Latvijas tēls Ināras Vērzemnieces memuārā "Starp dzīvajiem un mirušajiem"

Abstract

Emigrācija liek cilvēkiem veidot valsts tēlu, balstoties atmiņās, un daudz pētnieku ir pētījuši valstu tēlus, kas izpausti literatūrā. Darba mērķis ir noteikt semantiskās makrostruktūras, kas veido Latvijas tēlu I. Vērzemnieces memuārā, un noskaidrot, kā noteiktās makrostruktūras veicina dzimtenes tēla veidošanos, kas iedibināta žanrā. Darba pētnieciskā daļa tika veikta, pielietojot semantisko makroanalīzi un atslēgvārdu analīzi. Abas pētījuma metodes sniedza līdzīgus rezultātus un ļāva secināt, ka sintezētais Latvijas tēls balstās uz izturīgiem un apņēmīgiem cilvēkiem, kas pārvarējuši neticamas grūtības, paļaujoties uz sevi un dabu, gūstot spēku no savām kultūras vērtībām, kas sevī iekļauj dziļu cieņu pret mirušajiem. Pētījuma rezultāti norāda uz Otrā pasaules kara nepārtraukto klātbūtni – Latvijas tēls galvenokārt ir veidots, pamatojoties uz šiem notikumiem.

Emigration compels people to develop country images from memory and many researchers have studied country images expressed in literature. The present study aimed at identifying semantic macrostructures that construct the image of Latvia in I. Verzemnieks’ memoir and determining how the identified macrostructures contribute to the image of homeland established in the genre. Research was conducted employing macroanalysis and keyword analysis. Both methods yielded similar results and the synthesized image of Latvia is that of resilient and determined people who have overcome incredible hardships by relying on themselves and nature, drawing strength from their cultural values that include deep respect for the dead. The results imply the continued presence of WWII in Latvia – the image of Latvia is created mostly in the light of those events.