LATVIJAS UNIVERSITĀTE BIZNESA, VADĪBAS UN EKONOMIKAS FAKULTĀTE NOSACĪTO NOTEIKTO IEMAKSU (NDC) VECUMA PENSIJU SHĒMAS PILNVEIDOŠANA VECUMA PENSIJU ILGTSPĒJAS NODROŠINĀŠANAI PROMOCIJAS DARBS Doktora grāda iegūšanai vadībzinātnes nozarē Apakšnozare: Sabiedrības vadība Autore: Ināra Dundure, Vadībzinātnes nozares doktora studiju programmas doktorante Darba zinātniskais vadītājs: Dr.oec. Dr.phys. Māris Pūķis Rīga, 2017 2 PROMOCIJAS DARBA SATURA RĀDĪTĀJS ANOTĀCIJA………………………………………………………………………………….3 ANNOTATION……………………………………………………………………………….4 DARBĀ LIETOTO SAĪSINĀJUMU SARAKSTS………………………………………….5 ILUSTRATĪVO MATERIĀLU SARAKSTS……………………………………………….6 PATEICĪBAS….……………………………………………………………………………...9 IEVADS………………………………………………………………………………………10 1. VECUMA PENSIJU SISTĒMA UN TĀS ILGTSPĒJAS NODROŠINĀŠANU IETEKMĒJOŠIE FAKTORI................................................................................................ 22 1.1. Pensiju sistēmu raksturojums un veidi……………………………………………………22 1.2. Vecuma pensiju sistēmu kopējie mērķi un ilgtspējas kritēriji…………………………….36 1.3. Vecuma pensiju sistēmas ilgtspēju ietekmējošie faktori…………………………………53 1.4. Valsts un privāto vecuma pensiju shēmu (DB, PS, NDC un DC) ilgtspēja………………68 2. VECUMA PENSIJU SISTĒMAS RAKSTUROJUMS LATVIJĀ……………………..86 2.1. Vecuma pensiju sistēmas reforma Latvijā………………………………………………..86 2.2. Vecuma pensijas aprēķina metodika, to ietekmējošie faktori un pensiju sistēmas otrā līmeņa darbība…………………………………………………………………….....91 2.3. Vecuma pensiju sistēmas ilgtspējas nodrošināšanas izaicinājumi………………………109 3. NOSACĪTO NOTEIKTO IEMAKSU (NDC) VECUMA PENSIJU PILNVEIDOTĀS SHĒMAS MODELIS PENSIJU ILGTSPĒJAS NODROŠINĀŠANAI ………………..113 3.1. Nosacīto noteikto iemaksu (NDC) vecuma pensiju pilnveidotais shēmas modelis …….113 3.2. Pilnveidotā nosacīto noteikto iemaksu (NDC) vecuma pensiju shēmas modeļa stabilitātes nosacījumi ………………………………………………………………….125 3.3. Pilnveidotā nosacīto noteikto iemaksu (NDC) pensiju shēmas modeļa aprobācija…… 129 SECINĀJUMI……………………………………………………………………………... 152 PRIEKŠLIKUMI …………………………………………………………………………..153 IZMANTOTĀS LITERATŪRAS UN AVOTU SARAKSTS…………………………....155 PIELIKUMI ………………………………………………………………………………..170 3 ANOTĀCIJA Ināras Dundures promocijas darba ”Nosacīto noteikto iemaksu (NDC) vecuma pensiju shēmas pilnveidošana vecuma pensiju ilgtspējas nodrošināšanai” pētījuma mērķis ir, pamatojoties uz jaunākajām zinātnes atziņām, pilnveidot uz NDC principiem balstītu vecuma pensiju shēmu, lai nodrošinātu vecuma pensiju ilgtspēju. Lai sasniegtu mērķi, pamatojoties uz zinātnisko literatūru un citu autoru pētījumiem, darba pirmajā nodaļā izpētītas un raksturotas Eiropā un citās valstīs izplatītākās vecuma pensiju sistēmas un to veidi un noteikti vecuma pensiju ilgtspējas kritēriji. Autore ir sistematizējusi vecuma pensijas ilgtspēju ietekmējošos faktorus un izpētījusi vecuma pensiju shēmas: noteikto izmaksu (DB), punktu shēmu (PS), nosacīto noteikto iemaksu (NDC) un noteikto iemaksu (DC) vecuma pensiju shēmu ilgtspēju. Otrajā nodaļā apkopoti pētījuma rezultāti par Latvijas vecuma pensiju sistēmu un vecuma pensijas aprēķina metodiku un novērtēti vecuma pensiju sistēmas ilgtspējas nodrošināšanas izaicinājumi. Trešajā nodaļā pilnveidota NDC vecuma pensiju shēma un raksturots autores izstrādātais vecuma pensijas shēmas modelis, kas balstīts uz Latvijas, kā arī citu valstu NDC vecuma pensiju shēmu pieredzi. Šajā nodaļā ietverta izstrādātā vecuma pensijas shēmas modeļa aprobācija. Darba nobeigumā ir secinājumi un priekšlikumi. Promocijas darbs sastāv no ievada, trīs nodaļām, secinājumiem un priekšlikumiem, izmantotās literatūras saraksta un pielikumiem. Darba pamatteksts izklāstīts 169 lappusēs. Darbā iekļauti 34 attēli, 5 tabulas un 22 pielikumi. Literatūras sarakstā iekļautas 176 izmantotās literatūras un datu informācijas avotu vienības. Atslēgvārdi: pensiju sistēma, vecuma pensija, ilgtspēja, NDC, modelis. 4 ANNOTATION The aim of the Doctoral Thesis of Inara Dundure “Improving Notional Defined Contributions (NDC) Old-Age Pension Scheme for Ensuring Old-Age Pension Sustainability” is, taking into account the latest scientific findings, to improve old-age pensione scheme that is based on the principles of NDC in order to ensure old-age pension sustainability. To achieve the goal, in the first chapter of the Doctoral Thesis, the author presents her research and analyses on the most common European and other old-age pension systems and their types and determines the criteria for old-age pension sustainability basing on the scientific literature and reaserches of other authors. The author has systematized the factors influencing the old-age pension sustainability and analyzed sustainability of the following old-age pension schemes: defined benefit (DB), point system (PS), notional defined contributions (NDC) and defined contributions (DC). In the second chapter, the author summarizes her reasearch results on the Latvian old- age pension system and the calculation methodology of old-age pension, as well as gives assessment of the challenges for ensuring old-age pension system sustainability. In the third chapter, the NDC old-age pension scheme has been improved and the old- age pension scheme model designed by the author on the basis of the NDC old-age pension scheme experience of Latvia and other countries has been characterized. This chapter contains approbation of the designed model. The Doctoral Thesis ends with conlcusions and proposals. In total, the Doctoral Thesis consists of Introduction, three chapters, conlcusions and proposals, bibliography and annexes. The body of the Thesis is outlined in 169 pages. There are 34 figures, 5 tables, and 22 annexes in the Thesis. The bibliography contains 176 units of references and data information sources. Key words: pension system, old-age pension, sustainability, NDC, model. 5 DARBĀ LIETOTO SAĪSINĀJUMU SARAKSTS ANO Apvienoto Nāciju organizācija ASV Amerikas Savienotās Valstis AKM atklātā koordinācijas metode CSP Centrālā statistikas pārvalde DB noteiktās izmaksas (defined benefit) DC noteiktās iemaksas (defined contributions) EK Eiropas Komisija ES Eiropas Savienība ES-15 Eiropas Savienības 15 valstis: Beļģija (BE), Dānija (DK), Vācija (DE), Īrija (IE), Grieķija (GR), Spānija (SP), Francija (FR), Itālija (IT), Luksemburga (LU), Nīderlande (NL), Austrija (AT), Portugāle (PT), Somija (FI), Zviedrija (SE), Apvienotā Karaliste (UK) ES-27 Eiropas Savienības 27 valstis: ES-15 valstis un Čehijas Republika (CZ), Igaunija (EE), Kipra (CY), Latvija (LV), Lietuva (LT), Malta (MT), Polija (PL), Slovākija (SK), Slovēnija (SL), Ungārija (HU) pēc ES paplašināšanās 2004. gada 1. maijā, kā arī Bulgārija (BG) un Rumānija (RO) pēc ES paplašināšanās 2007. gada 1. janvārī ES-28 Eiropas Savienības 28 valstis: ES-27 valstis un Horvātija (CS) 2013. g.01.07.) EEK Eiropas Ekonomikas kopiena ENS/EEP Eiropas Nodarbinātības stratēģija/Eiropas Nodarbinātības pakts EUR eiro starptautiskais apzīmējums; kopējā valūta 19 Eiropas Savienības valstīm FKTK Finanšu un kapitāla tirgus komisija IKP iekšzemes kopprodukts LM Labklājības ministrija LR Latvijas Republika LU Latvijas Universitāte MK Ministru kabinets NDC nosacītās noteiktās iemaksas (notional defined contributions) NVA Nodarbinātības valsts aģentūra ESAO Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (Organisation for Economic Co-operation and Development; OECD) PAYG system nefondēto pensiju sistēma PAYG (Pay-as-you-go system) PB Pasaules Banka PS punktu shēma (point system) VSAA Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra 6 ILUSTRATĪVO MATERIĀLU SARAKSTS Attēlu saraksts 1.1.attēls. Dzimuma un vecuma struktūra Latvijā 2015.gadā un prognozes 2060.gadam……..53 1.2. attēls. Demogrāfiskā un sociālās apdrošināšanas sistēmas noslodze Latvijā, 2005.–2015 gads………………………………………………………………………….......57 1.3. attēls. Ilgākas nodarbinātības ietekme uz plānotajiem pensiju izdevumiem 2060. gadā…59 1.4. attēls. Vidējais faktiskais pensionēšanās vecums Latvijā, 1996.–2015. gads…………….60 1.5. attēls. Priekšlaicīgas pensionēšanās īpatsvars (%) no jaunpiešķirtajām pensijām Latvijā, 1997.–2015. gads……………………………………………………………………………...61 1.6. attēls. Kopējā bezdarbnieku un bezdarbnieku vecuma grupā 50+ skaita izmaiņas Latvijā pa gadiem, 2008. –2015. gads………………………………………………………………...62 1.7. attēls. Sociāli apdrošinātās personas Latvijā kopā (tūkst.), 2000.–2015. gads..……….…64 1.8. attēls. Vidējā apdrošināšanas iemaksu alga (EUR) Latvijā sociāli apdrošinātajām personām kopā, 2000.–2015. gads………………………………………………………….....................65 1.9. attēls. Minimālās algas saņēmēju īpatsvars Latvijā no kopējā darba ņēmēju skaita īpatsvars (%), 2000.–2015……………………………………………………………………………...66 1.10. attēls.Valsts pensiju sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izpilde Latvijā 1998.– 2015. gadā (milj. EUR)……………………………………………………………......67 2.1. attēls. Latvijas vecuma pensiju sistēma (pēc 2016. gada 1. februāra datiem)…………... 89 2.2. attēls. Paredzamais kopējais mūža ilgums Latvijā pilnos gados dažādām vecuma grupām laika periodā no 2012. līdz 2014. gadam……………………………………………………..98 2.3. attēls. Jaunpiešķirtās vecuma pensijas vidējais apmērs (EUR) Latvijā, 1996.–2015. gads……………………………………………………………………………100 2.4. attēls. Kopējais pensiju un vecuma pensiju saņēmēju skaits (tūkst.) Latvijā, 1997.–2015. gada beigas …………………………………………………………………….101 2.5. attēls.Pensionāru skaita sadalījums Latvijā 2015. gadā pēc pensijas vidējā apmēra (EUR) ………………………………………………………………………………101 2.6. attēls. Valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieku skaits Latvijā, 2001.–2015. gads ……104 2.7. attēls. Valsts fondēto pensiju shēmu Latvijā neto aktīvi pārskata perioda beigās (tūkst. EUR), 2001.–2015. gads……………………………………………………………..106 2.8. attēls. Inflācijas līmenis (%), fondēto pensiju vidējais svērtais ienesīgums gadā (%) un mēneša vidējās neto darba samaksas indekss Latvijā (%), 2005.–2014. gads…………..107 3.1. attēls. Pensionāru, mirušo pensionāru, jaunpienākušo un esošo pensionāru skaita prognoze Latvijā no 2001. līdz 2026. gadam…………………………………………………………..118 7 3.2. attēls. Alfa (α) vērtības izmaiņas Latvijā no 2001. līdz 2060. gadam …………………..121 3.3.attēls. Vidējās bruto algas (EUR) mēnesī pieauguma tempi ES-28 un Latvijā, 2013.–2025. gads ……………………………………………………………………………123 3.4.attēls. Universālā ikgadējā indeksa vērtības pie vidējās bruto darba algas, potenciālā IKP un produktivitātes pieauguma vidējiem tempiem Latvijā, sākot no 2001. līdz 2025. gadam ……………………………………………………………124 3.5.attēls. Nosacītās personas A, kuras ienākumi dzīves laikā ir Latvijas vidējās algas līmenī, aprēķinātā pensija (EUR) pensionēšanās gadā un miršanas gadā…………………………..132 3.6.attēls. Nosacītās personas B, kuras ienākumi dzīves laikā ir divas reizes augstāki nekā vidējās algas līmenis Latvijā, aprēķinātā pensija (EUR) pensionēšanās gadā un miršanas gadā………………………………………………………………………….....133 3.7.attēls. Nosacītās personas C, kuras ienākumi dzīves laikā ir tuvu minimālajam algas līmenim Latvijā, aprēķinātā pensija (EUR) pensionēšanās gadā un miršanas gadā ………133 3.8.attēls. Nosacīto personu A, B un C pensiju salīdzinājums atkarībā no vidējās bruto algas mēnesī Latvijā dzīves laikā (EUR) pensionēšanās gadā un miršanas gadā...............……….134 3.9.attēls. Nosacīto personu A, B un C uzkrātā relatīvā iemaksa pensionēšanās gadā, pensiju aizvietojamības līmenis pensionēšanās gadā un miršanas gadā…………………….136 3.10.attēls. Vidējās bruto algas mēnesī pieauguma tempi ES-28 pie vidējiem IKP un produktivitātes tempiem un Latvijā (EUR) pie zemiem IKP un produktivitātes tempiem, 2013.–2025. gads…………………………………………………………………………....138 3.11.attēls. Universālā ikgadējā indeksa vērtības pie vidējās bruto darba algas un pie zemiem IKP un produktivitātes tempiem, no 2001. līdz 2025. gadam………………..………………139 3.12.attēls. Vidējā bruto alga mēnesī Latvijā (EUR); nosacītās personas A vidējā bruto alga mēnesī (EUR) un nosacītai personai A aprēķinātā pensija mēnesī (EUR) pensionēšanās gadā un miršanas gadā pie zemiem IKP un produktivitātes tempiem………………………….….140 3.13.attēls. Vidējās bruto algas mēnesī pieauguma tempi ES-28 pie vidējiem IKP un produktivitātes tempiem un Latvijā (EUR) pie augstiem IKP un produktivitātes tempiem, 2013.–2025. gads…………………………………………………………………………....141 3.14.attēls. Nosacītai personai A aprēķinātā pensija mēnesī (EUR) pensionēšanās gadā un miršanas gadā pie augstiem IKP un produktivitātes tempiem…………………………...142 3.15.attēls. Universālā indeksa izmaiņas Latvijā, mainoties IKP un produktivitātes prognozei, pieņemot, ka nosacītai personai A ar vidējo apdrošināšanas iemaksu algu potenciālais IKP un produktivitātes pieauguma temps ir vidējs, zems un augsts, 2002.–2025. gads…......143 3.16.attēls. Nosacītās personas A ar vidējo apdrošināšanas iemaksu algu pensiju apmērs (EUR), mainoties IKP un produktivitātes prognozei Latvijā pensiju izmaksas periodā….…144 8 Tabulu saraksts 1.1.tabula. Iedzīvotāju vecumstruktūra (%) Latvijā 2013. un 2060.gadā………………….…56 2.1 tabula. Minimālās vecuma pensijas apmērs (EUR) Latvijā atbilstoši personas sociālās apdrošināšanas stāžam……………………………………………………………………......90 2.2. tabula. Pensijas kapitāla indeksi Latvijā (1997.–2014. gads) līdz 2015. gada 18. jūnija grozījumiem likumā “Par valsts pensijām”………………………………………………......94 2.3 tabula. Sociālās apdrošināšanas iemaksu sadalījums starp 1. un 2. pensiju līmeni Latvijā…………………………………………………………………………………….....104 3.1. tabula. Nosacīto personu A, B un C uzkrātā relatīvā iemaksa pensionēšanās gadā, relatīvā atalgojuma aizvietojamības līmenis pensionēšanās gadā un miršanas gadā………………..135 9 PATEICĪBAS Autore izsaka vislielāko pateicību darba zinātniskajam vadītājam Dr.oec. Dr.phys. Mārim Pūķim par vadību, padomiem un rūpēm disertācijas rakstīšanas procesā, ko ļoti augstu novērtē. Autore īpaši pateicas Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes Vadībzinātnes nodaļas profesorēm Inesai Vorončukai par profesionālu attieksmi un sapratni un Birutai Slokai par konstruktīviem padomiem un atbalstu. Autore pateicas Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes Ekonomikas nodaļas profesoram Jurim Krūmiņam, asociētajam profesoram Atim Bērziņam par konstruktīviem ieteikumiem darba izstrādes periodā un asociētajai profesorei Silvijai Kristapsonei par atbalstu un sapratni. Liels paldies Banku Augstskolas profesorei Tatjanai Volkovai par vērtīgiem padomiem un konsultācijām. Paldies Labklājības ministrijas ministram Jānim Reiram, valsts sekretāram Ingusam Allikam un Sociālās apdrošināšanas departamenta direktorei Janai Muižniecei un vietniecei Sandrai Stabiņai par atbalstu. Paldies Latvijas Republikas 12. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājai Aijai Barčai par autorei veltīto laiku. Esmu pateicīga Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdim Andrim Jaunsleinim par atbalstu promocijas darba rakstīšanas periodā. Sirsnīgs paldies manai ģimenei par ikdienas atbalstu un izpratni. 10 IEVADS Promocijas darba tēmas izvēle un aktualitāte ir pamatojama ar faktu, ka 20. gadsimta 90. gadu sākumā daudzās pasaules valstīs, t.sk. Latvijā, tika realizētas pensiju sistēmu reformas un izveidota trīs līmeņu, uz kapitāla uzkrāšanas principiem balstīta vecuma pensiju sistēma, kas tajā laikā tika uzskatīta par vienu no progresīvākajām un modernākajām pensiju sistēmām pasaulē, tomēr pēdējos gados tiek daudz diskutēts par tās spēju nodrošināt ilgtspēju, kā arī taisnīguma un solidaritātes principu ievērošanu. Pētījuma tēma ir aktuāla, jo pēdējo gadu ekonomiskie procesi Eiropā un Latvijā: ekonomiskā krīze un tās sekas, kas apdraud pensiju sistēmu finansiālo ilgtspēju, sociālie procesi: iedzīvotāju emigrācija, negatīvās demogrāfiskās tendences, sabiedrības individualizācija, atalgojuma aizvietojamības nepietiekamība un politiskie procesi: politiskās ietekmes maiņa, kuras rezultātā ir nemitīgas izmaiņas vecuma pensiju regulējošajos normatīvajos aktos grauj paļāvību uz vecuma pensiju kā iztikas avotu vecumdienās. Šo procesu dēļ ir būtiski pārvērtēt izplatītāko vecuma pensiju sistēmu ilgtspēju un identificēt galvenos vecuma pensiju sistēmu ilgtspēju un pietiekamību ietekmējošos faktorus. Pensiju sistēmas ilgtspējas pamatā ir fiskālais un finansiālais līdzsvars starp ieņēmumiem un saistībām. Nīderlandes ekonomikas profesors Asghars Zaidi (Asghar Zaidi) finansiālo ilgtspēju definē kā valdības ilgtermiņa spēju izpildīt savas finansiālās saistības attiecībā uz pašreizējiem un nākotnes izdevumiem un parādiem (Zaidi, 2010,3). Finansiālā ilgtspēja un pensiju sistēmas pietiekamība nav konfliktējoši, atsevišķi eksistējoši mērķi, bet gan vienas monētas divas puses – patiesa finansiālā ilgtspēja nevar tikt nodrošināta, ja vienlaikus netiek sasniegta pensiju sistēmas pietiekamība. Pensiju pietiekamības nodrošināšanai pensiju indeksācija ir plaši izplatīta, jo tas ir instruments pensionāru nabadzības novēršanai un aizvietojamības līmeņa nodrošināšanai. Turīnas Universitātes profesore Margareta Borella (Margaret Borella) un akadēmiķe Elza Fornero (Elsa Fornero) norāda, ka ir svarīgi izveidot atbilstošu un godīgu saikni starp iemaksām un pabalstiem, jo ienākumu pietiekamība ir pensiju sistēmas pamatmērķis (Borella un Fornero, 2009). Starptautiski pētījumi par Eiropas un ESAO valstu pensiju sistēmu finansiālo ilgtspēju un pensiju sistēmu sociālo ilgtspēju jeb pensiju pietiekamību rāda, ka finansiāli ilgtspējīga pensiju sistēma ne vienmēr nodrošina arī pensiju pietiekamību. Salīdzinot pensiju sistēmu finansiālo ilgtspēju un ienākumu pietiekamību, Latvijas pensiju sistēmas finansiālā ilgtspēja tiek novērtēta kā devītā finansiāli ilgtspējīgākā starp ES un ESAO valstīm, taču attiecībā uz pensiju ienākumu pietiekamības līmeni ieņem tikai 29. pozīciju, kas kopumā norāda uz zemu 11 pensiju ienākumu līmeni un augstu nabadzības riska līmeni (Allianz Global Investors, 2014, 2015). Tātad neatbildēts ir jautājums, kā panākt iemaksu un pensiju apmēra līdzsvaru pensiju kapitāla uzkrāšanas fāzē un pensiju izmaksas periodā. Promocijas darba autore ir pētījusi un analizējusi tādas izplatītākās vecuma pensiju sistēmas, kuru pamatā ir noteikto izmaksu vecuma pensijas (defined benefit; DB) shēmas, noteikto iemaksu vecuma pensiju (defined contributions; DC) shēmas, vecuma pensiju punktu (point system; PS) shēmas un nosacīto noteikto iemaksu vecuma pensiju (notional defined contributions; NDC) shēmas. Pētītas realizētās reformas pensiju ilgtspējas nodrošināšanai, par pamatu ņemot Vācijas (PS), Nīderlandes (DB), Čīles (DC), kā arī Zviedrijas un Latvijas (NDC) pieredzi un ilgtspējas rādītājus. Autore secina, ka neviena no minētajām shēmām pilnībā nenodrošina pensiju ekonomisko, sociālo un politisko ilgtspēju, kā arī pensiju vērtības saglabāšanos pensionāra dzīves laikā. Ņemot vērā minēto, autore ir izvirzījusi mērķi izstrādāt tādu vecuma pensiju shēmu, kas novērš identificētos vecuma pensijas nestabilitātes iemeslus, par pamatu ņemot nosacīto noteikto iemaksu (notional defined contributions; NDC) vecuma pensiju shēmas darbības principus. Lai šo mērķi sasniegtu, promocijas darba autore pētījumā identificē NDC nestabilitātes iemeslus un pilnveido NDC vecuma pensiju shēmu tādējādi, lai tā nodrošinātu ikgadējo iemaksu un izmaksu līdzsvaru un paaudžu solidaritātes principa ievērošanu. Autores pilnveidotā NDC pensiju shēma paredz universālā indeksa ieviešanu, kas ir piesaistīts ekonomikas cikliskumam – ekonomikai augot, indekss palielinās un, ekonomikai lejupslīdot, tas samazinās. Autores izstrādātā formula noteic, ka pensijas kapitālu un pensijas ik gadus indeksē, izmantojot universālo indeksu, tādā veidā nodrošinot vienādu attieksmi pret iemaksu veicējiem un pensijas saņēmējiem. Universālā indeksa aprēķināšanas formulā autore lieto lielumu alfa (α), kas raksturo demogrāfiskās izmaiņas. Universālā indeksa lietošana ļauj pensionāriem saprātīgā apmērā saglabāt viņu dzīves līmeni, esot pensijā. Atšķirībā no esošās prakses, kad atalgojuma aizvietojamības līmeni nosaka attiecībā pret atalgojumu pensionēšanās brīdī, promocijas darba autore atalgojuma aizvietojamību attiecina pret vidējiem ienākumiem valstī, kas labāk raksturo pensionāra labklājības līmeni. Pētījuma objekts ir vecuma pensija. Pētījuma priekšmets ir vecuma pensiju ilgtspēja. 12 Pētījuma mērķis ir, pamatojoties uz jaunākajām zinātnes atziņām, pilnveidot uz NDC principiem balstītu vecuma pensiju shēmu, lai nodrošinātu vecuma pensiju ilgtspēju. Lai sasniegtu promocijas darba mērķi izvirzīti šādi pētījuma uzdevumi: 1. Pamatojoties uz zinātnisko literatūru, izpētīt un salīdzināt izplatītākās vecuma pensiju sistēmas un vecuma pensiju shēmas. 2. Noteikt un sistematizēt vecuma pensiju ilgtspējas kritērijus un vecuma pensiju ilgtspēju ietekmējošos faktorus. 3. Izvērtēt Latvijas vecuma pensiju sistēmu, novērtēt vecuma pensijas aprēķina metodiku un vecuma pensiju sistēmas ilgtspējas nodrošināšanas izaicinājumus. 4. Izstrādāt ilgtspējīgu vecuma pensijas shēmas modeli, kas balstīts uz nosacīto noteikto iemaksu (NDC) vecuma pensiju shēmas darbības principiem, Latvijas, kā arī citu valstu NDC vecuma pensiju shēmu pieredzi. 5. Izvērtēt, vai izstrādātais vecuma pensijas shēmas modelis nodrošina pensiju sociālo, ekonomisko un politisko ilgtspēju. Pētījuma hipotēze Pilnveidojot NDC pensiju shēmu, kas paredz solidaritātes principu ievērošanu un vienotu vecuma pensiju ikgadējo indeksāciju, izmantojot universālo indeksācijas metodi un, tādējādi nodrošinot vienādu attieksmi pret iemaksu veicējiem un pensijas saņēmējiem, ir iespējams nodrošināt vecuma pensiju ilgtspēju. Darba aizstāvēšanai izvirzītās tēzes 1. Pilnveidotā nosacīto noteikto iemaksu (NDC) pensiju shēma novērš sociālos, ekonomiskos un politiskos pensiju sistēmas nestabilitātes iemeslus. 2. Kapitāla indeksa piemērošanas mehānisms līdzsvarojošo un taisnīguma funkciju veic tikai tad, ja vienlaicīgi atbilstoši ekonomiskajai situācijai notiek arī piešķirto pensiju indeksācija un gan pensiju kapitāla uzkrāšanas fāzē, gan pensiju saņemšanas fāzē abas puses ir līdzsvarotas. 3. Vienotas vecuma pensiju ikgadējās universālās indeksācijas metodes ieviešana nodrošina taisnīgu pieeju gan pirmspensijas uzkrātā kapitāla indeksācijai, gan jau piešķirtās pensijas indeksācijai. 4. Atalgojuma aizvietojamību attiecinot pret vidējo relatīvo algu valstī, ir iespējams labāk novērtēt pensionāru labklājības līmeni, ņemot vērā sistēmā pieļauto devalvācijas (vai revalvācijas) pakāpi. 13 Pētījuma zinātniskā novitāte 1. Apkopojot Latvijas un citu valstu vecuma pensiju pieredzi, konstatēts, ka galvenie vecuma pensiju destabilizējošie faktori ir: demogrāfiskās negatīvās tendences; iedzīvotāju emigrācija; atalgojuma aizvietojamības nepietiekamība; pensijas vērtības krišanās pensionāra dzīves laikā; nestabilitāte ekonomiskā cikla ietvaros; politiskā nestabilitāte, ja sabiedrībā nav pārliecības par pensiju sistēmas taisnīgumu. 2. Izstrādāta ilgtspējīga, uz NDC principiem balstīta vecuma pensiju shēma, ietverot aprēķināšanas formulu, kas nodrošina vecuma pensijas izmaiņas proporcionāli vidējās algas izmaiņām valstī pensionāra dzīves laikā un kas sabiedrībā viegli uztverama kā esošā pensiju sistēmas 1. līmeņa modifikācija. 3. Izstrādāta vecuma pensiju ikgadējās universālās indeksācijas metode, kas nodrošina taisnīgu pieeju gan pirmspensijas uzkrātā kapitāla indeksācijai, gan jau piešķirtās pensijas indeksācijai. 4. Pierādīts, ka piedāvātā uz NDC principiem balstītā vecuma pensiju shēma, ietverot vecuma pensijas aprēķināšanas formulas, stabilizē vecuma pensijas attiecībā pret sociālajiem, ekonomiskajiem un politiskajiem destabilizējošajiem faktoriem. Pētījumā izmantotās metodes Promocijas darba izstrādē tika izmantotas vispārzinātniskās, kvantitatīvās un kvalitatīvās pētniecības metodes. Analīzes metode izmantota, lai pētītu zinātnieku publikācijas par vecuma pensiju sistēmām, vecuma pensiju shēmām un to elementiem, un lai pētītu pensiju politikas dokumentus, tiesību aktus, statistikas datus un veiktu to ietekmes analīzi. Informācijas vākšanai un apkopošanai par Latvijas un ārvalstu daudzlīmeņu vecuma pensiju sistēmas darbības principiem, vecuma pensiju sistēmu un vecuma pensiju shēmu ilgtspēju un to ietekmējošiem faktoriem tika izmantota monogrāfiskā jeb aprakstošā metode. Monogrāfiskā un analīzes metode ļāva veikt vecuma pensiju sistēmu detalizētu izpēti, balstoties uz zinātniskās literatūras apskatu un pētījumu analīzi, raksturojot vecuma pensiju sistēmas pārmaiņas laika gaitā. Dedukcijas metode, pētot vecuma pensiju shēmas, ļāva nošķirt pētāmā objekta būtiskākās īpašības no nebūtiskākajām un nonākt līdz vecuma pensiju shēmas izstrādes, kura balstās uz solidaritātes principiem. Datu analīzē un rezultātu interpretācijā tika izmantota formāli loģiskā un salīdzinošā analīze. Pilnveidotās nosacīto noteikto iemaksu (NDC) pensiju shēmas aprobācijā datu prognozēšanai tika izmantoti kvantitatīvās dinamikas rindu vidējie lielumi; formulu aprobācijā aprēķini veikti, izmantojot datorprogrammu Microsoft Excel. 14 Ar pētījuma rezultātiem autore iepazīstināja Labklājības ministrijas (LM) ministru Jāni Reiru, valsts sekretāru Ingusu Alliku un Sociālās apdrošināšanas departamenta direktori Janu Muižnieci un vietnieci Sandru Stabiņu (LM atzinums, 21. pielikums), Latvijas Republikas 12.Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāju Aiju Barču (A.Barčas atzinums, 22. pielikums). Pētījuma ierobežojumi 1. Ņemot vērā, ka promocijas darba pētījuma objekts un priekšmets ir vecuma pensiju sistēmas un to elementu kopums, promocijas darbā turpmāk, atsevišķi to nenorādot, jēdzienu “pensija” ir lietojusi tikai attiecībā uz vecuma pensiju. 2. Promocijas darbā netiek pētīta sociālā, izdienas, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma un speciālā valsts pensija, kā arī dzimuma un ģimenei piekrītošo pensiju pārdalījuma jautājumi. 3. Darbā netika ņemta vērā ES-28 esošā imigrācijas politika. 4. Promocijas darba autore pētījumā ir lietojusi terminus “līmenis” un “daudzlīmeņu pensiju sistēma”, kuru nozīme atbilst angļu valodas terminiem “pillar”,“multi-pillar” un “tier” un kuri apzīmē pensiju sistēmas ietvaru. Terminu “pensiju shēma” (pension scheme) autore ir lietojusi, lai atbildētu uz jautājumu, kas nodrošina pensiju un kādu funkciju pensija veic vecumdienu ienākumu nodrošināšanai. Terminu “pensiju plāni” (pension plan) promocijas darba autore ir lietojusi, lai apzīmētu fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanas un ieguldījumu politiku. Pētījuma veikšanas periods Ar pensiju ilgtspējas jautājumiem autore ir iesaistīta kopš 2005.gada, kad no 2005. gada līdz 2009.gadam ieņēma Akciju sabiedrības “BALTIC TRUST BANK atklātais pensiju fonds” valdes priekšsēdētāja amatu. Promocijas darbā ir izmantoti jaunākie pētījumi, kas veikti periodā no 2011. līdz 2016.gadam. Promocijas darba struktūra Promocijas darba struktūru ir noteikuši izvirzītie darba uzdevumi. Promocijas darbs sastāv no ievada, trīs nodaļām un to apakšnodaļām, secinājumiem un priekšlikumiem, izmantotās literatūras saraksta, kā arī pielikumiem. Darba kopējais apjoms ir 169 lappuses. Darbā iekļautas 5 tabulas, 35 attēli un 22 pielikumi. Literatūras sarakstā ir iekļauti 176 izmantotās literatūras un datu informācijas avoti. Promocijas darba pirmajā nodaļā autore, izmantojot zinātnisko literatūru, pētījusi un raksturojusi populārākās Eiropā un citās valstīs darbojošās vecuma pensiju sistēmas, to shēmas. 15 Pētījusi vecuma pensiju sistēmu reformas un ilgtspējas kritērijus. Šajā nodaļā autore sniedz pensijas un pensiju sistēmas definīciju, pētījusi un raksturojusi daudzlīmeņu vecuma pensiju sistēmu darbības principus, kā arī veikusi dažādu vecuma pensiju shēmu ilgtspējas analīzi. Pēc pasaulē izplatītāko valsts un privāto vecuma pensiju shēmu (noteikto izmaksu, noteikto iemaksu, vecuma pensiju punktu, nosacīto noteikto iemaksu un papildu vecuma pensijas uzkrāšanas shēmas) un valstu, kurās pastāv minētās pensiju shēmas (Nīderlandes, Zviedrijas, Vācijas un Čīles) pieredzes izpētes un analīzes, autore secina, ka visas valstis reformē pensiju sistēmas un to shēmas, lai nodrošinātu pensiju sistēmu ilgtspēju. Tāpat šajā nodaļā autore pētījusi un sistematizējusi vecuma pensiju ilgtspējas ietekmējošos faktorus: demogrāfiju; iedzīvotāju emigrāciju; sabiedrības novecošanos; nodarbinātības līmeni visās vecuma grupās; atalgojuma apmēru, no kura ir atkarīgs sociālās apdrošināšanas iemaksu līmenis; darba ražīgumu; ekonomiskās un finanšu krīzes –, lai novērtētu visu šo faktoru ietekmi uz vecuma pensiju ilgtspēju, t.sk. atalgojuma aizvietojamības līmeni un pietiekamību. Otrajā nodaļā autore raksturojusi Latvijas pensiju sistēmu, atskatoties gan uz pensiju sistēmas izveides vēsturi, gan analizējot vecuma pensiju aprēķināšanas metodoloģiju Latvijā, tajā skaitā pensiju kapitāla apdrošināšanas iemaksu algas indeksu, kā arī piemaksu un vecuma pensiju indeksāciju, kas izriet no valstī spēkā esošās vecuma pensijas aprēķina formulas un īstenotās politikas attiecībā uz vecuma pensiju piemaksām. Šajā nodaļā autore pētījusi pensiju ienākumu pietiekamību, pensijas 2. līmeņa darbību un norāda tā riskus. Autore akcentē, ka Latvijā lēmumi par pensiju politiku līdz šim ir bijuši balstīti uz politiskajiem apsvērumiem, mazāk uz ekonomiskajiem apsvērumiem, it īpaši attiecībā uz pensiju indeksāciju. Vēl šajā nodaļā autore parāda vecuma pensiju sistēmas ilgtspējas izaicinājumus. Trešajā nodaļā autore izstrādājusi priekšlikumus vecuma pensiju sistēmas ilgtspējas nodrošināšanai, pilnveidojot nosacīto noteikto iemaksu (NDC) vecuma pensiju shēmu. Piedāvātais modelis paredz ieviest vienotu indeksācijas principu gan pensiju kapitāla uzkrāšanas, gan pensiju izmaksu periodā, izmantojot pensijas aprēķināšanas formulu, kas balstās uz solidaritātes, taisnīguma un brīvprātības principiem. Autore veikusi pilnveidotā NDC vecuma pensiju shēmas modeļa aprobāciju. Promocijas darba teorētiskais un metodoloģiskais pamats ir zinātniskā literatūra, Latvijas un ārvalstu zinātnieku publicētie zinātniskie raksti, diskusiju materiāli, pētījumi, zinātnisko konferenču un semināru materiāli, Latvijas Republikas un Eiropas Savienības normatīvo aktu bāze, starptautiskie sadarbības līgumi, Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes un Eiropas Statistikas biroja “EUROSTAT” dati, Pasaules Bankas, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, Latvijas 16 Republikas Labklājības ministrijas, Finanšu un kapitāla tirdzniecības komisijas izstrādātie pētījumi un sniegtie ziņojumi, kā arī citu Eiropas Savienības institūciju ziņojumi, apkopotie dati un metodoloģiskie materiāli. Galvenie promocijas darbā izmantotie zinātniskās literatūras avoti Lai sasniegtu izvirzītos uzdevumus, autore ir izmantojusi dažādas Latvijas zinātnieku publikācijas un pētījumus. Viens no pēdējiem Latvijā veiktajiem pētījumiem par pensiju sistēmām ir Dr.admin. Olgas Rajevskas promocijas darbs “Pensiju adekvātums un taisnīgums kā pensiju sistēmas institucionālā dizaina funkcijas: Baltijas valstu gadījums” (Rajevska, 2016). Autore salīdzina vecuma pensiju sistēmu organizāciju strukturālo izveidi Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, lai saprastu, kādā veidā šo struktūru atsevišķie elementi ietekmē pensiju atbilstību/pietiekamības un taisnīgumu. Pētījuma autore secina: kaut gan Baltijas valstu pensiju sistēmas ir diezgan daudz līdzīga, tomēr dažas pamata īpašības sistēmu institucionālā izbūvē (dizainā) nozīmīgi atšķiras, ietekmējot šo sistēmu pietiekamību un taisnīgumu. Latvijas pensiju sistēmu promocijas darbā “Pensiju sistēmas pilnveidošanas problēmas Latvijā” 2008.gadā ir pētījis arī Dr.oec. Edgars Voļskis (Voļskis, 2008). Pētījums balstās uz hipotēzi, ka, ievērojot pensiju sistēmas solidaritātes, taisnīguma un brīvprātīguma principus, vidējā vecuma pensija Latvijā var nodrošināt ienākumu atvietojuma (aizvietojuma) līmeni 40- 60% apmērā no vidējās darba samaksas Latvijā. Pētījums veikts no 2001. gada līdz 2007. gada 31. decembrim, kad Latvijā strauji attīstījās ekonomika. Promocijas darba autore, pētot ienākuma aizvietojuma līmeni nonāca pie secinājuma, ka Latvijā aizvietojamības līmenis ir 40%-42% apmērā no vidējās darba algas. Viens no Dr.oec. Edgara Voļska secinājumiem noteic, ka sociālo iemaksu pārdalījums starp 1. un 2. pensiju līmeni vairāk veicina privāto pensiju fondu izaugsmi, nevis uzlabo pensionāru dzīves līmeni vai attīsta pensiju sistēmu kopumā. Latvijas pensiju sistēmas reformas procesu analīzē būtiskas ir pensiju ekspertes Intas Vanovskas publikācijas. Promocijas darbā izmantoti Latvijas Universitātes (LU) demogrāfijas un sociālekonomiskās statistikas profesora Jura Krūmiņa, LU vadošā pētnieka, demogrāfa profesora Pētera Zvidriņa, LU asociētā profesors Ata Bērziņa un LU ekonometrijas profesora Mihaila Hazana publikācijas, kur pētītas Latvijas demogrāfijas tendences, akcentējot dzimstības un emigrācijas ietekmi uz Latvijas iedzīvotāju vecuma struktūras izmaiņām. Pētījumā promocijas darba autore ir plaši izmantotjusi pasaulē atzītu ārvalstu zinātnieku publikācijas. Pētot vecuma pensijas, pensiju sistēmas un sociālās apdrošināšanas rašanās, būtisks ir Pompeu Fabras Universitātes (Madride, Spānija) profesora,- sociologa Gestas Espinga-Andersena (Gøsta Esping-Andersen) un britu ekonomista Viljama Beveridža (William Beveridge) zinātniskais ieguldījums. Savukārt Londonas Ekonomikas augstskolas 17 (Lielbritānija) profesors Nikolass Bārs (Nicholas Barr) un ASV ekonomists Pīters Daimonds (Peter Diamond) ir pētījuši pensiju sistēmu veidus un snieguši to raksturojumu, norādot, ka valsts pensiju sistēmai ir jāspēj novērtēt un efektīvi vadīt divu veidu riskus – tos, kas skar indivīdu, un tos, kas skar sabiedrību kā veselumu. Boloņas Universitātes (Itālija) profesors Dāvids Natalī (David Natali) ir pētījis pensiju sistēmu attīstības posmus un daudzlīmeņu pensiju sistēmas rakturiezīmes. Atšķirīgus pensiju sistēmu klasificēšanas veidus piedāvā Amsterdamas Universitātes ekonomikas profesors Braiens Bargūns (Brian Burgoon), Lozannas Universitātes profesors Džuliano Bonoli (Giuliano Bonoli), Stokholmas Universitātes pētnieks Asars Lindbeks (Assar Lindbeck) un Matss Pēšons (Mats Persson). Pensiju izpētē būtisks ir Pasaules Bankas un tās pētnieku - austrieša, Bankas vecākā padomnieka un ekonomikas profesora Roberta Holcmana (Robert Holzmann), Ričarda Pola Hinca (Richard Paul Hinz) un Marka Dorfmana (Mark Dorfman), ekonomista, Kolumbijas Universitātes (ASV) profesora Džozefa Jūdžina Štiglica (Joseph Eugene Stiglitz) un Deivida Alehandro Robalino (David Alejandro Robalino Aguirre), kā arī ekonomistu Roberta Palasiosa (Robert Palacios) un Oleksija Slučinska (Oleksiy Sluchynsky) - zinātniskais ieguldījums. Zviedrijas Upsalas Universitātes pensiju eksperts, ekonomists un emeritētais profesors Edvards Palmers (Edward Palmer) ir sniedzis būtisku zinātnisko ieguldījumu nosacīto noteikto iemaksu vecuma pensiju shēmas pētniecībā ne tikai Zviedrijas, bet arī Latvijas kontekstā. Pensiju kapitāla indeksācijas jautājumā būtiski ir ASV ekonomista, viena no neokeinsiskās ekonomikas pamatlicējiem un pirmā amerikāņa, kas saņēmis Nobela prēmiju ekonomikā, Pola Entonija Samuelsona (Paul Anthony Samuelson), un ASV politikas analītiķa un ekonomista Henrija Džeikoba Ārona (Henry Jacob Aaron) veiktie pētījumi. ESAO pensiju sociālās politikas nodaļas vadītājs un galvenais autors ziņojumos par pensijām, Pasaules Bankas pētnieks un analītiķis EdvardsVaithauss (Edward Whitehouse) un ESAO sociālās politikas nodaļas vadītāja, ekonomikas profesore Monika Kvizere (Monika Queisser) ir pētījuši pensiju shēmu pensiju aprēķināšanas formulas un to struktūras. Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu politikas eksperts, ASV Ziemeļaustrumu universitātes profesors Mičels Orenšteins (Mitchell A. Orenstein) ir analizējis Pasaules Bankas ietekmi uz pensiju privatizāciju daudzviet pasaulē; pensiju privatizācijas ietekmi uz sociālo drošību ir pētījusi profesore Noela Vaitsaida (Noel Whiteside) un politisko un sociālo zinātņu eksperts no Dānijas, profesors Igors Guardiancičs (Igor Guardiancich). ASV ekonomista Pītera Ozagas (Peter R. Orszag) un jau minētā ASV profesora Jozefa Štiglica pētījums par desmit mītiem attiecībā uz sociālā nodrošinājuma sistēmām sniedz jaunu perspektīvu uz pensiju privatizāciju. 18 Pētot pensiju sistēmas finansēšanas pārvaldes mehānismus, autore pētīja ESAO vecākā padomnieka Žuana Jermo (Juan Yermo) publikācijas. Vācijas Manheimas pētniecības institūta “Novecošanās ekonomika” profesors Aksels Beršs-Zupans (Axel Börsch-Supan) un ASV Centrālās statistikas pārvaldes ekonomikas pētniece Kristīna Vilke (Christina Wilke) ir analizējuši Vācijas pensiju reformas gaitu un vecuma pensiju punktu shēmu (point system; PS). Definējot finansiālo un sociālo ilgtspēju, autore ir pētījusi Lielbritānijas Sauthemptonas Universitātes ekonomikas profesora Asghara Zaidi (Asghar Zaidi) pieeju. Par ienākumu pietiekamību kā pensiju sistēmas pamatmērķi savos pētījumos parāda Turīnas Universitātes profesore Margareta Borella (Margaret Borella) un akadēmiķe Elza Fornero (Elsa Fornero). Varšavas Ekonomikas augstskolas docente-, pētniece Agņeška Hlona-Domiņčaka (Agnieszka Chłoń-Domińczak) ar līdzautoriem ir pētījusi NDC vecuma pensiju shēmu uzbūvi un ieviešanu dažādās valstīs, tai skaitā Latvijā. Papildus augstāk minētajiem pētniekiem, promocijas darbā ir izmantotas arī citu autoru publikācijas par pētījuma objektu. Darba rezultātu aprobācija Zinātniskā darba rezultāti ir publicēti starptautiskās zinātniskās publikācijās: 1) Dundure, I., 2017. Improvement of notional defined contributions (NDC) old-age pension scheme for ensuring pension sustainability. Journal of Turiba University Acta Prosperitatis, Vol. 7. January 2017, pp. 21-42. ISSN 1691-6077, EBSCO., ProQuest. 2) Dundure, I., Pūķis, M., 2015. Criteria for sustainability of old-age pension system based on the NDC principles. Journal European Integration Studies, Vol. 9, October 2015, pp. 86-99. ISSN:2335-8831/Print/e-ISSN:1822-8402, EBSCO., Thomson Reuters Web of Science. 3) Dundure, I., 2013. The Adequacy of the Latvian Pension system in the face of Europeanization. European Scientific Journal, Vol. 2, December 2013, pp. 68–76. special edition ISSN: 1857-7881 / Print/e-ISSN 1857-7431, EBSCO., ProQuest 4) Dundure, I., 2013. The Adequacy of the Latvian Pension system in the face of Europeanization. Conference Proceedings, Vol. 2. Tbilisi, GrigolRobakidze University, pp.68-76.1st Eurasian Multidisciplinary Forum, EMF 2013. European Scientific Institute, ESI (publishing). 5) Dundure, I., 2012. Role of the elderly in building sustainability of pension system. Journal of International Scientific Publications: Economy & Business, Vol. 6, pp. 67–77., No. BG2012-ISP-EB-6-2555. 6) Pukis, M., Dundure, I., 2012. Sustainability of Pension System. Conference Proceedings. Riga, University of Latvia, pp. 491–501. ISBN 978-9984-45-519-78. 19 7) Pukis, M., Dundure I., 2012. Sustainability of the pension system in Latvia. Journal of Economics and Management Research, Vol. 1, pp. 139–154. ISSN 2255-9000. 8) Dundure, I., 2012. Older people and the labour market. Conference Proceedings, Maribor, Slovenia, 18/19 October 2012, UNEECC Forum, Vol. 5, pp. 35–47. ISSN:2068-2123. Citas publikācijas: 1) Dundure, I., 2011. Latvijas pensiju sistēma un privāto pensiju fondu loma pensiju sistēmas stabilizēšanā. Bilance, Nr. 13/14 (265–266), jūlijs, 2011., 6.–9. lpp.; 2) Dundure, I., 2011. Eiropas valstu pensiju sistēmu pieredze. Bilance, Nr.15/16 (267/268), augusts, 2011., 18-23.lpp.; 3) Dundure, I., 2011. Latvijas pensiju sistēma. Bilance, Nr. 17 (269), septembris, 2011., 8.– 13. lpp.; 4) Dundure, I., 2011. Papildpensijas uzkrāšanas iespējas Latvijā. Bilance, Nr. 18 (270), septembris, 2011., 8.–12. lpp.; 5) Dundure,. I., 2011. Latvijas privāto pensiju fondu darbības analīze un attīstības perspektīvas. Bilance. Nr. 19 (271), oktobris, 2011., 10.–15. lpp.; 6) Dundure,. I., 2011. Privāto pensiju fondu loma pensiju sistēmas modelī. Bilance. Nr. 20 (272), oktobris, 2011., 10.–11.lpp. Pētījuma rezultātu prezentācija un apspriešana starptautiskās zinātniskās konferencēs: 1) Dundure, I., 2015. Proposal of sustainable old age pension system. International Conference „European Integration and Baltic Sea Region: Diversity and Perspectives - 2015”, University of Latvia and Baltic Sea Region University Network. June 11-13, 2015. Riga, Latvia. 2) Dundure, I., Pukis, M., 2015. Criteria for sustainability of old-age pension system based on the NDC principles. ICEP – 2015 – 13th International conference on European Processes “Initiatives Towards Political, Economic and Social Development of Europe”. March 27, 2015. Kaunas, Lithuania. 3) Dundure, I. 2015. Towards a sustainable old-age pension system through development of a Notional Defined Contribution pension scheme. 15th Eurasia Business and Economics Society (EBES) Conference – Lisbon. January 8–10, 2015. Lisbon, Portugal. 4) Dundure, I., 2013. The Adequacy of the Latvian Pension system in the face of Europeanization. 1st Eurasian Multidisciplinary Forum. Grigol Robakidze University, European Scientific Institute and University of the Azores (EMF 2013). October 24–26, 2013. Tbilisi, Georgia. 20 5) Dundure, I., 2013. Latvian pension system in the context of European pension system. XIV International scientific conference “Creating the Future: Communication. Education. Business” Turiba University. May 30, 2013. Riga, Latvia. 6) Dundure, I., 2013. European social model and the social model of Latvia. International Scientific conference “New Challenges of Economic and Business development – 2013”. University of Latvia. May 9–11, 2013. Riga, Latvia. 7) Dundure, I., 2013. Social protection and old-age pensions in Latvia. IMPALLA-ESPANET International conference “Building blocks for an inclusive society: empirical evidence from social policy research”. April 18–19, 2013. Esch-Belval, Luxemburg. 8) Dundure, I., 2013. Eiropas sociālais modelis un Latvija. LU 71. konferences sekcija “Publiskā sektora pārvaldība un ekonomika”. 2013. gada 31. janvārī. Rīga, Latvija. 9) Dundure, I., 2012. Older people and the labour market. 6th annual conference of the University of Maribor (UM) un Euro-Mediterranean University (EMUNI) “Ageing Society, Ageing Culture?”. October 18–19, 2012. Maribor, Slovenia. 10) Dundure, I., 2012. Role of the elderly in building sustainability of pension system. 11th International symposium “Economy& Business 2012” Science & Education Foundation. September 1–5, 2012. Sunny Beach, Bulgaria. 11) Dundure, I., 2012. Sustainability of Pension Systems in the EU context. 20th Scientific conference on economic policy. “Economic Policy in the EU Member States – 2012”. University of Tartu. June 28–30, 2012.Varska, Estonia. 12) Dundure, I., 2012. Ilgtspējīga pensiju sistēma. Liepājas Universitātes Dabas un sociālo zinātņu fakultātes 15. starptautiskā zinātniskā konference “Sabiedrība un kultūra: Mainīgais un nemainīgais cikliskumā”. 2012. gada 17.–18. maijā. Liepāja, Latvija. 13) Dundure, I., 2012. Sustainability of Pension System. International Conference “New Challenges of Economic and Business development – 2012”. May 10–12, 2012. Riga, University of Latvia. 14) Dundure, I., 2012. Ilgtspējīga pensiju sistēma. LU 70. konference “Ilgtspējīga uzņēmējdarbības vadīšana”. 2012. gada 30. janvārī. Rīga, Latvija. 15) Dundure, I., 2011. The role of private pension funds in stabilizing of Latvian pension system.12th International Scientific conference “New value fo tourism and community development”. School of Business Administration Turiba. June 2–3, 2011. Riga, Latvia. 16) Dundure, I., 2010. Privāto pensiju fondu loma Latvijas pensiju sistēmas stabilizēšanā. 11. starptautiskā zinātniskā konference “Cilvēks, sabiedrība, valsts mūsdienu mainīgajos ekonomiskajos apstākļos”. Biznesa augstskola “Turība”. 2010. gada 26. martā. Rīga, Latvija. 21 Dalība konferencēs un ekspertu diskusijās: 1) Eiropas Savienības Nodarbinātības komitejas un ES Sociālās aizsardzības komitejas konference “Iekļaujoši darba tirgi Eiropā: labākas darba kvalitātes un iekļaušanas loma”. Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2015. gada 3.–4. februārī. Rīga, Latvija. 2) Latvijas Republikas Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Demogrāfijas lietu apakškomisijas konference “Sabiedrības veiksmīgas novecošanas izaicinājumi Latvijā”. 2014. gada 9. jūnijā. Rīga, Latvija. 3) LU Ekonomikas un vadības fakultātes un Latvijas Republikas Labklājības ministrijas konference “Iedzīvotāju attīstība un demogrāfiskās politikas izaicinājumi”. 2014. gada 11.– 12. februārī. Rīga, Latvija. 4) Latvijas Republikas Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Demogrāfijas lietu apakškomisijas konference “Demogrāfiskās atveseļošanās ceļa kartes veidošana”. 2014. gada 31. janvārī. Rīga, Latvija. 5) Eiropas Sociālā Fonda, Latvijas Republikas Labklājības ministrijas un Nodarbinātības valsts aģentūras konference “Atgriežoties pie izaugsmes: liekot pamatus iekļaujošai izaugsmei Latvijā”. 2013. gada 3. jūnijā. Rīga, Latvija. 6) Dundure, I., Pukis, M., 2013. Ilgtspējīgas vecuma pensijas izveidošanas iespējas Latvijā. Latvijas Zinātņu akadēmijas, Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas Tautsaimniecības pētniecības fonda konference “Sociālo pakalpojumu un veselības aprūpes strukturālo pārmaiņu un finansēšanas iespējas”, Latvijas Zinātņu akadēmija. 2013. gada 26. novembrī. Rīga, Latvija. 7) Dundure, I., 2012. Ilgtspējīga pensiju sistēma. LU Ekonomikas un vadības fakultātes doktorantūras skolas “Valsts tautsaimniecības starptautiskās konkurētspējas nodrošināšana” tematiskā semināra organizēšana 2012. gada 21. maijā. Rīga, Latvija. 8) Latvijas Komercbanku asociācijas konference “Kā Latvijas pensiju sistēmai kļūt par valsts izaugsmes un iedzīvotāju labklājības stūrakmeni?”. 2012. gada 26. oktobrī. Rīga, Latvija. 22 1. VECUMA PENSIJU SISTĒMA UN TĀS ILGTSPĒJAS NODROŠINĀŠANU IETEKMĒJOŠIE FAKTORI 1.1.Pensiju sistēmu raksturojums un veidi Valsts vecuma pensiju politikas pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad valstis sāka veidot obligāto sociālo apdrošināšanu pret tādiem sociālajiem riskiem kā vecums un darba nespēja. Tika izveidotas pirmās divas pensiju shēmas, kas ilgstoši biji divi galvenie modeļi pensiju politikas veidošanā: uz darba dzīves ienākumiem balstītā Vācijas shēma 1889. gadā un universālā, uz iztikas līdzekļu pārbaudi balstītā Dānijas shēma 1891. gadā. Vācijā un Dānijā izveidotās pensiju shēmas stipri atšķīrās. Vācijas kanclers Oto fon Bismarks bija ieinteresēts piesaistīt strādniekus jaunajai Vācijas valstij, norāda divi pētnieki Roberts Palasioss (Robert Palacios) un Oleksijs Slučinskis (Oleksiy Sluchynsky) (Palacios un Sluchynsky, 2006). Savukārt attiecībā uz Dānijas pensiju shēmu Londonas Ekonomikas augstskolas profesors Nikolass Bārs (Nicholas Barr) un ASV ekonomists Pīters Daimonds (Peter Diamond) pierāda, ka tā tika ieviesta kā sistēma, kuru pārvaldīja vietējā pašvaldība, piešķirot pabalstus maznodrošinātiem cilvēkiem vecumā virs 60 gadiem. Šāda atšķirība norāda uz atšķirīgiem mērķiem: Vācijas gadījumā – vajadzība pēc ienākumu stabilitātes mūža garumā, bet Dānijas gadījumā – nepieciešamība novērst nabadzību vecumdienās. Šie divi mērķi bija pensiju sistēmu pamatā vairākus gadus, un, kamēr dažās valstīs vēl risinās politiska retorika par vienu konkrētu mērķi, mūsdienās vairākums pensiju sistēmu mērķētas uz abu šo nolūku realizāciju (Barr un Diamond, 2006). Atskatoties vēsturē, termins “pensija” tika lietots jau viduslaiku Anglijā kā “pension” (maksājums). Pensiju definīcijas zinātniskajā literatūrā atšķiras, jo ir dažādi pensiju finansēšanas avoti un saņemšanas kritēriji. Zinātniskajā enciklopēdijā “Brittanica Concise Encyclopedia” pensija tiek definēta šādi: “Pensija ir sērijveida regulāri maksājumi no darba atvaļinātai personai darba nespējas gadījumā, kas iestājusies sakarā ar vecumu, invaliditāti vai noteikta termiņa dienesta izbeigšanos” (Encyclopedia Brittanica, 2012). Anglijas Pensiju pārvaldes institūta (The Pensions Management Institute) vārdnīcā “Pensiju terminoloģija, pensiju shēmu vārdnīca” (“Pensions Terminology, Glossary for pension schemes”) pensija ir definēta kā regulāros intervālos veikts fiksēts maksājums (izņemot darba algu) personai vai tās pārdzīvojošiem apgādājamajiem atkarībā no iepriekš sniegto ekonomisko pakalpojumu apjoma vecuma, labklājības vai darba ienākumu zaudējumu periodā (Pensions Management Institute, 2016). Dāņu sociologa Gesta Espings-Andersens (Gøsta Esping-Andersen) pieeja, ka “pensijas 23 veido tiešo saikni starp darbu un atpūtu, starp ienākumiem un pārdali, starp individuālismu un solidaritāti, starp naudas saikni un sociālajām tiesībām” (Esping-Andersen, 1990, 79–80). 20. gadsimta sākumā ideja par pensionēšanos tika iecerēta vairāk kā invaliditātes pabalsts, nevis pensiju izmaksa, un izdevumi pensijām palika pieticīgi salīdzinājumā ar pašreizējo līmeni (Kohli, 1987). Britu ekonomista Viljama Beveridža (William Beveridge) ziņojums 1942. gadā par sociālo apdrošināšanu (“Social Insurance and Allied Services”) atvēra ceļu pēckara sociālās apdrošināšanas valsts modeļa izveidei Apvienotajā Karalistē; tas raksturojams kā apdrošināšana “no šūpuļa līdz kapam” (Beveridge, 1942). Jaunais Darba apdrošināšanas likums (Labour Government’s National Insurance Act, 1946) Apvienotajā Karalistē lika pamatus universālai sociālās apdrošināšanas sistēmai, kas balstījās uz vienotas likmes pabalstu apmaiņā pret vienotas likmes iemaksām. Mainoties valstu sociāli ekonomiskajai un politiskajai sistēmai, attīstās arī to pensiju sistēmas. Boloņas Universitātes profesors Dāvids Natalī (David Natali) pensiju sistēmu attīstībā iezīmē trīs galvenos attīstības posmus: pensiju sistēmu izveidošanās posms (19. gadsimta beigas), pensiju sistēmu attīstības posms (20. gadsimta vidus) un pensiju sistēmu izmaiņu posms (20. gadsimta beigas) (Natali, 2008, 73). Konkrētas pensiju sistēmas attīstības vēsturi zinātnieks skata kā piederošu vienam no diviem attīstības virzieniem – Bismarka sociālā apdrošināšana vai Beveridža profesionālā pensiju sistēma. Pētot pensiju sistēmas, zinātnieki bieži lieto apzīmējumus “Bismarka” vai “Beveridža” pensiju sistēma, ar to saprotot, ar kādu mērķi konkrētā pensiju sistēma darbojas – nabadzības mazināšanai vai statusa saglabāšanai. Pieņemot lēmumu par pensiju sistēmas ieviešanu, izvēle valstiskā līmenī par labu nabadzības mazināšanai rezultējās, attīstot Beveridža pensiju sistēmu ar vienotu likmi. Un otrādi – liekot uzsvaru uz statusa saglabāšanu, valsts izdara izvēli par labu uz ieņēmumiem balstītu Bismarka sociālo apdrošināšanu. Tomēr jāatzīmē, ka tas nav lēmums standarta izpratnē, tas drīzāk ir uzskatāms par likumsakarīgu vēsturisko notikumu rezultātu laika posmā no 1880. līdz 1950. gadam (Natali, 2008). Būtībā Beveridža pensija garantē pamata ienākumus (flat benefit), un tai ir raksturīga universāla vai resursu pārbaudīta, no nodokļiem finansēta vienotas likmes pensija, ko parasti pavada būtiskas privāti pārvaldītas fondētās pensijas. Turpretī Bismarka modelī pensiju maksājumi ir uz ienākumiem balstīti ar mērķi panākt ienākumu aizvietojamību vecumdienās. Šādā sistēmā ir lielāka valsts pensiju daļa un mazāka privāto pensiju daļa (Disney, 2004). Tomēr mūsdienās daudzviet pastāv jauktās pensiju sistēmas, kas apvieno elementus no abiem modeļiem. Sākot no 20. gadsimta 70. gadiem, lielākā daļa valstu ar Beveridža pensiju sistēmu papildus ieviesa uz ienākumiem balstītus komponentus, kas bieži vien ir obligātas vai kvazi 24 obligātas fondētās programmas, parasti privāti pārvaldītas. Lai novērtētu atšķirību starp Bismarka un Beveridža pensiju sistēmām, Lozannas Universitātes profesors Džuliano Bonoli (Giuliano Bonoli) pēta konkrētās pensiju sistēmas budžeta izmaksas divos aspektos – skatoties, pirmkārt, IKP procentu daļu, ko veido budžeta izmaksas, un, otrkārt, sociālo izmaksu procentu daļu, kas tiek finansēta uz iemaksu rēķina. Izmantojot šo divu aspektu pieeju, Dž. Bonoli salīdzina Eiropas valstis un sagrupē tās četrās grupās. Pirmajā ietilpst Skandināvu valstis, otrajā – Lielbritānija un Īrija, trešajā – Šveice kopā ar Itāliju, Spāniju, Grieķiju un Portugāli, ceturtajā grupā ir Nīderlande, Beļģija, Vācija, Francija un Luksemburga (Bonoli, 2000). Papildus diviem lielajiem virzieniem – pensiju sistēmas piederībai Bismarka vai Beveridža sistēmai – pastāv arī citi pensiju sistēmu klasificēšanas veidi. Stokholmas Universitātes pētnieku Asara Lindbeka (Assar Lindbeck) un Mata Pēšona (Mats Persson) pieeja ir balstīta uz trim galvenajām dimensijām, kuru ietvaros, kā uzskata pētnieki, ir iespējams izvietot jebkuru pensiju sistēmu (Lindbeck un Persson, 2001, 75–76). Minētās dimensijas ir šādas: (i) pensijas izmaksas veids: noteikto izmaksu/noteikto iemaksu; (ii) finansējuma veids: fondēto/nefondēto; (iii) aktuārā taisnīguma pakāpe: neaktuārais/aktuārais. Pensijas izmaksas veids: noteikto iemaksu sistēmā pabalsta summa, ko saņem pēc aiziešanas pensijā, ir endogēna, savukārt iemaksu likme ir eksogēna. Citiem vārdiem sakot, indivīds zina, kādā apmērā tas katru gadu veic iemaksas, bet gala pensijas apmērs nav zināms, un tas ir atkarīgs no veikto iemaksu reālās atdeves, kas tiek aprēķināta pensionēšanās brīdī. Turpretī noteikto izmaksu sistēmā iemaksu likme ir endogēna, un pabalsta apmērs ir eksogēns. Tas nozīmē, ka ir zināms galīgais pensijas apmērs, savukārt iemaksu likme, kas nepieciešama, lai to sasniegtu, tiek attiecīgi koriģēta. Finansējuma veids: nefondētajā (zināma kā PAYG pensiju sistēma (Pay-as-you-go system; PAYG)) sistēmā pensijas finansē no nodokļu ieņēmumiem, ko maksā šobrīd strādājošās paaudzes, savukārt pilnībā fondētā sistēmā pensijas finansē tieši no indivīda pensiju fondos veikto uzkrājumu atdeves. Aktuārā taisnīguma pakāpe: no mikroekonomikas viedokļa aktuārais taisnīgums attiecas uz to, ka pastāv saikne starp veiktajām iemaksām un saņemtajiem pabalstiem vai nu tā paša indivīda dzīves laikā, vai starp dažādām paaudzēm. Noteikto iemaksu veida pensijas parasti tiek uzskatītas par aktuāri taisnīgākām nekā noteikto izmaksu. Tomēr aktuārajam taisnīgumam principā nav obligāti jāsakrīt ar konkrētu pensijas izmaksas veidu. Lai gan reāli praksē nepastāv tik skaidri definējamas pensiju sistēmas, ir noderīgi ņemt vērā šīs dimensijas, jo katra dimensija atbilst cita veida izmaksām, tās ir jāņem vērā, vērtējot pensiju sistēmas izmaksas. 25 Pensiju sistēmas mērķis ir radīt iespēju indivīdam un sabiedrībai kopumā saglabāt ierasto patēriņa līmeni, kad, sasniedzot noteiktu vecumu, indivīds vairs nav spējīgs vai nevēlas būt ekonomiski aktīvs, ražīgs. N. Bārs un P. Daimonds argumentē, ka pensiju sistēma ir (i) mehānisms patēriņa izlīdzināšanai un (ii) apdrošināšanas līdzeklis (Barr un Diamond, 2006). Savukārt Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (Organisation for Economic Co- operation and Development; OECD) pensiju sociālās politikas nodaļas vadītājs, ESAO vadošais autors ziņojumos par pensijām, arī PB pētnieks un analītiķis Edvards Vaithauss (Edward Whitehouse) izmanto šo pašu argumentu un klasificē dažādu valstu pensiju sistēmas, pamatojoties uz šīm divām funkcijām (Whitehouse, 2007). Pirmais mērķis - patēriņa izlīdzināšana - paredz patēriņa nodošanu no produktīvajiem dzīves gadiem uz pensionēšanās gadiem, ļaujot indivīdam izvēlēties vēlamo laiku patēriņam starp darba un pensijas laiku. Attiecīgi, rēķinoties ar tirgus nepilnībām, patēriņa izlīdzināšanas nolūkos jāveic apdrošināšana, kam ir tendence tikt organizētai centralizēti ar darba devēja vai valsts starpniecību. Otrs iemesls valdības iesaistīšanai ir tas, ka bez patēriņa izlīdzināšanas un apdrošināšanas valsts politikai parasti ir arī tādi papildu mērķi kā nabadzības mazināšana un līdzekļu pārdale, norāda N. Bārs un P. Daimonds (Barr un Diamond, 2009, 7). Tādējādi pensijas kalpo kā līdzeklis, lai novirzītu resursus cilvēkiem, kas visa mūža garumā ir bijuši nabadzīgi, un pārdalītu mūža gaitā gūtos ienākumus, subsidējot patēriņa izlīdzināšanos personām ar zemiem ienākumiem. Pensionēšanās tika pilnībā institucionalizēta 20. gadsimta otrajā pusē. To veicināja 50.– 60. gadu ekonomiskais uzplaukums, kad daudzas valstis sāka nodrošināt pensijas algu līmenī vai nu, izmantojot Pay-as-you-go sistēmas, vai kā fondētās pensijas. 50. un 60. gados, kā arī 70. gadu sākumā ilgstošas ekonomiskās izaugsmes fonā pensiju ietekme uz valsts finansēm bija daudz mazāka nekā tas ir šodien. Valdības piešķīra ievērojamu daļu no sava budžeta labklājības veicināšanai. Situācija sāka mainīties 20. gadsimta 70. gadu vidū – ekonomikas pieauguma tempi samazinājās un iedzīvotāju novecošanās kļuva izteiktāka. Ekonomika sāka virzīties prom no keinsiānisma uz jaunu, uz piedāvājumu balstītu politiku, kur vērā tiek ņemta produktivitāte, starptautiskā konkurētspēja un stingrākas valsts finanses (Taylor-Gooby un Daguerre, 2002). Tādējādi aktuāls kļuva jautājums par pensiju reformu – problēma bija, kā padarīt pašreizējās pensiju shēmas finansiāli ilgtspējīgas, vienlaikus saglabājot to efektivitāti. Jāņem vērā, ka sākotnējās pensiju sistēmas tika veidotas, pamatojoties uz tā brīža darba tirgu, ko raksturoja ilgtermiņa darba līgumi, stabila karjera un pilnīga nodarbinātība vīriešu vidū. Pēdējās desmitgadēs darba tirgi ir saskārušies ar strukturālām izmaiņām, jo ir būtiski audzis pakalpojumu sektors, darba nosacījumi kļuvuši elastīgāki (piemēram, pastāv pagaidu un nepilna laika darba vietas), ir pieaugusi sieviešu nodarbinātība un, pats būtiskākais, – attīstoties tehnoloģijām, ir pieaugusi kopējā produktivitāte. Pagājušajam gadsimtam bija raksturīgas 26 stabilas ģimenes struktūras, kas sniedza aprūpi gados vecākiem cilvēkiem un citiem apgādājamajiem; šāda sociālā struktūrā bija norma (īpaši Dienvideiropā). Bet 20. gadsimta otrajā pusē ģimene kā institūts sāka mainīties, vājinoties funkcionālajai saiknei starp sociālo politiku un sociālajām vajadzībām. “Jaunie” sociālie riski ir pamats, lai pārskatītu “vecās” programmas, tostarp pensijas (Taylor-Gooby, 2004). Pēc Otrā pasaules kara valstu veiktā pensiju sistēmu ieviešana, pilnveidošana vai pārveidošana radīja augstākus pensiju izdevumus. Ekonomiskās un finanšu krīzes ietekmē lielākā daļa tagadējo ES dalībvalstu saskārās ar ekonomikas lejupslīdi, kam sekoja sociālo izdevumu pieaugums. Valsts budžeta deficīts (un parādi) vēl vairāk palielināja spiedienu uz pensiju shēmām, jo tie bija vismaz daļēji jāfinansē no valsts budžeta (Schludi, 2005). Tādējādi aktualizējās pensiju sistēmu finansiālās ilgtspējas nodrošināšana. 20. gadsimta otrajā pusē ES valstu sociālo sfēru, tātad arī pensijas, ietekmēja globalizācija. Amsterdamas Universitātes ekonomikas profesors Braiens Bargūns (Brian Burgoon) konstatēja pozitīvu saikni starp kapitāla mobilitāti, brīvo tirdzniecību un sociālajiem izdevumiem (Burgoon, 2001). Savukārt G. Espings-Andersens atbalstīja tēzi, ka globalizācijai ir ietekme uz labklājības stāvokļa samazināšanos (Esping-Andersen, 1996). Pētot dažādos zinātnieku viedokļus, kopumā redzams, ka globalizācija rada gan draudus, gan sniedz iespējas (Sapir, 2006). Un, lai pārvarētu iespējamos draudus, ir jāveic reformas Eiropas darba tirgū un sociālajā politikā, paredzot ekonomiskās izaugsmes un sociālās kohēzijas līdzāspastāvēšanu, kā arī ir nepieciešams: a) reaģēt uz tādām sociālekonomiskajām izmaiņām kā globalizācija, demogrāfija, nodarbinātība un ģimenes struktūras izmaiņas; b) novērtēt Eiropas Savienības paplašināšanās un Eiropas monetārās savienības ietekmi; c) ievērot valstu rīcības brīvību, veidojot valsts sociālo, t.sk. pensiju, politiku (Jepsen un Pascual, 2005). Kamēr Rietumeiropas valstis risināja globalizācijas radītās problēmas, sociālisma sabrukuma iespaidā 20. gadsimta 90. gados postsociālistisko valstu reģiona valstīm bija jārisina citi būtiski uzdevumi: jāveic pāreja, pirmkārt, no plānveida uz tirgus ekonomiku, otrkārt, no sociālisma uz demokrātiju, un, treškārt, no padomju bloka uz Eiropas Savienību. Ekonomiskās un politiskās pārmaiņas pavadīja lejupslīde ekonomikā, paaugstināta inflācija un bezdarba pieaugums. 20. gadsimta 80. gados daudzās Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs saasinājās nabadzība, milzīgās inflācijas dēļ lielai daļai sabiedrības strauji pasliktinājās dzīves apstākļi un bija vērojama sabiedrības novecošanās, kas noveda pie nepietiekamām sociālajām garantijām un apgrūtināja pāreju uz tirgus ekonomiku. Šādos sarežģītos apstākļos valstu pensiju sistēmas bija pakļautas milzīgam spiedienam (Müller, 2002a, 2002b). Vairākas Austrumeiropas 27 valstis (Baltijas valstis, Polija, Ungārija, Slovēnija) no padomju iekārtas mantotajās pensiju sistēmās ieviesa radikālas izmaiņas, kamēr citas uzsāka pakāpenisku esošo institūciju transformāciju (Čehija un Slovēnija). Mantoto pensiju sistēmu reformas notika divās fāzēs. Pirmajā – 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā – valdību galvenais uzdevums bija mazināt ekonomiskās sistēmas maiņas radītās negatīvās sekas (t.i., ekonomisko lejupslīdi un milzīgo bezdarbu), palielinot sociālos izdevumus (Zukowski, 1994). Otrai fāzei, kas aizsākās 90. gadu vidū un turpinājās līdz apmēram 2000. gadam, raksturīgi centieni samazināt valsts sociālos tēriņus un pārlikt atbildību uz indivīdu, ieviešot daudzlīmeņu pensiju sistēmas (t.sk. fondētās pensiju shēmas) (Guardiancich, 2004). No teorijas viedokļa reformas var iedalīt divos šādos veidos: pakāpeniskas (incremental) vai straujas (abrupt). Pakāpenisku reformu gadījumā pārmaiņu process ir nepārtraukts, izmaiņas tiek ieviestas, izmantojot adaptācijas procesu, un rezultātā notiek pakāpeniska transformācija. Strauju reformu gadījumā pārmaiņu process ir straujš, ātrs, izmaiņas tiek ieviestas, izmantojot aizvietošanas procesu, un notiek ātra transformācija. Attiecībā uz sabiedrības sociālo procesu reformām, tātad arī pensijām, zinātnieki – profesors, vācu ekonomikas sociologs Volfgangs Štreks (Wolfgang Streeck) un politisko zinātņu Goda profesore Ketlīna Telena (Kathleen Thelen) (Streeck un Thelen, 2005, 31) – izdala šādus piecus galvenos reformu virzienus: atvietošana (displacement), izkārtojums (layering), pasivitāte (drift), konversija (conversion) un novājināšana (exhaustion), kas labi lietojami pensiju sistēmu insititucionālo izmaiņu pētīšanai: Atvietošana (displacement). Šāda veida izmaiņas var tikt realizētas gan endogēni (no jauna atklājot aizmirstas vai apturētas alternatīvas), gan eksogēni (ja ierosinātājs ir cita institūcija vai politika). Šajā gadījumā pensiju politikas veidotāju fokuss aizvirzās no viena veida instrumenta uz citu. Kā piemēru var minēt Austrumeiropas valstis – Latviju, Lietuvu, Igauniju, Poliju, Ungāriju un Slovākiju –, kuras no padomju iekārtas mantotajās pensiju sistēmās ieviesa radikālas izmaiņas, ieviešot daudzlīmeņu pensiju sistēmu. Izkārtojums/noslāņošana (layering). Tā kā bieži vien ir sarežģīti mainīt jau pastāvošos instrumentus, dažreiz ir vienkāršāk un efektīvāk izveidot jaunus, pievienojot tos jau eksistējošai sistēmai. Daudz piemēru var atrast Rietumeiropas valstu pensiju sistēmu reformu vēsturē, kad viena pensiju sistēmas līmeņa ietvaros tika izveidoti apakšlīmeņi. Pasivitāte (drift). Lai pensiju sistēmas insitūcijas nezaudētu efektivitāti, ir nepieciešams veikt to uzturēšanu. Šeit ilustrācijai jāmin bijušās padomju republikas, kur pārejas periodā no sociālisma uz tirgus ekonomiku netika veikta pienācīga pensiju indeksācija. Tā rezultātā samazinājās vidējā aizvietojamības likme. 