Lietuvas Kuršu kāpu iedzīvotāji (1923-1939): Latvijas valsts un sabiedrības intereses

Abstract

Maģistra darba mērķis – uz iespējami plašas avotu bāzes konstatēt un analizēt Kuršu kāpu iedzīvotāju stāvokli Latvijas valsts un sabiedrības skatījumā un atspoguļot un novērtēt Latvijas valsts un sabiedrības interesi par kurseniekiem laika posmā no 1923. līdz 1939. gadam. Darbā izmantoti Latvijas Valsts vēstures arhīva (Ārlietu, Izglītības ministrijas u.c. fondu) materiāli, periodika, atmiņas u.c. avoti. Kuršu kāpas Lietuvas daļā dzīvoja kursenieku etnoss, kas nodarbojās ar zvejniecību un runāja valodā, kuŗa būtībā bija latviešu valodas izloksnes, bet neuzskatīja sevi par latviešiem. Latvijas valsts un inteliģence izrādīja lielu interesi par kursenieku dzīvi, centās palīdzēt tiem attīstīt viņu tautisko apziņu. 20. gs. 20.–30. gados notika Latvijas tūristu ekskursijas uz Kuršu kāpām, periodikā tika publicēti daudzi raksti par kurseniekiem. Latvijas zinātnieki – galvenokārt valodnieki – Kuršu kāpās veica vairākus nopietnus pētījumus. Kaut arī Latvijas iespaids uz kurseniekiem bija niecīgs un pārvācotāji tam enerģiski pretojās, kursenieki un latvieši ieguva zināmu informāciju vieni par otriem.

The aim of the research work for magister’s degree is to find and analyze the situation of the inhabitants of Curonian Spit on the Eastern coast of the Baltic Sea (Lithuania) – kursenieki, reveal and estimate the interest of Republic of Latvia and its society about that fishermen culture basing on a possibly wide range of historical sources, dating from 1923 to 1939. The research work is based on the records in the Latvia State Historical Archives (documents of Ministry of Foreign Affairs, Ministry of Eduaction etc.), periodics, memoirs etc. The inhabitants of Curonian Spit were succesors of people those migrate from the territory of Courland in the Confederation of Livonia. Curonian Spit was a part of Prussia, later German Empire. The Northern part of the Curonian Spit was incorporated to Lithuania in 1923. Kursenieki had saved their language – in fact, accents of the medium dialect of the Latvian language and many of them spoke it also in 1920s and 1930s. Latvian officials and society tried to save and promote the ethnic consciousness of the inhabitants, many Latvian tourists visited Kursenieki, and Latvian scientists (philologists mainly) carried out their reasearch work among the inhabitants.