Baltijas valstu iedzīvotāji un karalaika trimdinieki: attiecības, uzskati un atmiņas

Abstract

Šai darbā autore izpētījusi uzskatus, atmiņas, un attiecības starp tiem latviešiem, lietuviešiem, un igauņiem kuri emigrēja, un tiem, kuri palika savās dzimtenēs padomju režīma laikā. Informāciju par šiem gadījumiem smēlām no dažādiem dokumentu tipiem, kas ietver avīzes, žurnālus, literārus darbus, memuārus, un akadēmiskus darbus. Lai veiktu padziļinātu pētījumu, autore veica divas aptaujas ar autores izstrādātu anketu palīdzību, kā arī autore vāca papildus informāciju no latviešiem, kuri dzīvo Latvijā, un no latviešiem, kuri tagad dzīvo trimdā. Darba pirmajā daļā autore analizējusi no kulturāli vēsturiska viedokļa dažādus padomju publikācijas tipus, kas bija gatavoti plašākai publikai. Ar šo publikāciju analīzi autore pēta, kā Baltijas trimdinieki tika raksturoti un parādīti padomju pakļautiem baltiešiem un rietumu auditorijai. Šī analīze izceļ ļoti negatīvos trimdas baltiešu attēlojumus, kas bija atrodami šajās propagandiskajās publikācijās: mēs redzam kā padomju režīms tēloja trimdiniekus par valsts nodevējiem, fašistiem, buržujiem nacionālistiem un meļiem. Autores analīze tālāk virzās uz publikācijām, ieskaitot bēgļu nometņu avīžu literāros rakstus un memuārus, kuru veidotāji bija baltiešu trimdinieki. Autore īpaši analizējusi trimdinieku attēlus, trimdinieku uzskatus par padomju Latviju, Lietuvu, un Igauniju, viņu uzskatus par savu identitāti, viņu uztveri par Padomju Savienību, viņu atmiņas par savu dzimteni. Darba otrā daļā, autore analizējusi datus no divām autores veiktām aptaujām: no Latvijā dzīvojošiem latviešiem un no trimdā dzīvojošiem latviešiem. Autores pirmā aptauja bija veidota latviešiem Latvijā, kam bija radi, kuri otrā pasaules kara laikā aizbēga uz rietumiem. Šajā aptaujā autores pieeja bija kvantitatīva, un autores nolūks bija izpētīt attiecības starp vietējiem latviešiem un trimdiniekiem padomju laikos un šodien, un, lai labāk saprastu vietējo latviešu uzskatus par viņu radiem diasporā. Autore analizējusi arī kontaktu līmeņus un sakaru uzturēšanas veidus. Pēc tam autore analizējusi respondentu vērtējumus ar attieksmes skalu (<attitudinal scales>) palīdzību, kuras veidotas, lai noskraidotu respondentu vērtējumus par relatīvo dzīves kvalitāti, par iespēju, ka viņu radi būti bijuši izsūtīti uz Sibīriju, ja viņi būtu palikuši Latvijā, un par viņu ārzemju radu etniski nacionālo identitāti.

Autores otrā aptauja veidota latviešu trimdiniekiem, kuri bija apciemojuši Latviju padomju laikā pēc Otrā Pasaules kara beigām. Šajā aptaujā autores analīze bija galvenokārt kvalitatīva, un autores galvenais mērķis bija iegūt izpratni par iespaidiem un pārdzīvojumiem, kas palika respondentu atmiņās no viņu ceļojumiem uz padomju pakļauto tēvzemi. Galvenās tēmas bija: ceļošanas ierobežojumi, sekošana un spiegošana, saskari ar propagandu, un sakari ar radiem dzimtenē, kuri bija izsūtīti uz Sibīriju. Šajā aptaujā autore atkārtoja arī pirmās aptaujas jautājumus par relatīvo dzīves kvalitāti, izsūtīšanas iespēju uz Sibīriju, ja būtu palikuši Latvijā, un etniski nacionālo identitāti, tikai šoreiz no trimdinieku veidokļa. Autores veidoto aptauju rezultātu salīdzinājums liecina par krietnu uzskatu līdzību šajos jutājumos latviešiem Latvijā un latviešiem trimdā. Autore secinājusi, ka daudzas baltiešu ģimenes, kuras tika kara laikā sadalītas, tomēr pārvarēja sakaru ierobežojumus, propagandu, un lielus ģeogrāfiskus attālumus, un spēja uzturēt stipras radu attiecības un līdzīgus uzskatus par dzīvi un par notikumiem padomju laikā. Autores veiktajā pētījumā redzams attēls, no vairākiem perspektīviem, par Baltijas tautām kuras tika sadalītas ar sarkano aizskaru pēc Otrā Pasaules kara un tam sekojošā aukstā kara laikā, bet tomēr tos laikus pardzīvoja būtiski nesašķeltas.

