Izskaidrojuma un saprašanas principi sociālajos pētījumos: loģiski-lingvistiskie aspekti

Abstract

Mūsdienās joprojām pastāv neizpratne par to, kā ir jāpēta sociālā realitāte. Šī darba mērķis ir aplūkot sociālo zinātņu metodoloģiju, iepazīties ar tās pamatpostulātiem – izskaidrojuma un saprašanas principiem, galvenokārt balstoties tādu autoru filosofiskajā mantojumā, kuri pieturējās pie interdisciplinārās pieejas, jo tas dod iespēju paplašināt pētījuma robežas. Šajā darbā ir mēģināts atbildēt uz jautājumu, cik lielā mērā ir nepieciešams nošķīrums starp izskaidrojuma un saprašanas principiem sociālajos pētījumos. Ņemot vērā to, ka diskusija par sociālo zinātņu loģiku un metodoloģiju, sākot ar 19. gadsimta otro pusi ir bijusi aktīva un ražīga, autori tika atlasīti, balstoties tajā, vai viņu piedāvātiem problēmas risinājumiem ir bijis turpinājums citu domātāju uzskatos, jo šīs bakalaura darbs ir iecerēts kā problēmpētījums un lielāka uzmanība ir pievērsta tam, lai izsekotu izskaidrojuma un saprašanas principu nošķīruma vēsturei, attīstībai un interpretācijai. Laikā, kad sabiedrības priekšā stāv jauni izaicinājumi un sociālās zinātnes kļūst arvien diferencētākas, jautājumi par to metodēm un loģiku kļūst īpaši aktuāli, un tāpēc ir nepieciešama iepriekšējo uzskatu analīze un jauna interpretācija. Atslēgvārdi: izskaidrojuma princips, saprašanas princips, sociālie pētījumi, Vēbers, Hābermāss

Nowadays, there is still a lack of understanding how to carry out a social research. The aim of this thesis is to review the methodology of social sciences and to get familiar with its basic postulates – principles of explanation and understanding, based primarily on the philosophical legacy of the authors, who held on to the interdisciplinary approach, because it makes possible to broaden the scope of the research. This thesis tries to answer the question to what extent it is necessary to distinct the principles of explanation and understanding in the social research. Considering the fact that the discussion concerning methodology and logic of the social science, has been very active and productive since the second half of the 19th century, the authors, examined in the thesis, were selected based on the fact whether their proposed solutions have had the continuation in the views of other thinkers, because this thesis is intended as a problem research and its goal is analysis of history, development and interpretation of the difference between the principles of explanation and understanding. At the time when society faces new challenges and social sciences become increasingly differentiated, questions about their methods and logic become especially important, and therefore this problem requires analysis of the past and new interpretation for the future. Keywords: principle of explanation, principle of understanding, social research, Weber, Habermas