28 Konversija (conversion) novērojama, ja likumi vai instrumenti, kas sākotnēji radīti un paredzēti kādam konkrētam mērķim, tiek pārvērsti, konvertēti jaunos mērķos un funkcijās. Tā mēdz notikt, ja mainās sociāli ekonomiskā vide vai pensiju politikā ienāk jauni spēlētāji, lēmēji. Novājināšana (exhaustion). Šajā gadījumā tiek sperti soļi, kas atbilst politikas pamata mērķiem, tomēr spēcīgi apdraud visu sistēmu kopumā. Kā piemēru var minēt 20. gadsimta 90. gadu Austrumeiropu un Centrāleiropu, kur kā bezdarba apkarošanas metode tika lietota priekšlaicīga pensionēšanās, kas rezultātā pamatīgi iedragāja visas pensijus sitēmas stabilitāti. Kā reformu veida “atvietošana” piemēru, realizējot pensiju sistēmas reformas, jāmin Pasaules Bankas iniciētā daudzlīmeņu pensiju sistēma. Pasaules Bankas publicētais pētījums “Novēršot vecuma krīzi: politika vecu cilvēku aizsardzībai un izaugsmes veicināšanai” (“Averting the old age crisis: Policies to Protect the Old and Promote Growth”) (World Bank, 1994) 20. gadsimta 90. gados ietekmēja Centrālās un Austrumeiropas valstu izvēli, pārveidojot to pensiju sistēmas un izdarot izvēli par labu daudzlīmeņu pensiju sistēmai. Saskaņā ar austrieša, PB vecākā padomnieka, ekonomikas profesora Roberta Holcmana (Robert Holzmann), ASV profesora Lendisa Makellera (Landis MacKellar) un poļa, PB Krievijas Federācijas nodaļas direktora, Mihala Rutkovska (Michał Rutkowski) terminoloģiju pastāv divu veidu reformas: (i) parametru (parametric) un (ii) paradigmas (paradigmatic) (Holzmann, MacKellar un Rutkowski, 2003). Pirmajā gadījumā parametru reformas pensiju sistēmās mēdz racionalizēt esošo obligāto PAYG pensiju sistēmu (galvenokārt noteikto izmaksu (defined benefit; DB) vecuma pensiju), samazinot izdevumus un palielinot ieņēmumus. Izdevumu samazinājumu var panākt, palielinot pensionēšanās vecumu, ierobežojot tiesības un samazinot pensiju indeksāciju. Izdevumu samazināšana, vienlaicīgi ieviešot obligāto fondēto pensiju līmeni, veicina privāto pensiju shēmu attīstību. Otrajā gadījumā – paradigmas maiņa nozīmē veikt radikālas reformas sistēmā, paralēli PAYG sistēmai ieviešot brīvprātīgo vai obligāto fondēto pensiju shēmu un brīvprātīgo privāto pensiju shēmu (Holzmann, MacKellar un Rutkowski, 2003). Postkomunisma valstīs ekonomiskās un fiskālās krīzes fonā Pasaules Banka propagandēja pensiju reformas uzsākšanu, solot ilgtermiņa palīdzību un akcentējot starptautisko finanšu institūciju nozīmi. Kā akcentē Pasaules Bankas pētnieki Roberts Holcmans, Ričards Pols Hincs un Marks Dorfmans (Robert Holzmann, Richard Paul Hinz, Mark Dorfman) “Banka stiprina savu atbalstu pensiju sistēmām un reformām trīs galvenajās jomās: (i) skaidrāka rezultātu ietvara noteikšana, lai novērtētu pensiju sistēmas un reformas, tostarp labākus sākotnējos un paraugdatus; (ii) zināšanu pārvaldības veicināšana, tostarp pētniecības un mācīšanās; un (iii) īstenošanas kapacitātes uzlabošana” (Holzmann, Hinz un Dorfman, 2008, 12). Lai ietekmētu pensiju sistēmu reformas dažādās pasaules valstīs, kā norāda 29 Centrālās un Austrumeiropas valstu politikas eksperts, Hārvarda universitātes asoc. profesors Mišels Orenšteins (Mitchell A. Orenstein), PB izmantoja dažādas pieejas: popularizējot pensiju sistēmu reformas ideju konferencēs un semināros, sniedzot tehnisku un finansiālu palīdzību reformu realizācijai, organizējot apmācības un veicinot iesaistīto personu karjeras izaugsmi (Orenstein, 2008). PB realizētās kampaņas iespaidā arī Latvijā 2001. gadā realizētās pensiju sistēmas reformas ietvaros normatīvajos aktos tika iestrādāti fondētās pensiju sistēmas pamatprincipi (Fultz, 2006). Vēsturiski fondēto pensiju sistēmu pirmsākumi ir meklējami Dienvidamerikā. 1980. gadā Čīle bija pirmā valsts, kas nomainīja savu valsts pensijas nodrošinājuma PAYG sistēmu, kurā obligātas valsts sociālas apdrošināšanas iemaksas veica no saņemtajām algām, pret sistēmu, kura darbojās pēc jauna principa – izveidojot individuālos kontus. Čīles pensiju modelis ir plaši pētīts gan kā viens no iespējamiem modeļiem pensijas nodrošinājuma sistēmas reformai gan pētīti riski, kuri rodas, pārejot no valsts pensiju nodrošinājuma PAYG sistēmas uz fondēto pensiju principu (Brooks, 2005; Clark un Whiteside, 2005; Ervik, 2005; Guardiancich, 2008; Kay un Sinha, 2008; Orenstein, 2008). Reformas mērķis bija mazināt pārdali caur valsts pārvaldītu PAYG pensiju sistēmu, palielināt saikni starp individuālajām iemaksām un pabalstiem, samazināt atkarību no valsts un veicināt pāreju uz privāto pensiju nodrošinājumu. Pensiju reforma, kad pilnībā vai daļēji tika aizstāta pastāvošā sociālā nodrošinājuma PAYG pensiju sistēma ar tādu, kas balstās uz individuālo privāto pensiju uzkrājumiem, sākās kā reģionāla tendence Latīņamerikā, Centrāleiropā un Austrumeiropā 90. gados, vēlāk izplatījās arī Āfrikā un Āzijā, rezultātā laika posmā no 1981. līdz 2007. gadam aptverot vairāk nekā trīsdesmit valstis visā pasaulē (Orenstein, 2008). Pasaules Bankas Latīņamerikas reģiona eksperts Rafaels Rofmans (Rafael Rofman), Čīles pensiju pētnieks Eduardo Fajnzilbers (Eduardo Fajnzylber) un Argentīnas pētnieks Germans Herrera (German Herrera) uzsver, ka pensiju ilgtspējas problēmas Čīlē un Argentīnā bija līdzīgas, taču to risinājumi tika realizēti atšķirīgā veidā (Rofman, Fajnzylber un Herrera, 2008). Abu šo valstu pensiju reformu pieredze kalpoja kā piemērs citām valstīm. Mazāk dramatiska pensiju reforma ir bijusi attīstītajās Rietumu valstīs, bet zināmā mērā PB kampaņa ietekmēja arī šo valstu pensiju sistēmas – valdībām bija vilinoši atbildību par vecuma pensijām pārlikt uz paša indivīda atbildību. Iedzīvotāju novecošanās process un PAYG pensiju sistēmu fiskālās problēmas lika politikas veidotājiem visā pasaulē apsvērt iespēju palielināt individuālo atbildību par pensionēšanās ietaupījumiem. Pensiju reforma, ieviešot fondētās pensiju shēmas, šķita piedāvājam plašu atbildi uz sociālā nodrošinājuma pensiju sistēmas fiskālajām problēmām – tā piespieda cilvēkus veikt uzkrājumus ar nodokļiem neapliekamos kontos un samazināja valsts garantiju līmeni. Zviedrija, kas tiek uzskatīta par 30 tipisku sociāldemokrātiskā1 bloka valsti, arī ieviesa, lai arī nosacīti obligātas, tomēr fondētās pensiju shēmas (Palmer, 2000). Kopumā pensiju reforma, ieviešot fondētās pensiju shēmas, ir vērtējama pretrunīgi, jo tā radikāli pārskatīja pēckara sociālās drošības sistēmu visā pasaulē. Pēc Otrā pasaules kara ASV valdība pensiju pabalstu garantijas uzskatīja par nepieciešamām, lai nodrošinātu mieru un samazinātu sociālo nemieru. Arī Starptautiskās Darba organizācijas 1944. gada Filadelfijas deklarācija bija galvenais šīs pēckara sociālās politikas vienprātības vēstījums (International Labour Organisation, Declaration of Philadelphia, 1944). Lielākā daļa valstu centās sasniegt šos mērķus daļēji ar valsts sponsorētām PAYG pensiju sistēmām, kurās pašreizējie iemaksu veicēji maksā pensijas pašreizējiem saņēmējiem, un nākamajiem pensionāriem tiek solīta pensija, kas palielinātos saskaņā ar vidējās darba samaksas pieaugumu. ESAO un Rietumeiropas bagātajās valstīs pieauga sociālo garantiju izmaksas, taču daudzas nabadzīgākās valstis cieta neveiksmi pamata sociālo tiesību īstenošanā, kam par iemeslu bija vāji attīstīta pensiju sistēma. Jau minētais Pasaules Bankas publicētais ziņojums “Novēršot vecuma krīzi: politika vecu cilvēku aizsardzībai un izaugsmes veicināšanai” kļuva par nozīmīgu izziņas avotu pensiju politikā un daudzlīmeņu vecuma pensiju sistēmas rokasgrāmatu (World Bank, 1994). Iecerēta kā pensiju reformas rokasgrāmata galvenokārt jaunattīstības valstīm, ziņojums ietvēra atsauces uz anglosakšu jeb tirgus liberālo pieeju2. Daudzlīmeņu pensiju modelis faktiski tika izstrādāts, lai nodrošinātu pensiju sistēmu ilgtspēju un izpildītu visus trīs galvenos pensijas mērķus: patēriņa izlīdzināšana, apdrošināšana pret vecuma riskiem (2. un 3. pensiju līmenis) un pārdale/nabadzības mazināšana (nulles un 1. līmenis), tādējādi atzīstot, ka tirgus nepilnības reizēm attaisno valsts iejaukšanos. Taču jāatzīst, ka neraugoties uz modifikācijām, daudzlīmeņu pensiju sistēmas joprojām iemieso paradigmātisko pāreju no valsts uz privāto pensiju nodrošinājumu un no kolektīvās atbildības par riskiem uz individuālo atbildību (Chłoń- Domińczak un Gora, 2003). Sākot no 20. gadsimta 90. gadiem, PB ir piedalījusies vairāk nekā 80 pasaules valstu pensiju sistēmu reformēšanā, kā arī sniegusi finanšu atbalstu vairāk nekā 60 valstīm (Holzmann un Hinz, 2005). Daudzas valstis, pamatojoties uz PB ieteikumiem, ir izvēlējušās daudzlīmeņu vecuma pensiju sistēmas, uzskatot, ka tā saucamā daudzlīmeņu pensiju sistēma ir labākais 1 Sociāldemokrātiskais modelis (Dānijā, Somijā, Norvēģijā un Zviedrijā) raksturojams ar augstu sociālo aizsardzības un solidaritātes līmeni, augstiem nodokļiem, pilnīgu nodarbinātību un universālismu. Sociāldemokrātiska labklājības valsts garantē vispārēju ienākumu drošību visiem pilsoņiem, ko finansē galvenokārt no nodokļu ieņēmumiem. (Esping-Andersen, 1996;. Kleinman, 2002; Jessop, 2003; Sapir, 2006). 2 Tirgus liberālais jeb anglosakšu modelis orientējas uz indivīda atbildību. Brīvais tirgus un ģimene ir cilvēka labklājības nodrošinātāji. Attiecībā uz pensijām liberālās labklājības valsts politika nodrošina tikai valsts organizētas programmas nabadzības novēršanai un pamatiztikas līdzekļu tiesību nodrošināšanai un sagaida, ka indivīds veiks ietaupījumus privāti (Esping-Andersen, 1996; Kleinman, 2002; Sapir, 2006). 31 iespējamais risinājums pensiju ilgtspējas nodrošināšanai. Vecuma ienākumu nodrošināšanai Pasaules Banka rekomendē šādu trīs līmeņu vecuma pensiju sistēmu: 1. līmenis (pillar): obligātā, valsts pārvaldīta, nodokļu finansēta valsts pensija (Mandatory, publicly managed, tax-financed public pension); 2. līmenis (pillar): obligātā, privāti pārvaldīta, pilnībā fondētā pensija (Mandatory, privately managed, fully funded benefits); 3. līmenis (pillar): brīvprātīgie, privāti pārvaldīti, pilnībā fondētie personīgie uzkrājumi (Voluntary, privately managed, fully funded personal savings) (World Bank, 1994, 15). R. Holcmans un P. Hincs ir paplašinājuši šo trīs līmeņu sistēmu līdz pieciem līmeņiem, sadalot sākotnējo 1. līmeni divās daļās un pievienojot jaunu, pensiju sistēmas 4. līmeni, kas ietver personīgus uzkrājumus, namīpašuma un citus aktīvus, kas eksistē ārpus pensiju sistēmas: 1. Beziemaksu vai nulles līmenis – nodrošina minimālo aizsardzības līmeni; valsts izmaksā minimālos pensiju maksājumus maznodrošinātiem pensijas vecuma iedzīvotājiem neatkarīgi no tā, vai iepriekš ir veiktas sociālās iemaksas; 2. Pensiju sistēmas 1. līmenis – no likumā noteiktām obligātām sociālām iemaksām finansēts, valsts pārvaldē un uzraudzībā esošs vecuma pensijas līmenis, kura mērķis ir nodrošināt noteiktu iepriekšējo darba ienākumu aizvietojamības līmeni; 3. Pensiju sistēmas 2. līmenis – ar likumu noteiktas obligātās iemaksas privātajos fondētajos pensiju kontos; 4. Pensiju sistēmas 3. līmenis – brīvprātīgas iemaksas, kas var tikt veiktas dažādi, bet pēc būtības ir elastīgas un neatkarīgas; iemaksas tiek veiktas privātajos fondētajos pensiju kontos; 5. Pensiju sistēmas 4. līmenis – neformālas finansiālās un nefinansiālās starppaaudžu atbalsta programmas starp ģimenes locekļiem, tajā skaitā pieeja veselības aprūpei un mājoklim. Pensionāru labklājība ir būtiski atkarīga no ģimenes atbalsta, kā arī tiek gūti papildu ienākumi no dividendēm, procentiem un no darba dzīves laikā uzkrātā kapitāla (Holzmann un Hinz, 2005, 42). Arī pensiju ekspertu R. Holcmana, P. Hinca un M. Dorfmana pieeja balstās uz četru līmeņu pensiju sistēmu (Holzmann, Hinz un Dorfman, 2008, 6). Daudzlīmeņu pensiju sistēmas efektivitāti daudzkārt ir analizējusi un aktīvi aizstāv arī Ženēvas asociācija (The Geneva Association). Jau no pagājušā gadsimta 80. gadiem šī institūcija veic aktīvu pētniecību sociālās apdrošināšanas jomā, lai palīdzētu atrast labāko modeli, kā mūsdienu apstākļos, kad ievērojami pieaug vidējais cilvēka mūža ilgums un samazinās darbspējīgo un pensionāru proporcija, spēt nodrošināt pienācīgas vecuma pensiju izmaksas. Pētījumu ietvaros radās tā saucamais “četru līmeņu” (The Four Pillars) koncepts, kas 32 balstās uz iepriekš minētās daudzlīmeņu pensiju sistēmas darbības principiem, akcentējot 4. līmeņa nozīmīgumu un aicinot valstis veicināt pensionāru nodarbināšanu uz nepilnu slodzi, lai apvienojumā ar valsts garantēto pensiju un individuālajām iemaksām varētu nodrošināt pensionāram cienīgas vecumdienas, vienlaicīgi turpinot pelnīt pensijas citiem pensionāriem (International Association for the Study of Insurance Economics and Geneva International Network on Ageing, 2002). Zinātnisko rakstu autori, pētot daudzlīmeņu pensiju sistēmas, izmanto angļu valodas terminus “pillar” un “tier”, kas balstās uz pētnieku Roberta Holcmana un Ričarda Hinca (Holzman un Hinz, 2005) piedāvājumu, pat tad, ja šie termini precīzi neatbilst kādas valsts pensiju sistēmai. Vienotas terminoloģijas lietojums palīdz noteikt dažādu pensiju sistēmu galvenās īpašības pirms un pēc reformas. Dažviet pētījumos termins “pillar” tiek lietots, apzīmējot pensiju sistēmas ietvaru, bet termins “tier” – lai atbildētu uz jautājumiem, kas nodrošina pensiju un kādu funkciju pensija veic vecumdienu ienākumu nodrošināšanai pētījumos (Immergut, Anderson un Schulze, 2007, 24). Termins “tier” konkretizē katras pīlāra (pillar) daļas lomu un nozīmīgumu un kā tā ietekmē kopējo pensiju sistēmas loģiku. Savukārt ESAO pētījumos tiek lietots termins “tier”, lai apzīmētu pensiju sistēmas ietvaru, bet termini “scheme” un “plan” – lai atbildētu uz jautājumiem, kas nodrošina pensiju un kādu funkciju pensija veic vecumdienu ienākumu nodrošināšanai (OECD, 2013). Kopš 20. gadsimta 90. gadiem, kad aktīvi propagandēja daudzlīmeņu pensiju sistēmu, šī tēma regulāri ir zinātnieku redzeslokā. D. Natalī attiecībā uz daudzlīmeņu pensiju sistēmām atzīmēja, ka daudzlīmeņu pensiju sistēma sastāv no dažādām programmām vai shēmām, kurām ir savi pieejas, finansēšanas, pabalstu aprēķināšanas un administrēšanas noteikumi, kas sniedz informāciju par dažādu institucionālo sfēru – valsts, tirgus, civilās sabiedrības un sociālo partneru – lomu (Natali, 2008, 2011). Zinātnieks identificē vairākus pensiju politikas instrumentus, kas veido noteikumus par tādiem aspektiem kā to, kas ir tiesīgs saņemt pensiju, kas maksā par to un kas (un kā) administrē pensiju sistēmu: 1. pieejamības režīmi definē pensiju saņēmējus konkrētā pensiju sistēmas līmenī; 2. pabalstu struktūras domātas nabadzības novēršanai, ir saistītas ar ieņēmumiem vai balstītas uz iemaksām; 3. finansēšanas mehānismi nosaka, kas apmaksā pensijas. Finanšu līdzekļus veido gan nodokļu sistēma, gan darba devēju un darba ņēmēju veiktās iemaksas, gan privātie fondi noteiktu izmaksu veidā; 4. pārvaldība nosaka, kas administrē un uzrauga pensiju sistēmu (Natali, 2008, 63). Attiecībā uz pensiju sistēmas finansēšanas pārvaldes mehānismu jeb pensiju sistēmas iekasēto līdzekļu pārvaldes veidu zinātnieki, piemēram, ESAO vecākais padomnieks Žuans 33 Jermo (Juan Yermo), lieto šādus jēdzienus – “nefondēto pensiju sistēma” un “fondēto pensiju sistēma” (Yermo, 2002). Nefondēto pensiju sistēma ir balstīta uz solidaritātes principu un tās galvenais pamatprincips ir, ka atbilstoši katras valsts normatīvajiem aktiem visi vai daļa no valsts iekasētajiem sociālās apsrošināšanas maksājumiem no darba ņēmējiem uzreiz tiek novirzīti kopējā pensiju fondā, no kura tiek finansēti kārtējie valsts vecuma pensiju izdevumi un kuras ietvaros netiek veikta sociālo maksājumu ieguldīšana nākotnes pensiju saistību segšanai. “Ieguldītāji publiskajā PAYG sistēmā saņem solījumus no valdības, ka nākotnē iezīmētie nodokļi (obligātās iemaksas) nodrošinās viņus ar precēm un pakalpojumiem vecumdienās”, norāda N. Bārs (Barr, 2002a). Nefondētās pensiju shēmas parasti ir pensiju sistēmu 1. līmenis. Savukārt nulles līmenis ietver valsts organizētās programmas nabadzības novēršanai un pamata iztikas līdzekļu tiesību nodrošināšanai. Valsts un privāto vecuma pensiju sistēmu veidi. Kā promocijas darba autore jau ir norādījusi, daudzlīmeņu pensiju sistēmas balstās uz ļoti atšķirīgu pienākumu sadalījumu – valsts galvenokārt fokusējas uz pensionāru nabadzības novēršanu, nodrošinot valsts pensijas ar vienotu likmi vai nodrošinot iztikas līdzekļus, savukārt privātās shēmas, profesionālās un/vai individuālās, lielākoties pilda papildu ienākumu funkciju un atsevišķās valstīs arī aizvietojamības funkciju. ES valstīs nabadzības novēršanai vai iztikas līdzekļu tiesību nodrošināšanai tiek piemēroti šādi trīs atšķirīgi pensiju izmaksu veidi, kas balstīti uz dažādiem principiem, dažādiem finansēšanas avotiem un darbojas atšķirīgā veidā: Resursu pārbaudīta (resource-tested) pensija tiek izmaksāta visnabadzīgākajiem pensionāriem, vienlaikus samazinot priekšrocības labāk nodrošinātiem pensionāriem; Pamata shēmas (basic) paredz maksāt vai nu vienotas likmes pabalstus (t.i., vienādu summu katram pensionāram), vai arī to vērtība ir atkarīga tikai no darba dzīves gadiem, nevis no iepriekšējās izpeļņas; Minimālās (minimum) pensijas līdzinās resursu pārbaudītiem plāniem to funkciju ziņā. Nosakot vecuma pensijas vērtību, ņem vērā tikai pensijas ienākumus, nevis ienākumus no personīgajiem uzkrājumiem (Holzmann, 2012, 9). Valsts pensiju sistēmu parasti organizē valsts, proti, valsts ar normatīvo aktu regulējumu nosaka iemaksu iekasēšanas un izmaksu kārtību un ir atbildīga gan par iemaksu iekasēšanu, gan pensiju maksājumiem. Šī sistēma lielākajā daļā valstu ir obligāta. Izšķir divu veidu valsts organizētas vecuma pensijas (bieži vien valsts vecuma pensija sastāv no abiem veidiem): (i) vienotas likmes vecuma pensija, kur katrs pensionārs ir nodrošināts ar vienādu pensiju neatkarīgi no bijušajiem 34 ienākumiem: (ii) ar ieņēmumiem saistīta vecuma pensija, kur katrs pensionārs tiek nodrošināts ar pensiju, kas balstīta uz darba dzīves ienākumiem (Natali, 2008). Uz ienākumiem balstītas valsts pensiju shēmas dalās trīs lielās kategorijās: valsts noteikto izmaksu (defined benefit; DB) vecuma pensiju shēma, vecuma pensiju punktu shēma (point system; PS) un nosacīto noteikto iemaksu (notional defined contributions; NDC) vecuma pensiju shēma. Jebkuru no augstāk minēto vecuma pensiju sistēmu uzbūvi un darbību neatkarīgi no pensiju sistēmas pārvaldes formas (valsts vai privātās) valsts regulē ar normatīvo aktu bāzi tai deleģēto tiesību ietvaros un realizē arī izpildvaras funkcijas. Valsts izveido valsts institūcijas, deleģējot tām pensiju darbības pārvaldi, kontroli un uzraudzību. Noteikto izmaksu (defined benefit; DB) vecuma pensiju shēma. Daudzas ES dalībvalstis DB shēmas izveidoja 20. gadsimta 50. un 60. gados (Queisser un Whitehouse, 2006). Noteikto izmaksu (labumu) shēmā vecuma pensijas izmaksa tiek definēta kā procentuāla daļa no ienākumiem un profesionālās nodarbinātības. Tādējādi darbinieks saņem iepriekš noteiktu vecuma pensiju un neuzņemas ilgmūžības un investīciju risku. DB shēma var būt pielīgta strādājošā darba līgumā vai atrunāta koplīgumā; šajā shēmā pensiju iemaksas parasti veic darbinieks un darba devējs. DB plānus valsts nodrošina Austrijā, Beļģijā, Čehijas Republikā, Somijā, Grieķijā, Ungārijā, Luksemburgā, Portugālē, Slovēnijā, Spānijā, Šveicē un Apvienotajā Karalistē. Savukārt privātās (profesionālās) shēmas ir obligātas vai gandrīz obligātas Islandē, Nīderlandē un Šveicē. Pensionēšanās ienākumi ir atkarīgi no tā, cik gadus ir veiktas iemaksas, un no individuālajiem ienākumiem. Pētījumu par noteikto izmaksu vecuma pensiju shēmu ilgtspēju autore sniegs, pētot Nīderlandes pensiju sistēmu 1.2. apakšnodaļā. Vecuma pensiju punktu shēma (point system; PS). Vecuma pensiju punktu shēma ir piecās ES valstīs: Francijas profesionālie plāni (kas darbojas sabiedriskajā sektorā), Igaunijas, Lietuvas, Vācijas un Slovākijas publiskās shēmas. Šajā gadījumā, pamatojoties uz ikgadējiem ienākumiem, nodarbinātie pelna pensijas punktus. Pensionēšanās brīdī pensijas punktu summu reizina ar pensijas punktu vērtību, iegūto summu pārvēršot regulāros pensijas maksājumos (Bőrsch-Supan un Wilke, 2004). Pētījumu par vecuma pensiju punktu shēmu ilgtspēju autore sniegs, pētot Vācijas pensiju sistēmu 1.2. apakšnodaļā. Nosacīto noteikto iemaksu (notional defined contributions; NDC) vecuma pensiju shēma. Nosacīto kontu vecuma pensiju shēma Zviedrijā pagājušā gadsimta 90. gados tika izveidota kā alternatīva noteikto izmaksu vecuma pensiju shēmai. Tieši Zviedrijas Upsalas Universitātes pensiju ekspertam emeritus profesoram Edvardam Palmeram (Edward Palmer) sadarbībā ar Latvijas un Polijas pensiju ekspertiem ir liela loma NDC pensiju shēmas projekta izstrādē (Palmer, 2000, 2002; Vanovska, 2004, 2006; Chłoń, Gorá, Rutkowsky, 1999). Nosacīto 35 noteikto iemaksu vecuma pensiju shēma Zviedrijā un Latvijā tika ieviesta 1996. gadā, Polijā 1999. gadā un Itālijā 1995. gadā (Franco, 2002). Balstoties uz augstāk minēto pētnieku pieeju, nosacīto noteikto iemaksu vecuma pensiju shēmas, kas tiek dēvēta par “nosacīto uzkrājumu iemaksu” vai “nefinanšu nosacīto iemaksu” vecuma pensiju shēmu, katram sociālo iemaksu veicējam ir atvērts personīgais konts, kurā tiek reģistrēta informācija par veiktajām iemaksām. Konta atlikumam aprēķina procentu ienākumus, un procentu apmērs tiek noteikts katru gadu; visa mūža garumā šajā kontā tiek veikti nosacītie maksājumi, kuri atspoguļo faktiskos nodokļus un iemaksas. Kopā ar pasludinātu ienākuma likmi nosacītās iemaksas jebkurā konkrētajā brīdī veido konta vērtību. Konti ir nosacīti, jo finanšu informācija par uzkrājumiem ir virtuāla. Šī informācija nodrošinās atbilstošas pensijas aprēķināšanu, kad persona dosies pensijā. Pensionēšanās brīdī uzkrātais nosacītais kapitāls, izmantojot formulu un pamatojoties uz dzīves ilgumu, tiek pārvērsts pensiju plūsmas maksājumos. Tas ir paredzēts, lai imitētu noteikto iemaksu (DC) vecuma pensiju shēmas, tādēļ šo shēmu bieži vien sauc par nosacīto noteikto iemaksu plānu. Nodarbināto sociālās apdrošināšanas veiktās iemaksas attiecīgajā gadā tiek izmantotas, lai izmaksātu vecuma pensijas esošajiem pensionāriem. Valdība nosaka iemaksu likmi ienākumiem no darba un pašnodarbinātības, ievērojot principu, ka iemaksu likme visām paaudzēm tiek noteikta vienāda un maksājumus veic privātpersonas vai darba devēji viņu vārdā. Pensijas tiek piešķirtas par dzīves mūža renti, ko aprēķina no personas konta atlikuma un viņa vai viņas dzimšanas kohortas dzīves ilguma pensijā. Pētījumu par nosacīto noteikto iemaksu (NDC) shēmas ilgtspēju autore sniegs, pētot Zviedrijas un Latvijas pensiju sistēmu 1.2. apakšnodaļā. Noteikto iemaksu (defined contributions; DC) vecuma pensiju shēma. Noteikto iemaksu vecuma pensiju shēma pēc Londonas Pensiju institūta un ESAO vecākā padomnieka Ž. Jermo (Yermo, 2002) klasifikācijas attiecībā uz pensiju sistēmas iekasēto līdzekļu pārvaldes veidu tiek dēvēta par “fondēto pensiju shēmu”. Lielbritānijas Pensiju pārvaldes institūta “Pensiju terminoloģijas, pensiju shēmu vārdnīca” (“Pensions Terminology, Glossary for pension schemes”) fondēto pensiju definē šādi: “Fondētā pensija ir vecuma pensijas daļa, kuru veido privātajos pensiju kontos uzkrātais fondētās pensijas kapitāls gan valsts fondēto pensiju plānos, gan privātajos pensiju plānos” (Pensions Management Institute, 2016). Fondēto vecuma pensiju shēmas var būt gan valsts, gan privātās. Vēsturiski DC pensiju shēmas pirmssākumi ir meklējami Dienvidamerikā – Čīlē. Tieši, balstoties uz Čīles piemēra, DC shēma tika izmantota kā pamats pensiju sistēmas reformās, kad laika posmā no 1981. līdz 2008. gadam vairāk nekā trīsdesmit valstīs visā pasaulē pilnībā vai daļēji aizstāja esošo sociālā 36 nodrošinājuma nefondēto pensiju sistēmu ar tādu, kas balstās uz individuālo, privāto pensiju uzkrājumiem (Holzmann, 2012, 16). Pirmā no Eiropas valstīm, kas ieviesa fondēto pensiju shēmu, bija Apvienotā Karaliste (1994. gadā), tālāk sekoja Polija, Zviedrija, Latvija un citas valstis. Apkopojot pētnieku (Barr un Diamond, 2006; Holzmann 2012; Cocco un Lopes, 2011; Whitehouse, 2010) dažādos viedokļus, promocijas darba autore DC vecuma pensiju shēmu apraksta šādi: DC vecuma pensiju shēma ir valsts organizēts iemaksu veikšanas, iemaksāto līdzekļu administrēšanas un pensiju izmaksas pasākumu kopums, kas, lai nodrošinātu nākotnes pensiju saistības un dotu iespēju iegūt papildu pensijas kapitālu, nepalielina kopējo iemaksu apmēru vecuma pensijām, un ir daļa no sociālās apdrošināšanas maksājumiem, kuri tiek ieguldīti strādājošo individuālos pensiju kontos. Tā ir pensiju shēma, kurā pensijas izmaksa ir atkarīga no iemaksām pensiju fondos, pensiju fondu pārvaldītāju profesionalitātes un atdeves no ieguldījumiem. Dalībniekam ir jāuzņemas ilgmūžības un ieguldījumu risks. Balstoties uz šīm shēmām, iemaksas ieplūdīs individuālajos kontos. Tas nozīmē, ka vecuma pensijas tiek finansētas no sociālās apdrošināšanas maksājumiem privātajos pensiju fondos. Uzkrātās iemaksas un ieguldījumu atdeves rezultāti pensionēšanās brīdī tiek pārveidoti par pensiju ienākumu plūsmu. Pensiju iemaksas var maksāt darbinieks un/vai darba devējs, vai arī abi. Pētījumu par noteikto iemaksu (DC) vecuma pensiju shēmas ilgtspēju autore sniegs, pētot Čīles vecuma pensiju sistēmu 1.4. apakšnodaļā un pētot ekonomiskās krīzes ietekmi uz vecuma pensiju shēmām 1.2. apakšnodaļā. Kā atzīmē Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija, “(..) pensiju ienākumu sistēmas ir dažādas un bieži vien tajās iekļautas dažādas programmas. Klasificēt dažādas pensiju sistēmas un pensiju ienākumu shēmas ir diezgan sarežģīti” (OECD, 2011, 106). Turklāt šo sistēmu salīdzināšana ir pretrunīga, jo katra sistēma ir veidojusies atkarībā no katras valsts konkrētajiem ekonomiskajiem, sociālajiem, kultūras, politiskajiem un vēsturiskajiem apstākļiem. Tas nozīmē, ka nepastāv tāda pensiju sistēma, kuru varētu piemērot universāli visā pasaulē, un balstoties uz Nikolasa Bāra un Pītera Daimonda pieeju (Barr un Diamond, 2009), pensiju sistēmai ir jānodrošina aizsardzība pret trūkumu vecumdienās, tēriņu izlīdzināšana dzīves garumā, daļu novirzot no ražīgajiem dzīves gadiem uz vismazāk ražīgajiem, apdrošināšana pret ilgmūžības riskiem un jābalstās uz valsts vēsturisko, esošo sociāli ekonomisko situāciju un attīstību. 1.2. Vecuma pensiju sistēmu kopējie mērķi un ilgtspējas kritēriji Jautājums par pensiju sistēmu kopējiem mērķiem un ilgtspējas kritērijiem ir visas pasaules zinātnieku un ekspertu darba kārtībā. Pensiju jomas eksperti R. Holcmans, R. Hincs 37 un M. Dorfmans sniedz šādu pensiju sistēmas ilgtspējas definīciju: “Par ilgtspējīgu var uzskatīt tādu sistēmu, kura ir finansiāli pamatota un var tikt uzturēta pārskatāmā nākotnē, lietojot plašu saprātīgu pieņēmumu spektru” (Holzmann, Hinz un Dorfman, 2008, 8). Lielbritānijas Sauthemptonas Universitātes ekonomikas profesors Asghars Zaidi (Asghar Zaidi) apgalvo, ka termins “ilgtspēja” dažādos kontekstos iegūst atšķirīgu nozīmi, tomēr pensiju sistēmu kontekstā ir būtiski nonākt pie skaidri definēta, izmērāma apgalvojuma, kas akcentē ikvienas pensiju sistēmas kopējos mērķus un vērtības (Zaidi, 2010, 2012). Dokumentā “Pensiju sistēmu un to reformēšanas konceptuālais ietvars” (“Pension Systems and Reform Conceptual Framework”) minētie eksperti (Holzmann, Hinz un Dorfman 2008, 8) norāda, ka jebkuras pensiju sistēmas primārie mērķi ir nodrošināt pienācīgu, reālu, ilgtspējīgu un spēcīgu vecuma pensiju, vienlaicīgi nebeidzot meklēt visas sabiedrības labklājības uzlabošanas iespējas, kas specifiski piemērotas konkrētai valstij. Ko apzīmē šie kritēriji? Pienācīga (adequate) sistēma dod labumus, kuri ir pietiekami, lai novērstu vecuma nabadzību valstij raksturīgajā absolūtajā līmenī visas populācijas ietvaros, papildus nodrošinot drošus līdzekļus, kā izlīdzināt dzīves patēriņu lielākajai daļai iedzīvotāju. Pieejamu (affordable) sistēmu indivīdi un sabiedrība var atļauties, un tā nerada citus pārmērīgus sociālos vai ekonomiskos imperatīvus vai kurai nav nepieņemamas fiskālās sekas. Ilgtspējīga (sustainable) sistēma ir finansiāli stabila un to var uzturēt paredzamu laika posmu. Taisnīga (equitable) sistēma nodrošina līdzekļu pārdali dzīves laikā no bagātajiem uz nabadzīgajiem atbilstoši sabiedrības vēlmēm tādā veidā, ka ārpus pensiju sistēmas netiek radīts papildu nodokļu slogs pārējai sabiedrības daļai, un tāda, kas nodrošina vienādu labumu, ja tiek veiktas vienādas iemaksas. Prognozējamu (predictable) pensiju nodrošina sistēma, kurā (i) pensiju aprēķināšanas formula ir noteikta ar likumu un nav pakļauta politiķu vai ierēdņu rīcības brīvībai; (ii) noteikto izmaksu (DB) formula ir domāta, lai pasargātu cilvēku no inflācijas un algas korekcijām pirms aiziešanas pensijā vai arī noteikto iemaksu (DC) investīciju politika var pasargāt maksātāju no būtiskas ietekmes, kurai tiks pakļauta viņa pensija saistībā ar aktīvu cenas korekciju pirms aiziešanas pensijā; un (iii) pensija tiek automātiski indeksēta pensionēšanās laikā, lai pasargātu darba ņēmēju no cenu korekcijas ietekmes. Stabila (robust) sistēma spēj izturēt lielus triecienus, tostarp tādus, kas rodas no ekonomiskām, demogrāfiskām un politiskām svārstībām. Eiropas valstu valdības ietekmēja ne tikai Pasaules Banka, arī Eiropas Savienība ar dažādiem instrumentiem ir mēģinājusi formēt dalībvalstu pieeju sociālās aizsardzības jomā. 38 Eiropas Padome 2000. gada martā pieņēma lēmumu par atklātās koordinācijas metodes (AKM)3 piemērošanu sociālo jautājumu risināšanā, un jau 2001. gada otrajā pusē Komisija mudināja lietot šo metodi pensiju jomā. Atbildot uz šīm aktivitātēm, Nodarbinātības un sociālo lietu komisijas ģenerāldirektore Odile Kvintina (Odile Quintin) noorganizēja konferenci “Ceļā uz jaunu Eiropas labklājības arhitektūru?” (“Towards a New Welfare Architecture for Europe?”), kur galvenā tēma bija pensiju sistēmu reformas Eiropā un tika uzsvērta koordinācijas lomas nozīme starp Eiropas valstīm. Šajā konferencē izkristalizējās vairāki būtiski secinājumi. Pirmkārt, ES ietvaros politikas veidotājiem būtu jāmācās vienam no otra, jo: (i) tos saista tādi paši mērķi – stabilas pensiju shēmas; (ii) tie saskaras ar tādām pašām problēmām – nelīdzsvarotību starp aktīvo un neaktīvo iedzīvotāju daļu; un (iii) labklājības attīstību veicina tie paši noteikumi – valsts finanšu stabilitāte un augsta līmeņa sociālā aizsardzība. Otrkārt, tika secināts, ka, lai pensiju sistēmas padarītu drošas un stabilas, politikas veidotājiem ir jārunā ar citu nozaru speciālistiem. Tas nozīmē, ka ir nepieciešama savstarpēja mijiedarbība starp dažādām publiskās politikas jomām, piemēram, nodarbinātību un publiskajām finansēm (Quintin, 2002). Lākenas samita laikā 2001. gada decembrī Eiropas Padome definēja 11 kopīgus pensiju mērķus (The Laeken declaration, 2001). Lai gan tie ir formulēti diezgan vispārīgi (ko var saprast, ņemot vērā, ka visām 15 dalībvalstīm bija jāpanāk vienošanos), šie mērķi apraksta ES kopējo politiku pensiju jomā. Ievērojot šos mērķus, 2002. gadā 15 ES dalībvalstis iesniedza Eiropas Komisijai savu valstu pensiju stratēģijas. Šajos stratēģijas dokumentos dalībvalstis bija izvērtējušas katra savas pensiju sistēmas pašreizējo situāciju un komentējušas perspektīvas laika periodā līdz 2050. gadam, tādējādi izpildot ES kopīgos mērķus. Kā norādīts Eiropas Komisijas Baltajā grāmatā (“White Paper. An Agenda for Adequate, safe and Sustainable Pensions”) pieeja attiecībā uz pensiju sistēmu ilgtspēju ir vērsta tikai uz trīs pensiju mērķiem, turklāt pensijām jābūt pietiekamām, noturīgām un drošām (White Paper, 2012). Savukārt Āzijas Attīstības bankas ekonomists profesors Donhjuns Parks (Donghyun Park) apstiprina, ka labi izstrādātu ilgtspējīgu pensiju sistēmu var raksturot šādi:  Plaša mēroga gan attiecībā uz segumu, gan nosegto risku diapazonu; 3 AKM – atklāto koordinācijas metodi pensiju jomā var raksturot šādi: Eiropas Padome izvirza mērķus, ko transponē valstu rīcības plānos un reformu programmās, savukārt dalībvalstu sasniegumus izvērtē, izmantojot salīdzinošo novērtēšanu, rādītājus, salīdzinošus pārskatus un paraugprakses apmaiņu. Kā zināms, katrai dalībvalstij ir noteikts veids, kā risināt dažādus jautājumus. Šie labākie risinājumi no dalībvalstu pieredzes tiek savstarpēji apspriesti un salīdzināti, lai parādītu, cik dažādas var būt stratēģijas, un lai varētu kopīgi izvērtēt, kurš risinājums ir labākais. Šādi dalībvalstis var mācīties viena no otras un pieņemt citus risinājumus, ja tie noteiktā kontekstā strādā labāk. Eiropas Savienībai ir tikai uzrauga un koordinatora loma, nodrošinot to, ka dalībvalstis strādā pie, komunicē par un salīdzina tās pašas lietas (Cini un Borragán, 2010, 218). 39  Ilgtspēja attiecībā uz finansiālo stabilitāti;  Stabila, lai varētu izturēt makroekonomiskos un citus satricinājumus;  Pieejama no individuālās, biznesa, finanšu un makroekonomiskās perspektīvas;  Nodrošina saprātīgu pensijas ienākumu līmeni;  Nodrošina drošības tīklu veciem cilvēkiem (Park, 2009, 5). Šis saraksts aptver vairāku mērķu kopumu, kas būtu jāizpilda katrai pensiju sistēmai, un, kā D. Parks pareizi atzīmē, sabiedrībai ir jāpieņem lēmums par katra mērķa relatīvo nozīmi konkrētajā brīdī. Turklāt šīs prioritātes var mainīties atkarībā no sabiedrības politiskā, ekonomiskā un sociālā stāvokļa izmaiņām. Vecuma pensiju sistēmu politiskā, finansiālā un sociālā ilgtspēja. Londonas Ekonomikas augstskolas profesora Nikolasa Bāra pieeja, pētot pensiju sistēmu ilgtspēju, ir balstīta uz principu, ka dzīvotspējīgai pensiju sistēmai ir jābalstās uz politisko, fiskālo un sociālo ilgtspēju (Barr, 2002a). Vecuma pensiju sistēmas politiskās ilgtspējas nodrošināšana. Pensiju sistēmas ilgtspējas nodrošināšanai ir svarīga politiskā stabilitāte. Šeit parādās divas problēmas. Pirmkārt, tā kā reforma ir process, nevis vienreizējs notikums, sekmīga normatīvā bāze vēl nenozīmē, ka tai sekos netraucēta reformu ieviešana un tiks nodrošināta pensiju sistēmas ilgtspēja. Otrkārt, pensiju sistēmas politiskajai ilgtspējai ir nepieciešams pastāvīgs atbalsts visos līmeņos: no valdības, administrācijas un plašākā ziņā no sabiedrības puses, t.i., no pensionāru asociācijām, arodbiedrībām, biznesa pārstāvjiem un nevalstiskām organizācijām (Barr, 2002a). Kā uzsver Centrālās un Austrumeiropas valstu politikas eksperts, profesors M. Orenšteins, postsociālistiskajās valstīs reformu procesi risinājās paralēli līdzīgiem procesiem Rietumu valstīs un pat apsteidza tos. Trūkstot konkrētām programmu alternatīvām, pensiju reformas bijušajās sociālistiskajās valstīs aptvēra visas vēsturiskās un sociālās domstarpības (Orenstein, 2003). Šeit sākās salīdzinoši aktīvāka nekā Rietumos pensionāru asociāciju un pensionāru partiju izveidošana, kas iestājās pret budžeta izmaksu samazināšanu. Lai panāktu pensiju sistēmu strukturālo reformu ilgtspēju, ir jāgarantē pensionāriem un pirmspensijas vecuma darbiniekiem pārejas periods, nepievienojot viņus jaunajām shēmām un atbrīvojot no pārejas izmaksām (James un Brooks, 2001). Pensionāru asociāciju ietekme ir atkarīga no viņu vienotības un iespējas piedalīties politisko lēmumu pieņemšanā. Pētot arodbiedrību lomu pensiju sistēmu politiskās ilgtspējas nodrošināšanā, M. Orenšteins iedala arodbiedrības “vecajās” un “jaunajās” un norāda, ka tām mēdz būt diametrāli atšķirīgi uzskati par pensiju restrukturizāciju (Orenstein, 2000). Pirmie pretojas radikālajām pensiju reformām antikapitālistiskās ideoloģijas dēļ un cenšas saglabāt kontroli pār valsts pensiju shēmām. Turklāt veco federāciju pārņēmēji un jaunie nodibinājumi joprojām nav 40 vienisprātis par ideoloģiskajām, kā arī praktiskajām lietām, piemēram, publiskā īpašuma mantošanu. Šādas nesaskaņas traucē potenciālai sadarbībai. Arodbiedrību lomu pensiju sistēmu politiskās ilgtspējas reformu nodrošināšanai atzīmē arī vācu sociologs profesors Bernhards Ebinghauss (Bernhard Ebbinghaus): “Jo vairāk atbildības par pensijas ienākuma nodrošināšanu sadala sava starpā valsts un sabiedrība, jo plašākas iespējas rodas arodbiedrībām ietekmēt politisko lēmumu pieņemšanas procesus” (Ebbinghaus, 2011, 316). Kopumā 21. gadsimtā arodbiedrību loma ir samazinājusies, jo izkliedēšanas un privatizācijas rezultātā tās ir kļuvušas par valsts iestāžu vai no valsts budžeta finansētu nozaru darbinieku pārstāvjiem. Kā uzsver politisko un sociālo zinātņu eksperts no Dānijas profesors Igors Guardiancičs (Igor Guardiancich), politiskās ilgtspējas nodrošināšanai ir svarīgi saprast, kurš politiskais spēks ir par un kurš – pret pensiju sistēmas reformām, kā arī iegūt izpratni par varas koncentrāciju izpildu institūcijās (Guardiancich, 2013). Savukārt, realizējot pensiju sistēmu reformas un nodrošinot to politisko ilgtspēju valdības līmenī, ir svarīgi definēt, kāds ir noskaņojums valsts iestādēs, kuru darbība ir saistīta ar pensijām, tas ir, sociālās apdrošināšanas iestādēs un fondos, nodokļu administrācijā, valsts kasē un valsts aģentūrās, kas pārzina finanšu jautājumus. Vispārējā noskaņa var būt atbalstoša vai bremzējoša, un šeit jāpiezīmē, ka bieži vien tā ir atbalstoša, kamēr tiek saglabāti esošie amati, vadošās pozīcijas un personāls. Valsts pensiju administrācija ir lielā mērā atkarīga no politiskajiem lēmumiem un, proti, no tā, kurš iesēdīsies amatpersonas krēslā (Orenstein, 2000). Tur, kur izpildvara ir vairāk pakļauta birokrātiskajai ietekmei, valsts sektora aģentūrām ir izdevies panākt ārkārtīgi neefektīvas politikas novirzes. Bet tur, kur izpildvara ir kaut zināmā mērā ierobežota, sociālās apdrošināšanas administrācija saglabā vai palielina sava personāla skaitu un savu vadošo lomu valsts pensiju shēmās un bieži uzņemās jaunos pienākumus. Balstoties uz dažādu autoru pieejām un teorijām par pensiju sistēmu politisko ilgtspēju, promocijas darba autore secina, ka ir svarīgi saprast spēku līdzsvaru starp reformas atbalstītājiem un tās pretiniekiem. Pensiju sistēmas politiskās ilgtspējas nodrošināšanai svarīgs aspekts ir arī pensiju sistēmas taisnīgums. Tas pilnībā atbilst reformas atbalstītāju vēlmēm, kuri pieprasa veikt nopietnus uzlabojumus pensiju sistēmā, panākot lielāku taisnīgumu un efektivitāti. Ciešāka iemaksu sasaiste ar nākotnes pensiju apmēru attaisnojas, jo rezultātā tiek panākta daudz godīgāka pensiju sistēma ar pareiziem stimuliem veikt iemaksas un strādāt (De Graaf, Maier un Frericks, 2007). Pensiju sistēmu finansiālā un sociālā ilgtspēja. 20. gadsimta pēdējās dekādēs izteikti negatīvo demogrāfisko tendenču dēļ Eiropas valstu valdību prioritāšu augšgalā bija pensiju sistēmu finanšu ilgtspējas nodrošināšana. PAYG shēmas bija padarījušas pensiju sistēmas īpaši jutīgas pret sabiedrības novecošanos un kraso jauniešu īpatsvara kritumu (Myles un Pierson, 41 2001). Tā kā kopš 70. gadiem bija novērojams paaugstināts bezdarba līmenis, kā arī samazinājās ekonomikas attīstības temps, finansiālie sarežģījumi turpinājās. Globalizācija un Eiropas integrācija pastiprināja šo finanšu spiedienu. Eiropas valstu valdības meklēja veidus, kā nodrošināt pensiju sistēmu finansiālo ilgtspēju. Eiropas Komisija norāda, ka pensiju sistēmas ilgtspējas pamatā ir fiskālais un finansiālais līdzsvars starp ieņēmumiem un saistībām, un, lai valsts pensiju shēmas būtu ilgtspējīgas ilgtermiņā, tām jāspēj absorbēt iedzīvotāju novecošanās ietekmi, nedestabilizējot valsts finanses (European Commission, 2015a). Savukārt profesors A. Zaidi finansiālo ilgtspēju definē kā valdības ilgtermiņa spēju izpildīt savas finansiālās saistības attiecībā uz pašreizējiem un nākotnes izdevumiem un parādiem (Zaidi, 2010, 3). Pensiju izmaksas veido lielu daļu no valsts izdevumiem un ir būtisks pašreizējo, kā arī ilgtermiņa izmaksu postenis. 2013. gadā pensiju izmaksas vidēji EU-28 veidoja 11,3% no IKP (European Commission, 2015a, 74). Latvijā pensiju izmaksas 2013. gadā veidoja 7,7% no IKP, un tiek prognozēts, ka 2040. gadā pensiju izmaksas veidos vien 5,4% no IKP, bet 2060. gadā – vairs tikai 4,6% no IKP. Tātad – laika periodā no 2013. līdz 2060. gadam tiek prognozēts samazinājums 3,1 procentpunktu apmērā, kas norāda, ka nākotnē pensionāru vidū pieaugs nabadzības risks Turpinot pētīt valsts pensiju tēriņus Eiropā, viens no lielākajiem rādītājiem ir Vācijai; šeit pensiju izmaksas 2013. gadā veidoja 10,0% no IKP, un tiek prognozēts, ka 2040. gadā pensiju izmaksas veidos jau 12,2% no IKP, bet 2060. gadā – pat 12,7% no IKP. Laika periodā no 2013. līdz 2060. gadam tiek prognozēts pieaugums 2,7 procentpunktu apmērā. Savukārt Nīderlandē valsts pensiju izdevumi 2013. gadā bija 6,9% no IKP, un tiek prognozēts, ka 2040. gadā pensiju izmaksas veidos jau 8,3% no IKP, bet 2060. gadā – 7,8% no IKP. Laika periodā no 2013. līdz 2060. gadam Nīderlandei tiek prognozēts pieaugums 0,9 procentpunktu apmērā. Visbeidzot – Zviedrijā pensiju izmaksas 2013. gadā veidoja 8,9% no IKP, un tiek prognozēts, ka 2040. gadā pensiju izmaksas samazināsies līdz 7,5% no IKP, saglabājoties šādā līmenī līdz pat 2060. gadam. Attiecīgi laika periodā no 2013. līdz 2060. gadam Zviedrijā tiek prognozēts samazinājums 1,4 procentpunktu apmērā. (European Commission, 2015a, 74). Iemaksas pensiju shēmās, ko veic darba devēji un darbinieki, kā arī pašnodarbinātas personas, sniedz informāciju par to, vai pensiju sistēmā nākotnē var rasties deficīts. Vajadzības gadījumā tiek ņemta vērā arī pensiju sistēmas finansēšanai piešķirtā nodokļu ieņēmumu daļa, kas funkcionē kā valsts iemaksas. 2013. gadā ES kopējā līmenī iemaksas valsts pensiju shēmās veidoja 9,6% no IKP (European Commission, 2015a, 71). Latvijā šis rādītājs 2013. gadā bija 7,0% no IKP, Vācijā – 10,5% no IKP, Nīderlandē – 6,5% no IKP un Zviedrijā – 6,0% no IKP. 42 Tiek prognozēts, ka laika periodā no 2013. līdz 2060. gadam iemaksas valsts pensiju shēmās visā Eiropā kopumā pieaugs par 0,3 procentpunktiem no IKP, kamēr Vācijā pieaugums sasniegs pat 2,6 procentpunktus no IKP, Nīderlandē – 1,0 procentpunktu no IKP un Zviedrijā – 0,1 procentpunktu no IKP. Attiecībā uz Latviju prognozes rāda, ka iemaksas samazināsies par 0,8 procentpunktiem no atalgojuma. Pētot pensiju sistēmas, autore secina: pensiju sistēmas finansiālā ilgtspēja nav atkarīga tikai no iemaksu apmēra un valsts pensiju izdevumiem; to ietekmē: (i) kāda pensiju shēma ir pensiju sistēmas pamatā, t.i., PAYG, DB, NDC, PS vai DC shēma; (ii) kādi konkrētajā shēmā ir definēti kapitāla uzkrāšanas principi jeb valorizācija; (iii) kādi ir pensiju indeksācijas noteikumi. Pensiju valorizācija4 jeb pensiju kapitāla indeksācija un pensiju indeksācija pilda arī pensiju sistēmas finansiālā stāvokļa līdzsvarojošo lomu (D'Addio un Whitehouse, 2012). Pensiju kapitāla indeksācija tiek lietota, lai atainotu izmaiņas dzīves līmenī un izmaksās laika posmā no brīža, kad rodas tiesības uz pensiju, līdz tās izmaksai. Promocijas darba autore, lai raksturotu PAYG, DB, NDC un PS vecuma pensiju shēmu pensiju kapitāla uzkrāšanu izmanto vienkāršotu algebrisku pieeju, balstītu uz zinātnieku – ASV ekonomista, viena no neokeinsiskās ekonomikas pamatlicējiem, Pola Entonija Samuelsona (Paul Anthony Samuelson) un ASV politikas analītiķa un ekonomista Henrija Džeikoba Ārona (Henry Jacob Aaron) (Samuelson, 1958; Aaron, 1966), kā arī ESAO sociālās politikas nodaļas vadītājas, ekonomikas profesores Monikas Kvizeres (Monika Queisser) un ESAO pensiju eksperta Edvarda Vaithausa (Queisser un Whitehouse, 2006) pieejas. Vecuma pensiju sistēma PAYG. Kā norāda N. Bārs, ieguldītāji publiskajā PAYG sistēmā saņem solījumus no valdības, ka nākotnē iezīmētie nodokļi (obligātās iemaksas) nodrošinās viņus ar precēm un pakalpojumiem vecumdienās (Barr, 2002a). PAYG sistēmā fiskāli ilgtspējīgu atdeves likmi veido produktivitātes pieauguma un nodarbinātības pieauguma vai samazināšanās summa) (Samuelson, 1958; Aaron, 1966), t.i., lēna nodarbinātības pieaugums un lēns produktivitātes pieaugums samazina iemaksu atdeves likmi. Attiecīgi, valsts pensiju sistēma ir ilgtermiņā pieejama, ja tā nodrošina pensijas tiem, kuri ir iemaksājuši atdeves likmi, kas ir vienāda ar nodarbinātības pieaugumu. Līdzsvarotā PAYG sistēmā katra perioda izmaksas ir vienādas ar perioda ieņēmumiem (Samuelson, 1958; Aaron, 1966): (1.1.), 4 Pensiju valorizācija jeb pensiju kapitāla indeksācija. Autore promocijas darbā lietos terminu “kapitāla indeksācija”. swLpR  43 kur lietoti apzīmējumi: p ir vidējā pensija un R ir pensionāru skaits. Pensiju izdevumi pR tiek finansēti no proporcionāliem atskaitījumiem s (pēc 100% likmes) no apliekamām algām w, un L ir atskaitījuma likme no apliekamajiem ienākumiem vecuma pensijām. Noteikto izmaksu (DB) vecuma pensiju shēma. Vienkāršā noteiktu pabalstu plānā par katru personu, kas pensionējas, par katru personas nostrādāto gadu tiek maksāts vidējo uzkrājumu koeficients a. Uzkrājuma koeficients tiek aprēķināts no kopējiem dzīves vidējiem pārvērtētajiem ienākumiem. Tādējādi pensijas aprēķināšanas formula ir šāda (Queisser un Whitehouse, 2006, 19): (1.2.), kur lietoti apzīmējumi: P ir pensija. wi ir indivīda ienākumi konkrētajā gadā (ar indeksu i), R ir pensionēšanās gads, un u ir koeficients, ar kuru tiek pārvērtēti iepriekšējo gadu ienākumi. Lielākajā daļā ESAO valstu u ir vidējais kopējo ienākumu koeficients ekonomikā. Vecuma pensiju punktu shēma (PS). Vecuma pensiju punktu shēmā pensijas punkti w/k tiek aprēķināti, dalot ienākumus w ar pensijas punkta izdevumiem k. Tādējādi pensijas aprēķins ir atkarīgs no punkta vērtības pensionēšanās brīdī v. Pensijas aprēķināšanas formulu var izteikt šādi (Queisser un Whitehouse, 2006, 19): (1.3.), kur lietoti apzīmējumi: P ir pensija. wi ir indivīda ienākumi konkrētajā gadā (ar indeksu i); v punkta vērtība pensionēšanās brīdī; R ir pensionēšanās gads, ki ir pensijas punkta izdevumi konkrētajā gadā (ar indeksu i). Svarīgs mainīgais lielums ir metode, pēc kādas palielina pensijas punkta vērtību, tas ir parametrs x. Izsakot pensijas punkta vērtību pensionēšanās brīdī kā tagadnes vērtības funkciju, pensijas aprēķina formulu var izteikt ar šādu vienādojumu (Queisser un Whitehouse, 2006, 19): (1.4.), kur lietoti apzīmējumi: P ir pensija; wi ir indivīda ienākumi konkrētajā gadā (ar indeksu i), R ir pensionēšanās gads, ki ir pensijas punkta izdevumi konkrētajā gadā (ar indeksu i), v ir punkta vērtība pensionēšanās gadā (ar indeksu i), x ir koeficients, ar kuru tiek pārvērtēti iepriekšējo gadu ienākumi. Nosacīto noteikto iemaksu (NDC) vecuma pensiju shēma. Nosacīto noteikto iemaksu vecuma pensiju shēmās finanšu ienākošā plūsmu iemaksu periodā aprēķina, algu reizinot ar iemaksu likmi c. Nosacītais kapitāls katru gadu tiek palielināts, ievērojot nosacīto    R i iR i auwP 0 )1(    R i i Ri k P vw 0   iR R i i ii x k P vw     1 0 44 procentu likmi n. Pēc aiziešanas pensijā uzkrātais nosacītais kapitāls tiek dalīts ar nosacīto anuitātes faktoru A. Pensijas aprēķinu var izteikt ar šādu vienādojumu (Queisser un Whitehouse, 2006, 19): (1.5.), kur lietoti apzīmējumi: P ir nosacītais kapitāls. wi ir indivīda ienākumi – alga konkrētajā gadā (ar indeksu i), R ir pensionēšanās gads, c ir iemaksu likme, n ir nosacīto procentu likme, ar kuru tiek pārvērtēti iepriekšējo gadu ienākumi, A ir nosacītais anuitivitātes faktors. Balstoties uz vienkāršoto pieeju un pieņemot, ka, ja iepriekšējo gadu laikā saņemto ienākumu kapitāla indeksācijas politika ir līdzīga pensijas punkta un nosacītas procentu likmes vērtības paaugstināšanas pieejai (u = x = n), tad visiem trim vienādojumiem ir ļoti līdzīga struktūra. Šajā gadījumā uzkrāšanas koeficients a vispārinātas DB shēmas ietvaros ir vienāds ar PS shēmas pensijas punkta vērtības un tā pašizmaksas attiecību v/k, un ar NDC iemaksas tarifa un anuitātes faktora (reizinātāja) attiecību n/A. (1.6.). Turklāt pensijas ienākumi šajās trīs shēmās aprēķina kā indeksēto algu summa visā iemaksu periodā (nostrādātajos gados). Kā uzsver M. Kvizere un E. Vaithauss (Queisser un Whitehouse, 2006), šī pieeja ļauj salīdzināt šīs trīs dažādās, uz ienākumiem balstītās pensiju shēmas: tā ļauj aprēķināt efektīvu uzkrājuma likmi pensiju PS un NDC shēmās; kapitāla uzkrāšanas procedūra DB shēmās, pensiju punkta vērtības atjaunināšanas politika un nosacīto procentu likmes noteikšana jāaplūko pēc līdzīgas politikas. Teorijā, visus trīs veidus var finansēt, izmantojot vienu no trim pieejām: 1. Pilns finansējums, kura mērķis ir nodrošināt, lai aktīvi ir vienādi ar saistību tagadnes vērtību; 2. Daļējais finansējums, kur ir aktīvi, bet to apjoms ir mazāks par saistībām; 3. Izmantojot Pay-as-you-go pieeju, saskaņā ar kuru no šī brīža ienākumiem maksā šī brīža pabalstus, un aktīvu vispār nav (Whitehouse, 2010, 8). Noteikto iemaksu (DC) vecuma pensiju shēma. Kopš pagājušā gadsimta 90. gadiem izplatīta ir vecuma pensiju noteikto iemaksu shēma. DC plānos pensija ir atkarīga no iemaksu likmes, ko iemaksā darbinieki un darba devēji iemaksu periodā, nopelnītās ieguldījumu ienesīguma likmes un noteikumiem, kas regulē uzkrātā kapitāla konversiju ienākumu plūsmā (anuitātes faktors). Fondētajos DC plānos katrs dalībnieks veic iemaksas individuālā pensijas uzkrājumu kontā. Londonas Pensiju institūta   iR R i i n A P cw    1 0 A n k va  45 pētnieki Edmunds Kenons (Edmund Cannon) un Aiens Tonks (Ian Tonks) noteiktu iemaksu pensiju fondu (PF) kapitāla aprēķināšanai izmanto šādu formulu (Cannon un Tonks, 2011, 9): (1.7.), kur lietoti apzīmējumi: PFt ir pensiju fonda kapitāls. s ir uzkrājumu likme no darba ienākumiem, un katru gadu visa fonda vērtība (tajā skaitā iepriekšējo gadu peļņa, kas tika reinvestēta) pelna ienākumu likmi (rt – j), nopelnot darba ienākumus yk gadā k. Indivīds, kas dodas pensijā laikā t, saņems pensijas fondu, kas vienāds ar formulu (1.6.). Noteikto iemaksu pensiju shēmas ilgtspējas raksturojošais rādītājs ir pensiju fonda atdeves koeficients PFt K, kuru mēra kā pensiju fonda kapitāla attiecību pret gala neto ienākumiem no darba, kur neto ienākumi no darba ir tādi ienākumi, no kuriem ir atskaitītas pensiju iemaksas, nevis (Cannon un Tonks, 2011, 9): (1.8.), kur lietoti apzīmējumi: PFtKt ir pensiju fonda atdeves koeficients. s ir uzkrājumu likme no darba ienākumiem, un katru gadu visa fonda vērtība (tajā skaitā iepriekšējo gadu peļņa, kas tika reinvestēta) pelna ienākumu likmi rt - j, nopelnot darba ienākumus yk gadā k. Valsts un privātajās pensiju shēmās, kā norāda E. Vaithauss, sociālās apdrošināšanas iemaksas parasti ir noteiktas ar valsts tiesību aktu, paredzot iemaksu līmeni. Ja iemaksu līmenis netiek indeksēts, tad indivīds ilgtermiņā veic zemākas iemaksas, kam ir ietekme uz pensiju kapitālu (Whitehouse, 2010). Ja algu griesti netiek indeksēti, darbinieki veic zemākas pensiju iemaksas (Piggott un Sane, 2009). Ja griesti tiek cenu indeksēti un algas pieaug straujāk nekā cenas, var izveidoties ievērojama to vērtības erozija attiecībā pret vidējiem ienākumiem. Pensiju kapitāla uzkrāšanas fāzē iemaksu indeksāciju atbilstoši cenu inflācijai veic BE, FR un PT; iemaksu indeksāciju atbilstoši algas pieaugumam veic BG, CZ, DE, ES, CY, LU, HU, AT, SISK, SE, UK un NO; iemaksu indeksāciju atbilstoši cenu inflācijai un algu pieaugumam veic EL, HR, RO, FI; iemaksu indeksāciju atbilstoši IKP pieaugumam veic IT un PL; iemaksu indeksācijas kārtība nav noteikta DK, IE un NL. Iemaksu indeksāciju atbilstoši dzīves dārdzības izmaiņām veic MT. Latvijā tiek lietots iemaksu kapitāla indekss. Ja tautsaimniecībā algas aug straujāk nekā cenas un uzkrājumu indeksāciju veicot, indeksācija balstās uz cenu inflāciju, tad pensiju kapitāla vērtība ir mazāka, salīdzinot ar vidējiem ienākumiem. Pensiju uzkrājumu finansiālā ilgtspēja ir atkarīga arī no valstī esošā nodokļu režīma pensiju uzkrājumiem un, kā atzīmē ESAO pensiju eksperts Pablo Antolins        i k jt t i tt rysFP 11 1 1     y ryKFP t t i i j jtt tt s S 1 1 11 1 1          46 (Pablo Antolin), pensiju pētnieks Kolins Pahs (Colin Pugh) un Austrālijas juriste un socioloģe profesore Fiona Stjuarte (Fiona Stewart), visizplatītākais nodokļu režīms pensiju uzkrājumiem ir, kad no apliekamā ienākuma tiek atskaitītas pensiju iemaksas, ieguldījumu ienākumi no pensiju fonda neapliekas ar nodokli, un nodokļi tiek iekasēti no izmaksām pensionēšanās brīdī (Antolin, Pugh un Stewart, 2008). DC pensiju shēmas finansiālā ilgtspēja ir atkarīga no tā, vai iemaksas pelna tirgus atdevi no ieguldījumiem pensiju plānos (Cannon un Tonks, 2011). Promocijas darba autores secinājums: pensiju aprēķināšanas formula ir jāuzskata par līdzekli, ar kura starpniecību nodrošina loģisku pamatu, panākot finansiālo ilgtspēju pensiju kapitāla uzkrāšanas posmā un pensiju izmaksas periodā. Sociālā ilgtspēja. Lai gan finansiālā ilgtspēja ir būtisks faktors, kas nosaka pensiju sistēmu un to shēmu ilgtspēju, uz to vien koncentrēties ir nepietiekami. Pensiju sistēmās pareizs līdzsvars starp fiskālo un sociālo dzīvotspēju ir pamats tās ekonomiskajai stabilitātei. Finansiālā ilgtspēja un pensiju sistēmas pietiekamība nav konfliktējoši, atsevišķi eksistējoši mērķi, bet gan vienas monētas divas puses – patiesa finansiālā ilgtspēja nevar tikt nodrošināta, ja vienlaikus netiek sasniegta pensiju sistēmas pietiekamība. Turklāt, skatoties no aktuārā viedokļa, kā atzīmē N. Bārs un P. Daimonds, “(..) fiskālā ilgtspēja ir pretrunā ar saprātīgu sociālo politiku” (Barr un Diamond, 2006). Pensiju shēmām radot deficītu, pieaug sociālie izdevumi, kam ir negatīva ietekme uz citiem valsts sociālo izmaksu posteņiem un kas var kavēt valsts starptautisko konkurētspēju, kā arī mazināt ekonomikas izaugsmes potenciālu. Kā norāda I. Guardiancičs, pārāk liels uzsvars uz finansiālo dzīvotspēju un ekonomisko konkurētspēju var nonākt pretrunā ar sapratīgu sociālo politiku (Guardiancich, 2013). Un otrādi – pārāk liels uzsvars uz sociālo ilgtspēju var radīt neproporcionāli smagu nastu fiskālajam budžetam, tautsaimniecības konkurētspējai vai arī abiem šiem aspektiem. Sociālā ilgtspēja panākama, nodrošinot līdzsvaru starppaudžu resursu pārdalē un garantējot, ka nākamajām paaudzēm (gan jauniešiem, gan pensionāriem) būs pieejami tie paši sociālie resursi, kas ir pieejami pašreizējām paaudzēm. Turklāt jēdziens “sociālie resursi” ietver ne tikai ienākumus un piekļuvi sabiedriskajiem pakalpojumiem (veselības sistēmai, sociālajiem pakalpojumiem u.c.), bet arī savstarpēji izdevīgas un apmierinošas attiecības starp paaudzēm (Zaidi, 2010). Ja valstī nav šādas starppaudžu sociālās politikas, pastāv nopietns risks, ka var izveidoties konkurence starp paaudzēm par ierobežotajiem resursiem, un tā kopumā būtu visai sabiedrībai bīstama tendence. Fiskālie ierobežojumi un citi taupības mēri neveicina veselīgas starppaudžu solidaritātes veidošanos, jo vienmēr būs kāda sociālā grupa, kas cietīs no šādiem samazinājumiem. Vecuma pensiju indeksācija. Vecuma pensiju indeksācija ir plaši izplatīta, jo tas ir instruments pensionāru nabadzības novēršanai vai aizvietojamības līmeņa nodrošināšanai. 47 Ņemot vērā 2008. gada finanšu krīzes pieredzi, ir ieteicams, ka jaunās ekonomikās valdības palielina finansiālo aizsardzību darbiniekiem ar zemiem ienākumiem, piedāvājot vienotas likmes minimālās pensijas un pilnu pabalstu indeksāciju (Dorfman, Hinz un Robalino, 2009). Praksē indeksācija jāplāno atbilstoši katras valsts pensiju sistēmas veidam un mērķiem. Indeksācijas nosacījumi pensiju izmaksas periodā mēdz būt dažādi: pensijas netiek indeksētas vispār vai tiek indeksētas, pamatojoties uz cenu izmaiņām, vai atbilstoši vidējam algas pieaugumam gada laikā valstī (European Commission, 2015a, 59). Pensiju indeksācija var kalpot kā līdzsvarojošais elements arī ilgdzīvošanas risku gadījumā. (Alho, Bravo un Palmer, 2012). ES dalībvalstīs indeksāciju pensiju izmaksu periodā piemēro dažādos veidos: uz ienākumiem balstīto pensiju indeksācija ES dalībvalstīs tiek veikta: (i) atbilstoši vidējam algas pieaugumam gada laikā valstī (SI, DK, SE); (ii) atbilstoši vidējam algu izmaiņām gada laikā un iemaksu veicēju izmaiņām (DE); (iii) atbilstoši cenu līmeņa izmaiņām gada laikā un vidējās algas izmaiņām (BG, CZ, EE, CY, LU, HU, PL, FI, SK, MT, RO); (iv) atbilstoši cenu izmaiņām (ES, FR, IT LV, AT, UK). Savukārt Beļģijā pensiju indeksācija tiek veikta, pamatojoties uz cenu izmaiņām un daļējai korekcijai atbilstoši dzīves līmenim; Polijā – atbilstoši cenu un IKP pieauguma izmaiņām (daļēji); bet Lietuvā, Grieķijā, Īrijā un Austrijā piemēro izvēles principu, kas nozīmē, ka katru gadu tiek pieņemts lēmums par pensiju indeksācijas veidu. Papildus jāmin progresīvais pensiju indeksācijas princips, kurā tiek veikti pensiju palielinājumi mazākām pensijām (EL, IT, PT) (European Commission, 2015, 59). Pensiju indeksācija darbojas procikliskā veidā: kad valsts finanses ir veselīgas, pensiju pieaugums ir lielāks nekā noteikumi prasa, bet pensiju palielināšana tiek atlikta vai samazināta fiskālo ierobežojumu laikos. Ja maksājamās pensijas nebūs pasargātas ar indeksāciju, vecāko cilvēku patēriņa un dzīves līmenis tiek pakļauts nelabvēlīgai inflācijas ietekmei. Pensiju indeksācija nodrošina pensiju ilgtermiņa vērtības saglabāšanu un palīdz izvairīties no periodiskām politiskām debatēm. Vecuma pensiju pietiekamība. Reformu centieni, lai uzlabotu pensiju sistēmu ilgtspēju, ir jāturpina, tomēr ir svarīgi, lai reformu gaitā saglabājas pietiekams pensiju finansiālais segums, jo viens no būtiskākajiem ilgtspējīgas pensiju sistēmas kritērijiem ir pensiju ienākumu pietiekamība. Pietiekamība (adequacy) ir grūti pamatojama ar vienu vispārpieņemtu mērījumu. Turklāt valsts pensiju shēmām dažkārt var būt dažādi mērķi – daudzviet sākotnējais mērķis bija novērst cilvēku nonākšanu nabadzībā, kamēr citviet pensiju sistēmas mērķis ir palīdzēt cilvēkiem pēc aiziešanas pensijā saglabāt savu ierasto dzīves veidu un sociālo stāvokli. Pietiekama jeb atbilstoša (adequate) pensiju sistēma ir tāda, kas dod labumus, kuri ir pietiekami, lai novērstu vecuma nabadzību valstij raksturīgajā absolūtajā 48 līmenī visā populācijā, papildus nodrošinot drošus līdzekļus, kā izlīdzināt dzīves patēriņu lielākajai daļai iedzīvotāju (Holzmann, Hinz un Dorfman 2008, 81). Pensiju pietiekamības būtība ES pensiju politikas dokumentos tiek skaidrota šādi: “Droši finansēti, adekvāti (atbilstoši) ienākumi, kas nedestabilizē valsts finanšu sistēmu vai neuzliek pārmērīgu slogu nākamajām paaudzēm, saglabājot taisnīgumu un solidaritāti, un reaģē uz mainīgajām indivīdu un sabiedrības vajadzībām” (Social Protection Committee, 2000). ES dalībvalstis ir apņemušās nodrošināt ilgtspējīgas pensijas, garantējot iespēju visiem saņemt atbilstošu pensiju, kas ļauj ES iedzīvotājiem saprātīgā apmērā saglabāt viņu dzīves līmeni pēc aiziešanas pensijā atbilstoši paaudžu solidaritātes un godīguma principam. Eiropas Komisija definē šādus pensiju pietiekamības mērķus: 1. Pensiju sistēma “nodrošina, ka visi vecāki cilvēki var baudīt pienācīgu dzīves līmeni, ir daļa no savas valsts ekonomiskās labklājības un var aktīvi piedalīties sabiedriskajā, sociālajā un kultūras dzīvē”; 2. “Lai pensionēšanās brīdī vai arī invaliditātes vai apgādnieka zaudējuma gadījumā pēc individuālas izvēles uzturētu dzīves līmeni, visām privātpersonām nodrošinot pieejamību atbilstošiem pensiju pasākumiem” (European Commission, 2010a). Šie mērķi precizē, kā: 1. novērst sociālo atstumtību; 2. sekmēt cilvēkiem saglabāt ierasto dzīves līmeni un 3. veicināt solidaritāti starp paaudzēm (European Commission, 2003). Kā trīs pamatprincipus, lai nodrošinātu pensiju sistēmu ilgtermiņa ilgtspēju, Eiropas Komisija akcentē “pietiekamību, finansiālu ilgtspēju un spēju pielāgoties pārmaiņām” (Council of the European Union, 2001). Minētos pamatprincipus ES plāno realizēt, starp dalībvalstīm izveidojot integrētu sadarbības sistēmu un politiku ar mērķi palīdzēt dalībvalstīm izstrādāt savu valstu nacionālās stratēģijas atbilstīgu un noturīgu pensiju ilgtermiņa nodrošināšanai. Turīnas Universitātes profesore Margareta Borella (Margaret Borella) un akadēmiķe Elza Fornero (Elsa Fornero) norāda, ka ir svarīgi izveidot atbilstošu un godīgu saikni starp iemaksām un pabalstiem, jo ienākumu pietiekamība ir pensiju sistēmas pamatmērķis (Borella un Fornero, 2009). Savukārt Anglijas Pensiju institūta pētnieki Daniels Redvuds, Leandro Karrera, Džons Ārmstrongs un Taina Pennanena (Daniel Redwood, Leandro Carrera, John Armstrong, Tain Pennanen) attiecībā uz pensionēšanās ienākumiem uzskata, ka ir divi galvenie pietiekamības mēri: pirmkārt, kādā mērā pensijas ienākumi ļauj indivīdiem nodrošināt to pamatvajadzības pēc aiziešanas pensijā, un, otrkārt, kādu dzīves līmeni var nodrošināt pensija, salīdzinot ar ienākumiem nodarbinātības periodā (Redwood, Carrera, Armstrong, Pennanen, 2013). Ja pirmā definīcija ir dota, lai piemērotu minimālā ienākuma standartus un novērstu 49 vecuma nabadzības riskus, tad otrā mērķē uz to, lai novērtētu pietiekamību, analizējot aizvietošanas likmi. Lai novērtētu pensijas ienākumu pietiekamības līmeni, Turīnas Universitātes pētnieces M. Borella un E. Fornero pensiju pietiekamības novērtējumā iekļāva ne tikai pensijas, bet arī citus pensionāru ienākumus, tajā skaitā ienākumus no darba (Borella un Fornero, 2009). Amerikas sociālās un pensiju jomas pētnieki Maikls Hērds (Michael Hurd) un Sūzana Rouvedera (Susann Rohwedder) paplašināja pensiju pietiekamības koncepciju, skatot to saistībā ar individuālo labklājību un noliedzot aizvietojamības līmeņa lomu (Hurd un Rohwedder, 2008). Labklājības mērīšanai viņi izmantoja bagātības līmeni, tādējādi atsaucoties tikai uz konkrētā indivīda īpašumā esošajiem resursiem un tērēšanas paradumiem. Savukārt ANO pētniekam A. Zaidi (Zaidi, 2010), Pasaules Bankas pētniekam R. Holcmanam un Teksasas Universitātes doktorantam Guvenam Ufukam (Guven Ufuk) (Holzmann un Ufuk, 2009) bija vienāda pieeja, nosakot, ka pensiju aizvietojamības līmenim par pamatu ir jāņem piešķirtās pensijas attiecība pret ienākumiem pirms pensionēšanās. Pensijas ienākumu pietiekamības pētījumiem promocijas darba autore izmanto vienu no dimensijām – atalgojuma aizvietojamības līmeni (Dundure, 2013). Atbilstoši ESAO pensiju aizvietojamības līmeņa definējumam aizvietojamības līmeni nosaka kā pensionēšanās ienākumu attiecību pret darba dzīves ienākumiem (OECD, 2011, 118). Ir divi galvenie veidi, kā piemērot šo attiecību: (i) kā attiecību pret vidējiem ienākumiem vai (ii) kā attiecību pret ienākumiem gadā pirms pensionēšanās. Lai gan aizvietojamības jēdziens var likties vienkāršs, jo tā ir attiecība starp pensionēšanās ienākumiem un peļņu, aizvietojamības līmeņa aprēķins ir atkarīgs no tā, kas tiek uzskatīts par pensionēšanās ienākumiem un kas – par peļņu. Piemēram, ja, tuvojoties pensijas vecumam, alga samazinās, tad tādas definīcijas izmantošana, kas ņem vērā tikai ienākumus pēdējā gadā tieši pirms pensionēšanās, var būt kļūdaina. Tāpat ir būtiski izlemt, vai mājokļa kapitāls tiek iekļauts ienākumu aprēķinā, jo tas var būtiski ietekmēt aizvietojamības likmes aprēķinu (Munnell un Soto, 2005). Atbilstoši Eiropas Komisijas redzējumam atalgojuma aizvietojamības līmenis parāda pensijas ienākumu līmeni pirmajā gadā pēc aiziešanas pensijā kā individuālās peļņas procentu pensijas saņemšanas brīdī. Valsts pensijas un profesionālās pensijas veido lielāko komponentu (European Commission, 2012; OECD, 2011; OECD, 2013). Neraugoties uz nelielām domstarpībām par to, kā vislabāk noteikt tos ienākumu rādītājus un pensionēšanās ienākumus, ko izmantot aizvietojamības likmes aprēķinam, promocijas darba autores viedoklis ir, ka tieši vecuma pensijas aizvietojamības likme parāda, cik efektīvi pensiju sistēmas pensionēšanās ienākumi nodrošina pirms pensionēšanās galveno ienākumu aizvietošanu. 