Tomasa Hobsa un Benedikta Spinozas uzskati par monarhiju un demokrātiju un to pamatojums viņu darbos

Abstract

Maģistra darbā ir aplūkoti Tomasa Hobsa un Benedikta Spinozas uzskati par monarhiju un demokrātiju un to pamatojums viņu darbos. Tiek mēģināts atklāt Hobsa un Spinozas uzskatu par monarhiju un demokrātiju saistību ar viņu uzskatiem par cilvēka iedabu, dabisko stāvokli, brīvību, valsts mērķi un noskaidrot, kāpec Hobss par optimālo valsts iekārtu ir uzskatījis monarhiju, bet Spinoza – demokrātiju. Darbā tiek norādīts uz būtiskām līdzīgām iezīmēm Hobsa un Spinozas filosofijā, par spīti kurām divi domātāji izdara radikāli atšķirīgus secinajumus par to, kura valsts iekārta uzskatāma par optimālu, kā arī uz būtiskām atšķirībām viņu uzskatos par afektiem, augstāko labumu un brīvību.

Atslēgvārdi: Hobss, Spinoza, cilvēka iedaba, dabiskais stāvoklis, monarhija, demokrātija, brīvība.

This Master’s thesis studies Thomas Hobbes’s and Benedict Spinoza’s views on monarchy and democracy and their justification in their works. I have tried to show the relation between Hobbes’s and Spinoza’s views on monarchy and democracy and their views on human nature, state of nature, freedom, the aim of the state and ascertain why Hobbes has written that the best kind of commonwealth is monarchy and Spinoza viewed democracy as the best type of government. In my thesis I also show important similarities between Hobbes’s and Spinoza’s philosophy, in spite of which they draw radically different conclusions as to which type of government is the best, as well as important differences in their views about the passions, the highest good and freedom.

Key words: Hobbes, Spinoza, human nature, state of nature, monarchy, democracy, freedom.