Mācība par afektiem vēlīnajā Stoa filozofijā.
Автор
Puķīte, Sanda
Co-author
Latvijas Universitāte. Vēstures un filozofijas fakultāte
Advisor
Šuvajevs, Igors
Дата
2008Metadata
Показать полную информациюАннотации
Bakalaura darba tēma, ir „Mācība par afektiem vēlīnajā stoa filozofijā”.
Darbā tiek apskatīta afektu loma, vēlīno stoiķu: Lucija Annēja Senekas, Epiktēta un Marka Aurēlija mācībā. Afektu tēma nesaraujami saistās ar cilvēka iekšējo un ārējo pasauli un tāpēc darba mērķis ir paradīt, kā vēlīnās stoa filozofijas spilgtākie pārstāvji skaidro afekta lomu cilvēku ikdienā. Stoiķi uzskata, ka ļaunā avots ir vai nu nezināšana, vai nepilnīga māka būt tikumīgam, savukārt netikumus rada afekti. Viņi izdala četrus afektus, proti - skumjas un baudu (attiecas uz tagadni), alkas un bailes (attiecas uz nākotni). Šie afekti padara cilvēka dvēseli slimu un vāju.
Atslēgas vārdi: afekti, prāts, daba, Dievs, tikumi. The theme of the Bachelor’s Paper is „Studies of affects in the late stoa philosophy”.
Work deals with the role of the affects in late studies of Stoics: Lucijs Annea Seneka, Epictetus and Marks Aurelius.
The theme of the affects is connected with man’s inner and external world and therefore the aim of the work is to show how the most famous representatives of stoa philosophy explain the role of the affects in man’s weekday.
Stoics consider that source of the evil is either ignorance or incomplete knowledge of being virtuous, thereby affects create bad habits. They deal out four affects – grief and delight (related to the present), desire and fright (related to the future). These affects make man’s soul sick and weak.
Key word: affects, mind, nature, God, morals.