, 2009, Latvian Academy of Agriculture and Forestry Sciences, Jelgava, No.18, pp. 194-201. 170 Lauku attīstības programmas 2007.-2013.gadam 1.4.1. pasākuma „Daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācija” padziļināta risinājumu un iespējamo ieguvumu analīze. LVAEI, 2011.g.augusts. Pieejams: http://www.lvaei.lv/?lang=1&menu=54&itemid=194 171 Līdz ar to, par vienu no galvenajiem LAP mērķiem būtu jākļūst saimniecību struktūras uzlabošanai. Lauku saimniecību modernizācijai kā galvenajam lauksaimniecības attīstības pasākumam šajā ziņā būtu liela, ja ne pat galvenā nozīme. Tādēļ ir izvērtēta atbalstīto saimniecību lieluma struktūra un tās saistība ar saimniecību struktūru valstī. Atbalsta saņēmēju dalījuma pa saimniecību lieluma galvenajām grupām (grupējums atbilstoši Standarta izlaidei (SI): mazās – līdz 25 000 EUR, vidējās 25 000 – 100 000 EUR, lielās 100 000 – 500 000 EUR, ļoti lielās virs 500 000 EUR) rāda, ka mazo saimniecību līdzdalība investīciju projektos (1.2.1.pasākums) ir ļoti zema – tikai nedaudz virs 1% no visām šīs grupas saimniecībām (kopskaitā piedalījušās 858 saimniecības no pavisam 76,5 tūkst.šajā grupā esošām). Savukārt no lielajām saimniecībām ap 90% ir saņēmušas šādu atbalstu (3.4.attēls). 1% 34% 87% 93% 0% 10% 20% 30% 40% 50% 60% 70% 80% 90% 100% Mazās Vidējās Lielās Ļoti lielās 3.4.attēls. Atbalsta saņēmēju īpatsvars 121.pasākuma investīciju projektos attiecīgās grupas saimniecību kopskaitā Latvijā (%) (2007.-2012.)171 Līdz ar to var secināt, ka visbūtiskākā disproporcija šī atbalsta ietekmē rodas tieši starp dažāda lieluma saimniecībām – daudz lielākā mērā tiek atbalstītas lielās un ļoti lielās saimniecības, ievērojami mazāk – vidējās, bet pavisam maz – mazās, kurās ir vislielākie nepietiekami izmantotie resursi (zemes, darbaspēka un kā redzams no skaitīšanas rezultātiem, arī pamatlīdzekļi). 171 Autora aprēķini no LAD un CSP datiem 172 Lai iepazītos ar investīciju atbalsta intensitāti dažāda lieluma saimniecībās citās valstīs, tika salīdzināts investīciju atbalsta (mīnus investīciju nodokļi) īpatsvars produkcijas vērtībā ES dalībvalstīs (šajā salīdzinājumā autors neiekļāva dienvidu valstis) dalījumā pa ELV grupām (3.10.tabula). 3.10.tabula. Investīciju atbalsta intensitāte ES dalībvalstīs dalījumā pa saimniecību lieluma grupām 2009.gadā laukaugu specializācijas saimniecībās (Investīciju subsīdijas mīnus investīciju nodokļi ) pret produkcijas vērtību172 līdz 4 ELV 4-8 ELV 8-16 ELV 16-40 ELV 40-100 ELV > 100 ELV Čehijas Republika 0% 0% 2% 1% 2% Dānija 0% 0% 0% 0% Vācija -2% -1% 0% Igaunija 12% 5% 35% 14% 7% Francija 1% 0% 0% 0% Ungārija 0% 1% 1% 3% 4% 4% Lietuva 48% 45% 37% 40% 24% 11% Latvija 0% 0% 6% 6% 7% 8% Nīderlande 0% 0% 0% Austrija -5% -2% -3% -2% Polija -1% -1% -1% 0% 0% 1% Zviedrija 0% 0% 0% 0% Slovākija 1% 0% 1% 4% Redzams, ka Latvijā investīciju atbalsts ir augstāks lielākajās saimniecībās, bet mazajās (līdz 8 ELV) tas ir līdzīgs nullei. Turpretī Lietuvā un Igaunijā tendence ir citāda: Lietuvā kopumā lielāks atbalsts ir tieši mazākām saimniecībām, bet Igaunijā tas ir dažāds, taču kopumā abās valstīs tiek atbalstītas visu grupu saimniecības, un atbalsta līmenis ir daudz augstāks kā Latvijā (izņemot vislielākajās saimniecībās, kur tas ir aptuveni līdzīgs!). Taču interesanti, ka citās valstīs, izņemot Baltiju, šādu subsīdiju līmenis ir tuvs nullei (negatīvs līmenis iespējams, ja nodokļi, kas saistīti ar ieguldījumiem (konkrēti PVN), pārsniedz subsīdiju vērtību). Līdzīgas tendences ir arī citu specializāciju saimniecībās, piemēram, piena lopkopībā. Lai labāk izvērtētu atbalsta intensitāti dažāda lieluma saimniecībās Latvijā, saņemtā summa ir attiecināta uz LIZ ha un uz mājdzīvnieku vienību (LLV) (3.5.attēls). 172 Datu avots: SUDAT (FADN) publiskā datu bāze, Eurostat. Investīciju subsīdijas mīnus investīciju nodokļi = Investīciju subsīdijas + prēmijas par piena ražošanas pārtraukšanu – PVN kas samaksāts par investīciju aktīvu iegādi (Avots: European Commission. Definitions of Variables used in FADN standard results, Brussels, 21 November 2006. 32 p.) 173 59 125 136 85 25 51 76 61 0 20 40 60 80 100 120 140 160 Mazās Vidējās Lie lās Ļoti lie lās LV L LVL uz m ājlopu vienību LVL uz apsaim niekotās LIZ ha 3.5.attēls. Atbalsta intensitāte Lauku saimniecību modernizācijā (2008.-2010.g.) uz LIZ ha un liellopu vienībām saimniecību lieluma grupās173 No šiem datiem redzams, ka uz katru ha zemes un uz katru mājdzīvnieku vienību vidējās un lielās saimniecībās saņemts apmēram 2 līdz pat 3 reizes lielāks atbalsts nekā mazajās, savukārt ļoti lielajās saimniecībās atbalsta līmenim ir tendence samazināties. Šāda parādība ir saistīta ar īpašuma struktūru, jo starp ļoti lielajām saimniecībām (ar SI virs 500 000 EUR) galvenokārt ir statūtsabiedrības ar atšķirīgu ražošanas struktūru, kuras nav tik intensīvi izmantojušas ieguldījumu atbalstu. Turklāt šajā grupā ietilpst lielie lopkopības kompleksi (putnu, cūku), kuri mazāk realizējuši projektus nekā laukkopības saimniecības. Jāuzsver, ka 3.5. attēla dati neietver pašas mazākās saimniecības (ar SI līdz 4000 EUR, kuras atrodas zem SUDAT sliekšņa. Taču šādu saimniecību ir vairāk kā 60 000 vai 74% no visām174, un tajās, kā liecina 3.4. attēla dati, aplūkojamā atbalsta īpatsvars ir ļoti zems. Apkopotie dati rāda par nepieciešamību turpmāk intensīvāk atbalstīt tās saimniecību kategorijas, kuras līdz šim saņēmušas mazāku atbalstu. Vērtēšanas 2.solis Šajā solī aprēķina rezultāta rādītājus pasākumu līmenī. Ņemot vērā, ka no projekta realizācijas līdz ekonomiskā efekta iegūšanai paiet noteikts laiks, aprēķinot pievienotās vērtības izmaiņas,ir ņemti vērā tie projekti, kuri realizēti vismaz pirms 2 gadiem pirms 173 Autora aprēķini, izmantojot SUDAT datus. Dalījums lieluma grupās: mazās – SI no 4000 līdz 25 000 EUR, vidējās 25 000 – 100 000 EUR, lielās 100 000 – 500 000 EUR, ļoti lielās virs 500 000 EUR. 174 2010.gada lauksaimniecības skaitīšana Latvijā. Statistisko datu krājums. Rīga, CSP, 2011. 49.lpp. 174 pārskata perioda (vērtējot apgrozījuma izmaiņas, iekļauti arī projekti, kuriem pagājis vismaz gads). Viens no autora definētajiem rezultāta rādītājiem, lai novērtētu atbalsta ietekmi uz ražošanas apjomu izmaiņām, ir apgrozījuma pieaugums atbalstītajās saimniecībās (3.6.attēls). 0% 10% 20% 30% 40% 50% 60% 70% 80% Mazas Vidējas Vidēji lielas Lielas* Ap gro zīj um a p iea ug um s 0% 20% 40% 60% 80% 100% 120% 140% Ap rgr oz .pi ea ug um s p ret sa ņe mt o sa b.f ina ns ēju mu Apgrozījuma pieaugums Apgroz.pieaugums pret saņemto finansējumu 3.6.attēls. Pasākuma „Lauku saimniecību modernizācija” klientu apgrozījuma pieaugums dalījumā pa saimniecību grupām 2009.-2011.g.175 * neņemot vērā cūkkopības un putnkopības projektus Ievērojot lielākās daļas projektu realizācijas laiku, salīdzinājumam izvēlēts laiks no 2009. līdz 2011.gadam, un salīdzinātas saimniecības, kurās realizēti projekti līdz 2010.gadam ieskaitot. Rezultātā iegūstam, ka apgrozījuma pieaugums ir apgriezti proporcionāls saimniecības sākotnējam apgrozījumam pirms projekta. Dalot saimniecības statistiskajās lieluma grupās, iegūts, ka mazo saimniecību grupā, kuras saņēmušas atbalstu, apgrozījums 2 gados vidēji palielinājies par 74%, vidējās par 56%, vidēji lielajās par 39%, bet lielajās (ar standarta izlaidi virs 500 000 EUR) par 25%, ja neiekļauj cūkkopības un putnkopības projektus (to īpastvars ir nozīmīgs tieši šajā lieluma grupā), bet ja minētos projektus iekļauj, tad tikai 3%. Tomēr straujāks apgrozījuma pieaugums pie mazākas tā bāzes ir objektīvs. Tādēļ lai salīdzinātu tieši atbalsta atdevi, izmantots salikts rādītājs - apgrozījuma pieauguma attiecība pret saņemto finansējumu. Proti, cik lielā mērā šajos 2 gados pieaudzis saimniecības apgrozījums attiecībā pret saņemto atbalstu? Šajā rādītājā atšķirības starp saimniecību grupām 175 Autora aprēķini, izmantojot LAD datus. Grupu robežas: 25 000; 100 000 un 500 000 EUR SI. 175 bija daudz mazākas, turklāt mazajām un lielajām saimniecībām rādītāji bija vienādi – 80%, labāki rezultāti bija vidējo saimniecību grupā – 100%, bet vislabākie – vidēji lielajās saimniecībās – 121%. Relatīvi mazāks apgrozījuma pieaugums pret saņemto atbalstu mazajās saimniecībās ir skaidrojams ar to, ka veiktie ieguldījumi bieži vien ir samērā lieli attiecībā pret saimniekošanas apjomu, tomēr redzams, ka pat to ņemot vērā, rezultāti nav sliktāki kā lielo saimniecību grupā. Vērtējot apgrozījuma izmaiņas atbalstīto saimniecību grupās atkarībā no projekta nozares (pa specializācijas veidiem), var konstatēt, ka atbalsta saņēmējiem ir gan nedaudz labākas apgrozījuma tendences laikā no 2008. līdz 2010.gadam, tomēr izņemot ganāmo mājlopu saimniecības, pozitīvā tendence nav tik izteikta (3.11.tabula). 3.11.tabula. LAP 1.2.1. pasākumā atbalstīto saimniecību neto apgrozījuma summa un izmaiņas atkarībā no projekta nozares 2008.-2010.gados (par saimniecībām, kurām pieejami dati 2008.-2010. gadiem) (tūkst.LVL)176 Skaits 2008 2009 2010 2010./2008., % Visas specializācijas 983 269 296 247 336 278 005 103 Laukkopība 354 70 600 63 878 87 955 125 Piena lopkopība 260 21 636 16 416 22 311 103 Jaukta specializācija 100 8 988 7 335 9 253 103 Ganāmie mājlopi 42 747 777 1 305 175 Visas saimniecības x 2008 x 2010 2010./2008., % Visa lauksaimniecība x 697 679 x 658 876 94 Laukaugi x 189 484 x 195 143 103 Piens x 135 159 x 129 266 96 Liellopi x 19 589 x 23 239 119 Tabulā minētie dati ļauj spriest arī par atbalstīto saimniecību tirgus daļas izmaiņām. Redzams, ka tā pieaug, tomēr nedaudz. Salīdzinājumam ir veikta arī iepriekšējā perioda (2003.-2006.g.) investīciju atbalsta analīze. Iegūtie dati rāda, ka ļoti efektīvi atbalsts tika izmantots saimniecībās ar sākotnējo lielumu līdz 16 ELV – strauji pieauga gan produkcijas, gan pievienotā vērtība, gan arī nodarbinātība, tai skaitā salīdzinot ar tāda paša lieluma saimniecībām bez investīciju atbalsta. Tomēr lielajās saimniecībās (virs 100 ELV) pieaugums bija daudz pieticīgāks, un nodarbinātība pat nedaudz samazinājās. (Šo grupu nav iespēju salīdzināt ar bez atbalsta strādājošām, jo praktiski visas SUDAT saimniecības ar lielumu virs 100 ELV bija saņēmušas investīciju atbalstu šajā laikā) (3.12.tabula). 176 Autora aprēķins, izmantojot LAD, CSP un SUDAT datus 176 3.12. tabula. Investīciju atbalsta izmantošanas rezultātu salīdzinājums lielajās un mazajās saimniecībās 2003.-2006.gados Latvijā (vidēji saimniecībā)177 2003 2004 2005 2006 2006./03. (%) Neto pievienotā vērtība (tūkst.LVL) Virs 100 ELV ar subs.* 7 329 9 797 9 797 11 467 156% līdz 16 ELV ar subs. 311 1 766 1 766 2 338 751% līdz 16 ELV bez subs. 208 583 589 669 322% Produkcijas vērtība (tūkst.LVL ) Virs 100 ELV ar subs. 25 735 33 918 33 918 36 338 141% līdz 16 ELV ar subs. 1 245 4 616 4 616 5 045 405% līdz 16 ELV bez subs. 775 1 101 1 116 1 224 158% Darbaspēka ieguldījums (LDV) Virs 100 ELV ar subs. 2 037 2 049 2 049 1 960 96% līdz 16 ELV ar subs. 208 392 392 403 193% līdz 16 ELV bez subs. 153 155 157 153 100% * Saimniecību kopu virs 100 ELV bez investīciju subsīdijām nevarēja atlasīt. Ņemot vērā, ka „Lauku saimniecību modernizācijas” pasākums paredzēts, lai sekmētu inovatīvu, augstas pievienotās vērtības ražošanu, nozīmīgs rādītājs ir, cik projektos tiek attīstīts jauns produkts? Dati rāda, ka jaunu produktu plāno ieviest tikai 3% no atbalsta saņēmējiem. Kaut arī 95% no projektu realizētājiem norāda, ka plāno ieviest jaunu tehnoloģiju, tomēr nav skaidri norādīts, kas ar to tiek saprasts. Jo, piemēram, jaunas tehnikas vai būvmateriālu iegāde nenozīmē jaunu tehnoloģiju. Vērtēšanas 3.solis Tas paredz aprēķināt ietekmes rādītājus pasākumu līmenī. Ekonomiskā izaugsme un darba produktivitāte atbalstītajās saimniecībās ir galvenie ietekmes rādītāji, saskaņā ar kuriem plānots vērtēt šī un arī citu LAP 1.ass pasākumu ietekmi saskaņā ar EK metodiskajām vadlīnijām. Ņemot vērā esošos datu avotus un datu apstrādes iespējas, šo rādītāju aprēķinos izmantota Differnece in difference metode, atlasot ietekmēto saimniecību kopas un bāzes kopu. Ietekmes rādītāju aprēķinam izmantoti SUDAT dati, no kuriem veidota ietekmēto saimniecību kopa un bāzes kopa. Ņemot vērā, ka 1.2.1.pasākumā gandrīz 80% no projektiem realizēti graudaugu un piena nozarēs, kā arī saimniecībās ar lielumu virs 8 ELV, kā kritēriji, lai iegūtu salīdzināmas kopas, ir izvirzīti – specializācija, kā arī saimniecību ekonomiskais lielums. Ir atlasītas 3 specializācijas grupas: laukaugu, piena liellopu un pārējās. 177 Autora aprēķini no SUDAT datiem 177 Ņemot vērā laika faktora ietekmi, atbalstāmo saimniecību grupā iekļautas saimniecības, kuras saņēmušas atbalstu ne vēlāk 2009.gadā. savukārt kontroles grupā iekļautas tādas saimniecības, kuras vispār nav saņēmušas šo atbalstu (līdz 2011.gadam ieskaitot). Sadalot saimniecības pa lieluma grupām, noskaidrots, ka mazāko, kā arī vislielāko saimniecību grupā SUDAT izlasē ir nepietiekams saimniecību skaits, lai iegūtu reprezentatīvus rezultātus. Tādēļ izmantotas 3. līdz 5. lieluma grupas saimniecības (ar SI no 25 līdz 500 tūkst.EUR), kas atbilst vidēju līdz lielu saimniecību definīcijai (neiekļaujot ļoti lielās). Tālāk analizētas bruto pievienotās vērtības izmaiņas vidēji saimniecībā atsevišķi atbalstīto saimniecību grupā un kontroles grupā (dalījumā pa specializācijas veidiem). Rezultāti apkopoti 3.13.tabulā. 3.13.tabula. Bruto pievienotā vērtība vidēji saimniecībā 121.pasākumā atbalstītajās saimniecībās un kontroles grupā 2007.-2011.gados, pa specializācijas veidiem (LVL/ saimniecību)178 2007 2008 2009 2010 2011 Starpība (+-) Atbalst. saimn. =1 Atbalsta saņēmēji (izmaksāts 2008. un 2009.g.). Laukkopība 45 999 31 933 11 141 31 984 41 449 -4 550 -4 550 Piena liellopi 33 459 32 076 20 945 32 097 39 388 5 929 5 929 pārējie 41 166 34 781 21 304 33 942 40 610 -556 -556 Bez atbalsta: Laukkopība 26 582 12 988 -1 066 6 462 11 248 -15 334 -26 535 Piena liellopi 21 647 16 545 7 746 11 151 16 614 -5 033 -7 780 pārējie 39 325 36 583 27 592 27 416 29 809 -9 515 -9 961 BPV starpība (ar uz bez atbalsta strādājošām saimn.) Laukkopība 19 417 18 945 12 207 25 523 30 201 10 783 21 984 Piena liellopi 11 812 15 532 13 198 20 946 22 774 10 962 13 708 pārējie 1 842 -1 802 -6 288 6 526 10 801 8 959 9 405 No tabulas datiem redzams, ka visās trijās specializāciju grupās bruto pievienotās vērtības relatīvais kāpums atbalstīto saimniecību grupā bija pozitīvs, turklāt vislielākais tas bija laukaugu saimniecībās (teorētiskais ieguvums šajās saimniecībās – nepilni 22 tūkst.LVL vidēji saimniecībā laikā no 2007. līdz 2011.gadam). Aprēķinos ir ņemts vērā, ka bez atbalsta strādājošās saimniecībās jau sākotnēji bija mazāka BPV, tādēļ veikta korekcija, par 1 pieņemot 2007.gada BPV atbalstīto saimniecību grupā. 178 Autora aprēķini no SUDAT datiem 178 Aprēķinot ietekmi visā atbalstīto saimniecību kopā, ir pielietoti svari proporcionāli atbalstīto saimniecību īpatsvaram katrā no 3 specializācijas grupām: laukaugu, piena liellopu un pārējās. Iegūtie rezultāti pārrēķināti uz visām atbalstītajām saimniecībām, proporcionāli vidējai saņemtā atbalsta summai visās saimniecībās pret vidējo analizētajās lieluma grupās. Rezultātā iegūts, ka pasākuma rezultātā pavisam 3722 atbalstītajās saimniecībās kopējā papildus BPV atbilstošā periodā (vismaz 2 gadi pēc atbalsta saņemšanas) sasniedz 30,6 milj. LVL (jeb 8230 LVL uz atbalsta saņēmēju). Šāds rezultāts gan veido tikai 12,6% no izmaksātā publiskā finansējuma. Aprēķinot kopējo ietekmi, kas izpaužas ietekmes rādītājos, iespējamā samazinošā efekta – investīciju pašsvara – iedarbība ir novērsta, veidojot bāzes kopu, jo ir vērtēta tikai neto ekonomiskā izaugsme – atbalstītajā kopā salīdzinot ar tām saimniecībām, kuras šo atbalstu nav saņēmušas. Citu atbalsta pasākumu ietekme uz šajā pasākumā atbalstītajām saimniecībām tiek vērtēta kā neliela, jo ieguldījumi šī pasākuma ietvaros atbalstītajos uzņēmumos ievērojami pārsniedz citus LAP pasākumus, turklāt pieņemam, ka tā sadalīsies vienmērīgi starp šajā pasākumā atbalstītajām un atbalstu nesaņēmušajām saimniecībām. Netiešais multiplikatora efekts (rādītāju pieaugums, kas atbalsta sakarā radies ārpus saimniecības) aprēķināts lauku teritorijai, ņemot vērā, kāda daļa atbalsta saņēmēja papildus izdevumu paliek lauku teritorijās. Šis efekts, izmantojot SUDAT informāciju, novērtēts 20% līmenī no starppatēriņa pieauguma. Praktiskie aprēķini 121.pasākuma multiplikatora efektam laikam no 2007. līdz 2011.gadam veikti šādi (tāpat kā iepriekš, tiek ņemtas vērā saimniecības ar SI no 25000 līdz 500 000 EUR): 1) Starppatēriņa pieaugums atbalstāmo saimniecību kopā (2011. pret 2007.g.)- vidēji 36 389 LVL/ saimniecībā. 2) Tas pats līdzīga lieluma saimniecību kopā, kas nav atbalstītas šajā pasākumā – 6227 LVL/ saimn., taču pārrēķinot uz sākotnējo (2007.gada) starppatēriņa līmeni, kāds bija atbalstāmo saimniecību kopā: 6227*83630/51758 = 10 062 LVL. 3) Starpība (starppatēriņa neto pieaugums – 26 327 LVL/ saimn. No minētā 20% - 5265 LVL/ saimn. 4) Iegūto summu pieskaitām pie no 3.13.tabulas datiem aprēķinātās tīrās bruto pievienotās vērtības izmaiņas (+8230 LVL) un iegūstam 8230+5265 = 13 495 LVL/ saimn. Tātad kopējais efekts (ieskaitot netiešo ietekmi uz citām saimniecībām), tiek iegūts par 63% 179 lielāks nekā tiešais efekts saimniecību līmenī (koeficients 1,63). Iegūtā rezultāta ticamību netieši apstiprina fakts, ka Zviedrijā, saskaņā ar novērtēšanas ekspertu datiem, multiplikatora efekts šāda veida atbalstam ir 1,8. Latvijā tas var būt nedaudz mazāks, ņemot vērā, ka galvenokārt tiek iegādāta importēta tehnika, līdz ar to nauda straujāk aizplūst no laukiem. 5) Aprēķināto kopējo efektu attiecinot uz atbalstīto saimniecību skaitu (3722 saimniecības), iegūstam kopējo tīrās NPV pieaugumu 50,2 milj. LVL (71,5 milj. EUR), kas salīdzinot ar atbalsta izmaksāto summu ir neliels (21%), tomēr pašlaik nav iespējams izdarīt galīgos secinājumus par pasākumu, jo lielākajai daļai projektu pagājis neilgs laiks kopš atbalsta saņemšanas - lielākā daļa šajā pasākumā atbalstīto saimniecību projektus iesniedza 2010. un 2011.gados. 6) Pārrēķinot atbilstoši metodikai minēto summu pirktspējas paritātē (PPS), iegūstam kopējo efektu 121,2 milj. EUR jeb 32 560 EUR uz atbalstīto saimniecību. Šī summa jau veido 63% no 121.pasākumā plānotās ekonomiskās izaugsmes (sasniedzamie rādītāji apkopoti 3.pielikumā). Tas nozīmē, ka pasākuma noslēgumā rādītājs varētu tikt sasniegts vai būt tuvu tam, ja vēlāk (2010.-2012.gados) atbalstītās saimniecības uzrādīs labākus ekonomiskos rezultātus nekā 2008.-2009.gados atbalstītās. Kaut arī 1.ass pasākumos (saskaņā ar VUNS un arī Latvijas LAP) nav paredzēta ietekme uz nodarbinātības veicināšanu, tomēr lai varētu novērtēt programmas kopējo ietekmi, ir nepieciešams vērtēt arī 1.ass pasākumu ietekmi uz nodarbinātību laukos. Lai novērtētu 121. pasākuma ietekmi uz darbavietām, ir izmantoti SUDAT dati par pasākuma dalībniekiem, salīdzinot tos ar iespējami līdzīgām saimniecībām, kuras strādājušas bez atbalsta („Difference in difference” metode). Tā kā dati pētījjma laikā bija ir pieejami par 2007.-2010.gadiem, pētījumā izmantotas saimniecības, kuras atbalstu saņēmušas 2008.gadā. Savukārt bāzes kopā iekļautas tās, kuras šajā pasākumā 2007.-2010.gados nav atbalstītas vispār. Tā kā 121.pasākums bija vienīgais tik ievērojama apjoma investīciju atbalsta pasākums šajā periodā, pieņemam, ka citu pasākumu ietekmi šajā gadījumā varam neņemt vērā. Izvēloties grupu atlases kritērijus, ir ņemts vērā, ka lauksaimniecības rādītāju analīzē galvenais ietekmējošais faktors izrādījies saimniecību lielums. Tādēļ arī šajā analīzē saimniecību ekonomiskais lielums ir izvēlēts par atlases kritēriju. Ievērojot atšķirīgās atbalstīto un bez 121.pasākuma atbalsta strādājošo saimniecību attiecības dažādās lieluma grupās, analīzes nolūkos saimniecības sadalītas 3 grupās: 180 ELV 3.-4.grupas (~SI 15000- 100 000 EUR) (80 atbalsta saņēmēji, 383 – bāzes kopa) ELV 5.grupa (~SI 100 000 – 250 000 EUR) (67 atbalsta saņēmēji, 119 – bāzes kopa) ELV 6. un 7.grupas (~SI virs 250 000 EUR) (37 atbalsta saņēmēji, 61 – bāzes kopa). Mazās saimniecības (ar SI līdz 15 000 EUR) neveido reprezentatīvu kopu, jo SUDAT datu bāzē ir tikai 11 attiecīgi atbalstīto saimniecību. Iegūtās nodarbinātības izmaiņas 2007.-2010.gados izveidotajās saimniecību grupās apkopotas 3.14.tabulā. No tās redzams, ka visās trijās lieluma grupās relatīvais atbalsta rezultāts uz nodarbinātību iegūts pozitīvs: kaut arī visās šajās grupās nodarbinātība ir samazinājusies, tomēr atbalstītajās saimniecībās šī tendence bijusi lēnāka. Pie tam nozīmīgākā ietekme panākta ļoti lielo saimniecību grupā – par 3,35 darba vienībām vidēji saimniecībā jeb par 12% no sākotnējā līmeņa. Vidējo saimniecību grupā šī ietekme ir nedaudz mazāka – 9% no sākotnējā nodarbinātības līmeņa, bet lielo saimniecību grupā – 7%. 3.14.tabula. Nodarbinātība (GDV/ saimniecību) LAP 121.pasākumā atbalstītajās saimniecībās un bāzes kopā saimniecību lieluma grupās 2007.-2010.g.179 Saimniecību grupa 2007 2008 2009 2010 Starpība Vidējās - ar 121.pas. 3,04 3,17 2,97 2,92 -0,12 bez 121.pas. 2,67 2,68 2,49 2,28 -0,40 Atbalsta ietekme 0,28 Lielās - 121.pas. 4,83 5,06 4,87 4,48 -0,35 bez 121.pas. 5,67 5,83 5,42 4,98 -0,68 Atbalsta ietekme 0,33 Ļoti lielās - 121. 27,55 26,75 24,43 24,81 -2,74 bez 121.pas. 36,45 34,73 31,20 30,35 -6,09 Atbalsta ietekme 3,35 Lai aprēķinātās izmaiņas attiecinātu uz visu pasākumu, ir ņemts vērā atbalsta saņēmēju skaits katrā saimniecību lieluma grupā un vidējais nodarbināto (GDV) skaits tajās. Novērtējot nodarbinātības izmaiņas mazajās saimniecībās, tās pielīdzinātas tendencei vidējo saimniecību grupā (9% no sākotnējās). Rezultāti saimniecību grupās un visā sektorā apkopoti 3.15.tabulā. Aprēķinot kopējo ietekmi, iekļautas arī 112.pasākumā „Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem” atbalstītās saimniecības, jo šī pasākuma raksturs ir līdzīgs kā 121.pasākumā, bet atbalstīto saimniecību skaits – neliels, tādēļ tās nav pietiekami pārstāvētas SUDAT kopā. Katra saimniecība iekļauta tikai vienu reizi (neatkarīgi no projektu skaita abos pasākumos). No tabulas datiem secināms, ka salīdzinājumā ar stāvokli bez atbalsta analizējamo pasākumu tiešā pozitīvā ietekme uz nodarbinātību vērtējama aptuveni 1000 pilna laika darba 179 Autora aprēķini, izmantojot SUDAT datus 181 vienībās (jeb 1% no pašreizējā nodarbinātības līmeņa lauksaimniecībā). Turklāt, aprēķins veikts tikai līdz 2010.gadam, jo par tālāko laiku nav pieejami dati. Sagaidāms, ka līdz programmas beigām kopējais efekts vēl pieaugs, jo projektos veiktie ieguldījumi turpina dot atdevi. No datiem arī redzams, ka konkrētie atbalsta pasākumi ir skāruši saimniecības, kurās nodarbināti tikai ap 10% no lauksaimniecībā nodarbinātajiem. 3.15.tabula. Kopējā LAP 112. un 121.pasākumu ietekme uz nodarbinātības līmeni 2010.gadā atbalstītajās saimniecībās (pilna laika darba vienībās)180 Atbalstīto saimniecību skaits (112.& 121.pas.) GDV grupā sākotnēji GDV izmaiņas pret stāvokli bez atbalsta Mazās saimniecības 692 996 92 Vidējās saimniecības 1054 3162 291 Lielās saimniecības 636 3072 209 Ļoti lielās saimniecības 116 3196 387 PAVISAM 2498 10426 978 Protams, veiktais aprēķins ir aptuvens, lai arī par tā ticamību pozitīvi liecina iegūtie līdzīgie rezultāti dažādās saimniecību grupās. Novērtējot rezultātus sektora līmenī, jārēķinās ar iespējamo negatīvo netiešo - izspiešanas efektu, proti, ka atbalstītās saimniecības izspiež no tirgus pārējās. Jāņem vērā, ka pamats nodarbinātības pieaugumam ir ražošanas apjomu kāpums atbalsta saņēmējiem, un tas saistīts arī ar zemes platību palielinājumu utt. Tomēr apjomu kāpumam pastāv arī netiešais pozitīvais – multiplikatora efekts, jo palielinās šo saimniecību pieprasījums pēc pakalpojumiem, papildus darba vietas iegūtās produkcijas pārstrādei utt. Netiešo efektu novērtējums veikts indikatīvi, pieņemot, ka summāri tas nebūs negatīvs. Vērtēšanas 4.solis Šajā solī, izmantojot iepriekš apkopoto informāciju, tiek sniegts vērtējums par pasākuma rezultātiem, kā arī plašāk – par programmas un tās daļu rezultātiem. Apkopojums par sasniegtajiem ekonomiskās ietekmes rādītājiem (tai skaitā salīdzinājumā ar plānoto līmeni un izmaksāto finansējuma apjomu) 1. un 3.asu pasākumos ir sniegts 2.pielikumā. Tabulā ietvertie dati aptver laiku no Programmas sākuma (lielākajā daļā pasākumu - 2008.gads) līdz Vidustermiņa ziņojuma sastādīšanai 2010.gadā. No iegūtajiem rezultātiem redzams, ka ekonomiskā izaugsme (papildus iegūtā pievienotā vērtība) salīdzinot 180 Autora aprēķini, izmantojot SUDAT un CSP datus 182 ar piešķirto finansējumu kopumā ir atbilstoša plānotajai (1.ass pasākumos pie 19% izmaksātā finansējuma ekonomiskā izaugsme novērtēta 17% no plānotās, bet 3.ass pasākumos attiecīgi 13% un 16%), taču daudz sliktāki rezultāti ir darba produktivitātes kāpumā lauksaimniecībā un mežsaimniecībā (11% no plānotā; tas var būt saistīts arī ar krīzes ietekmi 2009.gadā), bet jo īpaši – darba vietu radīšanā ārpus lauksaimniecības – tikai 7% no plānotā (3.ass pasākumos, kur tiek izvirzīts šāds mērķis). Jaunāki dati darba izstrādes gaitā nav pieejami, jo sakarā ar ievērojamo darba apjomu pilnu Programmas ietekmes novērtējumu plānots veikt 2 reizes – uz Vidustermiņa un ex-post novērtējumu (pēc Programmas beigām), bet svarīgāko rādītāju novērtēšana plānota arī 2012.gada otrajā pusē, ievērtējot programmas rezultātus līdz 2011.gada beigām. Salīdzinot atsevišķus pasākumus, kuru mērķis ir ekonomiskās izaugsmes veicināšana, ir aprēķināta ekonomiskā izaugsme, kas izteikta neto pievienotās vērtības pieaugumā, saskaņā ar sākumā aprakstīto metodiku rēķinot uz 1000 LVL ieguldītā sabiedriskā finansējuma. Šajā nolūkā gan faktiski izmaksātais sabiedriskais finansējums (kopš LAP 2007.