50 Pētījumā promocijas darba autore izmanto četrus atalgojuma aizvietojamības rādītājus (European Commission, 2010b; 28–29): 1) Teorētisko aizvietojamības līmeni; 2) Ieguvumu koeficientu; 3) Kopējo aizvietojamības līmeņa rādītāju un 4) Vidējo bruto aizvietojamības līmeņa rādītāju. Teorētiskais aizvietojamības līmenis (theoretical replacement ratio) ir indikators, lai novērtētu pensiju politikas izmaiņu ietekmi uz pensijas apmēru. Bāzes scenārijs paredz, ka pensiju aprēķina, ņemot vērā šādus priekšnoteikumus, piemēram: hipotētiska persona (vīrietis) ir strādājusi pilnu darba laiku (40 iemaksu gadi) un iet pensijā 65 gadu vecumā. Pensiju dala ar plānoto algu tuvākajā iepriekšējā laika periodā. Šo koeficientu salīdzina ar to pašu tagadējo teorētisko rādītāju kādai personai, kurai būtu radušās tiesības uz pensiju saskaņā ar šodienas pensijas sistēmu. Šis indikators rāda, kā reformēta pensiju sistēma izmaina nākotnes pensijas. Tas attiecas uz valsts pensiju un obligātajām privātajām shēmām, kā arī uz privātajām shēmām. Neto teorētiskais aizvietojamības līmenis (Net Theoretical replacement ratio) tiek aprēķināts kā neto ienākumi no samaksātajiem nodokļiem un darbinieku iemaksām. Ieguvumu koeficients (benefit ratio) ir vidējais ieguvums, ko veido: (i) valsts pensija; un (ii) valsts un privātās pensijas kā daļa no ekonomikas mēroga vidējās algas (bruto darba samaksa darbiniekam). Valsts pensijas, ko izmanto, lai aprēķinātu ieguvuma koeficientu, ietver vecuma pensiju, pensiju priekšlaicīgas pensionēšanās gadījumā un citas pensijas (invaliditātes un apgādnieka zaudējuma). Kopējais aizvietojamības rādītājs (aggregate replacement ratio) tiek definēts kā vidējā individuālā pensija 65–74 gadu veciem cilvēkiem attiecībā pret vidējiem individuālajiem ienākumiem 50–59 gadu vecumā, izņemot citus sociālos pabalstus. Tas ir būtiski, lai uzraudzītu pašreizējo pietiekamību un faktisko pensiju ieguldījumu ienākumu nomaiņā. Vidējie relatīvie ienākumi veciem cilvēkiem atspoguļo ekvivalentos mājsaimniecības ienākumus (indikators ņem vērā mājsaimniecības sastāvu) un ir būtiski, lai novērtētu vecāku cilvēku vispārējos ienākumus, salīdzinot tos ar aktīvo sabiedrības daļu. Vidējais bruto aizvietojamības līmenis (gross average replacement rate) tiek aprēķināts kā pirmā vidējā vecuma pensija, kas ir kā daļa no vidējās algas valstī pensionēšanās brīdī. No valsts pensijām vidējā bruto aizvietojamības līmeņa aprēķinā ietver vecuma pensiju, pensiju priekšlaicīgas pensionēšanās gadījumā un citas pensijas (invaliditātes un apgādnieka zaudējuma). Lai salīdzinātu ES dalībvalstu pensiju aizvietojamības līmeni, promocijas darba autore izmanto šādus trīs rādītājus: neto teorētisko aizvietojamības līmeni 2010. gadā, ieguvumu līmeni 2013. gadā un vidējo bruto aizvietojamības līmeni 2013. gadā. Tāpat autore sniedz datus šo trīs rādītāju prognozētajām izmaiņām 2050. gadā (neto teorētiskajam aizvietojamības 51 līmenim) un 2060. gadā (ieguvumu līmenim un vidējam bruto aizvietojamības līmenim) un norāda uz izmaiņu tendencēm, izsakot tās procentpunktos (European Commission, 2010b). ES valstīs 2050. gadā, salīdzinot ar 2010. gadu, tiek prognozēts būtisks kritums neto ienākumiem no samaksātajiem nodokļiem un darbinieku iemaksām, īpaši tādās valstīs kā Grieķija (34,3%), Polija (32,2%), Rumānija (25,7%), Čehijas Republika (27,5%), Ungārija (25,1%) un Latvija (25,1%). Vidējais bruto aizvietojamības līmenis Latvijā 2013. gadā sasniedza 33,4% no vidējās algas valstī, un 2060. gadā tiek prognozēts, ka tas sasniegs tikai 15,3%. Pat, ņemot vērā, ka 2060. gadā vidējai algai valstī ir jāpalielinās vairākkārt, tas ir pieticīgs rādītājs. (European Commission, 2010b, 28–29). Novērtējot aizvietojuma līmeni (%) Latvijā, atbilstoši promocijas darba autores aprēķiniem jaunpiešķirtās vecuma pensijas apmērs pret vidējo apdrošināšanas iemaksu algu valstī 2007. gadā bija 38%, 2008. gadā – 44%, 2009. gadā – 60%, 2010. gadā – 64%, 2011. gadā – 58%, 2012. gadā – 52%, 2013. gadā – 38%, 2014. gadā –45% un 2015. gadā – 46%. Pētot aizvietojamības līmeni Latvijā un ņemot vērā visu trīs Latvijas pensiju sistēmas līmeņu ietekmi, ekonomikas doktors Māris Pūķis un Ināra Dundure ir nonākuši pie secinājuma, ka Latvijā “aizvietojamības līmenis, ieskaitot visus trīs līmeņus, sasniedz tikai 42–45% no pirmspensionēšanās atalgojuma līmeņa. Pie esošās pensiju sistēmas “(..) vecuma pensijām Latvijā teorētiskais aizvietojamības līmenis 70% apmērā nav reāli sasniedzams mērķis” (Pukis un Dundure, 2012). Globālo investoru alianses pētījums par Eiropas un ESAO valstu pensiju sistēmu finansiālo ilgtspēju (Allianz Global Investors, 2014) un pensiju sistēmu sociālo ilgtspēju – pensiju pietiekamību – (Allianz Global Investors, 2015) rāda, ka finansiāli ilgtspējīga pensiju sistēma nenozīmē, ka tā nodrošina arī pensiju pietiekamību. Lai izmērītu ilgtermiņa pensiju sistēmu finansiālo ilgtspēju, Globālo investoru alianse (Allianz Global Investors, 2014, 16–19) izmanto virkni ilgtspējas novērtēšanas rādītāju, kurus piemēro visām pētāmajām 60 valstīm, t.i., (i) demogrāfiskās pārmaiņas – vecuma slodzes koeficientu, tā pārmaiņas līdz 2050. gadam; (ii) pensiju sistēmu struktūru – pensiju sistēmu 1. līmeņa ietekmi uz pensijas apmēru, noteikto un faktisko pensionēšanās vecumu, fondētās pensijas 2. līmeņa uzkrājumus attiecībā pret valsts IKP; (iii) valsts finanses – pensiju sistēmas finansiālā ilgtspēja tiek noteikta, izvērtējot pētāmās valsts pensiju sistēmas pašreizējo statusu, pensiju izmaksu kopējo apjomu pret valsts kopējo IKP, nepieciešamo valsts papildu atbalstu, kā arī pensiju izmaksu attiecību pret valsts IKP nākotnes perspektīvu līdz 2050. gadam. Pētot pensiju sistēmu ilgtspējas rezultatīvos rādītājus, redzam, ka atbilstoši Globālo investoru alianses novērtējumam Austrālijas vecuma pensiju sistēma ir ar augstāko ilgtspējas rādītāju, tālāk seko Zviedrija, Jaunzēlande, Norvēģija, 52 Nīderlande, Dānija, Šveice, Amerikas Savienotās Valstis un Latvija, kura ieņem 9. vietu. (Allianz Global Investors, 2014, 6). Lai izmērītu pensiju sistēmu pietiekamību, Globālo investoru alianse ir veikusi plašu pētījumu par Eiropas un ESAO valstu pensiju pietiekamību. Valstu pensiju sistēmas ir dažādas, tāpēc atrast salīdzināmus detalizētus datus, lai veiktu visaptverošu salīdzinājumu, ir sarežģīti. Globālo investoru alianse savā pētījumā ir izvēlējusies vienkāršāku pieeju, kā izmērīt valsts pensiju sistēmas spēju nodrošināt pietiekamus pensiju ienākumus – 49 valstis tiek pētītas saskaņā ar dažādiem pensiju sistēmu raksturojošiem parametriem (Allianz Global Investors, 2015, 23–28). No vienas puses, pensiju sistēmu raksturojošie rādītāji: daudzlīmeņu (1., 2. un 3. līmeņa ) pensiju sistēmas esamība, pensiju aizvietojamības līmenis, pensiju pieejamība, pensiju indeksācija, darba devēja sociālās aodrošināšanas iemaksas, pensiju aktīvi 2. un 3. pensiju līmenī, un izmaksu nosacījumi. No otras puses, dažādi, papildu pensijai pieejamie resursi: ienākumi no mājsaimniecībām, labklājības pabalsti, valsts GINI5 koeficients, veselības aprūpes izmaksas no pensionāra ienākumiem, faktiskais pensionēšanās vecums, priekšlaicīgas pensionēšanās iespējas un pensijā nodzīvotais laiks. Katrs rādītājs tiek novērtēts no 1 (zems pietiekamības līmenis) līdz 10 (augsts pietiekamības līmenis), rezultātā izveidojot kopējo rādītāju, kas norāda attiecīgās valsts pensiju ienākumu pietiekamības līmeni. (Allianz Global Investors, 2015, 9). Abi augstāk minētie Globālo investoru alianses pētījumi – par pensiju sistēmu finansiālo ilgtspēju un pensiju pietiekamību – rāda, ka Austrālijas pensiju sistēma ir ar visaugstāko finansiālās ilgtspējas līmeni, taču, novērtējot pensiju ienākumu pietiekamību, ierindojas 7. pozīcijā. Zviedrijas pensiju sistēmas finansiālā ilgtspēja atbilst 2. pozīcijai, bet pensiju ienākumu pietiekamību – 8. pozīcijai. Jaunzēlande ierindojas 3. pozīcijā attiecībā uz sistēmas finansiālā ilgtspēja, bet 10. pozīcijā – attiecībā uz pensiju ienākumu pietiekamību. Norvēģijas pensiju sistēma nodrošina gan finansiālo ilgtspēju, gan pensiju pietiekamību vienādā līmenī, t.i., valsts ieņem 4. un 3. pozīciju, kas norāda, ka Norvēģijas pensiju sistēma nodrošina pietiekamus pensiju ienākumus vecumdienās, turklāt saglabājot pensiju sistēmas finansiālo ilgtspēju. Nīderlande pēc Globālo investoru alianses vērtēšanas kritērijiem ir ar augstāko pensiju pietiekamības līmeni. Salīdzinot pensiju sistēmu finansiālo ilgtspēju un ienākumu pietiekamību, Latvijas pensiju sistēmas finansiālā ilgtspēja tiek novērtēta kā devītā finansiāli ilgtspējīgākā starp ES un ESAO valstīm, taču attiecībā uz pensiju ienākumu pietiekamības līmeni ieņem tikai 29. 5 GINI koeficients raksturo ienākumu nevienlīdzību. Tas variē no 0 līdz 100. Džini koeficients ir 0, ja pastāv absolūta ienākumu vienlīdzība (t.i., visiem iedzīvotājiem ir vienādi ienākumi), bet, jo vairāk tas tuvojas 100, jo lielāka ir ienākumu nevienlīdzība (CSP, 2015). 53 pozīciju, tas kopumā norāda uz zemu pensiju ienākumu līmeni un augstu nabadzības riska līmeni. 1.3. Vecuma pensiju sistēmas ilgtspēju ietekmējošie faktori Demogrāfija: dzimstības līmenis, imigrācija un sabiedrības novecošanās. Sociālā politika, it īpaši pensiju sistēma, Latvijā un citās valstīs ir nesaraujami saistīta ar valsts demogrāfisko attīstību jeb dzimstības līmeni, imigrācijas politiku, sabiedrības novecošanos un valsts ekonomisko attīstību. 1.1. attēls. Dzimuma un vecuma struktūra Latvijā 2015. gadā un prognozes 2060. gadam Avots: veidojusi autore, balstoties uz CSP, 2015; EUROSTAT, 2015.datiem Pētot demogrāfijas ietekmi uz pensiju sistēmu Latvijā, būtisks pensiju sistēmu ietekmējošs faktors ir iedzīvotāju vecumstruktūras izmaiņas (skat. 1.1. attēlu), kam pamatā ir dramatiskais dzimstības kritums 90. gados ar sekojošu nepietiekamu dzimstības līmeni nākamo 25 gadu garumā. Dzimstības problēmas Latvijā ir pētījis profesors Juris Krūmiņš (Krumins, 2009; Krumins un Dubkova, 2011), kurš dzimstības samazinājumu iedala četrās fāzēs: pirmā fāze ir no 1990. līdz 1995. gadam; otrā fāze – no 1996. līdz 2000. gadam; trešā fāze no 2001. līdz 2010. gadam, un tagad rit dzimstības samazinājuma ceturtā fāze. Otrs galvenais demogrāfijas izaicinājums ir iedzīvotāju emigrācija, norāda profesors J. Krūmiņš (Krumins, 2014). Atbilstoši EUROSTAT (2013) datiem pēc 2000. gada Rietumeiropas valstīs iedzīvotāju skaits pieaug. Tomēr Austrumeiropas valstīs – Bulgārijā, Igaunijā, Lietuvā, Rumānijā, Polijā un Latvijā – iedzīvotāju skaits strauji sarūk. Latvijas Universitātes profesors Pēteris Zvidriņš un asociētais profesors Atis Bērziņš rakstā “Depopulācija Baltijas valstīs” (“Depopulation in the Baltic States”) pēta iedzīvotāju skaita samazināšanos bijušajās padomju un sociālistiskā 54 bloka valstīs: Polijā, Rumānijā, Čehijas Republikā, Ungārijā, Bulgārijā, Slovākijā, Lietuvā, Slovēnijā, Igaunijā un Latvijā laika periodā no 2000. līdz 2010. gadam (Berzins un Zvidrins, 2011). Autori norāda, ka galvenais iedzīvotāju skaita samazinājums Latvijā, Lietuvā un Igaunijā bija valstu sociāli ekonomiskās izmaiņas, iestāšanās Eiropas Savienībā ar tam sekojošo ekonomisko emigrāciju, ekonomiskā krīze un pasīvā valdības politika attiecībā uz demogrāfijas politiku. Ja 2008. gadā Latvijā summārais dzimstības koeficients6 bija 1,59 (CSP, 2008), tad 2010. gadā šis rādītājs bija nokrities līdz 1,36 bērniem (CSP, 2010), 2011. gadā tas bija tikai 1,34 bērni (CSP, 2011), savukārt 2012. gadā – 1,44 bērni (CSP, 2012). Būtiski, ka 2014. gadā summārais dzimstības koeficients Latvijā bija augstākais no visām Baltijas valstīm – 1,65, kamēr Igaunijā šis koeficients bija 1,54, bet Lietuvā – 1,63 (CSP, 2014). Lai gan kopumā šī ir pozitīva tendence, šis rādītājs joprojām ir pārāk zems normālai paaudžu nomaiņai. Atbilstoši demogrāfijas profesora P. Zvidriņa un asociētā profesora A. Bērziņa veiktajam pētījumam Latvijā dzimstības koeficients ir tālu no vēlamā bērnu skaita paaudžu nomaiņai, t.i., 2,1–2,2. Saglabājoties pašreizējai negatīvajai tendencei, aplēses rāda, ka 2030. gadā Latvijā dzīvos tikai maksimums 1,8 miljoni cilvēku (Zvidriņš un Bērziņš, 2014). Latvijas iedzīvotāju vecuma sastāvu negatīvi ietekmējošs faktors ir milzīga apjoma darbspējas vecuma iedzīvotāju emigrācija. Kā atzīmē Latvijas Universitātes ekonometrijas profesors Mihails Hazans savā pētījumā “Latvijas emigrācijas mainīgā seja: 2000–2010”, apskatītajā laika periodā kopumā gandrīz 200 000 ekonomiski aktīvo cilvēku ir emigrējuši no Latvijas valsts (Hazans, 2011). Šī bīstamā tendence saglabājas, pat vairāk – emigrācijas līmenis Latvijā 2012.–2013. gadā ievērojami pārsniedz pirmskrīzes līmeni 2008. gadā. Izceļošana no valsts turpinās un pārsvarā emigrē jauni cilvēki reproduktīvajā vecumā. Ģimenes dibina un bērni dzimst citās valstīs. Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta pētnieki (Jānis Počs, Ilze Gņedovska un Broņislavs Ivbulis) Pārslas Eglītes vadībā pētījumā “Cilvēka vērtība un tās skaitliskā izteiksme” analizē cilvēka mūža un darbības ekonomisko vērtējumu un norāda, ka valsts iegulda līdzekļus iedzīvotāju ataudzē, akcentējot, ka “(..) uz izmaksām mēs varētu attiecināt tos labumus naudas izteiksmē, kas jāiegulda cilvēkā līdz brīdim, kamēr tas kļūst spējīgs darboties sabiedrības labā un dot savu pienesumu” (Eglīte, 2013). Pētot zaudējumus no vērtību radītāja – cilvēka – pāragras mirstības, LU profesors J. Krūmiņš balstās uz aprēķinu par viena nodarbinātā gadā saražotā nacionālā ienākumu apjomu. Ņemot vērā aprēķinu – IKP uz vienu iedzīvotāju gadā –, tiek rēķināti arī emigrācijas un 6 Summārais dzimstības koeficients ir vidējais bērnu skaits, kuri varētu piedzimt vienai sievietei viņas dzīves laikā, ja dzimstība katrā vecuma grupā saglabātos aprēķina gada līmenī (CSP, 2015). 55 imigrācijas radītie zaudējumi un domājamais labums. Šī metodika, ka “(..) viena cilvēka zaudējums kā pāragras nāves, tā izceļošanas dēļ uz mūžu tiek vērtēti kā līdzvērtīgs zaudējums”, lietota arī Labklājības ministrijas pasūtītajā pētījumā “Darbaspēka ģeogrāfiskā mobilitāte” (LR Labklājības ministrija, 2007, 191–197). Arī profesors Hazans (2014) izmanto šo pašu metodiku. Pēc viņa aprēķiniem Latvijas valsts zaudējumi no emigrācijas 10 gadu laikā (2000–2010) saskaņā ar piesardzīgu vērtējumu ir aptuveni 142 miljardi eiro, neskaitot nepiedzimušos bērnus. Lielākais zaudējums no aizbraukušajiem ir reproduktīvais zaudējums; no Latvijas aizplūstošais darbaspēks pelna pensijas sev un uzņēmējvalsts iedzīvotājiem. Pētot Latvijas iedzīvotāju dzimstības un emigrācijas rādītājus un tendences, promocijas darba autore secina, ka, turpinoties emigrācijai, pastāv risks, ka Latvijas valsts var sasniegt līmeni, kad kļūst aktuāls jautājums par sociālā nodrošinājuma sistēmas ilgtspēju un valsts ekonomisko attīstību. Sabiedrības novecošanās. Pensiju sistēmu ietekmē arī pēdējos gadu desmitos novērojamā sabiedrības, īpaši Rietumvalstu sabiedrības novecošanās jeb vecāku cilvēku proporcijas pieaugums. Par iemeslu tam ir cilvēces ievērojamie sasniegumi ekonomikā, tehnoloģijās, sociālajā jomā, veselības aprūpē un medicīnā, kas ļauj vidusmēra cilvēkam mūsdienās dzīvot ilgāk. Ražošanas revolūcijas un vispārējā dzīves līmeņa celšanās dēļ cilvēki dzīvo daudz saudzējošākā, drošākā un ērtākā vidē. Īpaši tas raksturīgs attīstītajām valstīm, kuru iedzīvotāju mūžs un līdz ar to arī pensijas saņemšanas laiks ir krietni pagarinājies. Vēsturiskais vidējais mūža ilgums ES valstīs laika periodā no 1960. līdz 2012. gadam ir pieaudzis par 9,2 gadiem, sasniedzot 76,1 gadu; Latvijā šajā laika periodā iedzīvotāju vecums pieauga par 3,7 gadiem, sasniedzot 68,9 gadus. Attiecīgi, paredzamais vidējais jaundzimušo mūža ilgums Latvijā 2040. gadā sievietēm ir 83,9 gadi, bet tiek prognozēts, ka 2060. gadā cilvēks vidēji dzīvos jau 87,0 gadus. Vīriešiem paredzamais vidējais mūža ilgums 2040. gadā tiek prognozēts 76,4 gadi, un 2060. gadā – pat 80,9 gadi. (EUROSTAT, 2014.). Līdz ar mūža ilguma pieaugumu 20. gadsimtā ievērojami pagarinājās tas cilvēka dzīves posms, kuru dēvēja par pensijas vecumu. Ja 1950. gadā vidējais strādājošais pensionēšanās brīdī rēķinājās un cerēja uz apmēram 10 valsts maizē aizvadāmiem gadiem, tad 2015. gadā šis skaitlis ir dubultojies – vidējais pensijas saņemšanas ilgums ir 20 gadi. Pensiju sistēmu analīzes kontekstā parasti tiek izmantots rādītājs “paredzamais mūža ilgums pēc 65 gadiem”. Saskaņā ar EUROSTAT datiem 2040. gadā Latvijā paredzamais mūža ilgums vīriešiem, kuri sasnieguši 65 gadu vecumu, tiek prognozēts 17,7 gadi un sievietēm – 21,9 gadi (EUROSTAT, 2014). Latvijā šis rādītājs atpaliek no attīstīto ES valstu rādītājiem, un tas nozīmē, ka saskaņā ar pašreizējo pensijas vecuma un mūža ilguma rādītājiem Latvijā iedzīvotājiem pensijā pavadītais dzīves laiks ir vidēji īsāks par 3–4 gadiem nekā, piemēram, 56 Zviedrijā, Nīderlandē, Spānijā, Beļģijā, Somijā un citās attīstītajās ES valstīs. 2012. gadā ES veselīgi nodzīvotie mūža gadi sievietēm ir 61,9 gadi un vīriešiem – 61,3 gadi, tad Latvijā sievietēm tie ir 59,1 gadi un vīriešiem – tikai 54,8 gadi, kas ir par 6,5 gadiem mazāk nekā ES valstīs. Ja Latvijā vienlaikus ar pensionēšanās vecuma pieaugumu nepalielināsies arī dzīves ilgums, tad šī starpība līdz 2025. gadam var pieaugt pat divas reizes (EUROSTAT, 2014). Pētījumi rāda, ka, sākot no 2020. gada, sabiedrības novecošanās tendence turpināsies – Eiropā būs vairāk iedzīvotāju vecumā virs 60 gadiem nekā divdesmitgadīgu cilvēku. 1.1.tabula. Iedzīvotāju vecumstruktūra (%) Latvijā 2013. un 2060. gadā. Avots: EUROSTAT, 2014 Lai raksturotu pensijas vecuma iedzīvotāju attiecību pret darbspējas vecuma iedzīvotājiem, lieto jēdzienu “demogrāfiskā slodze”, ko parasti aprēķina uz 1000 iedzīvotājiem. ES iedzīvotāju skaits vecuma grupā 65+ jeb demogrāfiskās slodzes koeficients, izteikts procentuāli, 2013. gadā bija 27,8%, un atbilstoši EK prognozēm 2060. gadā tas pieaugs par 22,3 procentpunktiem, sasniedzot 50,1% atzīmi (European Commission, 2015b, 21). Lai ilustratīvi atainotu demogrāfisko un sociālās apdrošināšanas sistēmas noslodzi Latvijā, promocijas darba autore ir izveidojusi grafiku (skat. 1.2. attēlu). Grafika zilā līkne parāda Latvijā uzskaitē esošo pensionāru skaitu uz 1000 obligāti sociāli apdrošinātām personām attiecīgā gada sākumā (janvārī), savukārt brūnā līkne atspoguļo darbspējas vecumu pārsniegušo personu skaitu uz 1000 personām darbspējas vecumā attiecīgā gada sākumā (janvārī). No šīm līknēm redzams, ka kritiskākā situācija bija 2010. gadā, kad ekonomiskās krīzes ietekmē pieauga pensionāru skaits. 2015. gadā pensionāru skaits pret strādājošajiem sasniedz 668/1000 (CSP, 2015). Promocijas darba autore secina, ka dzimstības līmeņa samazināšanās, darbaspējīgo iedzīvotāju emigrācija un sabiedrības novecošanās ir nopietns risks jebkuras valsts sociālas apdrošināšanas sistēmas stabilitātei gan tagad, gan nākotnē. 57 1.2. attēls. Demogrāfiskā un sociālās apdrošināšanas sistēmas noslodze Latvijā, 2005.– 2015. gads Avots: veidojusi autore, balstoties uz CSP, 2005.- 2015.gada datiem Lai gan iedzīvotāju novecošanās – attiecība starp nodarbinātajiem un pensionāriem – ir veicinājusi pensiju sistēmas pieaugošās problēmas, taču atsevišķās valstīs pensiju shēmas sāka kļūt finansiāli nestabilas jau pirms konkrētās demogrāfiskās tendences ietekmes. Tāpēc nav pareizi apgalvot, ka sabiedrības novecošanās ir tā, kas ir radījusi nepieciešamību pēc reformām – problēma ir ar pensionēšanos un tās kļūdīgo izpratni. Kā norāda Šefīldas Universitātes (Lielbritānija) profesors Alens Volkers (Alan Walker) un sociālās politikas profesors Kristians Aspalters (Christian Aspalter): “Patiesībā būtiskākais attiecībā uz pensijām ir nevis sabiedrības novecošanās, bet gan veids, kā sabiedrība attiecas pret izmaiņām dzimstības rādītājos, nodarbinātības struktūrā un pensionēšanās ieradumos. Paradoksāli, ka līdz ar ilgdzīvošanas izplatību krītas vecums, ar kuru cilvēki beidz savu ekonomisko aktivitāti” (Walker un Aspalter, 2008, 202). Kā atbildi uz šo jauno realitāti Eiropas valstis veica grozījumus pensiju normatīvajā regulējumā, paaugstinot pensionēšanās vecumu. Arī Latvijā tika pieņemti grozījumi likumā “Par valsts pensijām” (1995), paaugstinot oficiālo pensionēšanās vecumu un tiesību uz valsts vecuma pensijas iegūšanai nepieciešamo minimālo apdrošināšanas stāžu (no 10 uz 15 gadiem no 2014. gada, bet no 2020. gada – uz 20 gadiem) (grozījumi likumā “Par valsts pensijām”, 2014). Šādi tiek palielināts sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēju skaits un apdrošināšanas iemaksu veikšanas ilgums, nodrošinot lielāku sociālās apdrošināšanas iemaksu apmēru un vienlaikus samazinot izdevumu apmēru un sociālās apdrošināšanas pakalpojumu saņēmēju skaitu. Pieņemtie grozījumi pensiju normatīvajā regulējumā kopumā veicina Latvijas pensiju sistēmas ilgtermiņa stabilitāti esošajā demogrāfiskajā un sociāli ekonomiskajā situācijā. Ņemot vērā augstāk minētās demogrāfiskās tendences, sabiedrības novecošanās Eiropas Savienībā ir neizbēgams process, tādēļ jāmeklē labākie risinājumi, lai pilnvērtīgi izmantotu 58 šādas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecuma struktūras priekšrocības un iespējas tautsaimniecības izaugsmes veicināšanai un ekonomikas potenciāla paaugstināšanai. Arī Mančesteras Universitātes zinātnieki Gerhards Bošs, Stefens Lehndorfs un Džila Ruberija (Gerhard Bosch, Steffen Lehndorff, Jill Rubery) ir veikuši situācijas novērtējumu: “Šī demogrāfiskā tendence palielina spiedienu uz pensiju sistēmu un valsts finansēm, taču tendencei ir arī savas pozitīvās puses. Kopumā eiropieši dzīvo ilgāk un veselīgāk, un, vecāka gadagājuma cilvēkiem paliekot ekonomiski aktīviem un atliekot aiziešanu pensijā, tiek pozitīvi ietekmēts darba tirgus. Ilgtspējīgai ekonomiskajai un sociālajai attīstībai darba tirgus ir jāreorganizē tā, lai labi izglītoti, labi apmācīti un veseli cilvēki neatkarīgi no viņu vecuma var palikt sociāli un ekonomiski aktīvi. Tāpēc ES dalībvalstīm ir jāreformē savas labklājības un nodarbinātības sistēmas, lai augtu nodarbinātības līmenis un ekonomika kļūtu efektīvāka” (Bosch, Lehndorff un Rubery, 2009, 254–255). Saprotams, ka cilvēka dzīves ilguma pagarināšanās nav problēma, tomēr tas ir iemesls, lai daudzas valstis noteikti un steidzami veiktu darba tirgus modernizāciju, veicinātu produktivitātes pieaugumu un mainītu vispārējo pieeju un skatījumu uz vecumdienām un to pavadīšanas iespējām. Nodarbinātība: kopējā, pirmspensijas un pensijas vecuma. Mainot nodarbinātības un pensionēšanās politiku, sabiedrības novecošanās fenomenu ir iespējams īslaicīgi kompensēt; tas paveicams, palielinot vecāku darbinieku nodarbinātības ilgumu un kavējot to izstāšanos no darba tirgus. Šī ideja atspoguļota arī tā sauktajos Stokholmas un Barselonas mērķos. “Stokholmas mērķis” tika izvirzīts Stokholmā 2001. gada martā, kurā teikts, ka “(..) ES mērķis 2010. gadam ir palielināt vidējo nodarbinātības līmeni ES vecāka gadagājuma sievietēm un vīriešiem vecuma grupā 55–64” (Stockholm European Council, 2001). Savukārt Eiropas Padome Barselonā 2002. gada martā izvirzīja “Barselonas mērķi”, nosakot, ka “(..) līdz 2010. gadam Eiropas Savienībā par apmēram pieciem gadiem ir jāpalielina faktiskais vidējais vecums, kurā cilvēki pārtrauc darbu” (Barcelona European Council, 2002). Nodarbinātības līmenis. Kā rāda 1.3. attēls, ilgākai darba dzīvei ir tieša ietekme arī uz pensiju sistēmu izdevumiem. Absolūtos skaitļos ir sagaidāms, ka ilgāks darba mūžs var ietaupīt līdz pat 5 procentpunktiem no IKP; Latvijā ietaupījums varētu sasniegt līdz 1,7 procentpunktiem no IKP. Ņemot vērā nodarbināto skaita sarukšanu, vienīgais izaugsmes avots būs darba ražīgums. Izmaiņām iedzīvotāju vecumstruktūrā būs ietekme arī uz darba tirgus politiku, tādējādi valstīm ir jāiesaista nodarbinātībā tās sabiedrības grupas, kuras ir mazāk pārstāvētas darba tirgū, īpašu uzmanību pievēršot pirmspensijas vecuma cilvēkiem, kā arī jāveicina ražīgums ar izglītības un mūžizglītības pasākumiem. 59 1.3. attēls. Ilgākas nodarbinātības ietekme uz plānotajiem pensiju izdevumiem 2060. gadā Avots: OECD, 2011 Tā kā eiropieši mūsdienās dzīvo ilgāk, gados vecāki darba ņēmēji būtu jāmudina ilgāk palikt darba tirgū. Darba kvalitāte un apmierinātība ar darbu ir galvenie faktori darba ilgtspējas nodrošināšanā, un tas palīdz noturēt gados vecākus strādājošos darba tirgū (OECD, 2011), (Dundure, 2012a). Oficiālais pensionēšanās vecums. Oficiālā pensijas vecuma paaugstināšana ir pensionēšanos ietekmējošs faktors. Tuvākajos gados ES dalībvalstīs plāno paaugstināt pensionēšanās vecumu līdz 65 gadiem, taču dažviet, piemēram, Apvienotajā Karalistē, Polijā un Nīderlandē, plānots noteikt pat 67 gadus, bet Īrijā – 68 gadus kā oficiālo pensionēšanās vecumu (European Commission, 2015a). Lai nodrošinātu Latvijas pensiju sistēmas ilgtspēju, kas balstīta uz solidaritātes principu, 2012. gada 14. jūnijā Latvijas Republikas Saeima pieņēma grozījumus likumā “Par valsts pensijām” un noteica, ka likumā noteiktais vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamais vecums pakāpeniski pieaugs no 62 līdz 65 gadiem, 2025. gada 1. janvārī sasniedzot 65 gadus; 60 joprojām tiek paredzētas arī priekšlaicīgās pensionēšanās iespējas (grozījumi likumā “Par valsts pensijām”, 2012). Būtiski, ka tieši šajā laikā valstī stājās spēkā izmaiņas normatīvajos aktos, atbilstoši kam tika paaugstināts oficiālais pensionēšanās vecums sievietēm no 55 uz 62 gadiem (vīriešiem jau no 2003. gada bija jāstrādā līdz minētajam vecumam). 1.4. attēls. Vidējais faktiskais pensionēšanās vecums Latvijā, 1996.–2015. gads Avots: veidojusi autore, balstoties uz VSAA,1996.-2015.gada datiem Kā redzams 1.4. attēlā, 2010. gadā abu dzimumu vidējais faktiskais pensionēšanās vecums pirmo reizi gandrīz sakrita, un turpmāk ir vērojama tendence šim vecumam pakāpeniski augt, īpaši sieviešu vidū. Tas izskaidrojams ar izmaiņām Latvijas tautsaimniecības un nodarbinātības struktūrā. Priekšlaicīga pensionēšanās. Priekšlaicīgas pensionēšanās iespējas ir paredzētas daudzās valstīs. ES-27 vidējais pensionēšanās vecums 2010. gadā bija 62,1 gads (OECD, 2011). Atbilstoši 1.5. attēla grafikā atainotajiem datiem Latvijā priekšlaicīgās pensionēšanās iespēju 2010. gadā izmantoja 26,10%, 2011. gadā – 23,20%, 2013. gadā –16,49% un 2015. gadā 19,07 % no kopējā pensionāru skaita, kuri attiecīgajā gadā pensionējās (VSAA, 2016). Priekšlaicīgas pensionēšanās pieaugums skaidrojams ar pirmskrīzes gados spēkā esošo normatīvo regulējumu – sabiedrības daļa, kura iepazinās ar pensiju kapitāla veidošanās principiem un attiecīgā laikā spēkā esošajiem labvēlīgajiem pensijas kapitāla indeksiem, izmantoja iepēju priekšlaicīgi pensionēties. Kopumā priekšlaicīga pensionēšanās darbojas kā kompensējošs mehānisms tiem pirmspensijas vecuma iedzīvotājiem, kuriem ir grūtības noturēties vai arī iekļauties darba tirgū novecojušu prasmju vai veselības stāvokļa dēļ. 61 1.5. attēls. Priekšlaicīgas pensionēšanās īpatsvars (%) no jaunpiešķirtajām pensijām Latvijā, 1997.–2015. gads Avots: veidojusi autore, balstoties uz VSAA,1997.- 2015.gada datiem Apkopojot priekšlaicīgās pensionēšanās motīvus, promocijas darba autore akcentē šādus iemeslus: nodarbinātības problēmas, neskaidras nākotnes izredzes, veselības stāvokļa pasliktināšanās, kā arī neuzticēšanās valsts varai un normatīvajai bāzei, kas regulē pensiju aprēķināšanas metodiku, jo bieži vien likuma grozījumi skar pensijas apmēra aprēķināšanas metodiku, kā rezultātā pensijas apmērs nevis pieaug, bet samazinās. Atsevišķos gadījumos lēmums par priekšlaicīgu pensionēšanos ir saistīts ar vēlmi ātrāk aiziet no aktīvās nodarbinātības (Dundure, 2012b). Nodarbinātība. Pensiju sistēmu ilgtspēja ir tieši atkarīga no nodarbinātības līmeņa valstī. Ekonomisko aktivitāšu palielināšanās pozitīvi ietekmē situāciju darba tirgū un iedzīvotāju sociālo drošību, jo pieaug nodarbinātība, mazinās krīzes izraisītais augstais bezdarbs, pieaug atalgojums un iemaksas sociālajos budžetos. Visaugstākais bezdarba līmenis Latvijā – 18,70% – bija 2010. gadā (CSP, 2010), kamēr visā ES vidējais bezdarba līmenis bija 9,60% (EUROSTAT, 2010). Ekonomikai atveseļojoties, 2015. gada beigās reģistrētais bezdarba līmenis ir sarucis līdz 8,7% no kopējā nodarbināto skaita (CSP, 2015). Bezdarba līmenis Latvijā joprojām galvenokārt ir saistīts ar cikliskiem faktoriem, tomēr arvien izteiktākas kļūst strukturālā bezdarba pazīmes. Saglabājas risks, ka daļa no esošiem bezdarbniekiem ilgstoši nevarēs atrast darbu, jo nozares, kas ātrāk atgūstas no krīzes, nav tās pašas, kurās bija lielākais darbavietu zaudējums krīzes laikā. Tāpat notiek tautsaimniecības struktūras maiņa, un var izveidoties neatbilstība starp darbaspēka piedāvājumu un pieprasījumu – darba meklētāju prasmes neatbilst tam, ko prasa uzņēmēji. 62 1.6. attēls. Kopējā bezdarbnieku un bezdarbnieku vecuma grupā 50+ skaita izmaiņas Latvijā pa gadiem, 2008. –2015. gads Avots: veidojusi autore, balstoties uz NVA, 2008.- 2015.gada datiem Lai gan kopējais bezdarbnieku skaits samazinās, statistikas dati liecina, ka bezdarbnieku īpatsvars vecumā no 50 līdz 64 gadiem kopš 2009. gada tikai pieaug, un 2015. gadā minētās grupas bezdarbnieki veidoja lielāko bezdarbnieku mērķgrupu Latvijā, bezdarba līmenim sasniedzot 37,10% no kopējā bezdarbnieku skaita. NVA uzskaitē 2015. gada decembra beigās bija 81 780 bezdarbnieki. No tiem 30 344 bezdarbnieki vecāki par piecdesmit gadiem, kas sastāda 37,1% (skat.1.6.attēlu) no kopējā bezdarbnieku skaita (NVA, 2015). Promocijas darba autore zinātniskajās konferencēs ir uzstājusies ar pētījumu par pirmspensijas un pensijas vecuma cilvēku nodarbinātību un tās ietekmi uz pensiju sistēmas ilgtspēju, analizējot arī nodarbinātības šķēršļus. Stereotipi un diskriminācija veido galvenos šķēršļus personām, kuras vecākas par 50 gadiem, palikšanai un iesaistei darba tirgū. (Dundure, 2012b, 44). Lai atgrieztu un noturētu Latvijas darba tirgū gados vecākus cilvēkus, autore uzskata par nepieciešamu izvirzīt šādas piecas prioritātes: Starppaaudžu sadarbība; Vecu cilvēku vērtības celšana sabiedrībā; Vecuma diskriminācijas mazināšana darba tirgū; Mūžizglītības iespēju veicināšana un aktīva un veselīga dzīvesveida sekmēšana. Latvijas valsts attieksmi pret vecāka gadagājuma cilvēkiem parāda 2009. gada likuma “Par valsts pensiju un pabalstu izmaksu laika periodā no 2009. gada līdz 2012. gadam” pieņemšana, kas paredzēja uz mūžu piešķirtās vecuma pensijas samazināšanu par 10% nestrādājošajiem pensionāriem un vecuma pensijas samazināšanu par 70% strādājošajiem pensionāriem. Pieņemot šādu lēmumu, likumdevējs, pirmkārt, ir pārkāpis Satversmes 1. pantā noteiktos pamatprincipus: tiesiskās paļāvības principu, sociālās solidaritātes principu, sociālas valsts principu, samērīguma principu, likuma varas principu un labas pārvaldības principu 63 (Latvijas Republikas Satversme, 1922). Otrkārt, līdz ar šo regulējumu no darba tirgus tika izstumti vairāki desmiti tūkstoši pensionāru. Šādus secinājumus ir iespējams izdarīt, analizējot nodarbināto iedzīvotāju skaitu Latvijā: nodarbināto skaits 2009. gadā svārstījās ap 1,20 miljoniem, bet 2009. gada jūlijā un augustā bija ievērojams strādājošo skaita kritums- nodarbināto skaits saruka par 40 000, un lielākā daļa bija strādājošie pensionāri, kuri pieņēma lēmumu pamest darba tirgu (NVA, 2009). Šis likums tika apstrīdēts Satversmes tiesā. Satversmes tiesas spriedums (LR Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2009-43-01, 2009). pierādīja, “ka Latvijā izveidotā sociālās apdrošināšanas sistēma ir jutīga, un ikviens nepārdomāts lēmums var radīt nopietnas sekas attiecībā uz šīs sistēmas stabilitāti”, un, ka vislielākais pensiju sistēmas ilgtspējas risks ir politiskais. Vēlme ietaupīt uz pensionāru rēķina palielināja pensionāru nabadzības risku, palielināja sabiedrības neticību pensiju sistēmai, jo, pieņemot grozījumus, Saeima apšaubīja Latvijā izveidotās sociālās apdrošināšanas sistēmas spēju nodrošināt pensiju un citu sociālo pakalpojumu pieejamību ilgtermiņā atbilstoši tam apmēram, kādā persona šajā sistēmā līdzdarbojusies, vai arī balstoties uz kolektīvā nodrošinājuma principu, taču nepārdomāti vai sasteigti lēmumi var ievērojami apdraudēt sistēmas ilgtspēju un līdzsvarotu pastāvēšanu secina darba autore. Nīderlandes ekonomikas doktors A. Zaidi, kurš ANO Eiropas centrā pēta jautājumus par iedzīvotāju novecošanos un tās sociālajām un ekonomiskajām sekām, analizē jautājumus par pensiju politiku, darba tirgu un vecāka gadagājuma cilvēku nodarbinātību. Pētnieks akcentē, ka ir svarīgi saskaņot darba tirgus politiku ar pensiju sistēmu ilgtspēju: “Daži no izaicinājumiem darba tirgus politikā ir acīmredzami. Tie ietver uzlabojumus grupām ar tipiski zemu nodarbinātības iespēju (re)integrāciju darba tirgū, jo īpaši sievietēm, vecāka gadagājuma cilvēkiem un cilvēkiem ar invaliditāti. Neapšaubāmi ilgāka darba karjera ietekmē un veicinās nākotnē pensiju sistēmām gan ilgtspēju, gan piemērotību” (Zaidi, 2010, 14–17). Diskusijas par iedzīvotāju novecošanos tradicionāli koncentrējas uz šīs tendences ietekmi uz nodarbinātību, kā arī ilgtspējīgu pensiju un sociālā nodrošinājuma sistēmu. Attiecībā uz ES valstīm acīmredzamais uzdevums ir rosināt vecākus darba ņēmējus palikt darba tirgū. Valdības un politikas veidotāji reaģē, nākot klajā ar iniciatīvām palielināt gados vecāku cilvēku līdzdalību darba tirgū, mazināt iespējas priekšlaicīgi pensionēties un paaugstināt likumā noteikto pensionēšanās vecumu. Salīdzinoši nesen jautājums par to, kā veicināt ilgāku nodarbinātību, ir kļuvis būtisks, diskutējot par iedzīvotāju novecošanos. Tas ir pastiprinājis mūžizglītības kā galvenā mūsdienu karjeras elementa nozīmi un veicina jēdzienu “aktīvās novecošanās” (active ageing) un “aktīva 64 novecošanas pārvaldība” (active age management) popularitāti (CEDEFOP, 2010). Autore secina, ka attieksmes un izturēšanās maiņa pret vecāka gadagājuma darba ņēmējiem būs vitāli nepieciešama, lai šo demogrāfisko tendenci pārvērstu par ekonomisku iespēju un nodrošinātu ilgtspējīgu sociālo attīstību. Atalgojuma līmenis valstī un produktivitāte. No ekonomiskā un sociālā aspekta “nodarbinātība” un “produktivitāte” ir atslēgas vārdi valsts ekonomiskajai izaugsmei, kas veido pamatu sociālajai stabilitātei. Pieaugot bezdarba līmenim, samazinās sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēju skaits un iemaksu apjoms. 1.7. attēlā ilustratīvi redzam, kā mainās sociāli apdrošināto personu skaits Latvijā pa gadiem, sākot no 2000. gada, kad kopējais sociāli apdrošināto personu skaits bija 1003,31 tūkstoši. Attīstoties Latvijas valsts ekonomikai, pieauga arī sociāli apdrošināto personu skaits, pirmskrīzes periodā – 2007. gada sākumā – sasniedzot 1202,40 tūkstošus sociāli apdrošināto personu. Tas nozīmē, ka sociālās apdrošināšanas iemaksas maksāja par 19,85% vairāk personu nekā 2000. gadā. 1.7. attēls. Sociāli apdrošinātās personas Latvijā kopā (tūkst.), 2000.–2015. gads Avots: veidojusi autore, balstoties uz VSAA, 2000.- 2015.gada datiem Sākoties ekonomiskajai krīzei un attiecīgi samazinoties nodarbinātībai, sociāli apdrošināto personu skaits 2010. gadā nokritās līdz 1014,64 tūkstošiem jeb samazinājās par 18,5%. Pēckrīzes periodā izaugsme notiek lēni, mainās arī nodarbinātības struktūra, pieaug produktivitāte, un sociāli apdrošināto personu skaits 2015. gadā sasniedza 1108,53 tūkstošus, t.i., pieaugums, saalīdzinot ar 2010. gadu, sasniedza tikai 9,3%, nesasniedzot pirmskrīzes līmeni (VSAA, 2015). (skat. 1.7. attēlu). Ieņēmumi valsts sociālajā apdrošināšanas budžetā ir atkarīgi gan no maksātāju skaita, gan no summas, no kuras tiek maksāts sociālais nodoklis. Kā redzams 1.8. attēlā, 2000. gadā 65 vidējā apdrošināšanas iemaksu alga Latvijā bija 194,39 EUR. Pēc iestāšanās ES 2005. gadā vidējā apdrošināšanas iemaksu alga pieauga līdz 312,92 EUR, t.i., tā palielinājās 1,6 reizes. Savukārt 2008. gadā vidējā apdrošināšanas iemaksu alga jau sasniedza 625,65 EUR ar pieaugumu 3,21 reizes (periodā no 2000. līdz 2014. gadam bija augstākais atalgojuma līmenis valstī). Pēckrīzes periodā bija vērojams loģisks kritums, tomēr 2014. gadā vidējā apdrošināšanas iemaksu alga jau tuvojas 2008. gada rādītājam – 622,50 EUR. 2015. gadā vidējā apdrošināšanas iemaksu alga sasniedza 664,63 EUR, kas ir par 42,13 EUR vairāk nekā 2008. gadā (CSP, 2015). (skat. 1.8. attēlu). Jāpiezīmē, ka krīzes laikā atalgojuma korekcija bija salīdzinoši mērena un lielāko daļu ekonomikas apjomu krituma ir kompensējis strādājošo skaita samazinājums. 1.8. attēls. Vidējā apdrošināšanas iemaksu alga (EUR) Latvijā sociāli apdrošinātajām personām kopā, 2000.–2015. gads Avots: veidojusi autore, balstoties uz CSP, 2000.- 2015.gada datiem Stabilizējoties ekonomiskajai situācijai, kopš 2010. gada beigām ir atsācies atalgojuma pieaugums, lai arī bezdarba līmenis saglabājas samērā augstā līmenī. Augot pieprasījumam pēc darbaspēka, vidējā bruto darba samaksa pakāpeniski palielinās. Satraucošs ir fakts, ka Latvijā pēckrīzes periodā strauji pieauga minimālās algas saņēmēju skaits –2007. gadā 21,1%, taču 2009. gadā jau 32,1%, divu gada laikā pieaugot par 11,0% un 2011. gadā sasniedzot jau 37,4% no sociāli apdrošināto personu iemaksām (CSP, 2016). (skat. 1.9. attēlu). Nākamo divu gadu laikā situācija nedaudz uzlabojās, taču 2015. gadā 35,6% no sociāli apdrošinātām personām saņēma minimālo algu, tas ir pārāk augsts rādītājs ar nepārprotami negatīvu ietekmi uz sociālās apdrošināšanas budžetu un pensijas kapitālu (CSP, 2016). 66 1.9. attēls. Minimālās algas saņēmēju īpatsvars Latvijā no kopējā darba ņēmēju skaita īpatsvars (%), 2000.–2015. gads Avots: veidojusi autore, balstoties uz CSP, 2000.-2015.gada datiem Stokholmas Rīgas Ekonomikas augstskolas 2014. gada 15. maijā publiskotajā pētījumā “Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009–2014” secināts, ka 2013. gadā Latvijas ēnu ekonomikas apjoms pēc diviem secīgiem samazinājuma gadiem atkal ir pieaudzis, pārsniedzot rādītājus kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā (Putniņš un Sauka, 2014). Izteikts procentos no IKP, ēnu ekonomikas apmērs 2013. gadā Latvijā sasniedza 23,8% robežu, Igaunijā – 15,7%, bet Lietuvā – 15,3%. Salīdzinot ar 2012. gadu, ēnu ekonomikas līmenis Latvijā bija pieaudzis par 2,7 IKP procentpunktiem, bet Igaunijā un Lietuvā tas samazinājās un bija par aptuveni 8–9 IKP procentpunktiem mazāks nekā Latvijā (Putniņš un Sauka, 2014). Sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi ir tieši atkarīgi no ekonomiskās situācijas valstī – nodarbinātības, sociāli apdrošināto personu skaita un sociāli apdrošināto personu atalgojuma līmeņa (skat. 1.7. un 1.8. attēlu). Sociālā apdrošināšanas speciālā budžeta ieņēmumu kolerācija ar sociālo nodokļu maksātāju skaitu un vidējo atalgojuma līmeni valstī uzskatāmi redzama 1.10. attēlā. Paaugstinoties valsts ekonomiskās izaugsmes tempiem, kā arī pieaugot nodarbinātībai, sociāli apdrošināto personu skaitam un atalgojuma līmenim, pieaug arī ieņēmumi sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā, kas ir svarīgs ilgtspējīgas pensiju sistēmas nosacījums. 67 1.10. attēls. Valsts pensiju sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izpilde Latvijā 1998.– 2015. gadā (milj. EUR) Avots: veidojusi autore, balstoties uz VSAA,1998.- 2015.gada datiem Ekonomiskās izaugsmes rezultātā 2002. gadā Latvijas pensiju sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ieņēmumi auga ātrāk nekā izdevumi, 2008. gadā sasniedzot 1448,56 miljonus eiro (skat. 1.10. attēlu). Pozitīva pensiju speciālā budžeta bilance bija pamats lēmumu pieņemšanai par papildu izdevumu finansējumu esošās sociālā nodokļa likmes ietvaros. Savukārt ekonomiskās krīzes ietekmē 2009. gadā sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ieņēmumi nokritās līdz 1153,32 miljoniem eiro ar samazinājumu 295,24 miljonu eiro apmērā, ieņēmumiem nokrītot 2006. gada līmenī. Rezultātā 2009. gada ieņēmumi nesedza sociālā budžeta izdevumus, un valdība izmaksu segšanai sāka izmantot iepriekšējos gados uzkrāto finanšu rezervi. Arī turpmākajos gados līdz pat 2012. gadam pensiju speciālā budžeta ieņēmumi nesedza izdevumus, taču jau 2013. gadā valsts pensiju speciālā budžeta finansiālā balance ir ar 13,82 miljonu EUR pārpalikumu, 2015. gadā valsts pensiju speciālā budžeta finansiālā bilance, sākot no 2013. gada, ir 130,69 miljoni EUR. (VSAA, 2015). “Kopš 2010. gada beigām ekonomiskā lejupslīde Latvijā ir apturēta, un ir atsākusies izaugsme. No 2011. gada līdz 2013. gadam IKP vidēji pieauga par 4,4% ik gadu, kas bija viena no straujākajām izaugsmēm ES. 2014. gadā IKP pieauga par 2,4%, bet 2015. gada trīs ceturkšņos – par 2,7%”, teikts Ekonomikas ministrijas “Ziņojumā par Latvijas tautsaimniecības attīstību” (LR Ekonomikas ministrija, 2015). Eiropas Komisijas IKP un darba ražīguma izaugsmes prognozes Latvijai ir redzamas 4. pielikumā “Svarīgākās makroekonomiskās un demogrāfiskās tendencies 2013.–2060. gadā Latvijā” (European Commission, 2015a). Darba ražīguma un IKP rādītājus autore izmanto promocijas darba 3.3. apakšnodaļā “Pilnveidotās nosacīto noteikto iemaksu (NDC) pensiju shēmas modeļa aprobācija”. Novērtējot IKP pieaugumu, svarīgi arī apzināt iedzīvotāju nodarbinātību un produktivitāti. 68 Reģistrētā bezdarba līmenis valstī no 16,0% 2009. gadā (NVA, 2009) samazinājies par 7,5 procentpunktiem, 2014. gada decembra beigās noslīdot līdz 8,5% (NVA,2014) (reģistrēto bezdarbnieku īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā). Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2015. gada beigās pieauga par 0,2 procentpunktiem un sasniedza 8,7% (NVA,2015). “Nodarbinātības kāpums ir apstājies, un tagad Latvijai ir jauns izaicinājums – sasniegt labākus izaugsmes rezultātus ar tiem pašiem resursiem. Nākotnes IKP kāpuma pamatā būs produktivitātes pieaugums – tehnoloģijas, cilvēkkapitāls, efektīvāka darba organizācija” – uzskata Latvijas Bankas ekonomists Dr. oec. Oļegs Krasnopjorovs (Krasnopjorovs, 2014). Darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita kritumu nevar kompensēt ar vecāka gada gājuma cilvēku resursiem. Arī bezdarba līmenis samazinās. Vienīgā alternatīva ir produktivitātes un atalgojuma pieaugums. EK analītiķi valsts ekonomikas darbaspēka vienas vienības izmaksu pieaugumu prognozē lielāku nekā nodarbinātības pieaugumu. Produktivitāte un atalgojuma pieaugums ir būtisks faktors sociālo apdrošināšanas iemaksu pieauguma nodrošināšanai. No augstāk minētā promocijas darba autore secina, ka dēļ izmaiņām pasaules iedzīvotāju demogrāfijā un attiecīgi valstu ekonomikā ir jāpārskata novecojušie sabiedrības un valsts priekšstati par pensijas institūtu, un daudzām valstīm, tajā skaitā Latvijai, ir jāizanalizē, atbilstoši kurai no zemāk uzskaitītajām, autores modelētajām pieejām modernizēt pensiju sistēmu: 1) Ieviešot pakāpeniskas izmaiņas valsts pensiju sistēmā un pieņemot mērenas izmaiņas normatīvajos aktos. 2) Liekot uzsvaru uz ekonomiskās izaugsmes veicināšanu, problēmu skatot neatrauti no citiem valsts ekonomiku veidojošiem faktoriem un paļaujoties uz sistēmas spēju pašregulēties. Šī ir pašregulēšanās pieeja. 3) Izvēloties radikālo pieeju – nodarbinātības, pensionēšanās, paaudžu solidaritātes un citu saistīto jēdzienu pilnīgu pārskatīšanu. Uzsvars tiek likts uz paaudžu solidaritāti, un problēma skatīta gan no valsts sociālās, gan politiskās un ekonomiskās ilgtspējas aspekta. 1.4. Valsts un privāto vecuma pensiju shēmu (DB, PS, NDC un DC) ilgtspēja Izmantojot Nīderlandes vecuma pensiju sistēmu kā piemēru, promocijas darba autore pēta noteikto izmaksu vecuma pensiju shēmu (DB) vecuma pensiju sistēmas ilgtspējas nodrošināšanai. Nīderlandes vecuma pensiju sistēma ir balstīta uz trim līmeņiem, taču ir nošķirami divi galvenie līmeņi. Pirmais līmenis ir valsts garantētā vienotas likmes vecuma pensija, un tā tiek finansēta uz paaudžu solidaritātes principa. 69 Likums par vispārējo vecuma pensiju (Algemene Ouderdomswet; AOW), kas stājās spēkā 1957. gadā, nosaka, ka visi cilvēki, kuri ir dzīvojuši vai strādājuši Nīderlandē vecumā no 15 līdz 65 gadiem, ir tiesīgi saņemt valsts pensiju līdz pat 70% no valstī esošās neto minimālās algas, tas ir, valsts pensijas apmērs nav piesaistīts personas pirms pensionēšanās ienākumiem vai darba gadu laikā veikto sociālo iemaksu apmēram (Rijksoverheid, 2008). Otrais līmenis ir balstīts uz noteikto izmaksu vecuma pensiju shēmu (DB), kas paredz, ka papildpensijas apmērs tiek noteikts starp darba ņēmēju un tā darba devēju noslēgtajā līgumā par dalību pensiju plānā, sākot ar līguma slēgšanas brīdi, un tiek aprēķināts pēc formulas, kas piesaistīta strādājošā algas apmēram un nodarbinātības ilgumam. Iemaksas apmērs pensiju plānā parasti tiek noteikts procentuāli no strādājošā ienākumiem; tie ir 17,9% no personas bruto ienākumiem. Būtiski, ka visi viena pensiju plāna dalībnieki veic vienāda lieluma iemaksas, kas tiek aprēķinātas, ievērojot pensiju plāna dalībnieku vidējo ienākumu līmeni vai citus līdzīgus kritērijus. Darba devējiem ar likumu nav uzlikts par pienākumu veikt iemaksas savu darbinieku labā, tomēr 94% no strādājošajiem 2012. gada sākumā ir DB shēmu dalībnieki (De Deken un Maarse, 2013). Gandrīz 98% no šiem DB sistēmas dalībniekiem vecuma pensijas ienākumi ir balstīti uz mūža vidējo izpeļņu; mazāk nekā 1% veidojas no pēdējās algas, bet 1% ir abu minēto kombinācija vai fiksēta summa, kas pēc 40 gadu darba karjeras nodrošina pensijas aizvietojamības līmeni 70% apmērā no iepriekšējās algas (De Deken un Maarse, 2013). Jāatzīmē, ka sasniegtais augstais dalības līmenis pensiju plānos ir sociālo partneru – nozaru arodbiedrību – nopelns. Kopumā Nīderlandē darba devējiem ir saistoši šādi iemaksu veikšanas ceļi: 1) pensiju fondi, kas paredzēti tikai noteikta uzņēmuma(-u) darbinieku papildpensijas uzkrāšanai – izmanto aptuveni 12% no visiem darba devējiem; 2) industrijas līmeņa pensiju fondi – izmanto aptuveni 76% no visiem darba devējiem, un 3) apdrošināšanas kompānijas. Kā rāda dati, lielākā daļa iemaksu tiek veiktas privāto pensiju fondu pensiju plānos. Valstī darbojas arī pašnodarbinātu personu brīvprātīgajām iemaksām paredzēti pensiju fondi, kur sev papildpensiju var krāt ārsti, notāri u.c. strādājošie, kas paši maksā par sevi nodokļus. Pēdējo desmitgažu laikā ekonomiskās un finanšu krīzes ietekmē ir notikusi pensiju fondu apvienošanās: ja 1999. gadā bija vairāk nekā 1000 pensiju plāni, tad 2013. gadā bija tikai 394 pensiju fondi (De Deken un Maarse, 2013). Nīderlandē nepastāv tiesisks regulējums iepriekšējo gadu maksājumu indeksācijai, un praksē indeksācija tiek veikta, pamatojoties uz noslēgtajiem līgumiem ar sociālajiem partneriem. Aptuveni 90% no dalībniekiem vidējo algu shēmās indeksācija tiek veikta saskaņā ar vidējās izpeļņas pieaugumu, bet 10% gadījumu tiek izmantots inflācijas līmenis. Lai gan par pensiju indeksāciju nav tiesiskā regulējuma, lielākā daļa pensiju maksājumu reizi gadā tiek 70 paaugstināti. Gandrīz 55% no pensiju maksājumiem tiek indeksēti ar algu pieaugumu attiecīgajā nozarē, bet apmēram 42% no pensijām tiek indeksētas ar cenu izmaiņām, savukārt 3% gadījumu indeksācija tiek veikta atbilstoši algu un cenu pieaugumam (Bikker un Vlaar, 2006). 2008. gada krīzes ietekmē lielākā daļa pensiju plānu izvēlējās uzkrājumu indeksāciju piesaistīt pensiju fonda darbības rezultātiem. Lai minimizētu iespējamos zaudējumus 2. līmeņa pensiju shēmās, regulators pensiju fondiem ir uzlicis par pienākumu uzkrāt aktīvus 105% apmērā no nominālajām saistībām (Broeders un Ponds, 2012). Pētot Nīderlandes pensiju sistēmu, ir svarīgi akcentēt nodokļu atvieglojumus, uz kuriem ir tiesīgi pretendēt iemaksu veicēji gan 2., gan 3. līmeņa ietvaros. Iemaksas kā tādas ar nodokļiem netiek apliktas – tie tiek iekasēti pie papildpensijas izmaksas. Tāpat pozitīvi vērtējams fakts, ka valsts veicina nodarbinātību pēc oficiālā pensionēšanās vecuma sasniegšanas, tikai tādā gadījumā ir nepieciešams saņemt darba devēja piekrišanu un šādai opcijai ir jābūt iekļautai darbinieka pensiju plāna līgumā. Ja 1990. gadā pensiju fondu veiksmīgā darbība finanšu kapitāla tirgos ļāva labi nopelnīt, lai segtu pensiju izmaksas, un bija iespējams sasniegt pensiju aizvietojamības likmi 70% apmērā no pensiju DB shēmas, tad 2000.–2002. un 2008. gada krīze parādīja, ka DB pensiju shēmas nav pasargātas no finansiāliem un ekonomiskiem satricinājumiem. Pensiju fonds “ABP”, kura aktīvi bija 27,9% no kopējiem Nīderlandes pensiju fondu aktīviem, zaudēja 20,2% no savas aktīvu vērtības; pensiju fonds “PFZW” ar aktīvu tirgus daļu 9,6% zaudēja 20,5% no aktīvu vērtības; pensiju fonds “Metaal/tech Bedrijven” ar aktīvu tirgus daļu 4,5% zaudēja 20,7%. Kā galvenais iemesls fondu samazinājumam tiek minēta finanšu krīze, taču, kā atzīst Nīderlandes pētnieki Dirks Broders (Dirk Broders) un Eduards Ponds (Eduard Ponds), holandiešu pensiju fondiem ir nepieciešamas strukturālas izmaiņas (Broeders un Ponds, 2012). Ir jāņem vērā iedzīvotāju dzīves ilguma pieaugums, finanšu tirgus procentu likmju kritums, kas pazemina kapitāla tirgus atdevi. Jāņem vērā arī finanšu tirgus ģeogrāfijas izmaiņas, tā samazinājums un nestabilitāte. Nīderlandes vecuma pensiju reformas mērķis ir uzlabot pensiju sistēmas ilgtspēju. Lai to panāktu, Nīderlandes pensiju sistēmas 1. un 2. līmenī tika ieviestas šādas izmaiņas (Broeders un Ponds, 2012): Pensiju sistēmas 1. līmenī: - Lai samazinātu valsts izdevumus 1. līmeņa vecuma pensiju izmaksām, tika pieņemts lēmums par pensijas vecuma pakāpenisku paaugstināšanu līdz 66 gadiem 2020. gadā un līdz 67 gadiem 2025. gadā. Tiek plānots, ka 1. pīlārā pensijas vecums, pārsniedzot 65 gadu vecumu, tiks sasaistīts ar vidējo dzīves ilgumu. 71 - Ja dzīves ilgums pieaugs, pensijas vecums tiks palielināts ik pēc pieciem gadiem un katru gadu tiks veikta pensiju indeksācija, tādā veidā nostiprinot 1. pīlāru. - Pilna vecuma pensija tiks izmaksāta tiem, kuri Nīderlandē nodzīvojuši 50 gadus, laika posmā no 15 līdz 65 gadiem. Visiem, kuri valstī nav dzīvojuši pilnu periodu vai arī vēlas pārtraukt darbu pirms pensijas vecuma, pensija tika samazināta par katru gadu par 2% no kopējā ietaupījuma. - Valsts pensijām tiks garantēts pieaugums par 0,6% katru gadu, sākot no 2013. gada. - Līdz 2020. gadam cilvēkiem ar zemiem ienākumiem tiks piešķirtas tiesības uz pirmstermiņa pensionēšanos. - Lai vecāka gada gājuma iedzīvotāji ilgāk paliktu darba tirgū, tiek paredzēti stimuli darba devējiem – tie saņems valsts noteiktu atbalstu, savukārt tiem, kuri turpina strādāt pēc pensionēšanās vecuma, valsts pensija pieaugs par 6,5%. Tiem, kuri pensionēsies priekšlaicīgi, pensija tiks samazināta par 6,5%. Pensiju sistēmas 2. līmenī: - Pensionēšanās vecums būs saistīts ar pensijas vecumu 1. līmenī. - Esošā noteikto pabalstu (DB) vecuma pensiju shēma tiks pārveidota un tiks balstīta uz “nominālajiem līgumiem” (nominal contracts). Turklāt tiks ieviests inovatīvs pensiju līgums. Jaunais līgums tiks identificēts kā “īsts līgums” (real contract), kur uzkrājumi tiks automātiski indeksēti. - Indeksācijai ir jābūt vismaz vienādai ar cenu inflāciju. Tiek plānots, ka jaunais pensiju līgums būs stabilāks pret finanšu tirgus satricinājumiem un dzīves ilguma pieaugumu, uzkrātajām pensijām svārstoties gan pozitīvā, gan negatīvā virzienā. Šie triecieni tiks izlīdzināti ne ilgāk kā desmit gadu laikā. Indeksācija būs atkarīga no pensiju fonda finanšu stāvokļa. - Tika nolemts par 20% samazināt 2. līmeņa gada uzkrājumu summu, no kuras konta turētājam pienākas nodokļu atlaides. - Reformu mērķis ir daļēji pārlikt risku no darba devējiem uz darba ņēmējiem un pensionāriem un vecuma pensiju aprēķināt nevis no pēdējo darba gadu algas, bet gan no darba dzīves laikā saņemtā vidējā atalgojuma, kas faktiski nozīmē vecuma pensijas samazinājumu. - Pēckrīzes secinājums Nīderlandē ir tāds, ka ir svarīgi pastiprināt pensiju fondu kontroli, paaugstinot investīciju profesionalitāti, un ieguldījumu politikas un riska pārvaldības tiesisko regulējumu. Promocijas darba autore secina, ka, no vienas puses, Nīderlandes vecuma pensiju sistēma tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām pensiju sistēmām un pēc (Allianz Global Investors, 72 2014, 6) vērtējuma ir 5. vietā starp 49 valstīm kā ilgtspējīgākā un 1. vietā kā sistēma, kas nodrošina ienākumu pietiekamību vecumdienās (Allianz Global Investors, 2015, 9), taču, no otras puses, 1990. gada pensiju sistēma, lai uzlabotu pensiju sistēmas ilgtspēju un pietiekamību, piedzīvoja trīs reformas: i) darba devēju pensiju, kuras balstītas uz vecuma pensiju DB principiem, individualizāciju; ii) pirms pensionēšanās tiesību atcelšana un iii) nepilnīgas indeksācijas un palielināta pensionēšanās vecuma dēļ notikusi pensiju shēmas DB netieša privatizācija. DB vecuma pensiju shēma nav pasargāta no finansiāliem un ekonomiskiem satricinājumiem un, reformējot DB pensiju shēmu, ir vērojama tendence riskus pārcelt no darba devējiem uz darba ņēmējiem – notiek DB pensiju shēmas liberalizācija. Vecuma pensiju punktu shēma (PS). Vecuma pensiju punktu shēma ir piecās ES valstīs: Francijas profesionālie plāni (kas darbojas sabiedriskajā sektorā), Igaunijas, Lietuvas, Vācijas, un Slovākijas publiskās shēmas. Promocijas darba autore pēta vecuma pensiju punktu shēmas ilgtspēju, izmantojot Vācijas vecuma pensiju sistēmu kā piemēru. Vācijas pensiju sistēma ir balstīta uz trīs līmeņu koncepta. Ar likumu 1. līmenis noteikts kā obligāts visiem strādājošajiem un tiek balstīts uz PS pensiju shēmas darbības noteikumiem. Pārējos divos – profesionālajā un privātajā pensiju līmenī – dalība ir brīvprātīga, un tiem nav būtiskas ietekmes uz pensijas līmeni. Vācijas Manheimas pētniecības institūta “Novecošanās ekonomika” (Mannheim Reserach Institute for the Economics af Ageing) profesors Aksels Boršs-Zupans (Axel Börsch- Supan) un ASV Centrālās statistikas pārvaldes ekonomikas pētniece Kristina Vilke (Christina Wilke) apskata Vācijas pensijas sistēmas reformas, sākot no sistēmas izveides, īpaši analizējot Vācijas pensiju reformas 1992. gadā, kad tika ieviesta punktu shēma, un 1999. gada reformas, kuras mērķis bija paaugstināt aizvietojamības līmeni, paaugstinot pensionēšanās vecumu (Börsch-Supan un Wilke, 2003). Vācijas pensiju sistēmas 1. līmeņa vecuma pensiju punktu shēma (PS) ir uz ienākumiem balstīta, tā tika ieviesta 1989.–1992. gadā, vecuma pensiju noteikto izmaksu (DB) shēmu nomainot uz punktu shēmu. Tā ir ļoti tuva nosacītajai noteikto iemaksu shēmai (NDC). Punktu shēmā gada vidējās izpeļņas iemaksas pelna vienu pensijas punktu. Iemaksas, pamatojoties uz zemākiem vai augstākiem ienākumiem, krāj proporcionāli mazāk vai vairāk pensiju punktus; katra iemaksa ir līdzvērtīga, tādā veidā tiek ievērots taisnīguma princips. Iemaksu shēma nākotnē nodrošina noteiktu pensijas līmeni. Vācijā, lai aprēķinātu personas kapitāla uzkrājumu pēc punktu metodes, tiek lietota tālāk aprakstītā metodika. Individuālo pensiju no obligātās pensiju sistēmas gadā veido individuālo pensiju punktu (earnings points) summa, kas reizināta ar konkrēto “pensiju tipa koeficientu” (pension type factor), piemēram, 1,0 par vecuma pensiju vai 0,55 par atraitņa pensiju, un ar 73 “pensijas punktu vērtību” (pension point value) noteiktā gadā. Pensijas punktu vērtība ir spēkā gan jaunajiem pensionāriem, gan personām, kas jau pensionējušās. Neatkarīgi no pensionēšanās gada visas pensijas katra gada vidū koriģē ar pašreizējo pensiju punktu vērtību. Pensiju punktu vērtība pati par sevi tiek koriģēta saistībā ar bruto darba samaksas pieaugumu jeb “algas faktoru” (wage factor). Turklāt “ieguldījumu faktors” (contribution factor) veido valsts vecuma pensiju shēmas un subsidēto (brīvprātīgo) privāto vecuma pensiju shēmu iemaksu likmju izmaiņas. Iemaksu likmju palielināšana samazina pensiju punktu vērtības korekciju. “Ilgtspējas faktors” (sustainability factor), kas mēra standartizētu iemaksu veicēju skaita maiņu attiecībā pret standartizētu pensionāru skaitu, sasaista pensiju punkta vērtības korekciju ar izmaiņām obligātās pensiju shēmās “atkarības koeficientā” (dependency ratio) – pensionāru un iemaksu veicēju attiecībā. Šie divi faktori var izmainīt korekcijas apmēru, kā rezultātā samazinās pensiju punkta vērtības pieaugums attiecībā pret ilgtermiņa bruto darba samaksu uz vienu iedzīvotāju (Börsch-Supan un Wilke, 2003). Vācijas pensiju sistēma paredz arī priekšlaicīgas pensionēšanās iespējas no 63 gadu vecuma personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir vismaz 35 gadi. Ja pensijā dodas pirms 67 gadu vecuma (ar likumu noteiktais pensionēšanās vecums), pensija samazinās par 3,6% par katru gadu. Turklāt, pensionējoties 63 gadu vecumā, salīdzinot ar kādu, kurš pensionējas 67 gadu vecumā, pensijas apmērs ir ievērojami mazāks, jo strādā četrus gadus mazāk un nenopelna papildu pensijas punktus. Izņēmums pensijas vecuma pieauguma likumā nosaka, ka cilvēki ir tiesīgi doties pensijā 65 gadu vecumā, ja to apdrošināšanas stāžs ir vismaz 45 gadi, kā arī gadījumos, ja bērnu aprūpes vai bērnu audzināšanas periods ir 10 gadi. Atliekot pensionēšanās vecumu, par katru nostrādāto mēnesi pēc likumā noteiktā pensionēšanās vecuma pensiju uzkrājumi pieaugs par 0,5%. Punktu shēmā ir svarīgs maksāšanas periods – jo tas ir garāks, jo lielāks kapitāls tiek uzkrāts. Pensiju sistēmas 2001. gadā veiktā reforma, saukta par “Rīstera reformu” (Riester reform) par godu reformu īstenotājam federālajam darba ministram Valteram Rīsteram (Walter Riester), ietvēra trīs galvenos uzdevumus: (i) tā paredzēja stabilizēt apdrošināšanas maksājumu likmes ilgtermiņā 20% robežās līdz 2020. gadam un līdz 2030. gadam tās paaugstināt līdz 22% līmenim, (ii) līdz 2030. gadam neto aizvietojamības līmenim sasniedzot 67–68%; un (iii) ieviest fondēto un brīvprātīgo pensiju līmeni (Börsch-Supan un Wilke, 2003, 25). Divus gadus pēc Rīstera reformas aktualizējās jautājums par Vācijas pensiju sistēmas finansiālo un sociālo ilgtspēju. Izrādījās, ka pieņēmumi par demogrāfisko situāciju un darba tirgu, uz kuriem balstījās Rīstera reforma, ir pārāk tālu no reālās dzīves. Nākamā reforma tika realizēta 2003. gadā ar mērķi turpināt paaugstināt pensionēšanās vecumu no 65 gadiem uz 67 74 gadiem ar pakāpenisku pāreju, kā arī tika noteikta jauna pensiju indeksācijas formula, iekļaujot tajā “ilgtspējas” (sustainability) faktoru (Börsch-Supan, Reil-Held un Wilke, 2003). Pētot Vācijas pensiju sistēmas reformu pieredzi, promocijas darba autore secina, ka, reformējot pensiju sistēmu, Vācijas pensiju sistēmas PS shēmā tika iestrādāti pensiju sistēmas stabilizējošie faktori: tika ieviests pensiju tipa koeficients, kurš atrisina atraitņu pensijas; pensiju punkta vērtība tiek piesaistīta bruto darba pieaugumam; ieguldījumu faktors veido valsts vecuma pensiju shēmas un subsidēto (brīvprātīgo) privāto vecuma pensiju shēmu iemaksu likmju izmaiņas; tika ieviests ilgtspējas faktors, kas mēra standartizētu iemaksu veicēju skaita maiņu attiecībā pret standartizētu pensionāru skaitu; tika noteikta jauna pensiju indeksācijas formula, iekļaujot tajā ilgtspējas faktoru; tika paaugstināts oficiālais pensionēšanās vecums. Neatkarīgi no pensionēšanās gada visas pensijas katra gada vidū koriģē ar pašreizējo pensiju punktu vērtību, tādējādi nodrošinot pensionāru pensiju sasaisti ar valsts ekonomisko attīstību. Nosacīto noteikto iemaksu (NDC) vecuma pensiju shēma. Promocijas darba autore pēta nosacītos noteikto iemaksu vecuma pensiju shēmas ilgtspēju, izmantojot Zviedrijas vecuma pensiju sistēmu kā piemēru. Zviedrija ir labs piemērs pensiju sistēmas pakāpeniskai attīstībai, sākot no 1913. gada, kad tika ieviesta pirmā obligātā vecuma risku apdrošināšana, līdz mūsdienām. Jāatzīmē, ka tā bija pirmā pensiju sistēma pasaulē, kas aptvēra visus pilsoņus neatkarīgi no nodarbošanās. 1935. gadā notika Zviedrijas pensiju sistēmas pirmā reforma, ieviešot Pay-as-you-go pensiju sistēmu, un 1946. gadā papildus tika ieviesta sociālā pensija, balstīta uz ienākumiem pārbaudīta (means tested) principa. Būtiskas izmaiņas Zviedrijas pensiju sistēmā notika 1960. gadā pēc 1959. gada referenduma, kad tika ieviesta papildu pensija (supplementary pension), kuru finansēja darba devēji (Palme un Svensson, 1999, 366–367). Reformas Zviedrijas pensiju sistēmā tika turpinātas un var izdalīt četras reformu fāzes: laika periodos no 1984. līdz 1990. gadam, 1991.–1994., 1994.–1998. un no 1991. līdz 1994 gados. Speciāla parlamentārā komisija, ko izveidoja 1984. gadā, analizēja galvenās pensiju sistēmas problēmas un rezultātā izveidoja ziņojumu, kas palīdzēja sistemātiski apkopot galvenos problēmjautājumus. Prognozes attiecībā uz sagaidāmo sabiedrības novecošanos un ekonomikas izaugsmes tempu norādīja uz to, ka valsts pensiju nodrošināšanai būs nepieciešami papildu finanšu līdzekļi no valsts budžeta un pensiju rezervju fonda, kas tika izveidots 60. gados. Cita būtiska diskusiju tēma bija sociālā atbilstība un nākotnes pensiju diferenciācija, kas tobrīd bija apdraudēta. Reformas Zviedrijā turpinājās, un laikā no 1991. līdz 1994. gadam notika debates ar sociālajiem partneriem un politiskajiem spēkiem par jaunas pensiju sistēmas izveidi. Reformas filozofijas pamatā bija ideja, ka sistēmai jābūt finansiāli stabilai mainīgajā demogrāfiskajā un 75 ekonomiskajā situācijā un tajā pašā laikā jānodrošina taisnīgums starp paaudzēm un ienākumu grupām, diversificējot ekonomiskos, finansiālos un demogrāfiskos riskus. Rezultātā tika izstrādāts un 1998. gadā jūnijā apstiprināts jauns valsts pensiju shēmas veids, kura pamatā ir tieša saikne starp iemaksām un pabalstiem, nosacīto procentu izmantošana uzkrātā kapitāla indeksācijai un sākotnējas pensijas noteikšana, pamatojoties uz atlikušā paredzama dzīves ilguma; tā tiek dēvēta par “nefinanšu nosacīto iemaksu” pensiju shēmu (notional defined contribution; NDC). Zviedrijā pirmās iemaksas pēc šīs shēmas tika veiktas 2001. gadā (Könberg, Palmer un Sundén, 2006). Būtiski minēt, ka Zviedrijas situācija krasi atšķīrās no pirmās paaudzes sociālās apdrošināšanas sistēmām, jo šeit jau pastāvēja papildu brīvprātīgās pensiju shēmas – gan profesionālās shēmas, gan privātie pensiju fondi. Šāda institucionālā pensiju sistēmas struktūra ļāva veikt plašākas transformācijas (Palme un Svensson, 1999). Jaunā vecuma pensiju sistēma tika veidota pēc pašfinansēšanās principa – iemaksas pensiju fondā 16% apmērā no nodarbināto darba ienākumiem tika novirzītas uz pensiju sistēmas dalībnieku individuālajiem nosacītajiem kontiem, un iemaksātie līdzekļi tiešā veidā, izmantojot buferfondu starpniecību, tiek novirzīti esošo pensionāru pensiju izmaksu segšanai. Uzkrāto līdzekļu ienesīguma likme ir atkarīga no vidējā darba ienākumu pieauguma darba tirgū. No valstī noteiktās iemaksu likmes (t.i., 18,5%) 2,5% tiek novirzīti fondētajos pensiju fondos (Palmer, 2000). Nosacīto kontu vērtība pieaug arī kā “mantojuma ieguvums”, ko ieskaita no kontiem, ja individuālā konta īpašnieks mirst pirms agrākā iespējamā pensionēšanās vecuma (pirms 61 gada). Pēc šī vecuma “mantojuma ieguvuma” faktors tiek aprēķināts, pamatojoties uz mirstības novēroto periodu (tas tiek aprēķināts kā vidējais no piecu gadu mirstības statistikas). Individuālie nosacītie konti Zviedrijā tiek koriģēti katru gadu, ievērojot šos “mantojuma ieguvumus”, kas veidojas kohortas mirušo dalībnieku kontu atlikumu pārdales rezultātā (Holzmann, Palmer un Robalino, 2013). Zviedrijā pensiju indeksācija tiek lietota arī kā pensiju sistēmas līdzsvarojošais elements. Vecuma pensijas ilgtspēju nodrošina “līdzsvara mehānisms”: ja aktīvu apjoms (buferfonds plus paredzamo aktīvu vērtība iemaksu ieņēmumu veidā) kļūst mazāks par saistībām (uzkrāto nosacīto pensijas kapitālu un izejošo pensiju kapitāla vērtību), tad pensiju indeksācija tiek samazināta par aktīvu un pasīvu attiecību. Bilances attiecība noteiktā gadā tiek izmantota, lai aprēķinātu līdzsvarošanas koeficientu vai nepieciešamību aktivizēt līdzsvarošanas mehānismu noteiktajā plus otrajā gadā (Palmer, 2000, 2002). Netieši NDC pensiju shēma tiek salīdzināta ar DC pensiju shēmu. Pensiju jomas pētnieki uzskata, ka NDC shēmai ir vairākas potenciālas priekšrocības, salīdzinot ar fondēto pensiju shēmu (DC), un viena no tām ir stabilitāte. NDC tipa pensiju shēma nodrošina zināmu 76 fiskālas stabilitātes līmeni, jo solītais ienesīgums drīzāk atspoguļo nefondēto pensiju sistēmas raksturojumus, kas ir programmas pamatā, nekā balstās uz ienākuma likmēm, kas iegūstamas no investīcijas operācijām tirgū. Turklāt anuitātes struktūrai jānodrošina bufera izveide, kas pasargās sistēmu no augoša dzīves ilguma. Kā labi zināms, reālistiskais iekšējas atdeves koeficients nefondēto pensiju sistēmai ar stabilu iedzīvotāju skaita struktūru ir vienāds ar iedzīvotāju skaita pieauguma tempiem (kas ir vienāds ar darbaspēka pieauguma tempu stabilā stāvoklī) plus produkcijas izlaides pieaugums uz vienu strādājošo. Šī netiešā ienesīguma likme ir vienāda ar IKP izaugsmes tempiem ar nosacījumu, ka ar to saistītas algas veido pastāvīgo daļu no IKP. NDC pensiju shēmu mērķis ir imitēt fondēto DC sistēmu struktūru un vienlaikus nodrošināt fiskālo stabilitāti, izmantojot iekšēji atbilstošu ienesīguma likmi (ievērojot arī nestabila stāvokļa kontekstu), nevis tirgus likmi (Palmer, 2006). Līdzīgi jebkurai vecuma pensiju sistēmai, pievienojoties NDC vecuma pensiju shēmai, dalībnieks iziet cauri divām fāzēm, kas aptuveni atbilst darba un pensijas periodiem. Darba periodā cilvēka algas nodokļi tiek ieskaitīti virtuālajā kontā. Līdzīgi individuālajam kontam faktiskās DC shēmas ietvaros virtuālajam NDC shēmas kontam ir noteikta vērtība, kas veikto iemaksu un peļņas procentu dēļ palielinās katru gadu un kas tiek aprēķināti konta atlikumam. Atšķirībā no individuālā konta atlikuma DC plāna ietvaros NDC ir tikai virtuālais atlikums, un ienesīguma likme ir balstīta uz sistēmas iekšējiem izaugsmes tempiem. Kad cilvēks aiziet pensijā, viņš saņem pabalstu (anuitāti), kas ir balstīta uz nosacīto pensiju uzkrājumu apjomiem pensionēšanas laikā (Auerbach un Lee, 2006). Eksperti sociālās drošības un pensiju jautājumos – Varšavas Ekonomikas augstskolas docente, pētniece Agneška Hlona-Dominčaka (Agnieszka Chłoń-Dominczak), Itālijas bankas rīkotājdirektors ekonomikā, pētniecībā un starptautiskajās attiecībās Daniēle Franko (Daniele Franco) un emeritus profesors Edvards Palmers (Chłoń-Domińczak, Franco un Palmer, 2012) – apskata NDC shēmu izbūvi un ieviešanu četrās valstīs: Itālijā, Latvijā, Polijā un Zviedrijā; tāpat arī tiek sniegts kritisks novērtējums par to, kā sistēmas darbojas 10–15 gadus kopš ieviešanas. Pētnieki analīzē dažādus reformas ceļus, reformu institucionālo ietvaru, ieviešanas procesu un iznākumus. Pētījums izskata problēmas, kas saistītas ar politisko, finansiālo un sociālo stabilitāti. Promocijas darba autore, balstoties uz pētnieku atziņām, ir identificējusi problēmas, kas jāņem vērā, pilnveidojot NDC pensiju shēmu: Politiskā ilgtspēja. Jautājums par politisko ilgtspēju ir īpaši svarīgs attiecībā uz NDC pensiju sistēmām, jo pensiju shēmai ir automātiski jāpielāgojas (vairāk vai mazāk) ekonomiskām un demogrāfiskām svārstībām, lai saglabātu līdzsvaru starp kopējām iemaksām un pabalstiem. Taču NDC shēmas nav imūnas pret politisku iejaukšanos. Tās ir elastīgas attiecībā pret tiešo politikas maiņu, bet var būt jutīgas pret vairāk izsmalcinātiem erozijas 77 procesiem, ja nav vienprātīgas reformas (Schoyen un Stamati, 2013). Plašs politiskais kompromiss var sniegt visām iekļautajām pusēm politiskās piederības sajūtu, un tas stiprina politikas reformu potenciālu realizēties. Ir būtiski izvērtēt reformas pēc to ieviešanas. Politiskās ilgtspējas izpēte attiecas uz prognozējamību un iedzīvotāju spēju plānot savu nākotni. Ja reforma iztur, kļūst vieglāk pieņemt pārdomātus lēmumus. Otrkārt, lai gan reformas var šķist iespaidīgas uz papīra, uzmanības pievēršana fāzei, kas nāk pēc attiecīgās likumdošanas pieņemšanas, uzlabo konkrētas reformas ilgtermiņa nozīmes novērtējumu no politiskās, kā arī socioloģiskās perspektīvas. Treškārt, ir vieglāk novērtēt, kā valsts reaģē uz konfliktējošajiem ekonomiskajiem un sociālajiem spiedieniem. Reformu fiskālās problēmas. Risks, kurš jāņem vērā, realizējot pensiju sistēmas reformu neatkarīgi no izvēlētās pensiju sistēmas, – ir jābūt noteiktam pārejas periodam un ir nepieciešami precīzi formulēti lēmumi par iepriekš iegūto (pensiju) tiesību finansēšanu un finanšu avotu. NDC pensiju shēmas finansiālā ilgtspēja. NDC pensiju shēmas pamatā ir viens galvenais princips – fiksēta iemaksu likme. Lai ar fiksētu iemaksu likmi nodrošinātu maksātspēju, ir pareizi jāizvēlas nosacīto procentu likme, kura ir tas mehānisms, kas sasaista pieļaujamo ātrumu, ar kuru pieaug saistības, ar prognozējamo aktīvu pieaugumu, ko veido iemaksas. Promocijas darba autores pētījums rāda, ka Zviedrijas līdzsvaru regulējošais mehānisms nodrošina finanšu stabilitāti, taču ar zināmu aizkavēšanos. Lai gan zviedru sistēmas izstrādātāji paredzēja, ka sistēma būs diezgan stabila, viņi tomēr iestrādāja sistēmā “bremzes” mehānismu, kura uzdevums ir samazināt nosacītā pensijas kapitāla pieauguma tempus un samazināt pensijas pabalstu līmeņus gadījumos, kad ir apdraudēta sistēmas finanšu stabilitāte. Pieņēmumi attiecībā uz ienesīguma likmēm ir nepieciešami divās vietās NDC sistēmā: aprēķinot nosacītā pensiju kapitāla uzkrāšanas apjomu un veicot nosacītā pensiju kapitāla konversiju – pārveidojot to anuitāšu plūsmā pensionēšanas brīdī. Saskaņā ar Zviedrijas plānu pirmajai no minētajam likmēm ir jābūt vienādai ar vidējās darba algas pieauguma tempiem, un tai jābūt aptuveni vienādai ar produktivitātes izaugsmes tempiem. Plāns nosaka, ka otrā likme veido 1,6 procentus, kas ir prognozējamie produktivitātes izaugsmes tempi, un pēc tam koriģē anuitātes uz augšu vai uz leju atbilstoši izmaiņām reālas vidējas algas pieauguma tempos. Zviedrija neņem vērā darbaspēka izaugsmes tempus, tomēr principā tie būtu jāiekļauj aprēķinos, jo tas ir viens no komponentiem, aprēķinot PAYG sistēmas ienesīguma likmi. Jāatzīmē, ka pat ja darbaspēka izaugsmes tempi netiek iekļauti, demogrāfija tik un tā ietekmēs rezultātu vairākām paaudzēm, tāpēc – ja sistēma sāks zaudēt finanšu līdzsvaru, tiks iedarbināts bremzēšanas mehānisms. 