Latvijas ārpolitiskā stratēģija. 1939. gada augusts-1940. gada jūnijs.

Abstract

Sākoties Otrajam pasaules karam, Latvija nokļuva absolūti jaunā stāvoklī, un tās ārpolitikā parādījās virkne problēmu. Latvijas ārlietu resors, balstoties uz zināmu stratēģiju, centās sasniegt galveno ārpolitisko mērķi – valstiskās neatkarības nosargāšanu. Bakalaura darba mērķis ir izvērtēt Latvijas ārpolitisko stratēģiju laika posmā no 1939.gada augusta līdz 1940.gada jūnijam, akcentējot Vācijas un Padomju Savienības faktora nozīmi. Īpaša uzmanība pievērsta arī Latvijas valdības informētībai par ietekmes sfēru sadali un Padomju Savienības un Vācijas nākotnes plāniem Baltijas valstīs, tādā veidā novērtējot, uz kādu ziņu pamata tika formulēta turpmākā Latvijas ārpolitiskā stratēģija un vai tā bija adekvāta esošajā ārpolitiskajā situācijā.

In the beginning of World War II Latvia found itself in absolutely new situation, in its foreign policy emerged many problems. Therefore basing its activities on certain strategy, Latvian Ministry of foreign affairs tried to achieve its main goal – to defend Latvia’s national sovereignty. Objective of this bachelor’s paper is to evaluate strategy of Latvian foreign policy during August 1939 and June 1940 especially emphasizing on Germany’s and Soviet Union’s factor in it. Particularly examined are also questions about Latvian government’s awareness of the division of spheres of influence and also Soviet Union’s and Germany’s future plans in Baltic countries, thus evaluating the level of information, basing on which the strategy of Latvian foreign policy was defined and whether it was adequate in existent situation.