Totalitārisms un antiutopija 20.gs. kultūrā.

Abstract

Šajā darbā aplūkota totalitāro režīmu neizbēgamā saistība ar antiutopijām, kuras ir protests pret tiem un ir totalitāro režīmu pretpoli. Pievērsta uzmanība galvenajiem totalitāro režīmu struktūrelementiem – ideoloģijai, propagandai un teroram, kā arī tiem mehānismiem ar kuriem režīms kontrolē un pakļauj indivīdus. Darbā aplūkotas līdz mūsdienām zināmās divas totalitāras varas autentiskās formas: nacionālsociālisma diktatūra pēc 1938. gada un boļševiku diktatūra kopš 1930.gada. Pamatojoties uz pasaulē atzītu pētnieku darbiem par totalitārismu un vēstures liecībām un salīdzinot tās ar Oldessa Hakslija, Džordža Orvela un Jevģēnija Zamjatina antiutopiskajiem romāniem atklājas, ka tajos līdz baisākajai niansei lieliski atspoguļojas totalitāro režīmu patiesā un nežēlīgā būtība

This paper reviews the inevitable connection between totalitarian regimes and anti utopias which represent the protest against them and are their anti poles. Attention is paid to the main structural elements of totalitarian regimes - ideology, propaganda, terror, and mechanisms which regime exploits to control and enslave individuals. This work inspects two authentic forms of totalitarian power known till nowadays: National Socialism dictatorship after 1983 and Bolshevik dictatorship since 1930. Examining the studies of worldwide recognized researchers and historical evidences and comparing them with anti utopian novels by Aldous Huxsley, George Orwell, and Yevgeny Zamyatin it appears that novels completely reveal the true and cruel nature of totalitarian regimes down to the terrifying nuances.