Gatavošanās Spilves kaujai: Zviedrijas armijas apgādes problēmas (1700.gada oktobris – 1701.gada jūlijs)

Abstract

Salīdzinot ar pārējām Baltijas reģiona valstīm, kuras bija ierautas Lielajā Ziemeļu karā vai to teritorijā norita karadarbība, Latvijas historiogrāfija līdz šim nav pievērsusies ne šo notikumu aprakstīšanai, ne izvērtēšanai. Pirmie nopietni soļi pareizajā virzienā ir sperti tikai pēdējās dekādes laikā. Šī darba mērķis bija izvērtēt Vidzemes kā Zviedrijas provinces veikto armijas apgādes kvalitāti un iespējamo pozitīvo vai negatīvo ietekmi uz nozīmīgās Spilves kaujas rezultātu. Pētījuma rezultātā tika secināts, ka Vidzemes provinces administrācija pēc labākās sirdsapziņas veica armijas apgādi. Lai gan to neizdevās veikt prasītajā apjomā, tomēr Spilves kaujas rezultātu tas gandrīz neietekmēja vai ietekmēja minimāli. Vidzemes provinces ekonomika turpretim vēl pirms postošajiem krievu sirotāju uzbrukumiem 1702. gadā tika pamatīgi iedragāta.

If compared to other countries whose lands were involved in the Great Northern war, so far historiography of Latvia has nearly paid no attention to the description or evaluation of these events. First serious steps in the right direction have been taken just during the last decade. Aim of this master thesis was to evaluate the quality of supplies that Vidzeme as province of Sweden gave to the army of Sweden and possible effects of it to the result of the battle of Spilve. It was concluded that administration of Vidzeme did its best to supply army with everything it needed. Even though amount of supplies was not at the required level, most probably it had no or had very small effect on the performance of the army in the battlefield. Economy of province however was hevealy impoverished long before raids of the russian army during 1702.