-2013.realizācijas sākuma), gan neto pievienotās vērtības izmaiņas attiecināti uz vienu saņēmēju (112. un 312. pasākumos – projektu). Tā rezultātā iegūstam savstarpēji salīdzināmu lielumu, neatkarīgi no pasākuma faktiskā apjoma un finansējuma apguves pakāpes. No iegūtajiem datiem redzams, ka salīdzinājumā ar citiem ieguldījumu pasākumiem tieši Lauku saimniecību modernizācija, kurš ir arī apjomīgākais pasākums, līdz šim uzrāda sliktākos rezultātus. Daudz labāki rezultāti atzīmēti mazo saimniecību atbalsta pasākumā “Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijai”, kā arī pasākumā “Uzņēmumu radīšana un attīstība”, kas paredzēts lauku ekonomikas dažādošanai (3.16.tabula). 3.16.tabula. Neto pievienotās vērtības pieaugums LAP pasākumos uz saņēmēju un 1000 LVL publiskā finansējuma181 Pasākums Izmaksātais publ.finansēj. uz saimn. Neto piev.vērt. (NPV) pieaugums NPV pieaug. uz 1000 LVL publ.finansējuma 112. Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem 24033 2337 97 121. Lauku saimniecību modernizācija 32967 -4289 -130 141. Daļēji naturālo saimn. pārstrukturizācija 1554 702 452 312. Uzņēmumu radīšana un attīstība 75235 44700 594 181 Autora aprēķins, izmantojot LAD un SUDAT datus 183 Izvērtējot pieejamos datus pasākumā „Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem”, konstatēts, ka atbalstītajās saimniecībās ļoti strauji audzis neto apgrozījums: no 281.8 tūkst. LVL 2009.gadā līdz 486.4 tūkst. LVL 2010.gadā jeb par 73% (dati bija pieejami tikai par 16 saimniecībām). Tā kā izmaksas šīm pašām saimniecībām pieaugušas tikai par 41%, varam konstatēt, ka jau tagad vērojama ekonomiskā atdeve no šī pasākuma. Par šo pasākumu varēja analizēt tikai viena gada tendences, jo pasākums sākts 2009.gadā. Kaut arī ekonomiskie ietekmes rādītāji ir vairāki (otrs no tiem – darbavietu radīšana, bet trešais – darba produktivitāte), šie rādītāji ir savstarpēji saistīti un faktiski izriet no ekonomiskās izaugsmes. Proti – ja izaugsme ir pozitīva, tad tā izpaudīsies vai nu kā darba produktivitātes kāpums, vai arī radīs iespēju palielināt nodarbinātību. Salīdzinājumam apkopoti pasākuma “Lauku saimniecību modernizācija” novērtēšanas dati Igaunijā. Arī šajā valstī minētā pasākuma tiešais efekts laikā no 2007. līz 2010.gadam ir iegūts negatīvs, pie tam izteiktāks nekā Latvijā (-23 100 EUR jeb -16 170 LVL / saimniecību), tiesa, arī saimniecības Igaunijā vidēji ir lielākas. Tomēr arī kopējais efekts (neto pievienotās vērtības izmaiņas pirktspējas paritātē) Igaunijā šajā laikā ir negatīvs (-9793 EUR/ saimniecību; Latvijā +360 EUR). Igaunijas vērtētāji vēl nedod šai situācijai skaidrojumu (dati ir provizoriski), tomēr autora skatījumā viens no iemesliem var būt, ka veiktās investīcijas krīzes laikā nav spējušas sevi atpelnīt. Iegūtie rezultāti sasaistās arī ar darba 1.nodaļā minēto, ka investīciju atbalsts tiek atzīts par vienu no neefektīvākajiem ienākumu paaugstināšanas veidiem. Var piebilst, ka šis atbalsta veids ir arī ļoti riskants īpaši attiecībā pret krīzes situācijām, jo sekmē ekonomiski nepārdomātu investīciju izdarīšanu, un izmainoties ārējai videi, var novest saimniecības pie lieliem zaudējumiem un pat bankrota (Treisijs, 1996 u.c.). Vērtēšanas 5.solis Pasākuma „Lauku saimniecību modernizācija” gaitas, apjoma, atbalsta struktūras un līdzšinējo rezultātu analīze ļauj izdarīt šādus galvenos secinājumus par pasākuma gaitu un ieteikumus turpmākā investīciju atbalsta uzlabošanai: 1. Plānotie pasākuma apjomi atbalstāmo saimniecību skaita ziņā un uzbūvējamo vai rekonstruējamo būvju apjoma ziņā liecina, ka to apjoms ir nepietiekams pasākuma izvirzīto mērķu sasniegšanā Latvijas lauksaimniecības sektora līmenī. Pasākums kaut arī var dot ieguldījumu konkrēto atbalsta saņēmēju konkurētspējas paaugstināšanā, tomēr tā klientu skaits novados ir tikai vidēji 3-4% no aktīvo saimniecību skaita. To saimniecību skaitā, kuras vismaz 50% produkcijas ražo pārdošanai, atbalsta saņēmēju ir vairāk, taču klientu analīze 184 rāda, ka tikai lielo saimniecību grupā (ar SI virs 50 000 EUR) atbalsta saņēmēju īpatsvars pārsniedz 50%, bet starp vismazākajām saimniecībām (SI zem 4000 EUR) tas nesasniedz pat 1%. 2. Reģionālo ierobežojumu ieviešana vērtējama pozitīvi, jo neraugoties uz to, visaktīvāk finansējums apgūts Zemgalē (šajā reģionā ir vislielākais publiskais finansējums uz LIZ ha, kā arī visvairāk projektu uz 1000 saimniecībām). Zemgales reģions saņēmis 25% no publiskā finansējuma, un tajā, kā arī Pierīgas reģionā visātrāk tika apgūts reģionam piešķirto līdzekļu limits, kas vēlākajās kārtās ļāva lielākam līdzekļu īpatsvaram nonākt citos reģionos. 3. Pasākums sekmē resursu koncentrēšanos divās galvenajās apakšnozarēs – graudaugu un piena ražošanā. Ja piena nozares lielais īpatsvars būtu vērtējams pozitīvi, tad graudaugu gadījumā, īpaši pie pašreizējām augstajām graudu cenām būtu lietderīgāk atbalstu virzīt uz citām nozarēm, kas spētu saražot lielāku pievienoto vērtību Latvijā. Atbalsta koncentrācija graudaugiem vērtējama kontekstā ar tā koncentrēšanos Zemgalē un lielajās saimniecībās. 4. Virs 67% no atbalsta nonāk lielajās un ļoti lielajās saimniecībās, kuras, kā liecina to ekonomiskie rādītāji, kā arī aptauju dati, pašas būtu spējīgas (kaut dalēji) finansēt ieguldījumus, taču pasākums nesekmē mazo saimniecību attīstību, jo tām trūkst līdzekļu līdzfinansējumam, kā arī zināšanu un pieredzes projektu sagatavošanā. Taču esošajos projektos mazo saimniecību rezultāti neatpaliek no lielajām, bet iepriekšējā periodā bijuši pat labāki. Tas rada nepieciešamību attīstīt cita veida atbalsta instrumentus mazo lauku saimniecību attīstības sekmēšanai 6. Pasākuma līdzšinējā ekonomiskā atdeve ir vērtējama kā nepietiekama. Kopumā bruto pievienotās vērtības palielinājums, saskaņā ar līdzšinējo vērtējumu, 2008.-2011.gados bijis tikai 12,6% no pasākumā ieguldītā publiskā finansējuma, bet kopā ar netiešo ietekmi ekonomiskā izaugsme veido 63% no plānotās. Atbalsta izlietojuma struktūras, sasniegto ekonomisko rezultātu analīze rāda, ka potenciāli būtu iespējams atbalstu izlietot efektīvāk, par prioritāti izvirzot tādus projektus, kas dotu lielāku pievienoto vērtību, radītu vairāk darba vietas laukos, spētu nostiprināt pašreizējās daļēji naturālās saimniecības, kuru skaits ir daudz lielāks nekā lielo saimniecību, kuras pie tam jau ir izmantojušas vairākus ES projektus. Minēto kritēriju izstrādei ir lietderīgi turpmāki pētījumi un konsultācijas gan ar lauksaimnieku pārstāvjiem, gan politikas veidotājiem. 7. Analīze ļauj secināt, ka pasākums pašreizējā formā nevar būt vienīgais un galvenais pasākums, kas paredzēts lauku saimniecību konkurētspējas uzlabošanai. Tam nepieciešami 185 cita veida pasākumi, kas skartu tās saimniecības, nozares utt., ko šis pasākums aptver ļoti maz, kā arī plašāk pieejamas konsultācijas, apmācības u.c., lai darītu efektīvāku finansējuma izlietošanu. Ir nepieciešami atsevišķpasākumi, kas specifiski orientēti uz mazām un vidējām saimniecībām, kurām trūkst pašu līdzekļu ieguldījumiem, kā arī tās nespēj uzņemties kredītsaistības. 8. Kvalitatīvākai pasākuma novērtēšanai lietderīgi uzlabot LAD datu bāzes kvalitāti un atvērtību lietotājiem. Būtu lietderīgi ieviest datu loģisko kontroli, kā arī atvieglot datu iegūšanu, kas radītu iespēju regulārāk atjaunot novērtētāju rīcībā esošo informāciju. 3.2.2. Kompensējošie platību maksājumi un to ietekme uz saimniecību ekonomiku Visplašāk izplatītie atbalsta maksājumi, kas Latvijā tika ieviesti līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā, ir maksājumi par platībām. No tiem galvenais ir vienotais platību maksājums (VPM), kuru saņem katrs lauksaimnieks, kas tam pieteicies un atbilst tā saņemšanas prasībām. Šī maksājuma sākotnējais apmērs bija 25% apmērā no ES standarta likmes, un pakāpeniski laikā līdz 2013.gadam ir plānots tā pieaugums par 5 procentpunktiem, tā sasniedzot ES līmeni. VPM netiek maksāts no Lauku attīstības programmas līdzekļiem, līdz ar to plašāka šī konkrētā maksājuma ietekmes analīze valsts līmenī nav veikta. Pārējie maksājumi ir kompensējoša rakstura. Lauku attīstības programmā ietilpst 3 šāda veida maksājumu grupas par lauksaimniecības zemēm:  2.1.2. pasākums „Maksājumi lauksaimniekiem par nelabvēlīgiem dabas apstākļiem teritorijās, kas nav kalnu teritorijas” (MLA),  2.1.3. pasākums „NATURA 2000 maksājumi un maksājumi, kas saistīti ar Direktīvu 2000/60/EKK”,  2.1.4. pasākums „Agrovides maksājumi”. Atbalsts šajos pasākumos ir kompensācija par zaudējumiem un negūtajiem ienākumiem, kas saistīti ar apgrūtinājumiem un paaugstinātu saistību uzņemšanos vides aizsardzības nolūkā saimnieciskajā darbībā. Tie galvenokārt ir saistīti ar lauku attīstības trešā darbības virziena – lauku dabas resursu ilgtspējīga apsaimniekošana – realizāciju, tomēr dod ieguldījumu arī ienākumu vairošanā laukos (2.virziens). Šo maksājumu ietekmes analīze detalizēti veikta autora veiktajā pētījumā „2.ass platībmaksājumu ekonomiskās ietekmes analīze dažādās saimniecību grupās un alternatīvu 186 ienākumu palielināšanas iespēju izvērtējums” (2011).182 Pētījumu rezultāti ir apkopoti publikācijā un par tiem ziņots starptautiskā konferencē (Horvātija, 2012.)183. Turpinājumā piedāvāta konspektīva analīze, ievērojot vērtēšanas soļus. Vērtēšanas 1.solis Vispirms ir aplūkots, kāds ir saimniecību loks, kas saņem platību maksājumus; kā tas saskan ar saimniecību struktūru valstī un LAP projektos iesaistīto saimniecību struktūru. Saskaņā ar LAD datiem, tieši platību maksājumi ir vispopulārākā LAP daļa. No 64 036 atbalsta saņēmējiem (fiziskas un juridiskas personas, kas pieteikušies atbalstam 2007.- 2009.gados), tikai mazāk kā 10% ir pieteikušies LAP projektu pasākumiem. Savukārt platību maksājumus ir izmantojis šāds klientu daudzums: 56 201 klients – MLA maksājumi 7023 klienti – NATURA 2000 8862 klienti – Agrovides maksājumi (neiekļaujot iepriekšējā perioda apakšpasākumus „Buferjoslu ierīkošana”un „Vēja erozijas ierobežošana”). Pārskats par finanšu izlietojumu līdz 2012.gada 1.septembrim sniegts 3.1. tabulā. Kopējie pieejami līdzekļi analizējamos pasākumos visam periodam ir 336,5 milj.LVL (kas veido 35% no LAP publiskā finansējuma), no kuriem 330,8 milj.LVL ir jau izmaksāti vai rezervēti. Analizējot platību maksājumu saņēmēju struktūru dalījumā pa saimniecību lieluma grupām (3.7.attēls), redzam, ka tieši platību maksājumos, atšķirībā no ieguldījumu projektiem, saņēmēju struktūra ir salīdzinoši tuva saimniecību struktūrai valstī. Lai veiktu šādu dalījumu, katrai saimniecībai – LAD klientam tika aprēķināts ELV, ņemot vērā to audzējamās lauksaimniecības kultūras un lopu skaitu. Līdzīga struktūra ir arī citos platību maksājumos: pasākumā NATURA 2000 ir pat vēl lielāks īpatsvars mazajām saimniecībām (91% saņēmēju ir zem 2 ELV), bet Agrovides pasākumos nedaudz lielāks īpatsvars vidējām saimniecībām (zem 2 ELV – 70%, 2-4 ELV – 12%, bet 4-40 ELV – 16%. Līdz ar to, atšķirībā no projektu pasākumiem (kuros daudz lielākā 182 Pētījums pieejams: http://www.lvaei.lv/?lang=1&menu=54&itemid=194 183 Veveris A. Impact of area payments on land use and income of agricultural farms: Latvian case // Proceedings of 47th Croatian and 7th International Symposium on Agriculture, February 13-17, 2012, Opatija, Croatia. 187 mērā tiek atbalstītas lielās saimniecības), ar platību maksājumiem daudz lielākā mērā tiek atbalstītas mazās un vidējās saimniecības. 3.7.attēls. Lauku saimniecību lieluma struktūra: visas aktīvās lauku saimniecības un 2.1.2. pasākumā „Maksājumi par nelabvēlīgiem apstākļiem citās teritorijās (izņemot kalnu teritorijas)” (ELV)184 Būtiski atšķirīga no projektiem ir arī šo maksājumu reģionāla struktūra. MLA atbalsts tiek piešķirts saimniecībām, kuras atrodas noteiktās teritorijās – lauksaimniecībai mazāk labvēlīgos apvidos. Par tādiem noteikti ap 75% Latvijas teritorijas, izņemot Pierīgas novadus, Zemgales līdzenuma lielāko daļu, daudzus piekrastē esošus pagastus, kā arī dažus citus pagastus (saskaņā ar 2002.gadā noteiktiem kritērijiem)185. MLA ietilpst viss Latgales, kā arī gandrīz viss Vidzemes reģions. Līdz ar to, no 56,2 tūkst. saimniecībām, kuras saņem šos maksājumus, 27,9 tūkst. jeb 50% atrodas Latgalē, 22% - Vidzemē, bet pārējos reģionos kopā tikai 28% (savukārt visu saimniecību īpatsvars šajos reģionos ir attiecīgi 35%, 19% un 46%). Arī Agrovides un NATURA 2000 maksājumos lielākie finansējuma saņēmēji ir Vidzeme (34%) un Latgale (33%). 184 Datu avoti: CSP, aprēķini no LAD datubāzes datiem. 185 Autors 2012.gadā piedalīies pētījumā ar mērķi aktualizēt MLA teritoriju iedalījumu, ņemot vērā pašreiz aktuālos kritērijus. Pētījuma rezultāti iesniegti ZM. Saim niecību lie lum a struktūra pasākum ā 2.1.2. "Atbalsts m azāk labvēlīgiem apvidiem " < 2 84% 8-16 2% 16-40 2% 4-8 4% 2-4 7% 40-100 1% >100 0% Lauku saimniecību struktūra Latvijā (%) < 2 80% 4-8 5% 2-4 10% 16-40 1% 8-16 3% 40-100 1% >100 0% 188 Minētie rādītāji no lauku attīstības sekmēšanas viedokļa liecina par labvēlīgu atbalsta saņēmēju struktūru, jo prioritāri tiek attīstīti ekonomiski vājākie reģioni, turklāt atbalstīto saimniecību struktūra ir tuva faktiskajai. Vērtēšanas 2.solis Atbalsta ietekme uz saimniecību ekonomiku Analizējot platību maksājumu ietekmi uz saimniecību ekonomisko situāciju (galvenokārt analizēts MLA pasākums), konstatēts, ka maksājumu loma ienākumu nodrošināšanā ir būtiska, it īpaši mazajām un vidējām saimniecībām. Dalot saimniecības 3 galvenajās lieluma grupās, novērots, ka vislielākā nozīme MLA maksājumiem ir vidēja lieluma saimniecībās – tajās šis maksājums sedz vislielāko daļu no neto pievienotās vērtības (no 13,5% 2007.gadā līdz 21,5% 2009.gadā). Arī pārējās saimniecībās NPV daļa, kuru sedz maksājums, ir ievērojama – 2009.gadā mazajās saimniecībās tā veidoja 17% no NPV, bet lielajās – 14%. (3.17.tabula). 3.17.tabula. Neto pievienotā vērtība uz darbaspēka vienību (NPV/GDV) MLA atbalstu saņēmušajās saimniecībās salīdzinājumā ar pārējām, un atbalsta daļa NPV galvenajās lieluma grupās (2007.-2009.)186 (LVL gadā) S-bu skaits izlasē 2007 2008 2009 S-bu skaits, kurām segti zaudēj.* Mazās saimniecības (2-8 ELV) Nav MLA 74 3195 2942 2084 Ir MLA 135 4857 3669 3157 5 t.sk. maksājums 585 526 533 Vidējās saimniecības (8-40 ELV) Nav MLA 115 7887 7293 4395 Ir MLA 257 8918 6363 5838 18 t.sk. maksājums 1207 1109 1252 Lielās saimniecības (virs 40 ELV) Nav MLA 107 14929 13502 8823 Ir MLA 146 16012 11258 6123 9 t.sk. maksājums 852 780 859 Visas saimniecības Nav MLA 296 9259 8450 5422 Ir MLA 538 9824 7015 5243 32 t.sk. maksājums 904 829 911 * bez MLA atbalsta saimniecību neto pievienotā vērtība būtu negatīva, bet ar šo atbalstu - pozitīva 186 Autora aprēķini no SUDAT datiem 189 Zviedrijas eksperti norāda, ka viens no būtiskākajiem rādītājiem, kā var vērtēt kompensācijas maksājumu nozīmi, ir – cik % no saimniecībām bez minētā atbalsta būtu pārtraukušas darbību. Šim nolūkam izvēlēts rādītājs – Saimniecību īpatsvars, kurām ar MLA atbalstu segti zaudējumi (līdzīgu rādītāju var pielietot arī citos pasākumos). 3.16.tabulas pēdējā ailē norādīts saimniecību skaits, kurām bez MLA maksājuma saņemšanas NPV būtu bijusi negatīva, taču ar maksājumu tā bija pozitīva. (Šī informācija norādīta par 2009.gadu, kad bija aplūkotajā periodā grūtākā ekonomiskā situācija). Redzams, ka šādu saimniecību ir 32 jeb 6% no atbalsta saņēmējiem, pie tam visvairāk – 7% to ir vidējo saimniecību grupā. Ja salīdzinām ekonomiskos rezultātus MLA un ārpus MLA, redzams, ka mazās un daļēji arī vidējās saimniecības veiksmīgāk darbojas tieši MLA teritorijās. Tā, mazo saimniecību grupā MLA teritorijās aplūkotajā 3 gadu periodā bijusi par 42% augstāka NPV nekā ārpus MLA, savukārt vidējās saimniecībās – par 8% augstāka. Turpretī lielo saimniecību grupā tendence ir pretēja – neraugoties uz saņemtajiem atbalsta maksājumiem, kopumā 3 gados par 5% augstāka NPV bijusi ārpus MLA esošā saimniecībās (atbalsta nesaņēmēji). Tas liecina, ka īpaši mazo saimniecību grupā MLA maksājumiem ir liela nozīme ne tikai kā tiešam ienākumu atbalstam, bet arī tie veicina saimniecisko darbību un tās efektivitāti, jo papildus iegūtā pievienotā vērtība visus aplūkotos 3 gadus bijusi ievērojami lielāka nekā MLA maksājuma summa. Savukārt lielajās saimniecībās lielāka nozīme pievienotās vērtības veidošanā ir tirgus situācijai, nevis maksājumu summai). Maksājumu ietekme uz zemes izmantošanu Atbilstoši LAP pasākumos izvirzītajiem mērķiem konkrētajiem pasākumiem, ir pētīta 2.1.2 pasākuma. „Maksājumi par nelabvēlīgiem apstākļiem citās teritorijās (izņemot kalnu teritorijas)” ietekme uz lauksaimnieciskās zemes izmantošanas turpināšanu MLA teritorijās, kā arī 2.1.4./1 apakšpasākuma „Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība” ietekme uz bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražošanu, kā arī bioloģiskās lauksaimniecības metožu pielietošanu LIZ platībās. Ņemot vērā, ka maksājumu saņēmēji šāda veida atbalstu saņem jau kopš 2004.gada, lai noskaidrotu šo maksājumu ietekmi uz lauku saimniecību ekonomiku, kā bāzes informācija tika izmantoti dati par stāvokli 2003.gadā. Statistikas dati rāda, ka sējumu platības mazāk labvēlīgo apvidu zemēs ir būtiski palielinājušās, un to pieaugums bijis straujāks, nekā teritorijās ārpus MLA. Lielākā daļa no 190 neizmantotās zemes atgriezta apritē MLA teritorijās. Turklāt izmantotās LIZ pieaugums ir vēl lielāks nekā neizmantotās LIZ samazinājums: kopumā no 2003.līdz 2010.gadam izmantotās zemes platība lauku saimniecībās pieaugusi par 292 tūkst. ha (par 20%), bet neizmantotās LIZ platība samazinājusies par 216 tūkst. ha (par 63%). (3.8.attēls). 1495 1705 1776 1787 340 220 155 124 0 200 400 600 800 1000 1200 1400 1600 1800 2000 2003 2005 2007 2010* tūk st. ha Iz m antotā LIZ Ne iz m antotā LIZ 3.8.attēls. Lauku saimniecībās esošās LIZ izmantošana Latvijā 2003.-2010.gados187 * Par 2010.gadu uzrādītais apjoms ir nedaudz mazāks, jo netika apsekotas visas saimniecības (dati iekļauj 83,1 tūkst.aktīvo saimniecību). Tā kā MLA maksājumi skar visplašāko teritoriju salīdzinot ar citiem LAP finansētajiem platību maksājumiem, turklāt tie ir diferencēti atkarībā no teritorijas statusa (1., 2.un 3.kategorijas MLA teritorijas), ir pamats uzskatīt, ka lielākā LAP ietekme lauksaimniecības zemju apsaimniekošanas sekmēšanā ir tieši MLA maksājumiem. MLA maksājumu lomu sējumu platību pieaugumā labi parāda to dinamika reģionu griezumā. Šim nolūkam salīdzināti divi plašāki laika periodi: sējumu platību izmaiņas 10 gadu laikā līdz MLA maksājumu ieviešanai (1994.-2003.g.) kā arī kopš MLA maksājumu ieviešanas (2003.-2010.g.). Rezultāti apkopoti 3.9.attēlā. Graudu, kartupeļu un lauku dārzeņu sējumi iekļauti tādēļ, ka par tiem CSP sniedz salīdzināmus datus. Kopš 2003.gada ir būtiski pieaugušas rapšu platības, līdz ar to kopējais sējumu platību pieaugums 2003.-2010.g. būtu vēl lielāks. Palielinājušās arī ilggadīgo zālāju platības, taču tās šajā salīdzinājumā apzināti ignorētas, jo var nebūt tieši saistītas ar produkcijas ieguvi. 187 Datu avots: LR Centrālā statistikas pārvalde 191 75% 107% 92% 65% 76% 111% 118% 122% 119% 110% 0% 20% 40% 60% 80% 100% 120% 140% Pierīga Zemgale Kurzeme Vidzeme Latgale Sē jum u p lat ība s i zm aiņ as % 1994.-2003. 2003.-2010. 3.9.attēls. Sējumu platību dinamika Latvijas reģionos 1994.-2010.g. (graudu, kartupeļu un lauka dārzeņu sējumi)188 No veiktā salīdzinājuma redzams, ka laikā līdz 2003.gadam vienīgi Zemgalē platības palielinājās, bet citur, īpaši Vidzemē, strauji samazinājās. Tomēr pēc MLA maksājumu ieviešanas situācija ir strauji mainījusies. Platības ir pieaugušas visos reģionos, bet īpaši nozīmīgas izmaiņas sējplatību dinamikā ir Vidzemē un Latgalē, kuri ir galvenie MLA reģioni. Atbalsta ietekme uz bioloģiskās saimniekošanas metožu izplatību un bioloģisko produktu ražošanu Arī bioloģiskā lauksaimniecība Latvijā strauji attīstījās kopš atbaksta maksājumu ieviešanas 2004.-2006.gados. Ja pirms 2004.gada sertificēto bioloģisko saimniecību skaits nepārsniedza dažus simtus, tad jau 2006.gadā tādu (ieskaitot pārejas perioda saimniecības) bija vairāk kā 4000. Bioloģiskās saimniekošanas popularitātes straujš pieaugums, kā redzam, bija vienreizējs, ko izraisīja salīdzinoši augstie maksājumi par bioloģiski apsaimniekotām platībām. Turpmāk, kā rāda 3.18.tabulas dati, bioloģiskās saimniekošanas metožu izplatības temps krietni samazinājās, tomēr joprojām turpinās neliela pieauguma tendence bioloģiski apsaimniekoto platību un saimniecību skaita ziņā, kas vērtējama pozitīvi. Turklāt 2010.gadā ir pieaudzis 1.pārejas gada platību apjoms – tādu ir 19 tūkst.ha. 188 Datu avots: LR Centrālā statistikas pārvalde 192 Sliktāka tendence vērojama produkcijas ražošanā. Tabulā apkopotie dati liecina, ka laikā no 2006. līdz 2010.gadam praktiski visiem bioloģiskās produkcijas veidiem ražošanas apjoms ir samazinājies, neraugoties uz platību pieaugumu. Vienīgi graudu un aitas gaļas ražošana ir saglabājusies 2006.gada līmenī, pārējiem produktiem ir kritums (dažiem pat vairāk kā 50% - olas, piena produkti; arī augļu un ogu ražošana samazinājusies gandrīz divkārt). Minētos produkcijas daudzumus salīdzinot ar kopējo valstī saražoto apjomu, varam aprēķināt, ka 2010.gadā Latvijā bioloģiski tika saražoti 3% gaļas, 7% piena, 0,1% olu, 3% graudu, 4% kartupeļu, 1% dārzeņu, bet lielākais īpatsvars bioloģiskajai produkcijai ir medus (21%) un augļu un ogu (12%) kopējā apjomā. Taču kopumā ņemot, tas ir ievērojami mazāk nekā varētu saražot, apsaimniekojot 9% no kopējās izmantotās LIZ. Tas liecina, ka neraugoties uz maksājumu sistēmas pilnveidošanu (atšķirīgu maksājumu likmju ieviešana atkarībā no produkta, realizācijas ieņēmumu nepieciešamību) ar to ir par maz, lai sekmētu produktu ražošanas attīstību. Pašreizējais atbalsta mehānisms, jāatzīst, ka joprojām sekmē tikai platību izmantošanu, bet nevis gala produkcijas ieguvi un realizāciju. 3.18. tabula. Bioloģisko saimniecību skaits, platības un saražoto produktu daudzums Latvijā 2006.-2010.g. (ieskaitot pārejas perioda saimniecības)189 Rādītāji 2006 2007 2008 2009 2010 Saimniecību skaits 4092 4120 4202 4300 … Bioloģiski apsaimniekotās platības, tūkst. ha (iesk. pārejas perioda) 147,3 149,0 160,0 160,2 166,3 Liellopu gaļa (tūkst.t) 2,5 2,6 2,1 2,3 2,1 Aitu gaļa (tūkst.t) 0,14 0,14 0,13 0,21 0,14 Piens (tūkst. t) 62,1 63,2 47,9 66,5 57,1 Piena produkti (tūkst.t) 0,25 0,25 0,13 0,27 0,07 Olas (tūkst. gab.) 1561 1404 1220 448 608 Medus (t) 202 192 136 112 141 Graudi (tūkst .t) 41,7 46,0 47,3 45,3 41,6 Kartupeļi (tūkst.t) 23,7 24,9 18,7 17,8 18,6 Dārzeņi (tūkst.t) 2,7 2,6 1,4 2,1 2,0 Augļi un ogas (tūkst.t) 2,7 2,0 1,4 1,8 1,4 Te var atcerēties Eiropas KLP pirmsākumus, kad sākotnēji tika izveidota sistēma, kas stimulēja ražošanas attīstību (cenu, ieguldījumu atbalsts), uz platību maksājumiem pārejot tikai tad, kad bija vajadzīgs tieši ierobežot ražošanu, vienlaikus saglabājot ienākumus. Līdz ar to arī citu valstu pieredze rāda, ka platību maksājumi nav veids, kā celt ražošanas apjomu, 189 ZM no kontroles organizāciju datiem 193 īpaši ja tas saistīts ar saimniekošanas sistēmas maiņu kā šajā gadījumā, saimniecībām pārejot uz bioloģisku ražošanu. Pētījumā apkopoti arī lauksaimnieku aptaujās izteiktie viedokļi par vēlamajām atbalsta metodēm. Aptaujas rāda, ka respondenti visaugstāk novērtē tieši platību maksājumus, tajā pašā laikā liela daļa respondentu norāda arī uz citu atbalsta veidu lietderību. Piemēram, bioloģisko saimniecību aptaujā 59% respondentu norāda, ka saimniecības attīstībai piemēroti būtu maksājumi par pārdoto produkciju, bet 52% - atbalsts investīcijām. Vērtēšanas 3.solis 2.ass pasākumiem EK definētie ietekmes rādītāji vērtē ietekmi uz vidi, nevis ekonomiku, jo šo pasākumu galvenais mērķis ir saistīts ar vides saglabāšanu. Šie rādītāji nav promocijas darba pētījuma objekts. Tomēr nenoliedzami, ka katrs maksājums rada arī ekonomisko ietekmi, kas īpaši būtiski ir Latvijas situācijā. Pozitīvais maksājumu efekts izpaužas sakarā ar to kompensējošo raksturu, izlīdzinot saimniekošanas apstākļus teritorijās ar atšķirīgu ienesīgumu. Līdz ar to tie veicina vienmērīgu zemes apsaimniekošanu, nodarbošanos ar lauksaimniecību tādās teritorijās, kurās dabiskais ienesīgums ir mazāks. Kā iepriekš minēts, pasākums ir sekmējis sējumu platību izlīdzināšanos dažādos reģionos un samazinājis graudu sējumu koncentrāciju Zemgales un Pierīgas reģionos. Pievienotās vērtības analīze ļauj secināt, ka MLA maksājumiem ir svarīga loma to saimniecību salīdzinošās konkurētspējas nodrošināšanā, kuras atrodas lauksaimniecībai mazāk labvēlīgās teritorijās. Nosacīti aprēķināts, ka 2007. un 2008.gados MLA maksājumi faktiski kompensēja mazāk kā 50% no neiegūtās pievienotās vērtības salīdzinot ar citām teritorijām, un vienīgi 2009.gadā kompensācija bija pilnīga, sasniedzot 101% (skat.3.19. tabulu). Latvijas teritorijā lauksaimniecības nosacījumi (zemes kvalitāte, infrastruktūra, realizācijas iespējas u.c.) dažādās valsts vietās ir ļoti atšķirīgi, tādēļ kompensējošiem maksājumiem, kas palīdz izlīdzināt teritoriālās atšķirības, ir ļoti liela un iespējams pat izšķiroša nozīme, lai veicinātu lauksaimniecisko darbību valsts lielākajā daļā. Pašlaik neviens cits atbalsta veids to pietiekamā mērā nespēj aizvietot. 194 3.19.tabula. MLA atbalsta ietekme uz neto pievienotās vērtības (NPV) līmeni un kompensācijas pietiekamības novērtējums Latvijas SUDAT kopas saimniecībās 2007.