Vēsturnieki par nacistu nākšanu pie varas Vācijā: kopīgais un atšķirīgais

Abstract

Darbs „Vēsturnieki par nacistu nākšanu pie varas Vācijā: kopīgais un atšķirīgais” tika rakstīts ar mērķi izsekot nacionālsociālistu partijas un Veimāras republikas valdības attiecības laikā, kad nacisti kļuvuši par ietekmīgu politisku spēku un sāka izteikt pretenzijas uz dominējošo lomu Vācijā. Gan rietumu, gan padomju vēsturnieki savu nostāju un argumentāciju balsta uz vieniem un tiem pašiem faktiem, tomēr vairākos gadījumos secinājumi ir atšķirīgi. Šāds stāvoklis ir saistīts ar padomju autoru vēlmi ideoloģiju saistīt ar vēstures zinātni. Dažiem rietumu autoriem var pārmest pārlieku iecietīgu attieksmi, bet kopumā rietumu vēsturnieku darbi dod plašāku skatījumu Vācijas konkrētā laika posma vēsturē, jo tie ir brīvi no ideoloģiskiem akcentiem. Aplūkojot pašreizējo problēmas izpētes līmeni var secināt, ka vēsturnieki ir nonākuši pie vienotas atziņas, ka republikas sabrukums un “varas sagrābšana” var ticami tikt izskaidrota, tikai aplūkojot ārkārtīgi cieši savijušos cēloņu kompleksu.

The work „The Historians about the Nazi rise to power in Germany: common and different” is written with purpose to trace the relationships between National Socialist Party goverment in the time when Nazi became influential political power and started to apply for determinative role in the state. Both Western and Soviet historians based their positions and argumentation on the same facts, but usually conclusions are different. It occurs because of Soviet authors wished to combine ideology and the history science. Some Western historians can be reproached in lenient attention, but in general Western authors are coming up with wider view of German’s history in the specified period, as they were free from the ideological accents. Dealing with present level of problem’s research historians came to common conclusion that the fall of Weimar republic and the assumption of power can be explained only considering the tightly coupled complex of causes.