LATVIJAS UNIVERSIT?TE Aldis Baumanis kol cz> t?j LI k va 1 i ta t? v? SB si st?va "t e K" m e> U S |=> *^ cJ a <3 C D i ? O CTT fc=? tj |_t v i -ES p?rizg 1 ZE "t *=> J o ss ?? ss- Ic ?=? 1 ? Pedago?ijas teorija un vesture Disert?cija pedago?ijas zin?t?u doktora gr?da ieg??anai Zin?tniskais vad?tais Dr.habi1.paed.* prof.A.?PDNA Riga 1996 SATURS I e v a cl s 4 - 15 1. Politisko? ekonomisko un soci?lo P?.rmai.?u ietekme u2 izg 1?1ibas sist?mu valst? 1.1. Valsts i g 1 ? 1.1 b a s p o 1 i. t i k a s b Q t ? b a u n 16 - 3 1 3 r a k s t. u r o i u m s 1.2. Latvijas visp?r?j?s izgl?t?bas sist?mas kvantitat.?v?s izmai.?as 1 ., 2 . .1 . Sko 1 u j sko 1 ?nu un skolot?i u skai. ta i ziiiai?as visp?r?J ?s i zg 111?bas sist?m? laik? no 1920.gada l?dz 1995.gadam 30 - 47 1 . 2 .. 2 . V i s p a r i zg 1 ? t. o j o s o s k olu. t.1 k 1 a struk 10ras .i. smai?as 48 - 56 i . 3 . Sko 1 ota j u sas t.? va i zmai?ia.s va 1 st ? kopum? un atsevi??os t?s re?ionos 1 . 3 . i . Pedago? isko darbinieku da. tu b?zes i z v e i d e p a r s i. t. u ? c: i j u 1993. / 94 . m ? c I b u g a d ? 5 7 - 6 0 1.. 3. 2., Skolot?ju izgl?t?bas l?me?a izmai?as 60 - 78 1.3.3. Skolot?ju sast?va sadal?jums pa vecumiem 7 EJ - 82 1.3.4. Skolot?ju sievie?u ?patsvars skol?s 83 90 2.Skolot?ju profesion?lo darb?bu ietekm?jo?ie ?faktori pedago?iskai ? proces? un to izmai?as 2.1. Pedago?iskais process un t? anal?zes i espi :.i as 91 101 2 . 2 . lesp?J as nov?rt?t sko 1 ot?j u a 1.1ieksmes izmain?s pret savu darb?bu.? pret skol?niem un vienam pret otru 102 - 105 2.3. Skolot?ju kopuma orient?cija uz pedago?isko procesu un t? rezult?tiem 105 - 115 2.4. Skolot?ju attieksme pret skol?niem k? pedago?isko procesu ietekm?jo?s faktors 116 ? 127 2.5. Attiec?bu sist?ma skolot?ju starp? un t?s ietekme uz pedago?isko procesu 128 ? 142 secin?jumi 143 - 147 Literat?ra 148 - 158 IEVADS Strau j u po 1 i t i.sko un ekonomisko p?rmai?u perioda. Latvii? 1980,, to gadu beig?s? 90.-to gadu s?kum? skaidr?k nek? citos valsts att?st?bas posmos izpau?as valsts politisk?s un ekonomisk?s sist?mas ietekme uz izgl?t?bu. SIs ietekmes rezult?t? neizb?gami main?s gan izgl?t?bas iest??u t?kla strukt?ra? gan skolot?ju kvalitat?vais un kvantitat?vais sast?vs? gan savstarp?jo attiec?bu sist?ma skol?nu un skolot?ju kolekt?vos un starp ?iem kolekt?viem? gan skol?nu un skolot?ju attieksme pa?iem pret sevi. Vi _;as ? I s i z ii i a i. n a s ? s a v u k ? r t ? i. e t e k. m ? p e d a g o ? i s k ? p r o c e s a n o r i s i skol? un l?dz ar- to ari t? rezult?tu? t. i. skol?nu zin??anu l?meni? vi?u pasaules uzskata, veido?anos? vi?u attieksmi pret sevi un sev apk?rt?jiem. Tas? k?di ?obr?d b?s skolu beidz?ji? cik un k? vi?i var?s iek?auties sabiedr?b? noi" i1o?a j os PoI i t iskaios un ekonomi ska: os procesos ? no t.ei k s ?o procesu gaitu un kvalit?ti n?kotn?. T?dej?di past?v cie?a saist?ba un "abpus?ja ieinteres?t?ba." starp valsts politisko un ekonomisko sist?mu un valsts izgl?t?bas sist?mu. Abas viena otrai, ir gan iedarb?bas objekts? gan ??s iedarb?bas rezu1 t? ts. Period? p?c Latvijas valsts neatkar?bas atg??anas sabiedriski akt?va? rado?i darboties sp?j?ga jaun? cilv?ka izaugsmes nodro?in??ana ieg?st ?pa?u aktualit?ti. Tas ir 0 0 1 i.g?ts priek?nosaciJums neatkar?gas va?sts past.?ve?anai, un sekm?gai att?st?bai ilg?k? laik? posm?. No ??da viedok?a, ari Jaut?jums par pedago?isko procesu? procesu? kura gait? notiek ?is sabiedriski akt?v?s un rado?i darboties sp?j?g?s person?bas izaugsme? ieg?st. jaunu skan?jumu. No vienas puses tas ir jauta.iu.ms par ?? procesa dal?bniekiem - skol?niem? skolot?jiem? skol?nu vec?kiem? sabiedr?bu? valsts instit?cij?m u.t.t.? no otras puses tas ir jaut?jums par sabiedriski politisk?s situ?cijas ietekmi uz ?? procesa gaitu. Pedago?isk? procesa noz?m?guma anal?ze? oemot. v?r?. vai adzibu p?c izg 1 it.?bas sabiedrIb? kopum? un ?pa?i vajadz?bu p?c izgl?totas jaun?s paaudzes? ir bi.iusi aktu?la visu sabiedr?bas att?st?bas laiku. Pak?peniski ir veidoju?ies viedokli par pedago?isko procesu k? virz?tu darb?bu? iedarb?bu? mijiedarb?bu? akcuu? interak.ci Ju u.t.t. kopumu ? da??dos; pedago?ijas att?st?bas posmos da??d?m t.eorij am g?st.ot. p?rsvaru. ??s uzskatu att?st?bas gait? sava loma bijusi soci?li politiskajai situ?cijai sabiedr?b?. Norisinoties demokratiz?cijas procesam? pieaugot nepiecie?am?bai p?c liel?ka skaita l?dzpilso?u akt?vas darb?bas? p?c ?o l?dzpilso?u sp?jas patst?v?gi izv?rt?t situ?ciju? patst?v?gi pie?emt l?mumus un argument?t savu viedokli par tiem - bez t?. demokr?tiskas sabiedr?bas att?st?ba nav iesp?jama atbilsto?i J?main?s ar? pedago?iskajam procesam un uzskatu sist?mai par pedago?isk? procesa, noz?mi? par t? vietu un 1 o m u s a. t) .1. B d r I b a s a t. t?s 11 b ? ? Latvija ?is j a u t ? j u m s bija a k t u ? l s jau pa?os valsts veido?an?s P i r m s ? k u m o s . Viens no iev?rojam?kajiem Latvijas br?vvalsts pedago?iskajiem d a r b i n i e k i e m K?rlis D??.ens 1919.gad?? k? vienu no m ? c ? b u metod?m a p l ? k o j o t att?st?mo m ? cIbu> u zsv?ra skol?n a akt?vas darb?bas ne pie c ie ? amIbu taj?s"Skolot?js nedr?kst tikai, pats darboties pierad?dams un izvezdams. Skol?niem ir j?darbojas vismaz l?dzi? v?l J O 1 ab?k ? ka t ie pa?i. darbI b? ? skolot?jam vadot un piepal?dzo t. ? pa?i atrod vajadz?go pier?d?jumu."i 1 8 . 1 1 8 - 1 1 9 ) . Faktiski ??ds pedago?iska procesa g a i t a s apraksts nor?da? ka jau Pi rrns vai r?.k. k? septirjdesmi t pieciem gadi.em Latv i. j ? bi 1 is uzskats i ka pedago?iskais process ir uzl?kojams k? skol?nu un skolot?ju akt?va? savstarp?ji saist?ta darb?ba? - t?tad k? mi j darb?bas (vai mijiedarb?bas,1 process. A1.1. i s t o t. i. e s pedago?iskajai domai? atzina p a r pedago?isko procesu (un ?aj?. j?dzien? m?s iek?aujam visu? kas ietverts j?dzienos "m?c?bu process"? "audzin??anas process'1! "izgl?to?an?s"? u.t.t.? ta?u darba ierobe?ot? apjoma d?l apl?kojam ?o procesu gaitu tikai dala no izgl?t?bas sist?mas ? visp?rizgl?tojo?aj?s skol?s) Latvij? izteikta daudzu autoru darbos (J.Ar?Js? I . Freidenfelds? L.Grudulis? A.Karpova? R.kveld?? I.Maslo? A.?pona? V.?si??? v ? Ze 1 men i s ? I . 7. og .1 a u . c. I . Vienlaikus j?atz?m?? ka attiec?b? uz viedokli par pedago?isko procesu k? mijiedarb?bas procesu > kur? k? skolot?ji? t? skol?ni ir uzl?kojami. par subjektiem? vienpr?t?bas nav. Apl?kojot, audzin??anas komplekso raksturu? A . Mi 11a pied?v? modeli ? kur? audzin??anas process ir trakt?ts k? "pedago?iska iedarb?ba"? audzin?t?ji k? subjekts? bet objekts ir skol?na person?ba (34.64). B?rna person?bu par pedago?isk?s darb?bas objektu uzl?ko ar? I . Freidenf e 1 ds ? turpin?ium? j au. nor?dot uz ?? obj ek ta sare???t?bu? uz to? ka "pedago?isk?s darb?bas objekts reiz? ir ar? t?s subjekts" (25.142). Liel?k? dala. Latvijas skolot?ju ir ar pedago?isko st??u liel?ku par desmit gadiem? tas ir? vi?i savu. pirmo pedago?isko pieredzi ieguva taj ? Laik?? kad vi.edokl.is par skol?nu un skol?na person?bu k? pedago?isk?s darb?bas objektiem bija visp?ratz?ts. Nav skaidr?bas ?aj? jaut?jum? ar? jaun? Latvijas izgl?t?bas likuma projekta veido?anas gait?. ?aj?. projekt? skol?nu.? audz?k?u > klaus?t?ju un studentu apz?m?sanai. tiek. lietots termins " i zg 111.oj amais " ( 3 ) ? kas ipa?i uzsver skol?na (Ja run?jam par visp?r?jas izgl?t?bas sist?mu) it k? pas?vo lomu pedago?iskaj ? proces?. Vi?? ir tas? ko izgl?to? t?tad iedarb?ba uz vi?u n?k tikai no ?rpuses? un vi?? ir ?is iedarb?bas objekts. Jau pats fakts? ka ??ds termins var?ja par?d?ties? 1 iec?na? cik sp?c?gs skolot?ju vid? ir viedoklis; par pedago?isko darb?bu k? vienvirziena darb?bu virzien? "skolotai s ? skol?ns". Ieg?stot izteiktu negat?vu rezonansi pedago?ijas zin?tnieku aprind?s? skol?s ??da pieeja pedago?iskai k? vienvirziena darb?bai. tika uztverta sal?dzino?i, neitr?li. Tas liecina par neb?t ne vienk?r?o Situ?ciju Latvijas izgl?t?bas sist?m? un pie??ir ??da r a k s t u r a p ? t i J u m a. m ar? p r aktis k. u n o z ? m i . Pieejas pedago?iskai darb?bai k? vienvirziena darb?bai joproj?m lielo ietekmi Latvijas patreiz?j? praktiskaj? pedago?ij? iev?roja ar? ?ECD (Drganisation for economic c.ooperation and development) deleg?cijas vad?t?js Jans V a i t m a n s ? k. a s a t s k ai t? par d e .1. e g 1 c i j a s da r b u L a t v i i ? rakst?ja: "M?c?bu metodes neatspogu?o vair?k atv?rtu? demokr?tisku kult?ru. . . ., Relat?vi autori tarai s skolu vad?bas stils main?s l?ni."(136.4). L?dz?gi situ?cija raksturota ar? informat?vaj? materi?l? v?cu skolot?jiem;. kas ? saska?? ar sadarb?bas 11 g u m u s t. a r p L a t v i j u u n V ? c i j u ? str?d? L a t. v i. j ? : "T? k. ? m?c?bu un audzin??anas m?r?u formul??ana par jaunu specifisk? veturisk? situ?cij? ir liela p?rdro??ba? process u. z p r i. e k. ?u virz?s 1 ?nu ? un patreiz?j? s i t.u? c i. j a pa. r?d a skaidras p?das no "vakardienas"? sevi??i attiec?b?s skolot?js - skol?ns."(101.3). Konkretiz?jot skolot?ju izgl?t?bas vadl?nijas? V?cijas Federat.i: v?s republ ikas Hessenes zem? vair?k i. desm11i skolot?ja darbam nepiecie?am?s sp?jas uzskait?tais? balstoties uz nepiecie?am?bu pedago?isko procesu organiz?t trijos:- pama. tspek tos. Skol?niem taj?: j?non?k l?dz patst?v?giem spriedumiem un uzved?bai? - j ?.apg?st zin??anas konkr?t? pri.eksmet? > - j?iem?c?s dz?vot sabiedr?b? (62.17). Min?t?s probl?mas par skolot?ja izgl?tot?bu un t?s atbilst?bu re?laj?m vajadz?b?m attiecin?tas uz gad?jumu? kad skolot?js vismaz form?li ir izgl?tojies t?d? l?men?? k?ds vieta profesijai nepiecie?ams. Nepiecie?am?ba p?c kvalific?tiem speci?listiem Hessenes zem? tiek uzl?kota k? pati. par sevi saprotama lieta un Jaut?jums par skolot?jiem bez kvalifik?cijas visp?r netiek, apl?kots. Hanss i3.int.ers Rolfs? raksturojot skolu.- nor?da uz ?o ?patn?bu? ka "skola nav vienk?r?i ekonomiski-tehniska produkcijas vien?ba? ... k.uras devurns ? izman tojot ekonomikas principus? vienk.?r?i caur ien?kumiem un izdevumiem ir nosak?ms. T? bez p?tniec?bas iest?d?m ir vien?g? organiz?cija? kur? ir tik kvalific?ts person?ls...? soci?l? organiz?cija skola pirm?m k?rt?m sast?v nevis no liet?m un apar?tiem? bet. gan no kvalific?tiem cilv?kiem. Vi?i vien?gie un neviens cits ir skolas att?st?bas motors ."(119.36) . Sabalans?ts* izgl?t?bas politika att?st?tai ?s Eiropas zem?s liel?kaj? dala gad?jumu to ari nodro?ina? t?d?? ?eit? run?jot par skolot?ju kvalitat?v? sast?va probl?mu? priek?pl?n? tiek izvirz?ti Jaut?jumi. par skolot?ju izgl?t?bas kvalit?ti nevis vi?u piesaisi.Isanu skolai.. Zem?s? kur ekonomisk? situ?cija nav tik stabila un soci?lo garantiju sist?ma nav t?d? l?meni? jaut?jumam par skolot?j u izgl?t?bas kvalit?ti pievienojas ar? jaut?jums par skolot?ju kvalitat?v? sast?va nodro?in??anu - ne visi? kas str?d? par skolot?jiem ir ieguvu?i pedago?isku izgl?t?bu? v?l maz?ks procents ir t?du? kuru ieg?t? izgl?t?ba atbilst v i ? u p e d a g o ? i. s k. ? s darb?bas virzienam ? m?c?bu prie k ? m e t. a m? ?skol?nu vecuma grupai u.t.t.. ??da rakstura probl?mas ne vien? vien valst? ir k?uvu?as ?pa?i aktu?las tie?i sabiedrisk?s? politisk?s un ekonomisk?s situ?cijas a.t.ti.stibas l?zuma posmos. No vienas puses ?pa?a v?r?ba velt?ma pedago?iskajam procesam un t?. ga.lvena.iam . virz?t?jsp?kam skolotajam? J O cit?di neb?s iesp?jama sabiedr?bas att?st?ba v?lamaj? virzien?. No otras puses ir j??em v?r?? ka skolot?js pats ir " pi rms31 ?suma" posma sabiedriski politisko attiec?bu un att?st?bas produkts? t?tad virkne p?rmai?u j?p?rdz?vo ar? v?nam. Ar? vi??? non?cis ?a j ?. l?zuma situ?cij?? pie?em vienu vai otru l?mumu? kas kopum? ietekm?s skolot?ju kvalitat?vo sast?vu valsts izgl?t?bas sist?m? un caur to pedago?isk? procesa norisi un rezult?tus Latvijas skolas. Nepietieko?i izgl?tota? sabiedriski neakt?va jaun? paaudze? savuk?rt? ar laiku var k??t par nopietnu draudu valsts att?st?bai. ?? iemesla d?j. r?p?gi j?seko skolot?ju sast?va kvalitat?vaj?m izmain?m un sevi??i b?tiski tas ir tie?i da??dos valsts att?st?bas l?zuma posmos. Mainoties politiskajai situ?cijai? ??das probl?mas par?d?s daudz?s valst?s. T?? piem?ram? Slov?kij? kr?zi izgl?t?bas sist?m? raksturo strat??iskas izgl?t?bas koncepcijas tr?kums? vald?bas finansu politika? domstarp?bas starp Skolu ministriju un Parlamenta izgl?t?bas? zin?tnes un kult?ras komisiju? k? ar?. pieaugo?? skolot?ju neapmierin?t?ba un aizpl??ana no izgl?t?bas sist?mas ' , 89.54). Polij? negat?v?s tendences skolot?ju kvalitat?v? sast?va izmai?as un kvalific?tu skolot?ju aizie?ana no izgl?t?bas sist?mas tiek. saist?tas ar vi?u zemo a ta1goj urnu (92.27). Latvijai sabiedriski politisk?s un ekonomisk?s att?st?bas l?zuma posms ir 1980.-to gadu beig?s? 1990.-to gadu s?kum?? kad vienlaic?gi tiek atjaunota valsts neatkar?ba un main?s valsts ekonomisk? strukt?ra. Nov?rt?jot, izmai?as skolot?ju kvalitat?vaj? sast?v?? analiz?jot procesus? kas norisin?jusies skolot?ju kolekt?vos sai? laika posm?? ir iesp?jams prognoz?t izgl?t?bas sist?mas att?tst?bu n?kotn? un pamatot nepiecie?am?s korekcijas izgl?t?bas po 1 itik?. Pa?reiz?jais valsts att?st?bas posms sasaucas ar 1920.- tajiem gadiem? kad daudzi izgl?t?b? risin?mie uzdevumi bi..ia l?dz?gi patreiz?jiem. J?nis Rainis? kas bija Latvijas Izgl?t?bas ministrs no 1926.gada l?dz 1928.gadam? r?kojum? Skolu valdes virsdirektoram spilgti par?da valsts politisk?s sist?mas iedarb?bu uz izgl?t?bas sist?mu: "L?dz ar jauno demokr?tisk?s valsts satversmes formu m?su priek?? nost?jas Jauno pilso?u ide?li? diametr?li pret?ji, monarhisk?s cara valsts pras?b?m. Vec? skola audzin?ja valdniekam paklaus?gus pavalstniekus. M?su skolas uzdevums ir izaudzin?t pilnv?rt?gus pilso?us ? demokr?tisk?s republikas suver?n?s varas nes?jus. ?is ide?ls prasa? pirmk?rt? lai ikviens pilsonis sp?tu vald?t p?r sevi pats? otrk?rt? lai vins justos atbild?gs ne tikvien par saviem darbiem? bet ar? par savas sabiedr?bas grupas un visas valsts darb?bu un? tre?k?rt * lai vi?? b?tu. akt?vs? savstarp?j?s izpal?dz?bas un soIidarit.Zat.es j?tu vad?ts sabiedr?bas loceklis." (10.32). T u r p i n ? j u m ? tiek pasv?trota s k o lat? j a 1 o m a ? a. j ? proces?? 1 i nor?dot.? ka "jaun?s skolas satura izveido?ana piekr?t pa?iem s k o 1as d a. r b i. n i e k i e i r t " (10. 3 2 > . Tas ir svar?gi ari ?obr?d. Veicot virkni p?rk?rtojumu izgl?t?bas sist?mas p?rvald?? tai skait?s likvid?jot Izgl?t?bas darbinieku kadru dalu? tika p?rtraukta regul?ra inform?cijas apkopo?ana par skolot?ju kvalitat?vo sast?vu. Tas draud?ja padar?t nekontrol?jamus ar t? izmain?m saist?t.os procesus . ArI par to ? k? ??d? po 1 i tisk. i ek.onomisk? situ?cij? main?s attiec?bas skolot?ju kolekt?v?? k? ar? starp skolot?jiem un skol?niem? pla?i p?t?jumi, nav izdar?ti. T ? r e z u 11 ? t ? gan skolot?j u k o 1 e k. 1.1 v u p r i n c i p i ? .1 i iz??iro?? loma pedago?iskaj? proces?? gan konkr?t? situ?cija? kas bija izveidojusies valsts izgl?t?bas sist?m? i.990 . ? t.o ga(iu s?kum? noteica musu iz v? l?t?s p?11 j uma t.?mas "Skolot?ju kvalitat?v? sast?va ietekme uz pedago?isko procesu visp?rizgl?tojo?? skol?" nepiecie?am?bu un noz?m?bu. P?t? j urna t?mas izv?les pamat? ir skolot?ju, kvalitat?v? sast?va noz?me vi?u profesion?laj? darb?b?. P?t?juma objekts: pedago?iskais process visp?rizg1? toj os? skol?. P?t?juma priek?mets: skolot?ju kvalitat?v? sast?va un pedago?iska procesa rezult?tu mij sakar?ba. Apl?kojam?s probl?mas aktualit?te ar? nosaka m?su p?t?juma m?r?i - izp?t?t. skolot?ju kvalitat?v? sast?va izmainu politiski ekonomiskos c?lo?us un to mij sakar?bu ar pedago? isk. ?. procesa rezult?tiem. Lai. petitu skolot?ju kvalitat?vo sast?vu un ar t? izmain?m saist?t?s likumsakar?bas? par darba hipot?zi i z virz?sim sekoj o?u pien?mumu : sko 1 ot.?iu k va 1 i tat? vais sast?vs sekm? sabiedr?bai un katrai. person?bai noz?m?gus pedago?isk? procesa rezult?tus? jas ? valst? ir pozit?va ekonomisk?s sist?mas un politisk?s sist?mas mi i iedarb?ba ar izgl?t?bas sist?mu? ? izgl?t?ba un profesion?l? darb?ba ir skolot?ju person?bas un sabiedr?bas vajadz?ba un v?rt?ba? ? humaniz?jas skolot?ju savstarp?j?s? k? ar? skolot?ju un skol?nu attiec?bas pedago?iskaj? proces?. M?su p?t?juma m?r?is un darba hipot?ze nosaka ??dus galvenos p?t??anas uzdevumus: 1. Izanaliz?t izgl?t?bas sist?mas un ekonomiski politisk?s sist?mas mij iedarb?bu p?rej as period? uz tirgus ekonomi ku. 2. Izanaliz?t skolot?ju izgl?t?bas un pedago?iskas profesion?l?s darb?bas rezult?tu mi. j sakar?bas . ?3. I zana 1 iz? t p?rmainas a 11.iec?bu sis t?m? starp Pedago? isk?. procesa subiek. tiem as t.ondesmi to gadu beig?s ? devi?desmi. t.o gadu s?kurn?. Apl?kojam?s probl?mas sare???t?ba un kompleksais raksturs nosaka atbilsto?u? kompleksu p?t?juma metodiku. P?11jums tika veikts vair??os posmos. P i. r m a j ? i i k. a s t. u d ? t a sabied r i s k. i. poli t. i s k ? ? pedago?isk? un psiholo?isk? literat?ra? kas ??va apzin?ties probl?mas pla?umu? ar to saist?to j?dzienu un par?d?bu kopsakar?bas. Tika analiz?ti da??di likumdo?anas un normat?vie akti? p?t?ta iepriek??jo gadu? tai skait? Latvijas k? neatkar?gas valsts past?v??anas posma? izgl?t?bas sist?mas statistisk? inform?cija un ??s inform?cija sal?dzin?ta ar situ?ciju cit?s valst?s. Otraj? vair?kos skolot?ju kolekt?vos tika veiktas atk?rtotas anket??anas? k? ar? sal?dzin?ti atsevi??u skolot?ju grupu kvalifik?cija un pedago?isk?s darb?bas rezu1t?ti. Tre?aj? posm?? balstoties uz ilgsto?u pedago?isko nov?rojumu pamata? izveidota anketa un skolot?ju kolekt?vos veiktas atk?rtotas aptaujas? k? ar? sal?dzin?ta atsevi??u skolot?ju grupu. kvalifik?cija ar pedago?isk?s darb?bas rezu. I t?tiem. ieg?t?s inform?cijas apstr?dei un interpret?cijai izmantotas matem?tisk?s statistikas metodes. Rezult?ti a 11 ? 1 o t. i. 2 2 grafi. k. o s . P?t?juma proces? balst?jos uz galvenaj?m pedago?ijas un psiholo?ijas atzi??m par skolot?ja profesion?l?s darb?bas i pa tn?b?m: - cienu. pret. b?rnu k? visaugst?ko v?rt?bu? ieinteres?t?bu sekm?t, b?rna att?st?bu ar visprogres?v?kaj?m metod?m un hum?nu pieeju? - skolot?ja vajadz?bu, sistem?tiski pilnveidoties? pa? iz g1? to t i es. P?t?iuma b?ze. Statistisk? inform?cija apkopota un izanaliz?ta par 30266 visp?rizgl?tojo?o skolu skolot?jiem? vi?u izgl?t?bu? pedago?isk? darba st??u? pedago?isk?s darb?bas apjomu un saturu. Skolot?ju savstarp?j?s? k? ar? skolot?ju un skol?nu attiec?bas pedago?iskaj? proces? analiz?tas trij?s vid?j?s m?c?bu iest?d?s (Bauskas rajona Iecavas vidusskol?? R?gas 19. vidusskol? un Juglas ?imn?zij?). P?t?jums veikts atk?rtoti 1987./88.? 1989./90. un 1995./96. m?c?bu gad?? apkopojot 236 anketas. Tika veikts ar? sal?dzino?s p?t?jums? anket?jot Latvijas universit?tes Pedago?ijas un psiholo?ijas katedras pedago?ijas specialit?tes 30 ma?istrantus. P?tot. pedago?isk? procesa kvalit?tes saist?bu ar skolot?ju kvalifik?cijas l?meni? tika izanaliz?ti dati par .102 Latvijas skol?nu atkl?to matem?tikas olimpi??u uzvar?t?ju skolot?jiem da??d?s kla?u g rup?s. 1. Politisko? ekonomisko un soci?lo p?rmainu ietekme uz izgl?t?bas sist?mu valst? 1.1. Valsts izgl?t?bas politikas b?t?ba un raksturojums L?dz ?im Latvij? nav veikti pla??ki p?t?jumi par ekonomisko un politisko procesu saist?bu ar izgl?t?bas sist?mas att?st?bu. M?supr?t tas izskaidrojams ar valsts p?rvaldes un politisk?s dz?ves strukt?ru Latvijas teritorij? laika posm? no II pasaules kara l?dz valstisk?s neatkar?bas atjauno?anai. Teor?tiski p?t?jumi par izgl?t?bas politiku par?d?tu da??du viedok?u esam?bu un to nepiecie?am?bu demokr?tiskas izgl?t?bas sist?mas veido?an?? kas autorit?ras un ideolo?iz?tas sabiedr?bas apst?k?os nebija pie?aujami. Ta j ? pat laik? politisko un ekonomisko faktoru ietekme uz I...atvijas visp?r?j?s izgl?t?bas sist?mas att?st?bu bi?a ?oti sp?c?ga. S?s ietekmes rezult?t? izgl?t?ba non?ca kr?zes; situ?cij?. Run?jot par septi?desmitajiem gadiem Latvij?? A.Builis min ??das kr?zi izgl?t?b? raksturojo?as paz?mes: ~- tot?ls skolas valstiskums? skolas vienveid?ba?...? ?- skolu izol?cija no sabiedr?bas ietekmes? p?rv?r?an?s par sl?gtu valsts iest?di?...- tr?c?ga materi?l? b?ze? izgl?t?bas finans??ana p?c atlikuma principa? nere?li uzdevumi? kuriem nav teor?tiska un materi?la seguma? organizatoriska nodro?in?juma? visp?rizgl?tojo?ai skolai nerakstur?gu uzdevumu izvirz??ana?. . . ? - pedago?ijas zin?tnes lomas noniecin??ana l?dz partijas un valsts skolai, izvirz?to uzdevumu "zin?tniskai." pamato?anai? bet ne apsteidzo?a dz?ves izvirz?to m?c??anas un audzin??anas jaut?jumu risin??ana. (23.45) ??da politikas ideo1o?iz?cija notika ne tikai Latvij?? bet ar? cit?s soci?lisma nometnes valst?s. Attieksme pret izgl?t?bu k? politiski regul?jamu nozari un uzskats par partijas noteico?o lomu izgl?t?bas politik? bija. rakstur?gs ar? V?cijas Demokr?tiskaj? Republik?? kur toreiz?j? izgl?t?bas ministre M.Honekere uzrun? K?rla Mark.sa Augst?k?s partij?s skolas klaus?t?jiem teica: "M?su partijas programmas m?rku nost?dne nosaka visas izgl?t?bas un audzin??anas m?r?us un saturu m?su skol?." (91.674). Analiz?jot, izgl?t?bas politiku VDR kopum? Z.Baske izcel piecas pamatiez?mes: - KPD/SED totalit?ras pretenzijas uz vad?bu? - piesaistit?ba pie maksisma-?e?inisma ideolo?ijas? - pak?au?an?s ekonomiskaj?m pras?b?m? - orient?cija uz padomju paraugu? - maksim?li produkt?vas; audzin??anas? izgl?t?bas un t?l?kizgl?t?bas sist?mas att?st??ana.(75.9) L?dz?gas pamatiez?mes raksturoja izgl?t?bas politiku ar? p?r?j?s biju??s soci?lisma nometnes valst?s? kur "atbilsto?i politiskajiem un ideolo?iskajiem pamatnosac?jumiem izgl?t?bas politikas galvenais uzdevums bija p?rv?rst. izgl?t?bas un audzin??anas nozari par instrumentu? kam J?dod savs specifisks ieguld?jums sabiedr?bas soci? 1 istisk i-k.omun i s tisk.a j ? att?st?b?" ( 76.13). Ar? organizatorisk? zi?? ?? uzdevuma realiz?cija bija l?dz?ga k? Latvij? - s?kot jau ar pirmajiem p?ckara gadiem ?ai ?s valstis tika izveidota valdo?? partija? analo?iska PSKP ? bet katr? skol? - ??s partijas pirmorganiz?cija (76.. 14 ) . Teor?tiski ??du situ?ciju apl?kojis H.Bekelmans? uzskatot? ka politika? cen?oties ar saviem l?dzek?iem p?rveidot izgl?t?bas sist?mu tikai sev v?lam?. virzien?? robe?gad?Jurn? non?k pie izgl?t?bas sist?mas nepie?aujamas politiz??anas? "kad pedago?iskos pamatprincipus valsts politiski. p?rform? un izgl?t?bas sist?mu varm?c?gi p?rk?rto." (78.149). Ta j ? pat. laik? gan tiek. atz?m?ts? ka politisku (?rpolitisku) apsv?rumu d?? katra valsts cen?as sevi un tai skait? savu izgl?t?bas sist?mu iesp?jami labi reprezent?t, pasaulei ? Izgl?t?bas sist?mas "politiz?cijas pak?pi" biju?aj? V'DR (un ne tikai tur) ilustr? ar? p?t?jumi? kas tika veikti 1989.gad? Leipcig? skol?nu streika laik?. Liel?k? da?a skol?nu identific?ja izgl?t?bas sist?mu ar valsts politisko iek?rtu. P?c VDR sabrukuma? veicot atk?rtotu p?t?jumu? atkl?j?s? ka ??du skol?nu k?uvis iev?rojami maz?k (65.335). Tas i 1 ustr?) ci k. b?ti.sk. i izgl?t?bas sis t?mu ietekm? politika. P?c ?.Z?da viedok?a politika tiek. defin?ta k? "nodarbo?an?s ar valsts un sabiedr?bas liet?m? kas p?c savas b?t?bas un rakstura nav nekas cits k? sabiedrisko procesu p?rvald??ana; m?r?tiec?ga ?o procesu ietekm??ana".(26.109) T?tad politika ir uzl?kojama k? process. K? process j?uzl?ko ar? izgl?t?bas politika? kas ir viena no "nozaru politik?m". Latvij? v?l Jaut?jums par izgl?t?bas politiku ir p?t?ts ?oti maz? t?d?? nav izkristaliz?jies viedoklis par ?o j?dzienu. 0,.Z?ds ?ai sakar? raksta: " . . .izgl?t?bas t?l?kas att?st?bas oblig?ti nepiecie?ams nosac?jums ir valst? formul?ta un izstr?d?ta izgl?t?bas politika? uz t?s pamata veidota izgl?t?bas koncepcija? atbilsto?a likumdo?anas b?ze un valsts? sabiedrisko un soci?lo instit?ciju? k? ar? ikviena sabiedr?bas locek?a akt?va un ieinteres?ta darb?ba"(26.109). T?dej?di izgl?t?bas politika ?eit tiek apl?kotai k? l?dz galam noform?ts dokuments vai to kopums. ??da pieeja nedod iesp?ju analiz?t izgl?t?bas politiku k? politikas (t?tad procesa) sast?vda?u ar visu t?s sare???to un nep?rtraukt? mijiedarb?b? eso?o iek??jo strukt?ru. Manupr?t izgl?t?bas politikas k? procesa b?t?bu neatsedz ar? t?s dal?jums izgl?t?bas m?r?u politik?? izgl?t?bas strukt?rpolitik? un izgl?t?bas satura politik? (26.119). Eirop?, par izgl?t?bas politiku k? ?oti svar?gu p?t?jumu nozari pedago?ij? run? O.Anveilers? nor?dot? ka "izgl?t?bas politika iez?m? sabiedrisk?s darb?bas un politisko l?mumu apgabalu? kur? iedarb?bas objekts ir pedago?isk?s dz?ves institucion?la sak?rto?ana un t?s t?l?k att?st?bas m?r?u noteik?ana. ??da dubulta sak?rto?anas un m?rknoteik?anas funkcija.? kas ir katras politikas pamat?? izgl?t?bas politik? izpau?as ?pa?i skaidri? jo audzin??an? un izgl?t?b? orient??an?s uz n?kotni un atst?to priek?statu un v?rt?bu t?l?knodo?ana ir loti cie?i sav? starp? saist?tas." (66.11) Run?jot, par izgl?t?bas politiku ab?s v?cu valst?s p?c Otr? Pasaules kara? tiek uzsv?rta t?s at??ir?ba? kas saist?ma ar da??du politisko un saimniecisko k?rt?bu taj?s. T?d? skat?jum?? k? to redzam O.Anveilera? H.Bekelmana? K.F?ra? H.von Recuma un citu pedagogu? kas p?ta konfliktus starp pedago?iju un izgl?t?bas politiku? darbos? padomju pedago?ija? kas Latvij? p?c Otr? pasaules kara bi.Ja noteico??? to neapl?koja. Izgl?t?bas politika nevar?ja b?t ?pa?s p?t?juma priek?mets. Ar to saist?tos konfliktus nep?t?ja tie?i politikas liel?s ietekmes uz pedago?iju d?l. Run?t, par konfliktiem sabiedr?b?? kur? notiek pl?nveid?ga att?st?ba? it k? nebija pamata. Bez tam? ??da rakstura konflikts princip? var veidoties tikai, tad? ja kaut nedaudz l?dzv?rt?gi eksist? divas vai vair?kas pieejas k?dam Jaut?jumam. Autorit?ras sabiedr?bas apst?k?os? kad par vien?go pareizo tika uzskat?ts atbilsto?aj? laika posm? past?vo?ais PSKP viedoklis? re?li eso??s pretrunas tika apzin?ti notu??tas. Veidojoties demokr?tiskai sabiedr?bai Latvij?* neizb?gami, ir da??da veida konflikti starp pedago?iju un izgl?t?bas politiku. Devi?desmito gadu s?kuma pieredze Latvij? to ilustr? jau daudzos konkr?tos faktos? k? piem?ram? politiski argument?ta mazo lauku skolu atv?r?ana bez atbilsto?a ekonomiska seguma? pedago?isko darbinieku darba samaksas reforma m?c?bu gada laik?? ner??inoties ar ??da rakstura satricin?jumu ietekmi uz pedago?isko procesu, skol?s. Politiskie apsv?rumi bija pamat? ar? 6.Saeimas v?l??anu priek?vakar? pie?emtajam Pazi?ojumam par skolot?ju algu piel?dzin??anu ier?d?u alg?m? kas t?pat neatbilda 1995.gada saimnieciski ekonomiskajam st?voklim valst?. Tas liek ar? mums tuv?k piev?rsties izgl?t?bas politikas j?dzienam t?d? izpratn?? k? tas tiek saprasts demokr?tisk? sabiedr?b?. T?tad izgl?t?bas politika ir valsts un attiec?gi t?s iest??u darb?ba audzin??anas un izgl?t?bas sist?mas t?l?katt?st?b? ar m?r?i veidot un nodot jaunajai paaudzei cilv?ces uzkr?to progres?vo pieredzi? gar?go v?rt?bu sist?mu un nodro?in?t katras person?bas br?vu att?st?bu t?? lai t? sp?tu pa?pi lnveidoties un dot savu ieguld?jumu sabiedr?bas progres?. H.J.Rots ar j?dzienu "izgl?t?bas politika" saprot "valsts vai attiec?gi t?s iest??u ietekmi un pas?kumus uz audzin??anas un izgl?t?bas sist?mas izveido?anu? struktur??anu un atjauno?anu" (64.30). T? tiek apl?kota k? viena no "nozarpolitik?m" l?dz?gi k? vesel?bas? aizsardz?bas vai ties?bu politika. Attiec?b? pret pedago?isko praksi izgl?t?bas politiku veido tr?s t?s pamatkompenentes? kas veic sekojo?us uzdevumus: - izgl?t?bas politika vada un pl?no izgl?t?bas ekonomisko procesu? ? izgl?t?bas politika orient?? veido un kori?? specifisko pedago?isko pas?t?jumu audzin??anas un izgl?t?bas praksei ? ? izgl?t?bas politika pan?k sabiedr?bai der?gu taisn?guma principu realiz??anos ar? audzin??anas un i zg 1 ? t. ? bas teI pa(64. 30 ) . Savuk?rt audzin??anas un izgl?t?bas prakse realiz?: - soci?lo pas?t?jumu ("Sozialisationsauftrag")? t.i. ievada jauno paaudzi sabiedr?bas lomu strukt?r? un v?rt?borient?ciju sist?m?? person?bas pas?t?jumu ("Personaiisationsauftrag")? t.i. nodro?ina person?bas vispus?gu att?st?bu .( 64 . 3.1. ) T?tad "mer?orient?cijas un pl?no?anas datiem izgl?t?bas ekonomijas aspekt?? caur m?c?bu m?r?iem un pras?b?m saturam pedago?ijas aspekt?? caur juridiski-organizatoriskiem regul?jo?iem aktiem politiskaj? aspekt?" (64.32) tiek. aptvertas izgl?t?bas politikas m?r?a noteik?anas un t? sasnieg?anas organiz?cijas funkcijas. T?s e k. o r i o m i s k ? k. o m ponent e - izgl?t?bas ekonomika - ir relat?vi jauna zin?tnes nozare. Piecdesmito gadu beig?s? se?desmito s?kum? t? par?d?j?s ASV. Izgl?t?bas ekonomika att?st?j?s k? atbilde uz teor?tisk?m un praktisk?m pretenzij?m izgl?t?bas sist?mas un tautsaimniec?bas starp?. Attiec?b?s starp izgl?t?bas ekonomiku un politiku var iez?m?ties tr?s da??di modeli: - izgl?t?bas ekonomika tiek uztverta k? datu dev?js izgl?t?bas politikas m?r?u nosprau?anai? t.i. t? k??st par p a i i. g d i s c i. p 1 ? n u ? - veicot izg 1 ?1.1bas sist?mas ekonomisku ana 11z i > tiek pie?emti politiski l?mumi ? t.i. izg11t?bas ekonomika nosaka izgl?t?bas pl?no?anu? - izgl?t?bas ekonomika un politika atrodas dialog? - pie?emot politiskus l?mumus izgl?t?b?? tiek ?emtas v?r? izgl?t?bas ekonomikas likumsakar?bas un t?s savuk?rt, tiek. izmantotais atbilsto?u politisko m?r?u sasnieg?anas pl?no?anai. K? nor?da ??s pieejas autori? tre?ais? vis?d? zin? teor?tiski, visve?am?kais modelis izgl?t?bas ekonomikas un politikas attiec?b?s? "var funkcion?t tikai pie noteiktiem ide?la st?vok?a nosac?jumiem? pie kuriem vispirms J?pieskaita no sasprindzin?juma atbr?vota finansi?l? situ?cij a"(64.31) . Uz ??s probl?mas sare???t?bu nor?da ar? U.Preuss- Lauzi.cs? apl?kojot izgl?t?bas reformu saist?bu ar to finans?jumu: "pedago?isk?s reformas ir saist?tas ar naudas Pl?smu - s?koties taup?bas politikai reformas no aug?as paz?d"(115.13). Analiz?jot. Latvijas pieredzi 1990.