- 2009.gados190 Rādītāji/Gads 2007 2008 2009 NPV/GDV MLA atbalsta saņēmējiem (EUR) 13574 9773 7450 NPV/GDV pārējās saimniecībās (EUR) 15451 11895 7441 MLA atbalsta īpatsvars NPV (atbalsta saņēmējiem) 11% 13% 23% NPV/GDV MLA atbalsta saņēmējiem (bez MLA maksājumiem) (EUR) 12061 8521 5739 Kompensācijas pakāpe (% no NPV starpības starp MLA un citiem reģioniem)** 45% 37% 101% Arī citu valstu pieredze (gan ES, gan ārpus tās, piemēram, Japānā) liecina, ka kompensācijas maksājumi par saimniekošanu lauksaimniecībai mazāk piemērotās teritorijās iegūst popularitāti un tiek atzīti kā sekmīgs veids kā atbalstīt ekonomiski mazāk aktīvus reģionus un pasargāt lauksaimnieciskās zemes no pamešanas (Hashiguchi, 2010). Ļoti nozīmīgs vispārējās ietekmes rādītājs, īpaši pašreizējā situācijā Latvijas laukos, ir atbalsta ietekme uz darba vietu radīšanu (pilna laika vienībās). Lauksaimniecībā gan pastāvīgi vērojama darbavietu samazināšanās, taču arī šādā situācijā būtiski ir analizēt, kā dažādi atbalsta veidi ietekmē nodarbinātību. MLA maksājumu ietekme uz nodarbinātību ir analizēta, apkopojot datus par saimniecībās nodarbinātajiem (pilna laika vienībās) 2007.-2010.gados, izveidojot 2 grupas: vienā ir atbalsta saņēmēji, otrā saimniecības, kuras atbalstu nav saņēmušas, katrā no tām aprēķinot nodarbinātības līmeni un tā izmaiņas vidēji saimniecībā. Lai mazinātu struktūras ietekmi, tās dalītas 3 grupās atkarībā no ekonomiskā lieluma. Dati, kas apkopoti 3.20.tabulā, norāda uz izteikti pozitīvu maksājumu ietekmi tieši lielāko saimniecību grupā (vidēji katrā no tām, saskaņā ar aprēķinu, izdevies saglabāt 8 pilna laika darba vietas salīdzinot ar tās pašas grupas saimniecībām bez šāda atbalsta. Iegūtie rezultāti ir attiecināti uz visu lauksaimniecības nozari, ņemot vērā atbalstīto saimniecību skaitu attiecīgajās lieluma grupās un vidējo nodarbinātības līmeni tajās. Rezultātā iegūts, ka caurmērā katru gadu 2008.-2010.gados MLA atbalsts ļāvis saglabāt vismaz 1000 pilna laika darba vietu tieši lauku saimniecībās. 190 Aprēķini no SUDAT datiem, izmantojot autora izveidotu metodiku 195 3.20.tabula. Darba patēriņa izmaiņas vidēji saimniecībā ar un bez 2.1.2. pasākuma atbalsta 2007.-2010.g. galvenajās lieluma grupās (pilna laika vienībās)191 2007 2008 2009 2010 Starpība (2007.- 2010.) (%) Mazās (2-8 ELV), ar MLA atbalstu 1,92 1,87 1,81 1,75 91 Mazās (2-8 ELV), bez MLA atbalsta 1,95 1,88 1,79 1,79 92 Starpība ar/ bez atbalsta pret 2007.g. 0,02 0,05 -0,01 99 Vidējās (8-40 ELV), ar MLA atbalstu 2,72 2,81 2,64 2,36 87 Vidējās (8-40 ELV), bez MLA atbalsta 4,85 4,57 4,12 3,79 78 Starpība ar/ bez atbalsta pret 2007.g. 0,25 0,33 0,24 111 Lielās (virs 40 ELV), ar MLA atbalstu 33,45 32,48 27,98 27,27 82 Lielās (virs 40 ELV),bez MLA atbalsta 53,66 48,43 41,07 39,91 74 Starpība ar/ bez atbalsta pret 2007.g. 2,29 2,38 2,39 110 Turklāt aprēķinā iekļautas tikai strādājošās saimniecības, bet jāņem vērā, ka ārpus MLA teritorijām daudz straujāk ir sarucis mazo saimniecību skaits. Autora rīcībā nav datu, lai šajā gadījumā novērtētu netiešo ietekmi, taču ņemot vērā, ka katra darbavieta ražošanā rada citas ārpus tās, var pieņemt, ka faktiskā ietekme ir vēl lielāka. Vērtēšanas 4.solis MLA atbalsta realizācijas laikā LIZ izmantošana ir ievērojami uzlabojusies, un kā galvenais stimulējošais faktors tam ir platību maksājumi. Bez MLA tiek piešķirti arī citi platību maksājumi, kas tāpat stimulē LIZ izmantošanu (vienotais platību maksājums, kā arī citi LAP 2.ass pasākumi), tomēr MLA atbalstam ir ievērojama nozīme platību maksājumu struktūrā: 2009.gadā tas veido 20% no saņemtajiem šāda veida maksājumiem, turklāt ir specifiski orientēts atbalstīt lauksaimniecībai mazāk labvēlīgos apvidus, kuros neapstrādātas zemes platības bija lielākas (pie 4.soļa). MLA atbalsts, ņemot vērā atbalsta saņemšanas nosacījumus, ir sekmējis ne vien izmantoto platību pieaugumu, bet arī ganāmo mājlopu ganāmpulka palielināšanos atbalstāmajās teritorijās (īpaši gaļas liellopu un aitu), kā arī invazīvo augu apkarošanu. Ekonomiskās krīzes apstākļos, kad 2008.-2009.gados strauji sarukuši saimniecību ienākumi, MLA maksājumu lietderības novērtējumā tieši ienākumu nodrošināšanas funkcija kļuva ļoti būtiska. Ņemot vērā, ka MLA maksājumus saņem 53% aktīvo lauku saimniecību, šiem maksājumiem ir pozitīva ietekme uz saimniecību ekonomiku un lauku sociālo vidi. 191 Autora aprēķini, izmantojot SUDAT datus 196 Zemes platībās, kuru apsaimniekošana rada ievērojami augstākas izmaksas par vidējām, kompensācijas līmenis ir par mazu, lai tās būtu izdevīgi apsaimniekot. Tādēļ plānotais atbalstāmo platību līmenis sasniegts tikai par 84%. Tomēr daļa zemju īpašnieku kopj zemi, arī nesaņemot maksājumus, jo LAD 2010.gadā veiktais apsekojums rāda, ka platības, kurās zeme tiek kopta, ir aptuveni 2 milj.ha, tātad pārsniedz plānoto. Tajā pašā laikā jāatzīst, ka aplūkojamiem platību maksājumiem ir mazāka ietekme uz ražošanas apjomu pieaugumu, jo to saņemšana nav saistīta ar produkcijas ieguvi. Līdz ar to būtu lietderīgi, īpaši bioloģiskās lauksaimniecības atbalstam, daļu no atbalsta tieši vai netieši saistīt ar produkcijas ražošanu, kas palielinātu sabiedrības ieguvumu no minētā atbalsta veida. Vērtēšanas 5.solis No veiktās analīzes var secināt, ka MLA maksājumi sevi attaisno tieši kā kompensācijas maksājumi, lai segtu objektīvu apstākļu ietekmē radušos ienākumu starpību starp mazāk labvēlīgām un pārējām teritorijām. Šie maksājumi ir īpaši vajadzīgi mazajām un vidējām saimniecībām, arī tādēļ, ka tām mazāk pieejams investīciju atbalsts. Tas īpaši redzams mazo saimniecību grupā redzams, kur MLA atbalsta saņēmēji uzrāda ievērojami augstāku pievienoto vērtību nekā pārējās saimniecības, turklāt pozitīvā starpība pārsniedz saņemto MLA maksājumu summu. Tas ļauj izdarīt secinājumu, ka saņemtais atbalsts sniedz papildus atdevi arī caur saimniecību efektivitātes uzlabošanu, līdz ar to palielinot ienākumus par lielāku summu. Turpmākās korekcijas var būt saistītas ar produkcijas ieguves prasību maksājumu piešķiršanai, lai sekmētu zemes efektīvu izmantošanu un pievienotās vērtības palielināšanu. Agrovides pasākums devis nozīmīgu impulsu bioloģisko saimniekošanas metožu izplatībā – šādi tiek apsaimniekoti ap 160 tūkst.ha jeb 9% izmantotās LIZ. Tomēr ar šo atbalstu vien ir par maz, lai nozīmīgi sekmētu bioloģiskās pārtikas ražošanu un patēriņu. Tādēļ vajadzīgi papildinoši pasākumi, kas palielinātu esošā atbalsta atdevi. Konkrēti piedāvātie risinājumi tuvāk aprakstīti 3.3. apakšnodaļā. 3.3. Kopējais programmas vērtējums un perspektīvie atbalsta virzieni un risinājumi Promocijas darba izklāsta noslēdzošajā apakšnodaļā autors sniedz kopsavilkumu par veikto LAP ietekmes analīzi, kā arī akcentē galvenos atbalsta virzienus, kuri autora vērtējumā, sekmētu Latvijas lauku dzīvotspējīgu attīstību un uzlabotu ES atbalsta ietekmi ne tikai uz 197 lauksaimniecības sektora ekonomiskajiem rādītājiem, bet uz lauku vidi kopumā, sekmējot lauku kā piemērotas un labvēlīgas vides dzīvei un darbam, veidošanos. Atsevišķu pasākumu un to grupu analīze veido pamatu programmas kopējam vērtējumam. Līdz šim LAP 2007.-2013. realizācijas kopējais vērtējums ar autora līdzdalību veikts vienu reizi LAP novērtēšanas Vidustermiņa ziņojumā (2010.). Vērtējuma struktūra ir veidota šādi: 1) Pasākumu analīze un secinājumi par konkrētiem pasākumiem 2) Atbildes uz novērtēšanas jautājumiem (pasākumu līmenī un horizontālie -vide, ekonomika, sociālā attīstība, programmvadība) 3) Vērtējuma kopsavilkums pa apakšmērķiem (katras ass ietvaros ir vairāki apakšmērķi, piemēram, 1.asī tie ir: a) paaugstināt iedzīvotāju profesionālo kvalifikāciju un zināšanas; b) paaugstināt lauksaimniecības un mežsaimniecības uzņēmumu konkurētspēju; c) sekmēt lauku saimniecību pārstrukturizāciju jaunajās dalībvalstīs 4) Analīzes kopsavilkums asu līmenī (LAP 1., 2., 3. un 4.asis) 5) Secinājumi un ieteikumi pa ietekmes jomām (ekonomiskā attīstība, vides uzturēšana, sociālā attīstība, programmvadība) 6) Vispārējs programmas vērtējums kopsavilkums192. Pilnu kopējo novērtējumu promocijas darbā nav iespējams attēlot lielā apjoma dēļ. Tādēļ šajā apakšnodaļā sniegts novērtējuma kopsavilkums, kā arī galvenie secinājumi un ieteikumi, bet aprēķinātās rādītāju skaitliskās vērtības un salīdzinājums ar plānoto līmeni apokopots 3.pielikumā. Turklāt laikā pēc minētā ziņojuma izstrādes ir turpināts darbs pie atbalsta vērtējuma izstrādes. Nodarbinātības veicināšana ir viens no trim definētajiem ekonomiskās ietekmes rādītājiem, turklāt, kā liecina iepriekšējā analīze, viens no būtiskākajiem nosacījumiem Latvijas lauku attīstībai pašlaik ir nodarbinātības iespējas. Tādēļ 2012.gadā ar autora līdzdalību veikts atsevišķs pētījums par LAP ietekmi uz nodarbinātību laukos. LAP kopējās ietekmes vērtējums uz nodarbinātības veicināšanu Lai noteiktu programmas kopējo ietekmi, vispirms ir analizēta konkrētu pasākumu ietekme uz darbavietām (112., 121. un 212. pasākumu ietekmes aprēķins ir sniegts promocijas darba 3.2.1. un 3.2.2. punktos), pēc tam attiecīgo ietekmi summējot pa pasākumu grupām un 192 Lauku attīstības programmas 2007.-2013.gadam novērtējuma vidustermiņa ziņojums. Pieejams http://www.zm.gov.lv/doc_upl/MTE_gala_20122010.pdf 198 programmā kopā. Tika veikti aprēķini par izmaksātā atbalsta apjomu uz vienu radīto (vai saglabāto) darbavietu, kā arī veikts orientējošs reģionālais dalījums. Kopsavilkums par lauksaimniecības un mežsaimniecības pasākumu ietekmi uz darbavietām sniegts 3.21. tabulā. 3.21. tabula. Apkopojums par kopumā potenciāli radītajām (vai saglabātajām pasākuma ietekmē) darbavietām un to teorētiskajām izmaksām lauksaimniecības un mežsaimniecības (1. un 2.ass) pasākumos Ass Nr. LAP pasākuma nosaukums darbavietas PLE, kopā Atbalsta apjoms uz vienu darbavietas PLE, LVL 1 112 Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem 78 155 000 1 121 Lauku saimniecību modernizācija 900 155 000 1 122 Mežu ekonomiskās vērtības uzlabošana 156 81 656 1 125 Infrastruktūra, kas attiecas uz lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstību un pielāgošanu 19.6 1 486 664 1 141 Daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācija 249 28 500 2 212 Atbalsts mazāk labvēlīgiem apvidiem 1000 138 000 2 213, 214 Natura 2000 maksājumi, Agrovide 1000 100 000 2 223 Lauksaimniecībā neizmantojamās zemes pirmreizējā apmežošana 739 10 184 2 226 Mežsaimniecības ražošanas potenciāla atjaunošana un preventīvo pasākumu ieviešana 20 36 491 Kopā lauksaimniecībā 3227 122 920 Kopā mežsaimniecībā 935 53 530 No datu apkopojuma redzams, ka lauksaimniecībā LAP līdzšinējā ietekme (lidz 2010.gadam ieskaitot) indikatīvi vērtējama ar nedaudz virs 3000 darbavietām (ik gadu), kas veido tuvu 4% no nodarbinātības līmeņa nozarē. Savukārt to izmaksas ir augstas – virs 100 000 LVL uz darbavietu. Mežsaimniecībā radīto darbavietu ir mazāk – zem 1000, pie tam tās galvenokārt bija uz projektu realizācijas laiku (80% no tām veidoja pirmreizējās apmežošanas pasākums. Līdz ar to šo darbavietu zemākās izmaksas vērtējamas nosacīti. Nelauksaimniecisko atbalsta pasākumu (312., 313., 321., 323. un 413.) ietvaros no 2008.gada četru gadu laikā radītas gandrīz 5 000 darba vietas. 199 Vislielākais darba vietu skaits radīts 321. pasākumā „Pamatpakalpojumi ekonomikai un iedzīvotājiem”. Taču daudzas no šīm darba vietām ir radītas uz projektu realizācijas laiku, kas liecina par šo darba vietu īslaicīgo raksturu. Tomēr tie ir ienākumi mājsaimniecībām, kaut arī uz neilgu laiku, kas motivē iedzīvotājus domāt par aktivitātēm, kurās tie varētu iesaistīties nākotnē. Savukārt 312.(311.) pasākumā „Uzņēmumu radīšana un attīstība” aplūkojamā periodā radīts tikai ap 10% no plānotā darbavietu skaita, un to vidējās izmaksas ir ļoti augstas. (3.22.tabula). Tas saistīts ar lielākās daļas projektu naudas novirzīšanu dārgiem biogāzes projektiem, neizvirzot par prioritāti nodarbinātības veicināšanu. . 3.22. tabula. Jaunradīto darba vietu raksturojošie rādītāji LAP 3. un 4. asu pasākumos 2008. – 2011.gados193 Pasākums Plānotais JDV skaits Faktiskais JDV skaits 1 JDV vidējās izmaksas, LVL Sabiedriskais finansējums/JDV, LVL Atbalsta intensitāte, % 312.(311.) 4560 490 99 194 39 262 39,5 313. 150 214 12 291 3 706 30,2 321. 700 3 698 15 154 8 421 55,6 323. 5 12 67 267 51 003 75,8 413. 15 558 3 322 2 745 82,6 Kopā 5430 4 972 Kopumā no 2008. – 2011. gadam (121.pasākumā – līdz 2010.gadam) LAP atbalsta pasākumu projektos radītas vairāk kā 9 000 īslaicīgas un ilglaicīgas darba vietas, kas daļēji ietekmēja kopējo nodarbinātības līmeni valstī. Vērojamas izteiktas reģionālas iezīmes – Vidzemes reģionā radīts vislielākais darba vietu skaits un viskrasākais bezdarba līmeņa samazinājums. No minētajām darbavietām ap 3220 attiecināmas uz lauksaimniecības nozari, nedaudz virs 900 – mežsaimniecību, bet 5000 – nelauksaimnieciskajām darbībām. Tikai 3. un 4.asu pasākumos darbavietu radīšana ietilpa plānotajos rezultātos. Rezultāti šīs grupas pasākumos kopumā nav sasniegti, sakarā ar 312.pasākuma zemu ietekmi uz nodarbinātību, kas bija plānots kā galvenais pasākums nelauksaimniecisko darbības veidu attīstībai. Ņemot vērā, ka LAP realizācija turpinās, kopējais radīto darbavietu skaits, ja darbavietas tiek radītas ar tādu pašu intensitāti kā jau analizētajos projektos, var sasniegt ap 15 000. Taču no tām tikai aptuveni 25% (3700) nosacīti var vērtēt kā ilglaicīgas (saglabājas arī pēc projekta beigām). Tādas galvenokārt sagaidāmas 312. un 313. pasākumos, kā arī 193 Aprēķini no LAD datubāzes datiem par LAP pasākumos radītajām darbavietām (LVAEI apkopojumā) 200 lauksaimniecībā. Tomēr, ņemot vērā netiešo ietekmi (viena darba vieta ražošanā rada citas), kā arī būtiskos ieguldījumus lauku infrastruktūrā, kas potenciāli var piesaistīt iedzīvotājus), kopējā LAP ietekme sagaidāma lielāka. Tomēr tās faktiskais apjoms pašreiz var tikt novērtēts tikai teorētiski, jo ir atkarīgs no daudziem ar LAP nesaistītiem apstākļiem. Nelauksaimniecības nozarēs, saskaņā ar novērtējumu, ir radīts vairāk darbavietu kā lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, kas arī būtu atbilstoši LAP mērķiem, tomēr jāsecina, ka lielākā daļa no tām (321.pasākums) ir galvenokārt uz projektu laiku. Līdz ar to, ņemot vērā relatīvi mazo 312.pasākuma ieguldījumu nodarbinātībā, LAP kopējo līdzšinējo ietekmi nelauksaimniecisko darbības veidu attīstībā un iedzīvotāju ienākumu iespēju vairošanā laukos var vērtēt kā nepietiekamu. Turklāt lauksaimniecībā LAP pozitīvā ietekme ir tikai relatīva – izpaužas kā lēnāks nodarbinātības samazinājums atbalsta saņēmējiem nekā citām saimniecībām.Turpmākā LAP plānošanā būtu prioritāri atbalstāmi tieši tie projekti, kas vērsti uz nodarbinātības palielināšanu. LAP kopējā novērtējuma kopsavilkums Izvērtējot LAP realizācijas gaitu, tā ietekmi uz ekonomiku, vidi, iedzīvotāju sociālo aktivitāti utt., autors secina, ka LAP sniedz ļoti nozīmīgu ieguldījumu lauksaimniecības un lauku attīstībā, īpaši ievērojot ekonomiskās krīzes rezultātā samazinājušās darba un ienākumu gūšanas iespējas. Finansējums tiek apgūts aktīvi (2012.g.septembrī brīvu līdzekļu Programmā praktiski vairs nav). Projektu ekonomiskā atdeve kopumā ir tuvu plānotajam. Analizējamā periodā novērtētā ekonomiskā izaugsme 1. un 3.asu pasākumos kopā ir EUR 65 milj. PPS jeb 17% no plānotās, taču pārskata periodā tā izpaudusies tikai daļēji, līdz ar to kopējā ietekme sagaidāma pat lielāka par plānoto. Arī 2.ass pasākumi, saskaņā ar apkopotajiem datiem, dod nozīmīgu efektu gan lauksaimniecībā izmantojamo zemju saglabāšanā, bioloģiskās daudzveidības uzturēšanā, gan ir nozīmīgs ekonomisks atbalsts saimniecību dzīvotspējas uzturēšanā. Tā kā programmas realizācija turpinās, un arī kopš realizētajiem pasākumiem pagājis tikai neilgs laiks (aktīva pasākumu realizācija sākās 2008.gadā, kam sekoja zemāka aktivitāte 2009.gadā un jauns aktivitātes vilnis 2010.-2011.gados), darba izstrādes laikā programmas ekonomisko ietekmi var novērtēt tikai indikatīvi. Galveno sasniedzamo rādītāju vērtības salīdzinājumā ar plānotajām norādītas 3.pielikumā, bet apkopojums par sasniegtajiem ietekmes rādītājiem salīdzinājumā ar izmaksāto finansējumu – 2.pielikumā. 201 LAP virsmērķa – „Pārticis cilvēks apdzīvotos laukos” – sasniegšana ar LAP palīdzību tiek sekmēta daļēji. Lielākā daļa LAP atbalsta saņēmēju (90% no 65 tūkst.) saņem tikai platību maksājumus, kuru aploksne ir 34% no kopējā LAP finansējuma. Tas nozīmē, ka lielākā daļa finansējuma var tikt izmantota salīdzinoši neliela iedzīvotāju skaita labuma gūšanai. Līdz ar to turpmāk būtu lietderīgi atjaunot tos LAP 1.ass pasākumus, kuri piemēroti mazām un vidējām saimniecībām, kurām trūkst pašu līdzekļu investīciju līdzfinansējumam. Tāpat atbalstu investīcijām lietderīgi saistīt ar apmācībām, konsultācijām, pieredzes apmaiņu projektu realizācijā, lai sekmētu to lauku cilvēku iesaistīšanos, kuriem trūkst ES fondu izmantošanas pieredzes. Tikai 12% no LAP atbalsta saņēmējiem (fiziskām personām) ir vecumā līdz 40 gadiem, tādēļ pastiprināti būtu sekmējama gados jaunu cilvēku iesaistīšanās uzņēmējdarbībā laukos. LAP īstenošana radīja labvēlīgu iespaidu arī makroekonomiskā līmenī, būtiski stabilizējot lauksaimniecības sektora rezultātus, salīdzinot ar kopējo stāvokli valstī. Lauksaimniecība un mežsaimniecība bija gandrīz vienīgās nozares, kurās 2009.gadā bija pozitīvs pievienotās vērtības pieaugums salīdzināmās cenās. Situācijā, kad valstī kopumā IKP kritums sasniedza 18%, lauksaimniecībā un mežsaimniecībā tas pieauga par 3,5%. Arī nodarbināto skaits šajās nozarēs 2009.gadā samazinājās tikai par 2,1%, turpretī visā Latvijas tautsaimniecībā – par 12,2% (CSP). Arī turpmākie (2010.-2011.gadu) dati liecina par nodarbināto skaita stabilizāciju nozarē. Reālie ienākumi uz pilna laika nodarbināto lauksaimniecībā 2009.gadā ir samazinājušies par aptuveni 14%, kas ir salīdzināms ar vidējo rādītāju ES-27 (-11,6%), bet 2010.-2011.gados novērots ievērojams kāpums – katrā no šiem gadiem par aptuveni 15% (Eurostat). Ienākumu izmaiņas galvenokārt noteica ārējie faktori, tomēr LAP ir nozīmīga ietekme labvēlīgu attīstības nosacījumu veidošanā (nelabvēlīgo faktoru ietekmes kompensācija, ieguldījumu atbalsts, informācijas pakalpojumi u.c.). LAP netiešā ietekme tika novērtēta indikatīvi, veicot atsevišķu pasākumu vērtējumu. Saskaņā ar provizoriskiem aprēķiniem, multiplikatora efekts lauku teritorijās lauksaimniecības projektiem tiek vērtēts 20-25% no veiktajām investīcijām. Lielāks tas ir investīcijām būvēs, kā arī nelieliem projektiem. Tomēr Latvijā tikai tiek veidota metodika un uzkrāta nepieciešamā informācija šādu aprēķinu veikšanai. Kā galvenās jomas, kurās LAP līdzšinējais ieguldījums ir vērtējams kā nepietiekams, ir: 202  mazo un vidējo lauku saimniecību attīstība. Ražošana strauji koncentrējas nelielā skaitā lauksaimniecības uzņēmumu: 2010.gadā ap 60% lauksaimniecības produkcijas saražoja 1% no kopējā saimniecību skaita, un šis īpatsvars strauji audzis pēdējo 2-3 gadu laikā;  nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstībā laukos. Līdz 2012.gada 01.09. pasākumā „Uzņēmumu radīšana un attīstība” atbalstīti tikai ap 20% no plānotā uzņēmumu skaita (633 pret 3025), bet kopējais darbojošos uzņēmumu skaits laukos krīzes laikā ir strauji samazinājies (2009.gadā par 31%). No apkopotajiem datiem var secināt, ka programmas pašreizējais ieguldījums ekonomiskajā izaugsmē būtu vērtējams kā apmierinošs, taču programmas analīze identificē vairākas vājās vietas, kuras būtu jāņem vērā turpmākā lauku atbalsta plānošanā. Ievērojot, ka ekonomiskā un sociālā situācija Latvijā ir būtiski mainījusies, salīdzinot ar pirmskrīzes posmu, kā arī veiktās analīzes rezultātus, ir izkristalizēta vairāku būtisku papildinājumu nepieciešamība, lai LAP sekmīgāk sasniegtu tā galvenos mērķus, tajā skaitā virsmērķi „Pārticis cilvēks apdzīvotos laukos”. Ir radusies vajadzība akcentēt nodarbinātības veicināšanu, kas pirms krīzes nebija tik aktuāla. Tiek atzīts, ka no nozaru atbalsta akcenti jāvirza uz lauku atbalstu, par primāro atbalsta kritēriju izvirzot – kā attiecīgais projekts vai pasākums ietekmēs lauku vidi kopumā? Līdz ar to lietderīgi palielināt 3. un .4 asu īpatsvaru LAP struktūrā, veicot realizējamo projektu kompleksu izvērtēšanu atbilstoši LAP mērķiem, lai labums no ieguldījumiem skartu lielāku lauku iedzīvotāju skaitu un sniegtu lielāku efektu lauku ekonomikas aktivizēšanā. Lai LAP sasniegtu lielāku atdevi, nepieciešama kompleksa uzņēmējdarbības vides veicināšana laukos, ietverot pasākumus, kas ir ārpus LAP kompetences – nodokļu, sociālā politika utt. LAP ietvaros atsevišķi pasākumi jāveic harmoniski, izvairoties no situācijas, kad var izveidoties neliels skaits augsti mehanizētu saimniecību, kas būs ražīgas, efektīvas un izdevīgas šaurai to īpašnieku daļai, taču tas nekādi neveicinās apdzīvotus Latvijas laukus, jo vienkāršajiem iedzīvotājiem tur vairs nebūs darba un tie būs spiesti pārcelties citur. Līdzīgi, izmaksājot lielu daļu atbalsta bez jelkādiem efektivitātes celšanas nosacījumiem, ir iespējams zaudēt jau esošo konkurētspēju, ja netiek domāts par attīstību, inovācijām, produktivitāti. Turpmākā atbalsta organizācija būtu jāskata saistībā ar mērķiem, ko vēlamies sasniegt. Šajā sakarībā jāuzsver jau 2007.-2013.gadu lauku attīstības stratēģiskais mērķis – „Pārticis cilvēks ilgtspējīgi apdzīvotos Latvijas laukos”. Diemžēl, ja vērtējam pašreizējos Programmas 203 rezultātus, kā arī faktiskos rādītājus un to izmaiņas Programmas realizācijas laikā, tad nevaram teiikt, ka Programma būtu devusi pietiekami lielu ieguldījumu Virsmērķa sasniegšanā. Īpaši ja to aplūkojam tajā nozīmē, cik ir radīti jauni uzņēmumi un darbavietas (piemēram, 3.1.2.pasākumā, kura mērķis bija tieši uzņēmējdarbības dažādošana laukos un alternatīvu nodarbošanās veidu attīstība), tikai 1% no finansējuma novirzīti jaunu uzņēmumu radīšanai, bet vislielākā daļa (66%) novirzīti aktivitātei „enerģijas ražošanai no lauksaimniecības un mežsaimniecības izcelsmes biomasas”. Šajā aktivitātē ir ļoti augstas izmaksas - projektu vidējā vērtība (~ 1 milj.LVL), taču ieguldījums darbavietu radīšanā – ļoti niecīgs (pašreizējie dati pat neuzrāda nozīmīgu ieguldījumu; arī atbalstīto projektu skaits šajā aktivitātē ir tikai 62 projekti (LAD dati līdz 01.09.2012.g.). Ņemot vērā lauksaimniecības un lauku attīstības analīzi, kā arī atbalsta izlietojuma rezultātus, autors secina, ka kopumā lauksaimniecības sektorā ir nepieciešams saglabāt līdzšinējo (2007.-2012.gada) atbalsta līmeni, lai ražošanas apjomus un ienākumus saglabātu esošajā līmenī. Vienlaikus ir nepieciešams uzlabot atbalsta izmantošanas struktūru, kas ļautu paaugstināt ražošanas apjomus un atdevi un resursu izmantošanas mazajās un vidējās saimniecībās, līdz ar to tās ekonomiski nostiprinot un caur to palielinot visa lauksaimniecības sektora ekonomisko efektivitāti. Detalizēti priekšlikumi par to izteikti attiecīgajās sadaļās. Autora vērtējumā, lauksaimniecībā pašreiz ir divi galvenie uzdevumi – saglabāt darbavietas un padarīt tās efektīvākas. No vienas puses, šie uzdevumi itkā nonāk pretrunā, jo defektivitātes palielināšana parasti ir saistīta ar darbavietu samazinājumu. Taču, no otras puses, šie uzdevumi ir arī saistīti, tādēļ ka padarot darbavietas efektīvākas, tās vienlaikus tādējādi tiek saglabātas. Turklāt, Latvijā zemes resursi nav izmantoti pietiekami intensīvi – vēl ir lielas rezerves gan produkcijas ieguvē no viena LIZ hektāra, gan arī izmaksu samazināšanā uz vienu produkcijas vienību, kā arī pievienotās vērtības ķēžu veidošanā (pašreiz plaši tiek eksportētas izejvielas – graudi, rapšu sēklas, piens, dzīvi dzīvnieki u.c., taču sekmējot vietējo pārstrādi un galaprodukta radīšanu, kuram būtu augstāka pievienotā vērtība, vajadzība pēc darbaslēka palielinātos un arī pieaugtu ienākumi). Būtu jāpārdomā iepriekš liktie akcenti uz masu produktu ražošanu – graudu, rapšu, piena ražošanas sekmēšana. Pašreiz tā rezultāts ir, ka šie produkti masveidā tiek eksportēti, taču pievienotā vērtība, kas paliek Latvijā, no tiem ir salīdzinoši zema, turklāt masveida ražošana nav piemērota mazajām saimniecībām, kuru Latvijā ir absolūtais vairākums. Ņemot vērā Latvijas vietu ES kopējā tirgū, perspektīva būtu dažādu t.s. nišas produktu ražošanai, kam pievienotā vērtība ir ievērojami augstāka. Tie var būt produkti ar dažādām specifiskām 204 īpašībām, produkti nelielos iepakojumos, piemēram, viesnīcām, lidmašīnām u.c. Lai ar tiem apgādātu tirgu, jāveido kooperatīvi. Līdz ar to ir lietderīgs atbalsts kooperatīviem tieši investīciju projektiem. Ievērojot, ka lauksaimniecībā būtu ļoti sarežģīti vai pat neiespējami palielināt kopējo nodarbināto skaitu, par mērķi jāizvirza darbavietu radīšana citās nozarēs laukos, kas kompensētu nodarbinātības samazinājumu lauksaimniecībā. Tajā pašā laikā arī lauksaimniecībā nav izmantots esošais potenciāls produkcijas un pievienotās vērtības ieguvē. Tā piemēram, analizējot graudu ražošanu Latvijā un izvērtējot tās potenciālās iespējas, autors ir secinājis, ka jau dažu gadu laikā Latvijā būtu iespējams kāpināt graudu ražošanu par 400-500 tūkstošiem tonnu salīdzinot ar 2010.gada līmeni, bet aptuveni 10 gadu laikā – par miljonu un vairāk tonnām, palielinot gan graudu platības, gan ražību. Lai to sekmētu, nepieciešami stimuklējoši politikas pasākumi, kā, piemēram, sekmēt tehnikas pakalpojumu kooperatību attīstību, atbalsts augšņu ielabošanai (meliorācijas un meliorācijas sistēmu uzturēšanai, augšņu kaļķošanai, augsnes struktūras uzlabošanai), īpaši mazāk labvēlīgos apvidos, subsīdiju apjoma ciešāka sasaiste ar zemes izmantošanas veidu, nosakot atšķirīgus maksājumus atkarībā no tās izmantošanas, atbalsts pētniecības un selekcijas darbībām jaunu šķirņu izveidošanā un aprobācijā utt194. Līdzīgas rezerves ir arī citu produktu ražošanā, jo kā rāda salīdzinājums ar citām ES valstīm, Latvijā tiek iegūts daudz mazāk lauksaimniecības produkcijas un ienākumu no viena hektāra. Salīdzinājumā ar ES vidējo līmeni neto pievienotā vērtība uz ha atpaliek 3,3 reizes, bet produkcijas vērtība – pat 3,8 reizes (3.10.attēls). Analizējot rādītājus saimniecību grupās, redzams, ka vislielākā atpalicība Latvijā ir vidēji lielo saimniecību grupā (40-100 ELV),kur pievienotā vērtība uz ha iegūta tāda pati kā mazajās saimniecībās, savukārt citās valstīs tā būtiski palielinās, pieaugot saimniecību lieluma grupai. Informācija par to apkopota 7.pielikumā. Kopš Latvijas iestāšanās ES ir tendence tuvoties ES līmenim, tomēr starpība vēl ir ļoti liela. Potenciāli var vērtēt, ka iegūstamo vērtību (gan produkcijas, gan pievienoto) no 1 ha vidēji visās saimniecībās varētu divkāršot. Šāds secinājums izdarīts, salīdzinot Latvijas līmeni ar tuvāko kaimiņvalstu – Polijas, Lietuvas, Somijas, Zviedrijas u.c. rādītājiem, kā arī ņemot vērā neizmantotās rezerves gan zemes racionālākā izmantošanā (pašlaik liela daļa zemju tiek 194 Vēveris A. Graudu ražošanas potenciāla novērtējums Latvijā un tā sasniegšanas ekonomiskie nosacījumi. Latvijas Universitātes Raksti 771.sējums. Ekonomika. Vadības zinātne. Rīga, LU 2011. 