Ārstniecības personu optimisma, empātijas un empātisko rūpju saistība ar emocionālo izsīkumu

Abstract

Darba mērķis bija noskaidrot ārstniecības personu optimisma, empātijas un empātisko rūpju saistības ar emocionālo izsīkumu un spēju to prognozēt. Korelatīvā šķērsgriezuma pētījuma izlasi veido 273 piecu slimnīcu ārsti, ārsti-rezidenti, māsas un māsu palīgi. Aptauja ietver skalas no Dzīves orientācijas testa pārskatītās versijas, Toronto empātijas aptaujas, Starppersonu reakciju aptaujas un Maslakas izdegšanas aptaujas – vispārīgās aptaujas. Pētījuma piecas hipotēzes tika daļēji apstiprinātas. Tika konstatētas statistiski nozīmīgas emocionālā izsīkuma negatīvas saistības ar optimismu un respondentu vecumu, kā arī optimisma spējas to prognozēt. Netika konstatētas empātijas un empātisko rūpju saistības ar emocionālo izsīkumu un spēja to prognozēt. Netika apstiprinātas māsu un ārstu-rezidentu emocionālā izsīkuma atšķirības no citām profesijām.

The aim of the study was to determine the relationship between optimism, empathy and empathic concern and emotional exhaustion among healthcare professionals and its ability to predict it. The correlative cross-sectional study sample consists of 273 physicians, medical residents, nurses, and nursing assistants from five hospitals. The survey includes scales from the Life Orientation Test-Revised, the Toronto Empathy Questionnaire, the Interpersonal Reactivity Index, and the Maslach Burnout Inventory – General Survey. The five hypotheses of the study were partially confirmed. Statistically significant negative relationships were found between emotional exhaustion and optimism and the age of the respondents, as well as the ability of optimism to predict it. No relationships were found between empathy and empathic concern and emotional exhaustion, as well as its ability to predict it. No differences in emotional exhaustion between nurses and medical residents and other professions were confirmed.