Krūts vēža noteikšana sievietēm ar krūšu implantiem: Mammogrāfijas, ultraskaņas un MRI

Abstract

Nosaukums: Krūts vēža noteikšana sievietēm ar krūšu implantiem: mammogrāfijas, ultraskaņas un MRI veiktspējas salīdzinājums. Ievads: Krūts vēža noteikšana sievietēm ar implantiem ir diagnostikas izaicinājums, jo klīniskajā praksē ir zināmi ar implantiem saistīti ierobežojumi. Mammogrāfija ir standarta primārā krūšu izmeklēšanas metode, tai ir samazināta jutība pacientēm ar implantiem, kas rada jautājumus par to, vai priekšroka jādod citām diagnostikas metodēm, tostarp ultrasonogrāfijai vai magnētiskās resonance (MR)izmeklējšanai. Mērķis: Šī retrospektīvā pētījuma mērķis bija salīdzināt diagnostikas precizitāti un atbilstību mamogrāfijas, ultrasonogrāfijas un MR izmeklēšanas metodēm krūts vēža noteikšanā sievietēm ar implantiem. Turklāt pētījumā tika novērtēts, vai mammogrāfija ir piemērota kā pirmās izvēles diagnostiska metode vai arī MR ir jāuzskata par alternatīvu. Materiāls un metodes: Pētījums tika iekļautas 23 krūts vēža pacientes ar krūšu implantiem, retrospektīvi novērojot attēlveidošanas datus. Pacientu dati tika savākti no vienas terciārās ārstniecības iestādes (Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas). Katrs attēldiagnostikas veids tika novērtēts, pamatojoties uz vēža noteikšanas biežumu, audzēja lieluma mērījumiem, fokusu un slimības izplatību, lai salīdzinātu diagnostisko jutību starp šīm attēlveidošanas metodēm. Pētījumā iekļautie statistiskie testi ietvēra McNemar testu pāru bināro salīdzinājumu veikšanai, Frīdmena testu audzēja lieluma salīdzināšanai dažādās attēlveidošanas modalitātēs un pāru lieluma salīdzināšanai saistīto paraugu zīmju testu. Visbeidzot, tika veikta Chi kvadrāta analīze tādiem kategoriskiem mainīgajiem kā fokuss. Pārliecinātības intervāli tika aprēķināti, izmantojot Clopper-Pearson metodi. Lai apkopotu atlikušos savāktos datus, tika izmantota aprakstošā statistika. Rezultāti: Tikai 8 gadījumos no 23 mamogrāfijā tika atklāts vēzis. Atšķirībā no ultrasonogrāfijas un MR, kas atklāja vēzi visos gadījumos, kad tās tika veiktas (attiecīgi 23 un 17 gadījumi), katrs demonstrējot 100% jutību. Mammogrāfija uzrādīja mazāku jutību, īpaši pacientiem ar BIRADS blīvumu C (73,9%) un pārsvarā taustāmiem audzējiem (82,6%). Netika pierādīta statistiski nozīmīga atšķirība starp audzēja lieluma noteikšanas metodēm un slimības apmēru (p > 0,05). Tomēr tika konstatēta statistiski nozīmīga saistība starp audzēja fokusu un papildu veidojumu noteikšanu, jo ultrasonogrāfija un MR, visticamāk, atklāj papildu bojājumus multifokālos audzēja gadījumos. Tika konstatētas statistiski nozīmīgas saistība starp fokusu un papildu veidojumu noteikšanu gan ultrasonogrāfijā, gan MR (p < 0,001). Lai gan Eklunda tehnika dažos gadījumos uzlaboja mammogrāfisko vizualizāciju, tā joprojām bija zemāka par ultrasonogrāfiju un MR vēža noteikšanas ziņā. Secinājums: Attēldiagnostikas metodes, kas demonstrēja izcilu diagnostisko veiktspēju, bija ultrasonogrāfija un MR, salīdzinot ar mamogrāfiju, sievietēm ar krūšu implantiem. MammogrāfijaTitle: Breast Cancer Detection in Women with Breast implants: Comparing the performance of Mammography, Ultrasound, and Magnetic Resonance Imaging. Background: Detection of breast cancer in women with implants presents a unique diagnostic challenge due to implant related imaging limitations met during clinical practice. As mammography persists as the standard primary modality, its reduced sensitivity in this patient population has raised questions about whether more advanced imaging techniques, including ultrasound or magnetic resonance imaging (MRI), should be preferred. Objective: The aim of this retrospective observational study was to compare the diagnostic accuracy and agreement between mammography, ultrasound, and MRI in detecting breast cancer in women with implants. Additionally, the study evaluated whether mammography is an appropriate first-line diagnostic tool and whether MRI should be considered a favorable alternative. Material and methods: The study was conducted on 23 female patients with both breast cancer and breast implants by observing imaging data retrospectively between November 2024 and March 2025. The patient data were collected from a single institution. Each imaging modality was assessed based on cancer detection rates, tumor size measurement, focality, and extent of disease to compare diagnostic performance among these imaging modalities. Statistical tests included in the study involved the McNemar test for paired binary comparisons, Friedman's Test for tumor size comparison across the different imaging modalities, and for pairwise size comparison Related-Sample Sign test. Lastly, a Chi-square analysis was conducted for categorical variables such as focality. Confident intervals were calculated using the Clopper-Pearson method. Sensitivity was calculated across all imaging modalities. To summarize the remaining collected data, descriptive statistics were used. Results: In only 8 cases out of 23, standard mammography detected cancer demonstrating a sensitivity 34.78%. In contrast to ultrasound and MRI, which detected cancer in all cases when they were performed (23 and 17 cases, respectively), each demonstrated 100% sensitivity. Despite the fact that mammography demonstrated reduced sensitivity with standard views, it's important to note that with Eklunds views the sensitivity of mammography increased to 69.23% in this patient group. However, mammography demonstrated a lower sensitivity, particularly in patients with BIRADS density C (73.9%) and predominantly palpable tumors (82.6%). No statistically significant difference was proven between the modalities regarding tumor size estimation and the extent of disease (p > 0.05). Nevertheless, a statistically significant association was identified between tumor focality and the detection of additional foci, with ultrasound and MRI being more likely to detect additional lesions in multifocal cases. Statistically significant associations were found between focality and det