78 Finansiālās ilgtspējas nosacījums ir arī NDC uzkrātā kapitāla un saistību lieluma noteikšana. Pareiza kapitāla un saistību apmēra aprēķināšana (lieluma noteikšana) ir ārkārtīgi būtiska NDC shēmu ieviešanai, līdzsvara uzturēšanai, ilgtspējas un likviditātes nodrošināšanai – gan jaunām, gan “mantotām” shēmām. NDC pensiju shēmas kapitālu veido nākotnes iemaksas, turklāt papildus var eksistēt rezerves fonds. Kontu indeksācija kapitāla (uzkrāšanas) fāzē. Kapitāla uzkrāšanas fāze un pensionāriem maksājamo pensiju indeksācijas problēma ir ļoti svarīga – no tās ir atkarīgs, cik veiksmīgi darbosies NDC shēma. Finansiāla līdzsvara uzturēšanai nosacītai procentu likmei ir jābūt vienādai ar apliekamo algu fonda pieauguma tempiem, kas atspoguļo vidējos algas izaugsmes tempus un izmaiņas, kas notiek darbaspēkā. Šai ienākuma (atdeves) likmei būtu jābūt piemērojamai visām saistībām, tas ir, darbinieku kontiem un pensionāru pensijām (kontiem). Kā rezultātā, pensijas sistēmas ieņēmumi (iemaksu aktīvi) un saistības pieaug ar līdzīgu ātrumu (Palmer, 2012). Kohortas atlikušā mūža ilguma rādītāja lietošana. Izvēloties pareizu nosacīto likmi, otrais galvenais mehānisms, kas nodrošina NDC shēmas maksātspēju, ir pareiza kohortas atlikušā (nākotnes) mūža ilguma rādītāja lietošana, nosakot individuālā konta vērtību pensionēšanas laikā un sākotnējā pensijas apmēra aprēķināšanā. Kā atzīmē NDC pensiju shēmas pētnieki, lai panāktu pareizu kohortas atlikušā (nākotnes) mūža ilguma rādītāju, ir nepieciešams statistiskais modelis, kurā būs paredzēta izdzīvošanas koeficientu evolūcijas nenoteiktība – bet šāda modeļa pagaidām nav (Chłoń-Domińczak, Franco un Palmer, 2012). Valstis piemēro atšķirīgas pieejas riska pārdalīšanai starp paaudzēm un tādējādi balstās uz dažādiem politiskiem viedokļiem un mērķiem. Piemēram, viena pieeja var piešķirt pārāk augstu vērtējumu paredzamajam dzīves ilgumam, un tam būs ietekme uz izmaksājamo pensiju līmeni – tās tiks mākslīgi pazeminātas. Cita metode paredz, ka risku uzņemas jau pensionējošās kohortas, un tādēļ jāveic maksājamo pensiju korekcijas, ja paredzamais dzīves ilgums palielināsies vairāk par peļņu, kuru izmanto anuitātes aprēķināšanai. Cita metode veic korekcijas, ievērojot nepietiekamo dzīves ilguma novērtējumu un šim nolūkam izmantojot līdzsvara nodrošināšanas mehānismu, kas pārdala korekciju starp pensionāriem un strādājošiem. Dzimumu līdztiesība pensiju aprēķinā. Pētnieki ir akcentējuši, ka, veicot pensiju sistēmu reformu un ieviešot NDC pensiju shēmu, ar dzimumu saistītiem jautājumiem netika pievērsta pietiekama uzmanība, jo neviens šo problēmu nebija padziļināti analizējis un tā arī nebija starp centrālajiem jautājumiem politisko debašu procesā. Šis nav tikai NDC pensiju shēmas neatrisinātais jautājums. Ar NDC modeļiem saistītas dzimumu problēmas ir atrodamas arī DC shēmās, kā arī finanšu un nefinansiālās DB shēmās. Visās shēmās, kur pensija tiek 79 aprēķināta, balstoties uz apdrošināšanas iemaksām, jautājums par dzimumu līdztiesību pensiju aprēķinā joprojām ir aktuāls, jo atšķiras tikai aprēķina metodika. Tomēr NDC shēmas nedaudz atšķiras no DB shēmām ar to, ka dzimuma problēmas un ar tām saistītos pārdalīšanas jautājumus ir vieglāk identificēt un labāk formulēt, un tie ir saprotamāki. Solidaritātes nodrošināšana. NDC shēmā nav mehānisma, kā pārdalīt augsti apmaksātu darbinieku ienākumus, lai nodrošinātu mazturīgos. Tas izskaidrojams ar to, ka Rietumeiropā valsts noteiktais pensionāra ienākumu minimālais līmenis ir atbilstošs, lai pensionāri nenokļūtu nabadzības riska zonā, un tas nav saistīts ar ienākumiem dzīves laikā. Autores secinājums: valsts var piešķirt tiesības uz pensiju, kas nav balstītas uz apdrošināšanas iemaksām un cilvēka dzīves laikā gūtajiem ienākumiem, bet pensijas apmēram ir jāatbilst Starptautiskās Darba organizācijas 1952. gada konvencijai par sociālo drošību (Nr. 102), kas paredz pensijas zemāko līmeni 50% no vidējās darba algas (International Labour Organisation, 1952). Pensiju indeksācija. Zviedrijā pensijas indeksē, izmantojot patēriņa cenu indeksu. Tomēr papildus indeksācijai Zviedrijā pensijas katru gadu koriģē, tādā veidā koriģējot pensiju izmaksas (gan uz augšu, gan arī uz leju) atbilstoši reālas algas uz vienu iedzīvotāju izaugsmes koeficienta novirzei no normas (1,6%), kas iekļauta formulas dalītājā. Turklāt, ja tiek īstenots Zviedrijas līdzsvara saglabāšanas mehānisms, kas notiek ekonomiskās recesijas rezultātā vai finanšu aktīvu vērtības pazemināšanas rezultātā, tā ietekme uz kopīgo indeksāciju ir negatīva. Svarīgi atzīmēt Polijas pensiju indeksācijas pieredzi, jo pēdējo 10 gadu laikā Polija izmantoja dažādus modeļus pensiju indeksācijai. Tendence uz biežām izmaiņām indeksācijas metodē ir problēma, jo tas diskreditē NDC apgalvojumu, ka NDC ir starppaaudžu līgums ar vienādiem līguma nosacījumiem, kas attiecas uz visām paaudzēm (Chłoń-Domińczak un Góra, 2006). Apkopojot pētnieku pieejas, promocijas darba autore secina, ka ir jāizskata alternatīva pensijas indeksācijai ar patēriņa cenu indeksu, ar indeksāciju, kurā izmanto algas pieauguma koeficientu un pensiju aizvietojamības līmeni nosaka, izmantojot relatīvo algas līmeni. Noteikto iemaksu vecuma pensiju shēma (DC). DC pensiju shēmas pirmssākumi ir meklējami Dienvidamerikā. 1980. gadā Čīle bija pirmā valsts, kas savu valsts pensijas nodrošinājuma PAYG sistēmu, kurā obligātās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas veica no saņemtajām algām, nomainīja pret sistēmu, kura darbojās pēc jauna principa – individuālo kontu izveides. “Čīles modelis” tika plaši pētīts kā viens no iespējamiem modeļiem valsts pensijas nodrošinājuma sistēmas restrukturizācijai un pārejai uz noteikto iemaksu vecuma pensiju shēmu (DC) jeb tā saucamo pensiju privatizāciju. Termins “pensiju privatizācija” tiek lietots, lai apzīmētu sociālās apdrošināšanas tipa pensijas nomaiņu uz tādu, kas balstās uz individuāliem, privātajiem pensiju uzkrājumu kontiem. 80 Pensiju privatizācijas tendence ir gājusi roku rokā ar dažādiem citiem pasākumiem, kas paredzēti, lai mazinātu pārdali caur valsts pārvaldītu Pay-as-you-go pensiju sistēmu un palielinātu saikni starp individuālajām iemaksām un pabalstiem. Šādas reformas tiek uzskatītas par pensiju privatizāciju, jo tās mēdz samazināt atkarību no valsts un veicina pāreju uz privāto pensiju nodrošinājumu tajās valstīs vai apstākļos, kur pilnīga pensiju privatizācija ir politiski neiespējama. Pensiju privatizāciju savos darbos ir apskatījuši Sāra Brūksa (Sarah Brooks) (Brooks, 2005), Gordons Klārks (Gordon Clark) un Noela Vaitsaida (Noel Whiteside) (Clark un Whiteside, 2005), Rune Erviks (Rune Ervik) (Ervik, 2005), Igors Guardiancičs (Guardiancich, 2008), Stefens Keijs (Stephen Kay) un Tapens Sinha (Tapen Sinha) (Kay un Sinha, 2008), kā arī M. Orenšteins (Orenstein, 2011). Čīlē realizētais reformas pamatprincips bija visu darba vecumā esošo iedzīvotāju obligāta iesaistīšanās jaunajā sistēmā ar iespēju strādājošajam brīvi izvēlēties pensiju līdzekļu pārvaldītāju. Čīles pensiju sistēma tās pirmajos 10 pastāvēšanas gados tika atzīta par visveiksmīgāko pensiju sistēmu pasaulē, kas lielā mērā kopā ar Pasaules Bankas publicēto pētījumu “Novēršot vecuma krīzi” (“Averting the old age crisis: policies to protect the old and promote growth”) (World Bank, 1994) ietekmēja Centrālās un Austrumeiropas valstu izvēli, pārveidojot to pensiju sistēmas. Ekonomiskās un fiskālās krīzes postkomunisma valstīs fonā PB propagandēja pensiju reformas uzsākšanu, solot ilgtermiņa palīdzību un akcentējot starptautisko finanšu institūciju nozīmi. Šī kampaņa mainīja pastāvošās pensiju debates Eiropas Savienībā, tā kā astoņas valstis ar daļēji privatizētām pensiju sistēmām pievienojās Savienībai 2004. un 2007. gadā, tajā skaitā arī Latvija. Laika posmā no 1980. līdz 2008. gadam divdesmit deviņas valstis sekoja Čīles piemēram, veicot savu vecuma pensiju sistēmu sistēmiskas reformas un izveidojot galveno fondēto pensiju pīlāru, balstītu uz DC principa (Holzmann, 2012). Mazāk dramatiska pensiju pāreja uz DC vecuma pensiju shēmām ir bijusi attīstītajās Rietumu valstīs, bet tomēr zināmā mērā tā ietekmēja arī šo valstu pensiju sistēmas – valdībām bija vilinoši atbildību par vecuma pensijām pārlikt uz paša indivīda atbildību. Tikmēr iedzīvotāju novecošanās process bija iemesls, lai PAYG pensiju sistēmas pielāgotos strauji augošajam saņēmēju skaitam. PAYG pensiju sistēmu fiskālās problēmas lika politikas veidotājiem visā pasaulē apsvērt iespēju palielināt individuālo atbildību par pensionēšanās ietaupījumiem. Noteikto iemaksu vecuma pensiju shēmu ieviešana šķita piedāvājam atbildi uz sociālā nodrošinājuma pensiju sistēmas fiskālajām problēmām – tā piespieda cilvēkus veikt uzkrājumus ar nodokļiem neapliekamos kontos un samazināja valsts garantiju līmeni. Atgriežoties pie Čīles pieredzes, kuru joprojām min kā veiksmīgu pensiju reformas piemēru un kura ir kļuvusi par iespējamo parauga modeli, veicot valsts pensiju sistēmu 81 restrukturizāciju, autore pētīja Čīles pensiju sistēmas attīstības procesu, riskus un pensiju sistēmas ilgtspēju. Ja Čīlē sākotnēji vecuma pensiju reforma likās kā burvju nūjiņa, kas atrisinās visas ar pensijām saistītās problēmas, tad 25 gadus pēc reformas uzsākšanas makroekonomiskie rezultāti ir vērtējami diezgan strīdīgi, un aicinājumi pievienoties privātajam sektoram, veicot iemaksas jaunajā sistēmā ar solījumiem iegūt lielāku labumu, kā arī potenciālās izaugsmes prognozes izskatās ne tik spoži, kā bija gaidīts (Gill, Packard un Yermo, 2005). Pirmkārt, Čīles reformētajai pensiju sistēmai bija zems dalības līmenis – tikai ap 62% darba spēka un aptuveni tikai 68% strādājošo aktīvi piedalījās nacionālajā pensiju sistēmā. Zemi dalības procenti un pārmērīga oficiālo ienākumu samazināšana izraisīja bažas par to, ka daudzi strādnieki, sasniedzot pensijas vecumu, paliks ar individuālo kontu atlikumiem, kuri būs pārāk mazi, lai nodrošinātu atbilstošas mūža pensijas izmaksas (Shelton, 2012). Čīles pieredze arī parādīja, ka pensiju reforma nav nemaz tik lēta. Viena no problēmām, kas rodas, tradicionālu nefondēto pensiju sistēmu ar fiksētām iemaksām aizvietojot ar jaunu, kuras pamatā ir individuālie investīcijas kapitāla konti, ir šādas pārejas fiskālās izmaksas. Pirmkārt, dalībniekiem pārejot uz jaunu sistēmu, rodas finanšu “plaisa” vecajā shēmā (operacionālais deficīts), jo sociālās apdrošināšanas maksājumus pārnes no vienas sistēmas uz otru. Čīlē šī izmaksu kategorija 1984. gadā veidoja ļoti lielu IKP daļu, sasniedzot 4,7% punktus no IKP. Otrkārt, valdība maksāja kompensācijas tiem strādājošiem, kuri pārgāja no vecās sistēmas uz jauno, par iemaksām, ko tie līdz šim veica saskaņā ar veco pensijas sistēmu. Un visbeidzot – vēl viens pensiju izmaksu postenis, ko sedza valdība un kas sakrita ar diviem iepriekšējiem, bet nebija atkarīgs no pārejas kā tādas, radās no izmaksām, kas saistītas ar solidaritātes līmeni (Shelton, 2012). Čīles 2008. gada pensiju reforma ievērojami samazināja nevienlīdzību Čīles vecuma pensiju sistēmā un nostiprināja budžetu ilgtermiņa perspektīvā, tomēr reformai neizdevās atrisināt vienu hronisku problēmu – nodrošināt visiem strādniekiem atbilstošu sociālās apdrošināšanas segumu, kāds eksistēja pirms reformas. Bažas radīja pārāk augstas pensiju fondu pārvaldīšanas maksas un komisijas, kas saistītas ar individuālo kontu pārvaldīšanas pakalpojumiem. Administrēšanas maksa samazina kontu turētāju ieguldījumu ieņēmumus – ar laiku strādājošā konta atlikums sarūk un tā rezultātā samazinās arī izmaksājamās pensijas summa. Pensiju plānu uzturēšanas izmaksas savā veidā sedz paši pensiju plānu dalībnieki – ar fiksētu maksu vai atbilstoši samazinātu gala rezultātā izmaksājamo papildpensijas kapitālu. Šādas maksas var tikt noteiktas dažādi – gan kā fiksētu komisijas maksu, gan procentuāli no veikto iemaksu apmēra, gan procentuāli no pensiju plāna aktīviem. Pēdējā gadījumā, piemēram, redzams, ka 1% liela maksa 40 gadu laika periodā ir 82 aptuveni 20% no uzkrātajiem līdzekļiem; tā ir ievērojama summa, ko papildpensijas saņēmējs galarezultātā samaksā līdzekļu pārvaldītājam (OECD, 2013). Svarīgs aspekts attiecībā uz fondētajām pensijām ir to atkarība no finanšu tirgiem – tie var augt un arī strauji krist uz leju, tajā pašā laikā fondēto pensiju uzkrājumu pārvaldītāji neuzņemas atbildību par finanšu tirgu svārstību ietekmi. Kā rāda Čīles pieredze, tad zemu vai pat negatīvu ieņēmumu rezultātā laikā periodā no 1995. līdz 1998. gadam savienojumā ar lielām administrēšanas izmaksām Čīlē daudzi pensiju plāni faktiski bija zaudējuši savu naudu. 1998. gadā Čīles valdība lūdza sabiedrību izskatīt iespēju neiet pensijā līdz tirgus atveseļošanas brīdim (Melguizo, Muñoz, Tuesta un Vial, 2009). Kā uzskata M. Orenšteins: “Tomēr ne tikai finanšu tirgus atdeve ir ļoti neskaidra un mainīga, bet pensiju padarīšana par atkarīgu no individuāliem uzkrājumiem un ieguldījumu atdeves – nevis uz vidējās algas pieauguma kā PAYG pensiju sistēmās – būtiski maina veidu, kādā tiek sadalīta bagātība un ienākumi” (Orenstein, 2011). Čīles prezidentes Mišelas Bačeletas (Michelle Bachelet) valdības laikā pensiju sistēmas reformai 2008. gadā bija jārisina visaktuālākās problēmas: jānostiprina 1. līmenis (minimālās pensijas), jāpalielina sistēmas segums un iemaksu blīvums, jāpanāk lielāka dzimumu līdztiesība un vienlīdzība, jāuzlabo konkurence un jāsamazina izmaksas, nodrošinot labvēlīgākus nosacījumus investēšanai, un daži citi vispārēja rakstura jautājumi (piemēram, labāka finanšu izglītība un brīvprātīgi veikto pensiju uzkrājumu paplašināšana) (Melguizo, Muñoz, Tuesta un Vial, 2009). Promocijas darba autore, pētot Čīles pensiju reformas gaitu un rezultātus, secina: 1. Pāreja uz noteikto iemaksu vecuma pensiju shēmu (DC) automātiski nenodrošina valsts makroekonomisko rezultātu uzlabošanos. 2. Čīles pieredze parādīja, ka pensiju reforma ir dārga, jo fiskālās izmaksas pārejai no vienas pensiju sistēmas uz citu pensiju sistēmu ir augstas. 3. Jāņem vērā DC pensiju shēmas pārvaldības riski: 3.1. neprofesionālas, negodprātīgas un/vai riskantas pensiju līdzekļu pārvaldības iespējamība ieguldījumu pārvaldes sabiedrībās; 3.2. sabiedrības zināšanas un izpratne par privāto pensiju fondu darbību, finanšu ieguldījumu politiku. Pensiju fonda dalībnieks uzņemas 100% atbildību par izvēlēto ieguldījumu politiku. Sabiedrība jāizglīto, lai tā būtu spējīga pieņemt izsvērtus lēmumus, apzinoties ieguldījumu riskus. 4. Valdībai ir jāizstrādā pensiju fondu regulējošie normatīvie akti, kontroles mehānisms, jānosaka pensiju fondu pārvaldīšanas maksas un komisijas pieļaujamais līmenis. Kā zināms, administrēšanas maksa samazina kontu turētāju ieguldījumu ieņēmumus – ar laiku 83 strādājošā konta atlikums sarūk, un tā rezultātā samazinās arī izmaksājamās pensijas summa. 5. Valdībai jāparedz mehānisms minimālo pensiju nodrošināšanai no valsts budžeta, jo DC sistēma neparedz finanšu līdzekļu pārdali. 6. Jāņem vērā, ka DC pensiju sistēma nenodrošina dzimumu līdztiesību un vienlīdzību un ir netaisnīga pret zema atalgojuma saņēmējiem. 7. Svarīgs valdības uzdevums un pienākums ir realizēt pensiju fondu uzraudzību un pensiju plānu dalībnieku uzkrājumu aizsardzību. Ekonomiskā un finanšu krīze. Globālā finanšu krīze 2008.–2010. gadā risinājās trīs dažādos posmos: finanšu krīze 2008. gadā, plaša ekonomikas lejupslīde 2009. gadā, un Grieķijas krīze un no tās izrietošā budžeta spriedze ES 2010. gadā (Natali, 2010). Literatūrā par pensiju politiku pastāv plaša vienprātība par to, ka pensiju programmas (gan valsts, gan privātajā sektorā) nav pasargātas no ekonomiskās lejupslīdes un finanšu krīzes sekām. Tomēr globālā finanšu krīze parādīja pensiju sistēmu vājās un stiprās puses, tajā skaitā DC vecuma pensiju shēmu pensiju jutīgumu pret finanšu tirgus svārstībām. Tiek lēsts, ka 2008. gadā privātie pensiju fondi zaudēja aptuveni 23% no pirmskrīzes vērtējumiem. Tas galvenokārt bija saistīts ar strauju kapitāla ieguldījumu vērtības kritumu (Whitehouse, 2009). Savukārt Āzijas Attīstības bankas ziņojumā tiek lēsts, ka pasaules akciju tirgus vērtējums 2008. gadā samazinājās par 28,7 triljoniem ASV dolāru (Shamim, 2009) vai aptuveni uz pusi saskaņā ar citu pētījumu, ko veica Makkinsija Globālais institūts (McKinsey Global Institute) (Roxburgh et al., 2009). Arī Latvijas fondētie pensiju fondi zaudēja 11,5% no savas vērtības, kamēr inflācija sasniedza 14,5% līmeni (Pukis un Dundure, 2012). Globālā finanšu krīze lika mainīt valstu attieksmi attiecībā uz finanšu tirgu dzīvotspēju kā alternatīvu pensiju nodrošinājumam no valsts puses. Džozefs Štiglics savos pētījumos vērš uzmanību uz to, ka brīvā tirgus kapitālisma modelis ir balstīts uz vairākiem faktiskiem un cēloņsakarīgiem apgalvojumiem, kas pēkšņi kļuva apšaubāmi daudziem: ka tirgus vienmēr ir efektīvāks par valsti, ka tirgus pārdala līdzekļus efektīvāk nekā valsts, ka tirgus retāk kļūdās pretstatā valstij, ka tirgus ir pašregulējošs un ka valsts iejaukšanās ir kropļojoša un jāsamazina līdz minimumam (Stiglitz, 2010). Šī koncepcija ir balstīta uz idejām, ka tirgus var nodrošināt ar ienākumiem saistītas pensijas efektīvāk nekā valsts un ka privātie uzņēmumi ir labāki pensiju fondu pārvadītāji nekā valsts. Visā pasaulē šīs idejas tiek pārskatītas. Šis jaunais ideoloģiskais klimats neapšaubāmi ir padarījis pensiju privatizācijas aizstāvību sarežģītu. Arī tad, kad tika realizēta pāreja uz noteikto iemaksu (DC) vecuma pensiju shēma, N. Bārs un P. Daimonds (Barr un Diamond, 2009; Barr, 2002b), kā arī citi zinātnieki iebilda pret pensiju pāreju uz DC shēmām, tomēr 20. gadsimta. 90. gados un 21. gadsimta pašā sākumā šī 84 kritika PB un citu starptautisko finanšu institūciju ietvaros netika uzklausīta. Tas mainījās, kad 1999. gadā tā laika PB vecākais ekonomists Džozefs Štiglics sponsorēja konferenci, kas mērķēja uz Bankas pensiju privatizācijas aizstāvības kampaņas mazināšanu. Tā rezultātā tapa ASV ekonomista Pītera Ozaga (Peter R. Orszag) un Džozefa Štiglica raksts “Pārdomājot pensiju reformu: desmit mīti par sociālā nodrošinājuma sistēmām” (“Rethinking pension reform: Ten myths about social security systems”), apgalvojot, ka pensiju privatizāciju popularizējošā kampaņa bija balstīta uz desmit mītiem, kurus nepieciešams atmaskot (Orszag un Stiglitz, 1999). 1. pielikumā autores apkopoti desmit makroekonomiskie, mikroekonomiskie un politiski ekonomiskie mīti, kas balstās uz jau minēto P. Ozaga un Dž. Štiglica rakstu. Taču Dž. Štiglics nebija vienīgais, kurš parādīja, ka pāreja uz fondētajām pensijām nav atslēga pensiju ilgtspējas nodrošināšanai. 2000. gadā britu Londonas Ekonomikas skolas ekonomists Nikolass Bārs iepazīstināja ar savu grāmatu “Pensiju reformēšana: mīti, patiesības un politikas izvēles” (“Reforming pensions: Myths, truths, and policy choices”). Viņš arī izvēlējās desmit mītus, iedalot tos trīs grupās: makroekonomiskie: 1. fondēšana risina nelabvēlīgo demogrāfiju; 2. vienīgais veids pensiju uzkrājumiem ir pirmsfinansēšana; 3. pastāv tieša saikne starp fondēšanu un izaugsmi; 4. finansējums samazina valsts pensiju izdevumus; 5. parādu nomaksāšana vienmēr ir laba politika. Pensiju institucionālais ietvars: 6. fondētajām shēmām ir labāki darba tirgus stimuli; 7. fondētās pensijas diversificē riskus; 8. lielāka izvēle vairo labklājību; 9. fondēšana funkcionē labāk, ja reālais ienesīgums pārsniedz reālo algu pieaugumu. Valdības loma: 10. privātās pensijas neuzliek atbildību valdībai par pensiju biznesu (Barr, 2002b, 5). Lai gan N. Bārs atzīst, ka šajos mītos var būt daļa patiesības, tie tomēr nav pietiekami spēcīgi argumenti par labu pārejai uz pensiju fondētajām shēmām. N. Bārs un ekonomikas zinātnes Nobela prēmijas laureāts P. Daimonds turpināja aizstāvēt savu viedokli attiecībā uz fondētajām shēmām. Vēl viens būtisks pensiju privatizācijas kampaņas šķērslis radās Čīlē, kur kreisi centriskās prezidentes Mišelas Bačeletas valdība 2006. gadā uzsāka nozīmīgu reformu Čīles privātajā pensiju sistēmā. Savā Pensiju reformu komisijas ziņojuma ievadā prezidente paziņoja, ka privatizētā sistēma bija “ar zemu segumu, pastāvēja ļoti maza konkurence un augstas komisijas maksas un tā diskriminē sievietes” (Kay un Sinha, 2008, 7), kas ir gluži neticama atzīšanās valstij, kuras pensiju sistēma tika uzskatīta par starptautisko modeli. Šīs reformas būtiski palielināja pabalstus nabadzīgajiem, sievietēm un 60% pelnītāju, aizstājot iepriekšējo minimālo pensiju ar daudz dāsnāku solidaritātes pensiju (Rofman, Fajnzylber un Herrera, 2008, 36) kopā ar dažādām citām pārmaiņām, kuru mērķis bija samazināt izmaksas un palielināt 85 kapitālu. Čīles reformas izrādījās ļoti populāras un nosūtīja spēcīgu signālu visā pasaulē, ka pārejai uz noteikto iemaksu vecuma pensiju shēmām (DC) ir būtiski trūkumi, kas ir jārisina. Promocijas darba autore secina, ka krīzei kā ļoti sarežģītai situācijai bija būtiska, iespējams, arī ilgstoša ietekme uz globālo pensiju politiku visā pasaulē. Kopš krīzes neviena valsts nav ieviesusi obligātos fondēto pensiju kontus, un dažas, kas vēlējās to darīt, ir atteikušās no šīs domas. Taču krīze nepārliecināja lielāko daļu valstu atteikties no reformām, jo, pirmkārt, pastāv ietekmīgs lobijs no pensiju fondu pārvaldītāju (banku) puses, un, otrkārt, tās ekonomiskās problēmas, kas palīdzēja veicināt pāreju uz fondētajām pensiju shēmām joprojām nav atrisinātas, bet tikai pastiprinājušās krīzes ietekmē. Un tomēr – ekonomiskie, ideoloģiskie un institucionālie iemesli ir tie, kas sekmēja pēkšņu fondēto pensiju shēmu apturēšanu visā pasaulē. Kamēr ekonomiskie faktori, kas attur valstis no pārejas uz fondētajām pensiju shēmām, var tikt pārvarēti ātrāk, ideoloģiskie un institucionālie faktori var izrādīties ilgstoši, un valstis, lemjot par pensiju sistēmas strukturālajām reformām, ņems vērā krīzes mācības. 86 2. VECUMA PENSIJU SISTĒMAS RAKSTUROJUMS LATVIJĀ 2.1. Vecuma pensiju sistēmas reforma Latvijā Sabrūkot Padomju Sociālistisko Republiku Savienībai, Latvijai gandrīz no jauna bija jāizveido sava pensiju sistēma. Padomju gados līdz 1990. gadam, kad tika uzsākta mantotās pensiju sistēmas reforma, strādājošo sociālo apdrošināšanu veica uzņēmumi, iestādes un organizācijas – no strādājošo algām atvilkumi vai iemaksas netika veiktas. Tāpat sociālistiskajām valstīm bija raksturīgs zems pensionēšanās vecums – 55 gadi sievietēm un 60 gadi vīriešiem. Atjaunotā Latvijas valsts šādu pensiju sistēmu nevarēja atļauties, tādēļ pāreja uz demokrātiskai valstij piemērotāku sistēmu notika vairākos piegājienos. Latvija un tās kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija bija vienādi sarežģītā situācijā – tām patstāvīgi gandrīz no jauna bija jāizveido jauna, demokrātiskas valsts vajadzībām atbilstoša pensiju sistēma. Iecere par jauno daudzlīmeņu sistēmu paredzēja apvienot paaudžu solidaritātes principus ar indivīda personisko atbildību par savu ienākumu nodrošināšanu, šādi izlīdzinot demogrāfiskos un finanšu riskus, kas piemīt katram no līmeņiem. Tātad katram indivīdam ir aktīvi jāiesaistās, un to var darīt, pirmkārt, godīgi maksājot sociālos nodokļus no gūtajiem ienākumiem, un, otrkārt, uzkrājot papildpensiju ar 2. un/vai 3. pensiju līmeņa starpniecību. Lai gan nostādnes bija idejiski pareizas, 1990. gada 29. novembrī pieņemtais likums “Par valsts pensijām” (stājās spēkā 1991. gada 1. janvārī) bija nepilnīgs un neatbilda tirgus apstākļiem, līdz ar to tas nebija efektīvs. Tam bija šādi iemesli: a) pastāvēja pārāk daudz priekšlaicīgas pensionēšanās iespēju, kurām nebija pietiekama kompensēšanas mehānisma; b) pensionēšanās vecums bija pārāk zems; c) pensijas izmaksas priekšnosacījums bija darba devēja sava darbinieka labā iemaksātās valstī noteiktās minimālās obligātās iemaksas; d) pensijas apmērs bija piesaistīts strādājošā darba stāžam, nevis veiktajām sociālajām iemaksām (sievietēm – 20, vīriešiem – 25 gadi); e) pensijas apmērs daudzos gadījumos sasniedza 55% no pirmspensionēšanās ienākumu līmeņa. Tika noteikti pensijas griesti – 80% no pirmspensionēšanās ienākumiem. (Vanovska, 2006, 158). Minētie iemesli nestimulēja strādājošos maksāt nodokļus. Ja strauji palielinātos pensionāru skaits, šāda pensiju sistēma nespētu nodrošināt pensijas visiem, kam tā pienāktos, un visa pensiju sistēmas stabilitāte, tās spēja funkcionēt būtu nopietni apdraudēta. Situācijā, kad valsts cīnījās ar grūtībām, pārejot uz tirgus ekonomiku, strauji kritās IKP, kamēr inflācija tikai 87 auga, dāsnā pieeja pensiju nodrošināšanai nespēja funkcionēt un kontekstā ar dzimstības kritumu un sabiedrības novecošanos iezīmēja krīzes tuvošanos. Turpinot strādāt pie jaunās pensiju sistēmas, 1993. gadā tika pieņemts likums “Par valsts pensiju aprēķināšanas kārtību”, kas joprojām noteica, ka valsts budžets ir galvenais pensiju kapitāla avots – pensiju aprēķināšana tika piesaistīta gan strādājošā darba stāžam, gan vidējiem ienākumiem valstī (piemērojot vienoto likmi – 30% no strādājošo iepriekšējā ceturksnī fiksētajiem vidējiem ienākumiem). Šī shēma joprojām saglabāja principu, ka noteicošais lielums pensijas apmēra aprēķinā ir nodarbinātības ilgumam, nevis personas ienākumu līmenim. Turklāt šajā laikā valstī strauji mainījās demogrāfiskā situācija, kas iezīmēja negatīvo tendenci, ka valsts budžets viens pats nespēs apmierināt arvien pieaugošā pensionāru skaita vajadzības pēc nodrošinātām vecumdienām. Arvien vairāk apzinoties jaunās pensiju sistēmas trūkumus, saasinājās diskusijas par izmaiņu nepieciešamību. Latvijas pensiju sistēmai nozīmīgs bija 1993. gads, kad par jauno Labklājības ministru tika iecelts Jānis Ritenis. Ministra aizstāvētā ideja, ka Latvijai ir jāvirzās uz tādu pensiju sistēma, kas spēj pati sevi finansēt, guva virsroku politiskajās aprindās. Šīs jaunās idejas saskārās ar spēcīgu pretestību un pret tām iebilda Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Pensionāru federācija un kreisi orientētās partijas. Tās arī kritizēja Vācijas pensiju speciālisti un speciālisti no Pasaules Bankas. Tomēr ideja par virzīšanos uz uzkrājošu sistēmu politiskajās aprindās pakāpeniski ieguva akceptu. Tika pieņemts lēmums izstrādāt pensiju sistēmu, kas saistītu pensijas apmēru ar katra strādājošā individuāli veiktu iemaksu apmēru, tajā skaitā ieviešot obligāto papildpensijas uzkrāšanas shēmu (Vanovska 2006, 160–161). Latvijas valdība 1994. gadā griezās pie Pasaules Bankas ar lūgumu pēc palīdzības – tā lūdza no bankas aizdevumu iecerēto reformu realizācijai. Palīdzība netika liegta, kā rezultātā Latvijā sākās darbs pie jaunas pensiju sistēmas reformēšanas shēmas. PB pensiju eksperts Roberts Holcmans arī deva savu ieguldījumu Latvijas pensiju sistēmas reformēšanā – daži no PB ieteikumiem ir tieši viņa izstrādāti. Latvijas valdības pieņemto pensiju reformas koncepcijas dokumentu galvenokārt izstrādāja Labklājības ministrijas darbinieki ministru Jāņa Riteņa un Andra Bērziņa vadībā; šis dokuments tika iesniegts Latvijas Republikas Saeimā 1994. gada beigās. Pamatidejas, uz ko balstījās jaunā pensiju sistēmas koncepcija, bija šādas:  ir jābūt vienkāršai, skaidrai pieejai, kas nodrošinātu finanšu stabilitāti neatkarīgi no lielām ekonomiska rakstura izmaiņām valstī;  pensiju aprēķins jāveic, balstoties uz precīzi noteiktu formulu, ar kuru ikviens var iepazīties un to izprast; 88  jāņem vērā, ka tā brīža pensionāriem situācija bija sarežģītāka, līdz ar to bija jāparedz vispārējo ienākumu celšanās ikvienam, tajā skaitā pensionāriem;  jāņem vērā un jārēķinās ar vispārējām ekonomiskajām, sociālajām un demogrāfiskajām tendencēm valstī (Vanovska, 2006, 161). Saeimā iesniegtā koncepcija paredzēja izveidot pensiju sistēmu, kas sastāvētu no četriem pensiju sistēmas līmeņiem. Pensiju sistēmas 4. līmenis tiktu veidots kā instruments, kas garantētu papildpensiju cilvēkiem, kas uz reformu ieviešanas brīdi jau bija pensionējušies vai tuvojās pensionēšanās vecumam, bet nepiedalās 2. pensiju līmenī. Izmaksas no 4. līmeņa veidotos no valsts ienākumiem, ko tā gūtu no privatizācijas un citiem papildavotiem (vērtspapīriem u.tml.) (Vanovska, 2006, 163). Lai gan 1995. gada februārī koncepcija Saeimā tika apstiprināta un formāli tā arī netika atsaukta/atcelta, normatīvie akti, kas tās ieviešanas rezultātā tika izstrādāti, paredzēja nedaudz citu pieeju. PB 1994. gada rudenī sazinājās ar Zviedriju un lūdza tās palīdzību Latvijas pensiju sistēmas reformēšanā, kas paredzēja izveidot pensiju sistēmu ar četriem pensiju līmeņiem. Šim nolūkam tika izveidota darba grupa, kurā bija divi Latvijas valsts nozīmētie eksperti un trīs eksperti no Zviedrijas. Kāpēc tieši Zviedrijas? Jo atbilstoši PB rekomendācijām tika pieņemts lēmums jauno pensiju sistēmu veidot, balstoties tieši uz Zviedrijas piemēru un pieredzi, kur PB vadībā jau sešus gadus tika strādāts pie Zviedrijas pensiju sistēmas izstrādes. Atbilstoši Latvijas Labklājības ministrijas veiktajiem aprēķiniem tika plānots, ka pensiju reforma nākamajos 10 gados sniegtu 2% lielu IKP ietaupījumu un ka 1% no IKP tiktu novirzīts privātajiem pensiju fondiem (Vanovska, 2006, 168). Būtiski, ka priekšlikums par pensiju sistēmas 4. līmeni tika noraidīts, kā arī divu fondēto pensiju līmeņu ieviešana izrādījās sarežģīts uzdevums. Sākotnēji tika plānots, ka 2. pensiju līmenis darbu uzsāks 1998. gadā, kad tika pieņemts jaunais likums “Par privātajiem pensiju fondiem” (1997), tomēr faktiski tas notika krietni pēc tam. Finanšu un Labklājības ministriju (sadarbībā ar PB ekspertiem) veiktie aprēķini liecināja, ka valsts sociālās apdrošināšanas budžetā nepietiktu līdzekļu, lai jau no paša sākuma visi apdrošinātie varētu piedalīties 2. pensiju līmenī. Tādēļ tika pieņemts lēmums, ka dalība būs obligāta tikai tiem strādājošajiem, kas jaunā likuma spēkā stāšanās brīdī ir jaunāki par 30 gadiem, savukārt tie, kas būs vecumā no 30 līdz 50 gadiem, varēs izvēlēties, piedalīties vai nē. Šāds lēmums tika pamatots ar to, ka tādējādi tiktu glābts jau minētais sociālās apdrošināšanas budžets, kā arī tika uzsvērts, ka, ieguldot naudu personām vecumā virs 50 gadiem, atdeve nebūtu pietiekama, lai pensionēšanās brīdī nodrošinātu ienākumu aizvietojamību. (Vanovska, 2006, 145). Pensiju reforma Latvijā tika veikta laikā, kad Eiropā un arī citur pasaulē tika reformētas pensiju sistēmas, uzskatot, ka jaunās daudzlīmeņu pensiju sistēmas visi trīs līmeņi stabilizēs 89 viens otru, t.i., tie izlīdzinās iespējamos finansiālos un demogrāfiskos riskus. Realizējot ieceri pāriet no pilnīgas valsts atbildības pensiju nodrošināšanā uz katra strādājošā līdzatbildību, Latvijā tika izveidota pensiju sistēma, ko veido pensiju sistēmas 1. līmenis jeb valsts obligātā nefondēto pensiju shēma, 2. līmenis jeb valsts fondēto pensiju shēma un 3. līmenis jeb privātā brīvprātīgā pensiju shēma. (Vanovska, 2004). Likums “Par valsts pensijām” tika pieņemts 1995. gada 2. novembrī un stājās spēkā no 1996. gada 1. janvāra. Pensiju sistēmas 2. līmenis darbību uzsāka 2001. gada 1. jūlijā, bet 3. pensiju līmenis – 1998. gada jūlijā. (LR Labklājības ministrija, 2012). Latvija bija viena no pirmajām valstīm Centrāleiropā un Austrumeiropā, kas ieviesa daudzlīmeņu vecuma pensiju sistēmu, un pirmā valsts pasaulē, kas ieviesa uz kapitāla uzkrāšanas principiem un paaudžu solidaritātes principiem balstītu nefondēto pensiju shēmu, ko mūsdienās pazīstam kā nosacīto noteikto iemaksu vecuma pensiju shēmu (NDC) (Fox un Palmer, 1999) (vairāk par NDC shēmu promocijas darba 1.4. apakšnodaļā un 3. nodaļā). 2.1. attēls. Latvijas vecuma pensiju sistēma (pēc 2016. gada 1. februāra datiem) Avots: veidojusi autore, balstoties uz VID, 2016; VSAA, 2016.datiem Piezīme. * VSAOI likme pēc 2016. gada 1. februāra datiem. 90 Pensiju sistēmas 1. līmenis jeb valsts obligātā nefondēto pensiju shēma Latvijā darbojas, pamatojoties uz paaudžu solidaritātes principu. Šajā līmenī dalību ņem visi sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēji, kuru veiktie maksājumi tiek izmantoti, lai izmaksātu vecuma pensijas esošajiem pensionāriem. Sociālās iemaksas strādājošajiem 2015. un 2016. gadā ir jāveic 34,09% apmērā no darba ienākumiem, no kuriem 23,59% veic darba devējs, un 10,50% – darba ņēmējs (skat. 2.1. attēlu). Kā redzam 2.1. attēlā, tad, ja darba ņēmējs tiek apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, tad Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likme personām, kurām ir tiesības uz vecuma pensiju, ir 28,75% no kopējās sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes, no kuriem 20% tiek novirzīti vecuma pensiju apdrošināšanai vecuma pensijām un veido konkrētās personas pensijas kapitālu 1. un 2. pensiju līmenī atbilstoši procentuālajam sadalījumam. Skat. 2.3. tabulu “Sociālās apdrošināšanas iemaksu sadalījums starp 1. un 2. pensiju līmeni Latvijā”. Sākot ar 2016. gadu, iemaksas pensiju sistēmas 1. līmenī tiek noteiktas 14% apmērā un iemaksas pensiju sistēmas 2. līmenī tiek noteiktas 6% apmērā. Iemaksas pensiju 3. līmenī darba devēji un darba ņēmēji veic brīvprātīgi. Informācija par sociāli apdrošināto personu veiktajām iemaksām tiek reģistrēta sociālās apdrošināšanas kontā, kur to administrēšanu veic Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra. Likumā “Par valsts pensijām” (1995) 7. pantā tiek noteikti valsts pensiju veidi: 1) vecuma pensija; 2) invaliditātes pensija; 3) apgādnieka zaudējuma pensija. Latvijā vecuma pensijas minimālos apmērus nosaka saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām”. 2.1. tabula. Minimālās vecuma pensijas apmērs (EUR) Latvijā atbilstoši personas sociālās apdrošināšanas stāžam Minimālā vecuma pensija, ja apdrošināšanas stāžs ir no 10 līdz 20 gadiem. 70,43 EUR un invalīdam kopš bērnības – 117,39 EUR Minimālā vecuma pensija, ja apdrošināšanas stāžs ir no 21 līdz 30 gadiem 83,24 EUR un invalīdam kopš bērnības – 138,74 EUR Minimālā vecuma pensija, ja apdrošināšanas stāžs ir lielāks par 30 gadiem No 31 līdz 40 gadiem – 96,05 EUR Invalīdam kopš bērnības – 160,08 EUR No 41 gada un vairāk – 108,85 EUR Invalīdam kopš bērnības – 181,42 EUR Avots: VSAA, 2016 91 Likums paredz, ka vecuma pensijas minimālais apmērs nevar būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu (64,03 EUR; invalīdiem kopš bērnības – 106,72 EUR), kuram piemērojams šāds koeficients: cilvēkiem, kuru apdrošināšanas stāžs ir līdz 20 gadiem – 1,1; cilvēkiem, kuru apdrošināšanas stāžs ir no 21 līdz 30 gadiem – 1,3; cilvēkiem, kuru apdrošināšanas stāžs ir no 31 līdz 40 gadiem – 1,5; cilvēkiem, kuru apdrošināšanas stāžs ir 41 un vairāk gadu – 1,7. Personai izmaksājamo minimālo vecuma pensiju aprēķina, valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu (skat. 2. 1. tabulu) reizinot ar augstāk norādīto koeficientu. Minimālā pensija ir piesaistīta valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta summai, kas kopš 2006. gada nav mainījusies. Minimālās pensijas saņēmēji ir nabadzības riska grupā. Ir nepieciešams pārskatīt minimālās pensijas līmeni, to piesaistot minimālajai darba algai. 2.2. Vecuma pensijas aprēķina metodika, to ietekmējošie faktori un pensiju sistēmas otrā līmeņa darbība Latvijā vecuma pensijas apmēru, kas balstās uz NDC shēmas, ietekmē un veido šādi faktori: 1) pensiju kapitāla indekss; 2) pensijas aprēķina formulā esošais koeficients G (personas vecumam atbilstošs paredzamais mūža ilgums); 3) pensiju piemaksas; 4) pensiju indeksācija. Pensiju aprēķināšanas metodiku Latviju regulē likums “Par valsts pensijām” (1995) . Tas nosaka, ka vecuma pensiju aprēķina, ņemot vērā personas: 1) uzkrāto pensijas kapitālu laikā no 1996. gada 1. janvāra līdz pensijas piešķiršanas mēnesim; 2) vidējo apdrošināšanas iemaksu algu laikā no 1996. līdz 1999. gadam (ieskaitot); 3) apdrošināšanas stāžu līdz 1995. gada 31. decembrim; 4) laika posmu (gados), par kuru no pensijas piešķiršanas gada tiek plānota vecuma pensijas izmaksa. Saskaņā ar likuma “Par valsts pensijām” (1995) 12. pantā noteikto vecuma pensiju aprēķina pēc šādas formulas: (2.1.), kur lietoti apzīmējumi: P – gada pensija, kuras divpadsmitā daļa ir mēneša pensija; G KP  92 K – apdrošinātās personas pensijas kapitāls, ko veido cilvēka personīgajā kontā reģistrētā apdrošināšanas iemaksu summa un ikgadējais kapitāla pieaugums; G – laika posms (gados), par kuru no pensijas piešķiršanas gada tiek plānota vecuma pensijas izmaksa. Pārejas periodā (kamēr ir cilvēki ar darba stāžu līdz 1996. gadam) vecuma pensijas aprēķināšanai tiek izmantota šāda formula (saskaņā ar likuma “Par valsts pensijām” pārejas noteikumu13. pantu): (2.2.), kur lietoti apzīmējumi: Ks – pensijas sākuma kapitāls, ko aprēķina pēc formulas (saskaņā ar likuma “Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 12. un 13. pantu): Ks = Vi x As x 0,2 (2.3.), kur lietoti apzīmējumi: Vi – apdrošinātās personas gada vidējā apdrošināšanas iemaksu alga par laika periodu no 1996. līdz 1999. gadam, par pamatu ņemot:  pensijas sākuma kapitālu (aprēķināts, ņemot vērā personas darba stāžu līdz 1996. gadam un vidējo iemaksu algu laika periodā no 1996. līdz 1999. gadam);  pensijas kapitālu (no 1996. gada 1. janvāra personificētajā kontā reģistrētās sociālās apdrošināšanas iemaksas);  kā arī pensionēšanās vecumu; As – cilvēka apdrošināšanas stāžs līdz 1995. gadam (ieskaitot). Koeficients 0,2 raksturo pensiju apdrošināšanai paredzēto proporciju no sociāli apdrošinātās personas darba ienākumiem. Apdrošināšanas iemaksu algas indekss. Latvijas valsts, izvirzot mērķi izveidot finansiāli stabilu un ekonomiski pamatotu pensiju sistēmu, balstītu uz NDC pensiju aprēķināšanas formulu, realizēja uzdevumu – ieviest pensiju sistēmas līdzsvarojošo mehānismu – apdrošināšanas iemaksu algas indeksu – K (turpmāk - kapitāla indekss). Kapitāla indekss parāda valsts demogrāfiskās un ekonomiskās attīstības tendences, tas ir, sociālo iemaksu veicēju skaita un algu izmaiņas divos secīgos periodos. Tas nozīmē, ka uzkrātais kapitāls (pensijas sākuma kapitāls + pensijas kapitāls pēc 1996. gada) tiek aktualizēts atbilstoši apdrošināšanas iemaksu algu summas izmaiņām valstī. Pensijas kapitāla aktualizācija 1998. gadā, kad pirmo reizi tika noteikta attiecība starp 1997. un 1996. gada ienākumiem, no kuriem tika veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas valstī, kapitāla indekss bija 1,03. Turpmāk katru gadu tiek noteikti apdrošināšanas iemaksu algas indeksi, ņemot vērā divu gadu G KKP s  93 apdrošināšanas iemaksu algu attiecību. Tātad pensijas sākuma kapitāls tiek aktualizēts ar visiem ikgadējiem kapitāla indeksiem, kas noteikti laika periodā no 1996. gada līdz pensionēšanās brīdim. Kapitāla indeksu aprēķina, izmantojot šādu formulu (saskaņā ar 27.03.2007. MK noteikumu Nr. 205 “Apdrošināšanas iemaksu algas indeksa aprēķināšanas un vecuma pensijas kapitāla aktualizācijas kārtība” 5. pantu): (2.4), kur lietoti apzīmējumi: Iti – kapitāla indekss ti gadā; A(ti – 1 1. aug. – ti 31. jūl.) – sociālās apdrošināšanas iemaksu algu summa no (ti – 1) gada 1. augusta līdz ti gada 31. jūlijam; A(ti – 2 1.aug. – ti – 1 31. jūl.) – sociālās apdrošināšanas iemaksu algu summa no (ti – 2) gada 1. augusta līdz (ti – 1) gada 31. jūlijam. Vecuma pensijas kapitāla ikgadējo aktualizāciju ta gadā veic, reizinot periodā no 1996. gada līdz (ta – 2) gadam uzkrāto (aktualizēto) pensijas kapitālu ar kapitāla indeksu, kas noteikts par (ta – 1) gadu. Kopējo aktualizēto pensijas kapitālu, ko piemēro vecuma pensijas piešķiršanai tp gadā, veido noteiktajā kārtībā aktualizētais pensijas kapitāls, iepriekšējā un kārtējā gadā uzkrātais pensijas kapitāls, kā arī aktualizētais pensijas sākuma kapitāls. Šo kapitālu aprēķina, izmantojot šādu formulu (saskaņā ar 27.03.2007. MK noteikumiem Nr. 205. 7. pantu): K = (((K1996 x I1997 + K1997) x I1998 + K1998) x I1999 + ... + Ktp – 2) x Itp – 1 + Ktp – 1 + Ktp + Ks (2.5.), kur lietoti apzīmējumi: K – kopējais aktualizētais pensijas kapitāls; K1996, K1997,. . .., Ktp – 2,Ktp – 1,Ktp – pirms pensijas piešķiršanas katrā attiecīgajā kalendāra gadā (1996, 1997,. . ., tp – 2, tp – 1, tp) uzkrātais pensijas kapitāls, ja tp gadā tiek piešķirta pensija; Ks – pensijas sākuma kapitāls, kas aprēķināts likuma “Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 13. punktā noteiktajā kārtībā, aktualizēts atbilstoši 27.03.2007. gada MK noteikumiem Nr. 205. 8. pantu. Ja laika periodā no 1996. līdz 1999. gadam ir darba stāžs (ir bijis nodarbināts); I1997, I1998,. . .., Itp – 1 – kapitāla indekss, kas noteikts konkrētajam kalendāra gadam (1997,. . ., tp – 1), ja tp gadā tiek piešķirta pensija. Šāds pensijas kapitāla indekss, parādot gan valsts demogrāfiskās, gan ekonomiskās attīstības tendences (sociālo iemaksu veicēju skaita un algu izmaiņu tendences), tika plānots, ka darbojas kā sistēmas finanšu attīstības automātisks stabilizators. Palielinoties ieņēmumiem,    A AI jūūtiaugti jūūtiaugti ti .131..21 ...31..11   94 no kuriem veiktas sociālās iemaksas, attiecīgi lielāks ir ikgadējais piemērojamais pensijas kapitāla indekss un līdz ar to arī valsts uzkrātās saistības pret nākotnes pensionāriem, savukārt šiem ieņēmumiem samazinoties, ikgadējais indekss ir mazāks par nulli, kas attiecīgi samazina valsts tobrīd uzkrātās saistības pret nākotnes pensionāriem. Tādējādi, personai pensionējoties 2012. gadā, tās pensijas sākuma kapitāla aktualizācijai piemērojamais uzkrātais indekss ir vienāds ar visu ikgadējo indeksu reizinājumu, sākot no 1997. līdz 2011. gadam (ieskaitot). Savukārt, pensionējoties 2014. gadā, personas pensijas sākuma kapitāla aktualizācijai piemērojamais uzkrātais indekss ir vienāds ar visu ikgadējo indeksu reizinājumu, sākot no 1997. līdz 2014. gadam (ieskaitot). 2.2. tabula. Pensijas kapitāla indeksi Latvijā (1997.–2014. gads) līdz 2015. gada 18. jūnija grozījumiem likumā “Par valsts pensijām” Gads Kapitāla indekss Gads Kapitāla indekss Gads Kapitāla Indekss 1997. 1,03 1998. 1,12 1999. 1,117 2000. 1,069 2001. 1,0835 2002. 1,0453 2003. 1,1645 2004. 1,1754 2005. 1,1712 2006. 1,2333 2007. 1,3593 2008. 1,3106 2009. 0,9622 2010. 0,7978 2011. 0,9945 2012. 1,0618 2013. 1,0758 2014. 1.0766 Avots: VSAA, 2015 Pieprasot pensiju līdz 2015. gada 31. decembrim, personām, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem, bet kuru ienākumi bijuši zemāki nekā vidēji valstī pensijas sākuma kapitāla aprēķināšanai nozīmīgajos gados (t.i., 1996.–1999. gads), vecuma pensijas aprēķinam tiek izmantota nevis individuālā apdrošināšanas iemaksu alga, bet gan vidējā alga valstī šajā periodā. Novērtējot pensijas kapitāla indeksus (skat. 2.2. tabulu) valsts ekonomiskās attīstības gados, redzams, ka, pieaugot sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēju skaitam un vidējai sociālās apdrošināšanas iemaksu algai, atbilstoši augsti bija arī attiecīgajos gados aprēķinātie pensijas kapitālam piemērojamie ikgadējie indeksi, it īpaši izceļas 2007. gada indekss 1,3593 un 2008. gada indekss 1,3106. Savukārt valsts ekonomiskās un finanšu krīzes izraisītais sociālās apdrošināšanas iemaksu algu samazinājums un sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēju skaita samazinājums 95 šos indeksus attiecīgajos gados ir ietekmējis negatīvi. Ekonomiskās krīzes ietekmē pensijas kapitāla indekss 2010. gadā nokritās līdz 0,7978. Kapitāla indekss no 2009. līdz 2011. gadam bija mazāks par “1”, pensijas kapitāls neaug. Tam bija negatīva ietekme arī uz pensiju līmeni visiem nākamajiem pensionāriem. Ja indekss ir viens, kapitāls nemainās. Ja indekss ir lielāks par vienu, kapitāls palielinās. Pensijas kapitāla aktualizācija ir vienreizējs pasākums, kuru veic tikai vecuma pensijas apmēra aprēķināšanas brīdī, un tā uz visu atlikušo mūžu ietekmē cilvēka vecuma pensijas apmēru. Cilvēkiem ar vienādu darba stāžu un līdzīgām algām tika aprēķinātas būtiski atšķirīgas pensijas, kuru apmērs atkarīgs no tā, kurā gadā cilvēks aizgājis pensijā. Ja valsts ir atzinusi, ka katrai personai ir tiesības saņemt tādu pensiju, kādu persona ir nopelnījusi ar savām sociālajām iemaksām un darba stāžu, tad valstij ir jāspēj garantēt šī principa ievērošanu. Analizējot likuma “Par valsts pensijām” (1995) 12. panta pirmās daļas grozījumus, autore nonāca pie secinājuma, ka no 1996. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 18. jūlijam attiecībā uz kapitāla indeksu spēkā bija norma “ikgadējā pensiju kapitāla pieaugums”, tas nozīmē, ka valsts apņemas nodrošināt pensijas kapitāla pieaugumu ikvienai personai, kura ir pensionējusies, pamatojoties uz likuma “Par valsts pensijām” 12. panta pirmās daļas redakciju, kas bija spēkā līdz 2012. gada 18. jūlijam. Šāds likuma formulējums pēc būtības personai radīja tiesisko paļāvību, ka netiks piemērots kapitāla samazinājums. Piemērojot negatīvu kapitāla indeksu cilvēkiem, kuri pensionējās pēc 2012. gada 18. jūlija, tika pārkāpts tiesiskās paļāvības princips. LR Tiesībsarga birojs un Latvijas Pensionāru federācija uzsāka aktīvu pensionāru, kuri pensionējās pēc 2010. gada, interešu aizstāvību, norādot, ka negatīvo indeksu piemērošanas dēļ ir cietuši pensionāri, kuri ir pensionējušies 2010., 2011. un 2012. gadā. Krīzes gadu negatīvie indeksi ir samazinājuši arī pensijas kapitālu tiem cilvēkiem, kas pensionējās 2013. un 2014. gadā. Tiesībsargs aicināja Latvijas Republikas Saeimu sešu mēnešu laika veikt grozījumus likumā “Par valsts pensijām”, paredzot, ka, ja ikgadējais apdrošināšanas iemaksu algas indekss ir mazāks par skaitli “1”, apdrošinātās personas pensijas kapitāls un sākuma kapitāls tiek aktualizēts ar indeksu “1”. Savukārt Ministru kabinetu Tiesībsargs aicināja sešu mēnešu laikā izstrādāt kompensējošu mehānismu, ar kuru tiktu novērstas negatīvo kapitāla indeksu radītās sekas attiecībā uz pensionāriem, kuriem šobrīd ar negatīvo kapitāla indeksu piemērošanu ir ierobežotas pamattiesības, lai tādējādi tiktu novērstas negatīvo kapitāla indeksu nelabvēlīgās sekas attiecībā uz nākotnes pensionāriem (LR Tiesībsargs, 2014). Tiesībsarga, pensionāru un sabiedrības spiedienas rezultātā Labklājības ministrija izstrādāja grozījumus likumā “Par valsts pensijām” (1995) 12. panta pirmajā un ceturtajā daļā, 96 kas Ministru kabineta sēdē 2015. gada 19. maijā tika atbalstīts (prot. Nr. 25 47.§) un Latvijas republikas Saeimā tika pieņemts 2015. gada 18. jūnijā. 12. panta pirmā daļa tika papildināta ar apdrošināšanas iemaksu algas indeksa apmēra ierobežojumu: “K – apdrošinātās personas pensijas kapitāls, kas reģistrēts šīs personas personīgajā kontā un aktualizēts, ņemot vērā ikgadējos apdrošināšanas iemaksu algas indeksus. Ikgadējā apdrošināšanas iemaksu algas indeksa noteikšanā piemēro apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma robežu, kas nepārsniedz 15 procentus”. Tika papildināts 12. pants ar ceturto daļu šādā redakcijā: “Ja atbilstoši šā panta pirmajai daļai pensijas kapitāla aktualizācijai aprēķinātais ikgadējais apdrošināšanas iemaksu algas indekss ir mazāks par skaitli “1”, pensijas kapitāla aktualizācijai piemēro indeksu “1”. Gadam, kurā pensijas kapitāla indeksācijai aprēķinātais indekss ir mazāks par skaitli “1”, sekojošajos gados, kuros pensijas kapitāla aktualizācijai aprēķinātais indekss ir lielāks par skaitli “1”, tas tiek aizstāts ar indeksu “1” līdz gadam, kad iepriekšējo gadu negatīvo un tiem sekojošo pozitīvo indeksu reizinājums ir lielāks par skaitli “1”. Šajā gadā pensijas kapitāla aktualizācijai piemēro apdrošināšanas iemaksu algas indeksu, ko veido iepriekšējo gadu negatīvo un tiem sekojošo pozitīvo indeksu reizinājums.” Apdrošināšanas iemaksu algas indeksi, atbilstoši grozījumiem likumā “Par valsts pensijām”, sākot ar 2009. gadu un līdz 2015. gadam ir aizstāti ar indeksu “1” (grozījumi likumā “Par valsts pensijām”, 2015). Apdrošināšanas iemaksu algas indeksu izlīdzināšanas rezultātā no 1996. līdz 2014. gadam (ieskaitot) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra veica pārrēķinu uzkrātajam pensijas kapitālam, ņemot vērā apdrošināšanas iemaksu algas indeksu reizinājuma jaunās vērtības. Promocijas darba autore 2. pielikumā parāda uzkrātā kapitāla salīdzinājumu 2015. gadā, lietojot apdrošināšanas iemaksu algas indeksu vērtības līdz 2015. gada 18. jūnija grozījumiem likumā “Par valsts pensijām”, un 2016. gadā pārrēķinātās, ņemot vērā apdrošināšanas iemaksu algas indeksu jaunās vērtības. Likumdevējs paredz arī pārskatāmo pensiju un to pārskatīšanas nosacījumu sasaisti ar valsts budžeta iespējām. Promocijas darba autore secina, ka no vienas puses - augstāk minētie grozījumi likumā “Par valsts pensijām”, nosakot apdrošināšanas iemaksu algas indeksa robežu “1”, novērš netaisnīgo attieksmi pret pensionāriem, kuru pensijas ietekmēja negatīvs kapitāla indekss. Taču, nosakot ikgadējā apdrošināšanas iemaksu algas indeksa noteikšanā apdrošināšanas iemaksu algu summas reālo pieauguma robežu, kas nepārsniedz 15%, tiek ierobežots pensiju kapitāla pieaugums, kam nākotnē būs negatīva ietekme uz aprēķināto pensiju apmēru. Promocijas darba autore secina, ka kapitāla indeksa svārstības un tā ietekme uz jaunpiešķirtajām pensijām parādīja, ka kapitāla indeksa piemērošanas mehānisms līdzsvarojošo 97 un taisnīguma funkciju veic tikai tad, ja vienlaicīgi atbilstoši ekonomiskajai situācijai notiek arī piešķirto pensiju indeksācija, un gan pensiju kapitāla uzkrāšanas fāzē, gan pensiju saņemšanas fāzē abas puses ir līdzsvarotas. Paredzamais mūža ilgums. Pensijas apmēru mēnesī ietekmē arī pensijas aprēķina formulā esošais koeficients G, ar ko dala uzkrāto pensijas kapitālu. G vērtība ir personas vecumam atbilstošs paredzamais mūža ilgums, kas pensijas piešķiršanas vai pārrēķināšanas gadā ir vienāds ar Centrālās statistikas pārvaldes statistiskajā informācijā “Paredzamais mūža ilgums 40 līdz 90 gadus veciem iedzīvotājiem” attiecīgajam vecumam atbilstošo paredzamā mūža ilguma vidējo rādītāju abiem dzimumiem kopā kalendārajā gadā, kas beidzas gadu pirms tā gada, kurā personai piešķir vai pārrēķina pensiju. Vecuma pensijas aprēķina formula paredz, ka darba mūžā uzkrātais pensijas kapitāls, piešķirot pensiju, tiek vienmērīgi sadalīts pa gadiem visā prognozētajā pensijas izmaksas periodā G. Palielinoties mūža ilgumam, pakāpeniski palielinās arī G, ar kuru tiek dalīts viss uzkrātais vecuma pensijas kapitāls, tādējādi sekmējot naudas līdzekļu pietiekamību visā izmaksu periodā un līdz ar to nodrošinot pensiju shēmas finansiālu stabilitāti ilgtermiņā. Ja G ir lielāks, tad piešķirtās vecuma pensijas apmērs ir mazāks, un otrādi. Līdz šim G vērtības aktualizētas, ņemot vērā Latvijas vadošo demogrāfijas ekspertu viedokli par vīriešu un sieviešu paredzamo mūža ilgumu un tā attīstības tendencēm ilgtermiņā. Latvijas vadošie demogrāfijas eksperti pēdējos gados daudz piesardzīgāk vērtēja paredzamo mūža ilguma ikgadējo pieaugumu, pamatojot to ar smagās ekonomiskās krīzes negatīvo ietekmi attiecībā uz mūža ilguma rādītājiem, kuri varētu neparādīties uzreiz, bet gan ar laika nobīdi. Būtiskas korekcijas mūža ilguma tendencēs varēja uzrādīt arī 2011. gada tautas skaitīšanas rezultāti. G vērtību paaugstināšana vēl straujāk samazinātu no jauna piešķirto vecuma pensiju apmērus. Vecuma pensijas aprēķināšanai piemērojamajos G tika izdarītas izmaiņas aprēķina metodikā, paredzot, ka no 2014. gada konkrētam vecumam piemērojamo G nosaka, balstoties uz CSP datiem. Minētās izmaiņas stājās spēkā no 2014. gada 1. janvāra kā Ministru kabineta noteikumi Nr. 1445 “Noteikumi par pensijas aprēķināšanai piemērojamo plānoto vecuma pensijas izmaksas laika periodu” (2013). Arī turpmāk katram vecumam ir paredzēts plānotais pensijas izmaksas laika posms, ko izmanto pensijas aprēķina formulā. Paredzamā mūža ilguma aprēķinu pamatā ir vīriešu, sieviešu un kopējie mirstības koeficienti piecgažu vecuma grupās (mirušo skaits uz vienu attiecīgā dzimuma un vecuma iedzīvotāju). Vidējais paredzamais mūža ilgums noteikta vecuma iedzīvotājiem ir gadu skaits, kādu vidēji nodzīvotu attiecīgu vecumu sasniegušās personas, ja viņu turpmākās dzīves laikā 98 mirstība katrā vecumā saglabātos aprēķina gada līmenī. 2.2. attēlā, pēc CSP 2015. gada datiem, tiek prognozēts, ka iedzīvotājs 2014. gadā, sākot no 50 gadiem, nodzīvos 28,03 gadus, sasniedzot kopējo mūža ilgumu 78,03 gadu vecumu. 2.2. attēls. Paredzamais kopējais mūža ilgums Latvijā pilnos gados dažādām vecuma grupām laika periodā no 2012. līdz 2014. gadam Avots: veidojusi autore, balstoties uz CSP, 2014.gada datiem Par bāzi ņemot citu vecumu – 55; 60; 65 vai 70 –, mainās arī paredzamais mūža ilgums. CSP nosaka paredzamo mūža ilgumu pilnos gados, arī G vērtības tiek piemērotas pilniem gadiem. G tiek aprēķināts kā vidējais rādītājs vīriešiem un sievietēm, tādējādi nodrošinot dzimumu līdztiesību. Salīdzinot ar šobrīd spēkā esošajām G vērtībām (atbilstoši 16.12.2008. MK noteikumiem Nr. 1046), secināms, ka jaunās G vērtības: no 40 līdz 60 gadiem ir mazākas; 61 gadu vecumā – vienādas;no 61 līdz 80 gadiem – lielākas;no 81 līdz 90 – mazākas. Taču, ja šobrīd vecuma grupā no 61 līdz 80 gadiem G vērtības ir lielākas, tad ilgtermiņā pēc jaunās metodikas aprēķinātās G vērtības (faktiskie dati), salīdzinot ar tādām G vērtībām, ja tās aktualizētu atbilstoši iepriekšējai metodikai (faktiskie dati + nākotnes tendences), būs salīdzinoši mazākas, jo vairs netiks papildus ņemtas vērā nākotnē prognozētās paredzamā mūža ilguma pieauguma tendences. Pētot, paredzamo mūža ilgumu, autore secina, ka jaunā metodika G vērtības noteikšanai, kur G tiek aprēķināts kā vidējais rādītājs vīriešiem un sievietēm, nodrošina dzimumu līdztiesību. Vecuma pensiju piemaksas. Kā autore skaidroja promocijas darba 2.1. apakšnodaļā “Vecuma pensiju sistēmas reforma Latvijā”, sākotnēji Latvijas pensiju sistēmas reformas koncepcijā pensiju sistēmai bija paredzēti četri līmeņi, un 4. pensiju līmenis bija plānots kā pārejas shēma, kur valstij ir jāuzņemas saistības pret pārejas laika paaudzi, veicot piemaksu pie pensijām. Šo piemaksu finansēšanai bija paredzēts izmantot dažādus papildu ienākumu avotus: līdzekļus no privatizācijas, valsts budžeta dotācijas, valsts iekšējos aizņēmumus, ārvalstu 99 kredītus u.c. Tā kā finansējums no minētajiem avotiem netika nodrošināts, 4. pensiju līmenis 1996. gadā pensiju reformas ietvaros netika ieviests. Nosacīti 4. līmenis tika ieviests tikai 2006. gadā no valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta līdzekļiem (t.i., esošās iemaksu likmes – 33,09% ietvaros). (VSAA, 2007). Sākot no 2006. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 31. decembrim Latvijā dzīvojošiem vecuma pensijas saņēmējiem par katru apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim, piešķirot pensiju, ņēma vērā piešķirtās piemaksas. Lai sekmētu virzību uz pietiekamu pensiju nodrošināšanu, 2008. gada 19. jūnijā Saeima pieņēma grozījumus likumā “Par valsts pensijām”, (kas noteica, ka minētās piemaksas apmērs no 2009. gada 1. janvāra tiek palielināts līdz 1,00 EUR (iepriekšējo 0,57 EUR vietā) par katru līdz 1996. gadam nostrādāto gadu. No 2009. gada paplašinās arī piemaksu saņēmēju loks. Šo piemaksu saņēma visi vecuma un invaliditātes pensijas saņēmēji. Tādējādi daļa no valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta līdzekļiem no 2006. gada tika novirzīti pensiju apmēra palielināšanai. 2010. gada beigās speciālā budžeta finansiālā bilance bija negatīva: –477,80 milj. EUR, tajā skaitā valsts pensiju speciālā budžeta bilance: –390,72 milj. EUR (VSAA, 2011). Lai samazinātu speciālā budžeta deficītu saskaņā ar 2010. gada 9. aprīļa Ministru kabineta rīkojumu Nr. 203 “Par Latvijas Stratēģiskās attīstības plānu 2010.–2013. gadam”, kur plāna pasākums Nr. 1.1.1.5. noteica “Sagatavot izmaiņas sociālās apdrošināšanas sistēmā, lai nodrošinātu sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtspēju”. Tika izstrādāta koncepcija par sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti ilgtermiņā, kur viens no pasākumiem paredzēja pārtraukt piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijām piešķiršanu jaunpiešķirtajām pensijām, sākot no 2012. gada 1. janvāra. No 2012. gada 1. janvāra tika pārtraukta piemaksu piešķiršana jaunpiešķirtajām vecuma un invaliditātes pensijām. Nosakot piemaksas, likumdevēja mērķis bija sekmēt virzību uz pietiekamu pensiju nodrošinājumu, taču, no 2012. gada 1. janvāra pārtraucot piemaksu piešķiršanu, vecuma kohorta, kas dzimuši laikā periodā no 1950. līdz 1955. gadam, izjutīs negatīvu ietekmi uz tiem aprēķināto pensijas apmēru. Vidējais jaunpiešķirto pensiju samazinājums var sasniegt 23,73 EUR (grozījumi likumā “Par valsts pensijām”, 2010). Promocijas darba autore secina, ka: 1. Realizētajām izmaiņām ir negatīva ietekme uz sagaidāmo pensijas apmēru; 2. Pēc izmaiņu ieviešanas palielinājās priekšlaicīgas pensionēšanās gadījumu skaits, kam ir ietekme uz nodarbinātības līmeni vecuma grupā virs 60 gadiem. 3. Priekšlaicīgās vecuma pensijas proporcija (%) no visām vecuma pensijām: 2008. gadā – 2,8%; 2009. gadā – 4,1%; 2010. gadā – 4,5%, 2011. gadā – 5,3%; 2012. gadā – 4,3%; (VSAA, 2012.) 100 4. Noņemot piemaksu piešķiršanu jaunpiešķirtajām vecuma un invaliditātes pensijām, vēlreiz tiek apliecināts, ka pastāvošā Latvijas pensiju sistēma tiek politiski mainīta, mazinot sabiedrības uzticību pensiju sistēmai; 5. Autores pieeja ir – mainot pensiju aprēķināšanas noteikumus, valsts vecuma pensiju sistēmā ir jāsaglabā saprātīgs līdzsvars starp pilsoņu, valsts un sabiedrības interesēm, tas nozīmē, ka piemaksas par darba stāžu līdz 1996. gadam vajadzēja maksāt līdz 2036. gadam, kad pelnītā atpūtā dosies pēdējie valsts iedzīvotāji, kuri strādājuši pirms 1996. gada. Apkopojot vecuma pensiju aprēķinu ietekmējošos faktorus, jaunpiešķirtās pensijas 2013. gadā ir mazas -vien 224,12 EUR. Salīdzinot ar 2012. gadu, ir vērojams kritums 31,71% apmērā un, salīdzinot ar 2009. gadu, samazinājums sasniedz pat 36,75%. Tikai 2015. gadā jaunpiešķirto pensiju apmērs sasniedza 2009. gada līmeni (CSP, 2015). (skat. 2.3. attēlu). 2.3. attēls. Jaunpiešķirtās vecuma pensijas vidējais apmērs (EUR) Latvijā, 1996.–2015. gads Avots: veidojusi autore, balstoties uz CSP, 1996.-2015. gada datiem Vecuma pensiju saņēmēju skaits, sākot no 1997. līdz 2015. gadam samazinājies par 9,13%, kamēr kopējais pensiju saņēmēju skaits šajā laika periodā ir samazinājies par 12,13%. Veicot izpēti, autore nonāca pie secinājuma, ka pensionāru skaits laika periodā nav būtiski mainījies, taču, samazinoties kopējam iedzīvotāju skaitam, arī vecuma pensiju saņēmēju skaits samazināsies. Pēc 2.4. attēla diagrammas var izrēķināt, ka laika periodā no 2005. līdz 2015. gadam vecuma pensiju saņēmēju skaits ir samazinājies par 1,87%. 101 2.4. attēls. Kopējais pensiju un vecuma pensiju saņēmēju skaits (tūkst.) Latvijā, 1997.– 2015. gada beigas Avots: veidojusi autore, balstoties uz CSP, 1997.- 2015. gada datiem Vecuma pensionāru skaits 2013. gadā attiecībā pret 2012. gadu samazinājās par 6523 pensiju saņēmējiem. Satraucoši ir dati, ko iegūstam, novērtējot pensiju saņēmēju sadalījumu pēc pensiju lieluma. (skat.2.5.attēlu). 2.5. attēls. Pensionāru skaita sadalījums Latvijā 2015. gadā pēc pensijas vidējā apmēra (EUR) Avots: veidojusi autore, balstoties uz CSP, 2015.gada datiem Lielākajai daļai Latvijas pensionāru pensijas nesasniedz pat vidējo jaunpiešķirtās pensijas apmēru. Autores apkopotie dati (skat. 2.5. attēlu), uzskatāmi parāda, ka 2015. gadā 4896 pensionāri Latvijā saņēma vecuma pensiju līdz 70,00 EUR, un 27 481 pensionāru saņēma pensiju līdz 150 EUR, tādējādi nokļūstot nabadzības riska grupā. Pensiju virs 150 EUR un līdz 102 200 EUR saņēma 23 484 pensionāri. Lielākais pensionāru skaits 272 963 saņēma pensiju virs 200 EUR un līdz 300 EUR. Vairāk nekā 500 EUR saņēma 27 194 pensionāri (CSP, 2015). Vecuma pensiju indeksācija. Vecuma pensiju indeksācija ir instruments pensionāru nabadzības novēršanai vai aizvietojamības līmeņa nodrošināšanai. M. Dorfmana un R. Hinca pieeja attiecībā uz pensiju spēju ilgtermiņā nodrošināt pensionāru dzīves līmeni (Dorfman, Hinz un Robalino, 2009) ir, ka valdībām jānodrošina pilna pensiju indeksācija un aizsardzība darbiniekiem ar zemiem ienākumiem, tiem piedāvājot vienotas likmes minimālās pensijas. Latvijā atbilstoši likumam “Par valsts pensijām” (1995) no 1996. līdz 2002. gadam tika noteikts, ka valsts pensijas tiek pārskatītas – indeksētas ik pēc pusgada, ņemot vērā tikai patēriņa cenu indeksu. Tajā pašā laikā šajā periodā pensiju indeksācijai tika ieviesti papildu nosacījumi: tiek indeksētas pensijas, kuru apmērs nepārsniedz trīs minimālās darba algas un, sākot no 1999. gada, arī ņemot vērā pensijas saņēmēja vecumu (virs 80 gadiem). No 1999. līdz 2002. gadam pensiju indeksācija tiek veikta vienu reizi gadā. Sākot no 2002. gada, minimālās algas nosacījums tiek aizvietots ar valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta līmeni, kas nozīmē, ka tiesības uz pensiju indeksāciju ir mazākam skaitam pensionāru. Sākot no 2002. gada, pensiju indeksācija tiek veikta, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un ne mazāk kā 25% no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma indeksa, kas ir vērtējams pozitīvi. Promocijas darba 3. pielikumā autore ir apkopojusi pensiju indeksācijas izmaiņas, sākot no 1996. līdz 2014. gadam. Kā redzams minētajā pielikumā norādītajos datos, šajā laika posmā Latvijā nepārtraukti tika mainīti indeksācijas nosacījumi. Turpinot ieskatu indeksācijas vēsturē, lielākais pensiju palielinājums, kas radās pensiju indeksācijas rezultātā, bija 2007.