Cilvēka realitātes izpratne P.Rikēra filozofijā.

Abstract

Darbā tiek analizētas būtiskākās franču domātāja Pola Rikēra filosofijas tēmas - teksta kā kultūras un vēstures projekcijas nozīme cilvēka eksistences saprašanā, valodas poētiskās dimensijas nozīme teksta interpretācijā, nozīmju veidošanā, un stāstījums kā naratīvās identitātes veidošanās konteksts. Tēma darba gaitā tiek attīstīta trijās nodaļās – (1)cilvēka eksistences un teksta attiecības, kur parādīta pieredzes atklāšanās kultūrā un liecības kā fiksēta vēsture; (2)teksts kā realitātes tvērums un kultūras saprašanas veids, kas analizēts gan no nozīmju veidošanās procesa, gan valodas poētiskās puses, kas ļauj veikt interpretāciju; un atgriežoties pie cilvēka problemātikas - (3)naratīvās identitātes veidošanās norise kā ētiski un kulturāli nozīmīgs process.

In this paper my aim is to analyze the themes that stand at the core of the philosophy of Paul Ricoeur, namely, the notion of text as a cultural and historical projection within the comprehension of human existence, the poetic dimension of language within text interpretation, creation of meaning, as well as narration as the context for the formation of a narrative identity. The theme is developed in three chapters – (1) the relationship between human existence and text that shows the unveiling of experience in culture and testimony as inscripted history; (2) text as the scope of reality and a way to understand culture, which is analyzed both in terms of process of meaning formation and the poetic part of language which allows interpretation. And, coming back to the notion of human existence (3) the formation procedure of narrative identity as an ethically and culturally important process.