318.-329.lpp. 205 izmantotas minimāli, galvenokārt ar mērķi iegūt platību maksājumus, un tikai 715 tūkst.ha jeb 40% no izmantotās LIZ tiek katru gadu apsēti ar kultūraugiem195), gan iespējas palielināt kultūraugu ražību un dzīvnieku produktivitāti, kā arī uzlabot ražošanas struktūru, ražojot produktus ar augstāku pievienoto vērtību, kas sekmē arī nodarbinātību. 360 436 589 527 2001 2380 108 191 259 222 746 882 0 500 1000 1500 2000 2500 LV-2003 LV-2005 LV-2007 LV-2010 ES27-2010 ES15-2010 EU R/h a Prod.vērt./ha Piev.vērt./ha 3.10.attēls. Iegūtā lauksaimniecības produkcijas vērtība un neto pievienotā vērtība Latvijā (2003.-2010.g.) un vidēji ES (2010.g.)196 (EUR/ha LIZ) Salīdzinot saimniecību lieluma grupas, lielākās neizmantotās rezerves ir saimniecībās līdz 100 ELV. Tādēļ no šī viedokļa būtu prioritāri sekmējama visu saimniecību grupu attistība, izņemot pašas lielākās (virs 100 ELV), kuras, lai gan to skaits sasniedz tikai ap 0,4%, ir izmantojušas lielāko daļu (52%) no lauku saimniecību modernizācijai piešķirtajiem līdzekļiem. Šajās (lielākajās) saimniecībās jau tagad pievienotā vērtība uz ha atrodas līdzīgā līmenī ar Lietuvu, Poliju, Čehiju u.c., un būtiski apsteidz Igauniju, bet mazākās lieluma grupās tā divreiz atpaliek no Lietuvas. (7.pielikums). Saimniecību dati arī ļauj secināt, ka nebūtu vajadzīgs likt akcentu tieši uz saimniecību fiziskā lieluma (zemes platības u.c.) palielināšanu, jo daudzās ES valstīs ekonomiski lielās saimniecības nav īpaši lielas fiziski. Piemēram, Nīderlandē pat lielākajā grupā (virs 100 ELV) saimniecību vidējā LIZ ir tikai 45 ha (Latvijā – 925 ha), un arī Beļģijā, Austrijā un Somijā 195 LR CSP. Latvijas lauksaimniecība. Rīga, 2011. 23.-24.lpp. 196 Datu avots: Autora aprēķini no Eurostat datiem 206 nevienā ekonomiskā lieluma grupā vidējā LIZ nepārsniedz 100 ha. Savukārt Latvijā katrā no ekonomiskā lieluma grupām saimniecību vidējā platība ir viena no lielākajām starp ES valstīm197. Tas rāda, ka fiziskais lielums nebūt nav būtiskākais un izšķirošais faktors saimniecību izaugsmei, un ES valstīs augstāks ekonomiskais lielums tiek sasniegts galvenokārt palielinot iegūstamās produkcijas apjomu no hektāra. Arī Latvijai būtu ejams šāds ceļš, tādā veidā spējot saražot vairāk produkcijas, kas dotu makroekonomiskos ieguvumus (uzlabotu eksporta-importa bilanci utt.), kā arī vairāk un labāk apmaksātas darbavietas laukos. Atsevišķi analizējams arī Nīderlandes fenomens. Šajā valstī zemes izmantošanas rādītāji ievērojami pārsniedz pārējās aplūkotās valstis. Būtu lietderīga sīkāka šīs valsts pieredzes analīze, jo tajā sasniegti ļoti labi ražošanas rādītāji ar nelielu atbalsta daļu produkcijas vērtībā. Iepriekš aprakstītie attīstības virzieni lielā mērā saskan ar Eiropas Savienības lauku attīstības prioritātēm, kuras ir definētas 2014.-2020.g.periodam, lai sasniegtu lauku attīstības mērķus, tajā skaitā (pasvītroti tie virzieni, kuri tieši saistīti ar autora pētījumos izdarītajiem secinājumiem): uzlabot visu lauksaimniecības veidu konkurētspēju un stiprināt saimniecību dzīvotspēju, īpašu uzmanību pievēršot šādām jomām: (a) veicināt tādu saimniecību pārstrukturēšanu, kas saskaras ar nopietnām strukturālām problēmām, jo īpaši tas attiecas uz saimniecībām ar nelielu iesaisti tirgū, uz tirgu orientētām saimniecībām atsevišķās nozarēs un saimniecībām, kam nepieciešama lauksaimnieciskās darbības dažādošana, (b) atvieglot jaunās paaudzes ienākšanu lauksaimniecībā; (b) lauku saimniecību riska pārvaldības atbalstam; atjaunot, saglabāt un uzlabot ekosistēmas, kas atkarīgas no lauksaimniecības un mežsaimniecības, īpašu uzmanību pievēršot šādām jomām: (a) atjaunot un saglabāt bioloģisko daudzveidību, arī Natura 2000 teritorijās, un bioloģiski vērtīgas lauksaimniecības sistēmas, un Eiropas ainavu stāvokli, veicināt sociālo iekļautību, nabadzības mazināšanu un ekonomisko attīstību lauku apvidos, īpašu uzmanību pievēršot šādām jomām: (a) veicināt dažādošanu, jaunu mazu uzņēmumu un darbvietu radīšanu, 197 Eurostat dati 207 (b) sekmēt vietējo attīstību lauku apvidos. Daļēji minētās prioritātes atspoguļojas arī “Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam”. Šis dokuments ir orientēts uz visas valsts attīstību, un tajā gan nav atsevišķas sadaļas tieši lauku attīstībai, tomēr akcentētās prioritātes un jautājumi ir cieši saistīti ar lauku attīstību, tajā skaitā:  Ilgtermiņa ieguldījumi cilvēkkapitālā (tai sk. depopulācijas risku mazināšana, darba tirgus pieejamība, nabadzības risku mazināšana u.c.)  Inovatīva un ekoefektīva ekonomika  Dabas vērtību un pakalpojumu ilgtspējīga apsaimniekošana  Telpiskās attīstības perspektīva (t.sk. pilsētu un lauku mijiedarbība, lauku attīstības telpa kā nacionālo interešu telpa)198. Analizējot minēto dokumetu, autoram radās iespaids, ka lauku telpas nozīme valsts kopējā attīstībā ir par maz novērtēta, jo galvenā attīstība ir saistīta ar pilsētām – attīstības centriem. Nenoliedzot šādu attīstības centru nozīmi, šajā darbā viens no galvenajiem uzdevumiem ir rast risinājumus perspektīvas, dzīvotspējīgas sociāli ekonomiskas vides veidošanai laukos. Pamatojoties uz minēto stratēģiju, tiek veidots Nacionālās attīstībs plāns 2014.-2020.g., kurā tiek izvirzītas trīs prioritātes – "Cilvēka drošumspēja", "Tautas saimniecības izaugsme" un "Izaugsmi atbalstošas teritorijas"199. Saistībā ar šo periodu Zemkopības ministrijā tiek gatavota “Lauku pārnozaru attīstības stratēģija”, kurā tiek akcentēti galvenie virzieni, kādos plānots atbalstīt lauku attīstību. Kā pamatmērķis lauksaimniecībā ir izvirzīts – palielināt ienākumus, lai ienākumi no saimnieciskās darbības sasniegtu vismaz 4000 LVL uz vienu nodarbināto (šis līmenis ir iekļauts, izmantojot autora ieteikumus – šāds rādītājs atbilst vidējiem ienākumiem lauku reģionos 2010.gadā. Te jāpiebilst, ka minētais līmenis tika noteikts, atbilstoši 2010.gadam, bet plānojot perspektīvu līdz 2020.gadam, protams, būtu vajadzīgs cits līmenis. (Salīdzinājumam – 2011.gadā vidējie ienākumi lauku saimniecībās bija tuvu 3000 LVL uz pilna laika nodarbināto). 198 LR Saeima. Latvija 2030. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam. 199 Pārresoru koordinācijas centrs. NAP 2020 mājaslapa. www.nap.lv 208 Saskaņā ar veikto līdzšinējā atbalsta un situācijas analīzi, autors rekomendē, izstrādājot turpmākās attīstības stratēģiju un atbalsta pasākumus, ņemt vērā šādas problēmas un izvērtēt piedāvātos iespējamos risinājumus:  Saimniecību struktūra. Saimniecību darbības efektivitāte resursu izmantošanas ziņā būtiski neatšķiras, taču būtiski atšķiras saimniekošanas apjomi, līdz ar to lielai daļai saimniecību nav iespējams iegūt pietiekamu pievienoto vērtību, lai nodrošinātu tās turpmāku eksistenci. Kā rezultāts, lielā daļā saimniecību ražošanas apjomi samazinās, to resursi (tajā skaitā zeme, darbaspēks) netiek pietiekami izmantoti un nenotiek arī šo saimniecību pamatlīdzekļu atjaunošana un modernizācija, ilgtspējīga attīstība. Tā vietā lauksaimnieciskā ražošana strauji koncentrējas ļoti neliela skaita saimniecību rokās (tikai daži simti pret aptuveni 100 000 kopējo saimniecību skaitu). Pašreizējie lauku saimniecību modernizācijas pasākuma rezultāti rāda, ka pasākums šo procesu drīzāk pastiprina, jo lielāko daļu finansējuma iegūst vislielākās saimniecības, bet absolūtais vairums mazo saimniecību šo atbalstu nesaņem. Savukārt starp atbalstu saņēmušajām, labākus rezultātus uzrāda tieši mazākās saimniecības (produkcijas vērtības, pievienotās vērtības pieaugums, arī nodarbinātība – tajā skaitā 2004.-2006.g.periodā). Piedāvātie risinājumi: Par vienu no galvenajiem LAP mērķiem būtu jākļūst saimniecību struktūras uzlabošanai. Uzdevums - radīt pieņemamus nosacījumus attīstībai visām nelielām saimniecībām, kuras vēlas palielināt apjomus, saražot lielāku pievienoto vērtību. Šim nolūkam var nodalīt atbalsta kvotas atkarībā no saimniecību lieluma, līdzīgi kā tas iepriekš bija reģionālajam dalījumam. Sadalot atbalsta summas kvotu ietvaros, jāņem vērā pašreizējais nodrošinājums ar pamatlīdzekļiem un faktiskā vajadzība. Lai neveicinātu s-bu mākslīgu sadalīšanu atbalsta iegūšanas nolūkā, var ņemt vērā saimniecības lielumu pirms lēmuma pieņemšanas. Bez tam, mazajām saimniecībām nepieciešams atsevišķs maksājums, lielāks nekā līdzšinējais atbalsts daļēji naturālajām saimniecībām (un pieejams lielākam skaitam saimniecību, tie varētu būt pat līdz 30 000). Šo maksājumu vajadzētu ļaut izmantot arī ne- lauksaimnieciskajām aktivitātēm, īpaši ja tās saistītas un papildina lauksaimniecisko darbību, kā arī atkārtoti, ja saistības reiz sekmīgi izpildītas.  Modernizācijas pasākumā ir ļoti maz inovāciju. Tikai 3% projektos plānots ieviest jaunu produktu, pārsvarā pērk traktorus un ražas novākšanas tehniku, būvē noliktavas u.c. vienkāršas būves, maz ieguldījumu lopkopībā. 209 Risinājumi: Turpmāk rūpīgi izvērtēt modernizācijas projektus, noteikt stingrākus kritērijus. Ierobežot pieteikties atkārtoti, ja šajā periodā jau bijis projekts (vismaz ne uz līdzīgu projektu). Izvirzīt konkrētas prasības pievienotās vērtības pieaugumam, ieguvumam ekonomikai (jaunas darba vietas, inovatīvs, eksportējams produkts, iegūta augstāka pievienotā vērtība – sekmēta tālāka produkta pārstrāde, neveicināt jēlmateriālu eksportu)  Pārāk liela atbalsta koncentrācija graudu un piena nozarēs; pamazām samazinās citas nozares (izņemot liellopu un aitu audzēšanu). Tas kavē uzņēmējdarbības dažādošanu, radot pretēju efektu. Pārlieka specializācija ir bīstama tirgus svārstību gadījumos. Risinājumi: Neizvirzīt vairs iepriekšējās prioritātes – gaļa, piens, graudi. Drīzāk priekšrocības var sniegt nozarēm, kuras dod lielāku pievienoto vērtību uz hektāru un/ vai ir darbietilpīgākas.  Lielai daļai saimniecību saņemtā modernizācijas atbalsta apjoms ievērojami pārsniedz saimniecības apgrozījumu. Turklāt šo saimniecību rezultāti pēc projekta ieviešanas ir salīdzinoši sliktāki. Risinājumi: Noteikt stingrākus ierobežojumus viena projekta maksimālajam lielumam (varētu būt atsevišķi izņēmumi, ja tos realizē, piemēram, kooperatīvs u.tml.). Projekta lielumam nevajadzētu pārsniegt saimniecības pēdējo 3 gadu apgrozījumu.  Latvijā ieguldījumi tiek atbalstīti praktiski vidējās un lielajās saimniecībās (2009.g.dati), bet Lietuvā un Igaunijā – visās lieluma grupās, un tieši vislielākajās saimniecībās – mazāk. Bet vecajās ES dalībvalstīs investīciju subsīdiju un nodokļu bilance ir tuva nullei.  Lai saimniecība varētu saražot pietiekamu pievienoto vērtību viena nodarbinātā uzturēšanai, tai 2010.g.cenās būtu jāgūst neto pievienotā vērtība vismaz 4000 Ls gadā Sarūk lauku saimniecību skaits, kuras ražo produkciju tirgum (2007.g. – 50,8 tūkst., 2010.g. – 36,2 tūkst.). Risinājumi: Par prioritāro atbalsta grupu investīcijām noteikt saimniecības, kuru standarta izlaide nepārsniedz 15 000 EUR gadā, par otro grupu – kurām nepārsniedz 30 000 EUR gadā. Ar mazo saimniecību maksājuma palīdzību, kā arī cita veida atbalstu (stimulēt saimniecību līdzdalību kooperatīvos, produkcijas realizācijas iespējas, tai sk. tiešajā tirdzniecībā) veicināt naturālo saimniecību atgriešanos (iesaistīšanos) tirgū. Pārskatīt iespējas vienkāršot tirdzniecības prasības mazajām saimniecībām.  Pasākumā „Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai” ir atbalstīts ļoti neliels uzņēmumu skaits salīdzinot ar plānoto, nav sasniegts mērķis mikrouzņēmumu atbalstam, 210 apšaubāma mērķa sasniegšana darbavietu radīšanas jomā, un absolūtais vairākums līdzekļu tiek novirzīti enerģijas ražošanai, kas nav aktivitāte, kas orientēta uz darbavietu radīšanu. Risinājumi: Turpmāk izslēgt enerģijas ražošanu no atbalstāmo nozaru loka, atbalstīt projektus, kuri orientēti uz darbavietu radīšanu laukos. Analizēt iemeslus, kādēļ ļoti maz atbalsta izlietots mikrouzņēmumiem, jaunu uzņēmumu radīšanai. Būtu lietderīgi izvērtēt jauna veida atbalsta modeli, kura būtība ir atbalstīt konkrēti darba vietas laukos dažādās nozarēs (gan lauksaimniecībā gan ārpus tās, prioritāti dodot lauku videi raksturīgiem un vietējiem iedzīvotājiem nepieciešamiem nodarbošanās veidiem).  Bioloģiskās lauksaimniecības atbalsts: pēdējos gados bioloģiski apsaimniekotā platība ir stabila, tomēr bioloģiski saražoto produktu apjomi kopumā nepieaug, kopš 2006.gada tie par samazinājušies (saskaņā ar pieejamiem datiem). Pašreizējais atbalsta mehānisms, jāatzīst, ka joprojām sekmē tikai platību izmantošanu, bet nevis gala produkcijas ieguvi un realizāciju. Aptauju dati rāda, ka bioloģiskajām saimniecībām (izņemot lielās) trūkst tehnikas, ir grūtības saņemt par produktu adekvātu cenu utt. Risinājumi: Var ieteikt atšķirīgas maksājumu likmes atkarībā no realizētās bioloģiskās produkcijas apjoma. Piemēram, ir pamatlikme pie minimālā realizācijas apjoma (piemēram, Ls 50 no ha), un par katriem nākamajiem 100 Ls/ha pienākas papildus atbalsta likme. Šāda shēma sekmētu arī bioloģiskās saimniekošanas izplatību auglīgākajos reģionos, kur pašreiz tā nav populāra, turklāt veicinātu ražot produktus ar augstāku pievienoto vērtību. Bez tam, lai sekmētu bioloģisko produktu ražošanu un noietu, atbalstāmi vēl citi pasākumi, pirmām kārtām produktu pārstrāde un realizācija, piemēram, pieejamība lielveikalu tīklos u.c. Tā kā bioloģiskās saimniecības vidēji ir mazākas nekā konvencionālās, to attīstību stimulētu iepriekš minētais pasākumu komplekss mazo saimniecību attīstībai. Pretējā gadījumā, bez pasākumu kompleksa mazo saimniecību attīstībai, piešķirtie platību maksājumi lielā mērā ir līdzeklis „izdzīvošanai” pašreiz, taču maz virzības uz ilgtspēju, attīstību.  Platību maksājumi. Ļoti lielai daļai saimniecību, tajā skaitā arī lielākām, ir zemi ieņēmumi no hektāra. Ekonomiskā lieluma grupā no 2 līdz 4 ELV 70% saimniecību neto apgrozījums nepārsniedz 100 Ls/ha, bet grupās ar 16 ELV un vairāk šādu saimniecību ir 35% (SUDAT izlases dati par 2009.gadu – citos gados ar labāku tirgus situāciju ieņēmumi būs augstāki). Turklāt te netiek iekļautas mazākās saimniecības, kuru kopskaits ir ap 80% no visām un kas ražo galvenokārt pašpatēriņam. Saskaņā ar CSP struktūras apsekojumu, 55% no 211 saimniecībām produkciju pārdošanai neražo vispār. Šie dati rāda, ka vispārējs ierobežojums platību maksājumu saņemšanai (ieņēmumu slieksnis no hektāra) izslēgtu no maksājumu saņemšanas loka pārlieku lielu skaitu saņēmēju, kuri pie tam nodarbojas ar lauksaimniecisko darbību. Līdz ar to tas nonāktu pretrunā ar LAP mērķiem un varētu novest pie neprognozējamām sekām. Tajā pašā laikā ir visai daudz saimniecību ar lielu zemes platību, bet zemiem ieņēmumiem no hektāra (pat no SUDAT saimniecībām ar LIZ platību virs 200 ha 2009.gadā bija 15%, kuru neto apgrozījums no ha LIZ bija zem 100 Ls). Līdz ar to šajās saimniecībās platību maksājumi, iespējams, netiek izmantoti racionāli. Iespējamais risinājums - noteikt zemes platību, uz kuru minimālo ieņēmumu prasība neattiecas, bet no pārējās platības tiem ir jābūt. Ja prasība netiek ievērota, tad par platību, kura pārsniedz minimālo, maksājumi netiek piešķirti. Minimālā platība var būt tāda, kāda nepieciešama, lai apgādātu ar lauksaimniecības produktiem vienu ģimeni – tie varētu būt līdz 25 ha LIZ MLA teritorijās un līdz 15 ha ārpus MLA. Secinājumi par nodaļu  Kopumā izvērtējot esošos atbalsta pasākumus, ir redzams to ieguldījums lauksaimniecības nozares attīstībā, taču var atzīmēt to nepietiekamu ieguldījumu sociālās vienlīdzības nodrošināšanā, nodarbinātības veicināšanā un lauku apdzīvotības saglabāšanā. Minētie secinājumi saskan ar darbam izvirzīto hipotēzi un apstiprina to.  LAP pasākumiem būtu jādarbojas visu lauku iedzīvotāju grupu interesēs. Lauksaimniecības un mežsaimniecības konkurētspējas uzlabošanas pasākumi (1.ass) ir vērsti uz vienu, skaitliski mazāko lauku iedzīvotāju grupu (lauku uzņēmēji, lauksaimniecības produkcijas lielražotāji). 3. un 4. ass pasākumiem ir atvēlēts krietni mazāk līdzekļu, tādēļ, iespējams, tie nespēs līdzsvarot lauku attīstības nevienmērību, ko rada sociālā sektora atpalicība. LAP piedāvātajās iespējās pastāv pārrāvums starp lielajiem un vidējiem un mazajiem lauksaimnieciskajiem ražotājiem – 1.ass pasākumu mērķgrupa ir ekonomiski efektīvākie ražotāji laukos, mazajiem un vidējiem ražotājiem iespējas pieteikties šiem pasākumiem ir ierobežotas, bet speciālu pasākumu šai grupai nav.  Skaitliski lielākajai lauku iedzīvotāju (arī lauksaimnieciskās produkcijas ražotāju) grupai ir sarežģīti vai pat neiespējami pretendēt uz atbalstu savai ekonomiskajai darbībai. Laukos saglabājusies skaitliski liela ražotāju grupa, kas, lai gan saražo nelielu produkcijas daļu, ir nozīmīga lauku apdzīvotības saglabāšanā un augstas kvalitātes produkcijas ar 212 augstu pievienoto vērtību ražošanā (amatnieciskā, mājražošana u.tml.). Nenoliedzot lauksaimniecības un mežsaimniecības kā tautsaimniecības nozaru specifiku un būtisko nozīmi lauku attīstībā, tiek sagaidīts, ka nākotnē lauksaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju īpatsvars saruks vēl straujāk ne tikai kopējā iedzīvotāju struktūrā, bet arī laukos200. Tādēļ vērtēt lauku attīstību caur lauksaimniecības un mežsaimniecības prizmu vien ir nepilnīgi. Tikai stimulējot turpmāku lauksaimnieciskās ražošanas koncentrāciju un intensifikāciju, lauku sociālās problēmas netiks atrisinātas un lauku attīstības stratēģiskais mērķis „Pārticis cilvēks ilgtspējīgi apdzīvotos Latvijas laukos” paliks nesasniegts. Ne visi LAP 3.un 4. ass pasākumi sniedz pietiekamu ieguldījumu lauku dzīves vides sakārtošanā, iedzīvotāju piesaistē lauku teritorijām. Arī 3. ass ietvaros saglabājas tendence, ka lielākā daļa līdzekļu tiek novirzīti salīdzinoši nelielam projektu skaitam (t.i. daži dārgi kurināmā ražošanas projekti piesaista lielāko daļu atbalsta).  Šajā kontekstā pozitīvāk būtu vērtējami platību maksājumi, jo to saņemšanas nosacījumi ļauj pretendēt uz tiem arī nelielām saimniecībām. Šeit rodas arī jautājums, vai lielajām saimniecībām, kuras saņem dažāda veida citu atbalstu, ir taisnīgi pretendēt uz tikpat intensīvu platību maksājumu atbalstu kā tām, kurām tas ir vienīgais atbalsta veids? Turklāt Latvijā ir pietiekami daudz mēģinājumu atņemt arī šo vienīgi reāli pieejamo atbalsta veidu nelielajām saimniecībām – piemēram, izvirzot obligāti sasniedzamus apgrozījuma nosacījumus, atceļot MLA maksājumus utt. Jāatzīst, ka platību maksājumi bez obligātas prasības ražot lauksaimniecisko produkciju tiešām neveicina ražošanas attīstību un sekmē saucamo „dīvāna zemnieku” rašanos, kuri tikai par appļaušanu saņem maksājumus, kuri atsevišķos gadījumos var sasniegt 100 un vairāk latus par hektāru. Tomēr pašreizējā lauku politikā ne Latvijas, ne arī ES līmenī nav alternatīvas, kā ar atbalsta palīdzību stimulēt ekonomisko aktivitāti, vienlaikus neatraujot atbalstu vismazāk atalgotajam lauksaimnieku daļai, kura skaitliski ir vislielākā. Līdz ar to autora priekšlikums ir, minimālo ieņēmumu prasību neattiecināt uz zemes platību, kura nepieciešama vienas ģimenes iztikai – līdz 25 ha MLA teritorijās un līdz 15 ha ārpus tām. 200 www.fao-ilo.org Food, Agriculture and Decent Work. ILO &FAO working together. 213 SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI Darba ietvaros veiktie pētījumi ir ļāvuši izdarīt šādus galvenos secinājumus: 1. Lauksaimniecība piemīt virkne specifisku īpatnību, kādēļ tā visā pasaulē attīstītajās valstīs tiek dotēta. Zinātnieku vidū par to vienprātības nav, jo tas zināmā mērā samazina efektivitāti, rada neracionālu resursu patēriņu, kavē citu valstu ekonomisko attīstību, līdz ar to tas pakļauts kritikai. Tajā pašā laikā lauksaimniecība ir stratēģiski svarīga nozare, tādēļ būtu liels risks to pakļaut pilnīgi tirgus spēkiem – saistībā gan arī vajadzīgo pārtikas apgādi, nozares sociālo lomu, vides aizsardzības vajadzībām utt. Valdību veiktā atbalsta politika ir uzlūkojama kā instruments lauksaimnieku un pārējās sabiedrības interešu saskaņošanai, un var tikt interpretējama kā sabiedriskais pasūtījums. Atbalsta pielietošana ļauj sekmīgāk regulēt nozari, gan regulējot ražošanas apjomus, zemes izlietošanu, gan veicinot videi draudzīgu saimniekošanas metožu pielietošanu, sekmē lauksaimniecībai mazāk labvēlīgu apvidu izmantošanu, kavē nomaļus esošu teritoriju pamešanu. 2. Pēdējās desmitgadēs lauksaimniecības atbalsts tiek būtiski reformēts, tā īpatsvarā samazinot atbalstu, kas tieši saistīts ar ražošanu, bet palielinot atbalstu, kas saistīts ar konkrētu saimniecību, zemes platību, saistībām pret vidi. Arvien vairāk tas no nozares atbalsta kļūst par atbalstu lauku telpai kā dzīves un atpūtas videi. Tādā veidā atbalsts kļūst mazāk tirgu kropļojošs, tomēr tam ir arī savas negatīvās iezīmes – daļa atbalsta saņēmēju no ražotājiem kļūst par patērētājiem. 3. Latvijā lauksaimniecības atbalstam ir divas galvenās funkcijas – nodrošināt nozares iekšēju un ārēju konkurētspēju – gan salīdzinot ar citām nozarēm Latvijā, gan ar citu valstu lauksaimniecības sektoru. Arī Latvijā arvien aktuālāk kļūst atbalstīt ne tikai lauksaimniecību vien, bet lauku attīstību kopumā, lai sekmētu lauku reģionu pievilcību cilvēku dzīvei. Konkurētspējīga lauksaimnieciskā ražošana Latvijā pašreizējā situācijā faktiski nevar pastāvēt bez sniegtā ES atbalsta, kam galvenais iemesls ir atrašanās vienotā ekonomiskā telpā ar citām valstīm (ES un ārpus tās), kur šāds atbalsts tiek pielietots. 4. Lauksaimniecības tirgus liberalizācija Latvijai nav izdevīga, jo klimata, kā arī augsto izmaksu dēļ ES iekšienē, tā nespēj konkurēt ar trešās pasaules valstīm. Bez tam, Latvijā ir ekonomiski vājāki uzņēmumi nekā ES kopumā, tādēļ jo lielāka liberalizācija, jo mazākas izredzes vietējai ražošanai. Tas padara lauksaimniecības kā nozares izdzīvošanu praktiski 214 neiespējamu bez papildus atbalsta. Turklāt pastāv risks pārtikas apgādē, samazinoties vietējai ražošanai un pieaugot globālajam pieprasījumam. 5. Latvijas valstij ir iespējas piedāvāto ES atbalsta programmu ietvaros būtiski sekmēt ne tikai lauksaimniecības nozares attīstību, bet lauku reģionu ekonomiskās, sociālās un ekoloģiskās vides uzlabošanu, sekmējot šo reģionu pievilcību cilvēku dzīvei. 5. Visu Latvijas valdību realizētā politika šajā jomā kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas bijusi liberāli orientēta, kā rezultātā pakāpeniski virsroku guvuši lielie uzņēmumi, izspiežot no tirgus mazākos (lai gan šis process nav noticis pilnībā). Arī turpmāk galvenās izmaiņas lauksaimniecības un lauku atbalsta apjomā un struktūrā deva tieši Latvijas iestāšanās ES un Kopējās lauksaimniecības politikas piemērošana, bet nevis Latvijas politika. 6. Latvijas lauki ir potenciāli dzīvei ļoti pievilcīga vide, taču lai šo potenciālu izmantotu, viens no galvenajiem uzdevumiem ir piemērotu darbavietu esamība. 7. Lauksaimniecībai Latvijā ir potenciāls – zemes resursi, tradīcijas, taču zemes izmantošanas intensitāte ievērojami atpaliek – no 1 ha tiek iegūts tikai 26% produkcijas vērtības, salīdzinot ar ES vidējo (2010.g.). Intensificējot zemes izmantošanu, īpaši mazajās saimniecībās, ražojot produktus ar augstāku pievienoto vērtību, sekmējot mājražošanu u.c. ekonomiskās aktivitātes, ieņēmumus vidēji no katra hektāra iespējams paaugstināt vismaz divas reizes. 8. Kopš Latvijas iestāšanās ES lauksaimniecības ražošanas apjomi Latvijā palielinājušies tikai par 20%, bet ienākumi uz vienu nodarbināto – vairāk kā 4 reizes, kaut arī ES mērogā ienākumi joprojām ir vieni no zemākajiem – ap 40% no vidējā līmeņa. Praktiski viss ienākumu pieaugums ir gūts uz subsīdiju palielinājuma rēķina. Šajā laikā ir uzlabojusies pārtikas un lauksaimniecības preču eksporta attiecība pret importu, taču tā joprojām ir negatīva. 9. Neto pievienotās vērtības pieaugums pret saņemto subsīdiju pieaugumu lauksaimniecībā Latvijā ir par 20% zemāks salīdzinājumā ar citām jaunajām ES dalībvalstīm (laikā no 2003. līdz 2010.gadam). Tas liecina, ka citas valstis ir spējušas gūt lielāku ekonomisko labumu no ES atbalsta. Latvijā šajā laikā ievērojami audzis izmaksu īpatsvars produkcijas vērtībā – kopš 2008.gada tas pārsniedz ES vidējo rādītāju. 10. Apkopojot līdzšinējo lauksaimniecības un lauku atbalsta ietekmes novērtēšanas praksi, autors secina, ka novērtēšanas galvenais metodoloģiskais izaicinājums ir – atdalīt tieši atbalsta izraisīto ietekmi no cita veida ietekmes. 215 11. Novērtēšanas pieeja, kuru iesaka autors, ir vispirms veikt atsevišķu atbalsta pasākumu ietekmes vērtējumu, izmantojot informāciju par konkrētiem atbalsta saņēmējiem (pasākumus, var apvienot, ja to raksturs un mērķa kopa ir ļoti līdzīgi), un tad attiecīgo ietekmi summēt, tādā veidā aprēķinot kopējo programmas ietekmi makro līmenī. Šāds paņēmiens dod iespēju veikt detalizētu atsevišķu pasākumu vērtējumu,kas ļoti nepieciešams politikas veidošanā, atbalsta pasākumu un to nosacījumu plānošanā utt. To var veikt, izmantojot kvazi eksperimentālās novērtējuma metodes un neeksperimentālā dizaina metodes. Taču, ņemot vērā datu un resursu ierobežojumus, ne visos gadījumos minētās metodes ir pielietojamas. Šādā situācijā ir izmantojama kvalitatīvā analīze vai kvalitatīvās analīzes un “naïve” metožu kombinācija. 