Atmiņa paša problemātikas kontekstā Pola Rikēra filosofijā

Abstract

Šī pētījuma mērķis ir atsegt atmiņas lomu paša konstituēšanā, pievēršoties Pola Rikēra filosofijai. Tēze, kas pētījuma ietvaros tiek izvirzīta ir, ka atmiņai ir pretrunīga loma paša konstituēšanā – no vienas puses, tā būtiski konstituē, konstruē un uztur pašu, bet, no otras puses, tā to nepieciešami sašķeļ, decentrē, atsvešina no sevis. Lai sasniegtu pētījuma mērķi, vispirms tiek iebūvēta paša koncepcija, sniedzot ieskatu paša problemātikā, tad tālāk, balstoties šajā izvērsumā, tiek veikta pievēršanās atmiņai. Pirmajā nodaļā galvenā uzmanība tiek vērsta uz Rikēra darbu „Pats kā cits”, sniedzot viņa paša problemātikas sakarā izvērstās paša hermeneitikas uzmetumu. Otrās nodaļas fokusā ir Rikēra darbs „Atmiņa, vēsture, aizmiršana”, izvēršot atmiņas tēmu paša problemātikas kontekstā. Atslēgvārdi: Rikērs, atmiņa, pats, hermeneitika, dialektika.

The aim of this study is to uncover the role of memory in the constitution of the self by turning to Paul Ricoeur`s philosophy. The thesis that is posed within this study is that memory has a contradictious role in the constitution of the self – on the one hand, it significantly constitutes, constructs and maintains the self, but, on the other hand, it necessarily disrupts, decenters and alienates it from itself. To achieve the aim of the study, first the conception of the self is built in and then based on this expansion the focus is turned to memory. In the first chapter main attention is directed to Ricoeur`s work “Oneself as Another”, giving an outline of his hermeneutics of the self, expanded in the context of the problematic of the self. The second chapter focuses on Ricoeur`s work “Memory, History, Forgetting”, elaborating on the theme of memory in the context of the problematic of the self. Keywords: Ricoeur, memory, the self, hermeneutics, dialectics.