-to gadu s?kum?? t? uzl?kojama par ide?lu paraugu pirmo divu min?to izgl?t?bas ekonomikas un politikas attiec?bu mode?u ilustr??anai. Vispirms bija m??in?jumi veidot izgl?t?bas politiku? ne?emot v?r? t?s izgl?t?bas ekonomikas komponenti? bet p?c 6.Saeimas v?l??an?m ir m??in?jumi? pie?emot ar izgl?t?bas politiku saist?tus l?mumus? ?o komponenti absolutiz?t. Secin?m? ka sabalans?ta izgl?t?bas sist?mas att?st?ba iesp?jama tikai? kompleksi. apl?kojot izgl?t?bas ekonomikas un izgl?t?bas politikas attiec?bas. Viens no galvenajiem c?lo?iem tam? k?p?c Latvij? tas ?obr?d netiek dar?ts? ir sasprindzin?t? saimnieciski, ekonomisk? situ?cija? kas strauju ekonomisku? politisku un soci?lu p?rk?rtojumu posmam ir neizb?gams pavadonis? t?pat k? pirms tam bija viens no ?o p?rk?rtojumu iz raisi t?j iem. Izgl?t?bas politikas P e d a g o 0 i s k. ? k DIHP? n e n t e noz?m? pedago?isk?s prakses un teorijas atzi?u iev?ro?anu visp?r?j?s valsts un sabiedr?bas att?st?bas pl?no?an?. Izgl?t?bas politikas uzdevums ir ?o "pedago?ijas relat?vo autonomiju" nodro?in?t? t?dej?di saglab?jot. tai iesp?ju noteikt izgl?t?bas sist?mas uzb?vi? m?r?us un saturu? k? ar? konkr?to m?c?bu un audzin??anas metodiku? kas garant?tu iesp?jami veiksm?gu m?r?u ("M?ndigkeit? das Ziel des Persona 1isationsProzesses") rea1 i z?cij u (64.49?55) . T?pat, k? visa izgl?t?bas politika ar? t?s pedago?isk? komponente atrodas nep?rtraukt? att?st?b?? sav?s m?rk nost?dn?s aizvien liel?ku v?r?bu atv?lot. person?bas lomai taj?. Ja "agr?k izgl?t?bas politik? prim?r?s bija strukt?ras reformas un m?c?bu satura pl?no?ana"? tad "?odien k??st aizvien skaidr?ks? ka ??das ?r?jas izmai?as ir J?saista ar izmai??m izgl?t?bas sist?mas darbinieku? skolot?ju? audzin?t?jus vec?ku un skol?nu galv?s un sirdis"(115.14). Izgl?t?bas politikas 5ab.igdr1.sk ?. k om pon en t. e rietumu autoru darboss pirmk?rt? tiek saist?ta ar vien?du iesp?ju rad??anu un nodro?in??anu visiem sabiedr?bas locek?iem. Tiek. izdal?tas divas izgl?t?bas politikas sabiedrisk?s komponentes m?rknost?dnes: - nodro?in?t, visiem vien?das ties?bas g?t izgl?t?bu? - nodro?in?t visiem vien?das ties?bas piedal?ties izgl?t?bas sist?mas pilnveido?an?.(64.58) Ar? ??s komponentes praktisk?, realiz?cija ir saist?ta ar savstarp?ji pretrun?g?m noris?m? kas robe?gad?jumos izpau?as k?. konflikti starp izgl?t?bas politiku un peda.gogi.Ju? pedago?isko koppraksi ("p?dagogischen Besamtpraxis"). Tas var par?d?ties? piem?r?ms sabiedr?bas spiedienam kaut k?du praktisku vajadz?bu apmierin??anai k??stot sp?c?g?kam nek? m?rknost?dn?m izgl?t?bas politik? (64.72). Pie?emot ??du izgl?t?bas politikas k? procesa strukt?ru! ?pa?i. J?uzsvers tas ka visas tr?s to veidojo??s komponentes atrodas nep?rtraukt? mijiedarb?b?s da??d?s sabiedr?bas att?st?bas situ?cij?s k?dai no komponent?m g?stot. p?rsvaru p?r cit?m (sk.att?lu 26.lappus?). Sest?s Saeimas priek?v?l??anu posm? ekonomisk? komponente it k? tika atvirz?ta otraj? pl?n?? pie?emot jau min?to Saeimas 25.Maija Pazi?ojumu par pedago?isko darbinieku algu piel?dzin??anu ier?d?u alg?m. Savuk?rt? valsts bud?eta veido?anas posm? noteico?? k?uva tie?i izgl?t?bas politikas ekonomisk? komponente? kas noveda pie vair?ku pedago?iski nep?rdom?tu l?mumu pie?em?anas Latvij? 1996.gada otraj? pus?. Ar? saturiski katras no komponent?m att?st?bu ietekm? abas p?r?j?s. Sabiedr?bas spiediena ietekm? b?tiski ir main?jies m?c?bu pl?ns un saturs.? kas prasa atbilsto?as izmai?as skolot?ju izgl?t?b? un m?c?bu meto?u pilnveido?an?. Izmai?as m?c?bu metod?s liek izdar?t ar? ekonomisk? situ?cija valst? ? finansu l?dzek?u tr?kuma d?? n?kas apvienot skaitliski nelielas klases un pilnveidot atbilsto?o metodiku? lai skolot?js var?tu str?d?t vienlaic?gi ar da??du kla?u skol?niem. Uz objekt?viem gan ?o? gan citu konfliktu starp izgl?t?bas politiku un pedago?iju ra?an?s c?lo?iem nor?da ar? H.von Rekums? uzsverot? ka "izgl?t?ba sav? veid? ir du?listiska. Tai ir "ide?li rezult?ti"? bet t? vienlaic?gi ir ar? "kapit?lu veidojo?s sp?ks". Ekonomisk? valod? run?jot - pat?r?jo?? un produkt?v? puse" (116.47). K? atsevi??s jaut?jums? run?jot par izgl?t?bas politiku? tiek apl?kota krist?g?s izgl?t?bas politika. Gerhards Martins uzsver krist?g?s politikas svar?gumu? J O t? "saduras ar pa?iem fundament?l?kajiem jaut?jumiem? kas skar m?su priek?status par valsti un sabiedr?bu? par bazn?cu un tic?bu" (105.13). Rietumeirop? bazn?cas izgl?t?bas politika ("Kirchliche Bildungspolitik") k?uva noz?m?ga p?c Pirm? pasaules kara? kad no vienas puses vec? valsts un bazn?cas saist?ba tika izjaukta? no otras puses tie?i. izgl?t?bas sist?m? t? da??ji tika saglab?ta (.108.17). Run?jot, par izgl?t?bas politiku? virkne autoru analiz? t?s attiec?bas ar darba tirgu. ?pa?s uzsvars ir velt?ts profesion?l?s izgl?t?bas politikai ar pamatdomu? k? darba tirgus ietekm? apg?stamo profesiju kopumu un k?? savuk?rt? apg?stam?s specialit?tes ietekm? situ?ciju darba tirg? (piem?ram? E.Dauenhauers? H.Klein?neiders? V.Kau? K.?mans? L.Bu?mans? L.A.Labrana u . c ) . Jaut?jums par to? k? izmai?as kop?j? valsts darba tirg? ietekm? situ?ciju izgl?t?bas sist?mas darba tirg?? t.. i .. izgl?t?bas sist?mas nodro?in?jumu ar Kvalific?tu pedago?isko darbinieku sast?vu k? atsevi??a probl?ma analiz?ta praktiski nav. Pilnv?rt?gas anal?zes tr?kums ?a.i? jaut?jum?? manupr?t? ir viens no iemesliem? k?p?c Latvij?? veidojot valsts izgl?t?bas politiku? mijiedarb?ba starp valsts darba tirgu un izgl?t?bas sist?mas darba tirgu netiek, ?emta v?r?. Procesi? kas da??dos laika posmos ir norisin?ju?ies Latvuas izgl?t?bas sist?m?? ir apstiprin?jums tam? cik ciesas un taj? pat laik? komplic?tas un iek??ji pretrun?gas ir apl?kot?s attiec?bas starp izgl?t?bas politiku? kura liel?kaj? da?? gad?jumu ir orient?ta uz izgl?t?bas sist?mas ?r?j o izpausmju un darb?bas rezult?tu ietekm??anu? un pedago?iju? kuras likumsakar?bas? savuk?rt? nosaka izgl?t?bas sist?mas b?t?bu un teor?tisko piepild?jumu. Izgl?t?bas sist?mas att?st?bas atkar?ba no politisk?s un ekonomisk?s situ?cijas mai?as par?d?ta? jau run?jot par Laika posmu pirms neatkar?gas valsts izveido?an?s. Da??du politisko sp?ku ci?a par ietekmi uz cilv?ku pr?tiem noteica skolu att?st?bas politiku. Latvijas teritorij? t? realiz?j?s uz carisma un mui?niec?bas intere?u sadursmes fona veidojoties latvie?u tautas nacion?lajai pa?apzi?ai < Period? pirms Latvijas br?vvalsts ra?an?s JL9.g.s. beig?s? 20?? s?kuma. liel?ka ietekme bija carismam? kas sav?s interes?s realiz?ja atbilsto?u izgl?t?bas reformu (38.78). Uz tos ka ?aj? laika posm? "latvie?u tautskolu apspieda carisma birokr?tiskais apar?ts"? nor?da ar? M.Dr?zule (24.89). P?c 1918.gada 18.novembra? nodibinoties Latvijas valstijs atbilsto?as izmai?as p?rdz?voja ar? Latvijas izgl?t?bas sist?ma. Uzs?kot 1919. /20. m?c?bu, gadu? t?tad v?l neatkar?bas ci?u laik?? Ministru kabinets 1919.gada 28.august? izdeva pagaidu noteikumus par skolu iek?rto?anu un uztur??anu. Dr?z p?c tam? 1919.gada 8.decembr? tika pie?emts Likums par Latvijas izgl?t?bas iest?d?m? kas ar da??diem papildin?jumiem biJa sp?k? l?dz .1934. gadam (4.7). N?ko?o politisk?s? ekonomisk?s un soci?l?s dz?ves kraso pav?rsienu posms bija 1940.- tajos gados. Ar? tiem sekojo?ais periods F'SRS sast?v? izgl?t?bas sist?m? iez?m?ja virkni at??ir?gu att?st?bas tenden?u. Sabr?kot Padomju Savien?bai? Latvijas izgl?t?bas sist?ma atkal ir p?rmai?u priek?? - radik?li main?s politiskie un ekonomiskie nosac?jumi. Run?Jot par visp?r?j?s izgl?t?bas sist?mu? m?supr?t? viens no pamatr?d?t?jiem ??s sist?mas raksturo?anai ir visp?rizgl?tojo?o skolu? t?kls un t? strut?ra. 1.2. Latvijas visp?r?jas izgl?t?bas sist?mas kvantitat?vas izmain?s 1.2.1. Skolu? skol?nu un skolot?ju skaita izmain?s visp?r?j?s izgl?t?bas sist?m? laik? no 1920.gada l?dz 1995.gadam P?t?juma gait? tika izveidots visp?r?js p?rskats par skol?nu? skolot?ju un skolu skaita izmain?m laika posm? no Latvijas valsts nodibin??anas l?dz m?su dien?m (sk.. 1. pielikumu un att?lu 3i. lappus?). Lai var?tu sal?dzin?t, skolu t?klu un t? strukt?ru da??dos Latvijas visp?r?j?s izgl?t?bas att?st?bas posmos? laika period? no 1920.gada l?dz 1940. gadam pie visp?rizgl?tojo?aj?m skol?m skait?sim tautskolas un ?imn?zijas. Par ?imn?zij?m ?aj? laik? sauca "visp?r?j?s izgl?t?bas vidusskolas" (4.8). Nelielu k??du dod b?rnud?rzi? kas l?dz 1940.gadam tika pieskait?ti pie tautskol?m. P?t?jumam pieejam? ?? perioda statistisk?s Skolu, skol?nu un skolot?ju skaita izmai?as Latvija pec 1920.gada 4 0 0 0 uzskaites k?rt?ba nedod iesp?ju ?o iest??u tipu uzskait?t atsevi??i. Uz kop?jo ainu b?tisku ietekmi tas neatst?s? J O no vis?m tautskol?m b?rnu d?rzi ?ai? laik? veidoja maz?k k? piecus procentus. Piem?ram 1929./30. m?c?bu gad? no 1944 tautskol?m bija 76 b?rnu d?rzi? .19 pirmskolas un 12 papi 1dsko1as (4.13) . Par laika periodu p?c 1940.gada pie visp?rizgl?tojo?aj?m skol?m tika pieskait?tas skolas? kas deva. visp?r?jo izgl?t?bu. Ar? ?eit ir biju?i un joproj?m ir da??di nosaukumi. ? 7-gad?g?s skolas? 8?gad?g?s skolas? s?kumskolas? pamatskolas? str?dnieku un lauku jaunatnes skolas ? pieaugu?o skolas u.c.(19.5). Par laika posmu p?c Latvijas valstisk?s neatkar?bas atjauno?anas p?t?jum? netika apl?kotas priv?t?s skolas un skolas? kas atrodas kult?ras un Labkl?j?bas ministriju p?rzi??, ?o skolu ietekme uz kop?jo situ?ciju ir loti maza. 1992. /93. m?c?bu gad? no Latvij? eso?aj?m 988 skol?m bi.ia 4 priv?tskolas? 2 skolas? kas atrad?s Labkl?j?bas un 2 skolas? kas atrad?s Kult?ras ministrijas p?rzi?? (.19.12). P?r?j?s 980 skolas ir ietvertas p?t?jum? izdar?taj? anal?z?. V?l J?piez?m?? ka da??dos avotos dotie dati par pedago?isko darbinieku skaitu ir at??ir?gi. T? Valsts statistikas komiteja 1994./95.m?c?bu gada s?kum? visp?rizgl?tojo?aj?s skol?s uzr?da 33344 pedago?iskos darbiniekus (2.67)? bet Izgl?t?bas inform?cijas centrs - 32436 pedago?iskos darbiniekus (1.47). Pie kam J??em v?r?? ka laika gait? Pedago?isko darbinieku kategorij? ietilpsto?o amatu saraksts ir nedaudz main?jies? piem?ram? ietverot taj? m?c?bu iest??u bibliotek?rus? vai izsl?dzot, direktoru vietniekus milit?ri - patriotiskaj? audzin??an?. Neskatoties uz ??m neprecizit?t?m? kam par c?loni. ir gan ?eit min?t?s un nemin?tas izmain?s uzskaites sist?m?? gan ar? m??in?jumi politisku apsv?rumu, d?? uzr?d?t lab?ku ainu? nek? paties?b? t? ir J 31. lappus? dotais att?ls ?auj ar pietiekamu ticam?bas pak?pi apl?kot p?d?jos septi?desmit gados visp?r?j?s izgl?t?bas sist?m? notiku??s kvantitat?va rakstura, izmai?as. Laik? starp F'irmo un Otro pasaules karu Latvij? bija izveidojusies sal?dzino?i stabila izgl?t?bas sist?ma. T?s pamatelements - pamatskolas? kas bi.ia oblig?tas. No katr?m desmit skol?m? kas Latvij? darboj?s ?aj? laik?? devi?as b u a pamatskolas. Sekm?ga pamatskolas beig?ana deva ties?bas iest?ties zem?kaj?s arodskol?s vai vidusskol?s. No apm?ram asto?desmit zem?kaj?m arodskol?m p?ri. par piecdesmit bija orient?tas uz lauksaimniec?bu? un tas b u a atbilsto?i toreiz?jai tautsaimniec?bas strukt?rai Latvij? (4.7). Otra izgl?t?bas iest??u grupa? kur m?c?bas var?ja turpin?t p?c pamatskolas beig?anas? bija visp?rizgl?tojo??s vidusskolas un arodvidusskolas. Vid?j?s izgl?t?bas skolu skaits Latvij ? bija ap simtu tr?sdesmit? un vair?k k? divas tre?da?as no t?m bija ?imn?zijas. Jebkura veida vidusskolas sekm?ga absolve?ana deva ties?bas turpin?t m?c?bas Latvijas universit?t? (4.8). Bez Universit?tes akad?misko augstskolu statuss v?l bija Latvijas Konservatori, j ai? Latvijas M?kslas akad?mijai un Lauksaimniec?bas akad?mijai? ta?u viss uzsvars liekams uz Universit?ti? kur? stud?ja ap 9?"/? visu Latvijas studentu (4.8?86) . Par sabalans?tu visp?r?j?s izgl?t?bas sist?mas att?st?bu liecina tas? ka* laika posm? l?dz 1940. gadam skol?nu? skolot?ju un skolu skaita izmain?s notiek l?dz?gi? t. i. . pieaugot, skol?nu skaitam? aug gan skolu? gan skolot?ju skaits? kam t? lo?iski ar? vajadz?tu b?t. Neliels skolu skaita samazin?jums bija p?c 1937. gada? kad "Skolu departaments p?c apspried?m ar Finansu ministrijas un Valsts kontroles p?rst?vjiem likvid?ja da?as maz?k?s skolas ... pla??kas apspriedes par skolu t?kla racion?lu p?rk?rto?anu s?k?s tikai 1937.gada 4.novembr?? kad skolu vaildes bija paguvu?as pla??k. apspriest? k?das p?rmai?as nepiecie?amas t?m pak?rtoto skolu t?kl?. ... T?dej?di izskaidrojams skolu samazin??an?s fakts." (37.63). Dati par 1940. gadu (izmantoti skaitli? uzs?kot. 1.940./41. m?c?bu gadu) jau liecina par politisk?s situ?cijas izmai?u rad?to b?tisko satricin?jumu izgl?t?bas sist?m?. F?c Latvuas Valsts statistikas komitejas inform?cijas ?aj? m?c?bu gad? Latvij? darboj?s .1626 skolas? kur?s m?c?j?s 241750 skol?nu (19. 5) J bet Padomju Latvijas skolas 194t?j ./41 . m?ci bu galda .1 . pusgada sekmju r?d?t?jos apl?kotas tikai .1602 skolas? ta?u ar liel?ku kop?jo skol?nu skaitu - 247431 skol?nu (37.312). Citus datus izmanto A.Staris? nor?dot? ka 1940./41.m?c?bu gad? Latvij? darboj?s 1593 visp?rizgl?tojo??s skolas un taj?s m?c?j?s 238985 skol?ni (38.80). V?l citu skol?nu skaitu ?aJ? m?c?bu gad? min li.Virsis -? 238526 (16.78). Latvijai v?l vair?k, tiekot ierautai Otr? pasaules kara notikumos? skol?nu skaits j?tami samazin?j?s. 1942./43. m?c?bu gad? visp?rizgl?tojo?aj?s skol?s m?c?j?s tikai 20774 skol?ni (16.78). Tas noz?m?? ka videi i ?aj? laik? skolu neapmekl?ja katrs astotais skolas vecuma b?rns. Sevi??i spilgti lielu politisko satricin?jumu ietekmi uz izgl?t?bas sist?mu par?da 1945.gada dati? kuros ?pa?i skaidri redzama k a r a postos ? i. e t. e k m e . T?l?k par zin?mu visp?r?j?s izgl?t?bas sist?mas att?st?bas atskaites punktu? k? tas redzams no att?la 31. lappus?? var?tu uzl?kot 1950.gadu? kad liel?k? dala kara laik? sagraut? bi.ia atjaunota. Straujais skol?nu skaita pieaugums laik? no kara beig?m l?dz 1950.gadam ir j?saista ar? ar iedz?vot?ju iebrauk?anu Latvij? no cit?m biiu??s PSRS republik?m? k? ar? ar p?reju uz oblig?to setingad?go izgl?t?bu. Turpm?k? desmitgade izce?as ar to? ka? praktiski nemainoties ne skolu? ne skol?nu kopskaitam? skolot?ju skaits pieauga par 367.. ?a j ? laik? ar? izgl?t?bas sist?m? atspogu?oj?s Latvij? notieko?ie ekonomiskie un demogr?fiskie procesi? kad "... soci?listisk?s industrijas att?st?bas gait? Padomju Latvijas pils?t?s iedz?vot?ju skaits iev?rojami, pieauga? bet laukos - samazin?j?s." (20.54). ?a j ? desmitgad? skolu skaits pils?t?s par 70 pieauga? bet laukos saruka par 106. Ja 1950./51.m?c?bu gad? pils?tu un pils?tciematu skol?s m?c?j?s 126?2 t?ksto?i skol?nu ( 45% no kopskaita)? bet laukos 155?2 t?ksto?i (55%)? tad 1958./59.m?c?bu gad? pils?t?s un pils?tciematos jau 165?5 t?ksto?i (62%)? bet laukos 104?7 t?ksto?i? Jeb 38% no skol?nu kopskaita (20.57). P?c Latvijas Republikas Statistikas komitejas datiem 1994./95. m?c?bu gad? pils?tas skol?s m?c?j?s 72%? lauku skol?s - 28% no skol?nu kopskaita (2)? t?tad turpm?ko 35 gadu laik? p?c 1959.gada tik liels skol?nu skaita pieaugums pils?t?s uz lauku r??ina k? piecdesmitajos gados vairs nav bijis v?rojams. Straujajam skol?nu kopskaita pieaugumam 1960.-to gadu pirmaj? pus? var?tu b?t vair?ki izskaidrojumi, ?a j ? laik? tika p?riets no oblig?t?s septi?gad?g?s uz oblig?to asto?gad?go izgl?t?bu? t?dej?di palielinot skol?nu skaitu oblig?taj? izgl?t?bas vecum?. Ar 1962./63.m?c?bu gadu bija pabeigta visu septi?gad?go skolu Latvij? p?rveido?ana par asto?gad?gaj?m skol?m. Bez tam ar? ?aj? laik? turpin?j?s iece?o?ana Latvij? no cit?m biju??s PSRS republik?m? atgriez?s ar? izs?t??anu p?rcietu?ie Latvijas iedz?vot?ji. ?is skol?nu skaita straujais pieaugums se?desmito gadu s?kum? b?tiski neietekm?ja skolot?ju skaita izmain?s straujumu? bet skolu skaits ?aj? laik? tika samazin?ts. Ar? tas liecina par nesabalans?tu izgl?t?bas sist?mas att?st?bu? kam par c?loni bija taj? laik? PSRS realiz?t? politika. Ar? turpm?kie piecpadsmit gadi (1965.-1980.gads) par?da ??du nesabalans?tu visp?r?j?s izgl?t?bas sist?mas att?st?bu b?tiski. nemainoties ne skol?nu? ne skolot?ju skaitam (aptuveni 4% robe??s)? skolu skaits samazin?j?s par 34%. Skolu sl?g?ana viss?p?g?k sk?ra tie?i laukus un b?tiski, izmain?ja skolu t?kla strukt?ru? ko apl?kosim nedaudz v?l?k. V?l j?atz?m?? ka ar? attiec?b? uz septi?desmito gadu. beig?m? asto?desmito gadu s?kumu da??di inform?cijas avoti min da??du visp?rizgl?tojo?o skolu skaitu Latvij?. A.Builis par ?o laika posmu raksta? ka "b?tisko p?rmai?u posms skolu t?kla reorganiz?cij? ir beidzies" (22.9) un nor?da? ka 1980./8.1. m?c?bu gad? Latvij? ir 860 visp?rizgl?tojo??s dienas skolas (22.10). Izgl?t?bas inform?cijas centra datos par 1 9 8 0 . / 8 1 . m?c?bu gadu min?tas 933 skolas (19.5). At??ir?bas saist?mas ar da??du skolu uzskaites k?rt?bu. Asto?desmitajiem gadiem savuk?rt rakstur?ga cita iez?me. 5aj? laik?? praktiski neizmainoties ne skolu? ne skol?nu skaitam? strauji pieaudzis skolot?ju skaits. No 1982.gada l?dz 1992.gadam skolot?ju skaita relat?vais pieaugums ir bijis gandr?z 40% (19.7). P?d?jos gados (1990.-1995.) pret?ji skol?nu skaita samazin?jumam pieauga gan skolu? gan skolot?ju skaits. Ar? ?ie procesi saist?mi ar sabiedrisk. i-pol i tisk?s situ?cijas p?rmai??m. Viens no skol?nu skaita samazin??an?s b?tisk?kajiem c?lo?iem ir da?as Latvijas iedz?vot?ju izbrauk?ana no valsts. Piem?ram? padomju karasp?ka izve?ana un ar to saist?t? "garnizona skolu" sl?g?ana. To par?da ar? ?.tieza apkopotie materi?li. par b?tisku skol?nu skaita samazin??anos krievu pl?smas klas?s ?ajos gados (34,1). Te gan J?atz?m? ka ?o samazin??anos veicin?ja ar? tendence s?t?t cittaut?bu b?rnus latvie?u pl?smas skol?s? kas p?d?jos gados bijusi sevi??i izteikta (34.3). Skolu un da??ji ar? skolot?ju skaita pieaugums saist?ms ar daudzu nelielu lauku s?kumskolu atv?r?anu devi?desmito gadu s?kum?. Ja 1990./91.m?cibu gad? Latvij? bija 53 s?kumskolas (13.7)? tad 1994./95. - Jau 106 (1.6). 1993./94.m?c?bu gad? no valst? eso?aj?m 92 s?kumskol?m 65 bija laukos? liel?kaj? no t?m? Silakroga s?kumskol? m?c?j?s 88 skol?ni. Ast.oppadsm.it s?kumskolu bija t?das? kur?s m?c?j?s 20 vai maz?k. skol?nu. Kop? lauku s?kumskol?s str?d?ja 387 skolot?ji un m?c?j?s 2086 skol?ni. Skol?nu, un skolot?ju skaita attiec?ba ?aj?s skol?s ir tikai 5?39 (p?c 13)? aptuveni divreiz maz?k, nek? vid?ji valst?? t?tad ?eit apm?c?bas process vienam skol?nam ir apm?ram divas reizes d?rg?ks. No ??da viedok?a raugoties? ekonomiski neizdev?gais? iepriek??j? noda?? min?tais solis - mazo s?kumskolu atv?r?ana laukos - tiek sperts sabiedriski politisku apsv?rumu d??. Skola lauku pagast? ir sava veida kult?ras centrs taj?. Latvisk? vide? kas laukos ir saglab?jusies liel?k? m?r? k? pils?t?s? ir ?pa?i J?kopj? ja gribam ar? n?kotn? run?t par savu nacion?lo identit?ti. Lietder?gi ir sal?dzin?t visp?rizgl?tojo?o skolu skaita izmainu dinamiku da??d?s valst?s. P?t?juma gait? izanaliz?tie materi?li ?auj par V?cijas ab?m da??m laika posm? pirms atkalapvieno?an?s un par Austriju. Lai situ?cijas att?st?bu var?tu redz?t uzskat?m?ks visp?rizgl?tojo?o skolu skaits katr? valst? piel?dzin?ts i * 0 0. k? redzams no 2.pielikuma un no att?la 40. lappus?s starp apl?kotaj?m valst?m skolu skaita samazin??an?s Latvij? bijusi visstrauj?k?. B?tisks skolu skaita samazin?jums ir bijjs ar? V?cijas Demokr?tiskaj? Republik?. M?supr?t tas sasaucas ar 17. lappus? piemin?to S. Baskes t?zi par izgl?t?bas politikas pak?au?anu ekonomiskaj?m pras?b?m. Pie kam skolu skaita izmain?s Latvij? un biju??s VDR teritorij? norisin?ju??s l?dz?gi, s neskatoties uz b?tisk?m at??ir?b?m starp skol?nu skaita izmain?m ab?s valst?s (sk. att?lu 41.lappus? un tam atbilsto?o 3.pie 1 i kurnu). No att?la redzams? ka skol?nu skaita izmain?s biju?aj? VDR teritorij? norisin?ju??s 1 ?dz?gis k? tas main?jies Austrij?? kur skolu skaits vis? apl?kotaj? period? palicis praktiski bez izmain?m. Skolu skaita samazin??ana Latvij? un VDR noveda pie liela vid?j? skol?nu skaita vien? skol?. V?cijas Demokr?tiskaj? Republik? 1975.gad? vid?jais skol?nu skaits vien? skol? sasniedza 456. L?dz 1990.gadam kop?j?, skol?nu skaita samazin??an?s d?l tas krit?s l?dz 353 (p?c 63)? ta?u sal?dzino?i ar Austriju tas joproj?m bija loti liels. Tur skol?nu skaita pieauguma gados vien? skol? bija ap divsimt skol?nu, bet .1993.94. m?c? bu gad? - 160. V?cij? kopum? p?c atkalapvieno?an?s ?is skaitlis sv?rst?s robe??s no 240-225 skol?niem vien?, skol?. Latvij?, k? redzams no 1.pielikuma un att?la 43. lappus?, vid?jais skol?nu skaits skol? p?c zin?ma stabilit?tes perioda divdesmitajos un tr?sdesmitajos gados ir strauji audzis. Asto?desmitajos gados tas divdesmito gadu l?meni p?rsniedz ?etras reizes, ?is process ir j?saista ar izmai??m visp?rizgl?tojo?o skolu t?kla strukt?r?, ko tuv?k apl?kosim noda?? 1.2.2. Ja ?em v?r? demogr?fiskos un ?eogr?fiskos nosac?jumus Latvij?? tais ir ?etras reizes maz?ko iedz?vot?ju bl?vumu k? V?cija? tad vid?jais skol?nu skaits Latvijas skol?s, kas joproj?m ir j?tami p?ri tr?s simtiem, m?su apst?k?iem ir neatbilsto?i liels. Lauku apst?k?os tas noz?m? lielus att?lumus starp skol?m. Seit j??em v?r? ar? tas? ka j?izv?las skola ar atbilsto?u m?c?bu valodu. V?cij? ??das probl?mas nav. L?dz ar to vid?jais att?lums l?dz "atbilsto?ai" skolai pie mums k??st v?l liel?ks. Pils?tu, apst?k?os tas noz?m? ?pa?i, lielas skolas - pat vair?k k? divi t?ksto?i b?rnu vien? skol?? kas liek. skol?niem? sevi??i jaun?ko kla?u skol?niem? visu laiku atrasties pastiprin?ta stresa apst?k?os? bet pret skolot?jiem izvirza ?pa?i augstas pras?bas? lai ??dos apst?k?os tiktu kvalitat?vi organiz?ts m?c?bu-audzin??anas process? lai b?rni tiktu iesp?jami pasarg?ti no nevajadz?gas spriedzes un tiktu nodro?in?tas vi?u pilnv?rt?gas att?st?bas iesp?j as. B?tisks parametrs izgl?t?bas sist?mas raksturo?anai ir vid?jais skol?nu skaits vienam skolot?jam. ?o r?d?t?ju k? vienu no izgl?t?bas sist?mas indikatoriem izmanto Organiz?cijas saimnieciskai sadarb?bai un att?st?bai (OECD) eksperti (133.104)? t?pat to lieto ari UNESCO? sal?dzinot izgl?t?bas att?st?bu da??d?s valst?s (135.140-143). Vienlaikus J?uzman?s no ?? it k? loti paroc?g? indikatora noz?mes absolutiz??anas izgl?t?bas sist?mas st?vok?a nov?rt??an?. Uz to nor?d?ts ar?? veicot izgl?t?bas sist?mas anal?zi V?cij?: "M?c??anas situ?cijas skol?s izmain?s ir sasniedzamas? mainot, klases frekvenci? tas ir palielinot vai samazinot skol?nu skaitu klas? un vai caur to? ka vienai klasei paredz?to skolot?ju skaits tiek palielin?ts vai samazin?ts. Katr? valst? ir iesp?jams izmantot vai nu vienu vai otru vai abas iesp?jas. Attiec?ba skolot?ju skaits pret skol?nu skaitu t?dej?di nedod skaidr?bu par strat??iju katr? konk r?taj a gad ? j urn?. " (71.X). K. Klemms pied?v? ?o attiec?bu skait?ot teor?tiski? pl?nojot nepiecie?amo skolot?ju skaitu. Apr??inus var veikt? zinot paredzamo skol?nu skaitu? klases piepild?jumu? stundu skaitu ned?l? katrai klasei un skolot?jam pl?noto ned??as slodzi (98.79) . Sal?dzinot kopum? pasaul? notieko?o? ?ai zin? viennoz?m?gi var teikt? ka attiec?bai skol?nu skaits pret skolot?ju skaitu ir tendence samazin?ties. Par to liecina ar? Diether Hopf veiktie p?t?jumi? kur? uz UNESCO apkopotajiem materi?liem? ?? tendence ir ilustr?ta ar skait?iem (68.311). L?dz?gu ainu dod ar? datu par Latviju anal?ze (sk. att?lu 45. lappus?) un situ?cijas att?st?bas Skol?nu skaita attiec?bas pret skolot?ju skaitu izmai?as Latvij?, V?cij? un Austrija CM CS irt IT) o 0> so so O Cs sO m 1 \o ,?i fS <* sO 00 oc ?, Os o i?> ?i r o\ Cv ov C 3> C> V?cij?? Latvij? un Austrij? sal?dzin??ana) kas dota 4. pielikum? un att?l? 46. lappus?. Ja 1920./21.m?c?bu gad? vienam skolot?jam vid?ji bija 31 skol?ns? tad devi?desmitajos gados tikai desmit. P?c sal?dzino?i. stabila perioda neatkar?g?s Latvijas valsts past?v??anas laik? l?dz Otrajam pasaules karam? sv?rst?b?m kara laika? un p?ckara posm? un atkal stabilit?tes perioda p?c tam? asto?desmitajos gados skol?nu skaits vienam skolot?jam b?tiski samazin?j?s. P?d?jos gados tas atkal ir sal?dzino?i stabils, ??da? zin?ma stabilit?te v?rojama ar? cit?s pasaules valst?s. Kopuma veikt? anal?ze par izgl?t?bas sist?mas elementu skaitliskaj?m izmain?m apstiprina t?zi par sabiedrisk?s? politisk?s un ekonomisk?s situ?cijas ietekmi uz izgl?t?bas sist?mu un par apzin?ti. veidotu izgl?t?bas politiku ??s ietekmes realiz??an?. ?pa?i labi to ilustr? l?cienveida izmain?s kvantitat?vajos r?d?t?jos Otr? pasaules kara laik? k? Latvij?? t? citur pasaul?. Ar? att?st?bas procesi p?ckara posm?? piem?ram skolu skaita samazin??ana soci?lisma nometnes valst?s liecina par ?o ietekmi. Izmain?s izgl?t?bas sist?mas kvantitat?vajos r?d?t?jos J?saista ar izmain?m visp?rizgl?tojo?o skolu t?kla strukt?r?? kas t?pat ir saist?tas ar sabiedriski-politisk?s situ?cijas att?st?bu Latvij? un ko tuv?k apl?kosim n?ko?aj? noda??. 1.2.2. Visparizgl?toJo?o skolu tikla strukt?ras i zmai?as Ar visp?rizgl?tojo?o skolu tikla strukt?ru ?aj? sada?? saprat?sim da??da tipa skolu ?patsvaru kop?j? skolu skait?, ?o anal?zi veiksim? izmantojot patreiz lietotos skolu tipu nosaukumus? un iesp?jam?bas robe??s atrodot analogus skolu tipus iepriek??jos Latvijas v?stures posmos. Sp?k? eso?? Latvijas Republikas Izgl?t?bas likuma? kas tika pie?emts 1991.gada 1.9.j?n.ij?? 25. pants nosaka ??dus visp?r?j?s izgl?t?bas posmus: 1. posms - s?kumskola no 1. l?dz 4. klasei? 2. posms ? pamatskola no 5. l?dz 9. klasei? 3. posms - vidusskola no 10. l?dz 12. klasei. Vien? skol? var b?t vai nu viens no ?iem posmiem? vai vair?ki. Skolas nosaukums parasti nor?da skolas augst?ko izgl?t?bas posmu. Atsevi??i 29. pant? ir min?tas m?c?bu un audzin??anas iest?des b?rniem ar gar?g?s vai fizisk?s att?st?bas trauc?jumiem (14). ??? pa?reiz?j? visp?r?j?s izgl?t?bas iest??u t?kla strukt?ra ir sal?dzin?ma ar p?c Otr? pasaules kara Latvij? izveidoto? kad 1945./46.m?c?bu gad? bi.ia 476 ?etrklas?g?s pamatskolas? 870 septi?gad?g?s pamatskolas? 96 vidusskolas un 10 pal?gskolas? kop? 1452 skolas (20.45). Nelielas at??ir?bas skait?os par?d?s? nosakot, pal?gskolu skaitu ?aj? m?c?bu gad?? tiek uzr?d?ts ari skaitlis 6? atbilsto?i mainot kop?jo skolu skaitu uz 1448 (20.49). Ar 1949./50.m?c?bu gadu vidusskol?s? kur?s m?c?bas notika latvie?u valod?? tika noteikts vienpadsmit gadu m?c?bu kurss agr?ko divpadsmit gadu viet?? bet skol?s ar krievu valodas apm?c?bu ? desmit gadu kurss agr?ko vienpadsmit viet? (16.89). No 1959.gada l?dz 1962. gadam septi?gad?g? skola pak?peniski tika p?rveidota par asto?gad?go skolu (20.66). Izgl?t?bas iest??u t?kla strukt?ru laik? no 1920.gada l?dz 1940.gadam noteica 19.1.9.gada 8.decembr? pie?emtais likums par Lat.vi.ias izgl?t?bas iest?d?m un p?c tam 1934.gada 12.J?lij? pie?emtais Likums par tautas izgl?t?bu? kas n?ca iepriek? min?t? likuma viet?. Likums par tautas izgl?t?bu faktiski aprakst?ja taj? laik? izveidoju?os visp?rizgl?tojo?o skolu t?kla strukt?ru. Oblig?t?s izgl?t?bas sist?mas kodolu veidoja pamatskolas. Piez?me pie 31. panta nor?d?ja? ka pamatskolu var iedal?t 2 pak?p?s? 4 gadi pirmaj? pak?p?? 2 p?d?jie - otraj? pak?p? (17). Noteico?? loma. bi.ia .1. pak?pes pamatskol?m un pilnaj?m pamatskol?m. 1931./32. m?ci bu gad? Latvij? bi.ia 1081 pirm?s pak?pes pamatskola? 759 pilnas pamatskolas? 30 otr?s pak?pes pamatskolas (5. un 6.klases)? k? ar? 20 defekt?vo b?rnu skolas (4.13). Pie oblig?t?s m?c?bas iest?d?m atbilsto?i Likuma par tautas izgl?t?bu I sada?as I noda?ai tika P i e s k a i t ? t a s ar? papi 1dsko1as (min?taj? m?c?bu gad? 112 iest?des) un pirmskolas (16 iest?des)? bet pie audzin??anas iest?d?m atbilsto?i II noda?ai -- b?rnu d?rzi (85 iest?des). Saska?? ar I sada?as III nodalu valsts neoblig?t?s izgl?t?bas iest?des iedala visp?r?g?s izgl?t?bas vidusskol?s? arodskol?s un arodu vidusskol?s. Likuma 65.pants nosaka ka "Visp?r?g?s izgl?t?bas vidusskolu jeb ?imn?ziju uzdevums ir dot nosl?gtu augst?ku visp?r?gu izgl?t?bu un ar? sagatavot savus audz?k?us izgl?t?bas turpin??anai augstskol?s un cit?s augst?k?s izgl?t?bas iest?d?s" (17). ?imn?zij?s bija piecgad?ga apm?c?ba. Pie klasiskaj?m ?imn?zij?m veco valodu apg??anai past?v?ja sagatavo?anas klases. K? redzams no iepriek? teikt?? apl?kojot izgl?t?bas iest??u t?kla strukt?ras p?rmai?as laika posm?? kad Latvija bija iek?auta PSRS sast?v?? j?izce? oblig?t?s izgl?t?bas laika pak?peniska palielin??an?s un virz?ba uz da??du visp?r?j?s izgl?t?bas posmu apvieno?anu vien? m?c?bu iest?d?. 1.tabul? dotas visp?r?j?s izgl?t?bas iest??u tipu izmai?as Latvij? p?c 1920.gada? par skolu pamattipiem uzskatot patreiz?j?s s?kumskolas? pamatskolas? vidusskolas un skolas b?rniem ar fizisk?s un gar?g?s att?st?bas trauc?jumiem un sal?dzinot tos ar analogiem skolu tipiem ?eprieks?jajos Latvijas v?stures posmos. Da??diem pamattipiem atbilsto?o skolu skaits dots 5.pielikum?. ?emot v?r? katra veida izgl?t?bas iest??u skaitu un to atbilst?bu min?tajiem posmiem? varam sal?dzin?t? k? main?jies da??dus visp?r?j?s izgl?t?bas posmus pied?v?jo?o iest??u skaits. Neieskaitot skolas b?rniem ar fizisk?s un gar?g?s att?st?bas trauc?jumiem? tas dots 6.pielikum?? k? ar? att?los 52. un 53. lappus?. Laika posm? p?c 194(3. gada praktiski visas visp?r?j?s izgl?t?bas iest?des pied?v?ja vismaz 1.posma izgl?t?bu (sk. att?lu 52.lappus?)