12. Izvērtējot līdzšinējo pieredzi ES fondu vērtēšanā un ārvalstu pieredzi, EK metodiskos ieteikumus, kā arī ņemot vērā praktiskās iespējas un politikas veidotāju vajadzības, autors ir izvirzījis šādus galvenos principus novērtēšanas sistēmas organizācijai: 1) vienkāršība (alternatīvu metožu izvēles gadījumā priekšroka dodama vienkāršākajai, ja rezultātus iespējams iegūt vajadzīgajā kvalitātē) 2) datu pieejamība (priekšroka dodama tām metodēm, kurām nepieciešamā informācija jau tiek vākta vai to ir viegli iegūt, piemēram, aptauju ceļā, veidojot ekspertu grupas u.c.) 3) orientācija uz būtisko (analizēta tiek tāda informācija, kam ir būtiska loma politikas lēmumu pieņemšanā) 4) viegla rezultātu interpretējamība un izmantojamība politikas veidošanā. 13. Novērtēšanas metožu aprobācija ļauj secināt, ka pasākumu ietekmes novērtēšana, izmantojot kontrolgrupas, ir perspektīvs virziens, un iegūtie rezultāti ir vērtējami kā ticami. Turklāt metode ļauj grupēt atbalstāmās saimniecības atkarībā no vērtējuma mērķa. Pētījums rāda, ka arī aptaujas metode var tikt samērā sekmīgi izmantota trūkstošās informācijas ieguvei, īpaši iegūstot kvalitatīvo informāciju. Respondenti mēdz pārvērtēt pasākumu nozīmi, tādēļ jāparedz iespēja iegūtos datus salīdzināt ar uzskaites datiem. 14. Autora rekomendētie atbalsta ekonomiskās ietekmes metodiskie risinājumi izmantojami ne tikai konkrētās lauku attīstības programmas vērtēšanā, bet, to turpmāk attīstot un pilnveidojot, arī turpmāko iespējamo programmu un citu lauksaimniecības un lauku attīstības pasākumu vērtēšanai. Attiecīgi piemērojot, tie būtu izmantojami arī citu atbalsta programmu ietekmes vērtējumos. 216 15. Lauksaimniecības un lauku atbalsta īstenošana Latvijā rada labvēlīgu iespaidu gan atsevišķu uzņēmumu, gan makroekonomiskā līmenī, būtiski stabilizējot lauksaimniecības sektora rezultātus, salīdzinot ar kopējo stāvokli valstī. Indikatīvi vērtējot, ES atbalsts nodrošina vismaz 50% no pašreizējā ražošanas apjoma un 2/3 no ienākumiem lauksaimniecības sektorā. Saskaņā ar provizoriskiem aprēķiniem, uz katru atbalstā izmaksāto latu, sektora ienākumi pieauguši par 1,5 latiem. Tas apstiprina hipotēzes daļu, ka „piešķirtais Eiropas Savienības atbalsts sniedz būtisku ieguldījumu Latvijas lauksaimniecības attīstībā”. 16. Neņemot vērā saņemto atbalstu, starp galvenajām lauksaimniecības apakšnozarēm pozitīvi ienākumi vidēji Latvijā būtu vienīgi kviešu un rapša ražošanā, kā arī piena ražošanā un putnkopībā (2010.gada cenās; pie citas produktu/ resursu cenas attiecības situācija var būt atšķīrīga). 17. Vērtējot atbalsta makro ietekmi uz lauku teritoriju attīstību, jāsecina, ka kopš 2004.gada lauku ekonomiskā atpalicība no pilsētām, saskaņā ar vidējiem rādītājiem, ir samazinājusies, pretēji agrākajai tendencei. Tomēr atšķirība joprojām ir būtiska – pievienotās vērtības līmenis uz iedzīvotāju dažādos reģionos atšķiras 3 reizes. Nav arī novērsta ienākumu diferenciācija – ienākumu atšķirība dažādās saimniecību grupās ir pat palielinājusies, nav novērsti lielas iedzīvotāju daļas sociālās atstumtības riski. 18. Kopumā lauksaimniecības atbalsta ietekme uz Latvijas ekonomiku ir vērtējama pozitīvi, tomēr identificēti vairāki riski, tajā skaitā Latvijas lauksaimniecība kļūst ļoti atkarīga no ES atbalsta – pat lielākā mērā, nekā vidēji ES dalībvalstis. 19. Aprobējot autora piedāvāto metodisko pieeju Lauku attīstības programmas vērtēšanā, secināts, ka programmas pašreizējais ieguldījums ekonomiskajā izaugsmē būtu vērtējams kā apmierinošs, taču programmas analīze identificē vairākas vājās vietas, kuras būtu jāņem vērā turpmākā lauku atbalsta plānošanā. Galvenās jomas, kurās līdzšinējais ieguldījums ir vērtējams kā nepietiekams, ir:  mazo un vidējo lauku saimniecību attīstība.  nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstība laukos. Atbalsta tautsaimniecisko efektivitāti būtiski mazina fakts, ka lielākā daļa tiek izlietota atsevišķu privātu projektu atbalstam, kuri praktiski nedod darbavietas, kā arī dažu dārgu infrastruktūras būvju būvniecībai, kuru sabiedriskā un tautsaimnieciskā nozīme ir apšaubāma. Līdz ar to, lielākā daļa finansējuma tiek novirzīta salīdzinoši neliela 217 iedzīvotāju skaita labuma gūšanai. Tas apstiprina arī hipotēzes otro daļu, ka „pastāv iespējas lietderīgākai tā (atbalsta) izmantošanai lauku sociāli ekonomiskās attīstības jomā. Pamatojoties uz veikto izpēti un izdarītajiem secinājumiem, autors ir izstrādājis oriģinālus priekšlikumus atbalsta ekonomiskās efektivitātes uzlabošanai un lauku attīstības mērķu labākai sasniegšanai. Detalizēts ieteikumu izklāsts sniegts 3.3.apakšnodaļā. Latvijas valdībai un Zemkopības ministrijai – lauku atbalsta organizācijā, pasākumu un nosacījumu izstrādē: 1. Plānojot lauksaimniecības un lauku atbalstu, kā prioritāti izvirzīt principu, lai atbalsts sekmētu iespējami lielāka cilvēku skaita dzīvi un darbu laukos, radot tam piemērotus apstākļus. Līdz ar to prioritāri sekmējama mazās un vidējās uzņēmējdarbības attīstība, pie tam pārvirzot akcentus no atsevišķu nozaru atbalsta uz lauku iedzīvotāju atbalstu. Šim nolūkam jāizstrādā konkrēti kritēriji, pēc kuriem vērtēt iesniegtos projektus, par prioritāti nosakot darbavietu radīšanu gan tuvākā nākotnē, gan perspektīvā. 2. Vērtējot atbalsta formas un pretendentus, galvenā uzmanība būtu pievēršama šādiem kritērijiem:  atbalsta ieguldījums darba vietu radīšanā un saglabāšanā laukos  atbalstam jābūt orientētam ne tikai uz konkrētu nozaru atbalstu, bet uz lauku vides atbalstu, saprotot to plašākā nozīmē – ietverot gan sociālo, kultūrvidi, ekonomiskās iespējas, ekoloģiju u.c.  prioritāte piešķirama ražošanas uzņēmējdarbības attīstībai, īpaši mazo un vidējo lauku saimniecību attīstībai, tajā skaitā attīstot tajās nelauksaimnieciska rakstura uzņēmējdarbību  īpaši veicināmi inovatīvi projekti, produktu ar augstu pievienoto vērtību radīšana, projekti, kas sekmē mazo lauku saimniecību kooperāciju  izvairīties no dārgiem projektiem, kuriem ir ļoti augstas izmaksas uz vienu darbavietu. Zemkopības ministrijai: investīciju veicinošos pasākumos: 3. Noteikt stingrākus ierobežojumus viena projekta maksimālajam lielumam (varētu būt atsevišķi izņēmumi, ja tos realizē, piemēram, kooperatīvs u.tml.). Projekta lielumam nevajadzētu pārsniegt saimniecības pēdējo 3 gadu apgrozījumu. 218 4. Mazajām saimniecībām nepieciešams atsevišķs maksājums, lielāks nekā līdzšinējais atbalsts daļēji naturālajām saimniecībām (un pieejams lielākam skaitam saimniecību, līdz pat 30 000). Šo maksājumu vajadzētu ļaut izmantot arī ne-lauksaimnieciskajām aktivitātēm, īpaši ja tās saistītas un papildina lauksaimniecisko darbību, kā arī atkārtoti, ja saistības reiz sekmīgi izpildītas. 5. Lai sasniegtu mērķi izveidot ap 40 000 konkurētspējīgu saimniecību, atbalsta programmā ir jāiesaista arī tās, kuras pašlaik neražo tirgum vai pat vispār pārtraukušas lauksaimniecības produktu ražošanu, izvirzot nosacījumus, sasniegt noteiktu ražošanas līmeni. Šīm saimniecībām nepieciešams konsultantu atbalsts projektu sagatavošanā, iesniegšanā, apmācību un kooperācijas programma, turklāt ne tikai lauksaimniecībā, bet arī citās iespējamās ekonomiskajās aktivitātēs. 6. Atbalsts ieguldījumiem ir nepieciešams arī vidējām saimniecībām (ar SI līdz 100 000 EUR gadā), taču lielās saimniecības, kā rāda dati, ir vienīgās, kuras pie 2010.g.cenām spēj veikt ieguldījumus patstāvīgi. Turklāt tām (īpaši vislielākajām – SI virs 500 000 EUR gadā) sakarā ar augstu aizņemto līdzekļu īpatsvars (kas pārsniedz pašu kapitālu), nav ieteicama turpmāka aizņemtā kapitāla palielināšana 7. Neizvirzīt iepriekšējās prioritātes – gaļa, piens, graudi. To vietā priekšrocības var sniegt nozarēm, kurās tiek radīta lielāka pievienotā vērtība uz hektāru un/ vai ir darbietilpīgākas, horizontālai un vertikālai integrācijai. 8. Par vienu no galvenajiem LAP mērķiem būtu jākļūst saimniecību struktūras uzlabošanai. Uzdevums - radīt pieņemamus nosacījumus attīstībai visām nelielām saimniecībām, kuras vēlas palielināt apjomus, saražot lielāku pievienoto vērtību Šim nolūkam var nodalīt atbalsta kvotas atkarībā no saimniecību lieluma, līdzīgi kā tas iepriekš bija reģionālajam dalījumam, ar mērķi izlīdzināt atbalsta plūsmu sadali starp saimniecību grupām. Iespējamie kritēriji sadalei var būt izmantotā LIZ un nodarbināto skaits (pilna laika vienībās). Sadalot atbalsta summas kvotu ietvaros, jāņem vērā arī pašreizējais nodrošinājums ar pamatlīdzekļiem un faktiskā vajadzība. Lai neveicinātu saimniecību mākslīgu sadalīšanu atbalsta iegūšanas nolūkā, var ņemt vērā saimniecības lielumu pirms lēmuma pieņemšanas. Platību maksājumu (tai skaitā bioloģiskās lauksaimniecības) jomā: 9. Bioloģiskās lauksaimniecības atbalstam, daļu no esošajiem platību maksājumiem saistīt ar pārdotās produkcijas apjomu. 219 10. Mazāk labvēlīgo apvidu maksājumā noteikt minimālo platību, uz kuru neattiecas prasība uzrādīt ieņēmumus no lauksaimniecības, bet lai ierobežotu lielo zemes īpašnieku iespējas saņemt maksājumus, zemi tikpat kā neizmantojot un produkciju neražojot, no platības, kura lielāka par šo, var noteikt minimālo ieņēmumu slieksni. Minimālā platība var būt tāda, kāda nepieciešama, lai apgādātu ar lauksaimniecības produktiem vienu ģimeni. 11. Minimālo ieņēmumu prasību varētu neattiecināt uz pasākumiem, kuri specifiski saistīti ar vides aizsardzību – Natura 2000, BDUZ u.c., jo šajā gadījumā sabiedriskais finansējums var tikt piešķirts par to, ka tiek uzturēta bioloģiskā daudzveidība, arī ja produkcija netiek ražota. 12. Kopumā, lai sekmētu Latvijas lauku attīstību, būtu saglabājams esošais platību maksājumu saņēmēju loks (~64 000 saimniecību), izvairoties no izmaiņām, kas būtu vērstas uz atbalsta saņēmēju skaita nozīmīgu samazināšanos, tam papildus attīstot specifiskus pasākumus, kas sekmētu mazās un vidējās uzņēmējdarbības attīstību laukos. Lauku atbalsta programmu vērtēšanas attīstības jomā: 13. Izmantot autora piedāvāto metodiku lauku atbalsta pasākumu ekonomiskās ietekmes vērtēšanai. 14. Ievērojot atbalsta efektivitātes novērtēšans lielo nozīmi sabiedrisko līdzekļu racionāla izlietojuma sekmēšanā, veicināt pētījumus novērtēšanas metožu attīstībai un pilnveidošanai, ievērojot Latvijas intereses. 15. Veicināt datu vākšanas un apstrādes institūciju sadarbību informācijas apmaiņas jomā, lai lauku uzņēmējus atbrīvotu no nevajadzīga administratīvā sloga, bet tajā pašā laikā tiktu nodrošināta lauku atbalsta programmu efektivitātes vērtēšanai nepieciešamā informācija. 16. Uzlabot mehānismu, kā tiek realizēti dzīvē vērtētāju sniegtie ieteikumi atbalsta efektivitātes kāpināšanai, padarot caurspīdīgāku lēmumu pieņemšanu, kas saistīta ar atbalsta programmu un to nosacījumu izstrādi, saskaņojot ar lauksaimnieku organizācijām (nepiešķirot prioritāti “lielajiem” lauksaimniekiem), kā arī novērtētājiem, un izskaidrojot pieņemtos lēmumus un to argumentāciju. Citām valsts pārvaldes institūcijām: 17. Novērtēt lauku attīstības lielo nozīmi Latvijas ekonomiskajā attīstībā kopumā, un sekmēt investīciju pieplūdi lauku apvidos, prioritāri sekmēt infrastruktūras attīstību laukos (ceļi, transports u.c.), veikt pasākumus dzimstības paaugstināšanai. 220 18. Saistīt atbalsta pasākumus ar nodokļu atvieglojumiem, piemēram, izskatīt iespējas piešķirt nodokļu atlaides teritorijās ar zemāku attīstības indeksu (tajā skaitā iedzīvotāju ienākuma nodokļa atlaidi, to attiecinot uz tiem, kuri šajā teritorijā strādā). Promocijas darbam noteiktie uzdevumi ir atrisināti un sasniegts tā mērķis - izvērtēt Eiropas Savienības lauksaimniecības atbalsta ietekmi uz lauksaimniecības attīstību Latvijā, kā arī izstrādāt priekšlikumus turpmākai atbalsta organizācijai, ievērojot lauku teritoriju attīstības intereses. Izvirzītā hipotēze ir pierādīta, izanalizējot piešķirtā Eiropas Savienības atbalsta ieguldījumu Latvijas lauksaimniecības attīstībā un atklājot būtiskas iespējas lietderīgākai tā izmantošanai. 221 IZMANTOTĀ LITERATŪRA UN AVOTI Normatīvie akti 1. LR likums - Lauksaimniecības un lauku attīstības likums. www.likumi.lv/doc.php?id=45932 2. LR likums - Valsts statistikas likums. www.likumi.lv/doc.php?id=87480 3. LR MK noteikumi Nr.367 – Kārtība, kādā tiek vākta un apkopota informācija par lauksainiecības produktu cenām un tirdzniecības apjomiem, 2004, pieejams: http://www.likumi.lv/doc.php?id=87948 4. LR MK noteikumi Nr.465 – Lauku saimniecību uzskaites datu tīkla izveidošanas, uzturēšanas un darbības kārtība, 2004, pieejams: http://www.likumi.lv/doc.php?id=88089&mode=KDOC 5. LR MK noteikumi Nr.882 – Noteikumi par Valsts statistiskās informācijas programmu 2008.gadam, 2007, pieejams: http://www.csb.gov.lv/csp/content/?cat=5832 6. Eiropas Ekonomiskās kopienas dibināšanas līgums. 1957.g.ar grozījumiem. Pieejams: http://eur-lex.europa.eu/lv/treaties/dat/11957E/word/11957E.doc 7. Eiropas Komisija. Komisijas Lēmums 2006/636/EK (2006. gada 12. septembris), ar ko nosaka Kopienas atbalsta lauku attīstībai apjoma sadalījumu dalībvalstīm pa gadiem laikposmā no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim (izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 4024). 8. Eiropas Komisija. Lauku attīstība 2007.-2013.gadam. Vienotas uzraudzības un novērtēšanas sistēmas rokasgrāmata. Metodiskais dokuments. 2006.g.septembris. Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāts. 14 lpp. 9. ES Regula - Komisijas Regula (EK) Nr.204/2006 (2006.gada 6.februāris), ar ko pielāgo Padomes Regulu (EEK) Nr.571/88 un groza Komisijas lēmumu 2000/115/EK nolūkā organizēt Komisijas apsekojumus par lauku saimniecību struktūru 2007.gadā. Pieejama: http://eur-lex.europa.eu/en/index.htm 10. ES Regula - Padomes Regula (EK) Nr. 1782/2003 (2003. gada 29. septembris), ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības 222 politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem…Pieejama: http://eur- lex.europa.eu/en/index.htm 11. European Commission. Manual of the economic accounts for Agriculture and Forestry EAA/EAF 97. Rev.1.1. Luxembourg, 2000. p.181. 12. Latvijas lauku attīstības valsts stratēģijas plāns. R.: LR Zemkopības ministrija, 2006. Pieejams: http://www.zm.gov.lv/doc_upl/ZMPl_080606.doc 13. LR Ministru kabinets. Meža un ar mežiem saistīto nozaru attīstības vadlīnijas, apstiprinātas 2006. gada 4. aprīlī 14. LR Zemkopības ministrija. Latvijas lauku attīstības programma 2007.-2013.gads. 7.redakcija. Apstiprināta ar 28.06.2010. Eiropas Komisijas lēmumu 15. Padomes 1993.gada 21.maija Direktīva 92/43/EEK par dabisko biotopu, savvaļas faunas un floras aizsardzību Statistikas krājumi un datu bāzes 16. 2005.gada lauku saimniecību struktūras apsekojums. LR Centrālā statistikas pārvalde. Rīga, 2006. 94 lpp. 17. 2007.gada lauku saimniecību struktūras apsekojums. LR Centrālā statistikas pārvalde. Rīga, 2008. 72 lpp. 18. Eurostat publiskā datu bāze. http://epp.eurostat.ec.europa.eu 19. FADN database. European Commission. Available at: http://ec.europa.eu/agriculture/rica/dwh/index_en.cfm 20. Latvijas 2001.gada lauksaimniecības skaitīšanas rezultāti. LR CSP, Rīga 2003. 416 lpp. 21. Latvijas lauksaimniecība 1939.gadā. Valsts statistikā pārvalde. Rīga, 1940. 200 lpp. 22. Latvijas lauksaimniecība. Statistisko datu krājums. Rīga, CSP, 2011. 62 lpp. 23. Latvijas lauksaimniecība. Statistisko datu krājums. Rīga, LR Valsts statistikas komiteja, 1997. 45 lpp. 24. Latvijas PSR tautas saimniecība 1988.gadā. Statistikas gadagrāmata. LPSR Valsts statistikas komiteja. Rīga, “Avots”, 1989. 332 lpp. 25. Latvijas statistikas gadagrāmata 2009. LR Centrālā statistikas pārvalde, 2010. 640 lpp. 26. Latvijas Republikas lauksaimniecības ražošanas rādītāji 1995.gadā. (1996). LR Zemkopības ministrija, Rīga 2006, 32 lpp. 27. Latvijas SUDAT datu bāze. [Elektronisks resurss] https://sudat.lvaei.lv/ 223 28. Lauksaimniecības produkcijas skaitīšana Latvijā 1929./1930. saimniecības gadā. Vispārējs pārskats. Rīga, Valsts statistiskā pārvalde, 1932. 211 lpp. 29. Lauku atbalsta dienesta datu bāze. [Elektronisks resurss] www.lad.gov.lv 30. Lauku saimniecības Latvijā 2006.gadā. Rīga, CSP, 2007. 44 lpp. 31. Lauku saimniecības Latvijā 2009.gadā. Statistisko datu krājums. Rīga, CSP, 2010, 36 lpp. 32. Lauku saimniecību struktūra Latvijā 2003.gada jūnijā. LR Centrālā statistikas pārvalde. Rīga, 2004. 86 lpp. 33. Par 2010.gada lauksaimniecības skaitīšanas provizoriskajiem rezultātiem [Elektronisks resurss] www.csb.gov.lv 34. SUDAT – lauku saimniecības darba ekonomiskās analīzes rezultāti 2007. R.: LVAEI, 2008. - 209 lpp. 35. Tirgus un cenu informācijas uzglabāšanas datu bāze // www.ltvc.lv 36. U.S. Departament of Agriculture, National Agricultural Statistics Service [Elektronisks resurss] www.usda.gov/nass Pārējās publikācijas 37. Agricultural Policies in OECD Countries. Monitoring and Evaluation. OECD 2009. p.24. [Elektronisks resurss] http://www.oecd.org/dataoecd/37/16/43239979.pdf 38. Alston J.M. A Meta-Analysis of Rates of Return to agricultural R&D. International Food Policy Research Institute, 2000. 148 p. 39. Armstrong H., Taylor J. Regional economics and policy. Blackwell publishers, 2000, p. 437. 40. Atbalsta politikā jābūt vienlīdzīgiem nosacījumiem. [Elektronisks resurss] http://www.lvportals.lv/index.php?menu=doc&id=134620 41. Baltic Agro-Food Policies. Proceedings of the OECD meeting at ministerial level. OECD, Paris, 1999, p.143. 42. Biedrība „Baltijas starptautiskais ekonomikas politikas studiju centrs”, SIA „Baltijas konsultācijas”. ES fondu makroekonomiskās ietekmes izvērtējums. Otrā posma ziņojums. R., 2008. 20 lpp. [Elektronisks resurss] http://www.esfondi.lv/upload/01- strukturfondi/petijumi/27072007-30062008_2_Makroek.iet.izv..pdf 43. Bockman Johanna. Markets in the name of Socialism: The Left-Wing origins of Neoliberalism. Stanford University Press, 2011. 224 44. Bojārs G., Panteļejevs A. Dombrovskis: Mēs pārāk aizrāvāmies ar liberālisma virzienu ekonomikā. Laikraksts „Diena”, 2012.gada 3.maijs. http://www.diena.lv/latvija/viedokli/dombrovskis-mes-parak-aizravamies-ar- liberalisma-virzienu-ekonomika-13945076 45. Boruks A. Zemnieks, zeme un zemkopība Latvijā.- Jelgava: LLU, 2003. - 717 lpp. 46. Brodzinska K. Support Instruments for the Sustainable Development of Rural Areas – the Experience of Poland. // Proceedings of the International Scientific conference “Economic Science for Rural Development”. Nr.14, Jelgava, 2007, p.102-107. 47. Brodzinski Z. Spatial differentiation of Polish rural inhabitants’ economic activity. // Proceedings of the International Scientific conference “Economic Science for Rural Development”. Nr.12, Jelgava, 2007, p.152-157. 48. Cochrane W.W., Runge C.F. Reforming Farm Policy. Iowa State University Press. Ames, Iowa, 1992. p.279. 49. The Common Agricultural Policy of the European Community: Principles and Consequences, Occasional Paper no.62, Washington D.C., p.40. 50. Čiburiene, J.& Simanavičiene, Ž. State Regulation of Agricultural Policy: Lithuanian case. / Economic Science for Rural development, No.17, 2008, Jelgava, p. 47-51. 51. Dehejia, R.; Wahba, S. Propensity score matching methods for nonexperimental causal studies. // Review of Economics and Statistics 84 (1), 2002, p.151–161. 52. Deklarācija par Kopējās lauksaimniecības politikas nākotni pēc 2013.gada. Varšava, 2010.gada 3.februāris. [Elektronisks resurss] http://www.zm.gov.lv/print.php?sadala=349&id=9994 53. Dieter J. K. The German Social Market Economy – (Still) a Model for the European Union? [Elektronisks resurss] http://www.ectap.ro/articole/3.pdf 54. Dubra E., Titarenko D., Paula D. Latvijas investīciju vide un ekonomikas konkurētspējas izaicinājumi krīzes apstākļos. // LU Raksti 743.sēj. Ekonomika. Vadības zinātne. LU, 2009. 56.-67.lpp. 55. Economic science for rural development. //Proceedings of the international scientific conference. Nr.15, 2008, Jelgava. – p.295 56. Economic science for rural development. //Proceedings of the international scientific conference. Nr.16, 2008, Jelgava. – p.254 57. Eicher K.C, Staatz M.J. International Agricultural Development. 3rd edition. The Johns HopkinsUniversity Press. Baltimore and London, 1998. p.615. 225 58. Eiropas Komisija. Lauku attīstība 2007.-2013.gadam. Vienotas uzraudzības un novērtēšanas sistēmas rokasgrāmata. Metodiskais dokuments. 2006.g.septembris. Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāts. 14 lpp. 59. Eiropas Pārtikas suverenitātes foruma materiāli – Nyѐlѐni Eiropa 2011 http://www.llkc.lv/?id=401274 60. Eiropas Savienības kopējā lauksaimniecības politika – kādu to veidosim Latvijā? 2.izd.R.: LVAEI, 2005. - 100 lpp. 61. Encyclopedia of Economics. Douglas Greenwald editor in chief. The Kingsport Press, New York etc., 1982. 62. Eglīte S. Fiskālās un monetārās politikas piemērošana Latvijas ekonomikas attīstībā. Promocijas darba kopsavilkums, Rīga 2006 63. ES fondu makroekonomiskās ietekmes izvērtējums. Pirmā posma ziņojums. Izpildītājs: biedrība „Baltijas Starptautiskais Ekonomikas Politikas Studiju centrs”. 2007.gada janvāris, Rīga. 64 lpp. 64. ES fondu makroekonomiskās ietekmes izvērtējums. Otrā posma ziņojums. Izpildītājs: biedrība „Baltijas Starptautiskais Ekonomikas Politikas Studiju centrs”. 2008.gada jūnijs, Rīga. 20 lpp. 65. Eteris E. European Social Market Economy: Flexibility Issues. // International Internet Magazine. Baltic States news & analytics 16.03.2010. [Elektronisks resurss] http://www.baltic-course.com/eng/baltic_states/?doc=24744 66. European Commission. The CAP towards 2020: Meeting the food, natural resources and territorial challenges of the future. Brussels, 18.11.2010. p.15. http://eur- lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2010:0672:FIN:en:PDF 67. European Commission. Definitions of Variables used in FADN standard results, Brussels, 21 November 2006. 32 p. RI/CC 882 Rev.8.1. 68. Evidence-Based Agricultural and Rural Policy Making (Methodological and Empirical Challenges of Policy Evaluation). 122nd EAAE seminar, February 17th-18th, 2011, Ancona, Italy. [Elektronisks resurss] http://www.eaae-seminar.univpm.it/; 69. Efstratoglou, S., Giannakis, E., Psaltopoulos D. Evaluating CAP alternative policy scenarios through a system dynamics approach in rural areas of Greece. 122nd EAAE seminar, February 17th-18th, 2011, Ancona, Italy; pp.21. [Elektronisks resurss] http://ageconsearch.umn.edu/handle/99361 70. Fahrmann B., Grajewski R. How expensive is the implementation of rural development programmes? Empirical results of implementation costs and their 226 consideration in cost-effectiveness analyses. 122nd EAAE seminar, February 17th-18th, 2011, Ancona, Italy, pp.17. [Elektronisks resurss] http://ageconsearch.umn.edu/handle/99588 71. Fennell R. The Common Agricultural Policy: continuity and change. Clarendon press, Oxford, 1997, p.439. 72. Finnish Agriculture and Rural Industries 2008. Edited by Niemi J.& Ahlstedt J. Agrifood research Finland, Helsinki 2008, p.97. 73. Fragoso R. Et al. The economic effects of common agricultural policy on Mediterranean montadoldehesa ecosystem. Journal of Policy Modelling 33 (2011), p.311-327. www.sciencedirect.com 74. Food, Agriculture and Decent Work. ILO &FAO working together, [Elektronisks resurss] skatīts 08.12.2010 www.fao-ilo.org 75. Geipele I., Fedotova K. The Competitiveness of Business in the Latvian Countryside: Ways to Ehnance. // Proceedings of the International Scientific Conference “Economic Science for Rural Development”, Nr.12, Jelgava, 2007, p.246-252. 76. Greif V.F. Agro-poltical perspectives after 2013. Austria`s attitude towards Common Agricultural Policy. Agriregionieuropa n.20, 2010. Ancona, February 2011, p.8-11. 77. Happe K. et al. Does structure matter? The impact of switching the agricultural policy regime to farm structures. // Journal of Economic Behaviour & Organization 67 (2008), p.431-444. 78. Hugo, G., Champion, A., Lattes, A. (2003). Towards a New Conceptualization of Settlements for Demography, Population and Development Review, 29(2), 277-297. 79. Ivans U. Land market in Zemgale Region. Economic science for rural development. //Proceedings of the international scientific conference. Nr.16, 2008, Jelgava. - p.70- 74. 80. Jasjko D., Frolova L., Dobele A., Pančenko Ē., Ivanova T., Radionova A. (2007) Piensaimniecības nozares attīstības analīze un konkurētspējas novērtējums Latvijā un Eiropas Savienības tirgū. Pētījuma rezultāti. Pieejams: http://www.llu.lv/?mi=81&projekti_id=497, 81. Jones, G.A. (2004.) Bridging the Rural-Urban Divide: What can the Urban Learn from the Rural? Reflections on the Case of Mexico, 123-145. In M.Hamza (ed.) From Welfare to Market Economy: Policy Shifts in Urban Development, London: Earthscan Publication. 227 82. “Konsorts” SIA. Latvijas pilsētu un lauku teritoriju mijiedarbības izvērtējums. Valsts reģionālās attīstības aģentūras pētījums. Gala ziņojums. Rīga, 2009. 16.-17.lpp. 83. Konstantinova E. Mentorings kā zināšanu pārneses process uzņēmējdarbības veicināšanai Latvijas laukos. Promocijas darba kopsavilkums. Jelgava, 2008. 84. Kuhnen F. The role of agriculture in modern society. [Elektronisks resurss] http://www.professor-frihjof-kuhnen.de/publications/agrricultural-colleges/1.htm 85. Latviete I. Assets of the European Union Funds on the Region Development in Latvia. // Research for Rural Development. Annual 16th International Conference Proceedings. Jelgava 2010, p. 55-62. 86. Latvijas Lauku attīstības programmas 2007.-2013.gadam novērtēšanas Vidustermiņa ziņojums, LVAEI, Rīga 2010. Pieejams: www.zm.gov.lv 87. Latvijas Lauku attīstības programmas 2007.-2013.gadam uzraudzības komitejas 2011.gada 21.jūnija sēde. Protokola 3.pielikums [Elektronisks resurss] http://www.zm.gov.lv/doc_upl/3pielikums_21062011.pdf 88. Leimane I. Lauksaimniecības izcelsmes produktu pievienotās vērtības ķēžu ekonomiskā analīze. Rīga, LVAEI, 2006. 