Latvijas nacionālo minoritāšu sabiedriski politiskā darbība Latvijas Tautas Padomē un Satversmes sapulcē (1918—1922)
Abstract
Maģistra darbs “Latvijas nacionālo minoritāšu sabiedriski politiskā darbība Tautas Padomē un Satversmes Sapulcē” apskata laika posmu no 1918. līdz 1922. gadam un analizē Latvijas trīs lielāko nacionālo minoritāšu – krievu, vāciešu un ebreju sabiedrisko un politisko darbību Latvijas pirmajā pagaidu parlamentā – Tautas Padomē un pirmajā vēlētajā parlamentā – Satversmes Sapulcē.
Darbs sastāv no trīs nodaļām, kurās analizēta nacionālo minoritāšu darbība likumu pieņemšanas gaitā, spēja sadarboties savā starpā un ar Latvijas Republikas pamatnāciju – latviešiem.
Par nacionālo minoritāšu aktivitāti Latvijas parlamentos liecina Satversmes Sapulces, Tautas Padomes stenogrammas un nacionālo minoritāšu laikraksti.
Politiski aktīvākie un arī saliedētākie izrādījās vācbaltieši, kuri bija pārstāvēti ne tikai Latvijas parlamentos, bet arī valdībās. Die Magisterarbeit Die politische Tätigkeit der nationalen Minderheiten Lettlands im Volksrat und in der verfassunggebenden Versammlung behandelt die Zeitperiode von 1918 bis 1922 und analysiert die Ļffentliche (gesellschaftliche) und politische Tätigkeit von drei grĻßten nationalen Minderheiten Lettlands – Russen, Deutschen und Juden – im ersten provisorischen Parlament Lettlands – im Volksrat und im ersten gewählten Parlament – in der verfassunggebenden Versammlung.
Die Arbeit besteht aus drei Kapiteln, in denen die Tätigkeit der nationalen Minderheiten bei der Verabschiedung der Gesetze, ihre Fähigkeit gegenseitig und mit der Grundnation der Republik Lettland – den Letten - zusammen zu arbeiten analysiert wird.
Von der Aktivität der nationalen Minderheiten Lettlands zeugen Stenogramme der gesetzgebenden Versammlung und des Volkrates, als auch die Zeitungen der nationalen Minderheiten.
Als die Aktivisten und Zusammengeschlossensten erwiesen sich die Deutschbalten, die nicht nur in den Parlamenten, sondern auch in den Regierungen Lettlands vertreten waren.