? tom?r absol?tos skait?os ?o iest??u skaits samazin?jies aptuveni divas reizes. .1980. --to gadu beig?s? 1990. -to gadu s?kum? skolu? kas dod tikai ?? posma 1 . tabu .1 a L. a i k a S?kum- Pamat? Vidus? . Skolas b?rniem ar periods skolas skolas skolas att?st?bas trauc?- j umiem 1920. Pirm?s Pi1nas ?imn?zijas Defektivo b?rnu -40.gadi pak?pes pamat- (5 gadi ? skolas pamat? sko1as 3.posms) skolas (6 gadi ? (4 gadi. ? l.un 2. 1 . posms) posms) Otr?s pa? k?pes pa? matskola (2 gadi ? 2.posms) LatviJ a Pamat? Septi?ga? Vidussko? Pa 1?gsko1as PSRS skolas d?g? (as? las (pil? sast?v?. (3-4 gadi. ? to?gad?- na pamat? 1. posms) g?) sko? la? vai skola + ?imn?zij a nepi. Ina (10-12 gadi ? v idussko? 1. ? 2 . un 3 . la(7-8 posms) gad i ? 1 . un 2.posms ) Latvij a S?ku di? Pamat- Vidussko? M?c?bu un P?c ne? sko 1 as skolas las (pil? audzin??anas atkar?bas (4 gadi ? (9 gadi? na pamat? iest?des b?rniem a t j auno- 1.posms) 1 . un 2. sko1a + ar fizisk?s un sanas posms) ?imn?zi. j a ) gar?g?s att?sti- (1.2 gadi? bas trauc?jumiem 1.? 2. un 3. posms) Da??da posma visp?r?jo izgl?t?bu pied?v?jo?o dienas skolu skaita izmai?as Latvija pec 1920.gada 1 6 0 0 1 4 0 0 1 2 0 0 1 0 0 0 8 0 0 6 0 0 1 4 0 0 1 2 0 0 Da??da posma visp?r?jo izgl?t?bu pied?v?jo?o dienas skolu ?patsvara izmai?as Latvija pecl920.gada (procentos) irs izgl?t?bu tiek palielin?ts. S?kumskolas tiek atjaunotas? ta?u kopum? pa Latvijas teritoriju ?is process noriss nevienm?r?gi (sk. att?lu 55.lappus?). Talsu un Kr?slavas rajonos s?kumskolas veido vair?k k? ceturto dalu no skolu kopskaita? bet Madonas un Prei?u rajonos s?kumskolu nav visp?r. M?supr?t? at??ir?bas s?kumskolu ?patsvar? da??dos rajonos j?saista ar to? ka tie?i ?? tipa skolu skaits sv?rst?jies visvair?k. Piem?ram 1927./28. m?c?bu gad? Latvij?, biia 11.15 pirm?s pak?pes pamatskolas? bet 1983./84. m?c?bu gad? tikai. 14 t?m atbilsto??s s?kumskolas. Uzs?kot 1995./96. m?c?bu gadu? Latvij? ir 101 s?kumskola. K? skolu tips izgl?t?bas iest??u strukt?r? s?kumskola v?l ?sti nav nostiprin?j usi.es. K?. tam lo?iski ar? b?tu j?b?t? vismaz?k p?rmainu ir p?rdz?vojusi pamatskola. Sevi??i izteikti tas redzams? apl?kojot 2.posma visp?r?jo izgl?t?bu pied?v?jo?o skolu skaita izmai?as (6. pielikums) un sal?dzinot t?s ar abus p?r?jos visp?r?j?s izgl?t?bas posmus pied?v?jo?o skolu skaita izmai??m. Ja 1 .posma visp?rizgl?tojo?o skolu skaits ir main?jies divk?rt? bet 3.posma izgl?t?bas iest??u skaits pat ?etrk?rt? tad 2.posma izgl?t?bas iest??u skaits ir sv?rst?jies tikai aptuveni par vienu tre?da?u. Tas ?auj run?t par zin?mu stabilit?ti pamatskol?s un pamatizgl?t?b? ar? pa?laik. Gan m?c?bu iest??u? kas pied?v? 3.posma? t.i. visp?r?jo vid?jo izgl?t?bu? skaits? gan ar? to daudzums sal?dzin?jum? ar cit?m visp?r?j?s izgl?t?bas iest?d?m pieauga visu laiku? S?kumskolu ?patsvars da??dos Latvijas rajonos 1995796.m?c?bu gada sakuma (procentos) 3 0 . 0 kam?r Latvija atrad?s PSRS sast?v?. Pirms 1940.gada un p?c 1990.gada tas ir sal?dzino?i stabils. ?obr?d v?rojam? neliel? tendence uz ?o iest??u ?patsvara samazin??anos (6. pielikums) m?supr?t. ir J?apl?ko k? atpl?di p?c m??in?jumiem realiz?t. oblig?to vid?jo izgl?t?bu septi?desmitajos un asto?desmitajos gados. Gan ?is gan citi min?tie procesi visp?r?j?s izgl?t?bas iest??u t?kl? nor?da uz ?? t?kla strukt?ras atkar?bu no valst? notieko?ajiem sabiedriski?politiskajiem un ekonomiskajiem procesiem. Izmai?as izgl?t?bas iest??u t?kla strukt?r? savuk?rt atst?j ietekmi uz pedago?isko procesu tai?.s? mainot pras?bas pret skolot?jiem? liekot tiem piem?roties darbam skaitliski liel?k?s skol?s un prasot tam atbilsto?u izgl?t?bas l?meni. ??d? veid? valst? notieko?ie sabiedriski politiskie un ekonomiskie procesi? izraisot gan izgl?t?bas iest??u skaita? gan to t?kla strukt?ras izmai?as? atst?j b?tisku ietekmi k? uz skolot?ju skaitu skol? un valst? kopum?? t? ar? uz attiec?b?m starp skolot?jiem. Ja skaitliski maz? skol? katrs skolot?js spiests m?c?t sal?dzino?i daudz priek?metu un sav? ikdienas darb? saist?ts ar nelielu kol??u skaitu? tad liel? skol? vi?? visbie??k m?ca tikai vienu priek?metu? toties ap vi?u ir liels skaits kol??u. L?dz ar to at??ir?gas veidojas gan attiec?bu sist?ma skolot?ju kolekt?v?? gan pras?bas pret skolot?ju pedago?iskaj? proces?. 1.3. Skolot?ju sast?va izmai?as valsti kopuma un atsevi??os t?s re?ionos 1.3.1. Pedago?isko darbinieku datu b?zes izveide par situ?ciju 1993./94.m?c?bu gad? L?dz?gi k? par posmu no 1940.l?dz 1946.gadam? kad par situ?ciju ar pedago?iskajiem darbiniekiem ir loti ierobe?ota inform?cija? ar? 1980.-to gadu beig?s? -90.-to gadu s?kum?? tie?i laik?? kad? mainoties ekonomiskajai un politiskajai situ?cijai.? ?pa?i b?tiski. bija analiz?t. inform?ciju par izmain?m izgl?t?bas s i s t ? i T i ? ? ??s inform?cijas praktiski nav. Devi?desmito gadu s?kum? virkne sekund?ru paz?mju? k? piem?ram skolu vad?t?ju s?dz?bas par gr?t?b?m atrast skolot?jus? lielais nenotiku?o stundu skaits atsevi??os m?c?bu priek?metos u.c . ?1iecin?ja? ka pedago?isko darbinieku sast?v? norisin?s k? kvantitat?va? t? ar? kvalitat?va rakstura izmai?as? kas p?c savas b?t?bas v?rt?jamas ar m?nus z?mi. Ja v?l l?dz 1990.gadam Statistikas gadagr?mat?s Latvijas Valsts statistikas komiteja pamatdatus par skolot?ju kvalitat?vo sast?vu bija apkopojusi (7-15)? tad turpm?kos piecus gadus? kas? ?emot v?r? p?rmai?as sabiedr?b?? b?tu sevi??i aktu?li? tas vairs netika dar?ts, l?d?l ?pa?u noz?mi ieg?st p?t?juma ietvaros veikt? Latvijas pedago?isko darbinieku datu b?zes izveide par 1993./94. m?c? bu gad? eso?o st?vokli. T?. deva iesp?ju izanaliz?t kvalitat?va rakstura izmai?as pedago?isko darbinieku sast?v? p?d?jo gadu laik?. Tika izstr?d?ta pedago?isko darbinieku datu b?zes anketa ( sk. . 7 . pie 1 i kurnu ) s kuras vien? pus? katrs skolot?js nor?d?ja datus par savu vecumu.) pedago?isko darba st??us ieg?to izgl?t?bu? specialit?ti.? un zin?tnisko gr?du. Anketas otru pusi aizpild?ja skolas direktora vietnieks m?c?bu darb?? nor?dot? kur? klas? un k?dus priek?metus skolot?js m?ca. Vispirms atsevi??? san?ksm? ar J?kabpils rajona skolu direktoriem tika p?rrun?ta ??da darba nepiecie?am?bas k? ar? anketu aizpild??anas k?rt?ba. Tad uz ?? rajona b?zes tika aprob?ta anketu aizpild??anas) sav?k?anas un apstr?des k?rt?ba. Balstoties uz aprob?cijas rezult?tiem) tika preciz?ta anket?s doto datu kod??anas norise. P?t?juma n?ko?aj? posm? semin?r? visu Latvijas rajonu Skolu val?u priek??d?t?jiem tika izskaidrota ??da inform?cijas sav?k?anas nepiecie?am?bas preciz?ta inform?cijas sav?k?anas k?rt?ba un termi?i (kad anketas J?aizpilda skol?s? kad t?s j?nodod Skolu vald?s un k?da paredz?ta turpm?k? to apstr?des gaita). Laika posm? no 1994.gada marta l?dz maijam anketas skol?s tika aizpild?tas un sav?ktas. No 1993./94.m?c?bu gad? visp?rizgl?tojo?aj?s skol?s str?d?jo?ajiem 33408 skolot?jiem ??das anketas aizpild?ja 30226 Jeb 90 s5% no visiem skolot?jiem. Tas ?auj run?t par ??dam p?t?jumam piln?gi pietiekamu precizit?ti. Anket?s dot? inform?cija tika kod?ta 80 poz?ciju matric? un 1994.gada ruden? ievad?ta dator?. S?kotn?ji inform?cija tika apstr?d?ta Valmieras Skolu valdes skait?o?anas centr?? tad Izgl?t?bas un zin?tnes ministrijas Izgl?t?bas inform?cijas centr?. Ar? ??s p?t?juma praktisk?s da?as norise ?auj garant?t ieg?to rezult?tu precizit?ti p?t?jumam nepiecie?amaj? l?men?. ?emot v?r? to? ka p?t?jums tika orient?ts ne tikai uz pedago?isko darbinieku kvalitat?v? sast?va noteik?anu? bet ar? uz vi?u organiz?t? pedago?isk? procesa anal?zi no ?? kvalitat?v? sast?va viedok?a? p?t?juma rezult?ti tika apkopoti divos virzienos. Pirmk?rt izanaliz?ts tika skolot?ju kadru sast?vs: - sadal?jums pa vecuma grup?m? - sadal?jums pa dzimumiem? - sadal?jums atkar?b? no pedago?isk? st??a? - sadal?jums pa izgl?t?bas l?me?iem? - sadal?jums atkar?b? no pabeigt?s augstskolas un ieg?t?s specia 1 i. tat.es . Otrk?rt tika izv?rt?ts? k?du da?u no m?c?bu procesa? tas ir no notarific?taj?m m?c?bu stund?m katr? priek?met? vada skolot?js kuram ir: - augst?k? izgl?t?ba atbilsto?? specialit?t?? - augst?k? izgl?t?ba cit? specialit?t?? - nav augst?k?s izgl?t?bas. Pie kam atsevi??i katr? m?c?bu priek?met? tika uzskait?tas t?s stundas? ko pasniedz skolot?ji? kam augst?k? izgl?t?ba ir atbilsto?? specialit?t?? str?d?jot ar liel?ku slodzi ned??? k? 32?5 stundas. ?emot v?r?? ka da?a no notarific?taj?m stund?m ir t.s. nosac?t?s stundas par burtn?cu labo?anu vai klases audzin??anu? k? ari pulcinu vai fakultat?vu vad??anai paredz?t?s stundas? p?t?juma gait? ?is 32?5 notarific?to stundu l?menis tika uzskat?ts par robe?u? ko p?rsniedzat? skalot?js str?d? ar p?rslodzi? t.i.? aiz kuras vi?a darba kvalit?te kr?tas. Tas? ka p?t?juma rezult?t? apkopotie dati par .1993./94. m?c?bu gadu sal?dzino?i labi iek?aujas kop?j ? ain?? kas veidojas sal?dzinot citus tuv?kos gadus? par kuriem ir apkopota atbilsto?? inform?cija vai vismaz da?a no t?s? ?auj spriest par p?t?jumu rezult?tu pietiekamu ticam?bas pak?pi. 1.3.2. Skolot?ju izgl?t?bas l?me?a izmai?as Uzl?kojot m?c?bu un audzin??anas procesu k? skol?nu un skolot?ju kolekt?vu mijiedarb?bu? ?emot v?r? to? ka skolot?js ir tas? kas ?aj? proces? vienlaikus gan rada skol?n? interesi par izzi?as procesu un t? rezult?tu? gan ar? nodro?ina apst?k?us un inform?ciju t? sekm?gai norisei? ir piln?gi skaidrs? k?p?c tik liela v?r?ba tiek. piev?rsta skolot?ju kvalitat?vai izgl?to?anai un tam? k? izgl?toti skolot?ji str?d? skol?s. Darbam skol? atbilsto?i izgl?tota skolot?j a nepiecie?am?bu savos darbos i r uzsv?rusi R.Auernigs , A.Bui1is 5 P.Dauge ? K.D?kens, R.Fe1manns ? J.Breste? E.KIaveniece ? V.Kraj evsk is ? R.Liepins? R.Mike1sons? A.Mudriks? V.F.Neubauers, H.G.Rolffsj H.?tolcsj J. Students, R.Slommaj U.?vanke? L.?ukovs un citi. autori. Iev?rojamais latvie?u pedagogs Pauls Dauge jau pag?ju?? gadsimta beig?s rakst?ja par to? cik ?oti skolot?ja darb?bu apgr?tina izpratnes tr?kums sabiedr?b? un t? profesijas zemais presti?s. P.Dauge jau 1917. gad? skolot?ju kvalifik?cijas l?me?a kri?anos saist?ja ar skolot?ju materi?lo nenodro?in?t?bu (18.39). Divus gadus v?l?k K.D?kens sav? darb? "Rokas gr?mata pedago?ij?", run?jot par? cik b?tiski ir izprast, b?rna dabu un tai piem?rot savu darb?bu, atz?m?? ka ??das pras?bas ir pa sp?kam tikai apd?vin?tam un labi sagatavotam skolot?jam? t?dej?di pasv?trojot. skolot?ju kvalifik?cijas noz?mi pedago?iskaj? proces? (18.112). Rakstot par situ?ciju asto?desmito gadu s?kum?? A.Builis atz?m?? ka "pedago?isko kadru izgl?t?bas zi?? esam p?d?j?, viet? starp Baltijas republik?m.... Iemeslu ir daudz: pedagoga profesijas presti?a pazemin??an?s? kadru nepietiekam?ba atsevi???s specialit?t?s un nespeci?listu pagaidu iesaist??ana darb??..."(22.115). Nepiecie?am?bu p?c skolot?ju augstas un atbilsto?as sagatavot?bas uzsv?ris ar? V.Zelmenis? nor?dot? ka skolot?jam ne vien "j?b?t gar?gi bag?tam cilv?kam? kas savu kult?ras l?meni un speci?l?s zin??anas cen?as past?v?gi papla?in?t, un padzi?in?t"? bet ar? "labi j?p?rzin attiec?g? profila zin?tnes pamati? .j?seko ??s zin?tnes att?st?bai"? j?b?t ar zin??an?m psiholo?ij? un nepiecie?amaj?m metodisk?m prasm?m un iema??m (42.205). R.Felmanns bez jau bie??k dzird?tajiem argumentiem piemin ar? to? ka skolot?ja izgl?to?ana ir faktors t? lomas nostiprin??anai nevien skol?? bet sabiedr?b? kopum? (84.90). H.G.Rolffs atz?m? ar? skolas direktoru labas sagatavot?bas noz?m?bu: "Laba skola bez laba direktora nav... "(119.25). Bet H.?tolcs? atsaucoties uz A.Makarenko m?c?bu par kolekt?vu? uzsver ka "pedago?isk? kolekt?va kvalit?te ir atkar?ga. no katra atsevi??? skolot?ja un audzin?t?ja."(125.13). U.?vanke nor?da? ka var D?t person?bas ?pa??bas? kas atvieglo skolot?ja darbu skol?? ta?u noz?me kvalifik?cijai ir nenoliedzama (122.38). Run?jot. par situ?ciju V?cij?? v?cu pedagogu darbos prakstiski. netiek analiz?ts jaut?jums par t?du skolot?ju? kuram nav atbilsto?as "form?l?s" kvalifik?cijas. Uzsvars anal?z? tiek likts uz to? k? pilnveidot pedagogu izgl?t?bas ieg??anas sist?mu t?? lai skolot?js iesp?jami labi sp?tu veikt savus pien?kumus. Tas j?saista ar situ?ciju V?cijas izgl?t?bas sist?m? p?d?.jajos gados? kad da??du faktoru d?l v?cu skol?s nepiecie?ams sal?dzino?i neliels skaits Jaunu skolot?ju? bet interese ieg?t, skolot?ja profesiju ir liela. R-Falks uzskata? ka "ekonomiskie? saimnieciskie un tiesiskie faktori pie skolot?ja profesijas izv?les sp?l? savu lomu? jo tie veido skaidru? noteiktu un saprotamu profesijas ainu? k? rezult?t? rodas simp?tijas pret pedagoga darbu"(83.29). No V?cijas skol?s str?d?jo?ajiem tikai. 2?1% skolot?ju nav nok?rtoju?i k?du no diviem skolot?ju kvalifik?cijas eks?meniem (67.38-39)? bet no skolot?jiem? kas re?istr?ju?ies k? bezdarbnieki? abus skolot?ju kvalifik?cijas eks?menus ir nok?rtoju?i? t?tad form?li, ir piln?gi sagatavoti darbam skol? 83*92 skolot?ju (83.15). Bezdarbs skolot?ju vid? V?cij? ir ap 10%. Kopum? tas viss? m?supr?t? ir pietieko?i labs pamatojums? k?p?c V?cijas pedago?ij? ?obr?d nav aktu?ls jaut?jums par neatbilsto?as kvalifik?cijas skolot?ju vai skolot?ju visp?r bez kvalifik?cijas. Par ekonomisko? soci?lo un politisko faktoru ietekmi uz st?vokli ar pedagogiem skol?s run? daudzi autori (R.Veiss? H. P.Enge1manns? G.von Landsbergs? R.Falks? B.Villmanns? T.?i1ds u.c.). Raksturojot situ?ciju Austrij?? B.Villmanns nor?da? ka valsts? neskatoties uz skol?nu skaita samazin??anos? necen?as samazin?t skolot?ju skaitu? t?dej?di gan nodro?inot skolot?jiem lab?kus darba apst?k?us (maz?kas klases)? gan realiz?jot pla??ku m?c?bu programmu ar liel?ku izv?li skol?niem (130.90). Citu piem?ru? kas pat p?r?k labi paz?stams ar? Latvijai un lieliski raksturo ekonomisko un politisko procesu ietekmi uz skolot?ju kvalifik?ciju? dod T.?ilds? aprakstot situ?ciju Zimbabv?? kur? "k? jau tre?aj? pasaul?? skolot?js atrodas ekonomiski zaud?ju?o intelektu?laj? elit?"(121.54). ?eit "aizvien pieaugo?? algu starp?ba starp sabiedriskaj? un priv?taj? sektor? str?d?jo?ajiem par labu p?d?jiem,... noved pie ""brain drain" J ko valsts tikai ar gr?t?b?m kompens?. Augstskolu absolventi ar pedago?isko izgl?t?bu dabas zin?t?u priek?metos dod priek?roku priv?to darba dev?ju pied?v?jumiem. Ta?u Audzin??anas ministrija p?las ?obr?d nepanesami augsto neizgl?toto skolot?ju skaitu samazin?t."(121.29-30) Latvij? laika posm? starp Pirmo un Otro pasaules karu skolot?ju atbilsto?ai kvalifik?cijai tika piev?rsta liela v?r?ba. Par to pirmk?rt jau liecina 1934.gad? pie?emt? Likuma par tautas izgl?t?bu 180.pants, kas noteica, ka "par pilnties?gu pamatskolas skolot?ju var b?t: .1) persona, kas beigusi skolot?ju instit?tu vai l?dz?gas m?c?bu iest?des pilnu kursu un ieguvusi vajadz?go paidago?isko praksi? 2) persona? kam vajadz?g? izgl?t?ba nav zem?ka par vidusskolas pilnu kursu? kas iztur?jusi Izgl?t?bas ministrijas noteiktos p?rbaud?jumus un ieguvusi attiec?gu paidago?isko praksi? 3) pilnties?gs vidusskolas skolot?js - tajos priek?metos? kuros vi?? iztur?jis p?rbaud?jumus metodik?." Savuk?rt pilnties?gs vidusskolas skolot?js saska?? ar t? pa?a likuma 182.pantu ir persona, "kas : 1 ) beigusi pilnu kursu Latvijas universit?t?? konservatorij? vai m?kslas akad?mij?...? 2) iztur?jusi p?rbaud?jumu Izgl?t?bas ministrijas noteiktos paidagogiskos priek?metos 5 3) ieguvusi vajadz?go paidago?isko praksi." ?im pantam gan ir m?kstino?a piez?me? kas paredz iesp?ju priek?metos? kur Latvijas augstskol?s nav atbilsto?as noda?as? k??t par pilnties?gu skolot?ju p?c Izgl?t?bas ministrijas noteikto p?rbaud?jumu iztur??anas speci?l?s skolot?ju p?rbaud?jumu komisij?s. (17) Uz lielaj?m probl?m?m? kas saist?tas ar nepietieko?o skolot?ju kvalifik?ciju Latvijas k? neatkar?gas valsts past?ve?anas pirms?kumos? nor?da L. ?ukovs? minot to? ka "skolu sist?mas izveides s?kuma posm? Latvij? bija tikai 25% pilnties?gu skolot?ju"(44.11) . Latvijas neatkar?bas posm? skolot?ju kvalitat?vais sast?vs pak?peniski uzlaboj?s. Ja 1924./25. m?c?bu gad? vidusskol?s bija 58? 1": pilnties?gu skolot?ju? 1930./31. m?c?bu gad? - 74 ? B7. ? tad .1936./37. m?c?bu gad? jau 82?9% (4.57). J?piez?m?? ka pilnties?go skolot?ju kategorij? ietilpa tr?s grupu skolot?j i: - skolot?ji ar augstskolas izgl?t?bu (1936./37. m?c?bu gad? 47% no visiem pi1 ties?gajiem skolot?jiem)? - skolot?ji bez augst?k?s izgl?t?bas (31%)? - kandid?ti (12%). (P?c 4.57) Sis dal?jums ir gr?ti sal?dzin?ms ar Latvijas PSR posma laik? lietoto skolot?ju kvalifik?cijas grupu dal?jumu? k?ds tas pamat? tiek lietots ar? pa?laik. Visp?r?j?s izgl?t?bas sist?m? str?d?jo?ajiem ?obr?d noteiktas ??das izgl?t?bas pak?pes: augst?k?? nepabeigta augst?k?? vid?j? pedago?isk? un vid?j? visp?r?j?. Laika gait? visvair?k izmai?u piedz?vojusi t? izgl?t?bas pak?pe? kas nosac?ti tikusi apz?m?ta k? "nepabeigta augst?k?". S?kotn?ji t?s viet? bija skolot?ju instit?tos ieg?t? izgl?t?ba (?aj? gad?jum? Jelgavas un C?su). R?gas skolot?ju instit?t? (darboj?s Rai?a bulv?r? tagad?j? Latvijas Universit?tes Skait?o?anas centra telp?s) ieg?t? izgl?t?ba tika piel?dzin?ta augst?kai izgl?t?bai. Ievedot "nepabeigt?s augst?k?s izgl?t?bas" pak?pi? to defin?ja k? tr?s sekm?gi pabeigtus kursus Jebkur? augstskol? un piel?dzin?ja tai skolot?ju instit?tu (Jelgavas un C?su) izgl?t?bu. Faktiski tas noz?m?ja? ka? piem?ram? R?gas Politihnisk? instit?ta ceturt? kursa students bez jebk?d?m zin??an?m un prakses pedago?ij? ir tikpat kvalific?ts pedagogs k? skolot?ju instit?ta absolvents? t?p?c 1995.gada s?kum? min?tajos skolot?ju instit?tos ieg?t? izgl?t?ba tika piel?dzin?ta augst?kajai izgl?t?bai. L?dz ?im past?vo?? k?rt?ba nedod iesp?ju uzskait?t atsevi??i? cik no skol?s str?d?jo?ajiem ir ieguvu?i augst?ko pedago?isko izgl?t?bu, ?eit? izmantojot datus par skolot?ju sadal?jumu pa augstskol?m? ko tie beigu?i? aptuvenu ainu sniedz m?su veiktais p?t?jums. ?ai zi?? 1993./94. m?c?bu gada laik? apkopotie dati ir unik?li un nav iesp?jas tos sal?dzin?t ar situ?ciju iepriek??jajos gados? Jo ?? p?t?juma autoram neizdev?s ??du inform?ciju par iepriek??jo laika posmu ieg?t. Zin?mu ieskatu ?eit rodam? sal?dzinot skolot?ju sadal?jumu p?c to pabeigt?s augstskolas atsevi??i pirms un p?c 1989.gada. K? izriet no tabul?m 8.pielikum?? p?c 1989.gada J?tami samazin?s to skolot?ju skaits, kas augstskolas ir pabeigu?i ?rpus Latvijas. No 20328 skolot?jiem, kas 1993./94.m?c?bu gad? str?d?ja visp?rizgl?tojo?aj?s skol?s un augstskolu pabeigu?i pirms 1989.gada? 3410 skolot?ji? Jeb 16,77. to ir izdar?ju?i ?rpus Latvijas. No 3400 skolot?jiem?kas augstskolu ir pabeigu?i laik? no 1989.gada l?dz 1993.gadam ?rpus Latvijas to izdar?ju?i 257? Jeb 7,6"/.. Ir pamats uzskat?t? ka ?? tendence ir saglab?jusies ar? p?d?jos tr?s gados. Nepedago?isko augstskolu absolventu ?patsvars ab?s grup?s ir l?dz?gs - aptuveni ?etri procenti, t?tad ?eit b?tiskas izmain?s nenotiek. Bez tam, run?jot par ?rpus Latvijas augstskolas izgl?t?bu ieguvu?ajiem, J??em v?r?? ka runa iet p?r vair?ku simtu da??du augstskolu absolventiem? un daudzos gad?jumos p?t?juma autoram nebija iesp?jas prec?zi noteikt? kuras no t?m deva pedago?isku izgl?t?bu un kuras n?? nemaz nerun?jot par iesp?ju piel?dzin?t t?s konkr?t?s Latvijas augstskol?s ieg?tai pedago?iskajai izgl?t?bai. ?o iemeslu d?l anal?ze par pedago?isko darbinieku kvalifik?cijas izmain?m tika veikta? iedalot visus skol?s str?d?jo?os pedagogus tr?s grup?s: 1. grupa - skolot?ji ar augst?ko vai tuvu tai izg1? t?bu ? 2. grupa ? skolot?ji ar vid?jo pedago?isko izgl?t?bu? 3. grupa - skolot?ji bez augst?k?s un bez pedago?isk?s i zg11t?bas. Pirmaj? grup? t?tad iek?auti skolot?jus? kas pabeigu?i jebk?du augstskolu? vai vismaz tr?s pilnus kursus taj?? vai pabeigu?i, skolot?ju instit?tu. Tuvin?ti uzskat?sim? ka ?aj? grup? eso?ie ir pietiekami izgl?toti darbam skol?? Jo vi?u zin??anu l?menis ir b?tiski augst?ks par skol?nu zin??anu l?meni? un ilg?ku laiku str?d?jot skol? gan sarun?s ar kol??iem? gan skolot?ju kvalifik?cijas cel?anas kursos ir biju?as daudzas iesp?jas ieg?t ar? pedago?isk?s zin??anas. ??du tuvin?tu pie??mumu esam spiesti izdar?t? lai ieg?tu iesp?ju sal?dzin?t ainu da??dos gados - prec?zu anal?zi veicot? augstskolu absolventi? kas nav ieguvu?i pedago?isku specialit?ti, stud?jot kl?tien? vai p?c tam? ?eit neb?tu ieskait?mi. Prec?zu robe?u ?eit novilkt b?tu gr?ti. Piem?ram? milit?ra profila augstskol?s bija pedago?ijas kurss? M?kslas akad?mij? nebija. Ja abu augstskolu beidz?ji pasniedz z?m??anu? nevar viennoz?m?gi noteikt? kura no vi?u ieg?taj?m izgl?t?b?m uzskat?ma par vair?k atbilsto?u. Otraj? grup? m?s ieskait?j?m skolot?jus? kas beigu?i pedago?isk?s skolas? pedago?isk?s klases (t?das past?v?ja gan piecdesmitajos? gan asto?desmitajos gados)? pionieru vad?t?ju skolas u.t.t.? tas ir tos? kas ieguvu?i kaut k?da l?me?a pedago?isko izgl?t?bu? bet nav m?c?ju?ies augstskol?s. Tie ir skolot?ji? kuru visp?r?jais zin??anu l?menis ir sal?dzin?ms ar vidusskol?na zin??anu l?meni? bet kuriem bez tam v?l ir pamatzin??anas pedago?ij?. Ar? ?? grupa nav viendab?ga - taj? ietilpst ari skolot?ji? kas faktiski, ir izgl?toju?ies darbam b?rnu d?rzos, ??di cilv?ki ?pa?i daudz ien?ca skol?s asto?desmito gadu pirmaj? pus?? kad tika veikta p?reja uz m?c?bu uzs?k?anu skol? no se?u gadu vecuma. Katr? gad?jum? ?is grupas skolot?ji vismaz nosac?ti ir orient?ti uz darbu izgl?t?bas Jom?. Tre?aj? grup? ietilpst tie? kam visp?r?jo zin??anu l?menis ir ne vair?k k? vidusskolas absolventa l?men? un kam nav pedago?isk?s izgl?t?bas? tas ir tie? kas skol?s ir non?ku?i gad?juma d?l un kuru kvalifik?ciju paaugstin?t l?dz skolot?ja kvalifik?cijai nepiecie?amajam l?menim nav iesp?jams ar p?rkvalific??an?s kursu pal?dz?bu vai k?du citu ?slaic?g?ku par studij?m augstskol? apm?c?bas metodi. Jaut?jumam par to? k? ??s grupas skolot?ju skaits skol?s ietekm? skol?nu zin??anas b?tu J?b?t atsevi??a p?t?juma objektam. Stingri ?emot? ??s grupas skolot?ji darbam klas? neb?tu pielai?ami. Izmantojot inform?ciju no "Statistiskaj?m gadagr?mat?m"(7-15)? m?su veikt? p?t?juma par 1993./94. m?c?bu gadu un datus par 1995.01.09. tarifik?ciju? katr? apl?kotaj? gad? noteikts skolot?ju sast?va sadal?jums atkar?b? no vi?u kvalifik?cijas pa tr?s min?taj?m grup?m (sk. 9. pielikumu). K? redzams att?l? 70. lappus?? l?dz 1988. gadam Latvijas skol?s? pirm?s grupas? t?tad kvalific?t?ko skolot?ju ?patsvaram bija tendence palielin?ties. To veicin?ja ar? taj? laik? past?vo?? pedago?isko darbinieku Skolot?ju kvalitat?va sast?va izmai?as Latvija p?c Otr? pasaules kara taj? laik? past?vo?? pedago?isko darbinieku darba samaksas sist?ma? kas noteica skolot?ja algas atkar?bu no vi?a st??a un kvalifik?cijas. No ??da viedok?a objekt?va bija abu p?r?jo grupu ?patsvara samazin??an?s? sevi??i ?emot v?r? to? ka Latvijas teritorij? eso??s pedago?isk?s augstskolas visum? sp?ja nodro?in?t pietieko?a Jauno skolot?ju skaita i. zgl ?to?anu. Z?m?juma da?a? kas attiec?s uz laika posmu p?c .1988. gada? paradaf ka ekonomiskas un politiskas dabas p?rmai?as valst? atst?j b?tisku ietekmi uz pedago?isko darbinieku kvalifik?cijas l?meni. ?eit J?piez?m?? ka straujas skolot?ju kvalitat?v? sast?va izmai?as notikt nevar ? nevar vienlaic?gi par?d?ties ?oti daudzi skolot?ji izgl?t?bas sist?m? un vienlaic?gi pazust no t?s. Skolot?ju vid?jais darba m??s sv?rst?s ap tr?sdesmit gadiem? t?tad vid?ji gad? b?tu "J?nomain?s" apm?ram tr?s procentiem no skolot?ju kopskaita. Strukt?ras izmai?as ?aj? katra gada "tr?sprocent?gaj?" grup? uz kop?j o ainu atst?s tr?sdesmi. tt r?sk?rt maz?ku iespaidu. Tom?r kop?j? tendence p?d?jo septi?u gadu posm? iez?m?j?s loti skaidra - v?rojams tre??s grupas skolot?ju ?patsvara pieaugums uz pirm?s grupas skolot?ju, r??ina. Tik augsts " bez k. va 1 i f i k?ci j as " skolot?ju ?patsvars Latvijas skol?s? k? tas ir ?obr?d? p?d?jo divdesmit gadu laik? nav bijis. Tas pats sak?ms? Ja sal?dzin?m skolot?ju skaita izmai?as katr? grup?. Tre??s? " bezkvaiifik?cijas"? grupas skolot?ju skaits laik? no 1980.gada ir gandr?z dubultojies (pieaugums par 76%)? pietuvojoties tr?sarpus t?ksto?iem. Tik liels skaits skolot?ju bez kvalifik?cijas Latvijas skol?s nav bijis kop? piecdesmito gadu s?kuma. Ar? tas? k? main?jies skolot?ju ar augst?ko izgl?t?bu ?patsvars da??du priek?metu skolot?ju vid?? liecina par politisko un ekonomisko faktoru ietekmi. uz izgl?t?bas sist?m? notieko?o. Atjaunojoties Latvijas valstiskajai neatkar?bai? palielin?j?s sadarb?bas iesp?jas ar da??d?m valst?m? pieauga ?rzemju uz??m?ju interese par Latviju? veidoj?s Latvijas viet?jie uz??mumi? kas mekl?ja sadarb?bas partnerus ?rzem?s. ?aj? br?d? izr?d?j?s? ka PSRS laik? Latvijas izgl?t?bas sist?ma nav nodro?in?jusi jaunajai ekonomiski - politiskajai situ?cijai atbilsto?u sve?valodu zin??anu l?meni Latvijas iedz?vot?jiem - iepriek??j? situ?cija to vienk?r?i nepras?ja. Devi?desmito gadu s?kum? darba tirg? strauji pieaugu?ais piepras?jums p?c speci?listiem ar sve?valodu zin??an?m (p?rsvar? ang?u) t?lu p?rsniedza pied?v?jumu. Cena par ??da veida pakalpojumiem c?l?s un rezult?t? Latvij? notika l?dz?gs process tam? par k?du attiec?b? uz Zimbabvi run?ja T.?ilds (sk. 64. lpp). ?o procesu ilustr? 10.pielikums un att?ls 73. lappus?. K? redzam? m?c?bu priek?metos? kuri valsts darba tirg? konkr?taj? br?d? nav tik aktu?li? skolot?ju kvalifik?cijas kritums 80.-to gadu beig?s? 90.-to gadu s?kum? vai nu nav v?rojams nemaz? vai ar? ir neliels. Dati par 1993./94.m?c?bu gadu doti? ?emot v?r?? k?du dalu no stund?m katr? priek?met? Da??da priek?meta skolot?ju ar augst?ko izgl?t?bu ?patsvara izmai?as (1993./94. m?cibu gad? izmantota attiec?ba starp skolot?jiem ar augst?ko izgl?t?bu notarific?to stundu skaitu un kop?jo novad?to stundu skaitu ) Procenti 94 -Latv.val. ? V?sture -Matem. -Sve?val. 1981./82. 1984/85 /987.788. /990./9/ /991/94. pasniegu?i skolot?ji ar augst?ko izgl?t?bu un to? ka vi?i vid?ji str?d? ar par 5,7% liel?ku slodzi nek? skolot?ji bez augst?k?s izgl?t?bas. Tas noz?m?? ka skolot?ji, ar augst?ko izgl?t?bu? kas ir 74?47. no skolot?ju kopskaita? pasniedz 78?7% no vis?m m?c?bu stund?m. ?eit veiktajos apr??inos nav ?emta v?r? skolot?ju p?rslodze katr? konkr?taj? priek?met?. Ja to dar?tu, tad kritums sve?valodu skolot?ju kvalifik?ciju raksturojo?aj? ain? b?tu v?l iev?rojam?ks. To? cik b?tiska ir skolot?ju kvalifik?cijas noz?me pedago?iskaj? proces?? un cik. loti t? ietekm? pedago?isk? procesa rezult?tus? par?da m?su izdar?tais p?t?jums par Latvijas atkl?t?s olimpi?des matem?tika uzvar?t?ju skolot?jiem. Atkl?t?s matem?tikas olimpi?des? k? liecina to nosaukums? ir br?vpr?t?gas. Ne skol?niem tur ir oblig?ti j?piedal?s? ne k?dam matem?tikas skolot?jam savi audz?k?i uz t?m oblig?ti j?s?ta. T?tad skol?niem? kas start? ??d?s matem?tikas olimpi?d?s? pedago?iskaj? proces? ir izveidojusies notur?ga interese par matem?tiku. Savuk?rt ierindo?an?s uzvar?t?ju vid? (p?t?jum? apl?koti 1.?2.?3. vietu un atzin?bu ieguv?ji) liecina par augstu zin??anu l?meni ?aj? priek?met?. T?dej?di var apgalvot? ka str?d?jot tie?i ?aj?s klas?s un ar ?iem skol?niem matem?tikas skolot?ji pedago?isko procesu sp?ju?i, organiz?t, t?? lai ?is process b?tu visrezultat?v?kais. Lai noteiktu? k?du ietekmi uz pedago?isk? procesa rezult?tu atst?j taj?. iesaist?to skolot?ju kvalifik?cija un darba pieredze? sal?dzin?ju matem?tikas skolot?ju vid?jo kvalifik?cijas l?meni valst? kopum? un Latvijas 1995. gada skol?nu atkl?t?s matem?tikas olimpi?des uzvar?t?ju matem?tikas skolot?ju kvalifik?cijas l?meni. Inform?cija par konkr?to matem?tikas skolot?ju ieg?to izgl?t?bu un darba st??u tika ieg?ta izmantojot apak?noda?? 1.3.1. aprakst?to Pedago?isko darbinieku datu b?zi. Rezult?ti, doti 11. pie 1 i k?m? un att?l? 76. lappus?. K? no tiem redzams? visi 102 skolot?ji? kuru vad?b? skol?ni i sagatavoju?ies? lai sasniegtu augst?kos rezult?tus? ir ar augst?ko izgl?t?bu. 94 no vi?iem (92 ? 