Armēnijas un Azerbaidžanas konflikts un tā atspoguļojums historiogrāfijā (1988-2007).
Author
Sebris, Juris
Co-author
Latvijas Universitāte. Vēstures un filozofijas fakultāte
Advisor
Butulis, Ilgvars
Date
2008Metadata
Show full item recordAbstract
Bakalaura darbs ir veltīts Kalnu Karabahas konflikta analīzei laika posmā no 1988. līdz 2007. gadam, balstoties uz historiogrāfijā sastopamajiem viedokļiem. Īpaša uzmanība pievērsta dažādajiem vēstures literatūrā sastopamajiem vērtējumiem. Apskatītais jautājums ir aktuāls, jo notikums ir nesens, un par to šobrīd trūkst apkopojošu pētījumu. Darbā uzmanība tika pievērsta dažādu sfēru speciālistu viedokļiem (ekonomikas, jurisprudences, socioloģijas), kas salīdzinot ļāva iegūt iespējami pilnīgāku kopainu.
Historiogrāfijā sastopamos viedokļus iespējams sistematizēt, sadalot tos atsevišķās lielākās vai mazākās grupās atkarībā no autoru dotajiem novērtējumiem un secinājumiem par Kalnu Karabahas konfliktu. Lielākoties autori izmato tradicionālas vēstures literatūras atspoguļošanas metodes, priekšplānā pārsvarā izvirzot politiskos notikumus.
Būs jāpaiet lielākam laika periodam, lai attālinātos no politiskās aktualitātes, kas ļautu iespējami objektīvāk izvērtēt notikumus, balstoties uz jauniem un pilnvērtīgākiem avotiem. The Bachelor paper is devoted to the analysis of Mountain Karabakh conflict during the time period from 1998 to 2007 on the basis of opinions expressed in historiography. Attention is focused on different assessement expressed in historical literature. The issue described is vital because the event happened recently and at present summarizing research is lacking. The present paper pays attention to speciālist view of different spheres (economic, legal, sociological), and the comparison gave the possibility to have more complete general view.
The views expressed in historiography can be systematized, splitting them into separate larger or smaller groups depending on the authors’ assessements and conclusions about Mountain Karabakh conflict. The authors employ mostly traditional methods of depiction of historical literature, as most important political events are considered.
A longer time period must pass to distance frompolitical vitality and assess the events as objectively as possible on the basis of newer and fuller sources.