–2008. gadā, kad pensijas pieauga attiecīgi par 25,57 EUR un 43,19 EUR. Ekonomiskās krīzes ietekmē 2009. gadā pensiju indeksācija uz trim gadiem tika iesaldēta; tā tika atjaunota 2013. gadā, kad vidējais pensijas apmēra pieaugums vecuma pensijām bija vidēji 7,92 EUR (skat. 3. pielikumu) (LR Labklājības ministrija, 2015). Jāatzīmē, ka NDC shēmas, kuras ir pamatā Latvijas pensiju sistēmai, var indeksēt saskaņā ar algas fonda izaugsmes tempiem. Demogrāfiski stabilā stāvoklī tas ir pielīdzināms situācijai, kad indeksācija notiek ar katra iedzīvotāja algas pieauguma koeficientu. Turklāt pensiju indeksācija ar katra iedzīvotāja algas pieauguma koeficientu saglabā vidējas pensijas apmēru attiecībā pret vidējo algu, kas ir pievilcīga īpatnība. Protams, vienkārša indeksācija, izmantojot nominālo algu uz vienu iedzīvotāju (t.i., reāla alga uz vienu iedzīvotāju plus inflācija), ignorē nepieciešamību koriģēt pabalstus, ņemot vērā pat izmaiņas darbaspēka komponentu mainīgā algas bāzē. Indeksācija ar patēriņu cenu indeksu, kura šobrīd ir dominējošais pabalstu indeksācijas komponents, rada pakāpenisku vidējas pensijas pret vidējas 103 algas attiecības koeficienta samazināšanos. Indeksācija ar cenu saglabā pensiju pirktspēju, bet noved līdz relatīvai nabadzībai trūcīgākos vecos pensionārus. Tāpēc pozitīvi ir novērtējams Latvijā spēkā esošais pensiju indeksācijas regulējums, kas paredz, ka valsts pensijas vai tās daļas apmēru, kas nepārsniedz 50% no iepriekšējā kalendārā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī (noapaļotu līdz veseliem euro), pārskata reizi gadā 1. oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 25% no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem. 2016. gada 10. marta grozījumi likumā “Par valsts pensijām” paredz 25% vietā noteikt 50% no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem (grozījumi likumā “Par valsts pensijām”, 2016). Šī norma stāsies spēkā 2017. gada 1. janvārī. Bez šiem nosacījumiem ir svarīgi arī, līdz kādam pensijas līmenim tie veikta pensiju indeksācija. Un šī izvēle ir politiķu izšķiršanās. Novērtējot vēsturisko pensiju pieaugumu gadu gaitā veiktās pensiju indeksācijas rezultātā, autore secina, ka pensiju pieaugums ir bijis nenozīmīgs un pensiju indeksācija ir bijusi atkarīga no politiķu izvēles, radot augstu politiskā riska pakāpi. Pensiju sistēmas 2. līmenis jeb valsts fondētā pensiju shēma Latvijā tika ieviesta 2001. gada 1. jūlijā. Par valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieku var būt ikviens sociāli apdrošinātais, ja shēmas darbības sākumā – 2001. gada 1. jūlijā – persona nebija vecāka par 50 gadiem. Piedalīšanās 2. pensiju līmenī ir obligāta tām personām, kas līdz 2001. gada 1. jūlijam nebija sasniegušas 30 gadu vecumu (t.i., kas dzimušas pēc 1971. gada 1. jūlija). Ar laiku 2. pensiju līmenī tika iesaistīti visi strādājošie. Savukārt tie, kas shēmas darbības sākumā bija 30– 49 gadu vecumā (t.i., kas dzimuši laika posmā no 1951. gada 2. jūlija līdz 1971. gada 1. jūlijam ieskaitot), 2. pensiju līmenim varēja un joprojām var pievienoties brīvprātīgi (Valsts fondēto pensiju likums, 2000). Jāņem vērā, ka arī tiem strādājošajiem, kuri 2. pensiju līmenī iesaistījās brīvprātīgi, nav tiesību atteikties no dalības šajā līmenī. Pensiju sistēmas 2. līmeņa ietvaros tiek veikti uzkrājumi no personas veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām jau konkrētās personas labā. Valsts fondēto pensiju shēmā 2015. gada 31. decembrī bija reģistrēti 1 254 692 dalībnieki. Straujākais dalībnieku pieaugums bija līdz 2007. gadam (skat. 2.6. attēlu), kad daudzi sociālo apdrošināšanas maksājumu dalībnieki 2. līmenim pievienojās brīvprātīgi. Pēc 2008. gada pieaugums ir mērens atbilstoši jauno tirgus dalībnieku pieaugumam. (FKTK, 2015). 104 2.6. attēls. Valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieku skaits Latvijā, 2001.–2015. gads Avots: veidojusi autore, balstoties uz FKTK, 2001.-2015.gada datiem Papildu iemaksas pie personas 1. pensiju līmeņa ietvaros veicamajām sociālās apdrošināšanas iemaksām nav jāveic – kopējais iemaksu kapitāls (pētījuma veikšanas brīdī – 20% no strādājošā ienākumiem) tiek pārdalītas starp 1. un 2. pensiju līmeni. Kopš daudzlīmeņu pensiju sistēmas Latvijā darbības sākuma šī sadalījuma proporcija ir vairākkārtīgi mainījusies; tas uzskatāmi redzams 2.3. tabulā. 2008. gads bija nozīmīgs ar līdz šim lielāko 2. līmeņa iemaksu likmi – 8%; šim lēcienam bija negatīva fiskālā ietekme uz pensiju sistēmas 1. līmeni. 2.3. tabula. Sociālās apdrošināšanas iemaksu sadalījums starp 1. un 2. pensiju līmeni Latvijā Gadi 1. pensiju līmenis 2. pensiju līmenis 2001.–2006. 18% 2% 2007. 16% 4% 2008. 12% 8% 2009.–2012. 18% 2% 2013.–2014. 16% 4% 2015. 15% 5% 2016. 14% 6% Avots: VSAA, 2016 Sākotnēji 2001. gadā, uzdodot sociālo apdrošināšanas iemaksu sadali starp 1. un 2. līmeni, Latvijas valsts pieeja bija radikāla, nosakot, ka pensijas kapitāla iemaksu pārdales proporcija uz 2010. gadu būs identiska abos līmeņos – 10% pensiju sistēmas 1. līmenī un 10% 105 2. līmenī, 50% no sociālās apdrošināšanas iemaksām nododot privātā sektora valdījumā. Plānotā līdzekļu sadale izraisīja neizpratni no citu ES valstu puses. Vai Latvijas valsts var atļauties tik daudz līdzekļu novirzīt 2. līmenim? Salīdzinājumam: Zviedrijā fondētajās pensiju shēmās no sociālo apdrošināšanas iemaksām tiek novirzīti 4,5%, no kuriem 2,5% tiek segti no sociālās apdrošināšanas iemaksām, atlikušos 2% maksā darba devējs (Palmer, 2000). Turklāt, nosakot tik dāsnu sociālās apdrošināšanas iemaksu sadalījumu par labu fondētajām pensiju shēmām, tas ir pretrunā ar pensiju sistēmas galveno – solidaritātes – principu, kas paredz, ka sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēji ar saviem nodokļu maksājumiem nodrošina pienācīgas vecumdienas tagadējiem pensionāriem. Latvijā vecuma pensiju līmenis ir ļoti zems, savukārt fondēto līdzekļu apjoms turpina pieaugt, kas veicina privāto pensiju fondu un ieguldījumu fondu darbību, nevis uzlabo šodienas pensionāru dzīves līmeni vai attīsta pensiju sistēmu kopumā (Voļskis, 2008). Ekonomiskās krīzes un budžeta deficīta dēļ 2010. gada 30. decembrī tika veikti grozījumi “Valsts fondēto pensiju likumā”, paredzot, ka laika periodā no 2009. līdz 2010. gadam lielākā daļa no sociālās apdrošināšanas iemaksām – 18% – tiks novirzīti šī brīža pensionāru pensijām, tātad 1. pensiju līmenim (grozījumi “Valsts fondēto pensiju likumā”, 2016). Izmaiņas procentuālajā sadalījumā nav pretrunā ar apdrošināšanas principiem, jo jāņem vērā, ka Latvijas pensiju sistēmas 1. līmenis ir balstīts uz nosacītā konta uzkrāšanas principiem un ir individualizēts. Pensiju sistēmas 2. līmeņa mērķis ir pensijas kapitāla palielināšana. Uzkrātās naudas daudzumu 2. līmeņa kontā ietekmē: 1) algas lielums, 2) iemaksu apjoms 2. pensiju līmenī, 3) dalības laiks pensiju 2. pensiju līmenī, 4) peļņa, kas atkarīga no personas izvēlētā fondētās pensijas līdzekļu pārvaldītāja un ieguldījuma plāna, 5) pārvaldītāja izmaksām. Ar iemaksu veicēja izvēlēta, FKTK licencēta un uzraudzīta līdzekļu pārvaldītāja starpniecību daļa no sociālajām iemaksām tiek ieguldīta finanšu un kapitāla tirgū (akcijās, obligācijās, citos vērtspapīros, kā arī banku depozītos). FKTK dati liecina, ka kopumā līdz 2015. gada 31. decembrim valsts fondēto pensiju shēmas ietvaros bija uzkrāti vairāk nekā 2 miljardi 336 miljoni EUR (skat. 2.7. attēlu). Uzkrājumu pieaugums ir tiešā korelācijā ar novirzītajiem finanšu līdzekļiem 2. pensiju līmenī un algas pieaugumu tautsaimniecībā. 106 2.7. attēls. Valsts fondēto pensiju shēmu Latvijā neto aktīvi pārskata perioda beigās (tūkst. EUR), 2001.–2015. gads Avots: veidojusi autore, balstoties uz ts: FKTK,2001.- 2015. gada datiem Valsts fondēto pensiju shēmu līdzekļus 2014. gadā pārvaldīja septiņi privātie līdzekļu pārvaldītāji. Līdzekļu pārvaldītāji 2014. gada pirmajā pusgadā piedāvāja pensiju shēmu dalībniekiem 23 ieguldījumu plānus, un 2014. gada ceturtajā ceturksnī tie bija 20 ieguldījumu plāni (VSAA, 2014): 1. Ar konservatīvu ieguldījumu politiku – astoņi plāni, kas nozīmē, ka nedrīkst būt ieguldījumi kapitāla vērtspapīros, komercsabiedrību akcijās un riska kapitālā. Ar konservatīvu ieguldījumu politiku izvēlas 27,6% valsts fondēto pensiju shēmu dalībnieki. 2. Ar sabalansētu ieguldījumu politiku – četri plāni, kas nozīmē, ka drīkst līdz 25% ieguldīt komercsabiedrību akcijās, kapitāla vērtspapīros un riska kapitālā. Ar sabalansētu ieguldījumu politiku izvēlas 9,5% valsts fondēto pensiju shēmu dalībnieki. 3. Ar aktīvu ieguldījumu politiku – astoņi plāni, kas nozīmē, ka drīkst līdz 50% ieguldīt komercsabiedrību akcijās, kapitāla vērtspapīros un riska kapitālā. Ar aktīvu ieguldījumu politiku izvēlas 62,9% valsts fondēto pensiju shēmu dalībnieki. (VSAA, 2014). Ieguldījumu plāni ir bez garantētām ienesīguma likmēm, tas nozīmē, ka visus ar pensiju plānu ieguldījumiem saistītos riskus uzņemas paši pensiju plāna dalībnieki. Likums paredz, ka ikvienam pensiju sistēmas 2. līmeņa dalībniekam ir tiesības reizi gadā mainīt savas papildpensijas pārvaldītāju, kā arī divas reizes gadā – ieguldījumu plānu viena līdzekļu 107 pārvaldītāja ietvaros, kas teorētiski rada ilūziju, ka pensiju plāna dalībnieks pats piedalās savas pensijas veidošanā. Pensiju sistēmas 2. līmeņa dalībniekiem ir jāizdara izvēle par ieguldījumu plāniem, un šeit saskatāms nepilnīgas informācijas risks, jo pārsvarā pensiju plānu dalībniekiem nepiemīt zināšanas par finanšu tirgiem. Patērētāju suverenitāte balstās uz pieņēmumu, ka indivīds ir labi informēts, taču, kā norāda zinātnieks N. Bārs (Barr, 2011), arī attīstītajās valstīs daudzi cilvēki nepārzina vērtspapīru tirgu, it īpaši tas attiecas uz vecāka gadagājuma cilvēkiem un sievietēm. Pat situācijā, kad vēsturiski ASV sabiedrība ir labāk informēta, 50% no visas populācijas ir nepietiekamas zināšanas par finanšu tirgiem. Arī finanšu speciālisti nevar tikt uzskatīti par labi informētiem patērētājiem. Lai aizsargātu patērētāju (jo attiecībā uz 2. pensiju līmeni kļūdainai izvēlei ir augstas izmaksas), ir būtisks stingrs pensiju regulēšanas mehānisms. 2.8. attēls. Inflācijas līmenis (%), fondēto pensiju vidējais svērtais ienesīgums gadā (%) un mēneša vidējās neto darba samaksas indekss Latvijā (%), 2005.–2014. gads Avots: veidojusi autore, balstoties uz FKTK, 2005.- 2014; CSP, 2005.- 2014.gada datiem Licencēta līdzekļu pārvaldītāja uzdevums ir ieguldījumus veikt tādā veidā, lai pensijas kapitāls pieaugtu straujāk nekā inflācija un vidējā alga valstī. Uzkrājumus 2. pensiju līmenī 2008. gadā ietekmēja ne tikai negatīvais ienesīgums (–11,5%), bet arī inflācija, kas sasniedza 14,15%, kas savukārt atstāja devalvējošu efektu uz naudas vērtību (skat. 2.8. attēlu). Arī 2011. gadā fondēto pensiju vidējais svērtais ienesīgums bija –1,96%, inflācijas līmenis sasniedza 4,4,%, un mēneša vidējās neto darba samaksas indekss bija 4,5%. Arī 2013. un 2014. gadā mēneša vidējās darba samaksas indekss bija augstāks nekā fondēto pensiju vidējais svērtais ienesīgums gadā. Pētot fondēto pensiju ienesīgumu un inflāciju valstī, Pūķis un Dundure (Pukis un Dundure, 2012, 151) secināja, ka praksē pensiju līmeni ietekmē pilns ekonomiskais cikls, 108 ieskaitot palielināšanas un samazināšanas posmus (parasti maksāšanas periods iekļauj vairākus ekonomiskos ciklus). Ekonomiskās krīzes ir dabiska ekonomiskā cikla sastāvdaļa ar visām izrietošajām sekām. Negatīvie 2. pensiju līmeņa rezultāti 2008. gadā rosināja sabiedrību uzsākt diskusiju par valsts fondēto pensiju apsaimniekošanas nodošanu Valsts kases pārziņā (kā tas bija līdz 2002. gada beigām, kad Valsts kase bija vienīgais līdzekļu pārvaldītājs) vai par daļēju pensiju sistēmas 2. līmeņa darbības apturēšanu, uz kādu laiku pārtraucot iemaksu veikšanu 2. līmenī vai pat pārskatot 2. līmeņa lietderību. Fondēto pensiju shēmu gadījumā svarīgi atzīmēt, ka starp ES dalībvalstīm pensiju reformas rezultātā tikai Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Bulgārijā, Rumānijā, Polijā, Zviedrijā un Ungārijā dalība otrajā pensiju līmenī bija obligāta. Ungārijas valdība 2010. gada maijā pieņēma lēmumu apturēt iemaksas otrajā līmenī, maksājumus novirzot 1. līmenī Pay-as-you-go sistēmā (Simonovits, 2011). Ungārijas piemēram sekoja Polija, un 2014. gadā tika apturētas iemaksas 2. līmeņa pensiju fondos, un 51,5% no kapitāla uzkrājumiem, par kuriem bija iegādāti valsts vērtspapīri, tika novirzīti 1. līmenī (Kicia un Muda, 2015). Dalība 2. pensiju līmenī turpmāk tiek noteikta brīvprātīga. Polijas pensiju 2. līmeņa dalībniekiem lēmumu par dalību vajadzēja pieņemt līdz 2014. gada 31. jūlijam. Turpmāk valsts iemaksas 2. līmenī noteica 2,92% apmērā no sociālās apdrošināšanas likmes, ja dalībnieks brīvprātīgi ir pievienojies 2. līmenim, 16,6% tiek novirzīti 1. līmenim. Ja pensiju dalībnieks izvēlas dalību tikai 1. līmenī, tad visi 19,52% tiek novirzīti 1. līmenī, kuru administrē valsts izveidots sociālās apdrošināšanas institūts ZUS.7 (Kicia un Muda, 2015). Polijas vecuma pensiju sistēma ir balstīta uz NDC pensiju shēmas. Atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, kur ar likumdošanas aktu uzkrājumiem 2. pensiju līmenī ir mantojuma tiesības, Latvijā 2. pensijas līmeņa uzkrājumus ir iespējams mantot, uzticot uzkrājumu turpmāku pārvaldīšanu patstāvīgi izvēlētai apdrošināšanas sabiedrībai, kuras uzdevums ir veikt papildpensijas regulāru izmaksāšanu atbilstoši abpusēji pielīgtajam. Dodoties pensijā, valsts fondēto pensiju shēmas dalībniekiem Latvijā ir tiesības izvēlēties, vai uzkrāto papildpensiju pievienot 1. līmenī uzkrātajam vai uzticēt uzkrājumu pārvaldīšanu apdrošināšanas kompānijām. 2014. gadā pensionējās 9564 pensiju sistēmas 2. līmeņa dalībnieki, kuriem vidējais dalības ilgums ir 8 gadi un 4 mēneši ar vidējo uz vienu dalībnieku uzkrāto kapitālu 1608 EUR, kas ir 4,3 Latvijas valstī noteiktās minimālās algas. Latvijā minimālā alga 2016. gadā ir noteikta 370 EUR. Tikai 329 pensiju sistēmas 2. līmeņa dalībniekiem jeb 3,4% uzkrātais kapitāls bija 7 ZUS – Sociālās apdrošināšanas institūts (Zakład Ubezpieczeń Społecznych), kurš administrē sociālā nodrošinājuma sistēmu. (www.zus.pl.) 109 lielāks par 4500 EUR, jo tiem bija tiesības iegādāties Mūža pensijas apdrošināšanas polisi. (VSAA, 2014) Promocijas darba autores secinājums – Latvijā pensiju sistēmas 2. līmenis ir veidots nedemokrātiski, pat raugoties no liberālisma pozīcijām, jo nodokļu maksātājam tiek uzspiests daļu no samaksātajiem sociālā nodokļa maksājumiem obligātā kārtā nodot pārvaldīšanā trešajām personām bez ienesīguma garantijām un bez tiešas mantošanas tiesībām. 2.3. Vecuma pensiju sistēmas ilgtspējas nodrošināšanas izaicinājumi Vecuma pensiju sistēmas ilgtspējas nodrošinājuma izaicinājumi, kā rāda promocijas darba autores pētījums, ir pensiju sistēmas politiskā, finansiālā un sociālā ilgtspēja. Tātad pensiju sistēmai ir jābūt finansiāli stabilai mainīgajā demogrāfiskajā un ekonomiskajā situācijā, turklāt jānodrošina ienākumu pietiekamību, esot pensijā. Atgriežoties pie vecuma pensiju sistēmu primārajiem mērķiem, tām ir jābūt pienācīgām, pieejamām, ilgtspējīgām, taisnīgām, prognozējamām un stabilām. Autores pieeja ir, ka visi augstāk minētie mērķi ir ilgtspējīgas pensiju sistēmas sastāvdaļa. Pētot katru no šiem mērķiem Latvijas pensiju sistēmas ilgtspējas kontekstā, autore secina, ka pienācīga jeb atbilstoša ir tāda vecuma pensiju sistēma, kas dod labumus, kuri ir pietiekami, lai novērstu vecuma nabadzību valstij raksturīgajā absolūtajā līmenī visas populācijas ietvaros, papildus nodrošinot drošus līdzekļus, kā izlīdzināt dzīves patēriņu lielākajai daļai iedzīvotāju. Esošā pensiju sistēma nenodrošina pietiekamu atalgojuma aizvietojamības līmeni, pieaug pensionāru nabadzības risks. Latvijā ekonomiskā krīze un pēckrīzes periods ir atstājis nopietnas sekas uz iedzīvotāju sociālo situāciju, nabadzības riskam un sociālajai atstumtībai pakļaujot lielu daļu valsts pensionāru. Strauji pieaudzis pensionāru nabadzības risks – 2014. gadā būtiski palielinājies iedzīvotāju vecumā virs 65 gadiem īpatsvars, kuri pakļauti nabadzības riskam - no 27,6% 2013. gadā līdz 34,6% 2014. gadā. Ja persona vecumā virs 65 gadiem dzīvo viena pati, tad nabadzības risks šāda tipa mājsaimniecībai pieauga vēl straujāk – no 51,1% 2013. gadā līdz 67,4% 2014. gadā. (CSP, 2014). Tik strauja izmaiņa izskaidrojama ar nabadzības riska lēcienu. Pieejama – sistēma ir finansiāli stabila un to var uzturēt paredzamu laika posmu ar plašu kopumu pamatotiem pieņēmumiem. NDC tipa pensiju shēma nodrošina zināmu fiskālas stabilitātes līmeni, jo solītais ienesīgums drīzāk rāda PAYG raksturojumus, kas ir programmas pamatā, nodrošinot fiskālo stabilitāti, izmantojot iekšēji atbilstošu ienesīguma likmi. Pieejama nozīmē arī to, ka gadījumos, kad pensija tiek samazināta, ir jānodrošina taisnīgs process un valstij ir pienākums savas saistības sociālo tiesību jomā attiecībā uz vecuma pensijām samērot 110 ar savām ekonomiskajām iespējām, lai garantētu tiesības uz sociālo nodrošinājumu gan pašreizējām, gan arī nākamajām paaudzēm. Taisnīga – sistēma nodrošina līdzekļu pārdali dzīves laikā no bagātajiem uz nabadzīgajiem atbilstoši sabiedrības vēlmēm tādā veidā, ka ārpus pensiju sistēmas netiek radīts papildu nodokļu slogs; un tāda, kas nodrošina vienādu labumu pie vienādām iemaksām. Pensiju sistēma, kas pamatojas uz NDC principu, neparedz izlīdzināšanas mehānismu starp turīgākajiem un trūcīgākajiem, jo sistēma ir balstīta uz sociālās apdrošināšanas iemaksu principa. Taču sistēma nodrošina taisnīgumu attiecībā uz indivīdu. Taisnīguma principu nodrošina tiešā saikne starp iemaksām un pensiju līmeni, jo indivīdi tiek atalgoti ar augstāku pensiju par katru papildus iemaksātu naudas vienību. Katra mazsvarīga vienības iemaksa rada līdzvērtīgas pensijas tiesības. Ilgtspējīga – sistēma ir finansiāli stabila un to var uzturēt paredzamu laika posmu ar plašu kopumu pamatotiem pieņēmumiem. Promocijas darba autore pētījuma 1.3. apakšnodaļā “Vecuma pensiju sistēmas ilgtspēju ietekmējošie faktori” secina, ka būtiski ilgtspējas ietekmējošie faktori ir: zemais dzimstības līmenis, iedzīvotāju emigrācija, sabiedrības novecošanās, nodarbinātības līmenis darba spējīgajā vecumā, pirmspensijas un pensijas vecuma grupās, algu apmērs, no kura ir atkarīgs sociālās apdrošināšanas iemaksu līmenis. Kā pierādīts, tad arī pensiju reformas un ekonomikas cikliskums ir būtisks pensiju sistēmas ilgtspējas ietekmējošais faktors. Valstij ir jāspēj veikt pasākumi ekonomiskās krīzes ietekmes novēršanai, tāpat arī valsts pienākums ir reaģēt uz ekonomikas atlabšanas tendencēm. Latvijā pensiju sistēmas ilgtspēja no fiskālā viedokļa tika nodrošināta tās šaurākajā izpratnē, veicot budžeta konsolidācijas pasākumus, tajā skaitā uz vecuma pensionāru rēķina. Promocijas darba 1.2. apakšnodaļā autore, balstoties uz Globālo investoru alianses pētījuma par Eiropas un ESAO valstu pensiju sistēmu finansiālo ilgtspēju (Allianz Global Investors, 2014) un pensiju sistēmu sociālo ilgtspēju – pensiju pietiekamību (Allianz Global Investors, 2015), parāda, ka finansiāli ilgtspējīga pensiju sistēma nenozīmē, ka tā nodrošina arī pensiju pietiekamību. Latvija, kuras pensiju sistēmas finansiālā ilgtspēja tiek novērtēta kā devītā finansiāli ilgtspējīgākā starp ES un ESAO valstīm, taču attiecībā uz pensiju ienākumu pietiekamības līmeni ieņem tikai 29. pozīciju, kopumā norāda uz zemu pensiju ienākumu līmeni un augstu nabadzības riska līmeni (Allianz Global Investors, 2014). Ir jāatzīmē, ka vienlaicīgi NDC pensiju shēma parādīja vecuma pensiju shēmas ilgtspēju, jo nevienā no Eiropas valstīm, kurās pensiju sistēmas tika balstītas uz NDC principiem, sabiedrībā nenotika diskusija par pensiju sistēmas nomaiņu. Tas norāda uz zināmu sabiedrības atbalstu NDC pensiju shēmām. 111 Prognozējama – pensiju nodrošina sistēma, kurā (i) pensiju aprēķināšanas formula ir noteikta ar likumu un nav pakļauta politiķu vai ierēdņu rīcības brīvībai, (ii) formula ir izstrādāta, lai norobežotu indivīdu no inflācijas un algu korekciju ietekmes pirms pensionēšanās, vai noteiktu iemaksu ieguldījumu politika var norobežot saņēmēju no finansiālas ietekmes uz pabalstiem no aktīvu cenu korekcijas pirms pensionēšanās, un (iii) pensija tiek automātiski indeksēta pensionēšanās laikā, lai pasargātu darba ņēmēju no cenu korekcijas ietekmes. No tiesiskā regulējuma izriet, ka pensiju aprēķināšanas formula ir noteikta ar likumu un nav pakļauta politiķu vai ierēdņu rīcības brīvībai. NDC vecuma pensijas aprēķināšanas formula satur informāciju un definē lielumus, no kuriem ir atkarīga nākotnes pensija. Tie ir: pensijas kapitāla K un Ks aprēķināšanas un aktualizācijas kārtība – kapitāla indeksa noteikšana un kapitāla aktualizēšana, pensiju izmaksas laika posms G. Autore promocijas darba 2.2. apakšnodaļā pētīja vecuma pensiju aprēķināšanas metodoloģiju Latvijā, tajā skaitā, pensiju kapitāla apdrošināšanas iemaksu algas indeksa, piemaksu un vecuma pensiju indeksācijas piemērošanu. Autores secinājums – Latvijā netika īstenoti pensiju prognozējamības mērķi. Lēmumi par pensiju politiku tika balstīti vairāk uz politiskajiem nekā uz ekonomiskajiem apsvērumiem, it īpaši tas attiecas uz pensiju indeksāciju. Stabila (robusta) – sistēma spēj izturēt lielus triecienus, tostarp tādus, kas rodas no ekonomiskām, demogrāfiskām un politiskām svārstībām. Eiropas valstis arī Latvija, kuru pensiju sistēmas balstās uz NDC principu, no valsts viedokļa izturēja ekonomiskās, demogrāfiskās un politiskās svārstības. Tātad sistēma no tāda viedokļa ir stabila, taču stabilitāte tika nodrošināta uz pašreizējo un nākamo pensionāru rēķina. Jāņem vērā, ka Latvijas valsts pensiju sistēma ir būvēta uz liberālās politikas pieejas pamata, kas nozīmē valsts atbildības samazināšanos un indivīda atbildības par savu nākotni palielināšanos. Promocijas darba autore pētījuma 1.4. apakšnodaļā “Valsts un privāto vecuma pensiju shēmu (DB, PS, NDC un DC) ilgtspēja”, analizējot noteikto iemaksu vecuma pensiju shēmu (DC), parādīja, ka pensiju privatizācija nenodrošina pensiju sistēmas ilgtspēju – pensiju pietiekamības un taisnīguma principu ievērošanu visiem sabiedrības locekļiem. Čīles piemērs parādīja, ka ir nepamatoti ekonomiskie apsvērumi par novecojošu sabiedrību finansiālās ilgtspējas fiskālo taupību un finanšu un kapitāla tirgus veicināšanu, lai radītu ekonomisko izaugsmi. Pensiju reformu rezultātā pēdējās desmitgadēs ir samazinājušies valsts pensiju apmēri, pakāpeniski palielināts oficiālais pensionēšanās vecums un veicinātas privāti fondētās pensijas. No pētījuma secināms, ka 2008.–2009. gadu finanšu krīze atklāja fondēto pensiju problemātiku – tās nespēja sniegt gaidīto atdevi. Pētot vecuma pensiju shēmas, realizētās pensiju reformas un NDC pensiju shēmas sasniegtos mērķus, promocijas darba autore nonāca pie secinājuma, ka, lai gan šīs reformas 112 cenšas veicināt ilgtspēju, taču neviena no pensiju shēmām neatrisina politiskos, sociālos, demogrāfiskos un ekonomiskos riskus. Lai atrisinātu augstāk minētos riskus, autore piedāvā pilnveidot nosacīto noteikto iemaksu (NDC) shēmu pensiju ilgtspējas nodrošināšanai. 113 3. NOSACĪTO NOTEIKTO IEMAKSU (NDC) VECUMA PENSIJU PILNVEIDOTĀS SHĒMAS MODELIS PENSIJU ILGTSPĒJAS NODROŠINĀŠANAI 3.1. Nosacīto noteikto iemaksu (NDC) vecuma pensiju pilnveidotais shēmas modelis Nosacīto noteikto iemaksu (notional defined contribution; NDC) galvenais princips, uz kura balstās NDC pensiju shēma, ir iemaksu un pabalstu cieša saikne. Individuālā līmenī NDC pensiju shēma imitē DC shēmas loģiku un nodrošina horizontālu vienlīdzību. Makroekonomiskā līmenī taisnīgums attiecībā uz nākotnes paaudzēm un ilgtermiņa finanšu stabilitāte ir atkarīgi no sistēmas uzbūves (struktūras) un no tā, kā sistēma reaģē uz demogrāfiskām un ekonomiskām izmaiņām. Vecuma pensiju NDC shēmas darbības principus un identificētās nepilnības autore pētīja promocijas darba 1.4. apakšnodaļā “Valsts un privāto vecuma pensiju shēmu (DB, PS, NDC un DC) ilgtspēja”. NDC pensiju shēma var sniegt vēlamos rezultātus tikai tad, ja sistēma ir labi izstrādāta un tiek pareizi īstenota, paredzot:  taisnīguma un solidaritātes principu ievērošanu;  stabilitāti pret demogrāfijas svārstību ietekmi;  stabilitāti ekonomiskās krīzes situācijās;  ekonomiskos stimulus privātpersonām palikt darba tirgū;  motivāciju maksāt nodokļus;  elastību, pieņemot lēmumu par pensionēšanos;  sadales pārredzamību. Lai nodrošinātu NDC vecuma pensiju sistēmas finansiālo, politisko un sociālo ilgtspēju, balstoties uz NDC uzbūves, solidaritātes, taisnīguma un brīvprātības principiem un augstāk minētajiem nosacījumiem, promocijas darba autore piedāvā pilnveidot NDC vecuma pensiju shēmu. Lai īstenotu NDC vecuma pensiju shēmas modeļa izstrādi, ir jāņem vērā, ka:  Pensiju aprēķināšanas formulai ir jāietver solidaritātes princips;  Pensijām un pensiju tiesībām jāatbilst ekonomikas loģikai;  Pensiju tiesībām jābūt caurspīdīgām un koriģēšanas mehānismi ir jāatrunā iepriekš;  Jābūt definētam (un ar likumu noteiktam) procesam, kas ved pie drošāka un paredzamāka iznākuma. Realizētās NDC shēmas modeļa ierobežojumi: 114 1. Netiek aplūkots pensionāra vecuma pensijas minimālais līmenis; 2. Tikai daļēji tiek risināts ar dzimumu saistīts pensiju jautājums; 3. Netiek risināts jautājums par mirušā laulātā pensijas pārdalīšanu pārdzīvojušajam laulātajam. Izstrādājot jaunu, uz NDC principiem balstītu vecuma pensijas aprēķināšanas metodiku un formulas, promocijas darba autore balstās uz nosacīto noteikto iemaksu vecuma pensiju (NDC) shēmas darbības nosacījumiem, papildus ieviešot trešo, septīto un astoto nosacījumu: 1. katram sociālo iemaksu veicējam ir atvērts personīgais konts (nosacītā kapitāla konts), kurā tiek reģistrēta informācija par veiktajām iemaksām; 2. iemaksu likme ienākumiem no darba un pašnodarbinātības visām paaudzēm tiek noteikta vienāda, un maksājumus veic privātpersonas vai darba devēji viņu labā; 3. pensijas kapitāla uzkrāšanas laikā konta atlikumiem tiek piemērots indeksācijas princips – universālais indekss, un tas tiek noteikts katru gadu; 4. visa mūža garumā uz šo kontu tiek veikti nosacītie maksājumi, kuri parāda faktiskās sociālās apdrošināšanas iemaksas; 5. informācija par uzkrājumiem nodrošina atbilstošas pensijas aprēķināšanu, kad cilvēks dodas pensijā; 6. pensionēšanās brīdī uzkrātais nosacītais kapitāls, izmantojot formulu un pamatojoties uz dzīves ilgumu, tiek pārvērsts regulāros pensiju plūsmas maksājumos; 7. piešķirtā pensija tiek indeksēta katru gadu, piemērojot universālo indeksu; 8. pensijas kapitāla uzkrāšanas fāzē un pensiju izmaksas periodā tiek lietots universālais indekss. Piedāvātās NDC vecuma pensiju shēmas pamatelementi ir līdzīgi Zviedrijas un Latvijas NDC modelim, taču piedāvātais risinājums ļauj novērst visas līdz šim zināmās vecuma pensiju shēmas nestabilitātes pret iekšējiem vai ārējiem faktoriem. Lai aprobētu piedāvāto formulu spēju novērst zināmos vecuma pensiju shēmas nestabilitātes iemeslus, promocijas darba autore pārbaudīja pilnveidotās NDC pensiju shēmas formulu darbību un metodiku. Aprēķinu veikšanai autore izmantoja CSP (2015), VSAA (2015) un EUROSTAT (2015) statistikas datus, kā arī Eiropas Komisijas sagatavoto ziņojumu par ES valstīm “The 2015 Ageing Report. Economic and budgetary projections for the 28 EU Member States” (European Commission, 2015a, 337), kur, izmantojot vienotu terminoloģiju, pamatpieņēmumus un vienotu prognozēšanas metodiku, apskatītas ES-28 valstu prognozes. Prognozi par Latviju ir sagatavojušas Kristīne Jakovļeva (LR Finanšu ministrija) un Sandra Stabiņa (LR Labklājības ministrija) (skat. 4. pielikumu). Ziņojumā esošie dati ir par šādiem gadiem: 2013., 2015., 2020., 2030., 2040., 2050., 2060. 115 Tālākais apraksts attiecas tikai uz NDC vecuma pensiju shēmas modeli. Aprakstot autores izstrādāto NDC vecuma pensiju shēmas modeli, autore veido formulas, izmantojot šādus pieraksta principus: 1. mazie burti raksturo atsevišķu pensionāru vai atsevišķu maksātāju; 2. lielie burti raksturo summu pa visu valsti; 3. mazie indeksi raksturo gadu vai kārtas skaitli; 4. augšējie indeksi nav domāti ne summēšanai, ne reizināšanai – tos lieto lieluma raksturošanai. Kā jebkurai vecuma pensiju sistēmas shēmai, pievienojoties NDC shēmai, tās dalībnieks iziet cauri divām fāzēm: darba un pensijas periodam. Darba periodā pensiju shēmas dalībnieks maksā noteiktu sociālo nodokli, kas tiek ieskaitīts dalībnieka virtuālajā kontā. Iemaksas summa ir atkarīga no, pirmkārt, sociālās apdrošināšanas atskaitījuma likmes vecuma pensijām un, otrkārt, dalībnieka atalgojuma. Kārtējā pensiju maksāšanas gadā ar indeksu k sociālā nodokļa (payrole tax) maksātājs i iemaksā vecuma pensiju nodrošināšanai noteiktu atskaitījuma procentu no sava nodokļa (autores veidota formula): (3.1.), kur lietoti apzīmējumi: sik – sociālā nodokļa maksātāja i iemaksa gadā k; wik – sociālā nodokļa maksātāja i apliekamie ienākumi (alga) gadā k; L – atskaitījuma likme no apliekamajiem ienākumiem vecuma pensijām (Latvijas gadījumā tiem, kas nepiedalās fondētās pensijas veidošanā, L = 20%). Sociālās apdrošināšanas summārā iemaksa gada laikā, saskaitot visu tā gada maksātāju iemaksas, būs Sk. Šo summu iespējams pietiekami precīzi prognozēt kārtējam gadam. Lai nodrošinātu sociālās apdrošināšanas budžeta fiskālo līdzsvaru, promocijas darba autore atšķirībā no citiem NDC modeļiem piedāvā nodrošināt ikgadēju iemaksu un izmaksu līdzsvaru. Tas nozīmē, ka izmaksājamā pensiju summa kārtējā maksāšanas gadā, kas sastāv no atsevišķu pensionāru vecuma pensijām, ir vienāda ar sociālās apdrošināšanas iemaksu summu kārtējā maksāšanas gadā, kas sastāv no atsevišķu maksātāju sociālajām iemaksām. Nosakot iemaksu un izmaksu līdzsvara principu, tiek nodrošināts paaudžu solidaritātes princips (autores veidota formula): (3.2.), 116 kur lietoti apzīmējumi: Pk – pensiju summa pensiju maksāšanas gadā k, kas sastāv no atsevišķu pensionāru vecuma pensijām; Sk – summārā sociālas apdrošināšanas iemaksa pensiju maksāšanas gadā k, kas sastāv no atsevišķu maksātāju sociālajām iemaksām. Formulā (3.2.) atšķirībā no vispārpieņemtās maksāšanas kārtības redzams izmaksājamo pensiju summas peldošais raksturs – atkarībā no summārajām iemaksām un pensionāru skaita izmaiņām mainās sociālās apdrošināšanas iemaksas, līdz ar to arī kārtējam pensiju maksāšanas gadam aprēķinātā pensija. Ja strādājošo iemaksas aug, var pieaugt arī iepriekš aprēķinātā pensija, un otrādi. Ja iemaksātā summa samazinās, tad samazinās arī pensija. Līdz šim tradicionāli tiek uzskatīts, ka noteiktu pensijas apmēru cilvēks ir nopelnījis. Šajā gadījumā pensija mainās līdz ar attiecīgās pelnītāju paaudzes nopelnīto. Solidaritāte darbojas, ja ievēro dabisko iedzīvotāju pieaugumu vai samazinājumu un pensiju līmeņa atšķirības viena gada laikā (autores veidotas formulas): (3.2.a), (3.2.b), kur lietoti apzīmējumi: Pk – pensiju summa pensiju maksāšanas gadā k, kas sastāv no atsevišķu pensionāru vecuma pensijām; Sk – summārā sociālas apdrošināšanas iemaksa pensiju maksāšanas gadā k, kas sastāv no atsevišķu maksātāju sociālajām iemaksām; Pk – 1 – pensiju summa pensiju maksāšanas gadā (k – 1), kas sastāv no atsevišķu pensionāru vecuma pensijām; Sk – 1 – summārā sociālas apdrošināšanas iemaksa pensiju maksāšanas gadā (k – 1), kas sastāv no atsevišķu maksātāju sociālajām iemaksām; ∆Pk – parāda pensiju maksāšanas gada pensiju līmeņa atšķirības viena k gada laikā; ∆Pk –1 – parāda pensiju maksāšanas gada pensiju līmeņa atšķirības viena (k – 1) gada laikā. Formulas (3.2.a) un (3.2.b) nepieciešamas, ja pensiju indeksēšana sākas ar budžeta gadu 1. janvārī un indeksēšanai jānodrošina izmaksas nepieciešamajā līmenī gada garumā. Jauno pensionāru skaits un to saņemtās pensijas ir prognozējamas, tas pats attiecas uz mirušo pensionāru pensijām un skaitu. 117 Pašlaik Latvijas pensiju sistēmā pensiju indeksēšana izriet nevis no paaudžu solidaritātes nosacījuma, bet gan no politiķu priekšstatiem par kārtējā budžeta gada prioritātēm. Tāpēc pensionāru pensijas miršanas gadā ir mazākas nekā pensijas jaunajiem pensionāriem (jaunpiešķirtās pensijas). Autores piedāvātajā modelī šis trūkums tiks ievērojami mazināts, tādējādi ar laiku pensiju līmeņi izlīdzināsies un solidaritātes principa precizējumu noteiks galvenokārt demogrāfija. Ir svarīgi noskaidrot, kāda veidojas pensiju izmaksu korekcija, ņemot vērā mirušajiem pensionāriem neizmaksājamās pensijas kārtējā pensiju maksāšanas gadā un jaunajiem pensionāriem izmaksājamās pensijas tajā pašā gadā. Izmaksu korekcijas gada laikā parāda autores veidota (3.2.c) formula: (3.2.c), kur lietoti apzīmējumi: ∆Pk - izmaksājamo pensiju summas starpība starp jaunajiem un mirušajiem pensionāriem; - mirušajiem pensionāriem neizmaksājamās pensijas pensiju maksāšanas gadā k; – jaunajiem pensionāriem izmaksājamās pensijas pensiju maksāšanas gadā k. Lai parādītu iedzīvotāju skaita izmaiņu ietekmi uz pensionāru skaitu, mirušajiem un jaunajiem pensionāriem, autore izmanto Latvijas CSP (2014), VSAA (2014) un EUROSTAT (2014) statistikas datus un Eiropas Komisijas apkopotos datus par ES valstīm (European Commission, 2015a, 337) . Iedzīvotāju skaita prognozes un dati par iedzīvotāju skaitu laika periodā no 2001. līdz 2013. gadam ņemti no CSP: matrica IS0021. Dati par 2014.–2060. gadu ņemti no Eiropas Komisijas ziņojuma (European Commission, 2015a, 337). Tabulā esošā informācija ir par šādiem gadiem: 2013., 2015., 2020., 2030., 2040., 2050., 2060. Iedzīvotāju dinamika pa gadiem (starp dotajiem datiem) tika aprēķināta, izmantojot statistisko metodi – dinamikas rindu vidējo līmeni. (skat.5. pielikuma 1. kolonnu). Dati par vecāka gadagājuma cilvēkiem (65 gadi un vairāk) % no kopējiem iedzīvotājiem ņemti no Eiropas Komisijas ziņojuma (European Commission, 2015a, 337). Tabulā esošie dati ir par šādiem gadiem: 2015., 2020., 2030., 2040., 2050., 2060. Trūkstošie dati tika aprēķināti, izmantojot statistisko metodi – dinamikas rindu vidējo līmeni (skat. 5. pielikuma 2. kolonnu). Dati par pensionāru skaitu laika periodā no 2005. līdz 2014. gadam ņemti no CSP: matrica SD0010. Laika periodam no 2001. līdz 2005. gadam prognoze tika aprēķināta, balstoties uz vidējās vecuma pieauguma tendences. 2015.–2060. gadam dati tika aprēķināti šādi: prognozētais iedzīvotāju skaits konkrētā gadā reizināts ar iedzīvotāju, kuru vecums ir M kP J kP 118 lielāks par 65 gadiem, skaitu % no kopējā iedzīvotāju skaita un dalīts ar 100 (skat. 5. pielikuma 3.kolonnu). Dati par mirušajiem pensionāriem ņemti no VSAA, apkopojot statistikas rādītājus laika periodā no 2001. līdz 2014. gadam. Rādītāji no 2015. gada tika aprēķināti kā reizinājums starp pensionāru skaitu, vidējo aritmētisko attiecību starp vidējo mirušo pensionāru skaitu no 2001. līdz 2014. gadam un vidējo pensionāru skaitu no 2001. līdz 2014. gadam (skat. 5.pielikuma 3. kolonnu). Dati par jaunpienākušiem pensionāriem iegūti no CSP kā īpašs datu pieprasījums par 2008. – 2013. gadu. Dati laika periodos no 2001. līdz 2008. gadam un no 2014. līdz 2060. gadam tika aprēķināti šādi: reizinājums starp pensionāru skaitu, vidējo aritmētisko attiecību starp vidējo jaunpienākušo pensionāru skaitu no 2008. līdz 2013. gadam un vidējo aritmētisko pensionāru skaitu no 2008. līdz 2013. gadam (skat. 5. pielikuma 4. kolonnu). Esošo pensionāru skaits (skat.5. pielikuma 5. kolonnu) tika aprēķināts, no pensionāru skaita (3. kolonna) atņemot mirušo pensionāru skaitu (4. kolonna) un jaunpienākušo pensionāru skaitu (5. kolonna). Visi šie dati balstās uz hipotēzēm par nākotni, un, mainot hipotēzes, tiks iegūti citi dati. No 2001. gada tika izmantoti faktiskie dati; sākot ar 2015. gadu, tiek lietota prognozēšanas metode, aprēķinā izmantojot statistisko metodi – dinamikas rindu vidējo līmeni. Prognozes rezultāti ir atspoguļoti 3.1. attēlā. 3.1. attēls. Pensionāru, mirušo pensionāru, jaunpienākušo un esošo pensionāru skaita prognoze Latvijā no 2001. līdz 2025. gadam Avots: aprēķinājusi un veidojusi autore Prognoze parāda, ka, samazinoties iedzīvotāju skaitam un pieaugot pensionēšanās vecumam, samazinās jauno un esošo pensionāru skaits. Jaunpienākušo un mirušo pensionāru 119 skaita svārstības ir nelielas. Pensionāru skaita izmaiņas un ar to saistītās pensiju summu izmaiņas autore izmanto formulās (3.2.a) un (3.2.b). Pensijas kapitāla uzkrāšana pilnveidotajā NDC vecuma pensiju shēmā. Darba periodā pensiju shēmas dalībnieks atbilstoši formulai (3.1.) maksā noteiktu sociālo nodokli, kurš tiek ieskaitīts dalībnieka virtuālajā kontā, kur uzkrājas katra sociālā nodokļa maksātāja nosacītais pensijas kapitāls. Pensijas kapitāls palielinās katru gadu atbilstoši veiktajām iemaksām un peļņas procentiem, kas tiek aprēķināti uz konta atlikumu. Pilnveidotajā NDC vecuma pensijas shēmā, tāpat kā citās NDC shēmās, katrs sociālā nodokļa maksātājs i ik gadu uzkrāj pensijas kapitālu, palielinot to par savu iemaksu sik, bet agrāk veiktā iemaksa tiek indeksēta. Lai novērstu politisko iejaukšanos un nodrošinātu taisnīgu pieeju gan pensiju kapitāla uzkrāšanas, gan pensiju izmaksas periodā, tiek ieviests universālais indekss Ik, kas tiek lietots gan uzkrājot pensijas kapitālu, gan indeksējot agrāk piešķirto vecuma pensiju. Pensiju kapitālu nodokļa maksātājam i ik gadu uzkrāj pēc formulas (autores veidota formula): (3.3.), kur lietoti apzīmējumi: ki,k + 1 – pensionāra i pensijas kapitāls gadā (k+1); Ik + 1 – universālais indekss pensiju maksāšanas gadā (k+1); kik – pensionāra i uzkrātais pensijas kapitāls gadā k; sik – sociālās apdrošināšanas nodokļa maksātāja i iemaksa gadā k. Universālais ikgadējais indekss. Promocijas darba autore ievieš universālo ikgadējo indeksu, lai novērstu piešķirtās pensijas devalvāciju. Starp darba dzīves laikā uzkrātā kapitāla indeksāciju un pensiju indeksāciju ir cieša saikne. Uzkrātā kapitāla indeksācijai ir tikpat liela nozīme kā pensiju indeksācijai, jo abu uzdevums ir nodrošināt pensionāriem atbilstošu dzīves līmeni. Darba dzīves laikā uzkrātā kapitāla indeksācija ietekmē veidu, kādā pensijas aizvieto darba ienākumus pensionēšanās brīdī, un netiešā veidā nosaka, cik lielā mērā pensionāri ir pakļauti nabadzības riskam. Pensiju indeksācijai ir ārkārtīgi liela nozīme dzīves standarta uzturēšanā pēc aiziešanas pensijā. Ja maksājamās pensijas nebūs pasargātas ar indeksāciju, vecāko cilvēku patēriņa un dzīves līmenis varētu tikt pakļauts nelabvēlīgai inflācijas ietekmei. Pensiju indeksācija nodrošina to ilgtermiņa vērtības saglabāšanu un palīdz izvairīties no periodiskām politiskam debatēm. Cenu indeksācija saglabā pensiju pirktspēju, bet parasti tā ir mazāka, salīdzinot ar algu indeksāciju. Tādēļ cenu indeksācijas gadījumā aizvietošanas likmes ikikkki skIk   11, 120 pensionēšanas gadā tikai daļēji izskaidro pensiju sistēmas atbilstību, jo tas nesedz relatīvu pazeminājumu pensionāra dzīves laikā. Uzkrātā kapitāla indeksācijai un jau piešķirtās pensijas indeksācijai autore piedāvā lietot universālo indeksācijas principu. Tas nozīmē, ka pensiju kapitāla uzkrāšanas fāzē un jau piešķirtās pensijas izmaksas periodā pensija tiek indeksēta pēc vienota indeksa Ik, kuru aprēķina, lietojot (3.4.) formulu. Aprēķinā tiek ņemtas vērā sociālās apdrošināšanas iemaksu summa pensiju maksāšanas un iepriekšējā gadā. Papildus tiek ieviests koeficients αk, kas raksturo demogrāfiskās izmaiņas (skat. formulu (3.5.)). Universālo ikgadējo indeksu aprēķina pēc šādas formulas (autores veidota formula): (3.4.), kur lietoti apzīmējumi: Ik – universālais ikgadējais indekss; Sk – sociālās apdrošināšanas iemaksu summa pensiju maksāšanas gadā k; Sk –1 – sociālās apdrošināšanas iemaksu summa (k-1) gadā; αk - pensionāru skaita izmaiņas pensiju maksāšanas gadā k. Universālā ikgadējā indeksa formula (3.4.) izvērstā veidā (autores veidota formula): (3.4.a), kur lietoti apzīmējumi: Ik – universālais ikgadējais indekss; Sk – sociālās apdrošināšanas iemaksu summa pensiju maksāšanas gadā k; Sk –1 – sociālās apdrošināšanas iemaksu summa (k-1) gadā; – parāda pensiju līmeņa atšķirības viena k gada laikā; – parāda pensiju līmeņa atšķirības viena (k – 1) gada laikā; αk - pensionāru skaita izmaiņas pensiju maksāšanas gadā k. Lielums αk tiek noteikts, ņemot vērā pensionāru skaita izmaiņas kārtējā pensiju maksāšanas gadā k, t.i., tiek ņemta vērā mirušajiem pensionāriem neizmaksājamās pensijas summa noteiktā gadā un jaunajiem pensionāriem izmaksājamās pensijas summa tajā pašā gadā. αk ir mazs lielums, taču tas raksturo demogrāfiskās izmaiņas. Lielums αk aprēķināms pēc formulas (autores veidota formula): 121 (3.5.), kur lietoti apzīmējumi: Sk – sociālās apdrošināšanas iemaksu summa pensiju maksāšanas gadā k; Sk –1 – sociālās apdrošināšanas iemaksu summa (k-1) gadā; ∆Pk – parāda pensiju līmeņa atšķirības viena k gada laikā; ∆Pk – 1 – parāda pensiju līmeņa atšķirības viena (k – 1) gada laikā; Promocijas darba 7. pielikumā autore parāda prognozētos datus: pensionāru skaita, mirušo un jaunpienākušo pensionāru, esošo pensionāru, mēneša vidējās bruto algas pieaugumu Latvijā, vidējo vecuma pensiju, mirušajiem pensionāriem neizmaksāto un jaunajiem pensionāriem izmaksājamo pensiju, un esošo pensionāru izmaksāto pensiju summu. Balstoties uz šiem datiem un lietojot formulas (3.2.c) un (3.5.), autore aprēķināja lielumu αk. Uzskatāmi αk vērtības izmaiņas ir redzamas 3.2. attēlā, kur uz vertikālās ass ir parādītas αk vērtības un uz horizontālās ass ir gadi, sākot no 2002. līdz 2025. gadam. 3.2. attēls. Alfa (α) vērtības izmaiņas Latvijā no 2001. līdz 2025. gadam Avots: aprēķinājusi un veidojusi autore 3.2. attēlā uzskatāmi redzams, ka 3.1. attēlā parādītā pensionāru, mirušo pensionāru, jaunpienākušo un esošo pensionāru skaita prognoze Latvijā no 2001. līdz 2025. gadam ietekmē α vērtību. α vērtība lielākas svārstības uzrāda no 2008. gada līdz 2014.gadam. Tas pamatojams ar to, ka pensiju sistēmu regulējošo tiesību aktu grozījumiem ir tieša ietekme uz pensionāru un jauno pensināru skaitu – plānotā pensionēšanās vecuma palielināšana ietekmēja lēmumu par 122 priekšlaicīgo pensionēšanos, bija vērojams bezdarba pieaugums un īpaši vecuma grupā 50+ arī priekšlaicīgas pensionēšanās pieaugums. Samazinoties iedzīvotāju emigrācijai, pie nemainīgas valsts imigrācijas politikas jaunpienākušo un mirušo pensionāru skaits līdzsvarojas, kas ietekmē arī α vērtību. Ja mērķis ir solidaritātes vienādojumu izpildīt gan pirms, gan pēc pensionēšanās, tad ir jāņem vērā pensionāru skaita izmaiņas un jauno un veco pensionāru pensiju apmēru atšķirības. Solidaritātes nosacījums tiek nodrošināts katru gadu, tādējādi nav vajadzīgi uzkrājumi, aizdodot naudu pamatbudžetam. Formula nodrošina, ka tiek izmaksāts atbilstoši nopelnītajam, turpretī iepriekšējā sistēmā bija risks, ka naudas kādreiz nepietiks. Lai aprēķinātu universālā indeksa vērtību, vispirms ir nepieciešams aprēķināt vidējās bruto darba algas pieauguma tempus. Aprēķini tiek veikti, pieņemot, ka potenciālais IKP pieauguma temps un produktivitātes pieaugums ir vidējs, kas atbilst EK apkopotajiem un publicētajiem datiem (European Commission, 2015a). Promocijas darba autores piedāvātajā NDC vecuma pensiju shēmā būtisks faktors ir valsts ekonomiskā izaugsme, tas ir, IKP pieauguma tempi, produktivitāte un bruto algas pieaugums (EUR) (skat. 4. pielikumu). IKP pieauguma tempi (skat. 4. pielikumu). Datu avots: EK apkopotie dati (European Commisson, 2015a). Tabulā esošie dati ir par 2013., 2015., 2020., 2030., 2040., 2050., 2060.gadu. IKP pieaugums pa gadiem tika aprēķināts, izmantojot statistisko metodi – dinamikas rindu vidējo līmeni. Produktivitātes pieauguma tempi (skat. 4. pielikumu). Datu avots: ziņojums EK apkopotie dati (European Commisson, 2015a). Tabulā esošie dati ir par šādiem gadiem: 2013., 2015., 2020., 2030., 2040., 2050., 2060. Produktivitātes pieaugums pa gadiem tika aprēķināts, izmantojot statistisko metodi – dinamikas rindu vidējo līmeni. Vidējās bruto algas pieauguma tempi (EUR) (skat. 6. pielikumu). Dati par Latvijā vidējo bruto algu (EUR) 2013. gadā tika izmantoti CSP dati: matrica DS0020 (skat. 6. pielikuma 5. kolonnu). Informācijai par ES vidējo bruto algu 2013. gadā tika izmantoti EUROSTAT dati: earn_ses_monthly (EU-28) (skat. 6. pielikuma 6. kolonnu). Dati par 2013. gadu tika aprēķināti, izmantojot statistisko metodi – dinamikas rindu vidējo līmeni kā vidējo pieaugumu starp 2010. un 2016. gadu. Algu prognozes un vidējās bruto algas pieauguma tempi ES-28 un Latvijā, ņemot vērā vidējos IKP pieauguma un produktivitātes pieauguma tempus, ir grafiski parādīti 3.3. attēlā. 2013. gadā Latvijā vidējā bruto alga bija 716 EUR, Eiropas Savienībā – 2184 EUR. 2025. gadā vidējā bruto alga Latvijā tiek prognozēta 1376 EUR apmērā, kamēr Eiropas Savienībā – 2808 EUR. 123 3.3. attēls. Vidējās bruto algas (EUR) mēnesī pieauguma tempi ES-28 un Latvijā, 2013.– 2025. gads Avots: aprēķinājusi un veidojusi autore Universālais ikgadējais indekss. Balstoties uz αk izmaiņām un gada sociālās apdrošināšanas iemaksu summu, tiek aprēķināts universālais ikgadējais indekss. αk aprēķinā izmantoto datu metodika aprakstīta un parādīta 3.2. attēlā. Aprēķinā tiek lietota formula (3.4.), kurā tiek izmantota sociālās apdrošināšanas iemaksu summa kārtējā pensiju maksāšanas gadā un sociālās apdrošināšanas iemaksu summa iepriekšējā gadā. Sociālā apdrošināšanas iemaksas summa tika aprēķināta šādi: tiek aprēķināta gada vidējā bruto alga Latvijā; tiek ņemts vērā nodarbināto skaits vecuma grupā 15–64 gadi un sociālās apdrošināšanas iemaksas 0,2 koeficients. Sociālās apdrošināšanas iemaksas summa ir vienāda ar gada vidējās bruto algas reizinājumu ar nodarbināto skaitu vecuma grupā 15–64, reizinot ar koeficientu 0,2. Universālā indeksa aprēķināšanā izmantotie dati un to prognozes ir parādīti 8. pielikumā. Universālā ikgadējā indeksa vērtības ir parādītas 8. pielikuma 10. kolonnā un izmaiņas attēlotas 3.4. attēlā. Uz vertikālās ass 3.4. attēlā tiek parādītas universālā indeksa vērtības un uz horizontālās ass - gadi, sākot no 2001. līdz 2025. gadam. Universālā indeksa svārstības ir nelielas. Salīdzinot autores aprēķināto universālo ikgadējo indeksu laika periodā no 2001. līdz 2014. gadam ar faktisko valstī esošo pensijas kapitāla indeksu līdz 2015. gada grozījumiem likumā “Par valsts pensijām” (grozījumi likumā “Par valsts pensijām”, 2015), redzams, ka abos gadījumos vērtības ir līdzīgas, taču autores aprēķinā tiek lietots α, kurš parāda demogrāfijas svārstības. 124 3.4. attēls. Universālā ikgadējā indeksa vērtības pie vidējās bruto darba algas, potenciālā IKP un produktivitātes pieauguma vidējiem tempiem Latvijā, sākot no 2001. līdz 2025. gadam Avots: aprēķinājusi un veidojusi autore Pensijas aprēķina formula. Pensijas aprēķina formula ir identiska jau esošajai pensiju aprēķināšanas formulai, kura ir raksturīga Zviedrijas NDC modelim un tiek lietota arī Latvijā (saskaņā ar likuma “Par valsts pensijām” 12. pantu): i iD iD G kp  (3.6.), kur lietoti apzīmējumi: piD –pensionāra i pensija pensionēšanās gadā D; kiD –pensionāra i uzkrātais pensijas kapitāls pensionēšanās gadā D; Gi – pensionāra i vecumam atbilstošais vidējais dzīves ilgums pensionēšanās gadā, neievērojot dzimuma atšķirības. Pensijas uzkrātais kapitāls ki pensionāram i tiek indeksēts, lietojot formulu (3.3.) un autores piedāvāto universālo indeksu Ik. Gi vērtība ir pensionāra i vecumam atbilstošs paredzamais mūža ilgums. Konkrētam vecumam piemērojamo G nosaka, balstoties uz CSP datiem. Paredzamā mūža ilguma aprēķinu pamatā ir vīriešu, sieviešu un kopējā statistiskā prognoze piecgadu vecuma grupās (mirušo skaits uz vienu attiecīgā dzimuma un vecuma iedzīvotāju). Vidējais paredzamais mūža ilgums noteikta vecuma iedzīvotājiem ir gadu skaits, kādu vidēji nodzīvotu attiecīgu vecumu sasniegušās personas, ja viņu turpmākās dzīves laikā mirstība katrā vecumā saglabātos aprēķina gada līmenī. CSP nosaka paredzamo mūža ilgumu pilnos gados. G tiek aprēķināts kā vidējais rādītājs vīriešiem un sievietēm, tādējādi nodrošinot dzimumu līdztiesību. Piešķirtās pensijas indeksācija. Vērtējot pensiju sistēmas sniegtos labumus katram atsevišķam pensiju sistēmas dalībniekam, ir svarīgi, kādu atalgojuma aizvietojamības līmeni 125 pensija nodrošina pensionāram. Latvijā esošā pensiju indeksācija nav prognozējama un politisku iemeslu dēļ bieži mainās. Autore piedāvā turpmāk pensiju ik gadu indeksēt pēc formulas, balstoties uz ieņēmumu un izdevumu prognozi un lietojot universālo indeksu Ik. Ja veidojas prognozes kļūda, tad to var tehniski pārcelt uz nākamā gada aprēķinu, lai laika gaitā kļūda neuzkrātos (autores veidota formula): (3.7), kur lietoti apzīmējumi: pi, k + 1 – pensionāra i pensija (k + 1) gadā (prognoze); Ik + 1 – (k + 1) gada universālais indekss; pi,k – pensionāra i pensija gadā k. Pensiju n-jā gadā pēc pensionēšanās, lietojot universālo pensiju indeksācijas indeksu, aprēķina pēc (3.8.) formulas (autores veidota). Formulā, lai apzīmētu pensijas indeksācijas gadu, lietojot universālo indeksu, tiek ieviests lielais burts D (autores veidota formula). (3.8.), kur lietoti apzīmējumi: pi,D + n – pensionāra i pensija (D + n) gadā pēc pensionēšanās; piD – pensionāra i pensija pensionēšanās gadā D; Im – prognozējamais universālais indekss. Autores piedāvājums lietot universālo indeksu gan pensiju uzkrāšanas fāzē, gan pensiju izmaksas fāzē nodrošina pensiju kapitāla uzkrāšanu un pensiju indeksāciju sasaisti ar valsts ekonomisko attīstību, jo balstās uz IKP, produktivitātes un algu bruto pieaugumu un ņem vērā demogrāfijas izmaiņas valstī. 3.2. Pilnveidotā nosacīto noteikto iemaksu (NDC) vecuma pensiju shēmas modeļa stabilitātes nosacījumi NDC pensiju shēmas stabilitātes nodrošināšanai promocijas darba autore lieto relatīvo algu, kas ņem vērā sociālās apdrošināšanas iemaksu maksātāja apliekamos ienākumus konkrētajā gadā un visu sociālā nodokļa maksātāju vidējo algu šajā gadā.      nD Dm miDnDi Ipp 1 , 126 No iepriekš formulētās NDC vecuma pensiju shēmas izriet, ka ikkatra darba gada ieguldījums pensijas kapitālā ir proporcionāls relatīvajai algai (apliekamajam ienākumam) sociālās apdrošināšanas iemaksu maksātājam i gadā k: Relatīvā alga (apliekamais ienākums) sociālās apdrošināšanas iemaksu maksātājam i gadā k aprēķināma pēc šādas formulas (autores veidota formula): (3.9.), kur lietoti apzīmējumi: rik – relatīvā alga sociālās apdrošināšanas iemaksu maksātājam i gadā k; wik – sociālās apdrošināšanas iemaksu maksātāja i apliekamie ienākumi (alga) gadā k; wk – visu sociālās apdrošināšanas iemaksu maksātāju vidējā alga gadā k. Lai iegūtu lielāku pensiju, jānopelna vairāk, salīdzinot ar citiem tā gada maksātājiem. Lietojot relatīvo algu, tiek samazināta starpība kapitāla uzkrāšanas periodā starp lielo un mazo algu saņēmējiem un notiek horizontālā pārdale, kas daļēji atrisina NDC shēmas nepilnību un samazina starpību starp lielo un mazo algu saņēmējiem. Sociālā nodokļa maksātāja uzkrātais pensijas kapitāls tiek aprēķināts pēc formulas (3.10.) (autores veidota formula):               1 1 1 1 D j D jm m j DiDDiD MMw rrLk ij  (3.10.), kur lietoti apzīmējumi: kID - sociālā nodokļa maksātāja i uzkrātais pensijas kapitāls D gadā; L – atskaitījuma likme no apliekamajiem ienākumiem vecuma pensijām; wD – sociālā nodokļa maksātāja vidējā darba alga D gadā; MD – sociālā nodokļa maksātāju skaits D gadā; (1-αm ) – lielums, kas raksturo pensionāru skaita izmaiņas; Mj – sociālā nodokļa maksātāju skaits j gadā; riD – sociālā nodokļa maksātāja i relatīvā iemaksa pensionēšanās gadā D; rij – sociālā nodokļa maksātāja i relatīvā iemaksa j -jā krāšanas gadā. Formula ietver atskaitījuma likmi no apliekamajiem ienākumiem, kas Latvijas gadījumā, ja pensiju shēmas dalībnieks nepiedalās 2. līmenī, ir 20%. Tiek ņemta vērā sociālā nodokļa maksātāja vidējā alga darba dzīves laikā, sociālā nodokļa maksātāju skaits, lielums, kurš raksturo pensionāru skaita w wr k ik ik  127 izmaiņas, sociālā nodokļa maksātāja relatīvā iemaksa pensionēšanās gadā un iemaksu summa līdz pensionēšanās brīdim. Vidējā relatīvā iemaksa uzkrājuma gados, ņemot vērā sociālā nodokļa maksātāju skaitu, sociālā nodokļa maksāšanas gadu skaitu, sociālā nodokļa maksātāja uzkrāto relatīvo iemaksu summu līdz pensionēšanās brīdim, sociālā nodokļa maksātāju skaitu, lielumu, kurš raksturo pensionāru skaita izmaiņas, un sociālā nodokļa maksātāja vidējo relatīvo iemaksu uzkrājuma gados. Vidējo relatīvo iemaksu uzkrājuma gados aprēķina pēc šādas formulas (autores veidota formula): (3.11.), kur lietoti apzīmējumi: ri – vidējā relatīvā iemaksa maksātājam i; MD – sociālā nodokļa maksātāju skaits gadā D; D – darba dzīves (sociālā nodokļa maksāšanas gadu skaits) ilgums; rij – sociālā nodokļa maksātāja i relatīvā iemaks j-jā gadā; Mj – sociālā nodokļa maksātāju skaits; (1-αm ) - lielums, kas raksturo pensionāru skaita izmaiņas; riD – sociālā nodokļa maksātāja i relatīvā iemaksa pensionēšanās gadā D. Atalgojuma aizvietojamības līmenis, kas tiek aprēķināts attiecībā pret vidējo atalgojumu valstī. Atalgojuma aizvietojamības līmeni autore piedāvā aprēķināt šādi: pensiju gadā D attiecina pret vidējo atalgojumu valstī tajā pašā gadā D, kas ļauj labāk noteikt pensionāra labklājības līmeni (autores veidota formula): (3.12.), kur lietoti apzīmējumi: RiD – sociālā nodokļa maksātāja i atalgojuma aizvietojamības līmenis D gadā; piD – pensionāra i pensija gadā D; wD – vidējais atalgojums valstī gadā D. Atalgojuma aizvietojamības aprēķināšanai pensionēšanās gadā pensionāram tiek ņemta vērā: atskaitījuma likme no apliekamajiem ienākumiem vecuma pensijām un sociālā nodokļa maksāšanas gadu skaits, pensionāra paredzamais vidējais dzīves ilgums pensionēšanās gadā un w p R D iD iD  128 vidējā relatīvā iemaksa uzkrājuma gados. Atalgojuma aizvietojamība pensionāram pensionēšanās gadā tiek aprēķināta pēc formulas (autores veidota formula): G LDrR iD iD iD  (3.13.), kur lietoti apzīmējumi: RiD – sociālā nodokļa maksātāja i atalgojuma aizvietojamības līmenis D gadā; L – atskaitījuma likme no apliekamajiem ienākumiem vecuma pensijām; D – darba dzīves (sociālā nodokļa maksāšanas gadu skaits) ilgums; GiD – pensionāra i paredzamais vidējais dzīves ilgums pensionēšanās gadā D; riD – sociālā nodokļa maksātāja vidējā relatīvā iemaksa uzkrājuma gados. Atalgojuma aizvietojamība pensionēšanās gadā pensionāram (formula (3.13.)): 1. Stimulē indivīda ieinteresētību uzņemties atbildību par savām vecumdienām. Ja kāds dzīves laikā sociālās apdrošināšanas nodokļus ir maksājis divreiz vairāk par vidējo, tad pensija ir divreiz augstāka. Aizvietojamības līmenis var būt gan 0,5, gan 1,0. Ja aizvietojamības līmenis ir zems, tad tiks lietota sociālā pensija, ko šajā darbā autore nepēta. 2. Aizvietojamība tiek noteikta pret vidējo algu valstī, nevis paša sociālā nodokļa maksātāja algu, turklāt vidējo algu valstī solidāri maksājošajiem laikabiedriem. Atalgojuma aizvietojamība pensionāram pēc pensijā nodzīvotiem gadiem. Ir ļoti svarīgi, lai pensionāra pensija pēc pensijā nodzīvotiem gadiem nebūtu devalvējusies, kā tas notiek pašreiz. Tāpēc atalgojuma aizvietojamības līmenis pensionāra miršanas gadā ir ļoti būtisks rādītājs. Arī pensionāra miršanas gadā pensiju salīdzinām ar tā gada vidējo algu. Ja indeksu reizinājums būs tuvu 1, tad pensionāra relatīvie ienākumi būs saglabājušies, kamēr absolūtie ienākumi pensijas saņemšanas laikā pieauguši līdz ar solidaritātes darba algas pieaugumu. Atalgojuma aizvietojamība pensionāram pēc pensijā nodzīvotiem A gadiem aprēķināma pēc šādas formulas (autores veidota formula):      AD Dj j AD D iDADi Iw wRR 1 , (3.14.), kur lietoti apzīmējumi: Ri,D+A – atalgojuma aizvietojamība pensionāram i pēc pensijā nodzīvotiem A gadiem; RiD - atalgojuma aizvietojamība pensionāram i pensionēšanās gadā D; ________ w AD - vidējais atalgojums valstī (D+A) gadā; ________ wD - vidējais atalgojums pensionāram pensionēšanās gadā D; 129 Ij – universālais indekss. Lai aprēķinātu aizvietojamības līmeni pensionāra miršanas gadā, tiek lietots universālais indekss, pēc kura notiek piešķirto pensiju indeksācija, ņemot vērā pensionāra vidējo atalgojumu aizejot pensijā un vidējo atalgojumu valstī (D+A) gadā. Pielietojot autores veidoto 3.14 formulu, ir iespējams noteikt pensionāra labklājības līmeni (D+A) gadā. 3.3. Pilnveidotā nosacīto noteikto iemaksu (NDC) pensiju shēmas modeļa aprobācija Lai parādītu autores pilveidotās nosacīto noteikto iemaksu (NDC) pensiju shēmas modeļa formulu darbību, promocijas darba autore veic pilnveidotās nosacītās noteikto iemaksu pensiju shēmas aprobāciju. Aprobācijas veikšanai izvēlēts topošs Latvijas pensionās ar šādiem nosacījumiem: 1) Sociālā nodokļa maksātājs, sākot ar 2002. gadu (t.i., uzsāk darba dzīvi), un pensionējas 2044. gada 31. decembrī 65 gadu vecumā; 2) 43 gadu nepārtraukts darba stāžs; 3) Nepienākas nekādi papildu pabalsti par bērniem vai citi bonusi un papildu maksājumi; 4) Nepiedalās pensiju 2. līmenī; 5) Sociālās apdrošināšanas iemaksas 20% apmērā tiek novirzītas NDC pensiju shēmā; 6) Visa sava darba mūža laikā saņēmis: - Vidējo apdrošināšanas iemaksu algu – nosacītā persona A; - Divas reizes augstāku par vidējās apdrošināšanas iemaksu algu – nosacītā persona B; - Minimālo apdrošināšanas iemaksu algu – nosacītā persona C. Nosacītai personai A ar vidējo sociālās apdrošināšanas iemaksu algu, nosacītai personai B ar divas reizes augstāku vidējo sociālās apdrošināšanas iemaksu algu un nosacītai personai C ar minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu algu tiek aprēķināta iespējamā pensija, pieņemot, ka potenciālais IKP pieauguma temps un produktivitātes pieaugums ir vidējs. Nosacītai personai A ar vidējo sociālās apdrošināšanas iemaksu algu tiek aprēķināta iespējamā pensija, pieņemot, ka potenciālais IKP pieauguma temps un produktivitātes pieaugums ir vidējs, zems un augsts. Promocijas darba autore iespējamo iznākumu aprobācijā un aprēķināšanas metodikā izmanto Latvijas CSP (2015), VSAA (2015) un EUROSTAT (2015) statistikas datus un EK ziņojuma “The 2015 Ageing Report. Economic and budgetary projections for the 28 EU 130 Member States” apkopotos datus (European Commission, 2015a, 337). Ziņojumā ir ietverti dati par 2013., 2015., 2020., 2030., 2040., 2050., 2060. gadu. Aprēķini tiek veikti, pieņemot, ka potenciālais IKP pieauguma temps un produktivitātes pieaugums ir vidējs. Aprēķinu rezultāti ir apskatāmi 9. pielikumā, un aprēķini tika veikti šādos etapos: 1) Bruto algas (EUR) (skat. 6. pielikuma 5. kolonnu). 2) Informācijai par Latvijā vidējo bruto algu (EUR) no 2001. līdz 2013. gadam tika izmantoti CSP dati: matrica DS0020. Sākot ar 2014. gadu, aprēķini ir balstīti uz EK apkopotajiem datiem (European Commission, 2015a, 337). 3) Nosacītās personas dzīves ilgums gados: nosacītā persona dzīvo 81 gadu, pensijā pavada 16 gadus (skat. 9. pielikuma 3. kolonnu). 4) Relatīvās algas koeficients – nosacītās personas vidējās algas attiecība pret vidējo bruto algu valstī konkrētajā gadā (EUR) (skat. 9. pielikuma 4. kolonnu). 5) Nosacītās personas nostrādātie gadi (skat. 9. pielikuma 6. kolonnu). 6) Universālā indeksa aprēķināšanai izmantotās alfas vērtības aprēķināšana, izmantojot autores formulu (3.5.), (skat. 9. pielikuma 7. kolonnu). 7) Nosacītās personas paredzamais dzīves ilgums pēc 65 gadiem (gadi) (skat. 9. pielikuma 8. kolonnu). 8) Nosacītās personas iemaksātā sociālā nodokļa summa gadā (EUR) tiek aprēķināta kā vidējās bruto algas reizinājums ar nodarbināto skaitu vecuma grupā 15–64 gadi un koeficientu 0,2 (skat. 9. pielikuma 9. kolonnu). 9) Relatīvās algas attiecība pret nodarbināto skaitu ir starprezultāts vidējās relatīvās iemaksas līdz pensionēšanās gadam aprēķināšanai (skat. 9. pielikuma 10. kolonnu). 10) Nosacītai personai pensija mēnesī (EUR) pensionēšanās gadā tiek rēķināta pēc formulas (3.6.). Savukārt piešķirtās pensijas indeksēšana tiek veikta, izmantojot autores veidoto universālo indeksu – formulu (3.4.) (skat. 9. pielikuma 11. kolonnu). 11) Nodarbināto skaits. Dati no 2001. līdz 2014. gadam iegūti no CSP: matrica NB0070. No 2015. gada nodarbināto skaits aprēķināts šādi: iedzīvotāju skaita reizinājums ar vidējo aritmētisko nodarbināto skaita attiecību no 2001. gada līdz 2014. gadam pret vidējo aritmētisko iedzīvotāju skaitu no 2001. līdz 2014. gadam (skat. 9. pielikuma 15. kolonnu). 12) Universālais indekss tiek aprēķināts, izmantojot autores veidoto formulu (3.4.) (skat. 9. pielikuma 16. kolonnu). 131 13) 1_ALFA (α) ir starprezultāts vidējās relatīvās iemaksas pensionēšanās gadā aprēķināšanai un tiek aprēķināts, izmantojot autores veidoto formulu (3.5.) (skat. 9. pielikuma 17. kolonnu). 14) Tiek aprēķināta nosacītās personas vidējā relatīvā iemaksa līdz pensionēšanās gadam, izmantojot autores veidoto formulu (3.11.) (skat. 9. pielikuma 12. kolonnu). 15) Atalgojuma aizvietojamība pensionēšanās gadā tiek aprēķināta pēc autores veidotās formulas (3.13.) (skat. 9. pielikuma 13. kolonnu). 16) Atalgojuma aizvietojamība pensionāra miršanas gadā tiek aprēķināta pēc autores veidotās formulas (3.14.). Tiek pieņemts, ka dzīves ilgums konkrētam iedzīvotājam pēc 65 gadu vecuma būs 16 gadi (skat. 9. pielikuma 14. kolonnu). Aprobācijas rezultāts. Nosacītā persona A visa sava darba mūža laikā saņēma vidējo apdrošināšanas iemaksu algu. Balstoties uz augstāk piedāvātajiem aprēķina etapiem un lietojot autores veidotās formulas (skat. 9. pielikumu), autore grafiski attēlo nosacītās personas, kuras ienākumi dzīves laikā ir tuvu vidējai algai valstī (EUR), pensijas apmēru pensionēšanās gadā 2044. gada 31. decembrī un universālā indeksa ietekmi pensijas apmēra pieaugumam, atrodoties pensijā, un pensijas apmēram miršanas gadā 2060. gadā (skat. 3.5. attēlu). Nosacītai personai, kura dzīves laikā ir saņēmusi bruto algu tuvu vidējam atalgojumam valstī, arī algas pieaugums ir atbilstoši prognozētajam vidējam algas pieaugumam, un attēlā redzams, ka nosacītās personas bruto algas augstākais līmenis ir bijis darba dzīves vidū. Kapitāla uzkrāšanas fāzē tiek lietots universālais indekss, un pensionēšanās brīdī pēc 43 nostrādātiem darba gadiem pensijas līmenis sasniedz 862 EUR mēnesī ar aizvietojamības līmeni pensionēšanās gadā 46,28%. Pensijas indeksācijai piemērojot universālo indeksu, pensija pensionāra miršanas gadā sasniedz 1218 EUR ar aizvietojamības līmeni 42,32%, taču pensija absolūtos skaitļos ir palielinājusies par 356 EUR. 132 3.5. attēls. Nosacītās personas A, kuras ienākumi dzīves laikā ir Latvijas vidējās algas līmenī, aprēķinātā pensija (EUR) pensionēšanās gadā un miršanas gadā Avots: aprēķinājusi un veidojusi autore Aprobācijas rezultāts. Nosacītā persona B visa sava darba mūža laikā saņēma divas reizes augstāku atalgojumu, salīdzinot ar vidējās apdrošināšanas iemaksu algu. Balstoties uz augstāk piedāvātajiem aprēķina etapiem un lietojot autores veidotās formulas (skat. 10. pielikumu), autore grafiski attēlo nosacītās personas B, kuras ienākumi dzīves laikā vidēji ir divas reizes lielāki nekā vidējā alga valstī (EUR), vidējās bruto algas pieaugumu, pensijas apmēru pensionēšanās gadā, 2044. gada 31. decembrī un universālā indeksa ietekmi pensijas apmēra pieaugumam, atrodoties pensijā, un miršanas gadā, 2060. gadā (skat. 3.6. attēlu). 3.6. attēlā redzams, ka, pieaugot atalgojumam un pensijas aprēķināšanai izmantojot vienotu metodiku un autores veidotās formulas, nosacītai personai B pensija ir 1724 EUR apmērā, atalgojuma aizvietojamības līmenim sasniedzot 69,02%. Personas miršanas gadā, pensiju indeksējot un piemērojot universālo indeksu, pensija sasniedz 2436 EUR, atalgojuma aizvietojamības līmenim sasniedzot 63,12%. Absolūtos skaitļos pensija ir pieaugusi par 712 EUR. 133 3.6. attēls. Nosacītās personas B, kuras ienākumi dzīves laikā ir divas reizes augstāki nekā vidējās algas līmenis Latvijā, aprēķinātā pensija (EUR) pensionēšanās gādā un miršanas gadā Avots: aprēķinājusi un veidojusi autore Aprobācijas rezultāts. Nosacītā persona C visa sava darba mūža laikā saņēma minimālo apdrošināšanas iemaksu algu. 3.7. attēls. Nosacītās personas C, kuras ienākumi dzīves laikā ir tuvu minimālajam algas līmenim Latvijā, aprēķinātā pensija (EUR) pensionēšanās gadā un miršanas gadā Avots: aprēķinājusi un veidojusi autore Balstoties uz augstāk piedāvātajiem aprēķina etapiem un lietojot autores veidotās formulas (skat. 11. pielikumu), autore grafiski attēlo nosacītās personas, kuras ienākumi dzīves 134 laikā ir tuvu minimālajai algai valstī (EUR), pensijas apmēru pensionēšanās gadā, 2044. gada 31. decembrī, kā arī universālā indeksa ietekmi pensijas apmēra pieaugumam, atrodoties pensijā, un miršanas gadā, 2060.gadā (skat. 3.7. attēlu). 3.7. attēlā ilustratīvi redzams, ka, ja atalgojums ir tuvu minimālajam atalgojuma līmenim valstī pensionēšanās gadā nosacītās personas pensija sasniedz vien 431 EUR un atalgojuma aizvietojamības līmenis ir 17,25%. Personas miršanas gadā, pensiju indeksējot ar universālo indeksu, tā sasniedz 609 EUR ar atalgojuma aizvietojamības līmeni 15,78%. Absolūtos skaitļos pensija pieaug par 178 EUR. Apkopojot 3.5., 3.6. un 3.7. attēlos ilustrētos datus, 3.8. attēlā redzami visu trīs nosacīto personu A, B, un C pensiju apmēri, kas aprēķināti atbilstoši personas ienākumiem dzīves laikā, gan pensionēšanās, gan miršanas gadā (skat. 12. pielikumu). 