27. ) augst?k? izgl?t?ba ir tie?i matem?tikas skolot?ja specialit?t?? p?r?jiem - radniec?g?s specialit?t?s (fizi?is? matem?tikis- programm?t?js? radioin?enieris). T?tad veikt?s anal?ze par cie?u saist?bu starp pedago?isk? procesa rezult?tu un taj? iesaist?to skolot?ju kvalifik?cijas l?meni. ?o skolot?ju kvalifik?cijas l?meni b?tiski ietekm? soci?li politisk? un ekonomisk? situ?cija valst? l?dz ar to vistie??kaj? veid? ietekm?jot pedago?isk? procesa rezult?tus. K? redzams no 8.pielikuma tabul?m 5a un 5c? atbilsto?as kvalifik?cijas matem?tikas skolot?ji pasniedz tikai 73?1V. no vis?m matem?tikas stund?m? pie kam pamatskol?s v?l maz?k - 64 > 3%. T?tad vid?ji valst? vair?k k? ceturt? dala no visiem skol?niem? bet laukos vair?k k? tre?? dala? no sevis neatkar?gu apst?k?u d?l nevar apg?t matem?tiku ?pa?i augst? l?men? pat tad? Ja vi?iem b?tu atbilsto?as sp?jas un vini to grib?tu. Skaitliski nelielai tautai? ja t? grib b?t konkur?t sp?j?ga pasaul?? tik pavir?a savu resursu izmanto?ana nav Kvalifik?cijas l?menis matem?tikas atkl?to olimpi??u uzvar?t?ju skolotajiem un matem?tikas skolot?jiem vid?ji \ i b.augsi C H J I A u g s i N./a. vitf.p. attaisnojama. T?d?? jaut?jums par skolot?ju kvalifik?cijas l?meni ir svar?gs gan no ekonomisk?? gan politisk? viedok?a. Interesantus rezult?tus deva IEA programmas ietvaros Latvij? notiku?ais p?t?jums par inform?tikas m?c??anu skol?s. P?t?juma autori? neskatoties uz to? ka inform?tika m?su skol?s ir sal?dzino?i Jauns priek?mets? run? par paaud?u mai?u inform?tikas skolot?ju vid?. Liel?k? da?a no vi?iem ir tikai ar da?u gadu darba st??u? lai gan inform?tika m?su skol?s sakta m?c?t pirms apm?ram desmit gadiem. Ac?mredzot? ar? ?eit ir J?run? par ekonomiskas dabas faktoru ietekmi. L?dz ko inform?tikas skolot?js? m?cot ?o priek?metu? pats sasniedz t?du zin??anu l?meni inform?tik?? ka. kj?st interesants darba tirg?? t? liel?kaj? da?? gad?jumu vi?? izgl?t?bas sist?mu pamet? dodot vietu n?ko?aj am skolotajam bez pedago?isk? st??a un pieredzes darb? ar datoriem. Katr? zi?? gan m?su? gan piemin?t? IEA p?t?juma rezult?ti apstiprina hipot?zi. par pedago?isko darbinieku kvalitat?v? sast?va atkar?bu no visp?r?j?m ekonomiski politiskaj?m noris?m valst?. Neveidojot valsts izgl?t?bas politiku t?? lai kompens?tu darba tirgus ietekmi uz izgl?t?bas sist?mu? t.i.? nepast?vot pozit?vai mijiedarb?bai starp valsts ekonomisko un izgl?t?bas sist?mu? skolot?ju sast?va kvalit?te kr?tas? novedot pie pedago?isk? procesa rezult?tu pazemin??an?s. Priek?tatu par to? k? ?ie procesi var?tu norisin?ties n?kotn?? pie nosac?juma? ka radik?li nemain?s "?r?jie faktori"? tas ir? ka kadru nomaina izgl?t?bas sist?m? norit?tu sav? lo?iskaj? gait?? gados vecajiem skolot?jiem pak?peniski aizejot pensij?? nevis atsevi???m skolot?ju grup?m pametot izgl?t?bas sist?mu min?to ekonomisko apsv?rumu d?l ? var?tu dot skolot?ju sast?va pa vecumiem anal?ze. 1.3.3. Skolot?ju sast?va sadal?jums pa vecumiem Svar?gu lomu kop?j? pedago?isk? procesa noris? visp?rizgl?tojo?aj?s skol?s? mikroklimata izveid? skolot?ju vid?? vinu attiec?b?s ar skol?niem? skolas vad?bu? apk?rt?jo sabiedr?bu kopum? sp?l? ar? skolot?ju vecums. B?tisks ?is r?d?t?js ir ar? pl?nojot izgl?t?bas sist?mas att?st?bu? paredzot? cik un k?du priek?metu skolot?ji n?kotn? augstskol?s J?izgl?to. T?d?? gan gatavojot statistiskos p?rskatus (63?67?69?134)? gan p?tot un analiz?jot izgl?t?bas sist?m? notieko?os procesus da??du autoru darbos ar skolot?ju vecumu saist?t?m probl?m?m piev?rsta tik liela v?r?ba (K.Burks? A.P.Dorings? R.Felmanns? K.Hani?s? K.klemms? T.?ilds? J.?mude u.c. ). J?piez?m?? ka gan Latvijas? gan citu biju??s F'SRS republiku pedagogi ?o Jaut?jumu ir p?t?ju?i maz?k. K.Klemms? run?jot par izgl?t?bas pl?no?anu.- k? vienu n? faktoriem? kas j??em v?r?? min skolot?ju sadal?jumu pa vecumiem (98.80). U.?t?la? analiz?jot skolot?ju apmierin?t?bu ar izv?l?to profesiju? nor?da uz to? ka jo ilg?k skolot?js ir nostr?d?jis skol?? Jo apmierin?t?ks tas ir ar savu profesijas izv?li. (1.23.252). Turpat tiek p?t?tas da??da vecuma skolot?ju attiec?bas ar skolas vad?bu. P?c piemin?t? p?t?juma rezult?tiem visslik tak?s t?s ir skolot?jiem vecum? no 24 l?dz 44 gadiem? bet vislab?k?s - skolot?jiem? kas vec?ki par 55 gadiem (123.221). R.Veiss p?t?jis skolot?ju ?- bezdarbnieku sadal?jumu pa. vecuma grup?m. P?d?jos desmit? divdesmit, gados? kad V?ciJ?? samazinoties skol?nu skaitam? skolot?ju skaits praktiski nepieaug? liel?k? dala no skolot?jiem - bezdarbniekiem ir gados Jauni cilv?ki - 80?3"/ no vigiem ir vecum? l?dz 35 gadiem (83.15). D.Hofs? analiz?jot skolot?ju vecuma strukt?ras izmain?s? nor?da uz demogr?fisko sv?rst?bu ietekmi uz t?m. Ja 1975.gad? "vecaj?s" v?cu zem?s skolot?ji vecum? l?dz 30 gadiem? vecum? no 30 l?dz 40 gadiem un skolot?ji vecum? virs 40 gadiem veidoja tr?s skaitliski l?dz?gas grupas? tad turpm?k "gadiem ilgi sakar? ar skol?nu skaita samazin??anos gandr?z neviens Jaunais skolotais darb? netika pie?emts un skolot?ju vid?jais vecums katru gadu paaugstin?j?s gandr?z par veselu gadu" (68.308?309). Aprakst?to situ?ciju apstiprina ar? p?t?juma gait? izdar?t? statistisk? anal?ze? veicot p?rr??inu atbilsto?i vecuma grup?m? lai sal?dzin?tu 1974.gada un 1993.gada datus (sk.12.pie1ikumu un att?lu 81. lappus?). K? redzams no ?is anal?zes rezult?tiem? tad V?cij? divdesmit gadu laik? skolot?ju vecum? l?dz 40 gadiem ?patsvars krities no 57 ? 7% l?dz 27?5%. L?dz?gas tendences v?rojamas ar? Amerikas Savienotaj?s Valst?s. Tur laik? no 1977.gada l?dz 1984.gadam skolot?ju vecum? l?dz 35 gadiem ?patsvars samazin?j?s no 53? 2% l?dz 37 ? 2% (134.156) . Uz apl?koto piem?ru fona Latvij? var run?t par sal?dzino?i jaunu pedago?isko darbinieku kopumu. K? liecina p?t?juma gait?? veidojot Pedago?isko darbinieku datu b?zi 1993./94.m?c?bu gad?? ieg?tie rezult?ti? p?c 1950.gada dzimu?i 65?87. no visiem skolot?jiem. Kopum? skolot?ju sadal?jums pa vecumiem ?obr?d Latvij? ir l?dz?gs situ?cijai "vecaj?s v?cu zem?s" septi?desmitajos gados - aptuveni tre?da?a skolot?ju Jaun?ka par 30 gadiem? tre?da?a vecum? no 30 l?dz 40 gadiem? tre?da?a vec?ka par 40 gadiem (sk. 8. pielikuma tabulu 2.a.). Principi?li at??ir?ga situ?cija no V?cijas pie mums veidojas? ja apl?kojam sakar?bas starp skolot?ju vecumu un vi?u izgl?t?bas l?meni. Ja starp skolot?jiem vecum? no 35 l?dz 55 gadiem bez augst?k?s izgl?t?bas ir 15?5% skolot?ju? tad vecum? no 25 l?dz 35 gadiem Jau 26? 77. skolot?ju? bet starp skolot?jiem? kas ir jaun?ki par 25 gadiem? bez Jebk?das augst?k?s izgl?t?bas ir 73?1% skolot?ju (sk. 8. Pielikuma tabulu 2.a.). Skolot?ju sadal?jums pee dzimuma un vecuma V?cija Kopa L?dz 30 30-40 40-50 50-60 60-65 Virs 65 Vecums gados ??da aina ir objekt?vi atbilsto?a procesiem? kas Latvij? ir norisin?ju?ies p?d?j?s desmitgad?s. Lielais gados jauno skolot?ju skaits Latvijas skol?s ir saist?ms ar jau piemin?to skolot?ju skaita straujo pieaugumu asto?desmitajos gados (sk.37. Ipp). Savuk?rt ?pa?i jauno skolot?ju (ap divdesmit gadiem) par?d??an?s skol?s saist?ma ar noda?? .1.3.2. apl?koto III grupas skolot?ju skaita pieaugumu. ?a j ? vecum? nevar pasp?t ieg?t skolot?ja kvalifik?cijai nepiecie?amo augst?ko pedago?isko izgl?t?bu. No ??da viedok?a min?to ?pa?i jauno skolot?ju par?d??an?s skol? j?apl?ko k? sekas kvalific?to skolot?ju aizpl??anai no izgl?t?bas sist?mas. L?dz ar to varam secin?t? ka ar? skolot?ju vecuma strukt?ras izmainu c?loni ir ekonomiskas dabas. Skolot?ju vecums ir skat?ms kontekst? ar vi?u pedago?isk? darba st??u. K? liecina Jau piemin?t? Latvijas atkl?t?s skol?nu matem?tikas olimpi?des uzvar?t?ju skolot?ju izgl?t?bas l?me?a un st??a anal?ze? liel?k? da?? ?o skolot?ju ir ar st??u no 11 l?dz 20 gadiem (35?IX). Sie procesi? kas b?tiski ietekm? pedago?isk? procesa rezult?tus? ir apl?kojami saist?b? ar kop?j?m sabiedriski politiskaj?m un soci?laj?m noris?m valst?? kas nosaka skolot?ju sadal?jumu ne vien atkar?b? no vi?u kvalifik?cijas un vecuma? bet. ar?. no dzimuma. 1.3.4. Skolot?ju - sievie?u ?patsvars skolas Sievie?u skaita pieaugumam skolot?ju vid?? kas ?a j ? gadsimt? ir liel?kaj? da?? pasaules valstu v?rojama par?d?ba (122.129)? uzman?bu ir piev?rsu?i vair?ki pedago?ijas zin?tnieki. V?cu pedago?ij? ?? tendence tagad tiek saukta par feminiz?ciju "Feminisierung"? bet ba?as par ?? procesa iesp?jamaj?m sek?m izskan?ju?as jau gadsimta s?kum?. T? J.?mude atsaucas uz k?da v?cu virsskolot?ja 1906.gad? izteikto viedokli? ka "tautskolas skolot?ju kopuma p?rsievi?ko?an?s (Verweiblichung) draud ar briesm?m skolas att?st?bai? vi?u neatkar?bai un m?su visp?r?jam tautiskumam"(70.4). Latvijas izgl?t?bas sist?mu ?is Jaut?jums sk?ris ?pa?i asi. K? liecina p?t?juma rezult?ti un to sal?dzin?jums ar situ?ciju citur? ?obr?d Latvijas skol?s skolot?ju vid? sievie?u ?patsvars ir viens no liel?kajiem pasaul? (135.140- 143). Da??di autori par ?o jaut?jumu ir izteiku?i da??dus viedok?us? bie?i pat savstarp?ji pretrun?gus. M?s ?is Jaut?jums interes? no diviem aspektiem. Pirmk?rt? k?da ir ekonomiski politisko faktoru loma feminiz?cijas proces? skol?s un? otrk?rt? k? tas ietekm? m?c?bu un audzin??anas procesu skol?s? attiec?bas skol?nu un skolot?ju starp?? mikroklimatu skolot?ju vid?. J?atz?m?? ka l?dz ?im Latvij?? neskatoties uz loti izteikto feminiz?cijas procesu skol?s? pedago?ijas zin?tnieku vid? ?is Jaut?jums apl?kots ?oti maz. Feminiz?cijas procesa rezult?tu nov?rt?jums saist?ms ar m?supr?t neatbildamo jaut?jumu: "Kas ir lab?k skol?nam? skolot?ja vai skolot?js?" P?c U.?t?las dom?m "skolot?ja v?rie?a atieksme pret skol?niem ir "signifikanti" slikt?ka k? skolot?j?m sieviet?m" (123.18.1). Skolot?ji ir vair?k orient?ti uz konfliktiem k? skolot?jas (123.182). Savuk?rt M.A.Grimms uzskat?t? ka ar skol?nu pasivit?ti? neieinteres?t?bu m?c?ties sevi??i vid?jo kla?u posm? lab?k. tiek. gal? skolot?ji v?rie?i? par ko liecina atbilsto?u aptauju rezult?ti (86.18). M?supr?t? te ir j?pievienojas U.?vank.es izteiktajam viedoklim? ka apl?kojot feminiz?cijas procesu "nedr?kst atst?t p?d?j? viet? skolot?ju profesijas tie?o klientu - skol?nu intereses. K? meiten?m? t? ar? z?niem skol? ir J?b?t iesp?jai apg?t? iemantot gan tradicion?l?s sievie?u lomas? gan v?rie?u lomas sabiedr?b? da?as? lai dzimumu lomu tipi no paaudzes uz paaudzi tiktu nodoti, t?l?k. Protams? ir J?b?t priek?noteikumam? ka "feminiz?cija" nenoved?s pie t?? ka skolot?ja profesija k??s par t?ru sievie?u profesiju."(122?134). Turpin?jum? ?? p?t?juma autors uzskata? ka pie min?t? priek?noteikuma izpildes feminiz?cija ir savienojama ar pras?bu p?c skolot?ja darbam atbilsto?a profesionalit?tes l?me?a. Analiz?jot situ?ciju ?a j ? jaut?jum? Austrijas skol?s? B.Villmanns nor?da? ka sal?dzinot da??das izgl?t?bas pak?pes Austrij? ir v?rojama l?dz?ga likumsakar?ba k? V?cij? liel?ks skolot?ju sievie?u ?patsvars ir starp jaun?kaj?s klas?s str?d?jo?iem skolot?jiem? liel?ks skolot?ju v?rie?u ?patsvars - starp ?imn?zij?s str?d?jo?ajiem (130.93). K? liecina m?su izdar?t? p?t?juma rezult?ti? ar? Latvij? s?kumskol?s sievie?u skolot?ju ?patsvars ir visliel?kais. Tas p?rsniedz k? Austrijas? t? ar? V?cijas r?d?t?jus un ir gandr?z 94% no s?kumskolu skolot?ju kopskaita. Izskaidrojumu tam? k?p?c katr? no izgl?t?bas pak?p?m Austrij? ir augst?ks feminiz?cijas l?menis nek? V?cij?? B.Villmanns saista* ar faktu? ka da??du iemeslu (izgl?t?bas ilgums? skolot?ju ien?kumu l?menis? darba iesp?jas p?c m?c?bu beig?anas u.c.) d?? skolot?ja profesijai V?cij? ir augst?ks presti?s ne k? Austrij?. Par augsto skolot?ja presti?u V?cij? run? ar? M.A.Grimms? nor?dot? ka "neskatoties uz visiem kritiskajiem v?rojumiem V?cijas sabiedr?bas profesiju presti?a hierarhij? skolot?js ie?em vietu aug??j? tre?da??" (86.14). Tas sasaucas ar situ?ciju Latvij?? kur skolot?ja profesijas presti?s ir zem?ks? un tas var?tu b?t viens no c?lo?iem ?pa?i augstajam feminiz?cijas l?menim pie mums. Ekonomiskas un soci?las dabas procesi sabiedr?b? ?ai zi?? ir atst?ju?i j?tamu ietekmi uz pedago?isko darbinieku sast?vu. Neskatoties uz stipri at??ir?go visp?r??? feminiz?ciJas l?meni? ar situ?ciju Latvij? zin?m? m?r? sasaucas ar? J.Smudes veiktais p?t?jums? kas par?da? pils?t?s ar vair?k k? 50000 iedz?vot?jiem feminiz?ciJas pak?pe ir augst?ka nek? laukos. Baden-Virtembergas zem? t? 1984.gad? pils?t?s p?rsniedza 50%? laukos n? (70.86). L?dz?gi tas ir m?su valst?s sal?dzinot, republikas pak?aut?bas pils?tas un p?r?jo teritoriju? augst?ks feminiz?cijas l?menis v?rojams pils?t?s? ta?u skaitliski " robe?1?menis" Latvijas lielaj?s pils?t?s p?c m?su p?t?jum? ieg?tajiem datiem ir ap 87%--91%? laukos par 57. -10% maz?k. J.?mude analiz?jis ar? skolot?ju profesijas feminiz?cijas procesa meh?nismu un c?lo?us. Meh?nisma anal?ze balst?ta uz ?? procesa saist?bu ar skolot?ju kop?j? skaita izmain?m. Feminiz?cijas process notiek: - sievie?u skaitam skol?s pieaugat strauj?k k? v?rie?u skaitam? - v?rie?u skaitam skol?s samazinoties strauj?k k? sievie?u skaitam? - sievie?u skaitam skol?s pieaugot laik?? kad v?rie?u skaits samazin?s (70.6). Aktu?li ir ar? autora dotie feminiz?ciJas procesu ietekm?jo?ie faktori? kas "sav? starp? atrodas cie?? sakar?": - skol?nu skaita izmain?s (pieaugot skol?nu skaitam? rodas papildu piepras?jums p?c skolot?jiem? t? rezult?t? sievietes? kas aizvien liel?k? skait? s?k str?d?t algotu darbu? aizvien vair?k par?d?s ar? skol?s)? - likumdo?anas pas?kumi (teor?tiski. valsts var pat noteikt "sievie?u kvotu" skol?? praks?? pie?aujot str?d?t skolot?jiem nepilnu darba dienu? skolot?j?m? kas iznes ar? liel?ko m?jas un ?imenes apr?p??anas smagumu? darbs skol?s ir ?pa?i, pievilc?gs? V?cija bez tam tas ir sal?dzino?i, labi apmaks?ts un soci?li aizsarg?ts)? - politiska un saimnieciska ietekme (ia ir liels kop?jais bez darba eso?o skolot?ju skaits? sieviet?m ir gr?t?k ien?kt. izgl?t?bas sist?m?? savuk?rt kara laik? izgl?t?bas sist?ma strauji feminiz?j?s)? - sabiedriskais viedoklis (main?s sabiedr?bas viedoklis par profesij?m? gan to presti?u? gan atbilst?bu sievietei) (70.9-10). M?su apl?kojamaj? laika posm? t.i. 80.-to gadu beig?s? 90-t.o gadu s?kum? b?tisks pav?rsiens f emin i z?ci j as proces? Latvij? nav v?rojams (sk.13. pielikumu un att?lu 88.lappus?). Tas vispirms saist?ms ar to? ka Jau iepriek? feminiz?cijas l?menis Latvijas skol?s bi?a loti augsts - tuvs "pies?tin?jumam". Tendence? kas v?rojama ar? pa?laik? t.i. starp jaunajiem skolot?jiem ir nospiedo?s sievie?u p?rsvars? atkal ir saist?ma ar saimnieciski ekonomisko situ?ciju. Vid?j? alga valst? v?rie?iem ir augst?ka nek? sieviet?m? no ??da viedok?a skolot?ja darbs? kas Latvij? tiek. apmaks?ts zem vid?j? algu. l?me?a? ar? turpm?k pie?emam?ks b?s sieviet?m nek? v?rie?iem. Sal?dzinot ar situ?ciju cit?s valst?s? p?rliecin?mies? ka Latvijas skolas ir "feminiz?t?kas" nek? citur. To apstiprina ar? UNESCO apkopotie dati. No 105 tajos min?taj?m valst?m augst?ks feminiz?cijas l?menis ir tikai vien? - Antigua un Barbuda (117.140-143). Skolot?ju - sievie?u ?patsvara i/mai?as da??das valst?s 1946 1951 ? Latvija ? ASV ? Austrija ? VFR co oo 1960 1965 1970 975 1980 1985 1990 1994 TOP ka f emini.z?cijas l?menis skol?s saist?ms? ar soci?li ekonomisko situ?ciju? apstiprina ari situ?cijas sal?dzin?jums da??dos Latvijas rajonos. Apl?kotaj? laika posm? skolot?ju, algas tika noteiktas centraliz?ti un vis? valsti bija apm?ram vien?das. Ekonomiski v?j?k, att?st?tajos rajonos t?s bija apm?ram t?das pa?as ar p?r?jo str?d?jo?o algas. Skolot?js bija pat sal?dzino?i nodro?in?t?ks - vi?a algas sa?em?anu garant?ja valsts. ??s situ?cijas ietekm? Austrumlatvijas skol?s skolot?ju v?rie?u ?patsvars ir j?tami liel?ks k? vid?ji Latvij?. F'?t?juma ietvaros tika analiz?ti. Latvijas republikas Valsts statistikas komitejas dati par str?d?jo?o skaita sadal?jumu p?c vid?j?s darba samaksas da??dos valsts rajonos un pils?t?s. Par atskaites punktu izv?l?jos 60 latus lielu m?ne?algu - t?du to vid?ji sa?em kvalific?ts skolot?js? darbu skol? uzs?kot. Tr?s Latvijas administrat?vaj?s teritorij?s? kur feminiz?cijas l?menis skolot?ju ir viszem?kais (Daugavpils ra j . - 80?29%? Kr?slavas raj.- 80?70% un R?zeknes raj . - 80?98% ) ? ir vismaz?kais str?d?jo?o ?patsvars ar algu liel?ku par 60 latiem (atbilsto?i pa rajoniem 50%? 50% un 51%). Savuk?rt, tr?s teritorij?s ar visliel?ko str?d?jo?o? kam alga liel?ka par 60 latiem m?nes?? ?patsvaru (Ventspils - 87%? R?ga -75% un Liep?ja - 74%) feminiz?cijas pak?pe ir visaugst?k? (atbilsto?i 9.1? 0.1%? 88?14% un 89?98%). Diskut?jams var b?t jaut?jums par to? ka feminiz?cijas pak?pe skolot?ju vid? ir tie?i saist?ma ar at??ir?b?m starp str?d?jo?o algu izgl?t?bas sist?m? un apl?kojamaj? teritorij? kopum?? vai ari par to? ka k? viens- t? otrs no apl?kotajiem r?d?t?jiem ir vien?di atkar?gi no k?diem citiem soci?li ekonomisko situ?ciju raksturojo?iem parametriem? ta?u ieg?tie rezult?ti pier?da f emini. z?ci j as pak?pes skolot?ju kolekt?vos saist?bu ar soci?li, ekonomisko situ?ciju. T?tad ar? caur skolot?ju sievie?u ?patsvara izmain??anu skolot?ju kolekt?vos soci?li ekonomisk?s situ?cijas izmain?s ietekm?s pedago?isk? procesa norisi, un t? rezult?tus. 2.Skolot?ju profesion?lo darb?bu ietekm?jo?ie faktori pedago?iskaj? proces? un to izmain?s 2.1. Pedago?iskais process un t? anal?zes iesp?jas J?dzienu "pedago?iskais process" uzl?kosim k? m?c?bu? m?c?bu un audzin??anas? audzin??anas? izgl?to?anas un izgl?to?an?s? m?c??anas - m?c??an?s un citu ??da rakstura procesu visp?rin?tu apz?m?jumu. M?su gad?jum? apl?kosim ?o procesu konkr?t? vid? - visp?r?j?s izgl?t?bas sist?m? kopum? un t?s strukt?re1ementos - visp?rizgl?tojo?aj?s skol?s konkr?ti. Laikam ejot? priek?stati par pedago?isko procesu ir main?ju?ies. Iev?rojamais ?ehu pedagogs J.A.Komenskis to uztv?ra k? "cilv?ka veido?anu" un nor?d?ja? ka tai J?s?kas agr?n? vecum? (28.61). Skol?na pas?v? loma ?aj? proces? v?l vair?k, izcelta? sal?dzinot vi?u ar m?kstu vasku vai Jaunu koku? ko "var st?d?t? p?rst?d?t? apgriezt? izliekt? k? vajadz?gs" (28.62). ??da pieeja sasauc?s ar sabiedriski politisko sist?mu septi?padsmitaj? gadsimt?? kad "Liel? didaktika" sarakst?ta. Sal?dzino?i l?nais sabiedr?bas att?st?bas temps un feod?l?s attiec?bas pras?ja paklaus?gus un bez rado?as iniciat?vas eso?us darbiniekus. Pak?peniski? gan att?stoties kapit?listiskajai industrijai? gan notiekot sabiedriski ekonomisko form?ciju mainai? aizvien b?tisk?ks k?uva nosac?jums par katra indiv?da akt?vu dz?ves poz?ciju sabiedr?b?. Tas ietekm?ja ar? pedago?isk?s domas att?st?bu. L?dz?s teorijai par skol?nu k? apm?c?mo un skolot?ju k? izgl?tot?ju nost?j?s teorija? kas pedago?iskaj? proces? ar? skol?nu uztv?ra k?. ?? procesa subjektu. Sav? zin? p?rejas posmu starp ab?m ??m pieej?m pasaules pedago?ij? iez?m?ja ?? gadsimta divdesmitajos tr?sdesmitajos gados v?cu pedagogs H.Nols? ievedot pedago?isk?s attieksmes J?dzienu ("p?dagogische Bezug")? ar to saprotot "?pai?as rado?as attiec?bas? kas saista audzin?t?ju un audz?kni"(109.29) . No vienas puses H.Nols "pedago?isko attieksmju" teorija tika nov?rt?ta k? t?da? kas "lauza no ant?kajiem laikiem past?vo?os priek?status par iedarb?bas veida attiec?b?m audzin??an? (102.799) un pasniedza attiec?bas starp skol?niem un skolot?jiem k? "nevienl?dz?gu partneru sadarb?bu? ko no skolot?ja puses raksturo pedago?isk? m?lest?ba? autorit?te un audzin?tv? 1 ??an?s ? bet no skol?na puses -- m?lest?b?? pak1aus?ba un audzin?tiesgatav?ba"(102.800). No otras puses? balstoties uz "pedago?isk?s attieksmes" J?dzienu? "ko H.Nols pirmais pielietojis un kas sav? b?t?b? ?ir pamats visiem p?rspriedumiem? kas audzin??an? ir izdar?ti"(72.12)? tiek izdar?ts secin?jums? ka "audzin??ana un m?c?bas princip? notiek starp div?m pol?r?m person?m vai personu grup?m? proti starp audzin?t?jiem un audz?k?iem? starp "vad?t?jiem" un "vad?tajiem" ("Fuhrern" und "Sefursten")(72.12). ??d? formul?jum? audz?k?iem? m?su gad?jum? ~ skol?niem- tiek atv?l?ta pavisam pas?va? faktiski objekta loma -- iedarb?ba notiek tikai uz vi?iem? ko apstiprina ar? pied?v?t? skolot?ja un skol?na iztur??an?s sh?ma: Soci?1? pieredze pag?tn? Patreiz?j ?s soci?l?s attiec!bas Obj ek t? va ietekme Sko1ot?ja ?i. z tur??an?s Sko1 ?na i. z tur??an?s- Atgriezenisk? in form?cij a Soci?. 1 ? ^pieredze pag?tn? Patrei z?j ?s -soci? 1 ?s attiec?bas JOb j ek t? va ietekme (72.13) Bulta? kas viennoz?m?gi nor?da iedarb?bas virzienu "skolot?js > skol?ns" liecina par skaidru autoru poz?ciju jaut?jum? par iedarb?bas formu starp skol?niem un skolot?jiem pedago?iskaj? proces?? kas pedago?ijas zin?tn? tiek apz?m?ts "ar veselu sinon?mu rindu? k? "audzino?as attiec?bas? audzino?as attieksmes"? "pedago?isk?s attiec?bas" vai "pedago?isk?s interakcijas"(72.12). D.Hoke un H.?tok.els? uzsverot m?c?bu procesa. un audzin??anas stipro savstarp?jo integr?t?bu (90.38)? t?tad faktiski run?jot par pedago?isko procesu? nor?da uz taj? past?vo?o attiec?bu abpus?ji atgriezenisko raksturu: "Skolot?ja - skol?na iztur??an?s apl?kojama tikai mi j attiec?bu (Wechselbeziehungen) aspekt?.? t.i. skolot?ja iztur??an?s ietekm? skol?na iztur??anos un otr?di."(90.38). Uz abpus?ji. akt?vo pedago?isk? procesa raksturu A.F'etcelts nor?d?jis jau 1947. gad? rakst? "Die Lehrer Sch?ler -Relation" izteiktaj?s atzi??s: "Izol?ti run?t par skol?niem ir bezj?dz?gi. Tas pats der ar? par skolot?jiem. M?s sauksim ??du sav? starp? saist?tu elementu? kas viens otru savstarp?ji nosaka? vien?bu par korel?ciju. Starp skolot?ju un skol?nu t?tad past?v korel?cijas attiec?bas, 'v'ini abpus?ji veicina un nosaka viens otru. " ( 113.16). Pedago?isko procesu k? mijiedarb?bas procesu? k? procesu? kas noris? past?vot abpus?ji. akt?v?m attiec?b?m starp skol?niem un skolot?ju? ir analiz?ju?i daudzi ?rzemju pedagogi (K.Bartels? M.Lobrots? R.Heince-Prauze? T.Heince? K.Lomane u.c.)? ta?u Jaut?jums par pa?u skolot?ju kolekt?vu (vai ?rvalstu autoru darbos bie?i lietots j?dziens "Kollegium") nav tik pla?i apl?kots. SaJ? virzien?? m?supr?t.? vair?k str?d?ju?i pedagogi austr?meiropas valst?s? balstot savus p?t?jumus uz A.Makarenko atzi??m pair k? skol?nu? t? ar? skolot?ju kolekt?va lomu pedago?iskaj? proces?. F'ar laba pedago?isk? kolekt?va nepiecie?am?bu pedago?iskaj? proces? run? H.?tolcs un R.Slomma (125.13)? k? ar? daudzi biju??s PSRS pedagogi (piem?ram A.Kagans? A. Karakovsk i.s? R.?akurovs? S.Hoze u . c ) . Tuv?k ?is jaut?jums tiks apl?kots apak?noda?? 2.5. Iev?rojamais krievu pedagogs V.Suhom1inskis rakst?ja: "Audzin??ana pla??k? noz?m? ir daudzpus?gs past?v?gas gar?gas pilnveido?an?s un zin??anu atjauno?anas process gan tiem? kurus audzina? gan tiem? kuri. audzina."(40. S) . No vienas puses tiek. nor?d?ts uz procesa it k? vienvirziena darb?bu (vieni. "audzina"? otri "aug")? no otras - jau akcent?ta doma par pedago?isk? procesa ietekmi uz skolot?j iem. A.Mudri.ks? lietojot "izzin?s procesa" J?dzienu? faktiski run? par to k? par mijiedarb?bu. Skolot?js rada. skol?nos izzin?s intereses? stimul? t?s? skol?ns apg?st da??das zin??anas? prasmes un pa??mienus un? ??d? veid? sadarbojoties? tiek sasniegts pedago?isk? procesa m?r?is. Pie kam loti liela ?eit ir noz?me skolot?ja prasmei veidot skol?na ievirzi attiec?b? pret izzi?u. "K?da ir vec?ko kla?u skol?na ievirze attiec?b? pret izzi?u? t?da ir ar? izzi?as efektivit?te. .Ievirze izzi?as procesu var ietekm?t stimul?jo?i? bremz?jo?i vai aktiviz?jo?i . " (35, JL05) J.Ei.ko? lietojot terminu "m?c??anas-m?c??an?s process" (Lehr-Lernprozess)? par?da ?? procesa strukt?ru shematiski: "M?c?bas t?tad ir no liela da??du faktoru un ietekmju skaita atkar?gas? tom?r katram atsevi??am procesam par pamatu vienm?r ir t? sauktais didaktiskais trist?ris? kas dod iesp?ju ar gandr?z vai nepie?aujamu viek?r??bu par?d?t galven?s konstutucion?1?s sakar?bas starp tr?s pamatkomponent?m: m?c?bu materi?lu? skol?niem un skolot?j iem." F'edago?.isk.o procesu k? mijiedarb?bu no da??diem viedok?iem analiz?jusi K.Bartels? 0.F.Bolnovs? N. De?oikova? J.Eiko? I.Ga.i.l?te? A.Gordins? S.Hoze? R.Innen A. K'arakovskis ? K.Krugersj H. Kupf fersj H.Liimets? A . Leon t j evs ? I.Maslo? A.Mudriks? L.Novikova?. K.?neiders? A . Side? kovskis ? J . Soko??i kovs ? P.? tr?ks- R.?akurovs? A.?pona? J.Vestfa1s? v.Zelmenis un citi autori. I.Maslo un A.?pona apl?ko pedago?isko procesu ka "pa?att?sto?u un pasregu1?jo?u visu t? subjektu mijiedarb?buJ kas virz?ta uz katra skol?na person?bas pa?att?st?bas iesp?ju un apst?k?u rad??anu un t? SDcia1iz?ciju atbilsto?i hum?nam i d e ? l a m " ( 4 1 . 1 2 ) . ??d?? pla??k? trakt?jum? par pedago?isk? procesa subjektiem uzskat?mi ne tikai skol?ni un skolot?ji- bet ar? vec?ki? sabiedr?bas p?rst?vji- kaimi?i U . C . J bet pedago?iskais process "aptver t? subjektu sec?gu? nep?rtrauktu? citam citu nomaino?u daudzpak?pju un daudzveid?gu mijiedarb?bu" (41.12). ??da pieeja argument? ar? m?su viedokli par sabiedrisko notikumu lielo ietekmi uz mijiedarb?bu starp skol?niem un skolot?jiem. Vair?ki. autori. ( E .Geisrei ters ? D.Hoke? R. Kveld?? R-Mi?elsonsj A.PetceltsJ H.?illers? A.?nitcers? H.Stokls u. c. ) nor?da uz pedago?isk? procesa nesimetrisko raksturu. R.Kveld?? p?tot skolot?ju un skol?nu savstarp?j?s iedarb?bas soci?li psiholo?isk?s probl?mas pedago?iskaj? proces?? uzsver ?o asimetriju: "Savstarp?j? mijiedarb?bas proces? gan skol?nam? gan skolot?jam svar?gi. zin?t otras personas subjekt?vo nost?ju? attieksmi pret paredzamo sadarb?bu. ... Skol?na un skolot?ja attieksmju veido?an? noteico?? vieta ir skolot?jam? vi?a person?bai? person?bas ?pa??b?m."(30.14). Bez tam J??em v?r? ar? attiec?bu sist?ma starp skolot?jiem pa?iem? t?tad faktiski, vado?? loma pedago?iskaj? proces? k? divu kolekt?vu mijiedarb?b? pieder skolot?ju kolekt?vam. To nosaka ar? starp abiem kolekt?viem past?vo?a form?lo attiec?bu strukt?ra. ??da skolot?ju kolekt?va priorit?te izvirza ?oti augstas pras?bas gan katram t? loceklim? gan visam kolekt?vam kopum?. Uz skolot?ja iz??iro?o lomu nor?da ar? V.Kruteckis: "M?c?bas k? rado?s zin??anu apguves process ir atkar?gs ... no skolot?ja pieredzes un metodisk?s meistar?bas? no vi?a personiskaj?m i pa?i b?m . . . " ( 29 . .1.37 ) . T?tad pedago?isko procesu saprat?sim nevis skolot?ja k? subjekta iedarb?bu uz skol?nu k? objektu? bet. gan k? skol?na un skolot?ja mijiedarb?bu? k? skol?nu un skolot?ju kolekt?vu mijiedarb?bu. Gan skol?ns? gan skolot?js katrs p?rst?v savu kolekt?vu ar sare???tu strukt?ru taj?. T?d?? pedago?isko procesu ir lietder?gi apl?kot k? skol?nu un skolot?ju kolekt?vu mijiedarb?bu? kuras rezult?t? main?s attiec?bas gan starp kolekt?viem? gan katr? no tiem. Main?s ar? kolekt?va iedarb?ba uz katru ta?? eso?o person?bu? un tas b?tiski ietekm? katras person?bas att?st?bu? t?tad pedago?isk? procesa rezult?tu. Analiz?jot pedago?isko procesu kopum?? skarts ar? jaut?jums par t? attiec?b?m ar soci?li politisko un ekonomisko situ?ciju. Faktiski ?eit ir j?run? par diviem ietekmes l?me?iem. Pirmk?rt t? ir tie?a valsts k? politiskas instit?cijas ietekme uz izgl?t?bas sist?mu. ?is ir Jaut?jums par valsts izgl?t?bas politiku? vai? prec?z?k? par ??s izgl?t?bas politikas pedago?isko komponenti. "Valsts attiec?b? pret ekonomisko un audzin??anas sist?mu ie?em centr?lo vietu. ar t?lejo??m kompetenc?m? tan? skait? izgl?t?bas sist?mas pl?no?an? un organiz??an?? izgl?t?bas likumdo?anas veido?an?? izgl?t?bas m?r?u ? m?c?bu pl?nu noteik?an?...? skolot?ju un izgl?t?bas p?rvald?t?ju izgl?to?an?? t? 1 ?kizg1?to?an? un darb? iek?rto?an?..."(85.15). Otrk?rt politiski?ekonomisk? situ?cija valst? ietekm? pedago?isk? procesa tie?os dal?bniekus - k? skol?nus? t? ar? skolot?jus. Ja run?jam par skolot?jiem? tstd ?? ietekme atkal ir divdab?ga. T? nosaka skolot?ju sast?va "statisti?os r?d?t?jus"- izgl?t?bu? vecuma sadal?jumu? dzimumu u.t.t.? un t? ietekm? ar? skolot?ju mor?li ? psiholo?isko noska?ojumu. Wemot v?r? skolot?ja ?pa?o vietu pedago?iskaj? proces?? ?ai sist?mas "otr? l?me?a." ietekmei uz skolot?ju kopumu ir noz?m?ga loma pedago?isk? procesa noris? un t? rezult?tos. Ja p?t?juma pirmaj? dal? m?su uzdevums bija apl?kot? k? soci?l?? politisk? un ekonomisk? situ?cija valst? ietekm? visp?r?j?s izgl?t?bas sist?mu un skolot?ju kopumu taj?? tad ?obr?d makroskopisk? l?men? analiz?sim? k? izmain?s soci?li politiskaj? un ekonomiskaj? situ?cij? ietekm? attiec?bas starp pedago?isk? procesa subjektiem un k? ??s izmain?s ietekm? attiec?bas skolot?ju kolekt?v?. Visas skolot?ju kopumu? ?a j ? gad?jum? ar? ?o kopumu veidojo?o atsevi??u skolu skolot?ju kolekt?vu? iez?mes nosac?ti b?tu iedal?mas div?s grup?s ? statistiskas dabas iez?mes un soci?li psiholo?iskas dabas iez?m?s. ??ds iedal?jums? bez ?aub?m? ir nosac?ts ? soci?li psiholo?iskais skolot?ju kopuma (un katra skolot?ju kolekt?va) raksturojums b?s atkar?gs ar? no statistisk?s dabas iez?m?m. At??ir?gs mikroklimats veidosies skolot?ju kolekt?vos? kur nospiedo?? p?rsvar? ir skolot?ji ar lielu darba pieredzi un? piem?ram? jaunizveidot? skol?? kur?? k? liecina prakse? pirmajos gados skolt?ju kolekt?vs p?rsvar? nokomp1ekt?jas no gados jauniem skolot?j iem. T?pat ar? skolot?ju sadal?jums pa dzimumiem ? (feminiz?cijas pak?pe) neap?aub?mi atst?s savu ietekmi (sk.apak?noda?u 1.3.4.). Jaut?jums par skolot?ju ?imenes st?vok?a ietekmi uz vi?u attiec?bu sist?mu ar skol?niem? kol??iem un ar pedago?isko procesu? kas ar? ir loti b?tiski? kopum? Latvij? p?t?ts maz. Nav ar? statistisk?s inform?cijas un l?dz arto ar? iesp?ju sal?dzin?t ne ar citu profesiju p?rst?vjiem? ne skolot?jiem cit?s valst?s? kur ??di p?t?jumi veikti. T?? apkopojot se?u gadu laik? ASV izdar?tos p?t?jumus gan pamatskol?s? gan vidusskol?s? konstot?ts? ka prec?ta skolot?ja "iztur??an?s pret darbu un orient?cija uz b?rnu tiek. augst?k nov?rt?ta"(110 . 