Selindžera daiļdarbu tulkošanas leksiskās problēmas: vārdkopas un slengs

Abstract

Šajā darbā tiek aplūkotas vārdkopas, slengs un to tulkojums daiļliteratūrā. Teorētiskajā daļā tiek aplūkots tulkošanas process, tulkošanas metodes, tulkošanas problēmas, vārdkopas un slengs. Pētījums pierāda, ka tulkotājs ir atbildīgs par mērķa teksta saturu. Teorija tiek pielietota praksē analizējot vārdkopas, slengu un to tulkojumu daiļliteratūrā. Izdarītie secinājumi ir balstīti uz tulkošanas metožu, kas ir izmantotas tulkojot vārdkopas un slengu Selindžera daiļdarbos, analīzes. Rezultāti pierāda, ka nav noteiktu likumu, kā jātulko vārdkopas un slengs, tomēr, tos tulkojot, vajadzētu sekot dažām norādēm. Pētījuma rezultāti un secinājumi var tikt izmantoti tulkošanas procesā, lai padarītu to efektīvāku.

The present paper investigates collocations, slang and their translation in fiction. The theoretical part deals with the process of translation, translation methods, translation problems, collocations and slang. The investigation aims to prove that the translator is responsible for the meaning of the target text. It relates theory to practice by analyzing collocations, slang and their translation in fiction. The conclusions drawn are based on the analysis of translation methods used to translate collocations and slang in Salinger’s fiction. The results indicate that there are no rules how to translate collocations and slang; however, there are several patterns that should be followed when translating them. The results and conclusions of this research can be used in the translation process in order to make it more effective.