3.8. attēls. Nosacīto personu A, B un C pensiju salīdzinājums atkarībā no vidējās bruto algas mēnesī Latvijā dzīves laikā (EUR) pensionēšanās gadā un miršanas gadā Avots: aprēķinājusi un veidojusi autore 135 Ja ienākumi dzīves laikā ir bijuši tuvu minimālajai pensijai, tad pensija pensionēšanās brīdī ir 431 EUR, kas pēc autores aprēķiniem ir divas reizes zemāka nekā pensionāram ar vidējiem ienākumiem un četras reizes zemāka nekā pensionāram ar tādiem ienākumiem, kas divas reizes pārsniedz vidējos ienākumus valstī. Promocijas darba autore 3.1. tabulā un 3.9. attēlā rāda nosacīto personu A, B un C atalgojuma aizvietojamības līmeni pensionēšanās gadā, 2044. gadā un miršanas gadā, 2060. gadā. Nosacīto personu A, B un C atalgojuma aizvietojamības līmeni autore izsaka procentos, aprēķināto koeficientu reizinot ar 100. 3.1.tabula. Nosacīto personu A, B un C vidējā relatīvā iemaksa uzkrājuma gados (līdz pensionēšanās gadam), atalgojuma aizvietojamības līmenis pensionēšanās un miršanas gadā Nosacīto personu vidējā relatīvā iemaksa uzkrājuma gados (1) Nosacīto personu atalgojuma aizvietojamības līmenis pensionēšanās gadā (2) Nosacīto personu atalgojuma aizvietojamības līmenis miršanas gadā (3) Nosacītā persona A 0,823623765 0,345137578 0,315626443 Nosacītā persona B 1,64724753 0,690275155 0,631252886 Nosacītā persona C 0,411811882 0,172568789 0,157813222 Avots: aprēķinājusi autore Skaidrojums: (1) Nosacīto personu vidējā relatīvā iemaksa uzkrājuma gados aprēķināta pēc autores veidotās formulas (3.11.). (2) Nosacīto personu atalgojuma aizvietojamība pensionēšanās gadā aprēķināta pēc autores veidotās formulas (3.12.). (3) Nosacīto personu atalgojuma aizvietojamības līmenis miršanas gadā aprēķināts pēc autores veidotās formulas (3.14.). 1. Nosacītā persona A ar vidējiem ienākumiem dzīves laikā: piemērojot pensiju uzkrājuma fāzē universālo indeksu un relatīvo algu, atalgojuma aizvietojamības līmenis pensionēšanās brīdī sasniedz 34,51% pret vidējo atalgojumu valstī pensionāra pensionēšanās gadā. Miršanas gadā pēc 16 pensijā nodzīvotiem gadiem, lietojot pensiju indeksācijai universālo indeksu, atalgojuma aizvietojamības līmenis ir 31,56%, taču, absolūtos skaitļos pensija būs pieaugusi no 862 EUR līdz 1218 EUR. 136 2. Nosacītā persona B ar divas reizes augstākiem ienākumiem attiecībā pret vidējiem ienākumiem dzīves laikā: piemērojot pensiju uzkrājuma fāzē universālo indeksu un relatīvo algu, atalgojuma aizvietojamības līmenis pensionēšanās brīdī sasniedz 69,02% pret valstī esošo relatīvo algu. Atalgojuma aizvietojamības līmenis miršanas gadā ir 63,13%, taču absolūtos skaitļos pensija būs pieaugusi no 1724 EUR līdz 2436 EUR. 3. Nosacītā persona C ar tuvu minimālajiem ienākumiem dzīves laikā: piemērojot pensiju uzkrājuma fāzē universālo indeksu un relatīvo algu, aizvietojamības līmenis pensionēšanās brīdī sasniedz vien 17,25% pret valstī esošo vidējo atalgojumu. Atalgojuma aizvietojamības līmenis miršanas gadā ir 15,78% pret relatīvo algu, taču absolūtos skaitļos pensija būs pieaugusi no 431 EUR līdz 609 EUR. Tiek pieņemts, ka dzīves ilgums konkrētam iedzīvotājam pēc 65 gadu vecuma būs 16 gadi. Nosacīto persnu A, B un C vidējā relatīvā iemaksa uzkrājuma gados, kā arī atalgojuma aizvietojamības līmenis pensionēšanās un miršanas gadā ilustratīvi redzams 3.9. attēlā. 3.9. attēls. Nosacīto personu A, B un C vidējā relatīvā iemaksa uzkrājuma gados, pensiju atalgojuma aizvietojamības līmenis pensionēšanās un miršanas gadā Avots: aprēķinājusi un veidojusi autore Salīdzinot nosacīto personu aizvietojamības līmeni pensionēšanās un miršanas gadā, autore pierādīja, ka, piemērojot universālo indeksu, tiek panākts, ka pensiju kapitāla uzkrāšanas fāzē un pensiju izmaksas periodā pensijas vērtība pieaug līdz ar vidējās relatīvās algas pieaugumu, vienlaicīgi nodrošinot solidaritātes principa ievērošana. Aprobācijas rezultāts, pieņemot, ka potenciālais IKP un produktivitātes pieauguma temps Latvijā ir par 0,2 procentpunktiem zemāks par EK prognozēto (European Commission, 2015a, 337). Autore aprēķinu veic nosacītai personai A, kas visa sava darba mūža laikā saņēmusi vidējo apdrošināšanas iemaksu algu. 137 Aprēķinā tiek izmantoti vienotie dati: 1) 5. pielikuma dati par iedzīvotāju, pensionāru, mirušo pensionāru, jaunpienākušo un esošo pensionāru skaita prognozi; 2) Nosacītās personas dzīves ilgums, kas ir nemainīgs rādītājs simulācijas aprēķinos. Nosacītās personas A dzīves ilgums gados: nosacītā persona dzīvo 81 gadu, pensijā pavada 16 gadus (skat. 9. pielikuma 3. kolonnu); 3) Nosacītās personas A nostrādātie gadi (skat. 9. pielikuma 6. kolonnu); 4) Nosacītās personas A paredzamais dzīves ilgums pēc 65 gadiem (gadi) (skat. 9. pielikuma 8. kolonnu); 5) Nodarbināto skaits vecuma grupā 15–64 gadi (skat. 9. pielikuma 15. kolonnu); 6) Tiek aprēķināti dati (nosacītai personai, kas visa sava darba mūža laikā saņēmusi vidējo apdrošināšanas iemaksu algu, pieņemot, ka potenciālais IKP pieauguma temps un produktivitātes pieaugums Latvijā ir par 0,2 procentpunktiem zemāks par EK prognozēto (European Commission, 2015a, 337)). 7) Vidējā bruto alga mēnesī (EUR) (skat. 13. pielikumu); 8) Universālā indeksa aprēķināšanai izmantotā alfas vērtības aprēķināšana, izmantojot autores veidoto formulu (3.5.) (skat. 14. pielikuma 10. kolonnu); 9) Nosacītās personas A iemaksātā sociālā nodokļa summa gadā (EUR) tiek aprēķināta kā vidējās bruto algas reizinājums ar nodarbināto skaitu vecuma grupā 15–64 gadi, reizinot ar koeficientu 0,2 (skat. 14. pielikuma 9. kolonnu); 10) Universālais indekss tiek aprēķināts, izmantojot autores veidoto formulu (3.4.) (skat. 15. pielikuma 6. kolonnu); 11) Relatīvās algas koeficients – nosacītās personas A vidējās algas attiecība pret vidējo bruto algu valstī konkrētajā gadā (EUR) (skat. 16. pielikuma 4. kolonnu); 12) Relatīvās algas attiecība pret nodarbināto skaitu ir starprezultāts uzkrātās relatīvās iemaksas pensionēšanās gadā aprēķināšanai (skat. 16. pielikuma 10. kolonnu); 13) Nosacītai personai A pensionēšanās gadā pensija mēnesī (EUR) tiek aprēķināta pēc formulas (3.6.) (skat. 16. pielikuma 11. kolonnu); 14) 1_ALFA (α) ir starprezultāts uzkrātās relatīvās iemaksas pensionēšnās gadā aprēķināšanai un tiek aprēķināts, izmantojot autores veidoto formulu (3.5.) (skat. 16. pielikuma 17. kolonnu); 15) Tiek aprēķināta nosacītās personas vidējā relatīvā iemaksa līdz pensionēšanās gadam, izmantojot autores veidoto formulu (3.11.) (skat. 16. pielikuma 12. kolonnu); 16) Atalgojuma aizvietojamība pensionēšanās gadā tiek aprēķināta pēc autores veidotās formulas (3.13.) (skat. 16. pielikuma 13. kolonnu); 138 17) Atalgojuma aizvietojamība miršanas gadā tiek aprēķināta pēc autores veidotās formulas (3.14.), pieņemot, ka dzīves ilgums konkrētai personai pēc 65 gadu vecuma būs 16 gadi (skat. 16. pielikuma 14. kolonnu). Algu prognozes un vidējās bruto algas pieauguma tempi Latvijā, ņemot vērā zemus IKP pieauguma un produktivitātes pieauguma tempus, ir redzami 3.10. attēlā. ES-28 IKP pieauguma un produktivitātes tempu prognozes netiek mainītas un ir vidējā līmenī atbilstoši 7. pielikumā norādītajiem datiem (European Commission, 2015a, 337). 3.10. attēls. Vidējās bruto algas mēnesī pieauguma tempi ES-28 pie vidējiem IKP un produktivitātes tempiem un Latvijā (EUR) pie zemiem IKP un produktivitātes tempiem, 2013.–2025. gads Avots: aprēķinājusi un veidojusi autore Latvijā 2013. gadā vidējā bruto alga mēnesī bija 716 EUR. Saglabājoties zemiem IKP un produktivitātes tempiem, 2021. gadā vidējā bruto alga mēnesī Latvijā tiek prognozēta 1070 EUR apmērā, un, salīdzinot vidējo bruto atalgojuma līmeni ar vidējiem IKP un produktivitātes tempiem, prognozētais atalgojums mēnesī būs par 24 EUR zemāks. Vidējais atalgojuma līmenis 2025. gadā sasniegs 1330 EUR, un attiecīgi starpība pieaugs līdz 46 EUR mēnesī. Pensionējoties 2044. gadā un IKP un produktivitātes tempiem paliekot zemā līmenī, vidējais bruto atalgojums mēnesī Latvijā tiek prognozēts 2471 EUR apmērā, bet pie vidējiem IKP un produktivitātes tempiem sasniedz 2702 EUR vidējo bruto algas līmeni mēnesī. Salīdzinot abus rādītājus, starpība ir 231 EUR. Aprēķini parāda, ka pie zemiem IKP un produktivitātes pieauguma tempiem vidējā bruto alga pazeminās. 139 Universālais ikgadējais indekss. Pie zemiem IKP un produktivitātes tempiem, samazinoties atalgojumam, samazinās arī sociālās apdrošināšanas iemaksas, kam savukārt ir ietekme uz autores piedāvāto universālo ikgadējo indeksu. Aprobācijas aprēķinā autore izmanto αk., kuru aprēķina, izmantojot formulu (3.5.) (skat. 14. pielikuma 10. kolonnu). Universālā indeksa aprēķināšanai autore lieto (3.4.) formulu, kurā tiek izmantota sociālās apdrošināšanas iemaksu summa tekošajā un iepriekšējā gadā. Aprēķini, kā arī universālā indeksa aprēķināšanā izmantotie dati un to prognozes ir 15. pielikumā. 3.11.attēls. Universālā ikgadējā indeksa vērtības pie vidējās bruto darba algas un pie zemiem IKP un produktivitātes tempiem, no 2001. līdz 2025. gadam Avots: aprēķinājusi un veidojusi autore Universālā ikgadējā indeksa vērtības izmaiņas (skat. 3.11.attēlu), salīdzinot ar vidēju IKP un produktivitātes pieaugumu, ir nelielas, taču ietekmē pensiju kapitāla uzkrājumu un līdz ar to arī pensiju apmēru pensionējoties un visā pensijas saņemšanas periodā (skat. 3.12. attēlu). Salīdzinot nosacītās personas A pensijas apmēru pie vidējiem IKP un produktivitātes tempiem, no vienas puses, un zemiem IKP un produktivitātes tempiem, no otras puses, tad pirmajā gadījumā nosacītā persona pensionēšanās brīdī saņemtu 862 EUR lielu pensiju mēnesī, bet otrā – 789 EUR, kas ir par 72 EUR mazāk. Salīdzinot pensiju apmērus miršanas gadā, pie vidējiem IKP un produktivitātes tempiem 2060. gadā pensija sasniedz 1218 EUR mēnesī, bet pie zemiem IKP un produktivitātes tempiem – 1066 EUR, un starpība attiecīgi pieaug līdz 152 EUR. 140 3.12. attēls. Vidējā bruto alga mēnesī Latvijā (EUR); nosacītās personas A vidējā bruto alga mēnesī (EUR) un nosacītai personai A aprēķinātā pensija mēnesī (EUR) pensionēšanās gadā un miršanas gadā pie zemiem IKP un produktivitātes tempiem Avots: aprēķinājusi un veidojusi autore IKP un produktivitātes pieauguma tempiem ir tieša ietekme uz atalgojuma pieauguma tempiem, uzkrāto pensiju kapitālu, kapitāla un uzkrātās pensijas indeksācijai lietoto universālo indeksu un gala rezultātā uz pensijas apmēru. Aprobācijas rezultāts nosacītai personai A, pieņemot, ka potenciālais IKP un produktivitātes pieauguma temps ir augsts: Autore aprēķinu veic nosacītai personai A, kas visa sava darba mūža laikā saņēmusi vidējo apdrošināšanas iemaksu algu. Aprēķinā tiek izmantoti vienotie dati: 1) 5. pielikumā norādītie dati par iedzīvotāju, pensionāru, mirušo pensionāru, jaunpienākušo un esošo pensionāru skaita prognozi; 2) Nosacītās personas dzīves ilgums, kas ir nemainīgs rādītājs simulācijas aprēķinos. Nosacītās personas A dzīves ilgums gados: nosacītā persona dzīvo 81 gadu un pensijā pavada 16 gadus (skat. 9. pielikuma 3. kolonnu); 3) Nosacītās personas A nostrādātie gadi (skat. 9. pielikuma 6. kolonnu); 4) Nosacītās personas A paredzamais dzīves ilgums pēc 65 gadiem (gadi) (skat. 9. pielikuma 8. kolonnu); 5) Nodarbināto skaits vecuma grupā 15–64 gadi (skat. 9. pielikuma 15. kolonnu). 141 Aprēķinos tiek ievērota vienota aprēķināšanas metodika, izmantojot autores veidotās formulas un pieņemot, ka potenciālais IKP un produktivitātes pieauguma temps ir augsts. Aprēķini ir 17., 18., 19., un 20. pielikumā. Algu prognozes un vidējās bruto algas pieauguma tempi Latvijā, ņemot vērā augstus IKP un produktivitātes pieauguma tempus, redzami 3.13. attēlā. 3.13.attēls. Vidējās bruto algas mēnesī pieauguma tempi ES-28 pie vidējiem IKP un produktivitātes tempiem un Latvijā (EUR) pie augstiem IKP un produktivitātes tempiem, 2013.–2025. gads Avots: aprēķinājusi un veidojusi autore ES-28 IKP pieauguma un produktivitātes tempu prognozes netiek mainītas un ir vidējā līmenī atbilstoši 4. pielikumam (European Commission, 2015a, 337). Latvijā 2013. gadā bruto vidējā alga mēnesī bija 716 EUR, Eiropas Savienībā - 2184 EUR. Pie augstiem IKP un produktivitātes tempiem 2021. gadā bruto vidējā alga mēnesī Latvijā tiek prognozēta 1120 EUR apmērā. Salīdzinot bruto atalgojuma līmeni ar vidējiem IKP un produktivitātes tempiem, prognozētais atalgojums mēnesī būs augstāks par 26 EUR. 2025. gadā vidējais atalgojuma līmenis sasniegs 1424 EUR mēnesī un starpība pieaugs līdz 94 EUR mēnesī. Pensionējoties 2044. gadā, pie augstiem IKP un produktivitātes tempiem vidējais bruto atalgojums Latvijā tiek prognozēts 2953 EUR mēnesī un pie vidējiem IKP un produktivitātes tempiem - 2702 EUR. Salīdzinot abus rādītājus, starpība sasniedz jau 251 EUR mēnesī. 2060. gadā Latvijā pie augstiem IKP un produktivitātes tempiem bruto algas līmenis sasniegs 4899 EUR mēnesī. Universālais ikgadējais indekss. Pie augstiem IKP un produktivitātes tempiem, palielinoties atalgojumam, pieaug arī sociālās apdrošināšanas iemaksas, kam savukārt ir ietekme uz autores piedāvāto universālo ikgadējo indeksu. Autore aprobācijas aprēķinā izmanto αk, kuru aprēķina, izmantojot formulu (3.5.). Universālā indeksa aprēķināšanai autore lieto 142 formulu (3.4.), kurā tiek izmantota sociālās apdrošināšanas iemaksu summa tekošajā gadā un iepriekšējā gadā. Universālā indeksa aprēķinātie rezultāti ir 19. pielikumā. Universālā ikgadējā indeksa vērtības izmaiņas, salīdzinot ar vidēju IKP un produktivitātes pieaugumu, ir nelielas, taču ietekmē pensiju kapitāla uzkrājumu un pensiju apmēru pensionēšanās brīdī un pensijas saņemšanas periodā. IKP un produktivitātes pieauguma tempiem ir tieša ietekme uz atalgojuma pieauguma tempiem, uz uzkrāto pensiju kapitālu, kapitāla un uzkrātās pensijas indeksācijai lietoto universālo indeksu un uz pensijas apmēru. Ilustratīvi tas redzams 3.14. attēlā. 3.14. attēls. Nosacītai personai A aprēķinātā pensija mēnesī (EUR) pensionēšanās gadā un miršanas gadā pie augstiem IKP un produktivitātes tempiem Avots: aprēķinājusi un veidojusi autore Analizējot nosacīto personu A, kas visa sava darba mūža laikā saņēmusi vidējo apdrošināšanas iemaksu algu pie augstiem IKP un produktivitātes tempiem, un, balstoties uz augstāk piedāvātajiem aprēķina etapiem, autore grafiski rāda nosacītās personas pensijas apmēru pensionēšanās brīdī 2044. gadā un universālā indeksa ietekmi pensijas apmēra pieaugumam, atrodoties pensijā, un pensijas apmēru miršanas gadā (skat. 3.14. attēlu). Salīdzinot nosacītās personas A pensijas apmēru pie vidējiem IKP un produktivitātes tempiem, no vienas puses, un augstiem IKP un produktivitātes tempiem, no otras puses, pirmajā gadījumā nosacītā persona pensionēšanās brīdī saņemtu 862 EUR lielu pensiju mēnesī, bet otrā - 942 EUR, kas ir par 80 EUR vairāk. Salīdzinot pensiju apmērus miršanas brīdī 2060. gadā, pie vidējiem IKP un produktivitātes tempiem pensija sasniedz 1218 EUR mēnesī, bet pie augstiem IKP un produktivitātes tempiem - 1391 EUR; tātad, starpība ir 173 EUR. 143 Aprobācijas rezultāti rāda, ka, mainot IKP un produktivitātes prognozes, mainās arī aprēķinātais pensijas apmērs, kas pierāda autores piedāvātās NDC pensiju shēmas sasaisti ar ekonomikas attīstības tempiem. Lai parādītu, kā mainās izvēlētais universālais indekss, mainoties IKP un produktivitātes prognozei, 21. pielikumā autore ir apkopojusi universālā indeksa vērtības, pieņemot, ka nosacītai personai A ar vidējo apdrošināšanas iemaksu algu potenciālais IKP un produktivitātes pieauguma temps ir (1) vidējs, (2) zems un (3) augsts (skat. 3.15. attēlu). 3.15. attēls. Universālā indeksa izmaiņas Latvijā, mainoties IKP un produktivitātes prognozei, pieņemot, ka nosacītai personai A ar vidējo apdrošināšanas iemaksu algu potenciālais IKP un produktivitātes pieauguma temps ir vidējs, zems un augsts, 2002.– 2025. gads Avots: aprēķinājusi un veidojusi autore Universālā ikgadējā indeksa vērtību izmaiņas ir nelielas, taču aprobācijas rezultāti vēlreiz pierāda universālā indeksa izmaiņas līdz ar ekonomikas attīstības tempiem. Universālā indeksa ietekme pie dažādiem IKP scenārijiem uz pensiju indeksāciju uzskatāmi redzama 3.16. attēlā. 144 3.16. attēls. Nosacītās personas A ar vidējo apdrošināšanas iemaksu algu pensiju apmērs (EUR), mainoties IKP un produktivitātes prognozei Latvijā pensiju izmaksas periodā Avots: aprēķinājusi un veidojusi autore Zilā līkne 3.16. attēlā rāda, ka nosacītai personai A ar vidējiem ienākumiem pie vidējas IKP izaugsmes prognozes pensija pensionēšanās brīdī ir 862 EUR un pēc 16 pensijā nodzīvotajiem gadiem pieaug līdz 1218 EUR. Otrajā scenārijā (pelēkā līkne) nosacītai personai A ar vidējiem ienākumiem pie augstas IKP izaugsmes prognozes pensija pensionēšanās brīdī ir 942 EUR, pēc 16 gadiem sasniedzot 1391 EUR. Savukārt trešajā scenārijā (oranžā līkne) nosacītai personai A ar vidējiem ienākumiem pie zemas IKP izaugsmes prognozes pensijas apmērs pensionēšanās brīdī ir 789 EUR, pēc 16 gadiem sasniedzot 1066 EUR. Visos trīs scenārijos, pensiju indeksējot un lietojot universālo indeksu, pensijas apmērs pieaug. Visstraujāk pensija pieaug pie augstas IKP un produktivitātes prognozes. Atšķirībā no pensionēšanās vecuma izmaiņām, kas ietekmē tikai jaunos pensionārus, formulā ieviešot pat nelielas izmaiņas un to sasaistot ar valsts tautsaimniecības attīstību, var gan īstermiņā, gan ilgtermiņā atvieglot pensiju finansēšanas slogu un novērst pensionāru nabadzību vecumdienās. Autores piedāvātā formula ietekmē gan esošos, gan topošos pensionārus. Pensiju kapitāla indeksācija, ņemot vērā relatīvās algas pieaugumu, ļauj pensiju indeksāciju sasaistīt ar tautsaimniecības izaugsmi, tajā pašā laikā ņemot vērā kohortas izmaiņas. Vienlaicīgi ir jāņem vērā, ka pensiju aprēķināšanas formula nevar izvairīties no ienākumu un izdevumu savstarpējās sakarības, kas ir Pay-as-you-go pensiju sistēmas pamatā. Pensiju aprēķināšanas formula ir jāuzskata par līdzekli, ar kura starpniecību veidojam loģisku pamatu, lai sasniegtu izvirzīto mērķi – nodrošināt NDC pensiju shēmas ilgtspēju. 145 Izvirzot sociālos vai politekonomiskos mērķus, piemēram, ierobežojot iemaksu likmju celšanos, kā to izdarīja Latvijā, veicot grozījumus Pensiju likumā (grozījumi likumā “Par valsts pensijām”, 2015), un tajā pašā laikā nosakot, kāda aizvietojamības likme ir jāsasniedz, pensiju politikas veidotāji nonāk pretrunā, jo šie abi mērķi viens otru izslēdz. Tātad ir jāpanāk, lai pensiju sistēma ir pašstabilizējoša attiecībā pret pārmaiņām darba tirgū, jo tā ir saistīta ar strādājošo skaita un nākotnes demogrāfiskām izmaiņām. Promocijas darba autore šo mērķi sasniedz, ieviešot α, universālu indeksu gan kapitāla uzkrāšanas, gan pensiju saņemšanas periodā. Pētot atalgojuma aizvietojamības līmeni, vairums autoru atalgojuma aizvietojamības līmeni nosaka attiecībā pret atalgojumu pensionēšanās brīdī. Promocijas darba autore reformētajā NDC pensiju shēmā piedāvā atalgojuma aizvietojamību attiecināt pret relatīvo vidējo atalgojumu valstī, kas ņem vērā sistēmā pieļauto devalvācijas vai revalvācijas pakāpi. Rezultātā atalgojuma aizvietojamības līmenis ir proporcionāls vecuma pensijas atskaitījuma koeficientam no indivīda ienākumiem, darba mūža ilgumam un vidējam relatīvajam atalgojumam un apgriezti proporcionāls vidējam sagaidāmajam dzīves ilgumam pēc pensionēšanās. Liberālā pieeja, kas balstās uz atsevišķas personas individuālo atbildību par savu labklājību, nav dominējoša vērtība mūsdienu pasaulē. Tomēr cerības uz sistēmas stabilitāti pamato fakts, ka kopš šāda pensiju modeļa ieviešanas Zviedrijā, kas ir tipiska labklājības valsts (un kur vairākums tiecas uz sociāldemokrātiskām vērtībām), jau vairāk nekā 20 gadu pensijas nav radījušas sabiedrības satraukumu. Tas norāda, ka arī uz labklājības valsts vērtībām orientētai sabiedrībai daļu no sociālajām izmaksām var balstīt uz individuālo izmaksu apmēru. Piedāvātais pensiju aprēķināšanas modelis ir taisnīgs, jo balstīts uz solidaritātes principu, nodrošina vienādu labumu ar vienādām iemaksām un garantē pensiju pietiekamību. Pensiju pietiekamība un finansiālā ilgtspēja ir pensiju sistēmas mugurkauls. Ja pastāv risks, ka pensija nenovērš nabadzības riskus, politiķi izdara spiedienu uz pensiju palielinājumiem vai citiem pabalstu veidiem, kas savukārt apdraud pensijas ilgtspēju. Vēsturiski redzams, ka daļa pensiju sistēmu reformu ir bijušas vērstas uz ilgtspējas uzlabošanu, taču nepietiekami risinājušas pensijas pietiekamības jautājumus. Nākamais taisnīguma elements, kam var būt būtiska ietekme uz sabiedrības vērtējumu, ir vienāda prognozējamā dzīves ilguma lietošana vīriešiem un sievietēm. Sievietes vidēji dzīvo ilgāk. Tas nozīmē, ka atlikušajā dzīves posmā pēc pensionēšanās sievietēm tiek pārdalīta daļa no vīriešiem virtuāli uzkrātās pensijas. Šāda situācija ir raksturīga visām NDC shēmām. Tā daļēji pamatojama ar to, ka sievietes vidēji uzkrāj mazāku pensijas kapitālu laikā, kamēr rūpējas par jaundzimušajiem vai mājās audzina bērnu. Tas notiek arī gadījumos, kad 146 sievietēm paredz zemāku pensionēšanās vecumu. Svarīgi, ka tieši sievietes gādā par jaunās paaudzes – nākamo pensijas nodrošinātāju – esamību. Līdzšinējā pieredze neuzrāda konfliktu izcelšanos šāda uzkrāto pensiju pārdalījuma dēļ. Citos NDC modeļos viens no trūkumiem ir pensijas vērtības devalvēšanās laika posmā pēc aiziešanas pensijā. Šajā modelī devalvēšanās pakāpe ir minimāla vai pat neeksistē. Tas ir papildu arguments taisnīguma sajūtas nostiprināšanai. Piedāvātā vecuma pensijas shēma neapskata minimālo pensiju. Tomēr izvēlētā pensiju NDC shēma motivē sabiedrību vairot kopējo labklājību un stimulē indivīdu uzņemties atbildību. Līdz ar to relatīvi mazāk būs vajadzīgi papildu līdzekļi minimālajām pensijām. Stabilitāte pret vecuma strukturālajām izmaiņām -visur pasaulē, arī valstīs ar augošu ekonomiku, vērojama stabila tendence, ka pieaug pensionāru daļa un samazinās iemaksu veicēju daļa. Tieši šis ir galvenais satraukuma avots visās pensiju shēmās. Lai šīs bažas novērstu, ir jāmaina preču un pakalpojumu ražošanas struktūra, līdzsvarojot tehnoloģiskā progresa ietekmi. Ir svarīgi mainīt sabiedrības attieksmi pret vecāku cilvēku nodarbinātību, lai tie ilgāk paliktu darba tirgū. Pensiju pietiekamība saistībā ar esošo tendenci – sabiedrības novecošanos (3.13.). formula parāda vairākas vienkāršas sakarības: aizvietojamība ir tieši proporcionāla atskaitījuma koeficientam no atalgojuma un darba mūža ilgumam, bet apgriezti proporcionāla mūža daļai pensionēšanās vecumā. Ja relatīvo ieguldījumu ri pielīdzinām vieniniekam, tad atalgojuma aizvietojamība tiks aprēķināta pensionāram, kura darba dzīves laikā vidējās sociālās iemaksas bija tādas pašas kā valstī vidējās. Jāņem vērā, ka tas, kurš agri uzsācis strādāt, nevarēs tik daudz laika veltīt izglītības iegūšanai, turpretī ilgi studējošais potenciāli varētu saņemt vairāk, ja vien mācību periodā papildus būs arī apguvis darba devējam vajadzīgas prasmes. Tāpēc ir lielākas izredzes panākt ri > 1 un kompensēt trūkstošos darba gadus. Visos gadījumos ir svarīgi, ka katrā nākamajā gadā pensija tiek indeksēta atbilstoši universālajam indeksam. Ilgtermiņā darba algas saskaņā ar vairāku gadsimtu pieredzi pieaug, tāpēc, izņemot īpašus krīzes gadus, pensionārs ir pārliecināts, ka viņa saņemtā pensija nezaudē vērtību. Kopumā sistēma atgādina ģimenes sociālo modeli, tas ir, jo darbaspējīgie vairāk pelna, jo vecie ļaudis dzīvo labāk un jo vairāk ir bērnu, jo labākas vecumdienas sabiedrībai kopumā. Modelī nav strauju kritumu un saskaņā ar formulu (3.14.) līdz pat dzīves beigām pensionārs saglabā savu nopelnīto pensijas līmeni. Stabilitāte pret ekonomiskajām krīzēm. Ja pensijas apjomu fiksē brīdī, kad dodas pensijā, tad pensionāra labklājība ir atkarīga no ekonomiskā cikla. Brīžos, kad samazinās strādājošo iemaksas, šķiet netaisnīgi samazināt fiksēto nopelnīto pensiju. Tas rada 147 nepieciešamību aizņemties, sedzot aizņēmumu uz pārējo izdevumu (parasti – nākotnes pensiju) rēķina. Tradicionālajās NDC sistēmās atkarībā no kapitāla indeksa ir gadi, kad ir izdevīgi iet pensijā, un tādi, kad to darīt nav izdevīgi. Ja indeksēšanu sasaista ar visas sabiedrības ekonomisko attīstību, tad sistēma kļūst stabila. To nodrošina universālais indekss. Ik gadu pensionāru pensijas un strādājošo virtuālie pensiju kapitāli vienādi tiek indeksēti saskaņā ar (3.7.) un (3.8.) formulu. Gan pensionāram, gan strādājošajam nav iemesla baidīties no īslaicīga ieņēmumu vai kapitāla samazinājuma, jo ir skaidra pārliecība par uzlabojumu nākamajā ekonomiskā cikla fāzē. Stabilitāte pret priekšlaicīgas pensionēšanās tendenci. Sabiedrībā ir jāskaidro pensiju modeļa darbība, principi un iespējas. Ja jau skolas solā (3.13.) un (3.14.) formula tiktu izskaidrotas, tad katrs strādājošais viegli varētu novērtēt savas pensijas sagaidāmo apmēru un optimizēt savu rīcību. Sistēmās, kurās nav pārliecības, ka ilgāka darba dzīve nodrošinās arī lielāku pensiju, liela daļa sabiedrības cenšas darba mūžu saīsināt. Skaidri apzinoties pensijas tiešo proporcionalitāti darba mūža ilgumam, pieaugs to nodarbināto skaits, kuri sāks strādāt agrāk un dosies pensijā vēlāk. Palikšana darba tirgū arī pēc pensionēšanās vecuma sasniegšanas atvieglos pensiju izmaksas nestrādājošajiem. Stabilitāte pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Viens no politiskas un sociālas pensiju sistēmu stabilitātes nosacījumiem ir sabiedrības līdzdalība jeb vēlme maksāt sociālās iemaksas. Piedāvātajā modelī pensijas kapitālu aprēķina pēc faktiskās iemaksas. Ja darba devējs uzrāda mazāku algu un samaksā mazāku nodokli, tad samazinās strādājošā pensija. Ja darba devējs paliek parādā valstij sociālo nodokli, tāpat samazinās pensija. Saskaņā ar šo sistēmu nav izdevīgi strādāt uzņēmumā, kuram tiek piemēroti sociālā nodokļa atvieglojumi. Šādā veidā godprātīgs darba ņēmējs tiek iesaistīts cīņā pret negodprātīgu darba devēju. Ir nepieciešams izvērst regulāru sabiedrības informēšanu un izglītošanu par pensiju sistēmas jautājumiem, izmantojot visus pieejamos informācijas kanālus, un skaidrot sociālās apdrošināšanas nodokļu maksāšanas lietderību. Sabiedrības informētības un zināšanu līmenim par pensiju sistēmu, kurā tie ir iesaistīti obligāti vai brīvprātīgi, ir būtiska nozīme. Kamēr pilsoņi nebūs informēti par to, ko viņi var sagaidīt no pensijas sistēmas un par kādu cenu, piedāvātie risinājumi varēs sniegt tikai īstermiņa rezultātus. Stabilitāte pret nopelnītās pensijas vērtības mazināšanos. Esošajās NDC vecuma pensiju shēmās nav līdzvērtīga indeksēšana kapitāla uzkrāšanas periodā un pēc pensionēšanās. Līdz ar gaidāmo vidējā dzīves ilguma pieaugumu šī problēma saasinās. Arī augsts sākotnējā aizvietojuma līmenis nav pietiekams, jo ilgtermiņā pensijas vērtība krītas. Universālā indeksa ieviešana šo problēmu atrisina. Ja pēc pensionēšanās turpinās strādājošo proporcijas 148 samazināšanās, tad pensija aug proporcionāli summārā atalgojuma pieaugumam un samazinās proporcionāli pensionāru un strādājošo attiecībai. Tas redzams formulā (3.14.). Līdzšinējā prakse rāda, ka tehnoloģiskā progresa izraisītais darba ražīguma pieaugums ir straujāks nekā attiecīgais dzīves ilguma pieaugums. Tāpēc autores piedāvātais vecuma pensijas aprēķināšanas modelis ir stabils pret pensiju devalvāciju arī vairākus gadu desmitu ilgā periodā pēc pensionēšanās. Reformētā NDC pensiju shēma nodrošina finanšu stabilitāti. Promocijas darba autores piedāvātais pensiju aprēķināšanas modelis nodrošina ilgtermiņa finanšu līdzsvaru, ko nodrošina formulas (3.2.a) un (3.2.b), jo apdrošināšanas iemaksu summa ir vienāda ar izmaksātajām summām un ir tiešā korelācijā ar valsts ekonomisko attīstību. Stabilizējoši finanšu ilgtermiņa līdzsvara faktori ir:  pēc iespējas precīzāka dzīves ilguma prognozes noteikšana;  tas, ka netiek mainīti universālās indeksācijas principi. Līdzsvaru ietekmējošie spēki, kas atspoguļo sistemātiskas maksātspējas izmaiņas, piemēram, ilgtermiņa dzimstības līmeņa pazemināšana, nelabvēlīgi ietekmē sistēmas maksātspēju, jo nākotnē darbaspēkam pievienosies mazākas vecuma kohortas. Šāda deformācija ietekmē spēju maksāt pensijas gan tagadnē, gan arī nākotnē. Tāpēc finanšu līdzsvara uzturēšanas nolūkā ir svarīgi nodrošināt, lai gan pensionāru pensijas, gan strādājošo iedzīvotāju pensiju kapitāla kontu vērtības izmaiņas notiek proporcionāli ar indeksācijas starpniecību. Ja līdzsvaru ietekmējošie faktori ir tikai nejauša apstākļu virkne, kas laika gaitā savstarpēji izslēdz viens otru, ilgtermiņa finanšu līdzsvars saglabāsies. Lai samazinātu iespējamo negatīvo ietekmi uz finanšu līdzsvaru, autore pensijas aprēķināšanas formulā ieviesa pensionāru skaita izmaiņas lielumu α (formula (3.5.)), kurš tiek noteikts, ievērojot solidaritātes nosacījumu (formulas (3.2.a) un (3.2.b)) un pensionāru skaita izmaiņas konkrētajā gadā, tas ir, tiek ņemta vērā mirušajiem pensionāriem neizmaksājamās pensijas noteiktā gadā un jaunajiem pensionāriem izmaksājamās pensijas tajā pašā gadā. α ir mazs lielums, taču tas raksturo demogrāfiskās izmaiņas, un 40 gadu darba dzīves laikā tā ietekme ir pietiekami nozīmīga, lai to ņemtu vērā. Pastāv vēl viens faktors, kas var potenciāli ietekmēt līdzsvaru, – šis faktors ir novērtēšanas indeksu struktūra. Lietojot indeksu lielumus, kas balstās uz atpaliekošiem (vidējiem) lielumiem, nepieciešamās korekcijas notiek ar nokavējumu, bet autore piedāvā indeksu novērtēšanas struktūru balstīt uz prognozēm un vidējiem lielumiem. Tas ļaus samazināt iespējamo kļūdas lielumu. Tāpat ir nepieciešams mainīt aprēķinā izmantotos laika posmus, pārejot uz gada ciklu no janvāra līdz decembrim; tas nodrošinātu labāku iedzīvotāju izpratni par pensiju sistēmas finansiālo situāciju. 149 Autore, ieviešot universālo indeksācijas principu, nodrošina taisnīguma principa izpildi gan iemaksu veicējiem, gan pensionāriem – uzkrāto pensiju saņēmējiem. Automātiskais mehānisms, kas koriģē strādājošo iemaksas un pensionāru izmaksas kontus, nodrošina pastāvīgu līdzsvara uzturēšanu starp pensiju plānu saistībām un pensiju aktīviem. Politiskā stabilitāte. Viskritiskākais piedāvātās NDC pensiju shēmas risks saistāms ar politisko stabilitāti. Ekonomisko faktoru ietekmi var kompensēt, optimizējot pensijas resursu avotus un to sadali, taču politiskā stabilitāte ir atkarīga no politiķu gribas, to atkarības no vēlētājiem, sabiedrisko organizāciju ietekmes un taisnīguma izjūtas, kas sabiedrībā mēdz būt gan subjektīva, gan mainīga. Valdības neprasmīgas komunikācijas dēļ var zust politiskā stabilitāte. Fundamentāls ir jautājums – vai labāk informēt sabiedrību par ieviestās pensiju sistēmas būtību un attiecīgo mehānismu darbību, vai slēpt no iedzīvotājiem šīs nianses. Ja politiskā stabilitāte nepieciešama kā ilgtspējīgs process, tad sabiedrība ir jāinformē un jau vidusskolā jāsāk izskaidrot, kā var nopelnīt lielāku pensiju. Piedāvātajā NDC pensiju shēmā katrs vecuma pensionārs saņem pensiju, kas balstās uz paaudžu solidaritātes principu. Attīstītās valstīs šāds līdzekļu ģenerēšanas princips ir aprobēts nu jau gadsimta garumā un nerada būtisku sabiedriskās domas pretestību. Savukārt pensijas apmērs ir proporcionāls mūža ieguldījumam. Izšķiroša ir darba mūža garumā iemaksātā summa, nevis darba stāžs vai kādi citi faktori. Nav svarīgs darba algas apmērs kādā noteiktā laika momentā (piemēram – brīdī, kad dodas pensijā, vai kādu laiku pirms tam). Vienādu pensiju saņem tas, kurš lielas iemaksas veicis dažus gadus, un tas, kurš mazas iemaksas maksājis daudz gadu. Svarīgs nosacījums ir agrāk uzsākt darba gaitas. Autores piedāvātais solidaritātes pensiju modelis ne tikai nodrošina NDC pensiju shēmas stabilitāti, bet arī novērš pensionāru nabadzību, tas ir, tiek nodrošināts, ka piešķirtā pensija tiek indeksēta atbilstoši valsts ekonomikas attīstībai un pensija saglabā pirktspēju ilgtermiņā. Pensiju sistēmas stabilitātes garants ir tas, ka pensiju aprēķināšanas formula ir noteikta ar likumu un nav pakļauta politiķu vai ierēdņu rīcības brīvībai – tā politiski netiek grozīta. Gan minimālās pensijas līmenis, gan atskaitījuma likme var tikt grozīti ar likumu, taču likumdevējiem ir jāievēro tiesiskās paļāvības princips. Pieņemot, ka valdība nenodrošina pēctecību, konstitucionālā tiesa darbotos kā līdzsvarojošs mehānisms un attiecīgo nekonstucionālo lēmumu atceltu. Ja formulu nemaina, tad stabilitāte saglabājas. Ja valsts izvēlas būt lielākā mērā sociāla, tā var paaugstināt sociālās apdrošināšanas likmi. Reformētās NDC pensiju shēmas vadības institucionālā sistēma. Valdība ir būtisks dalībnieks jebkurā pensiju sistēmā, jo visas pensiju sistēmas ir lielā mērā atkarīgas no publiskā sektora tehniskās jaudas. Attiecībā uz reformēto NDC pensiju shēmu tas ietver valdības spēju: 150  iekasēt nodokļus un iemaksas;  izsekot darba ņēmēju kustībai, kuri kļūst arvien mobilāki;  izsekot iemaksām daudzu gadu garumā;  paredzēt turpmāko iemaksu un pabalstu apmērus ar pietiekamu precizitāti. Valdībai ir jāspēj panākt iemaksu nosacījumu ievērošana, lai saglabātu makroekonomisko stabilitāti (un sistēmisko stabilitāti kopumā), kā arī lai nodrošinātu efektīvu regulējumu un uzraudzību pār pensiju plāniem un finanšu tirgiem. Šāds regulējums ir ļoti svarīgs, lai aizsargātu sabiedrību tajās jomās, kas ir pārāk sarežģītas, lai tā spētu pati sevi aizsargāt. Pensiju sistēma darbojas vislabāk, ja valdība ir ieviesusi precīzus un skaidrus noteikumus un to īstenošana ir objektīva, godīga, ātra un prognozējama. Bieži vien cilvēks nav pietiekami zinošs, lai pieņemtu lēmumu par iemaksu veikšanu vai neveikšanu. Joprojām sabiedrībā pastāv viedoklis, ka pensija ir atkarīga no nostrādātajiem gadiem, taču tas ir tikai viens no faktoriem, kurš ietekmē uzkrāto pensijas kapitālu. Otrs svarīgs faktors ir iemaksu apjoms. Pensiju sistēmas reformas īstenošana ir tikpat svarīga kā pašas pensiju sistēmas izmaiņu izstrādāšana. Efektīva reforma paredz politikas izstrādi, kā arī politisko un administratīvo īstenošanu. Bieži vien īstenošanas nozīme netiek pietiekami novērtēta, bet tā prasa iemaņas, kas ir tikpat svarīgas kā politikas izstrāde, un šīs prasmes ir jāizmanto jau politikas izstrādes posmā, nevis tikai pēc tam. Lai nodrošinātu indivīda tiesības uz sociālo drošību vecumdienās un taisnīgu attieksmi pret katru sabiedrības locekli, valsts uzdevums ir rūpēties, lai tiktu īstenota tāda tiesiskas valsts prasība kā likuma aptveroša ietekme uz visām personām. Tas nozīmē, ka pensiju likums netiek grozīts, mainīts un reformēts politiska spiediena vai kādas vienas sabiedrības grupas interesēs. Lai vecuma pensiju sistēma saglabātu ilgtspēju, valsts uzdevums ir nodrošināt tiesiskās paļāvības principa ievērošanu. Valsts iestādēm savā darbībā jābūt konsekventām attiecībā uz izdotajiem normatīviem aktiem, kas regulē pensiju sistēmas darbības principus, un jāievēro tiesiskā paļāvība. Indivīds atbilstoši tiesiskās paļāvības principam var paļauties uz likumīgi izdotas tiesību normas pastāvību un nemainīgumu. Viņš droši var plānot savu nākotni, paļaujoties uz tiesībām, ko šī norma piešķīrusi. Pildot tiesiskās paļāvības principu, tiek nodrošināta pensiju sistēmas ilgtspēja un sabiedrības ticība pensiju sistēmai. Pensiju sistēmas ilgtspējas nodrošināšanai ir svarīgi uzticēties pensiju sistēmai. Uzticību var panākt, ja sabiedrība ir informēta un tai ir izpratne par pensiju sistēmas darbības principiem un ja pati sistēma ir taisnīga attiecībā pret sabiedrību un indivīdu. Sabiedrībā ir jāpopularizē viedoklis, ka pensionāri ir liela sabiedrības daļa, kura dzīvo esošajā valsts ekonomiskajā telpā un kuras dzīves līmenis ir tieši atkarīgs no valstī notiekošajām 151 ekonomiskajām izmaiņām. Līdz ar ekonomikas izaugsmi pieaug arī pensionāru labklājība. Ilgtspējīgas pensiju sistēmas svarīgs faktors ir sabiedrības informētība. Svarīgi ir:  prast izskaidrot, ka pensiju sistēma, kurā ir ievēroti līdzsvara principi (universālais indeksēšanas princips), ilgtermiņā ir izdevīgāka un nodrošina augstākus ieņēmumus nekā sistēma, kurā tiek izmantoti dažādi līdzsvarošanas principi;  prast izskaidrot, kādi riski pastāv fondētajā un kādi – virtuālo pensiju kapitāla sistēmā;  dot iespēju izvēlēties starp fondēto un virtuālo kapitāla uzkrāšanu (Ungārijas un Polijas pieredze);  izvēlēties vispiemērotāko praksē īstenotu pensiju sistēmas reformas piemēru. Tā var būt Zviedrija, kur redzam, ka sociāldemokrātiska valsts spēj pensiju sistēmā ieviest liberālas tendences un sabiedrība šai sistēmai noticēja;  veicināt izpratni par izmaiņām pensiju sistēmas finanšu līdzsvara nodrošināšanā, izmantojot ģimenes budžeta veidošanas principu skaidrojumu. No autores piedāvātā NDC pensiju shēmas modeļa izriet, ka: pensijas apmērs ir atkarīgs no indivīda atbildības par savu nākotnes pensiju, kas balstās uz izpratni par pensiju aprēķināšanas principiem un valsts ekonomisko attīstību. Indivīds uzņemas atbildību par veiktajām sociālajām iemaksām un darba dzīves ilgumu (pieņemot lēmumu par laiku, kad doties pensijā), tas ir, pensiju sistēmas dalībniekiem ir jābūt izglītotiem par to, ko viņi var sagaidīt pensionēšanās brīdī. Jāņem vērā, ka, lai panāktu pensiju sistēmas ilgtspēju, risinājumiem jābūt definētiem, ievērojot konkrētas pensiju sistēmas izvirzītos mērķus un esošos ierobežojumus. Politiski un bez ekonomiska pamatojuma grozot un mainot pensiju sistēmas, tiek izjaukts līdzsvars starp komponentiem, kas veido pensiju sistēmu, un līdz ar to arī pensiju sistēmas kā kopuma līdzsvars. Promocijas darba autore pilnveidoja NDC pensiju aprēķināšanas formulu, nodrošinot solidaritātes un taisnīguma principu ievērošanu un atrisinot pensiju sistēmas finansiālo stabilitāti un ilgtspēju. Autore secina, ka, balstoties uz NDC pensiju shēmas darbības noteikumiem un ievērojot paaudžu solidaritātes principu, ir iespējams izveidot tādu vecuma pensiju shēmu, kas nodrošina vecuma pensiju ilgtspēju. 152 SECINĀJUMI Promocijas darbā veiktais Latvijas un citu valstu vecuma pensiju sistēmu un to ilgtspējas pētījums, identificētā problemātika un vecuma pensiju ilgtspējas nodrošināšanai pilnveidotā nosacīto noteikto iemaksu (NDC) vecuma pensiju shēma darba autorei ļāva izdarīt secinājumus: 1. Darbā izvirzītā hipotēze ir apstiprināta. Pilnveidojot NDC pensiju shēmu, ir iespējams nodrošināt vecuma pensiju ilgtspēju. 2. Dažādu pasaules pensiju sistēmu sagaidāmās nestabilitātes iemesli ir politiski, sociāli un ekonomiski. 3. Galvenie vecuma pensiju sistēmas ilgtspēju ietekmējošie faktori ir: a) politiskie – iedzīvotāju uzticība sistēmas taisnīgumam, izpratne par tās darbības principiem; b) sociālie – pieņemams atalgojuma aizvietojamības līmenis un stabilitāte, noturība pret pensijas devalvāciju pēcpensionēšanās periodā; c) ekonomiskie – vecuma struktūras izmaiņas, strādājošo gatavība maksāt vecuma pensijai noteikto nodokli, stabilitāte pret ekonomikas cikliskumu, stimuls pagarināt darba dzīvi, lai veicinātu lielākas pensijas iegūšanu. 4. Populārākās vecuma pensiju sistēmas, kas balstītas uz noteikto izmaksu vecuma pensijas (DB) shēmām, noteikto iemaksu vecuma pensiju (DC) shēmām, vecuma pensiju punktu (PS) shēmām un nosacīto noteikto iemaksu pensiju (NDC) shēmām, tikai daļēji novērš vecuma pensiju nestabilitātes politiskos, sociālos un ekonomiskos riskus. 5. Vecuma pensiju nestabilitātes risku novēršanai promocijas darba autore pilnveido nosacīto noteikto iemaksu vecuma pensiju (NDC) shēmu un izstrādā vecuma pensiju aprēķināšanas formulu un universālo indeksācijas formulu, kuras konsekventi ievēro paaudžu solidaritātes principu un ļauj pensionāriem saprātīgā apmērā saglabāt viņu dzīves līmeni, esot pensijā. 6. Vairākums autoru atalgojuma aizvietojamības līmeni nosaka attiecībā pret atalgojumu pensionēšanās brīdī, šis rādītājs neraksturo sagaidāmo pensiju inflāciju. 7. Darbā tiek piedāvāts atalgojuma aizvietojamību attiecināt pret vidējiem ienākumiem valstī, kas ņem vērā sistēmā pieļauto devalvācijas (vai revalvācijas) pakāpi. 8. Piedāvātajā NDC vecuma pensiju shēmas modelī atalgojuma aizvietojamības līmenis ir proporcionāls atskaitījuma koeficientam vecuma pensijai no indivīda ienākumiem, darba mūža ilgumam, vidējam relatīvajam atalgojumam un apgriezti proporcionāls vidējam sagaidāmajam dzīves ilgumam pēc pensionēšanās. 9. Pilnveidotās nosacītās noteikto iemaksu vecuma pensiju (NDC) shēmas galvenās iezīmes ir: 153 a) atšķirībā no citām NDC vecuma pensiju shēmām tiek nodrošināts ikgadējais iemaksu un izmaksu līdzsvars, nodrošinot paaudžu solidaritātes principa ievērošanu; b) universālais indekss ir saistīts ar ekonomikas cikliskumu - ekonomikai augot, tas palielinās un, ekonomikai lejupslīdot, tas samazinās; c) pensijas kapitālu un pensijas ik gadus indeksē, izmantojot universālo indeksu, tādā veidā nodrošinot vienādu attieksmi pret iemaksu veicējiem un pensijas saņēmējiem; d) lietojot universālo indeksu, tiek pieļauts ne tikai pensiju palielinājums; krīzes gados tiek pieļauts arī pensiju samazinājums, taču to kompensē paļāvība, ka, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai, pensija atkal augs. 10. Darbā pierādīta pilnveidotās vecuma pensiju NDC shēmas modeļa ilgtspēja kā stabilitāte pret galvenajiem riskiem: a) politiskā stabilitāte – viskritiskākais piedāvātās NDC shēmas modeļa risks. Tā atkarīga no taisnīguma izjūtas, kas sabiedrībā mēdz būt gan subjektīva, gan mainīga; b) modelis ir taisnīgs, jo ir balstīts uz solidaritātes principu, nodrošina vienādu labumu, ja veiktas vienādas iemaksas. c) nodrošina stabilitāti pret demogrāfiskajām izmaiņām, universālā indeksa aprēķināšanas formulā ieviešot lielumu α, kas raksturo demogrāfiskās izmaiņas; d) nodrošina stabilitāti pret ekonomiskajām krīzēm, jo ik gadu strādājošo pensiju kapitāli un pensionāru pensijas tiek vienādi indeksētas; e) nodrošina stabilitāti pret priekšlaicīgas pensionēšanās tendenci, sabiedrībā skaidrojot pilnveidotās vecuma pensiju NDC shēmas modeļa darbību, principus un iespējas; f) nodrošina stabilitāti pret nopelnītās pensijas vērtības samazināšanos universālā indeksa ieviešana; g) nodrošina ilgtermiņa finanšu līdzsvaru - nodrošinot ikgadēju sociālās apdrošināšanas iemaksu summu un izmaksājamo pensiju summu līdzsvaru. 11. Vecuma pensijas ir galvenā sastāvdaļa pensiju sistēmā, un, nodrošinot vecuma pensiju stabilitāti, var nodrošināt visas pensiju sistēmas stabilitāti. 12. Pensiju sistēmas politiskās stabilitātes garants ir tiesiskās paļāvības principa ievērošana. PRIEKŠLIKUMI Uz veiktā pētījuma un izdarīto secinājumu pamata promocijas darba autore sniedz priekšlikumus Latvijas pensiju sistēmas 1. pensiju līmeņa ilgtspējas nodrošināšanai. 154 Institūcijām, kas nodarbojas ar Latvijas pensiju sistēmu politikas pilnveidošanu un monitoringu (tajā skaitā, Latvijas Republikas Saeimai, Latvijas Republikas Ministru kabinetam, Labklājības ministrijai) pilnveidot Latvijas pensiju sistēmas 1. pensiju līmeni: 1. Katru gadu ievērot paaudžu solidaritātes vienādojumu, nodrošinot ikgadēju sociālās apdrošināšanas iemaksu summu un izmaksājamo pensiju summu līdzsvaru (autores veidota 3.2. formula). 2. Pensiju kapitāla uzkrāšanas fāzē un jau piešķirto pensiju izmaksas periodā pensiju kapitāla un pensiju indeksācijai izvērtēt iespēju lietot vienotu universālo indeksu (autores veidota 3.4. formula). 3. Universālā indeksa aprēķināšanā ņemt vērā pensionāru skaita izmaiņas un atšķirības jauno un veco pensionāru pensiju apmēros. 4. Pensijas aprēķināšanai lietot esošo pensiju aprēķināšanas formulu saskaņā ar likuma “Par valsts pensijām” 12. pantu. 5. Piešķirto pensiju indeksācijā, lietojot universālo indeksu, ņemt vērā prognozes kļūdas. Ja veidojas prognozes kļūda, tad to var tehniski pārcelt uz nākamā gada aprēķinu, lai laika gaitā kļūda neuzkrātos. 6. Lai samazinātu starpību pensiju kapitāla uzkrāšanas periodā starp lielo un mazo darba algu saņēmējiem, panāktu daļēju iemaksu horizontālo pārdali un atrisinātu NDC pensiju shēmas nepilnības izvērtēt iespēju pensiju kapitāla aprēķināšanā ieviest relatīvās algas koeficientu, relatīvās algas koeficientu ik gadus aprēķināt pēc autores veidotās 3.9. formulas un pensiju kapitāla aprēķināšanai izvērtēt iespēju izmantot autores veidoto 3.10.formulu. 7. Lai novērtētu pensionāra ienākumu pietiekamību (pensionāra labklājības mērīšanai), izvērtēt iespēju atalgojuma aizvietojamības līmeni noteikt attiecībā pret vidējo atalgojumu valstī ( autores veidotā 3.12. formula). 8. Izvērtēt iespēju Latvijas vecuma pensiju sistēmā palielināt 1. pensiju līmeņa uzkrājuma daļu, pārskatot sociālās apdrošināšanas iemaksu likmju sadalījumu. 9. Sabiedrībā veidot izpratni par Latvijas pensiju sistēmas 1. pensiju līmeņa (NDC pensiju shēmas) darbības principiem, tajā skaitā, pensiju kapitāla uzkrāšanas, pensiju aprēķināšanas un pensiju indeksācijas noteikumiem, lai sabiedrību motivētu maksāt sociālās apdrošināšanas iemaksas un nodrošinātu stabilitāti pret priekšlaicīgu pensionēšanos. 10. Līdz ar labklājības līmeņa augšanu palielināt citus, šajā darbā neanalizētus pensiju sistēmas elementus – sociālo (minimālo) pensiju, profesionālās un invalīdu pensijas. Šo pensiju samērojamība ar vecuma pensijām ir būtisks pensiju sistēmas stabilitātes nosacījums. 155 IZMANTOTĀS LITERATŪRAS UN AVOTU SARAKSTS Literatūra: 1. Aaron, H. J., 1966. The Social-Insurance Paradox. Canadian Journal of Economics and Political Science, Vol. 32 (August), pp. 371–74. 2. Antolin, P., Pugh, C., Stewart, F., 2008. Forms of Benefit Payment at Retirement. OECD Working Papers on Insurance and Private Pensions, No. 26. 3. Allianz Global Investors, 2014. 2014 Pension Sustainability Index. [online] International Pension Papers 1/2014. Munich: Publisher Allianz SE. Pieejams tiešsaistē: [skatīts 20.01.2016.]. 4. Allianz Global Investors, 2015. Retirement Income Adequacy Indicator. International Pension Papers 1/2015. Munich: Publisher Allianz SE. Pieejams tiešsaistē: [skatīts 10.01.2016.]. 5. Auerbach, A. J., Lee, R., 2006. Notional Defined Contribution Pension Systems in a Stochastic Context: Design and Stability. [pdf] Pieejams tiešsaistē: [skatīts 09.05.2015]. 6. Barr, N., 2002a. The Pension Puzzle: Prerequisites and policy choices in Pension Design. IMF, Economic Issues No.29. Pieejams: http://www.imf.org/External/Pubs/FT/issues/issues29/ [skatīts 16.12.2015.]. 7. Barr, N., 2002b. Reforming pensions: Myths, truths, and policy choices. International Social Security Review, [e-journal] Vol. 55, No. 2, pp. 3–36. Available through: Wiley Online Library [skatīts 15.11.2015.]. 8. Barr, N., Diamond, P., 2006. The Economics of Pensions. Oxford Review of Economic Policy, Vol. 22, Issue 1, pp. 15–39. 9. Barr, N., Diamond, P.,2009. Reforming pensions: Principles, Analytic Errors, and Policy Directions. International Social Security Review, [e-journal] Vol. 62, No. 2, pp. 5–19. 10. Barr, N., 2011. Pension design with information problems and incomplete markets. [pdf] Presentation at the Conference on Pensions Systems in Emerging Europe. EBRD, London, 1 April 2011. Pieejams tiešsaistē: [skatīts 02.10.2015.]. 156 11. Barcelona European Council, 2002. Presidency Conclusions 15–16 March 2002, SN 100/1/02 REV 1. [pdf] Pieejams tiešsaistē: [skatīts 15.01.2014.]. 12. Berzins, A., Zvidrins, P., 2011. Depopulation in the Baltic States. Lithuanian Journal of Statistics. Vol. 50, No. 1. Vilnius, November 2011, pp. 39–48. 13. Beveridge, W., 1942. Social Insurance and Allied Services. Pieejams tiešsaistē: [skatīts 22.11.2014.]. 14. Bikker, J. A., Vlaar, P. J. G., 2006. Conditional indexation in defined benefit pension plans. DnB Working Paper No. 86. [pdf] Pieejams tiešsaistē: [skatīts 15.10.2015.]. 15. Bonoli, G., 2000. The Politics of Pension Reform. Institutions and Policy Change in Western Europe. Cambridge: University Press. 16. Borella, M., Fornero, E., 2009. Adequacy of Pension Systems In Europe: An Analysis Based on Comprehensive Replacement Rates. European Commission ENEPRI Research Report No. 68. [pdf] Pieejams tiešsaistē: [skatīts 16.10.2015.]. 17. Börsch-Supan, A., Reil-Held, A., Wilke, C. B, 2003. How to make a Defined Benefit System Sustainable: The “Sustainability Factor” in the German Benefit Indexation Formula. Mannheim: Mannheim Research Institute for the Economics of Aging (MEA), Department of Economics, Mannheim University. 18. Börsch-Supan, A., Wilke, C. B., 2003. The German Public Pension System: How it Was, How it Will Be. MEA Discussion Paper 34-03. Mannheim: Mannheim Research Institute for the Economics of Aging (MEA), Department of Economics, Mannheim University. 19. Börsch-Supan, A., Wilke, C. B., 2004. The German Public Pension System: How it Was, How it Will Be. NBER Working Paper No. 10525. [pdf] Cambridge, M.A.: National Bureau of Economic Research. Pieejams tiešsaistē: [skatīts 17.12.2015.]. 20. Bosch, G., Lehndorff, S., Rubery, J., 2009. European Employment Models in Flux. A Comparison of Institutional Change in Nine European Countries. Palgrave Macmillan. 21. Broeders, D., Ponds, E. H. M., 2012. Dutch pension system reform – A step closer to the ideal system? CESifo DICE Report, 3/2012, pp. 65–76. 22. Brooks, S. M. 2005. Interdependent and domestic foundations of policy change: The diffusion of pension privatization around the world. International Studies Quarterly, Vol. 49, No. 2.,pp.273-294. 157 23. Burgoon, B., 2001. Globalization and Welfare Compensation: Disentangling the Ties that Bind. International Organisation, Vol. 55, No. 3, pp. 509–552. 24. Cannon, E. S., Tonks, I., 2011. The Value and Risk of Defined Contribution Pension Schemes. Journal of Risk and Insurance International Evidence University of Bristol – Department of Economics University of Bath School of Management, September 1, 2011. Netspar Discussion Paper No. 09/2011-077. 25. CEDEFOP, 2010. Working and ageing: emerging theories and empirical perspective. [pdf] Luxembourg: Publications Office of the European Union. Pieejams tiešsaistē: [skatīts 25.04.2014.]. 26. Chłoń, A., Gorá, M., Rutkowsky, M., 1999. Shaping pension reform in Poland: Security through Diversity. [pdf] Social Protection Discussion Paper Series. World Bank Pension Reform Primer Series 9923, World Bank, Social Protection Unit, Human Development Network, Washington, D.C. Pieejams tiešsaistē: [skatīts 14.08.2015.] 27. Chłoń-Domińczak, A., Gora, M., 2003. Commitment and Consensus in Pension Reform. In: R. Holzmann, M. Orenstein, M. Rutkovski, eds. 2003. Pension Reform in Europe: Process and Progress. The International Bank for Reconstruction and Development/The World Bank, Washington, D.C., pp. 131–156. 28. Chłoń-Domińczak, A., Góra, M., 2006. The NDC System in Poland: Assessment after Five Years. In: ed. R. Holzmann, E. Palmer, eds. 2006. Pension Reform: Issues and Prospects for Non-Financial Defined contribution (NDC) Schemes.Washington, D.C.: World Bank, pp.425–48. 29. Chłoń-Domińczak, A., Franco, D., Palmer, E., 2012. The First Wave of NDC Reforms: the Experience of Italy, Latvia, Poland, and Sweden. In: R. Holzmann, E. Palmer, D. A. Robalino, eds. 2012. Nonfinancial Defined Contribution Pension Schemes in a Changing Pension World. Vol. 1: Progress, Lessons, and Implementation. Washington, D.C.: World Bank. 30. Cini, M. M. C., Borragán, N. P., 2010. European Union Politics 3e. Oxford: Oxford University Press. 31. Clark, G. L., Whiteside, N. eds. 2005. Pension security in the 21st Century: Redrawing the public-private debate. Oxford, Oxford University Press. 32. Cocco, J. F., Lopes, P., 2011. Defined benefit or defined contribution? A study of pension choices. Journal of Risk and Insurance. Vol. 78:4, pp. 931–960. 33. Council of the European Union, 2001, 10672/01 ECOFIN 198 SOC 272. Joint Report of the 34. Social Protection Committee and the Economic Policy Committee on objectives and working 158 methods in the area of pensions: applying the open method of coordination. Brussels, 23 November 2001. 35. D'Addio, A.C., Whitehouse, E., 2012. Towards Financial Sustainability Of Pension Systems. The Role Of Automatic-Adjustment Mechanisms in OECD and EU Countries. Report number 8/12, Federal Social Insurance Office, Switzerland 2012. 36. De Deken, J., Maarse, H., 2013. Country Document 2013. Pensions, health and long-term care. The Netherlands. [pdf] Pieejams tiešsaistē: [skatīts 18.08.2015.]. 37. De Graaf. W., Maier, R., Frericks, P., 2007. Pension reforms in Europe and life-course politics. Social Policy and Administration, 41(5), 487–504. 38. Disney, R. F., 2004. Are contributions to public pension programmes a tax on employment? Economic Policy, Vol. 19, No. 39, pp. 267–311. 39. Dorfman, M., R. Hinz, Robalino, D., 2009. The Financial Crisis and Mandatory Pension System in Developing Countries: Short and Medium Term Responses for Retirement Income Systems. Pension Reform Primer. Washington, D.C.: World Bank. 40. Dundure, I., 2012a. Role of the elderly in building sustainability of pension system. Journal of International Scientific Publications: Economy & Business, Vol. 6, No. BG2012-ISP-EB-6- 2555, pp. 67–77. 41. Dundure, I., 2012b. Older people and the labour market. Conference Proceedings, Maribor, Slovenia, 18/19 October 2012, UNEECC FORUM, Vol. 5, pp. 35–47. 42. Dundure, I., 2013. The Adequacy of the Latvian Pension system in the face of Europeanization. European Scientific Journal, Vol. 2, December 2013, special edition ISSN: 1857-7881 / Print/e- ISSN 1857-7431, pp. 68–76. 43. Dundure, I., Pūķis, M., 2015. Criteria for sustainability of old-age pension system based on the NDC principles. Journal European Integration Studies,Vol.9, October 2015, pp.86-99. 44. Ebbinghaus, B., 2011. The role of trade unions in European pension reforms: From ‘old’ to ‘new’ politics? European Journal of Industrial Relations, 17(4), December 2011, pp. 315–331. 45. Eglīte, P., 2013. Cilvēka vērtība un tās skaitliskā izteiksme. Apcerējumi par Latvijas iedzīvotājiem / Nr. 15. Rīga: LZA Ekonomikas institūts. 46. Ervik, R., 2005. The battle of future pensions: Global Accounting Tools, International Organisations and Pension Reforms.In: Global Social Policy, Vol. 5, No. 1.pp.19-28. 47. European Commission, 2003. Adequate and sustainable pensions. Joint report by the Commission and the Council. Luxembourg: Publications Office. Pieejams tiešsaistē: [skatīts 12.11.2015.]. 159 48. European Commission, 2010a. Green Paper towards adequate, sustainable and safe European pension systems SEC(2010)830 /* COM/2010/0365 final */. 49. European Commission, 2010b. Progress and key challanges in the delivery of adequate and sustainable pensions in Europe. A Joint Report on Pensions by the Economic Policy Committee (Ageing Working Group), the Social protection Committee (Indicators Sub-Group) and the Commission services (DG for Economic and Financial Affairs and DG Employment, Social Affairs and Equal Opportunities). [pdf] Brussels: European Commission. Pieejams tiešsaistē: http://ec.europa.eu/economy_finance/publications/occasional_paper/2010/pdf/ocp71_en.pdf> [skatīts 05.06.2015.]. 50. European Commission, 2012. Pension Adequacy in the European Union 2010–2050. Report prepared jointly by the Directorate-General for Employment, Social Affairs and Inclusion of the European Commission and the Social Protection Committee. [pdf] Brussels: European Commission. Pieejams tiešsaistē: [skatīts 25.12.2014.]. 51. European Commission, 2015a. The 2015 Ageing Report. Economic and budgetary projections for the 28 EU Member States (2013–2060). European Economy 3/2015. Brussels: European Commission. 52. European Commission, 2015b. The 2015 Ageing Report. Underlying Assumptions and Projection Methodologies. European Economy 8/2014. 53. Esping-Andersen, G., 1990. The Three Worlds of Welfare Capitalism. Cambridge: Polity. 54. Esping-Andersen, G., ed., 1996. Conclusion: Positive-sum Solutions in a World of Trade-offs? In: G. Esping-Andersen ed. 1996. Welfare States in Transition: National Adaptations in Global Economies. London: Sage. 55. Franco, D., 2002. Italy: A Never Ending Pension Reform. In: ed. M. Feldstein, H. Siebert, 2002. Social Security Pension Reform in Europe. Chicago: University of Chicago Press, pp. 211-61. 56. Fultz, E. ed., 2006. Pension Reform in the Baltic States. [pdf] Budapest: International Labour Office. Pieejams tiešsaistē: [skatīts 15.11.2015.]. 57. Gill, I., Packard, T., Yermo, J., 2005. Keeping the Promise of Social Security in Latin America. Washington, D.C.: Stanford University Press and World Bank. 58. Guardiancich, I., 2004. Welfare State Retrenchment in central and Eastern Europe: The Case of Pension Reforms in Poland and Slovenia. Managing Global Transitions, Vol. 2, No.1, pp. 41–64. 160 59. Guardiancich, I., 2008. The sustainability of pension reforms in Central, Eastern, and Southeastern Europe, 2008. In: South-East Europe Review for Labour and Social Affairs, Vol. 11, No. 2.,pp.185-197. 60. Guardiancich, I., 2013. Pension Reforms in Central, Eastern and Southeastern Europe: From Post-Socialist Transition to the Global Financial Crisis. New York, Routledge. 61. Hazans, M., 2011. Latvijas emigrācijas mainīgā seja: 2000–2010. In: B. Zepa un E. Kļave, 2011. Latvija. Pārskats par tautas attīstību 2010./2011. Nacionālā identitāte, mobilitāte un rīcībspēja. [pdf] Rīga: LU Sociālo un politisko pētījumu institūts. 70–91. ISBN 978-9984-45- 414-6. Pieejams tiešsaistē: http://www.biss.soc.lv/downloads/resources/TAP/Latvija_TAP_2011.pdf [skatīts 08.06.2014.]. 62. Hazans, M., 2014. Migration experience of the Baltic countries during and after the economic crisis. [pdf] Presentation at the conference “Coping with Emigration in the Baltic and East European countries”, Riga, Latvia, April 2, 2014. Pieejams tiešsaistē: [skatīts 07.04.2015.]. 63. Holzmann, R., 2012. Global Pension Systems and Their Reform: Worldwide Drivers, Trends, and Challenges. Social protection & Labour, Discussion Paper No.1213. [pdf] Washington, D.C.: The World Bank. Pieejams tiešsaistē: [skatīts 05.06.2015.]. 64. Holzmann, R., Hinz, R. P., 2005. Old-Age Income Support in the 21st Century. An International Perspective on Pension Systems and Reform. Washington, D.C.: the World Bank. 65. Holzman, R., Hinz, R. P., Dorfman, M., 2008. Pension Systems and Reform Conceptual Framework. The World Bank SP Discussion Paper No. 0824. [pdf] Washington, D.C.: The World Bank. Pieejams tiešsaistē: [skatīts 25.05.2015.]. 66. Holzmann, R., MacKellar, L., Rutkowski, M., 2003. Accelerating the European Reform Agenda: Need, Progress, and Conceptual Underpinnings. In: R. Holzmann, M. Orenstein, M. Rutkowski, eds. 2003. Pension Reform in Europe: Process and Progress, Directions in Development. Washington, D.C.: The World Bank, pp. 1–45. 67. Holzmann, R., Palmer, E., Robalino, D. eds., 2013. Nonfinancial Defined Contribution Pension Schemes in a Changing Pension World. Vol. 2: Gender, Politics, and Financial Stability. [pdf] Washington, D.C.: The World Bank. Pieejams tiešsaistē: 161 [skatīts 04.07.2015.]. 68. Holzmann, R., Ufuk, G., 2009. Adequacy of Retirement Income after Pension Reforms in Central, Eastern and Southern Europe. Washington, D.C.: the World Bank. 69. Hurd, M. D., Rohwedder, S., 2008. The Adequacy of Economic Resources in Retirement. MRRC-Working Paper No. 2008–184. [pdf] University of Michigan, Michigan Retirement Research Center. Pieejams tiešsaistē: [skatīts 12.12.2014.]. 70. Fox, L., Palmer, E., 1999. Latvian Pension Reform. Social Protection Discussion Paper 9922. Washington, D.C.: World Bank. 71. International Association for the Study of Insurance Economics and Geneva International Network on Ageing, 2002. The future of pensions and retirement. 10 key questions. Geneva: Geneva International Network of Ageing. 72. International Labour Organisation, Declaration of Philadelphia. Declaration concerning the aims and purposes of the International Labour Organisation, adopted at the 26th session of the ILO, Philadelphia, 10 May 1944. 73. International Labour Organisation, 1952. C102 – Social Security (Minimum Standarts) Convention, 1952 (No.102). Convention concerning Minimum Standards of Social Security (Entry into force: 27 April 1955). Adoption: Geneva, 35th ILC session. 74. Immergut, E., Anderson, K. M., Schulze, I. eds., 2007. The Handbook of Western European Pension Politics. Oxford: Oxford University Press. 75. James, E., Brooks, S., 2001. The Political Economy of Structural Pension Reform. In: R. Holzmann, J. Stiglitz, eds. 2001. New Ideas About Old Age Security. [pdf] Washington, D.C.: World Bank. Pieejams tiešsaistē: 76. Jepsen, M., Pascual, A. S., 2005. The European Social Model: An Exercise in Deconstruction. Journal of European Social Policy, Vol. 15, No. 3, pp. 231–45. 77. Jessop, B., 2003. Changes in Welfare Regimes and the Search for Flexibility and Employability. In: H. Overbeck, ed. 2003. The Political Economy of European Employment: European Integration and the Transnationalization of the (Un)employment Question. London: Routledge, pp. 29–50. Pieejams tiešsaistē: [skatīts 12.10.2014.]. 78. Kay, S. J., Sinha, T., 2008. Overview. In: S. J. Kay, T. Sinha, eds., 2008. Lessons from pension reform in the Americas. Oxford: Oxford University Press. 79. Kleinman, M., 2002. A European Welfare State? European Union Social Policy in Context. Basingstoke: Palgrave. 162 80. Kohli, M., 1987. Retirement and the moral economy: an historical interpretation of the German case. Journal of Ading Studies, 1(2), pp. 125–44. 81. Könberg, B., Palmer, E., Sundén, A., 2006. The NDC Reform in Sweden: 1994 Legislation to the Present. In: R. Holzmann, E. Palmer, eds. 2012. Pension Reform: Issues and Prospects for Non-Financial Defined Contribution (NDC) Schemes. Vol. 1: Progress, Lessons, and Implementation. Washington, D.C.: World Bank, pp. 449–66. 82. Krasnopjorovs, O., 2014. Resursu potenciāls izsmelts – Latvijas izaugsmes tālākai nodrošināšanai jākāpina produktivitāte. Latvijas banka. Makroekonomika, Makroekonomika.lv. Pieejams tiešsaistē: [skatīts 12.02.2015.] 83. Kicia, M., Muda, R., 2014. Declarations and final decisions regarding pension saving scheme during Polish pension system reform in 2014. 15th EBES Conference 8–10 January 2015, Lisbon. [skatīts 9.01.2015., saņemts pēc individuāla pieprasījuma]. 84. Krumins, J., 2009. The Social Impact of Demographic Changes. In: T. Muravska, A. Berlin, E. Lavalle, eds. 2009. Promotion of Social Policies – An Investment in the Future. Canada – European Union – Baltic States – Nordic Countries. Riga: European Commission Representation in Latvia and the University of Latvia, pp. 169–172. 85. Krumins, J., Dubkova, N., 2011. Life Expectancy and Mortality Changes in Latvia, Lithuania and Estonia Since 1990: Comparative Overview. In: Latvijas Universitates raksti (Scientific Papers, University of Latvia) Ekonomika. Vadības zinātne (Economics, Business Administration). Riga: Latvijas Universitate, pp. 158–172. 86. Krumins, J., 2014. Demographic challenges for societies on the Eastern shore of Baltic Sea. For CBEES Annual Conference “Baltic Sea Region and Eastern Europe: A new generation on the move”, Stockholm. Pieejams tiešsaistē: [skatīts 02.04.2015.]. 87. Lindbeck, A., Persson, M., 2001. The Gains from Pension Reform. Journal of Economic Literature, Vol. XLI (March 2003), pp. 74–112. 88. Melguizo, Á., Muñoz, Á., Tuesta, D., Vial, J., 2009. Pension reform and fiscal policy: some lessons from Chile. [pdf] BBVA Working Papers No. 0915. Economic Reasearch Department. Pieejams tiešsaistē: [skatīts 04.06.2014.]. 163 89. Munnell, A., Soto, M., 2005. What replacement rates do households actually experience in retirement? [pdf] Center for Retirement Research at Boston College. Pieejams tiešsaistē: [skatīts 14.05.2015.]. 90. Müller, K., 2002a. Old-age Security in the Baltics: Legacy, Early Reforms and Recent Trends. Europe-Asia Studies, Vol. 54, No. 5, pp. 725–748. 91. Müller, K., 2002b. Beyond Privatization: Pension Reform in the Czech Republic and Slovenia. Journal of European Social Policy, Vol. 12, No. 4, pp. 293–306. 92. Myles, J., Pierson, P., 2001. The Comparative Political Economy of Pension Reform. In P. Pierso, ed. 2001. The New Politics of the Welfare State. New York: Oxford University Press, pp. 305–33. 93. Natali, D., 2008. Pensions in Europe, European Pensions: The Evolution of Pension Policy at National and Supranational Level. Brussels: PIE‐Peter Lang. 94. Natali, D., 2010. Pensions in turmoil owing to the crisis: key messages from the EU. In: C. Degryse, ed. 2010. Social Developments in the European Union 2009. Brussels: ETUI and OSE, pp. 119–147. 95. Natali, D., 2011. Reforming Pensions in the EU: National Policy Changes and EU Coordination. [pdf] European Social Observatory (OSE): Brussels. Pieejams tiešsaistē: [skatīts 10.04.2014.]