Lakāna diskursu teorijas pielietojums praksē

Abstract

Darbā analītiski un secīgi aplūkota Žaka Lakāna (Jacques-Marie-Émile Lacan) četru diskursu teorija. Teorijas ietvaros tiek pētīta valodas nozīme, indivīdu sociālās attiecības un to iespējamības pamatojums, diskursu veidošanās priekšnosacījumi un paši diskursi: analītiķa, kunga, histēriķa un universitātes. Lakāns ir 20. gs. otrās puses franču teorētiķis, kura teorijas ir atstājušas lielu iespaidu uz turpmāko ideju attīstību, bet, kura devums, nereti tiek aizmirsts. Šis darbs iedziļinās Lakāna diskursa teorijā aplūkojot gan šīs teorijas teorētiskās konstrukcijas, gan praktisko pielietojumu.

This research logically and analytically investigates Jacques-Marie-Émile Lacan theory of four discourses. In different stages of this research it deals with meaning of language, social relations of the individuals and argumentation of such relations, preconditions of discourse formation and four discourses: discourse of analytic, master, hysteric and university. Lacan is one of the most influentive french theoretical thinkers of 20 century second part. His theories have a great influence to the further idea development. However, frequently his investment is forgotten. This research explores Lacan discourse theory analyzing both theory, and usage in praxis.