Vecticībnieku draudzes Ilūkstes apriņķī (1795-1914)

Abstract

Bakalaura darbā aplūkota Ilūkstes apriņķa vecticībnieku draudžu darbība laika posmā no 1795. gada līdz 1914. gadam. Pētījuma mērķis ir noskaidrot atsevišķu vecticībnieku draudžu vēsturisko attīstības gaitu, ņemot vērā draudžu darbības ierobežojumus norādītajā laika posmā. Iegūtie rezultāti liecina, ka vecticībnieku darbību Ilūkstes apriņķī noteica to tiesiskais stāvoklis, kā rezultātā šīs ticības piekritēji nevarēja atklāti paust savu reliģisko nostāju. Tomēr 19. gadsimta gaitā izmaiņas tiesiskajā stāvoklī bijušas samērā krasas, kā rezultātā pēc ticības brīvības manifesta pasludināšanas 1905. gadā sākās aktīva šo draudžu iekšējās dzīves darbība. Kopumā līdz 1914. gadam Ilūkstes apriņķī darbojās deviņas vecticībnieku draudzes, no kurām tikai viena bija Pomoras virzienam piederīga.

This is researh work about the activity of the parishes of Old Believers in Ilūkste district in the period from 1795 to 1914. The aim of the work is finding out the historical development of several parishes taking into account the restricts of activity of Old Believers in this period. The results confirm that the activity of these parishes depended on the legal position of the Old Believers what was shown as restrictions to express their view of religion. However, there was quite a sudden changing of their legal position in the 19th century, so after the religious freedom manifesto in 1905 there started the active work of the Old Believer parishes. Overall there was only one Pomorian parish of nine Old Believers congregation in Ilūkste’s district until 1914.