1494 ) k? neprec?to. Pie l?dz?ga viedok?a non?k, ar? U.?t?la? p?tot prec?tu un neprec?tu skolot?ju attiec?bas ar saviem kol??iem. Neprec?ti, e skolot?ji vair?k, gaida no attiec?b?m ar darba biedriem? ta?u laika tr?kuma un noslogot?bas d?? ??s gaidas biezi. netiek apmierin?tas. Turpret? "?imen?s dz?vojo?ie skolot?ji, ir maz?k, atkar?gi no attiec?b?m ar kol??iem un t?d?? vi?u attiec?bas ir lab?kas? jo gaidu un pras?bu l?menis (Erwartungshaltung) nav tik augsts (123.228-229). Ari ?ie p?t?jumi v?lreiz ilustr? statistisko skolot?ju kopuma paz?mju cie?o saist?bu ar soci?li psiholo?iskas dabas iez?m?m un lielo ietekmi uz t?m. No skolot?ju kopumu raksturojo?aj?m soci?li psiholo?isk?s dabas iez?m?m akcent?sim tr?s? m?supr?t? b?tisk?k?s: - skolot?ju kopuma orient?ciju uz pedago?isko procesu un t? rezult?tiem? - skolot?ju attiec?bu sist?mu ar skol?niem? attieksmes pret skol?niem orient?ciju? - skolot?ju attiec?bu sist?mu sav? starp? skolas vid? un pret skolot?jiem kopum?. Bez tam atsevi??i b?tu apl?kojams Jaut?jums par skolot?ja attieksmi pret sevi. pa?u un ?is attieksmes ietekmi uz pedago?isko procesu un t? rezult?tiem. Ietekm?jot skolot?ju sast?vu kopum?? soci?las? ekonomiskas un politiskas dabas p?rv?rt?bas savu iespaidu atst?j ar? uz ??m soci?li psiholo?iskaj?m skolot?ju kopuma iez?m?m. Apl?kojot ?o iez?mju lomu pedago?iskaj? proces?? var?sim spriest par ?o soci?lo? ekonomisko un politisko nori?u valst? ietekmi uz pedago?isko procesu un t? rezult?tiem caur ?o procesu ietekmi uz skolot?ju kopuma soci?li psiholo?iskaj?m iez?m?m. Uzreiz j?uzsver ?o iez?mju cie?o savstarp?jo saist?bu - tikai t?dam skolot?jam? kas ir pozit?vi orient?ts uz pedago?isko procesu? kas apzin?s savas darb?bas noz?m?gumu var veidoties pozit?vas attiec?bas ar skol?niem? vai otr?di: iek??ji ar sevi un savu darb?bu neapmierin?tam skolot?jam rad?sies probl?mas attiec?b?s ar citiem skolot?jiem. Savuk?rt attiec?bas gan ar skol?niem? gan kol??iem atsauksies uz skolot?ja orient?ciju pret savu profesiju? uz attieksmi, pret. savu vietu pedago?iskaj? proces?. Tas v?lreiz nor?da uz nepiecie?am?bu nov?rt?t? k? main?s skolot?ju attieksme pret savu darb?bu un sev apk?rt?jiem? mainoties soci?li politiskai situ?cijai valst?. 2.2. Iesp?jas nov?rt?t skolot?ju attieksmes izmain?s pret savu darb?bu? pret skol?niem un vienam pret otru Eialst.oti.es uz ilgsto?u pedago?isko nov?rojumu pamata? tika izveidota anketa un skolot?ju kolekt?vos veiktas atk?rtotas anket??anas. P?t?jum? ieg?tie rezult?ti var at??irties no paties?s situ?cijas - respondenti sav?s atbild?s da?k?rt par?da to? k?di v?ni iedom?jas sevi esam? nevis to? k?di vi?i ir paties?b?. Ilggad?gai personisk? pieredze pedago?isk? darb? liek. man dom?t? ka skolot?jiem ?? tendence ir sp?c?g?k izteikta nek? skol?niem. T? k? p?t?juma kontekst? ?a j ? da?? b?tiskas ir ne tik. daudz rezult?tu kontr?t?s v?rt?bas? cik. procesa dinamika - izmainu virziens un straujums? tad uzskatu? ka ar atk?rtotas anket??anas pal?dz?bu? sal?dzinot? k? laika gait? main?s da??du atbil?u ?patsvars? varam nov?rt?t, ?aj? laik? notieko?o sabiedriski politisko procesu ietekmi uz skolot?ju kopumu. Atbilsto?i p?t?juma m?r?im tika sagatavota anketa ( sk . 14 . pie 11 kurnu ) . Vair?ki no ta j ? iek?autajiem Jaut?jumiem biia paredz?ti ne tik daudz konkr?t?s atbildes noskaidro?anai? cik. ar m?r?i? sal?dzin?t cik. vienotas skolot?ju kolekt?v? ir pras?bas pret skol?niem. K?. liecina prakse? ja kattrs no skolot?jiem mekl? iesp?jas izvirz?t skol?niem at??ir?gus noteikumus nek? vina. kol??i? tad kop?jais klimats gan skolot?ju kolekt?v?? gan vis? skol? kopum? nosac?ti v?rt?jams zem?k? nek? tad? ja pras?bas ir vienotas. ??di veidoti bija? piem?ram? 1.? 28.? 31. un 32 . i au t? j L?mi . Pavisam skolot?ji tika l?gti atbild?t uz 33 jaut?jumiem. Bija iesp?jams izv?l?ties k?du no dotaj?m atbild?m vai. ar? dot savu. Bez tam vajadz?ja ?si raksturot skol?nus un pabeigt teikumu? kas s?k?s ar v?rdiem: "Skol? var?tu str?d?t ar prieku? ja.,.", Devi?u gadu ilg? laika posm? trij?s skol?s ?? anketa tika pied?v?ta katr? tr?s reizes - 1987./88.? 1989./90. un 1995./96. m?c?bu gados. Vien? no skol?m visu ?o laiku direktors nebija main?jies? vien? skolas direktors bi?a main?jies divas? vien? - ?etras reizes. Div?s skol?s m?c?bas notika vien? pl?sm?? vien? skol? - div?s pl?sm?s. Vis?s skol?s p?t?juma laik? skolot?ju kontingents nomain?j?s apm?ram par 40 procentiem? kas atbilst vid?jiem r?d?t?jiem Latvij ?. Tas? ka viena un t? pati anketa pamat? vienai un tai pa?ai auditorijai tika dota atk?rtoti ar laika interv?liem? kas ir pietieko?i lieli? lai respondents b?tiski neietekm?tos no pa?a iepriek??j? reiz? dotaj?m atbild?m? ?auj spriest par izmai??m? kas notiku?as skolot?ju attieksm? pret sevi? saviem skol?niem? saviem kol??iem un savu darb?bu kopum?? ?auj apl?kot ?? procesa dinamiku politisku un soci?li ekonomisku p?rmai?u posm?? k?ds bija asto?desmito gadu beig?s? devi?desmito gadu s?kum?. Izdarot pie??mumu? kas skolot?ji? kas paral?li darbam skol? tom?r atrod laiku studiju turpin??anai ma?istrat?r?? ir m?su skolot?ju kopuma kvalitat?v?k? dala un t?d?? var b?t izmantojama par sava veida etalonu? analiz?jot. min?to procesu dinamiku? l?dzu 1995./96.m?c?bu gada beig?s aizpild?t ?o anketu ar? LU Pedago?ijas un psiholo?ijas katedras pedago?ijas ma?istrantu grupai. Kopum? tika izanaliz?tas 266 anketas. Anal?zes rezult?ti doti 15. pielikum? un atspogu?oti. 7 grafikos. Ja starp 1987.gada un 1989.gada rezult?tiem b?tisku at??ir?bu nav? tad 1995. gada rezult?ti ?auj spriest par virkni, p?rmain?m? kas notiku?as skolot?ju attieksm? pret. savu darb?bu? skol?niem un kol??iem devi?desmito gadu s?kum?. Tas apstiprina darba s?kum? izteikto t?zi par pedago?isk? procesa atkar?bu no soci?li politiskaj?m un ekonomiskaj?m p?rmain?m sabiedr?b?. Turpm?k. apl?kosim ?os jaut?jumus tuv?k . 2.3. Skolot?ju kopuma orient?cija uz pedago?isko procesu un t? rezult?tiem Uztverot pedago?isko procesu k? mijiedarb?bas procesu starp skol?niem un skolot?jiem? ?emot v?r? objekt?vi noteikto skolot?ju vado?o lomu taj?? ir skaidra skolot?ja v?rt?borient?cijas liel? loma v?lamo rezult?tu sasnieg?an? pedago?isk? proces?. Sevi??i aktu?ls ?is jaut?jums k??st? sabiedr?bai un tai skait? ar? izgl?t?bas sist?mai demokratis?jotiesj kad pieaug skolot?jam iesp?jas pedago?iskaj? proces? ielikt vair?k no sevis? kad netiek no vina pras?ta stingra ideolo?iski politisku stereotipu iev?ro?ana. ??das? relat?vi liel?kas br?v?bas apst?k?os p?t?jums par izmain?m skolot?ju kopuma soci?li psiholo?iskaj? gaisotn? ir ?pa?i noz?m?gs? J O pieaugusi pa?as soci?li psiholo?isk?s gaisotnes loma. Pirm? no trim? m?supr?t? b?tisk?kaj?m skolot?ju kopumu raksturojo?aj?m iez?m?m ?aj? pl?ksn? - skolot?ju kopuma orient?cija uz pedago?isko procesu piemin?ta daudzu pedagogu darbos. V. Karre 1 1 s nor?da uz t?s lomu? veidojoties attiec?b?m ar skol?niem t.i. "darba klimatam" ( "Arbeit.sk 1 ima" ) skol?. Par svar?g?kajiem ?eit min?ti tr?s faktori: -? skolot?ja attieksme pret skol?nu? - skol?na reakcija uz skolot?ja iztur??anos? - skolot?ja attieksme pret sevi un saviem uzdevumiem.(79.55) Tiek uzsv?rta ar? skolot?ja pozit?vas orient?cijas loma un saist?ba ar citiem faktoriem:"Pozit?va un stabila skolot?ja orent?ciJa? attieksme("Einste11ung") pret sevi un saviem profesion?lajiem uzdevumiem ir priek?noteikums emocion?lai dro??bai un nosv?rt?bai? kas savuk?rt. ir sasaist?ta ar atkl?tu un draudz?gu orient?ciju pret l?dzcilv?kiem? Jo sevi??i pret. skol?niem. " (79. 55) Apl?kojot jaut?jumu par skolot?ja m?rk.or ien t?ci j u un savas profesijas lomas defin??anu "mik. rosociolo?isk? l?men?"? H.Glocls nor?da uz ??s orient?cijas atkar?bu no maKrosociolo?isk? l?me?a? tas sabiedr?b? kopum? pie?emtaj?m norm?m un m?rknost?dn?m gan attiec?b? pret skolot?ju? vi?a darb?bu un darb?bas rezult?tiem? gan sabiedr?bas att?st?bu kopum? (8?. .1.6) . T?tad ?eit iet runa par soci?li?politisko procesu ietekmi uz skolot?ja v?rti borient?ci.j as sist?mu un vi?a attieksmi. pre?t pedago?isko procesu? kas? savuk?rt? ietekm? pedago?isk? procesa rezult?tu. K? skolot?ju kopumu raksturojo?s soci?li psiholo?iskas dabas faktors skolot?ja orient?cija uz pedago?isko procesu un t? rezult?tu ir saist?ta ar? ar apl?kotajiem "statistiskajiem faktoriem". T? v. Korrel ls nor?da uz to? ka skolot?ja, orient?cija uz sevi un savu vietu pedago?iskaj?, proces?. "savuk?rt b?tiski ir atkar?ga no vi?a izg1?t?bas"(79 . 5?) . Atsevi??a skolot?ja un skolot?ju kopuma orent?ciJu uz pedago?isko procesu. no da??diem aspektiem analiz?ju?i ar? G. Pauze un ?.F'eters? nor?dot.? ka priek?tats P?r labu skolot?ju sast?vu saist?ms vidi? kur? vi?i str?d? (iii.85). P?t?jumi par skolot?ju kolekt?vu? gan ne tik pla?i k? par skol?nu kolekt?vu? veikti ar? daudzu biju??s PSRS pedagogu. darbos? galvenok?rt balstoties uz A.Makarenko atzin?m. Saska?? ar t?m p?c L.Novikovas? A.Ku.rak.ina un A.Mudrika dom?m "pedagogu kolekt?vam k? audzin??anas subjektam j?atbilst ne vien sabiedr?bas izvirz?tajiem uzdevumiem? bet ar? audzin??anas objektam? uz kuru v?rsta audzino?? darb?ba" (36.21). Par kop?ju orien t.?t? bu soci?li svar?gu m?r?u sasnieg?anai k? par skolot?ju kolekt?vam nepiecie?amu ?pa??bu? no da??diem aspektiem run? N.A?ikeJeva? J. Ar?is? E.Gri?ins? A.Kagans? A . Karakovsk is > A.M.ilta? V. Suhom?inskis? R.?akurovs un citi pedagogi, un psihologi. . T?tad politiskas un soci?las dabas faktori atst?j savu ietekmi uz skolot?ja v?rtiborient?cijas sist?mu? uz pedago?isk? procesa un t? rezult?tu vietu un lomu tai?. ?? ietekme ir gan tie?a? nosakot izgl?t?bas sist?mas uzdevumus Jaun?s paaudzes audzin??an?? gan pak?rtota? ietekm?jot skolot?ju kopuma veido?anos? t.i.? kuri cilv?ki. non?k izgl?t?bas sist?m?? un ietekm?jot ?o cilv?ku uzskatu sist?mu. Soci?li politiskas un ekonomiskas dabas p?rmainu rezult?t? main?s ?o arijo faktoru ietekme? un tas neizb?gami izraisa izmain?s skolot?ju attieksm? pret saviem uzdevumiem? pret. sevi? pret savu vietu izgl?t?bas sist?m? un sabiedr?bas att?st?b? kopum?. ??s izmai?as atst?s savu. ietekmi uz pedago?isko procesu? kur skolot?js "kontaktos ar skol?nu caur instit?ciju, noteikto monopola st?vokli komunik?cij?? viedok?u veido?an? un nov?rt??an? savu profesion?lo identit?ti, izmanto nosprausto m?r?u sasnieg?anai "(11.1 . 79 ) . Lai var?tu nov?rt?t k? apl?kotaj? laika posm? main?s skolot?ju attieksme pret savu pedago?isko darb?bu? no aptaujas lap? dotaJiem jaut?jumiem ir lietder?gi analiz?t a t. b i 1 des u z ?ad i em : - vai cen?aties iepaz?ties ar Jaun?ko sav? m?c?bu priek?met?? (2.jaut.)? - vai uzskat?t? ka visi. ieraksti klases ?urn?l? j?izdara r?p?gi? (4.)? - ko uzskat?t par sava pedago?isk? darba galveno m?r?i? (20.)t - vai labpr?t, braucat uz kursiem? zinot? ka tie b?s interesanti? bet iekr?t, atva?in?juma laik?? (23.)? - k?da satura sarun?m skolot?ju istab? dodat priek?roku? (25. ) ? - k?ds bija J?su noska?ojums br?vlaika p?d?j? dien?? zinot? ka n?ko?aj? dien? j?n?k, uz skolu? (29.)? - vai uzreiz p?c stund?m cen?aties aiziet no skolas? (30.). Ar jaut?jumiem par skolot?ja attieksmi pret pedago?isko procesu cie?i ir saist?ta skolot?ja attieksme pret sevi ?aj? pedago?iskaj? proces? - skolot?ja pa?nov?rt?jums. Anket??anas laik? respondenti tika l?gti izdar?t ar? to? atbildot uz jaut?jumiem: - vai jums gad?s t?? ka "nolai?as rokas" un neko vairs negribas dar11? (6. ) - vai uzskat?t? ka Jums ir pa sp?kam ar Jums k? pret skolot?ju izvirz?taj?m pras?b?m? (2i.). Apkopojot atbildes un sal?dzinot da??dos gados ieg?tos rezult?tus? liel?kai? da?? gad?jumu biia v?rojamas l?dz?gas? p?c sava. rakstura pozit?vas p?rmain?s. Kopum? tas liek. dom?t Par likumsakar?bu? ka. demokratiz?joties sabiedr?bai? nostiprin?s skolot?ju kopuma orient?cija uz pedago?isko procesu un t? rezult?tiem. J?tami ir augusi skolot?ju interese par jaun?ko sav? m?c?bu priek?met?. Ja 1987./88.m?c?bu gad? 67.-7% aptauj?to skolot?ju nor?da- ka cen?as ar to iepaz?ties? tad 1995./96.m?cibu gad? - jau 81-3%. To- ka. atbildes uz ?o Jaut?jumu var?tu b?t izmantojamas par sava veida krit?riju? liecina LU Pedago?ijas un psiholo?ijas ma?istrantu sniegt?s atbildes. K? tam lo?iski ar? vajadz?tu b?t? ?eit pozit?vo atbil?u ?patsvars bija v?l liel?ks -- 93 ? 3% no vis?m ma?istrantu atbild?m (sk.att?lu 110. ipp.). To? ka ir pieaugusi skolot?ju interese par jaun?ko sav? priek?met? un pedago?ij? visp?r? par savu pa?izgl?t?bu? apstiprina ari atbildes uz 23. j aut? j urnu par t?l?k.izgl ?t?bas kursu? kas iekr?t atva?in?juma laik?? apmekl??anu. K? liecina att?ls 1.11. lappus?? apl?kotaj? laika posm? ir tr?s reizes sarucis to skolot?ju? kas atva?in?juma laik? neapmekl?tu ??dus kursus? ?patsvars. Min?tie rezult?ti? m?supr?t? apstiprina izteikto hipot?zi, par to? ka p?rmai?as sabiedriski. politiskaj? un ekonomiskaj? situ?cij? valst? ietekm? procesus izgl?t?bas sist?m?. Tas? ka skolot?jiem vi?u darb?b? tiek dota liel?ka patst?v?ba? tas? ka liel?ka patst?v?ba ir ar? skol?nu vec?kiem izv?loties skolu un t?tad ar? skolot?jus? noved pie t?? ka aizvien liel?k? da?? skolot?ju izj?t. nepiecie?am?bu p?c nep?rtrauktas izgl?to?an?s. Tam n?kotn?- savuk?rt? b?tu j?atst?j pozit?va Atbil?u uz jaut?jumu "Vai cen?aties iepaz?ties ar jaun?ko sava m?c?bu priek?met??" sadal?jums da??dos gados Atbil?u uz jaut?jumu "Vai labpr?t braucat uz kursiem, zinot, ka tie bus interesanti, bet iekr?t atva?in?juma laik??" sadal?jums da??dos gados 100 1987.g I989.g I995.g ma?istranti ietekme gan uz attiec?b?m ar skol?niem - t?ds skolot?js? kur? pats nep?rtraukti m?c?s? neap?aub?mi b?s interesant?ks skol?niem un lab?k sapratis ar? vi?us -? gan uz pedago?isk? procesa rezult?tiem k? t?diem. Par sabiedriski politisk?s situ?cijas izmai?u ietekmi uz skolot?jiem liecina ar? atbildes uz 25.jaut?jumu par sarunu skolot?ju istab? saturu. K? redzam no 15.pielikuma* ?eit nenotiek vienm?r?gas izmai?as. Piem?ram? sabiedriski, politiskajiem jaut?jumiem visvair?k v?r?bas velt?ts taj? laika posm?? kad politisk? situ?cija bija valst? bija vissasp?l?t?k? - .1989. gad?. ?a j ? gad? sabiedriski politisko Jaut?jumu ?patsvars skolot?ju sarun?s bijis 1?7 reizes liel?ks k? divus gadus pirms tam un apm?ram pusotru reizi liel?ks? k? tas ir ?obr?d, ??ds? lo?isks? rezult?ts ?auj spriest par izv?l?t?s metodikas? t.i. atk?rtotas anket??anas? atbilst?bu p?t?jumam izvirz?tajiem m?rk-iem. Cer?to rezult?tu nesniedza atbildes uz 20.jaut?jurnu? kas? ac?mredzot? J?uzskata par neveiksm?gi formul?tu. Skolot?ju viedokli attiec?b? uz savas darb?bas m?r?iem devi?u gadu laika b?tiski. nav main?ju?ies. Iev?r?bu ?eit pelna tikai b?tisk?s at??ir?bas viedok?os starp skolot?ju auditoriju kopum?, un tiem skolot?jiem? kas turpina izgl?t?bu ma?istrat?r?. F'?d?iie daudz liel?ku uzsvaru liek uz vispus?gu jaunie?u audzin??anu? maz?k. v?r?bas veltot, konkr?t?m akad?misk?m zin??an?m. Atsevi??? p?t?jum? b?tu iesp?jams noskaidrot? cik liela loma ?eit. atbilsto?ai atlasei - tika anket?ti tie? kas orient?ti uz savas izgl?t?bas turpin??anu ?> cik liela ir m?c?bu procesa ma?istrat?r? ietekme. Manupr?t? vislab?k p?rmain?s skolot?ju attieksm? pret savu pedago?isko darb?bu raksturo atbildes uz 29.jaut?jumu par skolot?ja noska?ojumu? m?c?bu gadu uzs?kot. Ja 1987./88. m?c?bu gada k? priec?gu un mundru to raksturoja 23 ? 77. ? bet k? sliktu 24t7% skolot?ju? tad 1995./96. m?c?bu gad? atbilsto?i 31?3% un 15?0% skolot?ju (sk.att?lu 114.lappus?). J?atz?m?? ka ma?istrantiem ?? attiec?ba ir v?l izteikt?ka. Tas liecina? ka Latvij? asto?desmito gadu beig?s? devi?desmito gadu pirmaj? pus? notiku??s demokr?tiska raksturu p?rmai?as? neskatoties vis?m saimnieciskaj?m un ekonomiskaj?m probl?m?m? tom?r ir main?ju?as skolot?ju attieksmi pret savu darb?bu pozit?v? virzien?. Tas? m?supr?t? ir .j?apl?ko kontekst? ar pedago?isk?s darb?bas k? rado?as darb?bas b?t?bu,. Vienpartej isk? un ideolo?iz?t? vid? skolot?ja rado?? darb?ba tika b?tiski ierobe?ota? un tas atst?ja j?tamu ietekmi uz skolot?ja attieksmi pret to. Sabiedr?bai demokratiz?joties un tas neap?aub?mi ir uzl?kojams par pozit?vu procesu? demokratiz?jas ar? izgl?t?bas sist?ma? dodot taj? skolot?jam liel?ku br?v?bu un liel?kas pa?izteik?an?s un pa?apliecin??an?s iesp?jas. To? ka ?aj?? neb?t ne vienk?r?aj? situ?cij?? skolot?ji kopum? k??st ener?isk?ki? r?c?bsp?j?g?ki? pozit?v?k pret savu darb?bu pedago?ij? noska?oti un p?rliecin?t?ki par to? apliecina ar? atbildes uz Jaut?jumiem? kas saist?ti. ar skolot?ja pa?nov?rt?jumu. Gandr?z divk?r?ojusies devi?u gadu Atbil?u uz jaut?jumu "K?ds bija J?su noska?ojums br?vlaika pcdcja diena, zinot, ka n?ko?aj? dien? j?n?k uz skolu?" sadal?jums da??dos gados B priec?gs, mundrs ? ikdieni??s ? neatceros ? slikts ? cita atbilde 1987.g I 989 . g I 995 . g ma?istranti laik? ir t? skolot?ju dala? kas uz Jaut?jumu:"Vai uzskat?t? ka Jums ir pa sp?kam tikt gal? ar Jums k? pret skolot?ju izvirz?t?m pras?b?m?" atbild pozit?vi (no 28*0% l?dz 47?5%). Vien?gi p?d?j? anket??anas reiz? 1995./96.m?c?bu gad? neviens no respondentien neatbild?ja uz ?o Jaut?jumu viennoz?m?gi negat?vi. Par skolot?ju noska?ojuma mai?u pozit?v? virzien? liecina ar? atbil?u ?patsvara izmai?u dinamika 6.Jaut?jum? par to? vai bie?i skolot?jam "nolai?as rokas" un nek? negribas dar?t. ?eit j?tami samazin?s "j?" atbil?u skaits (no 50?5% l?dz 38?8%) Un pieaug "reti" atbil?u skaits (no .17? 2% l?dz 26?3%). ??s atbildes liecina? ka respondentu vid? 1987./88. m?c?bu gad? vair?k k? pus? gad?jumu vald?ja pesimisms? kas nevar?ja neatst?t savu ietekmi ne uz visu pedago?isk? procesa gaitu? ne uz t? rezult?tiem. P?rmai?as nenorit strauji? ta?u to? neskatoties uz da??d?m politisk?m un ekonomisk?m sv?rst?b?m? nep?rtrauktais raksturs dod mums iesp?iu ar? situ?ciju n?kotn? prognoz?t ar piesardz?gu? bet tom?r optimismu. Pak?peniski pieaug skolot?ju p?rliec?ba par saviem sp?kiem? un tam n?kotn? b?s sava ietekme k? pozit?va mikroklimata veido?an? skolot?ju kolekt?v?? t? ar? pozit?vi orient?tu attiec?bu veido?an? ar skol?niem? kas? savuk?rt? pozit?vi ietekm?s visu pedago?isko procesu skol? kopum?. 2.4. Skolot?ju attieksme pret skol?niem ka pedago?isko procesu ietekm?jo?s faktors Jaut?jums par skolot?ju un skol?nu attiec?b?m da??du valstu un laika posmu pedago?ij? ir viens no vispla??k, apl?kotajiem? t?d?? ?eit? nepretend?jot uz vispus?gu probl?mas anal?zi? galveno v?r?bu piev?rs?sim tikai mums interes?jo?ajam skol?nu un skolot?ju attiec?bu aspektam? t.i. k? skolot?ja attieksme pret skol?niem ietekm? pedago?isko procesu? no k?diem ?r?jiem faktoriem ?? attieksme pret skol?niem ir atkar?ga? k? ?? attieksme main?s? mainoties ?r?jiem faktoriem? m?su gad?jum? sabiedriski politiskai. un ekonomiskai situ?cijai valst?. Apl?kojot pedago?isko procesu k? mijiedarb?bu starp skolot?jiem un skol?niem? attiec?bas skolot?ju un skol?nu starp? ir J?uztver gan k? ?? procesa oblig?ts priek?nosac?jums un viens no ?o procesu visb?tisk?k ietekm?jo?ajiem faktoriem? gan k? ?? procesa rezult?ts ? mijiedarb?bas gait? main?s ?o attieksmju sist?ma? pie kam ?o attieksmju mainas veids un virziens ir atkar?gs no pa?as mijiedarb?bas? respekt?vi pedago?isk? procesa, ?is cie?ais skolot?ju ? skol?nu attiec?bu kopsakars ar pedago?isko procesu nosaka ?o attiec?bu lielo ietekmi uz pedago?isk? procesa rezul t.?tu . Pedago?iskaj? literat?r? ?is jaut?jums p?t?ts? lietojot ar? "soci?l?s interakcijas" j?dzienu- to formul?jot k? "attiec?bas starp person?m- kur vienas iztur??an?s ir stimuls otras uzved?bai"(111.101). Uz attiec?bu skol?nu un skolot?ju starpa lielo lomu nor?d?jis ar? A.Petcelts Jau piecdesmito gadu s?kum?:"Var bez p?rsp?l?juma teikt- ka m?c?bu v?rt?bu nosaka skol?nu-sko1 ot?ju-dia 1 oga kvalit?te"(113.37)s "ja skol? ??ds labs gars ir visus skol?nus un visus skolot?jus p?r??mis-...- tad celsies ??da skola tieksm? p?c zin??an?m un sav? izaugsm? no stundas uz stundu- no gada uz gadu"(113.42). A.Side1kovskis raksturo atiec?bu sist?mu skol?nu un skolot?ju starp? k? "specifiskas sabiedrisk?s atiec?bas- kas rodas kop?j? pedago?isk? darb? starp atsevi??iem cilv?kiem vai cilv?kiem un kolekt?viem- kur?s puses ie?em audzin?t?ju un audzin?mo lomas"(57.137). ??da pieja no vienas puses nor?da, uz cie?o sakar?bu starp attiec?bu sist?mu skol?nu? skolot?ju starp? un sabiedr?b? kopum?- no otras puses sl?pj sev? pieeju skol?nam k? audzin??anas objektam- t?dej?di atspogu?ojot septi?desmito gadu s?kum? PSRS pedago?ij? valdo?o pieeju ?iem jaut?jumiem. D.V?l.s? analiz?jot skol?nu un skolot?ju konfliktus- k? vienu no c?lo?iem min skolot?ja negat?vo attieksmi pret skol?niem- kas- savuk?rt- ir saist?ta ar pedago?isk?s prakses tr?kumu un pedago?isk?s teorijas nezin??anu (127.62). Tas apstiprina m?su t?zi par skolot?ju kopuma soci?li psiholo?isko iez?mju atkar?bu no t? "statistiskajiem parametriem". Zinot ?o parametru atkar?bu no soci?li ekonomiskajiem apst?k?iem katr? konkr?t? valst?? varam run?t par skol?nu - skolot?ju savstarp?jo attiec?bu sist?mas atkar?bu no soci?li ekonomiskajiem apst?k?iem ?rpus izgl?t?bas sist?mas un par to? ka ?o apst?k?u mai?as rezult?t? main?s ar? attiec?bas starp skol?niem un skolot?jiem. Nepiecie?am?bu p?c skolot?ju soci?li pedago?isk?s kvalifik?cijas skolot?ja - skol?na attiec?bu veido?an? uzsver ar? J.Mak.seiners (106.142). H.J.Ip1ings? analiz?jot skol?nu un skolot?ju attiec?bas? nor?da uz skolot?ja lomu taj?s? ?emot v?r? skolot?ja lab?ku argument.?t?bu un noz?m?g?kus mot?vus? un atz?m? attiec?bu cie?o saist?bu ar darb?bu:" ...attiec?bu j?dziens t? pla??k? noz?m? ir dialogs? kas aicina uz dom??anu, un apel? pie iesp?jamas "sapr?t?bas" (93.18) . G.F'auze? balstoties uz ASV izdar?tajiem p?t?jumiem? nor?da uz skolot?ju - skol?nu attiec?bu emocion?l?s stabilit?tes atkar?bu no skolot?ju dzimuma. Skolot?jas str?d? ar liel?ku atbild?bas sajutu? bet emocion?l? stabilit?te augst?ka ir skolot?jiem (110.1494). Ar? tas apstiprina jau .izteikto atzi?u (85.lpp.) par nepiecie?am?bu p?c skolot?ju dzimuma zi?? sabalans?ta skolot?ju kopuma? lai pedago?iskais process norit?tu pietieko?i efekt?vi. B?tiski. ir ar? citi G.Pauzes izdar?tie secin?jumi. Skaitliski liel?s skol?s? analiz?jot skolot?ja - skol?nu attiec?bas? skolot?js sa?em augst?ku v?rt?jumu "draudz?ga un organiz?ta m?c?bu procesa veido?an?"? ir "emocion?li stabil?ks k? skaitliski maz?s skol?s. Tika fiks?tas ari skolas atra?an?s vietas soci?li ekonomisk? l?me?a? t?tad tipiska "ar?j? faktora" ietekme uz skolot?ju attiec?b?m ar skol?niem. Viet?s? kur ekonomiskais st?voklis ir loti slikts vai loti labs.? ??s attiec?bas ' bija draudz?g?s? demokr?tisk?kas un lab?k organiz?tas nek? "vidusm?ra" apdz?votaj?s viet?s. (110.1494) Skolot?ju attieksmes pret skol?niem neatraujam?bu no pedago?isk? procesa kopum? pasv?tro H, Peti 1 1 ons.? nor?dot? ka l?mums? k?du skol?ns gatavojas pie?emt attiec?b? uz savu turpm?ko r?c?bu pedago?iskaj? proces?? ir liel? m?r? atkar?gs no gai.d?im?s skolot?ja atbildes reakcijas p?c skol?na r?c?bas. (112.69-71) Savuk?rt N.De??ikova? apl?kojot skol?nu un skolot?ju kolekt?vu savstarp?j?s iedarb?bas aspektus nor?da, uz skol?nu kolekt?va rad?to ietekmi skolot?ju kolekt?v?? t?dej?di apstiprinot skol?nu - skolot?ju savstarp?jo attiec?bu lielo noz?mi pedago?iskaj? proces?: "skol?nu kolekt?vs rada J?tamu iedarb?bu uz pedagogu kolekt?vu?- uz attiec?bu raksturu starp skolot?jiem un? protams? skolot?jiem un skol?niem. Skol?nu kolekt?vs neizb?gami ietekm? ar? pedago?isk? procesa vad?bu un audzin??anas meto?u izv?l i?"(48.57) Skolot?ja attiec?bas ar skol?niem no da??diem viedok?iem p?t?ju?i ar? S.Hoze? H.J.Kerns? R.E.Kirstens? V.Korrells? J . K'ob 1 i. t. cs ? J.Muratovs? L.Novikova? M.Semikins? R.?akurovs u.c.pedago?i. No m?su viedok?a b?tiska ir atzi?a par 60-7/0 gados notiku?o soci?lo un ekonomisko apst?k?u p?rmai?u izrais?taj?m izmai??m skol?nu un skolot?ju attiec?b?s.- uz ko nor?da K.Hani?a:" Ekonomisk? att?st?ba un soci?lo strukt?ru izmain?s ir rad?ju?as konfliktu un pretrunu p?rpiln?bu. 3?s pretrunas vispirms par?d?s skol?; ?pa?i skaidri vi?as par?d?s tie?i attiec?b?s starp augo?ajiem un pieaugu?ajiem? t?tad starp tiem- kas m?ca un tiem- kas m?c?s" (87.100) . J??em v?r?- ka iet runa par V?ciju 60.-70. gados- soci?li politisk?s un ekonomisk?s p?rmai?as tur nebija tik radik?las- k?. tas ir Latvij? 1980.? to gadu beig?s 90.-to gadu s?kum?. T?tad ?o p?rmai?u ietekme skolot?ju - skol?nu attiec?b?m pie mums b?s liel?ka- un l?dz ar j?tam?ka b?s ietekme uz pedago?isko procesu un t? rezult?tiem. Ar? Latvij? no da??diem aspektiem ir p?t?ta skol?nu - skolot?ju atiec?bu veido?an?s sist?ma. Analiz?jot konfliktsitu?cijas skol?nu un skolot?ju starp? un ?o situ?ciju ra?an?s c?lo?us- E.K?aveniece nor?da uz to? ka p?c skolot?ju ieskata liel?k? da?a- bet p?c skol?nu ieskata apm?ram puse no vis?m konf1 iksitu?cij?m veidojas stund?s saist?b? ar m?c?bu darbu un t? nov?rt??anu (27.18). Nanupr?t- ?oti b?tiska ir izteikt? atzi?a par to- ka skol?nam vienm?r ir J?j?t, skolot?ja labv?l?ga attieksme pret sevi- ka skolot?jam j?veido attiec?bas ar skol?niem uz b?zes- kas sast?v no principi?la pras?guma un paciet?bas. "Tr?kstot skolot?j?, ??du ?pa??bu un prasmju? tas negat?vi atsaucas uz t?l?kaj?m attiec?b?m starp skol?niem un skolot?jiem- b?tiski ierobe?ojot audzin??anas iesp?jas- un grauj skolot?ja autorit?ti . " (27.1,9) Skol?nu un skolot?ju attiec?bu ietekme uz pedago?isko procesu un ?o attiec?bu veido?an?s meh?nismi pedago?ijas proces? Latvijas pedago?ijas zin?tnieku darbos ar? m?su apl?koj ama j ? la.ik.ax period? ie??mis redzamu vietu. A.?pona un I.Maslo apl?ko uztic??an?s; audzino??s attiec?bas skol?nu un skolot?ju starp? k? nepiecie?amu priek?nosac?jumu- lai realiz?tos kvalitat?vs pedago?iskais process skol?s- nor?dot- ka eso?? "administrat?vi - pav?lo?? skolas p?rvaldes sist?ma" ir pretrun? ar pedago?ijas procesa lo?iku. "Attiec?bu sist?ma- kas "nospieda" person?bu- audzin?ja disciplin?tus- bezierunu izpild?t?jus- j?nomaina ar cilv?cisk?m mijattiecib?m- kur?m j?b?t visur - attiec?b?s starp skol?niem- starp skolot?jiem un skol?niem- starp skolot?jiem- starp skolu un t?s apk?rtni-..."(41.21) . Ar? no ??da viedok?a ir interesanta skol?nu - skolot?ju attiec?bu anal?ze.- kas- k? jau min?ts- tika izdar?ta ar atk?rtotas anket??anas metodi devi?u gadu ilg? laika posm?. Saj? gad?jum? gan j?nor?da uz veikt? p?t?juma zin?mu vienpus?bu - netiek analiz?ts skol?nu viedoklis un ?? viedok?a izmai?as. Tom?r ?eit j??em v?r? skol?nu un skolot?ju mijiedarb?bas procesa un mij attiec?bu starp tiem dialektisk? vien?ba. Mijattiec?bu sist?ma gan nosaka mijiedarb?bas procesa raksturu- gan ir ?? procesa rezult?ts. Mainoties skol?nu un skolot?ju mijiedarb?bas procesa raksturam.- piem?ram- k??stot tam labv?l?g?kam- vair?k uz savstarp?ju cienu balst?tam? pozit?v? virzien? main?sies t? ietekme uz skol?nu un skolot?ju attiec?bu sist?mu gan no skol?nu? gan skolot?ju puses. Savuk?rt? ja kaut viens no mijiedarb?bas subjektiem k?du iemeslu d?? b?s ieguvis negat?vu orient?ciju? tas neizb?gami. atsauksies uz pasu mijiedarb?bas procesu un kopum? pasliktin?s attiec?bu sist?mu k? starp skol?nu un skolot?ju kolekt?viem? t? ar? to iek?ien?. T?dej?di. konstat?jot pozit?vas p?rmai??s kaut viena no mijiedarb?bas subjektiem attieksm? pret. otru? varam spriest par atbilsto?a rakstura izmai??m vis? pedago?iskaj? proces? k? mijiedarb?bas proces? starp skol?nu un skolot?ju ko1ekt?viem. Lai noskaidrotu? k?du savstarp?jo attiec?bu gaisotn? risin?s mijiedarb?bas process starp skol?niem un skolot?jiem? anket? skolot?ji. tika l?gti da?os v?rdos raksturot m?sdienu skol?nus un atbild?t uz Jaut?jumu par to? vai skolot?jam ir j?atvainojas klasei vai skol?nam savas k??d??an?s gad?jum? (12.). Bez tam zin?mus secin?jumus var izdar?t ar? no atbild?m uz Jaut?jumiem? kas anketu izstr?d?jot? bija paredz?ti? lai var?tu spriest, par pras?bu pret skol?niem vienot?bas pak?pi skolot?ju kolekt?v?. Tie ir jaut?jumi par to? vai dr?kst skriet pa skolas gaite?iem ( 1 . ) ? par sm????anu skol? (28.)? par atz?mju "labo?anu" ceturk??a beig?s (31.)un par to? vai p?c pusdien?m ?damz?le J?atst?j visiem reiz? (32.). Analiz?jot atbildes uz ?o jaut?jumu grupu? redzams? ka pamatpras?b?m nepazeminoties? skol?niem tiek dota liel?ka br?v?ba un l?dz ar to pras?ta liel?ka patst?v?ba. Gandr?z par tre?da?u samazin?jies to skolot?ju skaits? kas viennoz?m?gi uzskata- ka skol?ni nedr?kst skriet pa skolas gaite?iem (no 46?2% l?dz 32-5%). Skolot?ju - ma?istrantu vid? ?adi dom? tikai 20 procenti no aptauj?tajiem. Diem??l vienaldz?g?ka ir k?uvusi skolot?ju attieksme pret sm???jo?iem skol?niem. ?etrk?r?ojies ir to skolot?ju skaits- kas nepazemin?tu savas klases "sm???t?jiem" uzved?bas atz?mi pat tad? ja zin?tu? ka vi?a kol??i ??di r?kojas (no 11 ?>&"/. l?dz 45-0%). Skolot?ju? kas uz ?o jaut?jumu dod viennoz?m?gi pozit?vu atbildi.? skaits devi?u gadu laik? ir sarucis no 53?8 l?dz 25?0 procentiem. Radik?li ir main?jusies attieksme pret discipl?nu ?damz?l? ? stingru pras?bu piekrit?ju ?patsvars ?eit samazin?jies vair?k k? piecas reizes? tikpat strauji pieaugot pret?ja viedok?a paud?ju ?patsvaram. Interesanti ir ar? tas? ka praktiski visos apl?kotajos gad?jumos skolot?ju vairuma viedoklis ir main?jies skolot?ju - ma?istrantu viedok?a virzien?. To ilustr? ar? att?ls 124.lappus? par skolot?ju attieksmes pret stingras discipl?nas iev?ro?anu ?damz?l? izmai??m. Cit?da ir situ?cija attiec?b? uz atz?mju "labo?anu" ceturk??a beig?s. Skolot?ju? kas ??du par?d?bu akcept?? skaita nepieaug?ana? liecina par to? ka pras?bas pret skol?nu zin??anu kvalit?ti netiek. pazemin?tas. T?dej?di apl?kotie piem?ra liecina? ka skolas dz?ve k??st maz?k "kazarmjnieciska"? pras?bu pret skol?nu smaguma punktam Atbil?u uz jaut?jumu "Ja da?a klases skol?nu pa?dusi ?tr?k, vaiedamz?lc tik un t? j?atst?j visiem reiz??" sadal?jums da??dos gados novirzoties m?c?bu procesa un t? rezult?tu virzien?. Tas dod savu ieguld?jumu labv?l?g?kas mikrovides veido?an? skol?. Par procesa att?st?bas visp?r?j?m tendenc?m tie?i, ?ai virzien? liecina ar? skolot?ju viedok?a par skol?niem izmai?as m?su apl?kojamaj? laika period?. Uz anketas beig?s uzdoto jaut?jumu par to- k? skolot?ji da?os v?rdos raksturotu m?sdienu skol?nus sa?emt?s atbildes p?rsp?ja gaid?to. Skaidri iez?m?j?s pozit?vas p?rmai?as skol?nu un skolot?ju attiec?b?s m?su apl?kojam? laika period?. Rakstur?gi ir jau tas- ka 1987./88. m?c?bu gad? uz ?o jaut?jumu atbildes sniedza 67?7% respondentu? 