Labdarības biedrības Ķekavas novadā: 1883.- 1905.

Abstract

Latviešu pirmo brīvprātīgo sabiedrisko organizāciju izveidošanu 19. gadsimta 60. gados veicināja labdarības etosā balstītā Krievijas impērijas pozitīvā attieksme pret privātiem labdarības un palīdzības pasākumiem ārkārtas situāciju gadījumos. Rīgas Latviešu biedrības darbība un centieni meklēt atbalstu lauku iedzīvotājos veicināja labdarības un biedrošanās kustības tālāku izplatīšanos. Šo ideju popularizēšanā neaizstājama loma bija latviešu avīzēm. Zemnieki, darbodamies luterāņu draudţu konventos un pagastu pašvaldībās apguva sabiedriskās darbības praksi. Šīs iemaņas noderēja, darbojoties vietējās biedrībās. Sākumā vairāk dibināja labdarības biedrības, jo to apstiprināšanas process bija vienkāršāks. Ķekavas novadā 80. un 90. gados nodibinājās divas šādas biedrības. Pulkarnes labdarības biedrība visu piecpadsmit darbības gadu laikā pievērsās arī kultūras dzīves veidošanai un baudīja novada iedzīvotāju atsaucību; galvenā loma šajā darbā bija vietējiem skolotājiem. Latviešu protests pret carisma autokrātiju un gadsimtiem ilgi valdījušo vācu muiţniecību izpaudās 1905. gada revolūcijā. Pulkarnes labdarības biedrības vadošo darbinieku – skolotāju aktīva iesaistīšanās revolūcijā deva iemeslu biedrības slēgšanai.

The ethos of charity in Imperial Russia was a promotional factor for the foundation of Latvians voluntary associations in 19 century. With the founding of Riga Latvian Association and the same others the movement of private charity and charitable societies expanded in the countryside. The irreplaceable agent of propaganda of new ideas was the newspapers. Peasants who took part in the government of Lutheran Church parish and so in the self-government of civil parish acquired community workers ability, and soon the rural municipalities was covered with activity of various societies, at first - societies of charity, because its foundation was easer than others. In the contemporary territory of Kekava’s County had founded two societies of charity in 80th-90th. Activities of Pulkarne’s society of charity took place fifteen years long and the achievements of local inhabitants, especially teachers, was very important for the development of local culture. The social and cultural life of Latvians was subjected to censorship and the political control; the intellectual life was threatened by aggressive Russification. The negative attitude Latvians to the tsarist autocracy and the Baltic German’s landlords had manifested in the revolution in 1905th. And participation of some members of Pulkarne’s society of charity in those activities gave cause to close that society.