. 96. OECD, 2011. Pensions at a Glance 2011: Retirement-income Systems in OECD and G20 Countries. [pdf] OECD Publishing. Pieejams tiešsaistē: [skatīts 15.01.2014.]. 97. OECD, 2013. Pensions at a Glance 2013: OECD and G20 indicators. [pdf] OECD Publishing. Pieejams tiešsaistē: [skatīts 03.2014.]. 98. Orenstein, M. A., 2000. How Politics and Institutions Affect Pension Reform in Three Postcommunist Countries. Policy Research Working Paper 2310. World Bank, Washington, D.C. 99. Orenstein, M. A., 2003. Mapping the Diffusion of Pension Innovation. In: R. Holzmann, M. Orenstein, M. Rutkowski, eds. 2003. Pension Reform in Europe: Process and Progress. [pdf] Washington, D.C.: The World Bank, pp. 171–193. Pieejams tiešsaistē: [skatīts 07.11.2014.]. 164 100. Orenstein, M. A., 2008. Privatizing Pensions: The Transnational Compaign for Social Security Reform. Princeton, NJ: Princeton University Press. 101. Orenstein, M. A., 2011. Pension privatization in crisis: Death or revirth of a global policy trend? International Social Security Review, Vol. 64, No. 3, pp. 65–80. 102. Orszag, P. R., Stiglitz, J. E., 1999. Rethinking Pension Reform: Ten Myths About Social Security Systems. [pdf] Washington, D.C.: the World Bank. Pieejams tiešsaistē: [skatīts 24.06.2014.]. 103. Palacios, R., Sluchynsky, O., 2006. Social pensions Part I: their role in the overall pension system. [pdf] Social Protection Discussion Papers 36237, The World Bank. Pieejams tiešsaistē: [skatīts 25.03.2015.]. 104. Palme, M., Svensson, I., 1999. Social Security, Occupational Pensions and Retirement in Sweden. In: J. Gruber, D. Wise, eds. 1999. Social Security and Retirement Around the World. Chicago: University of Chicago Press, pp. 355–402. 105. Palmer, E,. 2000. The Swedish Pension Reform Model: Framework and Issues. World Bank Pension Reform Primer, Social Protection Paper 0012. Washington, D.C.: World Bank. 106. Palmer, E., 2002. Swedish Pension Reform: Its Past and Its Future. In Social Security Pension Reform in Europe, ed. Martin Feldstein and Horst Siebert, 171–210. Chicago: University of Chicago Press. 107. Palmer, E., 2006. What Is NDC? In: R. Holzmann, E. Palmer, eds. 2006. Pension Reform: Issues and Prospects for Non-Financial Defined Contribution (NDC) Schemes. Washington, D.C.: World Bank. 108. Palmer, E., 2012. Generic NDC: Equilibrium, Valuation and Risk Sharing. In: R. Holzmann, E. Palmer, D.A. Robalino, eds. 2013. Gender, Politics, and Financial Stability, chap. 19, Vol. 2 of Nonfinancial Defined Contribution Pension Schemes in a Changing Pension World. Washington, D.C.: World Bank and Swedish Social Insurance Agency. 109. Park, D., 2009. Ageing Asia’s Looming Pension Crisis. Asian Development Bank Economics Working Paper Series, No. 165. [pdf] Philippines: Asian Development Bank. Pieejams tiešsaistē: [skatīts 05.02.2015.]. 110. Piggott, J., Sane, R., 2009. Indexing Pensions. SP Discussion Paper No. 0925. Washington, D.C.: The World Bank. Pieejams tiešsaistē: [skatīts 12.10.2015.]. 165 111. Pukis, M., Dundure, I., 2012. Sustainability of the pension system in Latvia. Journal of Economics and Management Research, Vol. 1, pp. 139–154. 112. Putniņš, T. J., Sauka, A., 2014. Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009–2014. [pdf] SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centrs. Pieejams tiešsaistē: [skatīts 15.05.2014.]. 113. Queisser, M., Whitehouse, E., 2006. Neutral or Fair? Actuarial Concepts and Pension-System Design. OECD Social, Employment and Migration Working Papers No. 40, DELSA/ELSA/WD/SEM(2006)9. [pdf] OECD Publishing. Pieejams tiešsaistē: [skatīts 16.09.2015.]. 114. Quintin, O., 2002. Towards a New Architecture for Social Protection in Europe? A Broader Perspective on pension Policies. Revue belge de securite sociale, No. 3, September 2002, pp. 483–488. 115. Rajevska, O., 2016. Pensiju adekvātums un taisnīgums kā pensiju sistēmas institucionālā dizaina funkcijas: Baltijas valstu gadījums. Promocijas darbs. Pieejams tiešsaistē: [skatīts 20.11.2016.]. 116. Redwood, D., Carrera, L., Armstrong, J., Pennanen, T., 2013. What level of pension contribution is needed to obtain an adequate retirement income? [pdf] Vol. N/A, N/A edn. London: the Pensions Policy Institute. 117. Rofman, R., Fajnszylber, E., Herrera, G., 2008. Reforming the pension reforms: Recent initiatives and actions on pensions in Argentina and Chile. Washington, D.C., World Bank. 118. Roxburgh, C. et al., 2009. Global capital markets: Entering a new era. [pdf] McKinsey Global Institute. Pieejams tiešsaistē: [skatīts 10.06.2014.]. 119. Rijksoverheid, 2008. The old age pension system in the Netherlands. Dutch Ministry of Social Affairs and Employment, June 2008. 120. Samuelson, P., 1958. An Exact Consumption-Loan Model of Interest with or without the Social Contrivance of Money. Journal of Political Economy, Vol. 66, Issue 6, pp. 467–482. 121. Sapir, A., 2006. Globalization and the Reform of European Social Models. Journal of Common Market Studies, Vol. 44, No. 2, pp. 369–90. 122. Shamim, A., 2009. Global Financial Assets Lost $50 Trillion Last Year, ADB Says. Bloomberg, March 9. 123. Schludi, M., 2005. The Reform of Bismarckian Pension Systems. Amsterdam: Amsterdam University Press. 166 124. Schoyen, M.A., Stamati, F., 2013. The Political Sustainability of the NDC Pension Model: the Cases of Sweden and Italy. European Journal of Social Security, Vol. 15 (2013), No. 1, pp.79- 101. 125. Simonovits, A., 2011. International Economic Crisis and the Hungarian Pension Reform. Journal of Social Policy Research. Vol. 57(2011), No. 3, pp.287-298. 126. Shelton, A. M., 2012. Chile’s Pension System: Background in Brief. Congressional Research Service. [pdf] Pieejams tiešsaistē: [skatīts 23.02.2014.]. 127. Social Protection Committee, 2000. Adequate and Sustainable Pensions, A Report by the Social Protection Committee on the future evolution of social protection. Pieejams tiešsaistē: [skatīts 14.11.2015.]. 128. Stiglitz, J., 2010. Freefall: America, Free Markets, and the Sinking of the World Economy New York, NY, Norton. 129. Streeck, W., Thelen, K., 2005. Introduction: Institutional Change in Advanced Political Economies. In: W. Streeck, K. Thelen, eds. 2005. Beyond Continuity: Institutional Change in Advanced Political Economies. Oxford: Oxford University Press, pp. 1–39. 130. Taylor-Gooby, P., 2004. New social risks in postindustrial society: Some evidence on responses to active labour market policies from Eurobarometer. International Social Security Review, Vol. 57, No. 3, pp. 45–64. 131. Taylor-Gooby, P., Daguerre, A., 2002. State of the Art Paper: The New Context of Welfare. WRAMSOC (Welfare reform and management of societal change) working paper, University of Kent. [pdf] Pieejams tiešsaistē: [skatīts 12.09.2014.]. 132. Vanovska, I. 2004. Pension Reform in Latvia: Achievements and Challenges. In: OECD, 2004. Reforming Public Pensions: Sharing the Experiences of Transition and OECD Countries. Paris: OECD Publishing, pp. 133–58. 133. Vanovska, I., 2006. Pension Reform in Latvia. In: E. Fultz, ed. 2006. Pension Reform in the Baltic States. Budapest: International Labour Office (ILO), pp. 143–266. 134. Voļskis, E., 2008. Pensiju sistēmas pilnveidošanas problēmas Latvijā. Promocijas darbs. Pieejams tiešsaistē: [skatīts 20.05.2014.]. 135. Walker, A., Aspalter, C. eds., 2008. Securing the Future for Old Age in Europe. Casa Verde Publishing. 136. Whitehouse, E. R., 2007. Pensions Panorama. Retirement-Income Systems in 53 Countries. Washington, D.C.: World Bank. 167 137. Whitehouse, E. R., 2009. Pensions During the Crisis: Impact on Retirement-Income Systems and Policy Responses. Geneva Papers on Risk and Insurance Issues and Practice, Vol. 34, Issue 4, pp. 536–547. 138. Whitehouse, E. R., 2010. Decomposing Notional Defined-Contribution Pensions: Experience of OECD Countries' Reforms. OECD Social, Employment and Migration Working Papers. No. 109, OECD Publishing. 139. White Paper: An Agenda for Adequate, safe and Sustainable Pensions of 16 February 2012, COM(2012) 55M final. 140. World Bank, 1994. Averting the Old Age Crisis: Policies to protect the Old and Promote Growth. A World Bank Policy Research Report. Washington, D.C.: World Bank. 141. Yermo, J., 2002. Revised taxonomy for pension plans, pension funds and pension entities. Paris: OECD Publishing. 142. Zaidi, A., 2010. Sustainability and Adequacy of pensions in EU countries: Synthesis from a Cross-national Perspective. Poverty and Social Justice, No. 15, pp. 229–311. 143. Zaidi, A., 2012. Population ageing and financial and social sustainability challenges of pension systems in Europe: A cross-national perspective. In: L. Bovenberg, C. van Ewijk, E. Westerhout, eds. 2012. The Future of Multi-Pillar Pensions. Cambridge University Press, pp. 17–45. 144. Zukowski, M., 1994. Pensions Policy in Poland after 1945: Between „Bismarck” and „Beveridge” Traditions”. In: J. Hills, J. Ditch, H. Glennerster, eds. 1994. Beveridge and Social Security: An International Retrospective. Oxford: Clarendon Press, pp. 154–170. 145. Zvidriņš, P., Bērziņš, A., 2014. Aktualitātes demogrāfiskajā situācijā Latvijā. Rīga: LU 72. zinātniskā konference. Likumi un MK noteikumi 146. Labour Government’s National Insurance Act, 1946. London: HMSO. 147. Latvijas Republikas Satversme. Pieņemta 1922. gada 15. februārī un atjaunota 1992. gada 15. februārī. Publicēta: Latvijas Vēstnesis, Nr. 43, 01.07.1993. 148. Likums Par privātajiem pensiju fondiem. Pieņemts 1997. gada 5. jūnijā. Publicēts: Ziņotājs, Nr. 14, 24.07.1997., Latvijas Vēstnesis, Nr. 150/151 (865/866), 20.06.1997., ar grozījumiem, kas pieņemti līdz 05.06.2014. un publicēti Latvijas Vēstnesis, Nr. 119 (5179), 19.06.2014. 149. Likums Par valsts pensijām. Pieņemts 1995. gada 2. decembrī. Publicēts: Ziņotājs, Nr. 1, 11.01.1996., Latvijas Vēstnesis, Nr. 182 (465), 23.11.1995. 168 150. Likums Par valsts pensiju un pabalstu izmaksu laika periodā no 2009. gada līdz 2012. gadam. Pieņemts 2009. gada 16. jūnijā. Publicēts: Latvijas Vēstnesis, Nr. 100 (4086), 30.06.2009., Ziņotājs, 14, 23.07.2009. 151. LR Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2009-43-01, 2009. gada 21. decembrī. Par likuma “Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009. gada līdz 2012. gadam” 2. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 109. pantam un 3. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 91., 105. un 109. pantam. Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 201 (4187), 22.12.2009. 152. Grozījumi likumā Par valsts pensijām. Pieņemti 2010. gada 20. decembrī. Publicēti: Latvijas Vēstnesis, Nr. 205 (4397), 01.01.2011. 153. Grozījumi likumā Par valsts pensijām. Pieņemti 2012. gada 14. jūnijā. Publicēti: Latvijas Vēstnesis, Nr. 104 (4704), 04.07.2012. 154. Grozījumi likumā Par valsts pensijām. Pieņemti 2014. gada 3. aprīlī. Publicēti: Latvijas Vēstnesis, Nr. 75 (5135), 15.04.2014. 155. Grozījumi likumā Par valsts pensijām. Pieņemti 2015. gada 18. jūnijā. Publicēti: Latvijas Vēstnesis, Nr. 122 (5440), 27.06.2015. 156. Grozījumi likumā Par valsts pensijām. Pieņemti 2016. gada 10. martā. Publicēti: Latvijas Vēstnesis, Nr. 57 (5629), 22.03.2016. 157. Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā. Pieņemti 2016. gada 15. februārī. Publicēti: Latvijas Vēstnesis, Nr. 31 (5603), 15.02.2016. 158. Ministru kabineta noteikumi Nr. 205. Apdrošināšanas iemaksu algas indeksa aprēķināšanas un vecuma pensijas kapitāla aktualizācijas kārtība. Pieņemti 2007. gada 27. martā. 159. Ministru kabineta noteikumi Nr. 1046. Noteikumi par vecuma pensijas aprēķināšanai piemērojamiem plānotajiem vecuma pensijas izmaksas laikposmiem. Pieņemti 2008. gada 16. decembrī. Zaudējuši spēku 2014. gada 1. janvārī. 160. Ministru kabineta noteikumi Nr. 1445. Noteikumi par pensijas aprēķināšanai piemērojamo plānoto vecuma pensijas izmaksas laika periodu. Pieņemti 2013. gada 10. decembrī. 161. Ministru kabineta rīkojums Nr. 203. Par Latvijas Stratēģiskās attīstības plānu 2010.–2013. gadam. Pieņemts 2010. gada 9. aprīlī. Publicēts: Latvijas Vēstnesis, Nr. 60 (4252), 15.04.2010. 162. The Laeken declaration. The future of the European Union. Adopted in Laeken, 15 December 2001. 163. Valsts fondēto pensiju likums. Pieņemts 2000. gada 17. februārī. Publicēts: Ziņotājs, Nr. 7, 06.04.2000., Latvijas Vēstnesis, Nr. 78/87 (1989/1998), 08.03.2000. 169 Enciklopēdiski krājumi, oficiālie statistikas krājumi un datu avoti: 164. CSP,1996.-2015.gadi.Centrālās statistikas pārvalde, Latvijas statistika. Pieejams tiešsaistē: 165. Encyclopedia Brittanica, 2012. Information about pensions. Pieejams tiešsaistē: 166. EUROSTAT, 2013, 2014. 2015.Statistical office of the European Union. Pieejams tiešsaistē: 167. FKTK, 2001.-2015.gadi. Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Pieejams tiešsaistē: 168. LR Labklājības ministrija, 2015. Pārskats par pensiju indeksāciju no 1996. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 16. aprīlim. Elektroniski izsniegts autorei pēc pieprasījuma. 169. LR Labklājības ministrija, 2012. Trīs pensiju līmeņi. Pieejams tiešsaistē: [skatīts 20.01.2012.]. 170. LR Ekonomikas ministrija, 2015. Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību. 2015. gada decembris. 171. LR Labklājības ministrija, 2007. Darbaspēka ģeogrāfiskā mobilitāte Nr. VPD1/ESF/NVA/04/NP/3.1.5.1./0003. Eiropas Savienības Struktūrfondu Nacionālās programmas “Darba tirgus pētījumi” projekts “Labklājības ministrijas pētījumi”. 172. LR Tiesībsargs, 2014. Atzinums Nr. 6-6/35 “Par apdrošināšanas iemaksu algas indeksu” pārbaudes lietā Nr. 2011-276-17AA. 2014. gada 2. aprīlī. 173. NVA, 2008.-2015.gadi. Nodarbinātības valsts aģentūra. Pieejams tiešsaistē: 174. Pensions Management Institute, 2016. Pensions Terminology. Pieejams tiešsaistē: 175. VID, 2016. Valsts ieņēmumu dienests. Pieejams tiešsaistē: 176. VSAA, 1996. - 2015.gadi. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra. Pieejams tiešsaistē: 170 PIELIKUMI 1.Pielikums. Pītera Ozaga un Jozefa Štiglicarakstā “Pārdomājot pensiju reformu: desmit mīti par sociālā nodrošinājuma sistēmām” (“Rethinking pension reform: Ten myths about social security systems”), desmit mīti (Orszag, P. R., Stiglitz, J. E., 1999) Avots: Orszag, P. R., Stiglitz, J. E., 1999. Rethinking pension reform: Ten myths about social security systems Makroekonomiskie mīti: 1. mīts: privātie noteiktu iemaksu plāni veicina valsts uzkrājumu veidošanos (Orszag un Stiglitz, 1999, 9). Pensiju sistēmas privatizācija, kas finansēta uz parāda, nerada pozitīvas makroekonomiskas sekas, tā neizraisa plašu pirmsfinansējumu (pre-funding), jo faktiski notiek parāda formas maiņa. Ir pilnīgi iespējams, ka PAYG sistēmas ieviešana samazina valsts uzkrājumus, bet pāreja uz individuālajiem kontiem tos nevairos. Jo plašs pirmsfinansējums un privatizācija ir atšķirīgi jēdzieni. 2. mīts: individuālajiem kontiem atdeves likmes ir augstākas (Orszag un Stiglitz, 1999, 12). Bieži vien tiek jaukti jēdzieni “privatizācija” un ”pirmsfinansējums”. Reāla atdeves likme nobriedušā PAYG sistēmā ir vienāda ar nodarbinātības pieauguma un produktivitātes pieauguma koeficientu summu. Dinamiski efektīvā ekonomikā bez riskantiem aktīviem reālajai procentu likmei ir jāpārsniedz pieauguma temps un nav iespējams vairot labklājību nākamajām paaudzēm, vienlaikus nepasliktinot tagadējo paaudžu ekonomisko stāvokli. Līdz ar to pensiju sistēmas reformām ir jāpievēršas arī vienlīdzības aspektam paaudžu starpā. Lielākas atdeves likmes ilgtermiņā var tikt panāktas tikai uz tagadējo paaudžu samazināta patēriņa un ienākumu rēķina. Tādejādi – nevis individuālo kontu ieviešana, bet gan papildu finansējums ir būtisks, lai veicinātu atdeves likmju kāpumu. Efektīvos tirgos atdeves likme ir samērojama ar risku. Risku diversifikācija, ko veic valsts noteiktā pabalstu pensiju sistēmā, paredz mazākus finanšu riskus indivīdam nekā diversifikācija, ko veic caur privātu noteiktu iemaksu sistēmu. 3. mīts: Ja samazinās PAYG atdeves likmes, tas nozīmē, ka sistēmā ir fundamentālas problēmas (Orszag un Stiglitz, 1999, 19). Patiesībā, ja samazinās PAYG likmes, tas liecina par PAYG sistēmas likumsakarīgu pāreju uz nobriedušo līdzsvara stāvokli. Nobeļa prēmijas laureāta Paula Samuelsona (Samuelson) formula sniedz atdeves likmi nobriedušā PAYG sistēmā. Šīs sistēmas pirmsākumos pensijas saņēmēji saņem ievērojami augstāku atdeves likmi nekā to paredz formula, jo šie saņēmēji savulaik ir veikuši mazākas iemaksas darba dzīves laikā. Līdz ar PAYG sistēmas nobriešanu šāda likmju samazināšanās var tikt vājināta vai pastiprināta ar izmaiņām produktivitātes un nodarbinātības pieauguma likmēs. 171 4. mīts: Trasta fondu ieguldīšanai akcijās nav makroekonomisku seku vai ietekmes uz labklājību (Orszag un Stiglitz, 1999, 20). Vienīgais jautājums, ko ir būtiski apsvērt, ir tas, vai diversifikācija kā tāda ir izdevīga. Valstij ieguldot trasta fondus akcijās, tiek veikta risku diversifikācija un vairota labklājība tiem sabiedrības locekļiem, kas paši neveic uzkrājumus. Mikroekonomiskie mīti 5. mīts: Nodarbinātības stimuli ir lielāki pie privātiem noteiktu (definēto) iemaksu plāniem (Orszag un Stiglitz, 1999, 23). Korseti un Šmita-Hebela (Corsetti un Schmidt-Hebbel, 1997) veiktās simulācijas rāda, ka uz parāda finansēta pāreja uz individuālajiem kontiem ilgtermiņā samazina ražotspēju par aptuveni 1–4% un rada risku paaugstināt ienākumu nodokli. 6.mīts: Noteiktu (definēto) izmaksu plāni nodrošina vairāk stimulu, lai pensionētos priekšlaicīgi (Orszag un Stiglitz, 1999, 26). Kā zināms, gadiem ejot, darbinieks uzkrāj pieredzi, kas vairo tā vērtību, bet straujas tehnoloģiskās izaugsmes apstākļos šī vērtība var – tieši pretēji – mazināties. Tādēļ daļa nodarbināto ir ieinteresēti apdrošināties pret šo risku priekšlaicīgas pensionēšanās iespējas veidā. Noteiktu izmaksu plāni nevis stimulē šīs apdrošināšanas izmantošanu, bet gan pagaidām nespēj piedāvāt pienācīgu risku un ieguvumu līdzsvaru. 7. mīts: Privātajos noteiktu iemaksu plānos konkurence nodrošina zemas administratīvās izmaksas (Orszag un Stiglitz, 1999, 29). Lai gan finanšu pakalpojumu sniedzēju vidū pastāv konkurence, lielākajā daļā valstu tā ir monopolistiskā konkurence, līdz ar to pie šādas konkurences vienīgais ieguvums ir pārmērīgu administratīvo maksu izslēgšana, bet ne zemu maksu nodrošināšana. Zemas administratīvās maksas būtu iespējamas tikai, īstenojot centralizētu pieeju. Apvienotās Karalistes un Čīles pieredze rāda, ka pie decentralizētas individuālo kontu sistēmas ir jārēķinās ar ievērojamām administratīvajām izmaksām. Apvienotajā Karalistē vidēji apmēram 40 līdz 45% no individuālo kontu vērtības “noēd” dažādas maksas un izdevumi. (Murthi, Orszag un Stiglitz , 1999). Politiski ekonomiskie mīti 8. mīts: Neefektīvas valdības sniedz loģisku pamatu privātu noteiktu iemaksu plānu ieviešanai (Orszag un Stiglitz, 1999, 32). Pastāv pieņēmums, ka pie korumpētas un neefektīvas valdības pastāv spēcīga motivācija virzīties no valsts pensijas uz privāto pensiju. Bet jāņem vērā, ka arī privātajām pensijām ir jābūt valsts noteiktam regulējumam attiecībā uz ieguldījumu veikšanas politiku un finanšu pakalpojumu sniedzējiem. Ja šāds regulējuma un uzraudzības mehānisms nepastāv, nav pamata uzskatīt, ka neefektīva valsts pensijas pārvaldība ir bīstamāka par neefektīvu privātās pensijas pārvaldību. 172 9. mīts: Ekonomikas glābšanas politika ir sliktāka pie valsts noteiktu izmaksu plāniem pretstatā privātajiem noteiktu iemaksu plāniem (Orszag un Stiglitz, 1999, 34). Tiek uzskatīts, ka valdībai ir lielāks spiediens sociālās aizsardzības jomā noteiktu izmaksu sistēmā. Patiesībā, pie nepilnīga privātā sektora regulējuma, kur indivīdi var veikt ieguldījumus riskantos vērtspapīros, tie indivīdi, kas ir izdarījuši kļūdainas ieguldījumu izvēles, visdrīzāk sagaidīs valsts atbalstu. Tādēļ liela daļa valstu garantē zināmu ienesīgumu arī privātajiem plāniem. Lai gan izskan argumenti, ka, ja eksistē funkcionējošs pirmais līmenis ar valsts pensiju, valstij nav obligāti jānodrošina šādas garantijas, tomēr realitātē valsti vaino par jebkādu neizdošanos saistībā ar pensiju sistēmu kā kopumu, kā arī vidusslānis un pārtikusī sabiedrības daļa nesamierināsies ar pirmā līmeņa valsts pensiju. 10. mīts: Valsts trasta fondi vienmēr tiek ieguldīti izšķērdīgi un netiek pareizi apsaimniekoti (Orszag un Stiglitz, 1999, 36). Mīta izcelsme meklējama 20. gs. 80. gados, kad valsts trasta fondu pārvaldītājiem bija pienākums veikt ieguldījumus valsts vērtspapīros vai neefektīvu valsts uzņēmumu aizdevumos ar zemām procentu likmēm. Bet ne visi valsts trasta fondi strādā pēc šādiem principiem, daudzi tiek efektīvi pārvaldīti un uzraudzīti, tādēļ daudzviet indivīdi vairāk uzticas valsts trasta fondiem pretstatā privātajiem fondiem. 173 2.Pielikums. Apdrošināšanas iemaksu algas indeksu reizinājuma salīdzinājums 2015.gadā pielietojot apdrošināšanas iemaksu algas indeksu vērtības līdz 2015.gada 18.jūnija grozījumiem likumā “Par valsts pensijām”, un 2016.gadā pārrēķināts, ņemot vērā apdrošināšanas iemaksu algas indeksu jaunās vērtības Avots: VSAA, 2016 2015.gads 2016.gads 1996.gads 5.1589 5.4950 1997.gads 5.0087 5.3349 1998.gads 4.4720 4.7633 1999.gads 4.0036 4.2644 2000.gads 3.7452 3.9891 2001.gads 3.4566 3.6817 2002.gads 3.3068 3.5222 2003.gads 2.8396 3.0246 2004.gads 2.4159 2.5733 2005.gads 2.0628 2.1971 2006.gads 1.6725 1.7815 2007.gads 1.2304 1.3106 2008.gads 0.9388 1 2009.gads 0.9757 1 2010.gads 1.2230 1 2011.gads 1.2298 1 2012.gads 1.1582 1 2013.gads 1.0766 1 2014.gads - 1 174 3.Pielikums. Pensiju indeksācijas rezultāti Latvijā laika periodā no 01.01.1996. gada līdz 2014. gadam pa gadiem* Avots: LM, 2015 * Autores konvertācija uz EUR 1996. gads. Indekss maijā 1,069; Indekss novembrī 1,031. Vidējais pensijas apmēra pieaugums 1996. gadā 5,31 EUR. 1997. gads. Indekss maijā 1,054; Indeksi novembrī: 1,073 pensijām, kuras piešķirtas līdz 31.10.1997. 1,046 pensijām, kuras piešķirtas no 01.11.1997. Vidējais pensijas apmēra pieaugums 1997. gadā 7,40 EUR . 1998. gads. Indeksi maijā (pensijām, kuru apmērs nepārsniedz trīs minimālās darba algas 179,28 EUR. 1,1587 pensijām, kuras piešķirtas līdz 31.12.1995. 1,057 pensijām, kuras piešķirtas no 01.01.1996. Indekss novembrī 1,0334 (pensijām, kuru apmērs nepārsniedz trīs minimālās darba algas 179,28 EUR. Vidējais pensijas apmēra pieaugums 1998. gadā 12,56 EUR. 1999. gads. Indekss maijā 1,0031 (pensijām, kuru apmērs nepārsniedz trīs minimālās darba algas 213,43 EUR. Indekss novembrī 1,0072 (pensijām, kuru apmērs nepārsniedz trīs minimālās darba algas 213,43 EUR. Vidējais pensijas apmēra pieaugums 1999. gadā 1,54 EUR. 2000. gads. Indekss 1,0033 (pensijām, kuru apmērs nepārsniedz trīs minimālās darba algas 213,43 EUR. Vidējais pensijas apmēra pieaugums 2000. gadā 0,27 EUR. 2001. gads. Indekss 1,03 (pensijām, kuru apmērs nepārsniedz trīs minimālās darba algas 256,12 EUR. Vidējais pensijas apmēra pieaugums 2001. gadā 2,39 EUR. 2002. gads. Indeksi:1,0232 (pensijām, kuras nepārsniedz trīskāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu 128,06 EUR. 1,0089 (pensijām, kuru apmērs pārsniedz trīskāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, bet nepārsniedz pieckāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu no 128,06 līdz 213,43 EUR.Vidējais pensijas apmēra pieaugums 2002. gadā 1,82 EUR. 2003. gads. Indeksi:1,0410 (pensijām, kuras nepārsniedz trīskāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu 128,06 EUR. 1,0346 (pensijām, kuru apmērs pārsniedz trīskāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, bet nepārsniedz pieckāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu no 128,06 līdz 213,43 EUR. Vidējais pensijas apmēra pieaugums 2003. gadā 3,47 EUR. 2004. gads. Indekss aprīlī 1,0401 (pensijām, kuras nepārsniedz pieckāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu 249 EUR. Indeksi oktobrī:1,1015 (pensijām, kuras nepārsniedz trīskāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu 149,40 EUR. 1,0359 (pensijām, kuru apmērs pārsniedz trīskāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, bet nepārsniedz pieckāršu valsts 175 sociālā nodrošinājuma pabalstu no149,40 līdz 249 EUR. Vidējais pensijas apmēra pieaugums 2004. gadā 12,65 EUR. 2005. gads. Indekss aprīlī 1,0318 (pensijām, kuras nepārsniedz pieckāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu 249 EUR. Indeksi oktobrī: 1,0814 (pensijām, kuras nepārsniedz trīskāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu 149,40 EUR. 1,0280 (pensijām, kuru apmērs pārsniedz trīskāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, bet nepārsniedz pieckāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu no 149,40 līdz 249 EUR. Vidējais pensijas apmēra pieaugums 2005. gadā 11,25 EUR. 2006. gads. Indekss aprīlī 1,0399 (pensijām, kuras nepārsniedz trīskāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu 192,09 EUR. Indeksi oktobrī: 1,0812 (pensijām, kuras nepārsniedz trīskāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu 192,09 EUR. 1,0681 (pensijām, kuru apmērs pārsniedz trīskāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, bet nepārsniedz pieckāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu no 192,09 līdz 320,15 EUR. 1,0272 (valsts pensijas, kuras piešķirtas un aprēķinātas līdz 2006. gada 30.decembrim un kuru apmērs līdz 1.aprīlim nepārsniedza 192,09 EUR, bet pirms oktobra indeksācijas pārsniedza 192,09 EUR.Vidējais pensijas apmēra pieaugums 2006. gadā 14,47 EUR. 2007. gads. Indekss aprīlī 1,0445 (pensijām, kuras nepārsniedz trīskāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu 192,09 EUR. Indeksi oktobrī: 1,1566 (pensijām, kuras nepārsniedz trīskāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu 192,09 EUR. 1,1011 (pensijām, kuru apmērs pārsniedz trīskāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, bet nepārsniedz pieckāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu no 192,09 līdz 320,15 EUR. 1,0542 (valsts pensijām, kuru apmērs līdz 1. aprīlim nepārsniedza 192,09 EUR, bet pirms oktobra indeksācijas pārsniedza 192,09 EUR. Vidējais pensijas apmēra pieaugums 2007. gadā 25,63 EUR. 2008. gads.Indekss aprīlī 1,1068 (pensijām, kuras nepārsniedz 213,43 EUR. Indeksi oktobrī: 1,1731 (pensijām, kuras nepārsniedz trīskāršu 213,43 EUR. 1,1574 (pensijām, kuru apmērs pārsniedz 213,43 EUR, bet nepārsniedz pieckāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu 320,15 EUR. 1,0457 (valsts pensijām, kuru apmērs līdz 1. aprīlim nepārsniedza 213,43 EUR, bet pirms oktobra indeksācijas pārsniedza 213,43 EUR. Vidējais pensijas apmēra pieaugums 2008. gadā 43,28 EUR. 2009–2012. gadi. Pensiju indeksācija ir apturēta. 2013. gads. Indekss septembrī 1,04 (pensijām, kas nepārsniedz 284,57 EUR, politiski represētajiem neatkarīgi no apmēra). Vidējais pensijas apmēra pieaugums 2013. gadā vecuma pensijām vidēji par 7,94 EUR; 2014.gads. Indekss oktobrī 1,0274 pensijām, kas nepārsniedz 285 eiro. Maksimālā summa par kādu palielinājās pensijas, ir 7,81 EUR. 176 4. Pielikums. Svarīgākās makroekonomiskās un demogrāfiskās tendences Latvijā un Eiropas Savienībā 2013.-2060. gadā Latvija 2013 2015 2020 2025 2030 2035 2040 2045 2050 2055 2060 Izmaiņas 2013.-2060. Iedzīvotāju skaits (miljonos) 2,0 2,0 1,9 1,7 1,6 1,5 1,5 1,5 1,5 1,4 1,4 -0,6 Potenciālais IKP (pieauguma temps) 1,9 2,9 2,6 1,8 1,1 1,4 1,3 1,1 0,9 1,2 1,6 1,6 Darba ražīgums stundā (pieauguma temps) 2,4 2,6 4,0 3,4 2,4 1,9 1,9 2,0 1,8 1,7 1,5 2,4 Darbspējīgie 15-64 (tūkstošos) 996 978 896 806 734 686 662 639 609 585 588 -408 Avots: Eiropas Komisija, The 2015 Ageing Report (European Commission, 2015a, 337) Eiropas savienība (EU-28) 2013 2020 2025 2030 2035 2040 2045 2050 2055 2060 Izmaiņas 2013.-2060. Potenciālais IKP (pieauguma temps) 0,7 1,4 1,3 1,4 1,5 1,4 1,4 1,4 1,5 1,5 1,5 Darba ražīgums stundā (pieauguma temps) 0,6 1,1 1,3 1,5 1,6 1,6 1,6 1,6 1,6 1,6 1,6 Avots: Eiropas Komisija, The 2015 Ageing Report (European Commission, 2015a, 385) 177 5. pielikums. Iedzīvotāju, pensionāru, mirušo pensionāru, jaunpienākušo un dzīvojušo pensionāru skaita prognoze Latvijā Avots: aprēķinājusi autore, balstoties uz European Commission, 2015a,337., CSP, 2013. 2014. datiem Tekošais gads Iedzīvotāju skaits (1) Pensionāru skaits (2) Mirušo pensionāru skaits (3) Jaunpienākušo pensionāru skaits (4) Esošo pensionāru skaits (5) 2001 2353384 504800 25633 37010 442157 2002 2320956 496900 25333 36431 435136 2003 2299390 487900 25454 35771 426675 2004 2276520 481700 24990 35316 421394 2005 2249724 475600 25104 34869 415627 2006 2227874 472100 24031 34612 413457 2007 2208840 467200 24358 34253 408589 2008 2191810 465200 24333 28557 412310 2009 2162834 473300 23222 50775 399303 2010 2120504 475900 25640 36450 413810 2011 2074605 481700 24095 37180 420425 2012 2044813 482100 23897 29643 428560 2013 2023825 476600 23878 26697 426025 2014 2001468 472100 23800 34612 413688 2015 2000000 388000 19869 28447 339685 2016 1980000 389268 19934 28540 340795 2017 1960000 390432 19993 28625 341814 2018 1940000 391492 20048 28703 342742 2019 1920000 392448 20097 28773 343579 2020 1900000 393300 20140 28835 344325 2021 1880000 398184 20390 29193 348600 2022 1860000 402876 20631 29537 352708 2023 1840000 407376 20861 29867 356648 2024 1820000 411684 21082 30183 360419 2025 1700000 392700 20110 28791 343799 2026 1680000 396144 20286 29044 346814 2027 1660000 399396 20452 29282 349661 2028 1640000 402456 20609 29506 352340 2029 1620000 405324 20756 29717 354851 2030 1600000 408000 20893 29913 357194 2031 1580000 407640 20875 29886 356879 2032 1560000 407160 20850 29851 356459 2033 1540000 406560 20819 29807 355933 2034 1520000 405840 20782 29754 355303 2035 1500000 405000 20739 29693 354568 2036 1500000 407700 20878 29891 356931 2037 1500000 410400 21016 30089 359295 2038 1500000 413100 21154 30287 361659 2039 1500000 415800 21293 30485 364023 2040 1500000 418500 21431 30683 366387 178 2041 1500000 418800 21446 30705 366649 2042 1500000 419100 21461 30727 366912 2043 1500000 419400 21477 30749 367174 2044 1500000 419700 21492 30771 367437 2045 1500000 420000 21508 30793 367700 2046 1500000 420900 21554 30859 368488 2047 1500000 421800 21600 30925 369276 2048 1500000 422700 21646 30991 370064 2049 1500000 423600 21692 31057 370851 2050 1500000 424500 21738 31123 371639 2051 1480000 420616 21539 30838 368239 2052 1460000 416684 21338 30550 364797 2053 1440000 412704 21134 30258 361312 2054 1420000 408676 20928 29962 357786 2055 1400000 404600 20719 29664 354217 2056 1400000 402920 20633 29540 352747 2057 1400000 401240 20547 29417 351276 2058 1400000 399560 20461 29294 349805 2059 1400000 397880 20375 29171 348334 2060 1400000 392000 20074 28740 343186 (1) Iedzīvotāju skaits 2001.–2013. gads. Avots: CSP (matrica IS0021). No 2014. līdz 2060. gadam tika izmantoti dati no The 2015 Ageing Report. Economic and budgetary projections for the 28 EU Member States (2013–2060). European Economy 3/2015. Brussels: European Commission. Dati par šādiem gadiem: 2015, 2020, 2030, 2040, 2050, 2060. Iedzīvotāju dinamika pa gadiem tika aprēķināta, izmantojot statistisko metodi - dinamikas rindu vidējo līmeni. (2) Dati no 2005. līdz 2014. gadam, vecuma pensiju saņem no 55 gadu vecuma; avots: CSP (Matrica SD0010). No 2001. līdz 2005. gadam prognoze tika aprēķināta, balstoties uz vidējās vecuma pieauguma tendences. 2015.–2060. gadam dati tika aprēķināti šādi: prognozētais iedzīvotāju skaits konkrētā gadā reizināts ar iedzīvotāju, kuru vecums ir lielāks par 65 gadiem, skaits % no kopējā iedzīvotāju skaita un dalīts ar 100. (3) Avots: VSAA. Rādītāji no 2015. gada tika aprēķināts kā reizinājums starp pensionāru skaitu un vidējo aritmētisko attiecību starp vidējo mirušo pensionāru skaitu no 2001. līdz 2014. gadam un vidējo pensionāru skaitu no 2001. līdz 2014. gadam. (4) Avots: CSP (kā īpašs datu pieprasījums). Dati no 2008. līdz 2013. gadam. Dati no 2001. līdz 2008. gadam un no 2014. līdz 2060. gadam tika aprēķināti šādi: reizinājums starp pensionāru skaitu un vidējo aritmētisko attiecību starp vidējo jaunpienākušo pensionāru skaitu no 2008. līdz 2013. gadam un vidējo aritmētisko pensionāru skaitu no 2008. līdz 2013. gadam. (5) Esošo pensionāru skaits tika aprēķināti, no pensionāru skaita atņemot mirušo pensionāru skaitu un jaunpienākušo pensionāru skaitu. 179 6. pielikums. IKP, produktivitātes un bruto algu prognozes Latvijā, pieņemot, ka potenciālais IKP pieauguma temps un produktivitātes pieaugums ir vidējs Avots: aprēķinājusi autore, balstoties uz European Commission, 2015a,337.,385., CSP, 2013., EUROSTAT, 2013. datiem Gads IKP Produktivitāte Bruto algas EUR (7) LV (1) ES (2) LV (3) ES (4) Latvija (5) ES 28 (6) 2013 1,90 0,70 2,40 0,60 716 2184 2014 2,00 0,80 2,63 0,67 747 2212 2015 2,10 0,90 2,86 0,74 781 2245 2016 2,20 1,00 3,09 0,81 820 2282 2017 2,30 1,10 3,31 0,89 863 2323 2018 2,40 1,20 3,54 0,96 912 2369 2019 2,50 1,30 3,77 1,03 966 2420 2020 2,60 1,40 4,00 1,10 1027 2477 2021 2,44 1,38 3,88 1,14 1094 2539 2022 2,28 1,36 3,76 1,18 1164 2603 2023 2,12 1,34 3,64 1,22 1234 2669 2024 1,96 1,32 3,52 1,26 1305 2737 2025 1,80 1,30 3,40 1,30 1376 2808 2026 1,66 1,32 3,20 1,34 1448 2881 2027 1,52 1,34 3,00 1,38 1518 2957 2028 1,38 1,36 2,80 1,42 1587 3038 2029 1,24 1,38 2,60 1,46 1653 3122 2030 1,10 1,40 2,40 1,50 1717 3211 2031 1,16 1,42 2,30 1,52 1777 3304 2032 1,22 1,44 2,20 1,54 1838 3401 2033 1,28 1,46 2,10 1,56 1901 3503 2034 1,34 1,48 2,00 1,58 1966 3608 2035 1,40 1,50 1,90 1,60 2031 3719 2036 1,38 1,48 1,90 1,60 2098 3834 2037 1,36 1,46 1,90 1,60 2167 3952 2038 1,34 1,44 1,90 1,60 2238 4073 2039 1,32 1,42 1,90 1,60 2310 4197 2040 1,30 1,40 1,90 1,60 2385 4324 2041 1,26 1,40 1,92 1,60 2461 4453 2042 1,22 1,40 1,94 1,60 2539 4587 2043 1,18 1,40 1,96 1,60 2619 4725 2044 1,14 1,40 1,98 1,60 2702 4866 2045 1,10 1,40 2,00 1,60 2786 5012 2046 1,06 1,40 1,96 1,60 2872 5163 2047 1,02 1,40 1,92 1,60 2959 5318 2048 0,98 1,40 1,88 1,60 3046 5477 180 2049 0,94 1,40 1,84 1,60 3133 5641 2050 0,90 1,40 1,80 1,60 3220 5811 2051 0,96 1,42 1,78 1,60 3307 5985 2052 1,02 1,44 1,76 1,60 3398 6166 2053 1,08 1,46 1,74 1,60 3492 6353 2054 1,14 1,48 1,72 1,60 3591 6548 2055 1,20 1,50 1,70 1,60 3694 6749 2056 1,28 1,50 1,66 1,60 3801 6958 2057 1,36 1,50 1,62 1,60 3912 7174 2058 1,44 1,50 1,58 1,60 4029 7397 2059 1,52 1,50 1,54 1,60 4151 7626 2060 1,60 1,50 1,50 1,60 4278 7862 (1)(2)(3)(4) Avots: The 2015 Ageing Report. Economic and budgetary projections for the 28 EU Member States (2013–2060). European Economy 3/2015. Brussels: European Commission. Dati par šādiem gadiem: 2013, 2015, 2020, 2030, 2040, 2050, 2060. IKP un produktivitātes pieaugums pa gadiem tika aprēķināts, izmantojot statistisko metodi - dinamikas rindu vidējo līmeni. (5) Vidējā bruto alga mēnesī Latvijā EUR 2013. gadā. Avots: CSP dati (matrica DS0020). (6) Vidējā bruto alga 2013. gadā mēnesī Eiropas Savienībā. Avots: EUROSTAT earn_ses_monthly (EU-28). Dati par 2013. gadu tika aprēķināti kā vidējais pieaugums starp 2010. un 2016. gadu. (7) Nākamā gada algu prognoze Latvijai un ES tika aprēķinātas, pagājušā gada algas prognozei pieskaitot IKP un produktivitātes pieauguma tempu. 181 7. pielikums. Alfas α aprēķins, pieņemot, ka potenciālais IKP pieauguma temps un produktivitātes pieaugums ir vidējs Avots: aprēķinājusi autore, balstoties uz CSP, 2014., VSAA, 2014., European Commission, 2015a,337. datiem un lietojot autores veidotās formulas Tekošais gads Pensionāru skaits (1) Mirušie pensionāri (2) Jaunpienākušie pensionāri (3) Dzīvojušie pensionāri (4) Mēneša vidējā bruto alga Latvijā EUR (5) Vidējā vecuma pensija mēnesī EUR (6) Mirušajiem pensionāriem neizmaksātās pensijas EUR (7) Jaunajiem pensionāriem izmaksājamā pensija EUR (8) Gada sociālās apdrošināšanas iemaksas summa (9) ALFA α (10) 2001 504800 25633 37010 442157 227 83 25453569 36750757 497075520 2002 496900 25333 36431 435136 246 88 26879326 38654356 549308160 -0,0006530191777485 2003 487900 25454 35771 426675 274 92 27963764 39297788 616763040 -0,0015463154638571 2004 481700 24990 35316 421394 300 101 30248896 42748177 673632000 0,0000900443772334 2005 475600 25104 34869 415627 350 115 34516996 47943485 791616000 -0,0008045634363749 2006 472100 24031 34612 413457 430 137 39368545 56703415 1023331200 -0,0000106977037420 2007 467200 24358 34253 408589 566 158 46077541 64796000 1379591040 -0,0017001631388911 2008 465200 24333 28557 412310 682 200 58495559 68649886 1651203840 -0,0037345707814287 2009 473300 23222 50775 399303 655 233 64789380 141662250 1378329600 0,0248879442857006 2010 475900 25640 36450 413810 633 250 76996920 109459350 1259112960 -0,0154254083805527 2011 481700 24095 37180 420425 660 254 73305664 113114945 1331510400 0,0020848016221116 2012 482100 23897 29643 428560 685 257 73563569 91251825 1400359200 -0,0087643214324340 2013 476600 23878 26697 426025 716 258 73857519 82577025 1711526400 -0,0037922754713216 2014 472100 23800 34612 413688 747 269 76781755 111663894 1759517875 0,0073839337488647 2015 388000 19869 28447 339685 781 281 67066467 96019798 1814169150 -0,0019519856278272 2016 389268 19934 28540 340795 820 295 70621089 101108989 1875982857 0,0001472450610049 2017 390432 19993 28625 341814 863 311 74576253 106771641 1945538505 0,0001495263299603 2018 391492 20048 28703 342742 912 328 78977014 113072259 2023501127 0,0001519133693724 2019 392448 20097 28773 343579 966 348 83874823 120084507 2110631377 0,0001544128360450 2020 393300 20140 28835 344325 1027 370 89328484 127892573 2207797267 0,0001570319188448 2021 398184 20390 29193 348600 1094 394 96406658 138026472 2306231514 0,0002922790761253 2022 402876 20631 29537 352708 1164 419 103707362 148478970 2401716853 0,0003001205742598 2023 407376 20861 29867 356648 1234 444 111199632 159205735 2493475842 0,0003084666161718 2024 411684 21082 30183 360419 1305 470 118848400 170156561 2580724990 0,0003173614988876 2025 392700 20110 28791 343799 1376 496 119580502 171204720 2662684306 -0,0002491072766015 2026 396144 20286 29044 346814 1448 521 126901950 181686916 2751098639 0,0002654811065915 2027 399396 20452 29282 349661 1518 547 134161769 192080880 2832324583 0,0002704272202593 2028 402456 20609 29506 352340 1587 571 141300231 202301095 2905496224 0,0002756535021143 2029 405324 20756 29717 354851 1653 595 148255611 212259188 2969803829 0,0002811815969251 2030 408000 20893 29913 357194 1717 618 154965015 221865115 3024507901 0,0002870352808625 2031 407640 20875 29886 356879 1777 640 160247271 229427779 3089423565 0,0001382072146905 2032 407160 20850 29851 356459 1838 662 165596605 237086480 3153958911 0,0001385611303222 2033 406560 20819 29807 355933 1901 684 171007636 244833513 3218016929 0,0001389288657575 2034 405840 20782 29754 355303 1966 708 176474611 252660641 3281497834 0,0001393111840627 2035 405000 20739 29693 354568 2031 731 181991400 260559087 3344299174 0,0001397089017237 2036 407700 20878 29891 356931 2098 755 189250430 270951921 3430488491 0,0001635535293087 2037 410400 21016 30089 359295 2167 780 196752267 281692383 3518043098 0,0001659019432892 182 2038 413100 21154 30287 361659 2238 806 204503012 292789210 3606952015 0,0001683013041350 2039 415800 21293 30485 364023 2310 832 212508837 304251238 3697202724 0,0001707530962725 2040 418500 21431 30683 366387 2385 858 220775983 316087401 3788781127 0,0001732588585902 2041 418800 21446 30705 366649 2461 886 228004141 326436035 3881671509 0,0001022352564305 2042 419100 21461 30727 366912 2539 914 235423193 337057973 3975856500 0,0001037502448192 2043 419400 21477 30749 367174 2619 943 243036412 347957902 4071317034 0,0001052991596733 2044 419700 21492 30771 367437 2702 973 250847060 359140492 4168032315 0,0001068830216040 2045 420000 21508 30793 367700 2786 1003 258858387 370610398 4272666266 0,0000877353732313 2046 420900 21554 30859 368488 2872 1034 267454889 382918104 4363756301 0,0001542641589698 2047 421800 21600 30925 369276 2959 1065 276121190 395325742 4452929971 0,0001572408396909 2048 422700 21646 30991 370064 3046 1097 284845637 407816630 4539981557 0,0001603045164399 2049 423600 21692 31057 370851 3133 1128 293616053 420373330 4624705947 0,0001634586125974 2050 424500 21738 31123 371639 3220 1159 302419752 432977683 4706899379 0,0001667067216083 2051 420616 21539 30838 368239 3307 1191 307743359 440599550 4795885283 -0,0000179719779507 2052 416684 21338 30550 364797 3398 1223 313219857 448440313 4888148209 -0,0000198751863343 2053 412704 21134 30258 361312 3492 1257 318852447 456504553 4983806187 -0,0000218243835899 2054 408676 20928 29962 357786 3591 1293 324644321 464796842 5082982422 -0,0000238210553853 2055 404600 20719 29664 354217 3694 1330 330598649 473321719 5185805520 -0,0000258667478692 2056 402920 20633 29540 352747 3801 1368 338773472 485025704 5341666899 -0,0000721727726924 2057 401240 20547 29417 351276 3912 1408 347279347 497203658 5504345832 -0,0000720198311723 2058 399560 20461 29294 349805 4029 1450 356130875 509876488 5674177155 -0,0000718673754778 2059 397880 20375 29171 348334 4151 1494 365343409 523066174 5851514337 -0,0000717154035523 2060 392000 20074 28740 343186 4278 1540 370958539 531105418 6036730605 -0,0002156236895761 (1) Dati no 2005. līdz 2014. gadam; vecuma pensijas no 55 gadu vecuma. Avots: CSP (Matrica SD0010). No 2001. līdz 2005. gadam prognoze tika aprēķināta, balstoties uz vidējās vecuma pieauguma tendences. 2015.–2060. gadam dati tika aprēķināti šādi: prognozētais iedzīvotāju skaits konkrētā gadā reizināts ar iedzīvotāju, kuru vecums ir lielāks par 65 gadiem, skaits % no kopējā iedzīvotāju skaita un dalīts ar 100. (2) Avots: VSAA. Rādītāji no 2015. gada tika aprēķināts kā reizinājums starp pensionāru skaitu un vidējo aritmētisko attiecību starp vidējo pensionāru skaitu no 2001. līdz 2014. gadam un vidējo mirušo pensionāru skaitu no 2001. līdz 2014. gadam. (3) Avots: CSP (kā īpašs datu pieprasījums). Dati no 2008. līdz 2013. gadam. Dati no 2001. līdz 2008. gadam un no 2014. līdz 2060. gadam tika aprēķināti šādi: reizinājums starp pensionāru skaitu un vidējo aritmētisko attiecību starp vidējo jaunpienākušo pensionāru skaitu no 2008. līdz 2013. gadam un vidējo aritmētisko pensionāru skaitu no 2008. līdz 2013. gadam. (4) Esošo pensionāru skaits tika aprēķināts, no pensionāru skaita atņemot mirušo pensionāru skaitu un jaunpienākušo pensionāru skaitu. (5) Dati par vidējo bruto algu EUR (2001.–2014. gads). Avots: CSP (matrica DS0020). Nākamā gada algu prognoze Latvijai tika aprēķināta pagājušā gada algas prognozei pieskaitot IKP un produktivitātes pieauguma tempu. (6) Vidējā vecuma pensija EUR (2001. līdz 2014. gads). Avots: CSP dati (matrica SDG03). Dati no 2015. līdz 2016. gadam tika aprēķināti šādi: tekošā gadā vidējās bruto algas reizinājums par 0,36, kas ir esošās sistēmas vidējā pensijas attiecība pret bruto algu. (7) Mirušajiem pensionāriem neizmaksātās pensijas konkrētā gadā tika aprēķināta šādi: mirušo pensionāru skaita reizinājums ar vidējo vecuma pensiju un 12 (mēnešu skaits gadā). (8) Jaunajiem pensionāriem izmaksājamā pensija konkrētā gadā tika aprēķināta šādi: jaunpienākušo pensionāru skaita reizinājums ar vidējo vecuma pensiju mēnesī un 12 (mēnešu skaits gadā). (9) Sociālā apdrošināšanas iemaksas summa tika aprēķināta šādi: mēneša vidējās bruto algas Latvijā reizinājums ar 12 (mēnešu skaits gadā) un nodarbināto skaits 15–64 un 0,2 koeficents. (10) ALFA α tika aprēķināta pēc autores veidotās 3.5. formulas. 183 8. pielikums. Universālā indeksa aprēķins, pieņemot, ka potenciālais IKP pieauguma temps un produktivitātes pieaugums ir vidējs Avots: aprēķinājusi autore, balstoties uz CSP, 2014., European Commission, 2015a,337. datiem un lietojot autores veidotās formulas Tekošais gads ALFA (1) Iedzīvotāju skaits (2) Nodarbināto skaits 15-64 (3) Mēneša vidējā bruto alga Latvijā EUR (4) Gada sociālās apdrošināšanas iemaksas summa EUR (5) Universālais ikgadējais indekss (6) 2001 2353384 912400 227 497075520 2002 -0,0006530192 2320956 930400 246 549308160 1,105801526 2003 -0,0015463155 2299390 937900 274 616763040 1,124535908 2004 0,0000900444 2276520 935600 300 673632000 1,092107178 2005 -0,0008045634 2249724 942400 350 791616000 1,176091553 2006 -0,0000106977 2227874 991600 430 1023331200 1,292725447 2007 -0,0017001631 2208840 1015600 566 1379591040 1,350429431 2008 -0,0037345708 2191810 1008800 682 1651203840 1,201349044 2009 0,0248879443 2162834 876800 655 1378329600 0,813967226 2010 -0,0154254084 2120504 828800 633 1259112960 0,927597645 2011 0,0020848016 2074605 840600 660 1331510400 1,05529409 2012 -0,0087643214 2044813 851800 685 1400359200 1,060924795 2013 -0,0037922755 2023825 996000 716 1711526400 1,226840213 2014 0,0073839337 2001468 981714 747 1759517875 1,02044918 2015 -0,0019519856 2000000 967429 781 1814169150 1,033072984 2016 0,0001472451 1980000 953143 820 1875982857 1,033920474 2017 0,0001495263 1960000 938857 863 1945538505 1,03692184 2018 0,0001519134 1940000 924571 912 2023501127 1,039914515 2019 0,0001544128 1920000 910286 966 2110631377 1,042898094 2020 0,0001570319 1900000 896000 1027 2207797267 1,045872148 2021 0,0002922791 1880000 878000 1094 2306231514 1,044279511 2022 0,0003001206 1860000 860000 1164 2401716853 1,041090643 2023 0,0003084666 1840000 842000 1234 2493475842 1,03788533 2024 0,0003173615 1820000 824000 1305 2580724990 1,034662508 2025 -0,0002491073 1700000 806000 1376 2662684306 1,032015271 2026 0,0002654811 1680000 791600 1448 2751098639 1,032930666 2027 0,0002704272 1660000 777200 1518 2832324583 1,0292465 2028 0,0002756535 1640000 762800 1587 2905496224 1,025551708 2029 0,0002811816 1620000 748400 1653 2969803829 1,021845684 2030 0,0002870353 1600000 734000 1717 3024507901 1,018127774 2031 0,0001382072 1580000 724400 1777 3089423565 1,021322042 2032 0,0001385611 1560000 714800 1838 3153958911 1,020747666 184 2033 0,0001389289 1540000 705200 1901 3218016929 1,020168602 2034 0,0001393112 1520000 695600 1966 3281497834 1,019584656 2035 0,0001397089 1500000 686000 2031 3344299174 1,018995628 2036 0,0001635535 1500000 681200 2098 3430488491 1,025604243 2037 0,0001659019 1500000 676400 2167 3518043098 1,025352354 2038 0,0001683013 1500000 671600 2238 3606952015 1,02509971 2039 0,0001707531 1500000 666800 2310 3697202724 1,024846297 2040 0,0001732589 1500000 662000 2385 3788781127 1,024592096 2041 0,0001022353 1500000 657200 2461 3881671509 1,024412479 2042 0,0001037502 1500000 652400 2539 3975856500 1,024157762 2043 0,0001052992 1500000 647600 2619 4071317034 1,023902228 2044 0,0001068830 1500000 642800 2702 4168032315 1,023645859 2045 0,0000877354 1500000 639000 2786 4272666266 1,025013982 2046 0,0001542642 1500000 633000 2872 4363756301 1,021161696 2047 0,0001572408 1500000 627000 2959 4452929971 1,020274617 2048 0,0001603045 1500000 621000 3046 4539981557 1,019385844 2049 0,0001634586 1500000 615000 3133 4624705947 1,018495327 2050 0,0001667067 1500000 609000 3220 4706899379 1,017603013 2051 -0,0000179720 1480000 604200 3307 4795885283 1,01892373 2052 -0,0000198752 1460000 599400 3398 4888148209 1,019258192 2053 -0,0000218244 1440000 594600 3492 4983806187 1,019591621 2054 -0,0000238211 1420000 589800 3591 5082982422 1,019923992 2055 -0,0000258667 1400000 585000 3694 5185805520 1,020255281 2056 -0,0000721728 1400000 585600 3801 5341666899 1,030129727 2057 -0,0000720198 1400000 586200 3912 5504345832 1,030528926 2058 -0,0000718674 1400000 586800 4029 5674177155 1,030928128 2059 -0,0000717154 1400000 587400 4151 5851514337 1,031327331 2060 -0,0002156237 1400000 588000 4278 6036730605 1,031875156 (1) ALFA tika aprēķināta pēc autores veidotās 3.5. formulas. (2) Iedzīvotāju skaits 2001.–2013. gadā; avots: CSP (Matrica IS0021). No 2014. līdz 2016. gadam tika izmantoti dati no) The 2015 Ageing Report. Economic and budgetary projections for the 28 EU Member States (2013– 2060). European Economy 3/2015. Brussels: European Commission. Dokumentā esošie dati ir par šādiem gadiem: 2015, 2020, 2030, 2040, 2050, 2060. Iedzīvotāju dinamika pa gadiem tika aprēķināta kā vidējais pieaugums starp esošajiem datiem. (3) Dati no 2001. līdz 2014. gadam; avots: CSP (matrica NB0070). No 2014. līdz 2016. gadam tika izmantoti dati no The 2015 Ageing Report. Economic and budgetary projections for the 28 EU Member States (2013– 2060). European Economy 3/2015. Brussels: European Commission. Dokumentā esošie dati ir par šādiem gadiem: 2015, 2020, 2030, 2040, 2050, 2060. Iedzīvotāju dinamika pa gadiem tika aprēķināta kā vidējais pieaugums starp esošajiem datiem. (4) Dati par vidējo bruto algu EUR no 2001. līdz 2014. gadam; avots: CSP (Matrica DS0020). Nākamā gada algu prognoze Latvijai tika aprēķināta pagājušā gada algas prognozei pieskaitot IKP un produktivitātes pieauguma tempu. (5) Sociālā apdrošināšanas iemaksas summa tika aprēķināta šādi: mēneša vidējās bruto algas Latvijā reizinājums ar 12 (mēnešu skaits gadā) un nodarbināto skaits 15–64 un 0,2 koeficents. (6) Universālais ikgadējais indekss aprēķināts pēc autores veidotās 3.4. formulas. 185 9. pielikums. Nosacītai personai A ar vidējo apdrošināšanas iemaksu algu pensijas aprēķins, pieņemot, ka potenciālais IKP pieauguma temps un produktivitātes pieaugums ir vidējs Avots: aprēķinājusi autore, balstoties uz CSP, 2013., European Commission, 2015a,337., European Commission, 2015b,13. datiem un lietojot autores veidotās formulas Gads (1) Vidējā bruto alga mēnesī valstī LV (EUR) (2) Nosacītās personas dzīves ilgums (gadi) (3) Nosacītās personas A relatīvās algas koeficients (4) Nosacītās personas A vidējā bruto alga mēnesī (EUR) (5) Nosacītās personas A nostrādātie gadi (gadi) (6) Alfa α (7) Nosacītās personas A paredza- mais dzīves ilgums pēc 65 gadiem (gadi) (8) Nosacītās personas A iemaksātā sociālā nodokļa summa gadā (EUR) (9) Relatīvās algas attiecība pret nodarbināto skaitu (10) Nosacītai personai A aprēķinātā pensija mēnesī pensionē- šanās un miršanas gadā (EUR) (11) Nosacītās personas A uzkrātā vidējā iemaksa pensionēšanās gadā (12) Nosacītās personas A aizvietojamība pensionēšanās gadā (13) Nosacītās personas A aizvietojamība miršanas gadā, pieņemot, ka dzīves ilgums pēc 65 gadiem būs 16 gadi (14) Nodarbināto skaits vecuma grupā no 15.- 64.gadiem (15) Universālais ikgadējais indekss (16) 1-ALFA (17) 1992 0 13 0 0 0 0 1,10457495530 0,46286950508 0,42329165242 1 1993 0 14 0 0 0 0 1 1994 0 15 0 0 0 0 1 1995 0 16 0 0 0 0 1 1996 0 17 0 0 0 0 1 1997 0 18 0 0 0 0 1 1998 0 19 0 0 0 0 1 1999 0 20 0 0 0 0 1 2000 0 21 0 0 0 0 1 2001 227 22 0 0 0 0 912400 1 2002 246 23 0,6 147,6 1 -0,0006530192 15 354 0,00000064488 930400 1,105801526 1,000653019 2003 274 24 0,6 164,4 2 -0,0015463155 15 395 0,00000063973 937900 1,124535908 1,001546315 2004 300 25 0,6 180 3 0,0000900444 15 432 0,00000064130 935600 1,092107178 0,999909956 2005 350 26 0,7 245 4 -0,0008045634 15 588 0,00000074278 942400 1,176091553 1,000804563 2006 430 27 0,7 301 5 -0,0000106977 15 722 0,00000070593 991600 1,292725447 1,000010698 2007 566 28 0,7 396,2 6 -0,0017001631 15 951 0,00000068925 1015600 1,350429431 1,001700163 2008 682 29 0,8 545,6 7 -0,0037345708 15 1309 0,00000079302 1008800 1,201349044 1,003734571 2009 655 30 0,9 589,5 8 0,0248879443 15 1415 0,00000102646 876800 0,813967226 0,975112056 2010 633 31 1 633 9 -0,0154254084 16 1519 0,00000120656 828800 0,927597645 1,015425408 2011 660 32 1 660 10 0,0020848016 16 1584 0,00000118963 840600 1,05529409 0,997915198 2012 685 33 1 685 11 -0,0087643214 16 1644 0,00000117398 851800 1,060924795 1,008764321 2013 716 34 1 716 12 -0,0037922755 16 1718 0,00000100402 996000 1,226840213 1,003792275 2014 747 35 1 747 13 0,0073839337 17 1792 0,00000101863 981714 1,02044918 0,992616066 2015 781 36 1,2 938 14 -0,0019519856 17 2250 0,00000124040 967429 1,033072984 1,001951986 2016 820 37 1,2 984 15 0,0001472451 17 2362 0,00000125899 953143 1,033920474 0,999852755 2017 863 38 1,3 1122 16 0,0001495263 17 2694 0,00000138466 938857 1,03692184 0,999850474 2018 912 39 1,3 1185 17 0,0001519134 17 2845 0,00000140606 924571 1,039914515 0,999848087 2019 966 40 1,5 1449 18 0,0001544128 17 3478 0,00000164783 910286 1,042898094 0,999845587 2020 1027 41 1,5 1540 19 0,0001570319 17 3696 0,00000167411 896000 1,045872148 0,999842968 2021 1094 42 1,8 1970 20 0,0002922791 17 4728 0,00000205011 878000 1,044279511 0,999707721 2022 1164 43 1,8 2095 21 0,0003001206 18 5027 0,00000209302 860000 1,041090643 0,999699879 2023 1234 44 1,8 2221 22 0,0003084666 18 5330 0,00000213777 842000 1,03788533 0,999691533 2024 1305 45 1,8 2349 23 0,0003173615 18 5638 0,00000218447 824000 1,034662508 0,999682639 186 2025 1376 46 1,8 2478 24 -0,0002491073 18 5946 0,00000223325 806000 1,032015271 1,000249107 2026 1448 47 1,8 2607 25 0,0002654811 18 6256 0,00000227388 791600 1,032930666 0,999734519 2027 1518 48 1,8 2733 26 0,0002704272 18 6560 0,00000231601 777200 1,0292465 0,999729573 2028 1587 49 1,8 2857 27 0,0002756535 18 6856 0,00000235973 762800 1,025551708 0,999724346 2029 1653 50 1,8 2976 28 0,0002811816 19 7143 0,00000240513 748400 1,021845684 0,999718818 2030 1717 51 1,8 3090 29 0,0002870353 19 7417 0,00000245232 734000 1,018127774 0,999712965 2031 1777 52 1,8 3199 30 0,0001382072 19 7677 0,00000248482 724400 1,021322042 0,999861793 2032 1838 53 1,8 3309 31 0,0001385611 19 7942 0,00000251819 714800 1,020747666 0,999861439 2033 1901 54 1,8 3422 32 0,0001389289 19 8214 0,00000255247 705200 1,020168602 0,999861071 2034 1966 55 1,8 3538 33 0,0001393112 19 8492 0,00000258769 695600 1,019584656 0,999860689 2035 2031 56 1,7 3453 34 0,0001397089 19 8288 0,00000247813 686000 1,018995628 0,999860291 2036 2098 57 1,65 3462 35 0,0001635535 19 8309 0,00000242220 681200 1,025604243 0,999836446 2037 2167 58 1,6 3467 36 0,0001659019 20 8322 0,00000236546 676400 1,025352354 0,999834098 2038 2238 59 1,5 3357 37 0,0001683013 20 8056 0,00000223347 671600 1,02509971 0,999831699 2039 2310 60 1,4 3234 38 0,0001707531 20 7763 0,00000209958 666800 1,024846297 0,999829247 2040 2385 61 1,3 3100 39 0,0001732589 20 7440 0,00000196375 662000 1,024592096 0,999826741 2041 2461 62 1 2461 40 0,0001022353 20 5906 0,00000152161 657200 1,024412479 0,999897765 2042 2539 63 1 2539 41 0,0001037502 20 6094 0,00000153280 652400 1,024157762 0,99989625 2043 2619 64 1 2619 42 0,0001052992 20 6287 0,00000154416 647600 1,023902228 0,999894701 2044 2702 65 1 2702 43 0,0001068830 21 6484 0,00000155569 642800 1,023645859 0,999893117 2045 2786 66 0 0 0,0000877354 21 0 0,00000000000 862 639000 1,025013982 0,999912265 2046 2872 67 0 0 0,0001542642 21 0 0,00000000000 880 633000 1,021161696 0,999845736 2047 2959 68 0 0 0,0001572408 21 0 0,00000000000 898 627000 1,020274617 0,999842759 2048 3046 69 0 0 0,0001603045 21 0 0,00000000000 916 621000 1,019385844 0,999839695 2049 3133 70 0 0 0,0001634586 21 0 0,00000000000 933 615000 1,018495327 0,999836541 2050 3220 71 0 0 0,0001667067 21 0 0,00000000000 949 609000 1,017603013 0,999833293 2051 3307 72 0 0 -0,0000179720 21 0 0,00000000000 967 604200 1,01892373 1,000017972 2052 3398 73 0 0 -0,0000198752 22 0 0,00000000000 986 599400 1,019258192 1,000019875 2053 3492 74 0 0 -0,0000218244 22 0 0,00000000000 1005 594600 1,019591621 1,000021824 2054 3591 75 0 0 -0,0000238211 22 0 0,00000000000 1025 589800 1,019923992 1,000023821 2055 3694 76 0 0 -0,0000258667 22 0 0,00000000000 1046 585000 1,020255281 1,000025867 2056 3801 77 0 0 -0,0000721728 22 0 0,00000000000 1077 585600 1,030129727 1,000072173 2057 3912 78 0 0 -0,0000720198 22 0 0,00000000000 1110 586200 1,030528926 1,00007202 2058 4029 79 0 0 -0,0000718674 22 0 0,00000000000 1144 586800 1,030928128 1,000071867 2059 4151 80 0 0 -0,0000717154 22 0 0,00000000000 1180 587400 1,031327331 1,000071715 2060 4278 81 0 0 -0,0002156237 22 0 0,00000000000 1218 588000 1,031875156 1,000215624 (1) Tekošais gads. (2) Dati par Latvijā vidējo bruto algu EUR 2013. gadā tika izmantoti CSP dati: Matrica DS0020. (3) Nosacītās personas dzīves ilgums (gadi). (4)Nosacītās personas relatīvās algas koeficients. (5)Nosacītās personas A bruto alga mēnesī (EUR). (6) Nosacītās personas A nostrādātie gadi (gadi). (7) Alfa α aprēķināts pēc autores veidotās 3.5. formulas. 187 (8) Nosacītās personas paredzamais dzīves ilgums pēc 65 gadiem (gadi). Avots: The 2015 Ageing Report. Underlying Assumptions and Projection Methodologies. European Economy 8/2014. EUROPOP, 2013 Table I.1.5: Projection of life expectancy at 65 in EUROPOP 2013. (9) Nosacītās personas A iemaksātā sociālā nodokļa summa gadā (EUR), kas aprēķināta kā koeficenta 0,2, bruto algas un skaitļa 12 (mēnešu skaits gadā) reizinājums. (10) Relatīvās algas attiecība pret nodarbināto skaitu. Tas ir starprezultāts uzkrātās relatīvās iemaksas pensionēšanās gadā aprēķināšanai. (11) Nosacītai personai A aprēķinātā pensija mēnesī (EUR). Pensionēšanās gadā aprēkinātā pensija tika rēķinātā pēc autores veidotās 3.6. formulas. Savukārt piešķirtās pensijas indeksēšana tika rēķināta pēc autores veidotās 3.7. formulas. (12) Nosacītās personas A vidējā relatīvā iemaksa pensionēšanās gadā tiek aprēķināta pēc autores veidotās 3.11. formulas. (13) Nosacītās personas A aizvietojamība pensionēšanās gadā tiek aprēķināta pēc autores veidortās 3.12. formulas. (14)Nosacītās personas A aizvietojamība miršanas gadā, pieņemot, ka dzīves ilgums pēc 65 gadiem būs 16 gadi tiek aprēķināta pēc autores veidotās 3.14. formulas. (15)Nodarbināto skaits vecuma grupā no 15.-64. gadi. Dati no 2001. līdz 2014. gadam iegūti no CSP: matrica NB0070. No 2015. gada nodarbināto skaits aprēķināts šādi: iedzīvotāju skaita reizinājums ar vidējo aritmētisko nodarbinātīto skaita attiecību no 2001. gada līdz 2014. gadam pret vidējo aritmētisko iedzīvotāju skaitu no 2001. gada līdz 2014. gadam. (16) Universālais ikgadējais indekss aprēķināts pēc autores veidotās 3.4. formulas. (17) 1-ALFA.Starprezultāts uzkrātās relatīvās iemaksas pensionēšnās gadā aprēķināšanai. 188 10. pielikums. Nosacītai personai B ar divas reizes augstāku vidējo apdrošināšanas iemaksu algu pensijas aprēķins, pieņemot, ka potenciālais IKP pieauguma temps un produktivitātes pieaugums ir vidējs Avots: aprēķinājusi autore, balstoties uz CSP, 2013.,2014., European Commission, 2015a,337., European Commission, 2015b,13. datiem un lietojot autores veidotāsformulas Gads (1) Vidējā bruto alga mēnesī valstī LV (EUR) (2) Nosacītās personas dzīves ilgums (gadi) (3) Nosacītās personas B relatīvās algas koefi- cients (4) Nosacītās personas B vidējā bruto alga mēnesī (EUR) (5) Nosacītās personas B nostrā- dātie gadi (gadi) (6) Alfa α (7) Nosacītās personas A paredza- mais dzīves ilgums pēc 65 gadiem (gadi) (8) Nosacītās personas B iemaksātā sociālā nodokļa summa gadā (EUR) (9) Relatīvās algas attiecība pret nodarbināto skaitu (10) Nosacītai personai B aprēķinātā pensija mēnesī pensionēšanās un miršanas gadā (EUR) (11) Nosacītās personas B vidējā relatīvā iemaksa pensionēšanās gadā (12) Nosacītās personas B aizvietojamība pensionēšanās gadā (13) Nosacītās personas B aizvietojamība miršanas gadā, pieņemot, ka dzīves ilgums pēc 65 gadiem būs 16 gadi (14) Nodarbināto skaits vecuma grupā no 15.- 64.gadiem (15) Universālais ikgadējais indekss (16) 1-ALFA (17) 1992 0 13 0 0 0 0 1,64724752957 0,69027515525 0,63125288636 1 1993 0 14 0 0 0 0 1 1994 0 15 0 0 0 0 1 1995 0 16 0 0 0 0 1 1996 0 17 0 0 0 0 1 1997 0 18 0 0 0 0 1 1998 0 19 0 0 0 0 1 1999 0 20 0 0 0 0 1 2000 0 21 0 0 0 0 1 2001 227 22 0 0 0 0 912400 1 2002 246 23 2 492 1 -0,0006530192 15 1181 0,00000214961 930400 1,105801526 1,000653019 2003 274 24 2 548 2 -0,0015463155 15 1315 0,00000213242 937900 1,124535908 1,001546315 2004 300 25 2 600 3 0,0000900444 15 1440 0,00000213767 935600 1,092107178 0,999909956 2005 350 26 2 700 4 -0,0008045634 15 1680 0,00000212224 942400 1,176091553 1,000804563 2006 430 27 2 860 5 -0,0000106977 15 2064 0,00000201694 991600 1,292725447 1,000010698 2007 566 28 2 1132 6 -0,0017001631 15 2717 0,00000196928 1015600 1,350429431 1,001700163 2008 682 29 2 1364 7 -0,0037345708 15 3274 0,00000198255 1008800 1,201349044 1,003734571 2009 655 30 2 1310 8 0,0248879443 15 3144 0,00000228102 876800 0,813967226 0,975112056 2010 633 31 2 1266 9 -0,0154254084 16 3038 0,00000241313 828800 0,927597645 1,015425408 2011 660 32 2 1320 10 0,0020848016 16 3168 0,00000237925 840600 1,05529409 0,997915198 2012 685 33 2 1370 11 -0,0087643214 16 3288 0,00000234797 851800 1,060924795 1,008764321 2013 716 34 2 1432 12 -0,0037922755 16 3437 0,00000200803 996000 1,226840213 1,003792275 2014 747 35 2 1494 13 0,0073839337 17 3585 0,00000203725 981714 1,02044918 0,992616066 2015 781 36 2 1563 14 -0,0019519856 17 3750 0,00000206734 967429 1,033072984 1,001951986 2016 820 37 2 1640 15 0,0001472451 17 3936 0,00000209832 953143 1,033920474 0,999852755 2017 863 38 2 1727 16 0,0001495263 17 4144 0,00000213025 938857 1,03692184 0,999850474 2018 912 39 2 1824 17 0,0001519134 17 4377 0,00000216316 924571 1,039914515 0,999848087 2019 966 40 2 1932 18 0,0001544128 17 4637 0,00000219711 910286 1,042898094 0,999845587 2020 1027 41 2 2053 19 0,0001570319 17 4928 0,00000223214 896000 1,045872148 0,999842968 2021 1094 42 2 2189 20 0,0002922791 17 5253 0,00000227790 878000 1,044279511 0,999707721 2022 1164 43 2 2327 21 0,0003001206 18 5585 0,00000232558 860000 1,041090643 0,999699879 2023 1234 44 2 2468 22 0,0003084666 18 5923 0,00000237530 842000 1,03788533 0,999691533 2024 1305 45 2 2610 23 0,0003173615 18 6264 0,00000242718 824000 1,034662508 0,999682639 189 2025 1376 46 2 2753 24 -0,0002491073 18 6607 0,00000248139 806000 1,032015271 1,000249107 2026 1448 47 2 2896 25 0,0002654811 18 6951 0,00000252653 791600 1,032930666 0,999734519 2027 1518 48 2 3037 26 0,0002704272 18 7289 0,00000257334 777200 1,0292465 0,999729573 2028 1587 49 2 3174 27 0,0002756535 18 7618 0,00000262192 762800 1,025551708 0,999724346 2029 1653 50 2 3307 28 0,0002811816 19 7936 0,00000267237 748400 1,021845684 0,999718818 2030 1717 51 2 3434 29 0,0002870353 19 8241 0,00000272480 734000 1,018127774 0,999712965 2031 1777 52 2 3554 30 0,0001382072 19 8530 0,00000276091 724400 1,021322042 0,999861793 2032 1838 53 2 3677 31 0,0001385611 19 8825 0,00000279799 714800 1,020747666 0,999861439 2033 1901 54 2 3803 32 0,0001389289 19 9127 0,00000283607 705200 1,020168602 0,999861071 2034 1966 55 2 3931 33 0,0001393112 19 9435 0,00000287522 695600 1,019584656 0,999860689 2035 2031 56 2 4063 34 0,0001397089 19 9750 0,00000291545 686000 1,018995628 0,999860291 2036 2098 57 2 4197 35 0,0001635535 19 10072 0,00000293600 681200 1,025604243 0,999836446 2037 2167 58 2 4334 36 0,0001659019 20 10402 0,00000295683 676400 1,025352354 0,999834098 2038 2238 59 2 4476 37 0,0001683013 20 10741 0,00000297796 671600 1,02509971 0,999831699 2039 2310 60 2 4621 38 0,0001707531 20 11089 0,00000299940 666800 1,024846297 0,999829247 2040 2385 61 2 4769 39 0,0001732589 20 11446 0,00000302115 662000 1,024592096 0,999826741 2041 2461 62 2 4922 40 0,0001022353 20 11813 0,00000304321 657200 1,024412479 0,999897765 2042 2539 63 2 5079 41 0,0001037502 20 12188 0,00000306560 652400 1,024157762 0,99989625 2043 2619 64 2 5239 42 0,0001052992 20 12574 0,00000308833 647600 1,023902228 0,999894701 2044 2702 65 2 5403 43 0,0001068830 21 12968 0,00000311139 642800 1,023645859 0,999893117 2045 2786 66 0 0 0,0000877354 21 0 0,00000000000 1724 639000 1,025013982 0,999912265 2046 2872 67 0 0 0,0001542642 21 0 0,00000000000 1761 633000 1,021161696 0,999845736 2047 2959 68 0 0 0,0001572408 21 0 0,00000000000 1797 627000 1,020274617 0,999842759 2048 3046 69 0 0 0,0001603045 21 0 0,00000000000 1831 621000 1,019385844 0,999839695 2049 3133 70 0 0 0,0001634586 21 0 0,00000000000 1865 615000 1,018495327 0,999836541 2050 3220 71 0 0 0,0001667067 21 0 0,00000000000 1898 609000 1,017603013 0,999833293 2051 3307 72 0 0 -0,0000179720 21 0 0,00000000000 1934 604200 1,01892373 1,000017972 2052 3398 73 0 0 -0,0000198752 22 0 0,00000000000 1971 599400 1,019258192 1,000019875 2053 3492 74 0 0 -0,0000218244 22 0 0,00000000000 2010 594600 1,019591621 1,000021824 2054 3591 75 0 0 -0,0000238211 22 0 0,00000000000 2050 589800 1,019923992 1,000023821 2055 3694 76 0 0 -0,0000258667 22 0 0,00000000000 2091 585000 1,020255281 1,000025867 2056 3801 77 0 0 -0,0000721728 22 0 0,00000000000 2154 585600 1,030129727 1,000072173 2057 3912 78 0 0 -0,0000720198 22 0 0,00000000000 2220 586200 1,030528926 1,00007202 2058 4029 79 0 0 -0,0000718674 22 0 0,00000000000 2289 586800 1,030928128 1,000071867 2059 4151 80 0 0 -0,0000717154 22 0 0,00000000000 2361 587400 1,031327331 1,000071715 2060 4278 81 0 0 -0,0002156237 22 0 0,00000000000 2436 588000 1,031875156 1,000215624 (1) Tekošais gads. (2) Dati par Latvijā vidējo bruto algu EUR 2013. gadā tika izmantoti CSP dati: Matrica DS0020. (3) Nosacītās personas dzīves ilgums (gadi). (4)Nosacītās personas relatīvās algas koeficients. (5)Nosacītās personas B bruto alga mēnesī (EUR). (6) Nosacītās personas B nostrādātie gadi (gadi). (7) Alfa α aprēķināts pēc autores veidotās 3.5. formulas. 