1989./90. m?c?bu gad? 79?4% - bet. 1995./96. m?c?bu gad? 86?'57. no visiem aptauj?tajiem skolot?jiem. Analiz?jot skolot?ju dot?s atbildes? t?s tika sadal?tas tr?s da??s - pozit?vas? neitr?las un negat?vas. Ja no 1987./88.m?c?bu gad? skolot?ju dotajiem skol?nu v?rt?jumiem 58-7% uzskat?mi par negat?viem? tad 1995./96. m?c?bu gad? t?di bija 26-0%. Atbilsto?i main?jies ar? pozit?vo v?rt?jumu ?patsvars ? no 17-5% l?dz 3.1.-9%. Palielin?jies ar? neitr?lo v?rt?jumu ?patsvars (sk.att?lu 126.lappus?)? ??dus rezult?tus situ?cij?? kad ne skolot?ju materi?lais st?voklis? ne vi?u nodro?in?jums ar m?c?bu materi?liem nav uzlabojies? kad pie jau eso?aj?m ir par?d?ju??s virkne jaunas probl?mas? kad nav J?tama skolot?ja presti?a cel?an?s sabiedr?bas ac?s? var izskaidrot ar to pedago?isk? procesa atbr?vot?bu? kas par?d?s? atsakoties no ?? procesa ideolo?iz?ciias. Skolot?js ir ties?gs patst?v?g?k r?koties? vi?? ir br?vs no oblig?ti Atbil?u uz jaut?jumu "Ka Jus da?os v?rdos raksturotu m?sdienu skol?nus?" sadal?jums da??dos gados B raksturojums pozit?vs ? raksturojums neitr?ls ? raksturojums negaUvs v D CV 1987.g I 989 . g I995.g m a ? i s t r a n t i iev?rojamaj?m dogm?m? par kuru izpildi vi?? bija atbild?gs gan skolas administr?cijas? gan da??du inspektoru? gan skolas un rajona partijas organiz?ciju priek??. Skolot?js? kam n?c?s ar da??diem pa??mieniem spiest skol?nus iek?auties noteiktaj? ideolo?iskaj?, r?m?? skolot?js? kura karjera bija atkar?ga no t?? vai. skol?ni nespers k?du politiski nep?rdom?tu soli? skolot?js? no kura pras?ja realiz?t vienu un tikai vienu politisko koncepciju skol?? bie?i uztv?ra skol?nus k? kaut ko trauc?jo?u? kaut ko t?du? kas ir j?p?rveido vai j?izveido? t?tad t?du? kur? neatbilst v?lamajam. Tikai notiekot sabiedr?bas demokratiz?cijas procesam? situ?cija var main?ties. Latvij? ??da rakstura izmai?as norisin?j?s asto?desmito gadu beig?s? devi?desmito gadu s?kum?. K? liecina p?t?juma rezult?ti? min?t?s sabiedriski politisk?s p?rmai?as rad?ja priek?nosac?jumus pozit?v?m izmai??m skol?nu ? skolot?ju attiec?bu sist?m? un l?dz ar to pedago?isk? proces? kopum?. T?dej?di ar? no ??da viedok?a apstiprin?s t?ze par pedago?isk? procesa atkar?bu no sabiedriski politisk?s un ekonomisk?s situ?cijas izmai??m valst?. 2.5. Attiec?bu sist?ma skolot?ju starpa un tas ietekme uz pedago?isko procesu Jau pag?ju?ajos gadsimtos.? kad pieaugot nepiecie?am?bai p?c zin??an?m? att?st?j?s ar? izgl?t?bas sist?ma un skol? viena skolot?ja un? varb?t? v?l pal?ga viet? s?ka str?d?t, daudzi skolot?ji? aktu?ls k?uva Jaut?jums par attiec?b?m skolot?ju starp? un to ietekmi uz pedago?isko procesu. Vispirms tas bi. ja jaut?jums par savstarp?ji. saska?ot?m skolot?ju pras?b?m un vienotu pieeju pedago?iskajam procesam skol?. K? nor?da L . .1 . Novi kova ? "skolot?ju audzino??s iedarb?bas vienot?bas ideja" tika izvirz?ta jau XVII gadsimt?. To izdar?ja iev?rojamais ?ehu pedagogs J.A.Komenskis (43.38). L?dz?gu viedokli pag?ju?? gadsimta otraj? pus? izteica ar? iev?rojam?kie krievu pedagogi. T? daudzu m?c?bu gr?matu autors K.D.U?inskis rakst?ja:"Ja vien? un tai? pa?? klas? viena priek?meta skolot?js velk uz vienu pusi? otra priek?meta skolot?js - uz otru? tre?? ? uz tre?o? un visi vi?i neb?s vienoti pa?os pamatprincipos...? tad t?d? situ?cij? skola kaut ko neb?t m?ca? bet tai nav nek?das ietekmes uz rakstura veido?anu."(61.431). Ar ?o domu sabalsoJ?s ar? paz?stam? krievu ?irurga IM.I.Pigorova uzskati pedago?ij?? kur? attiec?b? uz skolot?ju darb?bu rakst?ja: "Pedago?ij? nevar visu skolot?ju darb?bu m?r?t ar vienu m?ru? nedr?kst visus iesl?gt vien? form?? bet? no otras puse** nedr?kst. pie?aut ka vi?u darb?ba savstarp?ji ir piln?gi pret?ja."(56.i 14) ?a j ? virzien? pedago?isk? doma Krievij? att?st?j?s ar? p?crevol?cijas posm?. Daudzk?rt to paudis A.Makarenko. Nor?dot. uz vienota un salied?ta skolot?ju kolekt?va nepiecie?am?bu k? vienu no svar?g?kajiem priek?nosac?jumiem sekm?gam pedago?iskajam procesam? vi?? rakst?ja: "T?ds audzin?t?ju kolekt?vs? apvienots ar vienotiem uzskatiem un p?rliec?bu.? savstarp?ji izpal?dz?gs.? br?vs no individu?las un person?gas dz??an?s p?c audz?k?u m?lest?bas.? tikai t?ds kolekt?vs ir sp?j?gs audzin?t b?rnus."( 53.123 ) . M?supr?t.? loti b?tiska ir ar? A.Makarenko atzi?a par vienota skolot?ju kolekt?va ietekmi uz katru taj? eso?o skolot?ju: "Pedago?isk? kolekt?va vienot?ba - piln?gi noteikta lieta.? un pats jaun?kais? pats nepieredz?ju??kais pedagogs vienot?? salied?t? kolekt?v?? pieredz?ju?a vad?t?ja vad?b? izdar?s vair?k k?. jebkur? pieredz?jis un talant?gs pedagogs? kas darbojas pretrun? pedago?iskajam kolekt?vam."(53.123). Ar? v?l?kajos gados Padomi u Savien?b? par kolekt?va lomu pedago?iskaj? proces? tika veikti daudzi p?t?jumi? galvenok?rt, apl?kojot da??dus t? vad?bas jaut?jumus: par direktora un vi?a vietnieku? k? ar? partijas organiz?cijas lomu pedago?isk? kolekt?va darb?? par vad?bas stila ietekmi uz mor?li psiholo?isko klimatu kolekt?v? (A.Kagans? A.Karakovskis? R.?akurovs? S.Hoze u.c.). Pla??k skolot?ju kolekt?vu ir p?t?jusi N.De??ik.ova? kas analiz?jusi faktorus? kuri nosaka skolot?ju kolekt?va darb?bas rezultativit?ti: "Pedago?isk? kolekt?va iesp?jas audzin??anas uzdevumu risin??an? ir atkar?gas no vi?a att?st?bas pak?pes (kadru sast?va- tai? eso?o darba attiec?bu strukt?ras un psiholo?isk? klimata) un no uzdevumiem- kas pedago?iskajam kolekt?vam j?risina konkr?taj? period?."(48.72) Tiek nor?d?ts ar? uz to- ka p?rie?ana uz kabinetu sist?mu apgr?tina skolot?ju kolekt?va organiz??anu. Raksturojot attiec?bu sist?mu pedago?iskaj? kolekt?v? septi?desmitajos- asto?desmitajos gados kolekt?va teorijas un prakses p?t?jumos aizvien bie??k. tiek. lietoti t?di sici?l?s psiholo?ijas j?dzieni k? "kolekt?va psiholo?iskais klimats"- "psiholo?isk? atmosf?ra"- "emocion?l? atmosf?ra" u.c- kuros k? pamatelementi parasti tiek ietvertas ar? pedago?isk? kolekt?va vienot?ba un savstarp?ja sader?ba. T? R.?akurovs apl?ko kolekt?va salied?t?bu k? pedagogu psiholo?isku vienot?bu- ar to saprotot: a) starppersonu integr?ciju - kolekt?va soci?l? psiholo?isk?s strukt?ras optimiz?ciju? savstarp?jas izpratnes? cie?as biedriskuma un draudz?bas veido?anos taj?? b) funkcion?lu vienot?bu ? pozit?vas kolekt?va attieksmes pret kop?j?s darb?bas m?r?iem un uzdevumiem? pret to realiz?cijas ce?iem un metod?m veido?anos? vienotu normu un krit?riju izstr?de kolekt?vam svar?gu faktu un notikumu? k? ar? t? biedru darb?bas v?rt??anai? c) organizatorisko vienot?bu - v?lmes dz?vot un str?d?t sav? skol? veido?anos? apmierin?juma ar savu pedago?isko darb?bu izj?tas veido?anos.(60.47) Uz savstarp?ji vienota pedagogu kolekt?va lielo noz?mi nor?da ar? N.Aoikejeva? J.Ar?js- H.Corijeva? V.Karakovskis? A.Kurakins L.Nov.ikova? V . Suhom1inskis un citi autori. Rietumvalstu pedago?ij? jaut?jums par attiec?b?m pedagogu starp? tiek skat?ts- nelietojot pedagogu (vai pedago?isk?) kolekt?va j?dzienu. Ja analiz?jam? k? ?is jaut?jums apl?kots v?cu pedago?ij?? tad ar? ?eit spilgti par?d?s sabiedriski politisk?s situ?cijas ietekme. V?cijas Demokr?tiskaj? Republik? pedago?iskais kolekt?vs un t? noz?me tiek analiz?ta ?pa?i. Balstoties uz A.Makarenko uzskatiem? tiek nor?d?ts? ka tikai pedago?isk? kolekt?v? ir iesp?jams ieg?t augstu pedago?isko meistar?bu (125.13). V?cijas Federat?vaj? Republik? tiek run?ts par skolot?ju kooper?cijas kvalit?ti un skolot?ju kol??iju (Kollegium)? faktiski abas pus?s robe?ai saprotot vienu un to pa?u - skolot?ju savstarp?jo attiec?bu noz?m?gumu pedago?iskaj? proces?? to lielo ietekmi, uz ?? procesa rezult?tiem. T? H.Vencels uzsver kole?i?lo sarunu un padomu noz?mi pedago?iskaj? proces?? kas ir sevi??i b?tiski? ja visa skolas skolot?ju kol??ija vai ar? t?s da?a apsprie? uz m?c?bu procesu orient?tas situ?cijas (128.24-25). To? ka ??da veida savstarp?ja skolot?ju t? 1 ?kizg1?to?an?s skolot?ju kol??ijas ietvaros? Ja t? m?r??ta "uz skolas audzin??anas un izgl?to?anas koncepciju"? dod pozit?vu ieguld?jumu v?lamo pedago?isk? procesa rezult?tu sasnieg?an?? balstoties uz skolas darba praktisko pieredzi? nor?da J.Maibauma (107.45). R.Vinkels uzsver konfliktu un "iestr?gu?a ienaida" nelabv?l?go ietekmi uz komunik?ciju sist?mu skolot?ju kol??ij? (131.144)? kas jau m?su apl?koto iemeslu d?l noved?s pie pedago?isk? procesa v?lamo rezult?tu nesasnieg?anas - attiec?bu starp pedagogiem nesak?rtot?ba neizb?gami negat?vi atsauksies gan uz vi?u attiec?b?m ar skol?niem* gan uz attieksmi pret savu darbu un pedagoga profesiju visp?r. Atsevi??a skolot?ja attiec?bas ar kol??iem un vi?a vietu kol??ij? analiz? ar? I.Virries* nor?dot? ka "atsevi??a skolot?ja apzi?ai J?att?st?s no t?: nevar dom?t tikai par savu m?c?bstundu un savu m?c?bu grupu? bet gan par savu skolu? kur?. vi?? ir skolot?ju kol??ijas biedrs (Mitglied des Lehrerkollegiums)"(132.47). Tiek uzsv?rta ar? skolot?ju kopuma savstarp?j?s saist?bas loma ?rpus viena? ierobe?ota skolot?ju kolekt?va: "Atsevi??s skolot?js? atsevi??s skolas vad?t?js? atsevi??u skolot?ju grupa var dar?t pedago?isko Si.zifa darbu - agr?k vai v?l?k vi?i b?s zaud?t?ji pret organiz?ciju? kur? katrs ar katru ir sasaistiti"(132.44). Interesanta pieredze ir v?cu izgl?t?bas sist?mas att?st?b?. Septi?desmitajos gados skol?s bija sal?dzino?i daudz gados jaunu skolot?ju ? strauji norisin?j?s "paaud?u mai?as" process? kur? kop? ar izgl?t?bas reformu p?c H.von Hentigs viedok?a atst?ja ?oti nelabv?l?gu iespaidu uz skolot?ju savstarp?j?m attiec?b?m: "T? br??a lietas? k? lab? vi?i kop?gi var?tu str?d?t vai c?n?ties? nav pietieko?i viennoz?m?gas? vienm?r ir pietieko?s pamats? lab? jaunaj? liel?ku ?aunumu sajust k? slikt? vecaj?. Liel?kaj? dala skolu kol??i. ir iek??ji sabruku?i- ?gni? rezign?ti. Vai atsevi??as frakcijas savstarp?ji c?n?s ...(88.77)". Turpm?ko gadu desmitu laik? skolot?ju kol??ijas ir k?uvu?as vec?kas (tas sasaucas ar statistiku - sk.apak?noda?u 1.3.3.)- "liel?k? da?a jaunekl?gi straujo str?di ir izbeigu?ies? skolot?ju kol??ijas konsolid?ju??s. Gar?gais sastingums un darbo?an?s aklums s?k izpl?n?t. Darb?ba tiek pak?rtota ci 1 v?ciski-visp?rci1v?ciskajiem ieradumiem skolot?ju kol??ij? (132.49)". ?? ilustr?cija v?lreiz nor?da uz cie?o attiec?bu sist?mas skolot?ju kopum? saist?bu gan ar sabiedriski politisk?s dabas noris?m- gan ar "statistiskaj?m" skolot?ju kopuma paz?m?m- ?aj? gad?jum? vecuma sadal?jumu. Notiekot, izgl?t?bas sist?mas reorganiz?cijai - V?cij? t?da norisa se?desmitajos gados- kuru s?kum? "liel?k? da?a apl?kojamo skolu bija vien- vai di vk. las?gas. ?ie infrastrukt?ras nosac?jumi vienlaic?gi defin?ja ar? skolot?ju darba vietu situ?ciju. K? likums vi?? savu darbu dar?ja viens vai kontakt? ar ?oti maz kol??iem."(117.13)? main?j?s skolot?ju savstarp?jo attiec?bu strukt?ra. Ekonomiskas un soci?li politiskas dabas nosac?jumi noteica ??s izmain?s. Praktiski vis? valsts teritorij? " pundursjiolas" (Zwergschule) tika likvid?tas. Veicot, p?t?jumu par skolot?ju savstarp?jo sadarb?bu- U.Steffens nor?da- ka vair?k k? divas tre?da?as skolot?ju sav? starp? apmain?s ar m?c?bu materi?liem un apsprie? m?c?bu procesa norisi (124.33). ?ie dati ir sal?dzin?mi ar m?su izdar?t? p?t?juma par skolot?jiem Latvij? rezult?tiem. K.Aurins nor?da uz nepiecie?am?bu skolot?ju kooper?ciju orient?t skol?nu lab?kas izpratnes? vienotas m?c?bu metodisk?s pieejas un skol?nu person?bas patst?v?guma un l?dzatbild?bas att?st??anas virzien? (74.79?80). T?dej?di tiek par?d?ta nori?u skolot?ju kol??ijas cie?? saist?ba (teor?tiski. - pak?rtot?ba) ar pedago?isko procesu.- t.i. attiec?b?m skolot?ju kol??ij? j?veidojas t?- lai t?s veicin?tu pedago?isko procesu. Tie?i taj?s situ?cij?s- kad skolot?ju kol??ij? kop? J?risina k?da pedago?iska probl?ma? visskaidr?k par?d?s t? v?j?s kooper?cijas sp?jas- kas citos gad?jumos paliek sl?ptas (114.59). Izeju no probl?mas Andreass Pieper saskata skolot?ju soci?li psiholo?isk?s izgl?t?bas l?me?a paaugstin??an?. Vair?ki autori- analiz?jot soci?li psiholo?isk? mikroklimata veido?anos skolot?ju kolekt?v?- uzsver skolot?ju istabas lomu ?a j ? proces? (A.P?pers- E.Terharts? M. Vezemanns ? ?.Ulirries u.c.). Ir skolot?ju istabas- kur?s ir ros?ba- tiek spriests gan par skolu? gan visu ko citu- ik br?di darbojas kafijas autom?ti- ir skolot?ju istabas- kas atg?dina banku z?li- kur cilv?ki klusu str?d? un kur ir maz kust?bas- un ir skolot?ju istabas? kur?s tikai v?j i p?? (126.440-44.1). E.Terharts? atz?m?jot savstarp?jo komunik?ciju noz?mi soci?l? klimata veido?an? skol?s? uzsver ?o faktoru. Ar? no ??da viedok?a ir saskat?ma ?r?jo faktoru ietekme uz mikroklimatu skolot?ju kolekt?v?. P?rie?ana uz kabinetu sist?mu? kas sav? zi?? no m?c?bu?metodisk? viedok?a biia pamatota? Latvij? liel? m?r? tika absolutiz?ta. Daudz?s skol?s skolot?ju istabas tika aizst?tas ar apm?ram desmit kvadr?tmetru lielu telpu blakus direktora kabinetam? kur glab?j?s kla?u ?ur n ? 1 i > b e t skolot?j i. p r a k tis k. i n e uztur?j?s. No skolot?ju savstarp?jo attiec?bu? savstarp?j?s sadarb?bas veicin??anas viedok?a l?mums piln? apjom? p?riet uz kabinetu sist?mu.? v?rt?jams negat?vi - t?pat k? Jebkura cita p?rm?r?ba? kas tiek realiz?ta "par katru cenu"? vadoties no politiskas dabas apsv?rumiem un ner??inoties ar konkr?to situ?ciju izgl?t?bas iest?d?s. Skolot?ju savstarp?j?s attiec?bas negat?vi ietekm? ar? tas? re?li skol?s skolot?ji tika sadal?ti t?dos? kuriem ir kabineti un l?dz ar to ar? atbild?ba par tiem? un kuriem kabinetu nav. P?d?jie izj?t papildus ne?rt?bas? Jo vi?u kol??i nelabpr?t piekr?t to vad?taj?m stund?m "sav?" kabinet?? jo nav dro?i par to? k?d? k?rt?b? tas tiks atst?ts. K? skolas direktora vietnieks m?c?bu darb?? t.i. k? cilv?ks? kura darba pien?kumos ietilpa kla?u un skolot?ju izvieto?ana pa kabinetiem? ar ?o probl?mu biju. spiests daudzk?rt saskarties. Ar? R.Bl?ma? G.B?lovas? H.Hol?era un G.Milleres p?t?jum? par skolot?ju kooper?cijas nosac?jumiem pamatskol?s izdar?tais secin?jums par kooper?cijas noz?m?bu ir atbilsto?s m?su situ?cijai: "Kooper?cijas noz?me neaprobe?ojas tikai ar atsevi??u indiv?du darb?bas b?lu koordin??anu. T? dod iesp?ju progres?t skolot?ju priek?meta un soci?lajai kvalifik?cijai un kompetences papla?in??anai.? kas priek?nosac?jums visp?rizgl?tojo??s skolas t?l?kai att?st?bai, ?aj? zin? sadarb?bas uzlabo?an?s ir tikai tad iesp?jama? Ja skolot?ji ir nodro?in?ti ar nepiecie?amajiem laika? organizatoriskajiem un finansi?lajiem priek?nosac?jumiem." (77.38). No iepriek? teikt? izriet attiec?bu skolot?ju kolekt?v? liel? ietekme uz pedago?isk? procesa gaitu un t?tad ar? uz t? rezult?tiem. Lai analiz?tu t?s da??dos Latvijas ekonomisk?s un politisk?s situ?cijas att?st?bas posmos.? p?t?juma gait? ?is probl?mu loks tika apl?kots ?pa?i. P?t?juma s?kum? skolot?ju kolekt?va raksturo?anai tika m??in?ts pielietot sociometrisko testu.? l?dzot, skolot?jus atbild?t uz jaut?jumu? ar kuru no saviem kol??iem tie katrs vislabpr?t?k v?l?tos str?d?t.? apspriesties un atp?sties kop?. Liel?kaj? da?? gad?jumu tika sa?emtas form?las atbildes? kas liecin?ja par to? ka metode? ko autors sal?dzino?i, sekm?gi izmantoja attiec?bu sist?mas anal?zei skol?nu kolekt?v?? skolot?ju kolekt?v? tik vienk?r?ot? veid? nav pielietojama. Tas nor?d?ja uz to? ka skolot?ju kolekt?v? past?vo?? attiec?bu sist?ma ir daudzk?rt sare???t?ka k? skol?nu kolekt?vos. T?d?? ar? ?ai jaut?jum? p?t?juma laik? netika m??in?ts noteikt k?du konkr?tu skolot?ju kolekt?vu attiec?bu "brieduma pak?pi"? bet gan analiz?ts skolot?ju kolekt?vu raksturojo?o ?pa??bu izmai?u virziens? lietojot iau piemin?to atk?rtot?s anket??anas metodi. Lai var?tu nov?rt?t pedago?isko pras?bu pret skol?niem vienot?bas pak?pi- skolot?jiem tika uzdoti Jaut?jumi par to- vai skol?ni dr?kst skriet pa skalas gaiteni- vai dr?kst n?kt "labot" atz?mes ceturk??a beig?s un vai dr?kst ?tr?k atst?t ?damz?li- Ja klases biedri v?l nav pa?du?i (anket? attiec?gi 1.-31. un 32. jaut?jumi). No izvirz?t?s probl?mas viedok?a ?aj? gad?jum? nav svar?gi.- k?du tie?i atbildi dod aptauj?tie- svar?gi- cik. vienots ir vi?u viedoklis un k? ?? vienot?ba ir main?jusies no gadu uz gadu. Lai to var?tu nov?rt?t 16. pielikum? ir apkoti katr? skol? katr? aptaujas reiz? sa?emto atbil?u maksim?lais ?patsvars. Tas par?da liel?ko vien?du atbil?u skaitu par katru jaut?jumu katr? gad?. Teor?tiski- nepast?vot nek?dai vienotu pras?bu sist?mai skol?- sadal?jums pa. visiem pied?v?to atbil?u variantiem katr? jaut?jum? b?tu vien?ds- un ?im r?d?t?jam vajadz?tu b?t vien?dam ar 25%. Savuk?rt- Ja skol? b?tu ide?la vienotu pras?bu sist?ma- par katru jaut?jumu k?da no atbild?m b?tu izv?l?ta visos gad?jumos- t?dej?di maksim?lais vien?do atbil?u ?patsvars b?tu 100%. T?tad- Jo t?l?k re?lais vien?do atbil?u ?patsvars ir no 25% un tuv?k 100%- jo vienot?kas pras?bas ir konkr?taj? skolot?ju kolekt?v?. K? redzams no att?la 139.lappus? vismaz?kais vien?do atbil?u ?patsvaru maksimums ir bijis 1989./90. m?c?bu gad?- t?tad laik?- kad sabiedriski politisk?s situ?cijas izmai?as norisa vistrauj?k . ?is rezult?ts- lai ari minimums dotaj?, att?l? nav ?pa?i spilgti izteikts- tom?r apstiprina hipot?zi par sabiedriski politisk?s situ?cijas izmai?u ietekmi uz pedago?isko kolekt?vu un t? darba sp?j?m. Jaut?jums ?eit nav tikai par ton ka izvirzot da??das pras?bas pret skol?niem- skolot?ji, lielu da?u no savas ener?ijas t?r? nelietder?gi un l?dz ar to sasniedz maz?kus rezult?tus- k? tie var?tu b?t- ja darb?ba b?tu vienota. ??da savstarp?ji pretrun?ga r?c?ba negat?vi ietekm? psiholo?isko mikroklimatu pa?? skolot?ju kolekt?v?- l?dz ar to pasliktina katra skolot?ja, noska?ojumu un pav?jina vi?a darbasp?jas. P?t?juma rezult?ti lauJ secin?t par zin?mu situ?cijas stabiliz??anos p?d?jajos gados sal?dzin?jum? ar laiku piecus gadus atpakaj. J?piez?m?.? ka ?eit. var izdar?t tikai kvalitat?va rakstura secin?jumus - ja b?tu izv?l?ti citi. kontrol Jaut?jumi ? ar? skaitli 16.pielikum? b?tu citi? ta?u tendence? manupr?t? saglab?tos t? pati . Zin?mus secin?jumus par izmai??m attiec?b?s starp skolot?jiem skolot?ju kolekt?v? var izdar?t apl?kojot izmai?as atbild?s uz 5.jaut?jumu par to? cik lielai savu kol??u da?ai katrs no skolot?jiem zin? kad ir v?rda diena. Samazin?s atbildes "da?iem"? bet pieaug atbil?u "apm?ram pusei" un "gandr?z visiem" ?patsvars. Tas? ka skaitlisk?s v?rt?bas Iecavas vidusskol? b?tiski at??iras no ab?m p?r?j?m skol?m? ir izskaidrojams ar to? ka ?? ir divpl?smu skola? un v?rda dienu atz?m??anas trad?cijas vair?k ir izteiktas latvie?u pl?sm?. Skolot?ju kolekt?vu vienot?bas pak?pe da??dos gados Tom?r' m?supr?t" vislab?k p?rmai?as skolot?ju savstarp?j?s attiec?b?s var?tu raksturot atbildes uz .15. j au t? j urnu par to- vai respondenti uzskata savu skolot?ju kolekt?vu par satic?gu. K? var redz?t. no att?la 141. lappus?? j?tami pieaudzis (2 .? 2 reizes) pozit?vo atbil?u procents un samazin?jies negat?vo atbil?u ?patsvars - 2?1 reizi. Saska?? ar iepriek? teikto pozit?vas izmain?s skolot?ju savstarp?j?s attiec?b?s pozit?vi ietekm? visu pedago?isk? procesa gaitu. Uz vair?kiem ar attiec?bu sist?mu skolot?ju kolekt?v? saist?tiem jaut?jumiem atbildes apl?kojamaj? laika posm? nav b?tiski izmain?ju??s. Vis?s aptaujas reiz?s aptuveni vien?da aina pair?d?j?s par iesp?ju main?t darba vietu. K? ?eit liecina atbildes uz 17.jaut?jurnu? vid?ji katrs sept?tais vai astotais sk.o 1 ot? j s.? Ja tas b?tu iesp?jams? main?tu darba vietu. T?ds pats procents to dar?tu ar? no aptauj?tajiem ma?istrantiem. B?tiski nav main?jies ar? "cit?di dom?jo?o" ?patsvars skol?s. Uz 19.Jaut?jumus"Cik bie?i J?su viedoklis at??iras no p?r?jo kol??u dom?m?" atbildi "bie?i" vis?s da??dos gados izdar?taj?s aptauj?s deva apm?ram tre?? da?a aptauj?to - 31% l?dz 35%. Liel?ks ??s atbildes ?patsvars bija ma?istrantu vid? - 43?3%. ??ds? lo?isks rezult?ts apstiprina izmantojam?s metodikas atbilst?bu izraudz?tajam m?r?im un aud i torijai. Atbil?u uz jaut?jumu "Vai uzskat?t, ka J?su kolekt?vs ir satic?gs?" sadal?jums da??dos gados 7 0 N 6 0 5 0 l9X7-8 1989.g 1995.g ma?istranti Interesanti ar izmain?m sabiedriski politiskaj? situ?cij? sasaucas ar? pozit?v?s atbildes uz jaut?jurnu:"Vai cen?aties izpild?t ar? t?s direktora pras?bas? ko uzskat?t par nevajadz?g?m?". .1987./88. m?c?bu gad? no visiem aptauj?tajiem t? atbild?ja 35?5/i? divus gadus v?l?k? visstrauj?ko politisko p?rk?rtojumu br?d? - 23?8%? bet situ?cijai nostabiliz?joties? ?is procents atkal s?k. pieaugt. 1995./96.m?c?bu gad? pozit?vas atbildes uz ?o jaut?jumu deva 27?5% no visiem aptauj?tajiem responden tiem. Ar? front?l?s p?rbaudes un da??das komisijas par vistrauc?Jo??k?m tiek uzskat?tas tie?i tad? kad demokratiz?cijas process sabiedr?b? uz??ma savu gaitu (sk.atbi1 des uz 26.j aut?j urnu). T?tad? k? redzams no p?t?juma rezult?tiem? sabiedriski politisk?s norises valst? atst?j savu iespaidi uz attiec?bu sist?mu skolot?ju kolekt?v? - uz vienu no pedago?isk? procesa k? mijiedarb?bas procesa subjektiem? t?dej?di ietekm?jot, gan ?? procesa gaitu? gan ar? t? rezult?tus. Pie kam pozit?vi? demokr?tiski procesi sabiedr?b? izraisa atbilsto?a rakstura p?rmai?as ar? skolot?ju kolekt?v? un l?dz ar to pedago?iskaj? proces? un t? rezult?tos. Secinaj umi Analiz?jot pedago?isko procesu k? skol?nu un skolot?ju mijiedarb?bu" ?emot v?r?? ka objekt?vi ?aj? proces? vado?? loma ir skolot?jiem- J?secina? ka faktori- kas ietekm? skolot?ju kopumu valsti- caur ietekmi uz skolot?jiem pedago?isk? proces? ietekm? ?? procesa rezult?tu - skol?nu pilnveido?anos- vi?u audzin?t?bas - zin??anu un prasmju l?meni. Tas apstiprin?j?s veiktaj? p?t?jum?. ?o faktoru ietekme uz skolot?ju kopumu m?su apl?kotaj? laika period? Latvij? izpaud?s div?j?di: - ?o faktoru ietekm? main?j?s skolot?ju sast?vs (p?c vecuma- izgl?t?bas- dzimuma u.t.t.)- k? ar? main?j?s skolot?ju kopskaits.- t.i. main?j?s skolot?ju kopuma statistiskie r?d?t?ji- - ?o faktoru ietekm? main?j?s skolot?ju mor?li psiholo?iskais noska?ojums (mikroklimats skolot?ju vid?- savstarp?jos kontaktos- attiec?b?s ar skol?niem- sabiedr?bu)- main?j?s ar? pa?nov?rt?jums. Skolot?ju kopumu raksturojo?o statistisko parametru izmai?as apl?kotas saist?b? ar skolu t?kla un t? strukt?ras izmai??m- kas tie?i ir atkar?gas no politisk?s un ekonomisk?s situ?cijas izmai??m valst?. Lai var?tu pamatot so likumsakar?bu- nepiecie?ams apl?kot p?rmai?as izgl?t?bas sist?m? ilg?k? laika posm?. Pier?dot to- ka izgl?t?bas iest??u t?kls un t? strukt?ra, ir atkar?gi no ekonomisk?s un politisk?s situ?cijas valst?.- ir pier?d?ta ar? skolot?ju skaita atkar?ba no t?s. Tradicion?li lietot? parametra skol?nu skaita attiec?bas pret skolot?ju skaitu - izmai?as ir sekas no iepriek? min?t? un ??va nevien sal?dzin?t situ?ciju Latvij? da??dos laika posmos* bet ar? sal?dzin?t to ar situ?ciju cit?s valst?s. P?t?juma gait? apstiprin?j?s ar? t?ze par skolot?ju akad?misk?s izgl?t?bas un profesion?l?s kompetences l?me?a atkar?bu no ekonomisk?s! politisk?s un soci?l?s situ?cijas izmai??m. Devi?desmito gadu pirmaj? pus? izgl?t?bas sist?mas darbiniekiem vair?kk?rt n?cies izteikt savu negat?vo attieksmi pret ekonomiskaj?m noris?m valst?. Nepast?vot pozit?vai. valsts ekonomisk?s un izgl?t?bas sist?mu sadarb?bai* skolot?ju akad?misk?s izgl?t?bas l?menis ?a j? laika posm? ir pazemin?jies. T?tad? p?t?juma s?kum? izteiktais pie??mums par pozit?vas ekonomisk?s? politisk?s un izgl?t?bas sist?mu mijiedarb?bas nepiecie?am?bu? lai tiktu nodro?in?ts pedago?iskai darb?bai nepiecie?amais skolot?ju akad?misk?s izgl?t?bas un kompetences l?menis apstiprin?s. Tas apstiprin?s no pret?j?: negat?va ekonomisk?s un izgl?t?bas sist?mu mijiedarb?ba noved pie skolot?ju akad?misk?s izgl?t?bas un profesion?l?s kompetences l?me?a pazemin??an?s. Valsts darba tirgus izs?c no izgl?t?bas sist?mas tai nepiecie?amos kvalific?tos speci?listus - ??ds process norisin?j?s nevien Latvij?? bet ar? cit?s valstis? kur? veidojot valsts izgl?t?bas politiku? ??s likumsakar?bas netika ?emtas v?r?. Jau k? sekas ?iem procesiem ir uzl?kojamas skolot?ju sast?va vecuma un dzimuma strukt?ru izmai?as. Ir pier?d?ta skolot?ju kolekt?vu feminiz?cijas pak?pes atkar?ba no valsts darba tirgus ietekmes. Ar? t? ir negat?va: J O vair?k skolot?ju algas atpaliek no vid?j?s algas str?d?jo?iem kopum?.' jo liel?ka disproporcija v?rojama skaita zi?? starp skolot?j?m sieviet?m un skolot?jiem v?rie?iem- t?dej?di v?l vair?k apgr?tinot sabalans?ta audzin??anas procesa nod rosi nesamu. P?t?juma rezult?ti liecina par pozit?v?m p?rmai??m skolot?ju attieksm? pret savu darb?bu. Z?dot pras?bai str?d?t p?c noteikta parauga- pieaugot iesp?jai skolot?jam izteikt savu viedokli un aizst?v?t savas domas- skolot?js skaidr?k s?k apzin?ties savu vietu un lomu k? izgl?t?bas sist?m?- t?. valsts un sabiedr?bas att?st?b? kopum?. Skolot?ja apzina par savas misijas noz?m?gumu sabiedr?bas att?st?b?? savuk?rt? tie?i ietekm? pedago?isk? procesa kvalit?ti un l?dz ar to t? rezult?tus. Izgl?t?bai un skolot?jai profesion?lajai darb?bai k??stot par skolot?ja person?bas vajadz?bu un v?rt?bu? tiek. sekm?ts pats pedago?iskais process? l?dz ar to apstiprinot p?t?juma s?kum? izvirz?to hipot?zi. K? liecina p?t?juma rezult?ti.? l?dz?ga rakstura pozit?vas p?rmain?s piedz?vo skol?nu un skolot?ju attiec?bu sist?ma. T?s nevar norisin?ties l?cienveid?gi? ta?u to pozit?vais raksturs devi?us gadus ilg? posm? iez?m?jas pietiekami uzskat?mi. Pedago?isk? procesa un attiec?bu sist?mas starp t? subjektiem dialektisk? vien?ba ?auj izdar?t secin?jumu par pozit?va rakstura p?rmai??m ?aJ? proces?? mazinoties pretrun?m starp t? subjektiem. Izgl?t?bai aizvien vair?k k??stot par sabiedr?bas vajadz?bu un v?rt?bu? ?ai pozit?vajai tendencei vajadz?tu pastiprin?ties. Pozit?vas p?rmain?s piedz?vo ar? attiec?bu sist?ma skolot?ju kolekt?v?. Ar? ??s p?rmain?s saska?? ar teoriju par skolot?ju kolekt?vu atst?j pozit?vu ietekmi uz pedago?isko procesu un t? rezult?tiem? t?dej?di apstiprinot p?t?juma s?kum? izvirz?to hipot?zi. T?tad izgl?t?bas sist?mas un ekonomisk?s un politisk?s sist?mas mijiedarb?bu p?t?maj? period? nevar interpret?t viennoz?m?gi. Sabiedr?bas demokratiz?cijas procesa izrais?t?s pozit?v?s p?rmai?as izgl?t?bas sist?m?? attiec?b?s starp pedago?isk? procesa subjektiem? liel?ka rado??s domas un darb?bas br?v?ba ir- J?v?rt? kop? ar ekonomisk?s situ?cijas izrais?to skolot?ju kvalifik?cijas pazemin??anos. C-3an skolot?ju kvalifik?cijas pazemin??an?s? gan neritmisk? paaud?u mai?a skolot?ju vid?? gan p?rm?r?gi augsts feminiz?cijas l?menis skol?s? savuk?rt? pasliktina pedago?isk? procesa rezult?tus. Izgl?t?bas sist?mas att?st?bas likumsakar?bu ignor??ana? veidojot valsts izgl?t?bas politiku? ieskaitot t?s ekonomisko komponentu absolutiz??anu? atst?s savu negat?vo ietekmi uz pedago?isk? procesa gaitu un t? rezult?tiem. Lai no t? izvair?tos? svar?gi iev?rot p?t?jum? atkl?t?s likumsakar?bas. Ir svar?gi att?st?t. un sekm?t pozit?vo faktoru ietekmi uz izgl?t?bas sist?mu un maksim?li neitraliz?t negat?vos faktorus. Aizst?v??anai izvirz?tas t?zes: - izgl?t?bas politika ir ?pa?s darb?bas process valsts izgl?t?bas sist?mas sak?rto?an? un t?l?katt?st?b? ar m?r?i nodro?in?t br?vas person?bas att?st?bu? cilv?ces progres?v?s pieredzes un gar?go v?rt?bu sist?mas nodo?anu Jaunai paaudzei? - Latvij? uz politisk?s sist?mas demokratiz?cijas un p?rejas no pl?nveida ekonomikas uz tirgus ekonomiku b?zes notiek skol?nu un skolot?ju savstarp?jo attiec?bu humaniz??an?s> pozit?v? virzien? main?s skolot?ju attieksme pret. sevi un saviem kol??iem pedago?iskaj? darb?b?? - b?tisku negat?vu ietekmi uz pedago?isko procesu atst?j feminiz?cijas pak?pe valsts visp?r?j?s izgl?t?bas sist?m?? kas p?d?j?s desmitgad?s ekonomisko un soci?lo procesu ietekm? ir pieaugusi un sasniegusi kritisku l?meni. LITERATuRA .1.. Galvenie skolu statistikas datu kopsavilkumi 1994./95. m?c?bu gada s?kum?. Izgl?t?bas inform?cijas centrs. Atb. par izd.J.Loc?ns? R.? 1995. 57 lpp. 2. Izgl?t?bas iest?des Latvij? 1994./95. m?c?bu gada s?kum?. Latvijas republikas valsts statistikas komiteja. R.- 1995. 97 lpp. 3. Izgl?t?bas likuma projekts. "Izgl?t?ba un Kult?ra" 1996.j anv?ris 4. Latvijas kult?ras statistika 1918.-1937.g. Sast. V.Sain?tis. Valsts statistikas p?rvalde R?g? 1938. lpp. 5. Latvijas statistikas gadagr?mata 1931. Divpadsmitais izdevums. R?g? 1932? ? 488 lpp. 6. Latvijas statistikas gadagr?mata 1935. Se?padsmitais gada g?jums. R?g? 1936. -? 314 lpp. 7. Padomju Latvijas tautas saimniec?ba: Statistisko datu kr?jums /Latv. PSR MP CSP - R.: Izdevniec?bas "Statistika." Latvijas noda?a? 1968. -- 628 lpp. 8. Latvijas PSR tautas saimniec?ba 1970. gad?: Statistisko datu kr?jums /Latv. PSR MP CSP - R.: Izdevniec?bas "Statistika" Latvijas noda?a- 1971. - 606 lpp. 9. Latvijas PSR tautas saimniec?ba 1977. gad?: Statistikas gadagr?mata /Latv. PSR CSP - R.: Liesma- 1978. - 395 lpp. 10. Latvijas PSR tautas saimniec?ba 1981.gad?: Statistikas gadagr?mata./Latv. PSR CSP - R.: Avots- 1982. - 350 lpp. 11. Latvijas PSR tautas saimniec?ba 1984. gad?: Statistikas gadagr?mata./Latv. PSR CSP - R.: Avots- 1985. - -395 lpp. 12. Latvijas PSR tautas saimniec?ba 1987. gad?: Statistikas gadagr?mata /LPSR Valsts statistikas komiteja. - R.: Avots- .1988. - 366 lpp. 13. Latvijas republikas izgl?t?bas iest?des. Izgl?t?bas- kult?ras un zin?tnes ministrija. Atb. par izd. A.Vasips. R.? 1994. 