Mājturības mācību priekšmets skolās līdz 1940. gadam

Abstract

Pirmās liecības par rokdarbiem atrodamas folklorā – tautasdziesmās, ticējumos. Kad rokdarbi parādījās skolās, to saturs un organizācija bija nenoteikti. Pārmaiņas notika Latvijas brīvvalsts laikā, kad tika sastādītas mācību programmas, gatavoti skolotāji, izstrādātas metodikas un mācību grāmatas. Pētījuma mērķis: apkopot un izpētīt mājturības priekšmeta apguvi skolās līdz 1940. gadam un atklāt vēsturiskās pieredzes pedagoģiskās vērtības. Pētījuma bāze 125 vēsturiskie avoti un literatūra 67 nosaukumi. Darbā izvērtēta K. Cīruļa izstrādātā rokdarbu metodika un A. Dzērvīša ieguldījums latvisku rokdarbu popularizēšanā. Apkopoti un analizēti avoti un literatūra par mājturības priekšmeta saturu, organizāciju un metodisko nodrošinājumu Latvijā līdz 1940. gadam. Atslēgas vārdi: rokdarbi, mājturība, mācību grāmata, rokdarbu metodiķi.

The first information on handicrafts can be found in Latvian folklore. When teaching of manual training was started at schools, its content and organization was unclear. Changes took place in the independent Latvia when curricula were made, teachers were trained, teaching methods and textbooks were worked out. The research aim: to investigate and sum up mastering of manual training at schools until 1940 and to find out pedagogical values of the historical experience. The basis of the research is 125 titles of 67 historical sources and literature. The work evaluates methods of manual training worked out by K. Cīrulis and the contribution of A. Dzērvītis in popularization of Latvian handicrafts. Sources and literature on housekeeping as a subject, its content, organization and supply with methods in Latvia until 1940 are summed up and analysed. Keywords: handicrafts, housekeeping, textbooks, methodologists of handicrafts.