Dzīvnieku morālais statuss biocentrisma un dzīvnieku atbrīvošanas teorijā: Dž.B.Kalikots un P.Singers.

Abstract

Mūsdienās dzīvnieku statuss ir neskaidrs tāpēc, ka liela daļa Rietumu sabiedrības dzīvniekus uztver kā īpašumu vai lietu, un tikai neliela daļa - kā līdzvērtīgas būtnes. Ētika ir tā disciplīna, kas analizē indivīdu uzskatus, attieksmi un izturēšanos pret tiem, tāpēc savā darbā vēlos analizēt dzīvnieka statusu problemātiku. Šo problēmu aplūkošu ar divu autoru - biocentrisma pārstāvja Dž. B. Kalikota (dz. 1941) un dzīvnieku atbrīvošanas kustības aizsācēja P. Singera (dz. 1946) palīdzību. P. Singeram nozīmīgs teorijas pamatojumos ir utilitārisma ētika, bet Dž. B. Kalikota biocentrisma teorijā nozīmīgs pamats ir O. Leopolda „zemes ētikai.” Biocentrisma teorijai svarīgas ir visas apkārtējās vides intereses, labklājības un labumi, atšķirībā no P. Singera, kurš kopējā labuma aprēķināšanu nosaka pēc cilvēku un dzīvnieku labklājības summas. Darba mērķis ir kritiski analizēt abu autoru morālās teorijas (filozofijas) un izvērtēt to aktualitāti mūsdienās, noskaidrot vai eksistē juridiskie likumi, kuri nodrošina cilvēku un dzīvnieku morālo statusu vienlīdzību.

Atslēgas vārdi: ētika, biocentrisms, dzīvnieku tiesības, utilitārisms, morālais statuss.

Nowadays such a concept as the moral status of animals is considered ambiguous, since the majority of the Western society are used to deem animals as things or property and only a few except them as equivalent creatures to people. Ethics is a discipline which deals with the beliefs, attitude and demeanor of people towards animals, as for in my bachelor’s work I wish to analyze the difficulties which the concept of the moral status of animals bears with. To solve this problem I am willing to refer to two authors – J. Baird Callicott (born 1941) who represents biocentrism and P. Singer (born 1946) who is the founder of the animal rights movement. The most significant thing for J. Baird Callicott’s biocentrism theory is the welfare of the environment, in oppose to Singer who calculates Commonwealth by adding up the welfare of both people and animals. The aim of this work is a critical analysis of the moral philosophy and topicality of both of these authors, as well as finding out if there are any laws that could provide the moral status of animals a coequal virtue with humans.

Key words: ethics, biocentrism, animal rights, utilitarianism, moral status.