Atslēgvārdi: Padomju kultūras vēsture; Baltijas identitāte; Trimdas kopiena; Atmiņas un pierādījumi; Kvalitatīvas un kvantitatīvas aptaujas anketas; Daugavas Vanagi; Sibīrija; Propaganda

In this thesis we examine the relationships, attitudes and memories between the exile communities of Latvians, Lithuanians and Estonians, and the domestic populations in the three former Soviet Socialist Republics, as they are presented in various types of documents including newspapers, creative literature, memoirs, and academic literature, and using questionnaire data collected from Latvians both in Latvia and in exile in the West. The first part of this thesis consists of an analysis of various types of literature designed for mass consumption, undertaken from a cultural history perspective. Soviet publications, including newspapers and academic literature are examined, in order to shed light on the way that the Baltic exile communities were presented to the Baltic public, and to Western audiences. The discussion centres on the negative portrayal of exile Balts in these propagandistic publications. The Soviet propensity to portray exile Balts as traitors, as fascists, as bourgeois nationalists, and as liars is discussed. The analysis then turns to publications created by the Baltic exile communities, including Displaced Person camp newspapers, creative literature and memoirs, focussing on the images of Soviet Latvia, Lithuania and Estonia presented in these works. The analysis focuses on exile identity, on emigres’ perceptions of the Soviet Union, and on their memories of their native lands. The second part of this thesis consists of an analysis of questionnaire data, based on two distinct questionnaires which were created and realized by the author: one collected from domestic Latvians, and the other from members of the Western Latvian exile community. The results of the first questionnaire, which was designed for domestic Latvians with relatives who escaped to the West during World War Two, are examined quantitatively, in order to shed light on the relationships which existed between the two communities during Soviet times, and today, and in order to understand the attitudes of domestic Latvians toward their relatives in the diaspora. Levels of contact and methods of communication are discussed, followed by an analysis of attitudinal scales designed to measure the respondents’ evaluations of comparative quality of life, of the likelihood emigre relatives would have been deported to Siberia had they remained in Latvia, and of the ethno-national identity of their emigre relatives. The results of the second questionnaire, which was designed for exile Latvians who visited Latvia during Soviet times, are examined qualitatively, in order to gain an understanding of the most important themes and recurring experiences in the memories of exile Latvians from their trips to the Sovietized native land. Principal themes include: restrictions on travel, experiences of being followed and/or spied upon, exposure to propaganda, and communications with relatives who had been deported to Siberia. Evaluations of comparative qualitive of life, Siberia likelihood, and ethno-national identity which were discussed in the preceding questionnaire were also included in this questionnaire. These evaluations reveal considerable consistency, between the two communities, demonstrating common attitudes between Latvians abroad and in the mother country. The author finds that, despite barriers to communication, deliberate disinformation campaigns, and geographical distance, many Baltic families divided by the iron curtain managed to maintain strong relationships, and common attitudes. In summary, these findings create a multifaceted picture of an enduring Baltic community torn apart by the Cold War.

Key Words: Soviet Cultural History; Baltic Identity; Diaspora Community; Memory and Testimony; Qualitative and Quantitative Questionnaires; Daugavas Vanagi; Siberia; Propaganda