Cilvēka un dzīvnieka nošķīruma ētiskie un juridiskie aspekti.

Abstract

Mūsu pašreizējo izturēšanos un morālos spriedumus par dzīvniekiem var dēvēt par neskaidriem un pat pretrunīgiem, taču mēģinājumi atrisināt šo problēmu ar racionālas filosofijas palīdzību nespēj piedāvāt tik drošus rezultātus, kādus mēs gaidām. Dzīvnieku morālais statuss ir divdomīgs – mēs attiecinām uz tiem humānas izturēšanās principu, bet vienlaikus izmantojam neskaitāmos veidos. Šķiet, ka cilvēka un dzīvnieka saistības juridisko aspektu analīze varētu ļaut noprast pretrunīgās attieksmes cēloņus un iespējams arī no tiem izvairīties. Likuma priekšā dzīvnieki tiek uzskatīti par īpašuma veidu – tie ieņem dīvainu stāvokli starp personām un lietām, bet tas izpaužas arī mūsu rīcībā un uzskatos.

Atslēgvārdi: ētika, likums, morālais statuss, juridiskais statuss, dzīvnieki.

Our current treatment and moral judgements towards animals could be called confused and even contradictory, but the attempts to solve this problem with the assistance of rational philosophy cannot acquire results as thrustworthy as we would like to. The moral status of animals is ambiguous – we apply to them the humane treatment principle but at the same time we are exploiting them in a myriad of ways. It seems that an analysis of legal aspects of the human-animal relationships could provide us with explanations for our contradictory attitude and maybe even to help us avoid them. Law deals with animals as a kind of property – in this kind of view their status is something quite obscure between persons and things.

Key words: ethics, law, moral status, legal status, animals.