Livonijas ordeņa pils Ventspilī. Arheoloģiskā izpēte

Abstract

Ventspils pils Livonijas laikā bija Ventspils komturejas administratīvais centrs un komtura mītne. Pirmo reizi pils un komturs rakstītajos avotos pieminēti 1290.g. 10.augustā. Lielākā daļa pētnieku uzskata, ka tā celta jau nedaudz agrāk - 13.gs.70.-80.gados. Plašu informāciju par pils teritorijas plānojumu agrīnajā posmā, kā arī vēlāko priekšpils apbūvi sniedza arheoloģiskie pētījumi, kas pilī ar nelieliem pārtraukumiem turpinājās no 1985.g. līdz 2001.g. Kopumā izpētīti vairāk kā 790 m2, kas ļauj pieskaitīt šo nelielo Kurzemes pili samērā labi izzinātiem arheoloģijas pieminekļiem. Pils iekštelpu izpēte savukārt ļāvusi noskaidrot regulārās kastelas 1. stāva telpu sākotnējo plānojumu un funkcijas Livonijas ordeņa laikā, kā arī devusi priekšstatu par korpusu pakāpeniskajiem celtniecības etapiem. Austrumu korpusā un Rietumu korpusa ziemeļu daļā atradušās saimniecības telpas - noliktavas, Dienvidu korpusā pils virtuve, Rietumu korpusa dienvidu daļā un Ziemeļu korpusa puspagrabā uzturējušies pils kalpotāji un tās vienlaikus kalpojušas kā dzīvojamās telpas un amatnieku darbnīcas. Plašākā izrakumu gaitā atrasto senlietu grupa - dažādi militāra rakstura priekšmeti (ieroči, lielgabalu un rokas šaujamieroču munīcija, amunīcija, zirglietas u.tt.) raksturo pils iedzīvotāju galveno nodarbošanās veidu visos laikos. Dažādu amatnieku rīku atradumi savukārt norādīja, ka pils nav bijusi tikai varas un pārvaldes, bet zināmā mērā arī amatniecības centrs plašākā apkārtnē. Ordeņa laikos pilī darbojās gan ieroču meistars, gan rotkaļi, galdnieki, kalējs, tāpat arī dzintara apstrādātāji. Savukārt lauksaimnieciskās aktivitātes uzskatāmas par niecīgām. No plašā atradumu klāsta (ap 400 priekšmeti) tikai divi - rauknis un vilnas cērpamās dzirkles - liecināja par iedzīvotāju saistību ar lauksaimnieciskām norisēm. Arheoloģiskais materiāls (galvenokārt monētas) norādīja, ka Livonijas un arī vēlākajos periodos pils attiecībā pret blakus esošo pilsētu vienmēr dzīvojusi savu - diezgan noslēgtu un savrupu dzīvi.

A castle in the Livonia period was an administrative centre of the Ventspils Comtury and a residence of the Comtur. For the 1st time the castle and Comtur were mentioned in historical sources in the document dated with the 10th of August 1290. Therefore, supposing that it was already built, most scientists date beginning of the Venta mouth fortifications by the 70-80ties of the 13th century. Information on the castle territory planning in the most ancient period (70-80ties of the 13th century - 1st part - midst of the 14th century) and later forburg building as well as the exterior castle fortification system in the second construction period (1350-end of the 16th century) was acquired during archaeological excavations, where continued at Ventspils Castle and the immediate environs with minor interruptions from 1985 up to 2001, excavating a total area of around 790 m2. Excavation inside the castle’s ground floor rooms has revealed the original layout of the castle blocks and the function of the rooms. The East Block and the northern part of the West Block contained various storerooms; the South Block had the castle kitchen, the southern part of the West Block was the residence of the castle servants and the location of the crafts workshop, while the basement of the North Block has served at various times as a storeroom and as a crafts workshop. The largest group among the artefacts recovered in excavation consisted of military items (weapons, ammunition and horse-trappings), indicating that the main activities of the castle residents were always connected with maintaining the defensive capabilities of the fortress. The considerable number of finds of tools shows that the castle was not only a centre of power and administration, but also a centre of craft activity. During the time of the order, there were jewellery smiths, a weaponsmith, blacksmiths, carpenters and amber-workers in the castle, and later there was a metal foundry and workshop next to it (also serving for ammunition manufacture). On the other hand, was the connection of the castle residents with agricultural activities in the surrounding area. Out of a total of 400 artefacts found in the course of excavation, this is attested by only two items: sheep shears and a small bush-knife. The archaeological material (particularly the coins) shows that during the Livonian era and later too, since the castle retained its role as a military fortress, it continued to live a life of its own, somewhat shut off from the adjacent town, with little involvement in the surrounding affairs.