Ar Latvijas Zemnieku Savienību konkurējošo agrāro partiju darbība Latvijas Republikas Saeimā (1922-1934)

Abstract

Politiskās partijas demokrātiskā sabiedrībā parāda sabiedrības sadalījumu pēc interesēm, nacionālās piederības u.c. pazīmēm. Liberālais vēlēšanu likumu 20.-30.gadu Latvijā pavēra ceļu dažādām partijām un sīkpartijām, tajā skaitā arī Latvijas Jaunzemnieku savienībai (1922-1929), Latvijas Jaunsaimnieku un sīkgruntnieku partijai (1925-1934), Jaunajai zemnieku apvienībai (1929-1934), Progresīvo jaunsaimnieku, mazzemnieku un darba tautas partijai Progresīvajai apvienībai (1930-1934). Saeimā pieņemtie lēmumi būtiski ietekmēja sabiedrības attīstību un politiskās kultūras nostiprināšanos Latvijā. Par lielākajām partijām ir veikti plaši pētījumi, piemēram, Latvijas Zemnieku savienību un sociāldemokrātiem, tomēr par mazākām partijām līdz šim plašu pētījumu nav. Pētījuma mērķis ir analizēt un izvērtēt ar Latvijas Zemnieku savienību konkurējošo agrāro partiju darbību Saeimā laika posmā no 1922. līdz 1934.gadam.

Political parties in a democratic society show the distribution of the public interest, national origin, etc. signs. Latvian liberal election law paved the way for different parties and small parties, including the Latvian New Farmers Union (1922-1929), Latvian New Farmers and Small Landowners party (1925-1934), the New Farmers' Association (1929-1934), and Progressive New Farmers, Small Farmers and working people party Progressive Union (1930-1934). Parliament decisions made significant impact on the development of the community and strengthening of the Latvian political culture. There are extensive studies about major parties, such as the Latvian Farmers' Union and the Socialdemocrats, however, smaller parties are less studied. The goal of this research is to analyze and evaluate the activities of the Latvian Farmers Union rival agrarian parties in the Saeima during the period from1922 to 1934.