151 lpp. .14. Latvijas Republikas Izgl?t?bas likums. Pie?emts 1991.gada 19.j?nij?. 15. Latvijas tautas saimniec?ba 1990.gad?: Statistikas gadagr./ Latvijas Valsts statistikas komiteja.- R?ga: Avots? 1991.- 340 lpp. 16. Latvijas v?stures apcer?jumi (no 1940.gada l?dz m?sdien?m) M.Vir?a red. - R.:Zvaigznei 1990.- 128 lpp. 17. Likums par tautas izgl?t?bu. Pie?emts 1934.gada .12 . j ? 1 i j ? 18. Pedago?isk? doma Latvij? no .1890.g. l?dz 1940.g. Antolo?ija Sast. J.Anspaks u.c. R.:Zvaigze.? 1994. - 240 i PP . 19. Skices. Latvijas izgl?t?ba skait?os gadu ritum?. Sast. J.Loc?ns. Inform?cijas servisa centrs R?g? 1993. ? 26 lpp. 20. Skola Padomju Latvij?. A.Buila red.- R.:Zvaigzne? 1977.- 215 I P P . 21. Ar?js J. Jaunajam skolot?jam. R. : Zvaigzne. 1981. - .117 1 PP . M?sdienu skola: Visp?rizgl?tojo??s skolas Latvij? .11. piecgad?.? R.: Zvaigzne? 1985. - 23. Builis A. Skol vad?bas paxmati. . M?c?bu l?dzeklis. Riga LU ? 1993. - 148 I P P . 24. Dr?zule M. Latvijas skolu v?sture. LVU R?g? 1967. - lpp. 25. Freidenfe1ds I.? ?si?? V. M?c?bu procesa pilnveide skol?. R.:Zvaigzne? 1985. - 184 lpp. 26. Inns R. u.c. Skolvad?ba - idejas? versijas? pieredze. R?gas Raka? 1996.- 279 lpp, 27. K?aveniece E. Skolot?ju un skol?nu konfliktu p?t??ana. Kr?j.: Skolot?ju sagatavo?anas probl?mas universit?t?? R?ga? Latvijas Valsts universit?te? 1985. - lpp. 28. Komenskis J.A. Liel? didaktika. R.:"Zvaigzne"? 1992. ? 234 lpp. 29. Kruteckis V. Skol?nu m?c??anas un audzin??anas psiholo?ija. R.:Zvaigzne. 1978. - 272 lpp. 30. Kveld? R, Pedago?isko uzdevumu pielieto?ana? sagatavojot kursantus par t?mu "Skolot?ju un skol?nu. savstarp?j?s iedarb?bas soci?li psi.holo?isk?s probl?mas pedago?iskaj? proces?". Kr?j . : ????????????? ?????????????? ????? ? ???????? ????????. ??.?. ??? ???. ??. ???????? ???????????? ??????????? ?????????? ??? ????? 1984. - ?. 22. Builis ?. att?st?bas cell 130 lpp. .31. Maslo I. Skolas pedago?iska procesa diferenci?cija un individualiz?cija. R..RAKA.- 1995. - 172 Ipp. 32. Meik??ne Dz. Pedago?isko uzdevumu model??anas loma skolot?ju apm?c?bas efektivit?tes paaugstin??an? kvalifik?cijas cel?anas kursos. Kr?j,,: ????????????? ?????????????? ????? ? ???????? ????????. ????. ??? ???. ??. ???????? ???????????? ??????????? ?????????? ??? ????- 1984. 33, Me?s I. M?c?bu valodas izmai?as Latvijas skolas. Latvijas republikas Izgl?t?bas un zin?tnes ministrija. Izgl?t?bas inform?cijas centra bi?etens s 1995.Nr 1. ? 31 Ipp. 34,. Mi 1ta A. Klases audzin?tai a darba sist?ma - person?bas att?st?bas virz?t?ja. Kr?j.: Skol?nu person?bas veido?anas aktu?las probl?mas. Sast. A . Losevs R . : Zvaigzne ? .1985. ? 113 Ipp. 35? Mudriks A. Vec?ko kla?u skol?nu audzin??ana. R . s Zvaigzne - 1979 ? ?- .193 Ipp. 36. Novikova L... u.c? Audzino?? kolekt?va metodolo?isk?s probl?mas. Kr?j.:Skol?nu person?bas veido?anas aktu?las probl?mas. R. : Zvaigzne ? 1985.-- 114 Ipp. 37. Rubenis A. Latvijas skola laikmetu grie?os 1917.-1941. Valmiera? 1992. - 424 Ipp. 38. Salmi?? A. Lozda J. Latvie?u skola kapit?lisma intens?vas att?st?bas un proletari?ta veido?an?s laik?. P.Stu?kas Latvi j as Valsts universit?te. R?ga? 1982'. - Ipp. 39. Staris A. Visp?rizgl?tojo?? skola Padomju Latvij? 1940./4i.m?c?bu gad?. Kr?j.: Skolu v?stures izp?te. Latvij as PSR Pedagogu biedr?ba R.: Zvaigzne- 1988.- .140 Ipp. 40. Suhomlinskis V. Saruna ar jauno skolas direktoru. R. ?Zvaigzne- 1975. ? 184 Ipp. 41. ?pona A.- Maslo I. Skolas pedago?iskais process. R?ga- Latvijas pedagogu biedr?ba- 1991. ? 77 Ipp. 42. Zelmenis V. ?ss pedago?ijas kurss. R.: Zvaigzne- 1991. - 213 ? P P . 43. ?ogla I. Skol?na izzi?as attieksme un t?s veido?an?s. R?ga- Latvijas Universit?te- 1994. 228 Ipp. 44? ?ukovs L. ? Kopelovi?a A. Skolot?ju izgl?t?ba Latvuas parlament?r?s republikas period? (1918 - 1934). Pedago?ija Latvij? 1996. Nr.1. izd. : Latvijas Pedago?ijas zin?tnieku asoci?cija un Latvijas Universit?te - 56 Ipp. 45. ?????? no ????????? ??????-?????????????? ?????????. ???????? ??????????. ?????? 3(8.) ?????????? ?????????? ?. ? 1979. - 48 ? . 46. ????????? ?. ?. ???????. ?????????? ????????????? ??? ????????. ????????? ???????? ???????? ? ???????? ??????? ????????????? ? ???????? ?? ??????-???????????????? ????????????. ?.s 1986. - 27 ?. 47. ?????? ?.?. ???????. ???????????? ????????? ????????? ? ???????? ? ????????? ??????????????????? ?????. ?. ? 1982. ? 40 ?. 48. ????????? ?.?. ?????????????? ????????? ?????, i-'l ?: ?????? ? .1984. - 80 ?. 49. ????????? ?.?. ?????????????? ????????? ?????: ???????? ????????. "???????? ???????????" 1985.11. 50. ??????????? ?.?. ???????? ? ??????? ? ??????. ?.:?????? < 1982. - 96 ?. 51. ???????? ?.?. ?????????????? ???????. ?.: ??????? 1979. ??- 47 ?. 52. ??????? X.?. ? ????? ????????? "??????????????" ? ??????????. ? ??.: ?????????????? ?????????? ? ???????? ? ? ??? ? ? ?? ? ?? ? ? ? ?? ?? ????????. ??????: ??? ? 1979. - 278 ?. 53. ????????? ?.?. ?????????? ??????????. ?.? 1968. -?. 54. ????????? ?. ?. ?????????????? ?????????: ?< 8??? ?. ?. 4? ?. ??????????? 1984. - 400 ?. 55. ?????? ?.?. ??????? ??? ?????????????? ????????. ? ??.: ?????????????? ??????????? ? ???????? ? ???????????????? ??????????. ??????: ???? 1979. - 276 ?. 56. ??????? ?.?. ????????? ?????????????? ????????? ?.? 1953. - ?. 57. ????????????? ?. ?. ???????? ???????? ????????? ? ????????? ??????????. ??????????. ? 1971. ~ 286 ?. 58. ??????????? ?.?. ????????? ?????? ?????????? ??????????. ?. : ??????????? 1986. - 136 ?. 59. ???? ? ? . ???????? ?????. ?. : ???????????? 1979. - 232 ? . 60. ??????? ?.?. ?????????-??????????????? ???????? ??????????? ?????????????? ???????????. ?.: ??????????? 1982. - 207 ?. 61. ???????? ?. ?. ???????? ?????????. ?.?. ?. > 1952. - 431 ?. 62. Ausbildungsplane f?r die p?dagogische Ausbildung f?r die Lehramter. Der Hessische Kultusminister. Br?hl sehe Universitatsdruckereis Glessen.? 1985. - 263 8. 63. Bildung im Zahlenspiegel 1995. Herausgeber Statistisches Bundesamt. Wiesbaden? 1995. - 180 S. 64. Bidungspolitik als Gegenstand politischer Bildung: Grundlagen? Materialien u. Unterrichtsmodelle f?r d. Erwachsenenbildung /hrsg. von d. Projektgruppe Curriculum Bildungspolitik im Auftr.d. Leiterkreises d.evang.Akad. in Deutschland.: Lexika - Verlag? 1978. - 548 S. 65. Bildungspolitik in der DDR 1966-1990: Dokumente/ Herausgegeben? eingeleitet, und erl?utert von H.J.Puchs und E.Petermann Berlin? Wiebaden. Harrassowitz? 1991. - 402 S. 66. Bildungspolitik in Deutschland 1945-1990. Ein historisch ? vergleichender Quellenband. Herausgegeben? eingeleitet und erl?utert. von 0.Apweilers H.J.Fuchs.? M.Dorner und E.F'eterman. Froitzheim? Bonns 1992 - 574 S. 67. Bildung und Kultur Fachserie .1.1 Reihe 1 Allgemeinbildende Schulen 1993 Statistisches Bundesamt s Wiesbaden? 1995. - 216 S. 68. Das Bildungswesen in der Bundesrepublik Deutschland. Strukturen und Entwiklungen im Uberblick. Arbeitsgruppe Bildungsbericht am Max?Plank?Institut f?r Bildungsforschung (Baumert J. u.a.). Reinbek bei Hamburg Rowohlt. Taschenbuch Verlag GmbH? 1994. - 843 S. 69. Das Schulwesen in ?sterreich Schuljahr 1993/94. Herausgeber und Hersteller: Republik Osterreich? ?sterreichisches Statistisches Zentralamt..? Wein? 1995. - 350 S. 70. Die Feminisierung des Lehrerberufs am ?ffentlichen? ?allgemeinbildenden Schulen in Baden?W?rttemberg s eine r?um- zeitliche Analyse von J?rgen Schmude. Im Selbstverlag des Geografischen Institutes der Universit?t Heidelberg.? 1988. - 314 S. 71. Sch?ler- Klassen- Lehrer und Absolventen der Schulen .1985 bis 1994. Statistische Ver?ffentlichungen der Kultusministerkonferenz Dokumentation Nr 134. Bearbeitet im Sekretariat, der Kultusministerkonferenz. Bonn- 1995. -- 247 S. 72 . Schwerpunkt.: Sch?lerverhai ten-Lehrerverha 1 ten . Grundlagen- Wechselbeziehungen- Folgerungen von Albert Schitzer? Ernst Geisreiter? Heinrich Schiller. R. ?ldenbourg Verlag M?nchen- 1975. - 141 S. 73. Auernig R. Die Funktion des Schulleiters bei der Durchsetzung schulischer Innvationen. Die Fuhrungsspezifische Konzeption von routineorientierten Rollen und Funktionsprofil zur qualifizierten Innovations- Funktion des Schulleiters. Verlag Peter Lang Frankfurt a/M- Bern- New York- 1986. - 394 S. 74. Aurin K. Kooperation zwischen Lehrern in ihrer Auswirkung auf die Erziehung der Schuler. In: Schulinterne Lehrerfortbildung. Hrsg. von Wenzel H. u.a. Beltz Verlag Weinheim und Basel- 1990. - 252 S. 75. Baske S. Bildungspolitik in der DDR 1963-76. l.Aufl. Berlin- 1979. - 497 S. 76? Baske S.-Benesch N.. Riedel R. Der Ubergang von der marxistisch?leninistischen zu einer freiheitlich- demokratischen Bildungspolitik in Polen.- in der Tschechoslowakei und in Ungarn: Darstellung und Dokumentation. Wiesbaden: Harrassowitz- 1991. - 240 S. 77. Blum R. u.a. Arbeitsteilung und Kooperation von Gesamtschul lehrern . Proj ektberi.cht. P?dagogisches Zentrum Berlin. Weinert? 1977. - 201 S. 78. Bekelmann H. Konflikte zwischen F'?dagogik und Bildungspolitik. Ins Bidungsplanung und Bildungspolitik. Herausgegeben von A.?.Schorb. Akademische Verlagsgesellschaft Frankfurt a/M.- 1972. - 193 S. 79. Garrel 1 W. Das Verh?ltnis zwischen Lehrer und Sch?ler und seine Bedeutung f?r das Lernen und die politische Bi. ldung. In: Das Lehrer-Sch?ler-Verh?ltnis. Forschungsans?tze und Forschungsbefunde zu einem p?dagogischen Interaktionssystem. Hrsg. von Norbert Kluge. Wissenschaftliche Buchgesellschaft. Darmstadt- 1978. - 442 S. 80. Dauenhauer E. BerufsbiIdungspolitik. Berlin: Springer.- 1981. - 484 S. bl. Dorig K.W.-Kupfter H. Die eindimensionale Schule. Weinheim 19 72. - 365 S. 82. Eiko J. Schule ist zuerst Unterricht! (F.2.12.) In: Neue Praxis der Schulleitung. Dr.Josef Raabe Verlags - GmbH? .1992. 83. Falk.R. u.a. Starthilfe: Lehrer in die Wirtschaft K?ln: Deutscher Instituts Verlag.? 1986. - 212 S. 84. Fehlman R.. Demokratie in der Schule. Eine Analyse der Lehrer?Sch?ler?Interaktion und Bericht ?ber Aktionsforschungsprojekt mit einer Lehrergruppe. Abhandlung zur Erlangung der Doktorw?rde der Philosophischen Fakult?t/Universit?t Z?rich. Z?rich. Zentralstelle der Studentenschaft? 1986. - 509 S. 85. Glotzl H. "Das habe ich mir gleich gedacht!" Der Einfluss von Lehrerverhalten und Schulsystem auf die Aluspr?gung und Verfestigung abweichenden Verhaltens. Beltz Verlag? Welheim und Basel? 1979. - 212 S.' 86. Grimm Ii. A. Kognitive Landschaften von Lernen: Berufszufriedenheit und Ursachenzuschreibungen angenehmer und belastender Unterrichtssituationen/ Frankfurt a/M..? Bern? New York? Paris? Wien? 1993. - 272 S. 8 7 . Hanisch K. Die Jungen Lehrerinnen. Erwartungen und Wirklichkeit. List Verlag M?nchen? 1974. - 156 S. 88. von Hertig PI. Was ist eine humane Schule? 3 Vortrage. Hanser Verlag M?nchen? Wein? 1976. -- 135 S. 89. Himmel B. Tschechische Republik? Slowakische Republik Die Krise des slowakischen Bildungswesens. In Halbjahresbericht zur Bildungspolitik und p?dagogischen Entwicklung in ausgew?hlten Landern Mittel- und Osteuropas .1992 .1/1993 Ruhr-Uni versi. tat Bochum - 122 S. 90. Hocke D. .? Stockei H. Erziehen und Lehren als Verhal tungsbeein^lussung. Probleme das Lehrer- und Sch?lerverhaltens. Verlad Ludwig Auer Donauworth? 1976. - 119 S. 91. Honecker M. Zur Bildungspolitik und P?dagogik, in der Deutschen Demokratischen Republik. Ausgew?hlte Reden und Schriften. Volk und Wissen. Volkseigener Verlag Berlin? 1986. - 743 S. 92. Horner W. Republik Polen. Probleme der Lehrer im politischen Umbruch. In Hai bj ahresber i. cht zur Bildungspolitik und p?dagogischen Entwicklung in ausgew?hlten Landern Mittel- und Osteuropas 1992 1/1993 Ruhr-Universit?t Bochum - 122 S. 93. Ipfling H.J. Die Erzieherperson 1ichkeit des Lehrers. In: Lehrerpers?nlichkeit und Lehrerraile im sozial integrativen Unterricht / Hrsg. Manfred Haidl M?nchen: Lurz- .1.981. - 161 94. kau W . J Ehmann Ch. Scenario des Berufsbildungssystems bis 1995. Unter Mitarb. von Laszlo Alex [u.a.] Berlind-Bonn Bundesinst. f?r Berufsbildung- 1986. - 44 S. 95. Kern H.J. Lehrer- und Sch?lerverhalten. Forschungsergebnisse und Anleitung zur Verbal tungsmodi f i. kation . Verlag W . Kohl hammer . Stuttgart .- Berlin- K?ln- Mainz- .1976. - 179 S. 96. Kirsten R.E. Lehrerverhalten. Untersuchungen und Interpretationen. Ernst Klett Verlag. Stuttgart- 1973. ? 204 S. 97. Kleinschneider H. Zur Koordination von regionaler Wirtschafsforderung und Bildungspolitik. Eine theoret. Analyse u.empir. ?berpr?fung an Beisp. des Kreises Borken/ Wstf. M?nster: Selbstverl. des Inst. f?r Siedlungs? u. Wohnungswesen u. des Zentralamt f?r Raumplanung der Univ.? .1983. - 177 S. 98. Klemm K. Bildungsplanung in den neuen Bundeslandern: Entwicklungstrends- Perspektiven und Vergleiche. M?nchen: Juventa-Ver lag - .1992. - 210 S. 99. Koblitz J. Leistungserwartungen von Lehrern und die Lehrer-Sch?1 er-Interaktion: eine empirische Untersuchung aus der Sicht sozial?kognitiver Lerntheorien. Frankfurt a/M. Haag und Herchen - .1981. - 270 S. 100. Konig E. Kooperation: P?dagogische Perspektiven f?r Schulen. In: Motivation durch Kooperation. Hrsg. Wissinger J. - Rosenbusch H.S. SL Verlag Braunschweig- 1991. ? 97 S. 101. Kronberger S. Landerinformation. Lettland (Stand: 6/95) A. Allgemeines- B. Schulspezifisches. Fax 1995. 4 S. 102. Kr?ger R. Das Lehrer-Sch?ler-Verh?ltnis. P?dagogik: Handbuch f?r Studium und Praxis /Rath (Hrsg.).? Studienausg.- M?nchen: Ehrenwirth- 1994. - 519 S. 103. Labrana L.A. Bildungspolitik und BescheftigungsprobIem in Entwicklungslander. Eine vergleichende Analyse der ILO - Berichte <1970-1979> ?ber Kolumbien ?Sri Lanka- Kenia u. Iran. Freiburg Hochschulverlag - 1984. - 172 S. 104. Liebe1 H.J. Motivieren durch Kooperation. In: Schulinterne Lehrerfortbildung. Hrsg. von Wenzel H. u.a. Beltz Verlag Weinheim und Basel- 1990. - 252 S. 105. Martin G. Kirchliche Bildungspolitik? Eine theologische Problemanzeige. In: Relegionsunterricht - Ernstfall kirchlicher Bildungspolitik. Gerhard Martin (Hrsg.) Stuttgart: Calwer Verlag- .1984. - 240 S. .106. Maxeiner J. Lehrer?Sch?ler-Interaktion und Sch?lerfolg. Eine Analyse der Bed ingungen und Wirkungen des Lehrerverhaltens in der Grundschule. Beltz Verlag. Weinheim und Basel- .1979. - .1.64 S. 107. Maybaum J. Gemeinsam arbeiten- gemeinsam lernen. Ein Beispiel aus Nordheim-Westfalen f?r Fortbildung mit dem ganzen Kollegium. Kr?j.: Schulinterne Lehrerfortbildung. Hrsg. von Wenzel H. u.a.. Beltz Verlag Wein heim und Basel? 1990. - 252 S. 108. Nipkov K.E. Kirchliche Bildungspolitik und Relegionsunterricht. In: Relegionsunterricht - Ernstfall kirchlicher Bildungspolitik. Gerhard Martin (Hrsg.) - Stuttgart: Calwer Verlag- 1984. - 240 S. 109. Nohl H. Aufgaben und Wege der Sozial P?dagogik . Verlag Julius Eieltz- Wein heim ? 1965. ? 78 S. 1.10. Pause G. Merkmale der Lehrerpers?nlichkeit In: Handbuch der Unterri.chtsf orschung . Hrsg. von Karlheinz Ingenkamp im Zusammenarbeit mit. Evelore Parey. Verlag Julius Beltz- Weinheim? Berlin- Basel- 1970. (1220-2250) lpp. 11.1. Pause G. - Peters 0 . Lehrer und soziale Interaktion in der Unterrichtsforschung. Hrsg. von Karlheinz Ingenkamp. Beltz Verlag- Weinheim und Basel- 1973. - 190 S. 112. Pet.il Ion H. Der Sch?ler. Rekonstruktion der Schule aus der Perspektive von Kindern und Jugendlichen. Wissenschaftliche Eu.tchgese .1 1 schf t. Darmstadt- 1987. - 208 S. 113. Petzelt A. Die Lehrer-Sch?ler- Relation. In: Das Lehrer-Sch?ler-Verh?ltnis. Forschungsansatze und Forschungsbefunde zu einem p?dagogischen Interaktionssystem. Hrsg. von Norbert Kluge. Wissenschaftliche BuchgeseI1schaft. Darmstadt- .1978. - 442 3. 1.14. Pieper A. Verbesserung der Zusammenarbeit. im Lehrerkollegium als Aufgabe einer systembezogenen schulpsyhoiogischen Beratung. Entwicklung und EIrprobung praktischer Formen von Organ isationsen twi ck. 1 ung in der Schule. Verlag Peter Lang Frankfurt a./M.s Bern- New York- 1986. - 390 S. ? 5 . Preuss-Lausitz U. Bi1dungspoli tische Perspektiven f?r die neunziger Jahre - Grundlagen eines grunalternetive Bildungsbegriffs. In: Ideen f?r gr?ne Bildungspolitik /hrsg. von Lutz von Dick - Wei.nhe.im- Basel- Beltz- 1986. - 226 S. 116. H. von Recum Das Bidungswesen und der Ent.wi.ck lungsprozess . In: Bidungsp 1 anung und Bildungspolitik. Herausgegeben von A.O.Schorb. Akademische Verlagsgesellschaft Frankfurt a/M.- 1972. - 193 S. 117. Ricker G. LehrerrolI und Lehrerkooperation. In: Schulleiter - Handbuch Bd.11. Schulleitung und Lehrerkollegium. Verlag Westermann! Braunschweig.- 1979. 100 S. 1.18. Roedel P. M. - Schumer G. Kommunikation und Kooperation Lehrern. Beobachtungen in Haupt- und Grundschulen. Hrsg. von Forschungsberei ch Schu.1. e und Unterri cht. Ma;?:-P 1 ank.- 1 nsti tut f?r Bildungsforschung? Berlin? 1986. ~ 59 S. 119. Rolff H.G. Schulentwicklung durch Schulleitung. In: Schulleitung im Spannungsfeld zwischen p?dagogischen Gestalten und organisatorischen Verwalten /P?dagogisches Zentrum- 1993. - 56 S. 120. Rosenbusch H.S. Kooperation als Einladung- gemeinsam Schule zu gestalten ? Kommuni.kationsstruk.turen und ihre Wirkungen im dienstlichen Verkehr der Schule. In: Schulinterne Lehrerfortbildung. Hrsg. von Wenzel H. u.a. Beltz Verlag Weinheim und Basel? 1990. ? 252 S. 12.1. Schild Th. Das Bildungssystem als Faktor im Entwicklungsprozess. Eine Analyse des Bildungssystems in Zimbabwe im siebten Jahr der Unabh?ngigkeit. Peter Lang Verlag Frankfurt a/?- Bern? New York- Paris- 1990. - 406 S. 122. Schwanke LI. Beruf des Lehrers: Prof essiona 1 iesierung und Autonomie im historischen Prozess. M?nchen und Weinheim Juventa Verlag- 1988. - 302 S. 123. Stahl U. Professional itat und Zufriedenheit im Beruf: eine empirische Studie an Grund und Hauptschulen. Weinheim: Deutscher Studien Verlag- 1995. - 336 S. 124. Steffens U. Kooperation in Kollegien und Schulqualitat - Empirische Befunde aus der Konstanzer Schu1forschung. in: Schulinterne Lehrerfortbildung. Hrsg. von Wenzel H. u.a. Beltz Verlag Weinheim und Basel - 1990. - 252 S. 125. Stolz H.? Slomma R. Der junge Lehrer und seine Sch?ler l.Aufl.- Berlin: Volk, und Wissen.- 1988. - 152 S. 126. Terhart E. Kommunikation im Kollegium. Die Deutsche Schule 1./87. Marz. Zeitschrift f?r Erz i.eungswissenschaf t und Gestaltung der Schul wirk 1ichkeit. Hrsg. von der Gewerkschaft Erziehung und Wissenschaft im DGB - 1987. - 532 S. 127. Wahl D. Agressives Verhalten von Sch?lern und Lehrern. Deutsches Institut f?r Fernstudien an der Universit?t T?bingen. Beltz Verlag- Weinhem und Basel- 1982. - 71 S. 128. Wenzel H.-Wesemann M. Schulinterne Lehrerfortbildung: Begrifliehe Kl?rungen- Abgrenzungen und Probleme. Kr?J . : Schul interne Lehrerfortbildung. Hrsg. von Wenzel H. u.a. E^eltz Verlag Weinheim und Basel- 1990. - 252 S. 129. Westphal J. Sch?lerorientierung und lehrgangsm?ssig organisiert Fachunterricht - wie Feuer und Wasser? (F.2.) In: Neue Praxis der Schulleitung. Dr.Josef Raabe Verlags - GmbH- 1992. .130. Willmann B. Bildungspolitik in Osterreich Vergleichende Daten und Analysen zur Entwicklung in der 80er J a h r e n . M?nchen: Minerva Publikation" 1991. - 431 S. 131. Winkel R. Individuelle und kollegiale Swierigkeiten bei Unterrichtsinnovationen und M?glichkeiten ihrer ?berwindung durch schul interne Lehrerfortbildung. In: Schul interne Lehrerf ortbi. Idung. Hrsg. von Wenzel H. u.a. Belitz Verlag Weinheim und Basel- .1990. ? 252 S. 132. Wirries I. Arbeitsgruppe Lehrerkollegium. SL Verlag. B raun S c h w e i g - 1989. -- 98 S. .133. Education at a Glance. OECD Indicators. Centre for Edicational Research and Innoivation. Paris- 1994. - 199 pg. .134. The Condition of Education 1985. Statistical Report National Center for Education Statistics. Edited by Valnena White Plisk.o and J o y c e Stern- 1986. - 278 pg. 135. World education report 1993. Paris. UNESCO- 1993. - 172 pg. 136. Whitman I. Latvia: Description of the education system. Telefax 1995-07-215 4 Pg. 1. pielikums Skolu, skol?nu un skolot?ju skaita izmai?as Latvija pec 1920.gada M?c?bu Skolu Skol?nu Skolot?ju Vid?jais skol?nu Vid?jais skol?nu gads skaits skaits skaits skaits skol? skaits skolot?jam 1920./21. 1664 165711 5379 100 30.8 1925./26 1993 191442 9136 96 21.0 1930./31. 2103 203793 10128 97 20.1 1935./36. 1987 238544 10300 120 23.2 1936./37 2005 247472 10689 123 23.2 1940./41. 1626 241750 8878 149 27.2 1944745.* 1181 156098 5810 132 26.9 1945./46. 1454 222803 8873 153 25.1 1950./51. 1659 294616 15046 178 19.6 1955./56. 1647 291922 18040 177 16.2 1960./61. 1648 293450 20479 178 14.3 1965./66. 1382 349283 24106 253 14.5 1970./71. 1178 351136 24134 298 14.5 1975./76. 1014 363009 24708 358 14.7 1980/81. 933 347207 24662 372 14.1 1985./86. 915 351025 26782 384 13.1 1986./87. 915 359524 28193 393 12.8 1987./88. 904 354854 29284 393 12.1 1988./89. 923 353313 30832 383 11.5 1989./90. 933 351910 31236 377 11.3 1990./91. 912 339620 31446 372 10.8 1991./92. 943 338210 31608 359 10.7 1992./93. 980 327663 32767 334 10.0 1993./94. 1002 327025 33408 326 9.8 1994795. 1017 329118 32436 324 10.1 1995796. 1028 335333, 33295 326 10.1 ? :(P?c 1., 2.,4.,15.,19. un 39.) 2.pielikums Skolu skaita izmai?as da??das valst?s Latvija V F R V D R Austrija Skaits Relat. Skaits Relat. Skaits Relat. Skaits Relat. Gads 1960 1648 1 35280 1 9729 1 5623* 1 1965 1382 0.84 35723 1.01 8883 0.91 1970 1178 0.71 29770 0.84 6878 0.71 5635* 1.00 1975 1014 0.62 28986 0.82 5921 0.61 1980 933 0.57 29825 0.85 5906 0.61 5501* 0.98 1985 915 30797 0.87 5864 0.60 1990 912 0.55 32238 0.91 5928** 0.61 5399*** 0.96 * atbilsto?i 1963./64., 1972./74. un 1983./84. m?c?bu gad i ** 1989. gads *** 1991./92. m?c?bu gads (P?c i.,7.,1 l.,19.,63. un 69) 3.pielikums Skol?nu skaita izmai?as da??das valst?s Latv i ja V F R V D R Austr i ja Skaits Relat. Skaits Relat. Skaits Relat. Skaits Relat. Gads (t?kst.) (t?kst.) (t?kst.) (t?kst.) 1960 293 1 6669 1 2059 1 842* 1 1965 349 1.19 7332 1.10 2426 1.18 19701 351 1.20 8992 1.35 2704 1.31 1150* 1.37 1975' 363 1.24 10141 1.52 2692 1.31 1980 347 1.18 9186 1.38 2312 1.12 911* 1.08 1985 351 1.20 7212 1.08 2045 0.99 1990 340 1.16 6882 1.03 2090** 1.02 832*** 0.99 * atbilsto?i 1963./64., 1972./74. un 1983./84. m?c?bu gad i * * 1989. gads * * * 1991./92. m?c?bu gads (P?c l.,7.,l l.,19.,63.un69.) 1 4.pielikivn Skol?nu skaita attiec?bas pret skolot?ju skaitu - izmain?s Latvija, V?cij? un Austrija Gads Latvija V?cija Austrija - (kop?) T92?/2T1 30.8 1921/22 40.4 29.7 1930/31 2 0 . 1 1931/32 33.1 1935/36 23.2 27.2 1944/45 26.9 1946/47 19.9 1950/51 19.6 41.3 1953/54 20.5 1955/56 16.2 33.3 1960/61 14.3 31.8 1963/64 19.2 1965/66 14.5 30 1970/71 14.5 28.6 1973/74 18.6 1975/76 14.7 23.7 1980/81 14.1 18.4 1983/84 11.1 1985/86 13.1 14.5 1990/91 1 0 . 8 14 1991/92 1 0 . 7 14.2 9.4 1993/94 9.8 14.5 9.4 1995/96 1 0 . 1 (P?c l.,4.,19.,63.,69.) 5.pielikums Da??da tipa visp?rizgl?tojo?o skolu skaita* izmai?as Latvij? p?c 1920.gada un to sal?dzin?jums p?c izgl?t?bas posmiem Gads 1.posms 1 2 . posms 3. posms I.pak.psk.* II.pak.psk Pilnas psk. ?imn?zijas Kop? 1927./28. 1769i 709 98 1115 55 654 98 1922 1929./30. 1800 746 99 1091 37 709 99 1936 1931./32. 1840 789 99 1081 30 759 99 1969 1933./34. 1835 842 96 1031 38 804 96 1969 1935./36. 1728 863 80 901 36 827 80 1844 1936./37. 1691 853 76 869 31 822 76 1798 1939./40. 1593 822 70 794 23 799 70 1686 7(8)-g.sk. Vidussk. 1940./41. 1575 896 67 679 829 67 1575 1945./46. 1442 966 96 476 870 96 1442 1947./48. 1484 986 100 498 886 100 1484 1949./50. 1537 980 110 557 870 110 1537 1950./51. 1540 1008 130 532 878 130 1540 1955./56. 1514 992 240 522 752 240 1514 1958./59 1513 1004 274 509 730 274 1513 1960./61. 1437 939 287 498 652 287 1437 1971./72. 995 ' 837 272 158 565 272 995 1974./75. 912 831 292 81 539 292 912 1976./77 867 816 306 51 510 306 867 S?kumsk. Pamatsk. Vidussk. 1990./91. 856 803 369 53 434 369 856 1991./92. 889 820 377 69 443 377 889 1992./93. 928 836 374 92 462 374 928 1993./94. 951 859 377 92 482 377 951 1994./95. 965 859 371 106 488 371 965 1995-/96. 974 873 366 101 507 366 974 ""neskaitot skolas b?rniem ar fizisk?s un gar?g?s att?st?bas trauc?jumiem 1 (P?c l.,4.,13. un 19.) 6.pielikums Da??da posma visp?r?jo izgl?t?bu pied?v?jo?o dienas skolu skaita* un ?patsvara izmai?as Latvi ? p?c 1920.gada Gads 1. posms (%) 2. posms (%) 3.posms (%) Kop? 1927./28. 1769 92.04 709 36.89 98 5.10 1922 1929./30. 1800 92.98 746 38.53 99 5.11 1936 1935./36. 1728 93.71 863 46.80 80 4.34 1844 1940./41. 1500 95.72 821 52.39 67 4.28 1567 1945746 1442 100.00 966 66.99 96 6.66 1442 1950./51. 1540 100.00 1008 65.45 130 8.44 1540 1955./56. 1514 100.00 992 65.52 240 15.85 1514 1960761. 1493 100.00 995 66.64 287 19.22 1493 1965766. 1266 100.00 893 70.54 244 19.27 1266 1970771. 1070 100.00 843 78.79 265 24.77 1070 1975776. 887 100.00 822 92.67 300 33.82 887 1980781. 814 100.00 796 97.79 325 39.93 814 1985786. 803 100.00 787 98.01 336 41.84 803 1990791. 862 100.00 809 93.85 373 43.27 862 1995 796. 970 99.59 873 89.63 366 37.58 974 * neskaitot skolas b?rniem ar fizisk?s un j gar?gas att?st?bas trauc?jumiem (P?c 1,4,13. un 19.) 7 . p i e l i k u m s P E D A G O ? I S K O D A R B I N I E K U D A T U B ? Z E S I E V A D F O R M A raksta druk?tiem burtiem I S C A (aizpilda ISC) B (aizpilda darbinieks) ( T ) vajadz?go nosv?tro ( A ? ) Skolas kods ( B 1 ) Skolas nosaukums ( B ^ ) Uzv?rds V?rds ( T ^ v / n e t / s Dzim?anas gads G G Cs[) s t r ? d ? p a m a t d a r b ? ( I T ) sieviete Pedago?isk? darba st??s g a d i (^) str?d? papilddarb? (33) Ie?emamais amats ( I T ) pagarin?t?s dienas grupas audzin?t?js ( I T ) intern?ta audzin?t?js (jT) izgl?t?bas iest?des vad?t?js ( T ? ) arodapm?c?bas meistars C2) izgl?t?bas iest?des vad?t?ja vietnieks ( T T ) psihologs (IT) skolot?js (12 ) sporta treneris (3?) logop?ds (13) pulci?a vad?t?js ( j T ) oligofrenopedagogs (T4) koncertmeistars (IT) surdopedagogs (15) C 7 ^ ) tiflopedagogs Izgl?t?bas pak?pe ( p ? c diploma) CT} augst?k? (JT) nepabeigta augst?k? (tr?s kursi) C^T) vid?j? speci?l? (3^) vid?j? ( B 5 ) Zin?tniskais vai akad?miskais gr?ds (T^> habilit?tais doktors ( X ) doktors C3^) ma?istrs ( 2 ) b a f c a / a u r s ( I T ) c ' ^ a s v a / s f s g r ? d s ( I T ) g r ? d a n a v i g f i ) Aizpilda p?c ieraksta diplom? M?c?bu iest?de Fakult?te Beig?anas gads Specialit?te 19 \^$J^ Aizpilda p?c ieraksta diplom? M?c?bu iest?de Fakult?te Beig?anas gads Specialit?te 19 Aizpild??anas datums Paraksts C (aizpilda skolas vad?ba, izmantojot C1, C2, C3 un C4 kodifikatorus) ieraksta attiec?go kodu M?c?bu priek?mets C1 Pamatkurss vai profilkurss C2 Stunda, pulci?? vai fakultat?vs C3 M?c?bu valoda C4 Klase (uzr?da katru klasi, paral?lklases apvienojot) Stundu slo? dze ned??? (ieskaitot burt?n?cu labo?anu) Pedago?isk? darbinieka Kop? kategorija alga par likmi Skolas administr?cijas darbinieka * 2 1 kategorija alga par likmi Aizpild??anas datums Paraksts (0t) M?c?bu priek?mets 10 ?eogr?fija 20 m?zika 1 amatu m?c?ba 11 inform?tika 21 tehnisk? grafika 2 ang?u valoda 12 krievu valoda k? dzimt? valoda 22 v?cu valoda 3 apk?rtnes un dabas m?c?ba 13 krievu valoda k? sve?valoda 23 v?sture 4 astronomija 14 ??mija 24 vizu?l? m?ksla 5 biolo?ija 15 latvie?u valoda k? dzimt? valoda 25 klases audzin??ana 6 cilv?ks, daba, sabiedr?ba 16 latvie?u valoda k? valsts valoda 26 biznesa pamati 7 fizika 17 matem?tika 27 kult?ras v?sture 8 fizisk? audzin??ana 18 m?jtur?ba 28 9 fran?u valoda 19 m?ksliniecisk? pa?darb?ba ^C2) Kursa raksturojums 1 pamatkurss 2 profilkurss Finans??anas avots 1 stundu apmaksa 2 pulci?a apmaksa 3 fakultat?va apmaksa (?^ p) M?c?bu valoda 5 igau?u 1 latvie?u 6 lietuvie?u 2 krievu 7 po?u 3 baltkrievu 8 ukrai?u 4 ebreju 9 cita P i e z ? m e s 8. p i e l i k u m s Pedago? isko darbinieku datu b?zes kopsavilkums Darbinieku sadal ? jums p?c dzimuma Vis? v a l s t i 01/25/95 t abu l a 1. 1 1 Vidussko las i Pamatskolas t ) S?kumskolas ! C i tas sko l a s | Kopa 1 1 s k a i t s 1 % ' i * i s k a i t s 1 % 1 1 s k a i t s ! % 1 ska i t s s k a i t s : % V ? r i e ? i 2811 15.0 1222 16 .1 53 6.4 581 19.1 4667 15. 4 S i e v i e t e s 15984 85.0 6388 83 .9 773 93.6 2454 80.9 25599 84 6 Kop? 18795 100.0 7610 100 .0 826 2.7 3035 100.0 30266 100 .0 Darb in ieku sadal ? jums p?c dzim?anas gadiem Vis? v a l s t i Visiem skolot? j iem Tabula 2 .a . V idusskolas ? Pamatskolas ? S?kumskolas 1 C i t a s sko las ! Kop? 1 1 s k a i t s ! % i 1 ska i t s i * i s ka i t s ! % i 1 s k a i t s 1 % 1 s k a i t s 1 % 1 l Pirms 1920. 22 0. 1 6 0.1 4 0. 1 32 0. 1 1920.-29. 441 2. 4 218 2.9 8 1. 0 140 4, 7 807 2 7 .930.-39. 2442 13. 1 892 11.9 50 6. 1 564 18, 8 3948 13, 2 .940. -49 . 3563 19. 2 1115 14.8 119 14, 6 668 22, 3 5465 18 ,3 1950.-59. 5503 29. 6 2042 27.2 230 28 2 721 24 ,1 8496 28 4 1960.-69. 5224 28, 1 2533 33.7 304 37 ,3 666 22 .2 8727 29 .2 P?c 1969. 1394 7, 5 709 9.4 104 12 8 234 7 .3 2441 8 ,2 Kop? 18589 100 0 7515 100.0 815 100 .0 2997 100 .0 29916 100 .0 Darb in ieku sadal ? jums p?c dzim?anas gadiem Vis? v a l s t i Skolot?j iem bez augst?k?s i z g l ? t ? b a s Tabula 2 . b . V idusskolas ? Pamatskolas ? S?kumskolas ', C i t a s sko l a s ! Kop? ! s k a i t s ! % 1 l ska i t s : % 1 1 ska i t s : % 1 ( s k a i t s ! % 1 1 s k a i t s ! % Pirms 1920. 9 0. 2 2 0. 1 1 0. 1 12 0. 2 1920.-29. 111 3 0 83 3 5 1 0 3 40 4 3 235 3, 2 1930.-39. 392 10, 5 243 10 2 21 6, 6 114 13, 7 770 10. 6 1940.-49. 