Attēla uztveres pricipi R. Arnheima un geštaltteorētiķu filozofiskajās koncepcijās.

Abstract

Pētāmā problēma: kādus principus attēla uztverē piedāvā mākslas psihologs Rūdolfs Arnheims un geštaltteorētiķi? To vēlos noskaidrot, lai saprastu, kā attēla objektu novietojums, forma, krāsas var ietekmēt skatītāja uztveri, vienā gadījumā izraisot patīkamas, citā – traucējošas izjūtas? Aplūkojot fotogrāfijas, bieži secinu, ka dažas skatās labi, ir acij tīkamas, bet citās kaut kas traucē: gribas izmainīt objektu novietojumu u.tml. Jautāju: kāpēc tā? Geštaltteoriju piesaistu, jo Arnheims uztveres teoriju balsta tās principos: šo saistību vēlos uzrādīt. Attēla uztveres pamatā ir vienkāršības un dinamikas principi, kas kalpo izteiksmes realizācijai. Izteiksme un patīkamās izjūtas saistītas ar attēla līdzsvaru. Līdzsvaroti tiek dinamiskie uztveres spēki. Geštaltteorijai plašs fenomenu aprakstu klāsts, bet trūkst spēcīga pamatojuma.

Problem: what kind of principles in perception of image provides art psychologist Rudolf Arnheim and Gestalt theory? I’m interested in how location, form, color etc. of a pictorial objects can cause a sense of rightness or wrongness in person’s perception. Why an imbalanced composition is usually so disturbing? I mention Gestalt theory because R. Arnheim’s principles of visual perception are based on it. I will arrive at principles of simplicity and dynamics – fundaments of visual perception. They are highly important to existence of expression. Sense of rightness and expression of image are connected with compositional balance. Dynamic perceptual forces are the ones which are balanced. There is a great variety of descriptions of perceptual phenomena in Gestalt theory, but they lack a strong argumentation.