Arhitektūras pieminekļu aizsardzība Latvijas Republikā (1991-2001)

Abstract

Arhitektūras pieminekļu aizsardzība pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas ir nepietiekami izpētīta tēma. 20.gadsimta 90.gadi kultūras mantojuma aizsardzībā ir nozīmīgs posms, jo šajā laikā mainās kultūras pieminekļu aizsardzības sistēma. Darbā pētīts, kādi ir normatīvie dokumenti par pieminekļu aizsardzību un kā praktiski notiek arhitektūras pieminekļu aizsardzība konkrētos kultūras pieminekļos. Darba mērķis ir analizēt arhitektūras pieminekļu aizsardzību laika posmā no 1991.gada līdz 2001.gadam. Kopumā var secināt, ka apskatītājā laika posmā ir izveidota tiesiskā aizsardzība kultūras pieminekļiem, kura pakāpeniski tiek uzlabota, daļā no arhitektūras pieminekļiem tiek veikti saglabāšanas pasākumi, bet vērojamas arī nepilnības šajos aizsardzības aspektos.

Architectural Heritage Protection after the restoration of Latvian independence is under-researched topic. 90s in the 20th century cultural heritage protection is an important step, because in this time cultural heritage protection system changes. The paper explores normative documents for the protection of the monuments and how practically happens the protection of architecture at certain monuments of the culture. The aim of this paper is to analyze the protection of architectural monuments from 1991 to 2001. The overall conclusion is that, in the period researched the legal system in cultural monument protection is gradually improved. The conservation measures are done in part of architectural monuments, but some gaps in those protection aspects can be found.