Eksistences un nozīmes interpretācija G.Frēges filosofijā.

Abstract

Darbā aplūkota neeksistējošu objektu problemātika Frēges valodas filosofijas kontekstā. Frēges uzskati paredz, ka neeksistējošiem objektiem ir jēga, bet nav nozīmes, tomēr viņa teorijas ilustrējoša analoģija šādu pieņēmumu padara mistisku. Darba mērķis ir noskaidrot, vai šo problēmu ir iespējams atrisināt, vai arī uz tās pamata nākas noraidīt Frēges piedāvāto nošķīrumu starp jēgu, nozīmi un priekšstatu. Gala rezultātā ir izdevies piemērot noteiktu interpretāciju, ar kuras palīdzību ir iespējams skaidrot neeksistējošu objektu nozīmi Frēges filosofijā, tomēr atklājas vairākas citas problēmas, kas liek apšaubīt jēgas, nozīmes un priekšstata nodalījuma precizitāti.

This work concentrates on the issue of non-exsistent objects in context of Frege’s philosophy of languange. Frege’s philosophy contains a statement that non-existent objects have a sense, but does not have a reference, however the illustrative analogies of his theories may mislead from such assumptions. The goal of this paper is to determine whether this problem can be solved, or to reject Frege’s proposed distinction between sense, reference and idea. The author has been able to apply a certain interpretation, which will make it possible to explain the role of non-existent objects in Frege’s philosophy, as well as revealing several other problems, calling into question the accuracy of perception of sense, reference and idea.