469 12, 5 220 9 2 36 11, 3 107 12, 8 832 11 4 1950.-59. 719 19 2 420 17 ,6 67 20 ,9 130 15 6 1336 13 .4 1960.-69. 1070 28 6 858 36 ,0 116 36 .3 263 31 5 2307 31 .7 P?c 1969. 969 25 .9 557 23 .4 79 24 7 180 21 ,6 1785 24 ,5 Kop? 3739 100 .0 2383 100 .0 320 100 ,0 835 100 .0 7277 100 0 Arodskolas, ko izgl?t?bas darbinieks absolv?jis Vis? valst? Visiem skolot?jiem Tabula 3.c. Izgl?t?bas ? Vidusskolas !? Pamatskolas ? S?kumskolas j Citas skolas ? Kop? iest?de ? skaits i 1 ? i skaits ? l ! skaits 1 i 1 skaits 1 i 1 i ? i skaits 1 t B?zeknes ped. skola (2 3.4 93 7.1 8 4.1 28 6.7 191 5.1 S?gas skolot?ju instit?ts 524 29.0 393 30.0 83 43.0 57 20.7 1087 29..1 Imantas skolot?ju intit?t 255 14.1 126 9.6 32 16.6 57 13.5 470 12.6 Citas Latvijas arodskolas 965 53.5 700 53.4 70 36.3 245 59.1 1985 53.2 Kop? 1807 100.0 1312 100.0 193 100.0 421 100.0 3733 100.0 Augstskola, ko izgl?t?bas darbinieks absolv?jis Vis? valst? Skolot?jiem, kas augstskolu beigu?i p?c 1989. gada Tabula 3.b. Izgl?t?bas ! Vidusskolas ? Pamatskolas ? S?kumskolas ? Citas skolas ? Kop? iest?de ? skaits i 1 skaits ? 1 1 skaits skaits 1 i 1 i ? i skaits 1 * i ? Latvijas universit?te 788 36.5 236 27.1 17 15,7 96 36.4 1137 33.4 Liep?jas Ped.Augstsk, 461 21.4 308 35.4 56 51,9 59 22.3 884 26.0 Latvijas Sporta Ped.Akad. 92 4.3 41 4.7 4 3.7 12 4.5 149 4.4 Latvijas H?zikas Akad. 93 4.3 29 3.3 8 7.4 11 4.2 141 4.1 Daugavpils Ped. (Inivers. 420 19.5 169 19.4 15 13.9 50 18.9 654 19.2 Latvijas Lauksaimn.Univ. 25 1.2 26 3.0 1 0.9 5 1.9 57 1.7 S?gas Tehnisk? Univers. 38 1.8 15 1.7 1 0,9 5 1.9 59 1.7 Latvijas M?kslas Akad. 22 1.0 10 1.1 1 0.9 3 1.1 36 1.1 Latvijas Kedic?nas Akad, 4 0.2 1 0.1 1 0.4 6 0.2 Valmieras skolot?ju inst. C?su skolot?ju inst. Jelgavas skolot?ju inst. Citas augstsk. Latvij? 13 0.6 4 0.5 2 0.8 19 0.6 Augstsk. ?rpus Latvijas 202 9.4 30 3.4 5 4.6 20 7.6 257 7.6 to** 2158 100.0 870 100.0 108 100.0 264 100.0 3400 100,0 Augstskola, ko izgl?t?bas darbinieks absolv?jis Vis? valst? Visiem skolot?jiem Tabula 3.a. Izgl?t?bas | Vidusskolas ? Pamatskolas ? S?kumskolas ? Citas skolas ? Kop? iest?de ! skaits i 1 skaits i 1 skaits 1 1 skaits i 1 ? 1 skaits 1 * Latvijas universit?te 4298 27.9 1148 20.9 75 14.2 612 26.4 6133 25,8 Liep?jas Ped.Augstsk. 2942 19.1 1684 30.7 272 51.5 5(7 23.6 5445 22.9 Latvijas Sporta Ped.Akad. 855 5.6 305 5.6 24 4.5 106 4.6 1290 5.4 Latvijas H?zikas Akad. 321 2.1 84 1.5 1? 3.2 3? 1.7 461 1.9 Daugavpils Ped. Univers. 3055 19.8 1339 24.4 54 10,2 436 18.8 4884 20.6 Latvijas Lauksaimn.Univ. 187 1.2 186 3.4 12 2.3 16 2.0 431 1.8 S?gas Tehnisk? Univers. 302 2.0 73 1.3 5 1.1 42 1.8 423 1.8 Latvijas M?kslas Akad. 117 0.8 41 0.7 4 0.8 27 1.2 189 0.8 Latvijas Medic?nas Akad. 23 0.1 ? 0.2 1 0,2 12 0.5 45 0.2 Valmieras skolot?ju inst. 48 0.3 50 0.9 2 0.4 15 0.6 115 0.5 C?su skolot?ju inst. 33 0.2 74 1.3 2 0.4 23 1.0 137 0.6 Jelgavas skolot?ju inst. 42 0.3 41 0.7 8 1.5 10 0.4 101 0.4 Citas augstsk. Latvij? 267 1,7 71 1.3 2 0.4 67 2.9 407 1.7 Augstsk. ?rpus Latvijas 2908 18.9 377 6,9 49 9.3 333 14.4 3667 15.5 15403 100.0 5482 100.0 528 100.0 2315 100.0 23728 100.0 Tabula 5.a. Bez augst. ! Cita ? Atbilst ! Atbilst Atbilst Kop? ? izgl?t?bas ! specialit?te ? > 3 2 . 5 ? ? kop? skaits ! 1 ! skaits i l ! skaits ! ? ! skaits ? \ ? skaits ! t i skaits ? 4 1 3 2 4 . 5 1 0 8 5 6 4 . 4 97 5 . 8 89 5 . 3 186 1 1 . 0 1 6 8 4 Amatu nic?ba 5 0 0 3 2 6 . 5 1 2 5 5 3 ( 6 . 6 4 8 0 2 . 5 8 0 8 4 . 3 1 2 8 8 6 . 8 1 8 8 4 4 A n g ? u valoda 5 7 6 7 1 4 . 5 9 8 6 3 2 4 . 8 1 3 2 8 0 3 3 . 3 1 0 9 3 3 2 7 . 4 2 4 2 1 3 6 0 . 8 3 9 8 4 3 Apk?rtnes un dabas m?c?ta 1 6 0 1 9 . 6 6 3 7 7 8 . 2 18 2 . 2 18 2 . 2 8 1 5 Astronoiija 3 4 . 3 6 3 9 0 . 0 4 5 . 7 4 5 . 7 70 Biolo?ija 1 3 2 1 7 . 9 2 1 1 4 1 2 . 7 4367 2 6 . 3 8 8 2 1 5 3 . 1 1 3 1 8 8 7 9 . 3 1 6 6 2 3 Cilv?ks, daba, sabiedr?ba 2 9 2 1 9 7 8 5 9 . 0 3 2 4 9 . 7 7 6 1 2 2 . 7 1 0 8 5 3 2 . 3 3 3 5 5 Fizika 9 0 0 7 . 9 2 2 5 2 1 9 . 7 2 6 3 9 2 3 . 1 5 6 1 8 4 9 . 2 8 2 5 7 7 2 . 4 1 1 4 0 9 Fizisk? audzin??ana 8 4 9 3 2 2 . 8 5 0 1 7 1 3 . 5 6 7 6 1 1 8 . 2 1 6 9 3 8 4 5 . 5 2 3 6 9 9 6 3 . 7 3 7 2 0 9 Fran?u valoda 1 0 1 9 . 3 96 8 . 9 3 0 0 2 7 . 8 584 5 4 . 0 8 8 4 8 1 . 8 1 0 8 1 ?eogr?fija 1 5 1 7 1 1 . 6 4 2 0 2 3 2 . 1 1 8 6 5 1 4 . 3 5497 4 2 . 0 7 3 6 2 5 6 . 3 1 3 0 8 1 Infors?tika 7 3 4 1 5 . 1 3 8 7 6 7 9 . 7 1 0 4 2 . 1 152 3 . 1 256 5 . 3 4866 Krievu valoda k? dzimt? valoda 2 4 9 0 7 . 5 2 9 4 8 8 . 9 1 6 2 5 3 4 9 . 1 1 1 4 0 8 3 4 . 5 2 7 6 6 1 8 3 . 6 3 3 0 9 9 Krievu valoda k? sve?valoda 3 0 5 4 1 6 . 9 1 1 8 2 3 6 5 . 5 1 3 3 7 7 . 4 1 8 4 3 1 0 . 2 3 1 8 0 1 7 . 6 1 8 0 5 7 ? ? ' : ' a 1 0 8 2 1 1 . 5 1 5 8 1 1 6 . 7 2 1 5 3 2 2 . 8 4 6 2 3 4 9 . 0 6776 7 1 . 8 9 4 3 9 li >?u vai. k? dzimt? valoda 8 3 2 1 1 8 . 3 8 0 4 9 1 7 . 7 1 5 1 9 3 3 3 . 4 1 3 9 7 2 3 0 . 7 2 9 1 6 5 6 4 . 0 4 5 5 3 5 La.. .?ii vai. k? valsts valoda 6 7 9 2 2 0 . 9 2 2 9 3 1 7 0 . 6 1 2 2 5 3 . 8 1554 4 . 8 2779 8 . 6 3 2 5 0 2 Katetitika 7 3 3 4 1 1 . 6 9 6 3 7 1 5 . 3 2 3 4 9 6 3 7 . 2 2 2 6 6 2 3 5 . 9 4 6 1 5 8 7 3 . 1 6 3 1 2 9 M?jtur?ba 5 2 0 9 2 6 . 2 1 2 2 9 4 6 1 . 8 5 7 2 2 . 9 1 8 1 2 9 . 1 2 3 8 4 1 2 . 0 1 9 8 8 7 M?ksliniecisk? pa?darb?ba 2 9 5 2 3 1 . 5 5 8 7 9 6 2 . 7 8 9 0 . 9 450 4 . 8 539 5 . 8 9 3 7 0 M?zika 6 9 7 6 2 6 . 9 4 9 9 1 1 9 . 2 3 9 3 3 1 5 . 1 1 0 0 7 3 3 8 . 8 1 4 0 0 6 5 3 . 9 2 5 9 7 3 Tehniski grafika 2 0 3 2 5 . 1 5 4 2 6 7 . 0 2 1 2 . 6 43 5 . 3 64 7 . 9 8 0 9 V?cu valoda 3 5 3 0 1 5 . 7 3 5 7 6 1 5 . 9 7 3 8 6 3 2 . 8 8 0 1 3 3 5 . 6 1 5 3 9 9 6 8 . 4 2 2 5 0 5 V?sture 3 2 6 9 1 6 . 1 3 7 4 7 1 8 . 4 3 8 9 3 1 9 . 1 9436 4 6 . 4 1 3 3 2 9 6 5 . 5 2 0 3 4 5 Vizu?l? m?ksla 3 9 1 3 3 0 . 0 6 3 5 9 4 8 . 8 8 6 1 6 . 6 1893 1 4 . 5 2 7 5 4 2 1 . 1 1 3 0 2 6 Klases audzin??ana 5 8 1 8 2 2 . 2 7 6 0 2 . 9 5 6 0 5 2 1 . 4 1 4 0 3 3 5 3 . 5 1 9 6 3 8 7 4 . 9 2 6 2 1 6 Biznesa paiati 1 0 9 1 6 . 8 4 9 3 7 5 . 8 2 4 3 . 7 24 3 . 7 48 7 . 4 6 5 0 Kult?ras v?sture 4 9 1 2 3 . 0 1 6 1 1 7 5 . 4 26 1 . 2 8 0 . 4 34 1 . 6 2 1 3 6 S?unskola 3 6 8 8 4 2 4 . 1 4 6 6 7 5 3 0 . 4 1 8 2 8 6 1 1 . 9 5 1 4 9 7 3 3 . 6 6 9 7 8 3 4 5 . 5 1 5 3 3 4 2 Logop?di ja 2 4 1 2 2 . 3 3 8 4 3 5 . 5 76 7 . 0 382 3 5 . 3 458 4 2 . 3 1 0 8 3 Pirnskola 2 4 5 5 5 , 6 8 0 1 8 . 1 4 0 . 9 1 1 2 2 5 . 4 116 2 6 . 3 4 4 1 Defektologi ja 2 0 1 2 0 . 5 2 8 7 2 9 . 2 1 3 5 1 3 . 7 359 3 6 . 6 494 5 0 . 3 9 8 2 Reli?ija 56 1 6 . 0 2 5 4 7 2 . 4 41 1 1 . 7 41 1 1 . 7 3 5 1 VC '?bas n?c?ba 2 3 6 3 3 . 5 4 5 8 6 5 . 1 10 1 .4 10 1 . 4 7 0 4 Ps. 'ojija 50 1 5 . 1 1 6 2 4 8 . 8 3 6 1 0 . 8 84 2 5 . 3 120 3 6 . 1 3 3 2 E S U . J H 33 1 9 . 5 1 3 6 8 0 . 5 169 Cita valoda 68 3 0 . 4 5 8 2 5 . 9 1 3 5 . 8 35 3 7 . 9 ? 4 3 . 8 2 2 4 Tabula 5,b. ? Bez augst, ? Cita Atbilst Atbilst ? Atbilst Kop? ! izgl?t?bas ? specialit?te ! >32.5 ? kop? ? ? skaits ! i ! skaits ! * ! skaits ! t skaits ? 1 j skaits ! 1 ! skaits 117 18.1 420 64.9 54 8.3 56 8.7 110 17.0 647 Amatu m?c?ta 2454 21.6 7990 70.3 408 3.6 509 4.5 917 8.1 11361 Ang?u valoda 4214 13,3 6285 19.9 12421 39.3 8710 27.5 21131 66.8 31630 Apk?rtnes un dabas m?c?ba 39 11,7 292 88.0 1 0.3 1 0.3 332 Astronomija 3 6.5 41 89.1 2 4.3 2 4.3 46 Biolo?ija 815 6.9 1125 9.5 3958 33.4 5963 50.3 9921 83.6 11861 Cilv?ks, daba, sabiedr?ba 211 8.0 1510 57.5 291 11.1 616 23.4 907 34.5 2628 Fizika 620 7.0 1311 14.9 2342 26.6 4531 51.5 6873 78.1 8804 Fizisk? audzin??ana 5058 20.2 2562 10.2 5545 22.2 11844 47.4 17389 69.5 25009 Fran?u valoda 78 7.7 89 8.8 300 29.5 549 54.0 849 83.6 1016 ?eogr?fija 765 8.7 1975 22.6 1650 18.9 43 54 49.8 6004 68.7 8744 Inform?tika 595 13.3 3623 81.1 104 2.3 ' 1 4 7 3.3 251 5.6 4469 Krievu valoda k? dzimt? valoda 1903 (.8 2209 8.0 14782 53.2 8892 32.0 23674 85.2 27786 Krievu valoda k? sve?valoda 1122 10,3 7423 68.5 1035 9.5 1263 11.6 2298 21.2 10843 K?v-'- 644 9.0 1019 14.3 1878 26.4 3586 50.3 5464 76.7 7127 La< ?u vai. k? dzimt? valoda 3499 13.0 3930 14.7 11263 42.0 8133 30.3 19396 72.3 26825 Lai,.??u vai, k? valsts valoda 5486 19.7 19309 71.2 1069 3.8 1444 5.2 2513 9.0 27808 Matem?tika 3649 8.5 5485 12.8 19287 45.0 14476 33.7 33763 78.7 42897 M?jtur?ba 2707 21.3 8098 63.7 500 3.9 1401 11.0 1901 15.0 12706 M?ksliniecisk? pa?darb?ba 1678 27.2 4079 66.2 80 1.3 329 5.3 409 6.6 6166 M?zika 3418 21.5 2897 18.2 2977 18.7 6632 41.6 9609 60.3 15924 Tehnisk? grafika 182 31.2 337 57.8 21 3.6 43 7.4 64 11.0 583 V?cu valoda 2056 12.2 1855 11.0 6624 39.4 6273 37.3 12897 76.7 16808 V?sture 2039 14.1 2005 13.9 3543 24.6 6835 47.4 10378 72.0 14422 Vizu?l? m?ksla 2097 27.4 3540 46.2 739 9.7 1281 16.7 2020 26.4 7657 Klases audzin??ana 3861 19.9 543 2.8 4661 24.1 10314 53.2 14975 77.3 19379 Biznesa pamati 105 17.9 433 73.9 24 4.1 24 4.1 48 8.2 586 Kult?ras v?sture 388 21.2 1414 77.2 26 1.4 4 0.2 30 1.6 1832 S?umskola 18502 20.3 27543 30.2 13967 15.3 31119 34.1 45086 49.5 91131 Logop?dija 87 34.1 38 14.9 55 21.6 75 29.4 130 51.0 255 Pirmskola 37 29.4 61 48.4 28 22.2 28 22.2 126 Defektologi ja 54 15.5 103 29.5 33 9.5 159 45.6 192 55.0 349 leligija 9 5.9 119 78.3 24 15.8 24 15.8 152 W '"bas m?c?ba 140 32.6 280 65.1 10 2.3 10 2.3 430 PSi i?ija 46 15.9 144 49.7 36 12.4 64 22.1 100 34.5 290 Esteru 9 18.8 39 81.3 48 Cita valoda 59 43,7 41 30.4 13 9.6 22 16.3 35 25.9 135 Tabula 5.c. Bez augst. ? Cita ? Atbilst Atbilst Atbilst Kop? izgl?t?bas specialit?te ? >32.5 ? kop? ? ? skaits ! 1 ! skaits ' ! skaits ! ? ! skaits ! i i skaits ! i ! skaits ! 164 35.7 250 54.3 35 7.6 11 2.4 46 10.0 460 Asaru aic?ba 1559 32.7 2897 60.7 57 1.2 257 5.4 314 6.6 4770 Ang?u valoda 1053 17.4 3004 49.6 717 11.8 1288 21.2 2005 33.1 6062 Apkirtnes un dabas nic?ba 48 23.5 151 74.0 5 2.5 5 2.5 20i ? Astronomija 10 100.0 10 Biolo?ija 380 10,0 812 21.5 297 7.9 2294 60.6 2591 68.5 3783 Cilv?ks, daba, sabiedr?ba 43 20.0 134 62.3 1 0.5 37 17.2 38 17.7 215 Fizika 198 11.8 713 42.7 170 10.2 590 35.3 760 45.5 1671 Fiziski audzin??ana 2662 29.4 1844 20.4 919 10.2 3621 40.0 4540 50.2 9046 Fran?u valoda 3 50.0 3 50.0 6 ?eogr?fija 606 18.1 1682 50.4 208 6.2 843 25.2 1051 31.5 3339 Inform?tika 65 43.3 80 53.3 5 3.3 5 3.3 150 Krievu valoda ki dzimti valoda 385 10.2 389 10.3 1269 33.8 1716 45.7 2985 79.4 3759 Krievu valoda ki sve?valoda 1702 28.3 3522 58.6 270 4.5 519 8.6 789 13.1 6013 306 21.0 435 29.9 127 8.7 586 40.3 713 49.0 1454 li liu vai. ki dzimt? valoda 3766 26.1 2826 19.6 3503 24.3 4309 29.9 7812 54.2 14404 Lai.ie?u vai. ki valsts valoda 883 28.2 2088 66.8 38 1.2 118 3.8 156 5.0 3127 Matem?tika 2846 18.2 2726 17.5 3702 23.7 6323 40.5 10025 64.3 15597 M?jtur?ba 1668 35.0 2701 56.6 94 2.0 305 6.4 399 8.4 4768 M?ksliniecisk? pa?darb?ba 1082 42.3 1368 53.5 9 0.4 98 3.8 107 4.2 2557 M?zika 2767 37.8 ?1364 18.6 766 10.5 2426 33.1 3192 43.6 7323 Tehniski grafika 15 10.1 133 89.9 1(8 V?cu valoda 1252 28.2 1498 33.7 636 14.3 1061 23.9 1697 38.2 4447 V?sture 1014 22.5 1400 31.1 242 5.4 1848 41.0 2090 46.4 4504 Vizu?li m?ksla 1470 36.1 2120 52.1 84 2.1 397 9.8 481 11.8 4071 Klases audzin??ana 1838 31.2 195 3.3 739 12.5 3126 53.0 3865 65.5 5898 Biznesa pamati 4 100.0 4 Kult?ras v?sture 83 45.1 101 54.9 184 S?umskola 13339 29.8 13524 30.2 3187 7.1 14703 32.9 17890 40.0 44753 Logop?di ja 41 27.5 76 51.0 21 14.1 11 7.4 32 21.5 149 Pirmskola 184 70.2 19 7.3 59 22.5 59 22.5 262 Defektologi ja 3 50.0 3 50.0 6 Reli?ija 30 25.9 82 70.7 4 3.4 4 3.4 116 Vr '?bas m?c?ba 46 44.2 58 55.8 104 Ps 'o?ija 2 7.4 10 37.0 - 15 55.6 15 55.6 27 E s t c i k a 14 15.7 75 84.3 89 Cita valoda 2 15.4 11 84.6 11 84.6 13 Tabula 5.d, ? Bez augst. 1 Cita ? Atbilst | Atbilst Atbilst ! Kop? ? ? izgl?t?bas specialit?te ? >32.5 ! ? kop? j ! skaits 1 I ! skaits ! ? skaits ? t ! skaits i ! skaits ? t ! skaits ! Amatu a?ciba 12 41.4 17 58.6 29 Ang?u valoda 37 29.5 88 26.7 144 43.8 144 43.8 329 Apk?rtnes un d a b a s m?c?ba 4 50.0 4 50.0 8 Astronomija **'.* ***.' t t t . t ttt 11 ttt t 0 Biolo?ija 4 50.0 4 50.0 4 50 .0 3 Cilv?ks, daba, sabiedr?ba ? i t , t t t t i t t t , t t t t t t t i t 0 Fizika t t t t t t t t t u t 0 Fizisk? audzin??ana 143 25.1 137 24.1 289 50.8 289 50.8 569 Fran?u valoda 1*4,1 ***,! t t t , t ttt, t ttt t 0 ?eogr?fija 4 100.0 4 Inform?tika 3 100.0 3 Krievu valoda k? dzimt? valoda 16 17.2 77 82.8 77 82.8 93 Krievu valoda k? sve?valoda 6 14.0 37 8,6.0 43 lilija t u , ? '**.' "*.* ttt , t ttt, t 0 La' ? ? u vai. k? dziit? valoda 92 35.9 100 39.1 32 12.5 32 12.5 64 25.0 256 La ?j?u vai. k? valsts valoda 146 39.7 222 60.3 368 Ka-.rf?tika 60 42.3 82 57.7 142 Kijtur?ba 32 40.5 47 59.5 79 M?kslinieciski pa?darb?ba 87 38.0 123 53.7 19 8.3 19 8.3 229 M?zika 264 35.5 92 12.4 11 1.5 376 50.6 387 52.1 743 Tehnisk? grafika ***.' t u t ttt, t ittt 0 Vicu v a l o d a 34 49.3 20 29.0 5 7,2 10 14.5 15 21.7 69 V?sture 2 20.0 6 60.0 2 20.0 2 20.0 10 Vizu?l? m?ksla 72 31.2 131 56.7 28 12.1 28 12.1 231 Klases audzin??ana 26 38.2 4 5.9 38 55.9 42 61.8 68 Biznesa pamati ***.* l i t , ) ttt t t t t , i 0 Kult?ras v?sture 5 100.0 5 S?umskola 3936 35.5 2628 23.7 672 6.1 3845 34.7 4517 40.8 11081 Logop?di ja 1 4.5 21 95.5 22 Pirmskola 24 45.3 4 7.5 25 47.2 29 54.7 53 Defektolo?ija ttt , i t t t t t t t , i ttt t t t t t 0 Reli?ija 7 41.2 10 58.8 17 Vesel?bas m?c?ba 5 31.3 11 68.8 16 P' lo?ija ***.' ttt , i ttt t ttt , i 0 Es -ka 10 (2.5 6 37.5 16 C i u valoda ***,? ***.* t t t . t t t t t t t t t 0 Tabula 5.e. 1 Bez augst. ? Cita ? Atbilst Atbilst Atbilst Kopi ? 1 izgl?t?bas specialit?te ? >32.5 ? ? kopi ? ? ? skaits ! 1 ! skaits ? * ! skaits ? ? ! skaits ! l ! skaits ! i ! skaits ? 135 23.4 415 71.9 5 0.9 22 3.8 27 4.7 577 Aiatu m?c?ba 978 36.4 1649 61.4 15 0.6 42 1.6 57 2.1 2684 Ang?u valoda 403 22.1 486 26.7 142 7.8 791 43.4 933 51.2 1822 Apk?rtnes un dabas nic?ba 69 25.5 190 70.1 12 4.4 12 4.4 271 Astronomija 12 85.7 2 14.3 2 14.3 14 Biolo?ija 126 13.0 173 17.8 112 11.5 560 57.7 672 69.2 971 Cilv?ks, daba, sabiedr?ba 38 7.4 334 65.2 32 6.3 108 21.1 140 27.3 512 Fizika 82 8.8 228 24.4 127 13.6 497 53.2 624 66.8 934 Fizisk? audzin??ana 630 24.4 456 17.6 307 11.9 1192 46.1 1499 58.0 2585 Fran?u valoda 4 6.8 20 33.9 35 59.3 55 93.2 59 ?eogr?fija 144 14.5 543 54.6 7 0.7 300 30.2 307 30.9 994 Inform?tika ? 74 30.3 170 69.7 244 Krievu valoda k? dzimt? valoda 202 13.8 334 22.9 202 13.8 723 49.5 925 63.3 14(1 Krievu valoda ki sve?valoda 252 21.8 813 70.2 32 2.8 61 5.3 93 8.0 1158 I i i " * 127 14.8 127 14.8 138 16.1 466 54.3 604 70.4 858 La ?u vai. ki dzimti valoda 1005 24.8 1179 29.1 407 10.0 1459 36.0 1866 46.1 4050 La\...e?u vai. ki valsts valoda 214 17.8 844 70.4 118 9.8 23 1.9 141 11.8 1199 Matem?tika 733 16.3 1341 29.8 551 12.3 1868 41.6 2419 53.8 4493 M?jtur?b? 780 33.4 1470 63.0 84 3.6 84 3.6 2334 M?kslinieciski, pa?darb?ba 105 25.1 309 73.9 4 1.0 4 1.0 418 M?zika 545 27.5 620 31.3 203 10.2 615 31.0 818 41.3 1983 Tehnisk? grafika 6 7.7 72 92.3 78 V?cu valoda 188 15.9 203 17.2 121 10.2 669 56.6 790 66.9 1181 V?sture 192 13.6 328 23.3 108 7.7 781 55.4 889 63.1 1409 Vizu?l? m?ksla 228 21.4 614 57.5 38 3.6 187 17.5 225 21.1 1067 Klases audzin??ana 83 9.5 22 2.5 197 22.6 569 65.3 m 87.9 871 Biznesa pamati 4 6.7 56 93.3 60 Kult?ras v?sture 19 16.5 92 80.0 4 3.5 4 3.5 115 S?umskola 1334 20.9 2845 44.6 415 6.5 1783 28.0 2198 34.5 6377 logop?di ja 112 17.0 249 37.9 296 45.1 296 45.1 657 Pirmskola t t t t it*,* tttt ttt t 0 Defektolo?ija 144 23.0 181 28.9 102 16.3 200 3 L 9 302 48.2 627 Reli?ija 10 15.2 43 65.2 13 19.7 13 19.7 66 V e r ' - b a s m?c?ba 45 29.2 109 70.8 154 Ps, i?ija 2 13.3 8 53.3 5 33.3 5 33.3 15 ?stt.iia 16 100.0 16 Cita valoda 7 9.2 17 22.4 52 68.4 52 68.4 76 | 9.pielikums Skolot?ju kvalitat?va sast?va izmai?as Latvi a pec Otra pasaules kara 1. grupa 2.grupa 3.grupa Gads Augst.izgl Skol.inst. Kop? Vid.ped.iz Vid.n.p.iz Bez vid.iz Kop? Vid.izgl. ! i 1945/46 9.9 41.7 51.6 ?? 10.9 48.4 37.5 1950/51 11.9 35.4 47.3! 27 24.9 0.8 25.7 51.9 1960/61 36 27.1 63. l ? 30.8 5.6 0.5 6.1 36.4 1965/66 44.3 21.4 65.7; 25.1 8.5 0.7 9.2 33.6 1967/68 49.3 18 6 7 j f 22.3 9.9 0.5 10.4 32.2 1970/71 55.8 15.2 71 18.4 10.3 0.3 10.6 28.7 1975/76 64.6 11.6 76.2| 14.7 9 0.1 9.1 23.7 1977/78 67 10.8 77.8 13.9 8.2 0.1 8.3 22.1 1980/81 70.7 9 79.7 12.3 8 0 8 20.3 1984/85 75 7.1 82.1 10.4 7.5 0 7.5 17.9 1987/88 76.4 6.4 82.8! 9.7 7.5 0 7.5 17.2 1990/91 75.3 6.2 81.5 10.5 8 0 8 18.5 1993/94 74.4 5.9 80.3 10 9.7 0 9.7 19.7 1995/96 75.6 4.5 80.1! 9.5 10.4 0 10.4 19.9 L_ (P?c 7.-12., k? ari operat?v?s inform?cijas un p?t?jumu rezult?tiem) 10.pieliku/ Skolot?ju ar augst?ko izgl?t?bu ?patsvara izmai?as starp da??du priek?metu skolotajiem (procentos 1981./82 1984785 1987./88 1990./91 1993./94. Latv.val. 79.3 81.2 80.7 81.2 81.7 V?sture 86.7 87.8 88.1 88.1 83.9 Matem. 85.1 88 90.2 90.3 88.4 Sve?val. 88.7 92.3 91.1 88.8 85.2 * 1993./94. m?c?bu gad? izmantota attiec?ba starp skoloti: ?jiem ar augst?ko izgl?t?bu notarificeto stundu skaitu un kop?jo stundu skaitu dotaj? priek?meta) (P?c 10.,11.,12. un p?t?juma rezult?tiem) 11. Pielikums Atkl?tas matem?tikas olimpi?des uzvar?t?ju skolot?ji ( 1995.gads) Nr. Skola Skolot?js Izgl?t?ba Pedago?iskais st??s R?ga 1. 22.vsk. Bal tina DPI fiz.-mat.skolot 11 2 1.?imn . K.?ev?enko LVU mat.pasniedz?js 10 Zieme?valstu ?. J.V?vere BPI mat.-fiz.sko1ot 33 4. 1. ?imn . Reitere LVU mat.pasniedz?js 12 5. i.?imn. Det1 ova LVU fiz.Jmat.?astr. sk .49 6. 1.?imn. Damlies LVU vsk.mat.skolot. 42 7. 1.?imn. Bal ode LVU mat.. pasniedz?j s 11 8. 1.? imn. Grava LVU matem?ti?is (2;< ) 50 9. 25.vsk. ?u 1 ce LVU mat.pasniedz?js 10 10. Pu?kina li.c. Krav?enko Leningr.PI mat.skolot . 18 .11. 90.vsk . Niedre LVU mat.pasniedz?js 8 12. 88.vsk. Zinov?ika LVU mat.skolot. 30 13. N.Draudzinas ?. France LVU mat.pasniedz?js 6 14. 88.vsk . Meiluss DPI matem?ti?is 27 15. Gimn. R?n??i 1 i Valaine Brestas PI mat.fiz. 12 16. 64. vsk.. Ose LVU mat.vsk.skolot. 17. 92.vsk. Batalova Leningr.VU fizi?is 15* 18. M.Lomonosova ?. Pekka DPI fiz.mat.skolot. 35 19. 96.vsk . Ana?ko Vitebskas PI mat.sk 20. N.Draudzioas ?. Buk?s LVU mat.pasniedz?js 3 21. 64.vsk . Caune LVU mat.vsk.skolot. 27 22. M.Lomonosova ?. Lavrentinova Kurskas PI vsk.mat. sk .24 23 N.Draudz inas ?. Si 1ina LVU mat.Jmat.skolot 34 24. RTU Agensk. kal . Markusa LVU mat.jmat.pasndz 5 25. 40.vsk . Roldugina DPI mat.fiz.skolot. 7 26. Ebreju vsk. Kuzmina LVU matem?ti?is 15 27. 64.vsk . Simanovi?a DPI fiz.mat.vsk.skolotlS 28. 65.vsk. Buraka kremnevas PI mat.fi 2 . p22 29. 2.tehn. 1 ieej s Obuhova LVU fiz.mat. 30. 1.?imn. Krikis LVU matem?ti?is (2x ) 19 31. 40.vsk. Gluhovs in?enieris-fizikis 7* 1.? imn. Strazdi?? Latv.PI mat.skolot?js 44 22.vsk. Kaoevsk is LU mat.doktors 11 34. 49.vsk. Zafce LVU mat.pasniedz?js 11 35. V.Z?l?sa psk ?uba LPA mat.skolot?js 1 36. 58.vsk. Z iobrovsk is LVU mat.skolot?j s 37. V. Z?l T??a psk . Strazd ina Lat v .PI mat.fiz.vsk .sk41 38. 46.vsk. VI asova Tambovas PI mat.skolot41 39. 88.vsk . Stepanova LVU matem?tika 26 40. Un i v.komercsk . I gnatova RTU radioin?enieris 3* 41 . Gimn. "R?nu? i" Solovj ova R?gas PI mat.skolot 37 42. N.Draudsinas ?. Mencis LVU matem?ti?is dr. pedl.8 43. 84.vsk. St?mure DPI mat.skolot. 44. 12.vsk. F'onomar j ova Leningr.PI mat.skolot.36 45. N. Draudsinas g. Tuk. 1 ere LVU mat.pasn ied z?j s 16 46. M.Lomonosova ?. Gu1?ne Mogilevas PI mat.fi z . 31 47 . Juglas gimn. Zund?ns LVU matem?ti?is 29 48. .10 . v s k . Pahomova LVU mat.sko1ot. 41 49. Fran?u li cejs ? ? ? 1 e LVU mat.fi z.pasn. 20 50. 10.vsk. Bur1ej s LVU fizi?is 19* 51 . 84.vsk. Grbid?ne LVU mat.pasniedz?j s 11 R?gas rajons 52. Siguldas gimn. Laganovska DPI mat.fiz.skolot. 34 53. KrimuIdas vsk. Ka?epe LVU fiz.mat.skolot. 21 54. Siguldas ?jimn. Jerc?te LVU matem?ti?is 35 55. SiguIdas gimn. Zari?? LVU matemati kis 15 Ogres raJons 56. Ogresgala vsk. Krilovska DPI fiz.mat. 13 57. Ogres 1.vsk. Rutkis n /a ** 1 58. Dgres 1.vsk. Kaimi?a DPI fiz. mat. 24 59. Dgres 1.vsk. Laic?ne DPI fiz. mat. 20 Daugavpils 60. 4 . v s k . Brovkina DPI f i z.mat. 31 61 . 1. v s k . Rusakova DPI fiz.mat. 62. 1. vsk . Kehre DPI f i z.mat. 19 63. 1. vsk. Ruhmane DPI fiz.mat. 24 64. 4. vsk. Azarev i?a DPI f i z.mat. 10 Tukuma rajons 65. Tukuma 2.vsk. Jansone DPI mat.fiz.skolot. 18 66. Tukuma 1. vsk. Eg1?te LPI mat.skolot. 11 67. Tukuma 1.psk. Kr?mi?a LPI mat.skolot. 12 Gulbenes rajons 68. Gulbenes vsk. ?ak?ne 69. Gulb?sa vsk Lol?ns 70. Gulbenes vsk. Kekere LVU fi.mat.skolot. 11 DPI mat.vsk.skolot. 22 DPI mat.vsk.fiz.ps ?.s ?.15 Valkas rajons 71. Smiltenes vsk. 72. Valkas l.vsk. 73. Valkas l.vsk. 74. Smiltenes vsk. Cunska LVU Strelkova DPI Krievija LPI Bried? LPI liet.matem. 6* fiz.mat.skolot. 24 pamatsk.skolot. 15* vsk . mat. skolot.. 27 Valmieras rajons . 75. Valmieras l.vsk. 76. Valmieras 5.vsk. 77. Valmieras l.vsk. 78. Valmieras 4.vsk. Skrastina LVU Rlduze LPI Gr?nberga DPI Skuja DPI fiz.mat.pasn. 12 mat.inf.skolot. 3 mat .fiz. ras . skol ot.28 fiz.mat.skolot. 18 Jurma1 ? 79. J?rmalas l.vsk. Kal?ja LVU fiz.mat.pasn. 21 80. Slokas psk. P?tersone LVU mat.pasniedz?js 16 C?su rajons 81. C?su valsts ?' . Boze 82. C?su valsts g' . Fokerote 83. C?su valsts ?5. Endele LVU mat.pasniedz?js 6 LVU mat.pasniedz?js 18 LVU mat. programm?t?.j s 30* Prei?u rajons 84. Prei?u l.vsk. 85. Prei?u l.vsk. 86. Prei?u l.vsk. 87. Rudz?tu vsk. Paunina LVU Leonova DPI Seile LVU Marcink?vi?a DPI mat.pasniedz?js 14 mat.fiz. 17 matem?tika 3 mat.fiz.vsk.skolot16 Aizkraukles rajons 88. Skr?veru vsk. Mikelsone 89. Aizkraukles 2.vskRudin? 90. Kokneses vsk. Krastina 91. Skr?veru vsk. Ziedi?a 92. Kokneses vsk. Broka LPI mat.skolot. 23 LVU ?eogr?fija 26* LVU fiz.mat.pasniedz. 25 DPI mat.fiz.vsk.skolot33 DPI mat.fiz.vsk.skolotl4 Al?ksnes raions 93. Apes vsk. Mike 94. Al?ksnes l.vsk. Krieva 95. Al?ksnes l.vsk. Gail?te LVU mat.sko1ot. DPI mat.fiz.skolot LPI vsk.mat.skolot J?kabpils rajons 96. J?kabpils 2.vsk. 97. J?kabpils 2.vsk. Mamedova DPI mat.fiz.skolot Lov?inovskaJa DPI mat.fiz.skolot Bauskas rajons 98. Uzvaras vsk. Borkovskis LVU fiz.mat.sko1ot, Limba?u rajons 99. Limba?u l.vsk Mikelsone C?su sk.. inst.. f i. z . mat. Dobeles rajons 100.Dobe Ies l.vsk 101.Naud?tes psk. Zake Borne LVU mat.skolotais LPI mat.inf.skolot, Ludzas rajons 102.K?rsavas vsk Barkane DPI mat.fiz.skolot, * augst?ka izgl?t?ba radniec?ga specialit?te ** turpina studijas atbilsto?? specialit?t? 12.pielikums Skolot?ju sadal?jums pec dzimuma un vecuma V?cija da??dos gados Skolot?ji kop? Tai skaita skolot?jas Vecums 1974.g. 1993.g. 1974.g. 1993.g. Kop? 100 100 51.1 62.7 L?dz 30 28.9 4.1 67.9 89.1 30-40 28.8 23.4 43.7 73.2 40-50 21.4 43.3 48 61.2 50-60 13.3 26.9 45 53.3 60-65 4.8 1.6 36.7 35.4 Virs 65 2.5 0.04 28.4 42.6 i (P?c 63. un 67.) 13. pielikums Skolot?ju - sievie?u ?patsvara izmai?as da??das valstis Gads Latvija A S V Austrij V F R 1946 68 46.6 1951 74 48.5 1960 76 68.7 42.4 1965 77.8 69 51.4 47.3 1970 81.4 65.7 51.8 1975 82.8 67 57.7 55.7 1980 83.5 66.9 55.3 1985 84 67.2 64.2 54.4 1990 84.5 68.3 56.2 1994 85 69.3 62.7 (P?c 7.-12.,67.,69.,134. un p?t?juma rezult?tiem) 14- pielikums A N K E T A S - 1 (SKOLOTAJIEM) 1. Vai skol?ni drikst skriet pa skolas gaite?iem ? 1) dr?kst, 2) dr?kst, ja nevienu netrauc?, 3) dr?kst p?c stund?m, 4) nedr?kst, 5) 2. Vai cen?aties iepaz?ties ar jaun?ko sav? m?c?bu priek?meta ? 6) j?, 7) visam neizn?k laika, 8) tas nav nepiecie?ams, 9) n? 10) 3. Vai cen?aties savas stundas pielietot, ko redz?j?t pie kol??iem? 11) j?, 12) reti 13) tikai gatavojoties atkl?taj?m stund?m, 14) n?, 15) 4. Vai uzskat?t, ka visi ieraksti klases ?urn?la j?izdara r?p?gi? 16) j?, 17) pietiek, ja visi datumi un stundas tema, 18) tas ir darba dokuments, vienm?r nav laika, 19) n?, 20) 5. Par cik kol??iem J?s zin?t, kur? m?nes? vi?iem ir v?rda diena? 21) visiem, 22) gandr?z, visiem, 23) apm?ram pusei, 24) da?iem, 25) nevienam 6. Vai Jums gad?s t?, ka "nolai?as rokas" un neko negribas dar?t? 26) j?, 27) kad par kaut ko nepeln?tu p?rmet, 28) reti, 29) n?, 30) 7. Vai labpr?t uzklaus?t kol??u aizr?d?jumus, padomus ? 31) j?, 32) tikai no draugiem 33) man t?di aizr?d?jumi trauc?, 34) n?, 35) 8. Vai k?ds no J?su kol??iem ir griezies pie Jums p?c pal?dz?bas darb?? 36) j?, 37) n?. 9. Vai J?s esat k?dam l?dzis pal?dz?bu? 38) j?, 39) n?. 10. (atbild, ja pasv?trots 39.) K?p?c nemekl?jat pal?dz?bu ? 40) pats visu zinu, 41) ne?rti pras?t, 42) kol??i nav gudr?ki, 43) t?pat nepal?dz?s, 44) 11. Vai, ierodoties skol? "Labdien!" sakiet visiem skolas darbiniekiem ? 45) j?, 46) tikai tiem, kas sveicina J?s, 47) ja ir j?steidzas, tad n?, 48) n? 49) 12. Vai uzskat?t, ka skolot?jam ir j?tvainojas klasei vai skol?nam savas k??d??an?s gad?jum?? 50) j?, 51) j?tvainojas, ja ir aizskarta skol?na pa?cie?a, 52) ja skol?ni atvaino?anos var p?rprast, tad n?, 53) n?, 54) . 13. K?dam no J?su kol??iem izdodas labi sagatavot da?us skol?nus rajonu olimpi?dei, un tie izc?na pirmo vietu. K ? ?o zi?u uz?emat J?s? 55) ar patiku, tas tacu dara godu visai skolai, 56) vienaldz?gi, J?s tacu tas neskar, 57) ar nepatiku, Jums nav paveicies, bet tur k?ds padar?ja v?l maz?k, un, pateicoties konkurences tr?kumam, uzvar?ja, 58) tas atkar?gs no t?, par kuru kol??i iet runa, 59) 14. Vai bie?i run?jat pret? skolas vad?bai? 60) j?, 61) n?, 62) 15. Vai J?s uzskat?t, ka J?su kolekt?vs ir satic?gs ? 63) j? 64) n? 65) 16. Vair?kums skolot?ju ve?as p?rg?jienu dienu organiz?t visai skolai kop?, bet J?s v?laties (un ir iesp?jas) ar savu klasi braukt uz T?rveti. K? r?kosieties? 66) p?rliecin?siet klasi, ka skolas pas?kumi j?tbalsta, un iesiet kop? ar skolu, 67) Brauksiet uz T?rveti, 68) 17. Ja Jums l?dz?gos apst?k?os (att?lums no m?j?m, slodze u.t.t.) pied?v?tu darbu cit? skol?, vai J?s main?tu darba vietu? 69) j?, 70) n?, 71) 18. Vai liksiet stundas s?kum? nokav?ju?am kol??im noprast, ka t? nedr?kst ? 72) j? 73) tikai attiec?b? uz savu audzin?mo klasi, 74) par to lai atbild administr?cija, 75) n?, 76) 19. Cik biezi J?su viedoklis at??iras no p?r?jo kol??u dom?m' 77) katr? sapulc?, 73) bie?i, 79) reti, 80) nekad, 8 1 ) 20. Ko uzskat?t par sava pedago?isk? darba galveno m?r?i? 82) dot skol?niem labas zin??anas, S3) audzin?t vispus?gi izgl?totus str?d?gus jaunie?us, S-) celt skolas un l?dz ar to ari savu presti?u skol?nu un p?r?jo skolot?ju ac?s, 55) celt savu materi?lo l?meni. 86) 21. Vai uzskat?t, ka Jums ir pa sp?kam tikt gal? ar Jums k? pret skolot?ju izvirz?t?m pras?b?m'' 87) j?, 88) da??ji, 89) ar gr?t?b?m, 90) n?, 91) 22. Vai cen?aties izpild?t ari t?s direktora pras?bas, kuras uzskat?t par nevajadz?gam? 92) j?, 93) atkar?b? no noska?ojuma, 94) ja nav gaid?ma p?rbaude, tad n? 95) n?, 96) 23. Vai labpr?t braucat uz kursiem zinot, ka tie b?s interesanti, bet iekr?t atva?in?juma laik?? 97) j?, 98) n?, 99) 24. Reiz?, kad skol? ir sar?kojums skolot?jiem (piem Jaungada egl?te) Jums ir bi?etes uz v?l neredz?tu te?tra izr?di. K? r?kosieties? 100) ie?u uz te?tri, 101) ie?u uz sar?kojumu, 102) 25. K?d? satura sarun?m skolot?ju istab? dodat priek?roku? 103) par skolu, 104) par sabiedriski-poUtiskiem jaut?jumiem, 105) par m?j?m, sadz?vi, 106) 26. Vai front?l?s p?rbaudes, vis?das komisijas utt. stipri izjauc darba ritmu skol?' 107) j?, 10S) n? 109) 27. Vai uzskat?t, ka skolot?ju politsemin?ri ir nepiecie?ami? 110) j?, 111) n?. 112) 28. J?su skol? vair?ki kla?u audzin?t?ji skol?niem, sm???t?jiem samazina uzved?bu. Vai J?s ar savas klases "sm???t?jiem" r?kosieties t?pat? 113) j?, 114) atkar?b? no t?, kas tas par skolnieku, 115) censtos atrun?t t? dar?t savu kol??i, jo sods par stingru, 116) n?, 117) 29. K?ds bija J?su noska?ojums br?vlaika p?d?j? dien?, zinot, ka n?ko?aj? dien? j?n?k uz skolu? 118) priec?gs, mundrs, 119) ikdieni??s, 120) neatceros, 121) slikts, 122) 30. Vai uzreiz p?c stund?m cen?aties aiziet no skolas? 123) j?, 124) k? kuro reizi, 125) n?, 126) 31. Ceturk??a p?d?j? dien? ierodas skol?ns labot atz?mi no "3 " uz "4". K? J?s r?kotos ??d? situ?cij?? 127) pie?em?u, 128) pie?em?u tikai p?c klases audzin?t?jas l?guma, 129) nepie?em?u, j a vien "3 " nav slim?bas d??. 130) nepie?em?u, 131) 32. Ja da?a klases skol?nu pa?dusi ?tr?k, vai ?damz?le tik un t? j?atst?j visiem reiz?? 132) j?, 133) mazajiem j?, lieliem var iet ?tr?k, 134) ja vair?k stundu nav, tad n?, 135) n? 136) 33. Jums kop? ar k?du no J?su kol??iem (J?su vecuma un st??a) starpbr?d? j?de??r? gaiten?. Kol??is atk?rtoti neierodas. J?s .... 137) .... turpin?siet de??r?t vienatn?, 138) .... aizr?d?siet vi?am, 139) .... neiesiet de??r?t ari pati, 140) 34. K? J?s da?os v?rdos raksturotu m?sdienu skol?nus? 35. Skol? var?tu str?d?t ar prieku, ja 15. p i e l i kums Skolot?ju aptauju rezult?tu kopsavilkums |9ftT?>d> IW),IJ. Knrk> k?pt ???i? !*??? t' ? ? pMMva rc/utuu m?wM 15.J JikM ????? 4>MipttM 1? 4 ??????????? at *ii>U? i ??? 3 1 6 JiL.ii imji? tfhijl?i H ' ?tf ada M Ijjgbj Plj ?'?!?#? _ ' ?janmn irthjww ?iitit" ' ?j ? tUii? ????? (l.Miplifu 1 i * 13 * ??????????? ? iSj?fij ????? T*l).S*?bi_l? jila ifw?bT'^ L_* 11 T tWMl ar arwka i ? f i j i V T ^?4 1 6 . p i e l i k u m s Skolot?ju pras?bu vienot?bas pak?pe da??dos gados 1.jaut?jums 1987.g. 1989.g. 1995.g. Iecavas vsk. 87 50 66.7 R?gas 19.vsk. 54.2 55 78.4 R?gas 39. vsk. 59 44 46.7 Vid?ji 66.7 48.3 63.9 31. jaut?jums 1987.g. 1989.g. 1995.g. Iecavas vsk. 40 37.5 38.1 R?gas 19. vsk. 54.2 45 28.6 R?gas 39.vsk. 38.5 48.1 55.6 Vid?ji 44.2 43.5 40.8 32.jaut?jums 1987.g. 1989.g. 1995.g. Iecavas vsk. 63.3 37.5 57.1 R?gas 19.vsk. 45.8 65 57.1 R?gas 39. vsk. 43.6 44.4 51.1 Vid?ji 50.9 49 55.1 Vid. vid?ji 53.9 46.9 53.3