Blokķēdes izmantošana kā trešā puse godīgas apmaiņas problēmā

Abstract

Godīgas apmaiņas teorijas ieviešanai praksē ir bijusi otršķirīga loma, jo veicot apmaiņu ar digitālām lietām parasti abas puses sevi identificē un uzticības latiņa ir augsta, turklāt bankas vajadzības gadījumā var iejaukties negodīgos darījumos. Izmantojot blokķēžu tehnoloģiju tiek veidotas decentralizētas un anonīmas maksājumu sistēmas - tās var izmantot noziedzinieki un tajās nav iespējas atcelt maksājumus. Godīgai apmaiņai šādos apstākļos ir liela nozīme. Darbā tiks aplūkota praktiska problēma, kur hakeri ar izspiedējvīrusa palīdzību nošifrē upura datus un pieprasa izpirkumu kriptovalūtā. Tiks aplūkots veids, kā padarīt upurim šo apmaiņu godīgu.

Fair exchange theory has played a minor role in practice, because in exchange of digital items usually both parties identify themselves and level of trust is high, moreover the banks, if necessary, can intervene in unfair money transfers. Using blockchain technologies there have been developed decentralized and anonymous payment systems that can be used by criminals and in them canceling payments is impossible. Fair exchange in such circumstances is of great importance. This work will examine the practical problem where hackers using ransomware encrypt victim's data and demand ransom in cryptocurrency. It will be addressed how to make this exchange fair for the victim.