DZĪVES JĒGAS SAISTĪBA AR VECUMU UN IKDIENAS STRESU

Abstract

Pētījuma mērķis bija izpētīt saistības starp dzīves jēgu, vecumu un ikdienas stresu. Pētījumā piedalījās 159 respondenti (113 sievietes un 46 vīrieši) vecumā no 18 līdz 76 gadiem. Tika izmantota Dzīves jēgas aptauja MLQ (Meaning in Life Questionare, Steger et al., 2006) , kuru Latvijā ir adaptējis A. Koļesovs (2019) un “Uztvertā stresa skala” aptauja (PSS- Perceived Stress Scale, Cohen, Kamarc & Mermelstein, 1983), kuru Latvijā ir adaptējusi I. Stokenberga (2002). Rezultāti norādīja uz to, ka uztvertais stresa līmenis ir negatīvi saistīts ar dzīves jēgas esamību (rs = -0,25, p < 0,01), norādot, ka jo augstāka dzīves jēgas esamība, jo zemāks stresa līmenis. Dzīves jēgas esamība ir pozitīvi saistīta ar respondentu vecumu (rs = 0,30, p < 0,01), liecina, ka vecumam pieaugot, var novērot tendenci pieaugošai dzīves jēgas esamībai.

The aim of the study was to investigate the relationship between meaning in life, age and daily stress. 159 respondents (113 women and 46 men) aged between 18 and 76 participated in the study. The MLQ (Meaning in Life Questionnaire, Steger et al., 2006) was used, adapted in Latvia by A.Koļesovs (2019) and the Perceived Stress Scale (PSS-Perceived Stress Scale, Cohen, Kamarc & Mermelstein, 1983), adapted by I. Stockenberga (2002). The results indicated that the perceived stress level is negatively related to the existence of meaning in life (rs = -0.25, p < 0.01), indicating that the higher the existence of meaning in life, the lower stress levels. The existence of the meaning of life is positively related to the age of the respondents (rs = 0.30, p < 0.01), which shows that with increasing age, a tendency of increasing the existence of the meaning in life can be observed.