Politiskās pārvaldes darbība Latvijā 1934-1939: Rīgas apriņķa piemērs

Abstract

Maģistra darba mērķis ir izpētīt Politiskās pārvaldes darbību Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma laikā, tās nozīmi opozīcijas režīmam novēršanā, izmantojot Rīgas apriņķa piemēru. Politiskās pārvaldes darbības pēc 15.maija apvērsuma analīze no vienas puses norāda uz to, ka Kārļa Ulmaņa režīms nebija represīvs, no otras puses liecina par pakāpenisku politiskās uzraudzības un sabiedrības kontroles pieaugumu. Politiskās policijas veiktā nelegālo organizāciju novērošana un sistemātiska iznīcināšana, bijušo politisko partiju līderu un Latvijas minoritāšu uzraudzība, bet lielā mērā arī iekšējās problēmas organizācijās un nespēja apvienoties, kā arī plašais sabiedrības atbalsts režīmam noteica to, ka nevienam no autoritārajai valdībai opozīcijā esošajiem politiskajiem spēkiem laika posmā no 1934. - 1939.g. neizdevās izveidoties par nopietnu draudu Kārļa Ulmaņa režīmam.

The aim of the work is to study activities of Political department in authoritarian regime of Kārlis Ulmanis, its importance to prevent the opposition to regime, using example of Riga district. Analysis of Political department activities after 15 may coup d’état, on the one hand indicate that regime of Kārlis Ulmanis wasn’t repressive, on the other hand gives us evidence about gradual increase of political supervision and public control. Activities of political police in watching illegal organizations and regularly eliminate them, supervising leaders of former political parties and Latvian minorities, but also inner problems of organizations themselves and inability to unite, as well as large public support to regime was the factors that provide that no one of the political opposition forces to authoritarian government in the period 1934 – 1939 managed to turn into serious threat to regime of Kārlis Ulmanis.