190 (8) Nosacītās personas paredzamais dzīves ilgums pēc 65 gadiem (gadi). Avots: The 2015 Ageing Report. Underlying Assumptions and Projection Methodologies. European Economy 8/2014. EUROPOP, 2013 Table I.1.5: Projection of life expectancy at 65 in EUROPOP 2013. (9) Nosacītās personas B iemaksātā sociālā nodokļa summa gadā (EUR), kas aprēķināta kā koeficenta 0,2, bruto algas un skaitļa 12 (mēnešu skaits gadā) reizinājums. (10) Relatīvās algas attiecība pret nodarbināto skaitu. Tas ir starprezultāts uzkrātās relatīvās iemaksas pensionēšanās gadā aprēķināšanai. (11) Nosacītai personai B aprēķinātā pensija mēnesī (EUR). Pensionēšanās gadā aprēkinātā pensija tika rēķinātā pēc autoresveidotās 3.6. formulas. Savukārt piešķirtās pensijas indeksēšana tika rēķināta pēc autores veidotās 3.7. formulas. (12) Nosacītās personas B vidējā relatīvā iemaksa pensionēšanās gadā tiek aprēķināta pēc autores veidotās 3.11. formulas. (13) Nosacītās personas B aizvietojamība pensionēšanās gadā tiek aprēķināta pēc autores veidotās 3.12. formulas. (14)Nosacītās personas B aizvietojamība miršanas gadā, pieņemot, ka dzīves ilgums pēc 65 gadiem būs 16 gadi tiek aprēķināta pēc autores veidotās 3.14. formulas. (15)Nodarbināto skaits vecuma grupā no 15.-64. gadi. Dati no 2001. līdz 2014. gadam iegūti no CSP: matrica NB0070. No 2015. gada nodarbināto skaits aprēķināts šādi: iedzīvotāju skaita reizinājums ar vidējo aritmētisko nodarbinātīto skaita attiecību no 2001. gada līdz 2014. gadam pret vidējo aritmētisko iedzīvotāju skaitu no 2001. gada līdz 2014. gadam. (16) Universālais ikgadējais indekss aprēķināts pēc autores veidotās 3.4. formulas. (17) 1-ALFA.Starprezultāts uzkrātās relatīvās iemaksas pensionēšnās gadā aprēķināšanai. 191 11. pielikums. Nosacītai personai C ar tuvu minimālajai apdrošināšanas iemaksu algu pensijas aprēķins, pieņemot, ka potenciālais IKP pieauguma temps un produktivitātes pieaugums ir vidējs Avots: aprēķinājusi autore, balstoties uz CSP, 2013,2014., European Commission, 2015a,337., European Commission, 2015b,13. datiem un lietojot autores veidotās formulas Gads (1) Vidējā bruto alga mēnesī valstī LV (EUR) (2) Nosacītās personas dzīves ilgums (gadi) (3) Nosacītās personas C relatīvās algas koeficients (4) Nosacītās personas C vidējā bruto alga mēnesī (EUR) (5) Nosacītās personas C nostrādātie gadi (gadi) (6) Alfa α (7) Nosacītās personas C paredza- mais dzīves ilgums pēc 65 gadiem (gadi) (8) Nosacītās personas C iemak-sātā sociālā nodokļa summa gadā (EUR) (9) Relatīvās algas attiecība pret nodarbināto skaitu (10) Nosacītai personai C aprēķinātā pensija mēnesī pensionē- šanās un miršanas gadā (EUR) (11) Nosacītās personas C vidējā relatīvā iemaksa pensionēšanās gadā (12) Nosacītās personas C aizvietojamība pensionēšanās gadā (13) Nosacītās personas C aizvietojamība miršanas gadā, pieņemot, ka dzīves ilgums pēc 65 gadiem būs 16 gadi (14) Nodar- bināto skaits vecuma grupā no 15.- 64.gadiem (15) Universālais ikgadējais indekss (16) 1-ALFA (17) 1992 0 13 0 0 0 0 0,41181188239 0,17256878881 0,15781322159 1 1993 0 14 0 0 0 0 1 1994 0 15 0 0 0 0 1 1995 0 16 0 0 0 0 1 1996 0 17 0 0 0 0 1 1997 0 18 0 0 0 0 1 1998 0 19 0 0 0 0 1 1999 0 20 0 0 0 0 1 2000 0 21 0 0 0 0 1 2001 227 22 0 0 0 0 912400 1 2002 246 23 0,5 123 1 -0,0006530192 15 295 0,00000053740 930400 1,10580153 1,000653019 2003 274 24 0,5 137 2 -0,0015463155 15 329 0,00000053311 937900 1,12453591 1,001546315 2004 300 25 0,5 150 3 0,0000900444 15 360 0,00000053442 935600 1,09210718 0,999909956 2005 350 26 0,5 175 4 -0,0008045634 15 420 0,00000053056 942400 1,17609155 1,000804563 2006 430 27 0,5 215 5 -0,0000106977 15 516 0,00000050424 991600 1,29272545 1,000010698 2007 566 28 0,5 283 6 -0,0017001631 15 679 0,00000049232 1015600 1,35042943 1,001700163 2008 682 29 0,5 341 7 -0,0037345708 15 818 0,00000049564 1008800 1,20134904 1,003734571 2009 655 30 0,5 328 8 0,0248879443 15 786 0,00000057026 876800 0,81396723 0,975112056 2010 633 31 0,5 317 9 -0,0154254084 16 760 0,00000060328 828800 0,92759765 1,015425408 2011 660 32 0,5 330 10 0,0020848016 16 792 0,00000059481 840600 1,05529409 0,997915198 2012 685 33 0,5 343 11 -0,0087643214 16 822 0,00000058699 851800 1,06092479 1,008764321 2013 716 34 0,5 358 12 -0,0037922755 16 859 0,00000050201 996000 1,22684021 1,003792275 2014 747 35 0,5 373 13 0,0073839337 17 896 0,00000050931 981714 1,02044918 0,992616066 2015 781 36 0,5 391 14 -0,0019519856 17 938 0,00000051683 967429 1,03307298 1,001951986 2016 820 37 0,5 410 15 0,0001472451 17 984 0,00000052458 953143 1,03392047 0,999852755 2017 863 38 0,5 432 16 0,0001495263 17 1036 0,00000053256 938857 1,03692184 0,999850474 2018 912 39 0,5 456 17 0,0001519134 17 1094 0,00000054079 924571 1,03991451 0,999848087 2019 966 40 0,5 483 18 0,0001544128 17 1159 0,00000054928 910286 1,04289809 0,999845587 2020 1027 41 0,5 513 19 0,0001570319 17 1232 0,00000055804 896000 1,04587215 0,999842968 2021 1094 42 0,5 547 20 0,0002922791 17 1313 0,00000056948 878000 1,04427951 0,999707721 2022 1164 43 0,5 582 21 0,0003001206 18 1396 0,00000058140 860000 1,04109064 0,999699879 2023 1234 44 0,5 617 22 0,0003084666 18 1481 0,00000059382 842000 1,03788533 0,999691533 2024 1305 45 0,5 652 23 0,0003173615 18 1566 0,00000060680 824000 1,03466251 0,999682639 192 2025 1376 46 0,5 688 24 -0,0002491073 18 1652 0,00000062035 806000 1,03201527 1,000249107 2026 1448 47 0,5 724 25 0,0002654811 18 1738 0,00000063163 791600 1,03293067 0,999734519 2027 1518 48 0,5 759 26 0,0002704272 18 1822 0,00000064334 777200 1,0292465 0,999729573 2028 1587 49 0,5 794 27 0,0002756535 18 1904 0,00000065548 762800 1,02555171 0,999724346 2029 1653 50 0,5 827 28 0,0002811816 19 1984 0,00000066809 748400 1,02184568 0,999718818 2030 1717 51 0,5 858 29 0,0002870353 19 2060 0,00000068120 734000 1,01812777 0,999712965 2031 1777 52 0,5 889 30 0,0001382072 19 2132 0,00000069023 724400 1,02132204 0,999861793 2032 1838 53 0,5 919 31 0,0001385611 19 2206 0,00000069950 714800 1,02074767 0,999861439 2033 1901 54 0,5 951 32 0,0001389289 19 2282 0,00000070902 705200 1,0201686 0,999861071 2034 1966 55 0,5 983 33 0,0001393112 19 2359 0,00000071880 695600 1,01958466 0,999860689 2035 2031 56 0,5 1016 34 0,0001397089 19 2438 0,00000072886 686000 1,01899563 0,999860291 2036 2098 57 0,5 1049 35 0,0001635535 19 2518 0,00000073400 681200 1,02560424 0,999836446 2037 2167 58 0,5 1084 36 0,0001659019 20 2601 0,00000073921 676400 1,02535235 0,999834098 2038 2238 59 0,5 1119 37 0,0001683013 20 2685 0,00000074449 671600 1,02509971 0,999831699 2039 2310 60 0,5 1155 38 0,0001707531 20 2772 0,00000074985 666800 1,0248463 0,999829247 2040 2385 61 0,5 1192 39 0,0001732589 20 2862 0,00000075529 662000 1,0245921 0,999826741 2041 2461 62 0,5 1230 40 0,0001022353 20 2953 0,00000076080 657200 1,02441248 0,999897765 2042 2539 63 0,5 1270 41 0,0001037502 20 3047 0,00000076640 652400 1,02415776 0,99989625 2043 2619 64 0,5 1310 42 0,0001052992 20 3143 0,00000077208 647600 1,02390223 0,999894701 2044 2702 65 0,5 1351 43 0,0001068830 21 3242 0,00000077785 642800 1,02364586 0,999893117 2045 2786 66 0 0 0,0000877354 21 0 0,00000000000 431 639000 1,02501398 0,999912265 2046 2872 67 0 0 0,0001542642 21 0 0,00000000000 440 633000 1,0211617 0,999845736 2047 2959 68 0 0 0,0001572408 21 0 0,00000000000 449 627000 1,02027462 0,999842759 2048 3046 69 0 0 0,0001603045 21 0 0,00000000000 458 621000 1,01938584 0,999839695 2049 3133 70 0 0 0,0001634586 21 0 0,00000000000 466 615000 1,01849533 0,999836541 2050 3220 71 0 0 0,0001667067 21 0 0,00000000000 475 609000 1,01760301 0,999833293 2051 3307 72 0 0 -0,0000179720 21 0 0,00000000000 483 604200 1,01892373 1,000017972 2052 3398 73 0 0 -0,0000198752 22 0 0,00000000000 493 599400 1,01925819 1,000019875 2053 3492 74 0 0 -0,0000218244 22 0 0,00000000000 502 594600 1,01959162 1,000021824 2054 3591 75 0 0 -0,0000238211 22 0 0,00000000000 512 589800 1,01992399 1,000023821 2055 3694 76 0 0 -0,0000258667 22 0 0,00000000000 523 585000 1,02025528 1,000025867 2056 3801 77 0 0 -0,0000721728 22 0 0,00000000000 539 585600 1,03012973 1,000072173 2057 3912 78 0 0 -0,0000720198 22 0 0,00000000000 555 586200 1,03052893 1,00007202 2058 4029 79 0 0 -0,0000718674 22 0 0,00000000000 572 586800 1,03092813 1,000071867 2059 4151 80 0 0 -0,0000717154 22 0 0,00000000000 590 587400 1,03132733 1,000071715 2060 4278 81 0 0 -0,0002156237 22 0 0,00000000000 609 588000 1,03187516 1,000215624 (1) Tekošais gads. (2) Dati par Latvijā vidējo bruto algu EUR 2013. gadā tika izmantoti CSP dati: Matrica DS0020. (3) Nosacītās personas dzīves ilgums (gadi). (4)Nosacītās personas relatīvās algas koeficients . (5)Nosacītās personas A bruto alga mēnesī (EUR). (6) Nosacītās personas A nostrādātie gadi (gadi). (7) Alfa α aprēķināts pēc autores veidotās 3.5. formulas. 193 (8) Nosacītās personas paredzamais dzīves ilgums pēc 65 gadiem (gadi). Avots: The 2015 Ageing Report. Underlying Assumptions and Projection Methodologies. European Economy 8/2014. EUROPOP, 2013 Table I.1.5: Projection of life expectancy at 65 in EUROPOP 2013. (9) Nosacītās personas A iemaksātā sociālā nodokļa summa gadā (EUR), kas aprēķināta kā koeficenta 0,2, bruto algas un skaitļa 12 (mēnešu skaits gadā) reizinājums. (10) Relatīvās algas attiecība pret nodarbināto skaitu. Tas ir starprezultāts uzkrātās relatīvās iemaksas pensionēšanās gadā aprēķināšanai (11) Nosacītai personai A aprēķinātā pensija mēnesī (EUR). Pensionēšanās gadā aprēkinātā pensija tika rēķinātā pēc autores veidotās 3.6. formulas. Savukārt piešķirtās pensijas indeksēšana tika rēķināta pēc autores veidotās 3.7. formulas. (12) Nosacītās personas A vidējā relatīvā iemaksa pensionēšanās gadā tiek aprēķināta pēc autores veidotās 3.11. formulas. (13) Nosacītās personas A aizvietojamība pensionēšanās gadā tiek aprēķināta pēc autores veidotās 3.12. formulas (14)Nosacītās personas A aizvietojamība miršanas gadā, pieņemot, ka dzīves ilgums pēc 65 gadiem būs 16 gadi tiek aprēķināta pēc autores veidotās 3.14. formulas. (15)Nodarbināto skaits vecuma grupā no 15.-64. gadi. Dati no 2001. līdz 2014. gadam iegūti no CSP: matrica NB0070. No 2015. gada nodarbināto skaits aprēķināts šādi: iedzīvotāju skaita reizinājums ar vidējo aritmētisko nodarbinātīto skaita attiecību no 2001. gada līdz 2014. gadam pret vidējo aritmētisko iedzīvotāju skaitu no 2001. gada līdz 2014. gadam. (16) Universālais ikgadējais indekss aprēķināts pēc autores veidotās 3.4. formulas. (17) 1-ALFA.Starprezultāts uzkrātās relatīvās iemaksas pensionēšnās gadā aprēķināšanai. 194 12. pielikums. Nosacīto personu A;B un C pensiju un pensiju aizvietojamības aprēķins, pensionēšanās gadā un miršanas gadā Avots: aprēķinājusi autore, balstoties uz CSP, 2014., European Commission, 2015a,337., datiem un lietojot autores veidotās formulas Gads (1) Vidējā bruto alga mēnesī valstī LV (EUR) (2) Nosacītās personas A Ienākumi, kura ienākumi dzīves laikā ir tuvu vidējai algai valstī Nosacītās personas B ienākumi, kura ienākumi dzīves laikā ir divas reizes augstāki par vidējo algu valstī Nosacītās personas C ienākumi, kura ienākumi dzīves laikā ir tuvu minimālajai algai Vidējā bruto alga mēnesī, kas ir tuva vidējai algai valstī LV (EUR) Nosacītai personai A aprēķinātā pensija mēnesī pensionēšanās un miršanas gadā (EUR) Vidējā bruto alga mēnesī, kas ir divas reizes augstāka par vidējo algu valstī LV (EUR) Nosacītai personai B aprēķinātā pensija mēnesī pensionēšanās un miršanas gadā (EUR) Vidējā bruto alga mēnesī, kas ir tuvu minimālajai algai valstī LV (EUR) Nosacītai personai C aprēķinātā pensija mēnesī pensionēšanās un miršanas gadā (EUR) 1992 0 0 0 0 1993 0 0 0 0 1994 0 0 0 0 1995 0 0 0 0 1996 0 0 0 0 1997 0 0 0 0 1998 0 0 0 0 1999 0 0 0 0 2000 0 0 0 0 2001 227 0 0 0 2002 246 246 492 123 2003 274 274 548 137 2004 300 300 600 150 2005 350 350 700 175 2006 430 430 860 215 2007 566 566 1132 283 2008 682 682 1364 341 2009 655 655 1310 328 2010 633 633 1266 317 2011 660 660 1320 330 2012 685 685 1370 343 2013 716 716 1432 358 2014 747 747 1494 373 2015 781 781 1563 391 195 2016 820 820 1640 410 2017 863 863 1727 432 2018 912 912 1824 456 2019 966 966 1932 483 2020 1027 1027 2053 513 2021 1094 1094 2189 547 2022 1164 1164 2327 582 2023 1234 1234 2468 617 2024 1305 1305 2610 652 2025 1376 1376 2753 688 2026 1448 1448 2896 724 2027 1518 1518 3037 759 2028 1587 1587 3174 794 2029 1653 1653 3307 827 2030 1717 1717 3434 858 2031 1777 1777 3554 889 2032 1838 1838 3677 919 2033 1901 1901 3803 951 2034 1966 1966 3931 983 2035 2031 2031 4063 1016 2036 2098 2098 4197 1049 2037 2167 2167 4334 1084 2038 2238 2238 4476 1119 2039 2310 2310 4621 1155 2040 2385 2385 4769 1192 2041 2461 2461 4922 1230 2042 2539 2539 5079 1270 2043 2619 2619 5239 1310 2044 2702 2702 5403 1351 2045 2786 0 862 0 1724 0 431 2046 2872 0 880 0 1761 0 440 2047 2959 0 898 0 1797 0 449 2048 3046 0 916 0 1831 0 458 2049 3133 0 933 0 1865 0 466 2050 3220 0 949 0 1898 0 475 2051 3307 0 967 0 1934 0 483 2052 3398 0 986 0 1971 0 493 196 2053 3492 0 1005 0 2010 0 502 2054 3591 0 1025 0 2050 0 512 2055 3694 0 1046 0 2091 0 523 2056 3801 0 1077 0 2154 0 539 2057 3912 0 1110 0 2220 0 555 2058 4029 0 1144 0 2289 0 572 2059 4151 0 1180 0 2361 0 590 2060 4278 0 1218 0 2436 0 609 (1) Tekošais gads. (2) Par Latvijā vidējo bruto algu EUR 2013. gadā tika izmantoti CSP dati: Matrica DS0020. 197 13. pielikums. Nosacītai personai A ar vidējo apdrošināšanas iemaksu algu bruto algas prognozes Latvijā, pieņemot, ka potenciālais IKP pieauguma temps un produktivitātes pieaugums ir zems Avots: aprēķinājusi autore, balstoties uz CSP, 2014., EUROSTAT, 2014., European Commission, 2015a,337. datiem Gads IKP Produktivitāte Bruto algas EUR (7) LV (1) ES (2) LV (3) ES (4) Latvija ES 28 2013 1,70 0,70 2,30 0,60 716 2184 2014 1,80 0,80 2,53 0,67 745 2212 2015 1,90 0,90 2,76 0,74 777 2245 2016 2,00 1,00 2,99 0,81 813 2282 2017 2,10 1,10 3,21 0,89 854 2323 2018 2,20 1,20 3,44 0,96 899 2369 2019 2,30 1,30 3,67 1,03 950 2420 2020 2,40 1,40 3,90 1,10 1006 2477 2021 2,24 1,38 3,78 1,14 1070 2539 2022 2,08 1,36 3,66 1,18 1134 2603 2023 1,92 1,34 3,54 1,22 1199 2669 2024 1,76 1,32 3,42 1,26 1265 2737 2025 1,60 1,30 3,30 1,30 1330 2808 2026 1,46 1,32 3,10 1,34 1395 2881 2027 1,32 1,34 2,90 1,38 1459 2957 2028 1,18 1,36 2,70 1,42 1521 3038 2029 1,04 1,38 2,50 1,46 1580 3122 2030 0,90 1,40 2,30 1,50 1636 3211 2031 0,96 1,42 2,20 1,52 1688 3304 2032 1,02 1,44 2,10 1,54 1741 3401 2033 1,08 1,46 2,00 1,56 1796 3503 2034 1,14 1,48 1,90 1,58 1851 3608 2035 1,20 1,50 1,80 1,60 1907 3719 2036 1,18 1,48 1,80 1,60 1964 3834 2037 1,16 1,46 1,80 1,60 2023 3952 2038 1,14 1,44 1,80 1,60 2083 4073 2039 1,12 1,42 1,80 1,60 2144 4197 2040 1,10 1,40 1,80 1,60 2207 4324 2041 1,06 1,40 1,82 1,60 2271 4453 2042 1,02 1,40 1,84 1,60 2336 4587 2043 0,98 1,40 1,86 1,60 2403 4725 2044 0,94 1,40 1,88 1,60 2471 4866 2045 0,90 1,40 1,90 1,60 2541 5012 2046 0,86 1,40 1,86 1,60 2612 5163 2047 0,82 1,40 1,82 1,60 2683 5318 198 2048 0,78 1,40 1,78 1,60 2754 5477 2049 0,74 1,40 1,74 1,60 2824 5641 2050 0,70 1,40 1,70 1,60 2894 5811 2051 0,76 1,42 1,68 1,60 2964 5985 2052 0,82 1,44 1,66 1,60 3036 6166 2053 0,88 1,46 1,64 1,60 3111 6353 2054 0,94 1,48 1,62 1,60 3190 6548 2055 1,00 1,50 1,60 1,60 3271 6749 2056 1,08 1,50 1,56 1,60 3357 6958 2057 1,16 1,50 1,52 1,60 3445 7174 2058 1,24 1,50 1,48 1,60 3537 7397 2059 1,32 1,50 1,44 1,60 3634 7626 2060 1,40 1,50 1,40 1,60 3734 7862 (1)(2)(3)(4) Avots: The 2015 Ageing Report. Economic and budgetary projections for the 28 EU Member States (2013–2060). European Economy 3/2015. Brussels: European Commission. Dati par šādiem gadiem: 2013, 2015, 2020, 2030, 2040, 2050, 2060. IKP un produktivitātes pieaugums pa gadiem tika aprēķināts, izmantojot statistisko metodi - dinamikas rindu vidējo līmeni. (5) Vidējā bruto alga mēnesī Latvijā EUR 2013. gadā. Avots: CSP dati (matrica DS0020). (6) Vidējā bruto alga 2013. gadā mēnesī Eiropas Savienībā. Avots: EUROSTAT earn_ses_monthly (EU-28). Dati par 2013. gadu tika aprēķināti kā vidējais pieaugums starp 2010. un 2016. gadu. (7) Nākamā gada algu prognoze Latvijai un ES tika aprēķinātas, pagājušā gada algas prognozei pieskaitot IKP un produktivitātes pieauguma tempu. 199 14. pielikums. Nosacītai personai A ar vidējo apdrošināšanas iemaksu algu alfas α aprēķins, pieņemot, ka potenciālais IKP pieauguma temps un produktivitātes pieaugums ir zems Avots: aprēķinājusi autore, balstoties uz CSP, 2013, 2014., VSAA, 2014., European Commission, 2015a,337. datiem un lietojot autores veidotās formulas Tekošais gads Pensionāru skaits (1) Mirušie pensionāri (2) Jaunpienākušie pensionāri (3) Dzīvojušie pensionāri (4) Mēneša vidējā bruto alga Latvijā EUR (5) Vidējā vecuma pensija mēnesī EUR (6) Mirušajiem pensionāriem neizmaksātās pensijas EUR (7) Jaunajiem pensionāriem izmaksājamā pensija EUR (8) Gada sociālās apdrošināšanas iemaksas summa (9) ALFA (10) 2001 504800 25633 37010 442157 227 83 25453569 36750757 497075520 2002 496900 25333 36431 435136 246 88 26879326 38654356 549308160 -0,0006530191777485 2003 487900 25454 35771 426675 274 92 27963764 39297788 616763040 -0,0015463154638571 2004 481700 24990 35316 421394 300 101 30248896 42748177 673632000 0,0000900443772334 2005 475600 25104 34869 415627 350 115 34516996 47943485 791616000 -0,0008045634363749 2006 472100 24031 34612 413457 430 137 39368545 56703415 1023331200 -0,0000106977037420 2007 467200 24358 34253 408589 566 158 46077541 64796000 1379591040 -0,0017001631388911 2008 465200 24333 28557 412310 682 200 58495559 68649886 1651203840 -0,0037345707814287 2009 473300 23222 50775 399303 655 233 64789380 141662250 1378329600 0,0248879442857006 2010 475900 25640 36450 413810 633 250 76996920 109459350 1259112960 -0,0154254083805527 2011 481700 24095 37180 420425 660 254 73305664 113114945 1331510400 0,0020848016221116 2012 482100 23897 29643 428560 685 257 73563569 91251825 1400359200 -0,0087643214324340 2013 476600 23878 26697 426025 716 258 73857519 82577025 1711526400 -0,0037922754713216 2014 472100 23800 34612 413688 745 268 76560906 111342713 1754456942 0,0073839337488647 2015 388000 19869 28447 339685 777 280 66681817 95469090 1803764243 -0,0019519856278272 2016 389268 19934 28540 340795 813 293 70015352 100241749 1859892041 0,0001472450610049 2017 390432 19993 28625 341814 854 307 73725918 105554207 1923355042 0,0001495263299603 2018 391492 20048 28703 342742 899 324 77854722 111465462 1994746450 0,0001519133693724 2019 392448 20097 28773 343579 950 342 82448798 118042850 2074746772 0,0001544128360450 2020 393300 20140 28835 344325 1006 362 87561853 125363267 2164134105 0,0001570319188448 2021 398184 20390 29193 348600 1070 385 94234095 134915990 2254259663 0,0002922790761253 2022 402876 20631 29537 352708 1134 408 101084241 144723420 2340969067 0,0003001205742598 2023 407376 20861 29867 356648 1199 432 108080366 154739848 2423531235 0,0003084666161718 2024 411684 21082 30183 360419 1265 455 115186908 164914363 2501217788 0,0003173614988876 2025 392700 20110 28791 343799 1330 479 115566830 165458301 2573312355 -0,0002491072766015 2026 396144 20286 29044 346814 1395 502 122292795 175087939 2651177084 0,0002654811065915 2027 399396 20452 29282 349661 1459 525 128919043 184574811 2721644004 0,0002704272202594 2028 402456 20609 29506 352340 1521 547 135388831 193837677 2783942618 0,0002756535021142 2029 405324 20756 29717 354851 1580 569 141644166 202793510 2837365703 0,0002811815969251 2030 408000 20893 29913 357194 1636 589 147626627 211358664 2881281936 0,0002870352808625 2031 407640 20875 29886 356879 1688 608 152216252 217929680 2934592718 0,0001382072146905 2032 407160 20850 29851 356459 1741 627 156841385 224551535 2987206676 0,0001385611303222 2033 406560 20819 29807 355933 1796 646 161496500 231216315 3039036634 0,0001389288657575 2034 405840 20782 29754 355303 1851 666 166175780 237915691 3089993849 0,0001393111840627 2035 405000 20739 29693 354568 1907 687 170873121 244640925 3139988137 0,0001397089017237 2036 407700 20878 29891 356931 1964 707 177172643 253660020 3211557896 0,0001635535293087 200 2037 410400 21016 30089 359295 2023 728 183660682 262949017 3283958065 0,0001659019432892 2038 413100 21154 30287 361659 2083 750 190341097 272513441 3357169162 0,0001683013041350 2039 415800 21293 30485 364023 2144 772 197217760 282358835 3431170448 0,0001707530962725 2040 418500 21431 30683 366387 2207 794 204294548 292490750 3505939913 0,0001732588585902 2041 418800 21446 30705 366649 2271 817 210369785 301188733 3581454257 0,0001022352564305 2042 419100 21461 30727 366912 2336 841 216583469 310084934 3657688879 0,0001037502448192 2043 419400 21477 30749 367174 2403 865 222937225 319181676 3734617858 0,0001052991596733 2044 419700 21492 30771 367437 2471 890 229432640 328481233 3812213944 0,0001068830216041 2045 420000 21508 30793 367700 2541 915 236071263 337985822 3896546427 0,0000877353732311 2046 420900 21554 30859 368488 2612 940 243201290 348193960 3968037992 0,0001542641589698 2047 421800 21600 30925 369276 2683 966 250350541 358429621 4037333852 0,0001572408396909 2048 422700 21646 30991 370064 2754 991 257508073 368677139 4104264734 0,0001603045164399 2049 423600 21692 31057 370851 2824 1017 264662594 378920346 4168664018 0,0001634586125974 2050 424500 21738 31123 371639 2894 1042 271802486 389142607 4230368379 0,0001667067216083 2051 420616 21539 30838 368239 2964 1067 275779180 394836084 4297754188 -0,0000179719779507 2052 416684 21338 30550 364797 3036 1093 279867251 400689019 4367643268 -0,0000198751863343 2053 412704 21134 30258 361312 3111 1120 284068483 406703970 4440117291 -0,0000218243835899 2054 408676 20928 29962 357786 3190 1148 288384627 412883440 4515261460 -0,0000238210553853 2055 404600 20719 29664 354217 3271 1178 292817388 419229873 4593164648 -0,0000258667478692 2056 402920 20633 29540 352747 3357 1208 299183177 428343843 4717420352 -0,0000721727726924 2057 401240 20547 29417 351276 3445 1240 305801217 437818964 4846921274 -0,0000720198311723 2058 399560 20461 29294 349805 3537 1273 312681979 447670226 4981912744 -0,0000718673754778 2059 397880 20375 29171 348334 3634 1308 319836458 457913373 5122653308 -0,0000717154035523 2060 392000 20074 28740 343186 3734 1344 323806842 463597815 5269415493 -0,0002156236895761 (1) Dati no 2005. līdz 2014. gadam; vecuma pensijas no 55 gadu vecuma. Avots: CSP (Matrica SD0010). No 2001. līdz 2005. gadam prognoze tika aprēķināta, balstoties uz vidējās vecuma pieauguma tendences. 2015.–2060. gadam dati tika aprēķināti šādi: prognozētais iedzīvotāju skaits konkrētā gadā reizināts ar iedzīvotāju, kuru vecums ir lielāks par 65 gadiem, skaits % no kopējā iedzīvotāju skaita un dalīts ar 100. (2) Avots: VSAA. Rādītāji no 2015. gada tika aprēķināts kā reizinājums starp pensionāru skaitu un vidējo aritmētisko attiecību starp vidējo pensionāru skaitu no 2001. līdz 2014. gadam un vidējo mirušo pensionāru skaitu no 2001. līdz 2014. gadam. (3) Avots: CSP (kā īpašs datu pieprasījums). Dati no 2008. līdz 2013. gadam. Dati no 2001. līdz 2008. gadam un no 2014. līdz 2060. gadam tika aprēķināti šādi: reizinājums starp pensionāru skaitu un vidējo aritmētisko attiecību starp vidējo jaunpienākušo pensionāru skaitu no 2008. līdz 2013. gadam un vidējo aritmētisko pensionāru skaitu no 2008. līdz 2013. gadam. (4) Esošo pensionāru skaits tika aprēķināts, no pensionāru skaita atņemot mirušo pensionāru skaitu un jaunpienākušo pensionāru skaitu. (5) Dati par vidējo bruto algu EUR (2001.–2014. gads). Avots: CSP (matrica DS0020). Nākamā gada algu prognoze Latvijai tika aprēķināta pagājušā gada algas prognozei pieskaitot IKP un produktivitātes pieauguma tempu. (6) Vidējā vecuma pensija EUR (2001. līdz 2014. gads). Avots: CSP dati (matrica SDG03). Dati no 2015. līdz 2016. gadam tika aprēķināti šādi: tekošā gadā vidējās bruto algas reizinājums par 0,36, kas ir esošās sistēmas vidējā pensijas attiecība pret bruto algu. (7) Mirušajiem pensionāriem neizmaksātās pensijas konkrētā gadā tika aprēķināta šādi: mirušo pensionāru skaita reizinājums ar vidējo vecuma pensiju un 12 (mēnešu skaits gadā). (8) Jaunajiem pensionāriem izmaksājamā pensija konkrētā gadā tika aprēķināta šādi: jaunpienākušo pensionāru skaita reizinājums ar vidējo vecuma pensiju mēnesī un 12 (mēnešu skaits gadā). (9) Sociālā apdrošināšanas iemaksas summa tika aprēķināta šādi: mēneša vidējās bruto algas Latvijā reizinājums ar 12 (mēnešu skaits gadā) un nodarbināto skaits 15–64 un 0,2 koeficents. (10) ALFA tika aprēķināta pēc autores veidotās 3.5. formulas. 201 15. pielikums. Nosacītai personai A ar vidējo apdrošināšanas iemaksu algu universālā indeksa aprēķins, pieņemot, ka potenciālais IKP pieauguma temps un produktivitātes pieaugums ir zems Avots: aprēķinājusi autore, balstoties uz CSP, 2013,2014., European Commission, 2015a,337. datiem un lietojot autores veidotās formulas Tekošais gads ALFA (1) Iedzīvotāju skaits (2) Nodarbināto skaits 15-64 (3) Mēneša vidējā bruto alga Latvijā EUR (4) Gada sociālās apdrošināšanas iemaksas summa EUR (5) Universālais ikgadējais indekss (6) 2001 2353384 912400 227 497075520 2002 -0,0006530192 2320956 930400 246 549308160 1,10580153 2003 -0,0015463155 2299390 937900 274 616763040 1,12453591 2004 0,0000900444 2276520 935600 300 673632000 1,09210718 2005 -0,0008045634 2249724 942400 350 791616000 1,17609155 2006 -0,0000106977 2227874 991600 430 1023331200 1,29272545 2007 -0,0017001631 2208840 1015600 566 1379591040 1,35042943 2008 -0,0037345708 2191810 1008800 682 1651203840 1,20134904 2009 0,0248879443 2162834 876800 655 1378329600 0,81396723 2010 -0,0154254084 2120504 828800 633 1259112960 0,92759765 2011 0,0020848016 2074605 840600 660 1331510400 1,05529409 2012 -0,0087643214 2044813 851800 685 1400359200 1,06092479 2013 -0,0037922755 2023825 996000 716 1711526400 1,22684021 2014 0,0073839337 2001468 981714 745 1754456942 1,01751404 2015 -0,0019519856 2000000 967429 777 1803764243 1,03011087 2016 0,0001472451 1980000 953143 813 1859892041 1,03096521 2017 0,0001495263 1960000 938857 854 1923355042 1,03396725 2018 0,0001519134 1940000 924571 899 1994746450 1,03696061 2019 0,0001544128 1920000 910286 950 2074746772 1,0399449 2020 0,0001570319 1900000 896000 1006 2164134105 1,04291969 2021 0,0002922791 1880000 878000 1070 2254259663 1,04134064 2022 0,0003001206 1860000 860000 1134 2340969067 1,03815303 2023 0,0003084666 1840000 842000 1199 2423531235 1,03494903 2024 0,0003173615 1820000 824000 1265 2501217788 1,03172757 2025 -0,0002491073 1700000 806000 1330 2573312355 1,02908007 2026 0,0002654811 1680000 791600 1395 2651177084 1,02998505 2027 0,0002704272 1660000 777200 1459 2721644004 1,02630187 2028 0,0002756535 1640000 762800 1521 2783942618 1,0226081 2029 0,0002811816 1620000 748400 1580 2837365703 1,01890314 2030 0,0002870353 1600000 734000 1636 2881281936 1,01518634 2031 0,0001382072 1580000 724400 1688 2934592718 1,01836169 2032 0,0001385611 1560000 714800 1741 2987206676 1,01778783 2033 0,0001389289 1540000 705200 1796 3039036634 1,0172093 2034 0,0001393112 1520000 695600 1851 3089993849 1,01662591 2035 0,0001397089 1500000 686000 1907 3139988137 1,01603744 2036 0,0001635535 1500000 681200 1964 3211557896 1,02262572 2037 0,0001659019 1500000 676400 2023 3283958065 1,02237399 2038 0,0001683013 1500000 671600 2083 3357169162 1,0221215 2039 0,0001707531 1500000 666800 2144 3431170448 1,02186825 2040 0,0001732589 1500000 662000 2207 3505939913 1,02161421 2041 0,0001022353 1500000 657200 2271 3581454257 1,02143454 2042 0,0001037502 1500000 652400 2336 3657688879 1,02117998 2043 0,0001052992 1500000 647600 2403 3734617858 1,02092461 202 2044 0,0001068830 1500000 642800 2471 3812213944 1,02066841 2045 0,0000877354 1500000 639000 2541 3896546427 1,02203198 2046 0,0001542642 1500000 633000 2612 3968037992 1,01819032 2047 0,0001572408 1500000 627000 2683 4037333852 1,01730352 2048 0,0001603045 1500000 621000 2754 4104264734 1,01641503 2049 0,0001634586 1500000 615000 2824 4168664018 1,0155248 2050 0,0001667067 1500000 609000 2894 4230368379 1,01463278 2051 -0,0000179720 1480000 604200 2964 4297754188 1,01594732 2052 -0,0000198752 1460000 599400 3036 4367643268 1,01628197 2053 -0,0000218244 1440000 594600 3111 4440117291 1,01661558 2054 -0,0000238211 1420000 589800 3190 4515261460 1,01694814 2055 -0,0000258667 1400000 585000 3271 4593164648 1,01727962 2056 -0,0000721728 1400000 585600 3357 4717420352 1,02712643 2057 -0,0000720198 1400000 586200 3445 4846921274 1,02752564 2058 -0,0000718674 1400000 586800 3537 4981912744 1,02792484 2059 -0,0000717154 1400000 587400 3634 5122653308 1,02832405 2060 -0,0002156237 1400000 588000 3734 5269415493 1,02887144 (1) ALFA tika aprēķināta pēc autores veidotās 3.5. formulas. (2) Iedzīvotāju skaits 2001.–2013. gadā; avots: CSP (Matrica IS0021). No 2014. līdz 2016. gadam tika izmantoti dati no The 2015 Ageing Report. Economic and budgetary projections for the 28 EU Member States (2013–2060). European Economy 3/2015. Brussels: European Commission. Dokumentā esošie dati ir par šādiem gadiem: 2015, 2020, 2030, 2040, 2050, 2060. Iedzīvotāju dinamika pa gadiem tika aprēķināta kā vidējais pieaugums starp esošajiem datiem. (3) Dati no 2001. līdz 2014. gadam; avots: CSP (matrica NB0070). No 2014. līdz 2016. gadam tika izmantoti dati no “The 2015 Ageing Report”. Dokumentā esošie dati ir par šādiem gadiem: 2015, 2020, 2030, 2040, 2050, 2060. Iedzīvotāju dinamika pa gadiem tika aprēķināta kā vidējais pieaugums starp esošajiem datiem. (4) Dati par vidējo bruto algu EUR no 2001. līdz 2014. gadam; avots: CSP (Matrica DS0020). Nākamā gada algu prognoze Latvijai tika aprēķināta pagājušā gada algas prognozei pieskaitot IKP un produktivitātes pieauguma tempu. (5) Sociālā apdrošināšanas iemaksas summa tika aprēķināta šādi: mēneša vidējās bruto algas Latvijā reizinājums ar 12 (mēnešu skaits gadā) un nodarbināto skaits 15–64 un 0,2 koeficents. (6) Universālais ikgadējais indekss aprēķināts pēc autores veidotās 3.4. formulas. 203 16. pielikums. Nosacītai personai A ar vidējo apdrošināšanas iemaksu algu pensiju aprēķins, pieņemot, ka potenciālais IKP pieauguma temps un produktivitātes pieaugums ir zems Avots: aprēķinājusi autore, balstoties uz CSP, 2013,2014., European Commission, 2015a, 337., European Commission, 2015b,13. datiem un lietojot autores veidotās formulas Gads (1) Vidējā bruto alga mēnesī valstī LV (EUR) (2) Nosa- cītās perso-nas dzīves ilgums (gadi) (3) Nosa-cītās perso-nas A relatīvās algas koefi- cients (4) Nosa-cītās perso-nas A vidējā bruto alga mēnesī (EUR) (5) Nosa-cītās perso-nas A nostrā- dātie gadi (gadi) (6) Alfa α (7) Nosa-cītās perso-nas A paredza- mais dzīves ilgums pēc 65 gadiem (gadi) (8) Nosa- cītās perso- nas A iemak- sātā sociālā nodokļa summa gadā (EUR) (9) Relatīvās algas attiecība pret nodarbināto skaitu (10) Nosacītai personai A aprēķinātā pensija mēnesī pensionē-šanās un miršanas gadā (EUR)(11) Nosacītās personas A vidējā relatīvā iemaksa pensionēšanās gadā (12) Nosacītās personas A aizvietojamība pensionēšanās gadā (13) Nosacītās personas A aizvietojamība miršanas gadā, pieņemot, ka dzīves ilgums pēc 65 gadiem būs 16 gadi (14) Nodarbi- nāto skaits vecuma grupā no 15.-64. gadiem (15) Universālais ikgadējais indekss (16) 1-ALFA (17) 1992 0 13 0 0 0 0 1,10457495530 0,46286950508 0,42329165242 1 1993 0 14 0 0 0 0 1 1994 0 15 0 0 0 0 1 1995 0 16 0 0 0 0 1 1996 0 17 0 0 0 0 1 1997 0 18 0 0 0 0 1 1998 0 19 0 0 0 0 1 1999 0 20 0 0 0 0 1 2000 0 21 0 0 0 0 1 2001 227 22 0 0 0 0 912400 1 2002 246 23 0,6 147,6 1 -0,0006530192 15 354 0,00000064488 930400 1,105801526 1,000653019 2003 274 24 0,6 164,4 2 -0,0015463155 15 395 0,00000063973 937900 1,124535908 1,001546315 2004 300 25 0,6 180 3 0,0000900444 15 432 0,00000064130 935600 1,092107178 0,999909956 2005 350 26 0,7 245 4 -0,0008045634 15 588 0,00000074278 942400 1,176091553 1,000804563 2006 430 27 0,7 301 5 -0,0000106977 15 722 0,00000070593 991600 1,292725447 1,000010698 2007 566 28 0,7 396,2 6 -0,0017001631 15 951 0,00000068925 1015600 1,350429431 1,001700163 2008 682 29 0,8 545,6 7 -0,0037345708 15 1309 0,00000079302 1008800 1,201349044 1,003734571 2009 655 30 0,9 589,5 8 0,0248879443 15 1415 0,00000102646 876800 0,813967226 0,975112056 2010 633 31 1 633 9 -0,0154254084 16 1519 0,00000120656 828800 0,927597645 1,015425408 2011 660 32 1 660 10 0,0020848016 16 1584 0,00000118963 840600 1,05529409 0,997915198 2012 685 33 1 685 11 -0,0087643214 16 1644 0,00000117398 851800 1,060924795 1,008764321 2013 716 34 1 716 12 -0,0037922755 16 1718 0,00000100402 996000 1,226840213 1,003792275 2014 745 35 1 745 13 0,0073839337 17 1787 0,00000101863 981714 1,017514044 0,992616066 2015 777 36 1,2 932 14 -0,0019519856 17 2237 0,00000124040 967429 1,030110869 1,001951986 2016 813 37 1,2 976 15 0,0001472451 17 2342 0,00000125899 953143 1,03096521 0,999852755 2017 854 38 1,3 1110 16 0,0001495263 17 2663 0,00000138466 938857 1,033967245 0,999850474 2018 899 39 1,3 1169 17 0,0001519134 17 2805 0,00000140606 924571 1,036960612 0,999848087 2019 950 40 1,5 1425 18 0,0001544128 17 3419 0,00000164783 910286 1,039944904 0,999845587 2020 1006 41 1,5 1510 19 0,0001570319 17 3623 0,00000167411 896000 1,042919693 0,999842968 2021 1070 42 1,8 1926 20 0,0002922791 17 4621 0,00000205011 878000 1,041340638 0,999707721 2022 1134 43 1,8 2042 21 0,0003001206 18 4900 0,00000209302 860000 1,038153028 0,999699879 2023 1199 44 1,8 2159 22 0,0003084666 18 5181 0,00000213777 842000 1,034949026 0,999691533 2024 1265 45 1,8 2277 23 0,0003173615 18 5464 0,00000218447 824000 1,031727572 0,999682639 2025 1330 46 1,8 2395 24 -0,0002491073 18 5747 0,00000223325 806000 1,029080074 1,000249107 204 2026 1395 47 1,8 2512 25 0,0002654811 18 6028 0,00000227388 791600 1,029985047 0,999734519 2027 1459 48 1,8 2626 26 0,0002704272 18 6303 0,00000231601 777200 1,02630187 0,999729573 2028 1521 49 1,8 2737 27 0,0002756535 18 6569 0,00000235973 762800 1,022608104 0,999724346 2029 1580 50 1,8 2843 28 0,0002811816 19 6824 0,00000240513 748400 1,018903145 0,999718818 2030 1636 51 1,8 2944 29 0,0002870353 19 7066 0,00000245232 734000 1,015186341 0,999712965 2031 1688 52 1,8 3038 30 0,0001382072 19 7292 0,00000248482 724400 1,018361688 0,999861793 2032 1741 53 1,8 3134 31 0,0001385611 19 7522 0,00000251819 714800 1,017787834 0,999861439 2033 1796 54 1,8 3232 32 0,0001389289 19 7757 0,00000255247 705200 1,017209304 0,999861071 2034 1851 55 1,8 3332 33 0,0001393112 19 7996 0,00000258769 695600 1,016625908 0,999860689 2035 1907 56 1,7 3242 34 0,0001397089 19 7781 0,00000247813 686000 1,016037444 0,999860291 2036 1964 57 1,65 3241 35 0,0001635535 19 7779 0,00000242220 681200 1,022625722 0,999836446 2037 2023 58 1,6 3237 36 0,0001659019 20 7768 0,00000236546 676400 1,022373987 0,999834098 2038 2083 59 1,5 3124 37 0,0001683013 20 7498 0,00000223347 671600 1,022121501 0,999831699 2039 2144 60 1,4 3002 38 0,0001707531 20 7204 0,00000209958 666800 1,021868247 0,999829247 2040 2207 61 1,3 2869 39 0,0001732589 20 6885 0,00000196375 662000 1,021614207 0,999826741 2041 2271 62 1 2271 40 0,0001022353 20 5450 0,00000152161 657200 1,021434536 0,999897765 2042 2336 63 1 2336 41 0,0001037502 20 5607 0,00000153280 652400 1,021179982 0,99989625 2043 2403 64 1 2403 42 0,0001052992 20 5767 0,00000154416 647600 1,020924614 0,999894701 2044 2471 65 1 2471 43 0,0001068830 21 5931 0,00000155569 642800 1,020668413 0,999893117 2045 2541 66 0 0 0,0000877354 21 0 0,00000000000 789 639000 1,022031979 0,999912265 2046 2612 67 0 0 0,0001542642 21 0 0,00000000000 803 633000 1,018190323 0,999845736 2047 2683 68 0 0 0,0001572408 21 0 0,00000000000 817 627000 1,01730352 0,999842759 2048 2754 69 0 0 0,0001603045 21 0 0,00000000000 830 621000 1,016415028 0,999839695 2049 2824 70 0 0 0,0001634586 21 0 0,00000000000 843 615000 1,015524798 0,999836541 2050 2894 71 0 0 0,0001667067 21 0 0,00000000000 855 609000 1,014632777 0,999833293 2051 2964 72 0 0 -0,0000179720 21 0 0,00000000000 869 604200 1,015947322 1,000017972 2052 3036 73 0 0 -0,0000198752 22 0 0,00000000000 883 599400 1,016281966 1,000019875 2053 3111 74 0 0 -0,0000218244 22 0 0,00000000000 898 594600 1,01661558 1,000021824 2054 3190 75 0 0 -0,0000238211 22 0 0,00000000000 913 589800 1,016948139 1,000023821 2055 3271 76 0 0 -0,0000258667 22 0 0,00000000000 929 585000 1,017279619 1,000025867 2056 3357 77 0 0 -0,0000721728 22 0 0,00000000000 954 585600 1,027126433 1,000072173 2057 3445 78 0 0 -0,0000720198 22 0 0,00000000000 980 586200 1,027525636 1,00007202 2058 3537 79 0 0 -0,0000718674 22 0 0,00000000000 1008 586800 1,027924841 1,000071867 2059 3634 80 0 0 -0,0000717154 22 0 0,00000000000 1036 587400 1,028324048 1,000071715 2060 3734 81 0 0 -0,0002156237 22 0 0,00000000000 1066 588000 1,028871444 1,000215624 (1) Tekošais gads. (2) Dati par Latvijā vidējo bruto algu EUR 2013. gadā tika izmantoti CSP dati: Matrica DS0020. (3) Nosacītās personas dzīves ilgums (gadi). (4)Nosacītās personas relatīvās algas koeficients. (5)Nosacītās personas A bruto alga mēnesī (EUR). (6) Nosacītās personas A nostrādātie gadi (gadi). (7) Alfa α aprēķināts pēc autores veidotās 3.5. formulas. (8) Nosacītās personas paredzamais dzīves ilgums pēc 65 gadiem (gadi). Avots: The 2015 Ageing Report. Underlying Assumptions and Projection Methodologies. European Economy 8/2014. EUROPOP, 2013 Table I.1.5: Projection of life expectancy at 65 in EUROPOP 2013. (9) Nosacītās personas A iemaksātā sociālā nodokļa summa gadā (EUR), kas aprēķināta kā koeficenta 0,2, bruto algas un skaitļa 12 (mēnešu skaits gadā) reizinājums. (10) Relatīvās algas attiecība pret nodarbināto skaitu. Tas ir starprezultāts uzkrātās relatīvās iemaksas pensionēšanās gadā aprēķināšanai. 205 (11) Nosacītai personai A aprēķinātā pensija mēnesī (EUR). Pensionēšanās gadā aprēkinātā pensija tika rēķinātā pēc autores veidotās 3.6. formulas. Savukārt piešķirtās pensijas indeksēšana tika rēķināta pēc autores veidotās 3.7. formulas. (12) Nosacītās personas A vidējā relatīvā iemaksa pensionēšanās gadā tiek aprēķināta pēc autores veidotās 3.11. formulas. (13) Nosacītās personas A aizvietojamība pensionēšanās gadā tiek aprēķināta pēc autores veidotās 3.12. formulas. (14)Nosacītās personas A aizvietojamība miršanas gadā, pieņemot, ka dzīves ilgums pēc 65 gadiem būs 16 gadi tiek aprēķināta pēc autores veidotās 3.14. formulas. (15)Nodarbināto skaits vecuma grupā no 15.-64. gadi. Dati no 2001. līdz 2014. gadam iegūti no CSP: matrica NB0070. No 2015. gada nodarbināto skaits aprēķināts šādi: iedzīvotāju skaita reizinājums ar vidējo aritmētisko nodarbinātīto skaita attiecību no 2001. gada līdz 2014. gadam pret vidējo aritmētisko iedzīvotāju skaitu no 2001. gada līdz 2014. gadam. (16) Universālais ikgadējais indekss aprēķināts pēc autores veidotās 3.4. formulas. (17) 1-ALFA.Starprezultāts uzkrātās relatīvās iemaksas pensionēšnās gadā aprēķināšanai. 206 17. pielikums. Nosacītai personai A ar vidējo apdrošināšanas iemaksu algu bruto algas prognozes Latvijā, pieņemot, ka potenciālais IKP pieauguma temps un produktivitātes pieaugums ir augsts Avots: aprēķinājusi autore, balstoties uz CSP, 2013., EUROSTAT, 2013., European Commission, 2015a,337., datiem Gads IKP Produktivitāte Bruto algas EUR (7) LV (1) ES (2) LV (3) ES (4) Latvija ES 28 2013 2,10 0,70 2,50 0,60 716 2184 2014 2,20 0,80 2,73 0,67 749 2212 2015 2,30 0,90 2,96 0,74 786 2245 2016 2,40 1,00 3,19 0,81 827 2282 2017 2,50 1,10 3,41 0,89 873 2323 2018 2,60 1,20 3,64 0,96 925 2369 2019 2,70 1,30 3,87 1,03 983 2420 2020 2,80 1,40 4,10 1,10 1047 2477 2021 2,64 1,38 3,98 1,14 1120 2539 2022 2,48 1,36 3,86 1,18 1194 2603 2023 2,32 1,34 3,74 1,22 1269 2669 2024 2,16 1,32 3,62 1,26 1346 2737 2025 2,00 1,30 3,50 1,30 1424 2808 2026 1,86 1,32 3,30 1,34 1502 2881 2027 1,72 1,34 3,10 1,38 1580 2957 2028 1,58 1,36 2,90 1,42 1656 3038 2029 1,44 1,38 2,70 1,46 1730 3122 2030 1,30 1,40 2,50 1,50 1802 3211 2031 1,36 1,42 2,40 1,52 1870 3304 2032 1,42 1,44 2,30 1,54 1941 3401 2033 1,48 1,46 2,20 1,56 2013 3503 2034 1,54 1,48 2,10 1,58 2087 3608 2035 1,60 1,50 2,00 1,60 2163 3719 2036 1,58 1,48 2,00 1,60 2241 3834 2037 1,56 1,46 2,00 1,60 2321 3952 2038 1,54 1,44 2,00 1,60 2404 4073 2039 1,52 1,42 2,00 1,60 2489 4197 2040 1,50 1,40 2,00 1,60 2576 4324 2041 1,46 1,40 2,02 1,60 2667 4453 2042 1,42 1,40 2,04 1,60 2759 4587 2043 1,38 1,40 2,06 1,60 2855 4725 2044 1,34 1,40 2,08 1,60 2953 4866 2045 1,30 1,40 2,10 1,60 3054 5012 2046 1,26 1,40 2,06 1,60 3158 5163 2047 1,22 1,40 2,02 1,60 3263 5318 207 2048 1,18 1,40 1,98 1,60 3369 5477 2049 1,14 1,40 1,94 1,60 3475 5641 2050 1,10 1,40 1,90 1,60 3582 5811 2051 1,16 1,42 1,88 1,60 3689 5985 2052 1,22 1,44 1,86 1,60 3802 6166 2053 1,28 1,46 1,84 1,60 3919 6353 2054 1,34 1,48 1,82 1,60 4041 6548 2055 1,40 1,50 1,80 1,60 4169 6749 2056 1,48 1,50 1,76 1,60 4302 6958 2057 1,56 1,50 1,72 1,60 4441 7174 2058 1,64 1,50 1,68 1,60 4587 7397 2059 1,72 1,50 1,64 1,60 4739 7626 2060 1,80 1,50 1,60 1,60 4899 7862 (1)(2)(3)(4) Avots: The 2015 Ageing Report. Economic and budgetary projections for the 28 EU Member States (2013–2060). European Economy 3/2015. Brussels: European Commission. Dati par šādiem gadiem: 2013, 2015, 2020, 2030, 2040, 2050, 2060. IKP un produktivitātes pieaugums pa gadiem tika aprēķināts, izmantojot statistisko metodi - dinamikas rindu vidējo līmeni. (5) Vidējā bruto alga mēnesī Latvijā EUR 2013. gadā. Avots: CSP dati (matrica DS0020). (6) Vidējā bruto alga 2013. gadā mēnesī Eiropas Savienībā. Avots: EUROSTAT earn_ses_monthly (EU-28). Dati par 2013. gadu tika aprēķināti kā vidējais pieaugums starp 2010. un 2016. gadu. (7) Nākamā gada algu prognoze Latvijai un ES tika aprēķinātas, pagājušā gada algas prognozei pieskaitot IKP un produktivitātes pieauguma tempu. 208 18. pielikums. Nosacītai personai A ar vidējo apdrošināšanas iemaksu algu alfas α aprēķins, pieņemot, ka potenciālais IKP pieauguma temps un produktivitātes pieaugums ir augsts Avots: aprēķinājusi autore, balstoties uz CSP, 2014., VSAA, 2014. datiem un lietojot autores veidotās formulas Tekošais gads Pensionāru skaits (1) Mirušie pensionāri (2) Jaunpienākušie pensionāri (3) Dzīvojušie pensionāri (4) Mēneša vidējā bruto alga Latvijā EUR (5) Vidējā vecuma pensija mēnesī EUR (6) Mirušajiem pensionāriem neizmaksātās pensijas EUR (7) Jaunajiem pensionāriem izmaksājamā pensija EUR (8) Gada sociālās apdrošināšanas iemaksas summa (9) ALFA (10) 2001 504800 25633 37010 442157 227 83 25453569 36750757 497075520 2002 496900 25333 36431 435136 246 88 26879326 38654356 549308160 -0,0006530191777485 2003 487900 25454 35771 426675 274 92 27963764 39297788 616763040 -0,0015463154638571 2004 481700 24990 35316 421394 300 101 30248896 42748177 673632000 0,0000900443772334 2005 475600 25104 34869 415627 350 115 34516996 47943485 791616000 -0,0008045634363749 2006 472100 24031 34612 413457 430 137 39368545 56703415 1023331200 -0,0000106977037420 2007 467200 24358 34253 408589 566 158 46077541 64796000 1379591040 -0,0017001631388911 2008 465200 24333 28557 412310 682 200 58495559 68649886 1651203840 -0,0037345707814287 2009 473300 23222 50775 399303 655 233 64789380 141662250 1378329600 0,0248879442857006 2010 475900 25640 36450 413810 633 250 76996920 109459350 1259112960 -0,0154254083805527 2011 481700 24095 37180 420425 660 254 73305664 113114945 1331510400 0,0020848016221116 2012 482100 23897 29643 428560 685 257 73563569 91251825 1400359200 -0,0087643214324340 2013 476600 23878 26697 426025 716 258 73857519 82577025 1711526400 -0,0037922754713216 2014 472100 23800 34612 413688 749 270 77002604 111985075 1764578809 0,0073839337488647 2015 388000 19869 28447 339685 786 283 67452223 96572090 1824603981 -0,0019519856278272 2016 389268 19934 28540 340795 827 298 71230309 101981216 1892166213 0,0001472450610049 2017 390432 19993 28625 341814 873 314 75433922 107999576 1967913309 0,0001495263299603 2018 391492 20048 28703 342742 925 333 80112211 114697533 2052586454 0,0001519133693724 2019 392448 20097 28773 343579 983 354 85321344 122155506 2147031708 0,0001544128360450 2020 393300 20140 28835 344325 1047 377 91125579 130465493 2252213350 0,0001570319188448 2021 398184 20390 29193 348600 1120 403 98622922 141199521 2359248784 0,0002922790761253 2022 402876 20631 29537 352708 1194 430 106390815 152320899 2463861852 0,0003001205742598 2023 407376 20861 29867 356648 1269 457 114399686 163787288 2565232004 0,0003084666161718 2024 411684 21082 30183 360419 1346 485 122615396 175549810 2662523150 0,0003173614988876 2025 392700 20110 28791 343799 1424 513 123721587 177133556 2754893316 -0,0002491072766015 2026 396144 20286 29044 346814 1502 541 131670996 188514813 2854486469 0,0002654811065915 2027 399396 20452 29282 349661 1580 569 139601900 199869574 2947172611 0,0002704272202593 2028 402456 20609 29506 352340 1656 596 147451834 211108411 3031988993 0,0002756535021143 2029 405324 20756 29717 354851 1730 623 155155529 222137876 3108020529 0,0002811815969251 2030 408000 20893 29913 357194 1802 649 162645732 232861683 3174415223 0,0002870352808625 2031 407640 20875 29886 356879 1870 673 168677306 241497153 3251947071 0,0001382072146905 2032 407160 20850 29851 356459 1941 699 174813485 250282388 3329503944 0,0001385611303222 2033 406560 20819 29807 355933 2013 725 181049355 259210351 3406981706 0,0001389288657575 2034 405840 20782 29754 355303 2087 751 187379541 268273349 3484272071 0,0001393111840627 2035 405000 20739 29693 354568 2163 779 193798205 277463020 3561262663 0,0001397089017237 2036 407700 20878 29891 356931 2241 807 202113440 289368034 3663652598 0,0001635535293087 2037 410400 21016 30089 359295 2321 836 210735519 301712359 3768071645 0,0001659019432892 2038 413100 21154 30287 361659 2404 865 219673478 314508933 3874523346 0,0001683013041350 2039 415800 21293 30485 364023 2489 896 228936520 327770932 3983009538 0,0001707530962725 2040 418500 21431 30683 366387 2576 928 238534014 341511770 4093530288 0,0001732588585902 209 2041 418800 21446 30705 366649 2667 960 247059682 353718062 4206083820 0,0001022352564305 2042 419100 21461 30727 366912 2759 993 255840494 366289648 4320666452 0,0001037502448192 2043 419400 21477 30749 367174 2855 1028 264882047 379234539 4437272524 0,0001052991596733 2044 419700 21492 30771 367437 2953 1063 274189980 392560808 4555894330 0,0001068830216040 2045 420000 21508 30793 367700 3054 1099 283769970 406276585 4683852023 0,0000877353732313 2046 420900 21554 30859 368488 3158 1137 294046902 420990182 4797627847 0,0001542641589698 2047 421800 21600 30925 369276 3263 1175 304458887 435897135 4909924171 0,0001572408396909 2048 422700 21646 30991 370064 3369 1213 314994031 450980416 5020498482 0,0001603045164399 2049 423600 21692 31057 370851 3475 1251 325639711 466221954 5129106174 0,0001634586125974 2050 424500 21738 31123 371639 3582 1290 336382593 481602656 5235501350 0,0001667067216083 2051 420616 21539 30838 368239 3689 1328 343303976 491512076 5350063404 -0,0000179719779507 2052 416684 21338 30550 364797 3802 1369 350433583 501719612 5468910255 -0,0000198751863343 2053 412704 21134 30258 361312 3919 1411 357776641 512232749 5592208725 -0,0000218243835899 2054 408676 20928 29962 357786 4041 1455 365338417 523059027 5720133180 -0,0000238210553853 2055 404600 20719 29664 354217 4169 1501 373124202 534206022 5852865874 -0,0000258667478692 2056 402920 20633 29540 352747 4302 1549 383465295 549011477 6046352615 -0,0000721727726924 2057 401240 20547 29417 351276 4441 1599 394238884 564436144 6248650192 -0,0000720198311723 2058 399560 20461 29294 349805 4587 1651 405465091 580508827 6460211452 -0,0000718673754778 2059 397880 20375 29171 348334 4739 1706 417165103 597259863 6681515309 -0,0000717154035523 2060 392000 20074 28740 343186 4899 1764 424809704 608204723 6913068375 -0,0002156236895761 (1) Dati no 2005. līdz 2014. gadam; vecuma pensijas no 55 gadu vecuma. Avots: CSP (Matrica SD0010). No 2001. līdz 2005. gadam prognoze tika aprēķināta, balstoties uz vidējās vecuma pieauguma tendences. 2015.–2060. gadam dati tika aprēķināti šādi: prognozētais iedzīvotāju skaits konkrētā gadā reizināts ar iedzīvotāju, kuru vecums ir lielāks par 65 gadiem, skaits % no kopējā iedzīvotāju skaita un dalīts ar 100. (2) Avots: VSAA. Rādītāji no 2015. gada tika aprēķināts kā reizinājums starp pensionāru skaitu un vidējo aritmētisko attiecību starp vidējo pensionāru skaitu no 2001. līdz 2014. gadam un vidējo mirušo pensionāru skaitu no 2001. līdz 2014. gadam. (3) Avots: CSP (kā īpašs datu pieprasījums). Dati no 2008. līdz 2013. gadam. Dati no 2001. līdz 2008. gadam un no 2014. līdz 2060. gadam tika aprēķināti šādi: reizinājums starp pensionāru skaitu un vidējo aritmētisko attiecību starp vidējo jaunpienākušo pensionāru skaitu no 2008. līdz 2013. gadam un vidējo aritmētisko pensionāru skaitu no 2008. līdz 2013. gadam. (4) Esošo pensionāru skaits tika aprēķināts, no pensionāru skaita atņemot mirušo pensionāru skaitu un jaunpienākušo pensionāru skaitu. (5) Dati par vidējo bruto algu EUR (2001.–2014. gads). Avots: CSP (matrica DS0020). Nākamā gada algu prognoze Latvijai tika aprēķināta pagājušā gada algas prognozei pieskaitot IKP un produktivitātes pieauguma tempu. (6) Vidējā vecuma pensija EUR (2001. līdz 2014. gads). Avots: CSP dati (matrica SDG03). Dati no 2015. līdz 2016. gadam tika aprēķināti šādi: tekošā gadā vidējās bruto algas reizinājums par 0,36, kas ir esošās sistēmas vidējā pensijas attiecība pret bruto algu (7) Mirušajiem pensionāriem neizmaksātās pensijas konkrētā gadā tika aprēķināta šādi: mirušo pensionāru skaita reizinājums ar vidējo vecuma pensiju un 12 (mēnešu skaits gadā) (8) Jaunajiem pensionāriem izmaksājamā pensija konkrētā gadā tika aprēķināta šādi: jaunpienākušo pensionāru skaita reizinājums ar vidējo vecuma pensiju mēnesī un 12 (mēnešu skaits gadā) (9) Sociālā apdrošināšanas iemaksas summa tika aprēķināta šādi: mēneša vidējās bruto algas Latvijā reizinājums ar 12 (mēnešu skaits gadā) un nodarbināto skaits 15–64 un 0,2 koeficents. (10) ALFA tika aprēķināta pēc autores veidotās 3.5. formulas. 210 19. pielikums. Nosacītai personai A ar vidējo apdrošināšanas iemaksu algu universālā indeksa aprēķins, pieņemot, ka potenciālais IKP pieauguma temps un produktivitātes pieaugums ir augsts Avots: aprēķinājusi autore, balstoties uz CSP, 2013,2014.,.European Commission, 2015a,337. datiem un lietojot autores veidotās formulas Tekošais gads ALFA (1) Iedzīvotāju skaits (2) Nodarbināto skaits 15-64 (3) Mēneša vidējā bruto alga Latvijā EUR (4) Gada sociālās apdrošināšanas iemaksas summa EUR (5) Universālais ikgadējais indekss (6) 2001 2353384 912400 227 497075520 2002 -0,0006530192 2320956 930400 246 549308160 1,10580153 2003 -0,0015463155 2299390 937900 274 616763040 1,12453591 2004 0,0000900444 2276520 935600 300 673632000 1,09210718 2005 -0,0008045634 2249724 942400 350 791616000 1,17609155 2006 -0,0000106977 2227874 991600 430 1023331200 1,29272545 2007 -0,0017001631 2208840 1015600 566 1379591040 1,35042943 2008 -0,0037345708 2191810 1008800 682 1651203840 1,20134904 2009 0,0248879443 2162834 876800 655 1378329600 0,81396723 2010 -0,0154254084 2120504 828800 633 1259112960 0,92759765 2011 0,0020848016 2074605 840600 660 1331510400 1,05529409 2012 -0,0087643214 2044813 851800 685 1400359200 1,06092479 2013 -0,0037922755 2023825 996000 716 1711526400 1,22684021 2014 0,0073839337 2001468 981714 749 1764578809 1,02338432 2015 -0,0019519856 2000000 967429 786 1824603981 1,0360351 2016 0,0001472451 1980000 953143 827 1892166213 1,03687574 2017 0,0001495263 1960000 938857 873 1967913309 1,03987643 2018 0,0001519134 1940000 924571 925 2052586454 1,04286842 2019 0,0001544128 1920000 910286 983 2147031708 1,04585128 2020 0,0001570319 1900000 896000 1047 2252213350 1,0488246 2021 0,0002922791 1880000 878000 1120 2359248784 1,04721838 2022 0,0003001206 1860000 860000 1194 2463861852 1,04402826 2023 0,0003084666 1840000 842000 1269 2565232004 1,04082163 2024 0,0003173615 1820000 824000 1346 2662523150 1,03759744 2025 -0,0002491073 1700000 806000 1424 2754893316 1,03495047 2026 0,0002654811 1680000 791600 1502 2854486469 1,03587629 2027 0,0002704272 1660000 777200 1580 2947172611 1,03219113 2028 0,0002756535 1640000 762800 1656 3031988993 1,02849531 2029 0,0002811816 1620000 748400 1730 3108020529 1,02478822 2030 0,0002870353 1600000 734000 1802 3174415223 1,02106921 2031 0,0001382072 1580000 724400 1870 3251947071 1,0242824 211 2032 0,0001385611 1560000 714800 1941 3329503944 1,0237075 2033 0,0001389289 1540000 705200 2013 3406981706 1,0231279 2034 0,0001393112 1520000 695600 2087 3484272071 1,0225434 2035 0,0001397089 1500000 686000 2163 3561262663 1,02195381 2036 0,0001635535 1500000 681200 2241 3663652598 1,02858276 2037 0,0001659019 1500000 676400 2321 3768071645 1,02833072 2038 0,0001683013 1500000 671600 2404 3874523346 1,02807792 2039 0,0001707531 1500000 666800 2489 3983009538 1,02782435 2040 0,0001732589 1500000 662000 2576 4093530288 1,02756998 2041 0,0001022353 1500000 657200 2667 4206083820 1,02739042 2042 0,0001037502 1500000 652400 2759 4320666452 1,02713554 2043 0,0001052992 1500000 647600 2855 4437272524 1,02687984 2044 0,0001068830 1500000 642800 2953 4555894330 1,0266233 2045 0,0000877354 1500000 639000 3054 4683852023 1,02799599 2046 0,0001542642 1500000 633000 3158 4797627847 1,02413307 2047 0,0001572408 1500000 627000 3263 4909924171 1,02324571 2048 0,0001603045 1500000 621000 3369 5020498482 1,02235666 2049 0,0001634586 1500000 615000 3475 5129106174 1,02146586 2050 0,0001667067 1500000 609000 3582 5235501350 1,02057325 2051 -0,0000179720 1480000 604200 3689 5350063404 1,02190014 2052 -0,0000198752 1460000 599400 3802 5468910255 1,02223442 2053 -0,0000218244 1440000 594600 3919 5592208725 1,02256766 2054 -0,0000238211 1420000 589800 4041 5720133180 1,02289985 2055 -0,0000258667 1400000 585000 4169 5852865874 1,02323094 2056 -0,0000721728 1400000 585600 4302 6046352615 1,03313302 2057 -0,0000720198 1400000 586200 4441 6248650192 1,03353222 2058 -0,0000718674 1400000 586800 4587 6460211452 1,03393141 2059 -0,0000717154 1400000 587400 4739 6681515309 1,03433061 2060 -0,0002156237 1400000 588000 4899 6913068375 1,03487887 (1) ALFA tika aprēķināta pēc autores veidotās 6. formulas (2) Iedzīvotāju skaits 2001.–2013. gadā; avots: CSP (Matrica IS0021). No 2014. līdz 2016. gadam tika izmantoti dati no: The 2015 Ageing Report. Economic and budgetary projections for the 28 EU Member States (2013– 2060). European Economy 3/2015. Brussels: European Commission. Dokumentā esošie dati ir par šādiem gadiem: 2015, 2020, 2030, 2040, 2050, 2060. Iedzīvotāju dinamika pa gadiem tika aprēķināta kā vidējais pieaugums starp esošajiem datiem. (3) Dati no 2001. līdz 2014. gadam; avots: CSP (matrica NB0070). No 2014. līdz 2016. gadam tika izmantoti dati no: The 2015 Ageing Report. Economic and budgetary projections for the 28 EU Member States (2013– 2060). European Economy 3/2015. Brussels: European Commission. Dokumentā esošie dati ir par šādiem gadiem: 2015, 2020, 2030, 2040, 2050, 2060. Iedzīvotāju dinamika pa gadiem tika aprēķināta kā vidējais pieaugums starp esošajiem datiem. (4) Dati par vidējo bruto algu EUR no 2001. līdz 2014. gadam; avots: CSP (Matrica DS0020). Nākamā gada algu prognoze Latvijai tika aprēķināta pagājušā gada algas prognozei pieskaitot IKP un produktivitātes pieauguma tempu. (5) Sociālā apdrošināšanas iemaksas summa tika aprēķināta šādi: mēneša vidējās bruto algas Latvijā reizinājums ar 12 (mēnešu skaits gadā) un nodarbināto skaits 15–64 un 0,2 koeficents. (6) Universālais ikgadējais indekss aprēķināts pēc autores veidotās 3.4. formulas. 212 20. pielikums. Nosacītai personai A ar vidējo apdrošināšanas iemaksu algu pensiju aprēķins, pieņemot, ka potenciālais IKP pieauguma temps un produktivitātes pieaugums ir augsts Avots: aprēķinājusi autore, balstoties uz CSP, 2013,2014., European Commission, 2015b,13.datiem un lietojot autores veidotās formulas Gads (1) Vidējā bruto alga mēnesī valstī LV (EUR) (2) Nosa- cītās personas dzīves ilgums (gadi) (3) Nosa-cītās personas A relatīvās algas koeficients (4) Nosa- cītās personas A vidējā bruto alga mēnesī (EUR) (5) Nosacītās personas A nostrādātie gadi (gadi) (6) Alfa α (7) Nosacītās personas A paredzamais dzīves ilgums pēc 65 gadiem (gadi) (8) Nosacītās personas A iemaksātā sociālā nodokļa summa gadā (EUR) (9) Relatīvās algas attiecība pret nodarbināto skaitu (10) Nosacītai personai A aprēķinātā pensija mēnesī pensionē- šanās un miršanas gadā (EUR) (11) Nosacītās personas A vidējā relatīvā iemaksa pensionēšanās gadā (12) Nosacītās personas A aizvietoja- mība pensionēšanās gadā (13) Nosacītās personas A aizvietoja- mība miršanas gadā, pieņemot, ka dzīves ilgums pēc 65 gadiem būs 16 gadi (14) Nodarbināto skaits vecuma grupā no 15.- 64.gadiem (15) Univer- sālais ikgadējais indekss (16) 1-ALFA (17) 1992 0 13 0 0 0 0 1,10457495530 0,46286950508 0,42329165242 1 1993 0 14 0 0 0 0 1 1994 0 15 0 0 0 0 1 1995 0 16 0 0 0 0 1 1996 0 17 0 0 0 0 1 1997 0 18 0 0 0 0 1 1998 0 19 0 0 0 0 1 1999 0 20 0 0 0 0 1 2000 0 21 0 0 0 0 1 2001 227 22 0 0 0 0 912400 1 2002 246 23 0,6 147,6 1 -0,0006530192 15 354 0,00000064488 930400 1,105801526 1,000653019 2003 274 24 0,6 164,4 2 -0,0015463155 15 395 0,00000063973 937900 1,124535908 1,001546315 2004 300 25 0,6 180 3 0,0000900444 15 432 0,00000064130 935600 1,092107178 0,999909956 2005 350 26 0,7 245 4 -0,0008045634 15 588 0,00000074278 942400 1,176091553 1,000804563 2006 430 27 0,7 301 5 -0,0000106977 15 722 0,00000070593 991600 1,292725447 1,000010698 2007 566 28 0,7 396,2 6 -0,0017001631 15 951 0,00000068925 1015600 1,350429431 1,001700163 2008 682 29 0,8 545,6 7 -0,0037345708 15 1309 0,00000079302 1008800 1,201349044 1,003734571 2009 655 30 0,9 589,5 8 0,0248879443 15 1415 0,00000102646 876800 0,813967226 0,975112056 2010 633 31 1 633 9 -0,0154254084 16 1519 0,00000120656 828800 0,927597645 1,015425408 2011 660 32 1 660 10 0,0020848016 16 1584 0,00000118963 840600 1,05529409 0,997915198 2012 685 33 1 685 11 -0,0087643214 16 1644 0,00000117398 851800 1,060924795 1,008764321 2013 716 34 1 716 12 -0,0037922755 16 1718 0,00000100402 996000 1,226840213 1,003792275 2014 749 35 1 749 13 0,0073839337 17 1797 0,00000101863 981714 1,023384317 0,992616066 2015 786 36 1,2 943 14 -0,0019519856 17 2263 0,00000124040 967429 1,0360351 1,001951986 2016 827 37 1,2 993 15 0,0001472451 17 2382 0,00000125899 953143 1,036875739 0,999852755 2017 873 38 1,3 1135 16 0,0001495263 17 2725 0,00000138466 938857 1,039876434 0,999850474 2018 925 39 1,3 1203 17 0,0001519134 17 2886 0,00000140606 924571 1,042868418 0,999848087 2019 983 40 1,5 1474 18 0,0001544128 17 3538 0,00000164783 910286 1,045851285 0,999845587 2020 1047 41 1,5 1571 19 0,0001570319 17 3770 0,00000167411 896000 1,048824604 0,999842968 2021 1120 42 1,8 2015 20 0,0002922791 17 4837 0,00000205011 878000 1,047218384 0,999707721 2022 1194 43 1,8 2149 21 0,0003001206 18 5157 0,00000209302 860000 1,044028257 0,999699879 2023 1269 44 1,8 2285 22 0,0003084666 18 5484 0,00000213777 842000 1,040821633 0,999691533 2024 1346 45 1,8 2423 23 0,0003173615 18 5816 0,00000218447 824000 1,037597443 0,999682639 213 2025 1424 46 1,8 2563 24 -0,0002491073 18 6152 0,00000223325 806000 1,034950468 1,000249107 2026 1502 47 1,8 2704 25 0,0002654811 18 6491 0,00000227388 791600 1,035876286 0,999734519 2027 1580 48 1,8 2844 26 0,0002704272 18 6826 0,00000231601 777200 1,03219113 0,999729573 2028 1656 49 1,8 2981 27 0,0002756535 18 7155 0,00000235973 762800 1,028495312 0,999724346 2029 1730 50 1,8 3115 28 0,0002811816 19 7475 0,00000240513 748400 1,024788223 0,999718818 2030 1802 51 1,8 3244 29 0,0002870353 19 7785 0,00000245232 734000 1,021069206 0,999712965 2031 1870 52 1,8 3367 30 0,0001382072 19 8080 0,00000248482 724400 1,024282395 0,999861793 2032 1941 53 1,8 3493 31 0,0001385611 19 8384 0,00000251819 714800 1,023707499 0,999861439 2033 2013 54 1,8 3623 32 0,0001389289 19 8696 0,00000255247 705200 1,0231279 0,999861071 2034 2087 55 1,8 3757 33 0,0001393112 19 9016 0,00000258769 695600 1,022543405 0,999860689 2035 2163 56 1,7 3677 34 0,0001397089 19 8825 0,00000247813 686000 1,021953811 0,999860291 2036 2241 57 1,65 3698 35 0,0001635535 19 8874 0,00000242220 681200 1,028582765 0,999836446 2037 2321 58 1,6 3714 36 0,0001659019 20 8913 0,00000236546 676400 1,02833072 0,999834098 2038 2404 59 1,5 3606 37 0,0001683013 20 8654 0,00000223347 671600 1,02807792 0,999831699 2039 2489 60 1,4 3484 38 0,0001707531 20 8363 0,00000209958 666800 1,027824347 0,999829247 2040 2576 61 1,3 3349 39 0,0001732589 20 8039 0,00000196375 662000 1,027569984 0,999826741 2041 2667 62 1 2667 40 0,0001022353 20 6400 0,00000152161 657200 1,027390422 0,999897765 2042 2759 63 1 2759 41 0,0001037502 20 6623 0,00000153280 652400 1,027135541 0,99989625 2043 2855 64 1 2855 42 0,0001052992 20 6852 0,00000154416 647600 1,026879842 0,999894701 2044 2953 65 1 2953 43 0,0001068830 21 7088 0,00000155569 642800 1,026623305 0,999893117 2045 3054 66 0 0 0,0000877354 21 0 0,00000000000 942 639000 1,027995986 0,999912265 2046 3158 67 0 0 0,0001542642 21 0 0,00000000000 965 633000 1,024133068 0,999845736 2047 3263 68 0 0 0,0001572408 21 0 0,00000000000 988 627000 1,023245714 0,999842759 2048 3369 69 0 0 0,0001603045 21 0 0,00000000000 1010 621000 1,022356659 0,999839695 2049 3475 70 0 0 0,0001634586 21 0 0,00000000000 1031 615000 1,021465856 0,999836541 2050 3582 71 0 0 0,0001667067 21 0 0,00000000000 1053 609000 1,02057325 0,999833293 2051 3689 72 0 0 -0,0000179720 21 0 0,00000000000 1076 604200 1,021900139 1,000017972 2052 3802 73 0 0 -0,0000198752 22 0 0,00000000000 1100 599400 1,022234418 1,000019875 2053 3919 74 0 0 -0,0000218244 22 0 0,00000000000 1124 594600 1,022567662 1,000021824 2054 4041 75 0 0 -0,0000238211 22 0 0,00000000000 1150 589800 1,022899845 1,000023821 2055 4169 76 0 0 -0,0000258667 22 0 0,00000000000 1177 585000 1,023230943 1,000025867 2056 4302 77 0 0 -0,0000721728 22 0 0,00000000000 1216 585600 1,03313302 1,000072173 2057 4441 78 0 0 -0,0000720198 22 0 0,00000000000 1257 586200 1,033532216 1,00007202 2058 4587 79 0 0 -0,0000718674 22 0 0,00000000000 1299 586800 1,033931414 1,000071867 2059 4739 80 0 0 -0,0000717154 22 0 0,00000000000 1344 587400 1,034330614 1,000071715 2060 4899 81 0 0 -0,0002156237 22 0 0,00000000000 1391 588000 1,034878867 1,000215624 (1) Tekošais gads. (2) Dati par Latvijā vidējo bruto algu EUR 2013. gadā tika izmantoti CSP dati: Matrica DS0020. (3) Nosacītās personas dzīves ilgums (gadi). (4)Nosacītās personas relatīvās algas koeficients. (5)Nosacītās personas A bruto alga mēnesī (EUR). (6) Nosacītās personas A nostrādātie gadi (gadi). (7) Alfa α aprēķināts pēc autores veidotās 3.5. formulas. 214 (8) Nosacītās personas paredzamais dzīves ilgums pēc 65 gadiem (gadi). Avots: The 2015 Ageing Report. Underlying Assumptions and Projection Methodologies. European Economy 8/2014. EUROPOP, 2013 Table I.1.5: Projection of life expectancy at 65 in EUROPOP 2013. (9) Nosacītās personas A iemaksātā sociālā nodokļa summa gadā (EUR), kas aprēķināta kā koeficenta 0,2, bruto algas un skaitļa 12 (mēnešu skaits gadā) reizinājums. (10) Relatīvās algas attiecība pret nodarbināto skaitu. Tas ir starprezultāts uzkrātās relatīvās iemaksas pensionēšanās gadā aprēķināšanai. (11) Nosacītai personai A aprēķinātā pensija mēnesī (EUR). Pensionēšanās gadā aprēkinātā pensija tika rēķinātā pēc autores veidotās 3.6. formulas. Savukārt piešķirtās pensijas indeksēšana tika rēķināta pēc autores veidotās 3.7. formulas. (12) Nosacītās personas A vidējā relatīvā iemaksa pensionēšanās gadā tiek aprēķināta pēc autores veidotās 3.11. formulas. (13) Nosacītās personas A aizvietojamība pensionēšanās gadā tiek aprēķināta pēc autores veidotās 3.12. formulas. (14)Nosacītās personas A aizvietojamība miršanas gadā, pieņemot, ka dzīves ilgums pēc 65 gadiem būs 16 gadi tiek aprēķināta pēc autores veidotās 3.14. formulas. (15)Nodarbināto skaits vecuma grupā no 15.-64. gadi. Dati no 2001. līdz 2014. gadam iegūti no CSP: matrica NB0070. No 2015. gada nodarbināto skaits aprēķināts šādi: iedzīvotāju skaita reizinājums ar vidējo aritmētisko nodarbinātīto skaita attiecību no 2001. gada līdz 2014. gadam pret vidējo aritmētisko iedzīvotāju skaitu no 2001. gada līdz 2014. gadam. (16) Universālais ikgadējais indekss aprēķināts pēc autores veidotās 3.4. formulas. (17) 1-ALFA.Starprezultāts uzkrātās relatīvās iemaksas pensionēšnās gadā aprēķināšanai. 215 21.Pielikums. Labklājības ministrijas atzinums 216 22.Pielikums. Latvijas Republikas 12.Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājas Aijas Barčas atzinums