94 lpp. [Elektronisks resurss] http://www.zm.gov.lv/doc_upl/petijums.pdf 89. Leimane I., Miglavs A. Latvijas lauku telpas attīstība un iespējamie nākotnes scenāriji. Diskusiju materiāls. Rīga, LVAEI, 2011, 72 lpp. Pieejams: http://www.laukutikls.lv/biblioteka/doc_details/157 90. Lobianco A., Esposti R. The Regional Multi-Agent simulator (RegMAS): An open source spatially explicit model to assess the impact of agricultural policies. Computers and electronics in agriculture 72 (2010), p.14-26. www.elsevier.com/locate/compag. 91. Lukesch R., Schuh B. et al. (2010) “Approaches for assessing the impact of the Rural Development Programmes in the context of multiple intervening factors”, European Evaluation Network for Rural Development, Working paper, 103. p. 92. Mackay R., Horton D. Expanding the use of impact assessment and evaluation in agricultural research and development. Agricultural systems 78 (2003). www.elsevier.com/locate/agsy. 93. Макконнелл K.P., Брю С.Л. Экономикс: Принципы, проблемы и политика / Пер.16-го англ.изд.- Москва, ИНФРА-М, 2007. 940 с. 94. Mayer Th. The Monetarist Debate and the New Methodology. // Macroeconomics and Macroeconomic Policy Issues. Edited by Th. Mayer, Fr. Spinelli. Athenaeum Press Ltd., Newcastle upon Tyne. P. 229-271. 228 95. Mazūre G. Financial Support for Agriculture and Rural Development: Credits, Credit Guarantees, and Investments // Economic Science for Rural Development. Nr.14, Jelgava, 2007, p.81-89. 96. Miglavs A., Leimane I., Krieviņa A. Economic Analysis of the Value Adding Chain in Milk Sector. // Proceedings of the International Scientific Conference “Economic Science for Rural Development”, No.13, 2007. Jelgava: Latvian Academy of Agriculture and Forestry Sciences, pp. 69-77 97. Mickiewicz P. Influence of Public Funds on the Development of Arable Farms on the Territory of the West Pomeranian Voivodeship // Economic Science for Rural Development. Finances, Taxes, Investment and Support systems. No.17, 2008, Jelgava. p.102-109. 98. Muilu T., Rusanen J. (2004). Changes in Population and Industries in the Rural Areas of Finland: from Analysis of Administrative regions to GIS based Approach, pp. 109- 117. In Banski J. (ed.) Changing Functions of Rural Areas in the Baltic Sea Region, 99. Neal L. The CAP and reforms: feeding Europe and then some. The Economics of Europe and the EU. Cambridge, 2007. – 440 pages. 100. Nipers A. Metodoloģija LAP 2007.-2013.g.pasākumu ietekmes novērtēšanai. 1.redakcija. RSEBAA, 2010. 28.lpp. 101. Ozolins J., Veveris A. Gross Economic Effect of Dairy Sector in Latvia and the Other Baltic States. Proceedings of the International Scientific Conference. May 20-22, 2009, Latvian Academy of Agriculture and Forestry Sciences, Jelgava. 102. Par ES daudzgadu budžetu 2014.-2020.gadam. [Elektronisks resurss] http://www.zm.gov.lv/index.php?sadala=323&id=12689 103. Petrick M., Zier P. Common Agricultural Policy effects on dynamic labour use in agriculture. Food policy 37 (2012). www.elsevier.com/locate/foodpol. 104. Proceedings of the 118th EAAE Seminar “Rural development: governance, policy design and delivery”. Ljubljana, 25-27 August 2010. ISBN 978-961-6204-51-4. 105. Prospects for agricultural markets and income 2010-2020. European Commission. http://ec.europa.eu/agriculture/publi/caprep/prospects2010/index_en.htm 106. Pufahl A., Weiss Ch.R. Evaluating the effects of farm programmes: results from propensity score matching / European Review of Agricultural Economics. Official journal of the European Association of Agricultural Economists. Vol.36, No.1, March 2009, Oxford University Press; p. 79-102. 229 107. Reiljan J., Tamm D. The Impact of Governmental Policy on the Competitiveness of the Estonian Agricultural Sector // Economic Science for Rural Development No. 17, 2008, Jelgava, p.125-135. 108. Raisbeck D. W. The role of agriculture in the Global Economy. May 18, 2003. [Elektronisks resurss] www.cargill.com/news/media/030518raisbeck.htm 109. Richardson, T. (2000). Discourses of Rurality in EU Spatial Policy: The European Spatial Development Perspective, Sociologia Ruralis, 40 (1), 53-71. 110. Ritson C., Harvey D. The Common Agricultural Policy. University of Newcastle upon Tyne, UK. 1997, p.440. 111. Roningen V.O. & Dixit P.M., How Level Is the Playing Field ? An Economic Analysis of Agricultural Policy Reforms in Industrial Market Economies, Foreign Agricultural Economic Report no.239, Washington, D.C: Economic Research Service, United States department of Agriculture, 1989. 112. Rosch Michael. The German Social Market Economy and its transformations. [Elektronisks resurss] http://tiss.zdv.uni- tuebingen.de/webroot/sp/spsba01_W98_1/germany1b.htm 113. Saktiņa D., Meyers W.H. Method and Approach for Achieving Rural Development Objectives through more Targeted and Appropriate Support Policy: Case Study of a Polarized and Centralized Country, Latvia. // Economic Science for Rural Development No. 14, 2007, Jelgava, p.59-66. 114. Salputra G., Miglavs A. Different CAP Support Systems – Evaluation of the Impact on Supply of Agricultural Products // Economic Science for Rural Development No. 14, 2007, Jelgava, p.67-74. 115. Schuh B., Lukesch M. etc. Approaches for assessing the impacts of the Rural Development Programmes in the context of multiplie intervening factors. // Paper prepared for the 122th EAAE Seminar „Evidence-based agricultural and rural policy making: methodological and empirical challenges of policy evaluation”. Ancona, February 17-18, 2011. 116. Stilwell Frank. “Political Economy: the Contest of Economic Ideas.” First Edition. Oxford University Press. Melbourne, Australia. 2002. 117. Sproģis A., Sproģis J., Sproģe I. Latvijas lauksaimniecība gadu gaitā. // Tautsaimniecības attīstības problēmas Latvijā nr.5. R.: Tautsaimniecības attīstības institūts, 2007. 59.-117.lpp. 230 118. A System of Economic Accounts for Food and Agriculture. Food and Agriculture Organization of the United Nations. Rome, 1996, p.132. 119. Swedish model of a social market economy. [Elektronisks resurss] http://xinyiacademic.wordpress.com/2008/12/17/swedish-model-of-a-social-market- economy/ 120. Šņuka R. Lauksaimniecības kopprodukts: Aprēķināšana, rezultātu pielietošana. Disertācija Dr.ekon. zin. grāda iegūšanai. LVAEI, R.: 1997. 15. lpp. 121. Tetere, V. EU structural and Cohesion Funds in the Economy of Latvia. // Economic Science for Rural development, Nr.21, Jelgava, 2010, p.202-207. 122. The European Agro-Food System andthe Challenge of Global Competition. ISMEA, Rome 1999, p.230. 123. The Common Agricultural Policy of the European Community: Principles and Consequences, Occasional Paper no.62, Washington D.C., p.40. 124. Titarenko D. Investīcijas kā Latvijas ekonomikas izaugsmes faktors. Promocijas darba kopsavilkums. R., Latvijas Universitāte, 2008. 125. Treisijs M. Lauksaimniecība un pārtika tirgus ekonomikā. Rīga, LVAEI, 1996. 406 lpp. 126. Typology of Rural Areas in the Central And Eastern European EU New Member States, Institute of Agricultural development in Central and Eastern Europe, 2004 127. UK Position on CAP reform [Elektronisks resurss] http://www.birdlife.cz/wpimages/video/UK%20vision.pdf 128. UK agricultural plans. The Scottish Government. [Elektronisks resurss] http://www.scotland.gov.uk/News/Releases/2009/09/30103311 129. Upīte I. Ieguldījumu atbalsta izmantošana Latvijas lauksaimniecībā. Promocijas darba kopsavilkums. LLU, Jelgava, 2010. 96 lpp. 130. Veveris A. Analysis of the Cost Level and Production Efficiency at Agricultural Farms of Different Size // Proceedings of the International Scientific Conference “Economic Science for Rural Development”, 23-24 April, 2009, Latvian Academy of Agriculture and Forestry Sciences, Jelgava, No.18, pp. 194-201. 131. Veveris A. Methodological and practical solutions for evaluation of economic impacts of RDP in Latvia. // EAAE 122nd Seminar, 17-18 February, 2011, Ancona, Italy; p.14. 231 132. Veveris A. The Role of Structural Changes in Increasing Competitiveness of Baltic Dairy Farms // EAAE (The European Association of Agricultural Economists) 118th seminar „Rural development: governance, policy design and delivery” Ljubljana, 25-27 August, 2010, pp. 621-629. 133. Veveris A., Kalis I. The Impact of EU Agricultural Policy on the Competitiveness of the Farms in Latvia // “Economics & Management” 2011, No.16, Kaunas University of Technology; p.452-458. ISSN 1822-6515. 134. Vēveris A. Graudu ražošanas potenciāla novērtējums Latvijā un tā sasniegšanas ekonomiskie nosacījumi. Latvijas Universitātes Raksti 771.sējums. Ekonomika. Vadības zinātne. Rīga, LU 2011. 318.-329.lpp. 135. Vēveris A. Lauksaimnieciskās ražošanas efektivitāti noteicošo faktoru analīze Latvijā un citās Eiropas Savienības valstīs // Latvijas Universitātes Raksti 744.sējums. Ekonomika un vadības zinātne. Rīga, LU 2009. 202.-213.lpp. 136. Vēveris A., Krieviņa A. Latvijas lauksaimniecības ekonomiskais kopaprēķins 2006-2007. Pētījumu rezultāti nr.1(18)/2007, R.: LVAEI, 2007, 78 lpp. 137. Veveris A., Krievina A., Leimane I. “Efficiency analysis of agricultural sector in Latvia compared to other EU countries, based on FADN data” // Proceedings of the International Scientific Conference “Economic Science for Rural Development”, No.13, 2007, Latvian Academy of Agriculture and Forestry Sciences, Jelgava, p. 13- 19. 138. What Future for Our Countryside? A Rural Development Policy. OECD, 1993, p.82. 139. Wooldridge J.M. Introductory Econometrics: A Modern Approach. 1st edition. South-Western Pub, 1999, p.824. 140. Zahrnt V. Food security and the EU`s Common Agricultural Policy: Facts Against Fears. ECIPE, 2011. [Elektronisks resurss] http://www.reformthecap.eu/eu- food-security-study 141. Zobena A., Lāce I. Lauku attīstības programmas 2007.-2013.gadam 3. un 4. ass pasākumu ietekme uz Latvijas lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāti. 12.lpp. [Elektronisks resurss] http://www.lvaei.lv/upload/LVAEI_LAP_2007- 13_LOSP_15_06_2011%20..pdf 232 PIELIKUMI 1. pielikums. Lauku attīstības programmas (2007.-2013.g.) ES finansējuma sadalījums pa dalībvalstīm 233 2.pielikums. Pārskats par izmaksāto finansējumu un sasniegtajiem ietekmes rādītājiem Latvijas LAP 1. un 3.asu pasākumos 234 3. pielikums. Latvijas Lauku attīstības programmas 2007.-2013.gadam rezultāti dalījumā pa pasākumiem: sasniedzamie rādītāji un to izpilde (stāvoklis uz Vidustermiņa novērtējumu – 2010.gada beigās) 235 4. pielikums. Latvijas Lauku attīstības programmas 2007.-2013.gadam vidustermiņa ziņojuma rezultātu kopsavilkums pa pasākumiem – ieteikumi turpmākai darbībai 247 5. pielikums. Aptaujas veidlapa Lauku attīstības programmas 2007.-2013.gadam 1.1.2. pasākuma „Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem” un 1.2.1. pasākuma „Lauku saimniecību modernizācija” analīzei, un aptaujas rezultātu kopsavilkums 251 6. pielikums. Pārskats par mazo un vidējo lauku saimniecību aptauju un tās galvenie rezultāti 261 7. pielikums. Iegūtā neto pievienotā vērtība no LIZ hektāra ES valstīs vidēji 2008.-2009.gados (EUR/ha) saimniecību lieluma grupās 268 . . . 233 1.pielikums. Lauku attīstības programmas (2007.-2013.g.) ES finansējuma sadalījums pa dalībvalstīm (plānotais finansējums visam periodam). 132 30 811 2 720 4 392 9 391 1 380 5 370 7 281 5 234 0 234 0 208 0 196 9 191 0 182 5 174 3 104 1 900 715 487 445 419 163 90 77 644 2 0 2000 4000 6000 8000 10000 12000 14000 Pol ija Vāc ija Spā nija Fra nci ja Por tug āle Aus trija Ung ārij a Gri eķij a Čeh ija Īrija Itāl ija Som ija Slo vāk ija Lie lbri tān ija Zvi edr ija Lie tuv a Lat vija Slo vēn ija Iga uni ja Nīd erla nde Dān ija Beļ ģija Kip ra Luk sem bur ga Mal ta mi lj.E UR 234 2.pielikums. Pārskats par izmaksāto finansējumu un sasniegtajiem ietekmes rādītājiem Latvijas LAP (2007.-2013.g.) 1. un 3.asu pasākumos (projektos, kas realizēti līdz 2010.gada sākumam) Ekonomiskā izaugsme, PPS Darba produktiv./ uz nodarbinātoPasāk. nr. Pasākuma nosaukums Izmaksāts sab.atbalsts Izpilde % Plāns Faktiski Izpilde % Plāns Faktiski Izpilde % 111 Arodapmācības un informācijas pasākumi 397 484 33% n.p. ... ... n.p. ... ... 112 Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem 7 022 492 66% 4 100 000 4 838 134 118% 30 10 33% 114 Lauksaimniekiem un mežsaimniekiem paredzēto konsultāciju pakalpojumu izmantošana 6 470 87% n.p. ... ... 19 n.d. x 121 Lauku saimniecību modernizācija 64 873 884 21% 190 000 000 34 814 238 18% 2 230 240 11% 122 Mežu ekonomiskās vērtības uzlabošana 1 881 459 4% 94 000 000 1 038 000 1% 175 78 45% 123 Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana 2 247 429 3% 6 000 000 n.d. x 760 n.d. x 125 Infrastruktūra, kas attiecas uz lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstību un pielāgošanu 3 358 620 11% 4 400 000 n.d. x 79 n.d. x 141 Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizēšanai 14 508 071 66% 2 700 000 12 744 281 472% 48 51 106% 142 Ražotāju grupas 517 834 38% 1 150 000 n.d. x 14 n.d. x Kopā 1.ass - Lauksaimniecības unmežsaimniecības nozares konkurētspējas uzlabošana 94 416 259 19% 312 700 000 53 434 653 17% 3 355 379 11% Ekonomiskā izaugsme, PPS Darba vietu radīšana (skaits)Pasāk. nr. Pasākuma nosaukums Izmaksāts sab.atbalsts Izpilde % Plāns Faktiski Izpilde % Plāns Faktiski Izpilde % 3.1.2. Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai 9 990 001 8% 56 300 000 3 587 694 6% 4 560 153 3% 3.1.3. Tūrisma aktivitāšu veicināšana 478 038 4% 3 700 000 341 670 9% 80 22 28% 3.2.1. Pamatpakalpojumi ekonomikai un iedzīvotājiem 20 728 884 22% 12 000 000 7 286 505 61% 700 460 66% 3.2.3. Lauku mantojuma saglabāšana un atjaunošana 413 948 23% 110 000 172 926 157% 5 11 220% Kopā 3.ass - Dzīves kvalitāte lauku apvidos un lauku ekonomikas dažādošana 31 610 871 13% 72 110 000 11 388 795 16% 9 905 646 7% 235 3. pielikums. Latvijas Lauku attīstības programmas 2007.-2013.gadam rezultāti dalījumā pa pasākumiem: sasniedzamie rādītāji un to izpilde Pasāk. kods Pasākumi un rādītāji Mērvienība(vadlīniju) Sasniedzamie rezultāti LAP pamatversija Sasniedzamie rezultāti LAP 5.versija Rezultāts uz vidustermiņa novērtēšanu 1. ASS. LAUKSAIMNIECIBAS UN MEŽSAIMNIECIBAS NOZARES KONKURETSPEJAS UZLABOŠANA Iedzīvotāju skaits tūkst. cilv. 2 248 Lauku saimniecību struktūra [Lauku saimniecību skaits] gab 104 555 Lauku saimniecību struktūra [Kopējā lauku saimniecību LIZ platība] tūkst. ha 1 823,3 Lauku saimniecību struktūra [Vidējā lauku saimniecības LIZ platība] ha 17,4 111 Arodapmācības un informācijas pasākumi 111 Atbalsta sabiedriskais finansējums (kopā un ES) LAP 7.vers. EUR 10 154 752 1 205 445 397 484 111 Apmācībās piedalījušos skaits unikāls skaits 21 000 2 000 2 320 111 Apmācību dienu skaits (diena ir 8 mācību stundas) skaits 6 570 650 571 111 Apmācāmo sadalījums pa apmācību moduļiem unikāls skaits % 60/ 20/ 10/ 10 60/ 20/ 10/ 10 57/ 17/ 26 111 Apmācīto skaits, kas sekmīgi beiguši apmācību kursu unikāls skaits 16 800 1 500 2 297 112 Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem 112 Darba ražīgums (produktivitāte) lauksaimniecībā [Kopējā (Bruto) pievienotā vērtība bāzes cenās uz vienu lauksaimniecības darbaspēka vienību] tūkst.EUR/LDV 3 700 1 595 112 Atbalsta sabiedriskais finansējums (kopā un ES) LAP 7.vers. EUR 25 958 436 10 598 642 7 022 492 112 Atbalstīto jauno lauksaimnieku skaits 868 250 233 112 Nodarbināto skaits atbalstītajās saimniecībās 333 112 Kopējais investīciju apjoms, LAP 7.vers. EUR 32 448 045 13 248 303 12 740 834 112 Atbalstīto saimniecību LIZ platība ha 9 250 112 Bruto pievienotās vērtības pieaugums atbalstītajās saimniecībās/uzņēmumos EUR 6 700 000 3 500 000 3 450 000 112 Atbalstīto jauno lauksaimnieku skaits, kuri nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību 200 50 37 112 Ekonomiskā izaugsme [Neto papildus pievienotā vērtība pirktspējas līmenī] PSL 14 900 000 4 100 000 4 838 134 112 Darba ražīgums (produktivitāte) [Kopējās pievienotās vērtības uz vienu gadā EUR/nodarb. 86 30 10 236 Pasāk. kods Pasākumi un rādītāji Mērvienība(vadlīniju) Sasniedzamie rezultāti LAP pamatversija Sasniedzamie rezultāti LAP 5.versija Rezultāts uz vidustermiņa novērtēšanu nodarbināto darbaspēka vienību izmaiņas] 114 Lauksaimniekiem un mežsaimniekiem paredzēto konsultāciju pakalpojumu izmantošana 114 Atbalsta sabiedriskais finansējums (kopā un ES) LAP 7.vers. EUR 12 866 253 7 424 6 470 114 Atbalstīto lauksaimnieku skaits unikālais skaits 5 768 30 36 114 Atbalstīto lauksaimnieku skaits, kuriem pirms apmācību uzsākšanas ir izglītība attiecīgajā nozarē unikālais skaits 2 000 25 36 114 Atbalstīto meža īpašnieku skaits unikālais skaits 5 768 30 0 114 Atbalstīto meža īpašnieku skaits, kuriem pirms apmācību uzsākšanas ir izglītība attiecīgajā nozarē unikālais skaits 2 000 25 0 114 Bruto pievienotās vērtības pieaugums atbalstītajās saimniecībās/uzņēmumos EUR 800 000 400 n.d. 114 Darba ražīgums (produktivitāte) [Kopējās pievienotās vērtības uz vienu gadā nodarbināto darbaspēka vienību izmaiņas] EUR/nodarb. 19 19 n.d. 121 Lauku saimniecību modernizācija 121 Darba ražīgums (produktivitāte) lauksaimniecībā [Kopējā (Bruto) pievienotā vērtība bāzes cenās uz vienu lauksaimniecības darbaspēka vienību] tūkst.EUR/LDV 3 700 1 595 121 Atbalsta sabiedriskais finansējums (kopā un ES) LAP 7.vers. EUR 318 583 227 305 559 733 64 873 884 121 Papildus valsts finansējums 63 716 644 15 555 791 121 Atbalstīto lauku saimniecību skaits 1 929 3 500 2 028 121 Kopējais investīciju apjoms, LAP 7.vers. EUR 910 237 792 763 899 332 178 281 713 121 Atbalstīto saimniecību skaits, kurām programmēšanas periodā saņemtā atbalsta attiecināmo izmaksu kopsumma pārsniedz 600 000 EUR 100 100 32 121 Atbalstīto projektu skaits atbilstošs pasākumam "Lauku saimniecību modernizācija" 2 622 121 Saimniecību skaits, kuras ievieš jaunus produktus vai tehnoloģijas 2 800 2 330 2 513 121 Bruto pievienotās vērtības pieaugums atbalstītajās saimniecībās/uzņēmumos EUR 23 762 000 121 Jaunbūvēto vai atjaunoto ēku grīdas platība m2 500 000 400 000 725 700 121 Ekonomiskā izaugsme [Neto papildus pievienotā vērtība pirktspējas līmenī] PSL 268 200 000 190 000 000 34 814 238 237 Pasāk. kods Pasākumi un rādītāji Mērvienība(vadlīniju) Sasniedzamie rezultāti LAP pamatversija Sasniedzamie rezultāti LAP 5.versija Rezultāts uz vidustermiņa novērtēšanu 121 Darba ražīgums (produktivitāte) [Kopējās pievienotās vērtības uz vienu gadā nodarbināto darbaspēka vienību izmaiņas] EUR/nodarb. 1 412 2 230 240 122 Mežu ekonomiskās vērtības uzlabošana 122 Atbalsta sabiedriskais finansējums (kopā un ES) LAP 7.vers. EUR 45 421 667 45 985 759 1 881 459 122 Atbalstīto meža saimniecību skaits 7 966 7 500 1 391 122 Kopējais investīciju apjoms, LAP 7.vers. EUR 90 843 334 91 971 517 3 762 918 122 Atbalstītajiem meža īpašniekiem piederošo mežu kopējā platība ha 80 000 70 000 172 874 122 Saimniecību skaits, kuras ievieš jaunus produktus vai tehnoloģijas 5 000 4 700 192 122 Bruto pievienotās vērtības pieaugums atbalstītajās saimniecībās/uzņēmumos EUR 1 038 000 122 Atbalsta rezultātā apkopto jaunaudžu platība ha 20 000 17 500 11 955 122 Atbalsta rezultātā nomainīto mazvērtīgo mežaudžu platība ha 20 000 17 500 71 122 Ekonomiskā izaugsme [Neto papildus pievienotā vērtība pirktspējas līmenī] PSL 13 000 000 9 400 000 1 477 153 122 Darba ražīgums (produktivitāte) [Kopējās pievienotās vērtības uz vienu gadā nodarbināto darbaspēka vienību izmaiņas] EUR/nodarb. 200 175 78 123 Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana 123 Atbalsta sabiedriskais finansējums (kopā un ES) LAP 7.vers. EUR 79 466 667 89 403 348 2 247 429 123 Atbalstīto uzņēmumu skaits 73 70 43 123 Kopējais investīciju apjoms, LAP 7.vers. EUR 198 666 668 223 508 369 5 995 394 123 Atbalstīto projektu skaits atbilstošs pasākumam "Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana" 35 58 123 Uzņēmumu skaits, kuri ievieš jaunas tehnoloģijas vai produktus 50 50 38 123 Atbalstītie uzņēmumi, kuri uzsāk savas produkcijas eksportu % 30 30 8 123 Atbalstītie uzņēmumi, kuri piedalās vertikālajā un horizontālajā integrācijā % 25 25 0 123 Ekonomiskā izaugsme [Neto papildus pievienotā vērtība pirktspējas līmenī] PSL 61 500 000 60 000 000 n.a. 123 Darba ražīgums (produktivitāte) [Kopējās pievienotās vērtības uz vienu gadā EUR/nodarb. 925 760 n.d. 238 Pasāk. kods Pasākumi un rādītāji Mērvienība(vadlīniju) Sasniedzamie rezultāti LAP pamatversija Sasniedzamie rezultāti LAP 5.versija Rezultāts uz vidustermiņa novērtēšanu nodarbināto darbaspēka vienību izmaiņas] 125 Infrastruktūra, kas attiecas uz lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstību un pielāgošanu 125 Atbalsta sabiedriskais finansējums (kopā un ES) LAP 7.vers. EUR 34 020 424 30 229 708 3 358 620 125 Atbalstīto darbību skaits 847 650 144 125 Kopējais investīciju apjoms, LAP 7.vers. EUR 85 051 060 65 864 200 3 661 945 125 Rekonstruēto /renovēto meliorācijas sistēmu kopgarums km 872,4 125 Uzbūvēto saimniecību pievadceļu platība m2 500 000 380 000 0 125 Uzbūvēto vai rekonstruēto laukumu platība pie lauksaimniecības būvēm m2 60 000 45 000 0 125 Izveidoto vai rekonstruēto ārējās ūdensapgādes sistēmu garums km 3 000 2 300 134 125 Izveidoto vai rekonstruēto elektroapgādes sistēmu garums km 2 000 1 500 0 125 Ekonomiskā izaugsme [Neto papildus pievienotā vērtība pirktspējas līmenī] PSL 9 800 000 4 400 000 n.a. 125 Darba ražīgums (produktivitāte) [Kopējās pievienotās vērtības uz vienu gadā nodarbināto darbaspēka vienību izmaiņas] EUR/nodarb. 61 un 60 79 n.d. 141 Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizēšanai 141 Atbalsta sabiedriskais finansējums (kopā un ES) LAP 7.vers. EUR 65 480 333 21 991 817 14 508 071 141 Atbalstīto daļēji naturālo saimniecību skaits 2 667 2 000 1 345 141 LIZ atbalstītajās saimniecībās ha 40 000 20 000 23 158 141 Ekonomiskā izaugsme [Neto papildus pievienotā vērtība pirktspējas līmenī] PSL 3 000 000 2 700 000 12 744 281 141 Darba ražīgums (produktivitāte) [Kopējās pievienotās vērtības uz vienu gadā nodarbināto darbaspēka vienību izmaiņas] EUR/nodarb. 21 48 51 142 Ražotāju grupas 142 Atbalsta sabiedriskais finansējums (kopā un ES) LAP 7.vers. EUR 8 649 685 1 375 726 517 834 142 Atbalstīto ražotāju grupu skaits 50 3 3 142 Atbalstīto ražotāju grupu apgrozījums, milj. EUR EUR 31 466 511 4 300 000 163 192 142 Ekonomiskā izaugsme [Neto papildus pievienotā vērtība pirktspējas līmenī] PSL 6 700 000 1 150 000 n.a. 239 Pasāk. kods Pasākumi un rādītāji Mērvienība(vadlīniju) Sasniedzamie rezultāti LAP pamatversija Sasniedzamie rezultāti LAP 5.versija Rezultāts uz vidustermiņa novērtēšanu 142 Darba ražīgums (produktivitāte) [Kopējās pievienotās vērtības uz vienu gadā nodarbināto darbaspēka vienību izmaiņas] EUR/nodarb. 