Miesiskā patība – ķermeņa fenomenoloģiskie un eksistenciāli hermeneitiskie aspekti

Abstract

Šajā darbā 3 nodaļās un 10 apakšnodaļās apkopots pētījums miesas fenomenoloģijā, kontekstualizējot 21.gadsimta Rietumu sabiedrības diskursīvās ķermeņa izpratnes eksistenciāli hermeneitiskos aspektus ar miesas ontoloģisko deskripciju. Šī darba galvenais mērķis ir norādīt jaunas ētiskas koncepcijas nepieciešamību un iespējamo virzienu miesiskas pašapjēgsmes kontekstā. 1. .nodaļā un 3.nodaļas 3.apakšnodaļā, attiecībā uz miesas jēdziena iztirzājumu un miesbūšanas kā ētiskas stratēģijas piedāvājumu, kā darba teorētiskais pamatojums, pētījumā pārsvarā izmantoti šobrīd miesas fenomenoloģijas jomā pazīstamāko pētnieku, Bernharda Valdenfelza un Gernota Bēmes darbi. 2.nodaļā un 3.nodaļas 1.un 2.apakšnodaļā, kur pamatā notiek pievēršanās ķermeņa eksistenciāli hermeneitiskajiem aspektiem, kā teorētiskā bāze izmantoti pārsvarā autori, kas, analizējot ķermeņa diskursīvās prakses Rietumu sabiedrībā, turpinājuši Mišela Fuko pētniecības līniju; to skaitā - Alēns Korbēns, Sanders L.Gilmans, Ričards Senets un Filips Zarazins.

This paper, which is divided into 3 sections and 10 subdivisions, is a research on the lived-body phenomenology, discussing the ontological features of the lived-body in context with the existentially hermeneutical aspects of the discursive bodily praxis in the 21st century. The main goal of this paper thus is to provide theoretical groundwork for showing the necessity and the possible direction of a new ethical concept, which would be based on the lived-body self-consciousness. Sections 1and 3.3 , which mainly discuss the basic ontological and existential aspects of the lived-body phenomenology, the concept of lived-body as an opportunity for a basis of a new ethical strategy, are mostly based on the works of Bernhard Waldenfels and Gernot BĻhme, which are two of the most prominent figures in the field of lived-body phenomenology today. Sections 2, 3.1 and 3.2 , which mostly concerns with the existentially hermeneutical aspects of body, is for the most part based on the works of authors, who follow the philosophical tradition of Michael Foucault in analyzing the discursive praxis; they include – Alain Corbin, Sanders L. Gilman, Richard Sennett, Philipp Sarasin etc.