Tjudoru laika aristokrātijas raksturojums Anglijas 16.un 17.gs. literatūrā un mākslā.

Abstract

Darbā apskatīts Tjudoru aristokrātijas raksturojums Anglijas 16. un 17. gs. literatūrā un mākslā. Tā mērķis ir gūt priekšstatu par šīs sabiedrības galvenajām iezīmēm un vērtībām, kas tai tiek piedēvētas no laikabiedru puses, kā tās atklājas literārajos sacerējumos un mākslas darbos, kā arī iespēju robežās noskaidrot kā šī aristokrātija „sadzīvoja” ar sava laika aktualitāti- humānisma ideāliem. Pētījumā tiek apskatīti jautājumi par Tjudoru aristokrātijas sociālo, politisko un individuālo pusi, kas atspoguļojas šī laika literatūrā un mākslā. Laikabiedri, gan literatūrā, gan mākslā redz šo aristokrātiju kā izsmalcinātu, greznu, izglītotu un ekstravagantu, kā arī ambiciozu un varaskāru sabiedrību, kas dominē valsts politiskajā un sociālajā attīstībā. Tjudoru elite kontrastē ar humānisma laikmetu un koncentrējas uz materiālo pasauli.

Research proposes the review of Tudor aristocracy characterization in British literature and art in 16th and 17th centuries. The purpose of this work is to get conception about what kind of main characteristic marks and features Tudor contemporaries attribute to this elite, and how it appears in literature and art. Also there is a need to clarify how aristocracy could agree with humanism ideals. This research views Tudor aristocracy from political, social and individual sides, what reflects literature and art of this period. Contemporaries both in literature and in art see this nobility as person of refinement, fine intellect, scholar as well flamboyant, ambitious, power- loving society, who dominantes in political and social arena. Tudor elite contrasts to humanism period and centres on material world.