36 14 n.d. 2.ASS. VIDES UN LAUKU AINAVAS UZLABOŠANA 212 Maksājumi lauksaimniekiem par nelabvēlīgiem dabas apstākļiem teritorijās, kas nav kalnu teritorijas 212 Atbalsta sabiedriskais finansējums (kopā un ES) LAP 7.vers. EUR 137 476 000 236 528 746 120 037 264 212 Atbalstīto īpašumu skaits 69 700 69 700 56 201 212 Atbalstītā lauksaimniecības zemes platība ha 1 212 000 1 212 000 941 339 212 Platība, kurā veiksmīgi ievēro prasības ha 1 055 000 1 055 000 887 877 212 Lauksaimniecībā neizmantotās zemes kopējā platība ha 320 000 320 000 155 000 213 NATURA 2000 maksājumi un maksājumi, kas saistīti ar Direktīvu 2000/60/EKK 213 Atbalsta sabiedriskais finansējums (kopā un ES) LAP 7.vers. EUR 12 878 250 13 117 647 5 954 409 213 Atbalstīto īpašumu skaits Natura 2000/ĪJT teritorijās 5 929 6 400 7 023 213 Atbalstītā lauksaimniecības zemes platība Natura 2000/ĪJT teritorijās ha 68 700 56 000 53 897 213 Platība, kurā veiksmīgi ievēro prasības ha 65 300 54 000 47 881 214 Agrovides maksājumi 214 Atbalsta sabiedriskais finansējums (kopā un ES) LAP 7.vers. EUR 160 063 209 229 252 512 57 916 892 214 Atbalstīto īpašumu skaits: 17 566 17 566 16 582 214 Atbalstāmā platība, ha: 375 728 218 000 205 497 214 Kopējais līgumu skaits 24 494 214/1 Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība 214/1 Atbalstīto īpašumu skaits 5 738 4 500 4 309 214/1 Atbalstāmā platība ha 207 728 160 000 153 205 214/1 Ar bioloģiskās lauksaimniecības metodēm apstrādātās LIZ īpatsvars % 10 8 8 240 Pasāk. kods Pasākumi un rādītāji Mērvienība(vadlīniju) Sasniedzamie rezultāti LAP pamatversija Sasniedzamie rezultāti LAP 5.versija Rezultāts uz vidustermiņa novērtēšanu 214/1 Platība, kurā veiksmīgi ievēro prasības ha 207 728 159 000 149 271 214/2 Integrētās dārzkopības ieviešana un veicināšana 214/2 Atbalstīto īpašumu skaits 2 000 400 80 214/2 Atbalstāmā platība ha 12 000 3 000 263 214/2 Platība, kurā veiksmīgi ievēro prasības ha 12 000 2 900 254 214/3 Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos 214/3 Atbalstīto īpašumu skaits 5 828 4 700 4 485 214/3 Atbalstāmā platība ha 56 000 35 000 33 386 214/3 Platība, kurā veiksmīgi ievēro prasības ha 56 000 34 000 30 366 214/3 Apsaimniekotās platības īpatsvars kopējā bioloģiski vērtīgo zālāju platībā, % 80 95 214/4 Rugāju lauks ziemas periodā 214/4 Atbalstīto īpašumu skaits 4 000 500 465 214/4 Atbalstāmā platība, ha 100 000 20 000 18 643 214/4 Atbalstāmā platība Natura 2000 teritorijā ha 30 000 5 000 240 214/4 Platība, kurā veiksmīgi ievēro prasības ha 100 000 19 000 17 682 223 Lauksaimniecībā neizmantojamās zemes pirmreizējā apmežošana 223 Atbalsta sabiedriskais finansējums (kopā un ES) LAP 7.vers. EUR 16 218 160 12 581 681 1 929 621 223 Atbalstītās saimniecības 1 491 450 744 223 Apmežotā platība ha 14 896 14 896 7 726 223 Platība, kurā veiksmīgi ievēro prasības ha 17 100 14 000 1 548 224 NATURA 2000 maksājumi (meža īpašniekiem) 224 Atbalsta sabiedriskais finansējums (kopā un ES) LAP 7.vers. EUR 22 186 703 15 352 529 2 090 734 224 Atbalstu saņēmušo meža īpašnieku skaits NATURA 2000 teritorijā 10 000 1 700 1 617 241 Pasāk. kods Pasākumi un rādītāji Mērvienība(vadlīniju) Sasniedzamie rezultāti LAP pamatversija Sasniedzamie rezultāti LAP 5.versija Rezultāts uz vidustermiņa novērtēšanu 224 Atbalstītā meža platība NATURA 2000 teritorijā, ha 54 173 27 000 21 513 224 Platība, kurā veiksmīgi ievēro prasības ha 46 000 25 000 15 301 226 Mežsaimniecības ražošanas potenciāla atjaunošana un preventīvo pasākumu ieviešana 226 Atbalsta sabiedriskais finansējums (kopā un ES) LAP 7.vers. EUR 16 218 116 11 367 554 497 474 226 Profilaktisko un atjaunošanas pasākumu skaits 6 500 3 300 134 226 Atbalstītā postījumus cietušo mežu platība, ha 13 000 7 000 358 226 Kopējais investīciju apjoms EUR 16 218 116 9 920 086 497 474 226 Platība, kurā veiksmīgi ievēro prasības ha 10 400 6 500 209 3.ASS. DZĪVES KVALITĀTE LAUKU APVIDOS UN LAUKU EKONOMIKAS DAŽĀDOŠANA 312(311) Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai (ietverot ar lauksaimniecību nesaistītu darbību dažādošana) 312(311) Atbalsta sabiedriskais finansējums (kopā un ES) LAP 7.vers. EUR 127 373 379 130 660 173 9 990 001 312(311) Atbalstīto vienību skaits 3 075 192 312(311) Kopējais investīciju apjoms, LAP 7.vers. EUR 326 650 432 25 179 257 312(311) Atbalstīto mikrouzņēmumu skaits 2 300 147 312(311) Nelauksaimnieciskās bruto pievienotās vērtības palielinājums atbalstītajos uzņēmumos, EUR 32 200 000 2 369 475 312(311) Kopējais izveidoto darba vietu skaits 239 312(311) Ekonomiskā izaugsme [Neto papildus pievienotā vērtība pirktspējas līmenī] PSL 56 300 000 3 587 694 312(311) Nodarbinātības veicināšana [Neto papildus izveidoto darbavietu skaits pilnā darbalaika ekvivalentā] 4 560 153 312(311)/1 Atbalsts mikrouzņēmumu radīšanai un attīstībai 312(311)/1 Atbalstīto mikrouzņēmumu skaits 2 625 2 300 147 312(311)/1 Kopējais investīciju apjoms mikrouzņēmumu radīšanai un attīstībai EUR 161 060 069 145 118 072 7 594 253 312(311)/1 Projektu skaits, kuri tiek realizēti MLA teritorijās skaits 600 540 32 242 Pasāk. kods Pasākumi un rādītāji Mērvienība(vadlīniju) Sasniedzamie rezultāti LAP pamatversija Sasniedzamie rezultāti LAP 5.versija Rezultāts uz vidustermiņa novērtēšanu 312(311)/1 Atbalstīto saimniecību kopējā LIZ platība ha 1 000 1 000 1 372 312(311)/1 Atbalstīto projektu skaits atbilstošs pasākumam "Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai" 68 201 312(311)/1 Nelauksaimnieciskās bruto pievienotās vērtības palielinājums atbalstītajos uzņēmumos, EUR 900 000 17 500 000 2 618 775 312(311)/1 Kopējais izveidoto darba vietu skaits 6 300 5 000 189 312(311)/1 Jaunie uzņēmumi, kurus dibinājuši vīrieši 600 540 7 312(311)/1 Jaunie uzņēmumi, kurus dibinājušas sievietes 200 180 11 312(311)/1 Ekonomiskā izaugsme [Neto papildus pievienotā vērtība pirktspējas līmenī] PSL 25 440 000 29 000 000 3 587 694 312(311)/1 Nodarbinātības veicināšana [Neto papildus izveidoto darbavietu skaits pilnā darbalaika ekvivalentā] 3 000 2 700 126 312(311)/2 Ar lauksaimniecību nesaistītu darbību dažādošana 312(311)/2 Atbalsta saņēmēju skaits 800 720 25 312(311)/2 Kopējais investīciju apjoms EUR 107 373 379 96 745 381 967 888 312(311)/2 Nelauksaimnieciskās bruto pievienotās vērtības palielinājums atbalstītajos uzņēmumos, EUR 600 000 11 700 000 -249 300 312(311)/2 Kopējais izveidoto darba vietu skaits 4 200 3 700 50 312(311)/2 Ekonomiskā izaugsme [Neto papildus pievienotā vērtība pirktspējas līmenī] PSL 16 960 000 19 500 000 n.a. 312(311)/2 Nodarbinātības veicināšana [Neto papildus izveidoto darbavietu skaits pilnā darbalaika ekvivalentā] 2 000 1 800 27 312(311)/3 Enerģijas ražošana no lauksaimnieciskas un mežsaimnieciskas izcelsmes biomasas 312(311)/3 Atbalstīto saimniecību skaits 70 55 25 312(311)/3 Kopējais investīciju apjoms EUR 50 000 000 45 050 916 16 617 116 312(311)/3 Projektu skaits, kuri tiek realizēti MLA teritorijās skaits 35 40 0 312(311)/3 Ekonomiskā izaugsme [Neto papildus pievienotā vērtība pirktspējas līmenī] PSL 6 369 560 7 800 000 n.a. 243 Pasāk. kods Pasākumi un rādītāji Mērvienība(vadlīniju) Sasniedzamie rezultāti LAP pamatversija Sasniedzamie rezultāti LAP 5.versija Rezultāts uz vidustermiņa novērtēšanu 312(311)/3 Nodarbinātības veicināšana [Neto papildus izveidoto darbavietu skaits pilnā darbalaika ekvivalentā] 70 60 n.a. 313 Tūrisma aktivitāšu veicināšana 313 Tūrisma infrastruktūra laukos [Gultas vietu skaits tūristu mītnēs (hoteļos, kempingos, atpūtas mājās u.tml.)] skaits - - 2008- 10 023 313 Atbalsta sabiedriskais finansējums (kopā un ES) LAP 7.vers. EUR 25 958 436 11 783 136 478 038 313 Atbalstīto tūrisma aktivitāšu skaits projektu skaits 917 366 20 313 Kopējais investīciju apjoms, LAP 7.vers. EUR 64 896 090 25 874 380 1 441 460 313 Atbalstīto tūrisma aktivitāšu skaits, kuras ietver paplašinātu informācijas un sakaru tehnoloģiju izmantošanu skaits 300 120 0 313 Kopējais investīciju apjoms vides aizsardzībā EUR 10 000 000 4 036 403 732 000 313 Tūristu mītņu skaits lauku apvidos skaits - - 2008- 376 2009- 308 313 Gultas vietu skaits skaits - - 2008- 6194 2009- 8527 313 Nakšņojumu skaits skaits - - 2008- 198681 2009- 84793 313 Tūrisma informācijas centru skaits skaits n.d. 313 Nelauksaimnieciskās bruto pievienotās vērtības palielinājums atbalstītajos uzņēmumos, EUR 67 800 313 Papildus tūristu vizīšu skaits skaits 50 000 19 900 n.d. 313 Kopējais izveidoto darba vietu skaits skaits 400 150 n.d. 313 Ekonomiskā izaugsme [Neto papildus pievienotā vērtība pirktspējas līmenī] PSL 3 000 000 3 700 000 341 670 313 Nodarbinātības veicināšana [Neto papildus izveidoto darbavietu skaits pilnā darbalaika ekvivalentā] 200 80 22 321 Pamatpakalpojumi ekonomikai un iedzīvotājiem 244 Pasāk. kods Pasākumi un rādītāji Mērvienība(vadlīniju) Sasniedzamie rezultāti LAP pamatversija Sasniedzamie rezultāti LAP 5.versija Rezultāts uz vidustermiņa novērtēšanu 321 Atbalsta sabiedriskais finansējums (kopā un ES) LAP 7.vers. EUR 93 273 304 93 698 069 20 728 884 321 Atbalstīto aktivitāšu skaits 233 321 Pašvaldību skaits, kurās tika īstenotas aktivitātes skaits 666 666 355 321 Kopējais investīciju apjoms, LAP 7.vers. EUR 124 364 405 124 930 758 26 261 314 321 Uzbūvēto, rekonstruēto, renovēto un aprīkoto saieta namu, brīvā laika pavadīšanas, sporta un kultūras objektu skaits (2.akt.) skaits 100 85 290 321 Uzbūvēto, rekonstruēto, renovēto un aprīkoto saieta namu, brīvā laika pavadīšanas, sporta un kultūras objektu platība (2.akt.) m2 30 000 25 000 9 766 321 Atjaunoto pašvaldību ceļu garums (1.akt.) km 300 250 14,54 321 Energoapgādes sistēmas [skaits], kurās izmanto atjaunojamos energoresursus (4.akt.) skaits 25 20 5 321 Lauku iedzīvotāju skaits, kuri gūst labumu no uzlabotiem pakalpojumiem 500 000 441 176 462 800 321 Piekļuves pie interneta palielinājums lauku apvidos (cilvēku skaits) 500 000 500 000 572 321 Ekonomiskā izaugsme [Neto papildus pievienotā vērtība pirktspējas līmenī] PSL 15 000 000 12 000 000 7 286 505 321 Nodarbinātības veicināšana [Neto papildus izveidoto darbavietu skaits pilnā darbalaika ekvivalentā] 830 700 460 323 Lauku mantojuma saglabāšana un atjaunošana 323 Ekonomiskā attīstība nelauksaimnieciskajās nozarēs [Kopējā pievienotā vērtība sekundārajās un terciārajās nozarēs (NACE C – P)) milj.EUR 12 500 2008-2257,7 2009-17843,2 323 Migrācijas saldo koeficients [Iedzīvotāju skaita pieauguma un dabiskā pieauguma starpības attiecība pret gada vidējo iedzīvotāju skaitu, uz tūkst iedz.] - 2008 - -1,1 2009 - -2,1 323 Atbalsta sabiedriskais finansējums (kopā un ES) LAP 7.vers. EUR 12 979 192 1 763 484 413 948 323 Kultūras mantojuma saglabāšanas atbalstīto aktivitāšu skaits 63 10 8 323 Kopējais investīciju apjoms, LAP 7.vers. EUR 17 305 589 2 065 281 463 697 323 Uzlaboto muzeju un profesionālās izglītības iestāžu skaits 50 5 5 323 Projektu skaits, kuros tiek paredzēts platjoslas interneta pieslēgums skaits 25 5 2 323 Sakārtotā muzeju un profesionālās izglītības iestāžu ārējā platība m2 500 000 5 500 9 001 245 Pasāk. kods Pasākumi un rādītāji Mērvienība(vadlīniju) Sasniedzamie rezultāti LAP pamatversija Sasniedzamie rezultāti LAP 5.versija Rezultāts uz vidustermiņa novērtēšanu 323 Renovēto muzeju platība 1 478 323 Labiekārtotās muzeju teritorijas platība 9 001 323 Izveidoto interneta pieejamības "punktu" skaits muzeju telpās 2 323 Labiekārtotā skolu teritorijas platība n.d. 323 Atbalstītajās skolās esošo skolēnu skaits n.d. 323 Lauku iedzīvotāju skaits, kuri gūst labumu no uzlabotiem pakalpojumiem 50 000 5 500 33 820 323 Piekļuves pie interneta palielinājums lauku apvidos (cilvēku skaits) cilvēku skaits 500 000 5 500 8 000 323 Ekonomiskā izaugsme [Neto papildus pievienotā vērtība pirktspējas līmenī] PSL 1 000 000 110 000 172 926 323 Nodarbinātības veicināšana [Neto papildus izveidoto darbavietu skaits pilnā darbalaika ekvivalentā] 46 5 11 4.ASS. LEADER PIEEJAS ĪSTENOŠANA 410 Vietējās attīstības stratēģijas. Šīs programmas 4.ass ieviešana 410 Atbalsta saņēmēju skaits skaits 20 33 39 410 VRG darbības teritorijas kopējā platība km2 54 900 54 900 64 329 410 Kopējais iedzīvotāju skaits VRG darbības teritorijā skaits 400 000 400 000 1 001 331 410 Vietējo attīstības stratēģiju ietvaros finansēto projektu skaits skaits 1 250 1 100 344 410 Kopējais izveidoto darba vietu skaits skaits 250 100 n.a. 410 Sekmīgi veikto apmācību skaits skaits 40 40 62 410 Ekonomiskā izaugsme [Neto papildus pievienotā vērtība pirktspējas līmenī] PSL 9 000 000 6 400 000 n.a. 410 Nodarbinātības veicināšana [Neto papildus izveidoto darbavietu skaits pilnā darbalaika ekvivalentā] skaits 37 37 n.a. 411 Konkurētspējas veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā 411 Atbalsta sabiedriskais finansējums (kopā un ES) LAP 7.vers. EUR 4 685 010 4 685 596 nav datu 411 Atbalstīto projektu skaits skaits 140 120 nav datu 246 Pasāk. kods Pasākumi un rādītāji Mērvienība(vadlīniju) Sasniedzamie rezultāti LAP pamatversija Sasniedzamie rezultāti LAP 5.versija Rezultāts uz vidustermiņa novērtēšanu 411 Atbalsta saņēmēju skaits skaits 100 85 nav datu 411 Kopējais investīciju apjoms, LAP 7.vers. EUR 11 712 525 11 713 989 nav datu 411 Ekonomiskā izaugsme [Neto papildus pievienotā vērtība pirktspējas līmenī] PSL 8 800 000 6 200 000 nav datu 411 Nodarbinātības veicināšana [Neto papildus izveidoto darbavietu skaits pilnā darbalaika ekvivalentā] skaits 20 15 nav datu 411 Kopējais atbalsta pretendentu skaits nav datu 411 Projekta iesniegumu skaits nav datu 411 Pieprasītais finansējums nav datu 411 Atbalstīto projektu ietvaros iesaistīto vietējo lauku cilvēku skaits nav datu 413 Lauku ekonomikas dažādošana un dzīves kvalitātes veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā 413 Atbalsta sabiedriskais finansējums (kopā un ES) LAP 7.vers. EUR 18 740 044 18 742 387 1 720 516 413 Atbalstīto projektu skaits skaits 812 700 344 413 Atbalsta saņēmēju skaits skaits 500 400 287 413 Kopējais investīciju apjoms, LAP 7.vers. EUR 24 986 725 24 989 849 3 844 816 413 Ekonomiskā izaugsme [Neto papildus pievienotā vērtība pirktspējas līmenī] PSL 8 800 000 6 200 000 n.a. 413 Nodarbinātības veicināšana [Neto papildus izveidoto darbavietu skaits pilnā darbalaika ekvivalentā] skaits 20 15 n.a. 421 Starpteritoriālā un starpvalstu sadarbība 421 Atbalsta sabiedriskais finansējums (kopā un ES) LAP 7.vers. EUR 3 253 480 3 253 887 nav uzsākts 431 Vietējās rīcības grupas darbības nodrošināšana, prasmju apguve, teritorijas aktivizēšana 431 Atbalsta sabiedriskais finansējums (kopā un ES) LAP 7.vers. EUR 5 856 264 5 856 996 1 206 517 431 Prasmju ieguves un aktivizēšanas projektu skaits skaits 60 50 32 431 VRG īpatsvars, kas īstenojušas šo aktivitāti 82% 431 Personu skaits, kas saņēmušas apliecinājumu par mācību beigšanu 600 500 1 227 247 4. pielikums. Latvijas Lauku attīstības programmas 2007.-2013.gadam vidustermiņa ziņojuma rezultātu kopsavilkums pa pasākumiem – ieteikumi turpmākai darbībai Ass Pas. nr. Pasākuma nosaukums Finansējum a izmaiņas % no sākotnēji plānotā Apstiprinātais sabiedriskais finansējums LAP 2007- 2013 7.versija (EUR) Piedāvātās izmaiņas finansējumam (+- EUR) Kopvērtējums mērķiem. Arodapmācības un informācijas pasākumi -88.13 1 205 445 -778 300111 Apmācībās piedalījušos skaits ir sasniegts par 116%. Pasākuma ietekme bijusi pozitīva, taču tā ieguldījums saimniecību ekonomisko rādītāju uzlabošanā bijis neliels. Lai pasākumu turpinātu, ir jāveic izmaiņas atbalsta saņemšanas nosacījumos, kas ļautu palielināt pasākuma ietekmi atbalstīto uzņēmumu līmenī. Apmācības ir nepieciešamas, tādēļ pasākuma apturēšana pieļaujama vienīgi tad, ja vajadzīgās aktivitātes tiek finansētas no citiem avotiem. Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem -59.17 10 598 642 +15 360 000112 Klientu atsaucība bija liela, taču pasākums ir pārtraukts. Notikusi tikai viena pieteikšanās kārta. Pasākums ir piemērotāks jaunajiem lauksaimniekiem nekā 121 pasākums "Lauku saimniecību modernizācija". Ieteikums izskatīt iespēju atjaunot šo pasākumu, sakarā ar lielo pieprasījumu un nepieciešamību atbalstīt šī pasākuma mērķa grupu (gados jaunu lauksaimnieku saimniecības). Lauksaimniekiem un mežsaimniekiem paredzēto konsultāciju pakalpojumu izmantošana -99.94 7 424 -114 Pasākuma nenozīmīgā mēroga dēļ nevar runāt par tā ieguldījumu, tāpat konsultācijas sniegtas par savstarpējās atbilstības jautājumiem, kam nav tieša ietekme uz darba ražīgumu. Nepieciešamās konsultācijas lauksaimniekiem būtu lietderīgi sniegt pastāvīga konsultāciju servisa ietvaros. Apakšmērķim piederošie pasākumi kopumā ir realizēti sekmīgi, dalībnieku aktivitāte ir bijusi augsta. Taču pasākumu nelielais apjoms neļauj panākt nozīmīgu progresu skartajās jomās. Jauno lauksaimnieku atbalstu lietderīgi turpināt, tāpat arī apmācības un konsultācijas, taču tēmas un organizācijas formu iespējami tuvinot lauksaimnieku vajadzībām Lauku saimniecību modernizācija -4.09 305 559 733 -25 000 000 līdz - 45 000 000 121 Pasākumā aktivitāte ir pietiekama, taču praktiski visu lauksaimniecības atbalstam atvēlēto līdzekļu koncentrācija šajā pasākumā, kas skar tikai nelielu daļu (3,5 tūkst. no vairāk kā 100 tūkst.) lauku saimniecību, būtu jāpārvērtē. Daudzām lauku saimniecībām atbalsts šī pasākuma ietvaros nav pieejams, sakarā ar privātā finansējuma nepieciešamību vidēji ap 60% apmērā no ieguldījuma. Akcents būtu liekams uz lielāka skaita saimniecību atbalstu, lai izveidotu vairāk ekonomiski spēcīgu saimniecību. Iespējama papildu kritēriju izstrāde atbalsta saņemšanai, tajā skaitā koriģējot atbalstāmās nozares un ieguldījuma mērķus. Mežu ekonomiskās vērtības uzlabošana 1.24 45 985 759 -30 000 000 1. 122 Pasākuma rezultātu sasniegšana un finansējuma apguve plānotajā apjomā nav iespējama, jo ir zema īpašnieku aktivitāte. Ierobežojums īpašniekam pašam kopt jaunaudzes un saņemt atbalstu ir pretrunā ar 1.ass mērķi par cilvēkresursu attīstību. Šis ierobežojums nozīmīgi kavē finansējuma izmantošanu. Pašreizējā ekonomiskajā situācijā par aktuālākiem tiek izvirzīti pasākumi, kuru ekonomiskais efekts izpaužas ātrāk, tādeļ iespējama daļas finansējuma novirzīšana citiem pasākumiem. Šis ir praktiski vienīgais 1.ass apakšmērķis, kura pasākumi pašlaik ir aktīvi. Tam koncentrēti 87% no 1.ass finansējuma. Taču pašreizējā periodā lielai daļai uzņēmumu trūkst līdzekļu, lai veiktu šāda veida ilgtermiņa ieguldījumus. Liekot uzsvaru uz atsevišķu lielsaimniecību attīstību, tiek apdraudēta LAP mērķu sasniegšana kopumā. Tādēļ 248 Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana 12.50 89 403 348 -25 000 000123 Finansējuma apguve ir vāja - izmaksāti 3% plānotā atbalsta. Pasākums ir nepieciešams, taču tā ietekme uz lauku saimniecībām izpaužas netieši. Tādēļ ierosināts turpmāk šī atbalsta saņemšanas nosacījumus ciešāk sasaistīt ar konkrētu mērķu sasniegšanu, kuri būtu būtiski Latvijas lauksaimniekiem (un arī patērētājiem), īpaši atbalstīt inovatīvu, nišas produktu ražošanu, vietējām tradīcijām raksturīgus produktus, bioloģisko pārstrādi u.c. Infrastruktūra, kas attiecas uz lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstību un pielāgošanu -11.14 30 229 708 -125 Pasākuma vērojamā interese pozitīvi liecina par iespēju sasniegt izvirzīto mērķi, kā rezultātā uzlabotos lauksaimniecības uzņēmumu konkurētspēja. Taču konstatēts būtisks datu trūkums pasākuma faktiskās ietekmes novērtēšanai, kas nosaka nepieciešamību pēc papildu datiem no atbalsta saņēmējiem. Ņemot vērā pētījumu datus, kas liecina par sakārtotu meliorācijas sistēmu nozīmīgu ietekmi uz lauksaimniecības kultūru ražību, pasākums ir turpināms. šīs apakšass pasākumi jāattīsta kopsakarībā ar citām 1.ass daļām un pārējām asīm, nevis atrauti no tām. Izvērtējot projektus, lielāks akcents liekams uz tā ieguldījumu lauku attīstībā kopumā, ne tikai paša projekta ienesīgumu. Daļēji iespējama pārdale par labu citām LAP aktivitātēm. Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizēšanai -66.41 21 991 817 +20 000 000 līdz +40 000 000 141 Pieteicēju aktivitāte bija ļoti liela, taču pasākums tika apturēts, neapmierinot visus pieprasījumus. Dati liecina par labiem ekonomiskajiem rezultātiem atbalstītajās saimniecībās. Šāda veida pasākumu, kas specifiski orientēts uz nelielo saimniecību izaugsmi un ieiešanu tirgū, ir lietderīgi saglabāt un turpināt. Pasākums ir nepieciešams, tas dod ieguldījumu lauku attīstībā gan tieši gan pastarpināti. Ražotāju grupas -84.10 1 375 726 -142 Šajā periodā pasākuma apjoms ir nenozīmīgs. Pasākums praktiski apturēts. Mērķis – atbalstīt un stiprināt lauksaimniecisko ražotāju grupas – ir aktuāls, tādēļ lietderīga papildus izpēte, lai noskaidrotu nepieciešamību un lietderīgākos risinājumus, kas sekmētu ražotāju grupu attīstību Latvijā. Šis apakšmērķis ir ļoti nozīmīgs Latvijas lauku attīstībā. Labvēlīgā gadījumā veiktie ieguldījumi var pozitīvi ietekmēt lielu skaitu lauku saimniecību. Būtu vēlams šos pasākumus realizēt sākotnēji plānotā apjomā, lai arī iespējama nosacījumu maiņa, lai tos vairāk piemērotu pašreizējai situācijai. Maksājumi par nelabvēlīgiem apstākļiem citās teritorijās (izņemot kalnu teritorijas) 72.05 236 528 746 -212 Pasākums tiek sekmīgi realizēts, tomēr nedaudz atpaliek no plānotā apjoma. Tā loma lauksaimniecības saglabāšanā mazāk labvēlīgās teritorijās ir pozitīva. Arī loma ienākumu izlīdzināšanā starp apvidiem ar dažādiem dabiskajiem nosacījumiem pasākumam ir liela. Pētījumos par bioloģisko daudzveidību konstatēts, ka platībās, kuras var pretendēt uz MLA atbalstu, bet tam nav pieteiktas, bioloģiskā daudzveidība ir mazāka. Pasākums ir turpināms, iespējama nosacījumu koriģēšana. NATURA 2000 maksājumi un maksājumi, kas saistīti ar Direktīvu 2000/60/EK 1.86 13 117 647 - 2. 213 Pasākums aktīvi pieprasīts, atbalstīto platību plāns izpildīts par 110%. Pasākuma pozitīvā ietekme uz vidi tiek vērtēta kā vidēji nozīmīga, jo šis pasākums tieši vērsts uz bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. Pasākumi ir turpināmi, jo tie orientēti uz atdevi ilgtermiņā. Lietderīga padziļināta izpēte, lai atbalsta saņemšanas nosacījumi iespējami sekmētu LAP kopējo mērķu sasniegšanu. 249 Agrovides maksājumi 43.23 229 252 512 -214 Agrovides pasākumiem ir liela nozīme vides kvalitātes saglabāšanā un uzlabošanā. Pasākumi tiek apgūti kopumā aktīvi. Lai palielinātu bioloģisko produktu ražošanu un pieejamību tirgū, šis pasākums ciešāk saistāms ar cita veida atbalstu produktu pārstrādei un virzīšanai tirgū. Lauksaimniecībā neizmantojamās zemes pirmreizējā apmežošana -22.42 12 581 681 -223 Pasākums realizēts aktīvi, tomēr pasākuma izpilde rada riskus degradēt ainavu. Lietderīgi pārvērtēt finansējuma sadali, lai veicinātu LAP virsmērķi par pārtikušu cilvēku apdzīvotos laukos. NATURA 2000 maksājumi (meža īpašniekiem) -30.80 15 352 529 -224 Pasākuma tiešā ietekme uz augstas dabas vērtības mežiem ir neliela, jo pasākumam ir ienākumu negūšanas kompensējošs raksturs, nevis virzība uz jaunu dabas vērtību radīšanu, vai apsaimniekošanas veicināšanu. Vienlaicīgi jānorāda, ka šie pasākumi vismaz daļai meža īpašnieku sniedz finansiālu atbalstu. Mežsaimniecības ražošanas potenciāla atjaunošana un preventīvo pasākumu ieviešana -29.91 11 367 554 -226 Pasākuma samērā maz pieprasīts – apstiprināti 12% no plānotā sabiedriskā finansējuma. Tiek atzīmēts, ka atsevišķos gadījumos plānotās aktivitātes vērtējamas pozitīvi, taču pasākums specifisks, tādēļ arī tā pieprasījums var būt ļoti atkarīgs no faktiskās situācijas (vējgāžu, ugunsgrēku apjomi), līdz ar to grūti prognozējams. Pasākumu efektivitāte izvērtējama. Īpaši 223.pasākuma gadījumā būtu vērtējama tā ietekme uz lauku vidi un lauku iedzīvotāju atbakstu. Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai 2.58 130 660 173 +20 000 000312 Šajā pasākumā līdzekļi tiek novirzīti gandrīz tikai kurināmā un enerģijas ražošanai, tā apdraudot citu mērķu sasniegšanu. Ļoti maz tiek veidoti jauni uzņēmumi, ir apdraudēta mērķu sasniegšana darbavietu radīšanas jomā. Aktīva līdzekļu apguve sākusies 2010.gadā, pieteiktā finansējuma apmērs jau pārsniedz plānoto, taču nospiedošā pārsvarā ir finanšu ietilpīgi enerģijas ražošanas projekti. Tūrisma aktivitāšu veicināšana -54.61 11 783 136 -313 Finansējuma apguve pasākumā ir salīdzinoši lēna, tomēr 2010.gadā tā būtiski palielinājusies. Iespējamās ietekmes novērtējums parāda pozitīvu ietekmi uz atbalstīto uzņēmumu ekonomisko izaugsmi, kā arī pozitīvu tendenci plānotās ietekmes sasniegšanā. Būtu izskatāma interneta pieejamības un ceļu uzlabošanas, kā arī informācijas izplatīšanas un kooperācijas veicināšanas iekļaušana starp atbalstāmajām aktivitātēm un nosacījumiem. Lai nozīmīgi veicinātu uzņēmējdarbību un nodarbinātību laukos, būtu vajadzīga kompleksa pieeja, kas veicinātu lauku vides attīstību kopumā. Ir apšaubāma finansējuma izmantošanas lietderība, atbalstot nelielu skaitu dārgus projektus. Pamatpakalpojumi ekonomikai un iedzīvotājiem 0.46 93 698 069 +10 000 000321 izmaksātais sabiedriskais finansējums tikai 22% (apstiprinātais sabiedriskais finansējums 42%).Pasākums ir turpināms, taču pasākumā nepieciešams ieviest papildu pamataktivitāti, kas būtu vērsta uz interneta pieejamības nodrošināšanu. Tāpat, vērtējot projektus, augstāka prioritāte būtu dodama tiem projektiem, kas paredz ceļu uzlabošanu un interneta pieejamības nodrošināšanu. Lauku mantojuma saglabāšana un atjaunošana -86.41 1 763 484 - 3. 323 par pasākumu ir neliela interese (kopumā iesniegti tikai 10 projekti) un veikto investīciju ziņā lauku teritorijas līmenī ir nenozīmīgs ieguldījums - izmaksātais sabiedriskais finansējums 16% (apstiprinātais sabiedriskais finansējums 63%). Pasākums būtu pārtraucams. 321.pasākums labi atbilst 3.ass mērķim (it īpaši aktivitāte "Pašvaldību ceļu būvniecība vai rekonstrukcija"). Tā kā plānotais finansējuma apjoms jau pieprasīts, būtu jāranžē iesniegtie projekti, par prioritāti izvirzot ieguldījumu 250 uzņēmējdarbības veicināšanā Konkurētspējas veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā 0.01 4 685 596 +5 418 300411 pasākumam nav pieteikumu. Jāpārdomā finansējuma apjoms, jo pasākums nepieciešams. Atvēlot vienam projektam maksimāli līdz EUR 14 229 (LVL10 000). Ņemot vērā maksimālās iespējamās summas, kas pieejamas 1.ass pasākumos (piem. 1.2.1.pasākumā maksimāli EUR 4 milj. vienam pretendentam un 1.2.3.pasākumā EUR 150 tūkst. ) uzņēmējiem, neskatoties uz lielāku sabiedriskā atbalsta intensitāti, nav interese pieteikt projektus ar šī pasākuma palīdzību. Lauku ekonomikas dažādošana un dzīves kvalitātes veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā 0.01 18 742 387 +10 000 000413 Aktivitāte projektu iesniegšanā pietiekoši liela. Pasākums nozīmīgs un turpināms. Lai palielinātu pieteikumu skaitu vajadzētu veikt papildu izpēti, bet viens no kritērijiem būtu maksimālās projektam atvēlētās summas palielināšanā ņemot vērā rīcības mērķi. Iesniegto projektu skaits 413.pasākuma ietvaros liecina par iedzīvotāju aktivitāti un tālāks atbalsts šiem pasākumiem ļaus sasnieg mērķi- iedzīvotāju aktivizēšanu un dzīves kvalitātes uzlabošanu. Starpteritoriālā un starpvalstu sadarbība 0.01 3 253 887 -421 pasākums nav uzsākts Vietējās rīcības grupas darbības nodrošināšana, prasmju apguve, teritorijas aktivizēšana 0.01 5 856 996 - 4. 431 pasākums uzsākts un 32 biedrības aktīvi piedalās. Tā kā sasniegtie rezultāti ir labi, tad atbalsts ir turpināms. Ņemot vērā pietiekoši lielo aktivitāti (32 no 39 VRG iesniegušas projektus) un sasniegtos rezultātus, varam uzskatīt, ka pasākums veicinājis attīstības procesu laukos. 251 5.pielikums Aptaujas anketa Lauku attīstības programmas 2007.-2013.gadam 1.1.2. pasākuma „Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem” un 1.2.1. pasākuma „Lauku saimniecību modernizācija” analīzei 2011.gada pirmajā pusē ir veikta lauksaimnieku aptauja ar mērķi ievākt papildus informāciju no saimniecībām, kuras piedalījušās LAP investīciju pasākumos. Aptaujas rezultāti ietver 516 derīgas anketas, tomēr ne visās ir atbildes uz visiem jautājumiem, tādēļ katrā jautājumā atbilžu kopskaits ir atšķirīgs. Respondenti tika atlasīti ar mērķi, lai proporcionāli tiktu pārstāvēti Latvijas reģioni un dažāda lieluma saimniecības. Uz lielāko daļu jautājumu atbildējuši tuvu pie 100% no anketu iesniedzējiem. Atbildes norādītas absolūtos skaitļos (atbilžu skaits) vai % no atbilžu kopskaita attiecīgajā jautājumā. Daļā jautājumu iespējamas vairākas atbildes (izglītība, konsultācijas, ietekmes veidi, ieteikumi u.c.), tādēļ šajos gadījumos atsevišķu variantu summa pārsniedz kopējo anketu skaitu, un ir % norādīti no anketu kopskaita (summā pārsniedzot 100%). Aptaujas formu izstrādāja autors ar LVAEI darbinieku līdzdalību. Rezultātu kopsavilkums Projektu rezultāti kopumā ir novērtēti kā pozitīvi. 