Izglītība Kuldīgas apriņķī Latvijas neatkarības gados 1919-1940.

Abstract

Darba mērķis: izpētīt izglītības attīstību Kuldīgas apriņķī Latvijas neatkarības gados (1919 – 1940). Darbā izdalītas galvenās izglītības sektora problēmas un raksturotas skolu tīkla attīstība tendences, pievēršot uzmanību svarīgākajiem skolu dzīves apektiem. 1920. gados, uzsākot darbu pie skolu sistēmas reorganizācijas, nācās saskarties ar vairākām grūti risināmām problēmām – izpostīta skolu materiālā bāze, sabiedrības neatsaucība, finansējuma trūkums utt. Tēmas izpētes rezultātā pamatoti var apgalvot, ka divdesmit gadu laikā Kuldīgas apriņķa izglītības sistēmā tika ieguldīts liels darbs un sasniegti lieli panākumi – iespēju robežās visiem iedzīvotājiem tika nodrošināta obligātās izglītības pieejamība, nostabilizējās skolu materiālais stāvoklis, uzlabojās skolotāju dzīves apstākļi un, palielinājās sabiedrības atbalsts vietējai skolai.

The aim of Paper: to research the development of education in Kuldiga district in the years of independence of Latvia (1919 – 1940). The Paper describes the main problems of education sector and characterizs the main developmental tendencies of the system of schools. In 1920, when the reorganization of school system started, there were quite a few very serious problems – destroyed school material basis, irresponsiveness of society, lack of financing etc. As a result of the research, it is possible to assert that in the two decades in education of Kuldiga district there has been invested huge work and it reached great success – within the limits all inhabitants were ensured with approachability to compulsory education, schools material basis has been stabilized, society’s support to the school has increased etc.