Kultūras dzīves sovjetizācijas atspoguļojums latviešu padomju presē (1940—1941)

Abstract

Maģistra darbā „Latvijas kultūras dzīves sovjetizācijas atspoguļojums latviešu padomju presē 1940.-1941.gadā” -tiek raksturotas preses diskursa attīstības tendences literatūras, tēlotājmākslas, kino, teātra, mūzikas un mākslinieciskās pašdarbības jomās. Analizētajā laika posmā būtiskākā iezīme ir pilnīga mediju satura valsts kontrole. Saturu un mediju organizāciju ietekmēja partijas norādījumi. Valdīja uzskats, ka informācijas būtība ir aģitācija ar faktiem. Presē tā drīkstēja būt bezkaislīga un tai bija jāpierāda tautai tās objektīvās nepieciešamības un vajadzība. Kā arī viens no ideoloģijas vienkāršākajiem un efektīvākajiem ieročiem „pareizai sabiedriskās domas veidošanai” bija tieša vai pastarpināta kultūras un kultūras darbinieku pakļaušana, un cenzūras aparāta izveide. Sovjetiskās kultūras izpausmes Latvijas teritorijā minētajā laika posmā tiek pētītas kā daļa no vispārējā kultūras sovjetizācijas procesa.

Masters research “ Reflections of sovjetization of culture life in Latvian soviet press 1940-1941” describe development tendencies of the press discourse in the literature, cinematography, fine arts, theatrics, music and amateur art activities field. In the analyzed period the main feature is the total control over mass media. Contents and organization of mass media were affecting by guidelines of the leading political party. The main opinion was that the essence of information is to demonstrate the nation objective necessities and needs. One of the ideological common and effective tools “to make a correct public opinion” was direct or indirect subjugation of culture and employees in the field of culture, and the development of censorship. Display of culture in this period is researched as a part of general process of sovjetization of the culture.