77% aptaujas dalībnieku norāda, ka projekts ir pabeigts un jau dod ekonomisko atdevi, bet 10% - ka atdeve sagaidāma nākotnē. Ap 50% aptaujāto saimniecību norāda, ka to ražošanas un pārdošanas apjomi, salīdzinot ar laiku pirms projekta, ir pieauguši vismaz par 25%. Ceturtajai daļai saimniecību arī peļņa un rentabilitāte ir pieaugušas vismaz par 25%. Te gan jāpiebilst, ka vērtējumā iekļaujot arī 2010.gadu, liela nozīme ir situācijai tirgū, kas šajā gadā bija daudz labvēlīgāka nekā iepriekšējos 2 gados (kopējie ienākumi nozarē provizoriski palielinājušies par aptuveni 30%). Nodarbināto skaits lielākajā daļā saimniecību (74%) saglabājies iepriekšējā līmenī. Vairāk kā pusei saimniecību ir palielinājušās kredītsaistības, tajā skaitā 20% - par vairāk kā 50%. Iespējas sasniegt plānotos rādītājus projekta ietvaros kā labas novērtēja 55% respondentu, vidējas – 43%, bet sliktas – tikai 2%. 252 Īpatnēji, ka norādot uz problēmām plānoto rādītāju sasniegšanā, kā iemesls visbiežāk tika minēts degvielas cenu kāpums – 65% gadījumu. Biežāk kā 50% tika minēts arī izejvielu (lopbarības, minerālmēslu utt.) cenu kāpums, kā arī nodokļu izmaiņas, bet 40% gadījumos – cenu kritums ražotajai produkcijai. 10% respondentu novērtē, ka bez saņemtā atbalsta saimniecība, visdrīzāk nebūtu varējusi pastāvēt, bet 60% - „atbalsts bija nozīmīgs, bez tā būtu grūti”. Par nenozīmīgu saņemto atbalstu uzskata tikai 2% aptaujāto, bet par neizdevīgu vērtē 0,4% (2 respondenti). Vairāk kā 50% aptaujas dalībnieku norāda, ka arī bez saņemtā atbalsta būtu veikuši attiecīgos ieguldījumus, tomēr tikai 5% to būtu darījuši līdzīgā apjomā. 35% nebūtu investējuši, jo tam nebūtu līdzekļu, bet iemeslu „nē, jo tas nebūtu rentabli” min tikai 5% aptaujas dalībnieku. Projekta ietekmi uz saimniecības ekonomiku kā ļoti labvēlīgu min 20% respondentu, labvēlīgu - 65%, bet vidēji labvēlīgu – 15%. Vairāk kā 50% projektu dalībnieku norāda, ka projekts ietekmē arī citas lauku saimniecības: 35% iepērk no citiem papildus resursus (sēkla, lopbarība u.c.), bet 24% - sadarbojas ar citām saimniecībām. Biežāk minētā sadarbības forma ir pakalpojumu sniegšana. Pozitīvi, ka 60% gadījumos tiek norādīts, ka projekta rezultātā tiek izmantota videi labvēlīgāka agrotehnika, un 11% gadījumu – samazināta ķīmisko vielu lietošana/ievadīšana ūdeņos. 92% aptaujas dalībnieku projekta rezultātā ir iegādājušies tehniku, 23% veikuši jaunu būvniecību, bet 26% paplašinājusies apsaimniekotā LIZ. Jaunas darba vietas radītas aptuveni 20% saimniecību (radīto darba vietu skaits saimniecībā visbiežāk ir 1-2, bet ne lielāks kā 5). Daudzi priekšlikumi tika izteikti par to, kādas izmaiņas būtu nepieciešamas šo pasākumu turpmākai realizācijai. Visvairāk – 36% respondentu vērtējumā izmaiņas nepieciešamas atbalsta nosacījumos, 29% - atbalsta veidā un apjomā, bet 26% uzskata, ka izmaiņas nav nepieciešamas. No priekšlikumiem populārākais bija – palielināt atbalsta intensitāti. Vairākkārt tika minēta vēlme atvieglot procedūru, samazināt birokrātiju. Tika atzīmēts, ka pašreiz viegli var saņemt atbalstu lielās saimniecības, bet pārējiem rodas grūtības visās stadijās. Tika izvirzīti ieteikumi nodalīt lielo saimniecību iespējas no mazajām, vairāk atbalstīt jaunos lauksaimniekus, kā arī ļaut iegādāties lietotu vai 253 mazlietotu tehniku. No citiem ieteikumiem var atzīmēt vēlmi ātrāk zināt nosacījumus (ne pēdējā mēnesī pirms pieteikšanās); bija arī ieteikums tehnikai maksimālo atbalstu piešķirt 25-30% līmenī. Vairāki ieteikumi bija savstarpēji pretēji, piemēram, jautājumā par atšķirīgiem atbalsta nosacījumiem reģioniem un maksimālās atbalsta summas ierobežojumu programmā. Ieteikumi tiks analizēti un tuvāk izvērtēti, ņemot vērā arī saimniecību ekonomiskos rezultātus, investīciju pasākumu efektivitātes analīzē 4.2. punkta ietvaros. Detalizēta informācija aptaujā iegūta par izmantotajām konsultācijām un to nepieciešamību gan saimniecības attīstībai, gan dalībai LAP pasākumos. Absolūtais vairākums (80%) saimniecību norāda, ka projekta sagatavošanai un realizācijai izmantotas konsultācijas. Visbiežāk tās izmantotas projekta dokumentācijas sagatavošanai (70% no visiem respondentiem). Tikai 52% respondentu savu zināšanu un prasmju līmeni vērtē kā pietiekamu, lai iesaistītos ES līdzfinansētajos projektos, bet 43% - kā daļēji pietiekamu. Tikai 6% uzskata, ka sekmīgai saimniecības attīstībai konsultācijas nav nepieciešamas, ap 40% vēlas plašākas apmācības (uzņēmējdarbībā, biznesa plānu izstrādē u.tml.), bet 71% vajadzīgas neliela apjoma konsultācijas specifiskos jautājumos. Aptaujas veidlapa ar atbildēm (atbilžu skaits un iekavās % no atbildēm uz konkrēto jautājumu) 1. Saimniecības īpašnieks Sieviete 154 (30%) Vīrietis 354 (70%) Vecums: ............... gadi (līdz 25 g. 2%, 25-40 g. 23%, 40-55 g. 48%, 55-70 g. 22%, virs 70 g. 5%) Vidējais vecums – 47 gadi. 2. Saimniecības vadītājs (ja nav īpašnieks) – atbilžu skaits Sieviete 40 Vīrietis 86 Vecums: ........47....... gadi (vidējais) 3. Saimniecības vadītāja izglītība (atbilžu skaits) Augstākā izglītība : ar lauksaimniecību saistītā nozarē 128 ar mežsaimniecību saistītā nozarē 2 citā specialitātē/nozarē 55 Profesionālā vidējā izglītība : ar lauksaimniecību saistītā nozarē 191 ar mežsaimniecību saistītā nozarē 1 citā specialitātē/nozarē 48 254 lauksaimniecības nozarē apmeklēti kursi/ apmācības 202 praktiskās iemaņas lauksaimniecībā 150 vidusskolas izglītība 56 pamatskolas izglītība 16 4. Saimniecības atrašanās vieta Dati pa reģioniem: Kurzeme ....................................................... 84 (16%) Latgale........................................................... 144 (28%) Pierīga ........................................................... 76 (15%) Vidzeme ........................................................ 116 (23%) Zemgale......................................................... 95 (18%) 5. Vai saimniecībai ir LIZ, kas atrodas Mazāk labvēlīgo apvidu (MLA) teritorijā? Nē 111 (22%) jā, pilnībā 361 (71%) jā, daļēji 38 (7%) 6. Saimniecības lielums LIZ (vidēji) ....223............ ha, no tiem īpašumā ......... 44%, nomā ......56%. 7. Saimniecības specializācija (galvenā nozare) Graudkopība 37% Augļkopība 2% Dārzeņkopība 4% citi laukkopības produkti 1% piena lopkopība 31% gaļas liellopi 12% cūkkopība 3% cita nozare 5% 8. Kādēļ izvēlējāties LAP 2007-2013 pasākumu „Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem” vai „Lauku saimniecību modernizācija”? vispiemērotākie nosacījumi 56% vienīgais LAP pasākums, kuram varēja pieteikties 39% cita atbilde (miniet) 5% 9. Vai projekts ir sekmīgi realizēts? jā, projekts ir pabeigts, un jau dod ekonomisku atdevi 77% projekts ir pabeigts, bet atdeve no tā sagaidāma vēlāk 10% projekts ir pabeigts, taču tas nedod cerēto 1% projekts vēl nav pabeigts (lūdzu, norādiet iemeslus) 9% cits variants (norādiet tuvāk) 3% 255 10. Vai projekta sagatavošanai un realizācijai izmantojāt konsultācijas? jā (atbildiet uz 10.1. un 10.2. jaut.) 81% 10.1. Kādas konsultācijas Jūs izmantojāt (tēma)? (atbilžu skaits) Grāmatvedība 89 projektu dokumentācijas sagatavošana 359 biznesa plāna sagatavošana 175 naudas plūsmas aprēķini 173 cits (miniet) 12 10.2. Kas sniedza pakalpojumu? LLKC (Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centrs) 73% LLU(Latvijas Lauksaimniecības universitāte) 0% VLT (Valsts Lauku tīkls) 3% cits 24% nē 15% konsultācijas nav nepieciešamas 4% 11. Vai savu zināšanu un prasmju līmeni vērtējat kā pietiekamu, lai iesaistītos ES līdzfinansētajos projektos? Jā 52% Nē 4% Daļēji 43% 12. Kādas apmācības vai konsultācijas Jums nepieciešamas, lai sekmīgi tālāk attīstītu saimniecību? konsultācijas nav nepieciešamas 6% plašākas apmācības uzņēmējdarbībā 17% plašākas apmācības projektu sagatavošanā (biznesa plānu izstrāde u.c.) 24% neliela apjoma konsultācijas specifiskos jautājumos 71% 12.1. Kāda rakstura konsultācijas Jums nepieciešamas, lai sekmīgi piedalītos LAP pasākumos? vadības un grāmatvedības prasības ES līdzfinansētajiem projektiem 44% pieteikuma un pavaddokumentu sagatavošana 45% iepirkuma procedūras organizēšana 26% uzraudzība un konsultācijas projekta ieviešanas laikā 18% cita atbilde (miniet) 6%......... 12.2. Kāda ir orientējošā summa, kuru Jūs būtu gatavi maksāt par konsultācijām saistībā ar dalību LAP pasākumos? no .........0................ līdz ...........5000............. LVL (virs 80% dalībnieku norāda, ka gatavi maksāt) 256 13. Kādā mērā, salīdzinot ar laiku pirms projekta, Jūsu saimniecībā ir mainījušies darbības rezultāti? (Lūdzu sniedziet atbildes par katru no minētajiem rādītājiem!) a) ražošanas apjoms audzis vairāk nekā par 50% 14% audzis par 25-50% 38% audzis mazāk nekā par 25% 35% saglabājies iepriekšējā līmenī 13% samazinājies ne vairāk kā par 15% 1% samazinājies vairāk nekā par 15% 1% b) pārdošanas apjoms audzis vairāk nekā par 50% 13% audzis par 25-50% 36% audzis mazāk nekā par 25% 37% saglabājies iepriekšējā līmenī 12% samazinājies ne vairāk kā par 15% 1% samazinājies vairāk nekā par 15% 1% c) peļņa augusi vairāk nekā par 50% 5% augusi par 25-50% 22% augusi mazāk nekā par 25% 44% saglabājusies iepriekšējā līmenī 26% samazinājusies ne vairāk kā par 15% 2% samazinājusies vairāk nekā par 15% 1% d) rentabilitāte (peļņa pret ražošanas izmaksām) augusi vairāk nekā par 50% 2% augusi par 25-50% 20% augusi mazāk nekā par 25% 43% saglabājusies iepriekšējā līmenī 29% samazinājusies ne vairāk kā par 15% 4% samazinājusies vairāk nekā par 15% 2% e) nodarbināto skaits audzis vairāk nekā par 50% 2% audzis par 25-50% 8% audzis mazāk nekā par 25% 9% saglabājies iepriekšējā līmenī 74% samazinājies ne vairāk kā par 15% 5% samazinājies vairāk nekā par 15% 2% f) kredītsaistības augušas vairāk nekā par 50% 20% augušas par 25-50% 19% augušas mazāk nekā par 25% 17% saglabājušās iepriekšējā līmenī 31% 257 samazinājušās ne vairāk kā par 15% 5% samazinājušās vairāk nekā par 15% 8% 14. Kā vērtējat iespējas sasniegt plānotos rādītājus projekta ietvaros? Labi 55% Vidēji 43% Slikti 2% 15. Ja Jums ir vai ir bijušas problēmas projekta plānoto rādītāju sasniegšanā, kādi, Jūsu vērtējumā, tam ir iemesli? nepareizi aprēķini biznesa plānā 1% cenu kritums saražotajai produkcijai 40% izejvielu (piem., lopbarības, minerālmēslu u.tml.) cenu kāpums 54% degvielas cenu kāpums 65% nodokļu izmaiņas 54% neadekvāti vērtētas nākotnes iespējas 6% cita atbilde 8% 16. Kā atbalsts pasākumā „Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem” vai „Lauku saimniecību modernizācija” ir ietekmējis saimniecības izveidi/ nostiprināšanu? bez šī atbalsta saimniecība, visdrīzāk, nebūtu spējusi pastāvēt 10% atbalsts bija nozīmīgs, bez tā būtu grūti 59% atbalstam bija loma saimniecības izveidē / nostiprināšanā, taču tas nebija izšķirošais faktors 28% atbalsta loma bija nenozīmīga 2% projekta nosacījumi ir neizdevīgi, labāk nebūtu ņēmis atbalstu 0% cita atbilde (lūdzu, ierakstiet) 8% .......................................................................................................................................................... 17. Kādas izmaiņas, Jūsu vērtējumā, būtu nepieciešamas šo pasākumu turpmākajai realizācijai? nav nepieciešamas nekādas 26% atbalsta saņēmēju lokā 9% atbalsta nosacījumos 36% atbalsta veidā un apjomā 29% cita atbilde (miniet) 8% 18. Vai saimniecība būtu veikusi attiecīgos ieguldījumus bez LAP atbalsta? jā, līdzīgā apjomā 5% jā, bet mazākā apjomā 52% nē, jo tam nebūtu līdzekļu 35% nē, jo tas nebūtu rentabli 5% nezinu / grūti izvērtēt 3% 258 19. Kā Jūs vērtējat realizētā projekta ietekmi uz saimniecības ekonomiku? a) pašlaik un tuvākā nākotnē 5.– ļoti labvēlīgi 20% 4 – labvēlīgi 64% 3 – vidēji 15% 2 – ietekme nav/ nav gaidāma nozīmīga 0% 1 – negatīvi 0% b) tālākā iespējamā perspektīvā 5 – ļoti labvēlīgi 19% 4 – labvēlīgi 66% 3 – vidēji 14% 2 – ietekme nav/ nav gaidāma nozīmīga 1% 1 – negatīvi 0% 20. Vai projekts ietekmē arī citas lauku saimniecības? iepērkam no citiem papildus resursus (sēkla, lopbarība, mēslojums u.c.) 35% sadarbojamies ar citām saimniecībām (lūdzu norādiet, kādās jomās) 24% citādā veidā (lūdzu norādiet) 5% neietekmē 41% 21. Vai projekts radījis papildus darba vietas? jā (norādiet, aptuveni cik) 23% (pārsvarā 1-2, max 5).................... nē 77% 22. Vai projekts labvēlīgi ietekmē vidi? Nē 12% jā, pielietojam bioloģiskās lauksaimniecības metodes 19% jā, tiek izmantota videi labvēlīgāka agrotehnika 60% jā, ir samazināta ķīmisko vielu lietošana / ievadīšana ūdeņos 11% cita atbilde (miniet) 6% 23. Kā saņemtais atbalsts ir ietekmējis Jūsu saimniecības darbu? iegādāta jauna tehnika 92% ieviesta jauna tehnoloģija 23% uzbūvētas/ rekonstruētas ēkas/ būves 23% paplašinājusies apsaimniekotā LIZ 26% radītas jaunas darba vietas 13% cita veida ietekme (ierakstiet)................................................................................................... 24. Ja projekta ietvaros tiek ieviesta jauna tehnoloģija, lūdzu miniet, kāda: .......................................................................................................................................................... 25. Ja projekta ietvaros tiek radīts jauns produkts, lūdzu nosauciet to: 2% 259 26. Vai Jūs esat izmantojuši cita veida atbalstu ieguldījumiem lauku saimniecībās? Nē 14% jā (atzīmējiet atbilstošos) 86% SAPARD 15% ELVGF (2004.-2006.gada lauku atbalsta pasākumi) 39% ELFLA (LAP 2007-2013 par 2007.gadu) 39% valsts subsīdijas 82% citu fondu atbalsts, piem., ERAF (reģionālās attīstības atbalsta pasākumi), KF (Kohēzijas fonda atbalsts) u.c., lūdzu ierakstiet 3% ........................................................................................................................................ 27. Vai uzskatāt, ka saimniecības attīstībai tuvākajā laikā ir nepieciešams vēl kāds ieguldījumu projekts? jā, tuvākajā laikā, un gatavojamies to izmantot 42% jā, bet pēc kāda laika 39% jā, bet trūkst piemērota piedāvājuma 17% nē 8% cita atbilde (ierakstiet) 2% 28. Kāda veida atbalsts, Jūsu vērtējumā, palīdzētu attīstīt dzīvotspējīgas saimniecības laukos (Jūsu reģionā)? LAP platībmaksājumi (MLA, NATURA2000, Agrovide utt.) 85% LAP atbalsts projektiem 75% citu ES fondu atbalsts 43% nekas 0% nezinu 2% cita atbilde (ierakstiet) 6% 29. Kādi pasākumi, Jūsu vērtējumā, sekmētu jaunu cilvēku piesaisti darbam laukos? (iespējami vairāki atbilžu varianti) interneta sakaru nodrošinājums 47% darba vietu izveidošana 81% brīvā laika (sporta un atpūtas centri) pavadīšanas vietas 47% kvalitatīvi ceļi 75% skolu un bērnudārzu esamība pagastā 57% lielveikalu tuvums 12% cits (miniet) 10% 30. Cik cilvēku strādāja Jūsu saimniecībā 2010.gadā? 1) jaunāki par 25 gadiem: pilnu slodzi .....0,2........... cilv. nepilnu slodzi ...0,1........... cilv. tikai uz laiku ....0,2........... cilv. 260 2) vecumā no 25 līdz 39 gadiem: pilnu slodzi ......0,8.......... cilv. nepilnu slodzi ....0,2........... cilv. tikai uz laiku .....0,1.......... cilv. 3) vecumā no 40 līdz 65 gadiem: pilnu slodzi ......1,5.......... cilv. nepilnu slodzi ...0,4............ cilv. tikai uz laiku .....0,2.......... cilv. 4) 65 gadu vecumā un vecāki: pilnu slodzi ......0,1.......... cilv. nepilnu slodzi ...0,0............ cilv. tikai uz laiku .....0,0.......... cilv. Pavisam vidēji aptaujātajā saimniecībā nodarbināti 4,0 darbinieki. 31. Saimniecības īpašuma veids: vienas personas vai ģimenes saimniecība 92% sabiedrība ar 1 – 5 īpašniekiem 6% sabiedrība ar vairāk nekā 5 īpašniekiem 2% 32. Saimniecības neto apgrozījums (pārdoto preču vērtība LVL) 2010.gadā (orientējoši) < 6000 Ls 19% 6000-15 000 Ls 23% 15 000 – 40 000 Ls 21% 40 000 – 110 000 Ls 19% Virs 110 000 Ls 17% 33. Kurā LAP 2007-2013 pasākumā Jūs esat saņēmuši atbalstu? 1.1.2. pasākumā „Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem” 56 (11%) 1.2.1. pasākuma „Lauku saimniecību modernizācija 442 (86%) 1.4.1. pasākumā „Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijai” 141 (27%) 261 6.pielikums. Pārskats par mazo un vidējo lauku saimniecību aptauju un tās galvenie rezultāti 2011.gada pirmajā pusē ir veikta lauksaimnieku aptauja ar mērķi apkopot mazo un vidējo lauku saimniecību vērtējumu par savu saimniecisko darbību, galveno vērību pievēršot tām saimniecībām, kuras saņēmušas atbalstu LAP pasākuma „Atbalsts mazo un vidējo saimniecību pārstrukturizācijai” ietvaros. Anketa satur 19 jautājumus. Tie ietver: a) dati par saimniecībām (to lielums, izvietojums, apgrozījums, ražotie produkti, nodarbināto skaits un vecums utt.); b) valsts un ES atbalsta izmantošana, dalība LAP pasākumos (vai nepiedalīšanās iemesli); c) pasākuma nr.141 loma saimniecības stiprināšanā (pašnovērtējums), ieteikumi; d) turpmākie plāni saimniecības darbā, problēmas; e) ieteikumi jaunu cilvēku piesaistei darbam laukos. Aptaujas kopa atlasīta, ņemot vērā reģionus un saimniecību lielumu. Pavisam saņemtas 507 atbildes. Atbildētības līmenis – 67%. Pa reģioniem: Latgale 77%, Pierīga 75%, Zemgale 70%, Vidzeme 65%, Kurzeme 43%. Pa lieluma grupām: vidējās saimniecības 73%, mazās saimniecības 60%. Vidējais aptaujātās saimniecības lielums (LIZ) ir 43 ha, tajā skaitā tikai 23 ha ir īpašumā. Tomēr 60% no saimniecībām LIZ ir zem 30 ha (27% - pat zem 10 ha), bet daļai saimniecību ir arī lielas platības: 10% ir virs 100 ha. Neraugoties uz vidēji samērā lielajām platībām, saimniecību neto apgrozījums ir kopumā pieticīgs: 2010.gadā: Lielākajai daļai (60%) no saimniecībām apgrozījums ir zem 4000 Ls (aptuveni zem 3 ELV). Apgrozījuma struktūra aptaujas dalībniekiem ir šāda: Mazāk par 2000 Ls – 24% 2000 – 4000 Ls – 37% 4000 – 8000 Ls – 15% 8000 – 16 000 Ls – 11% Virs 16 000 Ls – 13%. 262 Vidēji katrā saimniecībā nodarbināti 1,9 nodarbinātie (ieskaitot īpašnieku un ģimenes locekļus). 47% saimniecību strādā 1 darbinieks 33% - 2, 18% - 3 līdz 5 3% - vairāk kā 5. Tajā skaitā, saimniecības, kuras saņēmušas atbalstu LAP pasākumā „Lauku saimniecību modernizācija”, ir ievērojami lielākas nekā vidēji. Vidējā LIZ platība tajās – 93 ha, un tikai 21% no tām apgrozījums ir zem 4000 Ls, bet 40% - virs 16 000 Ls gadā. Taču nodarbināto skaits tajās nav būtiski lielāks – tikai 2,3 nodarbinātie (vidēji 1,9). Savukārt saimniecības, kas saņēmušas atbalstu pasākumā „Daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācija”, ir mazākas nekā vidēji aptaujā. To vidējā platība – 26 ha (60% no vidējā), 70% no tām ir ar apgrozījumu zem 4000 Ls gadā, un vidēji nodarbināti 1,7 darbinieki (88% no vidējā). Aptaujas dati rāda, ka saimniecības aktīvi pārdod saražoto. Galveno ražoto produktu pārdod 95% saimniecību; pie tam 86% no saimniecībām pārdod vairāk kā 75% no šī produkta. Arī otro produktu 85% saimniecību pārdod vismaz 75% no ražotā apjoma. Saimniecībām pārsvarā nav daudz ražoto produktu. Otro produktu norāda tikai 65% no saimniecībām, kuras uzrādījušas pirmo, 3.produktu – 29%, 4.produktu – 10%. Populārākais atbalsta veids ir platību maksājumu. LAP pasākumu augstais īpatsvars ir saistīts ar atlases kritērijiem – šādas saimniecības tika izvēlētas aptaujai. Saimniecības, kuras piedalījušās pasākumā nr. 141 „Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijai”, to pamatā novērtē kā ļoti nozīmīgu (74%), 24% kā vidēji nozīmīgu, un tikai 1% kā maznozīmīgu. Aptaujas dalībnieki kopumā sekmīgi novērtē arī saistību izpildi. No tiem respondentiem, kuriem jau ienācis saistību izpildes termiņš, 96% atzīst, ka spējuši izpildīt saistības, lai arī 26% - ar grūtībām (5.attēls). savukārt tiem pasākuma dalībniekiem, kuriem termiņš vēl nav pienācis, rezultāti salīdzinoši ir vēl labāki – uz grūtībām norāda tikai 10% dalībnieku 263 Atbalsta maksājumu izmantošanas pakāpe: 90% 75% 35% 31% 74% 2% 29% 0% 10% 20% 30% 40% 50% 60% 70% 80% 90% 100% VPM ML A Agr ovi de Lau ku s.m ode rniz ācij a Daļ ēji n atu r.s. pār stru kt. Atb als ts j aun ajie m l /s Val sts sub sīd ijas Cik % no saimniecībām izmantojušas attiecīgo maksājumu pēdējos 3 gados: 149 55 8 140 16 0 20 40 60 80 100 120 140 160 jā jā, bet ar grūtībām nē vēl nav pienācis saistību termiņš, bet pagaidām ir kā plānots vēl nav pienācis termiņš, bet ir grūtības to sasniegšanā Vai ir izdevies sasniegt 1.4.1. pasākuma ietvaros plānotos rādītājus (aptaujas dalībnieku dati – atbilžu skaits) Nozīmīgi priekšlikumi sniegti par to, kādas izmaiņas aptaujas dalībnieku vērtējumā vajadzīgas pasākumā „Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijai”? 264 35% aptaujas dalībnieku atbildēja, ka nav nepieciešamas nekādas izmaiņas. Vienāds skaits – pa 18% norāda uz vajadzīgām izmaiņām atbalsta veidā un apjomā, kā arī nosacījumos, bet tikai 6% - uz izmaiņām atbalsta saņēmēju lokā. 158 24 80 80 30 0 20 40 60 80 100 120 140 160 180 nav nepieciešamas nekādas atbalsta saņēmēju lokā atbalsta nosacījumos atbalsta veidā un apjomā cita atbilde Kādas izmaiņas būtu nepieciešamas 1.4.1. pasākuma turpmākajai realizācijai? (Aptaujas dalībnieku vērtējums – atbilžu skaits) Respondentu ierosinātās izmaiņas ir ļoti dažādas, kā galvenos var izdalīt: - atbalstīt arī tās saimniecības, kuras sāk no nulles – līdz ar to tām nav sākotnējo ieņēmumu; - ļaut ieviest plānā korekcijas, jo nevar iepriekš visu precīzi izplānot; - ļaut startēt atkārtoti, kas sekmīgi beiguši; - neaplikt atbalstu ar nodokļiem; - uzkrāt un izmaksāt reizē vairāku gadu atbalstu; Sadaļā „izmaiņas atbalsta veidā un apjomā” izteikti dominē ieteikums – palielināt atbalsta summu; kā arī ļaut to izmantot vairākkārt un paredzēt iespēju izdarīt plānā izmaiņas. Uz jautājumu – vai Jūs apmierina saimniecības pašreizējais ekonomiskais stāvoklis – 70% atbild, ka daļēji, 24%- jā, bet tikai 4%, ka nē. 265 24% 70% 4% 3% 0% 10% 20% 30% 40% 50% 60% 70% 80% jā daļēji nē cita atbilde Atbildes uz jautājumu: Vai Jūs apmierina pašreizējais Jūsu saimniecības ekonomiskais stāvoklis? Turpmākai attīstībai nozīmīgi, ka ap 60% respondentu ir gatavi paplašināt savu saimniecību, un vēl 6% - to darīt pie noteiktiem nosacījumiem (tie ir dažādi, arī personiska rakstura). 27% gatavi atstāt kā ir, bet samazināt vai pārdot – tikai 4%. Jā 61% Jā, pie noteiktiem nosacījumie m 6% Nē, atstāt kā ir 27% Iespējams, nāksies pārdot 1% Cita atbilde 2%Nē, samazināt vai pārtraukt 3% Atbildes uz jautājumu: vai vēlaties paplašināt saimniecību , palielināt ienākumus no tās? 266 Atbalsta veidu prioritātes raksturo saimniecību ieskatā visnozīmīgākie atbalsta pasākumi. Šeit būtiska priekšroka tiek dota platību maksājumiem (88% respondentu, tajā skaitā 62% tos min kā vissvarīgākos), 2.vietā izvirzās neatmaksājams atbalsts ieguldījumiem (58%, t.sk. 27% kā vissvarīgāko). 88% 58% 42% 39% 23% 28% 20% 20% 9% 9% 0% 10% 20% 30% 40% 50% 60% 70% 80% 90% 100% pla tību ma ksā jum i nea tma ksā j. at bal sts ieg uld ījum iem kre dītu ga ran tija s atb alst s in ves tīci jām (% no ieg uld . ) koo per ācij a re aliz āci jas jom ā apm ācīb as, kon sul tāc ijas atb alst s n elau ksa imn . ak tivi tātē m atb alst s ko ope rāc ijai raž oša nā cita vei da atb alst s atb alst s n av n epi ecie šam s Atbildes uz jautājumu: Kādi atbalsta pasākumi Jūsu vērtējumā ir visnepieciešamākie Jūsu saimniecības attīstības veicināšanai? Dalījumā pa lieluma grupām būtiski atšķiras tieši interese par neatmaksājamu atbalstu ieguldījumiem. Tā popularitāte visaugstākā ir mazo saimniecību grupā (ar apgrozījumu līdz 4000 Ls gadā). Galvenās grūtības saimniecības darbā: visvairāk – 65% norāda uz vajadzīgās tehnikas trūkumu vai ka tā ir novecojusi; 53% - uz apgrozāmo līdzekļu trūkumu. Nozīmīgs īpatsvars – 19% - norāda uz darbinieku trūkumu. 267 5% 53% 8% 36% 44% 19% 7% 0% 10% 20% 30% 40% 50% 60% grū tību na v trūk st a pgr ozā mo līdz ekļu nev ar d abū t aiz dev um u b ank ā nav vaj adz īgās teh nika s nov eco jusi teh nika nav dar bin ieku cita atb ilde Atbildes uz jautājumu: Kādas ir galvenās grūtības saimniecības darbā? Anketā tika iekļauts arī jautājums: Kādi pasākumi Jūsuprāt, sekmētu jaunu cilvēku piesaisti darbam laukos? 85% norāda, ka tas būtu darbavietu izveidošana, 75% - kvalitatīvi ceļi 48% - skolu un bērnudārzu esamība pagastā 45% - interneta sakaru pieejamība. Pārējās atbildes – brīvā laika pavadīšana, lielveikali un citas – bija mazāk sastopamas. 268 7.pielikums Iegūtā neto pievienotā vērtība no LIZ hektāra ES valstīs vidēji 2008.-2009.gados (EUR/ha) saimniecību lieluma grupās Valstis/ saimn.lieluma grupas mazās vidējās lielās ļoti lielās Beļģija x 762 1168 1873 Čehija 305 303 340 419 Dānija x 385 662 1067 Vācija x 496 745 755 Igaunija 144 125 183 259 Francija x 411 504 844 Ungārija 386 360 391 566 Īrija 247 335 728 931 Lietuva 249 314 346 398 Latvija 170 174 184 414 Nīderlande x 1175 2202 4129 Austrija x 837 1286 1851 Polija 417 548 716 457 Somija x 294 762 1229 Zviedrija x 232 441 712 Slovēnija 437 774 1437 x Lielbritānija x 234 346 750 Dati dalījumā pa galvenajām saimniecību lieluma grupām: 437 417 386 305 249 247 170 144 0 50 100 150 200 250 300 350 400 450 500 Slovēnija Polija Ungārija Čehija Lietuva Īrija Latvija Igaunija EU R/h a ( ne to pie v.v ērt .) 1. Mazās saimniecības (līdz 8 ELV) 269 1175 837 774 762 548 496 411 385 360 335 314 303 294 234 232 174 125 0 200 400 600 800 1000 1200 1400 Nīd erla nde Aus trija Slo vēn ija Beļ ģija Pol ija Vāc ija Fra ncij a Dān ija Ung ārij a Īrija Liet uva Čeh ija Som ija Liel brit ānij a Zvie drij a Lat vija Igau nija EU R/h a ( ne to pie v.v ērt .) 2. Vidējās saimniecības (8 – 40 ELV) 2202 1437 1286 1168 762 745 728 716 662 504 441 391 346 346 340 184 183 0 500 1000 1500 2000 2500 Nīd erla nde Slo vēn ija Aus trija Beļ ģija Som ija Vāc ija Īrija Pol ija Dān ija Fra ncij a Zvie drij a Ung ārij a Liel brit ānij a Liet uva Čeh ija Lat vija Igau nija EU R/h a ( ne to pie v.v ērt .) 3. Lielās saimniecības (40 – 100 ELV) 4129 1873 1851 1229 1067 931 844 755 750 712 566 457 419 414 398 259 0 500 1000 1500 2000 2500 3000 3500 4000 4500 Nīd erla nde Beļ ģija Aus trija Som ija Dān ija Īrija Fra ncij a Vāc ija Liel brit ānij a Zvie drij a Ung ārij a Pol ija Čeh ija Lat vija Liet uva Igau nija EU R/h a ( ne to pie v.v ērt .) 4. Ļoti lielās saimniecības (virs 100 ELV)